Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumā Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošana

Īsumā

Šis ir grozījums Ministru kabineta rīkojumā, kas atbalsta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" konsolidēto redakciju 2014.–2020. gada plānošanas periodam.

Ko tas regulē

  • Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".
  • Darbības programmas konsolidēto redakciju.

Kam tas attiecas

  • Ministru kabinetam.
  • Finanšu ministram.

Galvenie punkti

  • Grozījums papildina Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62.
  • Tiek atbalstīta darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" konsolidētā redakcija.
  • Darbības programma attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu.
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 448 Rīgā

  1. gada
  2. jūnijā (prot. Nr. 33
  3. §) Grozījums Ministru kabineta
  4. gada
  5. februāra rīkojumā Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" Izdarīt Ministru kabineta
  6. gada
  7. februāra rīkojumā Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" (Latvijas Vēstnesis, 2015,
  8. nr.; 2016, 86.,
  9. nr.; 2017, 67.,
  10. nr.; 2018, 41.,
  11. nr.; 2019,
  12. nr.; 2020, 17.,
  13. nr.; 2021,
  14. nr.) šādu grozījumu:
  15. Papildināt ar 1.1 punktu šādā redakcijā: "1.1 Atbalstīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-
  16. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" konsolidēto redakciju." Ministru prezidents A. K. Kariņš Finanšu ministrs J. Reirs Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" Latvijas Republikas Finanšu ministrija Rīga, 2014 Saturs Izmantotie saīsinājumi un termini
  17. Ieguldījums stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā 1.
  18. Darbības programmas stratēģija ieguldījumam Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei Ieguldījumu stratēģija Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums 1.
  19. Plānoto investīciju pamatojums
  20. Prioritāro virzienu apraksts 2.
  21. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas 2.
  22. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi 2.
  23. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja 2.
  24. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs 2.
  25. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte 2.
  26. Ilgtspējīga transporta sistēma 2.
  27. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte 2.
  28. Izglītība, prasmes un mūžizglītība 2.
  29. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ESF specifiskie noteikumi (kur piemērojams) 2.
  30. Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" 2.
  31. Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" 2.
  32. Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" 2.
  33. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF) 2.
  34. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF) Tehniskās palīdzības izmantošana citu prioritāro virzienu mērķu sasniegšanai
  35. Finansējuma plāns
  36. Integrētā pieeja teritoriālajai attīstībai 4.
  37. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība 4.
  38. Integrēta pilsētvides attīstība 4.
  39. Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI) 4.
  40. Kārtība kādā darbības programmas ietvaros noris starpreģionu un starpvalstu sadarbība, kur ieguvēji/labuma guvēji atrodas vismaz vēl vienā citā dalībvalstī 4.
  41. Mehānisms, kas nodrošina koordināciju ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)
  42. Īpašās vajadzības teritorijām ar visaugstāko nabadzības vai diskriminācijas risku, it sevišķi iedzīvotāju riska grupas 5.
  43. Teritorijas, kuras pakļautas vislielākajam nabadzības riskam 5.
  44. Stratēģija teritoriju ar visaugstāko nabadzības risku īpašajām vajadzībām
  45. Teritorijas, kuras pakļautas vislielākajiem demogrāfiskajiem trūkumiem
  46. Atbildīgās iestādes un svarīgo partneru loma vadības, kontroles un audita jautājumos 7.
  47. Partneri un iesaistītās institūcijas 7.
  48. Darbības programmas sagatavošana un partneru iesaiste
  49. Atbalsta koordinācija starp fondiem
  50. Ex-ante nosacījumi
  51. Administratīvā sloga mazināšana finansējuma saņēmējiem
  52. Horizontālie principi (HP) 11.
  53. Ilgtspējīga attīstība 11.
  54. Vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija 11.
  55. Vīriešu un sieviešu līdztiesība
  56. Pielikumu saraksts Izmantotie saīsinājumi un termini ADTP Aktīvā darba tirgus politika AER Atjaunojamie energoresursi AII Augstākās izglītības institūcijas AIM Aizsardzības ministrija ANO Apvienoto Nāciju Organizācija ĀM Ārlietu ministrija ĀTI Ārvalstu tiešās investīcijas ARACHNE EK izveidots risku vērtēšanas rīks, kas var palielināt projektu atlases efektivitāti, vadības pārbaudes un stiprināt krāpšanas identifikāciju, atklāšanu, novēršanu CE Cilvēku ekvivalents CEF Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe facility) CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra CSP Centrālā statistikas pārvalde DP Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" DRN Dabas resursu nodoklis DVB Darba vidē balstīts EAIT Eiropas augstākās izglītības telpa EEZ Eiropas Ekonomikas zona EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds EK Eiropas Komisija EK pozīcijas dokuments Eiropas Komisijas pozīcijas dokuments par Partnerības līguma un darbības programmu izstrādi 2014.-2020.gada plānošanas periodam Latvijā (nosūtīts Latvijai 2012.gada 24.oktobrī) EP Eiropas Padome ES Dabas direktīvas Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes
  57. gada
  58. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību ESV Eiropas standarti un vadlīnijas ESSBJR Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai EM Ekonomikas ministrija ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ERAF regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013.gada 17.decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1080/2006 ERASMUS Eiropas reģiona universitāšu studentu sadarbības shēma (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students) E-pārvaldība Informāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai ES Eiropas Savienība ESCO Energoservisa kompānija ESF Eiropas Sociālais fonds ESF regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 2013.gada 17.decembris par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1081/2006 ESI fondi ESF; ERAF; KF; ELFLA; EJZF ES Padomes rekomendācijas Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2013.gada nacionālo reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.-2016.gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2014.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014.gada stabilitātes programmu. ETL Elektrotransportlīdzekļi ETS Eiropas teritoriālā sadarbība EUR Eiropas Savienības euro EVCA Eiropas Riska kapitāla asociācija EQAR Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs EQAVET Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (European Quality Assurance in Vocational Education and Training) FEAD Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (Fund for European Aid to the Most Deprived ) FM Finanšu ministrija HP Horizontālie principi HES Hidroelektrostacija IeM Iekšlietu ministrija IKP Iekšzemes kopprodukts IKT IKVD Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izglītības kvalitātes valsts dienests IZM Izglītības un zinātnes ministrija IT Informācijas tehnoloģijas ITI Integrētās teritoriālās investīcijas ĪADT Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JNI Jauniešu nodarbinātības iniciatīva KF Kohēzijas fonds KF regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013 (2013.gada 17.decembris) par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1084/2006 KM Kultūras ministrija KP Kohēzijas politika KP fondi ESF, ERAF, KF KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments LAP 2020 Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020.gadam (ELFLA) LBAS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība LDF Latvijas Dabas fonds LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LIKTA Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija LLF Latvijas Lauku forums LLPA Latvijas Lielo pilsētu asociācija LKA Latvijas Komercbanku asociācija LM Labklājības ministrija LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera MK Ministru kabinets MVK Mazie un vidējie komersanti NAP 2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam NAI Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas NAT-programma Natura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programma NEET Jaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training) NEKP Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam NIP Nacionālā industriālā politika NRP Latvijas nacionālā reformu programma stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO Nevalstiskā organizācija OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development) P&A&I Pētniecība un attīstība, un inovācijas PAF Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma PISA Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment) PL PMP Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2014.-2020.gada plānošanas periodam Priekšlaicīga mācību pārtraukšana Projektu dati Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, informācija, kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei PUK KP fondu Pagaidu uzraudzības komiteja RIS3 RAKP Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation) Reģionālās attīstības koordinācijas padome Sadarbības partneri Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni SAM Specifiskais atbalsta mērķis - "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus SEG Siltumnīcefekta gāze SM Satiksmes ministrija Sociālie partneri Darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija STEM Science, Technology, Engineering and Mathematics - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes,matemātika Stratēģija "Eiropa 2020" Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei Stratēģija "Latvija 2030" Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam SVID Stiprās un vājās puses, iespējas un draudi SVVA Sabiedrības virzīta vietējā attīstība TALIS Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījums (Teaching and Learning International Survey) TEN-T Eiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network) TM Tieslietu ministrija UK KP fondu uzraudzības komiteja VAS Valsts akciju sabiedrība VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Vietējās nodarbinātības iniciatīvas VIAA VIIS Vietējo struktūru iesaistīšana ar nodarbinātību saistītu rīcībpolitiku izstrādē, vadīšanā un ieviešanā1 Valsts izglītības attīstības aģentūra Valsts izglītības informācijas sistēma VISC Valsts Izglītības satura centrs Vispārējā regula Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Padomes regulu (EK) Nr.1083/2006 VPD Valsts probācijas dienests VM Veselības ministrija VSAC Valsts sociālās aprūpes centrs VK Valsts kanceleja VKP Vides konsultatīvā padome ZM Zemkopības ministrija ZTAI Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.
  59. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.
  60. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
  61. Ieguldījums stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā 1.
  62. Darbības programmas stratēģija ieguldījumam Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei Ieguldījumu stratēģija

(1)DP ieguldījumu stratēģijas izklāsts tiek veidots uz PL ieguldījumu stratēģijas pamata, balstoties uz PL sniegto analīzi un piedāvātājiem risinājumiem. DP sniedz detalizētāku pamatojumu un piedāvāto risinājumu aprakstu, nodrošinot skaidrāku loģisko saikni starp Latvijas izaicinājumiem un KP fondu ietvaros finansējamām darbībām.
(2)Balstoties uz PL analizētiem konkurētspējas attīstību kavējošiem faktoriem, DP ietvaros tiek izvirzītas šādas vispārējas KP fondu attīstības prioritātes: 1) tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības, inovāciju, pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana; 2) ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra; 3) ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana; 4) augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā; 5) kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma; 6) līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība. Tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības, inovāciju, pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana
(3)Salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, Latvijā ir uz pusi mazāks inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvars. Tas liecina, ka esošajā inovāciju sistēmā ir būtiskas nepilnības. Inovāciju sistēmas nepilnības (RIS3): 1) pašreizējais biznesa modelis ir vāji orientēts uz inovāciju (ekonomiskās priekšrocības balstās uz lēto darbaspēku un dabas resursu izmantošanu); 2) zema produktivitāte un vājš inovācijas sniegums; 3) mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā; 4) nepietiekama zinātnes un pētniecības kapacitāte (pārāk mazs zinātnē nodarbināto skaits un nepietiekama atjaunotne; fragmentēta zināšanu bāze); 5) pašreizējā izglītības sistēma nenodrošina atbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu; 6) pārāk zems finansējums zinātnei un pētniecībai; 7) vāja sadarbība starp uzņēmējdarbības sektoru un zinātni; 8) reģionāli monocentriska attīstība.
(4)Papildus Eiropas Komisijas Inovācijas savienības rezultātu pārskatā
(2013)uzsvērts, ka Latvijas inovācijas sistēmas attīstību kavē vājais zinātniskais sniegums; to mēra kā zinātniskās publikācijas to 10% publikāciju skaitā, kuras ir visvairāk citētas, un Latvijas rādītājs ir tikai 4%, kas ir ievērojami mazāk par vidējo ES rādītāju. 2012.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, Latvijas starptautisko zinātnisko publikāciju skaits ir pieaudzis par 399 un sasniedzis 1 247 publikācijas, no kurām 1 188 ir citējamas. Tomēr joprojām Latvijas zinātnieku publikāciju skaits ir zems. Laika periodā no 2003.-2012.gadam Scopus datu bāzē atrodamas 7 232 publikācijas, salīdzinājumā ar kaimiņvalsti Igauniju, kur 2003.-2012.gadu periodā Scopus datu bāzē ir atrodamas 14 791 publikācijas, no tām 2012.gadā - 2 211 publikācijas, un Lietuvu, kura 2003.-2012.gadā Scopus datu bāzē atrodamas 20 552 publikācijas, no tām - 2 708 publicētas 2012.gadā.
