Par Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumiem

Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/972-8220 Rīgā 2008.gada 17.oktobrī Par Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumiem Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 1., 5., 7., 9., 11. un 15.pielikumu.

Konvencija stājās spēkā Latvijas Republikā 1992.gada 12.augustā.

Konvencijas pielikumu teksts līdz šim nav publicēts.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse Starptautiskās Civilās aviācijas konvencijas 1.pielikums Personāla sertificēšana Desmitais izdevums, 2006. gada jūlijs Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija Šis izdevums ietver visus grozījumus, ko Padome pieņēmusi līdz 2006.gada 11.martam, un no 2006.gada 23.novembra aizstāj visus iepriekšējos 1.pielikuma izdevumus.

Informāciju attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērojamību sk. priekšvārdā.

GROZĪJUMI Izdotie grozījumi regulāri tiek izziņoti Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas žurnālā [ICAO Journal] un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas publikāciju un audiovizuālo mācību līdzekļu kataloga ikmēneša pielikumā [Supplement to the Catalogue of ICAO Publications and Audio-visual Training Aids], kurš šīs publikācijas lietotājiem jāņem vērā. Turpmāk redzamā tabula ir paredzēta šādu grozījumu reģistrēšanai.

GROZĪJUMU UN LABOJUMU REĢISTRS GROZĪJUMI LABOJUMI Nr.

Piemērošanas datums Reģistrēšanas datums Reģistrējis Nr.

Izdošanas datums Reģistrēšanas datums Reģistrējis 1.-167.

Iekļauti šajā izdevumā SATURS PRIEKŠVĀRDS

1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS UN

VISPĀRĪGI SERTIFICĒŠANAS NOTEIKUMI 1.1.

Definīcijas 1.2.

Vispārīgi apliecību izsniegšanas noteikumi

2. NODAĻA. PILOTU APLIECĪBAS UN

KVALIFIKĀCIJAS ATZĪMES 2.1.

Vispārīgi noteikumi par pilotu apliecībām un kvalifikācijas atzīmēm 2.2.

Studentpilots 2.3.

Privātpilota apliecība 2.4.

Komercpilota apliecība 2.5.

Daudzpilotu apkalpes pilota apliecības lidmašīnas kategorijai 2.6.

Aviolīniju transporta pilota apliecība 2.7.

Instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme 2.8.

Lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu lidinstruktora kvalifikācijas atzīme 2.9.

Planiera pilota apliecība 2.10.

Brīvā gaisa balona pilota apliecība

3. NODAĻA. LIDOJUMA APKALPES

LOCEKĻU, KAS NAV PILOTI, APLIECĪBAS 3.1.

Vispārīgi noteikumi par lidotāja stūrmaņa un lidotāja inženiera apliecībām 3.2.

Lidotāja stūrmaņa apliecība 3.3.

Lidotāja inženiera apliecība 3.4.

Lidotājs radiotelefona operators

4. NODAĻA. PERSONĀLA, KAS NAV

APKALPES LOCEKĻI, APLIECĪBAS UN KVALIFIKĀCIJAS ATZĪMES 4.1.

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz personāla, kas nav apkalpes locekļi, apliecībām un kvalifikācijas atzīmēm 4.2. Gaisa kuģa tehniskās apkopes personāls (tehniķis/inženieris/mehāniķis) 4.3. Gaisa satiksmes vadības dispečera apliecība 4.4. Gaisa satiksmes vadības dispečera kvalifikācijas atzīmes 4.5.

Lidojuma nodrošināšanas darbinieka/lidojuma dispečera apliecība 4.6.

Aviācijas stacijas operatora apliecība 4.7.

Aviācijas meteoroloģiskais personāls

5. NODAĻA. PERSONĀLA APLIECĪBU

PRASĪBAS

6. NODAĻA. VESELĪBAS STĀVOKĻA

PRASĪBAS SERTIFICĒŠANAI 6.1.

Veselības apliecības - vispārēji noteikumi 6.2.

Prasības veselības apliecībām 6.3. 1. klases veselības apliecība 6.4. 2. klases veselības apliecība 6.5. 3. klases veselības apliecība 1. PAPILDINĀJUMS. PRASĪBAS RADIOTELEFONA SAKAROS IZMANTOTO VALODU PRASMEI 2. PAPILDINĀJUMS.

APSTIPRINĀTA LIDOTĀJU PROFESIONĀLĀS SAGATAVOŠANAS ORGANIZĀCIJA 3. PAPILDINĀJUMS. PRASĪBAS DAUDZPILOTU APKALPES PILOTA APLIECĪBAS (LIDMAŠĪNA) IZDOŠANAI A PIEVIENOJUMS ICAO Valodu prasmes novērtējuma tabula B PIEVIENOJUMS daudzpilotu apkalpes pilota APLIECĪBAS (lidmašīna) kvalifikācijas līmeņi PRIEKŠVĀRDS Priekšvēsture Personāla sertificēšanas standartus un ieteicamo praksi Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padome pirmoreiz pieņēma 1948. gada 14. aprīlī atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas (Čikāga, 1944) 37. panta noteikumiem, un tie kļuva par Konvencijas 1. pielikumu. Tie stājās spēkā 1948. gada 15. septembrī.

A tabulā redzama vēlāko grozījumu izcelsme un galveno grozījumu saturs, kā arī datums, kurā Padome ir pieņēmusi pielikumu un tā grozījumus, datums, kurā tie ir stājušies spēkā, un datums, no kura tie ir piemērojami.

Personāla sertificēšanas standartu piemērošana 1. pielikumā ir ietverti standarti un ieteicamā prakse, ko Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija ir pieņēmusi kā obligātos standartus personāla sertificēšanā.

Pielikums attiecas uz visiem tajā minētajiem apliecību un kvalifikācijas atzīmju pretendentiem un apliecību un kvalifikācijas atzīmju turētājiem, kas grib tās atjaunot.

Padome ir nolēmusi, ka principā grozījumi, kas ietekmē pašreizējās sertificēšanas prasības, attiecas uz visiem apliecību pretendentiem un turētājiem, bet, apsverot to piemērošanu attiecībā uz esošajiem apliecību turētājiem, to zināšanu, pieredzes un prasmju novērtēšana, ja nepieciešams - atkārtotas eksaminācijas veidā, tiek atstāta Līgumslēdzēju valstu ziņā.

Prasības Līgumslēdzējām valstīm Paziņošana par atšķirībām.

Līgumslēdzējām valstīm jāpievērš uzmanība Konvencijas 38. pantā noteiktajam pienākumam, kas paredz, ka tām ir jāziņo Organizācijai par jebkurām savu tiesību aktu un prakses atšķirībām no šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem standartiem un to grozījumiem. Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas ziņot Organizācijai arī par jebkurām atšķirībām no šajā pielikumā ietvertās ieteicamās prakses un tās grozījumiem, ja šī informācija ir svarīga aeronavigācijas drošībai. Turklāt Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas pastāvīgi informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas rodas vēlāk, vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu. Līgumslēdzējām valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums ziņot par atšķirībām tūlīt pēc ikviena šā pielikuma grozījuma pieņemšanas.

