Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.858 Rīgā 2004.gada 19.oktobrī (prot. Nr.60 10.§) Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 5.panta ceturto, astoto un devīto daļu un desmitās daļas 1.,

1. un 4.punktu I. Vispārīgie jautājumi
2. Noteikumi nosaka: 1.
3. virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu un virszemes ūdensobjektu klasifikāciju; 1.
4. antropogēnās slodzes noteikšanas kārtību, kā arī prioritārās vielas un to emisijas ierobežošanas kārtību; 1.
5. virszemes ūdeņu augstas, labas, vidējas, sliktas un ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes kritērijus, labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus, kā arī stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģiskā potenciāla kritērijus (arī laba ekoloģiskā potenciāla kritērijus). 2
6. Lai sagatavotu upju baseinu apsaimniekošanas plānu (turpmāk – apsaimniekošanas plāns) un pasākumu programmas, kā arī noteiktu apsaimniekošanas plānā iekļaujamos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – vides kvalitātes mērķis), valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs), pamatojoties uz esošajiem monitoringa un citiem pirms apsaimniekošanas plānu izstrādes ilgākā laikposmā iegūtiem, apstrādātiem un apkopotiem datiem: 2.
7. nosaka upju, ezeru, piekrastes un pārejas ūdeņu ūdensobjektu tipus atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā dotajiem kritērijiem; 2.
8. atbilstoši tipam iedala upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus virszemes ūdensobjektos; 2.
9. klasificē virszemes ūdensobjektus un stipri pārveidotus vai mākslīgus ūdens­objektus; 2.
10. nosaka vides kvalitātes mērķus virszemes ūdensobjektiem un, ņemot vērā konkrētā ūdensobjekta kvalitāti un antropogēnās slodzes ietekmi uz to, nosaka virszemes ūdensobjektus, kuros ir risks nesasniegt vides kvalitātes mērķus. 3 (MK 11.08.
11. noteikumu Nr.896 redakcijā)
12. Pēc centra pieprasījuma valsts un pašvaldību institūcijas sniedz to rīcībā esošo informāciju un datus, kas nepieciešami, lai raksturotu virszemes ūdensobjektu tipus un novērtētu to kvalitāti, kā arī noteiktu virszemes ūdensobjektu antropogēno slodzi. 4 (Grozīts ar MK 11.08.
13. noteikumiem Nr.896) II. Virszemes ūdensobjektu tipu raksturojums
14. Virszemes ūdensobjektu tipa noteikšanā ņem vērā šo noteikumu 1.pielikumā minētos virszemes ūdensobjektu tipu kritērijus. Mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta tipu nosaka, izmantojot tā iezīmēm visprecīzāk atbilstošā virszemes ūdensobjekta tipa kritērijus. 5 (MK 11.08.
15. noteikumu Nr.896 redakcijā)
16. Iedalot upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus virszemes ūdensobjektos, izvērtē būtiskus apstākļus (piemēram, antropogēnās slodzes ietekmi (arī ūdenstilpes vai ūdensteces morfoloģiskās pārmaiņas), ūdeņu izmantošanu dzeramā ūdens ieguvei, to saistību ar aizsargājamām teritorijām), kā arī ievēro šādus nosacījumus: 5.
17. vienā ūdensobjektā apvieno tikai attiecīgajam ūdensobjektu tipam atbilstošus virszemes ūdeņus; 5.
18. ūdensobjekts nepārklājas ar citu ūdensobjektu un nešķērso cita ūdensobjekta robežas; 5.
19. ūdensobjekts atbilstoši ekoloģiskajai un ķīmiskajai kvalitātei ir viendabīgs; 5.
20. ūdensobjekta ūdeņi uzskatāmi par nodalītiem un nozīmīgiem hidrogrāfiskā tīkla elementiem. 6
21. Ņemot vērā šo noteikumu 5.punktā minētos nosacījumus, atsevišķs ūdensobjekts ir: 6.
22. upe vai upes, kuru sateces baseins ir lielāks par 100 km2; 6.
23. ezers, kura virsmas laukums ir 0,5 km2 vai lielāks; 6.
24. upe, kurai ir mazāks sateces baseins, vai ezers, kuram ir mazāks virsmas laukums, nekā minēts attiecīgi šo noteikumu 6.