(5)RIS3 uzsvērts, ka Latvijas straujākas attīstības iespējas ir ierobežotas, jo nav plašas un dziļas zināšanu bāzes visās pamata zinātņu nozarēs un atbilstoša un zinoša cilvēkkapitāla. Bez atbilstoša cilvēkkapitāla Latvija nevar veidot un uzturēt mūsdienīgu zināšanu ekonomiku. Cilvēkkapitāla trūkums valstī ne vien kavē jaunu zināšanu veidošanos, bet arī neļauj efektīvi pielietot lielāko daļu jauno zināšanu, kas radītas citviet pasaulē. Bez zināšanu absorbcijas spējas valstij pastāv risks nonākt ekonomikas lejupslīdes spirālē, tādēļ ir nepieciešama valsts iejaukšanās.
(6)Inovācijas sistēmas nepilnības liecina, ka Latvijas ekonomikā dominē sistēmiskie tirgus izaicinājumi. Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu strauja, sabalansēta un noturīga pret ārējiem satricinājumiem, jāīsteno ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm un iedzīvotāju labklājības pieaugumam, ko var panākt, palielinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju, kas balstīta uz inovāciju.
(7)Sistēmisko tirgus izaicinājumu novēršanai RIS3 ietvaros ir noteikti šādi tautsaimniecības transformācijas virzieni: 1) ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs; 2) izaugsmes nozares, kurās eksistē produkti vai pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību vai ir iespējams tādus radīt; 3) nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā.
(8)Lai īstenotu tautsaimniecības transformāciju un ieviestu RIS3 izvirzītās prioritātes, KP fondu investīcijas tiks virzītas inovāciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī tādas inovāciju sistēmas veidošanai, kas veicina un sniedz atbalstu tehnoloģiskajam progresam tautsaimniecībā (RIS3 mērķis), izstrādājot risinājumus, kas primāri ir vērsti uz inovācijas sistēmas nepilnību un izaicinājumu novēršanu, vienlaikus nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību inovāciju, P&A, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās.
(9)Latvijas situācijā stratēģija inovācijas sekmēšanai prioritāri vērsta uz atbalstu ekonomikas transformācijai, vienlaikus iekļaujot elementus no inovācijas sekmēšanas stratēģijām, kas vērstas uz zinātnes un tehnoloģiju virzītu izaugsmi un virzību uz zināšanām balstītu spēju attīstību2. Tādējādi tiek veidota konceptuāli jauna un kompleksa stratēģija, kas ietver un paredz sabalansētu un papildinošu atbalsta instrumentu kopumu. Vienlaikus jāveicina ne tikai tehnoloģisko inovāciju, bet arī netehnoloģisko inovāciju attīstība.
(10)Izpildot ex-ante nosacījumu Nr.1.1. "ir jābūt Nacionālajai Reformu Programmai atbilstošai Viedās specializācijas stratēģijai, kas veicinātu privātos ieguldījumus pētījumiem un inovācijai, labi funkcionējošas pētniecības un inovācijas sistēmas ietvarā", ZTAI ir ietverta RIS3 - nacionālā ekonomiskās attīstības stratēģija, kas paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu koncentrēšanu zināšanu jomās, kur valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt.
(11)Priekšnoteikums KP fondu investīciju veikšanai 1.tematiskā mērķa ietvaros ir zinātnisko institūciju konsolidācijas īstenošana un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas uzlabošana, kas veikta, pamatojoties uz Zinātnes ārējā izvērtējuma rezultātiem un IZM ziņojumu par Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu līdz 2015.gada 1.jūlijam3. Tādējādi tiks novērsta turpmāka P&A finansējuma fragmentēšana un nodrošināta KP ieguldījumu mērķtiecīga koncentrēšana atbilstoši RIS3 noteiktajam.
(12)RIS3 paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa reģiona uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi.
(13)RIS3 uzdevums ir nodrošināt attīstības prioritāšu izvirzīšanu un regulāru pārskatīšanu, atvērtā, pārskatāmā procesā, kurā tiks iesaistīts zinātnes, augstākās izglītības, tautsaimniecības un valsts pārvaldes sektors un kas balstās uz uzņēmējdarbības atklājumu principiem, un investīciju mērķtiecīgu koncentrēšanu, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēli un monitoringa sistēmas izveidi, kas vērsti uz Latvijas konkurētspējas stiprināšanu reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī.
(14)RIS3 mērķu sasniegšanai indikatīvi noteikti šādi galvenie atbalsta virzieni un instrumenti: 1) izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības, inovācijas un uzņēmējdarbības integrācija (sadarbības un pārneses sistēmas inovācijas jomā stiprināšana); 2) nozaru inovācijas kapacitātes stiprināšana (inovācijas pieprasījuma stiprināšana); 3) zinātnes, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas kapacitātes un atdeves palielināšana (zināšanu kapacitātes un inovācijas piedāvājuma stiprināšana); 4) nozaru izaugsmes, eksportspējas un iekļaušanās globālajās vērtību ķēdēs sekmēšana; 5) izglītības sistēmas pilnveidošana darba tirgus disproporciju mazināšanai; 6) atbalsts publisko datu atkalizmantošanas pieauguma nodrošināšanai; 7) līdzsvarotas teritoriju attīstības veicināšana, radot priekšnosacījumus teritoriju attīstības potenciāla un resursu pilnvērtīgākai izmantošanai.
(15)ES padomes 2013. un 2014.gada rekomendācija nosaka nepieciešamību izstrādāt un īstenot efektīvu P&I politiku. Minētās rekomendācijas ieviešanai plānots īstenot šādas darbības: 1) pētniecības sistēmas stiprināšana, konsolidējot zinātniskās institūcijas galvenokārt ap zināšanu centriem, 2) zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla attīstīšana zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības, ieviešot RIS3 un īstenojot ZTAI, 3) nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību P&A&I, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās, kā arī 4) RIS3 ietvaros izvirzīto attīstības prioritāšu regulāra pārskatīšana, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēle un monitoringa sistēmas izveide, kas vērsti uz Latvijas konkurētspējas stiprināšanu reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī.
(16)Lai risinātu iepriekšminētās identificētās problēmas, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Tautsaimniecības ražīguma, inovāciju un pētniecības, un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana, tam paredzot investīcijas 1., 2., 3. un 11.tematiskā mērķa (1., 2., 3. prioritārā virziena) ietvaros.
(17)Tāpat KP fondu investīcijas tiks novirzītas, lai risinātu arī citus inovāciju sistēmas ietvaros identificētos galvenos izaicinājumus.
(18)Lai stiprinātu jau esošo MVK bāzi un radītu jaunus MVK, plānots izveidot finanšu instrumentu klāstu atbilstoši ex-ante izvērtējumam, kur MVK nav optimāla pieeja finansējumam.
(19)KP fondu investīcijas plānotas apstrādes rūpniecības saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām atbilstošas industriālās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai, tādējādi veicinot apstrādes rūpniecības attīstību, tās produktivitātes pieaugumu un īpatsvaru Latvijas IKP. Atbalsta apjoms industriālās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai 3.tematiskā mērķa ietvaros tiks analizēts vidusposma izvērtējuma ietvaros un tiks samazināts, ja netiks sasniegti plānotie rezultāti.
(20)KP fondu investīcijas plānots novirzīt nodarbināto personu apmācībām ar mērķi stiprināt komersantu konkurētspēju, piemēram, nodrošinot apmācības par resursu efektivitāti un efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu.
(21)Ar mērķi uzlabot saimnieciskās darbības vidi specifisks atbalsts paredzēts valsts pārvaldes efektivitātes celšanai un sociālā dialoga attīstībai, lai uzlabotu tiesu efektivitāti un mazinātu korupcijas izplatību. Atbilstoši ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijām, tiesu efektivitāti plānots uzlabot, nodrošinot KP finansējumu pētījumu veikšanai, lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu politikas attīstības virzienu definēšanu un tālāku ieviešanu, tāpat atbalsts paredzēts specifisku kvalifikācijas pilnveides programmu īstenošanai tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. KP fondu investīcijas tiks novirzītas atbilstošo valsts iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšanai par korupcijas apkarošanu un novēršanu.
(22)Tā kā RIS3 ietvaros IKT ir identificēta kā nozare ar nozīmīgu horizontālo ietekmi uz tautsaimniecību, proti, tā ir nozare, kas veido pamatu jauno - uz inovācijām balstīto-salīdzinošo priekšrocību attīstīšanai, KP fondu investīcijas plānots novirzīt elektronisko sakaru infrastruktūras nodrošināšanai lauku teritorijās, kā arī publiskās pārvaldes datu apmaiņas, datu publicēšanas un uzturēšanas infrastruktūrā un datu pieejamībā un to izmantošanas iespēju nodrošināšanā, tādējādi nodrošinot, ka IKT nozares jaunajās iespējas un risinājumi sniedz lielāku ieguldījumu citu nozaru attīstībā, būtiski paaugstinot to darba efektivitāti (IKT izglītības un e-prasmju attīstība, plaši pieejama piekļuve internetam, moderna un efektīva publiskā pārvalde, e-pakalpojumu un digitālā satura attīstība, pārrobežu sadarbība digitālā vienotā tirgus attīstībai, kā arī IKT pētniecības un inovācijas, uzticēšanās un drošības veicināšana).
(23)Ir jānodrošina, ka ESI fondu atbalsts nerada būtisku ietekmi uz darba vietu zudumu, ja tas tiek sniegts lielajiem uzņēmumiem, to esošajās atrašanās vietās ES. Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra
(24)Autoceļu infrastruktūras kritiskais stāvoklis, ko negatīvi ietekmēja arī krīzes laikā veiktā valsts budžeta konsolidācija, ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību, jo ierobežo iedzīvotāju piekļuvi nodarbinātības, izglītības, sociāliem un veselības pakalpojumiem, kas vēl vairāk pasliktina demogrāfisko situāciju reģionos, kā arī ierobežo transporta un loģistikas sektora izaugsmi.
(25)Ņemot vērā, ka transporta un loģistikas nozares pienesums IKP ir 10% un tajā tiek nodarbināti 9% strādājošo, sliktais valsts ceļu stāvoklis un nepietiekamā dzelzceļa tīkla caurlaidība ierobežo ekonomikas tālāko attīstību.
(26)Saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, Latvija ir spējusi izmantot tās ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības un noturēt savas līderpozīcijas starp Baltijas valstīm tranzīta kravu pārvadājumu un ostu apgrozījuma jomā.
(27)Taču, neraugoties uz uzlabojumiem ceļu satiksmes drošības jomā, Latvijā bojā gājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem joprojām ir 1,6 reizes augstāks nekā vidēji ES.
(28)Latviju raksturo sliktākā autoceļu stāvokļa kvalitāte Austrumeiropā, kas ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī tranzīta attīstību kavējošiem faktoriem. Tāpat sliktā ceļu kvalitāte būtiski sadārdzina autotransporta ekspluatācijas izmaksas.
(29)Uzlabota transporta infrastruktūra ir līdzsvarotas ekonomiskas izaugsmes priekšnosacījums, jo tā var pozitīvi ietekmēt gan ražošanu, gan sasniedzamību dažādos attālumos (līmeņos) un līdz ar to arī nevienlīdzības samazināšanu.