Pielikuma teksta izmantošana valsts tiesību aktos. 1948. gada 13. aprīlī Padome pieņēma rezolūciju, vēršot Līgumslēdzēju valstu uzmanību uz to, ka tām savos noteikumos, ciktāl tas iespējams, ir vēlams lietot šo reglamentējošo ICAO standartu valodu, kā arī norādīt atkāpes no standartiem, tostarp visus papildu atsevišķas valsts noteikumus, kas ir svarīgi aeronavigācijas drošībai un regularitātei. Šā pielikuma noteikumi, kur vien iespējams, ir rakstīti tā, lai veicinātu to ietveršanu valsts tiesību aktos bez nozīmīgām izmaiņām tekstā.

Vispārīga informācija Šajā pielikumā izmantotajam apzīmējumam "apliecība" ir tā pati nozīme, kas apzīmējumiem "kvalifikācijas sertifikāts un apliecība", "apliecība vai sertifikāts" un "apliecība", kas lietoti Konvencijā. Līdzīgi apzīmējums "lidojuma apkalpes loceklis" nozīmē to pašu, ko Konvencijā lietotie apzīmējumi "gaisa kuģa ekspluatācijas apkalpes loceklis" un "ekspluatācijas personāls", kamēr "personāls, kas nav lidojuma apkalpes locekļi" ietver Konvencijā izmantoto apzīmējumu "tehniskais personāls".

Pielikuma sastāvdaļu statuss Pielikumā parasti, taču ne vienmēr, ir turpmāk norādītās daļas; tām ir šāds statuss.

Standarts. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras vienāda piemērošana ir atzīta par nepieciešamu starptautiskās aeronavigācijas drošībai un regularitātei un kuru Līgumslēdzējas valstis ievēro atbilstoši Konvencijai; ja to nav iespējams ievērot, tad saskaņā ar 38. pantu par to ir obligāti jāziņo Padomei.

Ieteicamā prakse. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras vienāda piemērošana ir atzīta par vēlamu starptautiskās aeronavigācijas drošības, regularitātes un efektivitātes interesēs un kuru Līgumslēdzējas valstis cenšas ievērot atbilstoši Konvencijai.

Definīcijai nav neatkarīga statusa, bet tā ir būtiska sastāvdaļa katra standarta un ieteicamās prakses aprakstā, kurā šis termins ir lietots, jo, mainoties termina nozīmei, mainās tehniskā prasība.

Jāpiezīmē, ka daži no šā pielikuma standartiem ar atsauci ietver citas tehniskās prasības, kam ir ieteicamās prakses statuss. Šādos gadījumos ieteicamā prakse kļūst par standarta sastāvdaļu.

Valodas izvēle Šis pielikums ir pieņemts sešās valodās - angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodā.

Katrai Līgumslēdzējai valstij ir jāizvēlas viens no šiem tekstiem piemērošanai savā valstī un citiem šajā konvencijā paredzētajiem mērķiem, vai nu izmantojot tieši šo tekstu, vai arī tulkojumu savā valsts valodā, un par to attiecīgi jāpaziņo Organizācijai.

Redakcionālie principi Lai no pirmā acu uzmetiena būtu redzams katra izteikuma statuss, ir ievēroti šādi redakcionālie principi. Standarti ir iespiesti gaišiem antīkvas (taisniem) burtiem; Ieteicamā prakse ir iespiesta gaišiem burtiem kursīvā, un uz tās statusu norāda vārds "Ieteikums" teksta sākumā. Piezīmes ir iespiestas gaišiem burtiem kursīvā, un uz to statusu norāda vārds "Piezīme" teksta sākumā.

Tehnisko prasību aprakstos ir ievēroti šādi redakcionālie principi: standartos latviešu valodā lieto darbības vārdu īstenības izteiksmē, bet ieteicamajā praksē

Šajā dokumentā izmantotās mērvienības ir saskaņā ar Starptautisko mērvienību sistēmu (SI), kā noteikts Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 5. pielikumā. Gadījumos, kad 5. pielikums ļauj izmantot alternatīvas mērvienības, kuru nav SI sistēmā, tās ir norādītas iekavās pēc pamata mērvienībām. Tajos gadījumos, kad tiek norādītas vērtības divās mērvienību sistēmās, nedrīkst uzskatīt, ka vērtību pāri ir līdzvērtīgi un savstarpēji aizvietojami. Tomēr var uzskatīt, ka lietojot jebkuru no šīm mērvienību sistēmām, tiek panākts vienāds drošības līmenis.

Jebkura atsauce uz kādu šā dokumenta daļu, kurai ir numurs un/vai virsraksts, attiecas arī uz visām šīs daļas sīkākajām iedaļām.

A tabula. 1. pielikuma grozījumi Grozījums Izcelsme Grozījumu saturs Pieņemšana Stāšanās spēkā Piemērošana 1. izdevums PEL nodaļas otrā sanāksme; 1947. gada janvāris Lidojuma apkalpes locekļu un pamatpersonāla, kas nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus, sertificēšana 1948. gada 14. aprīlī 1948. gada 15. septembrī No 1949. gada 1. maija 1. - 123. (2. izdevums) PEL nodaļas trešā sanāksme; 1948. gada marts Esošo standartu pārlabojumi 1950. gada 22. martā 1950. gada 1. septembrī No 1951. gada 1. oktobra 124. - 129.

PEL nodaļas trešā sanāksme; 1948. gada marts Esošo standartu pārlabojumi 1950. gada 27. jūnijā 1950. gada 1. novembrī No 1951. gada 1. oktobra 130. - 151. (3. izdevums) PEL nodaļas trešā un ceturtā sanāksme; 1948. gada marts, 1952. gada februāris Esošo standartu pārlabojumi 1952. gada 25. novembrī 1953. gada 1. aprīlī No 1955. gada 1. aprīļa 152.

Īpašā sanāksme par dzirdes un redzes prasībām personāla sertificēšanai; 1955 Dzirdes un redzes prasības personāla sertificēšanai 1956. gada 22. februārī 1956. gada 1. jūlijā No 1956. gada 1. decembra 153.

Aeronavigācijas komisija Jaunas prasības attiecībā uz elektrokardiogrammām 1957. gada 16. aprīlī 1957. gada 1. septembrī No 1957. gada 1. decembra 154. (4. izdevums) Trešā aeronavigācijas konference; 1956 SARP grozījums 1957. gada 13. jūnijā 1957. gada 1. oktobrī No 1957. gada 1. decembra 155. (5. izdevums) PEL/MED sanāksmes rekomendācija; 1961. gada maijs SARP grozījums 1962. gada 27. jūnijā 1962. gada 1. novembrī No 1963. gada 1. septembra 156. (6. izdevums) PEL/TRG/MED nodaļu sanāksmes rekomendācijas; 1970. gada oktobris - novembris SARP grozījums 1972. gada 11. decembrī 1973. gada 11. aprīlī 1975. gada 2. janvārī No 1978. gada 26. janvāra 157.

Padome Krievu valodas lietošana personāla apliecībās 1976. gada 28. jūnijā 1976. gada 28. oktobrī No 1977. gada 21. aprīļa 158. (7. izdevums) Sarakste un Sekretariāts, 21. asambleja un Padome Esošo standartu pārlabojumi attiecībā uz ārstiem, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi.