25. vai 6.2.apakšpunktā, ja atsevišķs ūdensobjekts nepieciešams, lai sasniegtu vides kvalitātes mērķus. 7 (MK 11.08.
26. noteikumu Nr.896 redakcijā)
27. Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktajās aizsargājamās teritorijās esošie virszemes ūdeņi var būt atsevišķi ūdensobjekti, ja atsevišķs ūdensobjekts nepieciešams, lai nodrošinātu konkrētās teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu, un ja šie ūdeņi uzskatāmi par nodalītiem un nozīmīgiem hidrogrāfiskā tīkla elementiem. 8 III. Antropogēnās slodzes noteikšanas kārtība un prioritāro vielu emisijas ierobežošanas kārtība
28. Lai katrā upju baseinu apgabalā virszemes ūdensobjektiem noteiktu antropogēnās darbības radīto slodzi, centrs: 8.
29. apkopo un analizē informāciju par nozīmīgākajām antropogēnajām slodzēm, tai skaitā par ūdens ieguvi (ņemot vērā ūdens ieguves sezonālo mainību, kopējo ūdens ieguves daudzumu gadā un ūdens zudumus sadales sistēmā) un nosaka tās saimnieciskās darbības, kas saistītas ar rūpniecību, lauksaimniecību, komunālo saimniecību un citām darbības jomām un kuru dēļ: 8.1.
30. rodas punktveida vai difūzais piesārņojums; 8.1.
31. ūdeņos nonāk ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās piesārņojošās vielas – prioritārās vielas, arī ūdens videi īpaši bīstamās un bīstamās vielas; 8.1.
32. mainās virszemes ūdeņu hidroloģiskais režīms vai morfoloģija, tai skaitā ūdens plūsmas novirzīšanas vai pārdales dēļ; 8.
33. apzina spēkā esošajos teritorijas plānojumos noteikto pašreizējo un plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanas veidu (ja šāda teritorijas plānojuma nav, apzina zemes lietojuma veidu); 8.
34. nosaka saimnieciskās darbības, kuras nepieciešams ņemt vērā, raksturojot upju, ezeru, pārejas un piekrastes ūdeņu, kā arī mākslīgo un stipri pārveidoto ūdensobjektu antropogēno slodzi; 8.
35. izstrādā kritērijus, pēc kuriem izvērtē antropogēno slodžu nozīmīgumu, kā arī antropogēno slodžu cēloņus, apjomu un ietekmi; 8.
36. novērtē, vai iespējams sasniegt ūdensobjektam izvirzītos vides kvalitātes mērķus vai pastāv risks tos nesasniegt. 9 (Grozīts ar MK 11.08.
37. noteikumiem Nr. 896; MK 10.11.
38. noteikumiem Nr. 670)
39. Novērtējot antropogēno slodzi, centrs izmanto ūdeņu monitoringa datus un informāciju, kas iegūta, sagatavojot upju baseina raksturojumu. 10 (Grozīts ar MK 11.08.
40. noteikumiem Nr.896)
41. Prioritārās un bīstamās vielas un kārtība to emisiju ierobežošanai noteikta normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī. 11 (MK 10.11.
42. noteikumu Nr. 670 redakcijā) IV. Virszemes ūdensobjektu klasifikācija un kvalitātes kritēriji, kā arī stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģiskā potenciāla kritēriji
43. Virszemes ūdensobjektus iedala ekoloģiskās kvalitātes klasēs un ķīmiskās kvalitātes klasēs. 12
44. Virszemes ūdensobjektus saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem ekoloģiskās kvalitātes kritērijiem (bioloģiskajiem, hidromorfoloģiskajiem, ķīmiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem) un 4.pielikumā noteikto kritēriju skaidrojumu iedala augstas (etalonstāvokļa) ekoloģiskās kvalitātes klasē, labas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai vidējas ekoloģiskās kvalitātes klasē. Ja dati liecina, ka ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir sliktāka par vidējo, to iedala sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē, lai varētu izvēlēties piemērotākos pasākumus attiecīgā ūdensobjekta stāvokļa uzlabošanai. 13 12.1 Nosakot ekoloģiskās kvalitātes klasi, centrs ņem vērā: 12.
45. monitoringa un citus ilgākā laikposmā iegūtos datus; 12.
