Zaudējis spēku - Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.56 Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot.Nr.112, 1.§) Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta pirmo un piekto daļu (Rīgas domes 12.05.2009. saistošo noteikumu Nr.168 redakcijā) 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības pabalsta dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai (turpmāk tekstā — dzīvokļa pabalsts) piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību.

2 1.2. Tiesības saņemt šajos saistošajos noteikumos paredzēto dzīvokļa pabalstu ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai (turpmāk tekstā – palīdzības pieprasītājs), kas deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, dzīvo atbilstoši norādītajai adresei, ja vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 200 katram ģimenes loceklim mēnesī un nepārsniedz Ls 250 atsevišķi dzīvojošai personai mēnesī.

Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp palīdzības pieprasītāju kopējo GMI un normatīvo izdevumu summu un palīdzības pieprasītāju kopējiem ienākumiem:

P = GMI +K – I, kur P – dzīvokļa pabalsta apmērs;

GMI – garantētā minimālā ienākumu summa palīdzības pieprasītājiem;

K – normatīvie izdevumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem;

I – palīdzības pieprasītāju ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto GMI līmeņa pabalstu).

3 (Rīgas domes 03.07.2007. saistošo noteikumu Nr.82 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.168) 1.3. (Svītrots ar Rīgas domes 01.03.2005. saistošajiem noteikumiem Nr.89) 4 1.4. Lai saņemtu dzīvokļa pabalstu, palīdzības pieprasītājs vēršas Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk tekstā – SD) ar iesniegumu un:

1.4.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

1.4.2. iesniedz ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus;

1.4.3. aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;

1.4.4. uzrāda vienu no šajā apakšpunktā minētajiem dokumentiem, kas apliecina personas tiesības lietot dzīvojamo telpu:

1.4.4.1. īres un/vai apsaimniekošanas līguma oriģinālu;

1.4.4.2. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņēmēji – līguma par sociālā pakalpojuma saņemšanu oriģinālu;

1.4.5. uzrāda ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus par iepriekšējo mēnesi.

5 (Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.33 redakcijā) 2. Dzīvokļa pabalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība 2.1. Dzīvokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā palīdzības pieprasītāja ienākumus (1.pielikums “Ienākumu un materiālā stāvokļa deklarēšana”), Ministru kabineta un Rīgas domes noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni un normatīvos izdevumus (2.pielikums “Dzīvokļa pabalsta aprēķināšana un normatīvie izdevumi”), kas nevar būt lielāki par īres un pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, kvītīs faktiski norādīto maksu.

6 (Grozīts ar Rīgas domes 01.03.2005. saistošajiem noteikumiem Nr.89; Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.33) 2.2. (Svītrots ar Rīgas domes 01.03.2005. saistošajiem noteikumiem Nr.89) 7 2.3. Dzīvokļa pabalstu palīdzības pieprasītājam piešķir ar mēnesi, kurā saņemts palīdzības pieprasītāja iesniegums, uzrādīti pabalsta aprēķināšanai nepieciešamie dokumenti, iesniegta un parakstīta iztikas līdzekļu deklarācija (turpmāk tekstā – deklarācija) un ar darbspējīgu personu noslēgta vienošanās par līdzdarbību. Dzīvokļa pabalsts tiek piešķirts uz laiku līdz deklarācijas, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, spēkā esamības perioda beigām.

8 (Rīgas domes 12.05.2009. saistošo noteikumu Nr.168 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.74) 2.3.1 Ja triju mēnešu laikā pēc deklarācijas aizpildīšanas mainās palīdzības pieprasītāja ienākumi un materiālais stāvoklis, kā arī izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, SD ir tiesības veikt dzīvokļa pabalsta pārrēķinu par šo periodu atbilstoši faktiskajai situācijai.

9 (Rīgas domes 01.06.2010. saistošo noteikumu Nr.74 redakcijā) 2.4. SD izmaksā dzīvokļa pabalstu ar pārskaitījumu nama apsaimniekotājam, komunālo pakalpojumu sniedzējam vai ieskaita palīdzības pieprasītāja norādītajā kontā (līdz katra nākamā mēneša 10.datumam).

10 (Rīgas domes 03.07.2007. saistošo noteikumu Nr.82 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.168) 2.5. Ja palīdzības pieprasītājs nemaksā par dzīvokli savu maksājumu daļu pilnā apmērā vai sniedz nepatiesas ziņas, vai nepilda noslēgto vienošanos par līdzdarbību, SD var atteikt piešķirt (pilnībā vai daļēji) dzīvokļa pabalstu. Vienošanās par līdzdarbību veidlapas paraugu apstiprina ar Rīgas domes Labklājības departamenta direktora rīkojumu.