Jauni SARP veselības stāvokļa novērtēšanai. Fiziskās un psihiskās veselības prasību nomaiņa ar veselības apliecības klasēm 1982. gada 4. maijā 1982. gada 4. septembrī No 1982. gada 25. novembra 159. (8. izdevums) Personāla sertificēšanas un sagatavošanas (PELT) ekspertu grupas otrā, trešā un ceturtā sanāksme; 1983. gada novembris, 1985. gada aprīlis, 1986. gada maijs;

Aeronavigācijas komisija SARP grozījumi attiecībā uz lidojuma apkalpes locekļu sertificēšanu. Vecākā lidmašīnas komercpilota apliecības, kontrolējama VFR lidojuma kvalifikācijas atzīmes, bortradista apliecības un planieru un brīvo gaisa balonu lidinstruktora kvalifikācijas atzīmes atcelšana. Maksimālās pacelšanās masas (5700 kg) robežšķirtne tiek aizstāta ar robežšķirtni, kas balstās uz apkalpes nodalījuma, ko prasa sertifikācija.

Visiem noteikumiem attiecībā uz helikopteriem ir standarta statuss. Tiek paaugstinātas prasības tipa kvalifikācijas atzīmes izdošanai attiecībā uz lidmašīnām, kas sertificētas ekspluatācijai ar divu pilotu apkalpi. Atjaunināti noteikumi par visu veidu apliecību izdošanu un kvalifikācijas atzīmju piešķiršanu. Tiek noteiktas prasības mācību lidojumiem privātpilota, komercpilota, planiera pilota un brīvā gaisa balona pilota apliecības, kā arī instrumentālo lidojumu un lidinstruktora kvalifikācijas atzīmes saņemšanai 1988. gada 28. martā 1988. gada 31. jūlijā No 1989. gada 16. novembra 160.

Aeronavigācijas komisija SARP grozījumi attiecībā uz gaisa satiksmes vadības dispečeriem, aviācijas staciju operatoriem un lidojuma nodrošināšanas darbiniekiem 1993. gada 24. martā 1993. gada 26. jūlijā No 1994. gada 10. novembra 161.

Aeronavigācijas komisija SARP grozījumi attiecībā uz gaisa kuģu apkopes tehniķiem/inženieriem/mehāniķiem un personāla sertificēšanas prasību grozījumi 1997. gada 10. martā 1997. gada 21. jūlijā No 1998. gada 5. novembra 162.

Vielu pārmērīgas lietošanas darba vietā novēršanas izpētes grupas (PSAWSG) pirmā, otrā trešā un ceturtā sanāksme; 1993. gada decembris, 1994. gada augusts, 1995. gada janvāris, 1995. gada maijs;

Aeronavigācijas komisija SARP grozījumi attiecībā uz psihoaktīvo vielu lietošanu aviācijā 1998. gada 25. februārī 1998. gada 20. jūlijā No 1998. gada 5. novembra 163. (9. izdevums) Lidojumu drošības un cilvēkfaktora izpētes grupa (FSHFSG); 1995. gada maijs. Redzes un krāsu uztveres izpētes grupa (VCPSG); 1997. gada jūnijs - 1998. gada maijs.

Aeronavigācijas komisija Cilvēkfaktora zināšanu prasības, redzes un krāsu uztveres prasības, personāla apliecībās lietotās valodas, pievienojuma atcelšana 2001. gada 19. februārī 2001. gada 16. jūlijā No 2001. gada 1. novembra 164.

Asamblejas 32. sesija, MET nodaļas sanāksme (2002. gads), Aeronavigācijas komisija Definīciju grozījumi; jaunas prasības par valodu prasmi lidmašīnu un helikopteru pilotiem, stūrmaņiem, kas izmanto radiotelefonu, gaisa satiksmes vadības dispečeriem un aviācijas staciju operatoriem; piezīmes ieviešana par aviācijas meteoroloģiskā personāla kvalifikāciju un sagatavošanu; grozījumi prasībās par cilvēkfaktora zināšanām gaisa kuģa tehniskās apkopes inženierim 2003. gada 5. martā 2003. gada 14. jūlijā No 2003. gada 27. novembra 165.

Aeronavigācijas komisija Tipa kvalifikācijas atzīmes ierakstīšana par tiesību ierobežojumu lidojuma kreisēšanas fāzei 2004. gada 25. februārī 2004. gada 12. jūlijā No 2004. gada 25. novembra 166.

Aeronavigācijas komisija;

Medicīnisko noteikumu izpētes grupa (MSPG); Gaisa kuģa apkalpes sertificēšanas un sagatavošanas ekspertu grupa (FCLTP) Medicīnisko noteikumu grozījumi, jaunas prasības apstiprinātām lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācijām 2005. gada 21. februārī 2005. gada 11. jūlijā No 2005. gada 24. novembra 167. (10. izdevums) Aeronavigācijas komisijas pētījumi; Gaisa kuģa apkalpes sertificēšanas un sagatavošanas ekspertu grupas otrā sanāksme Pārskatīti un jauni medicīniskie noteikumi attiecībā uz lidojuma apkalpes locekļu maksimālā vecuma ierobežojumiem; jaunas personāla sertificēšanas prasības dirižabļiem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem; daudzpilotu apkalpes pilota apliecības ieviešana; lidojuma apkalpes locekļu sertificēšanas standartu grozījumi; grozījumi noteikumos par lidojumu trenažieru izmantošanu dažāda līmeņa apliecībām un kvalifikācijas atzīmēm atbilstošās kvalifikācijas iegūšanai vai uzturēšanai 2006. gada 10. martā 2006. gada 17. jūlijā No 2006. gada 23. novembra

1. NODAĻA.

DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGI SERTIFICĒŠANAS NOTEIKUMI 1.1.

Definīcijas Turpmāk minētajiem terminiem Personāla sertificēšanas standartos un ieteicamajā praksē ir šāda nozīme.

Apdraudējums. Lidojuma sarežģītību palielinoši gaisa kuģa apkalpes neizraisīti notikumi vai kļūdas, kas jānovērš, lai saglabātu pietiekamu lidojuma drošību.

Apdraudējumu pārvaldība.

Process, kurā apdraudējumi tiek atklāti un uz to reaģē ar pretpasākumiem, kas samazina vai novērš apdraudējumu sekas un samazina turpmāku kļūdu vai nevēlamu gaisa kuģa stāvokļu iespēju.

Piezīme. Nevēlamu gaisa kuģa stāvokļu aprakstu sk. dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā.

Apliecības atzīšana.

Darbība, kuru kā alternatīvu savas apliecības izsniegšanai veic Līgumslēdzēja valsts, atzīstot jebkuras citas Līgumslēdzējas valsts izsniegtu apliecību par līdzvērtīgu savai apliecībai.

Apliecinājums. Alternatīvu līdzekļu vai iepriekšējas kvalifikācijas atzīšana.

Apstiprināta lidotāju profesionālā sagatavošana. Pēc īpašām mācību programmām un Līgumslēdzējas valsts uzraudzībā veikta sagatavošana, ko lidojuma apkalpes locekļu gadījumā veic apstiprināta lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija.

Apstiprināta lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija. Saskaņā ar 1. pielikuma 1.2.8.2. punkta un 2. papildinājuma prasībām Līgumslēdzējas valsts apstiprināta organizācija gaisa kuģu apkalpju sagatavošanai, kas darbojas šīs valsts uzraudzībā.

