Par precizēto “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu”

(2002)) samazināties lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars, kā arī saimniecību skaits, jo patreizējā situācijā Latvijas IKP neļauj un arī tuvākā nākotnē neļaus iedarbināt tādus finanšu resursus un mehānismus1, kuri spētu kompensēt strukturālās izmaiņas.1. tabulaLauksaimniecību raksturojošo galveno rādītāju salīdzinājums2ValstsLIZ (milj. ha)Lauksaimniecībā nodarbinātie (tūkst.)Lauksaimniecībā nodarbinātie (uz LIZ km2)Lauksaimniecībā nodarbinātie (%)Lielbritānija15,724262,71,5Luksemburga0,1343,11,6Beļģija1,39795,72,0Vācija17,079625,62,5Zviedrija2,991163,92,7Nīderlande1,9828414,43,5Dānija2,66993,73,6Francija29,781 0323,54,4Itālija15,401 1057,24,8Somija2,211426,46,2Spānija25,141 0274,16,6Īrija4,421272,97,5Portugāle3,8253514,010,9Latvija2,1728312,813,2Austrija3,4154315,913,4Grieķija3,9065116,716,7ES kopā130,007 1325,54,3Saskaņā ar augstākminēto “Deklarācijas par Einara Repšes vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”, kur kā viena no prioritātēm ir minēta iekļaušanās ES, ir redzams ka Latvijas rādītāji posteņos “Lauksaimniecībā nodarbinātie (uz LIZ km2)” un “Lauksaimniecībā nodarbinātie (%)” ir ievērojami sliktāki, kas liecina par neefektīvu un ekstensīvu saimniekošanas stilu. Tabulā apkopotā informācija liecina, ka Latvijā lauksaimniecībā nodarbinātie uz LIZ kvadrātkilometru ir tikpat daudz cik Austrijā, Grieķijā, Portugālē un Nīderlandē. Ja pirmās trīs valstis ir pievienojušās Eiropas Savienībai salīdzinoši nesen, ar ko ir izskaidrojams augstais līmenis lauksaimniecībā nodarbināto uz LIZ km2 koeficientam, tad Nīderlande ir izņēmums, jo ir otrais lielākais lauksaimniecības produkcijas eksportētājs aiz ASV. Ja mēs salīdzinām Latviju ar Dāniju, kura visvairāk atbilst Latvijai pēc ģeogrāfiskā stāvokļa, platības un iedzīvotāju skaita, tad lauksaimniecībā nodarbinātie (%) ir ~ 3,4 reizes vairāk.Šie skaitļi rāda, ka tirgus ekonomikas apstākļos, neatkarīgi no valsts politikas, notiks darbaspēka aizplūšana no laukiem. Lai ātrāk un harmoniskāk veiktu saimniecību pārstrukturizāciju un zemju konsolidāciju, ir nepieciešams radīt mehānismus, kuri sniegtu šādu iespēju vēl līdz pilnīgai integrācijai ES.3.2. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus aktivizēšanaLikumi, kuri pašlaik Latvijā risina zemes īpašumtiesības, ir “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, taču tie nespēj nodrošināt šo savu funkciju, jo likuma izpildei nav pamatotas finansiālās bāzes.Zemgalē un Kurzemē lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus ir aktīvāks kā citos lauku apvidos, jo šeit zemes kadastrālā vērtība un dabīgā auglība ir augsta. Pieprasījums pēc tās ir liels, taču zemes iegādi ierobežo zemnieku nelielie finanšu resursi, kuri jau ir, iespēju robežās, ieguldīti modernizācijā un ražošanas attīstībā. Pārējā Latvijas teritorijā zeme visbiežāk tiek iznomāta par pašizmaksu, veicot nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu.Pēc Valsts zemes dienesta datiem, 2000.gadā zemes tirgus aktivitāte vidēji Latvijā bija 1,5 %. Aktivitāti nosaka kā zemes un zemes ar būvēm pirkumu skaita attiecību pret Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrēto zemes īpašumu skaitu.2000.gadā tika veiktas 3300 transakcijas ar lauksaimniecības izmantojamo zemi un vidējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena bija 140 Ls/ha3. Latvijā lauksaimniecībā izmantojamo zemju apjoms ir 2,48 milj. ha.No šiem datiem, acīmredzami, izriet, ka ir nepieciešams aktivizēt zemes tirgu un radīt mehānismus, kuri iedarbinātu to. Tāpat vitāli svarīgi ir nodrošināt Latvijas lauksaimniekiem