46. modelēšanas rezultātus; 12.
47. antropogēnās darbības radīto slodzi uz ūdensobjektu, kas ir noteikta saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu. 14 (MK 11.08.
48. noteikumu Nr.896 redakcijā)
49. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir augsta (etalonstāvoklis), ja monitoringā konstatēts, ka: 13.
50. bioloģisko, fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju vērtības atbilst antropogēnās darbības neskartiem vai nenozīmīgi ietekmētiem attiecīgā tipa ūdeņiem un novērotie biotopi ir raksturīgi attiecīgā tipa ūdeņiem; 13.
51. ūdensobjektā netiek konstatētas sintētiskas (mākslīgas izcelsmes) vielas vai to koncentrācija ūdenī ir zemāka par laboratorijā nosakāmo (par mazāko nosakāmo koncentrāciju uzskata tādu koncentrāciju, ko var konstatēt ar etalonstāvokļa definēšanas laikā pieejamajiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem); 13.
52. ūdensobjektā konstatēto dabiskas izcelsmes piesārņojošo vielu koncentrācija ūdenī atbilst antropogēnās darbības neskartiem attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgajam fona līmenim. 15 (Grozīts ar MK 11.08.
53. noteikumiem Nr.896)
54. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir laba, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības tikai nedaudz atšķiras no vērtībām, kādas noteiktas augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) virszemes ūdensobjektam. 16
55. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir vidēja, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības ir zemākas par vērtībām, kādas noteiktas labas ekoloģiskās kvalitātes virszemes ūdensobjektam. 17
56. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir slikta, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības ir zemākas par vērtībām, kādas noteiktas vidējas ekoloģiskās kvalitātes virszemes ūdensobjektam, un ūdensobjektā sastopamās sugas un biotopi būtiski atšķiras no tiem, kādi raksturīgi attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem, kurus neietekmē antropogēnās darbības. 18
57. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir ļoti slikta, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības ir zemākas par vērtībām, kādas noteiktas sliktas ekoloģiskās kvalitātes virszemes ūdensobjektam, un ūdensobjektā nav sastopams vairākums no tām sugām un biotopiem, kādi raksturīgi attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem, kurus neietekmē antropogēnās darbības. 19
58. Mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus atbilstoši ekoloģiskajai kvalitātei iedala augstākajā iespējamā ekoloģiskā potenciāla klasē, laba ekoloģiskā potenciāla klasē, vidēja ekoloģiskā potenciāla klasē, slikta ekoloģiskā potenciāla klasē vai ļoti slikta ekoloģiskā potenciāla klasē. Lai noteiktu mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta ekoloģisko potenciālu, ūdensobjektu pielīdzina upju, ezeru, pārejas ūdeņu vai piekrastes ūdeņu ūdensobjektu tipam, kuram mākslīgā vai stipri pārveidotā ūdensobjekta īpašības atbilst visvairāk. Iedalot konkrēto mākslīgo vai stipri pārveidoto ūdensobjektu ekoloģiskā potenciāla klasē, izmanto ekoloģiskās kvalitātes kritērijus, kādi šajos noteikumos noteikti atbilstošajam virszemes ūdensobjektu tipam. 20
59. Virszemes ūdensobjektus un mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus atbilstoši ķīmiskajai kvalitātei iedala labas ķīmiskās kvalitātes klasē vai sliktas ķīmiskās kvalitātes klasē. Labas ķīmiskās kvalitātes klasē iedala virszemes ūdensobjektus un mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus, kuros ķīmisko vielu koncentrācija nepārsniedz vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus. 21
60. Ja monitoringa dati liecina, ka virszemes ūdensobjekts, ņemot vērā dažādus bioloģiskos, hidromorfoloģiskos, ķīmiskos vai fizikāli ķīmiskos kritērijus, atbilst dažādām kvalitātes klasēm (nav viendabīgs), to iedala zemākajā kvalitātes klasē. 22
61. Lai noteiktu, kādas ekoloģiskās kvalitātes kritēriju vērtības atbilst katrai kvalitātes klasei, un nodrošinātu klašu savstarpējo salīdzināmību, centrs: 21.