Apstiprināta tehniskās apkopes organizācija. Saskaņā ar 8. nodaļas "Lidmašīnu tehniskā apkope" I daļas 6. pielikuma prasībām Līgumslēdzējas valsts apstiprināta organizācija gaisa kuģu vai to daļu tehniskajai apkopei un kas darbojas šīs valsts apstiprinātas organizācijas uzraudzībā.

Piezīme. Šī definīcija neaizliedz organizācijas un tās uzraudzības apstiprināšanu vairāk nekā vienā valstī.

Ārsts, kas izsniedz veselības apliecību. Ārsts ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi, kurš praktizē aviācijas medicīnā un izvērtē ziņojumus par veselības stāvokli, kurus sertificēšanas iestādei iesniedz ārsti, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi.

Ārsts, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi. Ārsts, kam ir atbilstoša sagatavotība darbam aviācijas medicīnā un kam ir praktiskas zināšanas un pieredze attiecībā uz aviācijas vidi, un kuru sertificēšanas iestāde ir norīkojusi apliecību vai kvalifikāciju atzīmju, uz kurām attiecas prasības par veselības stāvokli, pretendentu veselības stāvokļa pārbaudei.

Balons. Par gaisu vieglāks gaisa kuģis, kam virzību nepiešķir dzinējs.

Piezīme. Šajā pielikumā šī definīcija attiecas uz brīvajiem gaisa baloniem.

Būtisks. 6. nodaļā minēto medicīnisko noteikumu kontekstā "būtisks" nozīmē - līdz tādai pakāpei vai tāda veida, kas var apdraudēt lidojuma drošību.

Cilvēka veiktspēja. Cilvēka spējas un iespējas, kas ietekmē aeronavigācijas darbību drošību un efektivitāti.

Dirižablis. Par gaisu vieglāks gaisa kuģis, kurš pārvietojas ar dzinēja palīdzību.

Gaisa komercpārvadājums.

Gaisa kuģa lidojums, ko veic pasažieru, kravas vai pasta transportēšanai par atlīdzību vai iznomājot.

Gaisa kuģa apkalpes loceklis. Sertificēts gaisa kuģa apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa ekspluatāciju lidojuma laikā.

Gaisa kuģa avionika.

Termins, kas apzīmē ikvienu elektronisku ierīci (ieskaitot tās elektriskās sastāvdaļas), kas paredzēta izmantošanai gaisa kuģī, tostarp radioiekārtas, automātiskā lidojuma vadības sistēmu un instrumentu sistēmas.

Gaisa kuģa kategorija.

Gaisa kuģu klasifikācija pēc galvenajiem raksturojumiem, piemēram, lidmašīna, helikopters, planieris, brīvais gaisa balons.

Gaisa kuģa komandieris.

Ekspluatanta vai vispārējas nozīmes aviācijas gadījumā īpašnieka iecelts pilots, kurš ir atbildīgs par gaisa kuģa vadīšanu un par drošu lidojuma veikšanu.

Gaisa kuģa tips. Visi vienas un tās pašas principiālās konstrukcijas visu modifikāciju gaisa kuģi, izņemot tādas gaisa kuģa modifikācijas, kam izmainās pilotēšanas vai lidojumu raksturojumi.

Gaisa kuģis. Lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu.

Gaisa kuģis, kas jāekspluatē, izmantojot otro pilotu. Gaisa kuģa tips, kas jāekspluatē, izmantojot otro pilotu, kā norādīts lidojumu rokasgrāmatā vai ekspluatanta apliecībā.

Helikopters. Par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas noturas gaisā lidojuma laikā galvenokārt viena vai vairāku nesošo propelleru un gaisa mijiedarbības rezultātā, un šos propellerus griež dzinējs ap vertikālei tuvām rotācijas asīm.

Helikopteru lidojuma laiks.

Kopējais laiks no brīža, kad helikoptera rotori sāk griezties, līdz helikoptera apstāšanās brīdim pēc lidojuma beigām un rotoru apstāšanās.

Iespējams. 6. nodaļā minēto medicīnisko noteikumu kontekstā "iespējams" nozīmē notikuma varbūtību, kāda nav pieņemama ārstam, kas izsniedz veselības apliecību.

Instrumentālā lidojuma laiks. Laiks, kurā pilots pilotē gaisa kuģi, izmantojot tikai instrumentus un neizmantojot ārējos orientierus.

Instrumentālais laiks.

Instrumentālā lidojuma vai zemes instrumentālā treniņa laiks.

Izpildījuma kritēriji.

Vienkārši, vērtējoši apgalvojumi attiecībā uz vajadzīgo kvalifikācijas elementa izpildes rezultātu un kritērija apraksts, ko izmanto, lai noteiktu vai sasniegts vajadzīgais izpildījuma līmenis.

Kļūda. Gaisa kuģa apkalpes darbība vai bezdarbība, kas izraisa novirzes organizatoriskajos vai gaisa kuģa apkalpes nolūkos vai gaidāmajos rezultātos.

Kļūdu pārvaldība. Process, kurā kļūdas tiek atklātas un uz to reaģē ar pretpasākumiem, kas samazina vai novērš kļūdu sekas un samazina turpmāku kļūdu vai nevēlamu gaisa kuģa stāvokļu iespēju.

Piezīme. Nevēlamu gaisa kuģa stāvokļu aprakstu sk. dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā.

Kvalificēts gaisa satiksmes vadības dispečers. Gaisa satiksmes vadības dispečers, kam ir attiecīgā apliecība un derīgas kvalifikācijas atzīmes, lai veiktu noteiktos pienākumus.

Kvalifikācija. Prasmju, zināšanu un attieksmes kombinācija, kas vajadzīga, lai paveiktu uzdevumu atbilstoši noteiktajām prasībām.

Kvalifikācijas atzīme.

Ieraksts, kas izdarīts apliecībā vai saistīts ar to, un ir daļa no tās, un kas nosaka īpašus nosacījumus, tiesības vai ierobežojumus, kas attiecas uz šo apliecību.

Kvalifikācijas elements.

Uzdevumam atbilstoša darbība, kurai ir ierosinošs notikums un noslēdzošais notikums, kas skaidri nosaka tās robežas un redzamu rezultātu.

Kvalifikācijas vienība.

Diskrēta funkcija, kurā ir noteikts skaits kvalifikācijas elementu.

Kvalitātes sistēma.

Dokumentētas organizatoriskās procedūras un politika, šīs politikas un procedūru iekšējais audits, vadības veikta izvērtēšana un rekomendācijas kvalitātes uzlabošanai.

Lidmašīna. Par gaisu smagāks gaisa kuģis, kurš pārvietojas ar dzinēja palīdzību un kura cēlējspēks lidojuma laikā rodas aerodinamiskas reakcijas rezultātā uz tā virsmām, kas noteiktajos lidojuma apstākļos paliek nekustīgas.

Lidmašīnu lidojuma laiks.

Kopējais laiks no lidmašīnas kustības sākuma brīža, lai paceltos, līdz tās apstāšanās brīdim pēc lidojuma beigām.

Piezīme. Šeit definētais lidojuma laiks ir sinonīms vispārēji lietotajam terminam "laiks no paliktņiem līdz paliktņiem", kas tiek noteikts no lidmašīnas kustības sākuma, lai paceltos, līdz tās apstāšanās brīdim pēc lidojuma beigām.

Lidojuma plāns. Gaisa satiksmes dienestu struktūrvienībām iesniedzamā noteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu.

