Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumus Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu". Ministru kabineta noteikumi Nr.211 Rīgā 2000.gada 27.jūnijā (prot. Nr.29 3.§) Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu un Profesionālās izglītības likuma 23.panta otro daļu I. Vispārīgais jautājums 1. Šie noteikumi nosaka valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu. 2 II. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu stratēģiskie mērķi un galvenie uzdevumi 2. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu stratēģiskie mērķi ir šādi: 2.1. sagatavot izglītojamo darbībai noteiktā profesijā, veicinot viņa pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību; 2.2. veicināt zināšanu un prasmju apguvi, attieksmju veidošanos, kas izglītojamajam nodrošina otrā vai trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi un sekmē viņa konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos; 2.3. sekmēt izglītojamā pozitīvas attieksmes veidošanos pret līdzcilvēkiem un valsti, veicināt viņa pašapziņu un spēju uzņemties Latvijas pilsoņa pienākumus; 2.4. radīt motivāciju profesionālajai attīstībai un tālākizglītībai un nodrošināt izglītojamajam iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai profesionālās augstākās izglītības pakāpē; 2.5. nodrošināt, ka pēc izglītības programmu apguves izglītojamie iegūst kompetences, kas ietver zināšanas, prasmes un attieksmes, ko nosaka profesiju standarti vai profesionālo kvalifikāciju prasības (ja profesijai nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu profesiju standartu). 3 (Grozīts ar MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 564) 3. Atbilstoši profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu stratēģiskajiem mērķiem valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts arodizglītības standarts nosaka izglītības programmu galvenos uzdevumus (1.pielikums). 4 4. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu specifiskos mērķus un uzdevumus nosaka katrā atsevišķajā programmā atbilstoši iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai. 5 4.1 Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas profesionālo saturu var apgūt klātienē darba vidē balstītās mācībās. 6 (MK 19.09.2017. noteikumu Nr. 564 redakcijā) III. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligātais saturs 5. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības saturu veido šādas izglītības programmu pamatdaļas: 5.1. teorija - vispārizglītojošais un (vai) profesionālais izglītības saturs un tam atbilstošie mācību priekšmeti saskaņā ar izglītības programmu; 5.2. prakse: 5.2.1. vispārizglītojošais un (vai) profesionālais izglītības saturs un tam atbilstošie praktiskie un laboratorijas darbi mācību priekšmetos saskaņā ar izglītības programmu; 5.2.2. praktiskās mācības; 5.2.3. kvalifikācijas prakse. 7 6. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligātais vispār­izglītojošais saturs ietver šādas izglītošanas jomas, un to veido šāds valsts vispārējās vidējās izglītības standartam un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem atbilstošo vispārizglītojošo mācību priekšmetu kopums: 6.1. valodas un komunikatīvās zinības: 6.1.1. latviešu valoda; 6.1.2. svešvaloda (svešvalodas); 6.1.3. izvēles mācību priekšmeti; 6.2. matemātika, dabas zinības un tehniskās zinības: 6.2.1. matemātika; 6.2.2. informātika; 6.2.3. izvēles mācību priekšmeti; 6.2.4. dabaszinības vai fizika, vai ķīmija; 6.3. sociālās zinības un kultūrizglītība: 6.3.1. Latvijas un pasaules vēsture; 6.3.2. ekonomika; 6.3.3. izvēles mācību priekšmeti; 6.3.4. literatūra; 6.4. sports. 