vienādas konkurences nosacījumus. Piemēram, Vācijas Investitions Bank des Landes Brandenburg kreditēšanas nosacījumi4 paredz kredītu izsniegšanu ar lauksaimniecību saistītām investīcijām ar 3 % gada kredītu likmi. Tas tiek panākts ar valsts subsīdiju palīdzību. Līdzīgi tiek atbalstīti investīciju projekti lauksaimniecībā arī citās ES valstīs.Aktīvi uzpērkot Latvijas zemi par pazeminātām procentu likmēm un apstrādājot to, Latvijas lauksaimniekam būs iespējams straujāk attīstīt ražošanu un pretendēt uz augstākām ražošanas kvotām, kas, savukārt, ierobežos vietējo zemnieku izaugsmes iespējas. Tādēļ ir vitāli svarīgi panākt šādas programmas ieviešanu vēl līdz integrācijai ES, kad zemes tirgus aktivitāte jūtami paaugstināsies.3.3. Zeme kā lauksaimniecības ražošanas pamatlīdzeklisLauksaimniecībā izmantojamā zeme ir zemnieku saimniecības ražošanas pamatlīdzeklis, taču tā uzturēšana kārtībā nav atkarīga tikai no viņa paša. Atbilstoši meliorācijas sistēmu būvju un ierīču piederībai izšķir valsts meliorācijas sistēmu būves un ierīces, koplietošanas meliorācijas sistēmu būves un ierīces un vienas saimniecības meliorācijas sistēmu būves un ierīces. Viss komplekss darbojas ciešā mijiedarbībā, un vienas daļas neuzturēšana kārtībā var nodarīt kaitējumu veselam reģionam.Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) aizņem 38,8 % jeb 2,48 milj. ha no Latvijas kopējās teritorijas, bet no tās 400,7 tūkst. ha jeb 18,5 % netiek izmantoti5. 62,0 % no LIZ kopplatības ir veikta melioratīvā būvniecība, kuras apsaimniekošanā ir iesaistīta gan valsts, gan arī privātie zemes īpašnieki. Vidēji vismaz 8 – 10 % no LIZ ir melioratīvās būves, kuras netiek atbilstoši koptas.Likuma “Par meliorāciju” 11.pantā ir teikts: “Zemes īpašniekiem (lietotājiem) jāuztur un jāsaglabā darba kārtībā viņu īpašumā (lietojumā) nodotās meliorācijas sistēmu būves un ierīces atbilstoši meliorācijas sistēmu ekspluatācijas noteikumiem”.Ja 2002.gadā valsts pamatbudžeta kopējais finansējums meliorācijai ir Ls 1,28 milj., t.sk., no dotācijas no valsts pamatbudžeta kopējiem ieņēmumiem Ls 980 tūkst. un no valsts investīciju programmas Ls 300 tūkst., tad finansējums neizmantotajās platībās, kā saprotams ir nulle.Reālā situācija liecina, ka lielākā daļa privāto meliorācijas objektu, nav pienācīgi apsaimniekotas un uzturētas kārtībā, jo trūkst finansējuma vai vienkārši nav īpašnieka.Bez tam, lielais saimnieciski neizmantoto LIZ īpatsvars un nesakoptās lauku ainavas liecina, ka nozīmīgs ražošanas resurss – zeme – netiek izmantota ekonomiski efektīvi un lauku videi (ainavai) draudzīgi, tādējādi radot valstij un sabiedrībai zaudējumus. Neapsaimniekotās zemes pārpurvojas un aizaug ar mazvērtīgiem krūmiem. Līdz ar to šīs zemes tiek izslēgtas no ražošanas un ekonomiskās aprites un degradē lauku ainavu un vidi.Realizējot programmu, būtu iespējams paaugstināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes neizmantoto platību apsaimniekošanu, kas garantētu ražošanas līdzekļa – zemes – vērtības paaugstināšanu.4. Programmas rezultātu sasniegšanas rādītāji2. tabulaSasniegšanas rādītājiLielumsKredītlīnijas apjoms (Ls milj.)9,0Aprēķinos pieņemtā vidējā zemes cena (Ls/ha)220Kopējā zeme transakcijās (tūkst. ha)41,0Zeme vienā transakcijā, vidēji (ha)72Programmas ietvaros iegādātās zemes vidējā cena, vismaz programmas realizācijas sākumposmā, varētu būt augstāka, jo vispirms tiks izpirktas vērtīgākās zemes, kas ir dārgākās. Savukārt, turpmākajos gados programmas ietvaros iegādātās zemes vidējā cena var arī kristies, jo:1) tās saimniecības, kas gribēja paplašināties jau būs zemi nopirkušas;2) labākās zemes jau būs nopirktas.5. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanaiRadīt konkurētspējīgiem lauksaimniecības uzņēmumiem iespēju saņemt finansējumu galvenā ražošanas pamatlīdzekļa – zemes iegādei uz tiem pieņemamiem nosacījumiem ar iespējami mazāku negatīvo ietekmi uz valsts budžetu.5.1. Programmas mērķauditorija5.1.1. Pretendentu atbilstības nosacījumia) vismaz 60 % no kopējiem aizņēmēja ieņēmumiem sastāda primāro lauksaimniecības produktu ražošana (uzsākot vai paplašinot lauksaimniecisko ražošanu tiek ņemts vērā biznesa plānā paredzētie ienākumi);

