Zaudējis spēku - Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm

Ministru kabineta rīkojums Nr.198 Rīgā 2004.gada 2.aprīlī (prot. Nr.18, 4.§) Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm

1. Pamatojoties uz Reģionālās attīstības likuma 14.panta pirmo daļu, apstiprināt Reģionālās politikas pamatnostādnes (turpmāk - pamatnostādnes).
2. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir par pamatnostādņu īstenošanu atbildīgā institūcija.
3. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai: 3.
4. sākot ar 2005.gadu, katru gadu līdz 1.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pārskatu par reģionālo attīstību Latvijā. Minētais pārskats vienlaikus ir informatīvs ziņojums par pamatnostādņu ieviešanu; 3.
5. sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādāt un līdz 2005.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā apstiprināšanai Ministru kabinetā vienotus kritērijus, pēc kuriem izvērtēt nozaru attīstības programmu ietekmi uz teritorijām.
6. Pamatojoties uz šī rīkojuma 3.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, nozaru ministrijām izstrādāt nozaru attīstības programmas, ņemot vērā visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, un novērtēt nozaru politikas ietekmi uz plānošanas reģionu teritorijām.
7. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1996.gada 3.decembra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.58, 30.§) "Latvijas Reģionālās attīstības politikas koncepcija". Ministru prezidents I.Emsis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs (Ministru kabineta 2004.gada 2.aprīļa rīkojums Nr.198) Reģionālās politikas pamatnostādņu kopsavilkums Reģionālās politikas pamatnostādnes (turpmāk - pamatnostādnes) nosaka valsts reģionālo politiku turpmākajiem 10 gadiem. Pamatnostādnes ir nepieciešamas, jo, pieaugot valsts attīstības līmenim, palielinās atšķirība starp atsevišķu reģionu attīstības līmeņiem. Pamatnostādņu izstrādes juridiskais pamats ir Reģionālās attīstības likums. Pamatnostādnēs ietverti reģionālās politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo reģionālās politikas prioritātes. Reģionālās politikas plānošanas dokumenti tiek izstrādāti saskaņā ar pamatnostādnēs un Nacionālajā plānojumā noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, nodrošinot to koordināciju. Nacionālo plānojumu izstrādā, izvērtējot valsts reģionālās attīstības plānošanas dokumentus. Pamatnostādnes un Valsts telpiskās attīstības perspektīva (Valsts ilgtspējīgas telpiskās attīstības pamatnostādnes), kas ir Nacionālā plānojuma sastāvdaļa, ir savstarpēji saskaņoti un papildinoši dokumenti. Latvijas reģionālajā attīstībā ir šādas problēmas: 1) Latvijas un tās reģionu zema konkurētspēja salīdzinājumā ar pārējiem Eiropas Savienības reģioniem; 2) būtiskas sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības un to palielināšanās tendence starp plānošanas reģioniem; 3) būtiskas sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības un to palielināšanās tendence atsevišķos plānošanas reģionos; 4) vāji attīstīta un nekvalitatīva infrastruktūra, kas neveicina uzņēmējdarbību un nerada pievilcīgu dzīves vidi teritoriālajās vienībās; 5) zema Rīgas konkurētspēja salīdzinājumā ar citām Eiropas galvaspilsētām. Latvijas reģionālās attīstības problēmu iemesls ir šādas reģionālās politikas problēmas: 1) nozaru politikas veidošana un īstenošana notiek savstarpēji nekoordinēti un nav saskaņota ar plānošanas reģionu attīstības prioritātēm; 2) nav nodrošināta valsts un Eiropas Savienības reģionālās attīstības atbalsta instrumentu saskaņota darbība; 3) novadu veidošanās process ir pārāk lēns, tādēļ Latvijā ilgstoši saglabājas liels skaits ekonomiski un administratīvi vāju pašvaldību, kuras nespēj veikt visas savas funkcijas; 4) neliels pašvaldību vietējo atbalsta instrumentu klāsts. Lai risinātu minētās problēmas, pamatnostādnēs ir izvirzīti šādi mērķi: 1) Latvijas un tās reģionu attīstības līmeņa tuvināšana Eiropas valstu līmenim; 2) Latvijas un tās reģionu konkurētspējas pieaugums pārējo Eiropas Savienības reģionu vidū; 3) līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību; 4) līdzvērtīgu uzņēmējdarbības priekšnoteikumu radīšana visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību; 5) Rīgas starptautiskās konkurētspējas palielināšana. Lai sasniegtu reģionālās politikas mērķus, pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni: 1) nodrošināt reģionālās attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un īstenošanu; 2) veidot un īstenot savstarpēji koordinētu nozaru politiku; 3) veidojot nozaru politiku, ņemt vērā visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un identificēt esošo un plānoto nozaru ietekmi uz teritoriju; 4) īstenot administratīvi teritoriālo reformu; 5) nodrošināt atbalsta instrumentu koordinētu lietošanu, lai sasniegtu reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteiktos mērķus; 6) nodrošināt valsts atbalsta programmu un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma sadali starp plānošanas reģioniem atbilstoši to attīstības programmās noteiktajām prioritātēm; 7) noteikt valsts atbalsta instrumentu teritoriālo diferenciāciju un palielināt vietējo teritorijas attīstības atbalsta instrumentu klāstu; 8) izveidot sadarbības mehānismus reģionālās attīstības jomā un sniegt atbalstu reģionālā un vietējā līmeņa institūcijām, lai paaugstinātu to administratīvo spēju; 9) sakārtot valsts pārvaldes reģionālās struktūras atbilstoši plānošanas reģionu teritorijām un reģionālo pašvaldību teritorijām; 10) radīt priekšnoteikumus galvaspilsētas Rīgas starptautiskās nozīmes un konkurētspējas palielināšanai. Lai sasniegtu pamatnostādnēs noteiktos mērķus, tiks izmantoti šādi finansēšanas avoti: 1) reģionālais fonds; 2) valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu; 3) Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums. Lai īstenotu pamatnostādnes, paredzēts izstrādāt un īstenot Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013.gadam (plānā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiks iekļauts piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums), kā arī īstenot Valsts atbalsta programmu novadu infrastruktūras attīstībai. Minēto programmu ir apstiprinājis Ministru kabinets, un tā ir iekļauta jauno politikas iniciatīvu sarakstā izskatīšanai 2005.gada valsts budžeta plānošanas laikā. Reģionālā fonda līdzekļi no valsts budžeta laikposmam no
8. līdz 2012.gadam ir 40 miljoni latu. Valsts investīciju programmas finansēšanai nepieciešamie līdzekļi no valsts budžeta laikposmam no
9. līdz 2008.gadam ir 308,53 miljoni latu. Publiskajam finansējumam paredzēta arī privātā finansējuma piesaiste. Reģionālās attīstības pasākumu finansēšanā atbilstoši kompetencei piedalās valsts un pašvaldības. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr.198 Reģionālās politikas pamatnostādes (informatīvā daļa) Reģionālās politikas pamatnostādņu tekstā lietoto saīsinājumu skaidrojumi