8 (Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr. 1072; MK 08.03.2016. noteikumiem Nr. 144) 7. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligāto profesionālo saturu veido atbilstošo profesionālo mācību priekšmetu un moduļu, praktisko mācību un kvalifikācijas prakses satura kopums, kas nodrošina izglītojamajam: 7.1. pamatprasmes profesijā; 7.2. speciālās prasmes profesijā; 7.3. kopīgās prasmes nozarē; 7.4. vispārīgās prasmes un spējas; 7.5. vispārīgās un speciālās zināšanas profesijā. 9 (Grozīts ar MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 564) 8. Visās izglītības programmās iekļaut moduli "Sabiedrības un cilvēka drošība" ar šādu saturu: 8.1. veselības izglītība; 8.2. vides izglītība; 8.3. izglītība darba vides drošības jomā; 8.4. izglītība valsts aizsardzības jomā. 10 (MK 08.03.2016. noteikumu Nr. 144 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 564) 9. Profesionālo mācību priekšmetu un moduļu, praktisko mācību un kvalifikācijas prakses saturu atbilstoši iegūstamās profesionālās kvalifikācijas pamatprasībām un specifiskajām prasībām, kas nepieciešamas pienākumu un galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā, nosaka attiecīgie profesiju standarti vai profesionālo kvalifikāciju prasības (ja profesijai nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu profesiju standartu) un izglītības programma. 11 (MK 19.09.2017. noteikumu Nr. 564 redakcijā) 10. Izglītības programmu obligātā izglītības satura sadalījums (2. un 3.pielikums) nosaka: 10.1. programmas apjomu - mācību stundu skaitu izglītojamajam visos mācību gados kopā, ietverot programmā noteiktās kontaktstundas un patstāvīgo darbu; 10.2. teorijas un prakses savstarpējo procentuālo attiecību programmā noteikto kontaktstundu apjoma ietvaros; 10.3. vispārizglītojošo un profesionālo mācību priekšmetu un moduļu savstarpējo procentuālo attiecību teorijas apjoma ietvaros; 10.4. šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.3.apakšpunktā minēto izglītošanas jomu savstarpējo procentuālo attiecību vispārizglītojošo mācību priekšmetu teorijas apjoma ietvaros; 10.5. prakses daļu apjomu savstarpējo attiecību prakses apjoma ietvaros; 10.6. teorijas dalījumu humanitārajā un tehniskajā virzienā. 12 (Grozīts ar MK 08.03.2016. noteikumiem Nr. 144; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 564) 10.1 (Zaudējis spēku ar 01.09.2020.; sk. 17. punktu) 13 IV. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība 11. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi ir šādi: 11.1. pozitīvo sasniegumu summēšana; 11.2. pārbaudes obligātums: izglītojamie saņem vērtējumu par izglītības programmu obligātā satura apguvi; 11.3. izglītojamā zināšanām, prasmēm, attieksmēm un kompetencēm noteikto kritēriju atklātība un skaidrība. Atbilstoši izvirzītajiem izglītības programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī mācību priekšmetu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts pamatprasību kopums iegūtās izglītības kvalitātes vērtēšanai. Mācību priekšmetu vai moduļu programmās tiek ietverts to obligātais saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem, kas ir pieejamas un izprotamas visiem mācību procesa dalībniekiem; 11.4. vērtēšanas formu dažādība: izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto dažādas formas un pārbaudes veidus; 11.5. pārbaudes pieejamība: pārbaudes darbā ir jādod iespēja izglītojamajam apliecināt zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes visiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās, mācību starprezultātu un galarezultātu pārbaudēs iekļaujamajam mācību satura apjomam jāatbilst priekšmetu programmās noteiktajam saturam. 