1. b)aizņēmējs ir reģistrēts valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs;
2. c)aizņēmējam nav nodokļu parādu;
3. d)vismaz 51 % aizņēmēja pamatkapitāla pieder Latvijas Republikas pilsoņiem vai tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem.5.1.2. Projektu atbilstības nosacījumi1. Programmas ietvaros tiek finansēta:
4. a)lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām nepieciešamās zemes iegāde Latvijas Republikas teritorijā;
5. b)lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām nepieciešamās zemes iegāde un uz tās atrodošos būvju iegāde (nelauksaimniecības nozīmes būvju kadastrālās vērtība nedrīkst pārsniegt 30 % no zemes kadastrālās vērtības);2. Programmas ietvaros netiek finansēta:
6. a)mežu zemes iegāde;
7. b)nelauksaimniecības nozīmes būvju iegāde, ja to kadastrālā vērtība pārsniedz 30 % no zemes kadastrālās vērtības;3. Citi pamata nosacījumi:
8. a)Pērkamās zemes daudzums pamatots ar lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, tas ir, vai nu aizņēmējs zemi ir vismaz 3 gadus zemi nomājis un apstrādājis, vai arī zemes nepieciešamība tiek aprakstīta uzņēmuma darbības pamatojumā.
9. b)Priekšroka aizdevumu saņemšanai aizņēmējiem, kas pērk zemi īpašuma konsolidācijai.
10. c)Programmas ietvaros var tikt finansēti prasībām atbilstoši zemes iegādes darījumi, kas ir veikti sākot ar 04.06.2002. gadu.5.2. Kreditēšanas nosacījumi1. Aizdevumu termiņšLauksaimniecībai aktīvos reģionos gada nomas maksa par lauksaimniecības zemēm pašlaik vidēji ir līdz 5% apmērā no zemes tirgus vērtības. Nomas maksas apjoms atkarīgs no zemes kvalitātes un pieprasījuma attiecīgajā reģionā. Lai nepaaugstinātu lauksaimnieku izdevumus, izstrādājot zemes iegādes kreditēšanas programmu, būtu jānodrošina aizdevumus zemes iegādei saņemt uz tādiem nosacījumiem, lai zemes iegādei ņemtā kredīta gada maksājums nepārsniegtu zemes nomas maksas apjomu. Lai būtu iespējams nodrošināt šādu iespēju, programmas ietvaros piedāvāto aizdevumu termiņam vajadzētu būt pat līdz 20 gadiem. Ja aizņēmējs vēlas un viņa maksātspēja atļauj, ir iespējams saņemt aizdevumu arī uz īsāku termiņu.2. Aizdevumu valūtaLai neuzliktu ar valūtu kursu svārstībām saistīto risku aizņēmējam, aizdevumu valūtai būtu jābūt tādai, kādā veidojas aizņēmēja ieņēmumi.3. Ierobežojumi attiecībā uz zemes izmantošanu un īpašnieka maiņuAizņēmējs visā aizdevuma darbības laikā, bet ne mazāk kā 5 gadus, iegādāto zemi izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Ja aizņēmējs šajā laikā uz LIZ neveic lauksaimniecisko ražošanu, viņam jāatmaksā programmas ietvaros saņemtā aizdevuma pamatsumma, kā arī valsts atbalsts.Aizdevuma darbības laikā aizņēmējs nedrīkst par kredītlīdzekļiem nopirkto zemi pārdot vai dāvināt (aizņēmējs drīkst dāvināt un pārdot zemi 1. pakāpes radiniekiem, ja ir saņemta rakstiska bankas piekrišana).4. Aizdevuma apjoma ierobežojumiProgrammas ietvaros viens aizņēmējs vai savstarpēji saistīta aizņēmēju grupa var saņemt aizdevumus ne vairāk kā 250 ha iegādei.Maksimālā aizdevuma summa vienam aizņēmējam ir 40 000 Ls.5. Aizdevumu procentu likmeProgrammas ietvaros izsniedzamajiem aizdevumiem tiek