Par Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 2., 6., 8., 12., 17. un 18. pielikumu

(1981)Definīcijas attiecībā uz augstumu, instrumentālās pieejas procedūru, manevrēšanas teritoriju un kustības zonu, manevrēšanu un manevrēšanas ceļu; frāzes "HIJACK" lietošana civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršanas gadījumā; piezīme attiecībā uz gaisa kuģa nomu, fraktu vai savstarpējo apmaiņu; noteikumi saistībā ar gaisa kuģu kustību pa zemes virsmu un manevrēšanu; 2. sērijas signāli, kurus izmanto helikopteri pārtveršanas gadījumā; mērvienības 1983. gada 21. martā 1983. gada 29. jūlijā No 1983. gada 24. novembra 26. ATS datu apkopošanas, apstrādes un pārsūtīšanas apakškomisijas trešā sanāksme

(1981), Aeronavigācijas komisija Definīcijas; lidojumu plānu saturs; daudzkārtēji lidojumu plāni; ATS datu apmaiņa; izrunas, kas jālieto pārtverošajam gaisa kuģim; radiotelefonijas steidzamības signāla pielīdzināšana

1. pielikuma II sējumā lietotajam; koordinētais universālais laiks (UTC)
2. gada
3. jūnijā
4. gada
5. oktobrī No
6. gada
7. novembra
8. (
9. izdevums) Padome; Aeronavigācijas komisija Civilās aviācijas gaisa kuģu identificēšana un pārtveršana
10. gada
11. martā
12. gada
13. jūlijā No
14. gada
15. novembra
16. Aeronavigācijas komisija "Perona" definīcija; īpašas procedūras, kas izmantojamas nelikumīgas pārtveršanas laikā
17. gada
18. martā
19. gada
20. jūlijā No
21. gada
22. novembra
23. (
24. izdevums) Vizuālo lidojumu noteikumu apakškomisija

(1986), Sekretariāts, Vizuālo līdzekļu apakškomisijas vienpadsmitā sanāksme

(1987); Aeronavigācijas komisija; grozījumi, kas izdarīti pēc

1. pielikuma grozīšanas Gaisa kuģa ekspluatācija jauktās VFR/IFR vidēs; gaisa kuģa kustība pa zemes virsmu un zemes vadības sistēma; nelikumīga iejaukšanās; helikopteri, kurus izmanto kā pārtverošos gaisa kuģus
2. gada
3. martā
4. gada
5. jūlijā No
6. gada
7. novembra
8. Sekundārā novērošanas radara uzlabojumu un sadursmju novēršanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (SICASP/4)

(1989)Definīcijas; gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS)

1. gada
2. februārī
3. gada
4. jūlijā No
5. gada
6. novembra
7. Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšana apakškomisijas septītajā sanāksmē

(1990), Aeronavigācijas komisija, Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas otrā sanāksme

(1992)Definīcijas; manevrēšana pa gaisu; gaisa kuģa distancēšana; civilās aviācijas gaisa kuģu grupas lidojumi kontrolējamā gaisa telpā; automātiskā atkarīgā novērošana

1. gada
2. martā
3. gada
4. jūlijā No
5. gada
6. novembra
7. Aeronavigācijas komisija Piezīme attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmas pārvadāšanas prasībām
8. gada
9. februārī
10. gada
11. februārī -
12. Aeronavigācijas komisija Sakaru atteices procedūras
13. gada
14. februārī
15. gada
16. jūlijā No
17. gada
18. novembra
19. Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas ceturtā sanāksme

(1996), Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšanas apakškomisijas devītā sanāksme

(1996); pēc

1. pielikuma Grozījumiem Nr. 162 Definīcijas; automātiskās atkarīgās novērošanas sistēmas un procedūras; datu apmaiņa starp ATS automatizētajām sistēmām; ATS lietojumprogrammatūras "gaiss-zeme" datu pārraides posmiem; psihoaktīvo vielu lietošana, kas rada problēmas
2. gada
3. martā
4. gada
5. jūlijā No
6. gada
7. novembra
8. Aeronavigācijas komisija, Vizuālo līdzekļu apakškomisijas trīspadsmitā sanāksme

(1997)ATS gaisa telpas klasifikācijas; vizuālo meteoroloģisko apstākļu novērošana; gaidīšanas vieta pie skrejceļa 1999. gada 10. martā 1999. gada 19. jūlijā No 1999. gada 4. novembra 36. Izriet no 11. pielikuma Grozījumiem Nr. 40, 6. pielikuma I daļas Grozījumi Nr. 23 un Nr. 25, 6. pielikuma II un III daļas attiecīgajiem Grozījumiem Nr. 20. un Nr. 7 un 3. pielikuma Grozījumiem Nr. 72 Pārskatītās "gaisa satiksmes vadības struktūrvienības", "pieejas kontroles struktūrvienības", "rezerves lidlauka", "gaisa kuģa apkalpes locekļa", "gaisa kuģa kapteiņa" un "redzamības" definīcijas; redakcionāli grozījumi redakcionāli grozījumi 2001. gada 12. martā 2001. gada 16. jūlijā No 2001. gada 1. novembra 37. Distancēšanas un gaisa telpas drošības apakškomisija (SASP) Pilota procedūras nelikumīgas iejaukšanās gadījumā; redakcionāli grozījumi 2003. gada 28. februārī - - 38. (10. izdevums) Sekretariāts Definīcijas; gaisa kuģu manevrēšanas signāli; sakaru atteices procedūras; pārtveršanas manevri; redakcionāli grozījumi 2005. gada 23. februārī 2005. gada 11. jūlijā No 2005. gada 24. novembra 39. Sekretariāts Pārstrukturēts teksts, lai uzsvērtu gaisa kuģa komandiera atbildību par izvairīšanos no sadursmes. 2006. gada 20. februārī 2006. gada 17. jūlijā 2006. gada 23. novembrī 3. NODAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 3.1. Cilvēku un īpašuma aizsardzība 3.1.1. Nevērīga vai vieglprātīga gaisa kuģa ekspluatācija Nav pieļaujams gaisa kuģi ekspluatēt nevērīgi vai vieglprātīgi, apdraudot citu cilvēku dzīvību vai īpašumu. 3.1.2. Minimālie augstumi Izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pacelšanas vai nosēšanās vajadzībām, vai, ja ir saņemta atbilstošas pilnvarotās iestādes atļauja, gaisa kuģu lidojumu augstums virs pārapdzīvotiem pilsētu rajoniem, mazpilsētām vai ciemiem, vai cilvēku pulcēšanās vietām brīvā dabā ir tāds, lai avārijas gadījumā būtu iespējama gaisa kuģa nosēšanās, pārmērīgi neapdraudot cilvēku dzīvības vai īpašumu uz zemes virsmas. Piezīme. Attiecībā uz minimālajiem augstumiem VFR lidojumiem sk. 4.6. punktu, bet attiecībā uz IFR lidojumiem - sk. 5.1.2. punktu. 3.1.3. Kreisēšanas līmeņi Kreisēšanas līmeņi, kādos jāveic lidojums vai lidojuma daļa, tiek izteikti šādos lielumos:

