Vērtspapīru tirgus komisijas rīkojums Nr.65 Rīgā 2000. gada 4.jūlijā Par noteikumu "Noteikumi par kapitāla pietiekamības prasībām investīciju sabiedrībai" apstiprināšanu Pamatojoties uz 1995.gada 24.augusta likuma "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" 7.panta 1.punktu un 2000.gada 27.jūnija Vērtspapīru tirgus komisijas padomes sēdes protokola Nr. 6/2000, 1.punktu, apstiprināt noteikumus "Noteikumi par kapitāla pietiekamības prasībām investīciju sabiedrībai". Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētājs V.Gustsons Noteikumi par kapitāla pietiekamības prasībām investīciju sabiedrībai 1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1.1. Noteikumi par kapitāla pietiekamības prasībām licencētām investīciju sabiedrībām izdoti, pamatojoties uz likuma "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" 7.panta 1.punktu un ievērojot ES direktīvu Nr. 93/6/EEC "Par kredītiestāžu un investīciju sabiedrību kapitāla pietiekamību" ar grozījumiem Nr. 98/31/EC un Nr. 98/33/EC. 1.2. Šie noteikumi nosaka minimālo pietiekamā pašu kapitāla apjomu, kādu jāuztur investīciju sabiedrībai, un kārtību, kādā aprēķina kapitāla pietiekamību. 1.3. Šo noteikumu uzraudzību veic Latvijas Republikas Vērtspapīru tirgus komisija (turpmāk - Komisija). 2. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI UN JĒDZIENI 2.1. Investīciju sabiedrība ir sabiedrība, kas tiesīga veikt šādu darbību: 1) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finansu instrumentiem pieņemšana un tālāk nodošana izpildei; 2) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finansu instrumentiem izpilde citādi nekā uz sava rēķina; 3) klientu finansu instrumentu portfeļu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu; 4) finansu instrumentu emisiju izvietošana vai finansu instrumentu emisijas izvietošanas garantēšana (underwriting) ; 5) finansu instrumentu kontu atvēršana, turēšana un apkalpošana. 2.2. Par investīciju sabiedrību šo noteikumu izpratnē neuzskata: 1) kredītiestādi; 2) sabiedrību, kas veic darījumus ar finansu instrumentiem tikai uz sava rēķina. 2.3. A zonas valstis - 1.pielikumā uzskaitītās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pilntiesīgas dalībvalstis, kuras pēdējo piecu gadu laikā nav restrukturējušas savu ārējo parādu un nav aizkavējušas tā samaksu, un valstis, kuras ir noslēgušas ar Starptautisko Valūtas fondu Vispārējo vienošanos par aizņēmumiem ( General Arrangement to Borrow ). 2.4. B zonas valstis - valstis, kuras nav iekļautas A zonas valstu uzskaitījumā. 2.5. Finansu instrumenti ir: 1) apgrozāmie vērtspapīri (tajā skaitā, parāda vērtspapīri un kapitāla vērtspapīri); 2) vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu veidojumos; 3) naudas tirgus instrumenti; 4) finansu termiņlīgumi (futures) , arī līdzvērtīgi finansu instrumenti, par kuriem norēķinās ar naudas līdzekļiem; 5) nākotnes procentu likmes līgumi (forward interest-rate agreements) ; 6) procentu, valūtas un kapitāla vērtspapīru maiņas līgumi (swap) ; 7) opcijas (options) , lai iegūtu vai pārdotu kādu no minētajiem finansu instrumentiem, tajā skaitā opcijas ar valūtu un procentu likmēm un līdzvērtīgi finansu instrumenti, par kuriem norēķinās ar naudas līdzekļiem; 8) citi atvasinātie vērtspapīri un atvasinātie līgumi. 