← Latvija

Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos

Attēlotā redakcija Latvijas Republikas Augstākās Padomes DEKLARĀCIJA Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos Atzīstot, ka cilvēki piedzimst brīvi un tiesībās vienlīdzīgi;ievērojot ANO statūtos pasludināto pasaules tautu apņemšanos realizēt cilvēka pamattiesības, respektēt personības vērtību, lielo un mazo nāciju vienlīdzību un pašnoteikšanās tiesības;uzskatot par nepieciešamu veicināt sociālo taisnīgumu un progresu;apzinoties nepieciešamību radīt stabilitāti, labklājību, miermīlīgas un draudzīgas attiecības sabiedrībā, attiecinot cilvēka tiesības un brīvības uz visiem neatkarīgi no viņu rases, dzimuma, valodas, reliģijas, nacionālās piederības un sociālās izcelšanās;ņemot vērā ANO svarīgo lomu atbalsta sniegšanā atbrīvošanās kustībām aizbildniecībā esošās un nepatstāvīgās teritorijās;balstoties uz pārliecību, ka visām tautām ir tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu un veidot savu ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi;uzskatot, ka jebkura rakstura karadarbība vai represīvie pasākumi, kas vērsti pret atkarīgajām tautām, ir jāizbeidz, lai dotu tām iespēju miera un brīvības apstākļos realizēt savas tiesības uz pilnīgu neatkarību, respektējot tautu nacionālo teritoriju integritāti (nedalāmību);atzīstot