Lidojuma procedūru trenažieris. Sk. Lidojumu trenažieris.

Lidojumu trenažieris. Sk.

Lidojumu trenažieris.

Lidojumu trenažieris.

Jebkura no šādu triju veidu iekārtām, kurās uz zemes tiek imitēti lidojuma apstākļi.

Kompleksais lidojumu trenažieris precīzi atveido noteiktā gaisa kuģa tipa pilotu kabīni līdz tādai pakāpei, ka tiek reālistiski imitētas mehānisko, elektrisko, elektronisko u. c. gaisa kuģa sistēmu vadības funkcijas, parasta apkalpes locekļu vide lidojumā un noteiktā tipa gaisa kuģa tehniskie un lidojuma raksturojumi.

Lidojuma procedūru trenažieris atveido reālistisku pilotu kabīnes vidi un imitē instrumentu rādījumus, vienkāršas mehānisko, elektrisko, elektronisko u. c. gaisa kuģa sistēmu vadības funkcijas un noteiktā tipa gaisa kuģa darbību un lidojuma raksturojumus.

Pamatlīmeņa instrumentālā lidojuma trenažieris ir aprīkots ar atbilstošajiem instrumentiem un imitē gaisa kuģa pilotu kabīnes vidi lidojumā instrumentālā lidojuma apstākļos.

Lidotmāka. Konsekventa labas spriestspējas un padziļinātu zināšanu, prasmju lietošana un attieksme, lai sasniegtu lidojuma mērķus.

Maršruta lidojums. Lidojums no izlidošanas vietas līdz ielidošanas vietai pa iepriekš izplānotu maršrutu, izmantojot standarta aeronavigācijas procedūras.

Nakts. Laika periods no civilās vakara krēslas beigām līdz civilās rītausmas sākumam vai cits tāds laika periods starp saulrietu un saullēktu, kuru var noteikt attiecīgā pilnvarotā iestāde.

Piezīme.

Civilā krēsla beidzas vakarā, kad saules diska centrs atrodas 6° zem horizonta, un sākas rītā, kad saules diska centrs atrodas 6° zem horizonta.

Nolidojums ar instruktoru.

Lidojuma laiks, kurā personu gaisa kuģī māca lidot attiecīgi kvalificēts pilots.

Oficiāls atzinums par veselības stāvokli. Viena vai vairāku ārstu ekspertu izdarīts konkrēta gadījuma atzinums, kurš ir pieņemams sertificēšanas iestādei, nepieciešamības gadījumā pieaicinot lidojumu dienestu ekspertus vai citus ekspertus.

Otrais pilots. Sertificēts pilots, kurš pilda jebkurus pilota pienākumus, izņemot gaisa kuģa komandiera pienākumus. Izņēmums ir gaisa kuģa pilots, kurš atrodas gaisa kuģī tikai mācību lidojuma nolūkā.

Patstāvīgais nolidojums.

Lidojuma laiks, kurā studentpilots ir vienīgā persona gaisa kuģī.

Pilotēt. Rīkoties ar gaisa kuģa vadības ierīcēm lidojuma laikā.

Planiera lidojuma laiks.

Kopējais laiks lidojumā aiz vilcēja vai bez vilcēja no planiera kustības uzsākšanas, lai paceltos, līdz apstāšanās brīdim pēc lidojuma beigām.

Planieris. Par gaisu smagāks bezdzinēja gaisa kuģis, kas lidojumā cēlējspēku gūst galvenokārt no aerodinamiskas mijiedarbības uz virsmām, kas noteiktos lidojuma apstākļos paliek nekustīgas.

Problemātiska psihotropo vielu lietošana. Viena vai vairākas psihotropās vielas, ko aviācijas personāls lieto veidā, kas

Psihoaktīvas vielas.

Alkohols, opiāti, kanabinoīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns, citi psihostimulatori, halucinogēni un gaistoši šķīdinātāji, izņemot kafiju un tabaku.

Sertificēšanas iestāde.

Iestāde, kuru Līgumslēdzēja valsts pilnvarojusi veikt personāla sertificēšanu.

Piezīme. Šā pielikuma noteikumos tiek uzskatīts, ka Līgumslēdzēja valsts ir pilnvarojusi sertificēšanas iestādi veikt šādus uzdevumus:

Sertificēt kā lidojumderīgu. Izsniegt sertifikātu par to, ka gaisa kuģis vai tā daļas pēc tehniskās apkopes veikšanas atbilst spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām.

Tehniskā apkope. Gaisa kuģa lidojumderīguma nodrošināšanai nepieciešamo darbību veikšana, ieskaitot, atsevišķi vai apvienojumā ar citu darbību, kapitālo remontu, pārbaudi, aizstāšanu, defektu labošanu, modifikācijas ieviešanu vai remontu.

Tehniskās apkopes sertifikāta parakstīšana. Apstiprināšana, ka tehniskās apkopes darbi ir veikti apmierinoši, atbilstoši piemērojamajiem lidojumderīguma standartiem, izsniedzot 6. pielikumā minēto tehniskās apkopes sertifikātu.

Uzraudzīts gaisa kuģa komandieris. Otrais pilots, kas veic gaisa kuģa komandiera pienākumus un funkcijas gaisa kuģa komandiera uzraudzībā, atbilstoši sertificēšanas iestādes noteiktajai uzraudzības metodei.

Vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis. Par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas spēj vertikāli pacelties, vertikāli nosēsties un veikt lēnu lidojumu, un kuram cēlējspēku šajos lidojuma režīmos nodrošina cēlējierīces ar dzinēju vai dzinēja vilkme, bet horizontālā lidojumā - nerotējoši aerodinamiskie profili.

Veselības apliecība.

Līgumslēdzējas valsts izsniegts apliecinājums, ka apliecības turētāja veselības stāvoklis atbilst noteiktām prasībām.

Vienpilota ekspluatācijai sertificēts gaisa kuģis. Gaisa kuģa tips, kuru pēc reģistrētājvalsts sertifikācijas laikā pieņemtā lēmuma var droši ekspluatēt ar minimālu apkalpi - vienu pilotu.

Zemes instrumentālā treniņa laiks.Laiks, kurā pilots praktizējas uz zemes imitētā instrumentālā lidojumā, izmantojot sertificēšanas iestādes apstiprinātu lidojumu trenažieri..

