Civilprocesa likums

(1)Katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk — persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

(2)Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā. 2 2.pants. Tiesas spriešana civillietās Civillietas tiesa izspriež kārtībā, kāda noteikta šajā likumā un likumā "Par tiesu varu". 3 3.pants. Tiesvedību civillietā regulējošo tiesību normu spēks laikā Tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā. 4 (07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 4.pants. Tiesvedības instances civillietā

(1)Civillietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc lietas dalībnieku sūdzības par šīs tiesas spriedumu — arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi.

(2)Civillieta nav izskatāma pēc būtības augstākā tiesu instancē, iekams tā nav izskatīta zemākā tiesu instancē, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3)Otrās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.) 5.pants. Tiesību normu piemērošana

(1)Tiesa izspriež civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

(2)Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas likumā, piemēro starptautiskā līguma noteikumus.

(3)Ja attiecīgo tiesību jautājumu regulē Eiropas Savienības tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā, Latvijas likumu piemēro, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību normas.

(4)Likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī citu valstu likumus un starptautisko tiesību normas.

(5)Ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesa piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, — vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas.

(6)Piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. 6 (07.04.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 5.1 pants. Jautājuma uzdošana Eiropas Savienības Tiesai Tiesa saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām uzdod Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normu iztulkošanu vai spēkā esamību prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. 7 (07.04.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.) 5.2 pants. Lūgums Eiropas Cilvēktiesību tiesai sniegt konsultatīvu atzinumu Augstākā tiesa var lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesu sniegt konsultatīvu atzinumu par principiāliem jautājumiem attiecībā uz Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā vai tās protokolos noteikto tiesību un brīvību iztulkošanu vai piemērošanu. 8 (18.12.
4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2026.) 6.pants. Civillietas ierosināšana tiesā

(1)Tiesnesis ierosina civillietu pēc to personu pieteikuma, uz kurām šī lieta attiecas.

(2)Tiesnesis ierosina civillietu arī pēc to valsts vai pašvaldību iestāžu un personu pieteikuma, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

(3)Prasības tiesvedības lietās iesniedz prasības pieteikumus, bet sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — pieteikumus. 9 7.pants. Civilprasība krimināllietā 10 (Izslēgts ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 8.pants. Apstākļu noskaidrošana civillietā

(1)Tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

(2)Tiesa izskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības un pienākumus, kā arī procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2006.) 9.pants. Pušu līdztiesība civilprocesā

(1)Pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības.

(2)Tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai. 12 9.1 pants. Patiesības paušanas pienākums Puses, trešās personas un pārstāvji pārstāvamo vārdā sniedz tiesai patiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem. 13 (23.04.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2015.) 10.pants. Sacīkste civilprocesā

(1)Puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.

(2)Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā. 14 11.pants. Civillietas izskatīšanas atklātums

(1)Civillietas tiesās izskata atklāti, izņemot lietas par: 1) bērna izcelšanās noteikšanu; 2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu; 3) laulības šķiršanu vai neesamību; 4) personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ; 41) pagaidu aizgādnības nodibināšanu; 42) nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu; 5) bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī un bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā; 6) aizgādības un saskarsmes tiesībām; 7) pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2)Personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalībnieki vai liecinieki, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju.

(3)Pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu: 1) ja nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu; 2) ja nepieciešams aizsargāt personu privāto dzīvi un korespondences noslēpumu; 3) nepilngadīgo interesēs; 4) ja nepieciešams nopratināt personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu; 5) tiesas spriešanas interesēs; 6) ja nepieciešams aizsargāt ierobežotas pieejamības informāciju lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem.

(31)Tiesa rakstveidā brīdina personas, kuras piedalās tādas lietas izskatīšanā, kuras materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts vai komercnoslēpums, un kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, par pienākumu glabāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma vai komercnoslēpuma izpaušanu. Valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu saturošu dokumentu atvasinājumu izgatavošana nav pieļaujama.

(32)Ja tiesai objektīvās patiesības noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt ziņas, kas ir valsts noslēpuma objekts, šo ziņu pārbaudē piedalās personas, kurām tiesa nav ierobežojusi tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kas satur valsts noslēpumu, un, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

(4)Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, — arī eksperti un tulki.

(5)Ja neviens lietas dalībnieks neiebilst, ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju slēgtā tiesas sēdē var piedalīties personas, kam to darīt ir īpašs iemesls.

(6)Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(7)Tiesas nolēmumus lietās, kas izskatītas atklāti, pasludina publiski.

(8)Lietās, kas izskatītas slēgtā sēdē, tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu pasludina publiski. Lietās par adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu nolēmumu pasludina slēgtā tiesas sēdē. 15 (31.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 04.08.2011., 29.11.2012., 13.02.2014., 23.04.2015., 19.10.2017., 28.02.
2. un 11.11.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 12.pants. Civillietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana

(1)Pirmās instances tiesā civillietu izskata tiesnesis vienpersoniski.

(2)Apelācijas un kasācijas instances tiesā civillietu izskata koleģiāli. 16 13.pants. Tiesvedības valoda

(1)Tiesvedība notiek valsts valodā.

(2)Dokumentus svešvalodās lietas dalībnieki iesniedz, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(3)Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no lietas dalībniekiem un ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokols un tiesas nolēmumi rakstāmi valsts valodā.

(4)Lietas dalībniekiem, kuri lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību vai ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību, ja viņi nepārvalda tiesvedības valodu. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016. Saistībā ar tulkiem izdarītais grozījums ceturtajā daļā stājas spēkā 31.07.2016. Sk. pārejas noteikumu 114. punktu) 14.pants. Tiesas sastāva nemainīgums

(1)Lietas izskatīšana pēc būtības noris nemainīgā tiesas sastāvā.

(2)Tiesneša aizstāšana lietas iztiesāšanas gaitā pieļaujama tikai tad, ja viņš sakarā ar pāriešanu citā darbā, slimības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar pabeigt lietas izskatīšanu.

(3)Ja lietas iztiesāšanas gaitā līdz sprieduma sastādīšanai atbilstoši šā likuma

1. pantā noteiktajam sprieduma saturam kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšana jāsāk no jauna. Par tiesneša aizstāšanu lemj tiesas priekšsēdētājs likumā "Par tiesu varu" noteiktajā kārtībā. 18 (31.10.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.
3. un 14.12.
4. likumu, kas stājas spēkā 15.01.
5. Trešās daļas pirmā teikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 15.pants. Civillietas izskatīšanas tiešums un mutiskums

(1)Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2)Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos. Iepriekš nopratināto liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli pēc pušu lūguma tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja puses tam piekrīt.

(3)Šajā likumā vai Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos tiesa pieteikumus, sūdzības un jautājumus izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. Ja tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus, kuriem varētu būt nozīme pieteikuma, sūdzības un jautājuma izlemšanā, tiesa to var izskatīt tiesas sēdē, iepriekš par tās laiku un vietu paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma, sūdzības un jautājuma izskatīšanai. 19 (31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2006., 05.02.2009., 08.09.2011. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 2.nodaļa Tiesas sastāvs 16.pants. Tiesneši Lietu tiesā izskata likumā "Par tiesu varu" noteiktajā kārtībā iecelti vai apstiprināti tiesneši. 20 17.pants. Jautājumu izlemšana tiesā

(1)Visus jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiāli, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu. Neviens no tiesnešiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

(2)Šajā likumā paredzētajos gadījumos jautājumus tiesnesis izlemj vienpersoniski. 21 18.pants. Nepieļaujamība tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā

(1)Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, kā arī jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja ir atcelts spriedums vai lēmums par tiesvedības izbeigšanu vai prasības atstāšanu bez izskatīšanas, kas sastādīts, viņam piedaloties.

(2)Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā. 22 19.pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana

(1)Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš: 1) šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā ir bijis lietas dalībnieks, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs; 2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no lietas dalībniekiem; 3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu; 4) ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2)Ja ir šā panta pirmajā daļā vai šā likuma 18.pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam .

(3)Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas iztiesāšanas gaitā, sevis atstatīšana izdarāma tiesas sēdē, norādot sevis atstatīšanas motīvus. Šajā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek.

(4)Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus, norādot katra tiesneša atstatīšanas iemeslus. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 20.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1)Lietas dalībnieks noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2)Noraidījums jāpieteic, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas iztiesāšanas laikā. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 21.pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

(1)Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas dalībnieku viedokli un noklausās tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

(2)Tiesas sēdē pieteikto noraidījumu tiesa izlemj apspriedē.

(3)Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

(4)Lietā, kuru izskata koleģiāli, pieteikto noraidījumu izlemj šādā kārtībā: 1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, to izlemj pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts; 2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem, to ar balsu vairākumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.) 22.pants. Noraidījuma apmierināšanas sekas

(1)Ja noraidīts tiesnesis vai vairāki tiesneši, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā.

(2)Ja jaunu tiesas sastāvu attiecīgajā tiesā nav iespējams izveidot, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 3.nodaļa Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība 23.pants. Pakļautība

(1)Visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Tas neatņem pusēm tiesības, savstarpēji vienojoties, griezties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā vai izmantot mediāciju.

(2)Jautājumu par strīda pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka strīds nav pakļauts tiesai, lēmumā jānorāda iestāde, kuras kompetencē ietilpst šā strīda izšķiršana.