10. FM - Finanšu ministrija
11. EM - Ekonomikas ministrija
12. ES - Eiropas Savienība
13. IKP- Iekšzemes kopprodukts
14. NAP - Nacionālais attīstības plāns
15. NRAP - Nacionālā reģionālās attīstības padome
16. NUTS - Teritoriālo vienību klasifikācijas sistēma statistikai
17. RAPLM - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
18. SF - Struktūrfondi Reģionālās politikas pamatnostādņu tekstā lietoto terminu skaidrojumi
19. Decentralizācija - kompetences nodošana no augstāka pārvaldes līmeņa uz zemāku pārvaldes līmeni.
20. Inovācija - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jaunas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.1
21. Kohēzija - attīstība vai pasākumi, kas vērsti uz attīstības līdzsvarošanu, novēršot nevēlamas atšķirības starp dažādām teritoriālām vienībām.
22. Kopiena - iedzīvotāju vai valstu kopums, kurus vieno kopīgas intereses un kopīga teritorija.
23. Kredītgriesti - pieļaujamais maksimālais naudas līdzekļu aizdevuma apjoms.
24. Lauku teritorija - visa Latvijas teritorija, izņemot republikas nozīmes pilsētas un rajonu centrus.2
25. Plānošanas reģions - teritoriāla vienība, ko izveido vietējās pašvaldības reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai.3
26. Plānošanas reģionu attīstības atbalsta instrumenti - plānošanas reģionu pasākumi teritorijas attīstības veicināšanai.
27. Problēmteritorija - reģions, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un/ vai sociālās attīstības tendences.
28. Reģionālā attīstība - labvēlīgas pārmaiņas sociālajā un ekonomiskajā situācijā visā valsts teritorijā vai atsevišķās tās daļās.4
29. Reģionālā politika - valdības nostādnes un mērķtiecīga rīcība reģionālās attīstības veicināšanai, koordinējot nozaru attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstības prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstībai.5
30. Valsts reģionālās attīstības atbalsta instrumenti - Nacionālās reģionālās attīstības padomes apstiprinātās valsts politikas programmas, kas ir tieši vai pastarpināti vērstas uz reģionālās attīstības mērķu sasniegšanu.
31. Vienotais programmdokuments - Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments par struktūrfondu izmantošanu, kas ietver informāciju par rīcības stratēģiju un mērķiem struktūrfondu izmantošanā, nosaka prioritātes, no struktūrfondiem finansējamos pasākumus, kā arī struktūrfondu piešķirto finansējumu.6
32. Vietējie teritorijas attīstības atbalsta instrumenti - vietējās pašvaldības pasākumi teritorijas attīstības veicināšanai.
33. Sociālā atstumtība - mazāki materiālie resursi, kā arī nespēja efektīvi piedalīties ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīvē. Tādejādi atsevišķiem indivīdiem vai cilvēku grupām tiek liegta pieeja tādām precēm, pakalpojumiem un darbībām, kas ir vitāli svarīgas personas attīstībai un nodrošina cilvēka pilnvērtīgu funkcionēšanu sabiedrībā.7
34. Solidaritāte - vienotība, kas pamatojas uz kopienas interesēm, mērķiem un standartiem un attīsta tos. Ievads Reģionālās politikas pamatnostādnes (turpmāk - pamatnostādnes) nosaka valsts reģionālo politiku turpmākajiem 10 gadiem. Pamatnostādņu izstrādes nepieciešamību pamatā nosaka situācija, ka neskatoties uz valsts attīstības līmeņa pieaugumu, ir vērojama atsevišķu reģionu attīstības līmeņu atšķirību palielināšanās tendence. Pamatnostādņu nepieciešamība ir juridiski reglamentēta - to izstrādi nosaka Reģionālās attīstības likums. Pamatnostādnēs ir ietverti reģionālās politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo reģionālās politikas prioritātes. Politikas plānošanas dokumentus izstrādā saskaņā ar pamatnostādnēs un Nacionālajā plānojumā noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, tādā veidā nodrošinot šo dokumentu savstarpēju koordināciju (Pielikums Nr.1). Nacionālo plānojumu izstrādā, izvērtējot valsts reģionālās attīstības plānošanas dokumentus. Pamatnostādnes un Valsts telpiskās attīstības perspektīva (Valsts ilgtspējīgas telpiskās attīstības pamatnostādnes), kas ir Nacionālā plānojuma sastāvdaļa, ir savstarpēji saskaņoti un papildinoši dokumenti.8 1.Situācijas raksturojums 1.
35. Reģionālās politikas normatīvā un institucionālā bāze 1996.gadā Latvijas Republikas Ministru kabinets apstiprināja Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepciju. Koncepcijā tika sniegts plašs reģionālās attīstības līdzekļu, jomu un pasākumu uzskaitījums, kas deva plašas iespējas uzskatīt dažādas valsts regulējošas un atbalsta iniciatīvas par reģionālās attīstības instrumentiem. Taču koncepcija neradīja skaidrību jautājumā par to, kas ir valsts atbalsts reģionālajai attīstībai: vai tas ir instruments, kas ir par reģionālo attīstību atbildīgās institūcijas pārziņā, vai arī valsts darbība, kas būtiski ietekmē teritoriālo vienību attīstību.9 1997.gada maijā tika pieņemts likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", kura mērķis bija radīt iespējas īpaši atbalstāmo reģionu paātrinātai ekonomiskajai attīstībai un veicināt līdzvērtīgu sociālekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā. Balstoties uz šo likumu un citiem ar to saistītiem normatīviem aktiem, divus periodus (no 1998.gada vidus līdz 2001.gada vidum un no 2001.gada vidus līdz 2004.gada vidum) atsevišķām pašvaldībām tika piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss, kas deva iespēju saņemt Reģionālā fonda līdzekļus. Līdz ar Reģionālās attīstības likuma pieņemšanu 2002.gada 21.martā, likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" zaudēja spēku, bet saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu tiek turpināts atbalsts īpaši atbalstāmajām teritorijām, t.i. teritorijām, kurās saglabājas negatīvas ekonomiskās un sociālās attīstības tendences. 11.11.