14 (Grozīts ar MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 564) 12. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē salīdzinājumā ar plānotajiem rezultātiem, raksturojot mācību priekšmeta un moduļa vai programmas daļas apguves līmeni: 12.1. mācību priekšmeta un moduļa apguve, praktiskās mācības un valsts noslēguma pārbaudījumi tiek vērtēti ar atzīmi 10 ballu vērtējuma skalā: 12.1.1. augsts apguves līmenis: izcili - 10, teicami - 9; 12.1.2. optimāls apguves līmenis: ļoti labi - 8, labi - 7, gandrīz labi - 6; 12.1.3. vidējs apguves līmenis: viduvēji - 5, gandrīz viduvēji - 4; 12.1.4. zems apguves līmenis: vāji - 3, ļoti vāji - 2, ļoti, ļoti vāji - 1; 12.2. kvalifikācijas prakse un izglītības programmā noteiktie ieskaites darbi tiek vērtēti vērtējuma skalā - "ieskaitīts" vai "neieskaitīts" — vai ar atzīmi 10 ballu vērtējuma skalā; 12.3. vērtējumu vispārizglītojošos mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts. 15 (Grozīts ar MK 15.06.2004. noteikumiem Nr. 539; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 564) 13. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu apguvi noslēdz valsts pārbaudījumi: 13.1. profesionālās vidējās izglītības programmu valsts noslēguma pārbaudījumi ir: 13.1.1. kvalifikācijas eksāmens; 13.1.2. izglītības programmās, kuras izglītojamie uzsāk pēc pamatizglītības ieguves, – ne mazāk kā četri eksāmeni vispārizglītojošos mācību priekšmetos: centralizētais eksāmens latviešu valodā, centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles, centralizētais eksāmens matemātikā un vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām; 13.2. arodizglītības programmu valsts noslēguma pārbaudījums ir kvalifikācijas eksāmens. 16 (Grozīts ar MK 15.06.2004. noteikumiem Nr.539; MK 22.08.2006. noteikumiem Nr.678; MK 08.03.2016. noteikumiem Nr. 144) 14. Valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts arodizglītības standarts nosaka prasības izglītojamajam izglītības programmas apguvei noteiktajā līmenī (4. un 5.pielikums). 17 V. Noslēguma jautājumi(Nodaļa MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1072 redakcijā) 15. 2008./2009.mācību gadā 1., 2. un 3.kursā (atbilst vispārējās vidējās izglītības 10., 11. un 12.klasei), 2009./2010.mācību gadā 2. un 3.kursā un 2010./2011.mācību gadā 3.kursā atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumu Nr.715 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” 31. un 32.punktā minētajām mācību priekšmetu standartu prasībām īsteno šādus attiecīgās jomas vispārizglītojošos mācību priekšmetus: 15.1. valodu un komunikatīvo zinību jomā: latviešu valodu un literatūru, svešvalodu un izvēles mācību priekšmetus; 15.2. matemātikas, dabas zinību un tehnisko zinību jomā: matemātiku, informātiku un izvēles mācību priekšmetus; 15.3. sociālo zinību un kultūrizglītības jomā: vēsturi, biznesa ekonomikas pamatus un izvēles mācību priekšmetus; 15.4. sportu. 18 16. Profesionālās vidējās izglītības programmas un arodizglītības pro­grammas, kas ir licencētas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām līdz 2009.gada 1.februārim, var īstenot, precizējot mācību priekšmetu nosaukumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, līdz šo programmu licencē noteiktajam termiņam. 19 17. Šo noteikumu 10.1 punkts un 6. pielikums ir spēkā līdz 2020. gada 31. augustam. 