(3)Tiesa izskata arī fizisko un juridisko personu pieteikumus, kuriem nav civiltiesiska strīda rakstura, ja tas noteikts likumā. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.) 24.pants. Piekritība

(1)Rajona (pilsētas) tiesa izskata civillietas kā pirmās instances tiesa. Rīgas pilsētas tiesa izskata lietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, un lietas par patenttiesību, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju, sertifikācijas zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lietas par autortiesību un blakustiesību, datubāzu veidotāju tiesību (sui generis) aizsardzību un lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir saistīts ar prasījumu lietā, kura ir piekritīga gan Rīgas pilsētas tiesai, gan rajona (pilsētas) tiesai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā saņemta pretprasība, kas ir piekritīga Rīgas pilsētas tiesai, lietu izskata Rīgas pilsētas tiesa.

(11)Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata: 1) prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem; 2) prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem; 3) Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību; 4) prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām; 5) prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām; 6) prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem; 7) prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē; 8) prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus; 9) prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem, tai skaitā ar apakšuzņēmējiem, attiecībā uz tādas otrās un trešās grupas būves būvniecību, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, izņemot atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību; 10) prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem un prasības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra regulas (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Digitālo tirgu akts) pārkāpumiem; 11) prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem; 12) pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

(12)Ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir savstarpēji saistīts ar prasījumu lietā, kura ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā saņemta pretprasība, kas ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, lietu izskata Ekonomisko lietu tiesa.

(13)Ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir savstarpēji saistīts ar prasījumu lietā, kura ir piekritīga gan Ekonomisko lietu tiesai, gan Rīgas pilsētas tiesai saskaņā ar šā panta pirmās daļas trešajā teikumā noteikto piekritību, vai arī kādā no šīm tiesām saņemta pretprasība, kas ir piekritīga otrai tiesai, lietu izskata Rīgas pilsētas tiesa.

(2)Apgabaltiesa kā apelācijas instance izskata lietas apelācijas kārtībā.

(21)Apelācijas kārtībā pārsūdzētu Ekonomisko lietu tiesas nolēmumu izskata Rīgas apgabaltiesa.

(3)Augstākā tiesa kā kasācijas instance izskata lietas kasācijas kārtībā. 28 (30.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018., 25.10.2018., 28.02.2019., 01.10.2020., 21.01.2021., 11.11.2021., 16.06.
2. un 27.02.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.) 25.pants. Piekritība apgabaltiesai 29 (Izslēgts ar 30.10.
4. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.) 26.pants. Prasības celšana pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses

(1)Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas.

(2)Prasību pret juridisko personu ceļ tiesā pēc tās juridiskās adreses. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.) 27.pants. Prasības celšana, ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas

(1)Prasība pret atbildētāju, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas.

(2)Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.) 28.pants. Piekritība pēc prasītāja izvēles

(1)Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības juridiskās adreses.

(11)Prasību par saistību izpildi pret komercsabiedrību, kura pārrobežu pārveidošanas ceļā reorganizējusies uz citu dalībvalsti, divu gadu laikā pēc reorganizācijas spēkā stāšanās var celt arī pēc komercsabiedrības pēdējās juridiskās adreses Latvijā.

(2)Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai paternitātes noteikšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas.

(3)Prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 1635., 2347.—2353.pants), prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

(4)Prasību par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem var celt arī pēc to nodarīšanas vietas.

(5)Prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas.

(6)Jūras prasību var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas.

(7)Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

(8)Prasību par laulības šķiršanu vai laulības neesamību var celt tiesā pēc prasītāja izvēles atbilstoši šā likuma 234.panta noteikumiem.

(9)Prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai darbavietas.

(91)Ja pret personu, kuras dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Latvijā, saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos tādas valsts tiesā, kas nav dalībvalsts tiesa, un to ir cēlusi persona, kuras dzīvesvieta vai juridiskā adrese nav dalībvalstī, persona, pret kuru ir celta šī prasība, var celt prasību Latvijas tiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses par tai ārvalstī ierosinātās tiesvedības dēļ radītajiem zaudējumiem un nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

(10)Ja prasītājam šajā pantā minētajos gadījumos nav deklarētās dzīvesvietas, viņš prasību var celt pēc savas dzīvesvietas. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 07.04.2004., 28.10.2010., 09.06.2011., 29.11.2012., 16.03.2023. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.) 29.pants. Izņēmuma piekritība

(1)Prasība par īpašuma tiesībām un par jebkuru citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasība par minēto tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai par šo tiesību dzēšanu un par mantas izslēgšanu no aprakstes akta ceļama pēc mantas atrašanās vietas.

(2)Kreditora prasības pret mantojuma masu, kad nav zināmi mantojuma tiesībās apstiprinātie vai mantojumu pieņēmušie mantinieki, piekrīt tiesai pēc mantojuma atstājēja deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvietas, bet, ja viņa deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav bijusi Latvijā vai ja tā nav zināma, — tiesai pēc mantojamās mantas vai tās daļu atrašanās vietas.

(3)Izņēmuma piekritība var būt noteikta arī citos likumos. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.) 30.pants. Līgumiskā piekritība

(1)Slēdzot līgumu, tā slēdzēji var noteikt to pirmās instances tiesu, kurā izšķirami strīdi, kas viņiem varētu celties par šo līgumu vai tā izpildīšanu.

(2)Likumā noteikto izņēmuma piekritību nevar grozīt, pusēm vienojoties. 34 31.pants. Vairāku savstarpēji saistītu lietu piekritība

(1)Pretprasība neatkarīgi no tās piekritības ceļama tiesā pēc sākotnējās prasības izskatīšanas vietas.

(2)(Izslēgta ar 11.11.

1. likumu) 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 31.1 pants. Prasības celšana saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām, ja lieta ir piekritīga Latvijas tiesai Ja saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta ir piekritīga Latvijas tiesai, bet šā likuma piekritības noteikumi neparedz, kurā tiesā prasība ceļama, prasītājs var celt prasību jebkurā Latvijas tiesā pēc savas izvēles, ievērojot šā likuma
3. un 24.panta noteikumus. 36 (29.11.
4. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.
5. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.) 32.pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai

(1)Lieta, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesai jāizskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība.

(2)Tiesa var nodot lietu izskatīšanai citā tiesā, ja: 1) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus; 2) pēc viena vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas viņu aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama; 3) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu).

(3)(Izslēgta ar 30.10.2014. likumu)

(4)Lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai citā tiesā lietas dalībnieki var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5)Lietu nodod izskatīšanai citā tiesā, kad notecējis termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, — pēc sūdzības noraidīšanas.

(6)Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai tiesai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai šī lieta nosūtīta. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 29.11.

1. un 30.10.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.) 32.1 pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai

(1)Pirmās instances tiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tās izskatīšanā esošu prasības tiesvedības lietu, izņemot lietu, kuras piekritība noteikta saskaņā ar šā likuma 30.pantu, ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu. Ierosinot nodot lietu izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai, priekšroka dodama rakstveida procesā izskatāmas lietas nodošanai.

(2)Apgabaltiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai apgabaltiesai tās izskatīšanā esošu apelācijas lietu, kas ierosināta par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu), ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu.

(3)Lietu, kuras piekritība noteikta saskaņā ar šā likuma 28. vai 29.pantu, tās instances tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta, var ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tikai pēc prasītāja rakstveida lūguma.

(4)Lēmumu par lietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai pēc tās tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma, kurai lieta ir piekritīga, pieņem vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Ja rajona (pilsētas) tiesas lietvedībā esoša lieta nododama citā tiesu apgabalā esošai tiesai, jautājumu izlemj tās apgabaltiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas ierosina lietas nodošanu citai tiesai. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

(5)Par šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu tiesa, kura ierosinājusi lietas nodošanu citai tiesai, informē lietas dalībniekus.

(6)Ja lieta tās ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai kādā no tiesvedības instancēm tikusi nodota izskatīšanai citai tiesai, atkārtota lietas nodošana šajā pantā noteiktajā kārtībā nav pieļaujama. 38 (23.04.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2021.) 4.nodaļa Tiesāšanās izdevumi 33.pants. Tiesāšanās izdevumi

(1)Tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi, drošības nauda un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

(2)Tiesas izdevumi ir: 1) valsts nodeva; 2) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu); 3) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

(3)Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir: 1) izdevumi par advokāta palīdzību; 2) izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm; 3) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi; 4) izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību; 5) izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 10.12.2015.,04.02.2016., 25.03.

1. un 11.11.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
3. pants. Valsts nodeva Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu (prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā), pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās vai citu šajā likumā paredzētu pieteikumu vai sūdzību, maksājama valsts nodeva šā likuma
4. pielikumā noteiktajā apmērā. 40 (27.02.
5. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2025.) 35.pants. Prasības summa

(1)Prasības summa ir: 1) prasībās par naudas piedziņu — piedzenamā summa; 2) prasībās par mantas izprasīšanu — izprasāmās mantas vērtība; 3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu — maksājumu kopsumma par vienu gadu; 4) prasībās par terminētiem maksājumiem un devumiem — visu maksājumu vai devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par trim gadiem; 5) prasībās par beztermiņa vai mūža maksājumiem un devumiem — visu maksājumu un devumu kopsumma par trim gadiem; 6) prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu — summa, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai devumus, bet ne vairāk kā par vienu gadu; 7) prasībās par maksājumu vai devumu izbeigšanu — atlikušo maksājumu vai devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par vienu gadu; 8) prasībās par nomas un īres līguma pirmstermiņa izbeigšanu — maksājumu kopsumma par atlikušo līguma darbības laiku, bet ne vairāk kā par trim gadiem; 9) prasībās par īpašuma tiesībām uz nekustamo mantu — tās vērtība, bet ne mazāka par tās kadastrālo vērtību; 10) prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem — visu prasījumu kopsumma; 11) prasībās par darījuma izbeigšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu — apstrīdētā darījuma summa.