36. MK apstiprināja noteikumus Nr.637 "Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanas un atcelšanas kārtība", kas nosaka kārtību, kādā plānošanas reģionu attīstības padomes piešķir un atceļ īpaši atbalstāmās teritorijas statusu. 1998.gada novembrī stājās spēkā "Teritorijas attīstības plānošanas likums", kura mērķis bija nodrošināt teritorijas attīstības plānošanas sistēmas izveidošanu, kas veicina ilgtspējīgu attīstību valstī. Šajā jomā no 2002.gada jūnija ir stājies spēkā jauns likums "Teritorijas plānošanas likums". Šobrīd spēkā esošā Reģionālās attīstības likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu. Reģionālās attīstības likums paredz piecu plānošanas reģionu izveidi reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai: Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioni. Plānošanas reģionu teritorijas ir noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 25.marta noteikumos Nr.133 "Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām". Plānošanas reģiona lēmējinstitūcija ir plānošanas reģiona attīstības padome, un izpildinstitūcija ir plānošanas reģiona attīstības aģentūra. Plānošanas reģioni No
37. līdz 2002.gadam reģionālās attīstības jautājumi bija vairāku valsts institūciju kompetencē, kuras īstenoja sadrumstalotu un savstarpēji nekoordinētu reģionālo politiku. Pētījumi rāda, ka reģionālās attīstības mērķu sasniegšanai mērķtiecīgi pielietoto valsts atbalsta instrumentu (Reģionālais fonds un nodokļu atlaides Īpaši atbalstāmo reģionu programmas ietvaros) klāsts bija šaurs un to apjoms - nepietiekošs.10 Nozīmīgs valsts atbalsts teritoriju attīstībai ir investīcijas Valsts investīciju programmas (Pielikums Nr.2) un atsevišķu nozaru attīstības programmu ietvaros. Taču šo programmu resursu sadalē līdz šim netika ņemti vērā reģionālās attīstības mērķi. 2003.gada februārī tika izveidota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kas ir atbildīga par reģionālo politiku, telpisko plānošanu, pašvaldību attīstības jautājumiem un mājokļu politiku valstī. 2003.gada jūlijā tika izveidota koleģiāla konsultatīva institūcija - Nacionālā reģionālās attīstības padome, kura koordinē reģionālo attīstību un teritorijas plānošanu valstī.11 Nacionālo reģionālās attīstības padomi vada reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, un tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, labklājības ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, satiksmes ministrs, zemkopības ministrs, vides ministrs un plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētāji. 1.
38. Latvijas reģionālā attīstība Eiropas Savienības kontekstā Latvijas nacionālā reģionālā politika tiek veidota valsts teritoriju attīstības līmeņu izlīdzināšanai, ņemot vērā Eiropas Savienības reģionālās politikas pamatprincipus, kas nosaka vispārīgo ietvaru Kopienas reģionālās politikas veidošanai un īstenošanai. Eiropas Savienības reģionālās politikas pamatā ir šādas vērtības: solidaritāte un kohēzija. Solidaritātes vērtība tiek izcelta, jo reģionālā politika ir vērsta uz to reģionu attīstības veicināšanu, kas pēc sociālekonomiskās attīstības rādītājiem atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Savukārt kohēzijas vērtības būtība ir veicināt Eiropas Kopienas līdzsvaroto attīstību. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma XVII sadaļas "Ekonomiskā un sociālā kohēzija" 158.pants paredz, ka Kopiena, lai veicinātu vispārējo harmonisku attīstību, izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisku un sociālu kohēziju. Kopiena jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un mazāk attīstīto reģionu vai salu, tostarp lauku apvidu, atpalicību.12 Lai savāktu un analizētu statistisko informāciju par reģioniem, atvieglotu un unificētu problēmreģionu noteikšanu un īstenotu reģionālo politiku, ES lieto teritoriālo vienību klasifikāciju (Nomenclature des unitēs territoriales statistiques, saīsināti NUTS).13 Eiropas Savienības reģionālā politika ir vērsta uz NUTS I un Latvijas teritoriālo vienību sadalījums atbilstoši NUTS klasifikācijai ir šāds: NUTS I un NUTS II līmeņos ietver Latvijas valsti kopumā; NUTS III līmenim atbilst pieci valsts statistikas reģioni - Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistikas reģioni. Statistikas reģionu teritorijas neatbilst plānošanas reģionu teritorijām. Līdz
39. gadam statistika tika apkopota un analizēta par statistikas reģionu teritorijām, bet kopš ir noteiktas plānošanas reģionu teritorijas nepieciešama statistikas analīze par plānošanas reģionu teritorijām. 2002.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standarta veido 35% no ES vidējā rādītāja. Latvijas rādītājs ir 1,9 reizes zemāks nekā Grieķijai, kam ir zemākais rādītājs starp ES valstīm (66% no ES vidējā), un 5,2 reizes zemāks nekā Luksemburgai (189% no ES vidējā), kam ir augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju starp ES valstīm. Šie dati liecina, ka Latvija kā vienots reģions (NUTS II līmenis) ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības valstu sociālekonomiskās attīstības līmeņa. Ņemot vērā, ka Latvijā IKP rādītājs uz vienu iedzīvotāju zemāks par 75% no ES vidējā rādītāja, Latvija plānošanas periodam 2000.-2006.gadiem tika atzīta par ES reģionālās politikas 1.mērķa teritoriju. Ievērojamākā ES struktūrfondu līdzekļu daļa koncentrējas tieši uz 1.mērķa teritoriju attīstības veicināšanu.14 Ar mērķi mazināt pastāvošās attīstības līmeņa atšķirības starp Latvijas un Eiropas Savienības reģioniem un līdz ar to palielināt Latvijas un tās reģionu konkurētspēju ES reģionu vidū valsts saņems Struktūrfondu finansējumu atbilstoši ES reģionālās politikas definētajām prioritātēm un Latvijas sagatavotajā Vienotā programmdokumenta projektā iekļautajām nacionālajām prioritātēm. Tomēr atbildība par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu administrēšanu Latvijā ir sadalīta starp vairākām institūcijām15, līdz ar to var paredzēt koordinācijas trūkumu līdzekļu apguves procesā un reģionālās attīstības veicināšanā. Tāpat līdz šim nav nodrošināta sistēma dažādu - gan valsts, gan ES, reģionālās attīstības atbalsta instrumentu darbības koordinācijai. Reti kuram instrumentam atbalsta saņēmēja teritoriālā piederība (reģionam) un plānošanas reģiona attīstības prioritātes ir viens no atbalsta piešķiršanas kritērijiem. Netiek sistemātiski apzināts un apkopots kopējais dažāda veida atbalsta apjoms (ne resursi, ne ieguvumi) plānošanas reģionos, un līdz ar to, piešķirot atbalstu, netiek ņemta vērā citu atbalsta instrumentu darbība attiecīgajā teritorijā. 1.
40. Sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības starp plānošanas reģioniem Latvijas plānošanas reģioni ir salīdzinoši viendabīgi pēc teritorijas platības, bet pastāv ievērojamas atšķirības starp Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju skaitu, kas veido 47% no valsts iedzīvotāju skaita, un pārējo plānošanas reģionu iedzīvotāju skaitu. Latvijā ir izveidojusies nevienmērīga apdzīvojuma struktūra ar izteiktu viena attīstības centra - Rīgas dominanti. 1.tabula. Plānošanas reģionu teritorija un iedzīvotāju skaits 2003.gada sākumā Teritorija Iedzīvotāji platība, km2 īpatsvars, % skaits īpatsvars, % Rīgas plānošanas reģions 10352,6 16,0 1098117 47,1 Kurzemes plānošanas reģions 13600,8 21,1 315555 13,5 Zemgales plānošanas reģions 10741,6 16,6 291326 12,5 Vidzemes plānošanas reģions 15346,5 23,8 251665 10,8 Latgales plānošanas reģions 14547,2 22,5 374817 16,1 LATVIJA 64588,7 100 2331480 100 Informācijas avots: Aprēķini veikti pēc CSP datiem Starp plānošanas reģioniem pastāv būtiskas atšķirības rādītājos, kas raksturo teritoriju sociālekonomiskās attīstības līmeni. 2.tabula. Plānošanas reģionu teritorijas attīstību raksturojošie sociālekonomiskie rādītāji Rādītāji Rīgas plānošanas reģions Kurzemes plānošanas reģions Zemgales plānošanas reģions Vidzemes plānošanas reģions Latgales plānošanas reģions Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2001.g., faktiskajās cenās, tūkstošos Ls* 3098396 623015 347227 297088 440249 IKP īpatsvars valstī
41. g., %* 64,4 12,9 7,2 6,2 9,1 IKP uz vienu iedzīvotāju, 2001.g., faktiskajās cenās, Ls* 2790 1958 1188 1170 1158 Bezdarba līmenis, 2003.g.sāk., %** 3,9 6,9 6,6 6,2 11,9 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz 1 iedzīvotāju, 2002.g., Ls ** 127,2 83,1 76,1 70,3 55,8 Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, 2003.g. sāk.** 26,0 13,4 10,4 12,1 9,5 Nefinanšu investīcijas (bez individuālās būvniecības) uz 1 iedzīvotāju, 2002.g., Ls* 743 540 389 354 261 Informācijas avots: * Statistisko datu krājums "Latvijas reģioni skaitļos", CSP, Rīga, 2003 **CSP dati (pēc tiem veiktie aprēķini) Viens no pamatrādītājiem, kas raksturo valsts un tās reģionu ekonomiskās attīstības līmeni noteiktā laika periodā, ir IKP uz vienu iedzīvotāju. Vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju valstī 2001.gadā bija 2044 lati. Rīgas plānošanas reģionā tika radīti 64,4% no visas valsts iekšzemes kopprodukta, bet pārējos četros reģionos - 35,6%. Zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Latgales reģionā - 1158 lati, tas ir 1,7 reizes zemāks nekā valstī vidēji un 2,4 reizes zemāks nekā Rīgas reģionā. Bezdarba līmenis Latgales reģionā ir visaugstākais valstī - 11,9% un tas ir 3 reizes augstāks nekā Rīgas plānošanas reģionā, kur situācija ir vislabvēlīgākā valstī.
42. gada sākumā bezdarba līmenis valstī bija 6,3%. 1.
43. Sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības starp pašvaldībām Krasi atšķiras dzīves kvalitāte, ekonomiskās un sociālās infrastruktūras kvalitāte un kvantitāte dažās lielajās pilsētās un pārējā valsts daļā. Lauku teritorijās un mazajās pilsētās ir vērojama sociālā atstumtība, pieaug nabadzības risks16 un pazeminās cilvēkresursu potenciāls. Nepietiekami līdzsvarota un sabiedrībai pieejama satiksmes infrastruktūra Latvijas reģionos kavē investīciju piesaisti un modernu ekonomisko attīstību. Mazām pašvaldībām ir ierobežotas iespējas investīciju veikšanā un piesaistē (Pielikums Nr.3). Valstī kopumā un reģionos lēni palielinās uzņēmumu skaits, kas izmanto jaunākās tehnoloģijas. Inovāciju veicinošu struktūru - industriālo parku un tehnoloģisko centru - darbības apjoms ir šaurs. Lēni veidojas sadarbība starp uzņēmējiem, zinātnes un augstākās izglītības centriem. Pastāvīgi samazinās pētnieciskie resursi, līdz ar to zūd inovatīvu tautsaimniecības jomu un uzņēmumu rašanās iespējas. Gan valstij kopumā, gan atsevišķiem tās reģioniem ir zema konkurētspēja Baltijas jūras reģionā un globālā mērogā. Analizējot situāciju pa mazāka mēroga teritoriālajām vienībām (pa rajoniem un republikas nozīmes pilsētām vai pa vietējām pašvaldībām), atšķirības starp rādītājiem, kas raksturo sociālekonomiskās attīstības līmeni, ir vēl ievērojamākas nekā starp plānošanas reģioniem. Piemēram, starp Latvijas administratīvi teritoriālajām vienībām augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju 2001.gadā bija Ventspilī (4674 lati), zemākais - Rēzeknes rajonā (504 lati), atšķirība starp šo teritoriju rādītājiem ir 9,2 reizes. Pilsētu grupā 2002.gadā lielākais iedzīvotāju ienākumu nodokļa apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 149,7 lati Ventspilī, bet mazākais - 27,4 lati Daugavpils rajona Subatē. Pagastu grupā vērojamas vēl krasākas atšķirības. Lielākais iedzīvotāju ienākumu nodokļa apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 175,0 lati Rīgas rajona Inčukalna pagastā, bet mazākais - 5 lati Ludzas rajona Lauderu pagastā. Šajā pašā grupā zemākais bezdarba līmenis 2002.gadā bija 1,6% Saldus rajona Gaiķu pagastā, bet augstākais - 33,5% Balvu rajona Baltinavas pagastā. Ievērojamas atšķirības starp teritorijām ir arī plānošanas reģionu ietvaros (skat. Pielikumu Nr.4). Tā, piemēram, Kurzemes plānošanas reģionā Ventspils IKP uz vienu iedzīvotāju (4674 lati) ir 4,7 reizes augstāks nekā Kuldīgas rajonā (978 lats) un 3,3 reizes augstāks nekā Ventspils rajonā (1378 lati). 1.
