Zemkopības ministrijas instrukcija Nr.9 Rīgā 2004.gada 10.martā Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas metodika Izdota saskaņā ar Sēklu aprites likuma 2.panta 3.punkta d.apakšpunktu I. Vispārīgie jautājumi 1. Šī instrukcija nosaka kārtību, kādā tiek novērtētas eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimnieciskās īpašības. 2. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu (turpmāk-SĪN) veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk-VAAD). II. Lauka izmēģinājumu pamatprincipi 3. Eļļas augu un šķiedraugu saimniecisko īpašību novērtēšanā izmēģinājuma šķirnes salīdzina ar standartšķirni. SĪN mērķi ir noskaidrot: 3.1. ražību, bioloģiskās īpatnības, iegūtās produkcijas kvalitāti, ķīmisko un tehnoloģisko īpašību atšķirības no standartšķirnes, šķirņu izturību pret slimībām un kaitēkļiem, kā arī citas saimnieciski nozīmīgas īpašības; 3.2. šķirnes piemērotību audzēšanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos. 4. Svarīgākā SĪN sastāvdaļa ir lauka izmēģinājumi. Lauka izmēģinājumus iekārto atbilstoši šīs metodikas pamatprasībām: 4.1. tipiskumam-izmēģinājumu apstākļu atbilstībai attiecīgā reģiona klimatam, augsnei un agrotehnikai; 4.2. vienīgās atšķirības principa ievērošanai; 4.3. precizitātei. 5. Vienīgās atšķirības princips nodrošina, ka: 5.1. lauka izmēģinājumos visi apstākļi ir vienādi; 5.2. konkrētā lauka izmēģinājumā drīkst atšķirties tikai šķirnes, bet reljefam, augsnei, mitrumam, mēslojumam, priekšaugam, augsnes apstrādei, sējas veidam, izsējas normām, sēklu iestrādes dziļumam un vienmērībai, sējumu kopšanai, novākšanai un lietotajai tehnikai jābūt pēc iespējas vienveidīgiem; 5.3. šķirnēm ar dažādu veģetācijas periodu novākšanas termiņi atšķiras. 6. Eļļas augu un šķiedraugu šķirnēm saimnieciskās īpašības vērtē trīs gadus. Ja vērtēšanas rezultāti ir pārliecinoši, eļļas augu un šķiedraugu šķirni normatīvajos aktos par šķirnes iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā noteiktajā kārtībā var ieteikt iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā arī pēc divu gadu rezultātiem. 7. Veicot eļļas augu un šķiedraugu šķirņu izmēģinājumus, pilnīgi un precīzi pieraksta visus veiktos darbus, novērojumus un uzskaiti, kas minēti šajā metodikā. Pierakstus rakstiski vai elektroniski izdara VAAD apstiprinātā dienasgrāmatā (veidlapās). Šos pierakstus, kā arī pārskatus par SĪN lauka izmēģinājumu rezultātiem Valsts augu aizsardzības dienesta attiecīgās struktūrvienības, fiziska vai juridiska persona, kura saskaņā ar līgumu veic izmēģinājumu (turpmāk-izmēģinājumu veicēji), iesniedz VAAD. III. Lauka izmēģinājumu vietas izvēle 8. Organizējot eļļas augu un šķiedraugu šķirņu SĪN, VAAD īpašu uzmanību velta izmēģinājumu vietas izvēlei. Tā atbilst attiecīgās eļļas augu un šķiedraugu sugas audzēšanas reģionam raksturīgajiem agroklimatiskajiem apstākļiem un augšņu tipiem. 9. Veicot lauka izmēģinājumus, ņem vērā krasu meteoroloģisko apstākļu maiņu, kas var stipri ietekmēt SĪN rezultātus. Visvairāk mainās mikroklimata apstākļi, kurus ietekmē reljefa neizlīdzinātība, ūdensšķirtnes, palienes, meži, purvi, ezeri un upes. Lauka izmēģinājumiem izvēlas vietas, kuru klimatiskie apstākļi atbilst attiecīgā reģiona īpatnībām. 