2.6. Parāda vērtspapīri - vērtspapīri, kuri apliecina emitenta saistības pret šo vērtspapīru īpašnieku. Parāda vērtspapīri ir šādi: 1) obligācijas; 2) noguldījuma sertifikāti ar fiksētu vai peldošu likmi; 3) hipotekārās ķīlu zīmes; 4) vienkāršie vekseļi, pārvedu vekseļi (tratas) un to galvojumi (avali); 5) konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no šī punkta 1. līdz 3. apakšpunktā minētājiem vērtspapīriem; 6) citi pēc būtības līdzīgi vērtspapīri. 2.7. Kapitāla vērtspapīri - vērtspapīri, kuri apliecina līdzdalību uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitālā un dod tiesības saņemt dividendes vai gūt ienākumus. Kapitāla vērtspapīri ir šādi: 1) akcijas; 2) depozitārie sertifikāti (depositary receipts) ; 3) konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no šī punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajiem vērtspapīriem; 4) citi pēc būtības līdzīgi vērtspapīri. 2.8. Zelts - finansu tirgos tirgotie zelta stieņi. 2.9. Garā pozīcija - investīciju sabiedrības aktīvu apjoms noteiktā finansu instrumentā vai precē, kas ir investīciju sabiedrības īpašumā. 2.10. Īsā pozīcija - investīciju sabiedrības saistību apjoms noteiktā finansu instrumentā vai precē. 2.11. Neto pozīcija - lielums, par kādu investīciju sabiedrības garā pozīcija pārsniedz īso pozīciju vai īsā pozīcija pārsniedz garo pozīciju. 2.12. Bruto pozīcija - garās un īsās pozīcijas summa. 2.13. Sākotnējais kapitāls - šo noteikumu 3.punktā noteikts rādītājs investīciju sabiedrībai atkarībā no tās darbības veidiem. 2.14. Tirdzniecības portfelis - investīciju sabiedrības vārdā un labā turēto finansu instrumentu un preču pozīciju kopums. 2.15. Tirdzniecības portfelī ietilpst: 1) finansu instrumentu un preču īsās un garās pozīcijas, kas ir investīciju sabiedrības īpašumā, un ir paredzēts ar tiem īstermiņā veikt pirkšanas un/vai pārdošanas operācijas; 2) finansu instrumentu vai preču pozīcijas, kas iegādāti, lai hedžētu (hedging) citas tirdzniecības portfeļa pozīcijas; 3) debitoru parādi, kas izveidojušies no darījumiem ar tirdzniecības portfelī iekļautajiem finansu instrumentiem vai precēm; 4) finansu instrumenti, kas pirkti ar atpārdošanas nosacījumu (reverse repurchase agreements) un aizņemtie finansu instrumenti; 5) komisijas maksu, procentu, dividenžu debitoru parādi, kas izriet no tirdzniecības portfelī ietilpstošajiem finansu instrumentiem. 2.16. Investīciju sabiedrībai tirdzniecības portfelis neveidojas, ja 2.15.punktā minētās pozīcijas: 2.16.1. rodas tikai tāpēc, ka investīciju sabiedrība nav precīzi saskaņojusi klientu uzdevumu izpildi un īsā laikā šīs pozīcijas tiek slēgtas; 2.16.2. kopējā tirgus vērtība nepārsniedz 15% no investīciju sabiedrības sākotnējā kapitāla. 2.17. Ārpustirdzniecības portfelī ir visi tie investīciju sabiedrības aktīvi, kas neietilpst: 1) tirdzniecības portfelī; 2) ieguldījumos pašu akcijās; 3) nemateriālajos ieguldījumos; 4) būtiskajos ieguldījumos finansu institūciju emitētajos finansu instrumentos atbilstoši šo noteikumu 2.29.punktam; 5) nelikvīdajos aktīvos. 2.18. Kvalificētie parāda instrumenti ir: 1) parāda vērtspapīri, kurus emitējušas B zonas valstu valdības un centrālās bankas, A zonas valstu valsts sektora institūcijas un starptautiskās attīstības bankas (3.pielikums); 2) parāda instrumenti, kuriem vismaz divas starptautiski atzītas reitinga aģentūras piešķīrušas ieguldījumu kategorijas reitingu. 