Zaudējis spēku - Par papildpasākumiem iedzīvotāju nodrošināšanai ar precēm, to taisnīgākai sadalei un naudas apgrozības normalizēšanai republikā

LATVIJAS PSR MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 87 Par papildpasākumiem iedzīvotāju nodrošināšanai ar precēm, to taisnīgākai sadalei un naudas apgrozības normalizēšanai republikā Lai uzlabotu iedzīvotāju nodrošinātību ar pirmās nepieciešamības precēm un taisnīgāk sadalītu paaugstināta pieprasījuma preces, kā arī lai normalizētu patēriņa tirgu un naudas apgrozību republikā, Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Latvijas PSR Ekonomikas ministrijai, Latvijas PSR Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejai, republikas ministrijām un resoriem veikt pasākumus, lai nodrošinātu uzņēmumus, kas ražo tautas patēriņa preces, ar visu veidu sadalāmajiem materiāltehniskajiem resursiem tādos apjomos, kādi nepieciešami minēto preču ražošanas plānu izpildei; šiem mērķiem paredzētie resursi iedalāmi atsevišķā rindā. Noteikt, ka materiāltehnisko resursu piegādātājuzņēmumi (ieskaitot materiāli tehniskās apgādes iestādes) nodrošina, lai pirmām kārtām un pilnā apjomā tiktu noslēgti un izpildīti līgumi par tādu izejvielu, materiālu un komplektējošo izstrādājumu piegādi patērētājiem, kādi viņiem nepieciešami tautas patēriņa preču valsts pasūtījuma izpildei. Tādā pašā kārtībā liek veikta to saskarīgo uzņēmumu materiāltehniskā apgāde, kuri noslēguši līgumus par ražošanas un tehniskās nozīmes produkcijas piegādi tautas patēriņa preču valsts pasūtījumu izpildei.
2. Noteikt valsts uzņēmumiem un organizācijām, kas ražo bērniem paredzētā sortimenta vieglās rūpniecības preces un preces vecāku gadagājumu personām, atvieglojumus maksājumiem valsts budžetā, paredzot, ka visa pelņa (ienākums), kas gūta, realizējot šīs preces virs iepriekšējā gadā sasniegtā līmeņa, paliek šo preču izgatavotājuzņēmumu rīcībā. Latvijas PSR Ekonomikas ministrijai un Latvijas PSR Finansu ministrijai mēneša laikā iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei priekšlikumus par bērnu sortimenta preču un vecāku gadagājumu personām paredzētu preču ražošanas papildstimulēšanu.
3. Lai pastiprinātu: 3.
4. iedzīvotāju sociālo aizsargātību no nepamatotas cenu paaugstināšanas, nodrošināt nemainīgas valsts mazumcenas atsevišķu veidu tautas patēriņa precēm, ko realizē par sociāli zemām cenām. Apstiprināt šādu preču nomenklatūru (
5. pielikums); 3.
6. valsts kontroli par cenām, nepieļautu valsts mazumcenu paaugstināšanu sociāli nozīmīgām tautas patēriņa precēm, novērstu lēto izstrādājumu izzušanu no ražošanas un valsts mazumcenu nepamatotu paaugstināšanu jaunām precēm, kas neatbilst šo preču patēriņa īpašību izmaiņām, apstiprināt: plaša pieprasījuma preču sarakstu, kurām agrāk apstiprinātās valsts mazumcenas
7. gadā saglabājamas bez izmaiņām (
8. pielikums); sociāli nozīmīgo nepārtikas preču sarakstu, kurām nedrīkst noteikt līgumcenas (
9. pielikums).
10. Noteikt, ka līgumcenas jaunām nepārtikas precēm, kas nav iekļautas šī lēmuma
11. pielikumā paredzētajā sarakstā (izņemot izstrādājumus, par kuriem noslēgti piegādes līgumi un saskaņotas cenas
12. gadam), nedrīkst apstiprināt ar cenas pielikumu, kas vairāk nekā par 30 procentiem pārsniegtu analoģisku preču cenu līmeni pēc cenrāža. Atsevišķos gadījumos, lai stimulētu uzņēmumus ražot jaunus izstrādājumus ar augstām patēriņa īpašībām, var ar Latvijas PSR Ekonomikas ministrijas atļauju noteikt līgumcenas ar augstākiem cenas pielikumiem. Modeļu namu izgatavotajiem autordarbiem un izstrādājumiem līgumcenas ar cenas pielikumu, lielāku par 30 procentiem, nosaka pēc saskaņošanas ar tirdzniecības organizācijām.