20 (MK 05.02.2019. noteikumu Nr. 58 redakcijā) Ministru prezidents A.Bērziņš Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns 1.pielikums Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.211 Valsts profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu galvenie uzdevumi 1. Atbilstoši šo noteikumu 2.1.apakšpunktam:Nr. p.k.Galvenie uzdevumiProfesionālās vidējās izglītības programmas galveno uzdevumu izpildē sasniedzamais līmenis izglītojamajam atbilstoši trešā līmeņa profesionālajai kvalifikācijaiArodizglītības programmas galveno uzdevumu izpildē sasniedzamais līmenis izglītojamajam atbilstoši otrā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai12341.1.Nodrošināt prasmju un zināšanu apguvi un veicināt spēju attīstību izvēlētās profesionālās izglītības virzienāIr apguvis izvēlēto profesionālās izglītības programmuIr apguvis izvēlēto arodizglītības programmu1.2.Balstoties uz cilvēces ētisko pieredzi, sekmēt vērtību sistēmas veidošanos, kas nepieciešama patstāvīgai dzīvei sabiedrībāIr pilnveidotas ētiski vērtējošās prasmes.Izveidota humāna vērtību sistēma un ētiskā apziņa kā rīcības vadlīnijas.Zina lietišķo attiecību ētikas pamatprincipusIr izveidota humāna vērtību sistēma un ētiskā apziņa kā rīcības vadlīnijas1.3.Izkopt saskarsmes un sadarbības prasmesIr pilnveidotas saskarsmes prasmes. Prot risināt konfliktus. Prot strādāt un sadarboties grupāIr pilnveidotas saskarsmes prasmes. Prot strādāt un sadarboties grupā1.4.Paplašināt ieskatu Latvijas un pasaules kultūras mantojumāApzinās nacionālo kultūru kā cilvēces kultūras daļuApzinās nacionālo kultūru kā cilvēces kultūras daļu1.5.Pilnveidot estētisko uztveriIr pilnveidota estētiskā uztvere un prasme vērtēt, ievērojot estētisko aspektuIr pilnveidota estētiskā uztvere1.6.Sekmēt radošas darbības pieredzes apguvi un attīstīt jaunrades spējasIr izveidota motivācija radošai pašizpausmeiIr izveidota motivācija radošai pašizpausmei1.7.Veicināt veselības nostiprināšanu un fizisko attīstību, veidot izpratni par veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumuĪsteno veselīgu dzīvesveiduĪsteno veselīgu dzīvesveidu2. Atbilstoši šo noteikumu 2.2.apakšpunktam:12342.1.Attīstīt vispārīgās intelektuālās darbības prasmes un spējasSpēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes, lietošanas un vienkāršas analīzes līmenī. Izmanto zināšanas un teorētisko izpratni plaša spektra kompleksā darbībā.Prot patstāvīgi iegūt un novērtēt informāciju. Izmanto plaša diapazona zināšanas un prasmes labi formulētu, bet nepazīstamu un neprognozējamu problēmu risinājumāSpēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes un lietošanas līmenī. Izmanto padziļinātas zināšanas ar atbilstošu teorētisku pamatojumu šaurās darbības jomās.Patstāvīgi interpretē pieejamo informāciju. Veic kompleksas (sarežģītas) darbības - pārsvarā prognozējamās situācijās2.2.Iegūt profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu praktisko un teorētisko sagatavotībuIr šādas profesionālajai kvalifikācijai atbilstošas zināšanas un prasmes:1) detalizētas teorētiskās zināšanas un izpratne;2) plaša diapazona prasmes, profesijai būtiskās prasmes un meistarība.Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu, ietverot veicamā darba plānošanu un pārraudzībuIr šādas profesionālajai kvalifikācijai atbilstošas zināšanas un prasmes:1) vispārīgas zināšanas;2) plaša diapazona prasmes un profesijai būtiskās prasmes.Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu un sasniegt rezultātu ierobežotā laikā2.3.Teorētiski un praktiski apgūt profesionālajai kvalifikācijai atbilstošās tehnoloģijas un vidiZina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijasZina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas2.4.Apgūt prasmi lietot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijasProt izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas profesionālajā darbībāProt izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas2.5.Pilnveidot latviešu valodas prasmi un apgūt vismaz vienu svešvaloduIzkopta latviešu valodas prasme un pilnveidota svešvalodas(-