62. etalonstāvoklim (augstai kvalitātei vai augstākajam iespējamajam ekoloģiskajam potenciālam) atbilstošās kvalitātes kritēriju vērtības nosaka, pamatojoties uz etalonobjektu monitoringa datiem, modelēšanas ceļā vai kombinējot abas minētās metodes. Ja šādus paņēmienus izmantot nav iespējams, etalonstāvokli var noteikt, ņemot vērā ekspertu atzinumu; 21.
63. ja etalonstāvokli nosaka, pamatojoties uz monitoringa datiem, izveido etalon­objektu tīklu, ietverot tajā visiem šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem tipiem piederīgus ūdensobjektus, kas atbilst augstas (etalonstāvokļa) kvalitātes klasei. Izvēlas tādu etalonobjektu skaitu, kas ļauj noteikt ticamas kvalitātes kritēriju vērtības, ņemot vērā šo kritēriju mainību un modelēšanai nepieciešamo informāciju; 21.
64. ja etalonstāvokli nosaka modelēšanas ceļā, izmanto ilgākā laikposmā iegūtu informāciju, nogulumu sastāva un citus datus, kas nodrošina etalonstāvokli raksturojošo kritēriju vērtību ticamību un atbilstību attiecīgajam ūdensobjektu tipam; 21.
65. ja kādam virszemes ūdensobjektu tipam nav iespējams noteikt ticamas etalonstāvokļa kritēriju vērtības to lielā dabiskā mainīguma dēļ, attiecīgo kvalitātes kritēriju var neizmantot attiecīgā tipa kvalitātes novērtēšanai. Šādā gadījumā upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā pamato, kāpēc šis kvalitātes kritērijs nav izmantots; 21.
66. mākslīgiem vai stipri pārveidotiem ūdensobjektiem noteiktās augstākā iespējamā ekoloģiskā potenciāla vērtības pārskata reizi sešos gados. 23 (MK 11.08.
67. noteikumu Nr.896 redakcijā) 21.1 Lai nodrošinātu monitoringa sistēmu salīdzināmību Eiropas Savienībā, centrs: 21.
68. veic monitoringu, lai iegūtu datus bioloģiskās kvalitātes kritēriju vērtību noteikšanai; 21.
69. izsaka šo noteikumu 21.11.apakšpunktā minētā monitoringa rezultātus ekoloģisko kvalitātes koeficientu veidā, kas parāda attiecību starp ūdensobjektā novēroto bioloģisko kritēriju vērtību un šo pašu kritēriju vērtību etalonobjektā. Koeficientus izsaka skaitliskās vērtībās no nulles līdz vienam, kur uz augstu kvalitātes klasi norāda vērtība, kas tuva vienam, bet sliktas kvalitātes klases vērtības ir tuvas nullei; 21.
70. izsaka ekoloģisko kvalitātes klašu robežas skaitliskās vērtībās, iedalot ekoloģiskās kvalitātes koeficientus piecās kvalitātes klasēs; 21.
71. nodrošina robežu vērtību salīdzināšanu starp augstu un labu kvalitātes klasi, kā arī starp labu un vidēju kvalitātes klasi Eiropas Komisijas organizētā kvalitātes novērtēšanas sistēmu salīdzināšanas (turpmāk – interkalibrācija) procesa ietvaros un lieto interkalibrācijas rezultātus, lai noteiktu kvalitātes klašu robežas; 21.
72. interkalibrācijas procesā katram izvēlētajam tipam veic atbilstošu ūdensobjektu monitoringu. 24 (MK 11.08.
73. noteikumu Nr. 896 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.11.
74. noteikumiem Nr. 670) V. Noslēguma jautājumi
75. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumus Nr.93 “Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 30.nr.). 25
76. Šajos noteikumos centram noteiktos uzdevumus līdz 2009.gada 31.jūlijam veic valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”. 26 (MK 11.08.
77. noteikumu Nr.896 redakcijā) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(MK 11.08.
78. noteikumu Nr.896 redakcijā) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK,ar ko nosaka sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu jomā; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK un 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK. 27 Ministru prezidents I.Emsis Vides ministrs R.Vējonis 1.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.858 Virszemes ūdensobjektu tipi(Pielikums grozīts ar MK 11.08.
79. noteikumiem Nr. 896; MK 10.11.