  1. gada
  2. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas (pasludināšanas) aktā teikto: «...visi pilsoņi bez tautību atšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautu tiesības Latvijā būs nodrošinātas. Tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs apspiešanas un netaisnības...»;rūpējoties par Latvijas Republikas likumdošanas aktu atbilstību starptautisko tiesību normām cilvēktiesību jautājumos, LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀ PADOME PASLUDINA: IAtzīstot ANO un tās specializētajās organizācijās, kā arī Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Helsinku, Madrides un Vīnes tikšanās pieņemto starptautisko tiesību dokumentu sevišķo nozīmi cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republika pievienojas sekojošiem starptautisko tiesību aktiem:
  3. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija
  4. gada
  5. decembrī
  6. Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām
  7. gada
  8. decembrī
  9. Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām
  10. gada
  11. decembrī
  12. Deklarācija par neatkarības piešķiršanu koloniālajām valstīm un tautām
  13. gada
  14. decembrī
  15. Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu
  16. gada
  17. decembrī
  18. Starptautiskā konvencija par aparteīda nozieguma izskaušanu un sodu par to
  19. gada
  20. novembrī
  21. Starptautiskā konvencija pret aparteīdu sportā
  22. gada
  23. decembrī
  24. Konvencija pret diskrimināciju izglītībā
  25. gada
  26. decembrī
  27. Konvencija par vienlīdzīgu atalgojumu
  28. gada
  29. jūnijā
  30. Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu
  31. gada
  32. decembrī
  33. Deklarācija par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju vai pārliecību, izskaušanu
  34. gada
  35. novembrī
  36. Deklarācija par pamatprincipiem attiecībā uz masu informācijas līdzekļu ieguldījumu miera un starptautiskās saprašanās stiprināšanā, cilvēktiesību sekmēšanā un cīņā pret rasismu, aparteīdu un kara kurināšanu
  37. gada
  38. novembrī
  39. Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to
  40. gada
  41. decembrī
  42. Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci
  43. gada
  44. novembrī
  45. Principi par starptautisko sadarbību to personu atrašanai, arestam, izdošanai un sodīšanai, kas vainīgas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci
  46. gada
  47. decembrī
  48. Papildus konvencija par verdzības, vergu tirdzniecības un verdzībai līdzīgu institūtu un paražu izskaušanu
  49. gada
  50. septembrī
  51. Konvencija par piespiedu darba izskaušanu
  52. gada
  53. jūnijā
  54. Konvencija par cīņu ar cilvēktirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses
  55. gada
  56. decembrī
  57. Minimālie standartnoteikumi par apiešanos ar ieslodzītajiem (
  58. gada
  59. maija redakcijā)
  60. gada
  61. augustā
  62. Konvencija pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu
  63. gada
  64. decembrī
  65. Tiesiskās kārtības uzturēšanas amatpersonu uzvedības kodekss
  66. gada
  67. decembrī
  68. Medicīniskās ētikas principi par veselības aizsardzības personāla, sevišķi ārstu, lomu ieslodzīto un arestēto aizsardzībā pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu
  69. gada
  70. decembrī
  71. Uz nāvi notiesāto tiesību aizsardzības garantijas
  72. gada
  73. maijā
  74. Apvienoto Nāciju minimālie standartnoteikumi par nepilngadīgo tiesisko stāvokli (Pekinas noteikumi)
  75. gada
  76. novembrī
  77. Deklarācija par taisnīguma pamatprincipiem attiecībā uz noziegumu un varas uzurpācijas upuriem
  78. gada
  79. novembrī
  80. Tiesu neatkarības pamatprincipi
  81. gada
  82. decembrī
  83. Konvencija par precētas sievietes pilsonību
  84. gada
  85. janvārī
  86. Konvencija par aparteīdisma samazināšanu
  87. gada
  88. augustā
  89. Deklarācija par to personu cilvēktiesībām, kas nav tās valsts pilsoņi, kuras teritorijā dzīvo
  90. gada
  91. decembrī
  92. Konvencija par starptautiskajām informācijas apstrīdēšanas tiesībām
  93. gada
  94. decembrī
  95. Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās
  96. gada
  97. jūlijā
  98. Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu
  99. gada
  100. jūlijā
  101. Konvencija par strādnieku pārstāvjiem
  102. gada
  103. jūnijā
  104. Konvencija par darba attiecībām
  105. gada
  106. jūnijā
  107. Konvencija par nodarbinātības politiku
  108. gada
  109. jūlijā
  110. Konvencija par sieviešu politiskajām tiesībām
  111. gada
  112. decembrī
  113. Bērnu tiesību deklarācija
  114. gada
  115. novembrī
  116. Deklarācija par sieviešu un bērnu aizsardzību ārkārtēja stāvokļa un militāru konfliktu laikā
  117. gada
  118. decembrī
  119. Deklarācija par miera ideālu izplatīšanu jaunatnes vidū, savstarpēju cieņu un saprašanos starp tautām
  120. gada
  121. decembrī
  122. Deklarācija par sociālajiem un tiesību principiem attiecībā uz bērnu aizsardzību un materiālo nodrošinātību, pievēršot īpašu uzmanību aizgādnības un aizbildnības iedibināšanai, kā arī nacionālai un starptautiskai adopcijai
  123. gada
  124. decembrī
  125. Deklarācija par garīgi atpalikušo personu tiesībām
  126. gada
  127. decembrī
  128. Vispārējā deklarācija par bada un nepietiekama uztura izskaušanu
  129. gada
  130. novembrī
  131. Deklarācija par invalīdu tiesībām
  132. gada
  133. decembrī
  134. Rezolūcija par zinātniski tehniskā progresa sekām attiecībā uz cilvēktiesībām
  135. gada
  136. decembrī
  137. Deklarācija par tautu tiesībām uz mieru
  138. gada
  139. novembrī
  140. Deklarācija par tiesībām uz attīstību
  141. gada
  142. decembrī
  143. Rezolūcija par ekonomisko, sociālo, kultūras, pilsoņu un politisko tiesību nedalāmību un savstarpējo saistību
  144. gada
  145. decembrī
  146. Deklarācija par starptautiskās sadarbības principiem kultūrā
  147. gada
  148. novembrī
  149. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās Noslēguma akts
  150. gadā
  151. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Madrides tikšanās Nobeiguma dokuments
  152. gadā
  153. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Vīnes tikšanās Nobeiguma dokuments
  154. gadā
  155. Konvencija par bērna tiesībām1989.gada 20.novembrī(Grozīts ar AP 04.09.
  156. lēmumu) II Atzīstot Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta ieguldījumu cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republikas Augstākā Padome savā likumdošanas darbā vadīsies no šajās organizācijās pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jautājumos. Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS Rīgā
  157. gada
  158. maijā

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.