1. u)prasmePilnveidota latviešu valodas un svešvalodas (-
2. u)prasme2.6.Sekmēt Latvijas vēsturiskās pieredzes izpratni Eiropas un pasaules vēstures kontekstāZina un izprot sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarībasApzinās sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības2.7.Papildināt teorētiskās zināšanas un prasmes matemātikāProt lietot matemātikas zināšanas un prasmes profesionālajā darbībāProt lietot matemātikas zināšanas un prasmes2.8.Pilnveidot spēju pētīt, analizēt un vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesusProt izmantot zināšanas par dabaszinātņu faktiem un likumiem profesionālajā darbībā.Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus un aptvert tos sistēmā un attīstībā.Izprot ekoloģiskās telpas vienotības principu un profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasībasSpēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus. Profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības2.9.Sekmēt sistematizēta priekšstata veidošanos par sabiedrības sociāli ekonomisko struktūru un ekonomisko procesu norisi mūsdienu sabiedrībāIzprot tirgus ekonomikas darbības pamatprincipus.Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās.Izprot darba devēja un darba ņēmēja ekonomiskās attiecības un zina attiecīgos tiesību aktusProt atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās.Izprot darba devēja un darba ņēmēja attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus2.10.Gūt priekšstatu par Eiropas Savienību kā mūsdienu Eiropas sociālekonomisko attiecību modeliIr priekšstats par Eiropas Savienības politisko uzbūvi, kā arī par vienotās ekonomiskās telpas un darbaspēka mobilitātes principiemIr priekšstats par Eiropas Savienības valstu darbaspēka mobilitātes principiem2.11.Attīstīt pašnovērtējuma, patstāvīgas darbības un lēmumu pieņemšanas prasmes, veicināt attieksmju veidošanos un vērtību izpratni, kas nepieciešamas profesionālai izaugsmeiAdekvāti novērtē savas spējas.Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām.Plāno laiku saskaņā ar uzdevumu.Prot izdarīt pamatotu izvēli un patstāvīgi pieņemt lēmumu pazīstamos un mazpazīstamos apstākļos.Spēj atbildēt par savas profesionālās darbības kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu, uzņemas daļēju atbildību par citu veikumu.Darbībā ir mērķtiecīgs, sistemātisks un racionāls.Ir rūpīgs un precīzs. Spēj uzņemties iniciatīvuAdekvāti novērtē savas spējas.Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām.Veic noteiktu uzdevumu ierobežotā laikā.Prot pieņemt lēmumu - pārsvarā pazīstamos apstākļos.Uzņemas atbildību par profesionālās darbības rezultāta kvalitāti un kvantitāti.Darbībā ir sistemātisks un racionāls.Ir rūpīgs un precīzs3. Atbilstoši šo noteikumu 2.3.apakšpunktam:12343.1.Gūt izpratni par valsts, politikas un tiesību pamatiem, veidot prasmes līdzdalībai demokrātiskā sabiedrībāZina savas valsts politisko uzbūvi.Izprot tiesību un demokrātijas pamatprincipus un spēj īstenot savas tiesības, izmantojot demokrātiskas sabiedrības institūtus.Ir tolerants pret citu tautību un sociālo grupu cilvēkiemZina savas valsts politisko uzbūvi un spēj īstenot savas tiesības, izmantojot demokrātiskas sabiedrības institūtus.Ir tolerants pret citu tautību un sociālo grupu cilvēkiem3.2.Veidot pilsonisku attieksmi pret valsts un sabiedrības drošībuIzprot indivīda pienākumus valsts un sabiedrības drošības veicināšanāIzprot indivīda pienākumus valsts un sabiedrības drošības