(2)Prasības summu norāda prasītājs. Ja norādītā prasības summa acīm redzami neatbilst izprasāmās mantas īstajai vērtībai, prasības summu nosaka tiesa. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2004.) 36.pants. Valsts nodevas piemaksa

(1)Prasībai, kuru iesniegšanas laikā ir grūti novērtēt, tiesnesis iepriekš nosaka valsts nodevas apmēru. Galīgo valsts nodevas apmēru, izskatot lietu, nosaka tiesa.

(2)Ja palielina prasības summu, izņemot procentu un pieaugumu pievienošanu, atbilstoši piemaksājama valsts nodeva. 42 36.1 pants. Valsts nodevas ieskaitīšana Par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. decembra regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1896/2006), samaksātā nodeva ieskaitāma valsts nodevā par prasību, ja atbildētājs paziņojis par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu un tiek turpināta prasības tiesvedība. 43 (08.09.
3. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.
4. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.) 37.pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1)Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos: 1) ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums; 2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu; 3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai; 4) ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, vai pieteikumu iesniegusi civilprocesuāli rīcībnespējīga persona; 41) ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta nav piekritīga Latvijas tiesai; 5) ja tiesa apstiprinājusi izlīgumu, — 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas tiesvedībai attiecīgās instances tiesā; 6) ja tiesa saskaņā ar šā likuma 440.8 panta septīto daļu atsakās ierosināt apelācijas tiesvedību, — 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas; 61) ja apelācijas instances tiesa atceļ pirmās instances tiesas spriedumu šā likuma 427. pantā paredzētajos gadījumos; 7) ja tiesvedības izbeigšanas pamats ir prasītāja atteikšanās no prasības, jo ir panākta mediācijas vienošanās, kuru apliecina mediatora izsniegts rakstveida apliecinājums par mediācijas rezultātu, — 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas.

(2)(Atzīta par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 02.11.2020. spriedumu)

(3)Tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas vai personas pieteikuma pieņem lēmumu par valsts nodevas atmaksu, ja konstatē kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem. Pieteikumu par valsts nodevas atmaksu var iesniegt tiesā, kurā atrodas lieta, viena gada laikā no dienas, kad radies pamats valsts nodevas atmaksai. 44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 19.06.2003., 20.12.2010., 08.09.2011., 29.11.2012., 20.03.2014., 22.05.2014., 29.10.2015., Satversmes tiesas 02.11.2020. spriedumu, 11.11.2021. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.) 38.pants. Kancelejas nodeva 45 (Izslēgts ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 39.pants. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

(1)Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir: 1) summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem; 2) izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas; 3) ar atbildētāja vai liecinieka meklēšanu saistītie izdevumi; 4) ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi; 5) ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu personai ārvalstī un tulkošanu saistītie izdevumi; 6) ar sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu saistītie izdevumi; 7) ar prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību saistītie izdevumi; 8) (izslēgts no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu).

(2)Lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamo summu, kā arī ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja vai liecinieka meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu personai ārvalstī un tulkošanu, sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu un prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību saistīto izdevumu apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 25.03.2021., 11.11.2021. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.) 40.pants. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iemaksāšanas kārtība

(1)Izdevumu summas, kas izmaksājamas lieciniekiem un ekspertiem, vai arī summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu tulkošanu, sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu un prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(2)Ja pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūst vai tiesas dokumentus izsniedz personai ārvalstī, izdevumu summas, kuras ārvalsts kompetentā iestāde pieprasa iemaksāt pirms vai atmaksāt pēc lūguma izpildes, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(3)Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu iesniegušas abas puses, tās iemaksā pieprasītās summas vienādā apmērā.

(4)Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu šajā likumā paredzētajos gadījumos iesniegusi tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas, nepieciešamo summu iemaksā valsts.

(5)Šajā pantā minētās summas neiemaksā puse, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas. 47 (05.02.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021., 11.11.
2. un 27.02.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.) 41.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana

(1)Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Valsts nodeva par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.

(2)Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

(3)Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus, izņemot šā likuma 219.panta pirmās daļas 2.punktā norādīto gadījumu. 48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 08.09.

1. un 14.12.
2. likumu, kas stājas spēkā 15.01.
3. Grozījums pirmajā daļā par vārdu "blakus sūdzību par tiesas lēmumu" izslēgšanu stājas spēkā 01.03.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. un
6. punktu) 42.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana valstij

(1)Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

(2)Ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Taču, ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesas izdevumus valsts ienākumos piedzen no atbildētāja.

(3)Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta.

(4)Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.

(5)Ja tiesa apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no abām pusēm valsts ienākumos vienādā apmērā, ja izlīgumā nav noteikts citādi. 49 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 23.04.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2015.) 43.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

(1)No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti: 1) prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti; 11) prasītāji — prasībās, kas izriet no vienošanās par darba veikšanu, ja prasītājs ir persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā; 12) pieteikuma iesniedzēji — par juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja tiesas nolēmuma par darba samaksas piedziņu izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā atzīta par neiespējamu; 2) prasītāji — prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve; 3) prasītāji — prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam, kā arī prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam; 31) pieteikuma iesniedzēji — par ārvalsts nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu; 4) prasītāji — prasībās par noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma rezultātā radušos zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu; 41) prasītāji — prasībās par zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, kas tiem radies tiesvedības dēļ, kurā pret šīm personām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likuma izpratnē ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos; 5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses; 6) pieteikuma iesniedzēji — par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanu vai rīcībspējas atjaunošanu; 61) pieteikuma iesniedzēji — par pagaidu aizgādnības nodibināšanu un izbeigšanu; 7) pieteikumu iesniedzēji — par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ; 8) atbildētāji — lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu bērnam vai vecākam un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve; 9) (izslēgts no 01.01.

1. ar 31.10.
2. likumu); 91) pieteikuma iesniedzēji — lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu; 10) administratori — prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process, ja šīs personas ir attiecīgā tiesiskā darījuma vai neatļautas darbības, saistībā ar kuru celta prasība, dalībnieks vai cietušais; 101) administratori — sūdzībās, kas iesniegtas maksātnespējas procesa lietās sakarā ar kreditoru sapulces lēmumiem, ja tās ir kreditoru kopuma interesēs; 11) piedzinēji — izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos; 111) piedzinēji — izpildu lietās, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī; 12) nodokļu (nodevu) administrācija — pieteikumos juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās; 13) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde — lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu; 14) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra — lietās par finanšu līdzekļu atgūšanu valsts budžetā daļā par sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu pārmaksu un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu izmaksu sakarā ar ceļu satiksmes negadījumiem; 141) valsts un pašvaldību iestādes — lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem; 15) pieteikuma iesniedzēji — par pagaidu aizsardzību pret vardarbību; 16) puse, kas lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību; 161) puse, kas atzīta par trauksmes cēlēju vai ir viņa radinieks vai saistītā persona Trauksmes celšanas likuma izpratnē; 17) pieteikuma iesniedzēji — par adopcijas apstiprināšanu; 18) zvērināts notārs — lietās par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu, ja zvērināts notārs taisījis notariālo aktu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām; 19) sūdzības iesniedzēji — par zvērināta notāra atteikumu apliecināt pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kā arī par atteikumu atbrīvot fizisko personu no parādsaistībām; 20) prasītāji — patērētāju kolektīvajās prasībās.

(2)Ja prokurors, tās valsts vai pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(3)Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4)Tiesa vai tiesnesis, ievērojot personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos vai arī atliek tiesas izdevumu samaksu.

(5)Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns. 50 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 31.10.2002., 19.06.2003., 07.09.2006., 01.11.2007., 05.02.2009., 30.09.2010., 09.06.2011., 08.09.2011., 15.03.2012., 29.11.2012., 13.02.2014., 29.10.2015., 10.12.2015., 08.12.2016., 01.06.2017., 22.06.2017., 14.12.2017., 31.05.2018., 28.02.2019., 11.11.2021., 15.06.2021., 16.03.2023., 14.09.2023.,Satversmes tiesas 17.02.2023. spriedumu, 06.06.2024., 27.02.2025., 18.12.2025. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.) 43.1 pants. Drošības nauda

(1)Drošības nauda 80 euro apmērā maksājama: 1) par blakus sūdzību, izņemot blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru atteikts atbrīvot no drošības naudas vai tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos; 2) par sūdzību par maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) vai zvērināta tiesu izpildītāja, vai zvērināta notāra darbību; 3) par sūdzību par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu; 4) par sūdzību par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu.

(11)Drošības nauda 300 euro apmērā maksājama: 1) par kasācijas sūdzību; 2) par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(2)Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tiesa vai tiesnesis, ievērojot personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas. 51 (25.03.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.
2. un 27.02.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.04.
4. Otrās daļas otrais teikums, ciktāl šīs normas neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt drošības naudu par blakus sūdzības iesniegšanu, atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 23.02.
5. spriedumu, kas stājas spēkā 25.02.2022.) 43.2 pants. Drošības naudas atmaksāšana

(1)Ja tiesa pārsūdzēto vai apstrīdēto tiesas nolēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā atceļ vai groza vai pilnīgi vai daļēji apmierina sūdzību vai pieteikumu, drošības nauda atmaksājama. Ja sūdzību vai pieteikumu noraida, drošības naudu neatmaksā.

(2)Drošības naudu atmaksā vai neatmaksā arī citos šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(3)Drošības naudu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata. 52 (25.03.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.) 43.3 pants. Tiesas izdevumu un drošības naudas iemaksāšana neatbilstošā valsts budžeta kontā Ja tiesas izdevumi vai drošības nauda ir iemaksāta neatbilstošā Tiesu administrācijas, Valsts ieņēmumu dienesta vai Augstākās tiesas kontā Valsts kasē, tad šos tiesas izdevumus un drošības naudu Tiesu administrācija, Valsts ieņēmumu dienests vai Augstākā tiesa pārskaita atbilstošā kontā, pamatojoties uz tā tiesneša lēmumu rezolūcijas veidā, kurš to ir konstatējis. 53 (25.03.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2021.) 44.pants. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi un to atlīdzināšana

(1)Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros: 1) izdevumi advokāta palīdzības samaksai:

1. a)atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,
2. b)atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro,
3. c)atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 57 001 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,
4. d)atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro,
5. e)atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, un lietās, kuras tiesa atzinusi par sarežģītām, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 4275 euro; 2) ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē, kā arī sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, — pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai; 3) izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu — izdevumu faktiskajā apmērā; 4) tulka izdevumi sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, — izdevumu faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par Ministru kabineta noteiktajām likmēm; 5) tulka izdevumi sakarā ar pušu piedalīšanos tiesas sēdē — izdevumu faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

(11)Par šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata gan izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts rēķins.

(2)Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

(3)Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

(4)Ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

(5)Tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

(6)Tiesa var atteikt atlīdzināt tulka izdevumus, ja puse, kurai par labu piespriežami šie izdevumi, pārvalda tiesvedības valodu. 54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 05.02.2009., 29.11.2012., 12.09.2013., 04.02.

1. un 22.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2017.) 44.1 pants. Izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību un to atlīdzināšana valstij

(1)Izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir: 1) izdevumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu; 2) ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītie atlīdzināmie izdevumi.

(2)Izdevumus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību tiesa, taisot nolēmumu, piedzen atbilstoši šā likuma 42.pantā minētajiem nosacījumiem.

(3)Ziņas par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu apmēru tiesa iegūst no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistra un no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja iesniegtā paziņojuma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās, ja šīs ziņas nav iekļautas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistrā.

(4)Ja puse, no kuras saskaņā ar šā panta otro daļu būtu jāpiedzen izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, tad ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus uzņemas valsts. 55 (10.12.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.
2. Sk. pārejas noteikumu
3. punktu) 45.pants. Par tiesāšanās izdevumiem pieņemto lēmumu pārsūdzēšana Lēmumu jautājumā par tiesāšanās izdevumiem var pārsūdzēt persona, uz kuru tas attiecas. 56 (19.06.
4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 5.nodaļa Procesuālie termiņi 46.pants. Procesuālo termiņu noteikšana

(1)Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka tiesa vai tiesnesis. Tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

(2)Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

(3)Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.

(4)Ja likumā tiesai vai tiesnesim ir noteikti termiņi lietu izskatīšanai vai citu procesuālo darbību izpildīšanai un par attiecīgās procesuālās darbības veikšanu paziņo lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, bet attiecīgās procesuālās darbības izpilde likumā noteiktajā termiņā nav iespējama, tiesa vai tiesnesis ir tiesīgs noteikt saprātīgāku un garāku termiņu. 57 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.) 47.pants. Procesuālo termiņu skaitījuma sākums

(1)Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(2)Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu. 58 (31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 48.pants. Procesuālo termiņu izbeigšanās

(1)Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā.

(2)Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(3)Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.

(4)Ja procesuālā darbība izpildāma tiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad tiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi pasta sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā. 59 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.

1. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 49.pants. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma vai tiesas noteiktā termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem. 60 (31.10.
2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 50.pants. Procesuālo termiņu apturēšana Apturot tiesvedību lietā, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu tiesvedības apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā. 61 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 51.pants. Procesuālo termiņu atjaunošana

(1)Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma atjauno tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem.

(2)Atjaunojot nokavēto termiņu, tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību. 62 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 52.pants. Procesuālo termiņu pagarināšana Tiesas vai tiesneša noteiktos termiņus var pagarināt pēc lietas dalībnieka pieteikuma. 63 53.pants. Procesuālo termiņu pagarināšanas un atjaunošanas kārtība

(1)Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt, un to izskata rakstveida procesā. Par pieteikuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem, vienlaikus nosūtot tiem pieteikumu par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu.

(2)Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.

(3)Tiesneša noteikto termiņu var pagarināt tiesnesis vienpersoniski .

(4)Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību. 64 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.) 6.nodaļa Tiesas paziņojumi, izsaukumi un tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana(Nodaļas nosaukums 05.02.
2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2009.) 54.pants. Aicināšana uz tiesu

(1)Lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu.

(2)Lietas dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti. Šajā likumā noteiktajos gadījumos atbildētāju var aicināt uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3)Lieciniekus un ekspertus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēstēm. 65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.

1. un 04.02.
2. likumu, kas stājas spēkā 29.02.
3. Saistībā ar tulkiem izdarītais grozījums trešajā daļā stājas spēkā 31.07.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 54.1 pants. Atbildētāja dzīvesvietas noskaidrošana

(1)Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses Latvijā, prasītājam ir pienākums norādīt tiesai atbildētāja dzīvesvietas adresi, ja viņam tā ir zināma.

(2)Ja prasītājam objektīvu iemeslu dēļ nav izdevies noskaidrot atbildētāja dzīvesvietu, kura nav Latvijā, tiesa pēc prasītāja motivēta lūguma var izmantot Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās procedūras atbildētāja adreses noskaidrošanai. 66 (29.11.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.) 55.pants. Tiesas pavēste Pavēstē norāda: 1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, adresi vai juridiskās personas nosaukumu un juridisko adresi; 2) tiesas nosaukumu un adresi; 3) ierašanās laiku un vietu; 4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta; 5) norādījumu, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts; 51) norādījumu, ka tiks izmantota videokonference; 6) norādījumu, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam; 7) neierašanās sekas; 8) norādījumu, ka tiesvedība notiek valsts valodā un ka lietas dalībniekam, kurš nepārvalda valsts valodu, ir pienākums pašam nodrošināt tulka palīdzību, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Lietas dalībniekam ir pienākums nodrošināt tulka palīdzību arī ekspertiem vai lieciniekiem, kas izsaukti pēc viņa lūguma, ja eksperts vai liecinieks nepārvalda tiesvedības valodu. 67 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 08.09.2011., 29.11.
2. un 04.02.
3. likumu, kas stājas spēkā 29.02.
4. Saistībā ar tulkiem izdarītais grozījums, papildinot pantu ar
5. punktu, stājas spēkā 31.07.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1)(Izslēgta ar 23.11.2016. likumu)

(2)Tiesas sagatavotos dokumentus (nolēmumus, paziņojumus, pavēstes u. c.), kā arī dokumentus (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumus u. c.), kurus tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, nosūta elektroniski, ar vienkāršu pasta sūtījumu vai piegādā ziņnesis.

(21)Tiesas dokumentus nosūta elektroniski, ievērojot šādu secību: 1) tiešsaistes sistēmā, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu; 2) uz adresāta norādīto elektroniskā pasta adresi, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu; 3) uz adresāta oficiālo elektronisko adresi.

(22)Ja fiziskajai personai tiesas dokumentus atbilstoši šā panta 2.1 daļai elektroniski nosūtīt nav iespējams, tos nosūta uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona nav norādījusi citu adresi saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis citu adresi saziņai ar tiesu, tiesas dokumentus piegādā uz lietas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu norādīto adresi. Tiesas dokumentus var nosūtīt arī uz personas darbavietu.

(23)Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tiešsaistes sistēmā, tās norādītajā elektroniskā pasta adresē vai oficiālajā elektroniskajā adresē, ja fiziskā persona piekritusi elektroniskai saziņai ar tiesu, deklarētās dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā citā adresē saziņai ar tiesu.

(24)Ja juridiskajai personai tiesas dokumentus atbilstoši šā panta 2.1 daļai elektroniski nosūtīt nav iespējams, tos nosūta uz tās juridisko adresi.

(25)Juridiskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tiešsaistes sistēmā, tās norādītajā elektroniskā pasta adresē vai oficiālajā elektroniskajā adresē, ja juridiskā persona piekritusi elektroniskai saziņai ar tiesu.

(26)Izpildot ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu (

1. un
2. pants), dokumentus adresātam piegādā uz lūgumā norādīto adresi, bet, ja adresāts šajā adresē nav sastopams, tos var piegādāt šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(3)Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4)Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

(5)Tiesas dokumentus, kurus piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, adresātam izsniedz personīgi pret parakstu. Paraksta daļā atzīmē dokumenta izsniegšanas laiku un datumu un paraksta daļu nodod atpakaļ tiesai. Ja tiesas dokumentus piegādā tiesu izpildītājs vai viņa palīgs, tiesā iesniedz tiesu izpildītāja vai viņa palīga sastādītu aktu.

(51)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(6)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(61)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(62)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(7)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(8)Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu, viņš izsniedz tiesas dokumentus kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj izsniedzamos dokumentus darbavietas administrācijai — nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos tiesas dokumentu saņēmējs paraksta daļā norāda savu vārdu un uzvārdu, dokumenta izsniegšanas laiku un datumu, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamo amatu un tiesas dokumentu nekavējoties nodod adresātam.

(9)Ja tiesas dokumentu adresāts nav sastopams, tiesas dokumentu piegādātājs par to izdara atzīmi dokumenta paraksta daļā. Šajā dokumenta daļā tiesas dokumentu piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(10)Atsevišķiem tiesas dokumentiem likums var paredzēt to nosūtīšanu ierakstītā pasta sūtījumā vai citus piegādāšanas vai izsniegšanas veidus. 68 (05.02.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011., 29.11.2012., 12.02.2015., 23.11.2016., 01.03.2018., 31.05.
2. un 11.11.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 56.1 pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums

(1)Ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti: 1) datumā, kad adresāts vai cita persona tos pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo, septīto vai astoto daļu; 2) datumā, kad persona atteikusies tos pieņemt (57.pants); 3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu; 4) trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti elektroniski; 5) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu).

(2)Tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti elektroniski, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē. 69 (05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011., 29.11.2012., 23.11.2016. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 56.2 pants. Tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā

(1)Personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. novembra regulā (ES) 2020/1784 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana) (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2020/1784) (
3. nodaļa) paredzētajā kārtībā; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija regulas (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 861/2007), 13.pantā paredzētajā kārtībā; 3) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos (82.nodaļa) paredzētajā kārtībā; 4) šā likuma 83.nodaļā paredzētajā kārtībā; 5) Hāgas
4. gada
5. novembra konvencijā par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās (turpmāk — Hāgas
6. gada konvencija) (81.1 nodaļa) paredzētajā kārtībā.

(2)Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tajā gadījumā, ja ir saņemts apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.

(21)Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un ir saņemts apstiprinājums par to neizsniegšanu, tiesa izvērtē dokumentu neizsniegšanas iemeslus un dokumentu neizsniegšanas ietekmi uz tiesvedību nosaka saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Tiesa pēc dokumentu neizsniegšanas iemeslu izvērtēšanas var piegādāt dokumentus atkārtoti vai izmantot citu metodi dokumentu izsniegšanai. Ja dokumentus neizdodas izsniegt atkārtoti, piemēro šā likuma 59.pantu.

(3)Šo pantu nepiemēro, ja persona, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā, lietu ved ar Latvijā pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šādā gadījumā tiesas dokumenti vispārējā kārtībā izsniedzami tikai pārstāvim.

(4)Šo pantu nepiemēro, ja pārstāvim deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese ir ārpus Latvijas. Pārstāvim, kura deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese ir ārpus Latvijas, pavēsti, tiesas sagatavotos dokumentus, kā arī citus elektroniski sagatavotos dokumentus nosūta elektroniskā pasta sūtījumā, ja vien pārstāvis nav paziņojis tiesai par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā. 70 (05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012., 01.06.2017., 31.05.2018., 11.11.2021. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022.) 57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus

(1)Ja adresāts atsakās pieņemt tiesas dokumentus, dokumentu piegādātājs izdara dokumentā attiecīgu atzīmi, norādot arī atteikšanās iemeslus, datumu un laiku.

(2)Atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus nav šķērslis lietas izskatīšanai. 71 (05.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2009.) 58.pants. Adreses maiņa lietas tiesvedības laikā

(1)Lietas dalībnieks paziņo tiesai par elektroniskā pasta adreses maiņu, ja viņš piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu, vai savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja šāds paziņojums nav bijis, pavēsti un citus tiesas dokumentus nosūta uz pēdējo tiesai zināmo elektroniskā pasta adresi, ja lietas dalībnieks piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu, vai adresi. Šajā gadījumā uzskatāms, ka lietas dalībniekam ir paziņots dokumenta saturs.

(2)Lietas dalībniekam, ja viņš nepaziņo tiesai par savas elektroniskā pasta adreses vai adreses maiņu tiesvedības laikā, tiesa vai tiesnesis var uzlikt naudas sodu līdz 300 euro. 72 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010., 12.09.2013., 11.11.2021. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.) 59. pants. Aicināšana uz tiesu ar publikāciju

(1)Atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.1 pantu vai kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu, vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2)Neatkarīgi no aicinājuma publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" prasītājs ir tiesīgs tiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos.

(3)Publikācijā norāda pavēstes saturam atbilstošu aicinājuma tekstu.

(4)Tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(5)Līdztekus atbildētāja aicināšanai ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" pavēste piesūtāma arī pēc viņa nekustamās mantas atrašanās vietas, ja to norādījis prasītājs. 73 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.

1. un 11.11.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 60.pants. Atbildētāja meklēšana, ja viņa atrašanās vieta nav zināma Ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma, tiesa pēc prasītāja lūguma ir tiesīga izsludināt atbildētāja meklēšanu. 74 7.nodaļa Protokoli 61.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana

(1)Par katru tiesas sēdi rakstāms tiesas sēdes protokols. Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(2)Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.

(3)Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokols rakstāms arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izpildītas ārpus tiesas sēdes.

(4)Tiesas sēdes gaita netiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja uz tiesas sēdi nav ieradies neviens no lietas dalībniekiem vai arī ja tiesai objektīvās patiesības noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt ziņas, kas ir valsts noslēpuma objekts vai komercnoslēpums.

(5)Ja tiesas sēdes gaita fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu, personām, kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, attiecīgais skaņu ieraksts pieejams nākamajā darba dienā pēc tiesas sēdes dienas. 75 (19.12.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.
2. un 11.11.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 62.pants. Protokola saturs

(1)Ja tiesas sēdes gaita netiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus, tiesas sēdes protokolā norāda: 1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu; 2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā; 3) to, ka tiesas sēdes gaitu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem; 4) tiesas sēdes atklāšanas laiku; 5) lietas nosaukumu; 6) ziņas par lietas dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos; 7) ziņas par to, ka lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi; 8) ziņas par to, ka liecinieki, eksperti un tulki brīdināti par kriminālatbildību; 9) ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi; 10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā; 11) ziņas par tiesas aiziešanu lēmuma pieņemšanai vai sprieduma taisīšanai; 12) ziņas par sprieduma vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņemta lēmuma pasludināšanu; 13) ziņas par sprieduma vai lēmuma satura, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu; 14) ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, skaņu ierakstu un sprieduma tekstu; 15) tiesas sēdes slēgšanas laiku; 16) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2)Par prasītāja atteikšanos no prasības, kā arī par to, ka atbildētājs ir atzinis prasību un lietas dalībnieki atzinuši juridiskos faktus, izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(3)Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs.

(4)Ārpus tiesas sēdes izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šā panta prasībām. 76 (19.12.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.
2. un 11.11.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 63.pants. Protokola rakstīšana 77 (Izslēgts ar 11.11.
4. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 64.pants. Piezīmes par protokolu 78 (Izslēgts ar 19.12.
5. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2014.) 8.nodaļa Procesuālās sankcijas 65.pants. Procesuālo sankciju veidi Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas: 1) brīdinājumu; 2) izraidīšanu no sēžu zāles; 3) naudas sodu; 4) piespiedu atvešanu uz tiesu. 79 66.pants. Brīdinājums Personai, kas traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka brīdinājumu, un par to izdarāma atzīme tiesas sēdes protokolā. 80 67.pants. Izraidīšana no sēžu zāles Ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, viņus ar tiesas lēmumu var izraidīt no sēžu zāles, bet citas klātesošās personas var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma. 81 68.pants. Naudas sods

(1)Tiesa uzliek naudas sodu šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmēros. Ja tiesa uzliek naudas sodu tiesas sēdē, lēmums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

(2)Tiesas lēmumu par naudas soda uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts.

(3)Persona, kurai uzlikts naudas sods, 10 dienu laikā pēc tiesas lēmuma izsniegšanas var lūgt tiesu, kura to uzlikusi, atbrīvot šo personu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Šo iesniegumu izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tiesa uzskata par nepieciešamu to izskatīt tiesas sēdē.

(4)Amatpersonām uzliktos naudas sodus piedzen no viņu personīgajiem līdzekļiem. 82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 19.12.2013., 11.11.2021. un 06.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2024.) 69.pants. Piespiedu atvešana

(1)Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var pieņemt lēmumu par personas piespiedu atvešanu uz tiesu.

(2)Šo lēmumu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde. 83 70.pants. Lietas dalībnieku un citu personu administratīvā un kriminālā atbildība Lietas dalībniekus un citas personas, kuras ar savu darbību vai bezdarbību traucē tiesas darbu, līdztekus likumā paredzētajām procesuālajām sankcijām likumā noteiktajos gadījumos var saukt pie administratīvās vai kriminālās atbildības. 84 Otrā sadaļa Lietas dalībnieki 9. nodaļa Civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja 71.pants. Civilprocesuālā tiesībspēja

(1)Civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem.

(2)Civilprocesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām. 85 72.pants. Civilprocesuālā rīcībspēja

(1)Spēja realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (civilprocesuālā rīcībspēja) ir pilngadīgām fiziskajām personām tiktāl, ciktāl to nav ierobežojusi tiesa, un juridiskajām personām.

(2)Fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji. Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietas tiesā ved to pārstāvji vai — likumā noteiktajos gadījumos — pārstāvji kopā ar šīm personām. Lietās, kuras ved minēto personu pārstāvji, tiesa aicina piedalīties arī pašas šīs personas.

(3)Fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji.

(4)Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgās personas ir tiesīgas patstāvīgi realizēt savas civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Šādās lietās pēc tiesas ieskatiem var pieaicināt šo personu likumiskos pārstāvjus, lai sniegtu tām palīdzību lietas vešanā.

(5)Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, tomēr ir pilnīga civilprocesuālā rīcībspēja lietās, kurās izskata to rīcības un brīvības ierobežojumus, kā arī strīdus starp šo personu un tās aizgādni. Šādās lietās tiesa pieaicina prokuroru un bāriņtiesas pārstāvi. 86 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.) 73.pants. Lietas dalībnieka jēdziens

(1)Lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji.

(2)Lietas dalībnieks var būt persona, kurai ir civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja. Valsts un pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, var būt lietas dalībnieki neatkarīgi no tā, vai tās ir juridiskās personas. 87 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 73.1 pants. Negodprātīga tiesību un pienākumu izmantošana vai necieņa pret tiesu

(1)Ja lietas dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai negodprātīgi pilda savus pienākumus, tajā skaitā sniedz tiesai apzināti nepatiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcina lietas vai jautājuma izskatīšanu, tiesnesis izsaka lietas dalībniekam brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 2000 euro.

(2)Par necieņu pret tiesu — jebkuru rīcību, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu — tiesa var uzlikt lietas dalībniekam naudas sodu līdz 2000 euro.

(3)Par apzināti nepatiesa pieteikuma, prasības pieteikuma vai sūdzības, izņemot blakus sūdzības, apelācijas vai kasācijas sūdzības, iesniegšanu nolūkā sasniegt prettiesisku mērķi vai kavēt tiesību vai likumisko interešu aizsardzību tiesa var uzlikt pusei naudas sodu līdz 5000 euro.

(4)Tiesa šā panta trešajā daļā minēto naudas sodu uzliek ar nolēmumu, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības vai ar kuru pieteikums, prasība vai sūdzība atstāta bez izskatīšanas, vai tiesvedība izbeigta. Persona, kurai uzlikts naudas sods, iebildumus par naudas soda uzlikšanu var izteikt, iesniedzot apelācijas sūdzību, kasācijas sūdzību vai blakus sūdzību, ja nolēmums ir pārsūdzams augstākā tiesu instancē. Naudas soda uzlikšana nav pārsūdzama atsevišķi no nolēmuma, ar kuru tas uzlikts, pārsūdzēšanas. 88 (23.04.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.
2. un 16.04.
3. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.) 73.2 pants. Lietas dalībnieku tiesību ierobežošana, aizsargājot valsts noslēpumu Tiesa ar motivētu lēmumu valsts noslēpuma aizsardzības interesēs var ierobežot lietas dalībniekiem, kuriem nav atbilstošas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tiesības iepazīties ar sējumu, kurā apkopoti valsts noslēpuma objekti, ciktāl tas neietekmē objektīvās patiesības noskaidrošanu. 89 (11.11.
4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 10.nodaļa Puses 74.pants. Puses, to tiesības un pienākumi

(1)Civilprocesā par pusēm — prasītāju un atbildētāju — var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.

(2)Pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības: 1) iepazīties ar lietas materiāliem un izgatavot to atvasinājumus; 2) piedalīties tiesas sēdē; 3) pieteikt noraidījumus; 4) iesniegt pierādījumus; 5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā; 6) pieteikt lūgumus; 7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus; 8) izteikt savus argumentus un apsvērumus; 9) celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem; 10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus; 11) saņemt spriedumu, lēmumu un citus lietā esošos dokumentus vai to atvasinājumus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

(3)Prasītājs turklāt ir tiesīgs: 1) pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības; 2) samazināt prasījumu apmēru; 3) rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants).

(4)Atbildētājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, celt iebildumus pret prasību vai celt pretprasību.

(5)Puses var vienoties par mediācijas izmantošanu, kā arī noslēgt izlīgumu vai vienoties par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

(6)Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi.

(7)Pusēm ir pienākums: 1) ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā; 2) savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus; 21) nodrošināt tulka palīdzību, ja tās nepārvalda tiesvedības valodu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, tajā skaitā nodrošināt tulka palīdzību arī ekspertiem vai lieciniekiem, kas izsaukti pēc pušu lūguma, ja eksperts vai liecinieks nepārvalda tiesvedības valodu; 3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu. 90 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011., 22.05.2014., 04.02.2016. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 75.pants. Procesuālā līdzdalība

(1)Prasību var celt vairāki prasītāji pret vienu atbildētāju, viens prasītājs pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji pret vairākiem atbildētājiem.

(2)Katrs līdzprasītājs un līdzatbildētājs attiecībā pret otru pusi un citiem līdzdalībniekiem uzstājas patstāvīgi.

(3)Līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no viņiem vai vienam kopējam pārstāvim. 91 76.pants. Prasītājs lietās, kas uzsāktas pēc citu personu iniciatīvas Persona, kuras interesēs lieta uzsākta pēc prokurora, kā arī tās valsts vai pašvaldības iestādes vai personas pieteikuma, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, piedalās lietā kā prasītājs. 92 77.pants. Puses procesuālo tiesību pārņemšana

(1)Ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede un citi apstākļi), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam.

(11)Pieteikumu par procesuālo tiesību pārņemšanu izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, ja tiesa uzskata par nepieciešamu pieteikumu izskatīt tiesas sēdē.

(12)Tiesa pirms lēmuma pieņemšanas par procesuālo tiesību pārņemšanu Tiesu informatīvajā sistēmā pārbauda, vai puse, kura cedējusi prasījumu, ir reģistrēta Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā. Ja tiek konstatēts, ka puse ir uzturlīdzekļu parādnieks, tiesa pieņem lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu.

(2)Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.

(21)Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(3)Visas darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības ir pārņemtas. 93 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011., 22.06.

1. un 05.10.
2. likumu, kas stājas spēkā 02.11.
3. 1.2 daļa stājas spēkā 01.12.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 11.nodaļa Trešās personas 78.pants. Trešo personu piedalīšanās civilprocesā

(1)Par trešo personu civilprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm var skart spriedums lietā.

(2)Uz trešajām personām attiecas pušu procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi, tām ir pušu procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti šā likuma 80.pantā.

(3)Trešās personas var iestāties lietā, pirms ir pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā. Tās var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc pušu vai prokurora lūguma. 94 79.pants. Trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem

(1)Trešās personas, kas piesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā, iesniedzot prasības pieteikumu.

(2)Trešajām personām ar patstāvīgiem prasījumiem ir prasītāja tiesības un pienākumi. 95 80.pants. Trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem

(1)Trešās personas, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā prasītāja vai atbildētāja pusē, ja spriedums lietā var skart šo personu tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm.

(2)Trešajām personām, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir puses procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt prasības pamatu vai priekšmetu, palielināt vai samazināt prasījumu apmēru, atteikties no prasības, atzīt prasību vai noslēgt izlīgumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.

(3)Iesniegumos par trešo personu pieaicināšanu un trešo personu iesniegumos par iestāšanos lietā prasītāja vai atbildētāja pusē norādāmi tie pamati, kuru dēļ trešās personas pieaicināmas vai pielaižamas piedalīties lietā. 96 81.pants. Tiesas lēmums par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu piedalīties lietā Trešā persona tiek pieaicināta vai pielaista piedalīties lietā saskaņā ar tiesas lēmumu. Lēmums, ar kuru apmierināts vai noraidīts lūgums par trešās personas pieaicināšanu vai iestāšanos lietā, nav pārsūdzams. Lēmums trešajai personai tiek nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi vai ierakstītā pasta sūtījumā. 97 (29.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 12.nodaļa Pārstāvji 82.pants. Tiesības uz pārstāvību civilprocesā

(1)Fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2)Juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3)Tās valsts vai pašvaldības iestādes lietas, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, tiesā ved iestādes vadītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(4)Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto lietas dalībnieku piedalīšanās civilprocesā neatņem viņiem tiesības uzaicināt savā lietā advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai. Šajā gadījumā advokāta pilnvaru apjomu nosaka šā likuma 86.pants, paskaidrojumus par lietas būtību viņš nesniedz.

(5)(Izslēgta ar 12.02.2004. likumu)

(6)(Izslēgta no 01.01.

1. ar 14.12.
2. likumu. Sk. Pārejas noteikumu
3. punktu)

(7)(Izslēgta no 01.01.

1. ar 14.12.
2. likumu. Sk. Pārejas noteikumu
3. punktu) 98 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 31.10.
4. likumu, Satversmes tiesas 27.06.
5. spriedumu, 12.02.2004., 19.12.
6. un 14.12.
7. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2018.) 82.1 pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesībām uz pārstāvību

(1)Fiziskās personas un juridiskās personas pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā lietas ved pašas vai ar advokāta starpniecību: 1) lietās, kas ir piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai; 2) lietās, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 euro; 3) lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (30.8 nodaļa).

(11)Lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (30.8 nodaļa) var vest arī ar profesionāla patentpilnvarnieka starpniecību.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos lietu ved juridiskā persona pati, ja to ved tās amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, kā arī personas, kas atrodas darba tiesiskajās vai civildienesta attiecībās ar attiecīgo juridisko personu un ir tam pilnvarotas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja juridiskā persona ir koncerna valdošā vai atkarīgā sabiedrība, tad šajā daļā minētās amatpersonas, kā arī personas, kas atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar attiecīgo juridisko personu, var vest arī valdošās vai atkarīgās sabiedrības lietas.

(3)Fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību.

(4)Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību.

(5)Fizisko un juridisko personu lietas par rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību un šā panta pirmās daļas

1. punktā minētās lietas kasācijas instances tiesā var vest arī ar profesionāla patentpilnvarnieka starpniecību. 99 (14.12.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019., 01.10.2020., 21.01.
3. un 25.03.
4. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2021.) 83.pants. Persona, kura var būt par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā Par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona, ievērojot šā likuma 82.1 pantā un
5. pantā noteiktos ierobežojumus. 100 (12.02.
6. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.
7. un 14.12.
8. likumu, kas stājas spēkā 15.01.
9. Grozījums pantā par skaitļa un vārdu "
10. panta sestajā un septītajā daļā" aizstāšanu ar skaitli un vārdu "82.1 pantā" stājas spēkā 01.01.
11. Sk. pārejas noteikumu
12. punktu) 84.pants. Personas, kas nevar būt par pārstāvjiem civilprocesā

(1)Par pārstāvjiem civilprocesā nevar būt: 1) persona, kura nav sasniegusi pilngadību; 2) persona, kurai nodibināta aizgādnība; 3) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas; 4) persona, kura atrodas radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar tiesnesi, kuram lieta jāiztiesā; 5) persona, kura sniegusi juridisko palīdzību strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā; 6) mediators, kurš piedalījies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

(2)Konstatējot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, tiesa nepielaiž šādu personu lietas izskatīšanā. 101 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.) 85.pants. Pārstāvības noformēšana

(1)Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdos, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2)Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

(3)Advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru.

(31)Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina atbildīgās valsts institūcijas izdots norīkojums par juridiskās palīdzības nodrošināšanu.

(32)Profesionāla patentpilnvarnieka pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru un dokumentu, kas apliecina patentpilnvarnieka statusu.

(4)Vecāki, adoptētāji, aizbildņi un aizgādņi uzrāda tiesai dokumentus, kas apliecina viņu tiesības.

(5)Ja pilnvarotais pārstāvis ir viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem citu līdzdalībnieku uzdevumā, pārstāvamais viņa pilnvarojumu tiesā var izteikt mutvārdos, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā. 102 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 12.02.2004., 17.02.2005., 10.12.2015. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 86.pants. Pārstāvju pilnvaru apjoms

(1)Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot tās, kuru izpildīšanai nepieciešams īpašs pilnvarojums. Ja fiziskā persona lietu ved ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, tiesas paziņojumi un dokumenti nosūtāmi tikai pārstāvim. Ja fiziskās personas pilnvarotais pārstāvis, kura deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese ir ārpus Latvijas, nenorāda elektroniskā pasta adresi vai nepaziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā, tiesas paziņojumus un dokumentus var nosūtīt tikai pārstāvamajam.

(2)Pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasības, prasības priekšmeta grozīšana, pretprasības celšana, prasības pilnīga vai daļēja atzīšana, izlīguma noslēgšana, lietas nodošana šķīrējtiesai, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā, izpilddokumentu iesniegšana piedziņai, piespriestās mantas vai naudas saņemšana, izpildu lietvedības izbeigšana īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais.

(3)Visas procesuālās darbības, kuras pārstāvis veicis saskaņā ar viņam izdoto pilnvaru, ir saistošas pārstāvamajam. 103 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 01.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2017.) 87.pants. Pārstāvības pirmstermiņa izbeigšana

(1)Pārstāvamais var jebkurā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, nekavējoties rakstveidā paziņojot par to tiesai. Mutvārdu paziņojumu par pilnvarojuma atsaukšanu var sniegt tiesas sēdē, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2)Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to savlaicīgi rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un tiesai. 104 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.

1. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 13.nodaļa Institūcijas un personas, kuras piedalās procesā saskaņā ar likumu(Nodaļas nosaukums 07.04.
2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 88.pants. Valsts vai pašvaldību iestāžu un atsevišķu personu piedalīšanās procesā, aizstāvot citu personu tiesības

(1)Likumā, Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajos gadījumos valsts vai pašvaldību iestādes un personas var iesniegt tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2)Šajā pantā norādītās iestādes un personas var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu.

(3)Norādīto iestāžu un personu atteikšanās no pieteikuma, kuru tās iesniegušas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai tiesa lietu izskata pēc būtības. 105 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2011.) 89.pants. Institūciju piedalīšanās procesā atzinuma došanai

(1)Tiesa likumā paredzētajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā institūcijas, lai tās savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā un aizstāvētu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2)Pieaicinātajām institūcijām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus un dot atzinumu. 106 (07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 14.nodaļa Prokurors 90.pants. Prokurora piedalīšanās civilprocesā

(1)Prokurors ir tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir cēlis prasību, iesniedzis pieteikumu vai viņa piedalīšanās ir obligāta.

(2)Prokuroram ir tiesības celt prasību vai iesniegt pieteikumu tiesā, ja: 1) tas ir nepieciešams likumā noteikto valsts vai pašvaldības tiesību un interešu aizsardzībai; 2) ir pārkāptas nepilngadīgo, aizgādnībā esošo personu, personu ar invaliditāti, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības vai likumīgās intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības; 3) veicot prokurora pārbaudi, ir konstatēts likuma pārkāpums.

(3)Prokurora piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas ir noteikts likumā vai to par nepieciešamu atzinusi tiesa.

(4)Prokuroram, kurš piedalās lietas izskatīšanā, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus, dot atzinumu jautājumos, kas radušies lietas iztiesāšanas gaitā un par lietas būtību kopumā, iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu, saņemt spriedumu, lēmumu vai citu lietā esošu dokumentu vai tā atvasinājumu, kā arī izpildīt citas likumā noteiktās procesuālās darbības.

(5)Ja prokurors ir lietas dalībnieks, viņam ir tiesības iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu visos gadījumos, kad tiesības pārsūdzēt spriedumu vai lēmumu ir citiem lietas dalībniekiem.

(6)Prokurora atteikšanās no prasības vai pieteikuma, ko viņš iesniedzis tiesā, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai prokurors iesniedzis prasību vai pieteikumu, tiesības prasīt, lai tiesa izskata lietu pēc būtības. 107 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 91.pants. Prokurora atstatīšana vai noraidīšana

(1)Prokurors nevar dot lietā savu atzinumu, ja viņš šīs lietas izskatīšanā iepriekš ir bijis tiesnesis, puse, trešā persona, pārstāvis, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs, kā arī šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā norādītajos gadījumos.

(2)Pastāvot minētajiem apstākļiem, prokuroram ir sevi jāatstata pirms lietas iztiesāšanas sākuma.

(3)Ja prokurors nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu prokuroram uz šajā pantā minētajiem pamatiem.

(4)Noraidījumu prokuroram piesaka un tiesa to izlemj šā likuma

1. un 21.pantā noteiktajā kārtībā. 108 Trešā sadaļa Pierādījumi 15.nodaļa Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem 92.pants. Pierādījumi Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. 109 (31.10.
2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 93.pants. Pienākums pierādīt un iesniegt pierādījumus

(1)Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2)Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

(21)Ja puses iesniedz pierādījumus vai arī tiesa izprasa pierādījumus, kas satur valsts noslēpuma objektu, tiesa pieprasa no kompetentās iestādes, kas ir klasificējusi informāciju kā valsts noslēpuma objektu, viedokli par lietas dalībnieka tiesībām iepazīties ar to.

(3)Pierādījumus iesniedz tiesā ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Uz šo termiņu neattiecas šā likuma 48.panta ceturtās daļas otrais teikums.

(31)Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā.

(32)Ja lietas dalībnieks iesniedz pierādījumus pēc tam, kad notecējis termiņš, un tiesa savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tā uzliek lietas dalībniekam naudas sodu līdz 750 euro.

(33)Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

(4)Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai. 110 (31.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 07.09.2006., 29.11.2012., 12.09.
2. un 11.11.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 94.pants. Pierādījumu attiecināmība Tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. 111 95.pants. Pierādījumu pieļaujamība

(1)Tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus.

(2)Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar pierādīt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem. 112 96.pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas

(1)Ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.

(2)Fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

(3)Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā, prokurora priekšraksts par sodu, kā arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais nolēmums, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.

(4)Fakti, kas saskaņā ar likumu uzskatāmi par nodibinātiem, nav jāpierāda. Tādu pieņēmumu var apstrīdēt vispārīgā kārtībā.

(5)Pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. 113 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.

1. un 05.02.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.) 97.pants. Pierādījumu novērtēšana

(1)Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

(2)Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

(3)Tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem. 114 16.nodaļa Pierādījumu nodrošināšana 98.pants. Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība

(1)Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt šos pierādījumus nodrošināt.

(2)Pieteikumus par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

(3)Pierādījumus līdz lietas ierosināšanai tiesā nodrošina tā rajona (pilsētas) tiesa, kurā ceļama prasība. Pierādījumus pēc lietas ierosināšanas tiesā nodrošina tiesa, kas izskata lietu. 115 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.

1. un 16.03.
2. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023.) 99.pants. Pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda: 1) pieteicēja vārdu, uzvārdu, lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, vai tās iespējamos dalībniekus; 2) pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt; 3) faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami; 4) iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus. 116 100.pants. Kārtība, kādā izlemj pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas

(1)Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2)Ja pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izlemj tiesa, uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanai.

(3)Ar tiesneša lēmumu pierādījumus bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos, tai skaitā neatliekamos autortiesību un blakustiesību, datubāzu aizsardzības (sui generis), preču zīmju, sertifikācijas zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju (turpmāk — intelektuālā īpašuma tiesības) pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki.

(4)Ja lēmums par pierādījumu nodrošināšanu pieņemts bez iespējamā atbildētāja vai cita lietas dalībnieka klātbūtnes, viņam paziņo par šo lēmumu ne vēlāk kā minētā lēmuma izpildes brīdī.

(5)Liecinieku nopratināšanu, kā arī apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma attiecīgajām normām.

(6)Apmierinot pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis nosaka prasības pieteikuma iesniegšanai termiņu, ne ilgāku par 30 dienām.

(7)Apmierinot pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis var pieprasīt, lai iespējamais prasītājs, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai sniedzot līdzvērtīgu garantiju, nodrošina to zaudējumu segšanu, kuri atbildētājam varētu rasties sakarā ar pierādījumu nodrošināšanu.

(8)Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.

(9)Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu vai šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Ja lēmums par pierādījumu nodrošināšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas. 117 (14.12.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.
2. un 27.02.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.) 101.pants. Kārtība, kādā izskata pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

(1)Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma attiecīgajām normām.

(2)Pieteikuma iesniedzējam un citiem lietas dalībniekiem paziņo par sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu. 118 102.pants. Tiesas uzdevumi

(1)Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas citā pilsētā vai rajonā, tiesa vai tiesnesis uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības.

(2)Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāstāma izskatāmās lietas būtība un norādāmi apstākļi, kuri jānoskaidro, un pierādījumi, kuri jāsavāc tiesai, kas izpilda uzdevumu. Šis lēmums ir obligāts tiesai, kurai tas adresēts, un tas jāizpilda 15 dienu laikā. 119 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 103.pants. Tiesas uzdevumu izpildīšanas kārtība

(1)Tiesas uzdevumus izpilda tiesas sēdē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Lietas dalībniekiem paziņo par sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis uzdevuma izpildīšanai.

(2)Protokolus un citus lietas materiālus, kas savākti, izpildot uzdevumu, triju dienu laikā nosūta tiesai, kas izskata lietu. 120 103.1 pants. Pierādījumu nodrošināšanas izbeigšanās Ja lēmums par pierādījumu nodrošināšanu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pierādījumu nodrošināšanas atcelšanu. 121 (14.12.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.) 103.2 pants. Ar pierādījumu nodrošināšanu radīto zaudējumu atlīdzināšana Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pierādījumu nodrošināšanu, ja pierādījumu nodrošināšana ir atcelta šā likuma 103.1 pantā noteiktajā gadījumā, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223.panta
2. un
3. punktā noteiktajos gadījumos. 122 (14.12.
4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.) 17.nodaļa Pierādīšanas līdzekļi 104.pants. Pušu un trešo personu paskaidrojumi

(1)Pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

(2)Ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību. 123 105.pants. Liecinieku liecības

(1)Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi.

(2)Lietas dalībniekam, lūdzot nopratināt liecinieku, jānorāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.

(3)Nevienam uz tiesu izsauktajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecību došanas, izņemot šā likuma 106. un 107.pantā noteiktos gadījumus.

(4)Liecinieku var nopratināt vienīgi par šajā lietā noskaidrojamiem faktiem.

(5)Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas. 124 106.pants. Personas, kuras nevar būt par lieciniekiem Par lieciniekiem nevar izsaukt un nopratināt: 1) garīdzniekus — par apstākļiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi, un personas, kurām pēc sava amata vai profesijas nav tiesību izpaust tām uzticētās ziņas, — par šīm ziņām; 2) nepilngadīgas personas — par apstākļiem, kas liecina pret viņu vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām; 3) personas, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā; 4) bērnus līdz septiņu gadu vecumam; 5) personas, kuras piedalījušās mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā. 125 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.) 107.pants. Personas, kuras var atteikties liecināt

(1)No pienākuma liecināt var atteikties: 1) pušu radinieki taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā un otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svaiņi, kā arī pušu ģimenes locekļi; 2) pušu aizbildņi un aizgādņi, kā arī personas, kas atrodas pušu aizbildnībā vai aizgādnībā; 3) personas, kuras citā lietā tiesājas ar vienu no pusēm.

(2)Tiesai jāizskaidro minētajām personām to tiesības atteikties liecināt. 126 108.pants. Liecinieka pienākumi

(1)Par liecinieku izsauktai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem. Liecinieku var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc liecinieka atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

(2)Lieciniekam jāatbild uz tiesas un lietas dalībnieku jautājumiem.

(3)Tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā, ja viņš slimības, vecuma, invaliditātes vai cita attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas izsaukuma. 127 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.) 109.pants. Liecinieka atbildība

(1)Par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, un par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

(2)Ja liecinieks bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt naudas sodu līdz 300 euro vai atvest viņu uz tiesu piespiedu kārtā. 128 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.

1. un 16.04.
2. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.) 110.pants. Rakstveida pierādījumi Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, video magnetofonu lentēs, datoru disketēs u.c.). 129 111.pants. Rakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtība

(1)Lietas dalībniekiem, iesniedzot tiesai rakstveida pierādījumu vai lūdzot to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2)Rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta atvasinājuma veidā. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt izrakstu no tā.

(3)Oriģināldokumenti, kā arī noteiktā kārtībā apliecināti rakstveida pierādījumi iesniedzami, ja likumos vai Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem vai noteiktā kārtībā apliecinātiem atvasinājumiem.

(4)Ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums atvasinājuma veidā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt vai uzrādīt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai. 130 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 112.pants. Rakstveida pierādījumu pieprasīšanas kārtība

(1)Tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt rakstveida pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(2)Lietas dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie minētās personas.

(3)Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

(4)Ja puse atsakās iesniegt tiesai pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, tiesa var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu. 131 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.

1. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
2. pants. Lietā esošo rakstveida pierādījumu atgriešana Rakstveida pierādījumu oriģinālus tiesa pēc to pārvēršanas elektroniskā formā un pievienošanas lietas materiāliem atgriež iesniedzējam. Ja rakstveida pierādījumu oriģinālus nav iespējams pārvērst elektroniskā formā, tiesa tos atgriež iesniedzējam pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. 132 (11.11.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 114.pants. Rakstveida pierādījumu apskate to glabāšanas vietā Ja rakstveida pierādījumu iesniegšana tiesai ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt rakstveida pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā. 133 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.
4. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 115.pants. Lietiskie pierādījumi Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kam ir nozīme lietā. 134 116.pants. Lietisko pierādījumu iesniegšana un pieprasīšana

(1)Lietas dalībniekam, kurš iesniedz tiesai lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2)Lietas dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie minētās personas.

(3)Tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt lietiskos pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(4)Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nevar iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī nevar tos iesniegt tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus. 135 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.

1. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 117.pants. Lietisko pierādījumu apskate to glabāšanas vietā Ja lietisko pierādījumu iesniegšana tiesai ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt lietisko pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā vai uzdot to veikt tiesu izpildītājam. 136 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 118.pants. Lietisko pierādījumu glabāšana

(1)Lietiskos pierādījumus pievieno lietai vai glabā tiesas lietisko pierādījumu glabātavā.

(2)Priekšmetus, kurus nevar nogādāt tiesā, glabā to atrašanās vietā. Tos apraksta un, ja nepieciešams, nofotografē vai nofilmē. Aprakstus un attēlus pievieno lietai.

(3)Ātri bojājošos lietiskos pierādījumus tiesa apskata nekavējoties, paziņojot par to lietas dalībniekiem. Pēc apskates šos lietiskos pierādījumus atdod personām, no kurām tie saņemti. 137 119.pants. Lietisko pierādījumu atdošana

(1)Lietiskos pierādījumus pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atdod personām, no kurām tie saņemti, vai nodod personām, kurām tiesa atzinusi tiesības uz šīm lietām.

(2)Lietiskos pierādījumus, ko pēc likuma vai tiesas sprieduma nedrīkst atdot lietas dalībniekiem vai personām, no kurām tie saņemti, tiesa nodod attiecīgām valsts iestādēm.

(3)Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus var atdot pirms sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, ja tas nekaitē lietas izskatīšanai. 138 120.pants. Atbildība par rakstveida un lietisko pierādījumu neiesniegšanu Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai arī tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt vainīgajai personai naudas sodu līdz 300 euro. Naudas soda samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesas pieprasītos pierādījumus. 139 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.) 121.pants. Ekspertīze

(1)Ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams, tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.

(2)Ekspertīzi izdara Tiesu ekspertu likumā noteiktās personas. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta tiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās tiesa. Ja nepieciešams, var izraudzīties vairākus ekspertus.

(3)Lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņu domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Lietas dalībnieku uzdoto jautājumu noraidīšana tiesai ir jāmotivē.

(4)Tiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.

(5)Ekspertīzi izdara tiesā vai ārpus tiesas, ja tās izdarīšana tiesā nav iespējama vai ir apgrūtināta. 140 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.) 122.pants. Eksperta pienākumi un tiesības

(1)Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma. Ekspertu var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc eksperta atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

(2)Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt viņam naudas sodu līdz 300 euro.

(3)Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus lietas dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.

(4)Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.

(5)Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu robežas. Šajos gadījumos eksperts rakstveidā paziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams.

(6)Par atteikšanos bez attaisnojoša iemesla no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu. 141 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011., 12.09.2013. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.) 123.pants. Eksperta atstatīšana vai noraidīšana

(1)Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas izskatīšanā iepriekš ir bijis tiesnesis, lietas dalībnieks, kā arī šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos.

(2)Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī tad, ja: 1) viņš pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir vai ir bijis atkarīgs no puses vai cita lietas dalībnieka; 2) kāda no pusēm izskatāmajā lietā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir bijusi saistīta ar šā eksperta profesionālo pienākumu izpildi; 3) noskaidrots, ka viņš nav kompetents.

(3)Pastāvot minētajiem apstākļiem, ekspertam sevi jāatstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(4)Ja eksperts nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu viņam uz šajā pantā minētajiem pamatiem.

(5)Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajā kārtībā. 142 124.pants. Eksperta atzinums

(1)Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.

(2)Atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.

(3)Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu. 143 125.pants. Eksperta atzinuma novērtēšana

(1)Eksperta atzinumu tiesa novērtē saskaņā ar šā likuma 97.panta noteikumiem.

(2)Ja eksperta atzinums