80. noteikumiem Nr. 670)
81. UpesNr.p.k.Sateces baseina laukumsGultnes dibena garenslīpums(1–3 km garā posmā)TipsTipa raksturojums1.1.Mazs(< 100 km2)Liels(> 1,0 m/km)Ritrāla tipa maza upeUpe ir sekla, straumes ātrums lielāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido smilts, grants un akmeņi1.2.Mazs(< 100 km2)Mazs(< 1 m/km)Potamāla tipa maza upeUpe ir sekla, straumes ātrums mazāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido smilts, kas ir klāta ar organiskas izcelsmes detrītu un dūņām1.3.Vidēji liels(100–1000 km2)Liels(> 1 m/km)Ritrāla tipa vidēja upeUpe ir vidēji dziļa, straumes ātrums lielāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido smilts, grants un akmeņi1.4.Vidēji liels(100–1000 km2)Mazs(< 1 m/km)Potamāla tipa vidēja upeUpe ir vidēji dziļa, straumes ātrums mazāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido smilts, kas ir klāta ar organiskas izcelsmes detrītu un dūņām1.5.Liels(1000–10000 km2)Liels(> 1 m/km)Ritrāla tipa liela upeUpe ir dziļa, straumes ātrums lielāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido smilts, grants un akmeņi, vietām dolomīts vai smilšakmens1.6.Liels(1000–10000 km2)Mazs(< 1 m/km)Potamāla tipa liela upeUpe ir dziļa, straumes ātrums mazāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido smilts, vietām dolomīts vai smilšakmens, kas ir klāts ar organiskas izcelsmes detrītu un dūņām1.7.Ļoti liels(> 10000 km2)Mazs(< 1 m/km)Potamāla tipa ļoti liela upeUpe ir dziļa, straumes ātrums mazs. Gultnes substrātu veido smilts, vietām dolomīts vai smilšakmens, kas ir klāts ar organiskas izcelsmes detrītu un dūņāmPiezīmes.
82. Upju tipi Latvijā noteikti, izmantojot Eiropas Savienības B sistēmu.
83. Pēc augstuma virs jūras līmeņa, ģeogrāfiskā garuma un platuma visi Latvijas upju ūdensobjekti iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības starp upēm šo rādītāju dēļ.
84. Latvijas upju gultnēm galvenokārt ir karbonātiska izcelsme, tādēļ tipoloģijā izdalīta viena klase – upes ar karbonātu gultni.
85. Nosakot atsevišķo ūdensobjektu (upju) tipu saskaņā ar šo noteikumu
86. punktu, straumes vidējo ātrumu aprēķina atbilstoši Ministru kabineta
87. gada
88. jūnija noteikumu Nr. 329 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"" prasībām.
89. EzeriNr.p.k.Vidējais dziļumsŪdens cietībaKrāsainībaTips2.1.Ļoti sekls(< 2 m)Cietūdens(> 165 mkS/cm)Oligohumozs(< 80 Pt-Co)Ļoti sekls dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību2.2.Ļoti sekls(< 2 m)Cietūdens(> 165 mkS/cm)Polihumozs(> 80 Pt-Co)Ļoti sekls brūnūdens ezers ar augstu ūdens cietību2.3.Ļoti sekls(< 2 m)Mīkstūdens(< 165 mkS/cm)Oligohumozs(< 80 Pt-Co)Ļoti sekls dzidrūdens ezers ar zemu ūdens cietību2.4.Ļoti sekls(< 2 m)Mīkstūdens(< 165 mkS/cm)Polihumozs(> 80 Pt-Co)Ļoti sekls brūnūdens ezers ar zemu ūdens cietību un pH ≥ 5,52.5.Sekls(2–9 m)Cietūdens(> 165 mkS/cm)Oligohumozs(< 80 Pt-Co)Sekls dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību2.6.Sekls(2–9 m)Cietūdens(> 165 mkS/cm)Polihumozs(> 80 Pt-Co)Sekls brūnūdens ezers ar augstu ūdens cietību2.7.Sekls(2–9 m)Mīkstūdens(< 165 mkS/cm)Oligohumozs(< 80 Pt-Co)Sekls dzidrūdens ezers ar zemu ūdens cietību2.8.Sekls(2–9 m)Mīkstūdens(< 165 mkS/cm)Polihumozs(> 80 Pt-Co)Sekls brūnūdens ezers ar zemu ūdens cietību un pH ≥ 5,52.9.Dziļš(> 9 m)Cietūdens(> 165 mkS/cm)Oligohumozs(< 80 Pt-Co)Dziļš dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību2.10.Dziļš(> 9 m)Mīkstūdens(< 165 mkS/cm)Oligohumozs(< 80 Pt-Co)Dziļš dzidrūdens ezers ar zemu ūdens cietību2.11.Ļoti sekls(< 2 m)vai sekls (2–9 m)Mīkstūdens(< 165 mkS/cm)Polihumozs(> 80 Pt-Co)Ļoti sekls vai sekls brūnūdens ezers ar zemu ūdens cietību un pH < 5,5Piezīmes.