veicināšanā4. Atbilstoši šo noteikumu 2.4.apakšpunktam:12344.1.Attīstīt mācīšanās prasmes un interesi par izglītības turpināšanu atbilstoši savām spējām un vajadzībāmSpēj mērķtiecīgi atlasīt un kritiski vērtēt informācijas avotus.Spēj pašizglītoties un apgūt jaunas prasmes.Ir motivēts jaunu tehnoloģiju apguvei.Ir motivēts profesionālās karjeras attīstībai.Ir motivēts izglītības turpināšanaiSpēj pašizglītoties un apgūt jaunas prasmes.Ir motivēts jaunu tehnoloģiju apguvei.Ir motivēts izglītības turpināšanai4.2.Attīstīt prasmi informēt par savu profesionālo kompetenci, sasniegumiem un darbības rezultātiemProt veidot un paust savu viedokli, prot uzskatāmi informēt par savas darbības rezultātuProt informēt par savas darbības rezultātu Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns 2.pielikums Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.211 Profesionālās vidējās izglītības programmu obligātā satura sadalījums(Pielikums grozīts ar MK 15.06.2004. noteikumiem Nr. 539; MK 22.08.2006. noteikumiem Nr. 678; MK 22.12.2008. noteikumiem Nr. 1072; MK 31.08.2010. noteikumiem Nr. 826; MK 08.03.2016. noteikumiem Nr. 144; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 564) 1. tabulaProgrammu apjomsIzglītības programmasProgrammas apjomsProgrammas, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības ieguvesVismaz 5760 stunduProgrammas, kuras izglītojamais uzsāk pēc vidējās izglītības ieguvesVismaz 2120 stundu (izglītības tematiskai jomai "Mākslas" īstenojamas vismaz 3120 stundas, īstenošanas ilgums – vismaz 2 gadi)Piezīmes.1. Patstāvīgā darba stundu skaits nedrīkst pārsniegt 15 procentu no programmas apjoma.2. Obligātā profesionālā satura apjoms mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības programmās, kuras izglītojamais uzsāk pēc atbilstošas nozares profesionālās ievirzes izglītības ieguves, var tikt samazināts ne vairāk kā par 10 procentiem no profesionālo mācību priekšmetu un moduļu un prakses kopējā apjoma.2.tabulaTeorijas un prakses procentuālās attiecībasKontaktstundasteorija - 50 %prakse - 50 %Piezīme. Pieļaujamā atkāpe - pieci procenti. Izglītības programmās, kurās mācās izglītojamie ar iepriekš apgūtu vidējo izglītību, teorijas kontaktstundu skaitu var samazināt līdz 30 procentiem no programmas apjoma.3. tabulaTeorijas sadalījumsTeorija – kopā 100 %Vispārizglītojošie mācību priekšmeti – kopā 60 %Profesionālie mācību priekšmeti un moduļi – kopā 40 %Humanitārais virziensSabiedrības un cilvēka drošība (7 %)Izglītošanas jomas – kopā 100%45 %33 %22 %valodas un komunikatīvās zinībasmatemātika, dabas zinības un tehniskās zinībassociālās zinības un kultūrizglītībaMācību priekšmetilatviešu valodamatemātikaLatvijas un pasaules vēsturepirmā svešvalodainformātikaekonomikaotrā svešvalodadabaszinībasliteratūraizvēles mācību priekšmetiizvēles mācību priekšmetiizvēles mācību priekšmetiTehniskais virziensIzglītošanas jomas – kopā 100 %33 %45 %22 %valodas un komunikatīvās zinībasmatemātika, dabas zinības un tehniskās zinībassociālās zinības un kultūrizglītībaMācību priekšmetilatviešu valodamatemātikaLatvijas un pasaules vēsturepirmā svešvalodainformātikaekonomikaotrā svešvalodafizika vai ķīmijaliteratūraizvēles mācību priekšmetiizvēles mācību priekšmetiizvēles mācību priekšmetiPiezīmes.1. Pieļaujamā atkāpe – trīs procenti. Izglītības programmās, kurās iepriekš apgūta vidējā izglītība, teoriju veido profesionālie mācību priekšmeti un moduļi.2. Moduļa "Sabiedrības un cilvēka drošība" veselības izglītības satura apguvei noteikt 24 mācību stundas, neieskaitot saturu, kas integrēts citos mācību priekšmetos.3. Vides izglītību, izglītību darba vides drošības un