(30)Lai nodrošinātu starptautiska līmeņa efektīvu mobilitāti, ir nepieciešami uzlabojumi TEN-T tīkla infrastruktūrā gan autoceļos, gan dzelzceļa tīklos, un jānodrošina pilsētu savienojumi ar TEN-T tīklu. Tāpat ir būtiski nostiprināt Latvijas lielo ostu pieejamību un to darbības ietekmes uz vidi mazināšanu.
(31)Latvijas dzelzceļa tīklu raksturo zems elektrifikācijas īpatsvars un augsts esošās sistēmas nolietojums, kas sadārdzina pārvadājumus un negatīvi ietekmē vidi.
(32)Pilsētu centri ir noslogoti ar tranzītkravu pārvadājumiem, kas piesārņo pilsētvidi.
(33)Pieaugot pasažieru un kravu apgrozījumam Rīgas lidostā, pieaug gaisa satiksmes negatīvā ietekme uz vidi.
(34)Ņemot vērā aprakstītos izaicinājumus, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra tam paredzot investīcijas 7. tematiskā mērķa (6.prioritārā virziena) ietvaros.
(35)KP fondu investīcijas transporta nozarē ir balstītas Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, kas atspoguļo Latvijas redzējumu par konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, komodālu transporta sistēmu, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus.
(36)KP fondu investīcijas transporta infrastruktūrā tiks koncentrētas uz ilgtspējīgu transportu un ierobežojumu novēršanu svarīgākajos infrastruktūras savienojumos atbilstoši Transporta attīstības pamatnostādnēm. Lielākais investīciju apjoms tiks novirzīts TEN-T tīkla savienojumu uzlabojumiem.
(37)Elektrificējot un modernizējot galvenās dzelzceļa līnijas, tiks samazinātas dzelzceļa koridora kopējās izmaksas, paaugstināta konkurētspēja, piesaistītas papildu kravas, samazinātas ārējās izmaksas un slodze videi, nodrošināta atbilstība ES transporta politikai un ilgtermiņa mērķiem.
(38)Tāpat investīcijas plānotas TEN-T autoceļu infrastruktūrā ar mērķi samazināt ceļu posmus, ko var raksturot kā sliktas vai ļoti sliktas kvalitātes, tādējādi uzlabojot Baltijas jūras reģiona līmeņa mobilitāti.
(39)KP fondu investīcijas plānots novirzīt pilsētu savienojumiem ar TEN-T tīkliem, lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un izveidotu alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes plūsmām un samazinot piesārņojumu pilsētās.
(40)Būtisku KP fondu finansējuma daļu plānots novirzīt reģionālo ceļu rekonstrukcijai, kas paredz pastiprinātus KP fondu ieguldījumus perioda sākumā. Plānošanas perioda otrajā pusē tie pakāpeniski tiks aizstāti ar valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi nodrošinot KP fondu investīciju ilgtspēju. Ņemot vērā ierobežotos resursus, ieguldījumu koncentrēšana notiks nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros (9+21 modelis)4 ar mērķi radīt sinerģijas ar citām ESI fondu investīcijām, kas vērstas uz reģionu attīstību. Attiecīgi, rekonstruējamo valsts reģionālo autoceļu posmi ir noteikti, ievērojot reģionālās attīstības plānošanas 9+21 modeli un ņemot vērā: 1) autoceļu posmu tehnisko stāvokli; 2) satiksmes intensitātes uzskaites datus, vienlaikus modelējot iespējamo satiksmes intensitātes pieaugumu līdz 2020.gadam; 3) pakalpojumu sniedzēju (medicīniskās iestādes, izglītības iestādes, pasts, patēriņa preču tirdzniecība u.c.) izvietojumu; 4) sinerģiju ar citiem SAM; 5) komercdarbības attīstības iespējas.
(41)Multimodālas transporta sistēmas attīstībai ES ārējās konkurences kontekstā nepieciešamas arī investīcijas lielajās ostās drošības līmeņa uzlabošanai un uzlabojumiem transporta tīkla sasaistei ar ostu teritorijām. Tāpat KP fondu investīcijas plānotas vides aizsardzības pasākumiem starptautiskajā lidostā "Rīga". Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana
(42)Atbilstoši PL stratēģijai un izaugsmes potenciāla analīzei būtiska ir ES padomes 2013.gadaun 2014.gada rekomendāciju ieviešana attiecībā uz enerģētiku un energoefektivitāti. Vienlaikus tiek paredzēts 2016.gadā pārskatīt KP fondu ietvaros plānotos pasākumus atbilstoši PL 101.rindkopā minētajam.
(43)RIS3 identificē energoefektivitāti un AER izmantošanu kā nozari ar nozīmīgu horizontālu ietekmi uz jaunu tautsaimniecības priekšrocību veidošanu. Zems energoefektivitātes līmenis rada gan enerģētiskās drošības, gan ilgtspējas, gan konkurētspējas riskus, savukārt šī līmeņa paaugstināšana ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais risku samazināšanas veids, vienlaikus radot papildu darbavietas un veicinot izaugsmi.
(44)Lielākais potenciāls ar valsts īstenojamiem atbalsta instrumentiem enerģijas ietaupījumam pastāv ēku siltumapgādes, transporta un rūpniecības sektorā. Latvijā ir augsts tautsaimniecības energointensitātes līmenis (enerģijas patēriņš pret IKP, izteikts kg naftas ekvivalentā uz tūkst. EUR). 2011.gadā energointensitātes līmenis bija 323,3 kg naftas ekvivalenta uz tūkst. EUR jeb 2,2 reizes augstāks nekā vidēji ES. Laika periodā no 2004. līdz 2011.gadam enerģijas patēriņš uz saražotas produkcijas vienību samazinājās par 13,7% (ES vidēji - par 14%).
(45)Latviju raksturo augsta blīvi apdzīvoto vietu siltumapgādes centralizācijas pakāpe, vienlaikus daļa no centralizētajām siltumapgādes sistēmām ir novecojušas. Tāpat arī dzīvojamo māju fondam ir ļoti zema energoefektivitāte. Daudzviet tiek izmantotas zemas energoefektivitātes un videi nedraudzīgas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, un nepietiekami tiek izmantoti AER.
(46)Papildus kā izaicinājums identificēts pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā.
(47)Vides acquis mērķu sasniegšanai jāturpina attīstīt dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, kā arī paplašināt atkritumu pārstrādes iespējas Latvijā.5
(48)Neraugoties uz ievērojamiem līdzšinējiem ieguldījumiem, atsevišķās teritorijās joprojām netiek pilnībā nodrošināta ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem atbilstoši ES direktīvu prasībām, kas palielina vides piesārņojuma risku. Novecojušajiem ūdensapgādes tīkliem raksturīgi lieli ūdens zudumi, kuru dēļ ūdens resursi netiek izmantoti ilgtspējīgi.
(49)Klimata pārmaiņu iespaidā pieaug jūras uzplūdu radīto plūdu ietekme uz Latvijas jūras krastu un lielo upju grīvām, skarot tuvumā esošās pilsētas. Plūdu rezultātā ir apdraudēta iedzīvotāju drošība, kā arī rodas zaudējumi lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.
(50)Atbilstoši ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.-2012.gadā ir konstatēts, ka tikai 13% biotopu un 28% sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, kas liecina par būtisku antropogēno slodzi uz dabas resursiem. Vides monitoringam nav atbilstoša tehniskā nodrošinājuma, lai īstenotu vides uzraudzību atbilstoši ES direktīvu prasībām.
(51)Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam6 norādīts, ka Latvijas bagātais dabas un kultūras mantojums šobrīd ir saimnieciskajai darbībai un reģionu attīstībai nepietiekami novērtēts resurss. Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2013.-2019.gadam kā vienu no rīcības virzieniem attīstības centru attīstībā iezīmē degradētu agrāko industriālo teritoriju sakārtošanu un attīstību. Daudzviet šādas Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas ir pamestas, turpina degradēt pilsētas vidi un netiek produktīvi izmantotas. Veicot investīcijas reģionu izaugsmē, šādu teritoriju sakārtošanai būtu jādod priekšroka pār investīcijām jaunas infrastruktūras un industriālo teritoriju attīstībā. Viena no Padomju Savienības industriālās rūpniecības ietekmētajām teritorijām atrodas Pierīgā, Inčukalna novadā, kur atrodas dažas no visvairāk piesārņotajām vietām ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Ir jāveic šo vēsturiski piesārņoto vietu sanācija, lai nepieļautu turpmāku teritorijas degradāciju un pazemes ūdeņu piesārņošanu ar bīstamiem ķīmisko vielu savienojumiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)
(52)Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana, tam paredzot investīcijas 4., 5. un 6. tematiskā mērķa (4. un 5.prioritārā virziena) ietvaros.
(53)Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieeju ekonomikas attīstībai, tiks nodrošināta multidisciplināra pieeja. KP fondu investīcijas ir vērstas uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu un esošo dabas vērtību saglabāšanu - atkritumu pārstrāde, ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Tāpat daļu KP fondu transporta investīciju plānots novirzīt uz pasākumiem ar tiešu pozitīvi ietekmi uz vidi - videi draudzīgs sabiedriskais transports un elektrotransports. Papildus DP ietvaros tiks atbalstīta jaunu resursus taupošu inovatīvu tehnoloģiju izstrāde, kā arī energoefektivitātes un AER īpatsvaru palielinoši pasākumi.
(54)Investīcijas energoefektivitātes pasākumos plānots veikt saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 noteikto, un ieguldījumus koncentrēt uz jomām, kurās ir lielākais ekonomiskais un tehniskais potenciāls panākt enerģijas patēriņa samazinājumu, proti, dzīvojamo ēku, publisko ēku un siltumapgādes sistēmu, kā arī apstrādes rūpniecības komersantu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku šo pasākumu ietekmi uz stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto AER mērķi, tiks atbalstīta arī pāreja uz AER izmantošanu ēkās un centralizētajā siltumapgādē. Papildu atbalsts plānots pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumiem, kas balstīts uz pašvaldību integrētām attīstības programmām.
(55)Tā kā viens no lielākajiem enerģijas galapatērētājiem ir transporta nozare, investīcijas plānots novirzīt elektrotransportlīdzekļu tirgus izveides veicināšanai un videi draudzīga sabiedriskā transporta modernizācijai, balstoties uz Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktajiem principiem un stratēģiju.
(56)Lai stiprinātu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, investīcijas plānots koncentrēt uz vides acquis izpildi attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas izveidi, atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi, kā arī bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoma samazināšanu apglabājamos atkritumos.
(57)Lai mazinātu vides riskus no nesavāktiem notekūdeņiem un uzlabotu dzeramā ūdens apgādes sistēmu, KP fondu investīcijas plānots veikt aglomerācijās ar CE virs 2000, kurās centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība nav visiem nodrošināta, kā arī apdzīvotās vietās ar CE zem 2000, kur notekūdeņi tiek nopludināti riska ūdens objektos. Uzsvars tiks likts uz faktisko pieslēgumu un to pieejamības nodrošināšanu.