13. Latvijas PSR Finansu ministrijai, piedaloties Latvijas PSR Tautas kontroles komitejai, Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai, Latvijas PSR Ekonomikas ministrijai un PSRS Valsts standartu komitejas Latvijas republikāniskajai pārvaldei
14. gada aprīlī pārbaudīt, vai agrāk noteiktās pagaidcenas un līgumcenas atbilst preču kvalitātei, novitātei un patēriņa īpašībām, un nodrošināt tautas kontroles iestāžu, arodbiedrību organizāciju un patērētāju biedrību iespējas plaši piedalīties šajā darbā.
15. Daļēji grozot PSKP Centrālās Komitejas, PSRS Ministru Padomes un Vissavienības Arodbiedrību centrālās padomes
16. gada
17. septembra lēmumā Nr. 1115 (
18. un
19. punkts) paredzētos vadošo darbinieku prēmēšanas noteikumus, Latvijas PSR Ekonomikas ministrijai kopīgi ar ieinteresētajām republikas ministrijām un resoriem iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei
20. gada aprīlī priekšlikumus par valsts uzņēmumu un organizāciju vadošo darbinieku prēmēšanas konkrēto rādītāju, noteikumu un apmēru noteikšanu pēc saskaņošanas ar attiecīgo arodbiedrību orgānu atkarībā no tautas patēriņa preču, kā arī to izlaidei nepieciešamo izejvielu, materiālu un pusfabrikātu piegāžu (maksas pakalpojamu sniegšanas iedzīvotājiem) pieauguma salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā sasniegto līmeni, kā arī atkarībā no valsts pasūtījuma izpildes. Turklāt prēmiju kopsumma nedrīkst pārsniegt minētajā lēmumā noteiktos ietvarus.
21. Sakarā ar daudzajiem gadījumiem, kad rupji pārkāpta PSRS Ministru Padomes
22. gada
23. maija lēmuma Nr. 372
24. punktā (Latvijas PSR Ministru Padomes
25. gada
26. jūnija rīkojuma Nr. 161-r 1.4.
27. apakšpunkts) noteiktā kārtība, kādā samazināms darba samaksas fonds uzņēmumiem, kas iesaista kooperatīvus produkcijas, pusfabrikātu un komplektējošo izstrādājumu izgatavošanā, citu darbu izpildē un pakalpojumu sniegšanā, uzlikt par pienākumu republikas specializēto banku iestādēm un vietējām finansu iestādēm
28. gada aprīlī un maijā pārbaudīt minētā lēmuma prasību izpildi. Atklātos pārkāpumus uzskatīt par pierakstījumiem un veikt spēkā esošajā likumdošanā paredzētos pasākumus.
29. Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai kopīgi ar Latvijas Patērētāju arodbiedrību savienību un Latvijas PSR Krājbanku visīsākajā laikā pabeigt valsts bezprocentu mērķaizņēmumu obligāciju iegādes limitu sadalīšanu pa rajoniem un pilsētām, bet rajonu un pilsētu (republikānisko pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejām - paziņot darba kolektīviem iegādes limitus. Latvijas PSR Krājbankai
30. gada aprīlī organizēt valsts bezprocentu mērķaizņēmumu realizēšanu par noteiktu summu ar uzņēmumu un organizāciju darba kolektīvu starpniecību un pabeigt aizņēmumu izplatīšanu
31. gada pirmajā pusē saskaņā ar noteiktajiem apjomiem. Latvijas PSR Finansu ministrijai (Galvenajai valsts apdrošināšanas pārvaldei) 2 mēnešu laikā sagatavot priekšlikumus par tradicionālo un jauno apdrošināšanas veidu tālāku pilnveidošanu un attīstīšanu, lai pilnībā apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc apdrošināšanas pakalpojumiem.
32. Uzdot: 9.1.Latvijas Patērētāju biedrību savienībai nodrošināt, lai
33. gadā ne mazāk kā par 10 procentiem tiktu palielināts lauksaimniecības produktu iepirkums no iedzīvotājiem šo produktu pārdošanai kooperatīvajā tirdzniecībā; 9.
34. Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai, Latvijas Patērētāju biedrību savienībai un tām pakļautajiem vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem
35. gadā papildus sagādāt republikā trūkstošās preces vismaz par 210 milj. rubļu.
