Par Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1.pants. Marakešas līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2 2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Līgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā. 3 3.pants. Līgums stājas spēkā laikā un kārtībā, kāda noteikta Protokola par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu 8.paragrāfā. 4 Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 17.decembrī. Valsts prezidents G.Ulmanis Rīgā 1998.gada 29.decembrī 1994. GADA 5. APRĪĻA MARAKEŠAS DEKLARĀCIJA Ministri,pārstāvot Tirdzniecības sarunu komitejas Ministru līmeņa pēdējā sanāksmē 124 valstis un Eiropas Kopienas, kas piedalās Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundā, Marakešā, Marokā, 1994. gadā no 12. līdz 15. aprīlim,atgādinot Ministru Deklarāciju, kas pieņemta Urugvajā, Punta del Este, 1986. gada 20. septembrī, lai uzsāktu Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundu,atgādinot attīstību, kas panākta Ministru sanāksmēs, kas notikušas, retrospektīvi uzskaitot, Monreālā, Kanādā un Briselē, Beļģijā, 1988. gadā un 1990. gadā,atzīmējot, ka sarunas tika pēc būtības pabeigtas 1993. gada 15. decembrī,apņemoties nostiprināt Urugvajas raunda panākumus ar savu valstu dalību pasaules tirdzniecības sistēmā, pamatojoties uz atklātu politiku ar tirgus orientāciju un saistībām, kas definētas Urugvajas raunda Līgumos un Lēmumos,šodien pieņēmuši sekojošuDEKLARĀCIJU1. Ministri apsveic vēsturiskos Raunda panākumus, kuri, pēc viņu pārliecības, stiprinās pasaules ekonomiku un novedīs pie plašākas tirdzniecības, investīcijām, nodarbinātības un ienākumu līmeņa pieauguma visā pasaulē. Īpaši viņi apsveic:- stiprākas un skaidrākas juridiskās vadlīnijas, ko viņi pieņēmuši starptautiskās tirdzniecības veikšanai, ieskaitot efektīvāku un uzticamāku strīdu noregulēšanas mehānismu- globālu tarifu samazināšanu par 40%, plašākus, tirgus atverošus preču līgumus un vispārējās tarifu saistību jomas attīstības rezultātā palielinājušos prognozējamību un drošību, un- daudzpusēju juridisko vadlīniju izstrādāšanu pakalpojumu tirdzniecībā un ar tirdzniecību saistītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī daudzpusējo tirdzniecības nosacījumu nostiprināšanos lauksaimniecībā un tekstiliju un apģērba jomā.2. Ministri apstiprina, ka Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) nodibināšana uzsāk jaunu globālās ekonomiskās sadarbības ēru, atspoguļojot vispārēju vēlēšanos darboties godīgākas un atvērtākas daudzpusējās tirdzniecības sistēmas ietvaros savu tautu labklājības un izdevīguma labā. Ministri izsaka savu apņemšanos pretoties visa veida protekcionistiskam spiedienam. Viņi uzskata, ka tirdzniecības liberalizācijas un nostiprināto noteikumu, kas izstrādāti Urugvajas raundā, rezultāts būs progresīvāka un atvērtāka pasaules tirdzniecības vide. Ministri nekavējoties apņemas šobrīd un līdz PTO spēkā stāšanās brīdim nepieņemt nevienus tirdzniecības pasākumus, kas apdraudētu vai negatīvi ietekmētu gan Urugvajas raunda sarunu rezultātus, gan to īstenošanu.3. Ministri apstiprina savu apņēmību censties pēc lielākas globālas stratēģiju saskaņotības tādās jomās, kā naudas un finansu jautājumi, ieskaitot sadarbību šajā nolūkā starp PTO, Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules banku.4. Ministri apsveic faktu, ka dalība Urugvajas raundā bija ievērojami plašāka nekā jebkurās no iepriekšējām daudzpusējām tirdzniecības sarunām, un īpaši to, ka jaunattīstības valstīm piekritusi ievērojami aktīva loma tajā. Tas iezīmē vēsturisku soli pretī līdzsvarotākām un integrētākām globālajām partnerattiecībām tirdzniecībā. Ministri atzīmē, ka šo sarunu laikā tolaik daudzi nozīmīgi sagatavošanā esoši ekonomisko reformu pasākumi un patstāvīga tirdzniecības liberalizācija tikuši īstenoti daudzās jaunattīstības valstīs un bijušajās ekonomikas centrālās plānošanas tipa valstīs.5. Ministri atgādina, ka sarunu rezultātā ir panākts arī diferencēts un labvēlīgāks jaunattīstības valstu statuss, ieskaitot arī īpašu attieksmi pret vismazāk attīstīto valstu specifisko situāciju. Ministri atzīst šo nosacījumu īstenošanas nozīmīgumu vismazāk attīstītajām valstīm un paziņo par savu nolūku palīdzēt to tirdzniecības un investīciju piesaistes iespēju nodrošināšanā. Viņi vienojas, ka Urugvajas raunda rezultātu atstātais iespaids uz vismazāk attīstītajām valstīm un uz jaunattīstības valstīm, kurām ir pārtikas produktus importējošas valsts statuss, ir jāpakļauj regulārām Ministru Konferences un attiecīgo PTO institūciju pārbaudēm, ar nolūku veicināt pozitīvus pasākumus to attīstības mērķu sasniegšanai. Ministri atzīst nepieciešamību stiprināt GATT un PTO, lai nodrošinātu intensīvāku tehnisko palīdzību to kompetences robežās un, īpaši, paplašināt šādas palīdzības nodrošināšanu vismazāk attīstītajām valstīm.6. Ministri paziņo, ka GATT pāreja uz PTO uzsākta ar viņu parakstīto "Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošo noslēguma dokumentu" un viņu akceptētajiem Ministru Lēmumiem. Tādēļ viņi ir nodibinājuši Sagatavošanas komisiju, kas sagatavos PTO Līguma spēkā stāšanās pamatu, un viņi apņemas īstenot visu posmu pabeigšanu PTO Līguma ratifikācijai lai tas varētu stāties spēkā 1995. gada 1. janvārī vai agrākajā iespējamajā datumā pēc tam. Ministri ar turpmāko ir pieņēmuši Lēmumu par Tirdzniecību un apkārtējo vidi.7. Ministri izsaka patiesu pateicību Viņa Majestātei karalim Hasanam II par viņa personīgo ieguldījumu šīs Ministru sanāksmes panākumu nodrošināšanā un viņa valsts valdībai, kā arī Marokas tautai par viņu laipno viesmīlību un izcilo organizāciju ko viņi bija nodrošinājuši. Tas fakts, ka Urugvajas raunda Ministru sanāksme notika Marakešā ir papildus apliecinājums Marokas uzticībai atvērtas pasaules tirdzniecības sistēmas principiem un šīs valsts pilnīgai integrācijai pasaules ekonomikā. .8. Ar Nobeiguma dokumenta pieņemšanu un parakstīšanu un PTO Līguma akceptēšanas procesa atklāšanu Ministri paziņo, ka Tirdzniecības sarunu komitejas darbs ir pabeigts un Urugvajas sarunu raunds ir formāli noslēgts. DAUDZPUSĒJO TIRDZNIECĪBAS SARUNU URUGVAJAS RAUNDA REZULTĀTUS APKOPOJOŠAIS NOSLĒGUMA DOKUMENTS 1. Sapulcējušies, lai noslēgtu Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundu, dalībvalstu, Eiropas Kopienu pārstāvji un Tirdzniecības sarunu komitejas pārstāvji, vienojas, ka Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanas Līgums (šajā Noslēguma dokumentā saukts "PTO Līgums"), Ministru deklarācijas un lēmumi un Vienošanās par finansu pakalpojumu saistībām, kā minēts tālāk pielikumā, apkopo to sarunu rezultātus un veido šī Noslēguma dokumenta neatņemamu sastāvdaļu.2. Parakstot šo Noslēguma dokumentu, pārstāvji vienojas:(

1. a)atbilstoši kārtībai iesniegt PTO Līgumu izskatīšanai savām attiecīgi kompetentajām iestādēm ar nolūku panākt Līguma apstiprināšanu saskaņā ar to noteiktajām procedūrām; un(
2. b)pieņemt Ministru deklarācijas un lēmumus.3. Pārstāvji vienojas par visu Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda dalībnieku (tālāk tekstā — "dalībnieki") vēlmi akceptēt PTO Līgumu, lai tas varētu stāties spēkā ar 1995. gada 1. janvāri, vai arī ātrākajā iespējamajā laikā pēc šī datuma. Ne vēlāk kā 1994. gada beigās, Ministri tiksies saskaņā ar Punta del Este Ministru deklarācijas noslēguma paragrāfu, lai lemtu par rezultātu starptautisku īstenošanu, ieskaitot to spēkā stāšanās termiņu.4. Pārstāvji vienojas, ka PTO Līgumu ir iespējams akceptēt kopumā, to parakstot vai kā citādi, visiem dalībniekiem atbilstoši tā XIV pantam. PTO Līguma 4. pielikumā ietvertā Plurilaterālā tirdzniecības līguma apstiprināšanu un stāšanos spēkā regulē šī Plurilaterālā tirdzniecības līguma nosacījumi.5. Pirms PTO Līguma akceptēšanas, dalībniekiem, kuri nav Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) līgumslēdzējas puses, vispirms jānoslēdz sarunas par to pievienošanos GATT un līdz ar to jākļūst par līgumslēdzējām pusēm. Dalībniekiem, kuri nav GATT līgumslēdzējas puses Noslēguma dokumenta parakstīšanas brīdī, saistību Grafiki nav definitīvi un tie turpmāk pabeidzami, lai varētu pievienoties GATT un PTO Līguma akceptēšanai.6. Šis Noslēguma dokuments un tā pielikumā esošie materiāli atrodas Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un tarifiem LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektora depozitārijā, kuram nekavējoties jāizsniedz katram dalībniekam sertificēta kopija.Izpildīts Marakešā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada aprīļa mēneša piecpadsmitajā dienā, vienā eksemplārā, angļu, franču un spāņu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. MARAKEŠAS LĪGUMS PAR PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJAS IZVEIDOŠANU Šī Līguma Puses,atzīstot, ka to attiecības tirdzniecības un ekonomiskās attīstības jomā ir nepieciešams veidot ar nolūku celt dzīves standartu, nodrošināt pilnīgu nodarbinātību, kā arī lielu un pastāvīgi pieaugošu ienākumu apjomu un efektīvu pieprasījumu, un izvēršot preču un pakalpojumu ražošanu un tirdzniecību, tai pat laikā optimāli izmantojot pasaules dabas resursus saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, vienlaikus cenšoties gan aizsargāt un saglabāt apkārtējo vidi, gan pilnveidot veidus, kā to panākt tādā veidā, lai tas atbilstu to vajadzībām un interesēm ekonomiskās attīstības dažādos līmeņos,atzīstot tālāk, ka pastāv nepieciešamība pēc pozitīviem centieniem, kuru mērķis ir veicināt jaunattīstības valstu un sevišķi vismazāk attīstīto valstu nodrošinātu līdzdalību starptautiskajā tirdzniecības attīstībā atbilstoši to ekonomiskās attīstības vajadzībām,vēloties dot savu ieguldījumu šo mērķu īstenošanā, veidojot savstarpēji un abpusēji izdevīgas saistības ar nolūku būtiski pazemināt tarifus un citas tirdzniecības barjeras, kā arī likvidēt diskriminējošu attieksmi starptautiskajās tirdzniecības attiecībās,nolemjot šajā sakarā izveidot integrētu, dzīvotspējīgāku un ilgstošāku daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, kas ietvertu Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, agrāko tirdzniecības liberalizācijas mēģinājumu rezultātus, kā arī visus Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus,apņemoties saglabāt pamatprincipus un veicināt to mērķu sasniegšanu, kas ir šīs daudzpusējās tirdzniecības sistēmas pamatā,vienojas par sekojošo:I pantsOrganizācijas izveidošanaAr šo tiek izveidota Pasaules tirdzniecības organizācija (turpmāk tekstā — "PTO").II pantsPTO darbības sfēra1. PTO nodrošina vispārēju institucionālu struktūru tirdzniecības attiecību īstenošanai to Dalībvalstu starpā jautājumos par līgumiem un ar tiem saistītiem juridiskiem aktiem, kas ietverti šī Līguma pielikumos.2. Līgumi un ar tiem saistītie juridiskie akti, kas ietverti 1., 2. un 3. pielikumos (turpmāk tekstā — "Daudzpusējie tirdzniecības līgumi") ir šī Līguma neatņemamas sastāvdaļas, kas ir saistošas visām tā Dalībvalstīm.3. Līgumi un ar tiem saistītie juridiskie akti, kas ietverti 4. pielikumā (turpmāk tekstā — "Plurilaterālie tirdzniecības līgumi") arī ir šī Līguma sastāvdaļa tām Dalībvalstīm, kuras tos atzinušas, un šīm Dalībvalstīm ir saistoši. Plurilaterālie tirdzniecības līgumi neuzliek nekādas saistības vai tiesības tām Dalībvalstīm, kuras tos nav atzinušas.4. 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kā precizēts 1A pielikumā (turpmāk tekstā — "GATT 1994") ir juridiski atšķirīga no 1947. gada 30. oktobra Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas pievienota Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un nodarbinātības konferences Sagatavošanas komitejas Otrajā sesijā pieņemtajam Noslēguma dokumentam, kas tika sekojoši labots, papildināts vai izmainīts (tālāk tekstā saukts "GATT 1947").III pantsPTO funkcijas1. PTO nodrošina šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu īstenošanu, administrēšanu un darbību, veicina to mērķu īstenošanu, kā arī rada Plurilaterālo tirdzniecības līgumu īstenošanas, administrēšanas un darbības struktūru.2. PTO nodrošina sarunu vidi tās Dalībvalstīm attiecībā uz to daudzpusējām tirdzniecības attiecībām par jautājumiem, kas apskatīti šī Līguma pielikumos esošajos līgumos. PTO var arī nodrošināt sarunu vidi turpmākām tās Dalībvalstu sarunām par to daudzpusējās tirdzniecības attiecībām un par šādu sarunu rezultātu īstenošanas struktūru, ja Ministru Konference attiecīgi nolemj.3. PTO administrē "Vienošanos par likumiem un procedūrām, kas nosaka strīdu noregulēšanu" (turpmāk tekstā — "Vienošanās par strīdu noregulēšanu" vai "DSU") šī Līguma 2. pielikumā.4. PTO administrē "Tirdzniecības politikas pārskata mehānismu" (turpmāk tekstā — "TPRM"), kas atspoguļots šī Līguma 3. pielikumā.5. Lai panāktu lielāku saskaņotību pasaules ekonomikas politikas veidošanā, PTO sadarbojas attiecīgi ar Starptautisko Valūtas fondu un Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku un ar to izveidotajām institūcijām.IV pantsPTO struktūra1. Jāizveido Ministru Konference, kuras sastāvā ir visu Dalībvalstu pārstāvji un kura tiek sasaukta vismaz reizi divos gados. Ministru Konference pilda PTO funkcijas un veic šajā sakarā nepieciešamo darbību. Ministru Konference ir pilnvarota pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem attiecībā uz jebkuriem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem pēc Dalībvalsts lūguma atbilstoši specifiskajām prasībām par lēmuma pieņemšanu šajā Līgumā un attiecīgajā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā.2. Darbojas Vispārējā padome, ko veido visu Dalībvalstu pārstāvji, un kura sapulcējas pēc nepieciešamības. Ministru Konferences sanāksmju starplaikā tās funkcijas pilda Vispārējā padome. Vispārējā padome veic arī funkcijas, ko tai paredz šis Līgums. Vispārējā padome izstrādā savus procedūras noteikumus un apstiprina procedūras noteikumus Komitejām, kā to paredz 7. paragrāfs.3. Vispārējā padome sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu Strīdu noregulēšanas institūcijas pienākumus, ko paredz Vienošanās par strīdu noregulēšanu. Strīdu noregulēšanas institūcijai var būt savs priekšsēdētājs un tā izveido procedūras noteikumus, ko uzskata par nepieciešamiem šo pienākumu izpildei.4. Vispārējā padome sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu Tirdzniecības politikas pārraudzības institūcijas pienākumus, kā to paredz Tirdzniecības politikas pārraudzības mehānisms (TPRM). Tirdzniecības politikas pārraudzības institūcijai var būt savs priekšsēdētājs un tā izveido procedūras noteikumus, ko uzskata par nepieciešamiem šo pienākumu izpildei.5. Darbojas Preču tirdzniecības padome, Pakalpojumu tirdzniecības padome un Ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību padome (turpmāk tekstā — "TRIPS Padome"), kas darbojas saskaņā ar Vispārējās padomes noteiktajiem pamatprincipiem. Preču tirdzniecības padome administrē 1. pielikumā minēto Daudzpusējo tirdzniecības līgumu darbību. Pakalpojumu tirdzniecības padome administrē Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (tālāk tekstā saukta "GATS"). TRIPS Padome pārrauga Līguma par ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesībām (turpmāk tekstā — "TRIPS Līgums") darbību. Šīs Padomes veic funkcijas, ko tām paredz attiecīgie līgumi un Vispārējā padome. Tās izstrādā savus procedūras noteikumus, kurus apstiprina Vispārējā