1.2. Vispārīgi apliecību izsniegšanas noteikumi 1. piezīme. Lai gan Starptautiskās civilās aviācijas konvencija nosaka reģistrētājvalstij noteiktas funkcijas, ko šai valstij ir tiesības vai noteiktos gadījumos pienākums īstenot, Asambleja Rezolūcijā Nr. A23-13 ir atzinusi, ka reģistrētājvalstij var būt neiespējami pildīt savus pienākumus gadījumos, kad gaisa kuģus nomā, fraktē vai apmaina citas valsts ekspluatants, jo sevišķi gadījumos, kad tas tiek darīts bez gaisa kuģa apkalpes, un ka šādos gadījumos Konvencija līdz brīdim, kad spēkā stājas Konvencijas 83.1 pants, nepietiekami precīzi nosaka ekspluatantvalsts tiesības un pienākumus. Tāpēc Padome uzstāj, ka, ja iestājas iepriekšminētie apstākļi un reģistrētājvalsts nespēj pienācīgi pildīt tai Konvencijā noteiktās funkcijas, tai, vienojoties ar ekspluatantvalsti, jādeleģē šai valstij tās reģistrētājvalsts funkcijas, ko daudz efektīvāk spētu realizēt ekspluatantvalsts. Lai gan Konvencijas 83.1 pants attiecībā uz Līgumslēdzējām valstīm, kas ir ratificējušas attiecīgo protokolu (Doc 9318), stājās spēkā 1997. gada 20. jūnijā, tomēr iepriekšminētās darbības vēl joprojām ir svarīgas tām Līgumslēdzējām valstīm, kam nav līgumsaistību saskaņā ar 83.1 pantu. Lai gan Konvencijas 83.1 pants attiecībā uz Līgumslēdzējām valstīm, kas ir ratificējušas attiecīgo protokolu (Doc 9318), stājās spēkā 1997. gada 20. jūnijā, tomēr iepriekšminētās darbības vēl joprojām ir svarīgas tām Līgumslēdzējām valstīm, kam nav līgumsaistību saskaņā ar 83.1 pantu. Tomēr, lai gan Konvencijas 83.1 pants stājās spēkā 1997. gada 20. jūnijā, šāda veida funkciju nodošanas līgumi attiecībā uz Līgumslēdzējām valstīm, kas ir ratificējušas attiecīgo protokolu (Doc 9318), stāsies spēkā tikai pēc 83.1 pantā iekļauto prasību izpildes.

Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse ir noteikti šāda personāla sertificēšanai.

1.2.1. Pilnvaras veikt gaisa kuģa apkalpes locekļa pienākumus Persona nedrīkst veikt gaisa kuģa apkalpes locekļa pienākumus, ja tai nav spēkā esošas apliecības, kas atbilst šā pielikuma prasībām un ir piemērota šīs personas veicamajiem pienākumiem. Apliecība ir izsniegta noteiktā gaisa kuģa reģistrētājvalstī vai jebkurā citā Līgumslēdzējā valstī un atzīta noteiktā gaisa kuģa reģistrētājvalstī.

Piezīme.

Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 29. pants nosaka, ka katram apkalpes loceklim attiecīgā apliecība ir jāņem līdzi lidojumā gaisa kuģī, kas piedalās starptautiskajā gaisa satiksmē.

1.2.2. Apliecību apstiprināšanas metode 1.2.2.1. Līgumslēdzēja valsts, atzīstot citas Līgumslēdzējas valsts izsniegtu apliecību kā alternatīvu tās izsniegtai apliecībai, un izsniedzot atbilstošu derīguma sertifikātu, kas uzrādāma kopā ar apliecību, atbilstoši apliecībai nosaka derīguma sertifikāta darbības termiņu. Ja valsts ierobežo apliecībā norādītās tiesības, derīguma sertifikātā norāda ierobežotās tiesības, kas tiek atzītas.

Derīguma sertifikāta derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt apliecības derīguma termiņu. Derīguma sertifikāts zaudē spēku, ja apliecība, kurai tas izsniegts, tiek anulēta vai apturēta.

Piezīme. Šī prasība neaizliedz valstij, kas izsniegusi apliecību, attiecīgi par to paziņojot, pagarināt apliecības derīguma termiņu, nepieprasot apliecības fizisku atdošanu atpakaļ vai apliecības turētāja ierašanos šīs valsts pilnvarotajās iestādēs.

1.2.2.2. Ja 1.2.2.1. punktā minētais derīguma sertifikāts tiek izsniegts gaisa komercpārvadājumiem, sertificēšanas iestāde pirms derīguma sertifikāta izdošanas pārliecinās par citas Līgumslēdzējas valsts izsniegtās apliecības derīgumu.

1.2.2.3. Ieteikums.

Līgumslēdzējai valstij jāatzīst citas Līgumslēdzējas valsts izsniegta apliecība, kas derīga privāto lidojumu veikšanai.

Piezīme.

Līgumslēdzējas valstis, kas bez formalitāšu ievērošanas atzīst par derīgām citu Līgumslēdzēju valstu izsniegtas apliecības privātajiem lidojumiem, tiek aicinātas paziņot par šādu iespēju to aeronavigācijas informācijas publikācijās.

1.2.3.

Apliecības turētāja tiesības Līgumslēdzēja valsts nepieļauj, ka apliecības turētājs izmanto tiesības, kas nav paredzētas apliecībā.

1.2.4. Veselības stāvoklis 1. piezīme. Norādījumi ir publicēti "Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā" (Doc 8984).

1.2.4.1. Apliecības pretendentam, vajadzības gadījumā, ir saskaņā ar 6. nodaļas prasībām izsniegta veselības apliecība.

1.2.4.2. Veselības apliecības derīguma termiņš sākas ar dienu, kad ir veikta veselības stāvokļa pārbaude. Derīguma termiņa ilgums atbilst 1.2.5.2. punkta prasībām.

1.2.4.2.1. Pēc sertificēšanas iestādes ieskatiem veselības apliecības derīguma termiņu var pagarināt par laiku, kas nepārsniedz 45 dienas.

Piezīme. Ir ieteicams veselības apliecības derīguma termiņa beigu datumu gadu no gada saglabāt nemainīgu, padarot spēkā esošā veselības apliecības derīguma termiņa beigu datumu par nākamā derīguma termiņa sākuma datumu, ar nosacījumu, ka veselības stāvokļa pārbaude tiek veikta spēkā esošā veselības apliecības derīguma termiņa laikā, bet ne vairāk kā 45 dienas pirms derīguma termiņa beigām.

1.2.4.3. Izņemot 1.2.5.2.4. punktā noteiktos gadījumus, gaisa kuģa apkalpes locekļi vai gaisa satiksmes vadības dispečeri nedrīkst realizēt tiesības, ko garantē viņu apliecības, ja viņiem nav spēkā esošas un apliecībai atbilstošas veselības apliecības.

1.2.4.4. Līgumslēdzējas valstis norīko medicīnas praksei kvalificētus un sertificētus ārstus, kas veic veselības stāvokļa pārbaudes un novērtē pretendentu veselības stāvokļa piemērotību 2. un 3. nodaļā noteikto apliecību vai kvalifikācijas atzīmju un 4. nodaļā noteikto apliecību izdošanai vai atjaunošanai.

1.2.4.4.1. Ārsti, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, ir sagatavoti aviācijas medicīnā un periodiski apmeklē kvalifikācijas celšanas kursus. Ārsti, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, pirms iecelšanas pierāda atbilstošu sagatavotību aviācijas medicīnā.

1.2.4.4.2. Ārstiem, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, ir praktiska pieredze un zināšanas par apstākļiem, kādos apliecību un kvalifikācijas atzīmju turētāji veic savus pienākumus.

Piezīme.

Praktiskas pieredzes un zināšanu piemēri ir lidojumu pieredze, trenažiera pieredze, novērojumi pienākumu veikšanas vietā vai jebkura cita praktiska pieredze, kas pēc sertificēšanas iestādes ieskatiem atbilst šai prasībai.

1.2.4.5. Apliecību un kvalifikācijas atzīmju pretendenti, kuriem tiek izvirzītas prasības attiecībā uz veselības stāvokli, paraksta un iesniedz ārstam, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, paziņojumu par to, vai viņi iepriekš jau ir tikuši pakļauti šādai pārbaudei un, ja ir, min pēdējās pārbaudes datumu, vietu un atzinumu. Viņi paziņo ārstam, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, vai iepriekš veselības apliecība ir tikusi atteikta, anulēta vai apturēta un, ja ir, norāda šāda atteikuma, anulēšanas vai apturēšanas iemeslu.