2.19. Ilgtermiņa materiālie ieguldījumi ir: 1) zemes gabali, ēkas un būves; 2) tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas; 3) autotransports un citi transporta veidi; 4) darbarīki un aprīkojums; 5) pārējie pamatlīdzekļi un inventārs; 6) pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas. 2.20. Nemateriālie ieguldījumi ir bezķermeniskas lietas, kuras dod investīciju sabiedrībai ekonomisko vērtību, tajā skaitā uzņēmuma nemateriālā vērtība, patenti, licences, preču zīmes, nomas un tamlīdzīgi. 2.21. Nelikvīdie aktīvi ir jebkuri no šiem aktīviem: 1) ilgtermiņa materiālie ieguldījumi; 2) nākamo periodu izmaksas, avansa maksājumi un debitoru parādi, kuru atmaksas termiņš iestājas ne ātrāk kā pēc 90 dienām; 3) krājumi un nepabeigtie pasūtījumi; 4) prasības pret visām investīciju sabiedrības saistītajām personām; 5) vērtspapīri, kuriem nevar noteikt vērtību pēc tirgus cenas saskaņā ar 2.35.punkta nosacījumiem. 2.22. Investīciju sabiedrības saistītās personas ir: 1) investīciju sabiedrības akcionāri, kuriem investīciju sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, un akcionāru - fizisko personu - laulātie, vecāki un bērni; 2) investīciju sabiedrības meitas uzņēmumi un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros investīciju sabiedrībai ir būtiska līdzdalība; 3) investīciju sabiedrības padomes, valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, citas personas, kuras ir pilnvarotas veikt investīciju sabiedrības darbības plānošanu, vadīšanu vai kontroli un kuras atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; 4) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros šī punkta 1. un 3. apakšpunktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība. 2.23. Būtiska līdzdalība - tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. 2.24. Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repurchase agreements) - līgumi, kuri paredz, ka investīciju sabiedrība pārdod finansu instrumentus vai preces vai garantētas īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm ar nosacījumu atpirkt šos finansu instrumentus vai preces vai līdzvērtīgus finansu instrumentus vai preces par noteikto cenu līgumā noteiktā datumā vai datumā, kuru noteiks investīciju sabiedrība. 2.25. Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repurchase agreements) - līgumi, kuri paredz, ka investīciju sabiedrība pērk finansu instrumentus vai preces vai garantētas īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm ar nosacījumu pārdot šos finansu instrumentus vai preces vai līdzvērtīgus finansu instrumentus vai preces vai preces par noteikto cenu līgumā noteiktā datumā vai datumā, kuru noteiks darījuma partneris. 2.26. Finansu instrumentu vai preču aizdevumi - darījumi, kad investīciju sabiedrība aizdod finansu instrumentus vai preces ar nosacījumu, ka aizņēmējs atdos atpakaļ ekvivalentus finansu instrumentus vai preces līgumā noteiktā datumā vai tad, kad to pieprasīs investīciju sabiedrība. 