padome. Šajās Padomēs var piedalīties visu Dalībvalstu pārstāvji. Šīs Padomes sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu savas funkcijas.6. Preču tirdzniecības padome, Pakalpojumu tirdzniecības padome un TRIPS Padome nepieciešamības gadījumā izveido palīginstitūcijas. Šīs palīginstitūcijas izstrādā savus attiecīgos procedūras noteikumus, kurus apstiprina attiecīgās Padomes.7. Ministru Konference izveido Tirdzniecības un attīstības komiteju, Maksājumu bilances ierobežojumu komiteju un Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu komiteju, kuras veic šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos paredzētās funkcijas, kā arī jebkuras papildus funkcijas, ko tām uzliek Vispārējā padome, un izveido pēc to ieskatiem papildus Komitejas ar funkcijām, kādas tās uzskata par nepieciešamām. Savu funkciju ietvaros, Tirdzniecības un attīstības komiteja periodiski izskata īpašos nosacījumus Daudzpusējos tirdzniecības līgumos par labu vismazāk attīstīto valstu Dalībvalstīm un ziņo par to Vispārējai padomei attiecīgai rīcībai. Šajās Komitejās piedalās visu Dalībvalstu pārstāvji.8. Plurilaterālajos tirdzniecības līgumos paredzētās institūcijas pilda funkcijas, kas tām deleģētas šo Līgumu ietvaros un darbojas PTO institūciju ietvaros. Šīs institūcijas regulāri informē Vispārējo padomi par savu darbību.V pantsAttiecības ar citām organizācijām1. Vispārējā padome veic attiecīgus pasākumus, lai efektīvi sadarbotos ar citām starpvaldību organizācijām, kuras pilda PTO funkcijām līdzīgas funkcijas.2. Vispārējā padome var veikt attiecīgus pasākumus, lai konsultētos un sadarbotos ar nevalstiskām organizācijām, kuras nodarbojas ar jautājumiem, kuri ir arī PTO kompetencē.VI pantsSekretariāts1. Jāizveido PTO sekretariāts (turpāk tekstā — "Sekretariāts"), kuru vada Ģenerāldirektors.2. Ministru Konference nozīmē ģenerāldirektoru un pieņem nolikumus, kas nosaka Ģenerāldirektora pilnvaras, pienākumus, dienesta nosacījumus un termiņu.3. Ģenerāldirektors nozīmē Sekretariāta personālu un nosaka viņu pienākumus un dienesta nosacījumus atbilstoši Ministru Konferences pieņemtajiem nolikumiem.4. Ģenerāldirektora un Sekretariāta personāla pienākumiem ir izteikti starptautisks raksturs. Savu pienākumu izpildē Ģenerāldirektors un Sekretariāta personāls neprasa vai nepieņem jebkuras valdības, vai arī kādas citas varas iestādes ārpus PTO, norādījumus. Tie atturas no jebkādas darbības, kas varētu nelabvēlīgi atsaukties uz to starptautisko ierēdņu amatiem. PTO Dalībvalstis ciena Ģenerāldirektora un Sekretariāta personāla pienākumu starptautisko raksturu un necenšas tos ietekmēt viņu pienākumu veikšanas gaitā.VII pantsBudžets un dalības maksas1. Ģenerāldirektors iesniedz Budžeta, finansu un administrācijas lietu lietu komitejai PTO gada budžeta tāmi un finansu ziņojumu. Budžeta, finansu un administrācijas lietu komiteja izskata ģenerāldirektora iesniegto gada budžeta tāmi un finansu ziņojumu un sniedz rekomendācijas par to Vispārējai padomei. Gada budžeta tāmi apstiprina Vispārējā padome.2. Budžeta, finansu un administrācijas lietu komiteja sagatavo un ierosina Vispārējai padomei finansu nolikumus, kuri ietver nosacījumus, kas regulē:(
3. a)dalības maksu apjomu, sadalot PTO izdevumus to Dalībvalstu starpā; un(
4. b)veicamos pasākumus attiecībā uz parādniecēm Dalībvalstīm.Finansu nolikumi balstās, cik tas ir praktiski iespējams, uz GATT1947 nosacījumiem un praksi.3. Vispārējā padome pieņem finansu noteikumus un gada budžeta tāmi ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kas sastāda vairāk nekā pusi PTO Dalībvalstu.4. Katra Dalībvalsts nekavējoties iemaksā PTO savu daļu no PTO izdevumu apjoma atbilstoši finansu nolikumiem, kurus pieņēmusi Vispārējā padome.VIII pantsPTO statuss1. PTO ir juridiska persona un katra tās Dalībvalsts piešķir tai tādas juridiskas tiesības, kas nepieciešamas tās funkciju veikšanai.2. Katra PTO Dalībvalsts piešķir PTO tādas privilēģijas un imunitāti, kas nepieciešamas tās funkciju veikšanai.3. Katra no Dalībvalstīm līdzīgi piešķir PTO amatpersonām un Dalībvalstu pārstāvjiem privilēģijas un imunitāti, kas ir nepieciešamas neatkarīgai funkciju veikšanai saistībā ar PTO.4. Privilēģijas un imunitāte, ko PTO, tās amatpersonām un Dalībvalstu pārstāvjiem piešķir Dalībvalstis, ir vienādas ar tām privilēģijām un imunitāti, kas nostiprinātas Konvencijā par Speciālo institūciju privilēģijām un imunitāti, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja 1947. gada 21. novembrī.5. PTO var noslēgt līgumu par mītnes vietu.IX pantsLēmumu pieņemšana1. PTO turpina lēmumu pieņemšanas praksi pēc konsensusa principa atbilstoši GATT19471. Izņemot gadījumus, ja paredzēts citādi, tad, ja lēmumu nav iespējams pieņemt pēc konsensusa principa, par izskatāmo jautājumu lemj balsojot. Ministru Konferences un Vispārējās padomes sanāksmēs katrai PTO Dalībvalstij ir viena balss. Ja Eiropas kopienas izmanto savas balsošanas tiesības, tām ir vienāds balsu skaits ar viņu dalībvalstu2 — PTO Dalībvalstu skaitu. Lēmumus Ministru Konferencē un Vispārējā padomē pieņem ar balsu vairākumu, ja vien šis Līgums vai attiecīgs Daudzpusējās tirdzniecības līgums3 neparedz citu kārtību.2. Ministru Konferencei un Vispārējai padomei ir ekskluzīvas tiesības pieņemt šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu skaidrojumus. 1. pielikumā esošā Daudzpusējā tirdzniecības līguma skaidrojuma gadījumā, tās izmanto savas tiesības balstoties uz Padomes rekomendāciju, kas pārrauga šī Līguma darbību. Lēmumu par skaidrojuma pieņemšanu pieņem ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu. Šo paragrāfu neizmanto veidā, kas varētu kaitēt labojumu nosacījumiem X pantā.3. Izņēmuma gadījumos Ministru Konference var lemt par īpaša izņēmuma piemērošanu attiecībā uz pienākumu, kas uzlikts Dalībvalstij saskaņā ar šo Līgumu vai jebkuriem citiem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem, ar nosacījumu, ka jebkurš šāds lēmums tiek pieņemts ar trīs ceturtdaļām4 no Dalībvalstu balsīm, ja vien to neparedz citādi šis paragrāfs.(
5. a)lūgums par īpašo izņēmumu attiecībā uz šo Līgumu tiek iesniegts Ministru Konferencei izskatīšanai saskaņā ar lēmuma pieņemšanas praksi pēc konsensusa principa. Ministru Konference nosaka termiņu, kas nepārsniedz 90 dienas šī lūguma izskatīšanai. Ja konsensuss nav panākts šajā laikā, jebkurš lēmums par speciālā izņēmuma lūguma apmierināšanu tiek pieņemts ar trīs ceturtdaļām no Dalībvalstu balsīm.(
6. b)lūgums par īpašo izņēmumu attiecībā uz Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem 1A vai 1B vai 1C pielikumos tiek sākotnēji iesniegts attiecīgi Preču tirdzniecības Padomei, Pakalpojumu tirdzniecības Padomei vai arī TRIPS Padomei, lai par to lemtu termiņā, kas nepārsniedz 90 dienas. Termiņa beigās attiecīgā Padome iesniedz ziņojumu Ministru Konferencei.4. Ministru Konferences lēmumā par īpašā izņēmuma lūguma apmierināšanu jāuzsver īpašie apstākļi, kas pamato lēmumu, nosacījumus un apstākļus, kas ir iesnieguma par izņēmumu pamatā, un datumu, kad īpašais izņēmums izbeidzas. Jebkurš īpašais izņēmums, kas piešķirts uz vairāk kā vienu gadu, tiek pārskatīts Ministru Konferencē ne vēlāk kā gadu pēc tā piešķiršanas un turpmāk ik gadu, līdz īpašā izņēmuma beigām. Katrā pārskatīšanas gadījumā Ministru Konference noskaidro, vai īpašie apstākļi, kas pamato izņēmumu, vēl joprojām pastāv un vai īpašā izņēmuma nosacījumi ir ievēroti. Ministru Konference, pamatojoties uz gada pārskatu, var pagarināt, izmainīt vai izbeigt izņēmumus.5. Lēmumu, saskaņā ar Plurilaterālo tirdzniecības līgumu, ieskaitot jebkurus lēmumus par skaidrojumiem, un izņēmumu pamatā ir šī Līguma nosacījumi.X pantsLabojumi1. Jebkura PTO Dalībvalsts var ierosināt labojumus šī Līguma vai 1. pielikuma Daudzpusējo tirdzniecības līgumu pantos, iesniedzot šādu priekšlikumu Ministru Konferencei. Padomes, kuras uzskaitītas IV panta 5. paragrāfā, arī var iesniegt Ministru Konferencei labojumu priekšlikumus attiecīgajam 1. pielikumā minētajam Daudzpusējam tirdzniecības līgumam, kura darbību tās pārrauga. Ja vien Ministru Konference nenolemj par garāku termiņu, 90 dienas pēc priekšlikuma formālās apspriešanas Ministru Konferencē, jebkurš Ministru Konferences lēmums iesniegt ierosināto labojumu Dalībvalstīm apstiprināšanai tiek pieņemts pēc konsensusa principa. Ja vien nav piemērojami 2., 5. vai 6. paragrāfi, šis lēmums precizē vai nu 3. vai 4. paragrāfu piemērošanu. Ja panākts konsensuss, Ministru Konference nekavējoties iesniedz ierosināto labojumu Dalībvalstīm apstiprināšanai. Ja konsensuss nav panākts Ministru Konferences sanāksmē noteiktajā termiņā, Ministru Konference ar divu trešdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu lemj par ierosinātā labojuma iesniegšanu Dalībvalstīm apstiprināšanai. Izņemot 2., 5. un 6. paragrāfos paredzēto, 3. paragrāfa nosacījumi ir piemērojami ierosinātajam labojumam, ja vien Ministru Konference ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu nepieņem lēmumu, ka jāpiemēro 4. paragrāfa nosacījumi.2. Šī panta un sekojošo pantu nosacījumu labojumi ir spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājušas visas Dalībvalstis:šī Līguma IX pants;GATT 1994 I un II pants;GATS II:1. pants;TRIPS Līguma 4 pants.3. Dalībvalstu tiesības un saistības ietekmējoši labojumi šī Līguma vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumu nosacījumos 1A un 1C pielikumos, izņemot tos, kas uzskaitīti 2. un 6. paragrāfos, ir spēkā tām Dalībvalstīm, kas tos akceptējušas, apstiprinot to ar divu trešdaļu Dalībvalstu balsīm un turpmāk ikvienai citai Dalībvalstij, kad tā tos akceptējusi. Ministru Konference var lemt ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu attiecībā uz labojumiem, kas stājušies spēkā atbilstoši šim paragrāfam, par to, ka jebkura Dalībvalsts, kura nav šādu labojumu akceptējusi Ministru Konferences noteiktajā termiņā, katrā gadījumā var brīvi izstāties no PTO vai arī palikt tās Dalībvalsts ar Ministru Konferences piekrišanu.4. Dalībvalstu tiesības un saistības neskaroši labojumi šī Līguma vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumu nosacījumos 1A un 1C pielikumā, izņemot tos, kas uzskaitīti 2. un 6. paragrāfā, stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos akceptējušas divas trešdaļas Dalībvalstu.5. Izņemot iepriekš 2. paragrāfā paredzēto, labojumi GATS I, II un III daļā un attiecīgie pielikumi stājas spēkā Dalībvalstīm, kuras tos ir akceptējušas, apstiprinot to ar divām trešdaļām Dalībvalstu balsu un turpmāk katrai Dalībvalstij, pēc tam, kad tā tos akceptējusi. Ministru Konference var lemt ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu par labojumiem, kas stājušies spēkā atbilstoši iepriekšējam nosacījumam, par to, ka jebkura Dalībvalsts, kura nav šādu labojumu akceptējusi Ministru Konferences noteiktajā termiņā, katrā gadījumā var brīvi izstāties no PTO vai arī palikt tā sastāvā ar Ministru Konferences piekrišanu. Labojumi GATS IV, V un VI daļās stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos akceptējušas divas trešdaļas Dalībvalstu.6. Neskatoties uz citiem šī panta nosacījumiem, labojumus TRIPS Līgumā, līdz ar to apmierinot 71. panta 2. paragrāfa prasības, var pieņemt arī Ministru Konference bez turpmākā formālā akceptēšanas procesa.7. Jebkura Dalībvalsts, kura atzinusi labojumu šajā Līgumā vai Daudzpusējā tirdzniecības līgumā 1. pielikumā, iesniedz akceptēšanas aktu PTO Ģenerāldirektoram akceptēšanas termiņā, ko nosaka Ministru Konference.8. Jebkura PTO Dalībvalsts var ierosināt veikt labojumus 2. un 3. pielikumos Daudzpusējo tirdzniecības līgumu pantos, iesniedzot šādu priekšlikumu Ministru Konferencei. Lēmums par labojumu atzīšanu 2. pielikumā minētā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā jāpieņem pēc konsensusa principa un šie labojumi stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos apstiprinājusi Ministru Konference. Lēmumi par 3. pielikumā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā izdarīto labojumu atzīšanu stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos apstiprinājusi Ministru Konference.9. Ministru Konference pēc Dalībvalstu — tirdzniecības līguma pušu lūguma, tikai un vienīgi ar konsensusa balsojumu var lemt par šāda līguma pievienošanu 4. pielikumam. Ministru Konference pēc Dalībvalstu -Plurilaterālā tirdzniecības līguma pušu lūguma, var lemt par šāda Līguma izslēgšanu no 4. pielikuma.10. Labojumus Plurilaterālajā tirdzniecības līgumā nosaka šī Līguma nosacījumi.XI pantsPTO Dibinātājvalsts statuss1. GATT1947 līgumslēdzējas puses šī Līguma spēkā stāšanās brīdī un Eiropas kopienas, kuras atzīst šo Līgumu un Daudzpusējos tirdzniecības līgumus un kuru koncesiju un saistību Grafiki ir iekļauti GATT1994 un kuru Īpašo saistību Grafiki ir iekļauti GATS, kļūst par PTO Dibinātājvalstīm.2. Vismazāk attīstītajām valstīm, kuras par tādām atzinušas Apvienotās Nācijas, tiks izvirzīta vienīgi prasība uzņemties saistības un koncesijas tik lielā mērā, cik to atļauj šādu valstu individuālā attīstība, finansu un tirdzniecības vajadzības vai arī to administratīvās un institucionālās iespējas.XII pantsPievienošanās1. Jebkura valsts vai atsevišķa muitas teritorija, kas ir pilnīgi autonoma savu ārējo tirdzniecības attiecību un citu jautājumu, kurus paredz šis Līgums un Daudzpusējie tirdzniecības līgumi, pārvaldē, var pievienoties šim Līgumam ar noteikumiem, par ko tā vienojas ar PTO. Šāda pievienošanās attiecas tikai uz šo Līgumu un Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem, kas tajā iekļauti.2. Lēmumus par pievienošanos pieņem Ministru Konference. Ministru Konference apstiprina līgumu par pievienošanās noteikumiem ar PTO Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu.3. Pievienošanos Plurilaterālajam tirdzniecības līgumam nosaka šī Plurilaterālā Līguma nosacījumi.XIII pantsDaudzpusējo tirdzniecības līgumu nepiemērošana atsevišķu Dalībvalstu starpā1. Šis Līgums un 1. un 2. pielikumu Daudzpusējie tirdzniecības līgumi netiek piemēroti kādas Dalībvalsts un citu Dalībvalstu starpā, ja viena vai otra Dalībvalsts, laikā, kad kāda no tām kļūst Dalībvalsts, nepiekrīt šādai piemērošanai.2. PTO Dibinātājvalstu, kas bijušas GATT 1947 līgumslēdzējas puses, starpā 1. paragrāfs var tikt piesaistīts tikai tad, ja šīs Vienošanās XXXV pants jau ir ticis iesaistīts agrāk un atzīts par efektīvu šo līgumslēdzēju pušu starpā brīdī, kad šī Vienošanās tām stājusies spēkā.3. 