Dzīvokļa pabalsts netiek piešķirts, ja:

1)atsevišķi dzīvojošs palīdzības pieprasītājs ir noslēdzis uztura līgumu;

2)palīdzības pieprasītājam un/vai viņa ģimenes locekļiem pieder īpašums, izņemot šo saistošo noteikumu 1.pielikuma 10.punktā minētos;

3)ir stājies spēkā tiesas spriedums par palīdzības pieprasītāja izlikšanu no dzīvokļa, izņemot gadījumus, kad palīdzības pieprasītājs iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku;

4)palīdzības pieprasītājs ir darbspējīgā vecumā un neveic noteiktos līdzdarbības pienākumus. SD ir tiesīgs samazināt dzīvokļa pabalstu proporcionāli līdzdarbību neveikušo personu skaitam;

5)palīdzības pieprasītājam ir naudas līdzekļu uzkrājumi.

11 (Rīgas domes 03.07.2007. saistošo noteikumu Nr.82 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 18.12.2007. saistošajiem noteikumiem Nr.105; Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.168; Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.33; Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.74) 2.6. (Svītrots ar Rīgas domes 19.12.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.66) 12 2.7. SD ir tiesības piešķirt dzīvokļa pabalstu palielinātā apmērā parāda par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk tekstā – dzīvokļa parāds), pamatsummas nomaksai. Šis SD lēmums ir pamats trīspusēja līguma “Par dzīvokļa parāda atmaksu” noslēgšanai. Līguma “Par dzīvokļa parāda atmaksu” veidlapas paraugu apstiprina ar Rīgas domes Labklājības departamenta direktora rīkojumu.

13 (Rīgas domes 12.05.2009. saistošo noteikumu Nr.168 redakcijā) 3. SD līdzdalība dzīvokļa parāda nomaksā 3.1. SD izskata iespēju palīdzēt nomaksāt dzīvokļa parādu valsts pensiju saņēmējiem, sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem.

14 (Rīgas domes 01.03.2005. saistošo noteikumu Nr.89 redakcijā) 3.2. Ja dzīvokļa parāds pārsniedz divu mēnešu maksājumu apmēru, namu apsaimniekotāji informē īrniekus par iespējamo SD līdzdalību maksājumu par īri un komunālajiem pakalpojumiem veikšanā.

15 (Rīgas domes 18.12.2007. saistošo noteikumu Nr.105 redakcijā) 3.3. Mēneša laikā pēc 1.pielikumā minēto dokumentu, kā arī izdevumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem apliecinošu dokumentu saņemšanas sociālā darba speciālists izanalizē situāciju, veic pārrunas ar palīdzības pieprasītāju un nama apsaimniekotāju, sagatavo priekšlikumu lietas risinājumam, kā arī par iespējām pieņemt lēmumu par trīspusēja līguma “Par dzīvokļa parāda atmaksu” noslēgšanu.

16 (Rīgas domes 03.07.2007. saistošo noteikumu Nr.82 redakcijā) 3.4. Ja pašvaldībai piederoša labiekārtota dzīvokļa parāds pārsniedz Ls 200 vienai personai vai pašvaldībai piederoša dzīvokļa bez ērtībām parāds pārsniedz Ls 100 vienai personai, SD papildus saņem atzinumu no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes (turpmāk tekstā – Dzīvokļu pārvalde) par iespējām noslēgt trīspusējo līgumu.

17 (Rīgas domes 18.12.2007. saistošo noteikumu Nr.105 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.33) 3.5. Atbilstoši SD lēmumam sociālā darba speciālists organizē trīspusēja līguma noslēgšanu starp SD, nama apsaimniekotāju un personu, kura noslēgusi īres vai apsaimniekošanas līgumu ar nama apsaimniekotāju.

18 (Rīgas domes 03.07.2007. saistošo noteikumu Nr.82 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.33) 3.6. Ja nama apsaimniekotājs atsakās noslēgt trīspusējo līgumu, SD sagatavo atbalsta vēstuli palīdzības pieprasītājam iesniegšanai tiesā. SD var noslēgt ar palīdzības pieprasītāju vienošanos par līdzdarbību un sastādīt maksājumu parāda atmaksas grafiku (līguma "Par dzīvokļa parāda atmaksu" 1.pielikums).