36. Lai palielinātu rajonu un pilsētu (republikānisko pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomiteju atbildību par valsts pasūtījumu izpildi lopkopības produktu iepirkšanā un pārtikas un nepārtikas preču piegādē tirgum, Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai un Latvijas Patērētāju biedrību savienībai pēc katra ceturkšņa darba rezultātiem iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei priekšlikumus par to, lai rajoniem un pilsētām, kas pieļāvušas pārtikas un tautas patēriņa preču nepilnīgu piegādi, mazāk iedalītu importa preces un citas paaugstināta pieprasījuma pārtikas un nepārtikas preces, un lai nosūtītu šīs preces rajoniem un pilsētām, kas nodrošinājuši valsts pasūtījuma izpildi un produkcijas piegādi virs šī pasūtījuma.
37. Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai, Latvijas Patērētāju biedrību savienībai un republikas specializētajām bankām nodrošināt stingru kontroli par to, lai pilsētās un rajonos nepieļautu mežmateriālu un būvmateriālu tirgus fondu izlietošanu ārpustirgus vajadzībām. Pretējā gadījumā Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai un Latvijas Patērētāju biedrību savienībai pieņemt lēmumus par minēto materiālu tirgus fondu samazināšanu attiecīgajām pilsētām un rajoniem trīskārt lielākā apmērā, nekā izmantots ārpustirgus vajadzībām.
38. Lai attīstītu netradicionālās tirdzniecības formas, Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai un Latvijas Patērētāju biedrību savienībai visīsākajā laikā iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei priekšlikumus: organizēt dažu nepārtikas preču pārdošanu izsolē; organizēt paaugstināta pieprasījuma preču tirdzniecību par komerccenām mazumtirdzniecības tīklā.
39. Apstiprināt 1990.-
40. gadam tās produkcijas sarakstu (
41. pielikums), kuru Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā nedrīkst izmantot pašu vajadzībām, kā arī realizēt un apmainīt PSRS likuma «Par valsts uzņēmumu (apvienību)»
42. pantā paredzētajā kārtībā.
43. Noteikt, ka Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijas, Latvijas Patērētāju biedrību savienības un citu to ministriju un resoru, kam ir tirdzniecības tīkls, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, izstrādājumus, izejvielas un materiālus no tirgus fondiem pārdod kooperatīviem tikai tad, ja ir noslēgti līgumi par to, ka šie kooperatīvi atbilstoši visam tiem pārdoto izejvielu un materiālu apjomam piegādās saražoto produkciju attiecīgajiem tirdzniecības uzņēmumiem.
44. Lai izskaustu spekulāciju un ievērotu sociālā taisnīguma principu, ieteikt rajonu un pilsētu (republikānisko pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejām: 15.
45. sadalīt mēbeles, ledusskapjus, šujmašīnas un veļas mazgājamās mašīnas, atsevišķu veidu radioelektronisko tehniku un citas preces darba kolektīviem un sociālās nodrošināšanas nodaļām; 15.
46. organizēt paaugstināta pieprasījuma vieglās rūpniecības izstrādājumu (šūšanas un trikotāžas izstrādājumu, zeķu un apavu) pārdošanu darba kolektīvos, pagastu un ciematu padomēs un dzīvesvietās (nestrādājošiem). Turklāt uzņēmumiem un organizācijām, kuros notiek izbraukuma tirdzniecība, uz vienošanās pamata jākompensē tirdzniecības uzņēmumu papildizdevumi, kādi tiem rodas sakarā ar izbraukuma tirdzniecību; 15.
47. organizēt preču pārdošanu par sociāli zemām cenām maznodrošinātiem pilsoņiem; 15.
48. noteikt dažu pārtikas preču pārdošanas normu vienam pircējam. Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai un Latvijas Patērētāju biedrību savienībai dot rajonu un pilsētu (republikānisko pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejām attiecīgus ieteikumus; 15.
50. gada pirmajā pusē pārskatīt no jauna to iedzīvotāju kategoriju sastāvu, kurus apkalpo pārtikas preču pasūtījumu veikali, un paredzēt, ka šajos veikalos apkalpojami visi Lielā Tēvijas kara invalīdi, pirmās grupas invalīdi, daudzbērnu ģimenes un tie vientuļie pilsoņi, kuriem pensija (pabalsts) ir mazāks par 70 rubļiem mēnesī.