1. paragrāfs jāpiemēro attiecībās starp vienu Dalībvalsti un citu Dalībvalsti, kura ir pievienojusies saskaņā ar XII pantu, ja Dalībvalsts, kura nepiekrīt piemērošanai, par to ir paziņojusi Ministru Konferencei pirms Ministru Konference apstiprinājusi vienošanos par pievienošanās noteikumiem.4. Ministru Konference var pārskatīt šī panta darbību atsevišķos gadījumos pēc kādas no Dalībvalstu pieprasījuma un sniegt attiecīgas rekomendācijas.5. Plurilaterāla tirdzniecības līguma nepiemērošanu šī Līguma pušu starpā nosaka šī Līguma nosacījumi.XIV pantsPievienošanās, stāšanās spēkā un depozīts1. Šim Līgumam var pievienoties to parakstot vai citādi, GATT1947 līgumslēdzējas puses un Eiropas Kopienas, kurām ir tiesības kļūt par PTO Dibinātājvalstīm saskaņā ar šī Līguma XI pantu. Šāda pievienošanās attiecas uz šo Līgumu un tajā iekļautajiem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem. Šis Līgums un tajā iekļautie Daudzpusējie tirdzniecības līgumi stājas spēkā Ministru noteiktajā datumā atbilstoši Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošā Noslēguma dokumenta 3. paragrāfam un pievienošanās paliek atklāta divu gadu laikā pēc šī datuma, ja vien Ministri nenolemj citādi. Pievienošanās, kas seko pēc Līguma spēkā stāšanās, stājas spēkā 30. dienā pēc šādas pievienošanās datuma.2. Dalībvalsts, kura pievienojas šim Līgumam pēc tā stāšanās spēkā, īsteno tādas koncesijas un saistības Daudzpusējos tirdzniecības līgumos, kas īstenojamas termiņā, kas sākas līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā, tā, it kā tā būtu pievienojusies šim Līgumam tā spēkā stāšanās brīdī.3. Līdz šī Līguma spēkā stāšanās laikam, šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu tekstam jāglabājas pie GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektora. Ģenerāldirektors nekavējoties izsniedz apstiprinātu patiesu šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu kopiju, un paziņo par katru pievienošanos ikvienai valstij un Eiropas Kopienām, kuras pievienojušās šim Līgumam. Šis Līgums un Daudzpusējie tirdzniecības līgumi, kā arī jebkuri labojumi tajos pēc šī Līguma spēkā stāšanās ir deponēti pie PTO Ģenerāldirektora.4. Plurilaterālā tirdzniecības līguma atzīšanu un spēkā stāšanos nosaka šī Līguma nosacījumi. Šādus līgumus deponē pie GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektora. Pēc šī Līguma stāšanās spēkā, šādi Līgumi tiek deponēti pie PTO Ģenerāldirektora.XV pantsIzstāšanās1. Jebkura Dalībvalsts var izstāties no šī Līguma. Šāda izstāšanās attiecas gan uz šo Līgumu, gan uz Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem skaitot no brīža, kad PTO Ģenerāldirektors ir saņēmis rakstisku paziņojumu par izstāšanos.2. Izstāšanos no Plurilaterālā tirdzniecības līguma nosaka šī Līguma nosacījumi.XVI pantsCiti nosacījumi1. Izņemot, ja citādi paredzēts šajā Līgumā vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumos, PTO darbība balstās uz GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un GATT 1947 ietvaros izveidoto institūciju lēmumiem, procedūrām un parasto tiesību praksi.2. Ciktāl iespējams, GATT 1947 Sekretariāts kļūst par PTO Sekretariātu, un GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektors, līdz laikam, kamēr Ministru Konference ir nozīmējusi ģenerāldirektoru atbilstoši šī Līguma VI panta 2. paragrāfam, darbojas kā PTO Ģenerāldirektors.3. Konflikta gadījumā starp šī Līguma nosacījumu un jebkuru Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumu, konflikta robežās noteicošais ir šī Līguma nosacījums.4. Katra Dalībvalsts nodrošina savu likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību savām saistībām, kā to paredz klāt pievienotie Līgumi.5. Nekādi iebildumi netiek celti attiecībā uz jebkuru šī Līguma nosacījumu. Iebildumi attiecībā uz jebkuru Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumu var tikt celti tikai tajās robežās, ko paredz šie Līgumi. Iebildumus attiecībā uz Plurilaterālā tirdzniecības līguma nosacījumiem nosaka šī Līguma nosacījumi.6. Šis Līgums tiek reģistrēts atbilstoši Apvienoto Nāciju Hartas 102. panta nosacījumiem.IZPILDĪTS Marakešā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada aprīļa mēneša piecpadsmitajā dienā, vienā eksemplārā, angļu, franču un spāņu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem.Paskaidrojumi:Termini "valsts" vai "valstis", šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos jāsaprot kā jebkuru PTO atsevišķas muitas teritorijas Dalībvalsti ietveroši.Ja PTO Dalībvalsts ir atsevišķa muitas teritorija, kad izteiciens šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos tiek kvalificēts ar terminu "nacionāls", šāds izteiciens attiecas uz minēto muitas teritoriju, ja vien netiek citādi precizēts. Pielikums 1AVISPĀRĒJA PASKAIDROJOŠA PIEZĪME PIELIKUMAM 1AKonflikta gadījumā starp 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību nosacījumu un nosacījumu citā līgumā 1A pielikumā Līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (1. pielikuma līgumu tekstā — "PTO Līgums"), cita līguma pants ir noteicošais konflikta ietvaros. VISPĀRĒJĀ VIENOŠANĀS PAR TARIFIEM UN TIRDZNIECĪBU - 1994 1. Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību - 1994 (GATT 1994) sastāv no:(
7. a)Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas datēts ar 1947. gada 30. oktobri un pievienots Noslēguma dokumentam Apvienoto Nāciju Konferences par tirdzniecību un nodarbinātību Sagatavošanas komitejas Otrās sesijas noslēgumā (neietverot Pagaidu piemērošanas Protokolu) nosacījumus, kas ir laboti, papildināti vai izmainīti ar juridisku aktu palīdzību, kas stājušies spēkā pirms PTO Līguma spēkā stāšanās datuma;(
8. b)zemāk minēto juridisko aktu nosacījumiem, kas stājušies spēkā atbilstoši GATT 1947 pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma:(
9. i)protokoli un sertifikāti, kas attiecas uz tarifu koncesijām;(
10. ii)pievienošanās protokoli (neietverot nosacījumus (
11. a)attiecībā uz pagaidu piemērošanu un pagaidu piemērošanas anulēšanu un (
12. b)ar noteikumu, ka GATT 1947 II daļa tiek piemērota pagaidu piemērošanas kārtībā visplašākajā mērogā, kas savienojams ar pastāvošo likumdošanu Protokola parakstīšanas datumā);(iii) lēmumi par īpašajiem izņēmumiem, kas piešķirti atbilstoši GATT 1947 XXV pantam un vēl joprojām ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī.5(
13. iv)citi GATT 11947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU lēmumi;(
14. c)zemāk uzskaitītajiem Izskaidrojumiem:(
15. i)Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 II panta 1(
16. b)interpretāciju;(
17. ii)Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XVII panta interpretāciju;(iii) Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 maksājumu bilances nosacījumiem;(
18. iv)Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XXIV panta interpretāciju;(
19. v)Izskaidrojums par īpašajiem izņēmumiem attiecībā uz tiesībām saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību 1994;(
20. vi)Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XXVIII panta interpretāciju; un(
21. d)GATT 1994 Marakešas Protokols.2. Paskaidrojošas piezīmes:(
22. a)atsauces uz "līgumslēdzēju pusi" GATT 1994 pantos ir lasāmas kā "Dalībvalsts". Atsauces uz "vismazāk attīstīto līgumslēdzēju pusi" un "attīstīto līgumslēdzēju pusi" lasāmas kā "jaunattīstības Dalībvalsts" un "attīstītā Dalībvalsts". Atsauces uz "izpildsekretāru" lasāmas kā "PTO ģenerāldirektors".(
23. b)Atsauces uz LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, kuras kopdarbojas GATT 1994 XV:1, XV:2, XV:8, XXXVIII pantos un XII un XVIII pantu Piezīmēs; kā arī XV:2, XV:3, XV:6, XV:7 un XV:9 pantos par īpašiem apmaiņas līgumiem, uzskatāmas par atsaucēm uz PTO. Citas funkcijas, ko GATT 1994 panti paredz kopdarbojošamies LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, piešķir Ministru Konference.(
24. c)(
25. i)GATT 1994 teksts ir autentisks angļu, franču un spāņu valodās.(
26. ii)GATT 1994 teksts franču valodā ir pakļauts terminoloģiskiem labojumiem, kā norādīts dokumenta MTN.TNC/41 A pielikumā.(iii) Autentiskais GATT 1994 teksts spāņu valodā ir Galveno aktu un izlases dokumentu sērijas IV sējuma teksts, kas pakļauts terminoloģiskiem labojumiem, kā norādīts dokumenta MTN.TNC./41 B pielikumā.3. (
27. a)GATT 1994 II daļas nosacījumi neattiecas uz Dalībvalsts veiktajiem pasākumiem saskaņā ar īpašu obligātu likumdošanu, kuru šī Dalībvalsts ieviesusi, pirms tā kļuvusi par GATT 1994 līgumslēdzēju pusi, kas aizliedz ārzemēs būvēta vai ārzemēs rekonstruēta kuģa izmantošanu, pārdošanu vai iznomāšanu komerciāliem nolūkiem starp galapunktiem nacionālajos ūdeņos vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos. Šis izņēmums attiecas uz: (
28. a)šādai likumdošanai neatbilstoša panta saglabāšanu vai nekavējošu atjaunošanu; un (
29. b)šādai likumdošanai neatbilstoša panta grozīšanu tik lielā mērā, par cik šādi labojumi nemazina panta atbilstību GATT 1947 II daļai. Šādu izņēmumu ierobežo pasākumi, kuri veikti saskaņā ar augstāk minēto likumdošanu, par kuriem ir paziņots un tie precizēti pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma. Ja šāda likumdošana turpmāk tiek grozīta, lai mazinātu tās atbilstību GATT 1994 II daļai, tā nevar tikt pakļauta šī paragrāfa juridiskajam segumam.(
30. b)Ministru Konference izskata šo izņēmumu ne vēlāk kā piecus gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma un turpmāk ik katrus divus gadus, cik vien ilgi izņēmums paliek spēkā, lai noskaidrotu, vai apstākļi, kuri radīja nepieciešamību pēc izņēmuma, vēl ir spēkā.(
31. c)Dalībvalsts, kuras pasākumi ietilpst šāda izņēmua statusā, katru gadu iesniedz detalizētu statistisku ziņojumu, kas sastāv no attiecīgo kuģu reālo un plānoto piegāžu piecu gadu vidējā apgrozījuma, kā arī papildus informācijas par attiecīgo kuģu, kuri ietverti šāda izņēmuma statusā, izmantošanu, pārdošanu, nomu vai remontu.(
32. d)Dalībvalsts, kura uzskata, ka šis izņēmums darbojas tā, lai apstiprinātu savstarpēju un proporcionālu to kuģu, kas būvēti izņēmuma pieprasītājas Dalībvalsts teritorijā, ierobežojumu izmantošanā, pārdošanā, nomā vai remontā, ir tiesīga ieviest šādu ierobežojumu, vispirms par to paziņojot Ministru Konferencei.(
33. e)Šis atbrīvojums neietekmē risinājumus attiecībā uz specifiskiem likumdošanas aspektiem, šī izņēmuma statusa kontekstā, kas panākti sektoru līgumos vai citās sarunu vidēs.Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 II:1(B) panta interpretācijuAr šo Dalībvalstis vienojas par sekojošo:1. Lai veicinātu juridisko tiesību un pienākumu, kas izriet no II panta 1(
34. b)paragrāfa, atklātību, jebkuru "citu nodevu vai maksājumu" raksturs un apjoms, kas uzlikts fiksētajai tarifa pozīcijai kā to paredz šis nosacījums, tiek reģistrēts koncesiju Grafikos, kas pievienoti GATT 1994 pretī tarifa pozīcijai, uz kuru tie attiecas. Tiek pieņemts, ka šāda reģistrācija neizmaina "citu nodokļu vai maksājumu" juridisko raksturu.2. Datums, kad "citi nodokļi vai maksājumi" ir noteikti, II panta mērķiem, ir 1994. gada 15. aprīlis. Tādēļ "citi nodokļi vai maksājumi" tiek reģistrēti Grafikos, tādos apjomos, kas piemēroti šajā datumā. Katrā turpmākajā koncesijas vai jaunas koncesijas apspriešanā attiecīgās tarifa pozīcijas piemērošanas datums būs datums, kad jaunā koncesija iekļauta attiecīgajā Grafikā. Tomēr dokumenta datums, pamatojoties uz kuru koncesija par jebkuru atsevišķu tarifu paragrāfu tika pirmo reizi iekļauta GATT 1947 vai GATT 1994, arī turpmāk jāreģistrē 6. ailē Grafikos.3. "Citi nodokļi vai maksājumi" tiek reģistrēti atbilstoši visiem fiksētajiem tarifiem.4. Ja tarifa pozīcija iepriekš bijusi koncesijas subjekts, "citu nodokļu vai maksājumu" lielums, kas iereģistrēts attiecīgajā Grafikā, nedrīkst būt lielāks kā tas, kas pastāvējis laikā, kad koncesija pirmo reizi tika iekļauta šajā Grafikā. Katra Dalībvalsts ir tiesīga apstrīdēt "citu nodokļu vai maksājumu" eksistenci, pamatojoties uz to, ka tamlīdzīgs "cits nodoklis vai maksājums" nav pastāvējuši attiecīgās sākotnējās tarifa pozīcijas fiksēšanas laikā, kā arī apstrīdēt "citu nodokļu vai maksājumu" " iereģistrētā lieluma atbilstību iepriekš noteiktajam tarifam, trīs gadu laikā pēc PTO Līguma spēkā stāšanās vai trīs gadus pēc tam, kad PTO Ģenerālsekretāram nodots glabāšanā akts, kas iekļauj Grafiku GATT 1994, ja pēdējais ir vēlāks datums.5. "Citu nodokļu vai maksājumu" reģistrēšana Grafikos neietekmē to atbilstību GATT 1994 tiesībām un pienākumiem, izņemot tos, kas saistās ar 4. paragrāfu. Visas Dalībvalstis patur tiesības jebkurā laikā apstrīdēt jebkuru "citu nodokļu vai maksājuma" atbilstību šādiem pienākumiem.6. Šī Izskaidrojuma nolūkiem spēkā ir GATT 1994 XXII un XXIII panta nosacījumi, kas izstrādāti un pielietoti Izskaidrojumam par strīdu noregulēšanu.7. "Citi nodokļi vai maksājumi" kas nav iekļauti Grafikā brīdī, kad GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektoram iesniegts glabāšanā akts par attiecīgā Grafika iekļaušanu GATT 1994 līdz PTO Līguma spēkā stāšanās datumam, vai pēc tam — PTO Ģenerāldirektoram, netiek sekojoši pievienoti Grafikam un jebkuri "citi nodokļi vai maksājumi", kas piereģistrēti zemākā apjomā, nekā piemērošanas datumā prevalējošais apjoms, netiek atjaunoti šādā apjomā, ja vien šādi pieskaitījumi vai izmaiņas netiek veiktas sešu mēnešu laikā no akta iesniegšanas datuma.8. Lēmums attiecībā uz katras koncesijas pielietošanas datumu 2. paragrāfā, GATT 1994 II panta 1.(
35. b)paragrāfa mērķiem aizstāj lēmumu attiecībā uz pielietošanas datumu, kas pieņemts 1980. gada 26. martā (BISD 27S/24).Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XVII panta interpretācijuDalībvalstis,atzīmējot, ka XVII pants uzliek saistības Dalībvalstīm attiecībā uz valsts tirdzniecības uzņēmumu darbību, kā minēts XVII panta 1. paragrāfā, kurai jāatbilst prasībām par nediskriminējošas attieksmes vispārējiem principiem, ko paredz GATT 1994 valdību pasākumiem, kas ietekmē privāto tirgotāju veikto importu un eksportu.atzīmējot tālāk, ka Dalībvalstīm jāievēro savas saistības GATT 1994 kontekstā attiecībā uz šiem valstiskajiem pasākumiem, kas ietekmē valsts tirdzniecības uzņēmumus;atzīstot, ka šis Izskaidrojums neietekmē būtiskās disciplīnas, ko paredz XVII pants;ar šo vienojas par sekojošo:1. Lai veicinātu atklātību valsts tirdzniecības uzņēmumu darbībā, Dalībvalstis paziņo par šādiem uzņēmumiem Preču tirdzniecības padomei, lai to izskatītu darba grupa, kas izveidota saskaņā ar 5. paragrāfu, atbilstoši sekojošai darba definīcijai:"Valdības un nevalstiskie uzņēmumi, ieskaitot mārketinga padomes, kurām dotas ekskluzīvas vai īpašas tiesības vai privilēģijas, ieskaitot likumīgās vai konstitucionālās pilnvaras, kuras īstenojot, tās ietekmē ar savu valsts pasūtījumu vai pārdošanu importa un eksporta līmeni un attīstību."Šī paziņošanas prasība neattiecas uz to produktu importu, kas paredzēti valsts vai kāda uzņēmuma tūlītējam vai steidzamam patēriņam vai izmantošanai kā precizēts augstāk, un nevis tālākpārdošanai vai izmantošanai preču ražošanai pārdošanai.2. Katra Dalībvalsts gatavo pārskatu par savu politiku attiecībā uz ziņojumu iesniegšanu par valsts tirdzniecības iestādēm Preču tirdzniecības Padomei, ievērojot šīs Vienošanās nosacījumus. Veicot šādu pārskatu, katrai Dalībvalstij vajadzētu ievērot nepieciešamību veicināt maksimāli iespējamu atklātību savos paziņojumos, tā lai varētu precīzi novērtēt to uzņēmumu darbības veidu, par kuriem tiek ziņots, un to darbības iespaidu starptautiskajā tirdzniecībā.3. Ziņojumi jāizdara atbilstoši aptaujai par valsts tirdzniecību, kas pieņemta 1960. gada 24. maijā (BISD 9S/184-185), ar to saprotot, ka Dalībvalstis paziņo 1. paragrāfā minētajiem uzņēmumiem par to, vai importa un eksporta darbība ir faktiski notikusi vai nē.4. Jebkura Dalībvalsts, kurai ir pamats domāt, ka otra Dalībvalsts nav adekvāti pildījusi paziņošanas saistības, var ierosināt šāda jautājuma izskatīšanu attiecīgajai Dalībvalstij. Ja jautājums netiek apmierinoši atrisināts, tā var sagatavot pretpaziņojumu Preču tirdzniecības Padomei izskatīšanai darba grupā, kas izveidota atbilstoši 5. paragrāfam, vienlaicīgi par to informējot ieinteresēto Dalībvalsti.5. Darba grupa tiek izveidota Preču tirdzniecības padomes vārdā, lai pārbaudītu ziņojumus un pretpaziņojumus. Vadoties pēc šīm pārbaudēm un neietekmējot XVII panta 4.(