90. Ezeru tipi Latvijā noteikti, izmantojot Eiropas Savienības B sistēmu.
91. Pēc augstuma virs jūras līmeņa, ģeogrāfiskā garuma un platuma visi Latvijas ezeru ūdensobjekti iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības starp ezeriem šo rādītāju dēļ.
92. Ūdens cietība (elektrovadītspēja) izvēlēta kā ezerdobes ģeoloģisko struktūru raksturojošs rādītājs.
93. Pēc lieluma visi Latvijas ezeru ūdensobjekti iedalīti vienā klasē – ezeri, kuru ūdens virsmas laukums ir lielāks par 50 hektāriem.
94. Pārejas ūdeņiNr.p.k.Ūdens sāļums (promiles)Vidējais dziļums(m)Pakļautība viļņu iedarbībaiSajaukšanāsDominējošais substrātsTips3.1.0,5 < 5–6< 30Mēreni atklātiDaļēji stratificētaDūņasRīgas līča pārejas ūdeņiPiezīmes.
95. Pārejas ūdeņu tipi Latvijā noteikti, izmantojot Eiropas Savienības B sistēmu.
96. Pēc ģeogrāfiskā garuma un platuma Latvijas pārejas ūdeņu ūdensobjekti iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības starp pārejas ūdeņiem šo rādītāju dēļ.
97. Eiropas Savienības B sistēmas kritērijs “plūdmaiņu amplitūda” nav izmantots, jo Latvijas piekrastē nav ievērojamu plūdmaiņu.
98. Piekrastes ūdeņiNr.p.k.Ūdens sāļums (promiles)Vidējais dziļums(m)Pakļautība viļņu darbībaiSajaukšanāsŪdens apmaiņas laiks(dnn)Dominējošais substrātsTips4.1.6 < 18–20< 30AtklātiPilnīga< 7Smilts–grantsBaltijas jūras dienvidaustrumu atklātā smilšainā piekraste4.2.6 < 18–20< 30AtklātiPilnīga< 7Lauk­akmeņiBaltijas jūras dienvidaustrumu atklātā akmeņainā piekraste4.3.0,5 < 6< 30Mēreni atklātiPilnīga< 7Smilts–grantsRīgas līča smilšainā piekraste4.4.0,5 < 6< 30Mēreni atklātiPilnīga< 7Lauk­akmeņiRīgas līča akmeņainā piekrastePiezīmes.
99. Piekrastes ūdeņu tipi Latvijā noteikti, izmantojot Eiropas Savienības B sistēmu.
100. Pēc ģeogrāfiskā garuma un platuma Latvijas piekrastes ūdeņu ūdensobjekti iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības starp piekrastes ūdeņiem šo rādītāju dēļ.
101. Eiropas Savienības B sistēmas kritērijs “plūdmaiņu amplitūda” nav izmantots, jo Latvijas piekrastē nav ievērojamu plūdmaiņu. Vides ministrs R.Vējonis 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.858 Prioritārās vielas, kuru emisiju nepieciešams ierobežot(Pielikums svītrots ar MK 10.11.
102. noteikumiem Nr. 670) 3.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.858 Ekoloģiskās kvalitātes kritēriji virszemes ūdensobjektu klasifikācijai(Pielikums grozīts ar MK 11.08.
103. noteikumiem Nr.896) Nr.p.k.Kvalitātes kritērijiUpesEzeriPārejas ūdeņiPiekrastes ūdeņi1.Bioloģiskie kritēriji1.1.Fitoplanktona sastāvs, sastopamība un biomasa