1. a)lidojumu līmeņi, veicot lidojumu zemākā izmantojamā lidojuma līmenī vai augstāk, vai vajadzības gadījumā virs pārejas absolūtā augstuma,
2. b)absolūtie augstumi, veicot lidojumu zemāk par zemāko izmantojamo lidojuma līmeni vai vajadzības gadījumā pārejas absolūtajā augstumā vai zemāk. Piezīme. Lidojumu līmeņu sistēma ir noteikta dokumentā "Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras - Gaisa kuģa darbības" (Doc 8168). 3.1.4. Priekšmetu izmešana vai šķidrumu izsmidzināšana No gaisa kuģa lidojuma laikā nekas netiek izmests vai izsmidzināts, izņemot atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošas pilnvarotas gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās. 3.1.5. Vilkšana Gaisa kuģis nevelk nevienu gaisa kuģi vai citu priekšmetu, izņemot saskaņā ar atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajiem noteikumiem un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās. 3.1.6. Izpletņlēkšana Izpletņlēkšana, izņemot lēcienus ar izpletni avārijas gadījumos, tiek veikta tikai atbilstošās pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās. 3.1.7. Akrobātiski lidojumi Gaisa kuģi neveic akrobātiskus lidojumus, izņemot atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās. 3.1.8. Grupas lidojumi Gaisa kuģi nelido grupā, izņemot, ja gaisa kuģu, kuri piedalās lidojumā, kapteiņi par to ir iepriekš vienojušies un kontrolējamā gaisa telpā grupas lidojums tiek veikts saskaņā ar atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes vai iestāžu noteiktiem nosacījumiem. Šie nosacījumi ir šādi:
3. a)grupa darbojas kā viens gaisa kuģis attiecībā uz navigāciju un ziņošanu par atrašanās vietu,
4. b)par gaisa kuģu distancēšanu lidojuma laikā ir atbildīgs lidojuma līderis un pārējo gaisa kuģu, kas piedalās lidojumā, kapteiņi, un tā ietver pārejas periodus, kad gaisa kuģi veic manevrus, lai panāktu distancēšanos grupā un iekļaujoties tajā un atdaloties no tās, un
5. c)ikviens gaisa kuģis saglabā attālumu līdz lidojuma līderim, kas sānos, priekšā un aizmugurē nepārsniedz 1 km (0,5 NM), bet vertikāli nepārsniedz 30 m (100 ft). 3.1.9. Bezpilota brīvie gaisa baloni Bezpilota brīvos gaisa balonus ekspluatē tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu draudus cilvēkiem, īpašumam un pārējiem gaisa kuģiem, un saskaņā ar 4. papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem. 3.1.10. Aizliegtās zonas un ierobežotu lidojumu zonas Gaisa kuģi neveic lidojumus aizliegtā zonā vai ierobežotu lidojumu zonā, par kuru ziņas pienācīgi un noteiktā kārtībā publiskotas, izņemot saskaņā ar ierobežojuma nosacījumiem vai ar tās valsts atļauju, virs kuras teritorijas ir izveidotas šādas zonas. 3.2. Sadursmju novēršana Šie noteikumi neatbrīvo gaisa kuģa komandieri no pienākuma veikt pasākumus, tostarp sadursmes novēršanas manevrus, pamatojoties uz ACAS sniegtajiem ieteikumiem, lai vislabākajā veidā novērstu sadursmi. 1. piezīme. Ir svarīgi, lai gaisa kuģī lidojuma laikā, neatkarīgi no lidojuma tipa vai izmantojamās gaisa telpas klases, kā arī, veicot manevrus lidlauka darba laukumā, netiktu samazināti piesardzības pasākumi nolūkā atklāt iespējamās sadursmes. 2. piezīme. Ekspluatācijas procedūras ACAS izmantošanai ir ietvertas PANS-OPS dokumenta (Doc 8168) I sējuma VIII daļas 3. nodaļā. 3. piezīme. Prasības attiecībā uz ACAS aprīkojuma atrašanos gaisa kuģos ir aplūkotas 6. pielikuma I daļas 6. nodaļā. 3.2.1. Distance Gaisa kuģi pārvietojas, ievērojot tādu distanci, lai neradītu sadursmes draudus. 3.2.2. Priekšrocības tiesības Labajā pusē esošais gaisa kuģis saglabā savu kursu un ātrumu. 3.2.2.1. Gaisa kuģis, kuram saskaņā ar turpmāk tekstā minētajiem noteikumiem jādod ceļš citam gaisa kuģim, izvairās lidot virs tā, zem tā vai šķērsot tā ceļu, ja vien tas nenotiek drošā attālumā un ņemot vērā gaisa kuģa pēcstrūklas turbulences ietekmi. 3.2.2.2. Tuvošanās frontāli. Diviem gaisa kuģiem tuvojoties frontāli vai gandrīz frontāli un pastāvot sadursmes iespējai, abi gaisa kuģi maina savus kursus, pagriežoties pa labi. 3.2.2.3. Saplūstoša tuvošanās. Diviem gaisa kuģiem tuvojoties saplūstošos virzienos aptuveni vienā un tajā pašā līmenī, ceļu dod kreisajā pusē esošais gaisa kuģis, izņemot šādus gadījumus:
6. a)par gaisu smagāks mehānisks gaisa kuģis dod ceļu dirižabļiem, planieriem un gaisa baloniem,
7. b)dirižabļi dod ceļu planieriem un gaisa baloniem,
8. c)planieri dod ceļu gaisa baloniem,
9. d)mehānisks gaisa kuģis dod ceļu gaisa kuģim, ja ir redzams, ka tas velk citu gaisa kuģi vai kādu objektu. 3.2.2.4. Apdzīšana. Apdzenošs gaisa kuģis ir tāds gaisa kuģis, kurš tuvojas citam gaisa kuģim no aizmugures pa taisni, kura ar apdzenamā gaisa kuģa simetrijas plakni veido leņķi, kas šaurāks nekā 70 grādi, t. i., tādā pozīcijā attiecībā pret citu gaisa kuģi, ka nakts laikā nebūtu iespējams redzēt kādu no gaisa kuģa kreisā vai labā borta navigācijas ugunīm. Apdzenamajam gaisa kuģim ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis, neatkarīgi no tā, vai tas veic pacelšanos, nolaišanos vai atrodas horizontālā lidojumā, dod ceļu otram gaisa kuģim, mainot savu kursu pa labi; nekādas turpmākas abu gaisa kuģu savstarpējā stāvokļa izmaiņas neatbrīvo apdzenošo gaisa kuģi no šīs prasības pildīšanas, līdz tas ir pilnībā un drošā attālumā pabeidzis apdzīšanu. 3.2.2.5. Nosēšanās 3.2.2.5.1. Gaisa kuģis, kas veic lidojumu vai manevrē uz zemes vai ūdens, dod ceļu gaisa kuģim, kurš veic nosēšanos vai tuvošanās zemei beidzamo posmu. 3.2.2.5.2. Ja divi vai vairāki par gaisu smagāki gaisa kuģi tuvojas lidlaukam nosēšanās nolūkā, tad tas gaisa kuģis, kura lidojuma augstums ir lielāks, dod ceļu gaisa kuģim ar mazāku lidojuma augstumu, taču gaisa kuģis, kura lidojuma augstums ir mazāks, neizmanto šo noteikumu, lai nogrieztu ceļu citam gaisa kuģim, kurš veic pēdējo posmu, tuvojoties zemei, vai lai apdzītu šo gaisa kuģi. Tomēr mehāniski, par gaisu smagāki gaisa kuģi dod ceļu planieriem. 3.2.2.5.3. Avārijas nosēšanās. Gaisa kuģis, kuram ir zināms, ka cits gaisa kuģis veic piespiedu nosēšanos, dod ceļu šim gaisa kuģim. 3.2.2.6. Pacelšanās. Gaisa kuģis, kas veic manevrus lidlauka manevrēšanas laukumā, dod ceļu gaisa kuģim, kas paceļas vai gatavojas pacelties. 3.2.2.7. Gaisa kuģa kustība pa zemes virsmu 3.2.2.7.1. Gadījumā, ja pastāv draudi, ka varētu sadurties divi gaisa kuģi, kuri veic manevrus lidlauka darba laukumā, tad:
10. a)diviem gaisa kuģiem tuvojoties frontāli vai gandrīz frontāli, tie abi apstājas vai, ja iespējams, maina savu kursu pa labi, lai saglabātu drošu distanci,
11. b)diviem gaisa kuģiem tuvojoties saplūstošos kursos, pa kreisi esošais gaisa kuģis dod ceļu otram gaisa kuģim,
12. c)gaisa kuģim, kuru apdzen cits gaisa kuģis, ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis ievēro drošu attālumu līdz otram gaisa kuģim. Piezīme. Apdzenošā gaisa kuģa aprakstu sk. 3.2.2.4. punktā. 3.2.2.7.2. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas laukumā, apstājas un gaida visās skrejceļa gaidīšanas vietās, ja vien no lidlauka vadības torņa nav saņemta citāda atļauja. Piezīme. Skrejceļa gaidīšanas vietu marķējumus un saistītās zīmes sk. 14. pielikuma I sējuma 5.2.10. un 5.4.2. punktā. 3.2.2.7.3. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas laukumā, apstājas un gaida pie visām ieslēgtajām stopugunīm, un var turpināt kustību tikai tad, kad ugunis tiek izslēgtas. 3.2.3. Gaisa kuģa gaitas ugunis 1. piezīme. Lai izpildītu 3.2.3. punkta prasības, lidmašīnu ugunis ir raksturotas 8. pielikumā. Lidmašīnu gaitas uguņu tehniskās prasības ir ietvertas 6. pielikuma I un II daļas papildinājumos. Sīkākas uguņu tehniskās prasības lidmašīnām ir ietvertas "Lidotspējas rokasgrāmatas" (Doc 9760) II sējuma A daļas 4. nodaļā , bet helikopteriem - šā dokumenta A daļas 5. nodaļā. 2. piezīme. 3.2.3.2. punkta
13. c)apakšpunktā un 3.2.3.4. punkta
14. a)apakšpunktā minētajos gadījumos lidmašīna tiek ekspluatēta, ja tā veic manevrus, tiek vilkta vai tiek īslaicīgi apstādināta manevru vai vilkšanas laikā. 3. piezīme. Attiecībā uz gaisa kuģi uz ūdens sk. 3.2.6.2. punktu. 3.2.3.1. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, laikā no saullēkta līdz saulrietam vai jebkurā citā laika periodā, ko var paredzēt atbilstoši pilnvarota iestāde, visiem lidojumā esošiem gaisa kuģiem ir šādas ugunis:
15. a)pretsadursmju ugunis, kas paredzētas, lai pievērstu uzmanību gaisa kuģim, un
16. b)navigācijas ugunis, kas paredzētas, lai novērotājam norādītu gaisa kuģa relatīvo trajektoriju, un netiek ieslēgtas citas ugunis, ja tās iespējams kļūdaini uztvert par gaitas ugunīm. Piezīme. Lai palielinātu iespējas saredzēt gaisa kuģi, papildus pretsadursmju ugunīm saskaņā ar "Lidotspējas rokasgrāmatas" II sējumu (Doc 9760) var izmantot citiem nolūkiem paredzētās ugunis, piemēram, nosēšanās ugunis un gaisa kuģa korpusa apgaismošanas starmešus. 3.2.3.2. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, laikā no saullēkta līdz saulrietam vai jebkurā citā atbilstoši pilnvarotas iestādes paredzētā laika periodā:
17. a)visi gaisa kuģi, kas manevrē lidlauka darba laukumā, ieslēdz navigācijas ugunis, kas paredzētas, lai novērotājam norādītu gaisa kuģa relatīvo trajektoriju, un netiek ieslēgtas citas ugunis, ja tās iespējams kļūdaini uztvert par navigācijas ugunīm,
18. b)ja vien tie nav nekustīgi un atbilstoši apgaismoti, visi gaisa kuģi lidlauka darba laukumā ieslēdz ugunis, kas paredzētas to konstrukcijas gabarītu parādīšanai,
19. c)visi gaisa kuģi, kas tiek ekspluatēti lidlauka darba laukumā, ieslēdz ugunis, kas paredzētas, lai pievērstu uzmanību gaisa kuģim, un
20. d)visi gaisa kuģi lidlauka darba laukumā ar iedarbinātiem dzinējiem ieslēdz ugunis, kas norāda uz šo faktu. Piezīme. 3.2.3.2. punkta
21. b)apakšpunkta prasībām atbilst arī 3.2.3.1. punkta
22. b)apakšpunktā minētās navigācijas ugunis, ja tās ir atbilstoši novietotas uz gaisa kuģa. Sarkanās pretsadursmju ugunis, kuras uzstādītas, lai izpildītu 3.2.3.1. punkta
23. a)apakšpunkta prasības, var atbilst arī 3.2.3.2. punkta
24. c)un
25. d)apakšpunkta prasībām, ja tās novērotājus bīstami neapžilbina. 3.2.3.3. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, gaisa kuģis, kas veic lidojumu un ir aprīkots ar pretsadursmju ugunīm, lai izpildītu 3.2.3.1. punkta prasības, ieslēdz šīs ugunis arī laikā, kas nav 3.2.3.1. punktā minētais periods. 3.2.3.4. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, visi gaisa kuģi, kas
26. a)tiek ekspluatēti lidlauka darba laukumā un ir aprīkoti ar pretsadursmju ugunīm atbilstoši 3.2.3.2. punkta
27. c)apakšpunkta prasībām vai
28. b)atrodas lidlauka darba laukumā un ir aprīkoti ar ugunīm atbilstoši 3.2.3.2. punkta
29. d)apakšpunkta prasībām, ieslēdz šīs ugunis arī laikā, kas nav 3.2.3.2. punktā minētais periods. 3.2.3.5. Pilotam ir atļauts izslēgt 3.2.3.1., 3.2.3.2., 3.2.3.3. un 3.2.3.4. punktā paredzētās zibšņugunis vai samazināt to intensitāti, ja tās:
30. a)negatīvi ietekmē vai var negatīvi ietekmēt pienākumu apmierinošu veikšanu vai
31. b)apžilbinās novērotāju lidmašīnas ārpusē. 3.2.4. Modelēti instrumentālie lidojumi Gaisa kuģis neveic lidojumus modelētos instrumentālā lidojuma apstākļos, ja vien:
32. a)gaisa kuģis nav aprīkots ar pilnībā darba kārtībā esošu dubulto vadību un
33. b)kvalificēts pilots nav ieņēmis darba vietu, lai darbotos kā dublējošais pilots personai, kura veic lidojumu modelētos instrumentālos apstākļos. Dublējošajam pilotam ir atbilstoša redzamība gaisa kuģa priekšpusē un abās tā pusēs, vai arī gaisa kuģī atrodas kompetents novērotājs, kurš sazinās ar dublējošo pilotu un no kura atrašanās vietas redzamības lauks papildina drošības pilota redzamības lauku. 3.2.5. Gaisa kuģa ekspluatācija lidlaukā vai tā tuvumā Gaisa kuģis, kuru ekspluatē lidlaukā vai tā tuvumā, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas lidlauka satiksmes zonā vai ne:
34. a)novēro pārējo lidlauka satiksmi, lai izvairītos no sadursmes,
35. b)ievēro citu ekspluatēto gaisa kuģu kustības shēmu vai izvairās no tās,
36. c)ja vien nav saņemti citi norādījumi, tuvojoties, lai veiktu nosēšanos, vai pēc pacelšanās visus pagriezienus veic pa kreisi,
37. d)nosēšanos un pacelšanos veic pret vēju, ja vien drošības noteikumu, skrejceļa izvietojuma vai gaisa satiksmes apsvērumu dēļ nav vēlams izvēlēties citu virzienu. 1. piezīme. Sk. 3.6.5.1. punktu. 2. piezīme. Lidlauka satiksmes zonās var piemērot papildu noteikumus. 3.2.6. Darbības uz ūdens Piezīme. Papildus šā pielikuma 3.2.6.1. punkta noteikumiem noteiktos gadījumos var piemērot normas, kas izklāstītas Starptautiskajos kuģu sadursmju novēršanas noteikumos, kuri izstrādāti Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu pārskatīšanai veltītajā Starptautiskajā konferencē (Londona, 1972). 3.2.6.1. Ja divi gaisa kuģi vai gaisa kuģis un jūras kuģis tuvojas viens otram un pastāv sadursmes risks, tad gaisa kuģis turpina kustību, rūpīgi ņemot vērā esošos apstākļus un nosacījumus, tostarp attiecīgā otra kuģa ierobežojumus. 3.2.6.1.1. Tuvošanās saplūstošos kursos. Gaisa kuģis, kura labajā pusē atrodas cits gaisa kuģis vai jūras kuģis, dod ceļu, lai nodrošinātu drošu distanci. 3.2.6.1.2. Tuvošanās frontāli. Gaisa kuģis, kurš tuvojas citam gaisa kuģim vai jūras kuģim frontāli vai gandrīz frontāli, maina savu kursu, pagriežoties pa labi, lai nodrošinātu drošu distanci. 3.2.6.1.3. Apdzīšana. Gaisa kuģim vai jūras kuģim, kurš tiek apdzīts, ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis maina savu kursu, pagriežoties pa labi, lai nodrošinātu drošu distanci. 3.2.6.1.4. Nosēšanās un pacelšanās. Gaisa kuģis, kurš veic nosēšanos vai pacelšanos no ūdens, ciktāl tas iespējams, ievēro drošu distanci ar visiem kuģiem un izvairās traucēt to vadīšanu. 3.2.6.2. Ugunis, kuras gaisa kuģim jāieslēdz uz ūdens. Laikā starp saulrietu un saullēktu vai tādā citā laika periodā starp saulrietu un saullēktu, kādu var noteikt atbilstoši pilnvarota iestāde, visi gaisa kuģi uz ūdens ieslēdz ugunis saskaņā ar Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (kas pārskatīti 1972. gadā), ja vien šiem gaisa kuģiem nav neiespējami to izdarīt; tādā gadījumā tie ieslēdz tādas gaismas, kuru īpašības un novietojums ir pēc iespējas līdzīgāks Starptautiskajos noteikumos paredzētajam. 1. piezīme. Tehniskās prasības ugunīm, kuras lidmašīnām jāiededz uz ūdens, ir ietvertas 6. pielikuma I un II daļas papildinājumos. 2. piezīme. Starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi nosaka, ka no saulrieta līdz saulrietam ievēro noteikumus par ugunīm. Tādēļ teritorijās, kurās piemēro Starptautiskos kuģu sadursmju novēršanas noteikumus, piemēram, starptautiskajos ūdeņos, nevar piemērot īsāku laika periodu no saulrieta līdz saulrietam, kas noteikts saskaņā ar 3.2.6.2. punktu. 3.3. Lidojuma plāni 3.3.1. Lidojuma plāna iesniegšana 3.3.1.1. Informāciju par ieplānoto lidojumu vai lidojuma daļu gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām iesniedz lidojuma plāna formā. 3.3.1.2. Lidojuma plānu iesniedz, pirms tiek sākts:
38. a)jebkurš lidojums vai tā daļa, kas jānodrošina ar gaisa satiksmes vadības pakalpojumiem,
39. b)jebkurš instrumentāls lidojums konsultatīvā gaisa telpā,
40. c)jebkurš lidojums noteiktos rajonos vai noteiktos maršrutos, ja to pieprasa atbilstoša pilnvarota ATS iestāde, lai atvieglotu lidojumu informācijas sniegšanu, brīdināšanu un meklēšanas un glābšanas pakalpojumu nodrošināšanu,
41. d)jebkurš lidojums noteiktos rajonos vai noteiktos maršrutos, ja to pieprasa atbilstoša pilnvarota ATS iestāde, lai atvieglotu saskaņošanu ar attiecīgajām militārajām vienībām vai ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām kaimiņvalstīs, lai izvairītos no iespējamās gaisa kuģa pārtveršanas identificēšanas nolūkos,
42. e)jebkurš lidojums pāri valsts robežai. Piezīme. Termins "lidojuma plāns" tiek lietots, lai, atkarībā no situācijas, apzīmētu pilnīgu informāciju par lidojuma plāna aprakstā ietvertajiem ar attiecīgā lidojuma maršrutu saistītajiem elementiem vai ierobežotu informāciju, kas nepieciešama atļaujas saņemšanai kādas nelielas lidojuma daļas veikšanai, piemēram, gaisa trases šķērsošanai, nosēšanās veikšanai kontrolējamā lidlaukā vai pacelšanās veikšanai no šāda lidlauka. 3.3.1.3. Lidojuma plānu pirms izlidošanas iesniedz gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktā vai lidojuma laikā nosūta uz atbilstoši pilnvarotu gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību vai sakaru "gaiss-zeme" kontroles radiostaciju, ja vien nav bijusi vienošanās par daudzkārtēju lidojumu plānu iesniegšanu. 3.3.1.4. Ja vien ATS iestāde nav paredzējusi citādāk, lidojuma plāns lidojumam, kuram jānodrošina gaisa 40. GROZĪJUMI Starptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMI KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU 2. PIELIKUMS Desmitais izdevums, 2005.gada jūlijs Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija 2. pielikuma grozījumu saraksts Spēkā stāšanās datums Piemērošanas datums Desmitais izdevums (ietver Grozījumus Nr. 1. - Nr. 38) 2005. gada 11. jūlijs 2005. gada 24. novembris Grozījumi Nr. 39 (pieņēmusi Padome 2006. gada 20. februārī) 2006. gada 17. jūlijs 2006. gada 23. novembris Grozījumi Nr. 40 (pieņēmusi Padome 2007. gada 26. februārī) x), 1-1. līdz 1-6., 3-8., 3-9., 4-1., APP 2-1., APP 4-3., APP 4-4., ATT A-2., ATT A-3., ATT A-4. un ATT B-1. nomaināmā lappuse 2007. gada 16. jūlijs 2007. gada 22. novembris Pavadraksts Grozījumi Nr. 40 Starptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMI (Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 2. pielikums) 1. Iestarpiniet 2. pielikumā (desmitajā izdevumā) šādas nomaināmās lappuses, lai iekļautu Grozījumus Nr. 40, kas ir piemērojami no 2007. gada 22. novembra:
43. a)
44. x)lappuse Priekšvārds
45. b)1-1.-1-6. lappusei 1. nodaļa
46. c)3-8. un 3-9. lappuse 3. nodaļa
47. d)4-1. lappuse 4. nodaļa
48. e)APP 2-1. lappuse 2. papildinājums
49. f)APP 4-3. un APP 4-4. lappuse 4. papildinājums
50. g)no ATT A-2. līdz ATT A-4. lappusei A pievienojums
51. h)ATT B-1. lappuse B pievienojums 2. Šā grozījuma ierakstu reģistrē
52. ii)lappusē. Grozīšana Izcelsme Grozījumu saturs Pieņemšana/Apstiprināšana Efektīvs Spēkā stāšanās Piemērošana 22. Aeronavigācijas komisija Bezpilota brīvie gaisa baloni; paredzamais ierašanās laiks 1981. gada 2. martā 1981. gada 2. jūlijā No 1981. gada 26. novembra 23. (7. izdevums) Aeronavigācijas komisija Civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršana 1981. gada 1. aprīlī 1981. gada 1. augustā No 1981. gada 26. novembra 22. Aeronavigācijas komisija Bezpilota brīvie gaisa baloni; paredzamais ierašanās laiks 1981. gada 2. martā 1981. gada 2. jūlijā No 1981. gada 26. novembra 25. Aeronavigācijas komisija, Lidlauku, gaisa trašu un zemes līdzekļu (AGA) nodaļas sanāksme

(1981)Definīcijas attiecībā uz augstumu, instrumentālās pieejas procedūru, manevrēšanas teritoriju un kustības zonu, manevrēšanu un manevrēšanas ceļu; frāzes "HIJACK" lietošana civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršanas gadījumā; piezīme attiecībā uz gaisa kuģa nomu, fraktu vai savstarpējo apmaiņu; noteikumi saistībā ar gaisa kuģu kustību pa zemes virsmu un manevrēšanu; 2. sērijas signāli, kurus izmanto helikopteri pārtveršanas gadījumā; mērvienības 1983. gada 21. martā 1983. gada 29. jūlijā No 1983. gada 24. novembra 26. ATS datu apkopošanas, apstrādes un pārsūtīšanas apakškomisijas trešā sanāksme

(1981), Aeronavigācijas komisija Definīcijas; lidojumu plānu saturs; daudzkārtēji lidojumu plāni; ATS datu apmaiņa; izrunas, kas jālieto pārtverošajam gaisa kuģim; radiotelefonijas steidzamības signāla pielīdzināšana

1. pielikuma II sējumā lietotajam; koordinētais universālais laiks (UTC)
2. gada
3. jūnijā
4. gada
5. oktobrī No
6. gada
7. novembra
8. (
9. izdevums) Padome; Aeronavigācijas komisija Civilās aviācijas gaisa kuģu identificēšana un pārtveršana
10. gada
11. martā
12. gada
13. jūlijā No
14. gada
15. novembra
16. Aeronavigācijas komisija "Perona" definīcija; īpašas procedūras, kas izmantojamas nelikumīgas pārtveršanas laikā
17. gada
18. martā
19. gada
20. jūlijā No
21. gada
22. novembra
23. (
24. izdevums) Vizuālo lidojumu noteikumu apakškomisija

(1986), Sekretariāts, Vizuālo līdzekļu apakškomisijas vienpadsmitā sanāksme

(1987); Aeronavigācijas komisija; grozījumi, kas izdarīti pēc

1. pielikuma grozīšanas Gaisa kuģa ekspluatācija jauktās VFR/IFR vidēs; gaisa kuģa kustība pa zemes virsmu un zemes vadības sistēma; nelikumīga iejaukšanās; helikopteri, kurus izmanto kā pārtverošos gaisa kuģus
2. gada
3. martā
4. gada
5. jūlijā No
6. gada
7. novembra
8. Sekundārā novērošanas radiolokatora uzlabojumu un sadursmju novēršanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (SICASP/4)

(1989)Definīcijas; gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS)

1. gada
2. februārī
3. gada
4. jūlijā No
5. gada
6. novembra
7. Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšana apakškomisijas septītajā sanāksmē

(1990), Aeronavigācijas komisija, Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas otrā sanāksme

(1992)Definīcijas; manevrēšana pa gaisu; gaisa kuģa distancēšana; civilās aviācijas gaisa kuģu grupas lidojumi kontrolējamā gaisa telpā; automātiskā atkarīgā novērošana

1. gada
2. martā
3. gada
4. jūlijā No
5. gada
6. novembra
7. Aeronavigācijas komisija Piezīme attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmas pārvadāšanas prasībām
8. gada
9. februārī
10. gada
11. februārī -
12. Aeronavigācijas komisija Sakaru atteices procedūras
13. gada
14. februārī
15. gada
16. jūlijā No
17. gada
18. novembra
19. Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas ceturtā sanāksme

(1996), Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšanas apakškomisijas devītā sanāksme

(1996); pēc

1. pielikuma Grozījumiem Nr. 162 Definīcijas; automātiskās atkarīgās novērošanas sistēmas un procedūras; datu apmaiņa starp ATS automatizētajām sistēmām; ATS lietojumprogrammatūras "gaiss-zeme" datu pārraides posmiem; psihoaktīvo vielu lietošana, kas rada problēmas
2. gada
3. martā
4. gada
5. jūlijā No
6. gada
7. novembra
8. Aeronavigācijas komisija, Vizuālo līdzekļu apakškomisijas trīspadsmitā sanāksme