2.27. Finansu instrumentu vai preču aizņēmumi - darījumi, kad investīciju sabiedrība aizņemas finansu instrumentus vai preces ar nosacījumu, ka investīciju sabiedrība atdos atpakaļ ekvivalentus finansu instrumentus vai preces līgumā noteiktā datumā vai tad, kad to pieprasīs aizdevējs. 2.28. Pieņemams nodrošinājums nozīmē jebkuru no lietām, ko sabiedrība pieņem no darījuma partnera kā nodrošinājumu: naudas līdzekļi, zelta un sudraba stieņi un monētas, noguldījumu apliecības un A zonas valstu valsts sektora institūciju emitēti vērtspapīri pēc pašreizējās tirgus vērtības, kā arī tirdzniecības portfelī iekļautie vērtspapīri, kas novērtēti atbilstoši pašreizējai tirgus vērtībai, kura samazināta par pozīcijas riska apjomu saskaņā ar 4.punktā doto aprēķinu. 2.29. Būtisks ieguldījums - ieguldījums citas finansu institūcijas emitētos finansu instrumentos, ja ieguldījuma vērtība pārsniedz 10% no investīciju sabiedrības sākotnējiem pašu līdzekļiem. 2.30. Pozīcijas risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas finansu instrumentu cenu svārstības rezultātā. To aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5.nodaļā doto aprēķinu. 2.31. Darījuma partnera un norēķinu risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus klienta vai darījuma partnera nemaksāšanas rezultātā. To aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 6. un 7.nodaļā doto aprēķinu. 2.32. Preču risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas preču cenu svārstības rezultātā. To aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 8.nodaļā doto aprēķinu. 2.33. Valūtas risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas valūtas maiņas kursa svārstību rezultātā. To aprēķina saskaņā ar šī nolikuma 9.nodaļā doto aprēķinu. 2.34. Liela apjoma darījuma (large exposure) risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus, ja investīciju sabiedrības darījums ar vienu darījuma partneri vai savstarpēji saistītu darījumu partneru grupu ir liels salīdzinājumā ar tās kapitālu. Šo risku aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 10.nodaļā doto aprēķinu. 2.35. Vērtspapīru vērtību pēc tirgus cenas var noteikt tiem vērtspapīriem, kurus tirgo regulētā tirgū, kur jebkurā brīdī iespējams noteikt vērtspapīra vērtību un saņemt samaksu par pārdoto vērtspapīru. Vērtspapīru vērtība pēc tirgus cenas ir to pēdējā darījuma cena iepriekšējā tirdzniecības sesijā. Ja iepriekšējā tirdzniecības sesijā nav notikusi tirdzniecība ar attiecīgo vērtspapīru, garās pozīcijas tiek vērtētas pēc mazākās pēdējā darījuma cenas vai pieprasījuma cenas, un īsās pozīcijas tiek vērtētas pēc lielākās pēdējā darījuma cenas vai piedāvājuma cenas. Ja tirdzniecība ar šiem vērtspapīriem nav notikusi pēdējo 30 kalendāra dienu laikā vai, ja nevar noteikt vērtspapīriem vērtību pēc tirgus cenas, vērtspapīrs uzskatāms par nelikvīdu aktīvu. 3. SĀKOTNĒJAIS KAPITĀLS 3.1. Investīciju sabiedrības sākotnējais kapitāls ir 30 000 latu, ja tā ir tiesīga veikt jebkuru no šo noteikumu 2.1.punkta 1., 2., 3. un 4.apakšpunktā minētajām darbībām. Sniegt 2.1.punkta 4.apakšpunktā noteikto investīciju pakalpojumu drīkst tikai tad, ja investīciju sabiedrībai neveidojas ar emitējamiem finansu instrumentiem saistītas prasības vai saistības pret klientu un/vai trešo personu. Šāda investīciju sabiedrība nedrīkst veikt darbību, kuras rezultātā tai veidojas tirdzniecības portfelis, kā arī nedrīkst turēt klientu naudu un vērtspapīrus. 