(58)Pieaugot plūdu riskiem klimata pārmaiņu rezultātā, KP fondu investīcijas plānots novirzīt pasākumiem, kas mazinās jūras krastu eroziju un plūdu apdraudējumu. Vietās, kur jāizbūvē jaunas vai jāpaplašina esošās hidrotehniskās būves, prioritāri būs zaļās infrastruktūras risinājumi, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu risinājumu. Tāpat atbalsts tiks sniegts meliorācijas sistēmu un hidrobūvju renovācijai lauku teritorijās, lai nodrošinātu efektīvu zemes resursu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
(59)Latvija atrodas humīdajā klimatiskajā zonā (pārmitrājā) un ņemot vērā reljefa īpatnības, hidroloģisko režīmu un meteoroloģiskos apstākļus, iespējama netieša ietekme uz zonām, kas var ietekmēt Natura 2000, tāpēc plūdu risku novēršanas pasākumu ietvaros rekonstrukciju vai renovāciju neatbalstīs Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumos un dabas parka režīmu zonās (izņemot gadījumu, ja rekonstrukciju vai renovāciju paredz īpaši Natura 2000 teritorijas vai aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns), un mikroliegumos.
(60)Lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mazinātu antropogēno slodzi, KP fondu investīcijas plānots novirzīt darbībām, kas veicina īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu un ekosistēmu atjaunošanu, pilnveidojot antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru Natura 2000 teritorijās. Tāpat atbalsts plānots vides monitoringa un kontroles funkciju nodrošināšanai.
(61)Veicot KP fondu investīcijas, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētajām attīstības stratēģijām, plānots rast jaunas funkcijas šobrīd nepietiekoši izmantotiem starptautiskas nozīmes dabas un kultūras objektiem, kas kalpos par pamatu saimnieciskās darbības aktivizēšanai un pakalpojumu dažādošanai konkrētās teritorijās, kas tajās veicinās nodarbinātību. Investīcijas ir plānotas degradēto teritoriju reģenerācijas un revitalizācijas pasākumiem, veicot ieguldījumus nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstībā. Tādējādi sinerģijā ar pilsētas attīstības plānā paredzētām papildinošām aktivitātēm pieguļošajās teritorijās saimnieciskās darbības un sociālās iekļaušanas pasākumiem plānots revitalizēt konkrētās teritorijas. Augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā
(62)Lai gan Latvijas bezdarba rādītāji ir pietuvinājušies ES vidējiem rādītājiem, valstī joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū un ilgtermiņa bezdarbs.
(63)Ienākumu nevienlīdzība, nabadzība un sociālā atstumtība, kas ir pastāvoša problēma jau daudzus gadus, ir šķērslis gan tautas attīstībai, gan ekonomikas attīstībai, t.sk. produktivitātes pieaugumam. Proti, nabadzības dēļ indivīds nespēj piekļūt nepieciešamajiem resursiem un pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem, kas savukārt ierobežo un kavē veiksmīgu integrāciju darba tirgū. Latvijā reģistrēti vieni no augstākajiem bērnu nabadzības rādītājiem ES, un bērnu nabadzība korelē ar vecāku zemu izglītības līmeni.
(64)Reģistrēto bezdarbu 2012.gada beigās raksturoja virkne rādītāju7, kas norāda uz mērķtiecīga atbalsta nepieciešamību ilgstošajiem bezdarbniekiem, personām ar zemu vai neaktuālu prasmju un kvalifikācijas līmeni, gados vecākiem darba meklētajiem, kā arī citām sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām. Jauniešu bezdarba līmenis 2012.gadā pārsniedza ES vidējo līmeni, it īpaši 15-19 gadu vecuma grupā (58,8%).
(65)Analizējot nabadzības cēloņus, konstatēts, ka cilvēku pakļautību nabadzības riskam ietekmē arī slikts fiziskās un garīgās veselības stāvoklis, kas ir pamats darbaspējīgo cilvēku nokļūšanai ekonomiski neaktīvo cilvēku vidū un priekšlaicīgai mirstībai. Atbilstoši statistikas datiem, 70% no jaunreģistrētajām personām ar invaliditāti Latvijā nestrādā, bet priekšlaicīga mirstība ir viena no augstākajām ES.
(66)Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus, tiek noteikta attīstības prioritāte Augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā, tam paredzot investīcijas 8. un 9.tematiskā mērķa (7. un 9.prioritārā virziena) ietvaros.
(67)KP fondu atbalstu plānots koncentrēt uz aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumiem, institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pasākumu nodrošināšanu un veselības pakalpojumu pieejamību, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES Padomes
  1. un 2014.gada rekomendāciju par aktīviem darba tirgus pasākumiem un jauniešu bezdarba mazināšanu īstenošanā, tostarp ieviešot Jauniešu garantijas un izmantojot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.
  2. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
(68)Ar KP fondu palīdzību plānots atbalstīt aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumus, t.sk. jauniešu bezdarba problēmas risināšanai, apmācībām un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, darbavietu kvalitātes uzlabošanu un darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanu. Vienlaikus KP fondu finansējumu plānots izmantot atbalsta pasākumiem, kas veicinās gados vecāku cilvēku, neaktīvo un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (t.sk. personu ar invaliditāti) iekļaušanos darba tirgū. Tāpat atbalsts tiks sniegts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības dzīvesvietā un bērnu aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un veselības veicināšanas pasākumu īstenošanai, veselības tīklu attīstībai un deinstitucionalizācijas īstenošanai, vardarbības prevencijai, sociālā darba pilnveidei, dažādu etnisko grupu, t.sk. romu tautības pārstāvju integrācijai, kā arī diskriminācijas novēršanas pasākumiem. Papildus minētajam, KP finansējumu plānots izmantot uz ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializāciju vērstu pasākumu īstenošanai, kā arī atbalsta (mentoringa) sistēmas veidošanai šai sociālās atstumtības riska grupai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
(69)Būtiskas investīcijas plānots novirzīt veselības aprūpes sistēmai ar mērķi nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riska grupām8, kā arī ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai ar mērķi uzlabot teritoriāli sabalansētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību9. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86) Kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma
(70)Saskaņā ar RIS3, lai attīstītu inovācijas kapacitāti Latvijā, ir jānodrošina moderna un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstoša izglītības sistēma, t.sk. pētniecībā balstīta augstākā izglītība, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un RIS3 prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības līmeņos. Prioritāri jāattīsta zināšanu bāze un cilvēkkapitāls zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā.
(71)Latvijā absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās ir viens no zemākajiem Eiropā (15,7% 2011.g., Eurostat). Lai attīstītu inovāciju kapacitāti un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu cilvēkkapitālu, jāpalielina skolēnu motivācija un interese par dabaszinātnēm, vienlaikus paaugstinot sasniegumu līmeni, nodrošinot kompleksu un savstarpēji papildinošu atbalstu visos izglītības līmeņos, tajā skaitā pilnveidojot izglītības saturu un tā organizāciju.
(72)AII tīkls ir par plašu pašreizējai demogrāfiskajai situācijai. Šī iemesla dēļ ir spēcīga institūciju konkurence, zemas iestāšanās prasības AII un nepietiekama akadēmisko resursu sadale.
(73)Latvijas augstākās izglītības sistēma ir fragmentēta, vērojama studiju programmu dublēšanās un sadrumstalotība. Augstākā līmeņa studiju programmas - maģistratūra un doktorantūra - nav pietiekami produktīva vide pētniecībai, sagatavoto zinātņu doktoru skaits ir neliels, it īpaši dabas un inženierzinātnēs, un studējošo skaits šajās nozarēs joprojām nav pietiekams Latvijas izaugsmes vajadzībām. Latvijas augstākās izglītības studiju un pētniecības vide nav pietiekami atvērta starptautiskajai sadarbībai. Laboratoriju un pētniecības aprīkojums un IKT risinājumi AII augstākā līmeņa studiju programmu kvalitatīvai nodrošināšanai joprojām neatbilst Eiropas standartiem.
(74)Vispārējās izglītības iestāžu tīkls ir sadrumstalots, kas nenodrošina visiem izglītojamajiem pieeju kvalitatīvai vispārējai izglītībai. Padarot iestāžu tīklu efektīvāku, rodas iespēja optimāli izmantot pedagoģiskos un infrastruktūras resursus un nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai.
(75)Globalizācijas, IT attīstības un vērtību plurālisma apstākļos skolēniem nepieciešamas kompetences, lai orientētos mūsdienu pasaulē, ko raksturo nemitīgas pārmaiņas. Lai veicinātu indivīda izpratnes veidošanos un prasmju attīstību, kas ietver spēju patstāvīgi rīkoties ārpus mācību priekšmeta robežām, risinot problēmas dažādās dzīves situācijās un kontekstos, ir nepieciešama kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešana mācību procesā.
(76)Darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus pieprasījumam ir viens no būtiskākajiem strukturālā darbaspēka deficīta un bezdarba veidošanās iemesliem. Saimnieciskās darbības veicēju apsekojumu rezultāti liecina, ka atbilstoši kvalificēta darbaspēka trūkums arvien spēcīgāk ietekmē ražošanas attīstības iespējas. Izteiktākas neatbilstības ir vērojamas vidējās kvalifikācijas profesijās, galvenokārt darbaspēka piedāvājuma samazināšanās dēļ.
(77)Iedzīvotāju skaits, kas iesaistās mūžizglītībā, un nodarbināto skaits, kas pilnveido profesionālo kompetenci tālākizglītībā, joprojām ir neliels. Saskaņā ar darba devēju aptaujām jauniešu profesionālajā izglītībā iegūtās prasmes neatbilst darba tirgus vajadzībām. Profesionālās izglītības pievilcību negatīvi ietekmē tas, ka daļā profesionālās izglītības iestāžu mācību vide joprojām neatbilst mūsdienu prasībām un vērojams salīdzinoši zems profesionālās izglītības prestižs, tādēļ lielāka daļa pamatskolas beidzēju izvēlas turpināt mācības vispārējās vidējās izglītības iestādēs, nevis profesionālās izglītības iestādēs.
(78)Lai risinātu iepriekšminētās problēmas, DP ietvaros izvirzīta vispārējā attīstības prioritāte Kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma, tam paredzot investīcijas 10. tematiskā (8.prioritārā virziena) ietvaros.
(79)KP fondu investīcijas tiks īstenotas saskaņā ar 2014.-2020. gada Izglītības attīstības pamatnostādnēm un vērstas uz augstākās, vispārējās, profesionālās izglītības un pieaugušo izglītības uzlabošanu, ievērojot RIS3 definētos mērķus un uzdevumus.
(80)Atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-
  1. gadam un ievērojot ES padomes
  2. un 2014.gada rekomendāciju par augstākās izglītības reformām, IZM turpinās īstenot uzsāktās reformas augstākās izglītības jomā, lai sasniegtu galveno mērķi - nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem.
(81)KP fondu investīcijas tiks novirzītas augstākās izglītības iestāžu stratēģiskās specializācijas stiprināšanai. Atbalsts plānots teritoriāli koncentrētas STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju un zinātniskā darba infrastruktūras attīstībai, t.sk. pirmā līmeņa STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, profesionālās augstākās izglītības programmu attīstībai koledžās. Sinerģijā ar iepriekš minētajām investīcijām, lai stiprinātu augstākās izglītības iestāžu stratēģisko specializāciju, plānots KP fondu ieguldījums 1) studiju programmu attīstībā, vienlaikus mazinot to kopējo skaitu un veicinot starptautisko konkurētspēju, 2) augstākās izglītības iestāžu institucionālās un akadēmiskās kapacitātes stiprināšanā, tajā skaitā koledžās. Augstākās izglītības iestāžu labākai pārvaldībai un starptautiskai konkurētspējai plānots atbalsts nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un kapacitātes stiprināšanai ar mērķi iekļūt EQAR.