19 (Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.33 redakcijā) 3.7. Ja likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par palīdzības pieprasītāja izlikšanu no īrētās dzīvojamās telpas un īres līguma izbeigšanu vai par to, ka pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar dzīvokļa parādu, SD mēneša laikā izanalizē situāciju un sagatavo priekšlikumu Dzīvokļu pārvaldei vai nama apsaimniekotājam palīdzības pieprasītāja dzīvokļa jautājuma risināšanai.

20 (Rīgas domes 03.07.2007. saistošo noteikumu Nr.82 redakcijā) 3.8. SD iespējamie priekšlikumi palīdzības pieprasītāja dzīvokļa jautājuma risināšanai 3.7.punktā minētajos gadījumos:

3.8.1. izvērtējot dzīvokļa parāda summu un palīdzības pieprasītāja iespējas veikt kārtējos ikmēneša maksājumus, rekomendē saglabāt iepriekšējās dzīvojamās telpas un noslēgt trīspusējo līgumu, nosūtot Dzīvokļu pārvaldei vai nama apsaimniekotājam maksājumu parāda atmaksas grafika projektu par visu dzīvokļa parāda summu;

3.8.2. iesaka pārcelties uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, sociālo dzīvojamo māju vai citu dzīvošanai derīgu telpu.

21 3.9. Dzīvokļu pārvalde pēc 3.8.1.apakšpunktā minētā SD priekšlikuma saņemšanas sagatavo lietu izskatīšanai Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijā.

Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas sēdes protokola izraksts par neprivatizējama dzīvokļa statusa noteikšanu un jauna dzīvojamo telpu īres līguma noslēgšanu ir pamats trīspusējā līguma noslēgšanai.

22 3.10. SD var atkārtoti noslēgt trīspusējo līgumu dzīvokļa parāda atmaksai, nosakot, ka palīdzības pieprasītājam pašam jāatmaksā parāds atbilstoši sastādītajam maksājumu parāda atmaksas grafikam.

23 3.11. (Svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.168) 24 3.12. (Svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.168) 25 3.13. (Svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.168) 26 4. SD lēmuma paziņošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība 4.1. SD lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, kā arī par pabalsta apmēru pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemts palīdzības pieprasītāja iesniegums, pabalsta aprēķināšanai nepieciešamie dokumenti, aizpildīta un parakstīta deklarācija. Pēc palīdzības pieprasītāja lūguma lēmumu par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu un informāciju par lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību paziņo rakstveidā.

27 (Rīgas domes 12.05.2009. saistošo noteikumu Nr.168 redakcijā) 4.2. Ja pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt dzīvokļa pabalstu, SD rakstveidā informē palīdzības pieprasītāju par atteikumu un tā pamatojumu, kā arī par lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.

28 4.3. Lēmumu par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt palīdzības pieprasītājs mēneša laikā var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā, bet tā lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

29 Noslēguma jautājumi(Nodaļas nosaukums Rīgas domes 03.07.2007. saistošo noteikumu Nr.82 redakcijā) 1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Rīgas Balss”; saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

30 1'>1'>11. (Svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.168) 31 2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Rīgas domes 27.02.2001. noteikumi Nr.58 “Kārtība, kādā saglabājamas vai izīrējamas dzīvojamās telpas valsts pensiju saņēmējiem un ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem”.

32 3. Rīgas domes Labklājības departaments un Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir atbildīgi par saistošo noteikumu izpildes novērošanu.

33 (Rīgas domes 19.12.2006. saistošo noteikumu Nr.66 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.74) Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks S.Dolgopolovs 1.pielikums Ienākumu un materiālā stāvokļa deklarēšana(Pielikums Rīgas domes 01.03.2005. saistošo noteikumu Nr.89 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 18.12.2007. saistošajiem noteikumiem Nr.105; Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.168; Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.33; Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.74) 1. Lai tiktu novērtēti ienākumi un materiālais stāvoklis, palīdzības pieprasītājs aizpilda deklarāciju saskaņā ar normatīvo aktu par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu, kā arī iesniedz SD deklarācijā minētos faktus apliecinošus dokumentus. Parakstot deklarāciju, palīdzības pieprasītājs SD dod atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par ģimeni (personu).

2.Deklarācijā palīdzības pieprasītājs norāda ziņas par sevi un pārējām personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, kā arī par atsevišķi dzīvojošu laulāto un/vai bērna vecāku.