(1997)ATS gaisa telpas klasifikācijas; vizuālo meteoroloģisko apstākļu novērošana; skrejceļa gaidīšanas vieta 1999. gada 10. martā 1999. gada 19. jūlijā No 1999. gada 4. novembra 36. Izriet no 11. pielikuma Grozījumiem Nr. 40, 6. pielikuma I daļas Grozījumi Nr. 23 un Nr. 25, 6. pielikuma II un III daļas attiecīgajiem Grozījumiem Nr. 20. un Nr. 7 un 3. pielikuma Grozījumiem Nr. 72 Pārskatītās "gaisa satiksmes vadības struktūrvienības", "pieejas kontroles struktūrvienības", "rezerves lidlauka", "lidojuma apkalpes locekļa", "gaisa kuģa kapteiņa" un "redzamības" definīcijas; redakcionāli grozījumi redakcionāli grozījumi 2001. gada 12. martā 2001. gada 16. jūlijā No 2001. gada 1. novembra 37. Distancēšanas un gaisa telpas drošības apakškomisija (SASP) Pilota procedūras nelikumīgas iejaukšanās gadījumā; redakcionāli grozījumi 2003. gada 28. februārī - - 38. (10. izdevums) Sekretariāts Definīcijas; gaisa kuģu manevrēšanas signāli; sakaru atteices procedūras; pārtveršanas manevri; redakcionāli grozījumi 2005. gada 23. februārī 2005. gada 11. jūlijā No 2005. gada 24. novembra 39. Sekretariāts Pārstrukturēts teksts, lai uzsvērtu gaisa kuģa kapteiņa atbildību par izvairīšanos no sadursmes. 2006. gada 20. februārī 2006. gada 17. jūlijā 2006. gada 23. novembrī 40. Aeronavigācijas komisija Definīcijas un saistītās procedūras ADS-B, ADS-C un ADS-C kontraktam, pilota procedūras nelikumīgas iejaukšanās gadījumā. 2007. gada 26. februārī 2007. gada 16 jūlijā No 2007. gada 22. novembra STARPTAUTISKIE STANDARTI 1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS 1. piezīme. Šā dokumenta tekstā termins "pakalpojums" lietots kā abstrakts lietvārds funkciju vai sniegto pakalpojumu apzīmēšanai; termins "struktūrvienība" lietots kā apzīmējums darbinieku kolektīvam, kas sniedz pakalpojumu. 2. piezīme. Apzīmējums "RR" šajās definīcijās norāda uz definīciju, kas ietverta Starptautiskās Telekomunikāciju savienības radiosakaru reglamentā (ITU) (sk. "Civilajā aviācijā izmantojamā frekvenču spektra rokasgrāmata" (Doc 9718)). Ja šie termini ir lietoti lidojumu noteikumu Starptautiskajos standartos, tiem ir šādas nozīmes: Akrobātisks lidojums. Ar iepriekšēju nodomu veikti gaisa kuģa manevri ar ātru tā telpiskā stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli vai neparastām ātruma izmaiņām. ADS-C līgums. Ziņošanas plāns, kas nosaka ADS-C datu ziņošanas apstākļus (t. i., gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības pieprasītos datus un ADS-C ziņojumu biežumu, kas jāsaskaņo pirms ADS-C izmantošanas gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai). Piezīme. Vienošanās noteikumi starp zemes un gaisa kuģu sistēmām tiks apmainīti ar speciāliem līgumiem vai līgumu sērijām. Konsultatīvā gaisa telpa. Noteikta izmēra gaisa telpa vai noteikts maršruts, kurā ir pieejami gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi. Konsultatīvais maršruts. Noteikts maršruts, kurā ir pieejami gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi. Lidlauks. Noteikts zemes vai ūdens virsmas iecirknis (ieskaitot jebkuras ēkas, būves un iekārtas), kurš ir pilnīgi vai daļēji paredzēts gaisa kuģu atlidošanai, aizlidošanai un kustībai pa šo iecirkni. Lidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi lidlauka satiksmei. Lidojumu vadības tornis. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšanai izveidota struktūrvienība. Lidlauka satiksme. Jebkāda satiksme lidlauka manevrēšanas laukumā un visi gaisa kuģu lidojumi lidlauka apkaimē. Piezīme. Gaisa kuģis atrodas lidlauka apkaimē, ja tas atrodas lidlauka lidojumu riņķī, ielido tajā vai izlido no tā. Lidlauka satiksmes zona. Noteikta izmēra gaisa telpa ap lidlauku, kas ir paredzēta lidlauka satiksmes aizsardzībai. Aeronavigācijas informācijas publikācija (AIP). Publikācija, ko izdod valsts pilnvarota iestāde un kurā ir ilgtermiņā izmantojama aeronavigācijas informācija. Aviācijas stacija (RRS S1.81). Aviācijas mobilā dienesta zemes stacija. Noteiktos gadījumos aviācijas stacija var atrasties, piemēram, uz kuģa vai uz platformas jūrā. Lidmašīna. Par gaisu smagāks gaisa kuģis, kurš pārvietojas ar dzinēja palīdzību un kura cēlējspēks lidojuma laikā rodas aerodinamiskas reakcijas rezultātā uz tā virsmām, kas noteiktajos lidojuma apstākļos paliek nekustīgas. Gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS). Gaisa kuģa sistēma, kuras pamatā ir sekundārā novērošanas radiolokatora (SSR) transpondera signāli un kura strādā neatkarīgi no zemes aprīkojuma, lai pilotam sniegtu informāciju par iespējamu sadursmi ar tādu gaisa kuģi, kurš aprīkots ar SSR transponderiem. Gaisa kuģis. Ikviens lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu. Sakaru "gaiss-zeme" kontroles radiostacija. Aviācijas telesakaru stacija, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt sakarus attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatāciju un vadību noteiktā teritorijā. Manevrēšana pa gaisu. Helikoptera vai vertikālās pacelšanās un nolaišanās (VTOL) gaisa kuģa pārvietošanās virs lidlauka virsmas, parasti zemes ietekmē un ar zemes ātrumu, kas parasti nepārsniedz 37 km/h (20 kt). Piezīme. Faktiskais augstums var atšķirties, un dažiem helikopteriem var būt nepieciešams manevrēt augstāk nekā 8m (25ft) virs zemes līmeņa, lai samazinātu zemes ietekmes radīto turbulenci vai nodrošinātu augstuma rezervi, pārvietojot kravu ārējā piekarē. Gaisa satiksme. Visi gaisa kuģi, kas atrodas lidojumā vai tiek ekspluatēti lidlauka manevrēšanas laukumā. Gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi. Konsultatīvajā gaisa telpā sniegti pakalpojumi, lai nodrošinātu, cik tas praktiski iespējams, distancēšanu starp gaisa kuģiem, kuri tiek ekspluatēti saskaņā ar IFR lidojumu plāniem. Gaisa satiksmes vadības atļauja. Atļauja gaisa kuģim turpināt kustību gaisa satiksmes vadības struktūrvienības noteiktajos apstākļos. 1. piezīme. Ērtības labad attiecīgā kontekstā termina "gaisa satiksmes vadības atļauja" vietā bieži lieto saīsinājumu "atļauja". 2. piezīme. Saīsināto terminu ,,atļauja" var lietot pēc vārdiem ,,manevrēšanas", ,,pacelšanās", ,,izlidošanas", ,,maršrutlidojuma", ,,pieejas" vai ,,nosēšanās", norādot noteiktu lidojuma daļu, uz kuru attiecas gaisa satiksmes vadības atļauja. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Pakalpojumi, kurus sniedz, lai:

1. a)novērstu sadursmes 1) starp gaisa kuģiem un 2) manevrēšanas laukumā - starp gaisa kuģi un šķēršļiem, un
2. b)veicinātu un uzturētu sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu. Gaisa satiksmes vadības struktūrvienība. Vispārējs termins, kas apzīmē rajona gaisa satiksmes vadības centru, pieejas kontroles struktūrvienību vai lidlauka zonas vadības torni. Gaisa satiksmes pakalpojumi. Vispārējs termins, kas apzīmē lidojumu informācijas pakalpojumus, trauksmes izziņošanas pakalpojumus, gaisa satiksmes konsultatīvos pakalpojumus vai gaisa satiksmes vadības pakalpojumus (lidojumu rajona GSV dienests, pieejas kontroles un lidlauka vadības pakalpojumi). Gaisa satiksmes pakalpojumu gaisa telpas. Ar atbilstošu alfabēta burtu apzīmētas noteikta izmēra gaisa telpas, kurās drīkst veikt noteiktu veidu lidojumus un kurām ir noteikti gaisa satiksmes pakalpojumi un ekspluatācijas noteikumi. Piezīme. ATS gaisa telpas ir iedalītas A līdz G klasē. Gaisa satiksmes vadības ziņojumu savākšanas punkts. Struktūrvienība, kas izveidota, lai saņemtu ziņojumus saistībā ar gaisa satiksmes pakalpojumiem un pirms izlidošanas iesniegtos lidojumu plānus. Piezīme. Gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktu var izveidot kā atsevišķu struktūrvienību vai apvienot ar kādu esošu struktūrvienību, piemēram, ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību vai aeronavigācijas informācijas dienestu. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Vispārējs termins, kas apzīmē gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, lidojumu informācijas centru vai gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktu. Gaisa trase. Kontrolējama zona vai tās daļa koridora veidā. Trauksmes izziņošanas dienests. Pakalpojums, kuru sniedz, lai informētu attiecīgās organizācijas par gaisa kuģiem, kam nepieciešama meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un lai šīm organizācijām sniegtu nepieciešamo palīdzību. Rezerves lidlauks. Lidlauks, uz kuru gaisa kuģis var doties gadījumos, kad nav iespējams vai nav ieteicams doties uz lidlauku vai nosēsties lidlaukā, kurā bija paredzēts veikt nosēšanos. Rezerves lidlaukus iedala šādi: Rezerves lidlauks pēc pacelšanās. Rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis, ja nepieciešams, var nosēsties īsi pēc pacelšanās, ja nav iespējams izmantot izlidošanas lidlauku. Rezerves lidlauks maršrutā. Lidlauks, kurā gaisa kuģis var nosēsties lidojuma maršrutā, ja lidojuma laikā ir iestājušies ārkārtas vai avārijas apstākļi. ETOPS maršruta rezerves lidlauks. Piemērots un atbilstošs rezerves lidlauks, kurā lidmašīna var veikt nosēšanos pēc dzinēja atteices vai citos ārkārtas vai avārijas apstākļos, kas iestājušies, veicot ETOPS lidojumu. Galamērķa rezerves lidlauks. Rezerves lidlauks, uz kuru gaisa kuģis var doties, ja nav iespējams vai nav ieteicams nosēsties lidlaukā, kurā nosēšanās bija sākotnēji paredzēta. Piezīme. Lidlauks, no kura lidojums tiek uzsākts, var būt arī maršruta rezerves lidlauks vai galamērķa rezerves lidlauks šim lidojumam. Absolūtais augstums. Vertikālais attālums no vidējā jūras līmeņa (MSL) līdz plaknei, punktam vai par punktu uzskatītam priekšmetam. Pieejas kontroles dienests. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atlidojušiem un aizlidojušiem gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus. Pieejas kontroles struktūrvienība. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus un kas ielido vienā vai vairākos lidlaukos vai izlido no tiem. Gaisa satiksmes pakalpojumu pilnvarotā iestāde. Attiecīgā pilnvarotā iestāde, ko valsts noteikusi par atbildīgo gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai konkrētajā gaisa telpā. Atbilstoša pilnvarotā iestāde.
3. a)Lidojumiem virs starptautiskajiem ūdeņiem: reģistrācijas valsts atbilstoši pilnvarota iestāde.
4. b)Lidojumiem, kuri nav virs starptautiskajiem ūdeņiem: valsts, kurai ir suverenitāte pār pārlidojamo teritoriju, atbilstoši pilnvarota iestāde. Perons. Noteikts sauszemes lidlauka laukums, kas paredzēts gaisa kuģu novietošanai pasažieru izkāpšanai vai iekāpšanai, bagāžas, pasta vai kravas iekraušanai un izkraušanai, degvielas uzpildei, stāvēšanai vai tehniskajai apkopei. Lidojumu rajona GVS centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kuri tās jurisdikcijā esošā teritorijā veic kontrolējamus lidojumus. Lidojumu rajona GSV dienests. Gaisa satiksmes vadības dienests kontrolējamiem lidojumiem dispečerrajonos. ATS maršruts. Noteikts maršruts, kas paredzēts gaisa satiksmes plūsmu novirzīšanai pēc vajadzības, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pakalpojumus. 1. piezīme. Terminu "ATS maršruts" lieto, lai apzīmētu gaisa trasi, konsultatīvu maršrutu, kontrolējamu vai nekontrolējamu maršrutu, atlidošanas vai izlidošanas maršrutu u. c. 2. piezīme. ATS maršrutu nosaka ar maršruta tehnisko prasību, kas ietver ATS maršruta rādītāju, maršrutu uz nozīmīgiem punktiem (maršruta punktiem) un no tiem, attālumu starp nozīmīgiem punktiem, ziņošanas prasības un, ja tā noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, minimālo drošo absolūto augstumu. Automātiskā atkarīgā novērošana - apraide (ADS-B). Līdzekļi, ar kuriem gaisa kuģis, lidlauka transportlīdzekļi un citi objekti var automātiski pārraidīt un/vai saņemt tādus datus kā identifikācija, atrašanās vieta un atbilstošā gadījumā papildu datus apraides režīmā, izmantojot datu pārraides posmu. Automātiskā atkarīgā novērošana - līgums (ADS-C). Līdzekļi, ar kuriem zemes un gaisa kuģu sistēmas, izmantojot datu pārraides posmu, apmainīsies ar ADS-C līguma noteikumiem, nosakot, kādos apstākļos ADS-C ziņojumi varētu tikt pieprasīti un kādi dati var tikt iekļauti ziņojumos. Piezīme. Saīsināto terminu "ADC līgums" bieži lieto attiecībā uz ADS situatīva ziņojuma pārraides līgumu, ADS pieprasījuma ziņojuma pārraides līgumu, ADS periodiska ziņojuma pārraides līgumu vai ārkārtas režīmu. Apakšējās mākoņu robežas augstums. Attālums no zemes vai ūdens virsmas līdz pašam zemākajam mākoņu slānim zem 6000 metriem (20 000 pēdām), kas aizsedz vairāk nekā pusi debess. Pārslēgšanās punkts. Punkts, kurā gaisa kuģis, veicot lidojumu kādā ATS maršruta posmā, kuru nosaka, izmantojot ļoti augstas frekvences visaptverošu diapazonu, no gaisa kuģa aizmugurē esošas radiobākas frekvences pārslēdzas uz nākošo, gaisa kuģa priekšā esošas radiobākas frekvenci. Piezīme. Pārslēgšanās punktus nosaka tā, lai visos izmantojamajos lidojuma augstumos navigācijas ierīcēm nodrošinātu optimālu signāla stipruma un kvalitātes līdzsvaru un nodrošinātu kopēju azimutālās vadīšanas avotu visiem gaisa kuģiem vienā un tajā pašā maršruta posmā. Atļaujas darbības robeža. Punkts, līdz kuram ir spēkā gaisa kuģim piešķirtā gaisa satiksmes vadības atļauja. Dispečerrajonos. Kontrolējama gaisa telpa virs noteiktas, ierobežotas zemes platības. Kontrolējams lidlauks. Lidlauks, kurā lidlauka satiksmei tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Piezīme. Termins "kontrolējams lidlauks" norāda, ka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi tiek nodrošināti lidlauka satiksmei, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka pastāv vadības zona. Kontrolējama gaisa telpa. Noteikta izmēra gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atbilstoši gaisa telpu klasifikācijai. Piezīme. Kontrolējama gaisa telpa ir vispārīgs termins, kas ietver ATS gaisa telpu klases A, B, C, D un E saskaņā ar 11. pielikuma 2.6. punktu. Kontrolējams lidojums. Lidojums, kam nepieciešama gaisa satiksmes vadības atļauja. Dispečera-pilota datu pārraides sakari (CPDLC). Sakaru līdzekļi starp dispečeru un pilotu, izmantojot datu pārraides posmu ATC sakariem. Gaisa satiksmes vadības zona. No zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai kontrolējama gaisa telpa. Augstuma uzņemšana kreisēšanas režīmā. Lidmašīnas kreisēšanas paņēmiens, kura rezultātā, samazinoties lidmašīnas svaram, palielinās absolūtais augstums. Kreisēšanas līmenis. Līmenis, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā. Pašreizējais lidojuma plāns. Lidojuma plāns ar izmaiņām, ja tādas ir, kuras radījušas vēlāk izsniegtas atļaujas. Bīstama zona. Noteikta izmēra gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laika periodos var notikt darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģa lidojumam. Datu pārraides sakari. Sakaru veids, kas paredzēts ziņojumu apmaiņai, izmantojot datu pārraides posmu. Aprēķinātais bremžu paliktņu noņemšanas laiks. Aprēķinātais laiks, kurā gaisa kuģis uzsāks ar izlidošanu saistītu kustību. Aprēķinātais ierašanās laiks. IFR lidojumos - ar aeronavigācijas līdzekli aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies šajā noteiktajā punktā, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas procedūru, vai, ja nav ar lidlauku saistīta navigācijas līdzekļa, gaisa kuģa ierašanās laiks punktā virs šā lidlauka. VFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies virs lidlauka. Aprēķinātais pieejas laiks. Laiks, kurā ATC sagaida, ka atlidojošs gaisa kuģis pēc gaidīšanas atstās gaidīšanas punktu, lai pabeigtu nosēšanos. Piezīme. Faktiskais gaidīšanas punkta atstāšanas laiks būs atkarīgs no pieejas atļaujas. Iesniegtais lidojuma plāns. Lidojuma plāns bez jebkādām turpmākām izmaiņām, kuru kapteinis vai viņa norīkotais pārstāvis iesniedzis ATS struktūrvienībai. Lidojuma apkalpes loceklis. Sertificēts apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa ekspluatāciju lidojuma apkalpes darba laikā. Lidojumu informācijas centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus. Lidojumu informācijas rajons. Noteikta izmēra gaisa telpa, kurā nodrošina lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus. Lidojumu informācijas pakalpojumi. Pakalpojumi, kurus nodrošina, lai sniegtu konsultācijas un informāciju, kas ir noderīga drošai un efektīvai lidojumu veikšanai. Lidojuma līmenis. Konstanta atmosfēras spiediena virsma, kas saistīta ar īpašo spiediena rādītāju (1013,2 hektopaskāli (hPa)) un ir atdalīta no citām virsmām ar īpašiem spiediena intervāliem. 1. piezīme. Barometriskais altimetrs, kas kalibrēts atbilstoši standarta atmosfērai,
5. a)pēc iestatīšanas QNH līmenī rādīs absolūto augstumu,
6. b)pēc spiediena iestatīšanas lidlauka vai lidlauka sliekšņa līmenī (QFE) rādīs relatīvo augstumu virs QFE atskaites punkta,
7. c)pēc 1013,2 hPa iestatīšanas var tikt izmantots lidojuma līmeņu noteikšanai. 2. piezīme. Iepriekš 1. piezīmē minētie termini "relatīvais augstums" un "absolūtais augstums" norāda barometrisko, nevis ģeometrisko relatīvo un absolūto augstumu. Lidojuma plāns. Noteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu, ko iesniedz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām. Redzamība lidojumā. Redzamība lidojuma laikā no gaisa kuģa pilotu kabīnes lidojuma virzienā. Redzamība uz zemes. Redzamība lidlaukā, par ko ziņo pilnvarots novērotājs vai automātiskas sistēmas. Kurss. Virziens, kurā ir vērsta gaisa kuģa garenvirziena ass un kuru parasti izsaka grādos no ziemeļiem (patiesais kurss, magnētiskais kurss, kurss pēc kompasa, kurss pēc koordinātām). Relatīvais augstums. Vertikāls attālums no plaknes, punkta vai par punktu uzskatīta objekta līdz noteiktam līmenim. IFR. Saīsinājums, kas apzīmē instrumentālā lidojuma noteikumus. IFR lidojums. Lidojums, kuru veic saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem. IMC. Saīsinājums, kas apzīmē instrumentālos meteoroloģiskos apstākļus. Instrumentālās pieejas procedūra. Virkne iepriekš noteiktu manevru, kurus veic atkarībā no pilotēšanas instrumentu rādījumiem, lai izvairītos no sadursmēm ar šķēršļiem, no pieejas sākuma posma kontrolpunkta vai, attiecīgos gadījumos, no noteikta atlidošanas maršruta sākuma līdz punktam, no kura var tikt pabeigta nosēšanās, bet, ja nosēšanās nav pabeigta, tad līdz punktam, no kura ievēro šķēršļu pārlidošanas kritērijus gaidīšanas rajonā vai maršrutā. Instrumentālās pieejas procedūras klasificē šādi: Neprecīzās pieejas procedūra (NPA). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos norādījumus, nevis vertikālos norādījumus. Pieejas procedūra, izmantojot vertikālos norādījumus (APV). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos un vertikālos norādījumus, bet kura neatbilst prasībām, kas noteiktas precīzajai pieejai un nosēšanās operācijām. Precīzās pieejas (PA) procedūra. Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto obligātus precīzus horizontālos un vertikālos norādījumus, kas noteikti attiecīgajai darbības kategorijai. Piezīme. Horizontālie un vertikālie norādījumi attiecas uz norādījumiem, kas iegūti, izmantojot vai nu
8. a)uz zemes esošus aeronavigācijas līdzekļus, vai
9. b)elektroniski iegūtus navigācijas datus. Instrumentālie meteoroloģiskie apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums un kas ir sliktāki nekā noteiktie minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi. Piezīme. Noteiktie minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi ir ietverti 4. nodaļā. Nosēšanās zona. Kustības zonas daļa, kas paredzēta gaisa kuģa nosēšanās vai pacelšanās veikšanai. Līmenis. Vispārējs termins, kas apzīmē gaisa kuģa atrašanās vietu vertikālajā plaknē un attiecīgos gadījumos nozīmē relatīvo augstumu, absolūto augstumu vai lidojuma līmeni. Manevrēšanas teritorija. Lidlauka daļa bez peroniem, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām. Kustības zona. Lidlauka daļa, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām un kas sastāv no manevrēšanas laukuma un perona(-iem). Gaisa kuģa kapteinis. Ekspluatanta vai, vispārējās aviācijas gadījumā, gaisa kuģa īpašnieka iecelts pilots, kurš vada gaisa kuģi un ir atbildīgs par drošu lidojuma veikšanu. Barometriskais augstums. Atmosfēras spiediens, ko izsaka ar absolūto augstumu, kurš atbilst šim spiedienam standarta atmosfērā. * * Saskaņā ar 8. pielikumu. Problemātiska psihotropo vielu lietošana. Viena vai vairākas psihotropās vielas, ko aviācijas personāls lieto veidā, kas:
10. a)rada tiešu bīstamību lietotājam vai apdraud citu personu dzīvību, veselību vai labklājību, un/vai
11. b)rada vai pasliktina profesionālas, sociālas, garīgas vai fiziskas problēmas vai traucējumus. Aizliegtā zona. Noteikta izmēra gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un teritoriālajiem ūdeņiem, kurā ir aizliegti gaisa kuģa lidojumi. Psihotropas vielas. Alkohols, opiāti, kanabinoīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns, citi psihostimulatori, halucinogēnas vielas un ātri gaistoši šķīdinātāji, izņemot kafiju un tabaku. Radiotelefonija. Radiosakaru veids, kas galvenokārt paredzēts informācijas apmaiņai mutiskā veidā. Daudzkārtēju lidojumu plāns (RPL). Lidojuma plāns, kas saistīts ar vairākiem bieži atkārtojamiem, regulāri veicamiem atsevišķiem lidojumiem ar identiskām galvenajām īpatnībām, kurus ekspluatants iesniedz ATS struktūrvienībām glabāšanai un atkārtotai izmantošanai. Ziņošanas punkts. Noteikts ģeogrāfisks orientieris, attiecībā pret kuru var paziņot par gaisa kuģa atrašanās vietu. Ierobežotu lidojumu zona. Noteikta izmēra gaisa telpa virs kādas valsts teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģa lidojumi ir ierobežoti saskaņā ar atsevišķiem konkrētiem nosacījumiem. Skrejceļš. Noteikts sauszemes lidlauka taisnstūra laukums, kas sagatavots gaisa kuģa nosēšanās un pacelšanās vajadzībām. Skrejceļa gaidīšanas vieta. Noteikta vieta, kas paredzēta skrejceļa, šķēršļus ierobežojošās virsmas vai ILS/MLS kritiskās/jutīgās zonas aizsardzībai un kurā manevrējošajam gaisa kuģim un transporta līdzeklim ir jāapstājas un jāgaida, ja vien no lidlauka zonas vadības torņa nav saņemta citāda atļauja. Piezīme. Radiotelefonijas terminoloģijā skrejceļa gaidīšanas vietu apzīmē ar frāzi "gaidīšanas punkts". Drošību ietekmējošs personāls. Personas, kuras var apdraudēt lidojumu drošību, ja tās pienācīgi nepilda savus pienākumus un funkcijas, tostarp, bet ne tikai, lidojuma apkalpes locekļi, gaisa kuģa tehniskās apkopes personāls un gaisa satiksmes dispečeri. Signāllaukums. Lidlauka laukums, ko izmanto zemes signālu parādīšanai. Speciāls VFR lidojums. VFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuālie meteoroloģiskie apstākļi. Manevrēšana. Gaisa kuģa kustība pa lidlauka virsmu, izmantojot savu piedziņu, izņemot pacelšanos un nosēšanos. Manevrēšanas ceļš. Noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas izveidots gaisa kuģu manevrēšanai un paredzēts vienas lidlauka daļas savienošanai ar citu, tostarp
12. a)Gaisa kuģa manevrēšanas josla stāvvietā. Perona iecirknis, kas apzīmēts kā manevrēšanas ceļš un paredzēts tikai, lai nodrošinātu gaisa kuģu nokļūšanu stāvvietā.
13. b)Perona manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas ceļu sistēmas iecirknis, kas izvietots uz perona un paredzēts gaisa kuģiem manevrēšanas maršruta nodrošināšanai pa peronu.
14. c)Ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas ceļš, kas šaurā leņķī savienots ar skrejceļu un ļauj lidmašīnām, kuras veic nosēšanos, nogriezties no skrejceļa ar lielāku ātrumu nekā tas iespējams, nogriežoties uz citiem manevrēšanas ceļiem, tādējādi līdz minimumam samazinot atrašanās laiku uz skrejceļa. Lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons. Vadības zona, ko parasti izveido ATS maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lielāko lidlauku apkārtnē. Kopējais aprēķinātais pagājušais laiks. IFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kas nepieciešams no pacelšanās brīža līdz brīdim, kad tiks pārlidots tāds ar aeronavigācijas līdzekļa palīdzību noteikts atrašanās punkts, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas procedūru, vai, ja aeronavigācijas līdzeklis nav saistīts ar galamērķa lidlauku, līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim. VFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kas nepieciešams no pacelšanās brīža līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim. Ceļa līnija. Gaisa kuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz zemes virsmas, kuras virzienu jebkurā laika momentā parasti izsaka leņķa grādos no ziemeļiem (ģeogrāfiskajiem, magnētiskajiem vai koordinātu tīkla ziemeļiem). Sadursmju novēršanas rekomendācijas. Gaisa satiksmes vadības dienestu sniegtas rekomendācijas, precizējot manevrus, lai palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes. Informācija par satiksmi. Gaisa satiksmes vadības struktūrvienību sniegta informācija, lai brīdinātu pilotu par citiem zināmiem vai novērotiem gaisa kuģiem, kas var būt tā atrašanās vietas vai paredzētā lidojuma maršruta tuvumā, un palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes. Pārejas absolūtais augstums. Absolūtais augstums, kurā (vai zemāk par kuru) gaisa kuģa vertikālo stāvokli kontrolē atbilstoši tā absolūtajiem augstumiem. Bezpilota brīvais gaisa balons. Par gaisu vieglāks bezpilota gaisa kuģis bez spēka iekārtas. Piezīme. Saskaņā ar 4. papildinājumā ietvertajām tehniskajām prasībām bezpilota brīvie gaisa baloni tiek iedalīti vieglajos, vidējos un smagajos gaisa balonos. VFR. Saīsinājums, ko lieto, lai apzīmētu vizuālo lidojumu noteikumus. VFR lidojums. Lidojums, kuru veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem. Redzamība. Aeronavigācijas nolūkiem redzamība nozīmē lielāko attālumu, kādā:
15. a)uz spilgta fona ir iespējams saskatīt un atpazīt atbilstošu izmēru tumšu objektu, kas atrodas netālu no zemes,
16. b)uz neapgaismota fona ir iespējams saskatīt un identificēt aptuveni 1000 kandelu spilgtas ugunis. 1. piezīme. Abiem minētajiem attālumiem ir atšķirīgas vērtības gaisā ar doto ekstinkcijas koeficientu un
17. b)apakšpunkta lielums variē atkarībā no fona apgaismojuma.
18. a)apakšpunktā minētais lielums ir meteoroloģiskais optiskais attālums (MOR). 2. piezīme. Definīcija attiecas uz vietējos parastos un īpašajos ziņojumos minētajiem redzamības novērojumiem, uz METAR un SPECI ziņojumos minētajiem esošās un minimālās redzamības novērojumiem un redzamības uz zemes novērojumiem. Vizuālie meteoroloģiskie apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums un kas atbilst noteiktajam minimumam vai ir labāki. Piezīme. Noteiktais minimums ir ietverts 4. nodaļā. VMC. Saīsinājums, ko lieto, lai apzīmētu vizuālos meteoroloģiskos apstākļus. 3.6.1.4. Gaisa kuģis, kas tiek ekspluatēts kontrolējamā lidlaukā, neveic manevrus manevrēšanas laukumā, ja tas nav saņēmis atļauju no lidlauka vadības torņa, un ievēro visus šīs struktūrvienības sniegtos norādījumus. 3.6.2. Lidojuma plāna stingra ievērošana 3.6.2.1. Izņemot 3.6.2.2. un 3.6.2.4. punktā paredzētos gadījumus, gaisa kuģis stingri ievēro esošo lidojuma plānu vai attiecīgo lidojuma plāna daļu, kas iesniegts attiecībā uz kontrolējamu lidojumu, ja vien nav lūgts izdarīt izmaiņas un no attiecīgās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības nav saņemta atļauja, vai arī ja vien nerodas avārijas situācija, kuras dēļ gaisa kuģis ir spiests nekavējoties rīkoties, un šādā gadījumā pēc ārkārtas pilnvaru izmantošanas, tiklīdz apstākļi to ļauj, par veiktajiem pasākumiem un to, ka tie veikti atbilstoši ārkārtas pilnvarām, paziņo attiecīgajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai. 3.6.2.1.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde nav devusi citu atļauju vai attiecīgā gaisa satiksmes vadības struktūrvienība nav devusi citus norādījumus, kontrolējamus lidojumus, ciktāl tas iespējams,
19. a)noteiktā ATS maršrutā veic pa šī maršruta noteikto centra līniju vai
20. b)jebkurā citā maršrutā veic tieši starp navigācijas iekārtām un/vai punktiem, kas nosaka šo maršrutu. 3.6.2.1.2. Ievērojot ļoti svarīgo 3.6.2.1.1. punkta prasību, gaisa kuģis, kuru ekspluatē ATS maršruta posmā, kas noteikts, izmantojot ļoti austas frekvences (VHF) riņķa darbības radiobāku, pārslēgšanās punktā vai pēc iespējas tuvāk tam savu galveno navigācijas līdzekli nomaina no iekārtas gaisa kuģa aizmugurē uz iekārtu tā priekšā. 3.6.2.1.3. Par atkāpi no 3.6.2.1.1. punkta prasībām paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai. 3.6.2.2. Nejaušas izmaiņas. Gadījumā, ja gaisa kuģis, veicot kontrolējamu lidojumu, nejauši atkāpjas no sava esošā lidojumu plāna, veic šādus pasākumus:
21. a)Novirzīšanās no ceļa līnijas. Ja gaisa kuģis ir novirzījies no ceļa līnijas, nekavējoties veic gaisa kuģa kursa koriģēšanas pasākumus lai tas atgrieztos uz ceļa līnijas, cik drīz vien iespējams.
22. b)Patiesā ātruma izmaiņas. Ja kreisēšanas līmenī starp diviem ziņošanas punktiem vidējais patiesais gaisa ātrums atšķiras vai, iespējams, atšķirsies no lidojuma plānā norādītā patiesā gaisa ātruma par +/- 5%, par to informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību.
23. c)Izmaiņas aprēķinātajos laikos. Ja konstatē, ka laiks līdz nākamajam attiecīgajam ziņošanas punktam, lidojumu informācijas rajona robežai vai galamērķa lidlaukam atkarībā no tā, kas ir vispirms, ir kļūdaini aprēķināts un vairāk nekā par 3 minūtēm atšķiras no gaisa satiksmes dienestiem paziņotā laika vai laika, ko noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai kas noteikts saskaņā ar aeronavigācijas reģionālajām vienošanām, tad par laboto aprēķināto laiku pēc iespējas drīzāk paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai. 3.6.2.2.1. Turklāt, ja ir spēkā Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) vienošanās, gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība tiek informēta automātiski, izmantojot datu pārraides posmu, ikreiz, kad notiek izmaiņas, kas pārsniedz Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) līgumā noteiktās robežvērtības. 3.6.2.3. Plānotās izmaiņas. Lidojuma plāna izmaiņu pieprasījums ietver turpmāk norādīto informāciju.
24. a)Kreisēšanas līmeņa izmaiņas: gaisa kuģa identifikācijas indekss; gaisa kuģa identifikācijas indekss, pieprasītais jaunais kreisēšanas līmenis un kreisēšanas ātrums šajā līmenī, labotais aprēķinātais laiks (attiecīgā gadījumā) līdz nākošā lidojumu informācijas rajona robežai.
25. b)Maršruta izmaiņas: 1) ja galamērķis netiek mainīts: gaisa kuģa identifikācijas indekss, lidojuma noteikumi, jaunā lidojuma maršruta apraksts, tostarp saistītā lidojuma plāna dati, sākot no vietas, kurā uzsākamas pieprasītās maršruta izmaiņas; revised time estimates; jebkuru citu atbilstošu informāciju. 2) ja galamērķis tiek mainīts: gaisa kuģa identifikācijas indekss; lidojuma noteikumi; labotā lidojuma maršruta apraksts līdz jaunajam galamērķa lidlaukam, tostarp saistītā lidojuma plāna dati, sākot no vietas, kurā uzsākamas pieprasītās maršruta izmaiņas, labotie aprēķinātie laiki, rezerves lidlauks(-
26. i)un cita atbilstoša informācija. 3.6.2.4. Laika apstākļu pasliktināšanās zem VMC minimuma. Ja kļūst acīmredzams, ka vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos nebūs iespējams veikt lidojumu saskaņā ar esošo lidojuma plānu, gaisa kuģis, kurš veic VFR lidojumu kā kontrolējamu lidojumu:
27. a)pieprasa izmainītu atļauju, kas gaisa kuģim ļauj turpināt lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos līdz galapunktam vai līdz rezerves lidlaukam vai atstāt gaisa telpu, kurā nepieciešama ATC atļauja, vai,
28. b)ja nav iespējams saņemt atļauju saskaņā ar
29. a)apakšpunktu, turpina lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos un paziņo atbilstošajai ATC struktūrvienībai par pasākumiem, kas veikti vai nu, lai atstātu attiecīgo gaisa telpu, vai nosēstos tuvākajā piemērotajā lidlaukā, vai,
30. c)ja tas tiek ekspluatēts vadības zonā, pieprasa atļauju veikt speciālo VFR lidojumu, vai
31. d)pieprasa atļauju veikt lidojumu saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem. 3.6.3. Atrašanās vietas ziņojumi 3.6.3.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība saskaņā ar šīs iestādes noteiktajiem nosacījumiem nav atbrīvojusi no šīs prasības izpildes, gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu, tiklīdz iespējams, ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai par katra norādītā obligātā ziņošanas punkta pārlidošanas laiku un līmeni, kā arī jebkuru citu nepieciešamo informāciju. Atrašanās vietas ziņojumus līdzīgi veic attiecībā uz citiem papildu punktiem, kad to pieprasa atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Ja nav norādīti ziņošanas punkti, atrašanās vietas ziņojumi tiek veikti ar intervāliem, ko noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai norādījusi atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. 3.6.3.1.1. Gaisa kuģi, kas kontrolējama lidojuma laikā sniedz atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai informāciju par atrašanās vietu, izmantojot datu pārraides sakarus, atrašanās vietas ziņojumus veic tikai, ja tas tiek pieprasīts. Piezīme. Nosacījumi un apstākļi, kādos ADS-B vai SSR režīma C augstuma spiediena pārraides atbilst prasībām attiecībā uz informāciju par līmeni atrašanās vietas ziņojumos, ir norādītas PANS-ATM dokumentā (Doc 4444). 3.6.4. Kontroles pārtraukšana Gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu, izņemot gadījumus, kad tas veic nosēšanos kontrolējamā lidlaukā, paziņo atbilstošajai pilnvarotajai ATS iestādei, tiklīdz tas vairs nav pakļauts gaisa satiksmes vadībai. 3.6.5. Sakari 3.6.5.1. Gaisa kuģis, kurš veic kontrolējamu lidojumu, gādā, lai nepārtraukti tiktu veikta "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanās atbilstošā attiecīgās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības sakaru kanālā, un vajadzības gadījumā izveido divpusējus sakarus ar šo struktūrvienību, izņemot gadījumus, ko atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde var paredzēt attiecībā uz gaisa kuģi, kurš kontrolējamā lidlaukā atrodas lidlauka satiksmē. 1. piezīme. SELCAL vai līdzīgas automātiskas signalizēšanas ierīces atbilst prasībām nodrošināt "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos. 2. piezīme. Pēc dispečerpilota datu pārraides posma sakaru (CPDLC) izveides prasība gaisa kuģim nodrošināt "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos paliek spēkā. 3.6.5.2. Sakaru atteice. Ja sakaru atteices dēļ nav iespējams izpildīt 3.6.5.1. punkta noteikumus, gaisa kuģis ievēro 10. pielikuma II sējumā noteiktās balss sakaru atteices procedūras un tās tālāk tekstā minētās procedūras, kuras ir atbilstošas. Gaisa kuģis cenšas nodibināt sakarus ar atbilstošo gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, izmantojot visus pieejamos līdzekļus. Turklāt gaisa kuģis, ja tas atrodas kontrolējama lidlauka satiksmē, vēro vizuālos signālus, kas var tikt izmantoti norādījumu paziņošanai. 3.6.5.2.1. Lidojot vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, gaisa kuģis:
32. a)turpina lidojumu vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, veic nosēšanos tuvākajā piemērotajā lidlaukā un paziņo savu atrašanās vietu atbilstošajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai, izmantojot visātrākos līdzekļus,
33. b)ja tas uzskatāms par ieteicamu, pabeidz instrumentālu lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.2. punktu. 3.6.5.2.2. Ja, lidojot instrumentālos meteoroloģiskajos apstākļos, vai gadījumā, kad instrumentāla lidojuma pilots uzskata, ka nav ieteicams pabeigt lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.1. punkta
34. a)apakšpunktu, gaisa kuģis veic šādus pasākumus:
35. a)ja vien reģionālā aeronavigācijas vienošanās neparedz citus norādījumus, gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības nodrošināšanai netiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo noteikto ātrumu un līmeni vai minimālo lidojuma absolūto augstumu, ja tas ir augstāks, 20 minūtes no laika, kad gaisa kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos virs ziņošanas punkta, un pēc tam koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto lidojuma plānu,
36. b)gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības nodrošināšanai tiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo noteikto ātrumu un līmeni vai minimālo lidojuma absolūto augstumu, ja tas ir augstāks, 7 minūtes no: 1) laika, kad ir sasniegts pēdējais noteiktais līmenis vai minimālais lidojuma absolūtais augstums, vai 2) laika, kad transponderā ir iestatīts kods 7600, vai 3) laika, kad gaisa kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos virs ziņošanas punkta, atkarībā no tā, kurš no šiem laikiem ir vēlāk, un pēc tam koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto lidojuma plānu,
37. c)ja gaisa kuģis tiek vektorēts ar radiolokatora palīdzību vai tas lido pa novirzītu maršrutu atbilstoši ATC norādījumiem, izmantojot zonālo navigāciju bez noteiktiem ierobežojumiem, atgriežas esošajā lidojuma plānā norādītajā maršrutā ne vēlāk kā nākamajā kontrolpunktā, ņemot vērā piemērojamo minimālo lidojuma absolūto augstumu,
38. d)turpina lidojumu atbilstoši esošajā lidojuma plānā norādītajam maršrutam uz atbilstošo noteikto aeronavigācijas līdzekli vai kontrolpunktu, kas apkalpo galamērķa lidlauku, un, ja nepieciešams nodrošināt tālākminētā
39. e)apakšpunkta prasību izpildi, gaida virs šī līdzekļa vai kontrolpunkta līdz nolaišanās sākšanai,
40. e)sāk nolaišanos no
41. d)apakšpunktā minētā aeronavigācijas līdzekļa vai kontrolpunkta pēdējā saņemtajā un apstiprinātajā paredzamajā pieejas laikā vai pēc iespējas tuvāk tam vai, ja nav saņemts un apstiprināts paredzamais pieejas laiks, tad no esošā lidojuma plāna izrietošajā aprēķinātajā ierašanās laikā vai pēc iespējas tuvāk tam,
42. f)pabeidz parasto instrumentālās pieejas procedūru, kas paredzēta noteiktajam aeronavigācijas līdzeklim vai kontrolpunktam, un,
43. g)ja iespējams, nosēžas 30 minūtes pēc
44. e)apakšpunktā norādītā aprēķinātā ierašanās laika vai pēdējā apstiprinātā paredzamā pieejas laika atkarībā no tā, kurš no tiem ir vēlāks. 1. piezīme. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi citiem lidojumiem attiecīgajā gaisa telpā tiks nodrošināti, balsoties uz pieņēmumu, ka gaisa kuģis, kuram notikusi sakaru atteice, ievēros 3.6.5.2.2. punkta noteikumus. 2. piezīme. Sk. arī 5.1.2. punktu. 3.7. Nelikumīga iejaukšanās 3.7.1. Gaisa kuģis, pret kuru īstenota nelikumīga iejaukšanās, cenšas atbilstošajai ATS struktūrvienībai paziņot par šo faktu, visiem ar to saistītajiem svarīgajiem apstākļiem un jebkādu atkāpi no esošā lidojuma plāna, kas bijusi nepieciešama šo apstākļu dēļ, lai ATS struktūrvienība varētu šim gaisa kuģim piešķirt prioritāti un līdz minimumam samazināt sadursmes iespējas ar citiem gaisa kuģiem. 1. piezīme. ATS struktūrvienību pienākumi nelikumīgas iejaukšanās gadījumos ir ietverti 11. pielikumā. 2. piezīme. Norādījumi, kas lietojami gadījumos, kad notiek nelikumīga iejaukšanās un gaisa kuģis par šo faktu nevar paziņot ATS struktūrvienībai, ir ietverti šā pielikuma B pievienojumā. 3. piezīme. Pasākumi, kas jāveic ar SSR, ADS-B un ADS-C aprīkotam gaisa kuģim, pret kuru īstenota nelikumīga iejaukšanās, ir ietverti 11. pielikumā, PANS-ATM dokumentā (Doc 4444) un PANS-OPS dokumentā (Doc 8168). 4. piezīme. Pasākumi, kas jāveic ar CPDLC aprīkotam gaisa kuģim, pret kuru īstenota nelikumīga iejaukšanās, ir ietverti 11. pielikumā, PANS-ATM dokumentā (Doc 4444), un norādījumi šajā jautājumā ir ietverti "Gaisa satiksmes pakalpojumu datu pārraides lietojumprogrammatūru rokasgrāmatā" (Doc 9694). 3.7.2. Ja pret gaisa kuģi tiek īstenota nelikumīga iejaukšanās, gaisa kuģa kapteinis cenšas nosēsties, cik drīz vien tas iespējams, tuvākajā piemērotajā lidlaukā vai kādā īpašā lidlaukā, ko norādījusi pilnvarotā iestāde, ja vien apstākļi gaisa kuģī neprasa citādāku rīcību. 1. piezīme. Valsts iestāžu prasības attiecībā uz gaisa kuģiem, kuri atrodas uz zemes un pret kuriem tiek īstenota nelikumīga iejaukšanās, ir ietvertas 17. pielikuma 5. nodaļas 5.2.4. punktā. 2. piezīme. Attiecībā uz gaisa kuģa kapteiņa pilnvarām sk. 2.4. sadaļu. 3.8. Pārtveršana Piezīme. Šajā kontekstā termins "pārtveršana" neietver pārtveršanas un eskortēšanas pakalpojumus, ko pēc pieprasījuma nodrošina gaisa kuģim briesmās saskaņā ar "Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas (IAMSAR) rokasgrāmatas" (Doc 9731) II un III sējumu. 3.8.1. Civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršanu regulē atbilstoši noteikumi un administratīvi norādījumi, kurus Līgumslēdzējas valstis izdevušas saskaņā ar Starptautisko civilās aviācijas konvenciju un jo īpaši ar tās 3. panta
45. d)apakšpunktu, kurā noteikts, ka Līgumslēdzējas valstis, izdodot noteikumus saviem valsts gaisa kuģiem, pienācīgi ņem vērā civilās aviācijas gaisa kuģu navigācijas drošību. Attiecīgi, izstrādājot atbilstošus noteikumus un administratīvos norādījumus, pienācīgi tiek ņemti vērā 1. papildinājuma 2. punkta un 2. papildinājuma 1. punkta noteikumi. Piezīme. Atzīstot, ka lidojuma drošībai ir būtiski, lai civilie un militārie gaisa kuģi visā pasaulē pareizi izmantotu un saprastu visus vizuālos signālus, kas tiek lietoti pārtveršanas gadījumā un kas izmantojami tikai kā pēdējais līdzeklis, Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas Padome, pieņemot vizuālos signālus šā pielikuma 1. papildinājumā, mudināja Līgumslēdzējas valstis nodrošināt, lai to valsts gaisa kuģi stingri ievērotu šos signālus. Tā kā civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršana jebkurā gadījumā ir bīstama, Padome ir formulējusi arī īpašus ieteikumus un mudina Līgumslēdzējas valstis tos piemērot vienādā veidā. Šie īpašie ieteikumi ir ietverti A pievienojumā. 3.8.2. Ja civilās aviācijas gaisa kuģis tiek pārtverts, tā kapteinis ievēro 2. papildinājuma 2. un 3. punkta prasības, interpretējot vizuālos signālus un atbildot uz tiem saskaņā ar 1. papildinājuma 2. punktu. Piezīme. Sk. arī 2.1.1. un 3.4. punktu. 3.9. Minimālā redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos Minimālā redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos ir noteikta 3-1. tabulā. 3-1. tabula* (sk. 4.1. punktu) Absolūtā augstuma diapazons Gaisa telpas klase Redzamība lidojumā Attālums līdz mākoņiem 3050 m (10 000
46. ft)un augstāk virs vidējā jūras līmeņa A*** B C D E F G 8 km 1 500 m horizontāli 300 m (1000
47. ft)vertikāli Zemāk nekā 3050 m (10 000
48. ft)virs vidējā jūras līmeņa un augstāk nekā 900 m (3000
49. ft)virs vidējā jūras līmeņa, vai augstāk nekā 300 m (1000
50. ft)virs zemes atkarībā no tā, kas ir augstāk A***B C D E F G 5 km 1 500 m horizontāli 300 m (1000
51. ft)vertikāli 900 m (3000
52. ft)virs vidējā jūras līmeņa vai zemāk vai 300 m (1000
53. ft)virs zemes atkarībā no tā, kas ir tuvāk A***B C D E 5 km 1 500 m horizontāli 300 m (1000
54. ft)vertikāli F-G 5 km** Nav mākoņu, un ir redzama zemes vai ūdens virsma * Ja pārejas absolūtā augstuma relatīvais augstums ir zemāks par 3050 m (10 000
55. ft)AMSL, 10 000 ft vietā lieto FL 100. *** Minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi A klasei ir iekļauti norādījumos pilotiem un neietver piekrišanu VFR lidojumiem A klases gaisa telpā. ** Ja to noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde,
56. a)lidojums pie redzamības, kas nav mazāka par 1500 m, var tikt atļauts: 1) ar tādu ātrumu, kas pie esošās redzamības pienācīgi ļaus laikus pamanīt citus satiksmes dalībniekus vai citus šķēršļus, lai izvairītos no sadursmes; vai 2) apstākļos, kuros iespējamība sadurties ar citiem satiksmes dalībniekiem parasti būtu maza, piemēram, rajonos ar nelielu satiksmi un veicot speciālos aviācijas darbus nelielā augstumā.
57. b)HELIKOPTERIEM var atļaut lidot, ja redzamība lidojumā ir mazāka nekā 1500 m, ar nosacījumu, ka tie veic manevrus ar ātrumu, kas pienācīgi nodrošina iespēju laikus pamanīt citus satiksmes dalībniekus vai citus šķēršļus, lai izvairītos no sadursmes. 4. NODAĻA. VIZUĀLO LIDOJUMU NOTEIKUMI 4.1. Izņemot gadījumus, kad tiek veikti speciālie VFR lidojumi, VFR lidojumi tiek veikti tā, lai gaisa kuģis lidotu apstākļos, kad redzamība un attālums līdz mākoņiem ir vienāds ar 3-1. tabulā norādīto vai lielāks. 4.2. Izņemot gadījumus, kad no gaisa satiksmes vadības struktūrvienības ir saņemta atļauja, gaisa kuģis, kas veic VFR lidojumu, nepaceļas no lidlauka vadības zonā vai nenolaižas tajā, nedz arī neienāk lidlauka satiksmes zonā vai kustības shēmā:
58. a)ja apakšējās mākoņu robežas augstums ir mazāks nekā 450 m (1500 ft), vai,
59. b)ja redzamība uz zemes ir mazāka nekā 5 km. 4.3. Laikā starp saulrietu un saullēktu vai tādā citā laika periodā starp saulrietu un saullēktu, kādu var noteikt atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, VFR lidojumi tiek veikti saskaņā ar šīs iestādes paredzētajiem nosacījumiem. 4.4. Ja vien nav saņemta atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes atļauja, VFR lidojumi netiek veikti:
60. a)virs FL 200,
61. b)tuvu skaņas ātrumam un virsskaņas ātrumā. 4.5. Atļauju veikt VFR lidojumus virs FL 200 nepiešķir rajonos, kuros virs FL 290 piemēro minimālo vertikālo distancēšanu 300 m (1000
62. ft)attālumā. 4.6. Izņemot, ja tas nepieciešams pacelšanās vai nosēšanās vajadzībām, vai izņemot ar atbilstošās pilnvarotās iestādes atļauju, VFR lidojumus neveic:
63. a)virs pārapdzīvotiem pilsētu rajoniem, mazpilsētām vai ciemiem, vai cilvēku pulcēšanās vietām brīvā dabā augstumā, kas mazāks nekā 300 m (1000
64. ft)virs zemākā šķēršļa 600 m rādiusā ap gaisa kuģi,
65. b)jebkuros citos rajonos, kas nav minēti 4.6. punkta
66. a)apakšpunktā, zemāk par 150 m (500
67. ft)virs zemes vai ūdens. Piezīme. Sk. arī 3.1.2. punktu. 4.7. Izņemot gadījumus, kad gaisa satiksmes vadības atļaujā minēti citi norādījumi vai atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde sniegusi citus norādījumus, VFR lidojumus kreisēšanas līmenī, kad tos veic augstāk nekā 900 m (3000
68. ft)virs zemes vai ūdens vai augstākā līmenī saskaņā ar atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, veic tādā lidojuma līmenī, kāds ir atbilstošs 3. papildinājuma kreisēšanas līmeņu tabulās norādītajai ceļa līnijai. 4.8. VFR lidojumi atbilst 3.6. punkta noteikumiem:
69. a)ja tos veic B, C un D klases gaisa telpā,
70. b)ja tie iekļaujas lidlauka satiksmē kontrolējamā lidlaukā, vai
71. c)ja tos veic kā speciālos VFR lidojumus. 4.9. Veicot VFR lidojumu atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes noteiktajos rajonos vai maršrutos saskaņā ar 3.3.1.2. punkta
72. c)vai
73. d)apakšpunktu, tiek veikta nepārtraukta "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanās attiecīgajā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības, kura nodrošina lidojumu informācijas pakalpojumus, sakaru kanālā, un nepieciešamības gadījumā šai struktūrvienībai tiek ziņots par gaisa kuģa atrašanās vietu. Piezīme. Sk. piezīmes pēc 3.6.5.1. punkta. 4.10. Gaisa kuģis, kas veic vizuālo lidojumu un kas vēlas pāriet uz instrumentālo lidojumu:
74. a)ja bija iesniegts lidojuma plāns, paziņo, kādas izmaiņas jāveic tā esošajā lidojuma plānā, vai,
75. b)ja to paredz 3.3.1.2. punkts, iesniedz attiecīgajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai lidojuma plānu un iegūst atļauju, pirms tas kontrolējamā gaisa telpā pāriet uz instrumentālo lidojumu. 2. PAPILDINĀJUMS. CIVILĀS AVIĀCIJAS GAISA KUĢA PĀRTVERŠANA (Piezīme. Sk. pielikuma 3. nodaļas 3.8. punktu) 1. Principi, kas jāievēro valstīm 1.1. Lai panāktu vienotus noteikumus, kas nepieciešams civilās aviācijas gaisa kuģu navigācijas drošībai, Līgumslēdzējas valstis, izstrādājot noteikumus un administratīvos norādījumus, pienācīgi ņem vērā šādus principus:
76. a)civilās aviācijas gaisa kuģi tiek pārtverti tikai tad, ja nav citas iespējas,
77. b)ja tā tomēr tiek veikta, pārtveršana jāierobežo līdz gaisa kuģa identificēšanai, ja vien nav nepieciešams atgriezt gaisa kuģi tā plānotajā trajektorijā, izvest ārpus valsts gaisa telpas robežām, aizvest no ierobežotu lidojumu, aizliegtas vai bīstamas zonas vai sniegt tam norādījumus, lai veiktu nosēšanos norādītā lidlaukā,
78. c)netiks uzsākta civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršana treniņu nolūkā,
79. d)navigācijas norādījumi un ar tiem saistītā informācija pārtvertajam gaisa kuģim tiks sniegta, izmantojot radiotelefonu, ja vien ir iespējams izveidot radiosakarus, un
80. e)gadījumā, ja tiek pieprasīts, lai pārtvertais civilās aviācijas gaisa kuģis nosēstos pārlidojamajā teritorijā, tad nosēšanās vajadzībām norādītajam lidlaukam jābūt piemērotam attiecīgā tipa gaisa kuģim. Piezīme. ICAO Asamblejas 25. (ārkārtas) sēdē 1984. gada 10. maijā vienprātīgi pieņemot 3.' pantu Starptautiskās civilās aviācijas konvencijā, Līgumslēdzējas valstis ir atzinušas, ka "visām valstīm jāatturas lietot ieročus pret civilās aviācijas gaisa kuģiem lidojuma laikā". 1.2. Līgumslēdzējas valstis paziņo standarta paņēmienu, kas noteikts gaisa kuģa, kurš veic civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršanu, manevrēšanai. Šāda metode paredzēta, lai nepieļautu pārtvertā gaisa kuģa apdraudēšanu. Piezīme. Īpaši ieteikumi attiecībā uz manevrēšanas paņēmienu ir ietverti A pievienojuma 3. punktā. 1.3. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, lai tiek pieņemti noteikumi attiecībā uz sekundārā novērošanas radiolokatora lietošanu vajadzības gadījumā, lai identificētu civilās aviācijas gaisa kuģus zonās, kur tos var pārtvert. 2. Pārtvertā gaisa kuģa rīcība 2.1. Gaisa kuģis, kuru pārtver cits gaisa kuģis, nekavējoties:
81. a)izpilda pārtverošā gaisa kuģa norādījumus, vizuālos signālus interpretējot un atbildot uz tiem saskaņā ar tehniskajām prasībām 1. papildinājumā,
82. b)ja iespējams, informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību,
83. c)cenšas nodibināt radiosakarus ar pārtverošo gaisa kuģi vai ar atbilstošo pārtveršanas vadības struktūrvienību, veicot izsaukumu avārijas frekvencē 121.5 MHz, paziņojot pārtvertā gaisa kuģa identitāti un lidojuma veidu; ja sakarus nodibināt neizdodas un ja ir iespējams, atkārto šo izsaukumu avārijas frekvencē 243 MHz,
84. d)ja gaisa kuģis ir aprīkots ar SSR transponderu, izvēlieties kodu 7700 A režīmā, ja vien atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus norādījumus,
85. e)ja gaisa kuģis ir aprīkots ar ADS-B vai ADS-C, izvēlieties avārijas funkcionalitāti, ja tāda pieejama, ja vien pilnvarotā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus norādījumus. 2.2. Ja norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir pretrunā ar tiem, ko ar vizuālajiem signāliem devis pārtverošais gaisa kuģis, pārtvertais gaisa kuģis pieprasa tūlītēju paskaidrojumu, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa vizuālos norādījumus. 2.3. Ja kādi norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir pretrunā ar tiem, kurus pa radio devis pārtverošais gaisa kuģis, pārtvertais gaisa kuģis pieprasa tūlītēju paskaidrojumu, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa dotos radio norādījumus. 3. Radiosakari pārtveršanas laikā Ja pārtveršanas laikā nodibina radiosakarus, bet nav iespējams sazināties kopīgā valodā, jācenšas nodot norādījumus, norādījumu apstiprinājumu un būtisku informāciju, lietojot A2-1. tabulā norādītās frāzes un izrunu, katru frāzi pārraidot divas reizes: A2-1. tabula Frāzes PĀRTVEROŠĀ gaisa kuģa lietošanai PĀRTVERTĀ gaisa kuģa lietojamās frāzes Frāze Izruna 1 Nozīme Frāze Izruna1 Nozīme CALL SIGN KOL SA-IN Kāda ir jūsu izsaukuma zīme? CALL SIGN KOL SA-IN Mana izsaukuma zīme ir [izsaukuma zīme]. FOLLOW FOL-LO Sekojiet man (izsaukuma zīme2) (izsaukumzīme) DESCEND DEE-SEND Samaziniet augstumu, lai veiktu nosēšanos WILCO VILL-KO Sapratu, izpildu. YOU LAND YOU LAAND Nosēdieties šajā lidlaukā Will comply PROCEED PRO-SEED Varat turpināt lidojumu CAN NOT KANN NOTT Nav iespējams izpildīt REPEAT REE-PEET Atkārtojiet savus norādījumus. AM LOST AM LOSST Nav zināma atrašanās vieta. MAYDAY MAYDAY Esmu briesmās. HIJACK3 HI-JACK Esmu nolaupīts. ZEME (vietvārds) LAAND (vietvārds) Nepieciešams nosēsties .. (vietvārds) DESCEND DEE-SEND Nepieciešams samazināt augstumu. 1 Otrajā ailē zilbes, kas jāuzsver, ir pasvītrotas. 2 Šī norādāmā izsaukuma zīme ir zīme, ko izmanto radiosakaros ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un kas atbilst gaisa kuģa identifikācijas indeksam lidojuma plānā. 3 Var būt apstākļi, kad nedrīkst vai nav vēlams lietot frāzi "HIJACK". 4. papildinājums
86. b)polietilēna bezspiediena gaisa baloniem netiek izmantotas vismaz divas savstarpēji neatkarīgi funkcionējošas metodes, sistēmas, ierīces vai to kombinācija, lai pārtrauktu gaisa balona apvalka lidojumu, Piezīme. Augsta spiediena baloniem nav vajadzīgas šādas ierīces, jo tie pēc derīgās kravas izkraušanas ātri paceļas un pārplīst, un nav vajadzīga ierīce vai sistēma, kas paredzēta gaisa balona apvalka pārduršanai. Šajā saistībā augsta spiediena baloniem ir vienkāršs neizstiepjams apvalks, kas var izturēt spiedienu starpību, ja apvalka iekšienē spiediens ir lielāks nekā ārpusē. Tas ir piepildīts tā, ka mazāks gāzes spiediens nakts laikā pilnībā piepilda apvalku. Šāds augsta spiediena gaisa balons saglabās būtībā nemainīgu lidojuma līmeni, līdz no tā nebūs izplūdis pārāk liels gāzes daudzums.
87. c)gaisa balona apvalks nav aprīkots vai nu ar radaratstarošanas ierīci(-ēm) vai radaratstarojošu materiālu, kas radīs atbalsi virsmas radiolokatoram, kas darbojas 200 MHz līdz 2 700 MHz frekvenču diapazonā, un/vai gaisa balons nav aprīkots ar citam tādām ierīcēm, kas atļaus ekspluatantam to nepārtraukti novērot ārpus zemes radiolokatora frekvenču diapazona. 3.4. Smago bezpilota brīvo gaisa balonu neekspluatē šādos apstākļos:
88. a)teritorijā, kur lieto zemes SSR iekārtu, ja vien tas nav aprīkots ar tādu sekundāro novērošanas radiolokatoru, ar kuru iespējams paziņot barometrisko augstumu, kurš nepārtraukti strādā, izmantojot piešķirtu kodu, vai kuru vajadzības gadījumā var ieslēgt novērošanas stacija, vai
89. b)teritorijā, kur lieto zemes ADS-B iekārtu, ja vien tas nav aprīkots ar tādu ADS-B raidītāju, ar kuru iespējams paziņot barometrisko augstumu, kurš nepārtraukti strādā vai kuru vajadzības gadījumā var ieslēgt novērošanas stacija. 3.5. Bezpilota brīvo gaisa balonu, kas aprīkots ar iekārtu antenu, kuras pārlaušanai jebkurā punktā nepieciešams 230 N vai lielāks spēks, neekspluatē, ja vien antenai nav piestiprināti krāsaini vimpeļi vai karodziņi ne retāk kā ar 15 m atstarpi. 3.6. Laikā starp saulrietu un saullēktu vai jebkurā citā laikā starp saulrietu un saullēktu (atkarībā no ekspluatācijas absolūtā augstuma), kuru var noteikt atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, smago bezpilota brīvo gaisa balonu neekspluatē zemāk kā 18 000 m (60 000
90. ft)barometriskajā augstumā, ja vien gaisa balons, tam piestiprinātie priekšmeti un derīgā krava neatkarīgi no tā, vai lidojuma laikā to atdala vai neatdala no balona, nav izgaismoti. 3.7. Smago bezpilota brīvo gaisa balonu, kas aprīkots ar piekarināšanas līdzekli (izņemot ļoti uzkrītošas krāsas atvērtu izpletni), kas garāks par 15m, laikā starp saulrietu un saullēktu neekspluatē zemāk kā 18 000m (60 000
91. ft)barometriskajā augstumā, ja vien šis piekarināšanas līdzeklis nav krāsots ļoti uzkrītošas krāsas joslās vai tam nav piekārti krāsaini vimpeļi. 4. Lidojuma pārtraukšana Smagā bezpilota brīvā gaisa balona ekspluatants aktivizē atbilstošās iepriekš 3.3. punkta
92. a)un
93. b)apakšpunktos paredzētās lidojuma pārtraukšanas ierīces:
94. a)ja kļūst zināms, ka laika apstākļi ir sliktāki nekā operācijai paredzētie,
95. b)ja darbības traucējumu vai cita iemesla dēļ operācijas turpināšana apdraud gaisa satiksmi vai personas vai īpašumu uz zemes, vai
96. c)pirms nesankcionētas ielidošanas gaisa telpā virs citas valsts teritorijas. 5. Lidojuma pieteikšana 5.1. Lidojuma pieteikšana pirms lidojuma sākšanas 5.1.1. Paredzēto vidējā vai smagā bezpilota brīvā gaisa balona lidojumu piesaka atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paredzētā lidojuma dienas. 5.1.2. Paredzētā lidojuma pieteikums ietver šādu informāciju, ja to pieprasa atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība:
97. a)gaisa balona lidojuma identifikācijas indekss vai projekta koda nosaukums,
98. b)gaisa balona klasifikācija un apraksts,
99. c)SSR kods, gaisa kuģa adrese vai NDB frekvence pēc vajadzības,
100. d)ekspluatanta vārds, uzvārds vai nosaukums un telefona numurs,
101. e)starta vieta,
102. f)aprēķinātais starta laiks (vai vairāku startu sākšanas un pabeigšanas laiks),
103. g)palaižamo balonu skaits un paredzētais intervāls starp startiem (vairāku startu gadījumā),
104. h)paredzamais virziens augstuma uzņemšanai,
105. i)kreisēšanas līmenis (līmeņi) (barometriskais augstums),
106. j)aprēķinātais laiks, kas vajadzīgs, lai sasniegtu 18 000 m (60 000
107. ft)barometrisko augstumu vai lai sasniegtu kreisēšanas līmeni 18 000 m (60 000
108. ft)augstumā vai zemāk, kā arī aprēķinātā atrašanās vieta, Piezīme. Ja operācija sastāv no ilgstošiem startiem, tad jāietver aprēķinātais laiks, kurā pirmais un pēdējais balons sērijā sasniegs attiecīgo līmeni (piem., 122136Z-130330Z).
109. k)aprēķinātais lidojuma pārtraukšanas datums un laiks un plānotais saskaršanās ar zemi/atgūšanas rajons. Gadījumā, ja gaisa baloni veic ilgstošus lidojumus un tādēļ nav iespējams precīzi paredzēt lidojuma pārtraukšanas datumu un laiku un plānoto saskaršanās ar zemi/atgūšanas rajonu, tiek lietots termins "ilgstošs". Piezīme. Ja paredzēts izmantot vairāk nekā vienu saskaršanās ar zemi/atgūšanas vietu, tad jāuzskaita katra vieta, noradot attiecīgo aprēķināto saskaršanās ar zemi laiku. Ja paredzēta virkne saskaršanos ar zemi, tad jānorāda aprēķinātais laiks, kad ar zemi saskarsies pirmais un pēdējais sērijas balons (piem., 122136Z-130330Z). 5.1.3. Visas izmaiņas pirmslidojuma informācijā, par kurām paziņots saskaņā ar 5.1.2. punktu, dara zināmas attiecīgajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai ne vēlāk kā 6 stundas pirms aprēķinātā starta laika vai saules un kosmisko parādību pētījumu gadījumā, kas saistītas ar kritiskā laika elementu, ne vēlāk kā 30 minūtes pirms aprēķinātā operācijas sākšanas laika. 5.2. Paziņojums par startu Tūlīt pēc tam, kad ir palaists vidējais vai smagais bezpilota brīvais gaisa balons, ekspluatants paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai šādu informāciju:
110. a)gaisa balona lidojuma identifikācijas indeksu,
111. b)starta vietu,
112. c)faktisko starta laiku,
113. d)aprēķināto laiku, kādā tiks sasniegts 18 000 m (60 000
114. ft)barometriskais augstums, vai aprēķināto laiku, kādā tiks sasniegts kreisēšanas līmenis 18 000 m (60 000
115. ft)augstumā vai zemāk, un aprēķināto atrašanās vietu, un
116. e)visas izmaiņas informācijā, kas iepriekš paziņota saskaņā ar 5.1.2. punkta
117. g)un
118. h)apakšpunktu. 5.3. Paziņošana par lidojuma atcelšanu Ekspluatants informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, tiklīdz ir zināms, ka ir atcelts vidējā vai smagā bezpilota brīvā gaisa balona lidojums, par ko iepriekš paziņots saskaņā ar 5.1. punktu. 6. Atrašanās vietas reģistrēšana un atrašanās vietas ziņojumi 6.1. Smagā bezpilota brīvā gaisa balona, kas tiek ekspluatēts 18 000 m (60 000
119. ft)barometriskajā augstumā vai zemāk, ekspluatants uzrauga gaisa balona lidojuma trajektoriju un pēc pieprasījuma nosūta gaisa balona atrašanās vietas ziņojumus gaisa satiksmes dienestam. Ja vien gaisa satiksmes dienests nepieprasa ziņot par gaisa balona atrašanās vietu biežāk, ekspluatants fiksē atrašanās vietu ik pēc 2 stundām. 6.2. Smagā bezpilota brīvā gaisa balona, kas tiek ekspluatēts virs 18 000 m (60 000
120. ft)barometriskajā augstumā, ekspluatants uzrauga gaisa balona lidojuma norisi un pēc pieprasījuma nosūta gaisa balona atrašanās vietas ziņojumus gaisa satiksmes dienestam. Ja vien gaisa satiksmes dienests nepieprasa ziņot par gaisa balona atrašanās vietu biežāk, ekspluatants fiksē atrašanās vietu ik pēc 24 stundām. 6.3. Ja atrašanās vietu nav iespējams fiksēt saskaņā ar 6.1. un 6.2. punktu, ekspluatants nekavējoties ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai. Šajā ziņojumā tiek norādīta pēdējā fiksētā atrašanās vieta. Kad tiek atjaunota gaisa balona uzraudzība, par to nekavējoši tiek informēta atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. 6.4. Vienu stundu pēc tam, kad smagais bezpilota brīvais gaisa balons ir sācis augstuma samazināšanu, ekspluatants atbilstošajai pilnvarotajai ATS iestādei nosūta šādu informāciju par balonu:
121. a)pašreizējo ģeogrāfisko atrašanās vietu;
122. b)pašreizējo līmeni (barometrisko augstumu);
123. c)vajadzības gadījumā paredzamo laiku, kad gaisa balons šķērsos 18 000 m (60 000
124. ft)barometrisko augstumu;
125. d)paredzamo saskaršanās ar zemi laiku un vietu. 6.5. Smagā bezpilota brīvā gaisa balona ekspluatants ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai, kad ir pabeigta operācija. A PIEVIENOJUMS. CIVILĀS AVIĀCIJAS GAISA KUĢA PĀRTVERŠANA (Piezīme. Sk. pielikuma 3. nodaļas 3.8. punktu un attiecīgo piezīmi) Piezīme. Lai sniegtu pilnīgu informāciju, šajā pielikuma ir izklāstīta pielikuma 2. papildinājuma noteikumu būtība. 1. Saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 3. panta
126. d)punktu ICAO Līgumslēdzējas valstis "pieņemot noteikumus par savas valsts gaisa kuģiem, apņemas pievērst pienācīgu uzmanību civilo gaisa kuģu navigācijas drošībai". Tā kā civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršana jebkurā gadījumā ir iespējami bīstama, ICAO Padome ir formulējusi turpmāk minētos īpašos ieteikumus, kurus Līgumslēdzējas valstis tiek mudinātas īstenot, pieņemot attiecīgus normatīvos un administratīvos aktus. Tiek uzskatīts, ka civilās aviācijas gaisa kuģu un to pasažieru drošības interesēs ir būtiski visām attiecīgajām valstīm tos piemērot vienotā veidā. Šā iemesla dēļ ICAO Padome aicina Līgumslēdzējas valstis paziņot ICAO par visām atšķirībām, kas var pastāvēt starp to attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai praksi un šīm īpašajām rekomendācijām. 2. Vispārīga informācija 2.1. Ir jāizvairās no civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršanas, un tā jāuzsāk tikai tad, ja nav citas iespējas. Ja tā tiek uzsākta, pārtveršana jāaprobežo tikai ar gaisa kuģa identificēšanu, ja vien nav nepieciešams atgriezt gaisa kuģi uz tā plānotā ceļa, pavadīt to līdz valsts gaisa telpas robežām, pavadīt prom no aizliegtas, ierobežotu lidojumu vai bīstamās zonas vai sniegt tam noradījumus nosēšanās veikšanai noradītā lidlaukā. Netiek praktizēta civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršana treniņa nolūkos. 2.2. Lai novērstu vai samazinātu nepieciešamību pārtvert civilās aviācijas gaisa kuģus, ir svarīgi, lai:
127. a)pārtveršanas vadības struktūrvienības darītu visu iespējamo, lai garantētu ikviena gaisa kuģa, kurš var būt civilās aviācijas gaisa kuģis, identificēšanu un sniegtu visus nepieciešamos noradījumus vai konsultācijas šādam gaisa kuģim ar atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību starpniecību. Šajā nolūkā ir būtiski, lai starp pārtveršanas vadības struktūrvienībām un gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību tiktu izveidoti ātru un uzticamu sakaru līdzekļi un lai tiktu formulētas vienošanās attiecībā uz informācijas apmaiņu šo struktūrvienību starpā attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģu kustību saskaņā ar 11. pielikuma noteikumiem;
128. b)saskaņā ar 15. pielikuma noteikumiem aeronavigācijas informācijas publikācijās (AIP) tiktu skaidri noteiktas zonas, kurās aizliegti jebkādi civilās aviācijas lidojumi, un zonas, kurās civilās aviācijas lidojumi nav atļauti bez īpašas valsts atļaujas, norādot pārtveršanas risku, ja tāds pastāv, ielidošanas gadījumā šādā zonā. Norādot šādas zonas, kas atrodas tuvumā noteiktajiem ATS maršrutiem vai citām bieži izmantojamām ceļa līnijām, valstīm jāņem vērā civilās aviācijas gaisa kuģu izmantojamo navigācijas sistēmu pieejamība un kopējā sistēmas precizitāte un to spēja saglabāt distanci līdz noteiktajām zonām;
129. c)tiktu apsvērta papildu aeronavigācijas līdzekļu izveide, ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka civilās aviācijas gaisa kuģi var droši aplidot apkārt aizliegtajām vai, ja vajadzīgs, ierobežotu lidojumu zonām. 2.3. Lai novērstu vai samazinātu apdraudējumu saistībā ar pārtveršanu, kas veikta, ja nav citas iespējas, jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka piloti un attiecīgās struktūrvienības uz zemes rīkojas saskaņoti. Tālab ir būtiski, lai Līgumslēdzējas valstis veiktu pasākumus, nodrošinot, ka:
130. a)visi civilās aviācijas gaisa kuģu piloti ir pilnībā informēti par to, kādi pasākumi tiem jāveic un kādi vizuālie signāli ir jāizmanto saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājuma 3. nodaļu,
131. b)civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatanti vai kapteiņi īsteno 6. pielikuma I, II un III daļas noteikumus attiecībā uz gaisa kuģa iespējām sazināties 121,5 MHz frekvencē un pārtveršanas procedūru, un vizuālo signālu izmantojamību gaisa kuģī,
132. c)viss gaisa satiksmes dienestu personāls ir informēts, kādi pasākumi tam jāveic saskaņā ar 11. pielikuma 2. nodaļas un PANS-ATM (Doc 4444) noteikumiem,
133. d)visi pārtverošā gaisa kuģa kapteiņi tiek informēti par civilās aviācijas gaisa kuģa lidtehnisko raksturojumu vispārējiem ierobežojumiem un par iespējamību, ka tehnisku grūtību vai nelikumīgas iejaukšanās dēļ pārtvertais gaisa kuģis varētu nonākt avārijas situācijā,
134. e)tiek izdoti skaidri un nepārprotami noradījumi pārtveršanas vadības struktūrvienībām un iespējamo pārtverošo gaisa kuģu kapteiņiem, ietverot noradījumus par pārtveršanas manevriem, pārtvertā gaisa kuģa vadīšanu, pārtvertā gaisa kuģa rīcību, "gaiss-gaiss" vizuālajiem signāliem, radiosakariem ar pārtverto gaisa kuģi un nepieciešamību atturēties izmantot ieročus, Piezīme. Sk. 3. - 8. punktu.
135. f)pārtveršanas vadības struktūrvienības un pārtverošie gaisa kuģi tiek nodrošināti ar radiosakaru iekārtām, kas ir saderīgas ar 10. pielikuma I sējuma tehniskajām prasībām, lai tie varētu sazināties ar pārtverto gaisa kuģi, izmantojot avārijas frekvenci 121,5 MHz,
136. g)sekundārā novērošanas radiolokatora un/vai ADS-B iespējas ir pieejamas tādā mērā, lai pārtveršanas vadības struktūrvienības varētu identificēt civilās aviācijas gaisa kuģus zonās, kur pretējā gadījumā tie varētu tikt pārtverti. Šādām iespējām jāļauj identificēt gaisa kuģi un nekavējoties atpazīt avārijas un ārkārtas situācijas. 3. Pārtveršanas manevri 3.1. Jānosaka standarta metode gaisa kuģa, kurš veic civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršanu, manevriem, lai nepieļautu pārtvertā gaisa kuģa apdraudēšanu. Šajā metodē pienācīgi jāņem vērā civilās aviācijas gaisa kuģa lidtehnisko raksturojumu ierobežojumi, nepieciešamība izvairīties no lidošanas tik tuvu pārtvertajam gaisa kuģim, ka var rasties apdraudējums, un nepieciešamība izvairīties šķērsot gaisa kuģa lidojuma trajektoriju vai veikt citus manevrus tā, ka pēcstrūklas turbulence var kļūt bīstama, jo īpaši, ja pārtvertais gaisa kuģis ir viegls gaisa kuģis. 3.2. Gaisa kuģis, kas aprīkots ar gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmu (ACAS) un kas tiek pārtverts, var uztvert pārtvērēju kā sadursmes draudus un tādējādi uzsākt izvairīšanās manevru, reaģējot uz ACAS ieteikumu attiecībā uz izvairīšanos no sadursmes. Pārtvērējs šādu manevru var kļūdaini interpretēt kā nedraudzīgu nolūku izpausmi. Tādēļ ir svarīgi, ka pārtverošā gaisa kuģa, kas aprīkots ar sekundārā novērošanas radiolokatora (SSR) transponderu, piloti nepieļauj barometriska augstuma informācijas pārraidīšanu (C režīma atbildes vai S režīma AC lauka atbildes) vismaz 37 km (20 NM) rādiusā ap pārtverto gaisa kuģi. Tas neļauj ACAS pārtvertajā gaisa kuģī pret pārtvērēju izmantot ieteikumus attiecībā uz izvairīšanos no sadursmes, turpretī ACAS satiksmes konsultatīvā informācija paliks pieejama. 3.3. Manevri vizuālai identificēšanai Ir ieteicama šāda metode pārtveroša gaisa kuģa manevriem, lai vizuāli identificētu civilās aviācijas gaisa kuģi. I posms Pārtverošajam gaisa kuģim jātuvojas pārtvertajam gaisa kuģim no aizmugures. Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim parasti jāieņem pozīcija gaisa kuģa kreisajā pusē, nedaudz virs pārtvertā gaisa kuģa un nedaudz tam priekšā, pārtvertā gaisa kuģa pilota redzeslokā un sākotnēji gaisa kuģim ne tuvāk kā 300m. Visiem pārējiem gaisa kuģiem grupā jāsaglabā distance līdz pārtvertajam gaisa kuģim, vēlams virs tā un aiz tā. Pēc tam, kad noteikts ātrums un atrašanās vieta, gaisa kuģim vajadzības gadījumā jāpāriet pie procedūras II posma. II posms Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim uzmanīgi jāsāk tuvošanās pārtvertajam gaisa kuģim tajā pašā līmenī, ne tuvāk kā tas absolūti nepieciešams vajadzīgās informācijas iegūšanai. Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim jārīkojas piesardzīgi, lai nepārbiedētu gaisa kuģa apkalpi vai pasažierus, visu laiku paturot prātā faktu, ka manevrus, kurus par normāliem uzskata pārtverošais gaisa kuģis, civilās aviācijas gaisa kuģa pasažieri un apkalpe var uzskatīt par bīstamiem. Visiem pārējiem gaisa kuģiem joprojām jāsaglabā distance ar pārtverto gaisa kuģi. Kad identificēšana pabeigta, pārtverošajam gaisa kuģim jāatkāpjas no pārtvertā gaisa kuģa saskaņā ar III posma norādījumiem. III posms Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim uzmanīgi jāatvirzās no pārtvertā gaisa kuģa ar lēnu pikējošu kustību. Visiem pārējiem gaisa kuģiem jāsaglabā pietiekama distance ar pārtverto gaisa kuģi un jāpiebiedrojas savam līderim. 3.4. Manevri navigācijas norādījumu sniegšanai 3.4.1. Ja pēc I un II posma identificēšanas manevriem tiek uzskatīts par vajadzīgu iejaukties pārtvertā gaisa kuģa navigācijā, grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim parasti jāieņem pozīcija kreisajā pusē nedaudz virs un nedaudz priekšā pārtvertajam gaisa kuģim, lai tā kapteinis varētu redzēt parādītos vizuālos signālus. 3.4.2. Pārtverošā gaisa kuģa kapteinim obligāti jāpārliecinās, ka pārtvertā gaisa kuģa kapteinis ir informēts par pārtveršanu un apstiprina saņemtos signālus. Ja atkārtoti mēģinājumi pievērst pārtvertā gaisa kuģa kapteiņa uzmanību, izmantojot 1. sērijas signālus, kas noteikti 1. papildinājuma 2. punktā, ir neveiksmīgi, šim nolūkam var izmantot citas metodes, tostarp kā pēdējo iespēju vilces forsēšanu, ar nosacījumu, ka tādā veidā netiek apdraudēts pārtvertais gaisa kuģis. 3.5. Ir atzīts, ka dažreiz meteoroloģisko apstākļu vai reljefa dēļ grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim var būt nepieciešams ieņemt pozīciju labajā pusē, nedaudz virs un nedaudz priekšā pārtvertajam gaisa kuģim. Šādā gadījumā pārtverošā gaisa kuģa kapteinim īpaši jārūpējas, lai pārtverošais gaisa kuģis visu laiku būtu redzams pārtvertā gaisa kuģa kapteinim. 4. Pārtvertā gaisa kuģa vadīšana 4.1. Navigācijas norādījumi un cita saistītā informācija pārtvertajam gaisa kuģim jāsniedz pa radiotelefonu, ja vien iespējams nodibināt radiosakarus. 4.2. Kad pārtvertajam gaisa kuģim tiek sniegti navigācijas norādījumi, jāuzmanās, lai gaisa kuģis netiktu ievirzīts apstākļos, kur redzamība var būt sliktāka nekā vajadzīgs, lai turpinātu veikt lidojumu vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, un lai no pārtvertā gaisa kuģa pieprasītie manevri neradītu vēl lielāku apdraudējumu gadījumā, ja gaisa kuģa ekspluatācijas efektivitāte ir pasliktināta. 4.3. Ārkārtas gadījumā, ja pārtvertajam civilās aviācijas gaisa kuģim pieprasa nosēsties pārlidojamajā teritorijā, jārūpējas, lai:
137. a)norādītais lidlauks ir piemērots attiecīgā tipa gaisa kuģa drošas nosēšanās vajadzībām, it īpaši, ja lidlauks parasti netiek izmantots civilo gaisa kuģu operācijām,
138. b)apkārtējais reljefs ir piemērots riņķošanai, pieejai un otrā riņķa manevriem,
139. c)pārtvertajam gaisa kuģim ir atlicis pietiekami daudz degvielas, lai sasniegtu lidlauku,
140. d)ja pārtvertais gaisa kuģis ir civilais gaisa kuģis, norādītajam lidlaukam ir skrejceļš, kura garums ir vismaz 2500 m vidējā jūras līmenī, un tā balsta virsmas izturība ir pietiekama gaisa kuģa atbalstam, un
141. e)kad vien tas iespējams, norādītais lidlauks ir tas, kurš sīki aprakstīts attiecīgajā aeronavigācijas informācijas publikācijā. 4.4. Pieprasot civilās aviācijas gaisa kuģim nolaisties nezināmā lidlaukā, ir būtiski dot pietiekami ilgu laiku, lai būtu iespējams sagatavoties nolaišanās veikšanai, paturot prātā, ka tikai civilās aviācijas gaisa kuģa kapteinis var spriest par nosēšanās operācijas drošību saistībā ar skrejceļa garumu un gaisa kuģa masu attiecīgajā brīdī. 4.5. Ir īpaši svarīgi, lai pārtvertajam gaisa kuģim pa radiotelefonu tiktu sniegta visa informācija, kas vajadzīga, lai atvieglotu drošu pieeju un nosēšanos. 5. Pārtvertā gaisa kuģa rīcība 2. Papildinājuma 2. punktā standarti paredz: "2.1. Gaisa kuģis, kuru pārtver cits gaisa kuģis, nekavējoties:
142. a)izpilda pārtverošā gaisa kuģa norādījumus, vizuālos signālus interpretējot un atbildot uz tiem saskaņā ar tehniskajām prasībām 1. papildinājumā,
143. b)ja iespējams, informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību,
144. c)cenšas nodibināt radiosakarus ar pārtverošo gaisa kuģi vai ar atbilstošo pārtveršanas vadības struktūrvienību, veicot izsaukumu avārijas frekvencē 121,5 MHz, paziņojot pārtvertā gaisa kuģa identitāti un lidojuma veidu; ja sakarus nodibināt neizdodas un ja ir iespējams, atkārto šo izsaukumu avārijas frekvencē 243 MHz,
145. d)ja gaisa kuģis ir aprīkots ar SSR transponderu, izvēlieties kodu 7700 A režīmā, ja vien atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus norādījumus,
146. e)ja gaisa kuģis ir aprīkots ar ADS-B vai ADS-C, izvēlieties avārijas funkcionalitāti, ja tāda pieejama, ja vien pilnvarotā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus norādījumus. 2.2. Ja norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir pretrunā ar tiem, ko ar vizuālajiem signāliem devis pārtverošais gaisa kuģis, pārtvertais gaisa kuģis pieprasa tūlītēju paskaidrojumu, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa vizuālos norādījumus. 2.3. Ja kādi norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir pretrunā tiem, kurus pa radio devis pārtverošais gaisa kuģis, pārtvertais gaisa kuģis pieprasa tūlītēju paskaidrojumu, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa dotos radio norādījumus." 6. "Gaiss-gaiss" tipa vizuālie signāli Vizuālie signāli, kas jāizmanto gan pārtverošajam gaisa kuģim, gan pārtvertajam gaisa kuģim, ir izklāstīti šā pielikuma 1. papildinājumā. Ir būtiski, ka gan pārtverošais gaisa kuģis, gan pārtvertais gaisa kuģis stingri ievēro šos signālus un pareizi iztulko otra gaisa kuģa rādītos signālus un ka pārtverošais gaisa kuģis pievērš īpašu uzmanību visiem pārtvertā gaisa kuģa rādītajiem signāliem, kas norāda uz to, ka šis kuģis ir avārijas stāvoklī vai ka nepieciešama steidzama rīcība. 7. Radiosakari starp pārtveršanas vadības struktūrvienību vai pārtverošo gaisa kuģi un pārtverto gaisa kuģi 7.1. Kad veic pārtveršanu, pārtveršanas vadības struktūrvienībai un pārtverošajam gaisa kuģim:
147. a)vispirms jācenšas nodibināt divpusējus sakarus ar pārtverto gaisa kuģi kopīgā valodā avārijas frekvencē 121.5 MHz, izmantojot izsaukuma zīmes attiecīgi "PĀRTVERŠANAS VADĪBA", "PĀRTVĒRĒJS (izsaukuma zīme)" un "PĀRTVERTAIS GAISA KUĢIS, un,
148. b)ja tas neizdodas, jācenšas nodibināt divpusējus sakarus ar pārtverto gaisa kuģi tādā citā frekvencē vai frekvencēs, kādas var būt paredzējusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, vai sazināties ar atbilstošās(-
149. o)pilnvarotās(-
150. o)ATS iestādes (iestāžu) starpniecību. 7.2. Ja pārtveršanas laikā tiek nodibināti radiosakari, bet nav iespējams sazināties kopīgā valodā, jācenšas darīt zināmus norādījumus un būtisko informāciju, izmantojot A-1. tabulā noteiktās frāzes un izrunu, un katra frāze jāpārraida divas reizes. 8. Atturēšanās lietot ieročus Piezīme. ICAO Asamblejas 25. (ārkārtas) sēdē 1984. gada 10. maijā vienprātīgi pieņemot 3.' pantu Starptautiskās civilās aviācijas konvencijā, Līgumslēdzējas valstis ir atzinušas, ka "visām valstīm jāatturas lietot ieročus pret civilās aviācijas gaisa kuģiem lidojuma laikā". Ir bīstami izmantot trasējošās lodes uzmanības piesaistīšanas nolūkā, un tiek sagaidīts, ka tiks veikti pasākumi, lai izvairītos tās lietot, lai netiktu apdraudēta gaisa kuģī esošo cilvēku dzīvība un gaisa kuģa drošība. 9. Pārtveršanas vadības struktūrvienību un gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību saskaņota rīcība Ir būtiski, ka tiek nodrošināta cieša sadarbība starp pārtveršanas vadības struktūrvienību un atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību visu gaisa kuģa, kurš ir vai varētu būt civilās aviācijas gaisa kuģis, pārtveršanas posmu laikā, lai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība tiktu pilnībā informēta par notikumu gaitu un rīcību, kas tiek pieprasīta no pārtvertā gaisa kuģa. A -1. tabula Frāzes PĀRTVEROŠĀ gaisa kuģa lietošanai PĀRTVERTĀ gaisa kuģa lietojamās frāzes Frāze Izruna1 Nozīme Frāze Izruna1 Nozīme CALL SIGN KOL SA-IN Kāda ir jūsu izsaukuma zīme? CALL SIGN KOL SA-IN Mana izsaukuma zīme ir [izsaukuma zīme]. FOLLOW FOL-LO Sekojiet man (izsaukuma zīme2) (izsaukumzīme) DESCEND DEE-SEND Samaziniet augstumu, lai veiktu nosēšanos WILCO VILL-KO Sapratu, izpildu. YOU LAND YOU LAAND Nosēdieties šajā lidlaukā Will comply PROCEED PRO-SEED Varat turpināt lidojumu CAN NOT KANN NOTT Nav iespējams izpildīt REPEAT REE-PEET Atkārtojiet savus norādījumus. AM LOST AM LOSST Nav zināma atrašanās vieta. MAYDAY MAYDAY Esmu briesmās. HIJACK3 HI-JACK Esmu nolaupīts. ZEME (vietvārds) LAAND (vietvārds) I request to land at (vietvārds) DESCEND DEE-SEND Nepieciešams samazināt augstumu. 1 Otrajā ailē zilbes, kas jāuzsver, ir pasvītrotas. 2 Šī norādāmā izsaukuma zīme ir zīme, ko izmanto radiosakaros ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un kas atbilst gaisa kuģa identifikācijas indeksam lidojuma plānā. 3 Var būt apstākļi, kad nedrīkst vai nav vēlams lietot frāzi "HIJACK". B PIEVIENOJUMS. NELIKUMĪGA IEJAUKŠANĀS 1. Vispārīga informācija Turpmāk tekstā minētās procedūras ir paredzētas kā norādījumi gaisa kuģim gadījumā, ja notiek nelikumīga iejaukšanās un gaisa kuģis nav spējīgs par šo faktu paziņot ATS struktūrvienībai. 2. Procedūras 2.1. Ja gaisa kuģa kapteinis nevar doties uz lidlauku saskaņā ar 3. nodaļas 3.7.2. punkta noteikumiem, tad viņam/viņai jācenšas turpināt lidojums pa noteikto ceļa līniju un noteiktajā kreisēšanas līmenī vismaz tik ilgi, līdz ir iespējams par to paziņot ARS struktūrvienībai vai līdz gaisa kuģis nonāk radiolokatora vai ADS-B darbības zonā. 2.2. Ja gaisa kuģim, pret kuru tiek īstenots nelikumīgas iejaukšanās akts, jānovirzās no savas noteiktas ceļa līnijas vai sava noteiktā kreisēšanas līmeņa, un ja nav iespējams pa radiotelefonu sazināties ar ATS, kapteinim, kad vien tas iespējams,
151. a)jācenšas apraidīt brīdinājumus tajā VHF kanālā, kas tiek izmantots, vai VHF avārijas frekvencē, un citos atbilstošos kanālos, ja vien apstākļi gaisa kuģī neprasa citādu rīcību. Kad tas ir izdevīgi un kad to atļauj apstākļi, jāizmanto arī cits aprīkojums, piemēram, gaisa kuģa transponderi un datu posmi, un
152. b)jāturpina lidojums saskaņā ar piemērojamajām īpašajām procedūrām attiecībā uz neparedzētām situācijām lidojuma laikā, ja šādas procedūras ir noteiktas un izsludinātas "Reģionālajās papildprocedūrās" (Doc 7030), vai,
153. c)ja nav noteiktas piemērojamās reģionālās procedūras, jāturpina lidojums līmenī, kas no IFR lidojumos parasti izmantojamajiem kreisēšanas līmeņiem atšķiras par: 1) 150 m (500
154. ft)zonā, kur tiek piemērota minimālā vertikālā distancēšana 300 m (1 000 ft), vai 2) 300 m (1 000
155. ft)zonā, kur tiek piemērota minimālā vertikālā distancēšana 600 m (2 000 ft). Piezīme. Pasākumi, kas jāveic pārtvertajam civilajam gaisa kuģim, attiecībā uz kuru notiek nelikumīgas iejaukšanās akts, ir noteikti šā pielikuma 3.8. punktā. 41. GROZĪJUMI Starptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMI KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU 2. PIELIKUMS Desmitais izdevums, 2005. gada jūlijs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācija 2. pielikuma grozījumu saraksts Spēkā stāšanās datums Piemērošanas datums Desmitais izdevums (ietver Grozījumus Nr. 1 - Nr. 38) 2005. gada 11. decembris 2005. gada 24. novembris Grozījumi Nr. 39 (pieņēmusi Padome 2006. gada 20. februārī) 2006. gada 17. jūlijs 2006. gada 23. novembris Grozījumi Nr. 40 (pieņēmusi Padome 2007. gada 26. februārī) 2007. gada 16. jūlijs 2007. gada 22. novembris Grozījumi Nr. 41 (pieņēmusi Padome 2008. gada 10. martā) x), 1-3. - 1-6., 3-8. nomaināmā lappuse 2008. gada 20. jūlijs 2008. gada 20. novembris Pavadraksts Grozījumi Nr. 41 Starptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMI (Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 2. pielikums) 1. Iestarpiniet 2. pielikumā (desmitajā izdevumā) šādas nomaināmās lappuses, lai iekļautu grozījumus Nr. 41, kas ir piemērojami no 2008. gada 20. novembra:
156. a)
157. x)lappuse - Priekšvārds
158. b)no 1-3. līdz 1-6. lappusei - 1. nodaļa
159. c)3-8. lappuse - 3. nodaļa 2. Šā grozījuma ierakstu reģistrē
160. ii)lappusē. 2. pielikums. Lidojumu noteikumi Priekšvārds Grozīšana Izcelsme Grozījumu saturs Pieņemšana/Apstiprināšana Spēkā stāšanās Spēkā stāšanās Piemērošana 22. Aeronavigācijas komisija Bezpilota brīvie gaisa baloni; paredzamais ierašanās laiks 1981. gada 2. martā 1981. gada 2. jūlijā No 1981. gada 26. novembra 23. (7. izdevums) Aeronavigācijas komisija Civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršana 1981. gada 1. aprīlī 1981. gada 1. augustā No 1981. gada 26. novembra 24. Aeronavigācijas komisija Gaisa kuģa ārējās ugunis 1982. gada 19. martā 1982. gada 19. jūlijā No 1982. gada 25. novembra 25. Aeronavigācijas komisija, Lidlauku, gaisa trašu un zemes līdzekļu (AGA) nodaļas sanāksme

(1981)Definīcijas attiecībā uz augstumu, instrumentālās pieejas procedūru, manevrēšanas teritoriju un kustības zonu, manevrēšanu un manevrēšanas ceļu; frāzes "HIJACK" lietošana civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršanas gadījumā; piezīme attiecībā uz gaisa kuģa nomu, fraktu vai savstarpējo apmaiņu; noteikumi saistībā ar gaisa kuģu kustību pa zemes virsmu un manevrēšanu; 2. sērijas signāli, kurus izmanto helikopteri pārtveršanas gadījumā; mērvienības 1983. gada 21. martā 1983. gada 29. jūlijā No 1983. gada 24. novembra 26. ATS datu apkopošanas, apstrādes un pārsūtīšanas apakškomisijas trešā sanāksme

(1981), Aeronavigācijas komisija Definīcijas; lidojumu plānu saturs; daudzkārtēji lidojumu plāni; ATS datu apmaiņa; izrunas, kas jālieto pārtverošajam gaisa kuģim; radiotelefonijas steidzamības signāla pielīdzināšana

1. pielikuma II sējumā lietotajam; koordinētais universālais laiks (UTC)
2. gada
3. jūnijā
4. gada
5. oktobrī No
6. gada
7. novembra
8. (
9. izdevums) Padome; Aeronavigācijas komisija Civilās aviācijas gaisa kuģu identificēšana un pārtveršana
10. gada
11. martā
12. gada
13. jūlijā No
14. gada
15. novembra
16. Aeronavigācijas komisija "Perona" definīcija; īpašas procedūras, kas izmantojamas nelikumīgas pārtveršanas laikā
17. gada
18. martā
19. gada
20. jūlijā No
21. gada
22. novembra
23. (
24. izdevums) Vizuālo lidojumu noteikumu apakškomisija

(1986), Sekretariāts, Vizuālo līdzekļu apakškomisijas vienpadsmitā sanāksme

(1987); Aeronavigācijas komisija; grozījumi, kas izdarīti pēc

1. pielikuma grozīšanas Gaisa kuģa ekspluatācija jauktās VFR/IFR vidēs; gaisa kuģa kustība pa zemes virsmu un zemes vadības sistēma; nelikumīga iejaukšanās; helikopteri, kurus izmanto kā pārtverošos gaisa kuģus
2. gada
3. martā
4. gada
5. jūlijā No
6. gada
7. novembra
8. Sekundārā novērošanas radara uzlabojumu un sadursmju novēršanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (SICASP/4)

(1989)Definīcijas; gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS)

1. gada
2. februārī
3. gada
4. jūlijā No
5. gada
6. novembra
7. Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšana apakškomisijas septītajā sanāksmē

(1990), Aeronavigācijas komisija, Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas otrā sanāksme

(1992)Definīcijas; manevrēšana pa gaisu; gaisa kuģa distancēšana; civilās aviācijas gaisa kuģu grupas lidojumi kontrolējamā gaisa telpā; automātiskā atkarīgā novērošana

1. gada
2. martā
3. gada
4. jūlijā No
5. gada
6. novembra
7. Aeronavigācijas komisija Piezīme attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmas pārvadāšanas prasībām
8. gada
9. februārī
10. gada
11. februārī -
12. Aeronavigācijas komisija Sakaru atteices procedūras
13. gada
14. februārī
15. gada
16. jūlijā No
17. gada
18. novembra
19. Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas ceturtā sanāksme

(1996), Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšanas apakškomisijas devītā sanāksme

(1996); pēc

1. pielikuma Grozījumiem Nr. 162 Definīcijas; automātiskās atkarīgās novērošanas sistēmas un procedūras; datu apmaiņa starp ATS automatizētajām sistēmām; ATS lietojumprogrammatūras "gaiss-zeme" datu pārraides posmiem; psihoaktīvo vielu lietošana, kas rada problēmas
2. gada
3. martā
4. gada
5. jūlijā No
6. gada
7. novembra
8. Aeronavigācijas komisija, Vizuālo līdzekļu apakškomisijas trīspadsmitā sanāksme

(1997)ATS gaisa telpas klasifikācijas; vizuālo meteoroloģisko apstākļu novērošana; gaidīšanas vieta pie skrejceļa

1. gada
2. martā
3. gada
4. jūlijā No
5. gada
6. novembra
7. Izriet no
8. pielikuma Grozījumiem Nr. 40,
9. pielikuma I daļas Grozījumi Nr. 23 un Nr. 25,
10. pielikuma II un III daļas attiecīgajiem Grozījumiem Nr.
11. un Nr. 7 un
12. pielikuma Grozījumiem Nr. 72 Pārskatītās "gaisa satiksmes vadības struktūrvienības", "pieejas kontroles struktūrvienības", "rezerves lidlauka", "gaisa kuģa apkalpes locekļa", "gaisa kuģa kapteiņa" un "redzamības" definīcijas; redakcionāli grozījumi redakcionāli grozījumi
13. gada
14. martā
15. gada
16. jūlijā No
17. gada
18. novembra
19. Distancēšanas un gaisa telpas drošības apakškomisija (SASP) Pilota procedūras nelikumīgas iejaukšanās gadījumā; redakcionāli grozījumi
20. gada
21. februārī - -
22. (
23. izdevums) Sekretariāts Definīcijas; gaisa kuģu manevrēšanas signāli; sakaru atteices procedūras; pārtveršanas manevri; redakcionāli grozījumi
24. gada
25. februārī
26. gada
27. jūlijā No
28. gada
29. novembra
30. Sekretariāts Pārstrukturēts teksts, lai uzsvērtu gaisa kuģa kapteiņa atbildību par izvairīšanos no sadursmes.
31. gada
32. februārī
33. gada
34. jūlijā
35. gada
36. novembrī
37. Aeronavigācijas komisija Definīcijas un saistītās procedūras ADS-B, ADS-C un ADS-C kontraktam, pilota procedūras nelikumīgas iejaukšanās gadījumā.
38. gada
39. februārī
40. gada 16 jūlijā No
41. gada
42. novembra
43. Sekretariāts, kam palīdzēja Nepieciešamās navigācijas precizitātes un īpašo ekspluatācijas prasību (RNPSOR) izpētes grupa Definīcijas un standarta grozījums, lai saskaņotu nepieciešamās navigācijas precizitātes (RNP) un zonālās navigācijas (RNAV) terminoloģiju ar noteiktas precizitātes navigācijas (PBN) jēdzienu.
44. gada
45. martā
46. gada
47. jūlijā No
48. gada
49. novembra
50. nodaļa
51. pielikums. Lidojumu noteikumi Lidojumu rajona GSV dienests. Gaisa satiksmes vadības dienests kontrolējamiem lidojumiem dispečerrajonos. Zonālā navigācija (RNAV). Navigācijas metode, kas pieļauj gaisa kuģu lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju zemes vai kosmosa aeronavigācijas līdzekļu darbības zonās, autonomo līdzekļu vai to kombinācijas iespēju robežās. Piezīme. Zonālā navigācija ietver noteiktas precizitātes navigāciju, kā arī citus navigācijas veidus, kas neatbilst noteiktas precizitātes navigācijas definīcijai, ATS maršruts. Noteikts maršruts, kas paredzēts gaisa satiksmes plūsmu novirzīšanai pēc vajadzības, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pakalpojumus.
52. piezīme. Terminu "ATS maršruts" lieto, lai apzīmētu gaisa trasi, konsultatīvu maršrutu, kontrolējamu vai nekontrolējamu maršrutu, atlidošanas vai izlidošanas maršrutu u. c.
53. piezīme. ATS maršrutu nosaka ar maršruta tehniskajām prasībām, kas ietver ATS maršruta rādītāju, maršrutu uz nozīmīgiem punktiem (maršruta punktiem) un no tiem, attālumu starp nozīmīgiem punktiem, ziņošanas prasības un, ja tā noteikusi pilnvarotā ATS iestāde, minimālo drošo absolūto augstumu. Automātiskā atkarīgā novērošana - apraide (ADS-B). Līdzekļi, ar kuriem gaisa kuģis, lidlauka transportlīdzekļi un citi objekti var automātiski pārraidīt un/vai saņemt tādus datus kā identifikācija, atrašanās vieta un atbilstošā gadījumā papildu datus apraides režīmā, izmantojot datu pārraides posmu. Automātiskā atkarīgā novērošana - līgums (ADS-C). Līdzekļi, ar kuriem zemes un gaisa kuģu sistēmas, izmantojot datu pārraides posmu, apmainīsies ar ADS-C līguma noteikumiem, nosakot, kādos apstākļos ADS-C ziņojumi varētu tikt pieprasīti un kādi dati var tikt iekļauti ziņojumos. Piezīme. Saīsināto terminu "ADC līgums" bieži lieto attiecībā uz ADS situatīva ziņojuma pārraides līgumu, ADS pieprasījuma ziņojuma pārraides līgumu, ADS periodiska ziņojuma pārraides līgumu vai ārkārtas režīmu. Apakšējās mākoņu robežas augstums. Attālums no zemes vai ūdens virsmas līdz pašam zemākajam mākoņu slānim zem 6000 metriem (20 000 pēdām), kas aizsedz vairāk nekā pusi debess. Pārslēgšanās punkts. Punkts, kurā gaisa kuģis, veicot lidojumu kādā ATS maršruta posmā, kuru nosaka, izmantojot ļoti augstas frekvences visaptverošu diapazonu, no gaisa kuģa aizmugurē esošas radiobākas frekvences pārslēdzas uz nākamo, gaisa kuģa priekšā esošas radiobākas frekvenci. Piezīme. Pārslēgšanās punktus nosaka tā, lai visos izmantojamajos lidojuma augstumos navigācijas ierīcēm nodrošinātu optimālu signāla stipruma un kvalitātes līdzsvaru un nodrošinātu kopēju azimutālās vadīšanas avotu visiem gaisa kuģiem vienā un tajā pašā maršruta posmā. Atļaujas darbības robeža. Punkts, līdz kuram ir spēkā gaisa kuģim piešķirtā gaisa satiksmes vadības atļauja. Dispečerrajons. Kontrolējama gaisa telpa virs noteiktas, ierobežotas zemes platības. Kontrolējams lidlauks. Lidlauks, kurā lidlauka satiksmei tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Piezīme. Termins "kontrolējams lidlauks" norāda, ka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi tiek nodrošināti lidlauka satiksmei, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka pastāv vadības zona. Kontrolējama gaisa telpa. Noteikta izmēra gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atbilstoši gaisa telpu klasifikācijai. Piezīme. Kontrolējama gaisa telpa ir vispārīgs termins, kas ietver ATS gaisa telpu klases A, B, C, D un E saskaņā ar
54. pielikuma 2.
55. punktu. Kontrolējams lidojums. Lidojums, kam nepieciešama gaisa satiksmes vadības atļauja. Dispečera-pilota datu pārraides sakari (CPDLC). Sakaru līdzekļi starp dispečeru un pilotu, izmantojot datu pārraides posmu ATC sakariem. Gaisa satiksmes vadības zona. No zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai kontrolējama gaisa telpa. Augstuma uzņemšana kreisēšanas režīmā. Lidmašīnas kreisēšanas paņēmiens, kura rezultātā, samazinoties lidmašīnas svaram, palielinās absolūtais augstums. Kreisēšanas līmenis. Līmenis, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā. Pašreizējais lidojuma plāns. Lidojuma plāns ar izmaiņām, ja tādas ir, kuras radījušas vēlāk izsniegtas atļaujas. Bīstama zona. Noteikta izmēra gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laika periodos var notikt darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģa lidojumam. Datu pārraides sakari. Sakaru veids, kas paredzēts ziņojumu apmaiņai, izmantojot datu pārraides posmu. Aprēķinātais bremžu paliktņu noņemšanas laiks. Aprēķinātais laiks, kurā gaisa kuģis uzsāks ar izlidošanu saistītu kustību. Aprēķinātais ierašanās laiks. IFR lidojumos - a