51. Latvijas PSR Valsts bankai, Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai un Latvijas Patērētāju biedrību savienībai, kā arī rajonu un pilsētu (republikānisko pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejām veikt pasākumus, kas izslēgtu preču pārdošanu sīkvairumtirdzniecībā virs rajonam, pilsētai un tirdzniecības uzņēmumam noteiktā limita, kā arī izslēgtu tādu tirgus fonda preču pārdošanu uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kuras paredzēts realizēt tikai iedzīvotājiem. Ja konstatē gadījumus, kad preces pārdotas virs sīkvairumtirdzniecības limita, Latvijas PSR Tirdzniecības ministrija un Latvijas Patērētāju biedrību savienība divkārtējā apmērā samazina attiecīgajam rajonam vai pilsētai šo preču fondu. Noteikt maksimālos apmērus, kādos mazumtirdzniecības tīklā pārdodamas nepārtikas preces uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vajadzībām par samaksu skaidrā naudā, līdz 25 rubļiem vienā reizē, neieskaitot sīkvairumtirdzniecības limitā.
52. Piekrist Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijas un Latvijas Patērētāju biedrību savienības priekšlikumam par maksimālo piecenojumu piemērošanu augstākās piecenojuma kategorijas un luksusa kategorijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, kā arī piekrist priekšlikumam par to, lai specializētajos kulinārijas un konditorejas veikalos tiktu organizēta tirdzniecība pēc komerccenām ar tādiem darbietilpīgiem, netradicionāliem konditorejas un kulinārijas izstrādājumiem, kuru izgatavošanā izmanto ļoti deficītus pārtikas produktus.
53. Latvijas PSR Valsts agrorūpnieciskajai komitejai nodrošināt, lai tiktu apmierināts Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijas pieprasījums piegādāt republikas tirgum
54. gadā 2500 tūkst. dekalitru liķiera un degvīna.
55. Noteikt, ka 1990.-
56. gadā paliek spēkā Latvijas PSR Ministru Padomes
57. gada
58. oktobra lēmums Nr. 344 «Par ierobežojumu paaugstināta pieprasījuma pārtikas un nepārtikas preču izvešanai no republikas, ko veic pilsoņi» (Ziņotājs, 1988, Nr. 47).
59. Latvijas PSR Valsts kurināmā un enerģētikas komitejai atrisināt jautājumu par automobiļu benzīna un dīzeļdegvielas iedalīšanas palielināšanu (par 2 tūkst. tonnu katru) Latvijas Patērētāju biedrību savienībai, lai tā varētu nodrošināt preču piegādi tirdzniecības tīklam bez pārtraukumiem un veikt sagādes darbu.
60. Pieņemt zināšanai, ka PSRS Ministru Padome ar
61. gada
62. februāra lēmumu Nr. 110: 21.
63. daļēji grozot PSRS Ministru Padomes
64. gada
65. janvāra lēmuma Nr. 26
66. punktu (Latvijas PSR Ministru Padomes
67. gada
68. marta lēmuma Nr. 86 29.
69. apakšpunkts), noteikusi, ka, ieskaitot budžetā vissavienības un republikas pakļautības uzņēmumiem atņemto peļņu, ko tie nepamatoti guvuši sakarā ar cenu disciplīnas pārkāpumiem, 50 procenti no attiecīgās summas ieskaitāmi vietējā budžeta ieņēmumos; 21.
70. atļāvusi PSRS Valsts bankai noteikt paaugstinātas (līdz 4 procentiem) procentu likmes pilsoņu noguldījumiem, kas glabājas PSRS Iedzīvotāju kreditēšanas un noguldījumu bankā, atkarībā no naudas glabāšanas ilguma (vairāk par 5 gadiem), noguldījumu veidiem un apmēriem. Noteikusi, ka PSRS specializētās bankas, komercbankas un citas bankas pieņem noguldījumus no iedzīvotājiem pēc tādiem pašiem noteikumiem kā PSRS Iedzīvotāju kreditēšanas un noguldījumu banka; 21.
71. paredzējusi, ka par kredīta izmantošanu, ko no jauna izsniedz dārza mājiņu celtniecībai un dārza gabalu labiekārtošanai; pilsoņi maksā PSRS Iedzīvotāju kreditēšanas un noguldījumu bankai 3 procentus, bet par termiņā nesamaksātiem aizdevumiem- 6 procentus gadā; 21.