1.2.4.5.1. Ja apliecības vai kvalifikācijas atzīmes pretendents ārstam iesniedz nepatiesu paziņojumu, ārsts, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, par šādu gadījumu ziņo apliecības izdevējvalsts sertificēšanas iestādei, lai tā veiktu darbības, ko tā noteiktajā gadījumā uzskata par piemērotām.

1.2.4.6. Pēc pretendenta veselības stāvokļa pārbaudes, kas veikta saskaņā ar 6. nodaļas prasībām, ārsts, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, apkopo pārbaudes rezultātus un iesniedz sertificēšanas iestādei atbilstoši tās prasībām sagatavotu, parakstītu ziņojumu vai pielīdzinātu dokumentu, kurā ir sīki apskatīti pārbaudes atzinumi un novērtēti par veselības stāvokli iegūtie dati.

1.2.4.6.1. Ja ziņojumu par veselības stāvokli sertificēšanas iestādei iesniedz elektroniskā veidā, tad nosaka līdzvērtīgu sertificēšanas pārbaudes veicēja identificēšanas metodi.

1.2.4.6.2. Ja veselības stāvokļa pārbaudi veic vairāki ārsti, Līgumslēdzējas valstis vienu no ārstiem ieceļ par atbildīgo par pārbaudes atzinumu apkopošanu, iegūto datu par veselības stāvokli novērtēšanu un ziņojuma parakstīšanu.

1.2.4.7. Lai izvērtētu sertificēšanas iestādei iesniegtos ārstu, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, ziņojumus, Līgumslēdzējas valstis izmanto ārstu ekspertu pakalpojumus.

1.2.4.7.1. Ārsts, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, sertificēšanas iestādei iesniedz pietiekamu medicīnisko informāciju, lai sertificēšanas iestādei būtu iespēja pārbaudīt veselības apliecības.

Piezīme. Šādas pārbaudes mērķis ir nodrošināt, ka ārsti, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, darbojas atbilstoši labas prakses standartiem.

1.2.4.8. Ja attiecībā uz konkrēto apliecību netiek izpildītas 6. nodaļā aprakstīto medicīnisko standartu prasības, attiecīgo veselības apliecību neizsniedz vai neatjauno, kamēr nav izpildītas šādas prasības:

1.2.4.9. Nav pieļaujamas atkāpes no medicīniskās konfidencialitātes principa.

1.2.4.9.1. Visus ziņojumus par veselības stāvokli un datus glabā drošā vietā, un tie ir pieejami tikai pilnvarotam personālam.

1.2.4.9.2. Gadījumos, kad to prasa apsvērumi attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatāciju, ārsts, kas izsniedz veselības apliecību, izlemj līdz kādai pakāpei medicīniskā informācija var tikt sniegta attiecīgajām sertificēšanas iestādes amatpersonām.

1.2.5. Apliecību derīgums 1.2.5.1. Līgumslēdzēja valsts pēc apliecības izdošanas nodrošina, ka šīs apliecības vai attiecīgo kvalifikācijas atzīmju piešķirtās tiesības tiek realizētas tikai tad, ja turētājs saglabā kvalifikāciju un atbilst šīs valsts noteiktajām prasībām par neseno pieredzi.

1.2.5.1.1. Ieteikums.

Līgumslēdzēja valsts nosaka prasības kvalifikācijas saglabāšanai un nesenajai pieredzei attiecībā uz pilotu apliecībām un kvalifikācijas atzīmēm, balstoties uz sistemātisku pieeju negadījumu novēršanai, kam jāietver riska novērtēšanas process un pašreizējo darbību analīze, ieskaitot arī nelaimes gadījumu un incidentu datus, kas attiektos uz šo valsti.

1.2.5.1.2. Līgumslēdzēja valsts pēc apliecības izdošanas nodrošina, ka citām Līgumslēdzējām valstīm ir iespēja pārliecināties par apliecības derīgumu.

Gaisa komercpārvadājumos iesaistīto gaisa kuģu apkalpes locekļu kvalifikācijas saglabāšanu var pietiekami pārbaudīt, viņiem apliecinot savas prasmes lidojuma kvalifikācijas pārbaudēs, kas tiek veiktas atbilstoši 6. pielikumam.

Kvalifikācijas saglabāšanu var pietiekamā apjomā reģistrēt ekspluatanta reģistros vai gaisa kuģu apkalpes locekļa personīgajā uzskaites žurnālā vai apliecībā.

Gaisa kuģu apkalpes locekļi var, ciktāl reģistrētājvalsts to uzskata par iespējamu, apliecināt savas kvalifikācijas saglabāšanos lidojumu trenažieros, ko ir apstiprinājusi šī valsts.

1.2.5.2. Izņemot 1.2.5.2.1., 1.2.5.2.2., 1.2.5.2.3., 1.2.5.2.4., 1.2.5.2.5. un 1.2.5.2.6. punktā minētos gadījumus, veselības apliecības, kas izsniegta atbilstoši 1.2.4.5. un 1.2.4.6. punkta prasībām, derīguma termiņš, sākot no veselības stāvokļa pārbaudes dienas, nedrīkst pārsniegt 60 mēnešus privātpilota apliecībai (lidmašīna, dirižablis, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis);

12 mēnešus komercpilota apliecībai (lidmašīna, dirižablis, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis);

12 mēnešus daudzpilotu apkalpes pilota apliecībai (lidmašīna);

12 mēnešus aviolīniju transporta pilota apliecībai (lidmašīna, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis);

60 mēnešus planiera pilota apliecībai;

60 mēnešus brīvā gaisa balona pilota apliecībai;

12 mēnešus lidotāja stūrmaņa apliecībai;

12 mēnešus lidotāja inženiera apliecībai;

48 mēnešus gaisa satiksmes vadības dispečera apliecībai.

Iepriekš minētie derīguma termiņi atbilstoši 1.2.4.2.1. punktam var tikt pagarināti par 45 dienām.

1.2.5.2.1. Veselības apliecības derīguma termiņš var tikt samazināts, ja to nosaka ārsts.

1.2.5.2.2. Aviolīniju transporta pilotu apliecību (lidmašīna, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis) un komercpilotu apliecību (lidmašīna, dirižablis, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis) turētājiem, kas veic vienpilota apkalpes pasažieru gaisa komercpārvadājumus, sasniedzot 40 gadu vecumu, 1.2.5.2. punktā minēto derīguma termiņu samazina līdz sešiem mēnešiem.

1.2.5.2.3. Aviolīniju transporta pilotu apliecību (lidmašīna, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis), komercpilotu apliecību (lidmašīna, dirižablis, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis) un daudzpilotu apkalpes pilotu apliecību (lidmašīna) turētājiem, kas veic gaisa komercpārvadājumus, sasniedzot 60 gadu vecumu, 1.2.5.2. punktā minēto derīguma termiņu samazina līdz sešiem mēnešiem.

1.2.5.2.4. Privātpilotu apliecību (lidmašīna, dirižablis, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis), brīvā gaisa balona pilotu apliecību, planiera pilotu apliecību un gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecību turētājiem sasniedzot 40 gadu vecumu, 1.2.5.2. punktā minēto derīguma termiņu samazina līdz 24 mēnešiem.