44. Rīgas starptautiskā konkurētspēja Rīgas, kā galvaspilsētas, starptautiskās konkurētspējas līmenis ir būtisks visas valsts attīstības veicināšanā. Rīgas starptautiskā konkurētspēja nosaka investīciju, kā arī tūristu piesaistes iespējas valstī, ko iespējams novirzīt uz visiem Latvijas reģioniem. Pēc 1997.gada Pasaules Bankas apkopotajiem datiem, Rīgā ir zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.17 Kredītreitinga aģentūra "Standard & Poors" 2003.gada 28.augustā, nosakot jaunu kredīta reitingu Rīgas pilsētai, pazemināja to no BBB/Positive/A-3 (noteikts 13.09.1999) uz BBB-/Stable/A-
45. ESPON (European Spatial Planning and Observatory Network) 3.pētījuma vidusziņojumā, salīdzinot 64 funkcionālās pilsētzonas Eiropas Savienībā un kandidātvalstīs, Rīga atrodas 61 vietā (ziņojumā tika vērtētas funkcionālo pilsētzonu funkcijas: iedzīvotāju, transporta, tūrisma, rūpniecības, zināšanu, lēmumu pieņemšanas un administratīvā),18 atpaliekot arī no kaimiņvalstu galvaspilsētām Tallinas un Viļņas. Tas liecina par to, ka, lai arī Rīga pēc sociālekonomiskās attīstības rādītājiem ievērojami apsteidz citas Latvijas teritorijas, tā atpaliek no Eiropas valstu galvaspilsētām.
46. Latvijas reģionālās attīstības un politikas problēmas Latvijas reģionālajā attīstībā pastāv šādas problēmas:
47. Latvijas un tās reģionu zema konkurētspēja pārējo ES reģionu vidū;
48. Būtiskas sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības un šo atšķirību palielināšanās tendence starp plānošanas reģioniem;
49. Būtiskas sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības un šo atšķirību palielināšanās tendence atsevišķu plānošanas reģionu ietvaros.
50. Vāji attīstīta un nekvalitatīva infrastruktūra, t.sk. vāja uzņēmējdarbību veicinoša un pievilcīgu dzīves vidi veicinoša infrastruktūra teritoriālās vienībās.
51. Rīgas, kā galvaspilsētas, zema konkurētspēja salīdzinājumā ar citām Eiropas galvaspilsētām. Reģionālās attīstības problēmu iemesls ir šādas reģionālās politikas problēmas:
52. Nozaru politiku veidošana un īstenošana notiek savstarpēji nekoordinēti un netiek saskaņotas ar plānošanas reģionu attīstības prioritātēm;
53. Nav nodrošināta valsts un ES reģionālās attīstības atbalsta instrumentu saskaņota darbība;
54. Līdz šim pārāk lēns novadu veidošanās process, kā rezultātā Latvijā ilgstoši pastāv liels skaits ekonomiski un administratīvi vāju pašvaldību, kas nespēj nodrošināt visu pašvaldību funkciju veikšanu;
55. Šauras pašvaldību vietējo atbalsta instrumentu klāsta iespējas
56. Latvijas reģionālās politikas principi Reģionālās attīstības principus nosaka Reģionālās attīstības likums. Savukārt reģionālā politika balstās uz šādiem pamatprincipiem, kuri ir jāievēro, izstrādājot un īstenojot politikas plānošanas dokumentus, kas izriet no pamatnostādnēm vai skar reģionālās attīstības jomu:
57. Integrācijas princips - Latvijas reģionālā politika ir pārsektoriāla darbības sfēra, kas veidojama sadarbībā starp nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem, rajona un vietējām pašvaldībām, sociālajiem partneriem un par reģionālo politiku atbildīgo iestādi.
58. Inovācijas princips - atbalsts inovatīvām idejām un aktivitātēm.
59. Pašiniciatīvas princips - vietējā līmeņa iniciatīvu rašanās veicināšana un šo iniciatīvu atbalsts.
60. Teritorijas savstarpējās atkarības princips - teritorijas attīstība, ievērojot tās centra un perifērijas savstarpējo atkarību.
61. Koncentrācijas princips - reģionālās attīstības atbalstam novirzīto finansējumu koncentrē noteiktu prioritāro mērķu sasniegšanai.
62. Decentralizācijas princips - kompetences nodošana no augstāka pārvaldes līmeņa uz zemāku pārvaldes līmeni.
63. Latvijas reģionālās politikas mērķi
64. Latvijas un tās reģionu attīstības līmeņa tuvināšana Eiropas valstu līmenim. Latvijas un tās reģionu konkurētspējas pieaugums pārējo ES reģionu vidū.
65. Līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību.
66. Līdzvērtīgu uzņēmējdarbības priekšnoteikumu radīšana visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību.
67. Rīgas, kā galvaspilsētas, starptautiskās konkurētspējas palielināšana.
68. Latvijas reģionālās politikas rezultāti un to sasniegšanas rādītāji Reģionālās politikas īstenošanai jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga valsts attīstība, līdzsvarota attīstība Latvijas plānošanas reģionos un atsevišķās teritorijās. Līdz ar to reģionālās politikas īstenošanai pamatā jābūt orientētai uz nelabvēlīgu atšķirību samazināšanu starp plānošanas reģioniem un atsevišķu plānošanas reģionu teritoriju ietvaros. Rezultātu sasniegšanas raksturojošie rādītāji ir noteikti pamatnostādņu darbības periodam - 10 gadiem. Rezultāti Sasniegšanas rādītāji Latvijas 1) Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugums līdz 60% no ES sociālekonomiskās vidējā; attīstības līmeņa 2) Nodarbinātības līmeņa pieaugums Latvijā līdz 100% no ES tuvināšanās Eiropas vidējā; Savienības vidējam 3) Bezdarba līmeņa samazināšanās Latvijā līdz 90% no ES vidējā. līmenim. Plānošanas reģionu Katra no šādiem rādītājiem uzlabošanās visos plānošanas reģionos, sociālekonomiskās pie kam vājāk attīstītos reģionos ar straujāku attīstības tempu: attīstības līmeņa 1) IKP uz vienu iedzīvotāju; paaugstināšanās. 2) bezdarba līmenis; Atšķirību samazināšanās 3) iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju; starp plānošanas 4) uzņēmumu skaits uz 1000 iedz.; reģionu teritoriju 5) investīciju apjoms; attīstības līmeņiem. 6) teritorijas attīstības indekss. Pašvaldību teritoriju Katra no šādiem rādītājiem uzlabošanās plānošanas reģionā sociālekonomiskās ietilpstošajās administratīvajās vienībās: attīstības līmeņa 1) iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi; paaugstināšanās. 2) uzņēmumu skaits uz 1000 iedz.; Atšķirību samazināšanās 3) teritorijas attīstības indekss; starp teritoriju attīstības līmeni plānošanas reģionu ietvaros Rīgas, kā Šādu Rīgas rādītāju uzlabošanās: galvaspilsētas 1) IKP ne mazāk kā par 8,5% gadā19; konkurētspējas 2) Ārvalstu investīciju apjoms ne mazāk kā par 12% gadā
69. faktoru attīstība 3) Starptautisku uzņēmumu un starptautisko organizāciju pārstāvniecību skaits; 4) Tūristu skaits, kas pārnakšņo pilsētas reģistrētā viesnīcā/ viesu namā palielināšanās līdz 135%21; 5) Nodrošināta transporta infrastruktūra, kas palielina Rīgas sasniedzamību starptautiskā mērogā.
70. Rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai Rīcības virziens Izpildes rādītāji Atbildīgā Līdzatbildīgā institūcija institūcija
71. Nodrošināt Pieņemti un tiek reģionālās attīstības īstenoti šādi reģionālās plānošanas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi dokumenti: un īstenošanu. 1.
72. Nacionālais RAPLM Par attiecīgajām nozarēm attīstības plāns atbildīgās ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienība, plānošanas reģionu attīstības padomes un aģentūras, sociālie partneri 1.
73. Nacionālais RAPLM Par attiecīgajām nozarēm plānojums atbildīgās ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienība, plānošanas reģionu attīstības padomes un aģentūras, sociālie partneri 1.
74. Eiropas Savienības Par SF Par attiecīgajām nozarēm struktūrfondu atbildīgās atbildīgās ministrijas plānošanas dokuments institūcijas 2007.-2013.gadam 1.
75. Nozaru attīstības par Latvijas Pašvaldību savienība, programmas attiecīgajām plānošanas reģionu attīstības nozarēm padomes un aģentūras, sociālie atbildīgās partneri ministrijas 1.
76. Plānošanas plānošanas RAPLM, reģionu, rajonu reģionu par attiecīgajām nozarēm pašvaldību un vietējo attīstības atbildīgās ministrijas, sociālie pašvaldību attīstības padomes, partneri programmas un pašvaldības teritoriju plānojumi.
77. Veidot un īstenot 2.
78. Nodrošināta RAPLM Par attiecīgajām nozarēm savstarpēji koordinētu reģionālās politikas atbildīgās ministrijas, plānošanas nozaru politiku. plānošanas dokumentu reģionu attīstības padomes un saskaņotība ar nozaru aģentūras stratēģiskās plānošanas dokumentiem un ES programmdokumentiem; 2.
79. organizētas NRAP sēdes; 2.
80. NRAP regulāri iesniedz priekšlikumus reģionālās politikas plānošanas, likumdo- šanas un ES fondu apgūšanas darbības uzlabošanai MK; 2.
81. organizētas reģionu tikšanās ar nozaru ministrijām un iesniegti priekšlikumi NRAP sēdēm; 2.
82. organizētas tikšanās ar reģionu attīstības aģentūrām.
83. Veidojot nozaru 3.
84. Nozaru attīstības par RAPLM politiku, ievērot visas programmas tiek attiecīgajām valsts teritorijas un izstrādātas, ievērojot nozarēm atsevišķu tās daļu visas valsts teritorijas atbildīgās īpatnības, un identificēt un atsevišķu tās daļu ministrijas esošo un plānoto nozaru īpatnības un iespējas ietekmi uz teritoriju. 3.
85. Nozaru ministrijas par RAPLM izmanto izstrādātos un attiecīgajām apstiprinātos kritērijus, nozarēm lai veiktu nozaru atbildīgās attīstības programmu ministrijas ietekmes uz valsts teritorijām izvērtēšanu
86. Īstenot Izveidotas šādas RAPLM, LPS administratīvi ekonomiski attīstīties pašvaldības teritoriālo reformu. spējīgas adminis- tratīvās teritorijas: Vietējās pašvaldības - novadi; Reģionālās (apriņķu) pašvaldības
87. Nodrošināt Atbalsta instrumenti RAPLM, par Plānošanas reģionu attīstības koordinētu atbalsta tiek pielietoti kā nozarēm padomes instrumentu savstarpēji saskaņoti atbildīgās pielietošanu reģionālās un papildinoši līdzekļi ministrijas attīstības plānošanas plānošanas dokumentos noteikto dokumentos noteikto mērķu sasniegšanai. mērķu sasniegšanai.
88. Nodrošināt valsts Nodrošināta valsts Par atbalsta programmu atbalsta programmu attiecīgajām un ES struktūrfondu un ES struktūrfondu nozarēm finansējuma sadali finansējuma atbildīgās starp plānošanas teritoriālā sadale. ministrijas, reģioniem atbilstoši RAPLM plānošanas reģionu attīstības programmās noteiktajām prioritātēm.
89. Noteikt valsts Apspriests, izstrādāts FM Par attiecīgajām nozarēm atbalsta instrumentu un pielietots šāds valsts atbildīgās ministrijas, teritoriālo diferen- atbalsta teritoriālās RAPLM ciāciju un paplašināt diferenciācijas vietējo teritorijas instruments: attīstības atbalsta 7.
90. diferencēts instrumentu klāstu. atalgojums publiskajā sektorā, veselības aprūpē, izglītībā. Apspriests, izstrādāts un pielietots šāds vietējais teritorijas attīstības instruments: 7.
91. Kredītgriestu paaugstināšana pašvaldībām ES projektu realizācijai.
92. Izveidot sadarbības 8.
93. Reģionālajā RAPLM, Sociālie partneri mehānismus reģio- attīstībā ir iesaistītas plānošanas nālās attīstības jomā dažādas valsts un reģionu un sniegt atbalstu pašvaldību institūcijas, attīstības reģionālā un vietējā NVO un privātā padomes un līmeņa institūcijām sektora pārstāvji; aģentūras to kapacitātes 8.
94. Izstrādātas un tiek paaugstināšanai. aktualizētas plāno- šanas reģionu attīs- tības programmas un teritoriju plānojumi; 8.
95. apmācīts profe- sionāls personāls darbam reģionālās attīstības jomā reģio- nālā līmeņa institūcijās; 8.
96. sagatavoto, atbalstīto un īstenoto projektu skaits
97. Sakārtot Valsts Valsts pārvaldes Valsts Par attiecīgajām nozarēm pārvaldes reģionālās reģionālo struktūru kanceleja, atbildīgās ministrijas struktūras: izvietojums RAPLM 9.
98. atbilstoši plānošanas reģionos plānošanas reģionu un novados. teritorijām; 9.
99. atbilstoši reģionālo pašvaldību teritorijām.