3.2. Investīciju sabiedrības sākotnējais kapitāls ir 75 000 latu, ja tā ir tiesīga veikt jebkuru no šo noteikumu 2.1.punkta 1., 2., 3., 4.apakšpunktos minētajām darbībām un papildus vēl 2.1.punkta 5.apakšpunktā minēto darbību. Sniegt 2.1.punkta 4.apakšpunktā noteikto investīciju pakalpojumu drīkst tikai tad, ja investīciju sabiedrībai neveidojas ar emitējamiem finansu instrumentiem saistītas prasības vai saistības pret klientu un/vai trešo personu. Šāda investīciju sabiedrība nedrīkst veikt darbību, kuras rezultātā tai veidojas tirdzniecības portfelis. 3.3. Investīciju sabiedrības sākotnējais kapitāls ir 450 000 latu, ja tā ir tiesīga veikt jebkuru no šo noteikumu 2.1.punkta 1., 2., 3., 5. apakšpunktā minētajām darbībām un 2.1. punkta 4.apakšpunktā minēto darbību pilnā apmērā. Šāda investīciju sabiedrība drīkst veikt darbību, kuras rezultātā tai veidojas tirdzniecības portfelis. 4. KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS PRASĪBAS 4.1. Kapitāla pietiekamības prasība ir lielākais no šādiem rādītājiem: 1) sākotnējais kapitāls; 2) pozīciju riska, norēķinu riska, darījuma partnera riska, preču riska, valūtas riska un liela apjoma darījumu riska summa; 3) paredzamo izdevumu summa, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 4.8. punktu. 4.2. Kapitāla pietiekamības aprēķins jāsagatavo katru mēnesi, un investīciju sabiedrībai jebkurā brīdī jāspēj pierādīt pietiekamā pašu kapitāla atbilstība prasībām. Kapitāla pietiekamības aprēķinu sagatavo saskaņā ar šiem noteikumiem un kapitāla pietiekamības aprēķina formu (2.pielikums). Ja investīciju sabiedrības pietiekamā pašu kapitāla lielums neatbilst kapitāla pietiekamības prasībai, sabiedrība par to nekavējoties ziņo Vērtspapīru tirgus komisijai un iesniedz rakstisku to pasākumu uzskaitījumu, kādus sabiedrība gatavojas veikt, lai novērstu neatbilstību prasībām. 4.3. Sabiedrība savā pietiekamajā pašu kapitālā drīkst iekļaut subordinētos kredītus tikai tādā apjomā, cik kredīts ir saņemts, un tikai tad, ja: 1) aizņēmums ir atmaksājams atmaksas termiņa beigās vai iepriekš noteikta brīdinājuma perioda beigās; 2) sabiedrības darbības pārtraukšanas gadījumā aizņēmums tiek ierindots pēc visu citu kreditoru prasībām un šī aizņēmuma pamatsummas un procentu maksājumi nav jāveic līdz visu citu attiecīgajā brīdī nenomaksāto parādu nokārtošanai; 3) kreditors ir kredītiestāde, investīciju sabiedrība vai dotās investīciju sabiedrības kapitāla daļu īpašnieki. 4.4. Subordinētais kredīts tiek uzskatīts par ilgtermiņa subordinēto kredītu, ja tas ir piešķirts uz laiku ne mazāku par septiņiem gadiem, un par īstermiņa subordinēto kredītu, ja tas ir piešķirts uz laiku ne mazāku par trim gadiem. 4.5. Visu subordinēto kredītu un ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervju kopējais apjoms, kuru var iekļaut pietiekamajā pašu kapitālā, nedrīkst pārsniegt 200% no sākotnējo pašu līdzekļu vērtības. 4.6. Ārpustirdzniecības portfelī iekļauto sabiedrības aktīvu likviditāti nosaka 10% apmērā no to ārpustirdzniecības portfelī iekļauto sabiedrības aktīvu bilances vērtības. 