3.(Svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.168) 4. Ienākumi, no kuriem maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, deklarējami apmērā, kas veidojas pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas.

5.Palīdzības pieprasītājs ir atbildīgs par deklarācijā norādīto ziņu patiesumu.

6.SD sociālā darba speciālisti, veicot palīdzības pieprasītāja sniegto datu apstrādi pašvaldības sociālās palīdzības administrēšanas elektroniskajā sistēmā un izmantojot valsts vienotās informācijas sistēmas, pārbauda palīdzības pieprasītāja sniegtās ziņas, sagatavo deklarāciju, izdrukā to. Izdrukāto deklarāciju paraksta palīdzības pieprasītājs un sociālā darba speciālists.

7.(Svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.168) 8. SD sociālā darba speciālists novērtē jaunā klienta – palīdzības pieprasītāja dzīves apstākļus un aizpilda vienota parauga veidlapu par apsekošanu dzīvesvietā, ko paraksta abas puses. Veidlapas par klienta apsekošanu dzīvesvietā paraugu apstiprina ar Rīgas domes Labklājības departamenta direktora rīkojumu. Nākamo apsekošanu SD sociālā darba speciālists veic atbilstoši nepieciešamībai vai saskaņā ar vienošanos.

9.(Svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.168) 10. Par īpašumu šo saistošo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi:

10.1. dzīvokļa vai mājas iekārta, apģērbs, sadzīves priekšmeti, bērnu piederumi, kā arī manta, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktu;

10.2. nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo palīdzības pieprasītājs un viņa ģimenes locekļi, vai īpašums vai tā daļa, kas pieder palīdzības pieprasītājam vai kādam no ģimenes locekļiem un kur dzīvo ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums;

10.3. viena garāža, viens automobilis, kas ģimenes (personas) īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem, kā arī viens velosipēds katram ģimenes loceklim vai motocikls, motorollers vai mopēds, kas ir ģimenes (personas) īpašumā.

11.(Svītrots ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.74) 12. (Svītrots ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.74) 13. (Svītrots ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.74) 14. Deklarācija ir spēkā uz periodu, kāds noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu.

2.pielikums Dzīvokļa pabalsta aprēķināšana un normatīvie izdevumi(Pielikums grozīts ar Rīgas domes 01.03.2005. saistošajiem noteikumiem Nr.89; Rīgas domes 19.12.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.66; Rīgas domes 03.07.2007. saistošajiem noteikumiem Nr.82; Rīgas domes 18.12.2007. saistošajiem noteikumiem Nr.105; Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.168; Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.33; Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.74) Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:

1.Par gāzi — gāzes abonentmaksa un izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:

1.1. dzīvoklī ar gāzes plīti — 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai un 3 m3 izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē;

1.2. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, — papildus 1.1.apakšpunktā noteiktajam 3 m3 izmaksas mēnesī personai.

2.Par elektroenerģiju — izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:

2.1. 60 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 180 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;

2.2. ja dzīvoklī ir stacionārā elektriskā plīts — 100 kWh izmaksas mēnesī personai, bet ne vairāk kā 240 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;

2.3. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, — papildus 2.1. un 2.2.apakšpunktā noteiktajam 50 kWh izmaksas mēnesī personai.

3.Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem un par apkuri, kas nodrošināta visam namam:

3.1. par dzīvokļa kopējās platības 32 m2 vienai personai un par dzīvokļa kopējās platības 18 m2 katrai nākamajai personai;

3.2. izņemot gadījumus, kad pabalstu aprēķina par visu platību:

3.2.1. ja tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī;

3.2.2. ja divistabu dzīvoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kura (-as) vecāka (-as) par 65 gadiem un kurai (-ām) nav palīdzētspējīgu taisnās līnijas radinieku, vai I grupas invalīdi;

3.2.3. ja ģimene (persona) dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, ir lietojusi dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un ir reģistrēta palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā;

3.3. aprēķinos papildus 3.1.apakšpunktā noteiktajam var iekļaut 18 m2 par personu, kura dzīvoklī deklarējusi dzīvesvietu un kura atrodas pagaidu prombūtnē (ieslodzījuma vietā, ārstniecības iestādē, mācībās vai studijās citā apdzīvotā vietā u.c.) ne ilgāk par 5 gadiem un šajā laikā negūst ienākumus;