72. noteikusi, ka PSRS Iedzīvotāju kreditēšanas un noguldījumu bankai ir tiesības piedzīt pirms termiņa no pilsoņiem piešķirtā aizdevuma parādu, ja aizdevums izlietots citiem, nevis paredzētajiem mērķiem, un aprēķināt par to 12 procentus gadā; 21.
73. saglabājusi agrāk noteiktos atvieglojumus procentu nomaksai par kredītu izmantošanu dārza mājiņu celtniecībai un dārza gabalu labiekārtošanai; 21.
74. atļāvusi vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām izlaist bezprocentu mērķaizņēmurnus, kas izplatāmi iedzīvotāju vidū pēc brīvprātības principa, un saņemtos līdzekļus izlieto individuālo garāžu un dārza mājiņu celtniecībai, apdzīvoto vietu telefonizācijai un citiem sociāliem mērķiem; 21.
75. noteikusi, ka uzņēmumu un organizāciju (izņemot padomju saimniecības un citus valsts lauksaimniecības uzņēmumus) rīcībā paliekošā papildu peļņa (ienākums), kāda gūta
76. gadā, realizējot produkciju (veicot darbus, sniedzot pakalpojumus) par cenām pēc vienošanās (izņemot uzlabotas kvalitātes preces ar indeksu «N»* un preces ar indeksu «D»**, kuras realizē par līgumcenām) un par komerccenām, tiek iemaksāta sociālās attīstības fondā un ražošanas attīstības, zinātnes un tehnikas fondā proporcionāli to līdzekļu daļai, kurus šais fondos ieskaita saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem; * «N» - novitāte. ** «D» - bērniem paredzētās preces. 21.
77. noteikusi, ka
78. gadā valsts zinātniskās pētniecības, projektēšanas, izpētes, konstruēšanas, tehnoloģisko un citu zinātnisko organizāciju peļņa, kas gūta virs 30 procentu apmērā noteiktā rentabilitātes līmeņa salīdzinājumā ar izpildīto darbu izmaksām, jāiemaksā valsts budžetā, izņemot peļņu, kura plānā paredzēta pirmsskolas bērnu iestāžu, dzīvokļu un citu sociālās, kultūras un sadzīves nozīmes objektu uzturēšanai.
79. Izteikt Latvijas PSR Ministru Padomes
80. gada
81. marta lēmuma Nr. 83
82. punkta trešo rindkopu šādā redakcijā: «Iestādes, organizācijas un uzņēmumi var iegādāties mazumtirdzniecības tīklā nepārtikas preces par samaksu skaidrā naudā, neieskaitot sīkvairumtirdzniecības limitā, bet par summu, ne lielāku par 25 rubļiem vienā reizē, izņemot kooperatīvus, kuri var iegādāties šis preces specializētajos veikalos bez pirkuma vērtības ierobežojuma. Vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejas var noteikt to preču sarakstu, kuras kooperatīviem mazumtirdzniecības tīklā nav pārdodamas.» Atzīt par spēku zaudējušu ar Latvijas PSR Ministru Padomes
83. gada
84. jūnija lēmumu Nr. 138 apstiprināto «Grozījumu kooperācijas jautājumos pieņemtajos Latvijas PSR Valdības lēmumos un rīkojumā» 8.
85. apakšpunktu.
86. Atstāt spēkā līdz
87. gada beigām Latvijas PSR Ministru Padomes
88. gada
89. jūlija lēmuma Nr. 154 «Par neatliekamiem pasākumiem naudas apgrozības noregulēšanai Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā
90. gada otrajā pusē» 3., 4.,
91. punktu un 5.
92. apakšpunktu.