(82)KP fondu investīcijas paredzētas kompleksam atbalstam vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, uzlabojot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, t.sk. atbalstot dabas zinātņu kabinetu aprīkošanu un inovatīvu IKT risinājumu ieviešanu mācību procesā.
(83)KP fondu atbalsts plānots uz kompetencēm balstīta vispārējās izglītības mācību satura un metodikas izstrādei, aprobācijai un ieviešanai, karjeras izglītības un karjeras attīstības atbalstam, izglītojamo iekļaujošas un kompetenču un prasmju attīstošas izglītības attīstībai, kā arī minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamā atbalsta personāla un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.
(84)Lai mazinātu priekšlaicīgas mācību pamešanas risku, jo īpaši trūcīgiem un maznodrošinātiem, un palielinātu NEET bērnu un jauniešu integrāciju izglītībā, apmācībās vai nodarbinātībā, KP fondu investīcijas plānots novirzīt preventīvu, intervences un kompensējošu pasākumu īstenošanai, tajā skaitā sniedzot ieguldījumu ES Padomes 2013.gada rekomendācijas par bērnu nabadzības mazināšanu ieviešanā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)
(85)Profesionālās izglītības jomā KP fondu investīcijas paredzēts novirzīt profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai, nodrošinot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību, kā arī darba vidē un praksē balstītu mācību attīstību profesionālajā izglītībā, profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbības stiprināšanai, kā arī profesionālās izglītības personāla kompetences paaugstināšanai un mācību satura un līdzekļu pilnveidei.
(86)Pieaugušo izglītības jomā atbalsts tiks sniegts nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidei un kvalifikācijas ieguvei atbilstoši mainīgajiem darba tirgus apstākļiem, lai mazinātu darba tirgus disproporcijas, t.sk. paredzot atbalstu nodarbinātajiem ar zemu izglītības līmeni. Līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība
(87)Latvijas reģionos vērojamas lielas atšķirības teritoriju attīstības rādītājos, un īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā. Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, īpaši austrumu pierobežā un pašvaldībās. Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas. Kopš 2007. gada iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai atsevišķās Pierīgas pašvaldībās. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam secināts, ka līdzšinējie reģionālās politikas pasākumi nav bijuši pietiekami veiksmīgi šo izaicinājumu risināšanā. Arī RIS3 līdzsvarota teritoriālā attīstība noteikta par vienu no attīstības prioritātēm, tādējādi skaidri norādot, ka reģionālā politika nav uzskatāma par resursu pārdales politiku, bet gan par būtisku ilgtspējīgas un gudras valsts ekonomikas attīstības elementu.
(88)DP plānotie ieguldījumi teritorijās ir balstīti uz Latvijas reģionālās attīstības stratēģiju, kas noteikta Stratēģijā "Latvija 2030", NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam. Latvijas reģionālā politika līdz 2020.gadam ir vērsta uz to, lai aktivizētu vietējās varas spēju pašai ietekmēt savas teritorijas attīstību, balstoties uz attiecīgām politikas nozaru pamatnostādnēm, pašvaldību attīstības programmām, specializācijas stratēģijām un teritorijas resursu potenciālu. Reģionālajā politikā tiek noteiktas jaunas mērķteritorijas jeb teritoriālais fokuss, plašāka teritoriālās pieejas izmantošana investīciju sniegšanā, tematiska koncentrēšanās reģionālās attīstības veicināšanā ar uzsvaru uz saimnieciskās darbības aktivitātes stimulēšanu teritorijās, kā arī uzsvars uz plašu dažādu pušu iesaisti reģionālās politikas mērķu sasniegšanā. Reģionālās politikas ietvaros tiks sniegtas attīstības iespējas ikvienai Latvijas teritorijai, vienlaikus nosakot konkrētu teritoriālu fokusu, lai sniegtais atbalsts būtu mērķtiecīgs un radītu maksimālu atdevi. Būtiskākā loma šajā kontekstā būs starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Tāpēc 2014.-2020.gada plānošanas periodā investīcijas teritorijās tiks balstītas uz vietējā un reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.
(89)Lai nodrošinātu atbalsta pielāgošanu katras teritorijas specifiskajām vajadzībām un investīciju lielāku atdevi teritoriju attīstībai, kā arī, lai teritorijām dotu iespēju izvirzīt savu attīstības stratēģiju un nodrošināt tās īstenošanu, atbalsts infrastruktūras attīstībai nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un to funkcionālajās teritorijās tiks sniegts, pielietojot bottom-up (augšupvērstu) pieeju investīciju plānošanā. Minēto investīciju plānošana un īstenošana balstās uz pašvaldību integrētajām attīstības programmām, kurās tiek sniegts teritorijas attīstības potenciāla izvērtējums un definēti uz pašvaldības attīstību mērķtiecīgi virzīti projekti, kuros ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt funkcionālo saikni starp pilsētām un lauku teritorijām.
(90)Ņemot vērā apdzīvojuma struktūru, ekonomiskās attīstības tendences un reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteikto valsts teritoriālās attīstības modeli (9+21), jāparedz vietējā potenciālā balstīti, ilgtspējīgi un iekļaujoši atbalsta pasākumi gan deviņu nacionālas nozīmes attīstības centru, gan 21 reģionālas nozīmes attīstības centra un to funkcionālo teritoriju attīstībai.
(91)Pilsētvides atbalsta pasākumus ERAF Regulas 7.panta izpratnē Latvijā plānots ieviest deviņos nacionālas nozīmes attīstības centros - Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils, izmantojot ITI ieviešanas mehānismu. Pilsētu teritorijas kopā aizņem 1,1% no valsts teritorijas un tajās dzīvo 51,1% Latvijas iedzīvotāju. Republikas pilsētās darbojas 69,7% no individuālo komersantu un komercsabiedrību kopskaita, tajās reģistrēti 39,6% no bezdarbnieku kopējā skaitā. Pašvaldību budžetā republikas pilsētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos veido 59,6%, bet demogrāfiskās slodzes rādītājs ir vidēji augstāks, nekā valstī kopumā - 553,8 darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā (valstī kopumā - 539,8). Pilsētvides attīstības jautājumi Latvijā nevar tikt skatīti atdalīti no reģionālās attīstības izaicinājumiem kopumā. Pilsētvides atbalsta instrumentiem jābūt virzītiem ne tikai uz vietēju un specifisku problēmu risināšanu, bet arī jāsniedz būtisks ieguldījums līdzsvarotā valsts attīstībā kopumā.
(92)Latvijā pilsētu jeb attīstības centru attīstības jautājumi netiek nodalīti no reģionālās politikas, jo Latvija ir maza valsts, un Latvijas pilsētām ir nozīmīga loma visas valsts teritorijas attīstībā, īpaši līdzsvarotākas teritoriju attīstības veicināšanā. Pakalpojumu un darbavietu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā būtiska loma ir pilsētu un lauku partnerībai.
(93)Plānoto pasākumu rezultātā tiks stiprināta pilsētu spēja būt apkārtējās teritorijas izaugsmes virzītājspēkiem, pilnvērtīgāk izmantojot to attīstības potenciālu, un tiks samazināta nepieciešamība iedzīvotājiem pārcelties no citām pašvaldībām uz Rīgas apkārtni vai citām valstīm augstākas labklājības un plašāku nodarbinātības iespēju dēļ, jo tās būs pieejamas tuvējā attīstības centrā. Rezultātā tiks mazināta turpmāka nesamērīga iedzīvotāju un ekonomiskās darbības koncentrēšanās Rīgas apkārtējās teritorijās. Tādējādi plānotie pasākumi sniegs ieguldījumu gan attīstības centru, gan visas valsts attīstībā.
(94)KP fondu finansētie aktīvie nodarbinātības un sociālo pakalpojumu pasākumi, profesionālās un mūžizglītības pasākumi, kā arī vispārējās izglītības pasākumi un veselības aprūpes pasākumi ir pielāgoti konkrēto reģionu situācijai un darba tirgus vajadzībām. Tāpat investīcijas reģionālo ceļu sakārtošanā vērstas uz līdzsvarotu nacionālo un reģionālo attīstības centru attīstību.
(95)KP fondu atbalsts prioritāro virzienu ietvaros paredzēts nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (9+21), pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumiem, piesārņoto un degradēto teritoriju revitalizācijai un pielāgošanai saimnieciskai darbībai, atbalsts sociālo pakalpojumu veicināšanai, kā arī atbalsts vispārējās izglītības iestāžu attīstībai.
(96)Lai palielinātu Latvijas pilsētu ieguldījumu visas valsts teritorijas attīstībā, samazinātu iedzīvotāju aizplūšanu no pārējiem reģioniem uz Rīgu un tās apkārtējām pašvaldībām, kā arī iedzīvotāju izceļošanu uz citām valstīm, sekmētu pašu pilsētu izaugsmi un risinātu pilsētu attīstību kavējošās problēmas, jāīsteno koordinēts pasākumu kopums, kas risinātu teritoriālās attīstības radītos izaicinājumus, attiecīgi DP ietvaros izvirzīta vispārējā attīstības prioritāte Līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriāla attīstība, indikatīvi paredzot ieguldījumus 3., 4., 6., 9. un 10.tematiskā mērķa (3., 4., 5., 8. un 9. prioritārā virziena) ietvaros.
(97)Liela daļa DP investīciju plānotas, ņemot vērā teritoriālo dimensiju un sasaistē ar integrētajām pašvaldību attīstības programmām, lai nodrošinātu pašvaldību un citu vietējo ieinteresēto pušu plašāku iesaisti un līdzatbildību, kā arī lai sekmētu investīciju savstarpējo sinerģiju un pēc iespējas efektīvāku izlietojumu attiecīgo konstatēto izaicinājumu risināšanā.
(98)Īpaši ir uzsvērta deviņu nacionālas nozīmes attīstības centru - lielo pilsētu - loma un īpašie pilsētu attīstības izaicinājumi, it sevišķi, attiecībā uz ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgas nodarbinātības, vides un dabas resursu ilgtspējīgas vadības, kā arī saimnieciski efektīva, ilgtspējīga un vietējai ekonomikas vajadzībām un attīstības perspektīvām atbilstoša vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu tīkla nodrošināšanu.
(99)Par galvenajiem kopīgajiem rīcības virzieniem nacionālo attīstības centru izaugsmē Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam izvirzīti investīciju piesaiste un tālredzīga uzņēmējdarbības vides uzlabošana, transporta infrastruktūras sakārtošana, investīciju teritoriālā koncentrēšana un teritoriju efektīva izmantošana, pakalpojumu "groza" attīstība (kultūra, veselība, sociālie pakalpojumi, izglītība, zinātne, jaunatne un sports), pašvaldību lomas un rīcības brīvības stiprināšana vietējās attīstības un pakalpojumu nodrošināšanā. Ņemot vērā šos uzdevumus, tiek plānots veidot integrētu pilsētvides attīstības pieeju, kas ļautu DP paredzēto SAM ietvaros atbalstīt projektus ar skaidri demonstrējamu ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti, prioritizējot tādus risinājumus, kas ietver vides ilgtspējas vai resursu efektivitātes elementus un paredz ietekmi uz vairāk kā viena tematiskā mērķa rezultātu sasniegšanu. Kā uzsvērts RIS3 stratēģijā, viens no gudras un ilgtspējīgas izaugsmes atslēgas elementiem ir efektīva izglītības politikas, darba tirgum un attīstībai nepieciešamo prasmju un zināšanu plānošanas un veidošanas instrumentu efektīva integrācija kopējā izaugsmes stratēģijā gan nacionālā, gan vietējā līmenī. RIS3 stratēģijā īpaši uzsvērta arī enerģētikas un energoefektivitātes horizontālā loma ilgtspējīgā tautsaimniecības izaugsmē, konkurētspējas celšanā un darbavietu radīšanā, tādēļ pašvaldību integrētai attīstībai pieejamo instrumentu "grozā" iekļaujami arī energoefektivitātes risinājumi, kas labvēlīgi ietekmēs vidi un veicinās pašvaldību ekonomisko rīcībspēju. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai (1.-6.klase) jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, savukārt vispārējā vidējā izglītība un profesionālā vidējā izglītība būtu koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, attiecīgi atbalsts plānots izglītības iestāžu tīkla optimizācijai reģionālā līmenī, t.sk. mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides pielāgošanai. Vienlaikus atbalsts paredzēts arī sociālās iekļaušanas un deinstitucionalizācijas jautājumu lokāliem risinājumiem. Paredzēts, ka pasākumi ne tikai tiešā veidā sekmēs DP un pašvaldību attīstības stratēģiju mērķu sasniegšanu, bet arī palīdzēs efektivizēt pašvaldību budžetus, lai risinātu tās vietējās vajadzības, kas atrodas ārpus DP mērķu ietvara.