3.4. divpadsmit mēnešus pēc personas dzīvesvietas anulēšanas sakarā ar miršanas fakta reģistrāciju aprēķinos papildus 3.1.apakšpunktā noteiktajam var iekļaut 18 m2;

3.5. par dzīvojamo telpu īri saskaņā ar:

3.5.1. noslēgtā īres un/vai apsaimniekošanas līguma nosacījumiem, bet ne vairāk kā Ls 3 par 1 m2;

3.5.2. noslēgto līgumu par sociālā pakalpojuma saņemšanu – grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņēmējiem, bet ne vairāk kā Ls 3 par 1 m2;

3.6. (svītrots ar Rīgas domes 03.07.2007. saistošajiem noteikumiem Nr.82);

3.7. ja dzīvoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts dzīvokļa pabalsts, ir palīdzības pieprasītāja atsevišķi dzīvojošu radinieku (līdz otrajai radniecības pakāpei) vai to laulāto īpašumā vai lietošanā un starp palīdzības pieprasītāju un dzīvokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot dzīvokļa pabalstu, netiek ņemta vērā līgumā noteiktā īres maksa;

3.8. ja palīdzības pieprasītājam (denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā dzīvojošai personai) bijusi iespēja iepazīties ar vismaz trīs dažādu dzīvošanai derīgu izīrējamo dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem, bet palīdzības pieprasītājs no šiem piedāvājumiem atteicies vai arī nav sniedzis Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldei atbildi par saņemtajiem piedāvājumiem, pabalsta aprēķinā izmanto šo saistošo noteikumu 2.pielikuma 3.1.apakšpunktā minētās normatīvās platības.

4.Par auksto ūdeni un karsto ūdeni — atbilstoši īres un komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 m3 izmaksas mēnesī vienai personai, no kurām ne vairāk kā 2 m3 karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai, ja dzīvoklī ir ūdens skaitītāji.

5.Individuālās apkures nodrošināšanai dzīvoklī (mājoklī):

5.1. ar malku – piecu steru izmaksas gadā dzīvoklim (mājoklim), kurā ir viena krāsns, par katru nākamo krāsni – divu steru izmaksas gadā, bet ne vairāk kā desmit steru izmaksas gadā dzīvoklim (mājoklim); ja dzīvoklī (mājoklī) ēdiena gatavošanai izmanto tikai malkas plīti, var papildus piešķirt trīs steru malkas izmaksas gadā; aprēķinā viena mēneša izdevumos iekļauj kopējo malkas iegādes izmaksu summu;

5.2. ar cita veida cieto kurināmo (oglēm, briketēm) – divu tonnu izmaksas gadā vienistabas vai divistabu dzīvoklim (mājoklim), bet ne vairāk kā četru tonnu izmaksas gadā lielākiem dzīvokļiem (mājokļiem); aprēķinā viena mēneša izdevumos iekļauj kopējo ogļu, brikešu izmaksu summu;

5.3. ar gāzi — izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā Ls 0,50 par dzīvokļa 1 m2 divpadsmit mēnešus gadā papildus šī pielikuma 1.punktā noteiktajam;

5.4. ar elektroenerģiju — izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā Ls 0,50 par dzīvokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā papildus šī pielikuma 2.punktā noteiktajam.

6.Par gāzes balonu — 9 litru gāzes izmaksas mēnesī vienai personai un 6 litru gāzes izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē.

7.Viena telefona (dzīvoklī) abonentmaksai — līdz Ls 4, bet netiek ieskaitīta maksa par telefonsarunām.

8.Par citiem pakalpojumiem — atbilstoši īres (apsaimniekošanas izdevumu) un komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai un citiem izdevumiem par dzīvokli (t.sk. zemes nomas maksai, nekustamā īpašuma nodoklim un līdz Ls 8 par viena ūdens skaitītāja pārbaudi).

9.Normatīvajos izdevumos par dzīvokli netiek ieskaitīta maksa par kabeļtelevīziju, kā arī izdevumi, kas saistīti ar nama remontdarbiem.

10.Par pirts pakalpojumiem, ja dzīvoklī nav siltā ūdens apgādes vai ūdens uzsildīšanas ierīču, nav vannas vai dušas telpas – līdz Ls 3 mēnesī vienai personai.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks S.Dolgopolovs 1.paraugs Rīgas domes 17.02.2004. saistošajiem noteikumiem Nr.56 LĪGUMS Par dzīvokļa parāda atmaksu(Paraugs svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.168)

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.