4.7. Gada revidētie izdevumi ir kopējie pārskata gada izdevumi, izņemot: 1) prēmijas vadībai un darbiniekiem, izņemot, ja tās ir iepriekš garantētas darba līgumā; 2) izmaksājamās dividendes, izņemot iepriekš noteiktas dividendes priviliģēto akciju īpašniekiem, kas nav atkarīgas no peļņas lieluma un citi pēc būtības līdzīgi iepriekš noteikti maksājumi; 3) ar investīciju pakalpojumu veikšanu un nodrošināšanu saistītas komisijas izmaksas un tamlīdzīgas izmaksas. Ja investīciju sabiedrība ir tikko sākusi savu darbību un tai nav revidētu finansu pārskatu, investīciju sabiedrība aprēķina gada revidētos izdevumus, pamatojoties uz gada izdevumiem, kas noteikti tās biznesa plānā. Ja iepriekšējā gada revidētais peļņas vai zaudējumu aprēķins neietver 12 mēnešu ilgu saimniecisko darbību, tad proporcionāli tiek aprēķināts gada revidēto izdevumu apjoms. 4.8. Investīciju sabiedrības paredzamo izdevumu summa ir 25% no gada revidētajiem izdevumiem. 5. POZĪCIJAS RISKS PARĀDA UN KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRIEM 5.1. Pozīcijas specifiskais risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas finansu instrumentu cenu svārstības rezultātā, ko nosaka ar emitentu saistīti faktori. 5.2. Pozīcijas vispārējais risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas finansu instrumentu cenu svārstības rezultātā, ko nosaka procentu likmju izmaiņas vai kapitāla vērtspapīru gadījumā - vispārējas izmaiņas vērtspapīru tirgū. 5.3. Kupons - gada procentu likme, ko apņemas maksāt parāda vērtspapīra emitents. Parāda vērtspapīru pozīciju risks 5.4. Parāda vērtspapīru pozīcijas specifisko risku aprēķina: 1) investīciju sabiedrība sadala savas neto pozīcijas pa atbilstošām kategorijām saskaņā ar 1.tabulu; 2) parāda vērtspapīru sadalījumu kategorijās veic atkarībā no tā, cik ilgs termiņš ir palicis līdz šo vērtspapīru dzēšanai; 3) parāda vērtspapīra bilances vērtību reizina ar 1.tabulā minētajiem svēršanas koeficientiem; 4) summē visas svērtās pozīcijas (neatkarīgi no tā, vai tās ir garās vai īsās pozīcijas). Šī summa ir parāda vērtspapīru specifiskais risks. 1.tabula Specifiskā riska svēršanas koeficienti Kategorijas Svēršanas koeficients Latvijas Republikas un A zonas valstu centrālās valdības parāda instrumenti 0,00 % Kvalificētie parāda instrumenti (dzēšanas termiņš £ 6 mēnešiem) 0,25 % Kvalificētie parāda instrumenti (dzēšanas termiņš > 6 un £ 24 mēnešiem) 1,00 % Kvalificētie parāda instrumenti (dzēšanas termiņš > 24 mēnešiem) 2,00 % Citi parāda instrumenti 10,00 % 5.5. Parāda vērtspapīru vispārējo risku aprēķina: 1) visus parāda vērtspapīrus sakārto termiņa zonās un joslās atkarībā no tā, cik ilgs termiņš ir palicis līdz šo vērtspapīru dzēšanai saskaņā ar 2.tabulu; 2) katra parāda vērtspapīra (pēc tās pašreizējās tirgus cenas) pozīciju tirdzniecības portfelī iedala atbilstošajā zonā un joslā pēc dzēšanas termiņa un kupona (2.tabulas 3. un 4.aile); 3) pozīcijas (garās un īsās atsevišķi) katrā joslā reizina ar atbilstošo 2.tabulas 5.ailē minēto svēršanas koeficientu; 4) aprēķina līdzsvarotās svērtās un nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas pa joslām. Joslas līdzsvarotā svērtā pozīcija ir vienāda ar mazāko no svērtajām pozīcijām (garo un īso), t.i., ja svērtā garā pozīcija ir lielāka par svērto īso pozīciju, tad līdzsvarotā svērtā pozīcija ir vienāda ar svērto īso pozīciju un otrādi. Joslas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija ir apjoms, par kādu lielākā svērtā pozīcija (garā vai īsā) pārsniedz mazāko svērto pozīciju (garo vai īso). 