(100)Taču ieguldījumi deviņos nacionālas attīstības centros nav vienīgie, kas būs nozīmīgi pašvaldību attīstības programmu īstenošanai. Visi SAM DP ietvaros ITI ietvarā nav iekļaujami dažādu iemeslu dēļ, un tāpēc, ka vairākumā gadījumu tie tiks īstenoti kā tematiskie jeb nozaru politiku atbalsta pasākumi, kas nodrošinās attiecīgo nacionālo politiku stratēģisko mērķu īstenošanu, vienotu pakalpojumu standartu ieviešanu, spēcīgāku atbalsta koordināciju nacionālā līmenī. 1001 COVID-19 pandēmijas seku mazināšana (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.
  1. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113) 1002 REACT-EU jeb Atveseļošanās palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām ir iniciatīva ar kuru EK turpina un paplašina 2020.gada pavasarī pieņemto Investīciju iniciatīvu koronavīrusa krīzes pārvarēšanai (CRII un CRII+), ar kuru ES centās mobilizēt visus esošos ES budžeta resursus, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm tūlītējai reaģēšanai uz koronavīrusa krīzi un tās ilgtermiņa ietekmi. CRII un CRII+ ietvēra palīdzību dalībvalstīm novirzot kohēzijas fondu finansējumu COVID-19 krīzes visvairāk skartajām jomām (veselība, uzņēmējdarbība, nodarbinātība), lai īstermiņā mazinātu krīzes radītās sekas. Izmantojot piedāvāto iespēju, Latvija sagatavoja attiecīgus grozījumus ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondu) 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", kas tika apstiprināti Ministru kabinetā (turpmāk - MK) 2020.gada 2.jūlijā un par ko EK
  2. gada 20.jūlijā pieņēma pozitīvu lēmumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.
  3. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113) 1003 Tomēr, ja CRII un CRII+ grozījumi bija vairāk vērsti uz tūlītēju atbalstu krīzē nonākušajām jomām, tad REACT-EU atbalsts plānots kā ilgtermiņa krīzes seku mazināšanas iniciatīva, sniedzot papildu finansiālo atbalstu ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.
  4. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113) 1004 REACT-EU papildu finansējums mērķēts tām nozarēm, kam paredzama izšķiroša nozīme, lai Latvijas ekonomikas atlabšana būtu stabila, kā piemēram investīcijas darbvietu saglabāšanai, atbalsts jaunu darbvietu radīšanai un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī veselības nozares stiprināšanai. Šāds atbalsts iespējams dažādās ekonomikas nozarēs, t.sk. arī smagi skartajās tūrisma un kultūras nozarēs. Papildus piešķirtais atbalsts tiks izmantots arī investīcijām Eiropas zaļā kursa un digitālās pārkārtošanās pasākumos (īpašs uzsvars vērsts uz pasākumiem klimata jomā, kam atbilstoši REACT-EU regulai novirzāms noteikts finansējuma apjoms); tas stiprinās apjomīgās investīcijas, kas minētajās jomās jau šobrīd tiek veiktas ES kohēzijas politikas satvarā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.
  5. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113) 1005 Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem 1006 Reaģējot uz Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā radīto bēgļu krīzi, 2022.gada 5.martā spēkā stājies "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums" (https://likumi.lv/ta/id/330546-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likums), kas paredz atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēju atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai. 1007 DP atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šobrīd paredzēts sniegt esošo SAM un pasākumu ietvaros, nepieciešamības gadījumā (krīzei saasinoties), vērtējot īpaši mērķētu pasākumu izveidi un finansējuma pārdales iespējas starp SAM. Tabula Nr. 1.1.
(1)Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums
(101)Tabulā sniegta koncentrēta informācija par izvēlēto tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojumu. Izvērstāks investīciju prioritāšu pamatojums PL 1.3.2.tabulā "ERAF, ESF un KF DP ietvaros izvēlēto tematisko mērķu un investīciju prioritāšu pamatojuma apkopojums". Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Pamatojums
  1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju Uzlabot pētniecības un inovāciju (P&I) infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru izveidi. ES Padomes rekomendācija: efektīvas P&I politikas izstrāde un īstenošana, kas paredz veicināt uzņēmumu inovācijas, tostarp izmantojot nodokļu atvieglojumus, modernizēt infrastruktūru un racionalizēt pētniecības iestādes (2012.gads); īstenot pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts (2013.gads); veikt pasākumus integrētākai un visaptverošākai pētniecības sistēmai, tostarp koncentrējot finansējumu starptautiski konkurētspējīgām pētniecības iestādēm (2014.gads). Lai nodrošinātu NRP mērķa sasniegšanu par ieguldījumiem P&A 1,5% apmērā no IKP 2020.gadā, investīcijas P&A tiks veiktas atbilstoši ZTAI un RIS3-- nacionālā ekonomiskās attīstības stratēģija, kas paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu koncentrēšanu zināšanu jomās, kur valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt. Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu. ES Padomes rekomendācija: skat. iepriekšējā punktā. NRP izaicinājumi P&A ieguldījumu palielināšanai: mazs nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā (zinātnieku novecošanās, nepietiekams doktorantu skaits), mazattīstīta zinātnes un pētniecības infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, vājš pētījumu rezultātu komercializācijas potenciāls, vāja sadarbība starp zinātnes un rūpniecības sektoriem, Latvijas biznesa struktūru galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nav kapacitātes investēt R&D un mazs augsto tehnoloģiju sektors, nepietiekams valsts budžeta un privātā sektora finansējums, nodarbināto personu zināšanu un prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām. Lai nodrošinātu NRP mērķa sasniegšanu par ieguldījumiem P&A 1,5% apmērā no IKP 2020.gadā, investīcijas P&A&I tiks veiktas atbilstoši ZTAI, NIP, Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam un saskaņā ar RIS
  3. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām. NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, veicinot elektronisko sakaru vienlīdzīgu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" noteiktajam mērķim 2020.gadā jebkuram ES iedzīvotājam ir jābūt iespējai abonēt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu ≥ 30 Mbit/s un vismaz 50% no ES mājsaimniecībām abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar lejupielādes ātrumu ≥ 100 Mbit/s. Nepieciešams pilnveidot Latvijas Republikas ārējas robežas kontroli, ieviešot tajā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, tādējādi nodrošinot spēju reālā laikā reaģēt uz tādiem draudiem kā hibrīdā karadarbība, organizētā noziedzība (piemēram, kontrabanda), nelikumīga imigrācija u.c, un stiprinot vienoto ES ārējās robežas kontroles sistēmu. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e-mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā. NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, paaugstinot IKT ieguldījumu visu tautsaimniecības nozaru izaugsmē un inovācijā. Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" uzsvērts, ka ES dalībvalstīm jāveicina pilnībā sadarbspējīgu e-pārvaldes pakalpojumu izvēršanu un izmantošanu. Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam mērķis ir, nodrošinot iespēju ikvienam izmantot IKT sniegtās iespējas, veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu publiskās pārvaldes efektivitātes, valsts konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanā un darbavietu radīšanā.
  4. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību. NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, komersantu pieejas finansēm nodrošināšana ar mērķi atbalstīt produktīvās investīcijas. Pieeja finansējumam tiks nodrošināta atbilstoši Finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzes rezultātiem, kā arī NIP. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos. NRP izaicinājumi: neliels MVK īpatsvars eksporta struktūrā; sarežģīta mārketinga aktivitāšu īstenošana ārvalstīs, MVK nodarbināto personu zināšanu un prasmju neatbilstība darba tirgus vajadzībām. Tiks ieviesta saskaņā ar RIS3, NIP, Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai. NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana - viens no būtiskākajiem komersantu attīstības kapacitātes un spēju ierobežojošiem faktoriem ir ierobežots industriālo zonu un telpu piedāvājums, kā arī atbilstošas infrastruktūras trūkums - pievedceļi, elektrība, gāze, komunikācijas u.c. pakalpojumi. Tiks ieviesta atbilstoši NIP un Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam.
  5. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs Veicināt energoefektivitāti un AER izmantošanu uzņēmumos (KF). NRP mērķis: kopējais primārās enerģijas ietaupījums 2020.gadā 0,670 Mtoe un 40% AER bruto enerģijas galapatēriņā. ES Padomes rekomendācijā aicināts turpināt veicināt energoefektivitāti, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem (2013.g.); [..] turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sistēmas energoefektivitāti (2014.g.). NRP izaicinājumi: zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros. Būtiski ir gan samazināt industrijas enerģijas patēriņu, gan veicināt AER izmantošanu enerģijas ražošanā saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un AER izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļa sektorā (ERAF). NRP mērķis: skatīt iepriekšējo ieguldījumu prioritāti. ES Padomes rekomendācijā aicināts turpināt uzlabot energoefektivitāti, īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām (2013.g.); [..] turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sietēmas energoefektivitāti (2014.g.). NRP izaicinājumi: zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros, energoefektivitātes turpmāka veicināšana mājokļos, tajā skaitā pašvaldību ēkās. Nepieciešamība renovēt valsts ēkas noteikta Direktīvā 2012/27/ES. Dzīvojamo ēku sektorā energoefektivitātes pasākumiem ir būtiska ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem enerģijai. Veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali (KF). NRP izaicinājumi un mērķi: energoefektivitātes potenciāla apgūšana un AER daļas palielināšana centralizētajā siltumapgādes sistēmā un siltumenerģijas zudumu mazināšana; 40% AER bruto enerģijas galapatēriņā 2020.gadā. ES Padomes rekomendācija aicina turpināt uzlabot energoefektivitāti, tajā skaitā īpaši centrālapkures tīklos, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem(2013.g.); [..] turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sietēmas energoefektivitāti (2014.g.). Tieši centralizētā siltumapgāde ir energoefektīvākais siltumapgādes veids, kuru plaši izmanto publisko un dzīvojamo ēku apsildei. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (ERAF). NRP mērķi un izaicinājumi: pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā. Arī investīcijas transporta nozarē ir būtiskas pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, gan palielinot atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanas īpatsvaru, gan veicinot energoefektivitāti. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (KF). NRP mērķi un izaicinājumi: skatīt iepriekšējo ieguldījumu prioritāti. Oglekļa emisiju samazināšanā un energoefektīva patēriņa stimulēšanā ieguldījumu dos pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana - jaunu videi draudzīga sabiedriskā transporta maršrutu izveidošana vai esošo maršrutu rekonstrukcija.