36. c)paragrāfa nosacījumus, Preču tirdzniecības padome var sniegt rekomendācijas attiecībā uz ziņojumu atbilstību un tālākas informācijas nepieciešamību. Darba grupa pārbauda, balstoties uz saņemtajām paziņošanām, arī augstāk minētās aptaujas par valsts tirdzniecību, atbilstību un valsts tirdzniecības uzņēmumu apjomu atbilstību, kas minēti saskaņā ar 1. paragrāfu. Tā veido arī ilustratīvu sarakstu, kas atspoguļo attiecības starp valdībām un uzņēmumiem, kā arī darbības veidus, kuros iesaistījušies šie uzņēmumi, kas varētu būt atbilstošs XVII panta mērķiem. Ar šo saprot, ka sekretariāts nodrošina vispārēju pamata dokumentu darba grupai par valsts tirdzniecības uzņēmuma operācijām, kur to darbība attiecas uz starptautisko tirdzniecību. Dalība darba grupā ir pieejama visām Dalībvalstīm, kuras izteikušas savu vēlēšanos tajā strādāt. Tā sanāk viena gada laikā pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža un turpmāk — vismaz reizi gadā. Tā sniedz ikgadēju paziņojumu par savu darbību Preču tirdzniecības Padomei.6Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 maksājuma bilances nosacījumiemDalībvalstis,Atzīstot GATT 1994 XII. un XVIII:B pantu nosacījumus un Deklarāciju par tirdzniecības pasākumiem, kas veikti maksājuma bilanes mērķiem, kas pieņemta 1979. gada 28. novembrī (BISD 26 S/205-209, šajā Vienošanās dēvēta par "1979. gada Deklarāciju") un, lai ienestu skaidrību šajos nosacījumos;7Ar šo vienojas par sekojošo:Pasākumu pielietošana1. Dalībvalstis apstiprina savas saistības, cik vien ātri iespējams publiski paziņot, par ierobežojošo importa pasākumu, kas veikti maksājuma bilances mērķiem, atcelšanas termiņiem. Ar šo jāsaprot, ka šādus termiņus var nepieciešamības gadījumā grozīt, lai ievērotu izmaiņas maksājuma bilances stāvoklī. Gadījumos, kad Dalībvalsts publiski nav paziņojusi par termiņu, šī Dalībvalsts sniedz pamatojumu šādas savas rīcības iemesliem.2. Dalībvalstis apstiprina savas saistības par priekšrokas piešķiršanu tiem pasākumiem, kuri vismazāk kaitētu tirdzniecībai. Šādi pasākumi (šajā Vienošanās — "cenu pasākumi") ietver importa papildsamaksas, importa depozīta prasības vai citus ekvivalentus tirdzniecības pasākumus, kas ietekmē importēto preču cenu. Ar šo saprot, ka neskatoties uz II panta nosacījumiem, cenu pasākumus, kas veikti maksājuma bilances mērķiem, Dalībvalsts var pielietot papildus nodokļiem, ko šai Dalībvalstij paredz Grafiks. Turklāt šī Dalībvalsts norāda apmēru, par kādu cenu pasākums pārsniedz uzlikto nodokli skaidri un atsevišķi saskaņā ar šīs Vienošanās paziņošanas procedūru.3. Dalībvalsts cenšas izvairīties no jaunu kvantitatīvu ierobežojumu uzlikšanas maksājuma bilances nolūkā, ja vien sakarā ar kritisku stāvokli maksājuma bilancē, cenu pasākumi var apturēt ārējā maksājuma situācijas krasu pasliktināšanos. Tajos gadījumos, kad Dalībvalsts pielieto kvantitatīvus ierobežojumus, kā savas rīcības iemeslu tā pamato, kāpēc cenu pasākumi nav bijuši adekvāts līdzeklis, lai risinātu situāciju maksājuma bilancē. Dalībvalsts, kura saglabā kvantitatīvos ierobežojumus, vairākās secīgās konsultācijās norāda uz panākto progresu ievērojamas šādu pasākumu biežuma un ierobežojošās darbības samazināšanā. Tiek saprasts, ka vienam un tam pašam produktam var pielietot ne vairāk kā viena veida ierobežojošu importa pasākumu, kas veikts maksājuma bilances mērķiem.4. Dalībvalstis apstiprina, ka ierobežojošos importa pasākumus, ko veic maksājuma bilances mērķiem, var pielietot vienīgi, lai kontrolētu vispārējo importa apjomu un tie nedrīkst pārsniegt tos, kas nepieciešami maksājuma bilances stāvokļa nodrošināšanu. Lai mazinātu jebkuru nejauši radušos aizsargājošu efektu, Dalībvalsts īsteno ierobežojumus pēc atklātības principa. Importējošās Dalībvalsts valsts iestādes sniedz atbilstošu pamatojumu attiecībā uz kritērijiem, kuri tiek izmantoti, lai noteiktu, kādi produkti tiek pakļauti ierobežojumiem. Kā to paredz XII panta 3. paragrāfs un XVIII panta 10. paragrāfs, Dalībvalstis var kādu būtisku produktu gadījumā izslēgt vai ierobežot papildsamaksu piemērošanu, kā arī citus pasākumus, kas pielietoti maksājuma bilances nolūkiem. Termins "būtiski produkti" nozīmē produktus, kuri apmierina patērētāju pamatprasības vai arī, kuri palīdz Dalībvalstij uzlabot tās maksājuma bilances stāvokli, tādi kā ražošanas līdzekļi vai ražošanai nepieciešamie ieguldījumi. Kvantitatīvo ierobežojumu administrēšanā Dalībvalsts izmanto aizklātu licencēšanu tikai tad, ja no tās nevar izvairīties, un īsteno to pakāpeniski. Tiek nodrošināts attiecīgs pamatojums kritērijiem, kas izmantoti, lai noteiktu pieļaujamās importa kvotas vai vērtības.Konsultāciju par maksājuma bilanci procedūra5. Maksājuma bilances ierobežojumu Komiteja (šajā Izskaidrojumā — "Komiteja") rīko konsultācijas, lai pārbaudītu visus importu ierobežojošos pasākumus, kas veikti maksājuma bilances nolūkiem. Dalība Komitejā ir pieejama visām Dalībvalstīm, kas izrādījušas vēlēšanos tajā darboties. Komiteja ievēro maksājumu bilances ierobežojumu konsultāciju procedūras, kuras pieņemtas 1970. gada 28. aprīlī (BISD 18S/48-53, šajā Vienošanās — "pilnu konsultāciju procedūra"), uz kurām attiecas zemāk minētie nosacījumi.6. Dalībvalsts, kas pielieto jaunus ierobežojumus vai palielina jau esošo ierobežojumu apjomu intensificējot pasākumu piemērošanu, sāk konsultācijas ar Komiteju četru mēnešu laikā kopš šādu pasākumu pieņemšanas. Dalībvalsts, kura pieņēmusi šādus pasākumus var pieprasīt, lai konsultācijas notiktu saskaņā ar atbilstoši XII panta 4.(
37. a)paragrāfu vai XVIII panta 12.(
38. a)paragrāfu. Ja šāds lūgums nav izteikts, Komitejas priekšsēdētājs uzaicina Dalībvalsti sarīkot šādas konsultācijas. Konsultāciju laikā izskatītie faktori inter alia var ietvert jauna veida ierobežojošu pasākumu ieviešanu maksājuma bilances nolūkiem, vai arī produktam piemēroto ierobežojumu apjoma palielināšanos vai intensificēšanos.7. Visi ierobežojumi, ko pielieto maksājuma bilances nolūkiem, ir pakļauti periodiskām Komitejas pārbaudēm saskaņā ar XII panta 4.(
39. b)paragrāfu vai saskaņā ar XVIII panta 12.(
40. b)paragrāfu, saskaņā ar iespēju mainīt konsultāciju biežumu pēc vienošanās ar konsultējošo Dalībvalsti vai atbilstoši jebkurai īpašai pārbaudes procedūrai, ko rekomendējusi Vispārējā Padome.8. Konsultācijas var sarīkot, ievērojot vienkāršotas procedūras, kas pieņemtas 1972. gada 19. decembrī (BISD 20S/47-49, šajā Vienošanās — "vienkāršotas konsultāciju procedūras") ar vismazāk attīstīto Dalībvalstu gadījumā vai arī jaunattīstības Dalībvalsts gadījumā, kuras veic liberalizācijas pasākumus atbilstoši iepriekšējo konsultāciju laikā Komitejā iesniegtajam plānam. Vienkāršotu konsultāciju procedūru var izmantot arī, ja jaunattīstības Dalībvalsts Tirdzniecības politikas pārskats tiek plānots tajā pašā kalendāra gadā, kad noteikts konsultāciju datums. Šādos gadījumos lēmums par to, vai izmantojama pilna konsultāciju procedūra, tiek pieņemts pamatojoties uz faktiem, kas uzskaitīti 1979. gada Deklarācijas 8. paragrāfā. Izņemot vismazāk attīstīto Dalībvalstu gadījumu, nedrīkst rīkot pēc kārtas vairāk kā divas konsultācijas, izmantojot vienkāršotu konsultāciju procedūru.Paziņošana un dokumentācija9. Dalībvalsts paziņo Vispārējai Padomei par ierobežojošu importa pasākumu ieviešanu maksājuma bilances nolūkiem vai jebkurām izmaiņām tajos, kā arī par grozījumiem termiņos šādu pasākumu atcelšanai kā paziņots saskaņā ar 1. paragrāfu. Par nozīmīgām izmaiņām paziņo Vispārējai Padomei pirms vai ne vēlāk kā 30 dienas pēc to izziņošanas. Katru gadu ikviena Dalībvalsts iesniedz sekretariātā visaptverošu paziņojumu, kas ietver visas izmaiņas likumos, nolikumos, paziņojumos vai informatīvos materiālos, Dalībvalstīm izskatīšanai. Paziņojumi ietver pilnu informāciju, cik tas ir iespējams, tarifu līmenī, par pielietoto pasākumu veidiem, to administrēšanā izmantotajiem kritērijiem, produkcijas apjomu un ar to saistīto tirdzniecības plūsmu.10. Pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma, Komiteja var pārbaudīt paziņojumus. Šīs pārbaudes tiek ierobežotas ar specifisku paziņojuma izraisītu jautājumu noskaidrošanu, vai arī izpēti par konsultācijas atbilstoši XII panta 4.(
41. a)paragrāfam vai XVIII panta 12.(
42. a)paragrāfam nepieciešamību. Dalībvalstis, kurām ir pamats uzskatīt, ka otras Dalībvalsts pielietotais importu ierobežojošais pasākums ir veikts maksājuma bilances nolūkā, var pievērst Komitejas uzmanību šim jautājumam. Komitejas priekšsēdētājs pieprasa informāciju par pasākumu un iepazīstina ar to visas Dalībvalstis. Nemazinot neviena Komitejas locekļa tiesības pieprasīt attiecīgus precizējumus konsultāciju gaitā, jautājumus var iesniegt iepriekš konsultējošajai Dalībvalstij izskatīšanai.11. Konsultējošā Dalībvalsts sagatavo konsultāciju Pamatdokumentu, kurā, papildus jebkurai citai atbilstošai informācijai, jāietver: (
43. a)maksājuma bilances stāvokļa pārskats un perspektīvas, ieskaitot iekšējo un ārējo faktoru izvērtējumu, kam ir ietekme uz maksājuma bilances stāvokli un iekšpolitikas pasākumi, kas veikti, lai atjaunotu veselīgu un ilgstošu sabalansētību; (
44. b)maksājuma bilances nolūkiem pielietoto ierobežojumu pilns apraksts, to juridiskais pamats un veiktie pasākumi, lai samazinātu gadījuma rakstura aizsargājošu efektu; (
45. c)pasākumi, kas veikti kopš pēdējās konsultācijas par importa ierobežojumu liberalizāciju, ņemot vērā Komitejas secinājumus; (
46. d)atlikušo ierobežojumu atcelšanas un pakāpeniskas samazināšanas plānu. Attiecīgos gadījumos var izdarīt atsauces uz informāciju, kas sniegta citos paziņojumos vai PTO iesniegtajos ziņojumos. Vienkāršotas konsultāciju procedūras gadījumā, konsultējošā Dalībvalsts iesniedz rakstisku paziņojumu, kurā ir būtiska informācija par Pamatdokumentā aptvertajiem elementiem.12. Sekretariāts, ar nolūku nodrošināt konsultācijas Komitejā, sagatavo faktoloģisku fona informāciju, kas ietver dažādos konsultāciju plāna aspektus. Attīstīto Dalībvalstu gadījumā sekretariāta dokuments ietver atbilstošu faktoloģisko un analītisko materiālu par ārējās tirdzniecības vides iedarbību uz konsultējošās Dalībvalsts maksājuma bilances stāvokli un perspektīvām. Sekretariāta tehniskās palīdzības dienesti pēc jaunattīstības Dalībvalsts pieprasījuma palīdz sagatavot konsultāciju dokumentāciju.Maksājuma bilances konsultāciju secinājumi13. Komiteja ziņo par savām konsultācijām Vispārējai Padomei. Ja tiek izmantota pilna konsultāciju procedūra, ziņojumā jānorāda Komitejas secinājumi par konsultāciju plāna dažādajiem elementiem, kā arī fakti un iemesli, uz kuriem tie balstās. Komiteja cenšas ietvert secinājumos rekomendāciju projektu, kuru mērķis ir veicināt XII panta un XVIII:B panta, 1979. gada Deklarācijas un šīs Vienošanās īstenošanu. Tajos gadījumos, kad ir iesniegti termiņi ierobežojošo pasākumu, kas veikti maksājuma bilances nolūkiem, atcelšanai, Vispārējā Padome var rekomendēt, ka pieturoties pie šādiem termiņiem var uzskatīt, ka Dalībvalsts piekrīt savām GATT 1994 saistībām. Gadījumos, kad Vispārējā Padome ir sniegusi īpašas rekomendācijas, Dalībvalstu tiesības un saistības nosaka šīs rekomendācijas ievērojot. Ja Vispārējā Padome nav sniegusi īpašus ierosinājumus rekomendācijām, Komitejas secinājumi fiksē Komitejā izteiktos dažādos viedokļus. Ja izmantota vienkāršota konsultāciju procedūra, ziņojums ietver galveno elementu kopsavilkumu, kas apspriesti Komitejā un lēmumu par to, vai ir nepieciešama pilna konsultāciju procedūra.Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XXIV panta interpretācijuDalībvalstis,ņemot vērā GATT 1994 XXIV panta nosacījumus;atzīstot, ka muitas savienību un brīvo tirdzniecības zonu skaits un nozīme ir palielinājusies kopš GATT 1947 izveidošanas un šodien aptver ievērojamu pasaules tirdzniecības daļu;atzīstot ieguldījumu pasaules tirdzniecības paplašināšanā, kuru var panākt ar ciešāku šādu līgumslēdzēju pušu ekonomikas integrāciju;atzīstot arī, ka šāds ieguldījums pieaug, ja nodevu atcelšana saistītu teritoriju starpā un citi ierobežojoši noteikumi tiek attiecināti uz visu tirdzniecību un samazinās, ja kāds no galvenajiem tirdzniecības sektoriem tiek izslēgts;atkārtoti apstiprinot, ka šādu līgumu mērķim jābūt tirdzniecības veicināšanai starp saistītajām teritorijām un nevis barjeru radīšanai citu Dalībvalstu tirdzniecībai ar šādām teritorijām; un, ka tās veidojot vai palielinot tām piederīgo pušu skaitu, ir cik vien iespējams jāizvairās no nelabvēlīgu seku radīšanas citu Dalībvalstu tirdzniecības procesiem;būdamas pārliecinātas arī par nepieciešamību nostiprināt Preču tirdzniecības padomes lomas efektivitāti līgumu pārraudzīšanā, par kuriem paziņots atbilstoši XXIV pantam, šim nolūkam precizējot jaunu vai paplašinātu līgumu novērtēšanas kritērijus un procedūras, kā arī palielinot visu XXIV panta līgumu atklātību;atzīstot nepieciešamību pēc kopējas Dalībvalstu saistību izpratnes atbilstoši XXIV panta 12. paragrāfam;Ar šo vienojas par sekojošo:1. Muitas savienībām, brīvās tirdzniecības zonām un pagaidu līgumiem, kuru mērķis ir muitas savienību vai brīvo tirdzniecības zonu izveidošana ir inter alia jāpilda šī panta 5., 6., 7. un 8. paragrāfu nosacījumi, lai minētie akti atbilstu XXIV pantam.XXIV panta 5. paragrāfs2. Nodokļu un citu komerciālo noteikumu, kas izmantoti pirms un pēc muitas savienības izveidošanas, vispārējā apjoma novērtēšana atbilstoši XXIV panta 5.(
47. a)paragrāfam, attiecībā uz nodevām un maksājumiem pamatojas uz visaptverošu vidējo svērto tarifu likmju un iekasēto importa nodokļu novērtējumu. Šis novērtējums balstās uz iepriekšējā pārskata perioda importa statistiku, kas iesniedzama muitas savienībā, pamatojoties ar tarifu līniju, to izsakot izmaksās un daudzumos, ko izstrādājusi PTO izcelsmes valsts. Sekretariāts aprēķina vidējās svērtās tarifu likmes un iekasētos muitas nodokļus atbilstoši metodei, kuru izmanto tarifu piedāvājumu novērtēšanai Urugvajas raunda Daudzpusējās tirdzniecības sarunās. Šim nolūkam apskatāmie nodokļi un maksājumi ir piemērotās nodokļu likmes. Ir atzīts, ka lai visaptveroši novērtētu citus tirdzniecības noteikumus, kuriem ir sarežģīti noteikt daudzumu un apjomu, var būt nepieciešams izanalizēt atsevišķus pasākumus, noteikumus, to ietekmētās preces un tirdzniecības plūsmas.3. XXIV panta 5.(
48. c)paragrāfā minētais "saprātīgais laika periods" drīkst pārsniegt 10 gadus tikai izņēmuma gadījumos. Gadījumos, kad Dalībvalstis — pagaidu līguma puses, uzskata, ka 10 gadu termiņš nav pietiekams, tās sniedz visaptverošu paskaidrojumu Preču tirdzniecības padomei par garāka laika perioda nepieciešamību.XXIV panta 6. paragrāfs4. XXIV panta 6. paragrāfs nostiprina procedūru, kas jāievēro, kad Dalībvalsts, kura izveido muitas savienību, ierosina palielināt fiksēto nodokļa likmi. Šajā sakarā Dalībvalstis atkārtoti apstiprina, ka procedūra, kas norādīta XXVIII pantā un precizēta 1980. gada 10. novembrī pieņemtajos norādījumos (BISD 27S/26-28) un Izskaidrojumā par GATT 1994 XXVIII panta interpretāciju, jāuzsāk pirms tarifu koncesijas tiek grozītas vai atceltas sakarā ar muitas savienības izveidošanu vai pagaidu līgumu, kura rezultātā tiek izveidota muitas savienība.5. Šīs sarunas notiek labticīgi, ar mērķi panākt savstarpēji apmierinošu kompensācijas pielāgojumu. Šādās sarunās, kā to prasa XXIV panta 6. paragrāfs, pienācīgi jāņem vērā nodokļu samazināšana vienā un tajā pašā tarifu līnijā, ko izstrādājušas citas muitas savienības sastāvdaļas muitas savienības formēšanas procesā. Gadījumā, ja šāda samazināšana nav pietiekoša, lai radītu vajadzīgo kompensācijas pielāgojumu, muitas savienība varētu piedāvās kompensāciju, kas var izpausties kā nodokļu samazināšana citās tarifu līnijās. Šādu piedāvājumu ņem vērā Dalībvalstis, kurām ir sarunu vešanas tiesības attiecībā uz saistībām, kuras ir grozītas vai atceltas. Gadījumā, ja kompensācijas pielāgojums vēl joprojām tiek uzskatīts par nepieņemamu, sarunas nepieciešams turpināt. Ja neskatoties uz šādām pūlēm, vienošanos sarunās par kompensācijas pielāgojumu atbilstoši XXVIII pantam, kas precizēts Izskaidrojumā par GATT 1994 XXVIII panta interpretāciju, pieņemamā termiņā kopš sarunu sākuma nav iespējams panākt, muitas savienībai tomēr ir tiesības grozīt vai atcelt koncesijas; Dalībvalstis, uz kurām tas attiecas, tādā gadījumā ir tiesīgas atcelt būtiski ekvivalentas koncesijas saskaņā ar XXVIII pantu.6. GATT 1994 neuzliek nekādas saistības Dalībvalstīm, kuras gūst labumu no nodokļu samazināšanas, izveidojoties muitas savienībai vai noslēdzot pagaidu līgumu ar mērķi izveidot muitas savienību par kompensējošu pielāgojumu savienības sastāvdaļām izstrādāšanu.Muitas savienību un brīvās tirdzniecības zonu pārbaude7. Visus paziņojumus, kas veikti atbilstoši XXIV panta 7.(
49. a)paragrāfam, pārbauda darba grupa ņemot vērā GATT 1994 un šī Izskaidrojuma 1. paragrāfa nosacījumus. Darba grupa iesniedz ziņojumu Preču tirdzniecības Padomei par saviem secinājumiem šajā sakarā. Preču tirdzniecības padome pēc saviem ieskatiem var sniegt rekomendācijas Dalībvalstīm.8. Attiecībā uz pagaidu līgumiem darba grupa var savā ziņojumā sniegt atbilstošas rekomendācijas par ierosināto termiņu un par nepieciešamajiem pasākumiem, lai pabeigtu muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu. Tā var nepieciešamības gadījumā arī turpmāk pārbaudīt līgumu.9. Dalībvalstis — pagaidu līguma līgumslēdzējas puses, paziņo par šajā līgumā ietvertā plāna un grafika būtiskām izmaiņām Preču tirdzniecības Padomei, un pēc attiecīga pieprasījuma Padomei jāiepazīstas ar izmaiņām.10. Gadījumā, ja pagaidu līgums, kas minēts XXIV panta 7.(
50. a)paragrāfā, neietver plānu un grafiku pretēji XXIV panta 5.(
51. c)paragrāfa nosacījumiem, darba grupa savā ziņojumā iesaka šāda plāna un grafika izstrādāšanu. Atkarībā no gadījuma, puses neturpina vai nepasludina par spēkā esošu šādu līgumu, ja tās nav gatavas to grozīt atbilstoši šīm rekomendācijām. Turpmāk jānodrošina rekomendāciju īstenošanas pārbaude.11. Muitas savienības un brīvās tirdzniecības zonu dalībvalstis regulāri atskaitās Preču tirdzniecības Padomei par attiecīgā līguma darbību, kā to paredz GATT 1947 Līgumslēdzējas Puses savā instrukcijā GATT 1947 Padomei attiecībā uz ziņojumiem par reģionālajiem līgumiem (BISD 18S/38). Ziņojums par jebkurām izmaiņām un/vai papildinājumiem līgumos jāiesniedz nekavējoties.Strīdu noregulēšana12. GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas nostiprināti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu un atbilstoši pielietoti, var tikt izmantoti attiecībā uz jebkuriem jautājumiem, kas izriet no XXIV panta nosacījumu piemērošanas attiecībā uz muitas savienībām, brīvās tirdzniecības zonām vai pagaidu līgumiem ar nolūku izveidot muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, pielietošanas.XXIV panta 12. paragrāfs13. Katra Dalībvalsts ir pilnā mērā atbildīga atbilstoši GATT 1994 par visu GATT 1994 nosacījumu ievērošanu un veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi ir iespējami, lai nodrošinātu šādu ievērošanu savā teritorijā no reģionālo un vietējo pārvaldes un valsts iestāžu puses.14. GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas precizēti un pielietoti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu, var tikt izmantoti attiecībā uz pasākumiem, kas skar tā ievērošanu no reģionālo un vietējo pārvaldes un varas iestāžu puses Dalībvalsts teritorijā. Ja Strīdu noregulēšanas institūcija ir noteikusi, ka GATT 1994 nosacījums nav ticis ievērots, atbildīgā Dalībvalsts veic tai pieejamos saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu tā ievērošanu. Nosacījumi attiecībā uz koncesiju kompensāciju vai pārtraukšanu, kā arī citām saistībām, ir spēkā gadījumos, kad nav bijis iespējams nodrošināt šādu ievērošanu.15. Katra Dalībvalsts apņemas nodrošināt saprotošu attieksmi jautājumu izskatīšanā un piešķirt vienlīdzīgas konsultāciju iespējas attiecībā uz otras Dalībvalsts paziņojumiem par pasākumiem, kas skar GATT 1994 darbību iepriekš minētās Dalībvalsts teritorijā.izskaidrojums attiecībā uz īpašiem izņēmumiem saistībās saskaņā ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecībuDalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo:1. Prasībā par īpašā izņēmuma statusu vai esošā izņēmuma statusa pagarinājums jāapraksta pasākumi, kurus Dalībvalsts ierosina veikt, specifiski politiski mērķi, kurus Dalībvalsts cenšas sasniegt un iemesli, kas traucē Dalībvalstij sasniegt tās politiskos mērķus atbilstoši tās saistībām attiecībā uz GATT 1994.2. Jebkurš īpašais izņēmums, kas ir spēkā PTO Līguma spēkā stāšanās datumā, beidzas, ja vien tas nav pagarināts atbilstoši augstāk minētajai procedūrai un tai, ko paredz PTO Līguma IX pants, tā termiņa iztecēšanas brīdī vai arī divus gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, jebkurā no agrākajiem datumiem.3. Jebkura Dalībvalsts, kas uzskata, ka tās ieguvumi saskaņā ar GATT 1994 tiek likvidēti vai mazināti sekojošu faktoru rezultātā:(
52. a)tās Dalībvalsts, kam tika piešķirts īpašā izņēmuma statuss, nespēja ievērot izņēmuma nosacījumus un noteikumus, vai(
53. b)pasākuma pielietošana atbilstoši īpašā izņēmuma nosacījumiem un noteikumiem,var attiecināt GATT 1994 XXIII panta nosacījumus, kas precizēti un izmantoti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.Izskaidrojums par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVIII panta interpretācijuDalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo:1. Koncesijas labojuma vai atcelšanas nolūkos Dalībvalsts ar visaugstāko koncesijas ietekmētā eksporta koeficientu, (t.i. produkta eksports uz tās Dalībvalsts tirgu, kura labo vai atceļ koncesiju) attiecībā pret tās kopējo eksporta apjomu, tiek uzskatīta par būtiski ieinteresētu piegādātāju, ja tai jau nav piešķirtas sākotnējo sarunu tiesības vai būtiski ieinteresēta piegādātāja statuss saskaņā ar XXVIII panta 1. paragrāfu. Tomēr ir panākta vienošanās, ka šis paragrāfs tiks pārskatīts Preču tirdzniecības padomē piecus gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, lai nolemtu, vai šis kritēriju kopums ir darbojies apmierinoši sarunu tiesību pārdalīšanas nodrošināšanā par labu mazām un vidējām eksportējošām Dalībvalstīm. Ja šis nav tāds gadījums, tiks izskatīti iespējamie uzlabojumi, ieskaitot, adekvātu datu pieejamības gadījumā, kritēriju kopuma pieņemšanu, kas pamatots ar tādu eksportu koeficientu, kurus ietekmē apskatāmā produkta eksportēšanai uz visiem tirgiem noteiktā koncesija.2. Ja Dalībvalsts uzskata, ka tā ir būtiski ieinteresēts piegādātājs atbilstoši 1. paragrāfam, tai sava prasība rakstiski ar pievienotu apgalvojumus pastiprinošu liecību jādara zināma Dalībvalstij, kura ierosinājusi labot vai atcelt koncesiju, un vienlaicīgi jāinformē sekretariāts. Šajos gadījumos jāpiemēro "Sarunu procedūras saskaņā ar XXVIII pantu", kas pieņemtas 1980. gada 10. novembrī (BISD 27S/26-28) 4. paragrāfs.3. Nosakot Dalībvalsti, kura ir būtiski ieinteresēts piegādātājs (vai nu saskaņā ar augstākminēto 1. paragrāfu, vai XXVIII panta 1. paragrāfu) vai kurai ir būtiska interese tikai tirdzniecībā ar attiecīgo produktu, kas veikta, pamatojoties uz MFN, ir ņemama vērā. Tomēr tirdzniecība ar ietekmēto produktu, kas notikusi saskaņā ar bez-līguma preferencēm arī jāņem vērā, ja attiecīgā tirdzniecība vairs nenes labumu no šādas preferenciālas attieksmes, tādējādi kļūstot par MFN tirdzniecību sarunu laikā par koncesijas grozīšanu vai atcelšanu vai arī kļūs par tādu sarunu noslēgumā.4. Ja tarifa koncesija ir labota vai atcelta jaunam produkcijas veidam (t.i. produkcijai, par kuru nav pieejama triju gadu tirdzniecības statistika), Dalībvalstij, kurai piekrīt sarunu pirmtiesības par tarifu līniju, kurai produkcija tiek vai tikusi pieskaitīta, piekrīt arī sarunu pirmtiesības par attiecīgo koncesiju. Būtiska piegādātāja un būtiskas intereses noteikšanā un kompensācijas aprēķināšanā inter alia tiek ņemti vērā ražošanas apjomi un investīcijas ietekmētajā produkcijas veidā eksportējošajā Dalībvalstī un eksporta pieauguma prognozes, kā arī produkcijas pieprasījuma prognoze importējošajā Dalībvalstī. Šī paragrāfa nolūkā "jauns produkcijas veids" nozīmē tādu, kas ietver tarifa vienību, kas radīta, izņemot to no esošās tarifu līnijas.5. Ja Dalībvalsts uzskata, ka tai piekrīt būtiskas piegādātāja vai būtiskas pirmtiesības saskaņā ar 4. paragrāfu, tai sava prasība rakstiski ar pievienotu apgalvojumus pastiprinošu liecību jādara zināma Dalībvalstij, kura ierosinājusi labot vai atcelt koncesiju un vienlaicīgi jāinformē Sekretariāts. Šajos gadījumos spēkā ir augstāk minētā "Sarunu procedūras saskaņā ar XXVIII pantu" 4. paragrāfs.6. Kad neierobežota tarifu koncesija tiek aizstāta ar tarifu likmes kvotām, attiecīgajam kompensācijas apjomam jāpārsniedz tirdzniecības apjoms, kuru faktiski ietekmējis koncesijas labojums. Kompensācijas aprēķināšanā jāvadās pēc apjoma, par kuru plānotās tirdzniecības prognozes varētu pārsniegt kvotas lielumu. Ar šo jāsaprot, ka plānotās tirdzniecības aprēķināšanai galvenokārt jābalstās uz:(
54. a)gada vidējo tirdzniecības apjomu pēdējo trīs pārskata perioda gadu laikā, pieskaitot gada vidējo importa likmju pieaugumu tajā pašā laika periodā, vai pieskaitot 10%, lielāko no abiem rādītājiem; vai(
55. b)tirdzniecības apjomu pēdējā gada laikā, tam pieskaitot 10%.Nekādā gadījumā Dalībvalstij nevar tikt pieprasīts lielāks kompensācijas apjoms par to ieguvumu, ko varētu radīt pilnīga koncesijas atcelšana.7. Jebkura Dalībvalsts, kurai piekrīt būtiska piegādātāja ieinteresētība, vai nu atbilstoši augstāk minētajam 1. paragrāfam, vai arī XXVIII panta 1. paragrāfam, attiecībā uz laboto vai atcelto koncesiju tiek dotas sarunu pirmtiesības attiecībā uz kompensējošām koncesijām, ja vien ieinteresētās Dalībvalstis nav vienojušās par citu kompensācijas veidu.1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecībuMarakešas protokolsDalībvalstis,pabeidzot sarunas GATT 1947 ietvaros, atbilstoši Ministru Deklarācijai par Urugvajas raunduar šo vienojas par sekojošo:1. Šim Protokolam pievienotais Dalībvalsts grafiks kļūst par GATT 1994 Grafiku un piemērojams šai Dalībvalstij dienā, kad tai stājas spēkā PTO Līgums. Jebkurš grafiks, kas tiek iesniegts saskaņā ar Ministru lēmumu par pasākumiem vismazāk attīstīto valstu atbalstam, tiek uzskatīts par pielikumu šim Protokolam.2. Tarifu samazināšana, par ko vienojusies katra Dalībvalsts, tiek īstenota piecos vienādos likmju samazināšanas posmos, izņemot, ja vien tas netiek citādi noteikts Dalībvalsts Grafikā. Pirmais šādas samazināšanas posms stājas spēkā PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī un katrs nākošais pazemināšanas posms stājas spēkā katra nākošā gada 1. janvārī, bet galīgā likme stājas spēkā datumā ne vēlāk četrus gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, ja vien Dalībvalsts Grafiks nenosaka citādi. Ja vien tās Grafikā nav noteikts citādi, Dalībvalstij, kas akceptē PTO Līgumu pēc tā stāšanās spēkā, tajā dienā, kad tai šis Līgums stājas spēkā, jāizpilda visi jau notikušie likmju samazināšanas posmi kopā ar samazināšanas posmiem, kurus saskaņā ar iepriekšējo teikumu tai ir pienākums izpildīt līdz nākošā gada 1. janvārim, kā arī tai jāizpilda visi atlikušie iepriekšējā teikumā noteiktie likmju pazemināšanas posmi, kā to paredz grafiks. Katrā posmā pazeminātā likme jānoapaļo līdz pirmajam decimālajam skaitlim. Lauksaimniecības produktiem, kā noteikts Līguma par lauksaimniecību 2. pantā, samazināšanas posmus īsteno vadoties pēc grafiku attiecīgajās daļās noteiktā.3. Koncesiju un saistību, ko satur šī Protokola pielikumā esošie grafiki, īstenošana pēc attiecīga pieprasījuma ir pakļauta Dalībvalstu daudzpusējai analīzei. Tas notiek nemazinot Dalībvalstu tiesības un saistības atbilstoši PTO Līguma 1A pielikuma līgumiem.4. Pēc tam, kad šim protokolam pievienotais Dalībvalsts grafiks, ir kļuvis par GATT 1994 Grafiku atbilstoši 1. paragrāfa nosacījumiem, šādai Dalībvalstij ir tiesības jebkurā laikā šādā Grafikā kopumā vai daļēji atturēties vai atcelt koncesiju attiecībā uz jebkuru produktu, kura būtiskais piegādātājs ir jebkura cita Urugvajas raunda dalībvalsts, kuras grafiks vēl nav kļuvis par GATT 1994 Grafiku. Šāda darbību tomēr var veikt tikai pēc rakstiska paziņojuma par jebkuru šādu atturēšanos no koncesijas vai tās atcelšanu Preču tirdzniecības Padomei un pēc tam, kad pēc attiecīga pieprasījuma ir notikušas konsultācijas ar jebkuru Dalībvalsti, attiecībā uz kuru attiecīgais grafiks ir kļuvis par GATT 1994 Grafiku un kura ir būtiski ieinteresēta par attiecīgo produktu. Jebkuras koncesijas, no kurām šādi atturas, vai kuras tiek atceltas, turpmāk jāpiemēro pēc datuma, kad Dalībvalsts grafiks, kura ir būtiski ieinteresēts piegādātājs, kļūst par GATT 1994 Grafiku.5. (
56. a)Neierobežojot Līguma par lauksaimniecību 4. panta 2. paragrāfa nosacījumus, atsauces nolūkā GATT 1994 II panta 1.(
57. b)un 1.(
58. c)paragrāfos uz šī Līguma datumu, katram produktam, kas ir pakļauts koncesijai, ko tam paredz šim Protokolam pievienotais koncesiju grafiks, piemērojamais datums ir šī Protokola datums.(
59. b)Atsauces nolūkā GATT 1994 II panta 6.(
60. a)paragrāfā uz šī Līguma datumu, šim Protokolam pievienotā koncesiju grafika piemērojamais datums ir šī Protokola datums.6. Atturēšanās no koncesijām vai to atcelšanas gadījumos attiecībā uz ārpus-tarifu pasākumiem, kas ietverts grafiku III daļā, ir spēkā GATT 1994 XXVIII panta nosacījumi un 1980. gada 10. novembrī pieņemtā "Sarunu procedūra atbilstoši XXVIII pantam" ( BISD 27S/26-28). Tas neierobežo Dalībvalstu tiesības un saistības saskaņā ar GATT 1994.7. Ikvienā gadījumā, kad šim Protokolam pievienotais grafiks jebkuram produktam veido nelabvēlīgāku attieksmi, nekā to šādam produktam paredzēja GATT 1947 Grafiki pirms PTO Līguma spēkā stāšanās, tiek uzskatīts, ka Dalībvalsts, uz kuru grafiks attiecas ir veikusi piemērotu tādu darbību, kura citādi būtu bijusi nepieciešama saskaņā ar attiecīgajiem GATT 1947 vai 1994 XXVIII panta nosacījumiem. Šī paragrāfa nosacījumi piemērojami tikai Ēģiptei, Peru, Dienvidāfrikai un Urugvajai.8. Tālāk pievienotie Grafiki ir vienlīdz autentiski angļu, franču vai spāņu valodās, kā noteikts katrā Grafikā.9. Šī Protokola datums ir 1994.gada 15.aprīlis._______________________________1 Uzskata, ka attiecīgā institūcija ir lēmusi pēc konsensusa principa par izskatīšanai iesniegto jautājumu, ja neviena Dalībvalsts, kas piedalās sanāksmē lēmuma pieņemšanas laikā, formāli neiebilst pret ierosināto lēmumu.2 Jebkurā gadījumā Eiropas Kopienu un to dalībvalstu balsu skaits nedrīkst pārsniegt dalībvalstu skaitu Eiropas Kopienās.3 Vispārējās padomes lēmumi, ko tā pieņem darbojoties kā Strīdu noregulēšanas institūcija, var tikt izdarīti tikai pamatojoties uz Vienošanās par strīdu noregulēšanu 2. panta 4. paragrāfu.4 Lēmumus par īpaša izņēmuma statusa piešķiršanu jebkurām saistībām pārejas periodā vai pakāpeniskās īstenošanas periodā, ko pieprasītāja Dalībvalsts nav pabeigusi līdz attiecīgā perioda beigām pieņem tikai pēc konsensusa principa.5 Uz šī nosacījuma balstītie īpašie izņēmumi ir uzskaitīti 7. piezīmē 11.-12. lpp. MTN/FA 1993. gada 15. decembra dokumentā un 1994. gada 21. marta MTN/FA 6.Ministru Konference sagatavo savā pirmajā sesijā pārskatītu īpašo izņēmumu sarakstu saskaņā ar šo nosacījumu, kurš papildināts ar ikvienu izņēmumu, kas piešķirts atbilstoši GATT 1947 pēc 1993. gada 15. decembra un pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, un atceļ izņēmumus, kuru termiņi uz to brīdi ir notecējuši.6 Šīs darba grupas darbība tiek saskaņota ar to darba grupas darbību, ko paredz Ministru lēmuma par paziņošanas procedūrām, kas pieņemts 1994.gada 15.aprīlī, III nodaļa,7 Nekas šajā Vienošanās nav paredzēts Dalībvalstu tiesību un saistību atbilstoši GATT 1994 XII un XVIII:B pantiem izmainīšanai. Var atsaukties uz GATT 1994 XXII un XXIII pantiem, kas papildināti un pielietoti Vienošanās par strīdu noregulēšanu, attiecībā uz jebkuriem jautājumiem, kas izriet no ierobežojošu importa pasākumu pielietošanu, kurus veic maksājuma bilances mērķiem. LĪGUMS PAR LAUKSAIMNIECĪBU Dalībvalstis,Ar mērķi radīt bāzi lauksaimniecības produktu tirdzniecības reformu procesam, kas atbilstu sarunu mērķiem, kuri minēti Punta del Este deklarācijā;Ņemot vērā Urugvajas raunda Termiņa vidus pārskatā izvirzīto ilgtermiņa mērķi "izveidot godīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecības produktu tirdzniecības sistēmu, un to, ka reformu process ir jāuzsāk, noorganizējot sarunas par subsīdijām un aizsardzību, kā arī ieviešot stingrākus un efektīvākus GATT nosacījumus un disciplīnas";Ņemot vērā, ka "iepriekšminētais ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt būtisku progresīvas lauksaimniecības subsīdiju un aizsardzības samazināšanu, kas darbojās noteiktu laika periodu un ar kuru starpniecību tiktu panākta pasaules lauksaimniecības produktu tirgū pastāvošo ierobežojumu un nepilnību korekcijas un novēršana";Ar mērķi panākt speciālu saistošu saistību pildīšanu šādās jomās: pieeja tirgum; valsts iekšējais atbalsts; eksporta konkurence; kā arī panākt vienošanos jautājumos par sanitārām un fitosanitārām problēmām;Vienojušies par to, ka, pildot saistības attiecībā uz pieeju tirgum, attīstītajām Dalībvalstīm ir jāuzklausa jaunattīstības Dalībvalstu īpašās vēlmes un jāņem vērā to apstākļi, nodrošinot plašākas izvēles iespējas un nosacījumus attiecībā uz šīs valstis interesējošiem lauksaimniecības produktiem, ieskaitot pilnīgu tirdzniecības liberalizāciju tropiskiem lauksaimniecības produktiem, par ko tika panākta vienošanās raunda Starpposma pārskatā, kā arī produktiem, kuru ražošana palīdz novērst narkotisko augu nelegālu audzēšanu;Ievērojot to, ka reformu programmā noteiktās saistības ir objektīvi jāuzņemas visām Dalībvalstīm, ņemot vērā tādus ar tirdzniecību nesaistītus jautājumus kā pārtikas drošība un vides aizsardzība; ņemot vērā vienošanos par to, ka sarunu sastāvdaļa ir speciālie un diferencētie nosacījumi attiecībā uz jaunattīstības valstīm, un ņemot vērā to, ka reformu process var nelabvēlīgi ietekmēt visvājākās valstis un tās jaunattīstības valstis, kurām ir pārtikas produktu importētājvalstu statuss;vienojas par sekojošo:I DAĻA1. pantsLīgumā lietotie terminiŠī Līguma ietvaros, ja nav dota cita norāde:(
61. a)"Subsīdiju kopējais apjoms" un "SKA" nozīmē subsīdiju gada apjomu, izteiktu naudas izteiksmē, kas piešķirts konkrētu lauksaimniecības produktu ražotājiem vai lauksaimniecības produktu ražotājiem kopumā. Pie tām nav pieskaitāmas subsīdijas, ko piešķir atbilstoši programmām, uz kurām neattiecas samazināšana saskaņā ar šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem, proti:(
62. i)bāzes periodā piešķirtās subsīdijas, kas ir noteiktas Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriāla attiecīgajās tabulās; un(
63. ii)reformu procesa īstenošanas gados vai vēlāk piešķirtās subsīdijas, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar šī Līguma 3. pielikuma nosacījumiem un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu tabulās minēto informāciju un metodēm;(
64. b)"lauksaimniecības pamatprodukti" saistībā ar valsts iekšējo atbalstu ir produkti, kuru stāvoklis atbilst to tūlītējai realizācijai atbilstoši Dalībvalstu Grafika papildmateriālu nosacījumiem;(
65. c)"budžeta izdevumi" vai "izdevumi" ietver nerealizētos ienākumus;(
66. d)"Ekvivalentais subsīdiju apjoms" ir subsīdiju gada apjoms naudas izteiksmē, kuras piešķir lauksaimniecības pamatproduktu ražotājiem un kuru aprēķināšana pēc SKA metodes nav iespējama. Pie tām nav pieskaitāmas subsīdijas, ko piešķir saskaņā ar programmām, un uz kurām samazināšana neattiecas saskaņā ar šī Līguma 2. pielikumu, proti:(
67. i)bāzes periodā piešķirtās subsīdijas, kas ir noteiktas Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriāla attiecīgajās tabulās; un(
68. ii)reformu procesa realizācijas gados vai vēlāk piešķirtās subsīdijas, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu tabulās minēto informāciju un metodēm;(
69. e)"eksporta subsīdijas" attiecas uz subsīdijām, kas ir atkarīgas no eksporta rezultātiem, ieskaitot šī Līguma 9. pantā minētās eksporta subsīdijas;(
70. f)"īstenošanas periods" ir sešus gadus ilgs laika posms, sākot ar 1995. gadu, 13. panta kontekstā tas ir deviņus gadus ilgs posms, sākot ar 1995. gadu;(
71. g)"tirgus pieejas atvieglojumi" ir visas tirgus pieejas saistības, kas izriet no šī Līguma nosacījumiem;(
72. h)"Galīgais subsīdiju kopapjoms" un "galīgais SKA" ir visu iekšzemes subsīdiju summa, kas piešķirtas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un kas sastāv no konkrēto lauksaimniecības produktu subsīdiju summas, vispārējo subsīdiju kopējās summas un visu lauksaimniecības produktu ekvivalenta subsīdiju apjoma summas, proti:(
73. i)bāzes periodā piešķirtās subsīdijas (t.i. "bāzes galīgais SKA") un maksimālais pieļaujamais subsīdiju apjoms īstenošanas perioda gados vai pēc tā (t.i. "ikgadējo un galīgo saistošo saistību apjoms"), kas minēts Dalībvalstu Grafika IV daļā; un(
74. ii)faktiskais subsīdiju apjoms atsevišķos īstenošanas perioda gados un pēc tā (t.i. "tekošais galīgais SKA"), ko aprēķina saskaņā ar šī Līguma, ieskaitot 6. pantu, un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu informācijas un metožu nosacījumiem;(
75. i)"gads" (
76. f)punktā un attiecībā uz īpašām dalībvalsts saistībām ir kalendārais, finansu vai mārketinga gads, ko precizē attiecīgās Dalībvalsts Grafikā.2. pantsProduktu sarakstsŠīs Līgums attiecas uz produktiem, kas minēti šī Līguma 1. pielikumā (tālāk tekstā — lauksaimniecības produkti).II DAĻA3. pantsAtvieglojumu un subsīdiju samazināšanas apvienošana1. Valsts iekšējais atbalsts un eksporta subsidēšanas saistības Dalībvalstu Grafika IV daļā nozīmē subsidēšanas ierobežošanu un ar šo kļūst par 1994. gada GATT sastāvdaļu.2. Dalībvalstis atbilstoši 6. panta nosacījumiem nepiešķir subsīdijas iekšzemes ražotājiem, ja to apjoms ir lielāks par to Grafika IV daļas 1. nodaļā minēto.3. Dalībvalstis atbilstoši 9. panta 2. (
77. b)un 4. punkta nosacījumiem nepiešķir subsīdijas eksportam, kas minētas 9. panta 1. punktā, lauksaimniecības produktiem vai produktu grupām, kas minētas to Grafika IV daļas II nodaļā, ja to apjoms pārsniedz budžeta izdevumus un tajā noteiktās kvantitatīvās saistības, kā arī nepiešķir šādas subsīdijas produktiem, kas nav minēti to Grafika II nodaļā.III DAĻA4. pantsTirgus pieejamība1. Tirgus pieejas atvieglojumi, kas minēti Dalībvalstu Grafikos, attiecas uz saistībām un tarifu samazināšanu, kā arī uz citām tirgus pieejas saistībām atbilstoši Grafiku nosacījumiem.2. Dalībvalstis neveic un neuztur pasākumus, attiecībā uz kuriem ir prasība pārvērst tos par parastiem muitas nodokļiem1, ja vien šī Līguma pielikuma 5. pantā nav minēti citādi nosacījumi.5. pantsĪpašie aizsardzības nosacījumi1. Neatkarīgi no 1994. gada GATT II panta 1. (
78. b)punkta nosacījumiem, visas Dalībvalstis var attiecināt tālāk minēto 4. un 5. punktu nosacījumus uz lauksaimniecības produktu importu, attiecībā uz kuru šī Līguma 4. panta 2. punktā minētie pasākumi tika pārvērsti par parastiem muitas nodokļiem un kas to Grafikā tiek apzīmēts ar simbolu "SSG" jeb atvieglojumu priekšmets, uz kuru var attiecināt šī panta nosacījumus, ja:(
79. a)produkta imports, nokļūstot Dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, muitas teritorijā, pārsniedz noteiktajā gadā paredzēto apjomu attiecībā uz 4. punktā minētajām esošajām tirgus pieejas iespējām; vai, taču ne vienlaicīgi:(
80. b)cena, kas noteikta produkta importam, nokļūstot Dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, muitas teritorijā, kas noteikta pēc pārvadājuma c.i.f. importa cenas un izteikta valsts iekšējā valūtā, ir mazāka par noteikto konkrēto cenu, kas ir attiecīgā produkta 1986. - 1988. gadu vidējā bāzes cena2.2. Imports saskaņā ar esošajām vai minimālas pieejas saistībām, kas ieviestas kā 1. punktā minēto atvieglojumu ietvaros, ir jāuzskaita, lai noteiktu importa apjomu, kas nepieciešams, lai varētu pielietot 1. (
81. a)apakšpunkta un 4. punkta nosacījumus, bet importam saskaņā ar šādām saistībām netiek uzlikti papildu nodokļi, kas izriet no 1. (
82. a)apakšpunkta un 4. punkta nosacījumiem vai 1. (
83. b)apakšpunkta un 5. punkta nosacījumiem.3. Ja produkti, par kuru piegādi līgums tika noslēgts pirms papildu nodokļa noteikšanas saskaņā ar 1. (
84. a)apakšpunktu un 4. punktu, ir ceļā, tie netiek aplikti ar šādu papildu nodokli, ar nosacījumu, ka tos var ieskaitīt attiecīgā produkta nākamā gada importa apjomā, lai ievērotu 1.(
85. a)punkta nosacījumus nākamajā gadā.4. Saskaņā ar 1. (
86. a)apakšpunktu papildu nodoklis tiek piemērots līdz tā gada beigām, kurā tas tika noteikts, to var iekasēt tikai apjomā, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no esošās parastās nodokļu likmes gadā, kurā tas tiek ieviests. Konkrēto apjomu nosaka saskaņā ar Grafiku, kas balstās uz tirgus pieejas iespējām jeb procentos izteikts atbilstošā iekšzemes patēriņa3 trijos iepriekšējos gados, par kuriem ir pieejama informācija, imports:(
87. a)ja produkta tirgus pieejas iespējas ir 10% vai mazāk, tad noteiktais apjoms ir 125%;(
88. b)ja produkta tirgus pieejas iespējas ir lielākas par 10%, bet mazākas vai vienādas ar 30%, tad noteiktais apjoms ir 110%;(
89. c)ja produkta tirgus pieejas iespējas ir lielākas nekā 30%, tad noteiktais apjoms ir 105%.Papildu nodokli var piemērot visos gadījumos jebkurā no realizācijas perioda gadiem, ja kopējais produkta importa apjoms, nokļūstot Dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, teritorijā ir lielāks nekā summa, ko veido (
90. x)iepriekš minētais noteiktais apjoms, reizināts ar importu vidējo skaitu triju iepriekšējo gadu laikā, par kuriem ir pieejama informācija un (
91. y)kopējās izmaiņas produkta valsts iekšējā patēriņa rādītājos iepriekšējā gadā, kas savukārt tiek salīdzināts ar iepriekšējo gadu, ja konkrētais apjoms nav mazāks par 105% no vidējā importu skaita skaitlī (x).5. Papildu nodokļa, ko piemēro saskaņā ar 1.(
92. b)apakšpunktu, apmērs tiek noteikts šādi:(
93. a)ja starpība starp importa piegādes c.i.f. cenu, kas izteikta iekšzemes valūtā (tālāk tekstā - "importa cena") un noteiktā cena, definēta saskaņā ar 1. (
94. b)apakšpunktu, sastāda līdz 10% ieskaitot no konkrētās cenas, tad papildu nodoklis netiek noteikts;(
95. b)ja starpība starp importa cenu un noteikto cenu (tālāk tekstā - "starpība") ir lielāka nekā 10% un vienāda vai mazāka nekā 40% no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 30% apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka nekā 10%;(
96. c)ja starpība ir lielāka nekā 40%, un vienāda vai mazāka nekā 60% no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 50% apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 40%, plus papildu nodoklis, kas noteikts (
97. b)punktā;(
98. d)ja starpība ir lielāka nekā 60% un vienāda vai mazāka par 75% no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 70% apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 60% no noteiktās cenas, plus papildu nodokļi, kas noteikti punktos (
99. b)un (c);(
100. e)ja starpība ir lielāka par 75% no noteiktās cenas, tad papildu nodokļa apmērs ir 90% no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 75%, plus papildu nodokļi, kas noteikti punktos (b), (
101. c)un (d).6. Attiecībā uz sezonas produktiem un produktiem ar īsu uzglabāšanas laiku iepriekš minētie nosacījumi tiek piemēroti, ņemot vērā šādu produktu specifiskās īpašības. Saskaņā ar 1. (
102. a)apakšpunktu un 4. punktu bāzes periodā var izmantot īsākus laika periodus atbilstošo iepriekšnoteikto periodu vietā, kā arī saskaņā ar 1. (
103. b)punktu var izmantot diferencētas bāzes cenas dažādos periodos.7. Speciālo aizsargmehānismu darbībai jābūt uzskatāmai. Visām Dalībvalstīm, kas darbojas saskaņā ar 1. (
104. a)apakšpunktu, savlaicīgi rakstveidā, ne mazāk kā desmit dienas pirms šādas darbības uzsākšanas, jāinformē par to Lauksaimniecības komiteja, paziņojot svarīgāko informāciju. Gadījumos, kad patēriņa apjomu izmaiņām, saskaņā ar 4. punktu, tiek piemēroti individuālie tarifi, informācijai jāsatur arī izmantoto metožu apraksts. Dalībvalsts, kas darbojas saskaņā ar 4.apakšpunktu, rada jebkurai ieinteresētai Dalībvalstij iespējas konsultēties par šādu darbību. Jebkurai Dalībvalstij, kas darbojas saskaņā ar 1. (
105. b)apakšpunkta nosacījumiem rakstveidā par to jāinformē, ietverot svarīgāko informāciju, Lauksaimniecības komiteja - 10 dienu laikā pirms šādas darbības uzsākšanas attiecībā uz sezonāliem vai ilgstoši neuzglabājamiem produktiem. Dalībvalstis uzņemas saistības iespēju robežās atteikties no 1. (
106. b)apakšpunkta nosacījumu pielietošanas, kad produkta importa apjoms sāk samazināties. Abos gadījumos Dalībvalsts, kas veic šādus pasākumus, rada ieinteresētajām Dalībvalstīm konsultāciju iespējas par šādu pasākumu veikšanas nosacījumiem.8. Ja pasākumi tiek veikti saskaņā ar 1. - 7. punktu nosacījumiem, Dalībvalstis uzņemas saistības neveikt pasākumus, kas minēti 1. (
107. a)punktā, un 1994. gada GATT III panta nosacījumus vai Līguma par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 8. panta 2. punktu.9. Saskaņā ar 20. panta nosacījumiem šī panta nosacījumi ir spēkā esoši visā reformu procesa darbības laikā.IV DAĻA6. pantsValsts iekšējā atbalsta saistības1. Katras dalībvalsts saistības attiecībā uz iekšējā atbalsta samazināšanu, kas minētas to Grafika IV daļā, attiecas uz visām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem piešķirtajām subsīdijām, izņemot iekšzemes pasākumus, uz kuriem subsīdiju samazināšana, atbilstoši kritērijiem, kas minēti šajā pantā un šī Līguma 2. pielikumā, neattiecas. Saistības tiek izteiktas galīgā subsīdiju kopapjoma un "ikgadējo un galīgo saistošo saistību apjoma" formā.2. Atbilstoši Starpposma pārskata līguma nosacījumiem par to, ka valsts tiešās vai netiešās palīdzības apjoms, kuras mērķis ir veicināt lauksaimniecības un lauku attīstību, ietilpst jaunattīstības valstu attīstības programmās, nosacījumi par investīciju subsīdiju samazināšanu, kas ir vispārēji pieejamas lauksaimniecības produktu ražotājiem jaunattīstības Dalībvalstīs, un lauksaimniecības ražošanas materiālu subsidēšana jaunattīstības valstīs, kuru ražotājiem ir zems ienākumu līmenis vai nabadzīgi, nepietiekami resursi, ir atbrīvoti no iekšējā atbalsta samazināšanas saistībām, kas citos gadījumos būtu jāsamazina, ja valsts iekšējā atbalsta mērķis ražotājiem jaunattīstības Dalībvalstīs ir nelikumīgās narkotisko augu audzēšanas novēršana. Valsts iekšējais atbalsts, kas atbilst šī punkta nosacījumiem, nav jāiekļauj Dalībvalsts Tekošā Kopējā SKA aprēķinā.3. Dalībvalsts ir izpildījusi saistības par valsts iekšējā atbalsta samazināšanu tajos gados, kad tas valsts iekšējais atbalsts lauksaimniecības produktu ražotājiem, kurš izteikts kā Tekošais Kopējais SKA, nepārsniedz atbilstošo ikgadējo vai galīgo saistošo saistību apjomu, kas minēts Dalībvalsts Grafika IV daļā.4. (
108. a)Dalībvalstij nav jāiekļauj tās Tekošā Kopējā SKA aprēķinā un nav jāsamazina:(
109. i)valsts iekšējais atbalsts konkrētam produktam, kas citādi ir iekļaujamas Tekošā Kopējā SKA aprēķinā, ja šādas subsīdijas nepārsniedz 5% no dalībvalsts lauksaimniecības pamatproduktu ražošanas kopējās vērtības attiecīgajā gadā; un(
110. ii)vispārējais valsts iekšējais atbalsts, kurš citādi ir iekļaujams Tekošā Kopējā SKA aprēķinā, taču tikai gadījumā, ja šādas subsīdijas nepārsniedz 5% no Dalībvalsts lauksaimnieciskās ražošanas kopējās vērtības.(
111. b)Saskaņā ar šo punktu jaunattīstības Dalībvalstīm minimālais (de minimis) procents tiek noteikts 10% apmērā.5. (
112. a)Uz tiešajiem maksājumiem, kurus veic ražošanu ierobežojošu programmu ietvaros, valsts iekšējā atbalsta samazināšana neattiecas, ja:(
113. i)šādi maksājumi attiecas uz noteiktu teritoriju un ražām; vai(
114. ii)šādi maksājumi tiek veikti 85% apmērā vai mazāk no ražošanas bāzes apjoma; vai(iii) maksājumi par ganāmpulku tiek veikti pēc noteikta galvu skaita.(
115. b)Subsīdiju samazināšana attiecībā uz tiešiem maksājumiem, ja tie apmierina iepriekš minētos nosacījumus, to atspoguļo, izslēdzot šādu tiešo maksājumu vērtību no Dalībvalsts Tekošā Kopējā SKA aprēķina.7. pantsVispārējas disciplīnas par valsts iekšējo atbalstu1. Visas Dalībvalstis nodrošina to valsts iekšējo lauksaimniecības ražotāju subsidēšanu, uz kuru neattiecas samazināšana atbilstoši šī Līguma 2. pielikumā noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.2. (
116. a)Valsts iekšējo lauksaimniecības ražotāju subsidēšana, ieskaitot subsīdiju modifikācijas, un vēlāk ieviestie pasākumi, kas neatbilst šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem vai uz kuriem neattiecas samazināšana saskaņā ar šī Līguma citiem nosacījumiem, ir iekļaujami Dalībvalsts Tekošā Kopējā SKA aprēķinā.(
117. b)Ja Dalībvalsts Grafika IV daļā nav minētas Tekoša Kopējā SKA saistības, Dalībvalsts piešķir subsīdijas lauksaimniecības ražotājiem, kas nepārsniedz 6. panta 4. punktā minēto minimālo (de minimis) apjomu.V DAĻA8. pantsEksporta konkurences saistībasKatra Dalībvalsts uzņemas saistības nepiešķirt eksporta subsīdijas, ja tās ir pretrunā šim Līgumam un Dalībvalsts Grafikā minētajām saistībām.9. pantsEksporta subsidēšanas saistības1. Saskaņā ar šo Līgumu šādas eksporta subsīdijas ir jāsamazina:(
118. a)valsts vai to institūciju tiešās subsīdijas, ieskaitot maksājumus mantā, firmām, nozarei, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kooperatīviem vai citām šādu ražotāju apvienībām, mārketinga padomei, kas atkarīgas no eksporta rezultātiem;(
119. b)valsts vai to institūciju realizētā nekomerciālo lauksaimniecības produktu krājumu pārdošana par cenām, kas ir zemākas par līdzīgu produktu cenām valsts iekšējā tirgū;(
120. c)maksājumi par lauksaimniecības produktu eksportu, kurus finansē valsts, ieskaitot maksājumus, kurus finansē no nodokļu ieņēmumiem no lauksaimniecības produktiem vai lauksaimniecības produktiem, no kuriem tiek ražots eksportētais produkts, neatkarīgi no tā, vai notiek maksājumi valsts kontā;(
121. d)subsīdijas, kas paredzētas lauksaimniecības produktu eksporta mārketinga izmaksu samazināšanai (nevis plaši izplatītie eksporta veicināšanas un konsultatīvie pakalpojumi), ieskaitot apstrādes, kvalitātes uzlabošanas u.c. pārstrādes izmaksas, kā arī starptautiskās transportēšanas un kravu pārvadāšanas izmaksas;(
122. e)eksporta iekšējās transportēšanas un pārvadāšanas maksājumi, ko veic vai pilnvaro valdības un kas notiek uz labvēlīgākiem nosacījumiem nekā iekšzemes pārvadājumiem;(
123. f)lauksaimniecības produktu subsidēšana, kas ir atkarīga no to ietveršanas eksportētajos produktos.2. (
124. a)Izņemot (
125. b)apakšpunkta nosacījumus, eksporta subsidēšanas apjoms katrā no īstenošanas perioda gadiem, kas ir noteikts Dalībvalsts Grafikā, eksporta subsīdijas, kas minētas šī panta 1. punktā, ir:(
126. i)budžeta izdevumu samazināšana gadījumā maksimālais izdevumu apjoms subsīdijām, kas var tikt piešķirtas attiecīgajā gadā konkrētiem lauksaimniecības produktiem vai to grupai;(
127. ii)eksporta daudzuma samazināšanas saistību gadījumā maksimālā lauksaimniecības produkta, produktu grupas daudzums, kurai šādas eksporta subsīdijas var tikt piešķirtas šajā gadā.(
128. b)Īstenošanas perioda visos gados, sākot ar tā otro līdz piektajam gadam, Dalībvalsts var piešķirt 1. punktā minētās eksporta subsīdijas, kuru apjoms ir lielāks nekā atbilstošais gada saistību rādītājs Dalībvalstu Grafika IV daļā produktiem vai produktu grupām, ja:(
129. i)budžeta izdevumu kopējais apjoms šādām subsīdijām, sākot ar īstenošanas perioda sākumu līdz noteiktā gadā beigām, nepārsniedz kopējo apjomu saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā, par vairāk nekā 3% no bāzes perioda budžeta izdevumu apjoma;(
130. ii)kopējais eksporta apjoms, uz kuru attiecas šādas eksporta subsīdijas, sākot ar īstenošanas perioda sākumu līdz noteiktā gada beigām, nepārsniedz kopējo apjomu saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā, par vairāk nekā 1,75% no bāzes perioda budžeta izdevumu apjoma;(iii) kopējais budžeta izdevumu apjoms šādām subsīdijām visa īstenošanas perioda laikā nav lielāks par summām saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā; un(
131. iv)Dalībvalstu subsīdijas un daudzums, kas tiek finansēta no budžeta izdevumiem, īstenošanas perioda beigās nepārsniedz 64% un 79% no attiecīgi 1986. un 1990. gadu bāzes periodu apjomiem. Jaunattīstības Dalībvalstīm šie rādītāji ir attiecīgi 76% un 86%.3. Saistības par eksporta subsīdiju palielināšanas ierobežojumiem ir noteiktas Dalībvalstu Grafikos.4. Īstenošanas perioda laikā jaunattīstības Dalībvalstīm nav jāuzņemas saistības attiecībā uz eksporta subsīdijām, kas minētas 1. punkta (
132. d)un (
133. e)apakšpunktos, ja vien tās netiek piešķirtas veidā, kas varētu sekmēt samazināšanas saistību nepildīšanu.10. pantsEksporta subsidēšanas saistību neievērošanas novēršana1. Eksporta subsīdijas, kas nav minētas 9. panta 1. punktā, netiek piešķirtas, ja tas var izsaukt vai novest pie šādu eksporta subsidēšanas saistību neievērošanas; nav pieļaujami nekomerciālas dabas darījumi šādu saistību neievērošanas nolūkos.2. Dalībvalstis uzņemas izstrādāt starptautiski pieņemamas disciplīnas, kas regulētu eksporta kreditēšanu, eksporta kredīta garantijas vai apdrošināšanas programmas un, vienojoties par šādām disciplīnām, nodrošināt eksporta kredītus, eksporta garantijas vai apdrošināšanas programmas saskaņā ar tām.3. Dalībvalstīm, kuru eksporta apjoms, kas pārsniedz samazināšanas saistību apjomu, netiek subsidēts, ir jānosaka, ka eksporta subsīdijas, neatkarīgi no to minēšanas 9. pantā, konkrētajam eksporta apjomam netiek piešķirtas.4. Dalībvalstis - starptautiskās pārtikas palīdzības donori- nodrošina, ka:(
134. a)starptautiskā pārtikas palīdzība nav tieši vai netieši saistīta ar komerciālo lauksaimniecības produktu eksportu uz saņēmējvalstīm;(
135. b)starptautiskās pārtikas palīdzības piegādes darījumi, ieskaitot divpusēju pārtikas produktu palīdzību, notiek saskaņā ar FAO (Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija) izstrādātajiem principiem dokumentā "Virsvērtības nodošanas principi un konsultācijas", ietverot arī parastā mārketinga nosacījumus; un(
136. c)iespēju robežās šādas palīdzības programmas tiek veiktas dāvinājumu veidā vai uz atvieglotiem nosacījumiem, kuru apmērs ir mazāks par 1986. gada Pārtikas palīdzības programmas konvencijas IV Pantā noteiktajiem.11. pantsSaliktie produktiSubsīdijas, kas tiek piešķirtas uz vienu salikta lauksaimniecības pamatprodukta vienību, nedrīkst būt lielākas par eksporta vienības subsīdiju, kas tiek piešķirtas eksportētajam pamatproduktam vispār.VI DAĻA12. pantsEksporta aizliegumu un ierobežojumu disciplīnas1. Ja kāda Dalībvalsts ievieš jaunu eksporta aizliegumu vai ierobežojumus pārtikas produktiem, tad saskaņā ar 1994. gada GATT XI panta 2. (
137. a)punktu, tai ir jāievēro šādi nosacījumi:(
138. a)Dalībvalsts, kas ievieš eksporta aizliegumu vai ierobežojumus, sniedz atbilstošu pamatojumu šādam aizliegumam vai ierobežojumiem attiecībā uz importētājvalsts pārtikas drošību;(
139. b)pirms eksporta aizlieguma vai ierobežojumu ieviešanas Dalībvalstij ir savlaicīgi jāinformē rakstveidā Lauksaimniecības komiteja, paziņojot par šādu darbību un tās ilgumu, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz konsultācijas, ja tajās ir ieinteresētas citas Dalībvalstis - importētājas, par jebkuru aizliegumu vai ierobežojumu. Dalībvalsts, kas ievieš šādu eksporta aizliegumu vai ierobežojumus, nepieciešamības gadījumā sniedz citām Dalībvalstīm nepieciešamo informāciju.2. Šī panta nosacījumi neattiecas uz jaunattīstības Dalībvalstīm, ja vien šādu pasākumu neievieš jaunattīstības Dalībvalsts, kurai ir pārtikas produktu eksportētājvalsts statuss.VII DAĻA13. pantsNepieciešamie ierobežojumiĪstenošanas perioda laikā, neatkarīgi no 1994. gada GATT nosacījumiem un Līguma par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem (šajā Līgumā - "Subsīdiju līgums"):(
140. a)valsts iekšējais atbalsts, kas pilnībā atbilst šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem:(
141. i)ir subsīdijas ierobežojošu pasākumu mērķim4;(
142. ii)uz tām neattiecas pasākumi, kas pamatojas uz 1994. gada GATT XVI pantu un Subsīdiju līguma III daļu; un(iii) uz tām neattiecas pasākumi, kas neatceļ tarifu atvieglojumus attiecībā uz citām Dalībvalstīm saskaņā ar 1994. gada GATT II. pantu, 1994. gada GATT XXIII. panta 1. (
143. b)punkta nozīmē.;(
144. b)uz valsts iekšējo atbalstu, kas pilnībā atbilst šī Līguma 6. panta nosacījumiem, tai skaitā tiešie maksājumi, kas atbilst 6. panta 5. punkta nosacījumiem, un kas atspoguļota katras Dalībvalsts grafika valsts iekšējā atbalsta minimālo apjomu robežās un saskaņā ar 6. panta 2. punktu:(
145. i)neattiecas ierobežojošie pasākumi, ja par to iespējamību tiek paziņots saskaņā ar 1994. gada GATT VI pantu un Subsīdiju līguma V daļu. Tiek veikta nepieciešamā darbība šādu ierobežojošu pasākumu izpētes nolūkā;(
146. ii)neattiecas pasākumi, kas minēti 1994. gada GATT XVI panta 1. punktā vai Subsīdiju līguma 5. vai 6. pantā, ja vien šādi pasākumi nenosaka subsīdijas kādam specifiskam produktam apmērā, kas pārsniedz 1992. tirgus gadā noteikto; un(iii) neattiecas pasākumi, kas pamatojas uz tarifu atvieglojumu atcelšanu vai samazināšanu attiecībā uz citām Dalībvalstīm saskaņā ar 1994. gada GATT II pantu, 1994. gada GATT XXIII. panta 1. (
147. b)punkta nozīmē, ja šādu pasākumu rezultātā subsīdijas netiek piešķirtas konkrētiem produktiem, un to apjoms pārsniedz 1992. gadā tirgus noteikto;(
148. c)eksporta subsīdijām, kas pilnībā atbilst šī Līguma V daļas nosacījumiem un kas atspoguļots Dalībvalsts Grafikā:(
149. i)tiek noteikti ierobežojošie pasākumi tikai gadījumā, ja tās ietekmē cenas vai tām ir citādas sekas saskaņā ar 1994. gada GATT VI pantu un Subsīdiju līguma V. daļas nosacījumiem. Tiek veikti nepieciešamie pasākumi šādu ierobežojošu nodokļu izpētes nolūkā; un(
150. ii)Neattiecas pasākumi, kas minēti 1994. gada GATT XVI pantā vai Subsīdiju līguma 3., 5. un 6. pantā.VIII DAĻA14. pantsSanitārie un fitosanitārie pasākumiDalībvalstis piekrīt apstiprināt Līgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu veikšanu.IX DAĻA15. pantsSpeciāli un diferencēti nosacījumi1. Atzīstot, ka diferencēti un labvēlīgāki nosacījumu pārrunāšana attiecībā uz jaunattīstības Dalībvalstīm ir sarunu sastāvdaļa, speciālie un diferencētie nosacījumi izriet no šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem, kā arī ir ietverti atvieglojumu un saistību Grafikos.2. Jaunattīstības Dalībvalstīm tiek piešķirtas tiesības 10 gadu laikā īstenot subsīdiju samazināšanas saistības. Subsīdiju samazināšanas saistības neattiecas uz vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm.X DAĻA16. pantsVismazāk attīstītās valstis un jaunattīstības Dalībvalstis, kurām ir pārtikas produktu eksportētājvalstu statuss1. Attīstītās Dalībvalstis pilda pasākumus atbilstoši Lēmuma "Par pasākumiem attiecībā uz iespējamām reformu programmas negatīvām sekām" nosacījumiem attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm, kurām ir pārtikas produktu eksportētājvalstu statuss.2. Lauksaimniecības komiteja lemj par nepieciešamajiem šī Lēmuma papildinājumiem un labojumiem.XI DAĻA17. pantsLauksaimniecības komitejaAr šo tiek nodibināta Lauksaimniecības komiteja.18. pantsSaistību ievērošanas pārskats1. Lauksaimniecības komiteja veic Urugvajas raunda reformu programmā noteikto saistību ievērošanas uzraudzību.2. Pārskata procesa gaitā tiek izskatīti Dalībvalstu iesniegtie ziņojumi attiecībā uz jautājumiem un tādos intervālos, kā tiks noteikts, kā arī pamatojoties uz dokumentiem, kurus izstrādā Sekretariāts pārskata procesa racionalizācijas nolūkā.3. Papildus 2. punktā minētajiem ziņojumiem Dalībvalstis nekavējoši paziņo par tām jaunajām iekšzemes subsīdijām vai esošo subsīdiju modifikācijām, uz kurām samazināšana neattiecas. Šādam ziņojumam ir jāsatur detalizēta informācija par jauno vai modificēto subsīdiju un to atbilstību 6. pantā vai 2. pielikumā noteiktajiem kritērijiem.4. Pārskata procesa gaitā Dalībvalstīm ir jāņem vērā hiperinflācijas ietekme uz Dalībvalsts iespējām pildīt valsts iekšējās subsidēšanas samazināšanas saistības.5. Dalībvalstis Lauksaimniecības komitejas ietvaros konsultējas par to piedalīšanos lauksaimniecības produktu pasaules tirdzniecības normālā apritē eksporta subsīdiju saistību ietvaros saskaņā ar šo Līgumu.6. Pārskata procesa gaitā jārada iespējas Dalībvalstīm risināt jautājumus, kas saistīti ar saistību pildīšanu reformu programmas ietvaros, kas noteikts šajā Līgumā.7. Jebkura Dalībvalsts var vērst Lauksaimniecības komitejas uzmanību uz pasākumiem, par kuriem, pēc tās domām, citām Dalībvalstīm būtu bijis jāpaziņo savlaicīgi.19. pantsKonsultācijas un strīdu noregulēšana1994. gada GATT XXII un XXIII pantu nosacījumi, kuri sīkāk reglamentēti un tiek piemēroti atbilstoši vienošanai par strīdu noregulēšanu, tiek izmantoti konsultācijās un strīdu noregulēšanai šī Līguma ietvaros.XII DAĻA20. pantsReformu procesa turpināšanaUzskatot, ka ilgtermiņa subsīdiju un aizsardzības būtiska pakāpeniska samazināšana, kas pārtop fundamentālā programmā, ir nepārtraukts process, Dalībvalstis vienojas par to, ka sarunas par procesa turpināšanu tiek uzsāktas vienu gadu pirms īstenošanas perioda beigām, ņemot vērā:(
151. a)pieredzi attiecībā uz subsīdiju samazināšanas saistību īstenošanu uz attiecīgo brīdi;(
152. b)subsīdiju samazināšanas ietekmi uz tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem pasaulē;(
153. c)ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus, speciālos un diferencētos nosacījumus attiecībā uz jaunattīstības valstīm, mērķi izveidot godīgu un tirgus orientētu lauksaimniecības tirdzniecības sistēmu, kā arī pārējos mērķus un jautājumus, kas minēti šī Līguma preambulā; un(
154. d)saistības, kas būs nepieciešamas iepriekšminēto ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.XIII DAĻA21. pantsNobeiguma nosacījumi1. 1994. gada GATT nosacījumi un citu Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumi, kas minēti PTO Līguma 1A pielikumā, tiek piemēroti saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.2. Šī Līguma pielikumi ir šī Līguma sastāvdaļa. 1. pielikumsPRODUKTU SARAKSTS1. Šis Līgums attiecas uz šādiem produktiem:(
155. i)HS 1. -24. nodaļa, izņemot zivis un zivju produktus, plus*(
156. ii)HS kods 2905.43 (mannīts)HS kods 2905.44 (sorbīts)HS virsraksts 33.01 (ēteriskās eļļas)HS virsraksti 35.01 līdz 35.05 (albuminoidālās vielas, modificēta ciete, līme)HS kods 3809.10 (virsmas apstrādes vielas)HS kods 3823.60 (sorbitols, izņemot 290544 subpozīcijā minēto)HS virsraksti 41.01 līdz 41.03 (ādas)HS virsraksts 43.01 (jēlkažokādas)HS virsraksti 50.01 līdz 51.03 (jēlzīds un zīda ražošanas atkritumi)HS virsraksti 51.01 līdz 52.03 (vilna)HS virsraksts 53.01 (linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta)HS virsraksts 53.02 (kaņepāju šķiedra neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta)2. Iepriekšminētais neierobežo Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu veikšanu produktu sarakstu.______________________* Produktu saraksts iekavās nav uzskatāms par pilnīgu.2. pielikumsVALSTS IEKŠĒJAIS ATBALSTS: SUBSĪDIJU NESAMAZINĀŠANAS KRITĒRIJI1. Valsts iekšējam atbalstam, kas ir atbrīvots no samazināšanas saistībām, ir jāatbilst pamatprasībai, ka šādam atbalstam nav vai ir tikai minimāla tirdzniecību kropļojoša ietekme vai ietekme uz ražošanu. Attiecīgi pasākumiem, uz kuriem neattiecas samazināšanas saistības, ir jāatbilst šādiem kritērijiem:(
157. a)konkrētajam atbalstam jānotiek valdības programmas ietvaros, kas tiek finansēta no budžeta (ieskaitot valdības nerealizētos ienākumus), neietverot patērētāju maksājumus; un(
158. b)konkrētais atbalsts nerada cenu atbalstu ražotājiem;kā arī zemāk minētajiem kritērijiem un nosacījumiem.Valdības pakalpojumu programmas2. Vispārējie pakalpojumi.Izdevumi (nerealizētie ienākumi) programmām, kuru mērķis ir pakalpojumu sniegšana vai pabalsti lauksaimniecībai un lauku iedzīvotajiem. Tās neietver tiešus maksājumus ražotājiem vai pārstrādātājiem. Šādām programmām, kas ietver, taču kuras neierobežo sekojošais saraksts, ir jāatbilst vispārējiem kritērijiem, kas minēti iepriekš 1. punktā, un valdības politikas nosacījumiem:(
159. a)pētniecības darbs, ieskaitot vispārējo un ar vides aizsardzību saistīto pētniecisko darbu programmas konkrētiem produktiem;(
160. b)kaitēkļu un slimību apkarošanas programmas, ieskaitot parastos un noteikta auga kaitēkļu un slimību apkarošanu, kā, piemēram, agrīno apkarošanu, karantīnu utt.;(
161. c)vispārējo un speciālo mācību kursu organizēšana;(
162. d)konsultatīvo pakalpojumu sniegšana, tai skaitā līdzekļu nodrošināšana informācijas un pētījumu rezultātu izplatīšanai ražotājiem un patērētājiem;(
163. e)inspekcijas pakalpojumi, ieskaitot vispārējo inspekciju, kā arī specifisko produktu inspekciju cilvēku veselības, drošības un standartizācijas nolūkos;(
164. f)mārketinga un reklāmas pakalpojumi, ieskaitot tirgus informāciju, konsultācijas un reklāmu attiecībā uz speciāliem produktiem, izņemot izdevumus mērķiem, kas nav minēti un kurus varētu izmantot pārdevēji produktu realizācijas cenu samazināšanai, vai no kuriem tūlītēju ekonomisku labumu varētu gūt pircēji; un(
165. g)infrastruktūras pakalpojumi, ieskaitot elektroenerģijas tīklus, ceļus un transporta līdzekļus, tirgus un ostu aprīkojumu, ūdens un kanalizācijas sistēmas, aizsprostus, drenēšanas sistēmas un infrastruktūru, kas saistīta ar vides aizsardzības programmām. Visos gadījumos izdevumi ir jāvirza uz kapitālceltniecību un ir jāatsakās no subsidētas saimniecību aprīkošanas, kas nav pieejamas plašākai sabiedrībai. Tās neietver subsīdijas materiālu iegādei vai saimnieciskās darbības izdevumiem.3. Valsts pārtikas produktu uzglabāšana drošības nolūkā.5Izdevumi (vai nerealizētie ienākumi), kas rodas, uzkrājot un uzglabājot produktus valsts tiesību aktos noteiktās pārtikas produktu drošības programmas ietvaros. Tas var ietvert valsts palīdzību produktu uzglabāšanā privātpersonām šādas programmas ietvaros.Šādu krājumu apjomam un uzkrājumiem ir jāatbilst iepriekš noteiktajām normām, kas saistītas vienīgi ar pārtikas produktu drošību. Krājumu uzkrāšanās procesam jābūt finansiāli uzskatāmam. Pārtikas iepirkšana, ko veic valdība, notiek par konkrētā brīža tirgus cenām, bet produktu realizācija no pārtikas drošības krājumiem tiek veikta par cenām, kas nav mazākas par konkrētā brīža iekšzemes tirgus cenām šim produktam un noteiktiem kvalitātes rādītājiem.4. Valsts atbalsts produktu subsidēšanā6Izdevumi (negūtie ienākumi) attiecībā uz iekšzemes pārtikas subsidēšanu maznodrošinātajai sabiedrības daļai.Tiesības saņemt pārtikas produktu subsīdijas tiek noteiktas atbilstoši īpašiem kritērijiem, kuru pamatā ir barības vielu rādītāji. Šādas subsīdijas maznodrošinātiem iedzīvotājiem tiek nodrošinātas tiešas pārtikas produktu piegādes veidā vai nodrošinot, ka maznodrošinātie iedzīvotāji var iegādāties pārtikas produktus par tirgus vai subsidētām cenām. Valsts veiktā pārtikas produktu iegāde notiek par tirgus cenām, šādas palīdzības finansēšanai un organizēšanai ir jābūt uzskatāmai.5. Tiešie maksājumi ražotājiemSubsīdijām, kas tiek piešķirtas tiešu maksājumu veidā (nerealizēto ienākumu veidā, ieskaitot maksājumus mantā) ražotājiem, uz kuriem subsīdiju samazināšana neattiecas, ir jāatbilst pamatkritērijiem, kas minēti iepriekš 1. punktā, kā arī speciāliem nosacījumiem, kas noteikti tiešo maksājumu dažādiem veidiem, kas minēti tālāk punktos 6.-13. Ja subsīdiju samazināšana neattiecas uz kādu tiešo maksājumu jaunu veidu, kas nav minēts no 6. -13. punktam, tām ir jāatbilst kritērijiem, kas noteikti 6. (b)-(
166. e)punktos, papildus 1. punktā minētajiem vispārējiem kritērijiem.6. Sadalītās ienākumu subsīdijas(
167. a)Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka tādi kritēriji kā ienākums, ražotāja vai zemes īpašnieka statuss, ražošanas apjoms noteiktā bāzes periodā.(
168. b)Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulku) gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.(
169. c)Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz iekšzemes vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.(
170. d)Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražošanas faktoriem, kas tiek izmantoti gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.(
171. e)Šādu maksājumu saņemšanai ražošana nav nepieciešams priekšnosacījums.7. Valsts finansiāla piedalīšanās ienākumu apdrošināšanā un ienākumu drošības programmās.(
172. a)Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka ienākumu zaudējumi, ņemot vērā tikai ienākumus, kas gūti no lauksaimnieciskās darbības, kas pārsniedz 30% no vidējās bruto peļņas vai ekvivalenta neto ienākumos (izņemot maksājumus saskaņā ar līdzīgām vai tādām pašām programmām) iepriekšējo trīs gadu laikā vai triju gadu vidējo rādītāju, kas iegūts no iepriekšējo piecu gadu rādītājiem, izņemot augstāko un zemāko rādītājus. Ražotāji, kuri var nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem, ir tiesīgi saņemt maksājumus.(
173. b)Ar šādiem maksājumiem tiek kompensēts līdz 70% no ražotāja ienākumu zaudējumiem gadā, kad ražotājs ir tiesīgs saņemt šādu palīdzību.(
174. c)Šādi maksājumi attiecas tikai uz ienākumiem; tas neattiecas uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), vai ražošanas apstākļiem.(
175. d)Ja ražotājs saskaņā ar šī punkta un 8. punkta nosacījumiem saņem maksājumus vienā gadā (atvieglojumi dabas katastrofu rezultātā), šādu maksājumu kopsumma sasniedz līdz 100% no ražotāja kopējiem zaudējumiem.8. Maksājumi (kas tiek veikti tieši vai valsts finansēšanas formā ražu apdrošināšanas programmās) dabas katastrofu seku kompensācijai.(
176. a)Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka oficiāls valdības iestāžu apstiprinājums tam, ka ir notikusi vai notiek dabas vai līdzīga veida katastrofas (ieskaitot slimību uzliesmojumus, kaitēkļu ekstremālu savairošanos vai karu konkrētās Dalībvalsts teritorijā); un tiek noteikta kā ražošanas zaudējums, kas pārsniedz 30% no vidējās ražošanas iepriekšējo triju gadu laikā vai triju gadu vidējā rādītāja, kas iegūts no iepriekšējo piecu gadu rādītājiem, izņemot augstāko un zemāko radītāju. Ražotāji, kuri var nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem, ir tiesīgi saņemt maksājumus.(
177. b)Maksājumi, kas tiek veikti pēc katastrofas, kompensē ienākumu zaudējumus, ganāmpulka zaudējumus (ieskaitot maksājumus saistībā ar veterināro palīdzību dzīvniekiem), zemi vai citiem ražošanas elementiem, kas radušies dabas katastrofas dēļ.(
178. c)Kompensācija nepārsniedz kopējās izmaksas, kas sedz šos zaudējumus, un nenosaka turpmākās ražošanas veidu vai apjomu.(
179. d)Kompensācija katastrofas laikā nepārsniedz apjomu, kas nepieciešams tālāku zaudējumu novēršanai, vai kā noteikts iepriekš punktā (b).(
180. e)Ja ražotājs vienā gadā saņem kompensāciju saskaņā ar šī punkta un 7. punkta nosacījumiem (ienākumu apdrošināšanas un ienākumu drošības programmas), kopējais šādu kompensāciju apjoms sedz līdz 100% no ražotāja kopējiem zaudējumiem.9. Strukturālās izmaiņas lauksaimniecības produktu ražotāju samazināšanas programmu ietvaros(
181. a)Tiesības saņemt šādu kompensāciju nosaka kritēriji programmās, kas izstrādātas, lai sekmētu lauksaimniecības produktu ražotāju novirzīšanu no lauksaimniecības nozares vai to piesaistīšanu citām tautas saimniecības nozarēm.(
182. b)Maksājumi, kas ir atkarīgi no kompensācijas saņēmēja atteikšanās no turpmākās lauksaimnieciskās ražošanas.10. Strukturālās izmaiņas resursu novirzīšanas programmu ietvaros.(
183. a)Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka kritēriji programmās, kas izstrādātas, lai atbrīvotu zemi un pārējos resursus, ieskaitot ganāmpulku, no lauksaimnieciskās ražošanas.(
184. b)Maksājumi tiek veikti, ja zeme netiek izmantota lauksaimnieciskai ražošanai vismaz trīs gadus, vai ja ganāmpulks tiek izkauts vai pakāpeniski samazināts.(
185. c)Maksājumi nenosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai citu resursu alternatīvu izmantošanu, kas ietver tirdzniecībai paredzētu lauksaimniecības produktu ražošanu.(
186. d)Maksājumi nav atkarīgi no ražošanas veida vai apjoma, vai valsts iekšējām un starptautiskām cenām.11. Strukturālās izmaiņas investīciju programmu ietvaros(
187. a)Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka kritēriji valsts programmās, kas izstrādātas, lai sekmētu finansiālo vai ražotāja operāciju fizisku reorganizāciju strukturālo nepilnību likvidēšanas nolūkā. Tiesības uz šādām programmām var izrietēt no noteiktām valsts programmām lauksaimniecības zemes atkārtotai privatizācijai.(
188. b)Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām, izņemot kā to paredz zemāk minētais (
189. e)kritērijs,(
190. c)Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz vietējām vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kas seko bāzes perioda beigām,(
191. d)Maksājumi, ko piešķir tikai par laika periodu, kas nepieciešams tās investīcijas realizēšanai, kurai tiek piešķirti līdzekļi.(
192. e)Maksājumi nenosaka, kādus lauksaimniecības produktus ir jāražo saņēmējvalstīs, izņemot tikai to, ka pieprasa tiem attiekties no konkrēta produkta ražošanas.(
193. f)Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām, kas nepieciešamas strukturālo nepilnību likvidēšanai.12. Maksājumi vides aizsardzības programmu ietvaros(
194. a)Tiesības saņemt šādus maksājumus ir noteiktas konkrētu valstu vides aizsardzības programmās un ir atkarīgas no īpašu nosacījumu ievērošanu vides aizsardzības programmu ietvaros, ieskaitot apstākļus, kas saistīti ar ražošanas metodēm un materiāliem.(
195. b)Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām vai ienākumu zaudējumu, kas radies, pildot valsts programmas nosacījumus.13. Maksājumi reģionālās palīdzības programmu ietvaros(
196. a)Tiesības saņemt šadus maksājumus ir ražotājiem nelabvēlīgos reģionos. Šādiem reģioniem ir noteikta ģeogrāfiskā teritorija ar savu ekonomisku un administratīvu identitāti, kas saskaņā ar neitrāliem un objektīviem kritērijiem, kas ir noteikti likumos vai nosacījumos, un kas norāda, ka reģiona grūtības nav pagaidu grūtības.(
197. b)Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), kas seko pēc bāzes perioda beigām, un kas nav noteikts punktā (
198. e)zemāk.(
199. c)Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz vietējām vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kuri seko pēc bāzes perioda beigām,(
200. d)Maksājumi tiek noteikti tikai ražotājiem noteiktos reģionos, taču parasti ir pieejami visiem ražotājiem šajos reģionos.(
201. e)Ja maksājumi ir atkarīgi no ražošanas elementiem, tad tos veic pēc degresīvās metodes virs noteiktā elementa sliekšņa līmeņa.(
202. f)Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām vai peļņas zaudējuma lielumam, kas rodas, nodarbojoties ar lauksaimniecisko ražošanu konkrētajās teritorijās. 3. pielikumsIEKŠZEMES SUBSĪDIJAS: SUBSĪDIJU KOPĒJĀ APJOMA APRĒĶINĀŠANA1. Saskaņā ar 6. panta nosacījumiem subsīdiju kopējo apjomu (SKA) aprēķina atsevišķi katram lauksaimniecības pamatproduktam, kuram tiek piešķirtas tirgus cenu subsīdijas, tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi vai cita veida subsīdijas, uz kurām attiecas samazināšana. Subsīdijas, kas nav paredzētas konkrētam produktam, tiek summētas vienā SKA kopējā naudas izteiksmē.2. Subsīdijas, kas tiek piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, ietver gan valsts un to institūciju budžeta izdevumus, gan nerealizētos ienākumus.3. Tiek iekļauts atbalsts, kas piešķirts valsts un valsts teritoriālā sadalījuma līmenī.4. Īpašie lauksaimniecības nodokļi vai maksājumi, ko veic ražotāji, tiek atrēķināti no SKA.5. SKA, kas ir aprēķināts pēc tālāk sekojošiem norādījumiem, veido bāzes apjomu valsts iekšējā atbalsta samazināšanas saistību pildīšanai.6. Katram lauksaimniecības produktam tiek noteikts savs SKA, kas izteikts kopējā naudas vērtības izteiksmē.7. SKA tiek aprēķināts lauksaimniecības pamatproduktiem, ar aprēķinu, ka to stāvoklis maksimāli atbilst tūlītējai realizācijai. Pasākumi attiecībā uz pārstrādātājiem tiek ietverti tik lielā mērā, ka no tiem labumu gūst lauksaimniecības pamatproduktu ražotāji.8. Tirgus cenu atbalsts: tirgus cenu atbalsts tiek aprēķinātas