5) aprēķina līdzsvarotās svērtās un nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas pa zonām. Aprēķinot zonas līdzsvaroto svērto pozīciju, summē visas zonā ietilpstošās garās nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas un summē visas zonā ietilpstošās īsās nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas. Zonas līdzsvarotā svērtā pozīcija ir vienāda ar mazāko no iegūtajām summām. Aprēķinot zonas nelīdzsvaroto svērto pozīciju, summē visas zonā ietilpstošās garās nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas un summē visas zonā ietilpstošās īsās nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas. Zonas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija ir apjoms, par kādu lielākā summa (garo nelīdzsvaroto svērto pozīciju summa vai īso nelīdzsvaroto svērto pozīciju summa) pārsniedz mazāko summu (garo nelīdzsvaroto svērto pozīciju summu vai īso nelīdzsvaroto svērto pozīciju summu). Ja garo nelīdzsvaroto svērto pozīciju summa pārsniedz īso nelīdzsvaroto svērto pozīciju summu, tad nelīdzsvarotā svērtā pozīcija tiek saukta par zonas garo nelīdzsvaroto svērto pozīciju, pretējā gadījumā - par zonas īso nelīdzsvaroto svērto pozīciju. 6) aprēķina līdzsvarotās svērtās pozīcijas starp zonām. Aprēķinot līdzsvaroto svērto pozīciju starp 1. un 2.zonu, savstarpēji līdzsvaro 1.zonas nelīdzsvaroto svērto garo (īso) pozīciju ar 2.zonas nelīdzsvaroto svērto īso (garo) pozīciju. Līdzsvarotā svērtā pozīcija starp 1. un 2.zonu ir vienāda ar mazāko no līdzsvarojamām pozīcijām. Apjoms, par kādu 1.zonas (2.zonas) nelīdzsvarotā svērtā garā (īsā) pozīcija pārsniedz 2.zonas (1.zonas) nelīdzsvaroto īso (garo) pozīciju, ir atlikusī dotās zonas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija pēc pozīciju līdzsvarošanas starp zonām. Aprēķinot līdzsvaroto svērto pozīciju starp 2. un 3.zonu, savstarpēji līdzsvaro 2.zonas nelīdzsvaroto svērto garo (īso) pozīciju, kas atlikusi pēc savstarpējās pozīciju līdzsvarošanas starp 1. un 2. zonu, ar 3.zonas nelīdzsvaroto svērto īso (garo) pozīciju. Līdzsvarotā svērtā pozīcija starp 2. un 3.zonu ir vienāda ar mazāko no līdzsvarojamām pozīcijām. Apjoms, par kādu 2.zonas (3.zonas) nelīdzsvarotā svērtā garā (īsā) pozīcija pārsniedz 3.zonas (2.zonas) nelīdzsvaroto īso (garo) pozīciju, ir atlikusī dotās zonas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija pēc pozīciju līdzsvarošanas starp zonām. Šo divu iepriekšminēto posmu secība var būt apgriezta, tas ir, 2. un 3. zonas līdzsvarošanai var sekot 1. un 2. zonas līdzsvarošana. Aprēķinot līdzsvaroto svērto pozīciju starp 1. un 3.zonu, savstarpēji līdzsvaro 1.zonas atlikušo nelīdzsvaroto svērto garo (īso) pozīciju, kas atlikusi pēc savstarpējās pozīciju līdzsvarošanas starp 1. un 2. zonu, ar 3.zonas atlikušo nelīdzsvaroto svērto īso (garo) pozīciju, kas atlikusi pēc savstarpējās pozīciju līdzsvarošanas starp 2. un 3. zonu. Līdzsvarotā svērtā pozīcija starp 1. un 3.zonu ir vienāda ar mazāko no līdzsvarojamām pozīcijām. 7) Parāda vērtspapīru pozīciju vispārējā riska apjomu iegūst, summējot šādus lielumus:
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.