  6. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmatojot uz ekosistēmām balstītas pieejas (ERAF) Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa" un ESSBJR stratēģiskā mērķa "Celt labklājību" apakšmērķis "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība" paredz pasākumu plūdu risku samazināšanai un novēršanai nepieciešamību. Tiks samazināta klimata pārmaiņu un pavasara palu ietekme, t.sk. lietusgāžu plūdi, kas apdraud iedzīvotājus, inženiertehniskās būves un infrastruktūru, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu pārtikas ražošanai. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmatojot uz ekosistēmām balstītas pieejas (KF) Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa" un ESSBJR stratēģiskā mērķa "Celt labklājību" apakšmērķis "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība" paredz pasākumu plūdu risku samazināšanai un novēršanai nepieciešamību. Tiks samazināta klimata pārmaiņu un pavasara palu ietekme, t.sk. lietusgāžu plūdi, kas apdraud iedzīvotājus, inženiertehniskās būves un infrastruktūru, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu pārtikas ražošanai.
  7. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF) NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot atkritumu saimniecības infrastruktūru, nodrošinot atkritumu pārstrādes/reģenerācijas palielināšanos un apglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu samazināšanos. EK pētījumā10 Latvija ir saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos. Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa" paredz, ka palielinot pārstrādes līmeni, samazināsies pieprasījums pēc primārajām izejvielām un tiks atkārtoti izmantoti vērtīgi materiāli. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas 1999/31/EK, Direktīvas 94/62/EK, Direktīvas 2012/19/EK un Direktīvas 2000/53/EK prasību izpildi. Investēt ūdensapgādes nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF) Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas "Resursu ziņā efektīva Eiropa" ūdens resursu politikas prioritāte ir ūdens taupīšana un efektīva izmantošana, nodrošinot tā pieejamību pietiekamā daudzumā un atbilstošā kvalitātē, kā arī atgriežot to vidē pieņemamā kvalitātē. NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot ūdenssaimniecības infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot atbilstību ES direktīvu prasībām. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 91/271/EEK un Direktīvas 98/83/EK prasību izpildi. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni, un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 tīkla palīdzību, un zaļo infrastruktūru. (ERAF) Latvijai jāizpilda vismaz 18 ES direktīvu un 6 konvenciju prasības vides monitoringa jomā, piemēram, Direktīvas 91/676/EEK, Direktīvas 2008/50/EK, Direktīvas 2004/107/EK, Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasības. Lai nodrošinātu iepriekš noteikto, tiks pilnveidots vides monitoringa tīkls, tiks palielināts teritoriju skaits, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām/biotopiem, pilnveidota jau izbūvētā infrastruktūra,sabiedrība un valsts institūcijas tiks nodrošinātas ar objektīvu informāciju par vides kvalitāti. Investīcijas tiks vērstas arī uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni, un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 tīkla palīdzību, un zaļo infrastruktūru. (KF) Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu. (ERAF) Saskaņā ar Tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam dabas un kultūras mantojums šobrīd ir komercdarbībai un reģionālajai attīstībai nepietiekami novērtēts un izmantots resurss. Šīs investīcijas jāveic, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētām attīstības programmām, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma aizsargāšanu, saglabāšanu, kā arī izmantošanu sociālā kapitāla attīstībai un vides kvalitātes pilnveidei. NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus (ERAF) NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam nosaka nepieciešamību veicināt pilsētu revitalizāciju, nodrošinot vides kvalitātes uzlabošanos un investīciju piesaisti. NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā. Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam kā vienu no aktuālākajām problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā uzsver piesārņoto vietu sanāciju- ja tā netiek veikta, saglabājas gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības draudi. Viens no NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu prioritātes ietvaros veicamajām darbībām.
  8. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T. (KF) Baltajā grāmatā11 iecerēts līdz 2030.gadam izveidot funkcionējošu multimodālu TEN-T tīklu, nodrošinot efektīvus savienojumus starp svarīgākajām ES valstu pilsētām, ostām, lidostām un sauszemes robežšķērsošanas punktiem. NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs minētais transporta politikas mērķis: transporta politikas attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti. Tā sasniegšanai jāstrādā divos galvenajos darbības virzienos - palielināt Latvijas tranzīta un loģistikas pakalpojumu konkurētspēju, un nodrošināt iekšējo un ārējo sasniedzamību un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus. (KF) NRP mērķis: skatīt iepriekšējo ieguldījumu prioritāti. NRP
  9. gada progresa ziņojumā uzsvērta nepietiekama dzelzceļa līniju caurlaides spēja atsevišķos līniju posmos, tāpēc nepieciešami nozīmīgi modernizācijas projekti sliežu ceļu rekonstrukcijā, sakaru un signalizācijas sistēmu modernizācijā u.tml., lai palielinātu kravu caurlaides spēju ar mērķi 2015.gadā sasniegt 85 milj. tonnu gadā. Latvijas dzelzceļa tīkla kopgarums ir 1896,9 km, un tikai 257,4 km no tiem ir elektrificēti
  10. Dzelzceļa elektrifikācija samazinās dzelzceļa koridora kopējās izmaksas un slodzi videi, paaugstinās konkurētspēju, kā arī nodrošinās atbilstību ES transporta politikai un ilgtermiņa mērķiem. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai. (ERAF) NRP mērķis: skatīt iepriekšējo ieguldījumu prioritāti. NRP 2013.gada progresa ziņojumā secināts, ka transporta infrastruktūras tīkls valstī ir pietiekams, un var nodrošināt mobilitāti iekšzemē un starptautisko sasniedzamību. Taču primāri būtiska ir šī tīkla kvalitāte un ilgtspējīga attīstība, vienlaikus uzsverot nepieciešamību sakārtot reģionālos autoceļus. Ieguldījumu prioritātes ietvaros plānota reģionālo autoceļu sakārtošana, priekšroku dodot tiem autoceļiem, kuri savieno nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus un dod ieguldījumu TEN-T tīkla attīstībā.
  11. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei. (ESF) NRP mērķi: nodarbinātības līmenis 73% (20-64 g.v. grupā) un nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks
  12. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti (2013.gads); Palielināt ADTP mērogu (2014.gads). NRP izaicinājumi - strukturālā un cikliskā bez darba riska mazināšana, kvalifikācijas un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu. (ESF) NRP mērķis: nodarbinātības līmenis 73% (20-64 g.v. grupā). ES Padomes rekomendācija: Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras konsultāciju sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību (2013.g.); gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā, tostarp īstenojot pasākumus to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā (2014.g.). Nepieciešams nodrošināt jauniešu iesaisti darba tirgū, izmantojot iniciatīvu "Jauniešu garantija". Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām. (ESF) NRP mērķi: nodarbinātības līmenis 73%; nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēku novērsts nabadzības vai atstumtības risks. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti (2013.gads); Palielināt aktīvās darba tirgus politikas mērogu (2014.g.). Darba vietu kvalitātes pilnveide ir politikas virziens, ko stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai izvirza ar Padomes lēmumu apstiprinātās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes.
  13. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju Aktīva iekļaušana, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību (ESF) NRP mērķi: nodarbinātības līmenis 73%; nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēku novērsts nabadzības vai atstumtības risks. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti (2013.gads); Reformēt sociālo palīdzību un tās finansēšanu, lai nodrošinātu […] pastiprinātus aktivizēšanas pasākumus un mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus 2014.g.). NRP izaicinājumi: augsts bezdarba līmenis, nepietiekamas/neatbilstošas prasmes; pastāvošie aizspriedumi un diskriminācija; nepietiekama pakalpojumu pieejamība. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem. (ESF) NRP mērķis: nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un stiprinot pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumus. Pastiprināt īstenošanas mehānismus, lai efektīvi samazinātu bērnu nabadzību14 (2013.gads); Reformēt sociālo palīdzību un tās finansēšanu, lai nodrošinātu […] pastiprinātus aktivizēšanas pasākumus un mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus. Palielināt aktīvās darba tirgus politikas mērogu. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību, kvalitāti un pieejamību (2014.gads). NRP izaicinājumi: nepietiekama sociālās aizsardzības un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem
  14. (ERAF) NRP mērķis: samazināt nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvaru līdz 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un stiprinot pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumus. Pastiprināt īstenošanas mehānismus, lai efektīvi samazinātu bērnu nabadzību (2013.gads); Reformēt sociālo palīdzību un tās finansēšanu, lai nodrošinātu […] pastiprinātus aktivizēšanas pasākumus un mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus. Palielināt aktīvās darba tirgus politikas mērogu. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību, kvalitāti un pieejamību (2014.g.). NRP izaicinājumi: nepietiekama pakalpojumu pieejamība un kvalitāte.
  15. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības. (ESF) NRP mērķis: mācību un apmācības priekšlaicīgas pārtraukšanas īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem mazāks par 13,4%. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu pārklājumu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību (2013.gads); Sniegt profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā, tostarp īstenojot pasākumus to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā (2014.g.). Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām. (ESF) NRP mērķis: augstākajā izglītībā līdz 34-36% paaugstināt iedzīvotāju īpatsvaru vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem, kuriem ir pabeigta augstākā izglītība. ES Padomes rekomendācija: Īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu (2013.g.); Paātrināt augstākās izglītības reformas īstenošanu, jo īpaši izveidojot neatkarīgu akreditācijas aģentūru un tādu finansēšanas modeli, kas stimulē kvalitāti (2014.g.). NRP izaicinājumi: krīzes rezultātā pazeminājusies cilvēku maksātspēja, kas samazina studējošo skaitu maksas studijās; nepietiekami attīstīta augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskā bāze; nepietiekams docētāju un zinātnisko darbinieku skaits; studiju programmas ir sadrumstalotas, apdraudēta studiju kvalitāte. Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu. (ESF) NRP mērķi: 15% no iedzīvotājiem (25-64 gadu vecumā) ir regulāri iesaistīti mācīšanās procesā; strukturālā bezdarba riska mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām ES Padomes rekomendācija: Sniegt profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā (2014.gads). NRP izaicinājums: nav pilnībā nodrošināta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, kā arī pastāv ierobežotas iespējas pieaugušajiem iegūt formālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, ierobežotas iespējas gados vecākiem cilvēkiem uzturēt kvalifikāciju, apgūt jaunas zināšanas. Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi. (ESF) NRP mērķi: 15% no iedzīvotājiem (25-64 gadu vecumā) ir regulāri iesaistīti mācīšanās procesā; strukturālā bezdarba mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu pārklājumu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību (2013.gads); Sniegt profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā (2014.gads). Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru. (ERAF) NRP mērķis: 15% no iedzīvotājiem (25-64 gadu vecumā) ir regulāri iesaistīti mācīšanās procesā; strukturālā bezdarba riska mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām. Jāturpina izglītības infrastruktūras uzlabošana un modernizācija, lai veicinātu visu līmeņu izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī veicinātu skolēnu motivāciju un interesi mācīties apgūt jaunas prasmes un iegūt kvalifikāciju.
  16. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti Investīcijas institucionālajās spējās un efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību. (ESF) ES Padomes rekomendācija: pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu (2013.gads). Pabeigt tiesu reformas, tostarp sāktās reformas maksātnespējas, šķīrējtiesu un mediācijas jomā, lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai un patērētājiem labvēlīgāku tiesisko vidi. Pastiprināt publiskās pārvaldes reformas, tostarp īstenojot valsts uzņēmumu pārvaldības reformu un palielinot Konkurences padomes institucionālo un finansiālo neatkarību (2014.gads). NRP izaicinājumi: samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, uzlabot uzņēmējdarbības tiesību aktu kvalitāti un veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu.