piemērota procentu likme 4 % gadā.Procentu likme šādā apjomā tiek nodrošināta programmu apkalpojošajai bankai izmaksājot subsīdijas kredītprocentu kompensācijai.6. Īpaši nosacījumiLai nodrošinātu to, ka programmā izvirzītie mērķi tiek sasniegti visā Latvijas teritorijā, tajā skaitā arī mazāk aktīvos reģionos, 30 % no kopējā finansējuma apjoma novirzīt īpaši atbalstāmajiem reģioniem, kas atbilst 2001. gada 28. jūnija MK rīkojuma Nr.325 “Par īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu” pielikuma 1., 3. un 4. punktā uzskaitītajām teritorijām. Minētā 30 % kvota ir spēkā līdz 2004. gada 1. janvārim un pēc šī termiņa beigām tiek pārskatīta.Piena ražošanas saimniecībām6 līdz 2004.gada 1. janvārim tiek novirzīti 30 % no kopējā finansējuma apjoma. Pēc šī termiņa beigām minētā kvota tiek pārskatīta.5.3. Finansējuma piesaistes variantsProgrammas realizācijai tiek kombinēts valsts finansējums ar bankas no finanšu tirgus piesaistīto finansējumu attiecībā 1:2. No precizētās Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmas, kura akceptēta ar 2003.gada 8. aprīļa Ministru kabineta sēdes protokola Nr.19 41.§ un, kuras ietvaros valsts sākotnējais līdzfinansējums bija Ls 8 milj., Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmas realizācijai tika novirzīti Ls 3,0 milj.Banka piesaista papildus finansējumu divreiz lielākā apjomā par valsts finansējuma daļu un izsniedz to programmas noteikumiem atbilstošos aizdevumos (Finansējuma shēma 5.3. attēlā). Šāds finansējuma modelis ļauj ar mazāku valsts finansējumu programmas realizācijai piesaistīt lielāku resursu apjomu.Programmas finansējuma resursu cena tiks noteikta kā vidējā svērtā no valsts izdalītā finansējuma (resursu) cenas un bankas piesaistītā finansējuma resursu cenas, kas ir vienāda ar tirgus likmi. Nosakot valsts finansējuma daļai 0 % resursu cenu, aizdevumu izsniegšanai programmas ietvaros būs pieejami lētāki kredītresursi kā piedāvā finanšu tirgus, kas savukārt ļaus izsniegt aizdevumus ar zemāku procentu likmi. Programmas ietvaros izsniedzamajiem aizdevumiem bankas uzcenojuma apjoms tiek ierobežots 2,5 % apjomā (pie nosacījuma, ka banka uzņemas kredītrisku). Gala aizdevumu likme veidojas sekojoši:Lai nodrošinātu samazinātu gala aizdevumu procentu likmi 4 % apjomā, subsīdijas kredītprocentu kompensācijai tiek izmaksātas no Zemkopības ministrijai piešķirtajiem lauksaimniecības subsīdiju līdzekļiem.Programmas realizāciju ilgtermiņā iespējams nodrošināt uzdodot programmu realizēt Bankai (vienīgā banka Latvijā, kura pilnībā pieder valstij, līdz ar to valsts kā bankas īpašnieks var uzlikt tai par pienākumu realizēt programmu) un programmas finansējumam izdalīto valsts finansējuma daļu ieskaitot LHZB kapitālā.5.3.attēls. Kombinētais finansējuma piesaistes variants2002. gadā tika uzsākts šīs programmas pirmais – eksperimentālais – etaps. Lai nodrošinātu 2002.gadā izsniegtajiem aizdevumiem procentu likmi 4 % apmērā, tika paredzētas procentu likmes subsīdijas. Subsīdijas tika izmaksātas no 2002.gadā Zemkopības ministrijai piešķirtajiem lauksaimniecības subsīdiju līdzekļiem, izdarot attiecīgas izmaiņas subsīdiju nolikumos.Pozitīvie aspekti:
11. a)prognozējams programmas finansējuma apjoms;
12. b)valsts līdzfinansējums ļauj samazināt resursu cenu un gala aizdevuma likmi;
13. c)gala aizdevumi pieejami latos;
14. d)iespējams ilgāks gala aizdevumu termiņš– līdz 20 gadiem;
15. e)tiek nodrošināta programmas ilgtspēja (nepieciešamības gadījumā iespējams turpināt izsniegt aizdevumus arī pēc 2006. gada);
16. f)Hipotēku bankas kapitālā ieskaitītais finansējums pēc programmas realizācijas pabeigšanas var tikt izmantots citu programmu finansēšanai.