100. Radīt 10.
101. Īstenoti Rīgas Rīgas RAPLM, par attiecīgajām priekšnoteikumus pilsētas attīstības pilsētas nozarēm atbildīgās ministrijas Rīgas, kā programma un terito- Dome galvaspilsētas, rijas plānojums, starptautiskās ievērojot Rīgas plāno- nozīmes un šanas reģiona attīstības konkurētspējas programmā un terito- palielināšanai. rijas plānojumā noteikto; 10.
102. ir sagatavoti un tiek realizēti kopēji starptautiski projekti ar Baltijas jūras reģiona valstīm, arī Kopienas iniciatīvas INTERREG ietvaros. 7.Turpmākā rīcība Rīcība Atbildīgā institūcija
103. Līdz 2005.gada 21.aprīlim Izstrādāt Nacionālo RAPLM, par attiecīgajām attīstības plānu 2007.-
104. gadam. nozarēm atbildīgās ministrijas
105. Līdz 2004.gada 30.decembrim izstrādāt Telpiskās RAPLM, par attiecīgajām attīstības perspektīvu 20 gadu periodam. nozarēm atbildīgās ministrijas
106. Izstrādāt ES struktūrfondu plānošanas dokumentu Par attiecīgajām nozarēm 2007.-2013.gadam. atbildīgās ministrijas
107. Apgūt ES struktūrfondu atbalsta līdzekļus un Par SF atbildīgās institūcijas, nodrošināt valsts līdzfinansējumu. par attiecīgajām nozarēm atbildīgās ministrijas
108. Līdz 2005.gada 1.jūlijam izstrādāt un iesniegt RAPLM, par attiecīgajām apstiprināšanai Ministru kabinetā vienotus kritērijus nozarēm atbildīgās ministrijas nozaru attīstības programmu ietekmes uz teritorijām izvērtēšanai.
109. Līdz 2005.gada 1.jūnijam NRAP apstiprināt nozares, RAPLM kuru attīstības programmas jāizvērtē atbilstoši šiem kritērijiem.
110. Līdz 2005.gada 1.jūnijam izstrādāt ieteikumus RAPLM plānošanas reģionu attīstības programmu izstrādei un kritērijus to izvērtēšanai.
111. Līdz 2004.gada 30.decembrim izstrādāt pašvaldību pašvaldības teritoriju plānojumus, paredzot mērķdotācijas no valsts budžeta.
112. Līdz 2005.gada 21.aprīlim izstrādāt Rīgas reģiona un Rīgas Dome, Rīgas Rīgas pilsētas attīstības programmas un līdz plānošanas reģiona attīstības 2004.gada 31.decembrim izstrādāt Rīgas reģiona un padome Rīgas pilsētas teritoriālos plānojumus.
113. Līdz 2005.gada 30.decembrim izstrādāt un apstiprināt RAPLM nepieciešamo likumdošanas bāzi novadu veidošanas procesa īstenošanai.
114. Līdz 2004.gada 30.decembrim izstrādāt un RAPLM apstiprināt koncepciju par tieši vēlētu reģionālo pašvaldību izveidi.
115. Līdz 2005.gada 30.decembrim izstrādāt un apstiprināt RAPLM nepieciešamo likumdošanas bāzi reģionālo pašvaldību koncepcijas realizācijai.
116. Līdz 2006.gada oktobrim nodrošināt ministriju Valsts kanceleja reģionālo struktūrvienību darbību saskaņā ar jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu.
117. Līdz 2004.gada 15.aprīlim Reorganizēt bezpeļņas RAPLM organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība" par Valsts Reģionālās attīstības aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu valsts reģionālās politikas īstenošanu.
118. Līdz 2005.gada 1.jūlijam izveidot reģionālās RAPLM politikas ieviešanas uzraudzības un novērtēšanas sistēmu. Nodrošināt sistēmas darbību.
119. Īstenot Īpaši atbalstāmo teritoriju programmu. RAPLM, plānošanas reģionu attīstības padomes un aģentūras
120. Nodrošināt plānošanas reģionu teritoriju saskaņošanu EM, Centrālā statistikas ar statistikas reģioniem, ievērojot 26.05.
121. Eiropas pārvalde, RAPLM Parlamenta un ES padomes regulu Nr.1059/2003 "On the establishment of common classification of territorial units for statistics (NUTS)".
122. Līdz 2005.gada martam izstrādāt analītisku pētījumu RAPLM, FM par pašvaldību finansēšanas sistēmu, kurā tiktu izvērtēta esošās sistēmas efektivitāte un piedāvāti risinājumi identificēto trūkumu novēršanai, un kas kalpotu par pamatu pamatnostādņu 7.rīcības virziena īstenošanai.
123. Sekmēt vienotas izpratnes par reģionālo attīstību un RAPLM reģionālo politiku palielināšanos valsts pārvaldē un sabiedrībā, īstenojot šādus pasākumus: 19.
124. Katru gadu izstrādāt un izdot informatīvu ziņojumu "Pārskats par reģionālo attīstību Latvijā", 19.
125. Regulāri organizēt seminārus par reģionālo politiku un reģionālo attīstību valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sociālajiem partneriem.