  17. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF) Atbilstoši REACT-EU regulas16 nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ERAF līdzekļi primāri plānoti veselības jomas pasākumu atbalstam (infrastruktūras pieejamības kontekstā), apgrozāmā kapitāla nodrošināšanai un investīcijām mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tūrisma un kultūras jomā sniedzot atbalstu kultūras un tūrisma uzņēmumiem, ko īpaši skārusi COVID-19 krīze. Vienlaikus REACT-EU piedāvājumam jābūt orientētam uz zaļas un klimatdraudzīgas vides veidošanu. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF) Atbilstoši REACT-EU regulas nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ESF finansējums primāri plānots nodarbinātības pasākumiem, izglītības veicināšanai, apmācībām un prasmju pilnveidošanai (jo īpaši digitalizācijas jomā, ņemot vērā situāciju pasaulē), kā arī sociālās iekļaušanas un ārstniecības personāla atbalsta jautājumiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.
  18. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.
  19. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.
  20. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113) 1.
  21. Plānoto investīciju pamatojums
(102)Lai sasniegtu "Eiropa 2020" stratēģijā noteikto mērķi - P&A ieguldījumiem sasniedzot 1,5% no IKP 2020.gadā, jāveic ieguldījumi 1.tematiskā mērķa ietvaros atbilstoši RIS3 noteiktajam, lai tādējādi nodrošinātu ekonomikas strukturālās izmaiņas, veicinot zinātnes un tehnoloģiju virzīto izaugsmi un virzību uz zināšanām balstītu spēju attīstībai, vienlaikus nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību inovāciju, P&A, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās.
(103)P&A&I jomai plānots novirzīt 18,18% no kopējā ERAF finansējuma, to koncentrējot divās ieguldījumu prioritātēs atbilstoši ERAF regulas 5.panta 1.punktā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
(104)Lai sasniegtu pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" noteikto mērķi attiecībā uz platjoslas interneta pieejamību, stiprinātu un attīstītu pakalpojumus un IKT iespējas dažādās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, jāveic ieguldījumi
  1. tematiskā mērķa ietvaros, kas ļaus uzlabot publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, datu pieejamību, elektronisko pakalpojumu saturu, komercdarbības vidi, darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu, ieviest inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus efektīvai un operatīvai ES ārējās robežas kontrolei. IKT jomai plānots novirzīt 7,47 % no kopējā ERAF finansējuma. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.
  2. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.
  3. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
(105)Atbilstoši NIP un RIS3 identificētajām vajadzībām un noteiktajām prioritātēm, kā arī lai dotu ieguldījumu "Eiropa 2020" stratēģijas mērķa sasniegšanā -uzlabot saimnieciskās darbības vidi, īpaši MVK, un atbalstīt stingra un ilgtspējīga rūpnieciskā pamata izveidi, jāveic ieguldījumi 3.tematiskā mērķa ietvaros attiecībā uz finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai dažādās tās attīstības stadijās, apstrādes rūpniecības infrastruktūras attīstībai un jaunu, radošu produktu radīšanai. MVK konkurētspējas stiprināšanai plānots novirzīt 14,30% no kopējā ERAF finansējuma. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
(106)4. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 14,41% no ERAF atbilstoši ERAF regulas 5. panta 4. punkta
  1. c)un
  2. e)apakšpunktam, ieguldījumu prioritātēm un 28,50% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4.panta
  3. a)apakšpunkta i),
  4. ii)un
  5. v)punktam ieguldījumu prioritātēm, sniedzot ieguldījumu primārās enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe un 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā nodrošināšanai, ņemot vērā, ka 2012. gadā AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā bija 35,8%. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
(107)Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" un ESSBJR mērķu sasniegšanu
  1. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 2,48% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas
  2. panta a) apakšpunktam ieguldījumu prioritātei, plānoti ieguldījumi klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un erozijas risku apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājumam ap 30% no identificēta plūdu un erozijas riskam pakļauto iedzīvotāju skaita, kā arī plūdu apdraudējuma hidrobūvju aizsargāto platību samazināšanai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.
  3. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.
  4. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)
(108)Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, kā arī direktīvu prasību vides monitoringa, ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomā, Savienības vides acquis notekūdeņu apsaimniekošanas, ūdens resursu vides kvalitātes un gruntsūdeņu aizsardzības jomā izpildi, 6. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 14,22% no KF kopējā finansējuma atbilstoši KF regulas 4.panta
  1. c)apakšpunkta i),
  2. ii)un iii) punktam ieguldījumu prioritātēm. 14,29% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 6. punkta
  3. c)un
  4. e)apakšpunktam ieguldījumu prioritātēm paredzēti ieguldījumiem nacionālās un reģionālas nozīmes attīstības centru revitalizācijā, vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstībā teritorijās ar atbilstošu potenciālu uz dabas un kultūras kapitāla pamata. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)
(109)Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ESSBJR, NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus, investīcijas 7. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 52,84% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta
  1. d)apakšpunkta
  2. i)un iii) punktam ieguldījuma prioritātēm un 9,54% no ERAF finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 7. punkta
  3. b)apakšpunktam ieguldījuma prioritātei resursefektīvas transporta sistēmas izveidei, kas palīdz risināt ar klimata pārmaiņām un vidi saistītas problēmas un sekmēt teritoriālo kohēziju. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
(110)Lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķi - nodarbinātības līmenis 73% vecuma grupā 20-64 gadi (
  1. g. 68,2%), jāveic ieguldījumi 8.tematiskā mērķa ietvaros. Ar KP fondu investīcijām plānots risināt NRP un Konverģences programmas novērtējumā izteikto nepieciešamību palielināt finansējumu bezdarbnieku aktivizēšanai un ADTP efektivitātes uzlabošanai, risināt jauniešu bezdarba problēmas, kā arī uzlabot darba drošību uzņēmumos. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.
  2. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
(111)Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 16,28% no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta
  1. a)apakšpunkta i);
  2. ii)un
  3. v)punkts). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
(112)Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9.tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta
  1. b)apakšpunkta
  2. i)un
  3. iv)punkts), kas veido 38,26% no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20% novirzīšanu 9.tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 9,91% apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. panta 9. punkta
  4. a)apakšpunkts). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
(113)Lai risinātu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijas par augstākās izglītības reformu īstenošanu, nodrošinātu karjeras atbalstu, uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, t.sk. stiprinot praksi un veicinot izglītojamo skaita proporcijas izmaiņas starp profesionālo un vispārējo izglītību apguvušajiem, panāktu progresu jauniešu nodarbināšanā, ieskaitot tos jauniešus, kuri nekur nemācās un nestrādā, un nav reģistrēti kā bezdarbnieki, jāveic investīcijas 10.tematiskajā mērķī.
(114)Lai nodrošinātu plānoto reformu īstenošanu izglītības jomā, ESF finansējumu 39,04% apmērā no ESF plānots novirzīt četrās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta
  1. c)apakšpunkta i);
  2. ii)iii) un
  3. iv)punkts) un ESF ieguldījumus papildinās plānotais ERAF finansējums 11,05% apmērā no ERAF vienā ieguldījumu prioritātē (ERAF regulas 5.panta 10) punkts). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)
(115)Lai izpildītu ES Padomes
  1. un 2014.gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti, publisko pakalpojumu efektivitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi
  2. tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,75% no ESF. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.
  3. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.
  4. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.
  5. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.
  6. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)
(116)Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ES Padomes
  1. un 2014.gada rekomendācijās un NRP norādīto mērķu sasniegšanu ar KP fondu atbalstu, plānotas investīcijas KP fondu administrēšanā, katram no fondiem sniedzot ieguldījumu kopējā sistēmas vadības procesā - 3,31% no ESF, 1,59% no ERAF un 3,27% no KF tiks novirzīti TP. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.
  2. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.
  3. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)
(117)Lai izpildītu ESF regulas 4. panta 3.
  1. c)punkta nosacījumu, ka 60% no ESF finansējuma tiek koncentrēti vismaz piecās ieguldījumu prioritātēs, ESF finansējums 80,77% apmērā tiek koncentrēts piecās lielākajās ESF ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta
  2. a)apakšpunkta
  3. i)punkts,
  4. b)apakšpunkta
  5. i)un
  6. iv)punkts, un
  7. c)apakšpunkta
  8. i)un
  9. ii)punkts). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)
(117)1 12.Tematiskā mērķa ietvaros, lai mazinātu COVID-19 krīzes izraisīto negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, plānoti 89,89 % ERAF un 10,11 % ESF ieguldījumi no kopējā REACT-EU finansējuma. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113) Tabula Nr. 1.2.
(2)Pārskats par programmas investīciju stratēģiju Prioritārais virziens Fonds ES līdzfinansējums (EUR) ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
  1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ERAF 448 221 139 10,14 %
  2. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju 1.
  3. Uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi 1.1.
  4. Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā Valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam Vidējais zinātnisko publikāciju uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu skaits gadā 1.
  5. Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu 1.2.
  6. Palielināt privātā sektora investīcijas P&A Privāto investīciju P&A apjoms 1.2.
  7. Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos Inovatīvo komersantu īpatsvars
  8. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi ERAF 184 301 666 4,17%
  9. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti 2.
  10. Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām 2.1.
  11. Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu Pieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars 2.1.
  12. Nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē Iestāžu skaits, kuru darba efektivitāti uzlabojis Latvijas Republikas ārējās robežas vienotais inovatīvais tehnoloģiskais risinājums 2.
  13. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā 2.2.
  14. Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus17 Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus18 Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss
  15. Mazo un vidējo komersantukonkurētspēja ERAF 352 505 296 7,98%
  16. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja 3.
  17. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību 3.1.
  18. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto 3.1.
  19. Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma 3.
  20. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos 3.2.
  21. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju MVK eksporta apjoms 3.
  22. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai. 3.3.
  23. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem19 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, EUR) ESF 17 799 857 0,40%
  24. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti 3.
  25. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību 3.4.
  26. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai 3.4.
  27. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai Valsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits
  28. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs ERAF 277 376 392 6,28%
  29. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 4.
  30. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā 4.2.
  31. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei 4.2.
  32. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei 4.
  33. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus 4.4.
  34. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā KF 355 237 368 8,04% 4.
  35. Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos 4.1.
  36. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā 4.
  37. Veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali 4.3.
  38. Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē Atjaunojamo energoresursu īpatsvars saražotajā centralizētajā siltumenerģijā Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē 4.
  39. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus 4.5.
  40. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri
  41. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ERAF 411 851 223 9,32%
  42. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 5.
  43. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas 5.1.
  44. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā 5.1.
  45. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās
  46. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.
  47. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.
  48. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām 5.
  49. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu 5.5.
  50. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā 5.
  51. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus 5.6.
  52. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas 5.6.
  53. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas 5.6.
  54. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija KF 191 923 724 4,34%
  55. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 5.
  56. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas (KF) 5.1.
  57. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā 5.1.
  58. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās
  59. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.
  60. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana 5.2.
  61. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu 5.
  62. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības 5.3.
  63. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi 5.
  64. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru 5.4.
  65. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām 5.4.
  66. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām
  67. Ilgtspējīga transporta sistēma ERAF 235 477 563 5,33%
  68. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 6.
  69. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai 6.3.
  70. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot val

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.