17. g)realizējot programmu ar šī finansējuma mehānisma palīdzību, tiek sasniegts vēl viens papildus definētais mērķis – Hipotēku banka veic attīstības bankas funkciju;Negatīvais aspekts: kaut arī relatīvi nelielas, tomēr nepieciešamas procentu subsīdijas.6. Uzdevumu izpildes laika plānojumsFinansējuma modelisProgrammas realizācijas sākumsAizdevumu izsniegšanas beigu termiņšProgrammas realizācijas beigu termiņšKombinētais finansējuma piesaistes variants2003200420237. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums7.1. Programmas kopējais apjomsProgrammas kopējam apjomam vajadzētu būt tādam, lai apmierinātu lauksaimnieku pieprasījumu pēc finansējuma zemju iegādei tuvākajos gados – līdz integrācijai ES. Programmas finansējuma kopapjoms būs Ls 9 milj., no kuriem no jauna tiks piesaistīti Ls 6,5 milj. un Ls 2.5 milj. tiks refinansēti jau 2002. gadā uzsāktā pilotprojekta ietvaros, tādējādi, uz kredītprocentu kompensāciju rēķina, 20 gadu laikā ieekonomējot ~ Ls 1,2milj.Pēc šī perioda:1) Latvija iespējams jau būs uzņemta Eiropas Savienībā;2) aktīvākie lauksaimnieki būs iegādājušies zemi, nodrošinot optimālu saimniecības lielumu;3) zemes iegādes finansēšanai būs pieejami kredītresursi no izsniegto aizdevumu pamatsummas atmaksām;4) nepieciešamības gadījumā programmas finansējuma apjoms un darbības termiņš var tikt palielināts.7.2. Programmas realizācijai nepieciešamais valsts finansējuma apjomsKombinētais finansējuma piesaistes variants (attiecībā 1:2, 4 % gada likme, Ls 3 milj. valsts finansējums)8. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijasPar programmas īstenošanu atbildīgā institūcija, saskaņā ar 2002.gada 30.aprīļa Ministru kabineta sēdes protokolu Nr.37, ir Zemkopības ministrija:1) ZM slēdz līgumu ar Hipotēku banku par kredītu izsniegšanu programmas ietvaros. Hipotēku banka no Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanai paredzētajiem resursiem Ls 3 milj. veiks Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmas realizāciju. Hipotēku banka veic projektu izvērtēšanu, kredītu izsniegšanu, kredītu administrēšanu un uzņemas kredītrisku.2) Lai nodrošinātu samazinātu gala aizdevumu procentu likmi, Zemkopības ministrija izmaksā bankai kredītprocentu subsīdijas no lauksaimniecības subsīdiju līdzekļiem.8. attēls. Programmas administrēšana un pārraudzība.9. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtībaZemkopības ministrija, kura reizi ceturksnī – 25.janvārī, 25.aprīlī, 25.jūlijā un 25.oktobrī – saņem pārskatus par LZIKP realizācijas gaitu, kura tiek atrunāta starp Zemkopības ministriju un Hipotēku banku noslēgtajā līgumā. Tāpat šajā līgumā tiek noteikta kārtībā, kādā banka sniedz steidzamus pārskatus nepieciešamības gadījumā.Zemkopības ministrija desmit darba dienu laikā izvērtē sniegtos pārskatus un divas reizes gadā informē Ministru kabinetu par programmas realizācijas gaitu, kā arī ierosina Ministru kabinetam veikt izmaiņas Programmā vai citos normatīvajos aktos. _________________________1 Piemēram, Norvēģija var atļauties nepievienoties ES, jo tai ir pietiekoši daudz dabas resursu, lai aizsargātu vietējo lauksaimniecības sektoru.2 Avots: Analysis of the Impact on Agricultural markets and Incomes of the EU enlargement to the CEEC

(2002).3 Rīgas apkārtne jau tagad zemes cena sasniedz 900 - 1000 Ls/ha.4 Agrarinvestitionsförderung, www.ilb.de5 Avots: 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti.6 Piena ražošanas saimniecībā ir ne mazāk kā 5 slaucamas govis un izslauktais piens tiek nodots piena pārstrādes uzņēmumiem.7 Naudas plūsmas grafikā ir iekļauts 2002. gadā realizētais pilotprojekts.8 Faktiskā nauda plūsma LIIKP ietvaros jau ir notikusi 2002. gadā. Zemkopības ministrs M.Roze