← Latvija

Par Latvijas Komponistu savienību

LATVIJAS PSR MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 101 Par Latvijas Komponistu savienību Lai tālāk attīstītu mūzikas mākslu un veicinātu Latvijas Komponistu savienības turpmāko darbību, Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

  1. Akceptēt Latvijas Komponistu savienības X kongresā pieņemto rezolūciju par Latvijas PSR Komponistu savienības pārveidošanu par patstāvīgu sabiedrisku organizāciju - Latvijas Komponistu savienību.
  2. Noteikt, ka: 2.
  3. Latvijas Komponistu savienība savu mērķu un uzdevumu realizēšanai var veikt ražošanas, tirdzniecisko un koncertu darbību, kā arī rīkot izstādes, izsoles un loterijas; 2.
  4. Latvijas Komponistu savienības nekomerciālā darbība
  5. gadā tiek atbrīvota no visu veidu nodokļu maksājumiem, bet tās saimnieciskās organizācijas un uzņēmumi - no ienākuma nodokļa maksājumiem no pelņas.
  6. Atļaut Latvijas Komponistu savienības valdei patstāvīgi noteikt: 3.
  7. savienības ienākumu un izdevumu tāmi, kā arī darba samaksas fonda veidošanas normatīvu; 3.
  8. Latvijas Mūzikas fonda aparāta struktūru un štatus; 3.
  9. pēc saskaņošanas ar Latvijas PSR Finansu ministriju - Latvijas Mūzikas fonda aparāta darbinieku amatalgas darba samaksas fonda ietvaros, neņemot vērā amatalgu shēmā paredzētās vidējās likmes, un piemaksas līdz 50 % no amatalgas par augstiem darba rādītājiem; 3.
  10. Latvijas Mūzikas fonda darbinieku un aktīvāko atbalstītāju prēmēšanas kārtību.
  11. Attiecināt uz Latvijas Komponistu savienību Latvijas PSR Ministru Padomes
  12. gada
  13. februāra rīkojuma Nr. 46-r pielikumā rindā «Citi» noteiktos valūtas atskaitījumu normatīvus.
  14. Noteikt, ka Latvijas Komponistu savienības materiāltehnisko apgādi nodrošina Latvijas PSR Ekonomikas ministrija un Latvijas PSR Valsts materiāli tehniskās apgādes komiteja.
  15. Noteikt, ka Latvijas Mūzikas fondā pārskaitāmi: 6.
  16. atskaitījumi 3 % apmērā no bruto ienākuma summas vai summas, kas paredzēta līgumā, vai no izpildītāju atalgojuma (darba algas) summas par autortiesību aizsargātu vai neaizsargātu skaņdarbu publisku izpildījumu (individuālu mākslinieku izpildījumā, profesionālo vai pašdarbības kolektīvu izpildījumā vai arī mehāniskajā ierakstā) muzikālajās izrādēs, koncertos un koncertuzvedumos, kā arī diskotēkās, sarīkojumos un citos pasākumos un autoratlīdzība par tādu muzikālu vai muzikāli dramaturģisku skaņdarbu publisku izpildījumu, kuri pasludināti par valsts īpašumu, vai par autortiesību neaizsargātu skaņdarbu publisku izpildījumu. Šos atskaitījumus izdara visas organizācijas, iestādes un uzņēmumi (neatkarīgi no to resorpakļautības un statusa), kas organizē skaņdarbu publiskus izpildījumus (arī ar ārzemju mākslinieku piedalīšanos) un izmaksā autoratlīdzību; 6.
  17. summas, ko veido 10 % uzrēķins autoratlīdzībai par muzikālu un muzikoloģisku darbu izdošanu. Šos atskaitījumus izdara izdevniecības un organizācijas, kas veic izdevējdarbību; 6.
  18. atskaitījumi 1 % apmērā no skaņdarbu ierakstu tiražēšanā gūtajiem ienākumiem. Šos atskaitījumus izdara visas organizācijas, iestādes un uzņēmumi (neatkarīgi no to resorpaklautības un statusa), kas tiražē skaņdarbu ierakstus. Latvijas Mūzikas fondā iemaksājamās summas (atskaitījumus) iekasē Vissavienības autortiesību aģentūras Latvijas republikāniskā nodaļa pēc līguma ar Latvijas Mūzikas fondu.
  19. Latvijas PSR Finansu ministrijai kopīgi ar Vissavienības autortiesību aģentūras Latvijas republikānisko nodaļu un Latvijas Komponistu savienību līdz
  20. gada
  21. jūnijam noteikt kārtību, kādā izdarāmi šī lēmuma
  22. punktā minētie atskaitījumi Latvijas Mūzikas fondā. Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V. BRESIS Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS Rīgā
  23. gada
  24. aprīlī

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.