93. Latvijas PSR Tieslietu ministrijai, piedaloties republikas ieinteresētajām ministrijām un resoriem, sagatavot mēneša laikā un iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei priekšlikumus par grozījumiem spēkā esošajā likumdošanā atbilstoši šim lēmumam. Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V. BRESIS Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS Rīgā
94. gada
95. martā
96. PIELIKUMS Latvijas PSR Ministru Padomes
97. gada
98. marta lēmumam Nr. 87 Par sociāli zemām cenām realizējamo tautas patēriņa preču NOMENKLATŪRA Preces nosaukums Maksimālā mazumcena bāzes izmēram (rubļi) 1 2 BĒRNU PRECES
99. Šūšanas izstrādājumi Mazbērnu un pirmsskolas vecuma bērniem Ziemas un demisezonas mēteļi no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem līdz 25 no mākslīgiem un sintētiskiem materiāliem līdz 30 Virsjakas no mākslīgiem un sintētiskiem materiāliem līdz 20 Kostīmi no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem līdz 10 no kokvilnas audumiem līdz 6 Virskrekli līdz 3 Bikses no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem līdz 5 no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem līdz 4 Kleitas, sarafāni, halāti no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem līdz 10 no kokvilnas audumiem līdz 4 Skolas vecuma bērniem Ziemas un demisezonas mēteļi no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem līdz 35 no mākslīgiem un sintētiskiem materiāliem līdz 40 Virsjakas no mākslīgiem un sintētiskiem materiāliem līdz 30 Kostīmi no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem līdz 25 no kokvilnas audumiem līdz 15 Virskrekli līdz 5 Bikses no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem līdz 13 no kokvilnas audumiem līdz 8 Kleitas, halāti, sarafāni no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem līdz 20 no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem līdz 6
100. Trikotāžas izstrādājumi Pirmsskolas un skolas vecuma bērnu sporta tērpi no dažādu veidu izejmateriāliem (izņemot kokvilnu) līdz 15 Skolas vecuma bērnu kokvilnas sporta tērpi līdz 5 Kokvilnas treniņbikses skolas vecuma bērniem līdz 3
101. Apavi Mazbērnu apavi (105.-
102. izmērs) Mazbērnu apavi (105.-
103. izmērs) līdz 3 Saišu zābaciņi līdz 2,5 Puszābaciņi, kurpes līdz 2 Pirmsskolas vecuma I apakšgrupas bērnu apavi (145.-
104. izmērs) Siltinātie zābaciņi līdz 6 Saišu zābaciņi līdz 6 Puszābaciņi, kurpes līdz 3,5 Pirmsskolas vecuma I apakšgrupas bērnu apavi (145.-
105. izmērs) Siltinātie zābaciņi līdz 8 Saišu zābaciņi līdz 8 Puszābaciņi, kurpes līdz 5 Skolēnu apavi (205.-
106. izmērs) Siltinātie zābaciņi līdz 11 Saišu zābaciņi līdz 8 Puszābaciņi līdz 6 Meiteņu apavi (230.-
107. izmērs) Zābaki līdz 20 Kurpes līdz 12 Zēnu apavi (230.-
108. izmērs) Zābaki līdz 20 Saišu zābaki līdz 10 Puszābaki līdz 10 PRECES VECĀKO GADAGĀJUMU PERSONĀM
109. Šūšanas izstrādājumi Mēteļi, pusmēteļi (bez kažokādas apkakles vērtības) līdz 100 Kostīmi līdz 80 Putekļmēteļi līdz 65 Bikses līdz 23 Kleitas līdz 45 Kleitas līdz 6 Virsjakas līdz 55 Flaneļa halāti līdz 15 Kokvilnas kleitas līdz 12
110. Trikotāžas virsdrēbes Pusvilnas žaketes, sarafāni un kleitas līdz 40 Pusvilnas vingrbikses līdz 15
111. Trikotāžas veļa Vīriešu apakšveļa no uzkārsta kokvilnas auduma līdz 8
112. Apavi Ādas zābaki līdz 40 Saišu zābaki līdz 15 Puszābaki, kurpes līdz 10 Vasaras kurpes, sandales līdz 8 Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS
113. PIELIKUMS Latvijas PSR Ministru Padomes
114. gada
115. marta lēmumam Nr. 87 Plaša pieprasījuma preces, kurām agrāk apstiprinātās valsts mazumcenas