10.Augšņu īpatnības ievēro: 10.1. iekārtojot lauka izmēģinājumus. Tos iekārto reģionam raksturīgās augsnēs (piemēram, ja reģionā visizplatītākā ir velēnu podzolaugsne(PVV), tad lauka izmēģinājumus iekārto tajā, nevis citās, reģionam netipiskās augsnēs); 10.2. nosakot augsnes tipiskumu (ievēro augsnes iekultivēšanas pakāpi, tās fizikālo, ķīmisko un granulometrisko sastāvu, aramkārtas dziļumu, augsnes apakškārtas īpašības, barības vielu rezerves, augsnes skābumu, gruntsūdens līmeni un citus rādītājus). 11. Lauka izvēles pamatnosacījumi ir šādi: 11.1. Izmēģinājumus iekārto laukā: 11.1.1. kura vēsture zināma un atspoguļota VAAD apstiprinātā lauka vēsturē. Lauka vēsturē pa gadiem reģistrē kultūraugu, datus par izsētajām sēklām, mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļiem un ražu; 11.1.2. kurā nav daudzgadīgo nezāļu; 11.1.3. kura augsnē ir augsts vai vismaz vidējs augiem viegli izmantojamā fosfora un kālija saturs; 11.1.4. kurā ir normāls mitruma režīms; 11.1.5. kurā pirms izmēģinājumu iekārtošanas tam paredzētajā platībā vismaz vienu gadu ierīko izlīdzinošo sējumu; 11.2. izmēģinājuma laukus iekārto, ievērojot šādus minimālos attālumus: 11.2.1. no mežiem, birztalām, automaģistrālēm, ūdenskrātuvēm, dzīvojamajām ēkām un citām celtnēm-50 m; 11.2.2. no atsevišķiem kokiem-25 m; 11.2.3. no braucamajiem ceļiem un novadgrāvjiem-10 m; 11.3. lauka izmēģinājumus neiekārto platībās ar neizlīdzinātu mikroreljefu, stāvām nogāzēm un nekvalitatīvu meliorāciju. 12. Katrai eļļas augu un šķiedraugu sugai izvēlas piemērotākās augsnes. Piemēram, liniem, rapsim, ripsim piemērotākāsaugsnes ir labi iekultivētas irdenas, vidēji smagas smilšmāla un mālsmilts augsnes. Optimālā augsnes reakcija pHKCl 5,6-7,5. 13. Eļļas augiem un šķiedraugiem nav piemērotas: 13.1. smagas māla un bezstruktūras augsnes, kur ātri veidojas garoza un ir vāja aerācija; 13.2. vieglas smilts augsnes, kas satur maz mitruma un barības vielu; 13.3. svaigi kaļķotas augsnes; 13.4. purvainās augsnes ar augstu gruntsūdens līmeni. 14. Piemērotākie priekšaugi: 14.1. liniem-ziemāji (sēti pēc otrā gada daudzgadīgiem zālaugiem), daudzgadīgie zālaugi (vislabāk āboliņa un timotiņa mistri, kas izmantoti ne ilgāk par 2 gadiem), labības, pākšaugi; 14.2. ziemas rapsim, ripsim-agrie kartupeļi, pākšaugi, āboliņš, lucerna, labības, papuve; 14.3. vasaras rapsim, ripsim-labības, kartupeļi. 15. Ziemas un vasaras rapsi un ripsi nav ieteicams audzēt augsekā ar citiem krustziežu dzimtas augiem, kuri var kļūt par grūti apkarojamām nezālēm rapša un ripša tīrumā, kā arī cukurbiešu augsekā, jo tie sekmē cukurbiešu nematodes vairošanos. 16. Eļļas augus un šķiedraugus augsekā izvieto tā, lai tie nesekotu viens otram. Vēlamais starplaiks ir četri līdz pieci gadi. IV. Lauku darbi izmēģinājumā 17. Visus darbus lauka izmēģinājumos veic saskaņā ar katras eļļas augu un šķiedraugu sugas audzēšanas specifiku. Īpašu uzmanību velta darbu savlaicīgai, vienveidīgai un kvalitatīvai izpildei. 18. Augsnes apstrādes pamatnosacījumi ir šādi: 18.1. augsnes apstrādes paņēmienus izvēlas atkarībā no priekšauga un tā novākšanas laika; 18.2. augsnes apstrādi veic laikā, kad augsne sasniegusi fizisko gatavību; 18.3. augsnes apstrādes paņēmienus lieto noteiktā, agronomiski pamatotā secībā, lai tie cits citu papildinātu un nodrošinātu iespējami precīzus rezultātus. 