valsts aizsardzības jomā var integrēt citos mācību priekšmetos.4.tabulaPrakses sadalījumsIzglītības programmaPrakse – kopā 100 %praktiskie un laboratorijas darbi vispārizglītojošos un profesionālajos mācību priekšmetos un moduļos un praktiskās mācībaskvalifikācijas praksesports12341. Programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības ieguvesAprēķina kā starpību starp kopējo prakses stundu skaitu un kvalifikācijas prakses un sporta mācību stundu skaitu, kur praktiskie un laboratorijas darbi vispārizglītojošos mācību priekšmetos ir ne vairāk kā 30 procentu no kopējā aprēķinātā stundu skaitaVismaz 960 stunduDivas stundas katrā teorijas nedēļā2. Programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc vidējās izglītības ieguvesAprēķina kā starpību starp kopējo prakses stundu skaitu un kvalifikācijas prakses mācību stundu skaituVismaz 560 stundu–Piezīme. Profesionālās vidējās izglītības programmās, kuras paredz iespēju pēc ceturtā semestra iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, izglītojamajiem, kuri neturpina mācības trešā līmeņa kvalifikācijas iegūšanai, piektajā semestrī ir plānota 420 stundu prakse uzņēmumā, un tās noslēgumā - kvalifikācijas eksāmens atbilstoši otrā kvalifikācijas līmeņa prasībām. Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns 3.pielikums Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.211 Arodizglītības programmu obligātā satura sadalījums(Pielikums grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr. 1072; MK 08.03.2016. noteikumiem Nr. 144; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 564; MK 05.02.2019. noteikumiem Nr. 58) 1.tabulaProgrammu apjomsIzglītības programmaĪstenošanasilgumsProgrammas apjoms1. Programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības ieguves3 gadiVismaz 4230 stundu2. Programmas, kuras izglītojamie uzsāk pēc vidējās izglītības ieguves vai pēc pamatizglītības ieguves no 17 gadu vecuma1 gadsVismaz 1420 stunduPiezīmes.1. Patstāvīgā darba stundu skaits nedrīkst pārsniegt 10 procentu no programmas apjoma.2. Pēc pamatizglītības ieguves no 17 gadu vecuma izglītojamos uzņem izglītības programmās, kuru īstenošanas ilgums ir viens gads un kas orientētas uz turpmāko darbu īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai un veselībai un kurā var nodarbināt personu tikai no 18 gadu vecuma.3. (Svītrota ar MK 05.02.2019. noteikumiem Nr. 58) 2.tabulaTeorijas un prakses procentuālās attiecībasKontaktstundasteorija - 35 %prakse - 65%Piezīme. Pieļaujamā atkāpe - pieci procenti.3. tabulaTeorijas sadalījumsTeorija – kopā 100 %Vispārizglītojošie mācību priekšmeti – kopā 60 %Profesionālie mācību priekšmeti un moduļi ‒ 40 %Humanitārais virziensSabiedrības un cilvēka drošība (10 %)Izglītošanas jomas – kopā 100 %45 %33 %22 %valodas un komunikatīvās zinībasmatemātika, dabas zinības un tehniskās zinībassociālās zinības un kultūrizglītībaMācību priekšmetilatviešu valodamatemātikaLatvijas un pasaules vēsturepirmā svešvalodadabaszinībasliteratūraotrā svešvalodaizvēles mācību priekšmetiizvēles mācību priekšmetiizvēles mācību priekšmeti––Tehniskais virziensIzglītošanas jomas – kopā 100 %33 %45 %22 %valodas un komunikatīvās zinībasmatemātika, dabas zinības un tehniskās zinībassociālās zinības un kultūrizglītībaMācību priekšmetilatviešu valodamatemātikaLatvijas un pasaules vēsturepirmā svešvalodafizika vai ķīmijaliteratūraotrā svešvaloda––izvēles mācību priekšmetiizvēles mācību priekšmetiizvēles mācību priekšmetiPiezīmes.1. Pieļaujamā atkāpe – trīs procenti.2. Izglītības programmās, kuras uzsāk pēc pamatizglītības ieguves no 17 gadu vecuma un kurās mācību ilgums ir viens gads vai kurās