126. Ietekmes uz budžetu novērtējums Pamatnostādņu ietekme uz budžetu ir paredzama, ņemot vērā šādus pašreizējos un plānotos budžeta izdevumus reģionālās attīstības veicināšanai (vai atbalsta pasākumu īstenošanai): 3.tabula. Reģionālā fonda apjoms, milj.latu Gads 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2011 2012 Kopējais 1,276 1,248 1,500 2,000 2,500 4,000 4,000 6,000 6,000 6,000 8,000 Reģionālā fonda apjoms 4.tabula. Valsts investīciju programma (milj.latu) - valsts budžeta plānotais finansējums Gads 2005 2006 2007 2008 VIP 67,30* 73,45* 80,20* 87,58* * - finansējuma apjoms norādīts atbilstoši MK noteikumu Nr.560 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un īstenošanas kārtība" 13.punktam, kas nosaka, ka Valsts investīciju programmas finansēšanai katru gadu tiek paredzēti līdzekļi no valsts pamatbudžeta ne mazāk kā 1% apmērā no IKP. Par pamatu ir ņemta Ekonomikas ministrijas veiktā IKP prognoze. Finansējuma apjoms var pieaugt pēc nepieciešamības ņemot vērā pieejamos līdzekļus valsts budžetā. Eiropas Komisijas apstiprinātajā Vienotajā programmdokumentā ir paredzēts šāds finansējuma piešķīrums no ES Struktūrfondiem un Latvijas valsts budžeta: 5.tabula. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu plāns 2004-2006 gadam milj.latu^ Gads 2004 2005 2006 Kopā ES 64,726 90,944 95,757 251,427 finansējums Latvijas līdz- 21,129 29,687 31,258 82,073 finansējums 6.tabula. Eiropas Sociālā fonda (ESF) finanšu plāns 2004-2006 gadam milj.latu^ Gads 2004 2005 2006 Kopā ES 24,331 34,154 35,968 94,454 finansējums Latvijas līdz- 7,742 10,867 11,444 30,053 finansējums 7.tabula. Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) finanšu plāns 2004-2006 gadam milj.latu^ Gads 2004 2005 2006 Kopā ES 16,373 22,983 24,204 63,560 finansējums Latvijas līdz- 8,296 11,645 12,263 32,205 finansējums 8.tabula. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta(ZVFI) finanšu plāns 2004-2006 gadam milj.latu^ Gads 2004 2005 2006 Kopā ES 4,269 5,992 6,311 16,572 finansējums Latvijas līdz- 1,378 1,934 2,036 5,348 finansējums 9.tabula. Kohēzijas fonda finansējums 2004 - 2006 gadam milj.latu^ Gads 2004 2005 2006 Kopā Maksimāli 150,773 124,419 137,971 413,163 Latvijai pieejamais finansējums 7.08% līmenī Maksimāli 111,412 91,050 93,297 295,759 Latvijai pieejamais finansējums 5.07% līmenī Avots: Reference Framework for Assistance from the Cohesion Fund for the period 2004-2006 10.tabula INTERREG IIIA finansējums 2004 - 2006 gadam milj.latu^ Gads 2004 2005 2006 Kopā Pārrobežu 1,885 2,330 2,902 7,117 prioritāte "Ziemeļi" (LV-EE-RUS) Pārrobežu 2,243 3,156 4,057 9,456 prioritāte "Dienvidi" (LV-LT-BEL) Avots: Community Initiative concerning Transnational Co-operation on Spatial Planning and Regional Development, including two Cross-border Co-operation Priorities, Community initiative programme 2004-2006, Joint Programming Committee, European Commission ^- šajās tabulās summu pārrēķins latos veikts, izmantojot Latvijas bankas 14.01.
127. valūtas kursu (EUR 1 = LVL 0,681000). Struktūrfondu finansējumu nākamajam programmēšanas periodam (2007-2013) nevar paredzēt, jo vēl nav izstrādāta jaunā finanšu perspektīva - Agenda
128. Reģionālās attīstības pasākumu īstenošanai valsts un pašvaldības plāno finansējumu savā budžetā atbilstoši savai kompetencei. Publiskais finansējums paredzēs arī privātā finansējuma piesaisti.
129. Atskaitīšanās un novērtēšanas kārtība Reģionālās attīstības situācijas un reģionālās politikas īstenošanas novērtēšanai tiek izveidota reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēma. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija katru gadu sagatavo Pārskatu par reģionālo attīstību Latvijā, kuru iesniedz izskatīšanai Nacionālajā reģionālās attīstības padomē un apstiprināšanai Ministru kabinetā. 1 Nacionālā inovāciju programma 2003.-2006.gadam, apstiprināta MK 01.04.
130. sēdē, Ekonomikas ministrijas mājas lapa, http://www.em.gov.lv . 2 likumprojekts "Likums par lauksaimniecību un lauku attīstību" 3 Reģionālās attīstības likums, 5.panta pirmā daļa. 4 Reģionālās attīstības likums, 1.panta pirmā daļa 5 Reģionālās attīstības likums, 1.panta otrā daļa 6 MK 02.09.
131. noteikumi Nr.500 "Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institūcionālo sistēmu", 2.punkts 7 Labklājības ministrijas mājas lapa, http://www.lm.gov.lv 8 MK 2002.gada 26.novembra noteikumi Nr.515 "Nacionālā plānojuma noteikumi" 9 Vilka I., Ziņojums "Reģionālās attīstības atbalsta instrumentu efektivitātes izvērtējums", Rīga, 2003.g.augusts 10 Vilka I., Ziņojums "Reģionālās attīstības atbalsta instrumentu efektivitātes izvērtējums", Rīga, 2003.g.augusts; "Reģionu attīstība Latvijā", VSIA "Reģionu attīstība", 2003 Reģionu attīstība Latvijā 2003, VSIA "Reģionu attīstība", Rīga, 2003 11 Likums "Reģionālās attīstības likums", pieņemts 21.03.2002., 15.panta pirmā daļa 12 The Treaty establishing the European Community, Article XVII "Economic and Social Cohesion" 13 Regulation (EC) No 1059/2003 of the European Parliament and of the Council of 26 May 2003 on the establishment of a common classification of territorial units for statistics (NUTS) 14 Council Regulation (EC) No 1260/1999 of 21 June 1999 laying down general provisions on the Structural Funds 15 MK 02.09.
132. noteikumi Nr.500 "Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu" 16 Sociālie procesi Latvijā 2003, CSP, Rīga, 2003 17 http://lnweb18.worldbank.org/eca/eca.nsf 18 ESPON Project 1.1.1, The Role, Specific Situation and Potentials of Urban Areas as Nodes in a Polycentric Development (2002-04) 19 SIA "Konsorts" pētījums Rīgas Domes Pilsētas attīstības programmas apakšprojekta ietvaros "Vispārējā Rīgas ekonomiskā attīstība", 2003 20 Rīga. Ekonomiskais profils, Rīgas Dome, 2003 21 Par bāzi izmantoti dati par ārzemju iebraucēju Latvijā skaita pieaugumu 2003.gadā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs Pielikums Nr.1 Reģionālās politikas pamatnostādnēm (informatīvajai daļai) Politikas plānošanas dokumentu sasaistes shēma Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs Pielikums Nr.2 Reģionālās politikas pamatnostādnēm (informatīvajai daļai) VIP piešķirto investīciju, kam iespējams identificēt teritoriālo piederību, apjoms laika periodā 1998.-2002.gadam un rajonu teritorijas attīstības indekss Avots: Vilka I., ziņojums "Reģionālās attīstības atbalsta instrumentu efektivitātes izvērtējums", Rīga, 2003 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs Pielikums Nr.3 Reģionālās politikas pamatnostādnēm (informatīvajai daļai) Teritorijas attīstības indeksa un iedzīvotāju skaita kopsakarība Latvijas pagastos 2001.gadā Avots: Latvijas Statistikas institūta (LSI) aprēķini Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs Pielikums Nr.4 Reģionālās politikas pamatnostādnēm (informatīvajai daļai) IKP uz vienu iedzīvotāju plānošanas reģionos, republikas nozīmes pilsētās un rajonos Avots: Statistisko datu krājums "Latvijas reģioni skaitļos", CSP, Rīga, 2003 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs