Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 616 Rīgā

1. gada
2. septembrī (prot. Nr. 58
3. §) Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-
4. gadam
5. Apstiprināt Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-
6. gadam (turpmāk - pamatnostādnes).
7. Noteikt Labklājības ministriju un Tieslietu ministriju par atbildīgajām institūcijām pamatnostādņu īstenošanā un uzdevumu izpildes koordinēšanā, bet visas pārējās uzdevumu īstenošanā iesaistītās ministrijas - par līdzatbildīgajām institūcijām.
8. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz
9. gada
10. oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā plāna projektu "Plāns sociālo pakalpojumu attīstībai 2021.-
11. gadam".
12. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz
13. gada
14. maijam atbilstoši kompetencei iesniegt Labklājības ministrijā informāciju par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildes gaitu un rezultātiem.
15. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz
16. gada
17. novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma ietekmes izvērtējumu.
18. Atzīt par spēku zaudējušiem: 6.
19. Ministru kabineta
20. gada
21. marta rīkojumu Nr. 156 "Par Koncepciju valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sistēmas izveidei Latvijā"; 6.
22. Ministru kabineta
23. gada
24. novembra rīkojumu Nr. 674 "Par Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā"; 6.
25. Ministru kabineta
26. gada
27. oktobra rīkojumu Nr. 618 "Par koncepciju "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā""; 6.
28. Ministru kabineta
29. gada
30. oktobra rīkojumu Nr. 619 "Par koncepciju "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu"".
31. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai
32. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu
33. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022.,
34. un
35. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ministru prezidents A. K. Kariņš Labklājības ministrs G. Eglītis (Ministru kabineta
36. gada
37. septembra rīkojums Nr. 616) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-
38. gadam Saturs
39. Pamatnostādņu kopsavilkums
40. Politikas mērķis
41. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji
42. Rīcības virzieni un uzdevumi Rīcības virziens: Ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību Rīcības virziens: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū Rīcības virziens: Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū Rīcības virziens: Attīstīta valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēma, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai Rīcības virziens: Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldības stiprināšana
43. Teritoriālā perspektīva
44. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu Izmantotie saīsinājumi BSAC - bērnu sociālās aprūpes centrs CSP - Centrālā statistikas pārvalde DDVVI - Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts" DLC - Demogrāfisko lietu centrs Eurofound - Eiropas Fonds dzīves un darba apstākļu uzlabošanai Eurostat - Eiropas Savienības Statistikas birojs EM - Ekonomikas ministrija ESSPROS- Eiropas integrētā sociālās aizsardzības statistikas sistēma EPM - Nodarbinātības snieguma monitors (Employment Performance Monitor) EPSR - Eiropas sociālo tiesību pīlāra monitoringa ietvars (Europen Pillar of Social Rights Monitor) FKTK - Finanšu un kapitāla tirgus komisija FM - Finanšu ministrija IeVP - Ieslodzījuma vietu pārvalde IZM - Izglītības un zinātnes ministrija JSPA - Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra JPA - Juridiskās palīdzības administrācija LBAS - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība LDDK - Latvijas Darba devēju konfederācija LFNA - Latvijas Finanšu nozares asociācija LM - Labklājības ministrija LNB - biedrība "Latvijas Neredzīgo biedrība" LNS - biedrība "Latvijas Nedzirdīgo savienība" LPS - Latvijas Pašvaldību savienība LPSDVA - Biedrība "Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība" LSDB - Latvijas sociālo darbinieku biedrība LZAP - Latvijas Zvērinātu advokātu padome NAP2027 - Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra NVO - nevalstiskās organizācijas PKC - Pārresoru koordinācijas centrs PP- Pensiju monitoringa ietvars (Pensions Portfolio) SDG - Ilgtspējīgas attīstības mērķu indikatori (Sustainable development indicators) SIF - Sabiedrības integrācijas fonds SIVA - Sociālās integrācijas valsts aģentūra SMP - Sertificētu mediatoru padome SPPM - Sociālās politikas snieguma monitoringa ietvars (Social Protection Performance Monitor) TM - Tieslietu ministrija VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VDEĀVK - Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija VIAA - Valsts izglītības attīstības aģentūra VSAA - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra VSAC - valsts sociālās aprūpes centrs VSIA NRC Vaivari - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" VSIA "Šampētera nams" - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" VM - Veselības ministrija
45. Pamatnostādņu kopsavilkums Starptautiskajā praksē jēdzieni "sociālā drošība" un "sociālā aizsardzība" nereti tiek lietoti kā sinonīmi. Precīza definīcija nedz starptautiskajos tiesību aktos, nedz Latvijas normatīvajos aktos šiem jēdzieniem nav sniegta, bet interpretācija ir atkarīga no konkrētā dokumenta tvēruma vai programmas ietvara. Plašākā nozīmē ar sociālo aizsardzību saprot personas/ mājsaimniecības tiesības uz ienākumu drošības garantēšanu, īpaši vecuma, bezdarba, saslimšanas, invaliditātes, darba negadījuma, maternitātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā, kā arī tiesības uz sociāli nozīmīgu pakalpojumu pieejamību, tai skaitā, veselības aprūpi, mājokli, izglītību, aprūpi. Vienlaikus sociālā aizsardzība ietver gan formālo institucionālo atbalstu, gan neformālo jeb tādu, kas saistīts ar personas ģimeni, draugiem un sabiedrību mikrolīmenī. Šo pamatnostādņu tvērums skar tādus sociālās aizsardzības aspektus kā valsts sociālā apdrošināšana, valsts sociālie pabalsti, pašvaldību nodrošinātā sociālā palīdzība, valsts un pašvaldību finansētie sociālie pakalpojumi, atbalsts nodarbinātības veicināšanai, droša un kvalitatīva darba vide. Ekonomiskā attīstība, ienākumu pārdale nodokļu politikas ietvaros, pieejama veselības aprūpe un izglītība visā mūža garumā, mobilitātes iespējas un citi faktori ietekmē nabadzības mazināšanu un veicina sociālo iekļaušanu. Vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nosaka sociālās iekļaušanas mērķus tās plašākajā nozīmē un politikas pasākumu ietvaru, ir Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (turpmāk - NAP2027). Pasākumi Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu ietvaros paredz ienākumu paaugstināšanu dažādās sociālā riska situācijās esošajiem iedzīvotājiem, atbalstošu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, iespēju iekļauties drošā un kvalitatīvā darba vidē - tādējādi mazinot nabadzības risku un veicinot sociālo iekļaušanu. Savukārt Labklājības ministrijas izstrādātais pamatnostādņu projekts "Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam" aptvers pasākumus bērnu un jauniešu drošības, ģimenes psiholoģiskās un emocionālās labklājības nodrošināšanai, preventīvo darbu ar ģimenēm ar bērniem un jauniešiem, atbalstu krīzes situācijās (tostarp sistēmisku un saskaņotu atbalstu vardarbības ģimenē, uz dzimumu vai vecumu balstītas vardarbības gadījumos), atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem un jauniešiem, pasākumus tautas ataudzes veicināšanai, pasākumus tiesībsargājošo, bērnu tiesību aizsardzības institūciju un citu darbā ar bērniem un jauniešiem iesaistīto institūciju/ organizāciju rīcībspējas stiprināšanai un sadarbības uzlabošanai. NAP2027 noteikto nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšanas mērķu un lielā mērā - arī šajās pamatnostādnēs plānoto mērķu un rezultātu sasniegšanu ietekmē dažādu politikas jomu pasākumu efektivitāte, piemēram: • ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu reģionālā un finansiālā pieejamība, nenodrošināta savlaicīga veselības aprūpes tiešā veidā ietekmē hronisku saslimšanu, arodsaslimšanu un invaliditātes pieaugumu. Iepriekšminētie riski būtiski palielina iedzīvotāju darbspēju samazināšanos, negatīvi ietekmē viņu spēju iekļauties un palikt darba tirgū, dzīves līmeni un dzīves kvalitāti, cita starpā, arī palielinot sociālās aizsardzības izdevumus. Risinājumi nevienlīdzības mazināšanai veselības aprūpē, valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, veselīga un aktīva dzīvesveida paradumu nostiprināšanai sabiedrībā, tai skaitā iesaistot sociāli atstumtās sabiedrības grupas, paredzēti Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projektā; • izmaiņas nodokļu sistēmā tiešā veidā ietekmē gan nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, gan citas labklājības nozares politikas mērķa grupas, kā arī var ietekmēt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu un sadalījumu, valsts sociālo pabalstu pārskatīšanu. Efektīvi nodokļu politikas instrumenti ir priekšnosacījums iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības samazināšanā, strādājošo nabadzības samazināšanā un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes veicināšanā. Izmaiņas nodokļu politikā var arī negatīvi ietekmēt sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti un atbalsta adekvātumu vidējā un ilgtermiņā, iedzīvotāju motivāciju iesaistīties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā. Nodokļu politikas izmaiņu ietekme uz vietējo pašvaldību budžetiem var ietekmēt to iespējas sniegt adekvātus un kvalitatīvus sociālos pakalpojumus, paplašināt atbalstu trūcīgākajiem iedzīvotājiem.; • iekļaujoša izglītība un izglītības iespējas visā mūža garumā tieši korelē ar personas konkurētspēju darba tirgū, tās pakļautību nabadzības un sociālās atstumtības riskam, ienākumu līmeni. Uzdevumi un pasākumi, lai nodrošinātu iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos un kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu, paredzēti pamatnostādņu projektā "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai""; • transporta infrastruktūras pieejamība tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju ekonomiskās un reģionālās mobilitātes iespējas, piekļuvi pakalpojumiem. Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-
46. gadam projekts paredz uzdevumus, lai uzlabotu drošu, ērtu, pieejamu, uzticamu mobilitāti cilvēkiem; • kvalitatīvi un cenas ziņā pieejami mājokļi rada nosacījumus gan nodarbinātības attīstībai un reģionālai mobilitātei, gan deinstitucionalizācijas attīstībai, gan kvalitatīvai sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, gan dzīves līmeņa uzlabošanai dažādām nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Risinājumi mājokļu pieejamības nodrošināšanai gan mājokļiem uz tirgus nosacījumiem, gan sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām tiks iekļauti Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2021.-
47. gadam projektā; • administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas efektivitāte tiešā veidā ietekmēs esošo sociālo pakalpojumu pārklājumu un sniegšanu. Vietējo pašvaldību kapacitāte, īpaši sociālo dienestu un sociālo pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāte korelē ar pašvaldības iedzīvotājiem sniegtā atbalsta efektivitāti, iedzīvotāju iekļaušanu sabiedrībā un darba tirgū. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-
48. gadam iekļauj uzdevumus, lai nodrošinātu cilvēkkapitāla piesaisti reģionos, nodrošinātu pakalpojumus reģionos atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem, uzlabotu plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba efektivitāti u.tml.; • zemas iedzīvotāju digitālās prasmes, ierobežota piekļuve infrastruktūrai var negatīvi ietekmēt gan viņu turpmākās nodarbinātības iespējas, gan piekļuvi pakalpojumiem un informācijai. Tāpat valsts pārvaldes un pakalpojumu sniegšanā iesaistīto speciālistu kompetence un digitālās prasmes ir būtiski turpmākā tehnoloģiskās attīstības procesā. Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-
49. gadam projekts paredz uzdevumus, lai attīstītu vienotus digitālus risinājumus un ieviestu jaunus efektīvus, sabiedrībai pieejamus pakalpojumus un infrastruktūru, attīstītu digitālās prasmes iedzīvotājiem, speciālistiem un pakalpojumu sniedzējiem; • saliedētība, kā arī aktīva pilsoniskā sabiedrība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem sociālekonomisko izaicinājumu pārvarēšanai piedāvāto risinājumu efektivitātei. Iedzīvotāju savstarpējā sadarbība un atbalsts ir nozīmīgs faktors arī sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas iniciatīvu īstenošanā. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-
50. gadam izvirzīti uzdevumi, kas veicina iekļaujošu līdzdalību, tādējādi nodrošinot iespējas ikvienam interesentam iesaistīties valsts pārvaldībā un veidojot plašu sabiedrības pārstāvniecību visā tās dažādībā; • iespēju radīšana visu jauniešu attīstībai un labklājībai, jauniešu iekļaušanās sabiedrībā un līdzdalība visās dzīvēs jomās veido pamatu viņu turpmākai darba dzīvei, karjeras izaugsmei un izglītības ieguvei. Uzdevumi, kas paredz veicināt izpratni par neformālās izglītības un ikdienas mācīšanās, t.sk. brīvprātīgā darba, nepieciešamību darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē, uzlabot brīvprātīgā darba īstenošanas sistēmu, kā arī izveidot un attīstīt darba prakses atbalsta sistēmu jauniešiem, t.sk. jauniešiem NEET situācijā, nodrošinot konsultatīvu atbalstu, mentoringu un darba prakses iespējas, ir paredzēti pamatnostādņu projektā "Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2021.-
51. gadam". Sociālās aizsardzības un darba tirgus politiku vidējā un ilgtermiņā ietekmē gan globāli, gan lokāli izaicinājumi un sociāli ekonomiskās attīstības tendences. Viens no riskiem, kas būtiski ietekmē tautsaimniecības attīstību un iedzīvotājiem sniegto atbalstu īstermiņā un vidējā termiņā, ir saistīts ar COVID-19 pandēmijas izplatību un infekcijas ekspansijas apturēšanu. Izaicinājumi, kas saistīti ar pielāgošanos attālināta darba veikšanai, darba drošības un aizsardzības nodrošināšanu pandēmijas apstākļos, pakalpojumu sniegšanas transformāciju un digitalizāciju, ierobežojumiem dažādu jomu klātienes pakalpojumu sniegšanā, valsts un pašvaldību sniegtā materiālā atbalsta pārskatīšanu, bezdarba mazināšanu pandēmijas skartajās nozarēs, ietekmē visus pamatnostādnēs plānotos rīcības virzienus, publisko finanšu stāvokli un izdevumus valsts atbalstam. Zemais sociālās aizsardzības sistēmas finansējums, sabiedrības novecošanās, darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās un migrācijas tendences, kā arī būtisks iedzīvotāju skaita prognozējamais sarukums ilgtermiņā rada izaicinājumus sociālās aizsardzības ilgtspējai un adekvāta atbalsta nodrošināšanā. Iedzīvotājiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, pārejošs vai nepārejošs darbspēju zudums, vecums, bērna vai pieauguša ģimenes locekļa kopšana), nevar pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū un gūt ienākumus no algota darba, jāsniedz adekvāts materiālais atbalsts, vienlaikus saglabājot iedzīvotāju motivāciju strādāt. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuriem sociālie transferti objektīvu iemeslu dēļ ir vienīgais ienākumu avots ilgtermiņa vai īslaicīgā ienākumu no algota darba zaudēšanas periodā, jānodrošina gan uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstītā ienākumu atvietojuma adekvātums, gan valsts un pašvaldību minimālā atbalsta līmeņa adekvātums. Lai risinātu iepriekšminētos izaicinājumus, ir plānota regulāra minimālo atbalsta sliekšņu pārskatīšana pabalstiem, pensijām un atlīdzībām atbilstoši sociāli ekonomisko rādītāju izmaiņām. Tāpat tiks pilnveidots pensiju un atlīdzību indeksācijas mehānisms, kā arī pārskatīti valsts sociālo pabalstu apmēri un kritēriji, lai palielinātu to adekvātumu un ietekmi uz nabadzības riska mazināšanu. Līdztekus valsts un pašvaldību sniegtā materiālā atbalsta palielināšanai, tiks īstenoti pasākumi, lai palielinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā iekļauto cilvēku loku un viņu aizsardzību gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sociālo risku gadījumā. Sabiedrības novecošanās un pieaugošais aprūpes pienākumu slogs un vajadzība pēc aprūpes pakalpojumiem pastiprina aprūpes pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību, īpaši pēc sabiedrībā balstītiem, inovatīviem pakalpojumiem personas dzīvesvietā. Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi (aprūpe veselības aprūpes iestādēs, aprūpes mājās pakalpojums, aprūpes sociālās aprūpes iestādēs) ir nepieciešami aizvien lielākam skaitam cilvēku. Saskaņā ar OECD prognozēm valsts izdevumi ilgstošai aprūpei nākamajos 50 gados kopumā palielināsies par vairāk nekā 70%, sasniedzot 2,7% no iekšzemes kopprodukta 2070.gadā.1 Sociālo pakalpojumu attīstības mērķis ir saglabāt personas neatkarību un viņa aprūpē iesaistīto ģimenes locekļu nodarbinātību. Lai risinātu izaicinājumus sociālo pakalpojumu nodrošinājumā, vidējā termiņā paredzēts atbalsts sabiedrībā balstītu pakalpojumu turpmākai attīstībai (pieejamības palielināšana, klāsta paplašināšana, tostarp pilotējot jaunus sociālos pakalpojumus un to ieviešanas veidus, mērķa grupu pārklājuma palielināšana, plašāka tehnoloģisko risinājumu izmantošana, atbalsta uzlabošana pārejas posmā no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītām formām), sociālo pakalpojumu pieejamības un kvalitātes palielināšanai, kā arī sociālo pakalpojumu sniegšanā un sociālajā darbā nepieciešamo cilvēkresursu piesaistei un kompetences paaugstināšanai. Darba tirgus izmaiņas, ko rada straujā tehnoloģiskā un digitālā ekonomikas transformācija, ietekmē tautsaimniecības nozaru pārstrukturizāciju, jaunu nodarbinātības formu veidošanos, pieprasījumu pēc jaunām zināšanām un prasmēm, spējas elastīgi pielāgoties mainīgajiem darba tirgus apstākļiem. Līdztekus sarūkošajam darbaspēkam un augstam migrācijas līmenim Latvijā arvien aktuālāk kļūst maksimāli izmantot esošos cilvēkresursus, tajā skaitā aktīvās novecošanās kontekstā, kā arī lielāku uzmanību veltot ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistei darba tirgū, radot apstākļus pēc iespējas iekļaujošākai nodarbinātībai atbilstoši cilvēku spējām un darbspēju pakāpei. Priekšnosacījums iekļaujošai nodarbinātībai ir cienīga darba sekmēšana un drošas un kvalitatīvas darba vides veidošana. Vidējā termiņā šo izaicinājumu risināšanai plānota bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām grupām piedāvāto aktīvo darba tirgus pasākumu un sadarbības ar darba devējiem, dažādām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām pilnveidošana, lai sniegtu pēc iespējas individualizētāku atbalstu dažādām mērķa grupām un palielinātu viņu konkurētspēju un nodarbinātības iespējas, sasniegtu un aktivizētu tos cilvēkus, kas ir ārpus darba tirgus vai kuriem ir grūtības iekļauties darba tirgū. Tāpat tiks sniegts atbalsts darba devējiem cilvēkresursu un darba vides izvērtēšanā un uzlabošanā, nodarbinātajiem veselības uzlabošanā un veselības veicināšanā, kā arī sabiedrības informēšanā par darba aizsardzības un darba tiesiskajiem jautājumiem. Būtiska uzmanība veltīta arī sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai darba tirgū, aktualizējot stereotipus par sievietēm un vīriešiem piemērotām profesijām un nozarēm, kā arī pievēršoties sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības mazināšanai. Valsts spēja uzturēt tiesiskumu un nodrošināt vienlīdzīgu pieeju tam ikvienam sabiedrības loceklim ir viena no pamatvērtībām, tostarp Eiropas Savienībā. Pieejas tiesiskumam neesamība, juridisko problēmu savlaicīga nerisināšana būtiski palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku, ietekmē personas materiālo un fizisko stāvokli, kas savukārt ilgtermiņā var atstāt ietekmi uz veselību, nodarbinātību, ģimenes stabilitāti, izglītības iespējām bērniem, paaugstinot vardarbības riskus. Valsts ir atbildīga par tiesiskuma aizsardzību, stiprināšanu, uzturēšanu un pieeju tam. Lai uzlabotu sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto personu stāvokli, jo īpaši ir nepieciešams nodrošināt savlaicīgu pieeju tiesiskajiem instrumentiem viņu tiesību un pienākumu realizācijai un aizstāvībai, tādejādi jau preventīvi un nekavējoši iedarbojoties uz mazaizsargātās personu grupas aizsardzību un atbalstu. Efektīva politikas pārvaldība ir viens no nosacījumiem politikas mērķu sasniegšanā. Tāpēc vidējā termiņā papildu uzmanība tiks veltīta starpinstitūcijas sadarbības pilnveidošanai ar iesaistītajām institūcijām un organizācijām, atbilstošu IKT risinājumu un pakalpojumu digitalizācijas attīstībai, lai uzlabotu pakalpojumu un pasākumu kvalitāti un pieejamību. Lai nodrošinātu kvalitatīvāku politikas plānošanas, īstenošanas un uzraudzības procesu, paredzēti pasākumi analītiskās bāzes uzlabošanai, pārvaldībā iesaistīto cilvēkresursu rīcībspējas stiprināšanai un piesaistei, kā arī izglītojošas un informatīvas aktivitātes sabiedrībai un dažādām iesaistītajām pusēm. Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšana (jeb dzimumu līdztiesība) ir būtisks priekšnosacījums tautas ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai. Vīriešu un sieviešu līdzdalības ierobežošana neatkarīgi no nozares rada risku pieņemt lēmumus un attiecīgi piedāvāt risinājumus, kuri viena vai otra dzimuma pārstāvjiem ir neizdevīgi vai neatbilstoši. Politikas plānošanā jāņem vērā, ka sieviešu un vīriešu sociālekonomiskā situācija mēdz būt atšķirīga - piemēram, jau ilgstoši Latvijas senioru vidū sieviešu ir pat divas reizes vairāk nekā vīriešu, līdz ar to ir pamatoti pastiprinātu uzmanību pievērst tieši vīriešu ikdienas paradumiem un attieksmei pret savu veselību. Dzimumu līdztiesība ir fundamentāla sociāli atbildīgas valsts vērtība, bez kuras nav iespējams nodrošināt vidi, kurā ikvienam sabiedrības loceklim ir ne vien vienlīdzīgi pienākumi, tiesības un iespējas, bet arī vienlīdzīga pieeja resursiem un to izmantošanas iespējām. Ņemot vērā, ka vienlīdzīgu tiesību un iespēju princips ir nozīmīgs ikvienā politikas nozarē, būtiski sekmēt dzimumu līdztiesības veicināšanas integrētās pieejas (gender mainstreaming) ieviešanu politikas plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Integrētās pieejas attīstībai nepieciešams attīstīt publiskās pārvaldes zināšanas, kā arī sabiedrības izpratni par ieguvumiem, ko sniedz līdztiesības principa aktualizēšana un stiprināšana. Vēl viena politikas joma, kurā integrēta pieeja ir izšķiroša ilgtspējīgu izmaiņu panākšanai ir personu ar invaliditāti vienlīdzīgas tiesības un iespējas. Invaliditātes politikas jomā integrētā pieeja nozīmē politikas pasākumu īstenošanu dažādu nozaru politikās. Lai nodrošinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas tiesības uz līdzdalību sabiedrībā un patstāvīgu dzīvi, atbalsta pasākumiem jābūt vērstiem ne tikai uz sociālās aizsardzības sniegšanu un personu aktivitātes atlikušo darbspēju ietvaros veicināšanu, bet arī uz atbalsta pasākumiem citu nozaru politikās, lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas nozaru politiku ietvaros. Tikai tādā veidā iespējams virzīties uz cilvēktiesības balstītu izpratni par invaliditāti un atteikties no medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no citiem cilvēkiem. Pamatnostādņu mērķis, rīcības virzieni un uzdevumi ir noteikti, ievērojot šādus galvenos pamatprincipus: 1) Personas līdzdalība un līdzatbildība (solidaritāte) saskaņā ar Satversmes preambulu nozīmē, ka ikviens iedzīvotājs un viņa ģimenes locekļi ir primāri atbildīgi par savu labklājību, cienīgu dzīvi un ienākumu nodrošināšanu, tie rūpējās viens par otru un ir atbildīgi par sabiedrības kopējo labumu un tā ilgtspēju nākamajām paaudzēm. Valsts pienākums ir izveidot tādu sociālās aizsardzības sistēmu, kur valsts un pašvaldība nodrošina atbalsta sniegšanu personai/ mājsaimniecībai situācijās, kad tā ar saviem resursiem nevar nodrošināt sava labklājības līmeņa saglabāšanu, pašaprūpes iespējas un iespēju patstāvīgi gūt ienākumus no algota darba.2 Atbalsta sniegšana balstās uz valsts un/ vai pašvaldības un personas dalītu atbildību, sekmējot personas pašas spēju nodrošināt sevi un savus ģimenes locekļus; 2) Efektīva un mērķēta publisko resursu izmantošana nozīmē, ka finanšu resursi tiek ieguldīti to mērķa grupu atbalstam, kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam, un to pakalpojumu attīstībai, kas efektīvākā veidā sekmē personas iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Ieguldījumu veikšana sociālajā aizsardzībā jāuzskata kā investīcijas indivīdu un arī sabiedrības kopējam labumam. Publisko resursu ieguldījums primāri veicams preventīvās darbībās, kas novērš nabadzības un sociālās atstumtības riska rašanās cēloņus, mazina nevienlīdzību, kā arī riska situāciju negatīvo ietekmi uz nākamo paaudžu iespējām. Kā primārais ienākumu avots darbspējīgiem iedzīvotājiem tiek uzskatīti ienākumi no algota darba un tos neaizstāj ar līdzvērtīgu valsts un pašvaldību materiālo atbalstu. Sabalansēta universālā un ienākumu testētā materiālā atbalsta sistēma balstās uz atbalsta lietderības un efektivitātes izvērtējumu, ir savstarpēji papildinoša un virzīta uz personas aktivizēšanu un motivēšanu, atbalsta sadrumstalotības mazināšanu; 3) Starpnozaru sadarbība atbalsta plānošanā, nodrošināšanā un pakalpojumu finansēšanā nozīmē, ka visu iesaistīto pušu/ institūciju (gan vienas jomas, gan dažādu nozaru ietvaros) sadarbība tiek koordinēta un plānota tā, lai novērstu personai sniegtā atbalsta sadrumstalotību un sniegtie atbalsta veidi būtu papildinoši, nodrošinātu finanšu resursu integrāciju un vērsti uz preventīvu problēmsituāciju risināšanu; 4) Dzimumu līdztiesības integrētā pieeja politikas plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā nodrošina, ka politikas lēmumu pieņemšanā iesaistītās personas iekļauj dzimumu līdztiesības perspektīvu visās politikās visos līmeņos un posmos, novērtējot jebkuras plānotās darbības, tostarp normatīvo aktu, politiku vai programmu, ietekmi uz sieviešu un vīriešu apstākļu, situāciju un vajadzību atšķirību ievērošanu; 5) Vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija nozīmē, ka sociālā aizsardzība tiek nodrošināta, nediskriminējot personu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, vecuma, veselības stāvokļa, invaliditātes vai seksuālās orientācijas, sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citu apstākļu dēļ, kā arī nodrošinot visiem iedzīvotājiem līdzvērtīgas iespējas īstenot savas tiesības un pieejamību precēm un pakalpojumiem ikvienā jomā un situācijā. Pamatnostādņu izstrādē ir ņemti vērā saistīto jomu plānošanas dokumentu ieviešanas izvērtējumi, Labklājības ministrijas pasūtītu pētījumu un izvērtējumu rezultāti, starptautisku organizāciju veikti izvērtējumi (skat. datu avotu uzskaitījumu pamatnostādņu projekta 2.pielikumā). 2020.gadā noslēdzās vairāku Eiropas Savienības politikas dokumentu un iniciatīvu īstenošana, tai skaitā, arī stratēģija "Eiropa 2020", kas cita starpā nosaka mērķus nodarbinātībai, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai. 2021.gada 4.martā EK publicēja Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu.3 Rīcības plāns ir Komisijas ieguldījums sociālā pīlāra principu īstenošanā un tas izvirza trīs mērķus, kas sasniedzami līdz 2030.gadam un ir saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.4 Pamatnostādņu rezultatīvo rādītāju ietvars veidots, pēc iespējas nodrošinot starptautiski salīdzināmu monitoringa ietvaru rādītāju izmantošanu un Pamatnostādņu ietvaros plānotā mērķa un rezultātu sasniegšanas analīzi salīdzināmā perspektīvā5, kā arī balstoties uz NAP2027 definētajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Pamatnostādņu projekts paredz stratēģisku skatījumu par vidēja termiņa attīstības virzieniem un galvenajiem uzdevumiem, kas nodrošinās plānoto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Savukārt īstermiņa prioritāšu noteikšana un konkrēti pamatnostādnēs plānoto uzdevumu īstenošanas mehānismi tiks paredzēti plānu projektos. Balstoties uz Pamatnostādnēm, ir vai tiks izstrādāti vairāki īstermiņa plānošanas dokumenti - "Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-
52. gadam", "Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2021.-2023.gadam", plāna projekts "Plāns sociālo pakalpojumu attīstībai 2022.-2024.gadam", "Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam". Pamatnostādņu projekta sabiedriskā apspriede norisinājās no 2020.gada 1.decembra līdz 2020.gada 30.decembrim, publicējot informāciju Labklājības ministrijas interneta vietnē (skat. https://www.lm.gov.lv/lv/lm-dokumentu-projekti-0) un Ministru kabineta interneta vietnē (skat. https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-diskusiju-dokumenti), kā arī informējot par sabiedriskās apspriedes uzsākšanu visas, ar Labklājības ministriju sadarbības līgumu parakstījušās 110 nevalstiskās organizācijas, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes locekļus, nozaru ministrijas, pašvaldības, sociālo partnerus un sadarbības partnerus, kā arī Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas, Dzimumu līdztiesības komitejas, Invaliditātes lietu nacionālās padomes, Sociālo pakalpojumu attīstības padomes, Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes, Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes locekļus. Līdztekus sabiedriskai apspriedei pamatnostādņu projekts tika diskutēts dažādos forumos: 2020.gada 2.decembrī - Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo lietu komitejā un Invaliditātes lietu nacionālā padomē, 2020.gada 9.decembrī - Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejā, 2020.gada 15.decembrī un 2021.gada 30.martā - Sociālā darba speciālistu sadarbības padomē, 2020.gada 16.decembrī - Dzimumu līdztiesības komitejā un diskusijā ar sociālajiem partneriem, 2021.gada 13.janvārī un 26.martā - Sociālo pakalpojumu attīstības padomē, 2021.gada 27.janvārī - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, 2021.gada 8.februārī - Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sēdē, 2021.gada 16.februārī - Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO sēdē, 2021.gada 25.martā, 31.martā un 14.aprīlī - diskusijā ar Latvijas sociālo darbinieku biedrības un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem. Sabiedriskās apspriedes laikā savu viedokli pauda gan nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības, gan sociālie partneri, gan valsts pārvaldes institūcijas (izziņa pieejama Labklājības ministrijas interneta vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/pamatnostadnu-projekts-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam). Pamatojoties uz pamatnostādņu projekta sabiedriskās apspriedes laikā saņemtajiem komentāriem un priekšlikumiem, tika papildināti un precizēti rezultatīvie rādītāji, rīcības virzienu aprakstošā informācija un uzdevumi, situācijas analīze, kā arī aktualizēta pamatnostādņu projektā iekļautā statistiskā informācija un dati.
53. Politikas mērķis Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Mērķa sasniegšanai tiek plānota politikas attīstība šādos rīcības virzienos: 1) ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību. Valsts un pašvaldību materiālā atbalsta attīstība tiek plānota tā, lai sociālie transferti būtu gan adekvāti, gan finansiāli ilgtspējīgi, gan nemazinātu motivāciju iekļauties darba tirgū. Materiālā atbalsta finansiālā un sistēmiskā ilgtspēja, stabilitāte un adekvātums tiks nodrošināts, plānojot pasākumus solidāri, samērīgi un atbildīgi pret visu sabiedrības locekļu interesēm, ar īstermiņa risinājumiem neapdraudot un neierobežojot atbalsta sniegšanas iespējas un adekvātumu nākamajām paaudzēm, nemazinot sabiedrības uzticēšanos un interesi iesaistīties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, sniedzot personas faktiski veikto iemaksu apjomam atbilstošu atbalstu riska situācijā; 2) moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Primārais sociālo pakalpojumu attīstības virziens ir sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība, veicinot personu pāreju uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu. Sociālie pakalpojumi tiek veidoti un attīstīti atbilstoši mūsdienu sabiedrības vajadzībām un vērtībām, tehnoloģiskajiem un tehniskajiem risinājumu, sociālās un ekonomiskās attīstības pakāpei. Saņemot vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus, tiek sekmēta personas līdzdalība izglītībā un darba tirgū, kas ir svarīgākās dzīves jomas neatkarīgai un patstāvīgai dzīvei; 3) iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū. Politikas attīstība tiek plānota tā, lai palīdzētu visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem iekļauties darba tirgū, īpaši nelabvēlīgākā situācijā un augstākam bezdarba riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Iekļaujoša darba tirgus veidošana paredz savlaicīga un individuāli pielāgota atbalsta sniegšanu, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes, atbalstu pārejā no ekonomiskās neaktivitātes uz nodarbinātību un starp dažādām profesijām un nozarēm, kvalitatīvu un drošu darba vietu attīstību, nodarbināto nabadzības riska novēršanu, iespēju radīšanu pārkvalifikācijai un izglītībai visa darba mūža garumā. 4) attīstīta valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēma, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai, paredz savlaicīga un iedzīvotājiem pieejama juridiskā atbalsta sniegšanu, lai preventīvi novērstu gadījumus, kad juridisko jautājumu nerisināšana negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo un ekonomisko situāciju un pakļauj viņus nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam; 5) sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldības stiprināšana, aptverot šajā sadaļā visos rīcības virzienos aktuālus un tajos plānoto uzdevumu īstenošanai nozīmīgus aspektus, proti, starpnozaru sadarbības uzlabošana; politikas plānošana, ieviešana un izvērtēšana, ņemot vērā dzimumu līdztiesības integrēto pieeju, izvērtējot ietekmi uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principa īstenošanu praksē; cilvēkresursu attīstība, analītiskā bāze politikas plānošanā un lēmumu pieņemšanā, IKT attīstība. Līdztekus katram rīcības virzienam ir noteikti vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi, jo noteiktās politikas jomās izmaiņas ir plānojamas un to ietekme lielākoties ir novērtējama tikai ilgtermiņa perspektīvā.
54. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji Rezultatīvais rādītājs (RR)
55. gads Bāzes vērtība 2024.gads 2027.gads Datu avots Saikne ar monitoringa ietvaru
56. Politikas rezultāts: Nodrošināta adekvāta un ilgtspējīga iedzīvotāju sociālā aizsardzība 1.
57. Sociālo transfertu ietekme uz nabadzības riska mazināšanu, % CSP EPSR, SPPM Kopā 16,8 18 20 vecuma grupā 0-17 gadi 12,2 18 20 vecuma grupā 65+gadi 37,3 33,5 35 1.2.Nabadzības riska indekss, % CSP EPSR, SPPM Kopā 21,6 21 19 vecuma grupā 0-17 gadi 15,8 13,5 11,5 NAP2027 [46] vecuma grupā 65+gadi 40,9 43 40 1.3.Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits, tūkst. iedzīvotāju6 489 - samazinās CSP EPSR, SPPM 1.4.Personu īpatsvars zem trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa, % 13,2