19. Mēslošanas pamatnosacījumi ir šādi: 19.1. aprēķinot nepieciešamās kopējās mēslojuma devas, izmēģinājumu veicēji ņem vērā: 19.1.1. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus (augsnes analīzes veic vismaz reizi piecos gados); 19.1.2. selekcionāra uzrādīto ražības līmeni un tam atbilstošo barības elementu iznesi; 19.1.3. priekšaugu ietekmi; 19.1.4. citus faktorus, kuri iespaido mēslojuma normu lielumus un iestrādāšanas laikus; 19.2. aprēķinātās mēslojuma normas izmēģinājumu veicēji saskaņo ar VAAD; 19.3. mēslojumu augsnē iestrādā vienmērīgi, perpendikulāri lauciņu virzienam un vienā izmēģinājumā vienādi; 19.4. garšķiedras un eļļas liniem, vasaras rapsim un vasaras ripsim visu slāpekļa mēslojumu iestrādā pamatmēslojumā; 19.5. ziemas rapsim un ripsim, kuru sēj pēc aizņemtās papuves, vai, ja priekšaugi bijuši pākšaugi, vai daudz tauriņziežus saturoši zālaugi rudenī, slāpekļa mēslojumu neiestrādā. Sējot tos pēc graudaugiem, rudenī iestrādā 20-30 kg no aprēķinātā kopējā slāpekļa (N) mēslojuma daudzuma darbīgajā vielā un, ja augsnē iestrādāti salmi, devu dubulto. Pārējo slāpekļa mēslojumu dod pavasarī papildmēslojumā (120-180 kg ha-1): veģetācijai atjaunojoties 80-90 kg ha-1 un otrreiz-atkarībā no augu stāvokļa. 20. 1.tabulā uzrādītās mēslojuma normas ir orientējošas un paredzētas iestrādei izkliedsējā. Iestrādājot minerālmēslus lokāli, NPK normas samazina par 20%, bet augsnēs ar augstu fosfora un kālija nodrošinājumu PK normas samazina par 30-40 %. 1. tabula Minerālmēslu normas darbīgajā vielā (kg ha-1) Kultūraugs Ražības līmenis t ha-1 N P2O5 K20 Rapsis, ripsis ziemas 3 120-180 60-80 100-160 vasaras 2,5 105-145 50-70 80-120 Eļļas lini 1,5 40-60 80-100 80-100 Garšķiedras lini 5,0 20-45 60-90 90-120 21. Slāpekļa mēslojuma normas (N kg ha-1) samazināmas, ņemot vērā priekšaugu ietekmi. Tās samazina pēc: 21.1. pākšaugiem par 10 kg ha-1; 21.2. kartupeļiem par 10 kg ha-1; 21.3. zālājiem par 10 kg ha-1; 21.4. āboliņa par 20 kg ha-1; 21.5. lucernas par 30 kg ha-1. V. Izmēģinājuma lauka iekārtošana 22. Izmēģinājumus iekārto ne mazāk kā četros atkārtojumos ar lauciņu uzskaites platību ne mazāku par 20 m2. 23. Lauciņi izvietojami perpendikulāri aršanas virzienam. Izmēģinājumus iekārto ar parasto atkārtojumu metodi. Katrā atkārtojumā šķirnes izvieto randomizēti (nejauši), sakārtojot tās vienā līdz četrās slejās (katrā slejā savs atkārtojums). Ja šķirņu skaits lielāks par 15, standartšķirni sēj atkārtoti. Vērtējot šķirni, tās rādītājus salīdzina ar standartšķirnes vidējiem rādītājiem. 24. Vispirms nosprauž izmēģinājumu lauka kopējo taisnstūra kontūru AELJ (skat. attēlu). Iemērīto platību sadala atkārtojumos (Abcd, befc, ghkj un hilk). Atkārtojumus sadala lauciņos. Starp slejām (AEFD un gilj) iekārto apgriešanās joslu atbilstoši lietojamai tehnikai. Starp lauciņiem iekārto izolējošos celiņus, kuru platums atkarībā no apstrādes veida ir apmēram 30 cm. Lauciņu galos nepieciešama izolācija-0,5 m. Sleju galos ierīko izolējošos lauciņus (izolācijas). Attēlā parādīts četru šķirņu izvietojums divās slejās. Attēls. Izmēģinājuma lauka iekārtošanas shēma VI. Sēklas un sēja 25. Sēklas: 25.1. atbilst eļļas