116. gadā saglabājamas bez izmaiņām Gaļa un gaļas produkti Piens un piena produkti, arī sviests Plaša patēriņa zivis (arī siļķes), zivju produkti un zivju konservi Pārtikā lietojamie dzīvnieku tauki Augu eļļa Margarīns un margarīna produkcija Siers Olas Cukurs Tēja Sāls Milti Maize un maizes izstrādājumi Putraimi un pākšaugi Makaronu izstrādājumi Bērnu un diētiskie pārtikas produkti, arī bērnu pārtikai paredzētie augļu un dārzeņu konservi Bērnu apģērbi un apavi, kā arī vecāku gadagājumu personām paredzētie apģērbi un apavi par sociāli zemām cenām Burtnīcas un skolēnu rakstāmpiederumi Piezīme. Šīs saraksts nav attiecināms uz delikatesēm. Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS
117. PIELIKUMS Latvijas PSR Ministru Padomes
118. gada
119. marta lēmumam Nr. 87 Sociāli nozīmīgas nepārtikas preces, kurām nedrīkst noteikt līgumcenas Audumi Veļas ražošanai paredzētie kokvilnas audumi Balinātie un vienkrāsainie katūni, bjazi, satīni, flaneļi un baikas Oderdrēbju un tīka grupu kokvilnas audumi Balinātie kokvilnas vafeļdvieļu audumi un no tiem ražotie dvieļi Kokvilnas un vilnas segas (izņemot žakardauduma un tīrvilnas segas) Visu veidu audumi, kas iekļauti valsts pasūtījumā tādu preču ražošanai, kuras realizējamas par sociāli zemām cenām Audumi skolēnu formas tērpiem Rituāliem paredzēti zīda audumi Vienkāršāko rakstu aizkaru audumi Neaustie tekstilmateriāli (līmētie un adatotie materiāli) Mākslīgās kažokādas un plīšs rotaļlietu un bērnu apģērbu izgatavošanai Trikotāžas izstrādājumi Izstrādājumi bērniem Vecāko gadagājumu personām paredzēti, par sociāli zemām cenām realizējami izstrādājumi, kas iekļauti valsts pasūtījumā Uzkārstā vienkrāsainā vīriešu veļa Veļa no vienkrāsainiem audumiem (izņemot ar mežģīnēm, izšuvumiem un citādi apdarinātu veļu un veļu no vilnas audumiem) Zeķes Bērnu zeķes Sieviešu kokvilnas zeķes un kokvilnas zeķes ar lavsāna šķiedras piejaukumu Vīriešu kokvilnas zeķes Bērnu un vecāku gadagājumu personu cimdi (pirkstaiņi un dūraiņi) Šūšanas izstrādājumi Bērniem paredzētie izstrādājumi Vecāko gadagājumu personām paredzēti, par sociāli zemām cenām realizējami izstrādājumi, kas iekļauti valsts pasūtījumā Skolēnu un pionieru formas tērpi Gultas veļa (izņemot rakstaino veļu un veļu ar izšuvumiem un citādu apdari) Vatētās segas no kokvilnas audumiem Sieviešu mājas halāti un naktskrekli (bez apdares) no vienkrāsainiem un balinātiem kokvilnas audumiem Apakšveļa no vienkrāsainiem un balinātiem audumiem Apavi Bērnu apavi Vecāko gadagājumu personām paredzēti, par sociāli zemām cenām realizējami apavi, kas iekļauti valsts pasūtījumā Apavi ar porainās gumijas zoli Apavi ar juhtādas virsu Pastaigkurpes un istabas kurpes ar rupjvilnas auduma virsu Nelakoti gumijas zābaki Rotaļlietas Bērnu ratiņi Bērnu skolas portfeli, mugursomas un citas bērniem paredzētās preces Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS
120. PIELIKUMS Latvijas PSR Ministru Padomes
121. gada
122. marta lēmumam Nr. 87 Produkcija, kuru Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā nedrīkst izmantot pašu vajadzībām, realizēt un apmainīt PSRS likuma «Par valsts uzņēmumu (apvienību)»
123. pantā paredzētajā kārtībā Dārgmetāli, to sakausējumi un izstrādājumi no tiem Dārgakmeņi un to izstrādājumi Krāsainie metāli (alumīnijs, varš, cinks, svins, niķelis, alva, molibdens, volframs, kadmijs, kobalts), to sakausējumi un velmējumi Grupas «100» produkcija Ieroči, munīcija, kara tehnika un speciālie komplektējošie izstrādājumi to ražošanai, sprāgstvielas Indes Nafta un naftas produkti (nafta, gāzes kondensāts, automobiļu benzīns, reaktīvo dzinēju degviela, dīzeļdegviela, cietais parafīns) Dabasgāze Koksēšanai paredzētās ogles Valsts resursu graudi un to pārstrādes produkti Etilspirts Vīni un degvīni Cukurs Augu eļļa no valsts resursu izejvielām Gaļa un gaļas produkti Piens un piena produkti Konditorejas izstrādājumi Kokvilnas un vilnas audumi Trikotāžas izstrādājumi Zeķes Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS