← Latvija

Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums apstiprina Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu, kas paredzēts COVID-19 pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo seku mazināšanai un Eiropas ekonomikas noturības stiprināšanai.

Ko tas regulē

Kas tas attiecas

Galvenie punkti

Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 292 Rīgā

  1. gada
  2. aprīlī (prot. Nr. 36
  3. §) Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu
  4. Apstiprināt Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu.
  5. Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna koordināciju ir atbildīga Finanšu ministrija. Ministru prezidents A. K. Kariņš Finanšu ministrs J. Reirs (Ministru kabineta
  6. gada
  7. aprīļa rīkojums Nr. 292) EIROPAS SAVIENĪBAS ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS MEHĀNISMA PLĀNS LATVIJA 2021-2026 Satura rādītājs Saturs Izmantotie termini un saīsinājumi I DAĻA: VISPĀRĪGIE MĒRĶI
  8. Kopsavilkums
  9. Sasaiste ar Eiropas Semestri
  10. Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas visiem
  11. Plāna saskanība un sektorālā koordinācija II DAĻA: REFORMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS KOMPONENTE NR.1: KLIMATA PĀRMAIŅAS UN VIDES ILGTSPĒJA
  12. Komponentes apraksts
  13. Galvenie izaicinājumi un mērķi
  14. Reformu un investīciju apraksts
  15. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi
  16. Pārrobežu un daudzvalstu projekti
  17. Komponentes zaļā dimensija
  18. Komponentes digitālā dimensija KOMPONENTE 2: DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA
  19. Komponentes apraksts
  20. Galvenie izaicinājumi un mērķi
  21. Reformu un investīciju apraksts
  22. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi
  23. Pārrobežu un daudzvalstu projekti
  24. Komponentes zaļā dimensija
  25. Komponentes digitālā dimensija KOMPONENTE
  26. NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA
  27. Komponentes apraksts
  28. Galvenie izaicinājumi un mērķi
  29. Reformu un investīciju apraksts
  30. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi
  31. Pārrobežu un daudzvalstu projekti
  32. Komponentes zaļā dimensija
  33. Komponentes digitālā dimensija KOMPONENTE 4: VESELĪBA
  34. Komponentes apraksts
  35. Galvenie izaicinājumi un mērķi
  36. Reformu un investīciju apraksts
  37. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi
  38. Pārrobežu un daudzvalstu projekti
  39. Komponentes zaļā dimensija
  40. Komponentes digitālā dimensija KOMPONENTE 5: EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJA UN PRODUKTIVITĀTES REFORMA
  41. Komponentes apraksts
  42. Galvenie izaicinājumi un mērķi
  43. Reformu un investīciju apraksts
  44. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi
  45. Pārrobežu un daudzvalstu projekti
  46. Komponentes zaļā dimensija
  47. Komponentes digitālā dimensija KOMPONENTE NR.6: LIKUMA VARA
  48. Komponentes apraksts
  49. Galvenie izaicinājumi un mērķi
  50. Reformu un investīciju apraksts
  51. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi
  52. Pārrobežu un daudzvalstu projekti
  53. Komponentes zaļā dimensija
  54. Komponentes digitālā dimensija III DAĻA: PLĀNA PAPILDINĀMĪBA UN IEVIEŠANA
  55. Priekšfinansējuma pieprasījums
  56. Savienojamība ar citām iniciatīvām
  57. Finansējuma papildināmība
  58. Ieviešana
  59. Konsultāciju process
  60. Kontrole un audits
  61. Komunikācija IV DAĻA: VISPĀRĒJĀ IETEKME
  62. Ekonomiskās un sociālās noturības stiprināšana
  63. Salīdzinājums ar izejas pozīciju Izmantotie termini un saīsinājumi #GovLabLatvia Latvijas valsts pārvaldes inovācijas laboratorija 5G Ļoti ātrdarbīgs fiksēto un mobilo sakaru tīkls AER Atjaunojamie energoresursi AII Augstākās izglītības institūcijas ALTUM AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" AML Anti Money Laundering ANM Atveseļošanas un noturības mehānisms ANM plāns Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns ANMP Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns ANO Apvienoto Nāciju Organizācija AS Akciju sabiedrība ATR Administratīvi teritoriālā reforma BAXE Baltijas valstu kravu rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēma BNA Bioloģiski noārdāmie atkritumi CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra CNG Saspiestā dabasgāze CSP Centrālā statistikas pārvalde DESI indekss Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss DG REFORM Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts DG ECHO TRACK 1 Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta Civilās aizsardzības un humanitārā palīdzības jautājumos programma Civilās aizsardzības prevencijas un gatavības pasākumiem DP 21-27 Darbības programma Latvijai 2021.-2027.gadam Džini koeficients Metode, ar ko mēra ienākumu sadalījuma vienlīdzību EBA Eiropas Biogāzes asociācija EDIC Eiropas Digitālo inovāciju centrs EK Eiropas Komisija EM Ekonomikas ministrija ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība ES Padomes rekomendācijas Padomes ieteikums par Latvijas 2019.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2019.gada stabilitātes programmu un Padomes ieteikums par Latvijas 2020.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020.gada stabilitātes programmu ESF Eiropas Sociālais fonds ETS EU Emmissions Trading System EUR Eiropas Savienības valūta euro FATF Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force) FID Finanšu izlūkošanas dienests FM Finanšu ministrija GMI Garantētais minimālais ienākums GRECO Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (Group of States against Corruption) HPC High Performance Computing Center IAP 27 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam IEM IC Iekšlietu ministrijas Informācijas Centrs IKP Iekšzemes kopprodukts IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IS Informācijas sistēmas IT Informācijas tehnoloģijas IZM Izglītības un zinātnes ministrija KM Kultūras ministrija KNAB Korupcijas noziegumu apkarošanas birojs KPVIS Kohēzijas politikas vienotā informācijas sistēma LESD Līgums par Eiropas Savienības darbību LIAA Latvijas investīciju un attīstības aģentūra LM Labklājības ministrija LNG Sašķidrinātā dabasgāze LV Latvija LVC Latvijas Valsts ceļi LVRTC Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs MFF ES daudzgadu budžets (Multiannual Financial Framework) MK Ministru kabinets MKP Muitas kontroles punkts MOOC Masīvie atvērtie tiešsaistes kursi (Massive Open Online Courses) MVK Mazie un vidējie komersanti NAP 2027 Nacionālais attīstības plāns 2021-2027.gadam NEKP Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam NGA Nākamās paaudzes piekļuve (Next generation access) NILL Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana NILLTPFN Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai NIP Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam NMPD Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NVA Nodrošinājuma valsts aģentūra NVO Nevalstiskās organizācijas OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development) P&A Pētniecība un attīstība P&A&I Pētniecība, attīstība un inovācijas P&I Pētniecība un inovācijas PB Pasaules banka Pēdējās jūdzes pieslēgums Platjoslas interneta pieslēgums no kopējā izbūvētā kabeļa līdz katra klienta mājoklim PISA Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment) PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Rail Baltica Dzelzceļa infrastruktūras projekts, kas paredz cauri trim Baltijas valstīm izbūvēt Eiropas platuma ātrgaitas dzelzceļa līniju REACT-EU Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām RIS3 Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation) RŠV Robežšķērsošanas vietas SAM Specifiskais atbalsta mērķis - "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus SAVA Sekundārā ambulatorā veselības aprūpe SEG Siltumnīcefekta gāze SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SIF Sabiedrības integrācijas fonds SILC EU statistics on income and living conditions SIVA Sociālās integrācijas valsts aģentūra SLO Sabiedriskā labuma organizācijas SM Satiksmes ministrija Sociālie partneri Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības SRAP Strukturālo reformu atbalsta programma SRSS Tehniskā atbalsta instruments (EU Structural Reform Support Service) STEM Science, Technology, Engineering and Mathematics - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes,matemātika TEN-T Eiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network) Triple-helix Trīskāršās spirāles mijiedarbības modelis1 VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VAS Valsts akciju sabiedrība VDD Valsts drošības dienests Via Baltica Eiropas autoceļš, posmā starp Tallinu un Varšavu VID Valsts ieņēmumu dienests VK Valsts kanceleja VM Veselības ministrija VP Valsts policija VP ENAP Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvalde VRS Valsts robežsardze VSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ZIZIMM Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība ZM Zemkopības ministrija ZTAI Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam I DAĻA: VISPĀRĪGIE MĒRĶI
  64. Kopsavilkums

(1)Lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas ekonomikas noturību ir izveidots Atveseļošanās un noturības mehānisms no kura Latvijai indikatīvi varētu būt pieejams 1,963 miljardu eiro finansējums dotāciju formā, no kuriem 1,64 miljardi ir garantēti, bet atlikusī piešķīruma daļa tiks aprēķināta 2023.gadā balstoties uz ekonomisko situāciju ES dalībvalstīs.
(2)Pandēmijas ietekmē Latvijas IKP 2020.gadā kritās par 3.6% un tiek prognozēts, ka ekonomika piedzīvos strauju izaugsmi pēc iedzīvotāju vakcinācijas 2021.gada otrajā pusē uzrādot 3% IKP pieaugumu kopumā. Latvijas ekonomikas kritums līdz šim ir bijis būtiski mazāks nekā tika prognozēts Covid krīzes sākumā. Labāko attīstību noteica gan visai veiksmīgā slimības pirmā uzliesmojuma pārvarēšana 2020.gada pavasarī, gan ekonomikas atbalsta pasākumi un labvēlīgā ekonomikas struktūra, kad ražojošās nozares praktiski nepiedzīvoja izlaides apjomu kritumu. Lielākā negatīvā ietekme uz ekonomikas rādītājiem ir bijusi krīzes tieši skartajām pakalpojumu nozarēm. No IKP izlietojuma puses lejupslīdi 2020.gadā noteica galvenokārt privātā patēriņa kritums, kas bija saistīts ar Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem, kas būtiski samazināja ekonomisko aktivitāti.
(3)Covid-19 krīzes ietekmē daudzām nozarēm apturot un sašaurinot darbību, bezdarba līmenis 2020.gadā paaugstinājās līdz 8,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un bija par 1,8 procentpunktiem lielāks nekā 2019.gadā. Tāpat arī 2021.gadā tiek prognozēts bezdarba pieaugums par 0.2 procentpunktiem. Šāds bezdarba pieaugums ir vērtējams kā mērens gan salīdzinājumā ar vēsturiski augstākajiem bezdarba rādītājiem 2008.-2010.gada ekonomikas krīzes laikā, gan kaimiņvalstu bezdarba līmeņiem. Būtisks darba vietu skaita kritums novērojams Covid-19 krīzes tieši skartajās nozarēs, tajā skaitā izmitināšanā un ēdināšanā, transportā un profesionālo pakalpojumu nozarēs.
(4)Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības labklājību 2020.gadā piešķirtais atbalsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem veidoja 2,1 mljrd. euro jeb 7,3% no IKP. Pašreiz apstiprinātie atbalsta pasākumi paredz, ka atbalsts 2021.gadā būs 1,6 mljrd. euro jeb 5,4% no IKP, tādejādi kopā divos gados veidojot 3,7 mljrd. euro. Neskatoties uz šiem pasākumiem sagaidāms, ka valsts parāda līmenis saglabāsies kā viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.
(5)Kopumā secināms, ka izaicinājumi Latvijas ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un konverģencei ar ES vidējo attīstības līmeni joprojām saglabājas nemainīgi salīdzinot ar pirmskrīzes situāciju- produktivitātes celšana samazinoties darba spēka piedāvājumam. Šajā kontekstā ir būtiskas investīcijas un reformas inovāciju jomā, cilvēkkapitāla stiprināšanā un reģionālo atšķirību mazināšanā. Esošo izaugsmes izaicinājumu analīze un plānotā rīcība ietverta Nacionālajā industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (NIP), kuru īstenošanai tiks novirzīts 64 % no Latvijai pieejamā ANM finansējuma.
(6)NIP ir balstīts uz Nacionālā attīstības plāna izvirzītiem mērķiem, viedo specializācijas stratēģiju, kā arī noturības Stratēģiju Latvijai COVID- 19 krīzes radīto seku mazināšanai (Maijs, 2020), kas nosaka stratēģisku ietvaru ar kompleksu pasākumu kopumu, lai pārvarētu Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī tautsaimniecības pārorientāciju un uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu.
(7)Latvijas izejas stratēģija COVID-19 radītajai krīzei paredz trīs posmus -
(1)stabilizēt,
(2)pārorientēties un
(3)augt. Attēls Nr.1. Latvijas izejas stratēģija COVID-19 radītajai krīzei
(8)Stabilizēšanas fāzē tiek veikts pasākumu kopums, kas vērsts, pirmkārt, uz finanšu situācijas stabilizāciju iedzīvotājiem un uzņēmējiem Covid-19 krīzes apstākļos un vīrusa izplatības ierobežošanu Latvijā. Pārorientēšanās fāzē paredzēts radīt jaunas iespējas uzņēmējiem, iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz inovāciju, digitālo transformāciju, mūžizglītību, orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus. Savukārt izaugsmes fāzē paredzēts izstrādāt vidēja termiņa atbalsta pasākumu kopumu tautsaimniecības transformācijai, kas būtu balstīts preču un pakalpojumu eksporta dinamiskā attīstībā, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi caur produktivitātes pieaugumu, automatizāciju, digitālo transformāciju, atbalstu uzņēmumu izaugsmei un strauji augošām nozarēm un ekosistēmām.
(9)Tieši ekonomikas transformācijas un izaugsmes stadijā gaidāms galvenais ANM plāna pienesums kopējo Latvijas COVID- 19 pārvarēšanas stratēģijas mērķu sasniegšanā. Kā galvenie NIP rīcības virzieni Latvijas attīstībai ir noteikti cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide un eksportspēja, finanšu pieejamība un infrastruktūra. Latvijas ANM plāns sniegs tiešu ieguldījumu visu minēto stratēģijas mērķu sasniegšanā, gan nodrošinot investīciju atbalstu, gan ieviešot būtiskas strukturālās reformas, lai sakārtotu politikas ietvaru konkrētās jomās.
(10)Vienlaikus izstrādājot ANM plānu un izdarot izvēles par konkrētiem ieguldījumiem ir ņemtas vērā arī nozaru attīstības stratēģijas, ES kopējās prioritātes, Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības, kā arī citi ilgtermiņa izaicinājumi, kuri ir traucējuši sasniegt augstāku sociālo un ekonomisko konverģenci.
(11)Apkopojot galvenos stratēģiskos izaicinājumus no nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem, kā arī ES Padomes rekomendācijām 2019. un 2020.gadam, ir izceļami šādi izaicinājumi: ‒ liels SEG emisiju līmenis un mazs atjaunojamo energoresursu īpatsvars transporta sektorā, kā arī zema tautsaimniecības energoefektivitāte; ‒ zema uzņēmumu digitalizācijas pakāpe un digitālo prasmju līmenis pret ES vidējo; ‒ Nepārejoši augsts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir būtisks izaicinājums. 2019.gadā tas bija 27,3%. Nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti - 37,6% (ES - 21,4%), pensionāriem - 53% (ES - 16%). Latvijā ir novērojama arī salīdzinoši augsta ienākumu nevienlīdzība - 2019.gadā Džini koeficients Latvijā bija 35,2 (ES - 30,2); ‒ ievērojamas sociālekonomiskās atšķirības un liela ekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības starp Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem; ‒ ierobežota veselības pakalpojumu pieejamība un nepietiekams finansējums veselības aprūpes sistēmā; ‒ produktivitāte, kas ir tikai 50 % pret ES vidējo, zemi ieguldījumi P&A; ‒ augsts ēnu ekonomikas īpatsvars un zema kapacitāte nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā ‒ Nepietiekama publiskās pārvaldes iestāžu kapacitāte ātru un veiksmīgu reformu ievešanā, nepietiekamas zināšanas publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumu piemērošanā, vēl aizvien liels administratīvais slogs un zems sabiedrības uzticības līmenis valsts pārvaldei.
(12)Iepriekš minēto izaicinājumu risināšanai, Latvija ANM plāna īstenošanai ir izvēlējusies 6 komponentes:
(1)Klimata pārmaiņas un ilgtspēja;
(2)Digitālā transformācija;
(3)Nevienlīdzības mazināšana;
(4)Veselība;
(5)Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma;
(6)Likuma vara. Attēls Nr.2. ANM plāna komponentes
(13)Latvijas ANM plāna struktūra, kā arī komponenšu saturs kopumā sniedz tiešu atbalstu ANM regulējumā noteikto 6 pīlāru sasniegšanā -
(1)Zaļā pāreja
(2)digitālā transformācija,
(3)Gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme
(4)Sociālā un teritoriālā kohēzija,
(5)Veselība un ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība
(6)Nākamās paaudzes, bērnu un jauniešu politika. Vairākas no Latvijas ANM plāna komponentēm precīzi atbilst konkrētu pīlaru ietvaros identificētajiem izaicinājumiem, kamēr atsevišķiem pīlāriem pienesumu sniedz vairākas plāna komponentes (skatīt tabulu 1). Tabula Nr.
  1. ANM plāna komponenšu sasaiste regulējumā noteiktajiem 6 politikas pīlāriem ANM regulējumā noteiktie 6 politikas pīlāri Latvijas ANM plāna komponentes, kuras sniedz ieguldījumu 6 pīlāru mērķu sasniegšanā
  2. Zaļā pāreja Klimata pārmaiņas un ilgstpēja
  3. Digitālā transformācija Digitālā transformācija
  4. Gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, tostarp ekonomiskā kohēzija, darbavietas, produktivitāte, konkurētspēja, pētniecība, attīstība un jauninājumi, kā arī labi funkcionējošs vienotais tirgus ar spēcīgiem MVU Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma Nevienlīdzības mazināšana Klimata pārmaiņas un ilgstpēja Digitālā transformācija Likuma vara
  5. Sociālā un teritoriālā kohēzija Nevienlīdzības mazināšana
  6. Veselība, kā arī ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība, tostarp ar mērķi palielināt reaģēšanas spēju un gatavību krīzēm Veselība Nevienlīdzības mazināšana
  7. Nākamās paaudzes, bērnu un jauniešu politika, tostarp izglītība un prasmes Digitālā transformācija Nevienlīdzības mazināšana Zaļā pāreja
(14)ES līmeņa prioritāšu kontekstā, nozīmīga loma Latvijas ANM plānā veltīta klimata pārmaiņām. Latvijas ANM plāna struktūra paredz ar klimatu un vidi saitītos ieguldījumus koncentrēt atsevišķā komponentē, lai efektīvāk nodrošinātu ANM regulējumā noteikto ieguldījumu slieksni 37% klimata mērķiem. Ņemot vērā, ka attiecīgajai komponentei tiek novirzīti precīzi 37% no Latvijai pieejamā finansējuma, tad plānoti tikai tādi ieguldījumi, kuriem piemērojami 100% ieguldījumu kodi, atbilstoši ANM regulas VI pielikumam.
(15)ANM plāna klimata komponentes pamatā ir 2019.gadā apstiprinātais NEKP. Komponentes ietvaros ir izvirzīti trīs galvenie reformu un investīciju virzieni -
(1)SEG emisiju mazināšanai transporta sektorā,
(2)Energoefektivitātes paaugstināšana un
(3)Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Finansiāli nozīmīgākie ieguldījumi plānoti ilgtspējīgā transporta infrastruktūrā Rīgas un Pierīgas reģionā, energoefektivitātes veicināšanai publiskajā un privātajā sektorā, krīžu reaģēšanas kapacitātes stiprināšanā, kā arī pielāgošanās klimata pārmaiņām. Iepriekš minētie pasākumi ir stratēģiski svarīgi elementi Latvijas NEKP, lai sasniegtu 2030. un 2050.gada klimata mērķus. Attiecībā uz 2030.gada un 2050.gada klimata mērķiem, aprēķināts ANM ietvaros īstenotās reformas un investīcijas indikatīvi varētu nodrošināt - 36 241 t CO2 ekvivalenta samazinājumu gadā, kā arī primārās enerģijas patēriņa samazinājumu 49 814 MWh/gadā.
(16)Visi ANM plānotie ieguldījumi izpilda atbilstošos kritērijus DNSH principam. Proti, nav konstatēts, ka īstenotie pasākumi atstātu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, vai klimatu. Digitālā transformācija
(17)Līdzīgi kā zaļās pārejas pīlāram, arī digitālajai transformācijai ir izveidota atsevišķa ANM plāna komponente, kurai plānots novirzīt regulējumā noteikto ieguldījumu apjomu - 20% no plāna piešķīruma. Visas investīcijas šajā komponentē ir plānotas zem ieguldījumu kodiem, kas sniedz 100% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu.
(18)Digitālās transformācijas komponentei Latvijas ANM plānā ir nozīmīga loma, jo tā sniedz horizontālu atbalstu citu strukturālo reformu ieviešanā un vairāku nacionālo stratēģiju mērķu sasniegšanā. Īpaši jāuzsver ANM investīciju nozīmi Latvijas iedzīvotāju prasmju attīstības kontekstā, jo ANM plāna investīcijas ir paredzētas digitālo prasmju attīstības pasākumiem, aptverot gan pamatprasmes gan stimulējot augsta līmeņa digitālo prasmju attīstības pieeju, gan arī attīstot uzņēmumu digitālās spējas, investējot darbinieku digitālo prasmju uzlabošanā.
(19)Ņemot vērā DESI indeksa rādītājus (2020.), Latvijai nozīmīgākie izaicinājumi ir saistīti ar nepietiekamām iedzīvotāju digitālajām prasmēm visos līmeņos, kā arī salīdzinoši zemo uzņēmumu digitalizācijas līmeni. Vienlaikus ņemot vērā aizvien straujāku tehnoloģiju attīstību būtiskas investīcijas nepieciešamas arī tajos DESI ideksa rādītājos, kuros Latvijai ir salīdzinoši labs sniegums - digitālie publiskie pakalpojumi un interneta pieejamība.
(20)ANM ieguldījumi plānoti valsts pārvaldes digitālajā transformācijā, uzņēmējdarbības sektora digitalizācijā, digitālo prasmju stiprināšanā un 5G infrastruktūras izveidē. Plānotās investīcijas sniegs tiešu ieguldījumu ES Digitālās stratēģijas mērķu sasniegšanā, uzlabojot savienojamību, digitālās prasmes, kā arī sniedzot pienesumu industriālajai stratēģijai un palielinot datu pieejamību biznesam un plašākai sabiedrībai. Saskaroties ar stingriem pulcēšanās ierobežojumiem, Latvijas ANM plānā iekļautie digitālie ieguldījumi stiprinās publisko institūciju un uzņēmumu spēju sniegt pakalpojumus attālināti, kā arī sabiedrības spēju šos pakalpojumus izmantot. Gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme
(21)Produktivitātes paaugstināšana caurstrāvo visas ANM komponentes ar mērķi uzlabot dažādu pakalpojumu efektivitāti, mazinot izdevumus par enerģiju, veicot ieguldījumus pētniecībā, inovācijās un prasmēs, kā arī uzlabojot tiesisko vidi ekonomiskās darbības veikšanai.
(22)Vienlaikus galvenie reformu pasākumi pētniecības un inovāciju kontekstā ir koncentrēti Ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas komponentē. Komponentē plānotie pasākumi paredz palielināt privātos P&A izdevumus, veicot mērķētas publiskās investīcijas, kas sekmētu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, kā arī zināšanu pārnesi tautsaimniecībā, kā arī veikt augstskolu strukturālās pārmaiņas, lai veicinātu izcilību un augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitāti un starptautisko konkurētspēju, tostarp integrāciju starptautiskajos augstākās izglītības un pētniecības tīklos. Papildinoši ieguldījumi pētniecībā un inovācijās paredzēti arī klimata komponentes ietvaros, kur atbalsts tiks novirzīts tādai pētniecībai un produktu izstrāadei, kas vērsta uz ES zaļā kursa mērķu sasniegšanu.
(23)Attiecībā uz iekļaušanas aspektiem, ANM plāna nevienlīdzības mazināšanas komponentē tiek paredzēti ieguldījumi bezdarbnieku mācībām, kas ļaus paplašināt aktīvās nodarbinātības pasākumus, kas tiek finansēti no nacionālā budžeta un citiem ES instrumentiem, kā arī uzlabos Latvijas iedzīvotāju prasmes kopumā.
(24)Saskaņā ar makroekonomiskās modelēšanas rezultātiem ANM plāna ieguldījumi nodrošinās 1,3-1,5% kumulatīvo IKP piegumu, kamēr kopējā ietekme uz nodarbinātību lēšama no 0,63-0,67 procentpunktiem (detalizētu analīzi skatīt ANM plāna IV sadaļā). Sociālā un teritoriālā kohēzija
(25)Visas ANM plānā iekļautās reformas un ieguldījumi ir mērķēti, lai mazinātu pastāvošās sociālās, ekonomiskās un teritoriālās atšķirības. Šajā kontekstā Latvija ir uzsākusi īstenot vērienīgas reformas vēl pirms ANM izveides, kur īpaši izceļama ir administratīvi teritoriālā reforma, kā arī nozīmīgas izmaiņas nodokļu un pabalstu sistēmās ar mērķi mazināt nabadzības risku un uzlabot ne tikai sociālo un veselības pakalpojumu, bet arī katastrofu pārvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem vienlīdzīgā kvalitātē un ātrumā kā pilsētās tā lauku reģionos.
(26)Speciāla uzmanība sociālajai un teritoriālajai kohēzijai ir veltīta ANM plāna nevienlīdzības mazināšanas komponentē. Komponentes mērķis ir mazināt sabiedrības teritoriālo un sociālo nevienlīdzību un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus reģionos, t.sk. sociālo pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību reģionos, sekmējot augstas kvalitātes vispārējās vidējās izglītības nodrošinājumu pašvaldību teritorijās, veicinot mājokļu pieejamību, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai reģionos, nodrošinot atbilstošu un pieejamu ceļu infrastruktūru, ceļot pašvaldību darbības efektivitāti un kvalitāti, ATR mērķu pilnvērtīgai sasniegšanai.
(27)Lielās teritoriālās atšķirības ir arī viens no galvenajiem iemesliem kāpēc Latvija uzrāda sliktus rezultātus tādos Eiropas sociālā pārskata rādītājos, kā ienākumu nevienlīdzība, nodarbinātība. ANM ietvaros plānotās investīcijas nevienlīdzības komponentē sniegs tiešu atbalstu, lai uzlabotu iedzīvotāju iespējas nokļūt uz darbu vai sasniegt pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas. Savukārt atbalsts nacionālas nozīmes augstas pievienotās vērtības industriālo centru izveidei reģionos nodrošinās labi apmaksātu darba vietu izveidi un privāto investīciju piesaisti, tādējādi mazinot nozīmīgās sociāli ekonomiskās atšķirības ar starp Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem. Tāpat atbalsts pašvaldību kapacitātes stiprināšanai uzlabos pašvaldību darbības efektivitāti un kvalitāti administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, kas arī ir būtisks priekšnosacījums reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai. Veselība un institucionālā noturība
(28)Visu ANM komponenšu sekmīgai ieviešanai priekšnosacījums ir pēc iespējas ātra epidemioloģiskās situācijas uzlabošana un veselības sistēmas noturības stiprināšana pret līdzīga rakstura uzliesmojumiem nākotnē. ANM iekļautie pasākumi ir daļa no plašākas veselības aprūpes sistēmas reformas, kuras ietvaros tiek risināti finansējuma, cilvēkresursu pieejamības un kopējās veselības sistēmas efektivitātes jautājumi. ANM paredzētās reformas un saistītie ieguldījumi tiks fokusēti uz infrastruktūras un organizatorisko procesu modernizāciju, kas nodrošinātu augstāku veselības sistēmas noturību un gatavību epidemioloģiskajām krīzēm.
(29)ANM plāna veselības komponentes ietvaros paredzēts īstenot pasākumus, kas stiprinās veselības nozares noturību un pieejamību, attīstot integrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot ārstniecības iestāžu spēju pielāgoties krīžu situācijām, kā arī attīstot uzlabotus pakalpojumu sniegšanas modeļus, t.sk. uzlabojot ārstniecības personu tālākizglītības sistēmu un izveidojot vienotus principus onkoloģijas jomā.
(30)Savukārt attiecībā uz valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanu ANM plānā galvenā uzmanība tiek veltīta jautājumiem, kuri tiešā veidā ietekmē valsts ekonomikas konkurētspēju - ēnu ekonomikas mazināšanu un tiesu sistēmas stiprināšanu.
(31)ANM plāna likuma varas komponentes ietvaros plānots sasniegt vairākus mērķus - veicināt nodokļu iekasēšanu un mazināt ēnu ekonomiku, veicināt tiesiskumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, krāpšanas, finanšu, ekonomisko noziegumu identificēšanas/atklāšanas un tiesu efektivitātes stiprināšanu, kā arī veicināt Latvijas reģionos strādājošo tiesnešu, prokuroru un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) iesaisti un profesionalitāti ekonomisko noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā. Plānots arī veicināt informācijas par nevalstisko organizāciju darbības mērķiem, finanšu un ne finanšu darbības rezultātiem, kā arī finanšu plūsmu centralizēto pieejamību un caurskatāmību, nodrošināt šīs integrētas informācijas analītikas iespējas. Tāpat plānots stiprināt publiskās pārvaldes vērtības, ētikas pamatprincipus, integritāti un profesionalizāciju. 6. Nākamās paaudzes, bērnu un jauniešu politika, tostarp izglītība un prasmes
(32)ANM politikas pīlārs nākamās paaudzes politika ir vienīgais no visiem sešiem pīlāriem, kuram nav veltīta atsevišķa komponente Latvijas ANM plānā. Tas skaidrojams ar faktu, ka būtiskākie ieguldījumi attiecībā uz izglītības attīstību plānoti Kohēzijas politikas ietvarā. ANM investīcijas ir plānotas atsevišķu vidēja termiņa izglītības attīstības politikas uzdevumu īstenošanai, nodrošinot investīciju savstarpēju papildinātību un esošo un plānoto reformu atbalstu.
(33)Latvijas vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā - Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" ir noteikti četri izglītības attīstības mērķi: 1) Kompetenti pedagogi un akadēmiskais personāls, kas paredz uzdevumus izglītības sistēmas galvenā resursa - pedagogu un akadēmiskā personāla attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai; 2) Mūsdienīgs un kvalitatīvs izglītības piedāvājums, kas aptver plānotos uzdevumus formālās izglītības attīstībai visās pakāpēs, sākot ar pirmsskolu un noslēdzot ar augstāko izglītību; 3) Atbalsts ikviena izaugsmei, kur galvenie uzdevumi ir saistīti ar iekļaujošas izglītības pieejas nostiprināšanu un pieaugušo izglītības sistēmas un pieaugušo prasmju attīstību; 4) Efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība, kas izvirza uzdevumus izglītības sistēmas un izglītības iestāžu tīkla efektivitātei un kvalitātei, tostarp, stratēģiskai izglītības iestāžu vadībai, augstākās izglītības pārvaldības attīstībai un kvalitatīvāka vispārējās izglītības iestāžu tīkla izveidei Latvijā.
(34)Aizvien lielāku nozīmi pieaugušo prasmju attīstībā iegūst neformālās izglītības pieeja, kas ir īpaši būtiska caurviju prasmju apguvei un ļauj operatīvi reaģēt uz iedzīvotāju mācību vajadzībām un ātri sasniegt nepieciešamo rezultātu. Tādēļ, lai Kohēzijas politikas un ANM plāna ietvaros plānotajos investīciju pasākumos pieaugušo izglītības nodrošināšanai varētu piedāvāt kvalitatīvas neformālās izglītības programmas, ir paredzēts izstrādāt un normatīvi nostiprināt kopīgus kvalitātes principus neformālās izglītības programmu izstrādei un īstenošanai, ko izmantos gan izglītības iestādes programmu piedāvājuma veidošanai un, kas ļaus publiskajā pasūtījumā pieaugušo mācībām iekļaut kvalitatīvas neformālās izglītības programmas.
(35)Lai nodrošinātu, ka digitālo prasmju uzlabošanas pasākumi ir pieejami visām sabiedrības grupām, ANM plāna investīcijas ir paredzētas arī iedzīvotāju digitālo pamatprasmju attīstībai, kā prioritārās mērķgrupas nosakot iedzīvotājus 45+ bez pamata digitālajām prasmēm un jauniešus, kuriem ir nepietiekamas digitālās prasmes kādā no DESI indeksa komponentēm un tās ir uzlabojamas ar jauniešu neformālās izglītības metodēm.
(36)ANM plāna nevienlīdzības komponentē ir paredzētas arī investīcijas bezdabnieku un bezdarba riskam pakļauto nodarbinato mācību pasākumiem, kas, papildinot ESIF ietvarā plānotās investīcijas nodrošinās mērķētu ieguldījumu veikšanu noteiktu sociālo grupu prasmju uzlabošanā un un virzību uz kopējā rādītāja par pieaugušo līdzdalības palielināšanu izglītībā nodrošināšanu.
(37)ANM plāna investīcijas ir paredzētas arī izglītības attīstības pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu izpildei augstskolu pārvaldības sistēmas attīstībā ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas komponentē, savukārt nevienlīdzības komponentē ir plānots atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla efektivizācijai, tā galvenais mērķis ir nodrošināt izglītības kvalitātes paaugstināšanos un atšķirību mazināšanos skolēnu sniegumā, kas novērots starp mazām un lielām izglītības iestādēm. Kvalitatīvs un ilgtspējīgs vispārējās izglītības iestāžu tīkls ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura īstenošanu un atbilstošu prasmju attīstību skolēniem. 2. Sasaiste ar Eiropas Semestri
(38)ANM viens no priekšnosacījumiem ir, ka dalībvalstu ANM plānos iekļautajām darbībām ir jāadresē 2019. un 2020.gada dalībvalstu specifisko rekomendācijas. Latvijas ANM plāns ir veidots, lai sniegtu pienesumu rekomendāciju ieviešanā, vienlaikus vairāku rekomendāciju ieviešana ir plānota ārpus ANM ietvara, kuru ieviešanā ir panākts nozīmīgs progress.
(39)Izvēloties ANM plānā iekļaujamās reformas un investīcijas netiek izvēlēti tādi pasākumi, kuros rekomendāciju īstenošanā panākts jau būtisks progress un investīcijām, kurām ir ikgadēju izdevumu raksturs. Piemēram, 2020. un 2021.gada valsts budžeta ietvaros ir panāktas nozīmīgas izmaiņas veselības aprūpes pieejamības stiprināšanā, īpaši attiecībā uz medicīnas personu atalgojumu. Tāpat tiek īstenotas pakāpeniskas izmaiņas nodokļa sloga mazināšanā darbaspēkam, novirzot to uz citiem avotiem.
(40)Attiecībā uz 2020.gada rekomendācijām, kurām ir īstermiņa raksturs un kuras ir vērstas uz COVID-19 situācijas stabilizēšanu, tiešs atbalsts no ANM netiek plānots. Proti, terminētais krīzes atbalsts krīzes skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem un citiem instrumentiem.
(41)Zemāk iekļauts apkopojums par galvenajiem veiktajiem pasākumiem
  1. un 2020.gada rekomendāciju ieviešanā: Tabula Nr.
  2. Eiropas Semestra rekomendācijas un to ieviešana 2019.gada rekomendācijas Būtiskākie pasākumi rekomendāciju ieviešanā Fiskālās rekomendācijas 2019 Nodrošināt, ka valdības neto primāro izdevumu nominālā pieauguma temps nepārsniedz 3,5% 2020.gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,5 % apmērā no IKP. Samazināt nodokļus zema atalgojuma saņēmējiem, novirzot tos uz citiem avotiem, jo īpaši kapitālu un īpašumu, un uzlabojot nodokļu saistību izpildi. Nodrošināt efektīvu uzraudzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējuma īstenošanu. 2020.gadā (t.sk. pieņemot 2021.gada budžetu) veikti šādi pasākumi ar mērķi mazināt ienākumu nevienlīdzību un sociālo atstumtību: • Diferencētais neapliekamais minimums palielināts no 230 līdz 300 EUR mēnesī; • Nodokļa atvieglojums par apgādājamiem ir palielināts no 230 uz 250 EUR mēnesī. • Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas samazinātas par 1% (no 35.09% uz 34.09%); • Diferencētais neapliekamā minimuma maksimālais slieksnis palielināts līdz 1800 EUR • Neapliekamais minimums pensijām palielināts līdz 330 EUR mēnesī • Minimālā mēnešalga palielināta līdz 500 EUR • Akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem pakāpeniski pieaugs un tiks indeksētas uzņēmumu vieglo automašīnu nodokļa likmes Sociālā iekļaušana 2019 Novērst sociālo atstumtību, jo īpaši uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu. Uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem, tostarp palielinot līdzdalību profesionālajā izglītībā, apmācībā un pieaugušo izglītībā. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību. Sociālie maksājumi • GMI palielinājums vienai personai no 64 EUR uz 109 EUR (un 76 EUR katrai nākamajai personai mājsaimniecībā) • GMI personām ar īpašām vajadzībām no 128,06 EUR uz 272 EUR • Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze paaugstināta no 80 uz 136 EUR, personām ar īpašām vajadzībām no 122.69 EUR uz 163 EUR: Izglītība un mācības • Dalība pieaugušo izglītībā pieaugusi: no 5,6% 2014.gadā līdz 7,4% 2019.gadā; • Turpinās atbalsta sniegšana nodarbināto pieaugušo dalībai mācībās projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" ietvaros. Līdz 2019.gada beigām Projekta īstenošanas ietvaros mācību aktivitātēs tika iesaistītas kopumā - vairāk nekā 26 tūkst. nodarbināto, t.sk. 5273 personas ar zemu izglītības līmeni; • Noslēdzās Nacionālā Prasmju stratēģijas projekta pirmais - Diagnostikas - posms, publicējot OECD Diagnostikas ziņojumu ar ieteikumiem pieaugušo izglītības un profesionālās izglītības sistēmas uzlabošanai; • Turpinās profesionālās izglītības satura reformas īstenošana. Līdz 2019.gada beigām tika pabeigtas 15 nozaru kvalifikācijas struktūras un ir izstrādāti visi 162 profesiju standarti. Turpinās modulāro programmu un eksāmenu satura attīstība. 8.5.3.SAM ietvaros tiek veikta modulāro programmu aprobācija 54 profesionālajās kvalifikācijās; Turpinās darba vidē balstītu (DVB) mācību pieejas paplašināšana. Līdz 2019.gada 25.oktobrim 29 izglītības iestādes ir īstenojušas 314 profesionālās izglītības programmas DVB formā. DVB īstenošanā tika iesaistīti 469 uzņēmumi, praktiskajās mācībās - 1867 uzņēmumi. Veselības aprūpe: • Par 9,32% palielināts veselības aprūpes budžets salīdzinot ar 2020.gadu • Mediķu atalgojums palielināts vidēji par 23.59% salīdzinot ar 2020.gadu Ieguldījumi 2019 Uz ieguldījumiem vērsto ekonomikas politiku koncentrēt uz inovāciju, cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu, transportu - jo īpaši attiecībā uz tā ilgtspēju - resursu efektivitāti un energoefektivitāti, energotīklu starpsavienojumiem un digitālo infrastruktūru, ņemot vērā reģionālās atšķirības. • 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas ieviešana (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte u.c.) • Pabeigts Latvijas-Igaunijas
  3. Starpsavienojums (CEF) Pārvaldība 2019 Uzlabot publiskā sektora atbildību un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kā arī interešu konfliktu novēršanas režīmu. • Grozījumi likumā par interešu konfliktu 2020.gada rekomendācijas Būtiskākie pasākumi rekomendāciju ieviešanā Ekonomikas atveseļošana 2020 Ievērojot vispārējo izņēmuma klauzulu, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi ierobežotu pandēmijas izplatību, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāko atlabšanu. Kad to pieļaus Ievērojot vispārējo izņēmuma klauzulu, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi ierobežotu pandēmijas izplatību, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāko atlabšanu. Kad to pieļaus ekonomiskie apstākļi, īstenot fiskālo politiku, kas ļaus panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda ilgtspēju un vienlaikus veicinās investīcijas. Stiprināt veselības sistēmas noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiemekonomiskie apstākļi, īstenot fiskālo politiku, kas ļaus panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda ilgtspēju un vienlaikus veicinās investīcijas. Veselības aprūpe: • Par 9,32% palielināts veselības aprūpes budžets salīdzinot ar 2020.gadu Mediķu atalgojums palielināts vidēji par 23.59% salīdzinot ar 2020.gadu Sociālā iekļaušana 2020 Paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu. Mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Sociālie maksājumi • Atbalsts par dīkstāvi visās nodarbinātības formās ir ne mazāks kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro par kalendāra mēnesi • Atbalsts algu subsīdijai darbiniekam 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā • Darbinieki slimo vai darba kolektīvs ir spiests doties karantīnā, valsts apmaksā darbnespējas lapas pirmās 3 dienas. Prasmju apguve • Projektam "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" palielināts finansējums par 21 milj. EUR, kopējam atbalstam programmas ietvaros sasniedzot 46,8 milj. EUR, paplašinot atbalsta saņēmēju loku par 17 tūkst. cilvēku; • Papildu piešķirtā finansējuma ietvaros 2020.gada vasarā tika īstenota papildus attālināto mācību kārta nodarbinātajiem Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai, t.sk. paplašinot nodarbinātām personām pieejamo mācību piedāvājumu ar studiju moduliem vai studiju kursiem augstākās izglītības iestādēs. Paplašināts arī atbalsts sociālajā jomā (mobilitātes atbalsts, samazināts mācību līdzmaksājums tālākizglītības programmām). • No 2017.gada līdz 2020.gada beigām kopumā projektām "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" īstenotas piecas pieteikšanās kārtas un viena attālināto mācību kārta. Mācības kopumā uzsākušas 40,6 tūkst. unikālas personas, tajā skaitā 7,7 tūkst. unikālas personas ar zemu izglītības līmeni. Tiek turpināta attālināto mācību kārtu īstenošana, t.sk. paplašinot mācību piedāvājumu digitālo prasmju attīstībai; • Uzsākta metodiskā materiāla "Ceļvedis pašvaldībām pieaugušo izglītības pārvaldībai" pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoriem darbam ar pieaugušo izglītības jautājumiem; • Lai noteiktu atbalsta pasākumus darba devējiem, t.sk. MVU, darbinieku papildu izglītošanā un attīstītu normatīvo ietvaru šāda atbalsta saņemšanai, IZM iesniedza projekta pieteikumu EK tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros un tas ir atbalstīts. Patlaban notiek sagatavošanas darbi projekta uzsākšanai (projekta īstenošana indikatīvi paredzēta laika periodā no 2021.gada jūnija - 2023.gada jūlijam); Turpinās darbs pie privātas-publiskās partnerības pieaugušo izglītības finansēšanas instrumenta "Prasmju fondi" koncepta izstrādes tā pilotēšanas uzsākšanai nozarēs vai uzņēmumos pēc brīvprātības principa Ieguldījumi 2020 Nodrošināt likviditātes atbalsta pieejamību uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Pasteidzināt labā sagatavotībās stadijā esošo publisko investīciju projektu īstenošanu un rosināt privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atlabšanu. Virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, jo īpaši uz pētniecību un inovāciju, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru. • Apgrozāmo līdzekļu subsīdija komersantiem 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas • Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi • Pašvaldību tiesības noteikt atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus • 150 miljonu EUR papildus aizņemšanās iespējas pašvaldību investīciju projektiem • 75 miljoni investīcijas ceļu infrastruktūrā Finanšu sektora caurspīdīgums 2020 Turpināt darbu pie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas pilnveidošanas. • Apstiprināts pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no
  4. līdz 2022.gadam
(42)Galvenie ES Padomes 2019. un 2020.gada rekomendācijās identificētie izaicinājumi Latvijai:
(43)Klimats (saistītās rekomendācijas - Ieguldījumi 2019, 2020) ES Padome savās rekomendācijās uzsvērusi izaicinājumus klimata un vides ilgtspējas jomā, uzsverot, ka ir jāiegulda lielākas pūles, lai uzlabotu vispārējo energoefektivitāti, jo īpaši mājokļu un transporta nozarēs. (2019; 17.) Latvijai tiek rekomendēts ekonomikas politikā likt uzsvaru uz transporta ilgtspējas un energoefektivitātes problēmām. 2020.gada dokumentā norādīts, ka Latvijas vides ilgtspēja ir atkarīga no sekmīgas virzības uz resursu efektivitātes un energoefektivitātes uzlabošanas, NEKP īstenošanas, īpaši attiecībā uz transportu un ēkām, un vidiskās ilgtspējas apsvērumu integrēšanu ekonomikas nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē. Intermodālā transporta infrastruktūras uzlabošana Rīgā un tās apkārtnē atvieglotu darbaspēka mobilitāti un reizē palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu augošo enerģijas patēriņu. (2020; 21.)
(44)ES Padomes rekomendācijās identificētie izaicinājumi attiecībā uz transporta un mājokļu energoefektivitāti saskan ar Latvijas NEKP 2021.-2030.gadam identificēto. Atbilstoši 43% no Latvijas ANM plāna klimata komponentē iekļautajiem izdevumiem ir fokusēti uz transporta sektora zaļināšanu Rīgas metropoles areālā, kamēr 46% tiks novirzīti energoefetivitātes veicināšanai visos sektoros, kas sniegs tiešu ieguldījumu ES Padomes rekomendāciju izpildē un NEKP mērķu sasniegšanā, kā arī Latvijas industriālās politikas īstenošanā.
(45)Digitālā transformācija (saistītās rekomendācijas - Ieguldījumi 2019, 2020). ES Padomes rekomendācijās vērsta uzmanība arī uz izaicinājumiem, kas Latvijai jāpārvar digitālajā jomā, kur līdztekus labam pārklājumam un plašam digitālo publisko pakalpojumu lietojumam (83% interneta lietotāju izmanto šos pakalpojumus iepretim ES vidējam rādītājam 67%), joprojām tiek norādīts uz zemo darbaspēka digitālo prasmju līmeni, kas ierobežo digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos un inovācijas potenciālu. (2019; 12.) Tiek uzsvērta arī nepieciešamība ar ieguldījumiem risināt būtiskas reģionālās atšķirības mobilitātes un digitālās infrastruktūras jomā. ES Padomes 2020.gada rekomendācijās Latvija ir aicināta uzlabot arī digitālās prasmes, jo tikai 43 procentiem Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir pamata vai augstākā līmenī. Covid-19 radītā ārkārtas situācija ir arī uzskatāmi parādījusi, ka ir nepieciešams attīstīt kvalitatīvu digitālo izglītību un apmācību un visiem izglītojamajiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi tai. (2020; 19.)Eiropas Komisija 2019.gada ziņojumā par Latviju2 ir norādījusi, ka, lai izmantotu digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām, Latvijai ir: • jāuzlabo un jāpaātrina e-pārvalde, sistēmu savietojamība un atvērto datu pieejamība • jāpalielina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, t. sk. atbalsta infrastruktūra un pakalpojumu ieviešana; • jāpalielina e-pakalpojumu sniegšana un to ieviešana, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un pārrobežu kontekstam.
(46)Ņemot vērā identificētos izaicinājumus, kā arī problemātiku, kas iezīmējusies Covid-19 pandēmijas rezultātā, Latvijā tiek plānota valsts pārvaldes digitālā modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, ietverot centralizētus publiskos risinājumus.
(47)Apzinoties izaicinājumus digitālo prasmju jomā, tos paredzēts risināt kompleksi, attīstot gan pamatprasmes iedzīvotajiem, ietverot darbam nepieciešamo prasmju apguvi, gan digitālo prasmju attīstībai uzņēmējdarbībā, tādējādi veicinot digitālo pakalpojumu sniegšanu, kā arī uzlabojot digitālos pakalpojumus pašiem uzņēmējiem, tāpat arī digitālo prasmju uzlabošanai publiskajā pārvaldē un augsta līmeņa digitālo prasmju attīstībai tautsaimniecības attīstībai un IKT speciālistu, tai skaitā, sieviešu īpatsvara palielināšanu, lai sekmētu jaunu, augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu. Ievērojot nepieciešamību pēc digitālo prasmju uzlabošanas sabiedrībā, tiek plānota digitālo mācību un izglītības pārvaldības tehnoloģiju ieviešana visos izglītības līmeņos (ietverot mācību procesa un skolvadības digitalizāciju), kā arī atvērtās zinātnes ieviešana praksē, kas papildināta ar atbilstošām augstākā līmeņa digitālo prasmju apguves programmām.
(48)Rekomendācijas ieviešanu attiecībā uz digitālās infrastruktūras pieejamību visos Latvijas reģionos paredzēts finansēt no 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada Kohēzijas politikas darbības programmām. Piemēram, 2021.-2027.gada Latvijas Kohēzijas politikas darbības programmā tiek plānoti interneta infrastruktūras ieguldījumi 32 miljoni EUR apmērā, lai attīstītu vidējās un pēdējās jūdzes pārklājumu Latvijas reģionos. Demarkācijas nodrošināšanai ANM plāna ietvaros nav iekļautas investīcijas vidējās un pēdējās jūdzes pieslēgumiem.
(49)Visi uzskaitītie ANM plāna pasākumi sniegs tiešu ieguldījumu gan 2019, gan 2020.gada rekomendācijās, kur Latvija aicināta veikt ieguldījumus digitālās pārejas veicināšanai.
(50)Nevienlīdzība (saistītās rekomendācijas - Sociālā iekļaušna 2019, 2020). Eiropas Semestra rekomendācijās kā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem tiek uzsvērta nevienlīdzība starp Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem, kas visuzskatāmāk redzamas kā ievērojamas ekonomiskās atšķirības. Lai gan kopumā Latvija tuvinās ES rādītājiem, ekonomikas snieguma atšķirības starp galvaspilsētas reģionu un citiem reģioniem kopš Latvijas pievienošanās ES nav samazinājušās (2019;17.). Šīs atšķirības saistītas gan ar ienākumu nevienlīdzību starp reģioniem, gan atšķirīgām nodarbinātības iespējām un mājokļu pieejamību, jo sevišķi attiecībā uz neaizsargātākajām sabiedrības grupām. Reģionos bezdarba problēma ir izteiktāka nekā lielajās pilsētās, tomēr vienlaikus uzņēmējiem ir sarežģīti piesaistīt kvalificētus darbiniekus ar atbilstošām prasmēm. Savukārt darbinieku piesaiste no citiem reģioniem ir sarežģīta cenas ziņā pieejamu mājokļu nepietiekamības dēļ, gan arī mobilitātes problēmu rezultātā.
(51)Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir būtisks izaicinājums, 2019.gadā tas bija 27,3%. Nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti - 37,6% (ES - 21,4%), pensionāriem - 53% (ES - 16%). Latvijā ir novērojama arī salīdzinoši augsta ienākumu nevienlīdzība - 2019.gadā Džini koeficients Latvijā bija 35,2 (ES - 30,2)3.
(52)Saistībā ar sociālās un teritoriālās nevienlīdzības mazināšanu Latvijas valdība ir uzsākusi divu nozīmīgu reformu īstenošanu - Administratīvi teritoriālā reformu un garantētā minimālā ienākuma reformu, kā arī veikusi izmaiņas nodokļu politikā.
(53)Viena no galvenajām problēmām, kas identificēta Covid-19 krīzes laikā, ir nepietiekama sociālā aizsardzība lielai sabiedrības daļai, kas neļāva saņemt pietiekamu atbalstu dīkstāves laikā. No 2021.gada 1.jūlija tiks ieviests minimālais Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) objekts tiem darba ņēmējiem, kuru mēneša ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo algu. Minimālais VSAOI objekts tiks noteikts minimālās algas apmērā (500 EUR mēnesī). Tāpat tiks reorganizēts mikrouzņēmumu nodokļa režīms, palielinot nodokļa likmi un nosakot, ka par visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem (izņemot vienīgo īpašnieku) būs jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Tāpat mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu no jauna vairs nevarēs iegūt sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kā arī reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Jāņem vērā, ka līdz ar likmes celšanu turpmāk vairs netiks noteikts algu ierobežojums (iepriekš 720 euro mēnesī), kas, savukārt, režīmu padarīs pievilcīgāku un elastīgāku atalgojuma ziņā. Minētās izmaiņas attieksies uz aptuveni 40 tūkst. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un 80 tūkst. tajos nodarbinātajiem, kā rezultātā prognozēts budžeta ieņēmumu palielinājums 2021.gadā par 21,2 milj.euro, 2022.gadā par 21,7 milj.euro un 2023.gadā par 23,4 milj.euro.
(54)Savukārt, lai nodrošinātu minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu un adekvātuma palielināšanu, no 2021.gada 1.janvāra palielināti vairāki minimālo ienākumu sliekšņi gan pašvaldību sociālās palīdzības nodrošināšanai, gan arī valsts noteiktiem pabalstiem un pensijām4: • paaugstināts GMI līmenis no 64 EUR uz 109 EUR pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā (20% no ienākumu mediānas) un 76 EUR katrai nākamajai personai mājsaimniecībā (koeficients 0,7 no pirmās personas); • paaugstināts trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, nosakot to 50% no ienākumu mediānas. Tā rezultātā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 272 EUR pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 EUR katrai nākamajai personai mājsaimniecībā (līdz šim 128,06 EUR personai mēnesī); • maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnim noteikts tā maksimālais apmērs 80% apmērā no ienākumu mediānas, kā arī palielināts ienākumu slieksnis, atbilstoši kuram mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu. Tā rezultātā maksimālais maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 436 EUR pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 EUR katrai nākamajai personai mājsaimniecībā (līdz šim nebija noteikts maksimālais maznodrošinātās personas ienākumu slieksnis); • Noteikts vienots tiesiskais regulējums mājokļa pabalsta nodrošināšanai, nosakot konkrētas ar mājokli saistītas izdevumu pozīcijas un to minimālās normas, kuras tiks izmantotas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai. Saeimā ir iesniegts priekšlikums, paredzot, ka tas stāsies spēkā no 01.07.2021.; • Paaugstināts minimālās vecuma pensijas apmērs - minimālā vecuma pensijas aprēķina bāze noteikta 136 EUR apmērā (25% no ienākumu mediānas) pašreizējo 80 EUR vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības 163 EUR (30% no ienākumu mediānas) līdzšinējo 122,69 EUR vietā. Minimālo vecuma pensiju par katru apdrošināšanas stāža gadu nosaka, piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei koeficientu - 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. Tādējādi tiks garantēts, ka minimālā pensija nebūs mazāka par 149,60 EUR. Palielinot minimālo vecuma pensiju apmērus, paaugstināsies apbedīšanas pabalstu un pabalstu pārdzīvojušajam laulātajam apmēri. Izmaiņas skars aptuveni 31 tūkst. personu mēnesī; • Paaugstināts minimālās invaliditātes pensijas apmērs. III grupas invaliditātes pensijas apmērs noteikts 25% no ienākumu mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30% no ienākumu mediānas. Savukārt I un II grupas invaliditātes pensijas apmēru noteikts kā 25% no ienākumu mediānas vai personām ar invaliditāti kopš bērnības -30% no ienākumu mediānas, piemērojot koeficientu 1,6 - I grupas invaliditātes gadījumā un koeficientu 1,4 - II grupas invaliditātes gadījumā; • Palielinot minimālo invaliditātes pensiju apmērus, paaugstināsies pabalstu pārdzīvojušajam laulātajam apmēri invaliditātes pensijas saņēmēja nāves gadījumā. Izmaiņas skars vidēji 45 tūkst. personu mēnesī; • Palielināts atbalsts bērniem apgādnieka zaudējuma gadījumā gan minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem - bērni līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) saņems 136 EUR (25% no ienākumu mediānas) līdzšinējo 92,5 EUR vietā, tostarp arī bērni ar invaliditāti līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) līdzšinējo 106,72 EUR vietā, savukārt bērni no septiņu gadu vecuma apgādnieka zaudējuma gadījumā saņems 163 EUR (30% no ienākumu mediānas) līdzšinējo 111 EUR vietā; • paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti; • Iepriekšminēto izmaiņu ieviešanai minimālo atbalsta sliekšņu paaugstināšanai plānotais valsts pamatbudžets: 2021.gadā - 70,9 milj. EUR, 2022.gadā - 71 milj. EUR. 2023.gadā - 71 milj. EUR. Izmaiņas skars vidēji 20 tūkst. personu mēnesī.
(55)Attiecībā uz sociālo iekļaušanu ANM plānā paredzētie ieguldījumi un reformas fokusēsies uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu dažādām sabiedrības grupām, īpaši, mazaizsargāto grupu iekļaušanu sabiedrībā un darba tirgū. Papildus plānoti ieguldījumi skolu tīkla optimizācijai, ar mērķi uzlabot izglītības kvalitāti un mazināt skolēnu sniegumu atšķirības starp pilsētu un lauku vidusskolām. Ņemot vērā, ka plānoti ieguldījumi sniedz tiešu pienesumu cilvēku prasmju uzlabošanā.
(56)Jautājumus, kas saistīti ar sociālo mājokļu pieejamību plānots risināt 2021.-2027.gada Kohēzijas politikas ietvarā, kur sociālo mājokļu attīstībai indikatīvi ir plānots atbalsts 60 miljonu EUR apmērā.
(57)Savukārt kontekstā ar teritoriālo nevienlīdzību Latvijā 2020.gadā parlaments ir apstiprinājis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, uzsākot aktīvo fāzi administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā, samazinot pašvaldību skaitu 119 uz 42 ar mērķi izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Notiek darbs pie reformas īstenošanas - pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, ir izstrādāta Metodika jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai pēc 2021.gada 1.jūlija, pašvaldībām tiek nodrošināts pastāvīgs metodisks atbalsts pašvaldību darbības un attīstības plānošanas jomā, izstrādāts un Ministru kabinetā 2021.gada 4.martā atbalstīts likumprojekts "Pašvaldību likums", tiek risināts jautājums par reģionālo pārvaldes līmeņa funkcionālo pilnveidošanu, tiek sniegts valsts atbalsts, lai atbalstītu jaunu kopīgu attīstības plānošanas dokumentu un administratīvo un organizatorisko struktūru plānu izstrādi. Nepieciešams turpināt likumprojetka saskaņošanu ar visām iesaistītajām pusēm. Plānots, ka likumprojekts tiks pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā 2023.gadā. Līdz ar reformu paredzēts risināt arī ar iedzīvotāju teritoriālo nevienlīdzību saistītās problēmas, proti, ekonomiskās situācijas uzlabošanai reģionos nepieciešams veicināt uzņēmēju piesaisti reģioniem, nodrošinot gan publisko infrastruktūru, kas nepieciešama attiecīgo reģionu uzņēmējiem, gan uzlabojot fizisko piekļūstamību sociālās, izglītības, veselības, kultūras u.c. jomu pakalpojumiem jaunizveidoto administratīvo teritoriju ietvaros, kā arī piesaistot trūkstošo darbaspēku, veicinot īres mājokļu būvniecību. Biznesa veicināšana reģionos neapšaubāmi sniegs būtisku ieguldījumu, reģionu ekonomiku stimulēšanā, attiecīgi arī uzlabojot pašvaldību nodokļu ieņēmumus un spēju iedzīvotājiem sniegt kvalitatīvus pakalpojumus.
(58)Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus ANM ietvaros tiek plānoti ieguldījumi ilgtspējīgos un integrētos sasniedzamības uzlabošanas risinājumos, cenas ziņā piejamu īres mājokļu attīstībā, kā arī nacionālās nozīmes reģionālajos industriālajos parkos.Visi minētie investīciju virzieni un administratīvi teritoriālā reforma kopumā ir skaskanīga ar ES Padomes rekomendācijās pausto attiecībā uz pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu un nepieciešamajiem ieguldījumiem teritoriālās nevienlīdzības mazināšanai. Būtiski atzīmēt, ka nacionālo industriāloparku attīstība ir stūrakmens nacionālās industriālās politikas mērķu sasniegšanai reģionos.
(59)Veselība (saistītās rekomendācijas - Sociālā iekļaušna 2019, ekonomikas atveseļošana 2020). Veselības aprūpes sistēmas nepietiekamā pieejamība un kvalitāte, t.sk. personāla trūkums jau ilgstoši ir bijusi problēmjoma Latvijā, uz ko norādījusi arī ES Padome un EK. 2019.gada Padomes rekomendācijās teikts, ka veselības aprūpei paredzētais publiskais finansējums joprojām krietni atpaliek no ES vidējā rādītāja. Savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei ir ierobežota. Tāpat tiek uzsvērts, ka Latvijā ir vērojams veselības aprūpes nozares darbaspēka, jo īpaši medmāsu, trūkums, kas kavē valsts veselības aprūpes sniegšanu un apdraud veselības aprūpes reformu sekmīgumu. (2019; 15.) Minētās problēmas jo sevišķi ir saasinājusi Covid-19 pandēmijas radītā krīze un tās pastiprinātais darbinieku un materiālo resursu trūkums.
(60)Vienlaikus būtiski atzīmēt, ka Latvija ir veikusi nozīmīgas darbības veselības aprūpes stiprināšanai. Laika periodā no 2017.-2021.gadam Latvijas valdības ir mērķtiecīgi novirzījušas resursus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai, kas ir pieaudzis par 42%. Tāpat veselības aprūpes izdevumu īpatsvars kopējos valdības izdevumos ir palienājies par 2,9%, kamēr attiecībā pret IKP īpatsvars ir paudzis par 1,5%. Tabula Nr.3. Vispārējās valdības izdevumi veselībai Vispārējās valdības izdevumi veselībai Faktiskie izdevumi Novērtējums* Prognoze** 2017 2018 2019 2020 2021 Kopējie vispārējās valdības izdevumi, miljoni EUR 10 439 11 471 11 697 13 115 12 962 Kopējie vispārējās valdības izdevumi veselības aprūpei, miljoni EUR 947 1172 1292 1 458 1 618 % no kopējiem vispārējās valdības izdevumiem 9.6% 10,2% 11,0% 11,1% 12,5% % no IKP 3.5% 4% 4,2% 4,9% 5,2%
(61)2020.gadā vidējā darba samaksa ārstniecības personām tarifā tika palielināta par 10%, salīdzinot ar 2019.gadu, bet rezidentiem par 20%. Minimālā darba samaksa ārstiem 2020.gadā tika palielināta par 108 EUR (no 1079 EUR uz 1187 EUR) un medicīnas māsām par 71 EUR (no 714 EUR uz 785 EUR). Atalgojuma pieaugums tiks nodrošināts arī 2021.gadā - vidējā darba samaksa ārstniecības personām tarifā tiks palielināta vidēji par 25,4%, tas ir, minimālā darba samaksa ārstiem palielināta par 302 EUR (no 1187 EUR uz 1489 EUR), bet medicīnas māsām par 200 EUR (no 785 EUR uz 985 EUR).
(62)Veselības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju 2019.gada novembrī ir uzsākusi darbu pie ārstniecības personu atalgojuma modeļa izstrādes, kā rezultātā tika noteikta katrai ārstniecības personu amata vērtībai atbilstoša mērķa alga un izstrādāts pilna laika ekvivalenta koncepts, kura ietvaros tika definēts, kādas darbības veicamas ārstniecības personai vienas slodzes ietvaros, par kuru maksājama mērķa alga.
(63)Ņemot vērā, ka izdevumiem saistībā ar veselības aprūpes finansēšanu ir ilgtermiņa raksturs ar ikgadējām izmaksām, tad pasākumus attiecībā uz pakalpojuma klāsta palielināšanu un veselības personāla pieejamību plānots īstenot ārpus ANM plāna ietvara.
(64)Balstoties un iepriekš minēto, kā arī apstākli, ka esošā un iespējamās nākotnes pandēmijas primāri dod triecienu tieši pa veselības aprūpes sistēmu, ir būtiski krīzes pārvarēšanai paredzēto ANM finansējumu novirzīt krīžu gatavības uzlabošanai. Eiropas Semestra rekomendācijās adresēto veselības jomas izaicinājumu pārvarēšanai Latvijā paredzēts īstenot visapterošu veselības aprūpes modeļa maiņu universitāšu un reģionālo slimnīcu integrēšanai un uz pacientu vērstas veselības aprūpes ieviešanai, uzlabot vides pieejamību medicīnas iestādēs, kā arī īstenot medicīnas izglītības sistēmas attīstības modeļa ieviešanu, sniedzot ieguldījumu speciālistu trūkuma problēmas risināšanā.
(65)Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma (saistītās rekomendācijas - Ieguldījumi 2019, Ieguldījumi 2020). Kā vairākkārt norādījusi ES Padome un EK, Latvija kopumā maz iegulda pētniecībā un izstrādē, un tai ir ievērojams investīciju deficīts inovāciju jomā. 2019. gadā pētniecībai un izstrādei paredzēto Latvijas izdevumu īpatsvars bija viens no zemākajiem ES5, un pēdējo desmit gadu laikā šis rādītājs būtiski nav mainījies. (2019; 16.) Latvijai tiek rekomendēts uz ieguldījumiem vērsto ekonomikas politiku koncentrēt t.sk. uz inovāciju. 2020.gada rekomendāciju dokumentā teikts, ka, lai tiktu galā ar izaicinājumiem saistībā ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, ir vajadzīgas investīcijas ekonomikas diversifikācijā un modernizācijā. Ekonomiku jāpadara konkurētspējīgāku, tostarp stiprinot investīcijas pētniecībā, inovācijā un cilvēkkapitālā, un zaļās pārejas sociālekonomisko izmaksu mazināšanā. (2020; 21.)
(66)Ņemot vērā Covid-19 krīzes radītos izaicinājumus uzņēmējdarbības sektorā, Latvija tiek aicināta rosināt privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atlabšanu. (2020; 3.). Tiek norādīts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk jābalstās uz zinātnesietilpīgām darbībām. Investīcijas pētniecībā un inovācijā veicinātu uzņēmumu konkurētspējas paaugtināšanos, produktivitātes un eksportspējas celšanu, kā arī stabilizētu tautsaimniecības ekonomisko lejupslīdi un veicinātu ekonomikas pārorientēšanos turpmākajos gados.
(67)Uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai un produktivitātes veicināšanai paredzēts izmantot granta instrumentu jaunu produktu attīstībai un ieviešanai tirgū (ieskaitot eksporta tirgus), tai skaitā pētniecības un rūpniecības sektora sadarbības projektiem.
(68)Ņemot vērā ekonomikas transformācijas nesaraujamo sasaisti ar izglītības, jo sevišķi augstākās izglītības jomu, EK 2019.gada ziņojumā (38.lpp.) norādīts uz augstākās izglītības sadrumstalotību, kā arī tās negatīvo ietekmi uz kopējo augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti. 2020.gadā IZM ir uzsākusi reformu, kas paredz augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņu, paredzot augstskolu padomju izveidi, to kompetencē nododot augstskolas autonomijas un labas pārvaldības principu īstenošanu, kā arī atbildību par augstskolas stratēģisko un finanšu vadību un saimniecisko darbību. Reformas ieviešanu paredzēts pabeigt līdz 2027.gadam un tās īstenošanai nepieciešams veikt virkni ieguldījumu cilvēkkapitāla attīstīšanai un stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, atbilstošu studiju programmu izveidei, kā arī akadēmiskā un zinātniskā personāla ataudzes nodrošināšanai, ko paredzēts nodrošināt, izmantojot ANM resursus, vienlaikus kā priekšnosacījumu atbalsta saņemšanai izvirzot konsolodicijas pasākumus.
(69)Likuma vara (saistītās rekomendācijas - Fiskālie aspekti
(2019), Finanšu sektora caurspīdīgums
(2020)) ANM Likuma varas komponentes ietvaros tiesiskuma stiprināšanai un publiskās pārvaldes modernizācijai tiek paredzēti vairāki rīcības virzieni.
(70)Viena no rekomendācijām ar augstu nozīmīgu Latvijai pēdējos gados ir bijusi saistīta ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu.
(71)Šajā kontekstā ir paveikts būtisks darbs attiecībā uz finanšu sektora reformu, lai nodrošinātu tā caurspīdīgu, ilgtspējīgu un drošu darbību Latvijā un atgūtu labu starptautisko reputāciju.
(72)2019.gadā tika apstiprināta virkne normatīvo aktu, tai skaitā Saeimā 2019.gada 13.jūnijā pieņemti finanšu sektora "kapitālā remonta" likumprojekti (t.sk. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus likumā, Grozījumi Kredītiestāžu likumā un Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā), kuru rezultātā notiek nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektorā: ‒ ir konceptuāli mainīta Finanšu izlūkošanas dienestam sniedzamo aizdomīgo darījumu ziņošanas kārtība, paplašināts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektu loks, tajā iekļaujot maksātnespējas procesa administratorus, iestrādāti nosacījumi, kas piešķir Uzņēmumu reģistram (UR) lielākas pilnvaras iesniegtās informācijas izvērtēšanā un sekmēs tiesībsargājošo iestāžu savlaicīgu informēšanu par uzņēmumu nepatiesi sniegtajām ziņām UR, t.sk. nepatiesu ziņu sniegšanu vai ziņu nesniegšanu par patieso labuma guvēju; ‒ ieviesta procedūra par augsta riska komersantu izslēgšanu no UR, kā arī noteiktas skaidrākas klienta izpētes prasības sadarbībai ar augsta riska trešajām valstīm un ieviesta kārtība proliferācijas finansēšanas novēršanai; ‒ noteiktas prasības datu precīzai identifikācijai un pārbaudei, ņemot vērā jauno tehnoloģiju attīstību un maksājumu digitalizāciju. 2020.gada 1.jūlijā stājās spēkā "Grozījumi Kontu reģistra likumā", kas paredz, ka ziņu sniedzēji iekļaušanai kontu reģistrā sniedz arī ziņas par individuālā seifa pakalpojuma saņēmējiem, nodrošinot, ka dati, kas ļauj identificēt vienai personai piederošus kredītiestādes un maksājumu kontus un individuālos seifus, ir atbilstoši apkopoti un savlaicīgi pieejami finanšu izmeklēšanas iestādēm un citām kompetentajām iestādēm.
(73)2019.gada decembrī Moneyval plenārsēdē tika izskatīts "Latvijas tehniskās atbilstības progresa ziņojums", kurā sniegta informācija un ekspertu novērtējums par Latvijas paveikto normatīvā ietvara pilnveidošanā, lai tas atbilstu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 40 rekomendācijām. Pēc progresa ziņojuma izvērtēšanas no 40 FATF tehniskās atbilstības rekomendācijām 7 novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties atbilstošas.
(74)Lai turpinātu stiprināt Latvijas NILLTPFN sistēmu un uzsāktās reformas 2019.gada 17.decembrī MK tika apstiprināts "Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam". Šobrīd turpinās tajā paredzēto pasākumu īstenošana.
(75)Lai arī EK 2020.gada ziņojumā par rekomendāciju ieviešanu uzsvērts Latvijas būtiskais progress minētās jomas sakārtošanā,tomēr joprojām jāpievērš uzmanība šo pasākumu efektīvai īstenošanai, tiklīdz tie būs pieņemti. Visbeidzot, ir jāpalielina arī tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu spējas. (10.) Latvijai 2019. un 2020.gada dokumentos rekomendēts Nodrošināt efektīvu uzraudzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējuma īstenošanu, kā arī turpināt darbu pie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas pilnveidošanas (2020; 4.). Izstrādātajā rīcības plānā minētās galvenās prioritātes cita starpā ietver uz risku balstītas uzraudzības pastiprināšanu, nepieciešamo cilvēkresursu nodrošināšanu uzraudzības iestādēm un efektīvas informācijas apmaiņas un sadarbības nodrošināšanu starp izmeklēšanas iestādēm ar privāto sektoru.
(76)Izrietoši ANM ietvaros plānots turpināt darbu pie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas stratēģijas ieviešanas, reformējot ekonomisko noziegumu identificēšanā, izmeklēšanā un iztiesāšanā iesaistīto tiesībaizsardzības institūciju sadarbību, informācijas apmaiņu un apmācību sistēmu, vienlaikus stiprinot to tehnisko kapacitāti. Papildus plānots izstrādāt vienotu sabiedriskā labuma organizāciju komunikācijas platformu un caurspīdīgu finansēšanas sistēmu.
(77)Vairāku gadu garumā viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir ēnu ekonomikas mazināšana. Saskaņā ar ēnu ekonomikas monitoringa rezultātiem, nozīmīgākie izaicinājumi saglabājas attiecībā uz darbaspēka nodokļu iekasēšanu. Ekonomikas darbaspēka nodokļu sloga mazināšana ir nostiprināta valdības deklarācijā, tāpēc ik gadu tiek veikti pasākumi, lai pakāpeniski īstenotu šo prioritāti. Arī Covid-19 krīzes laikā uzmanība joprojām tiek vērsta uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, caur nodokļu politikas pasākumiem sniedzot atbalstu iedzīvotājiem. Lai pārnestu darbaspēka nodokļu slogu uz citiem nodokļiem, 2020.gadā tika paaugstinātas nodokļa likmes dažādām akcīzes nodokļa, izložu un azartspēļu nodokļa un dabas resursu nodokļa kategorijām. Savukārt, 2021.gadā tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, dabas resursu nodokļa likmes, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes, kā arī tika pārskatītas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes, kas daļēji kompensēja darbaspēka nodokļu plaisas mazināšanu.
(78)Turpinot darbaspēka nodokļu plaisas samazināšanu un konkurētspējas veicināšanu ar pārējām Baltijas valstīm, ar 2021.gada 1.janvāri VSAOI likme tika samazināta par 1 procentpunktu, t.i., no 35,09% uz 34,09% (darba devējam no 24,09% uz 23,59%, darba ņēmējam no 11% uz 10,5%), kā arī no 1200 euro uz 1800 euro mēnesī tika palielināts ienākumu līmenis, līdz kuram tiek piemērots ar IIN neapliekamais minimums. Ar 2021.gada 1.janvāri pensionāru neapliekamais minimums ir paaugstināts par 30 euro mēnesī (no 300 uz 330 euro), kā arī valstī noteiktā minimālā alga paaugstināta par 70 euro mēnesī (no 430 uz 500 euro).
(79)ANM plānā rekomendācijas ieviešanu attiecībā uz nodokļu saistību izpildes uzlabošanu, plānots atbalstīt īstenojot pasākumus stiprinot Valsts ieņēmu dienesta analitiskās spējas ar dažādiem digitāliem risinājumiem,kā arī muitas un robežsardzes kapacitāti.
(80)Papildus 2019.gada rekomendācijās īpaši uzsvērta nepieciešamība uzlabot publiskā sektora pārskatatbildību un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kā arī interešu konfliktu novēršanas režīmu (2019; 4.). Papildus secināts, ka joprojām valda uzskats, ka valdības lēmumu pieņemšanu ietekmē favorītisms, bet iepirkumu procesā ir iespējama korupcija, ko ietekmē pārredzamības trūkums, jo īpaši pašvaldībās, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumos (18.). Savukārt EK 2019.gada ziņojumā par rekomendāciju ieviešanu attiecībā uz efektīvas Kohēzijas politikas īstenošanas priekšnosacījumiem un mērķu sasniegšanu Latvija tiek aicināta uzlabot publiskā iepirkuma sniegumu, jo īpaši, tiecoties samazināt "vienas aploksnes" izmantošanas līmeni un uzlabojot e-pakalpojumus un pārredzamāku iepirkumu pašvaldību līmenī.
(81)Šajā kontekstā ANM ietvaros plānots stiprināt valsts un pašvaldību institūciju kapacitāti un cilvēkresursu profesionalizāciju, īpaši fokusējoties uz Eiropas Semestra procesā identificētajiem trūkumiem - interešu koflikta režīma uzlabošana un iepirkumu pārvaldības kvalitāte valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, integritātes un pretkorupcijas novērtējuma uzlabošana, kā arī publiskās pārvaldes inovāciju ekosistēmas attīstība nolūkā līdzsvarot valsts un pašvaldību institūciju izaugsmi, modernizāciju un darbības efektivitāti.
(82)Lai risinātu Eiropas Semestra procesa ietvaros identificētos izaicnājumus, kā arī nacionālās vajadzības, ir izveidots ANM plāna reformu un ivestīciju piedāvājums. Tabula Nr.
  1. Latvijas ANM plāna ieguldījumu sasaiste ar dalībvalstu specifiskajām rekomendācijām un ES flagmaņa iniciatīvām ANM plāna komponentes un elementi ANM finansējuma garantētā daļa, EUR Reformas Atskaites punkti (milestones) un būtiskākie mērķi Rekomendācija ES flagmaņa iniciatīvas Klimata pārmaiņas un ilgtspēja 676 207 000 Emisiju samazināšana transporta sektorā 295 482 000 Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana 295 482 000 Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana: • Sabiedriskā transporta reforma RMA. Viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls (dzelzceļš kā mugurkauls) ar vienotu un saskaņotu kustības sarakstu, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā RMA: • Sagatavots 'Integrēts RMA sabiedriskā transporta plāns līdz 2040.gadam' (izstrādāts 31.12.
  2. un apstiprināts 31.12.2023.), RMA SUMP sastāvdaļa; • Izveidota tehnoloģiskā platforma biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un reāllaika pasažieru informācijas sistēma (31.12.2023.) • Veiktas izmaiņas un uzlabota pieeja pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (31.12.2023.) un ieviests jauns, uzlabots institucionālais pārvaldības modelis (31.12.2025.) Ieguldījumi 2019,2020 Enerģētikas uzlabošana Energoefektivitātes uzlabošana 311 128 000 Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu 57 282 000 - Primārās enerģijas samazinājums daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti - 10 064 MWh/gadā Ieguldījumi 2019,2020 Renovācija Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās. 23 956 000 - Primārās enerģijas samazinājums publiskajās ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti - 4321 MWh/gadā Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā 120 586 000 - • Primārās enerģijas patēriņa samazinājums - 12 000 MWh/gadā; • Programmas ietvaros izstrādātu jaunu ar klimata mērķu sasniegšanu saistītu produktu un tehnoloģiju skaits- 160 Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti; 29 304 000 - Primārās enerģijas patēriņa samazinājums - 7 877 MWh/gadā Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija 80 000 000 Dekarbonizētas elektrifikācijas reforma Primārās enerģijas patēriņa samazinājums - 13 439 MWh/gadā Pielāgošanās klimata pārmaiņām 69 597 000 Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai 36 630 000 Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai • Ziņojuma izstrāde par katastrofu risku pārvaldības sistēmu; • Konceptuālā ziņojuma izstrāde par VUGD ilgtermiņa attīstību Vides adaptācijas pasākumi (plūdu risku mazināšana) 32 967 000 - - Digitālā transformācija 365 293 000 Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija 128 862 000 Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitalizācija 24 437 280 Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija • Izveidoti 15 nozaru procesu reformu/pilnveides plāni • Izveidotas un pilnveidotas 23 pakalpojumu sistēmas Pārvaldība 2019 Modernizācija Pārvaldes centrālizētās platformas un sistēmas 70 177 920 Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana • Izveidots horizontālo reformu īstenošanai nepieciešanmais tiesiskais ietvars un centralizētie tehnoloģiskie risinājumi, uzsākta to izmantošana • Čertras nozares, kas izmanto centrālo kompetenču centru pakalpojumus • Desmit centrālās valsts pārvaldes sistēmas , kas pārveidotas atbilstoši modernai IS arhitektūrai un, kas izmitinātas nacionālajā federētajā mākonī Latvijas nacionālais federētais mākonis 12 490 800 Datu pieejamība, koplietošana un analītika 21 756 000 Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība • Sagatavots un apstiprināts konceptuālais redzējums par nacionālo datu pārvaldības organizatorisko un tiesisko ietvaru • Nacionālās datu pārvaldības platformas darbības tiesiskais ietvars • Četras nozares, kuru dati pieejami centrālajā datu aprites platformā (Datu agregācijas vidē); • Divas valsts digitālās platformas, kas atvērtas izmantošanai komercsektoram Uzņēmumu digitalizācija un inovācijas 125 143 000 Procesu digitalizācija 40 000 000 Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu • Uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā - 760 Ieguldījumi 2019, 2020 Paplašināšana Jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā 30 000 000 • Atbalstīto projektu skaits - 78 Digitālo inovāciju centru un reģionālo aģentu tīkla izveide 10 000 000 • Izveidots Eiropas digitālais inovāciju centrs (EDIC), kā uzņēmējdarbības digitālās transformācijas koordinējošā vienas pieturas aģentūra. (Nodrošina Reģionālo uzņēmējdarbības centru, digitālā brieduma testa un valsts atbalsta vienotu pieeju un informācijas apmaiņu). • Stiprināta plānošanas reģionu uzņēmējdarbības atbalsta centru kapacitāte, lai veicinātu komunikāciju ar uzņēmējiem visā Latvijā un reģionos. • Uzņēmumu digitālā brieduma testa sistēmas izveide, lai noteiktu uzņēmumu nepieciešamās veicamās darbības un valsts pieejamo atbalstu. • Eiropas digitālo inovāciju centra atbalstīto komersantu skaits - 8 750 Finanšu instrumenti komersantu digitālizācijai 45 143 000 • Izsniegto aizdevumu skaits - 133 Digitālās prasmes 94 788 000 Digitālās prasmes sabiedrībai, t.sk. jauniešiem 12 632 000 Digitālo prasmju attīstība sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai un prasmju pārvaldības uzlabošana • Normatīvajā bāzē nostiprināts un ieviests vienots ietvars digitālo pamata prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai un plānošanai, kā arī novērtēšanai • 50 000 digitālās pamata prasmes apguvušie iedzīvotāji • 42 pašvadībās /istenotas digitālo prasmju attīstības programmas jauniešiem • IKT aprīkojuma nodrošinājums mērķa grupai (skolēniem) palielināts par 17 tūkst. vienībām • 62 900 valsts pārvaldes (t.sk. pašvaldību) darbinieki, kuriem pilnveidotas digitālās transformācijas prasmes un spējas, .t.sk. pašvadītās mācībās Sociālā iekļaušana 2019, 2020 Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana Publiskās pārvaldes digitālās prasmes 8 250 000 Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs 15 000 000 Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība 20 000 000 - • Komersantu skaits, kam nodrošināta digitālo prasmju apguve - 1800 Ieguldījumi 2019, 2020 Augsta līmeņa digitālo prasmju apguve 17 000 000 Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība • Kritēriji un kārtība uzņēmumu stimulēšanai un pienākumiem savu darbinieku izglītošanā un plašāku iespēju un tiesību radīšana nodarbinātajiem piedalīties izglītībā; • 3500 - 4000 speciālisti (uzņēmumu, akadēmiskā un publiskā sektora) un studējošie, kas apguvuši augsta līmeņa digitālās prasmes kvantu tehnoloģiju, HPC un valodu tehnoloģiju jomā • 1 000 ārpusformālās izglītības pieejā sagatavotu IKT speciālistu • Izveidota un aprobēta individuālo mācību kontu (IMK) pieeja pieaugušo izglītības organizēšanā Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība 7 600 000 Sociālā iekļaušana 2019, 2020 Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana Individuālo mācību kontu pieejas attīstība un pilotēšana un pārvaldības attīstība 14 306 000 Infrastruktūra (5G) + "pēdējā jūdze" 16 500 000 Platjoslas infrastruktūras attīstība • Vienotu tehnisko prasību izstrāde atbilstoši operatoru vajadzībām sadarbībā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas pārstāvjiem, lai veicinātu savienotas un automatizētas braukšanas koridora izveidi visā Via Baltica trasē • Vienota modeļa izstrāde pēdējās jūdzes attīstībai, ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus un datos balstītu pamatojumu. • 100% optisko tīklu pieejamība Via Baltica trasē; • 1 500-2 600 mājsaimniecību, uzņēmumu un sociāli ekonomisko virzītājspēku skaits, kuriem pieejami platjoslas pieslēgumi ļoti augstas veikstpējas tīklam Savienojamība Nevienlīdzības mazināšana (ATR reforma) 370 000 000 Valsts reģionālie un vietējie autoceļi 102 300 000 Administratīvi teritoriālā reforma • Saeimā pieņemts jauns "Pašvaldību likums", kas paredz nodrošināt pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali; • Atjaunoti un pārbūvēti valsts reģionālie un vietējie autoceļi - 234 km • Paaugstināta pašvaldību darbinieku kapacitāte 1300 darbiniekiem; • Izveidoti 5 industriālie parki; • Pieņemts likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums" • Izveidots finansēšanas fonds zemas īres mājokļu būvniecībai - 42,9 milj. EUR, kura ietvaros ir apstiprināti projekti kopumā par vismaz 700 zemas īres mājokļu būvniecību un kuri izpilda šādas kvalitātes prasības:
(1)ēkas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas;
(2)nododot ekspluatācijā ir veikti kvalitātes atbilstības testi (akustiskie mērījumi, ēkas gaiscaurlaidības tests) • Izstrādāts un apstiprināts normatīvais regulējums, kas nosaka vispārējās vidējās izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus; • IZM saskaņojums par pašvaldību domju lēmumiem par vismaz 30 vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju; • Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana - vismaz15 skolas Ieguldījumi 2019 Atbalsts pašvaldību kapacitātei to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai 2 500 000 Mājokļu pieejamība reģionos (īres mājokļi) 42 900 000 Reģionālie industriālie parki 80 000 000 Skolu tīkls 30 690 000 Sociālie izaicinājumi 111 610 000 Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam • Izstrādāts un Ministru kabinetā apstiprināts stratēģiskais ietvars turpmākai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas attīstībai, kas ietver: - Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai
  1. - 2024.gadam; - Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; - Sociālo pakalpojumu attīstības plānu 2021.- 2023.gadam; - Plānu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam • Saeimā pieņemti tiesību aktu grozījumi minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai. • Valsts un pašvaldību iestāžu ēkas, kurās tiks veikti ieguldījumi vides pielāgošanai - 63; • pielāgoti 259 personu ar invaliditāti individuālie mājokļi; • Izveidotas jaunas ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas senioriem - vismaz 850 personām; • Bezdarbnieki, darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautās personas, kam pilnveidotas prasmes -
  2. Sociālā iekļaušana 2019, 2020 Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana Veselība 181 500 000 Kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs 161 870 000 Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība • Ieviests uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sniegšanas modelis/ pakalpojumu sniegšanas sistēma • Atbalsts 50 veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visapatverošu ilgstpējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā Sociālā iekļaušana 2019, 2020 Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide 3 500 000 Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide • Ieviesta cilvēkresursu nodrošinājuma un prasmju pilnveides sistēma • Izstrādāta cilvēkresursu attīstības stratēģija (ieklaujot kartējumu) • Izveidots koordinējošs nozarē iesaistīto institūciju sadarbības organizācijas, metodiskās vadības un kvalitātes kontroles mehānisms izglītības satura kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai turpmāko investīciju ilgstpējīgai nodrošināšanai Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana 16 130 000 Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums • Izstrādāts koordinācijas mehānisms pakalpojumu sniegšanas modeļu izvērtēšanai un ieviešanai; • Izvērtēta situācija, izveidoti, pilotēti, izvērtēti īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumi un ieviesti valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā veselības aprūpes pakalpojumi. • Pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību veselības sistēmas novērtēšanai un uzlabošanai, t.sk. pakalpojumu kartējums Modernizācija Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma 196 000 000 Inovāciju un privāto investīciju R&D veicināšana (Klasteru programma) 113 500 000 Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija • Izstrādāta nacionāla līmeņa ilgtermiņa stratēģija katrā no RIS3 jomām • Izveidota stratēģiskā vadības padome katrā no RIS3 jomām • Izveidoti inovāciju klasteri - 5 • Privātās investīcijas pētniecībā un attīstībā 2026.gadā - 77 347 393,95 EUR Ieguldījumi 2020 Augstskolu pārvaldības reforma, cilvēkresursi 82 500 000 Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma • Apstiprināts normatīvais regulējums AI pārvaldības reformas ieviešanai: grozījumi Augstskolu likumā un saistītajos MK noteikumos • MK izskatīts informatīvais ziņojums par 3 pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modeļa tālāku pilnveidi • MK izskatīts konceptuālais ziņojums par augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanu Latvijā • MK izskatīts konceptuālais ziņojums par jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu Latvijā • MK izskatīti grozījumi Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā saistībā ar jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā • MK izskatīts Augstākās izglītības un zinātniskās darbības likumprojekts • Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti - 44351 Ieguldījumi 2019 Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana Likuma varas stiprināšana 37 000 000 Uzņēmējdarbības vide, ēnu ekonomika 17 285 000 Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā ‒ Muitas dienestāieviesta centralizēta un automatizēta attālinātā skenēto datu analīze Fiskālie aspekti 2019 Modernizācija Analīzes sistēmu modernizācija un izstrāde 4 000 000 Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā • Optimizēti nodokļu kontroļu un pārbaužu veidi, veicot izmaiņas normatīvajos aktos • "aplokšņu algu" maksāšanas ierobežošana kā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna darbības prioritāte Fiskālie aspekti 2019 Modernizācija Tiesiskums un ekonomisko noziegumu izmeklēšana 10 096 040 AML inovāciju centrs 1474010 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un tiesvedības procesu modernizācija • Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumi • Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanas un VP attīstības rekomendāciju ieviešanas progresa ziņojums • Kriminālvajāšanai nodoto kriminālprocesu īpatsvara pieaugums par 40% • Vienotā mācību centra izveide, apstiprināts risinājums tā finansēšanai ilgtermiņā Fiskālie aspekti
(2019)un Finanšu sektora caurspīdīgums
(2020)Modernizācija Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitāte reģionos 1050000 Justīcijas skola 7572030 Publiskās pārvaldes modernizācija 3 300 000 Publiskās pārvaldes modernizācijas reforma • Apstiprināts publiskās pārvaldes modernizācijas plāns • Izveidots publiskās pārvaldes koptetenču un pārkvalifikācijas ietvars • Ieviests normatīvais ietvars publiskā sektora inovācijai Pārvaldība 2019 NVO izaugsme sociālās drošības pārstāvniecības stiprināšanai un sabiedrības interešu uzraudzībai 2318960 • Nodrošināta nevalstisko organizāciju darbība sabiedrības interešu uzraudzības jomā Publiskie iepirkumi 0 Publisko iepirkuma līgumu reģistra izveide, nodrošinot publiski pieejamu un automatizētā datu analīzē izmantojamu informāciju par noslēgto iepirkuma līgumu faktisko izpildi (t.sk. par faktiskajām izmaksām un faktiskajiem termiņiem), lai paaugstinātu atklātību un mazinātu korupcijas iespējas līgumu izpildes fāzē, kurā vislielākā iespēja, pusēm vienojoties, nekontrolēti atkāpties no iepirkuma procedūrā iesniegtā piedāvājuma un līguma izpildes noteikumiem, padarot iepirkuma procedūras rezultātus neefektīvus • Grozījumi publisko iepirkumu jomu regulējošos tiesību aktos publisko iepirkumu līgumu reģistra piemērošanai • Izveidots publisko iepirkumu līgumu reģistrs. Konkurences vides pilnveidošana un korupcijas risku mazināšana, paplašinot interešu konflikta tvērumu un pilnveidojot iepirkuma komisijas darbības pamatprincipus, pilnveidojot kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus, lai izvairītos no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas negodprātīgiem piegādātājiem, piedāvājumu vērtēšanas kritēriju pārskatīšana, nosakot jomas, kurās papildus iegādes cenai vērtējamas arī dzīves cikla izmaksas un kvalitātes kritēriji, kā arī plašāku konsultāciju ar tirgu īstenošana nolūkā kvalitatīvāk sagatavot iepirkuma dokumentus un mazināt tādu prasību noteikšanu iepirkumos, kas vērstas uz konkurences ierobežošanu Grozījumi publisko iepirkumu jomu regulējošos tiesību aktos konkurences vides pilnveidošana publiskajos iepirkumos. Profesionalizācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana nolūkā stratēģiski attīstīt publiskajos iepirkumos iesaistīto cilvēkresursu, kā arī efektivizēt tā izmantošanu. • Izstrādāts pētījums un identificētas jomas, kurās iepirkumi efektivi centralizēji • Izstrādāta profesionalizācijas stratēģija; • Informatībais ziņojums par publisko iepirkumu cetralizāciju; • Publisko iepirkumu centralizācijas pasākumu īstenošana atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, izskatot informatīvo ziņojumu par publisko iepirkumu centralizāciju. IUB IT un analītiskās kapacitātes stiprināšana, pilnveidojot uz riskiem balstītus uzraudzības pasākumus, kā arī uzlabojot IUB sniegto pakalpojumu pieejamību tiešsaistē un to lietojamību. • Izstrādāta modernizēta Publikāciju vadības sistēma; • Definēti kritēriji riskanto tirgus sektoru, pasūtītāju un iepirkumu noteikšanai; • Pilnveidots IT risinājums pasūtītāju profilu veidošanai. 3. Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas visiem
(83)Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) 2.principa "Dzimumu līdztiesība" ievērošanas jomā Latvija Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) Dzimumu līdztiesības indeksā 2020.gadā ieņēma 17.vietu starp ES valstīm ar 60,8 punktiem no 100, atpaliekot par 7,1 punktu no ES vidējā rādītāja.6 Kopš 2010.gada Latvija savu sniegumu ir uzlabojusi par 5,6 punktiem. Dzimumu līdztiesības indeksa ietvaros tiek izvērtēts dalībvalstu sniegums tādās jomās kā sieviešu un vīriešu vienlīdzība darba tirgū (t.sk. ienākumu atšķirības), nevienlīdzība izglītības, sociālās drošības, veselības aprūpes un mājsaimniecības pienākumu sadales jomā, kā arī vīriešu un sieviešu īpatsvars vadošos amatos.
(84)Nodarbinātības jomā EIGE 2020.gada indeksā dzimumu atšķirības darba tirgū Latvijā novērtētas ar 74,0 punktiem, kas ir nedaudz virs ES vidējā (72 punkti), tomēr atšķirības vīriešu un sieviešu ekonomiskajā situācijā tiek novērtētas ar 65,5 punktiem, kas ir par 14,9 punktiem zemāk salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (80,4 punkti). Zemais vērtējums saistīts gan ar atšķirībām mēneša ienākumos, gan augstāku nabadzības risku sievietēm Latvijā. Vienlīdzīga darba samaksa ir viens no galvenajiem dzimumu līdztiesības rādītājiem. Tā nodrošina iespējas arī nākotnē saņemt vienlīdzīgus pabalstus un pensiju, tādejādi pasargājot no sociālās atstumtības riska. Lai gan Latvijas likumdošanā sievietēm un vīriešiem noteiktas vienādas tiesības, tomēr dzimumu atšķirības darba tirgū pastāv joprojām. 2019. gadā vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,8% augstāks nekā sieviešu, kā arī sievietes bija biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, kā arī mazāk atalgotajā sabiedriskajā sektorā.7 Tāpat 2019.gadā sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa bija par 15,9% zemāka nekā vīriešu izpeļņa. Tas atstāj sekas arī uz saņemtās pensijas apmēru - 2019.gadā vīriešiem pensijas apmērs bija par 10,9 % lielāks nekā sievietēm.
(85)Izglītības jomā Latvijā sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas iegūt izglītību, tomēr EIGE indekss izglītības jomā ir krietni zemāks (49,3 punkti), nekā ES vidējais rādītājs (63,6 punkti), kas saistāms gan ar augstāku sieviešu īpatsvaru augstskolu absolventu skaitā, gan sieviešu un vīriešu studentu skaita atšķirībām dažādās izglītības nozarēs (sievietes biežāk izvēlas humanitārās zinātnes, savukārt, vīrieši - zinātnes un tehniskās disciplīnas).
(86)Veselības jomā Latvijā vīriešiem ir zemāks paredzamais mūža ilgums, kas saistīts gan ar veselību ietekmējošiem paradumiem, gan rīcību/uzvedību(trešais biežākais iemesls nāves cēloņiem vīriešiem ir nelaimes gadījumi). EIGE indekss, galvenokārt, vērtē atšķirības veselības pašnovērtējumā, paradumos un veselības aprūpes pieejamībā. Latvija novērtēta ar 78,4 punktiem (vidēji ES - 88,0 punkti) un galvenais iemesls zemākam vērtējumam Latvijā ir vīriešu kaitīgie ieradumi, kā arī zemais fiziski aktīvo sieviešu īpatsvars. Ņemot vērā aktuālo situāciju pasaulē veselības un infekciju izplatības jomā, veselības aprūpe Latvijā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, tāpēc uzlabojumi veselības pakalpojumu pieejamībā būtiski visām sabiedrības grupām, t.sk. neatkarīgi no dzimuma.
(87)Attiecībā uz normatīvo aktu bāzi, Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība (tāpat kā nediskriminācijas princips kopumā) kā horizontāls princips iekļaujas valstī definētajās nozaru rīcībpolitikās un normatīvajos aktos to izstrādes un īstenošanas posmos, iesaistot ieinteresētās puses un sadarbības partnerus. Pasaules Banka 2019.gada pētījumā "Sievietes, bizness un jurisprudence" konstatējusi, ka Latvija ir viena no sešām valstīm pasaulē, kas normatīvajos aktos nodrošina pilnīgu dzimumu līdztiesību.8
(88)Nacionālās politikas prioritāšu koordinēšana dzimumu līdztiesības jomā ir LM pārziņā. Pasākumi dzimumu līdztiesības jomā vidējā termiņā, balstoties uz integrēto pieeju, tiek noteikti rīcības plānā, ko apstiprina MK. 2021.gada pirmajā pusē plānots MK apstiprināt "Plānu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam", kura mērķis būs nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu. Mērķa sasniegšanai izvirzīti trīs rīcības virzieni:
(1)sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā;
(2)vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana;
(3)dzimumu līdztiesības integrētās pieejas stiprināšana nozaru politikās. LM paspārnē darbojas arī Dzimumu līdztiesības komiteja, kas veicina ministriju, sadarbības partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu.
(89)2020.gada 14.jūlijā MK apstiprināts Latvijas pirmais "Nacionālais rīcības plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes Rezolūcijas 1325 par sievietēm, mieru un drošību mērķu īstenošanai Latvijā 2020.-2025.gadam", kas izstrādāts Ārlietu ministrijas vadībā. Nacionālais rīcības plāns paredz trīs galvenos uzdevumus:
(1)sabiedrības, īpaši jaunās paaudzes, izpratnes un zināšanu veicināšanu par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu;
(2)apmācības aizsardzības un iekšlietu sektoram, tai skaitā dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveidi un
(3)Latvijas pieredzes un zināšanu nodošanu tālāk. Plānā paredzētie pasākumi tiks īstenoti sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām.
(90)ANMP dzimumu līdztiesības jautājumus risinās integrēti, papildinot iepriekšminētajos politikas plānošanas dokumentos iekļautos pasākumus. Lai gan ANMP ietvaros netiek paredzēti speciāli nodalīti pasākumi dzimumu līdztiesības veicināšanai, tiek plānots, ka pozitīvu ietekmi uz dzimumu vienlīdzību radīs šādas ANMP iekļautās aktivitātes: i. klimata komponentes ietvaros katastrofu pārvaldības sistēmas reformas ietvaros īstenotais darbību komplekss gan normatīvās bāzes sakārtošanā, mācību un darba apstākļu infrastruktūras sakārtošanā vērstas uz tādu apstākļu radīšanu, kas dotu iespēju jebkura dzimuma personai pieteikties darbā Valsts ugunsdzēšības un glābšanas dienestā. ii. digitālās transformācijas komponentes ietvaros plānots uzlabot iedzīvotāju digitālo prasmju līmeni dažādās sadzīves sfērās, ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotājiem trūkst visu līmeņu digitālās prasmes un vērojams zems IKT speciālistu īpatsvars darbaspēkā, t.sk. šis attiecināms uz dzimumu līdztiesību IKT speciālistu jomā: IKT jomā Latvijā ir nodarbināti tikai 0,5% sieviešu no kopējā nodarbināto sieviešu skaita ir salīdzinājumā ar 1,4% vidēji ES. ANM plāna digitālās transformācijas komponentē, pasākumu, kas ir vērsti uz IKT speciālistu skaita palielināšanu, ir plānots novirzīt finansējumu arī aktivitātēm, kas specifiski mērķētas uz sieviešu iesaisti un iepazīstināšanu ar karjeras iespējām IKT jomā. Cita starpā plānots, ka izglītības sistēma būs spējīga katram Latvijas iedzīvotājam apsteidzoši piedāvāt mūsdienu realitātei nepieciešamas digitālās caurviju un profesionālās prasmes. iii. nevienlīdzības mazināšanas komponentes ietvaros īpaši tiks pievērsta uzmanība dažādu atstumtības un nevienlīdzības risku mazināšanai, kas kopumā uzlabos situāciju atstumtības un nevienlīdzības riskiem pakļauto iedzīvotāju vidū. Piemēram, finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai veicinātu cita starpā arī darbaspēka mobilitātes iespējas un iespēju atrast labāk apmaksātu darbu kā vīriešiem, tā sievietēm. Izglītības jomā plānots paplašināt STEM jomas mācību priekšmetu apguvi, kas palīdzēs jauniešus labāk sagatavoties darba tirgus pieprasījumam, ka arī potenciāli novērsīs dzimumu nevienlīdzību STEM jomā. Sociālās aizsardzības jomā un nodarbinātības jomā vērojamās atšķirības dzimumu starpā plānots mazināt caur dažādiem nodarbinātības pakalpojumiem, lai mazinātu personu bezdarba periodu ilgumu, kā arī, lai palīdzētu efektīvi pārkvalificēties vai pilnveidot savas prasmes labākas nodarbinātības situācijas nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka sievietes nereti ir biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, viņu darba tirgus situāciju varētu uzlabot ar mērķētiem pasākumiem, lai paaugstinātu darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu iekļaušanos darba tirgū produktīvākās un labākas kvalitātes darba vietās, īpašu uzsvaru liekot uz pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumiem.
(91)Attiecībā uz ESTP
  1. principu "Vienādas iespējas", dažādi tā elementi tiek iekļauti EK ikgadējās rekomendācijās Latvijai, t.sk.
  2. un 2020.gadā. Nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ņemot vērā, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES, t.sk. atsevišķas grupas (piemēram, personas ar invaliditāti, pirmspensijas vecumā esošas personas, jaunieši, kas nemācās un nestrādā) saskaras ar paaugstinātu ilgstošā bezdarba risku. EK aicina Latviju mazināt sociālo atstumtību, uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem, kā arī covid-19 radītās krīzes apstākļos veicināt nodarbinātību un uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību. Situācija Latvijā attiecībā uz ESTP 3.pīlāru detalizētāk ir aprakstīta ANMP 2.sadaļā "Sasaiste ar Eiropas Semestri".
(92)Attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem tiesību ievērošanu ANMP iekļauti vairāki tiešas ietekmes pasākumi nevienlīdzības mazināšanas komponentē: i. 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi, atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai); ii. 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām; iii. 3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai.
(93)Digitālās transformācijas komponentes īstenošana tiešā veidā ietekmēs vienlīdzīgu iespēju principa īstenošanu, ņemot vērā, ka komponentes ietvaros plānotie pasākumi veicinās pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem. Pilnveidojot e-pakalpojumus un pielāgojot tos atbilstoši dzīves situācijām un sabiedrības vajadzībām, t.sk. cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tiks nodrošināta to sociālā iekļaušanās (uzlabojot e-pakalpojumus, tiek uzlabota e-pakalpojumu pieejamība - gala lietojumi tiek veidoti ievērojot web pieejamības standartus.
(94)Valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) izvēršana līdz pagastu līmenim nodrošinās pakalpojumu pieejamību reģionos, arī tām sabiedrības grupām, kuras līdz šim tos ir saņēmušas ierobežotā daudzumā, VPVKAC strādājošie digitālie aģenti nodrošinās atbalstu arī digitālo pakalpojumu saņemšanai personām bez, vai ar zemām digitālājamām prasmēm.
(95)VPVKAC modelis sniegs īpašu atbalstu sociālās atsumtības riska grupu integrācijai. Līdztekus pakalpojumu saņemšanai, tiks veicināta arī praktiskā palīdzība iedzīvotājiem ar zemām IKT prasmēm.
(96)Veicot ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tiks sekmēta nepieciešamo apstākļu nodrošināšana un vienlīdzīgas iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai visiem iedzīvotājiem, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošām iedzīvotāju grupām. Publiskās infrastruktūras attīstīšanas projektos tiks īstenotas specifiskas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās, kā arī piekļuvei dažādiem objektiem un pakalpojumiem, kas atrodas ārpus telpām. Pašvaldību transporta iegādē tiks ņemtas vērā personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem (personas ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. senioriem ar pārvietošanās ierobežojumiem, personas ar kustību traucējumiem) vajadzības, t.i., lai tas ir aprīkots vieglai iekļūšanai autobusā un ievērojot pieejamības šķēršļu novēršanu. 4. Plāna saskanība un sektorālā koordinācija
(97)Latvijas ANMP iekļautās komponentes veido vienotu reformu un investīciju ietvaru, kura pamatuzdevums ir veicināt
(1)produktivitātes pieaugumu,
(2)mazināt nevienlīdzību, kā arī
(3)veicināt klimata pāreju un
(4)digitālo transformāciju. Lai arī ANMP ir strukturēts 6 komponentēs, tomēr tajās iekļautie pasākumi sniedz ieguldījumu arī citu komponenšu mērķu sasniegšanā.
(98)Produktivātes paaugstināšanas pasākumi
(99)Galvenās strukturālās reformas un atbalsta pasākumi attiecībā uz Latvijas tautsaimniecības produktivitātes paugtināšanu ir koncentrēti ANMP komponentē
(1)Ekonomikas transformācija un produktivitāte fokusējoties uz augstākās izglītības sistēmas kapacitātes stiprināšanu un kvalitātes uzlabošanu. Komponentē iekļautie pasākumi primāri ir vērsti uz augstākās izglītības sistēmas efektivizāciju, veicinot augstākās izglītības un zinātnisko institūciju resursu koncentrāciju, kā arī inovāciju pārvaldības sistēmas reformu ar mērķi palielināt privātā sektora investīcijas.
(100)Vienlaikus papildinošas reformas produktivitātes un efektivitātes paaugstināšanai plānotas arī citās ANMP komponentēs. Ne mazāk būtiska, kā cilvēkresursu un inovāciju kapacitātes stiprināšanai ir arī uzņēmējdarbības vides uzlabošana, kas ir svarīgs elements augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistei. Latvija pēdējos gados ir veikusi vairākus pasākumus attiecībā uz nelikumīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu, tiesu sistēmas kapacitātes stiprināšanu, tomēr nozīmīgi izaicinājumi saglabājas attiecībā uz ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, kas ietekmē godīgu konkurenci tirgū. Attiecīgi ANM plāna ietvaros plānoti pasākumi, lai stiprinātu tiesībsargājošo institūciju spējas novērst ekonomiskos noziegumus, kā arī mazinātu interešu konflikta un korupcijas riskus.
(101)Produktivitātes paaugstināšanas elementi ir integrēti arī digitālās transformācijas, klimata pārmaiņu un nevienlīdzības komponentēs. Klimata pārmaiņu komponentes ietvaros nozīmīga loma ir atvēlēta uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, t.sk. ieguldījumos tehnoloģisko procesu uzlabošanā, kuriem ir papildinoša ietekme uz produktivitātes paaugstināšanu.
(102)Digitālās transformācijas komponentē plānotajiem pasākumiem ietekme uz produktivitātes paaugstināšanu sagaidāma vairākos aspektos. Nozīmīgi ieguldījumi ir plānoti digitalizācijas procesu veicināšanā uzņēmējdarbībā ar mērķi uzlabot gan ražošanas procesu efektivitāti, gan stiprināt Latvijas uzņēmumu pozīcijas e-komercijā. Tāpat ir plānotas investīcijas digitālajās prasmēs, t.sk. augsta līmeņa prasmēs, kuras ir nepieciešamas sektoros, kuras izceļas ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt, ieguldījumi augstas veiktspējas interneta infrastruktūra
(5g)nākotnē iespējos jaunus digitālos pakalpojumus un lietu interneta attīstību.
(103)Nevienlīdzības komponentes ietvaros viens no atslēgas elementiem reģionālās nevienlīdzības mazināšanai ir augstas pievienotās vērtības uzņēmumu piesaiste reģioniem. Šajā kontekstā plānotie ieguldījumi nacionālas nozīmes industriālajos parkos reģionos sniegs tiešu pienesumu reģionu IKP paaugstināšanā un labi apmaksātu darba vietu izveidē.
(104)Priekšnosacījums jebkuras ekonomikas produktivitātei ir darbaspēka pieejamība un mobilitāte. Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros un Rīgas aglomerācijas transporta zaļināšanā plānotie ieguldījumi reģionālās mobilitātes uzlabošanai ir viens no atslēgas elementiem, lai uzņēmumi spētu piesaistīt atbilstošu darbaspēku.
(105)Nevienlīdzības mazināšana un sociālais pīlārs Attēls Nr.3. Sociālie izaicinājumi
(106)Latvijas ANM plāna iekļautās reformas un investīciju pasākumi ir izstrādāti, lai risinātu tos sociālos izaicinājumus, kuros Latvijai ir sliktākais sniegums ES sociālo rezultātu pārskatā9.
(107)Latvijas stratēģija sociāli ekonomisko atšķirību mazināšanā ir iedalāma divos savstarpēji saistītos virzienos - reģionālā un sociālā nevienlīdzība. Sociālie rādītāji būtiski atšķiras starp Latvijas reģioniem, kas ietekmē arī kopējo nevienlīdzības situāciju Latvijā. Lai risinātu ilgstoši pastāvošās reģionālās atšķirības, kā viens no Latvijas ANM nevienlīdzības komponentes elementiem ir iekļauta administratīvi teritoriālā reforma ar mērķi uzlabot pašvaldību administratīvo un finanšu kapacitāti, kas ir nepieciešama attīstības politikas īstenošanai. Vienlaikus sekmīgai teritoriālo atšķirību mazināšanai tiek plānotas investīcijas produktīvu darba vietu radīšanai reģionos, mobilitātes uzlabošanai uz ekonomiskās aktivitātes centriem, kā arī finansēšanas fonda izveide izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu nodrošināšanai. Minētie pasākumi tiek īstenoti, lai primāri uzlabotu sniegumu sociālajos rādītājos, kas saistīti reģionālajām atšķirībām nodarbības un ienākumu, kā arī pakalpojumu pieejamības un kvalitātes līmenī.
(108)Attiecībā uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu starp dažādām sabiedrības grupām, Latvijas valdība ir uzsākusi īstenot nozīmīgas izmaiņas pabalstu sistēmā, kas paredz garantētā minimālā ienākuma līmeņa un minimālo ienākumu palielināšanu. Tāpat, lai izlīdzinātu ienākumu atšķirības 2021.gadā plānota minimālās algas, kā arī diferencēta neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nozīmīgi ietekmēs pēcnodokļu ieņēmumus būtiskai sabiedrības daļai. Ņemot vērā, ka šīs izmaiņas ir saistītas ir ilgtermiņa pastāvīgajiem izdevumiem, tad šie pasākumi tiek finansēti valsts budžeta ietvarā.
(109)Nevienlīdzības mazināšanas elementi ir iekļauti arī ANM plāna digitālās transformācijas komponentē, t.sk. veicot ieguldījumus iedzīvotāju digitālo pamata prasmju veicināšanā. Spēja izmantot digitālās tehnoloģijas ir nozīmīgs elements, lai visas iedzīvotāju grupas spētu izmantot publiskā un privātā sektora piedāvātos pakalpojumus, kur tiek paredzēta aizvien lielāka digitālo risinājumu izmantošana
(110)Savukārt, nozīmīgākais izaicinājums veselības pakalpojumu pieejamībai ir saistāms ar kopējo finansējuma un cilvēkresursu pieejamību. Lai stiprinātu specialistu piesaisti Latvijas veselības aprūpei ir veiktas būtiskas izmaiņas attiecībā medicīnas personāla atalgojumu. Vienlaikus, lai nodrošinātu efektīvu sistēmas funkcionēšanu, nepieciešams veikt arī tālākus ieguldījumus veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanai.
(111)Klimata mērķu sasniegšana
(112)ANM plāna struktūrā klimata ieguldījumiem ir izveidota atsevišķa komponente, lai nodrošinātu vienotu ietvaru, kas fokusējas uz saistošo mērķu sasniegšanu. Attiecīgi šajā komponentē ir plānoti tikai tādi ieguldījumi, kuri atbilstoši ANM regulējumam tiek klasificēti ar 100% pienesumu klimata kodiem. Attēls Nr.4. Klimata pārmaiņu komponente
(113)Ar klimatu saistītie ieguldījumi ANM plānā ir grupēti trīs savstarpēji saistītos blokos, kas sniedz ieguldījumu NEKP 2021.-2030.gadam un citu nozaru stratēģiju mērķu sasniegšanā.
(114)Emisiju mazināšana transporta sektorā ir viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijas ceļā uz 2030. un 2050.gada klimata mērķu sasniegšanu un šai komponentei ANM plāna ietvaros tiek paredzēts lielākais finansējums, īpaši adresējot SEG emisiju samazinājumu Rīgas un Pierīgas reģionā. ANM ietvaros plānotie pasākumi ir cieši saistīti ar strukturālajām pārmaiņām atbilstoši Latvijas transporta nozares pamatnostādnēm, kur viens no stūrakmeņiem multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstībai, galveno lomu tajā piešķirot dzelzceļam, jo īpaši dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta elektrifikācijai.
(115)ANM plānā iekļautie energoefektivitātes pasākumi būs papildinoši plānotajiem Kohēzijas politikas ieguldījumiem, lai palielinātu kopējo investīciju apjomu. Sagaidāms, ka abu instrumentu ieviešana tiks sasvstarpēji koordinēta, kur iespējams, izmantojot vienu juridisko bāzi un institūcijas. Finansiāli lielākais uzsvars ANM plānā ir veltīts tieši uzņēmējdarbības sektora energoefektivitātei, lai vienlaikus veicinātu tās konkurētspēju un produktivitātes pieaugumu.
(116)Pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi ANM plānā pievēršas divu nozīmīgu risku mazināšanai, kuri ir identificēti valsts civilās aizsardzības plānā - meža un kūdras purvu ugunsgrēki un plūdi. Klimata pārmaiņu ietekmē ir būtiski pieauguši laika apstākļu ekstrēmi, kas rada lielus riskus mežsaimniecībai, lauksaimniecībai. Šo risku mazināšanai ir plānotas reformas krīžu pārvaldības sistēmā, vienlaikus veicot ieguldījumus glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšanā un spēju saglabāšanā, kā arī veicot preventīvus pasākumus uzlabojot plūdu aizsardzības infrastruktūru. ANM plānā iekļautie krīžu pārvaldības un glābšanas dienesta pasākumi būs papildinoši Kohēzijas politikas ieguldījumiem, tādējādi nodrošinot vienlīdz kvalitatīvu un izsvērtu katastrofu pārvaldības cikla attīstības īstenošanu, vienlīdz nodrošinot reaģētspējas kvalitātes un ātruma pieaugumu visā Latvijas teritorijā, kā arī būtiski samazinot pašu dienestu radīto CO2 emisiju daudzumu.
(117)Lai arī pasākumi ar tiešu ietekmi uz klimatu ir koncentrēti vienas komponentes ietvaros, arī citās komponentēs ir paredzēti ieguldījumi, kas sniegs pienesumu klimata mērķu sasniegšanā. Šajā kontekstā īpaši nepieciešams izcelt digitālos ieguldījumus, kas palielina digitālās infrastruktūras energoefektivitāti, kā arī digitālajos pakalpojumos, kas samazina iedzīvotāju nepieciešamību fiziski pārvietoties, lai saņemtu attiecīgo pakalpojumu.
(118)Citi plānotie ieguldījumi neatstās būtisku ietekmi uz klimata pārmaiņām, t.sk. paredzot kompensējošos vai papildinošos pasākumus.
(119)Digitālā transformācija
(120)Līdzīgi kā klimata pasākumiem arī digitālie ieguldījumi ir koncentrēti vienas komponentes ietvaros. Tomēr būtiski atzīmēt, ka digitālās transformācijas komponente sniedz horizontālu ieguldījumu vairāku nozīmīgu mērķu un reformu sasniegšanā. Kā iepriekš minēts, tad ieguldījumi digitālajās prasmēs ir nozīmīga daļa no nevienlīdzības mazināšanas stratēģijas ar mērķi mazināt digitālo plaisu.
(121)Tāpat digitālo platformu un pakalpojumu attīstība ir nozīmīga vairākām no ANM plāna reformām, piemēram, veselības un izglītības pakalpojumu pieejamības palielināšanai, kā tiesiskuma un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un publiskās pārvaldes modernizācijai un tās sniegto pakalpojumu kvalitātes pilnveides un pieejamības nodrošināšanai. Attēls Nr.5. Digitālās transformācijas sasaiste ar citām komponentēm
(122)Ieguldījumi digitālajā transformācijā un prasmēs veido ciešu sinerģiju un papildinātību ar plānotajām Kohēzijas politikas investīcijām. ANM plāna ietvaros iekļauti tādi pasākumi, kuru īstenošanas uzsākšana ir augstākā gatavības pakāpē, ņemot vērā ANM salīdzinoši īsāko attiecināmības periodu (2026.gada beigas), vienlaikus nodrošinot skaidru demarkāciju starp dažādiem projektiem, vai to ieviešanas stadijām. II DAĻA: REFORMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS KOMPONENTE NR.1: KLIMATA PĀRMAIŅAS UN VIDES ILGTSPĒJA 1. Komponentes apraksts
(123)Kopsavilkums: Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja
(124)Politikas joma: Vides politika un enerģētika, reģionālā politika
(125)Mērķis: Mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un palielināt CO2 piesaisti, veicinot pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, investējot ilgtspējīgos transporta risinājumos pakalpojumu sasniedzamības uzlabošanai, t.sk. administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, kā arī uzlabojot energoefektivitāti dzīvojamās ēkās un uzņēmējdarbībā un veicinot katastrofu pārvaldības pasākumus un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
(126)Reformu un investīciju virziens 1.1: Emisiju samazināšana transporta sektorā
(127)Plānotās reformas:
(128)Reforma 1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana
(129)Plānotās investīcijas:
(130)1.1.1.1.i.: Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem;
(131)1.1.1.2.i.: Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā;
(132)1.1.1.3.i.: Pilnveidota veloceļu infrastruktūra.
(133)Reformu un investīciju virziens 1.2. Energoefektivitātes uzlabošana
(134)Plānotās investīcijas:
(135)1.2.1.1.i. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu;
(136)1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t.sk. bioekonomikā)
(137)1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti;
(138)1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās.
(139)1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija.
(140)Reformu un investīciju virziens 1.3. Pielāgošanās klimata pārmaiņām
(141)Reforma 1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai
(142)Plānotās investīcijas:
(143)1.3.1.1.i. Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija;
(144)1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana
(145)Plānotās izmaksas:
(146)ANM ietvaros klimata pārmaiņu komponentei plānots novirzīt 37% no kopējā finansējuma, jeb 610,5 milj. EUR. Kopējais apjoms mērķu sasniegšanai, ieskaitot valsts budžeta, Kohēzijas politikas un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīcijas, ir 2,79 miljd. EUR. 2. Galvenie izaicinājumi un mērķi
(147)Reformu un investīciju virziens 1.1. Emisiju samazināšana transporta sektorā
(148)Reforma 1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšana
(149)Galvenie izaicinājumi:
(150)Latvijas SEG emisiju bilancē transports dominē ar 28,5% īpatsvaru no kopējā SEG emisiju apjoma (neieskaitot ZIZIMM) 2018.gadā un 36,7% īpatsvaru ne-ETS SEG emisiju apjomā. Galvenais SEG emisiju avots Latvijas transportā ir autotransports - tā devums ir aptuveni 93,6% no SEG emisijām sektorā, kuras Rīgas metropoles areālā koncentrējas 1,25 milj. jeb aptuveni 65 % Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību
  1. Ievērojama daļa iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai mācību vietu, t.i., 31% līdz 45% Rīgas metropoles areāla pašvaldībās deklarēto iedzīvotāju darbspējas vecumā strādā Rīgas pilsētā. Rīgas pilsētā un Pierīgas pašvaldībās ir apmēram 50% no visiem Latvijā uz 2019.gada 1.janvāri reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem
  2. Tāpat Rīgā un citās Latvijas lielajās pilsētās ir gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi12, ko būtu jārisina arī kompleksi kopā ar SEG emisiju samazināšanu.
(151)Transporta jomā ņemtas vērā EK 2020.gadā izteiktās rekomendācijas Latvijai13, proti, transporta infrastruktūras uzlabošana Rīgā un tās apkārtnē veicinātu darbaspēka mobilitāti, un palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo enerģijas patēriņu.
(152)Tomēr lai nodrošinātu būtisku SEG emisiju samazinājumu transporta sektorā nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī reformas, kuras stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem.
(153)Dzelzceļa transports ir svarīgs visā Rīgas metropoles areālā, īpaši Rīgas un Pierīgas reģionā un nodrošina nedaudz vairāk par 10% pasažieru plūsma uz / no Rīgas apkalpošanu. Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tiek veikti, izmantojot galvenokārt elektrovilcienus un neelektrificētajās līnijās - dīzeļvilcienus. Pārvadāto pasažieru skaits Rīgas metropoles areālā 2019.gadā sasniedza 18,1 miljonus pasažieru gadā, t.sk. Rīgā un Rīgas aglomerācijā tika pārvadāti 17,5 miljoni pasažieru. No kopējās dzelzceļa pasažieru plūsmas 90,4% jeb aptuveni 46 tūkstoši pasažieri dienā bija saistīti ar Rīgu (brauciena sākumpunkts un / vai galapunkts bija Rīgā). Pēc Rail Baltica pabeigšanas, Rīgas metropoles areālā vēl divos transporta koridoros būs iespēja nodrošināt reģionālo pārvadājumu funkciju, tādējādi stiprinot dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula nozīmi. Tāpat sabiedriskā transporta piedāvājuma attīstība esošajās dzelzceļa līnijās sniegs iespēju būtiski palielināt dzelzceļa pasažieru skaitu. Esošā dzelzceļa infrastruktūra ir novecojusi, nenodrošina nepieciešamo caurlaides spēju un ātrumus konkurētspējīga kustības grafika (intervāls, laiks ceļā) realizācijai, tās energoapgādes infrastruktūra elektrificētajās līnijās ir tehniski novecojusi. Modernizēta dzelzceļa infrastruktūra nodrošinās efektīvākus un konkurētspējīgākus sabiedriskā transporta pakalpojumus, mazinās ceļu satiksmes sastrēgumus, negadījumu skaitu un negatīvu ietekmi uz vidi, pozitīvi ietekmējot urbānās dzīves un vides kvalitāti, kā arī uzlabos pārvietošanās iespējas sabiedriskajā transportā, paaugstinot kvalitātes standartus un palielinot cilvēku mobilitātes iespējas. Dzelzceļa pārvadājumos izmantojamos elektrovilcienus ir plānots nomainīt uz jauniem, moderniem un energoefektīvākiem elektrovilcieniem 2022.-2023.gadā. Savukārt dīzeļvilcienu parks, ar kuru pārvadājumi tiek nodrošināti arī pilsētas un piepilsētas līnijās ir novecojis, un tikai aptuveni trešdaļa (modernizētie dīzeļvilcieni) dzinēju izpilda EURO IIIB klases prasības, tāpēc nepieciešama ritekļu parka atjaunošana un paplašināšana, pārejot uz "zaļākiem" vilces veidiem, t.sk. sinerģijā ar dzelzceļa elektrificēto līniju tīkla paplašināšanu un plānoto pārvadājumu apjoma pieaugumu.
(154)2021.gadā VAS "Latvijas dzelzceļš" - Latvijas 1520 mm platuma dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs - apstiprinājis ilgtermiņa stratēģiju dzelzceļa infrastruktūras attīstībai - "VAS "Latvijas dzelzceļš" koncepcija infrastruktūras attīstībai 2021-2035", paredzot apjomīgus ieguldījumus infrastruktūras elektrifikācijai un veiktspējas uzlabojumiem, lai nodrošinātu pāreju uz klimatneitrāliem dzelzceļa pārvadājumiem, jo īpaši pasažieru pārvadājumu segmentā.
(155)Pilsētas sabiedriskais transports spēlē nozīmīgu lomu Rīgas pilsētā un Rīgas pilsētas sas

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.