iepriekš apgūta vidējā izglītība, teoriju veido profesionālie mācību priekšmeti un moduļi.3. Moduļa "Sabiedrības un cilvēka drošība" veselības izglītības satura apguvei noteikt 20 mācību stundas, neieskaitot saturu, kas integrēts citos mācību priekšmetos.4. Vides izglītību, izglītību darba vides drošības un valsts aizsardzības jomā var integrēt citos mācību priekšmetos.4.tabulaPrakses sadalījumsIzglītības programmaPrakse – kopā 100 %praktiskie un laboratorijas darbi vispārizglītojošos un profesionālajos mācību priekšmetos un moduļos un praktiskās mācībaskvalifikācijas praksesports12341. Programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības ieguvesAprēķina kā starpību starp kopējo prakses stundu skaitu un kvalifikācijas prakses un sporta mācību stundu skaitu, kur praktiskie un laboratorijas darbi vispārizglītojošos mācību priekšmetos ir ne vairāk kā 30 procentu no kopējā aprēķinātā stundu skaitaVismaz 840 stundu programmās ar īstenošanas ilgumu trīs gadiDivas stundas katrā teorijas nedēļā2. Programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc vidējās izglītības ieguves, pēc pamatizglītības ieguves no 17 gadu vecumaAprēķina kā starpību starp kopējo prakses stundu skaitu un kvalifikācijas prakses mācību stundu skaituVismaz 560 stundu– Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns 4.pielikums Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr. 211 Prasības izglītojamam profesionālās vidējās izglītības programmu apguvē(Pielikums MK 19.09.2017. noteikumu Nr. 564 redakcijā) Nr. p. k.Prasības izglītojamamProgrammas apguves līmenis1.Ir saņēmis galīgo vērtējumu – atzīmi, ne zemāku par "gandrīz viduvēji – 4", vai "ieskaitīts" visos programmas mācību priekšmetos un moduļos, praktiskajās mācībās un kvalifikācijas praksē;ir nokārtojis profesionālās vidējās izglītības programmas valsts noslēguma pārbaudījumus – eksāmenus mācību priekšmetos, saņēmis tajos vērtējumu un nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un saņēmis tajā vērtējumu – atzīmi, ne zemāku par "viduvēji – 5"Ir apgūta2.Ir saņēmis galīgo vērtējumu visos programmas mācību priekšmetos un moduļos, praktiskajās mācībās un kvalifikācijas praksē;ir nokārtojis profesionālās vidējās izglītības programmas valsts noslēguma pārbaudījumu daļu – kvalifikācijas eksāmenu – un saņēmis tajā vērtējumu – atzīmi, ne zemāku par "viduvēji – 5"Ir daļēji apgūta 5.pielikums Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr. 211 Prasības izglītojamam arodizglītības programmu apguvē(Pielikums MK 19.09.2017. noteikumu Nr. 564 redakcijā) Nr. p. k.Prasības izglītojamamProgrammas apguves līmenis1.Pēc pamatizglītības ieguves ir apguvis arodizglītības programmu un saņēmis galīgo vērtējumu visos programmas mācību priekšmetos un moduļos, praktiskajās mācībās un kvalifikācijas praksē;ir nokārtojis arodizglītības programmas valsts noslēguma pārbaudījumu – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu – un saņēmis tajā vērtējumu – atzīmi, ne zemāku par "viduvēji – 5"Ir apgūta2.Pēc vidējās izglītības ieguves ir daļēji apguvis arodizglītības programmu un saņēmis galīgo vērtējumu visos programmas profesionālajos mācību priekšmetos un moduļos, praktiskajās mācībās un kvalifikācijas praksē;ir nokārtojis arodizglītības programmas valsts noslēguma pārbaudījumu – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu – un saņēmis tajā vērtējumu – atzīmi, ne zemāku par "viduvēji – 5"Ir daļēji apgūta 6.pielikums Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.211 Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības izglītības ieguves valoda(Pielikums zaudējis spēku ar 01.09.2020.; sk. noteikumu 17. punktu)