augu un šķiedraugu sēklas bāzes sēklu kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. VAAD saņem informāciju par 1000 sēklu masu un dīgtspēju (šķirnes izsējas normas aprēķināšanai) no sēklu parauga iesniedzēja; 25.2. VAAD no sēklu parauga iesniedzēja saņem ar Latvijā reģistrētu kodni kodinātas (linu sēklas var būt nekodinātas). Ja linu sēklas nav kodinātas, lauka izmēģinājumu veicēji obligāti kodina tās ar kodni, kas reģistrēta Latvijā un saskaņota ar VAAD. 26. Izsējas normas ir šādas: 26.1. izsējamo dīgtspējīgo sēklu skaits uz platības vienību visām šķirnēm ir vienāds (2.tabula); 26.2. sējot agrākos sējas termiņos, lieto mazāko 2.tabulā norādīto, bet vēlākos termiņos-lielāko izsējas normu, saskaņojot to ar VAAD. 2. tabula Optimālās izsējas normas Kultūraugs Dīgtspējīgo sēklu skaits uz m2 Cita informācija Ziemas rapsis, ripsis 50-60 sējot agri, labos apstākļos 80-00 sējot vēlāk Vasaras rapsis, ripsis 80-100 sējot agri, labos apstākļos 100-120 sējot vēlāk Garšķiedras lini 1800-2000 Eļļas lini 600-700 27. Izsējas normu: 27.1. aprēķina pēc formulas: A x B X = ------ x 100 , kur C x D X-izsējas norma (kg ha-1); A-dīgtspējīgo sēklu skaits uz 1 m2 (gab.); B-1000 sēklu masa (g); C-dīgtspēja (%); D-tīrība (%); 27.2. noapaļo, ja ir nepieciešamība (ja apaļojamais skaitlis beidzas ar pieci- apaļo uz augšu). 28. Optimālais rindstarpu attālums: 28.1. eļļas augiem 6-15 cm; 28.2. garšķiedras liniem 6-9 cm; 28.3. rapsi iespējams sēt arī ar rindstarpu attālumu 45 cm. 29. Optimālie sēklu iestrādes dziļumi ir: 29.1. rapsim un ripsim- 1-3 cm; 29.2. liniem- 1,5-2,5 cm. 30. Optimālie sējas termiņi: 30.1. ziemas rapsim un ziemas ripsim ir 80-90 dienas pirms veģetācijas perioda beigām (atkarībā no reģiona 5.-15.augusts); 30.2. vasaras rapsim un vasaras ripsim -pēc iespējas agrāk pavasarī (vienlaicīgi ar pirmajiem graudaugiem), kad augsne ir gatava sējai; 30.3. liniem, kad augsne ir gatava sējai. VII. Sējumu kopšana 31. Sējumu kopšanu (pievelšanu, ecēšanu, papildmēslošanu, augu aizsardzības pasākumus u.c.) visos izmēģinājumos veic vienādi un vienādos termiņos. Sējumu kopšanas pasākumos ietilpst arī celiņu uzturēšana kārtībā, etiķešu izvietošana, variantu un atkārtojumu norobežošana, lauciņu galu nolīdzināšana. Uz etiķetes raksta šķirnes numuru vai kodu, nosaukumu un atkārtojumu. 32. Izmēģinājumu kopšanai lieto Latvijā reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus. Augu aizsardzības līdzekļu izvēli izmēģinājumu veicējs saskaņo ar VAAD. VIII. Novērojumi un uzskaite 33. Eļļas augu un šķiedraugu veģetācijas periodā veic šķirņu novērošanu un uzskaiti (3.tabula). Vizuālo vērtējumu visā veģetācijas periodā veic viens un tas pats speciālists. Novērojumus un uzskaiti apkopo uz VAAD izstrādātām veidlapām. Veidlapās iekļauj 3.tabulā norādītos novērojumus un uzskaiti attiecīgajām augu sugām. 3.tabula Novērojumi un uzskaite veģetācijas periodā Veicamie novērojumi un uzskaite Ziemas rapsis un ripsis Vasaras rapsis un ripsis, sinepes, eļļas rutks Eļļas lini Garšķiedras lini 1. Sēšanas datums x x x x 2. Fenoloģiskie novērojumi x x x x 3. Augu biezība (gab./m2) x x x x 4. Ziemcietība (balles) x 5. Veldre (balles) x x x x 6. Augu garums (
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.