1.2.5.2.5. Ieteikums.

Privātpilotu apliecību (lidmašīna, dirižablis, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis), brīvā gaisa balona pilotu apliecību, planiera pilotu apliecību un gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecību turētājiem sasniedzot 50 gadu vecumu, 1.2.5.2. punktā minētais derīguma termiņš ir jāsamazina līdz 12 mēnešiem.

Piezīme.

Iepriekš minētie veselības apliecības derīguma termiņi attiecas uz pretendentu vecumu veselības stāvokļa pārbaudes veikšanas brīdī.

1.2.5.2.6. Apstākļi, kādos drīkst atlikt veselības stāvokļa pārbaudi. Apliecības turētāja, kurš ekspluatē gaisa kuģi vietā, kas atrodas tālu no norādītās veselības stāvokļa pārbaudes veikšanas vietas, atkārtotā pārbaude, pēc sertificēšanas iestādes ieskatiem, var tikt atlikta ar nosacījumu, ka šāda atlikšana tiek pieļauta tikai kā izņēmums un nepārsniedz

1.2.6. Veselības stāvokļa pasliktināšanās 1.2.6.1. Šajā pielikumā minēto apliecību turētāji nedrīkst realizēt tiesības, ko piešķir apliecības un attiecīgās kvalifikācijas atzīmes laikā, kad viņi apzinās, ka veselības stāvoklis ir pasliktinājies tā, ka var padarīt viņus nespējīgus droši un pienācīgi realizēt šādas tiesības.

1.2.6.1.1. Ieteikums.

Apliecību turētājām jāinformē sertificēšanas iestāde par apstiprinātu grūtniecību vai [arī apliecību turētājiem] par jebkādu veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas pārsniedz 20 dienas vai kas prasa ilglaicīgu ārstēšanu ar izrakstītiem medikamentiem, vai kam bijusi nepieciešama ārstēšanās slimnīcā.

1.2.6.1.2. Ieteikums.

Katrai Līgumslēdzējai valstij iespēju robežās jānodrošina, ka apliecību turētāji nerealizē apliecību un attiecīgo kvalifikācijas atzīmju piešķirtās tiesības laikā, kad veselības stāvoklis jebkura iemesla dēļ ir pasliktinājies tiktāl, ka nebūtu bijusi iespējama veselības apliecības izdošana vai atjaunošana.

1.2.7.

Psihoaktīvo vielu lietošana 1.2.7.1. Šajā pielikumā minēto apliecību turētāji nedrīkst realizēt tiesības, ko piešķir apliecības un attiecīgās kvalifikācijas atzīmes, kamēr atrodas tādā psihoaktīvas vielas ietekmē, kas var padarīt viņus nespējīgus droši un pienācīgi realizēt šādas tiesības.

1.2.7.2. Šajā pielikumā minēto apliecību turētāji nedrīkst iesaistīties nekādā problemātiskā vielu lietošanā.

1.2.7.3. Ieteikums.

Līgumslēdzējām valstīm iespēju robežās jānodrošina, ka visi apliecību turētāji, kas iesaistās jebkura veida problemātiskā vielu lietošanā, tiek apzināti un tiek atstādināti no lidojumu drošību ietekmējošu pienākumu veikšanas. Atgriešanās pie lidojumu drošību ietekmējošu pienākumu veikšanas var tikt izvērtēta pēc veiksmīgas ārstēšanas vai gadījumos, kad ārstēšana nav nepieciešama, pēc problemātiskas vielu lietošanas pārtraukšanas un pārliecināšanās, ka noteiktās personas funkciju izpildījums visticamāk nerada draudus drošībai.

Piezīme. Norādījumi par piemērotām psihoaktīvo vielu lietošanas noteikšanas metodēm (kas var ietvert bioķīmisku pārbaužu veikšanu darbinieka pārbaudes laikā, pamatotu aizdomu gadījumā, pēc nelaimes gadījumiem/incidentiem, pēc noteiktiem laika intervāliem un pēc nejauši izvēlētiem laika intervāliem) un citiem ar psihoaktīvo vielu lietošanas novēršanu saistītiem jautājumiem, ir iekļauti "Rokasgrāmatā par problemātiskas vielu lietošanas novēršanu darba vietā aviācijas nozarē" (Doc 9654).

1.2.8.

Apstiprināta lidotāju profesionālā sagatavošana un apstiprināta lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija Piezīme.

Personāla apliecību saņemšanai nepieciešamo kvalifikāciju vieglāk un ātrāk var iegūt pretendenti, kas apgūst stingri uzraudzītus, sistemātiskus un nepārtrauktus sagatavošanas kursus, kas atbilst mācību programmai vai plānam. Ir pieņemti attiecīgi noteikumi, lai samazinātu pieredzes prasības attiecībā uz noteiktu apliecību un kvalifikācijas atzīmju, kas aprakstītas šajos standartos un ieteicamajā praksē, izdošanu tiem pretendentiem, kas apmierinoši pabeiguši apstiprinātus lidotāju profesionālas sagatavošanas kursus.

1.2.8.1. Apstiprināta lidotāju profesionālā sagatavošana nodrošina tādu kvalifikācijas līmeni, kas nav zemāks par minimālajām pieredzes prasībām personālam, kas nav bijis apmācīts apstiprinātos sagatavošanas kursos.

1.2.8.2. Gaisa kuģu apkalpju mācību organizācijas valsts veikta apstiprināšana ir atkarīga no organizācijas spējas apliecināt atbilstību 2. papildinājuma prasībām.

Piezīme. Norādījumi gaisa kuģu apkalpju mācību organizācijas apstiprināšanai atrodami "Gaisa kuģu apkalpju mācību organizāciju apstiprināšanas rokasgrāmatā (Doc 9841)".

1.2.9. Valodu prasme 1.2.9.1. Lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu piloti un tie lidotāji stūrmaņi, kuru pienākumos ietilpst radiotelefona lietošana gaisa kuģī, apliecina spēju runāt un saprast valodu, kas tiek izmantota radiotelefonijas sakaros.

Piezīme.

Saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 42. pantu 1.2.9.1. punkts neattiecas uz personālu, kam apliecības ir izsniegtas pirms 2004. gada 5. marta, bet jebkurā gadījumā attiecas uz personālu, kam apliecības paliek spēkā pēc 2008. gada 5. marta.

1.2.9.2. Gaisa satiksmes vadības dispečeri un aviācijas staciju operatori apliecina spēju runāt un saprast valodu, kas tiek izmantota radiotelefonijas sakaros.

1.2.9.3. Ieteikums.

Lidotājiem inženieriem, planieru un brīvā gaisa balonu pilotiem jābūt spējīgiem runāt un saprast valodu, kas tiek izmantota radiotelefonijas sakaros.

1.2.9.4. No 2008. gada 5. marta lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu piloti, gaisa satiksmes vadības dispečeri un aviācijas staciju operatori apliecina spēju runāt un saprast valodu, kas tiek izmantota radiotelefonijas sakaros tādā līmenī, kāds norādīts 1. papildinājuma prasībās par valodu prasmi.

1.2.9.5. Ieteikums.

Lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu pilotiem, lidotājiem stūrmaņiem, kuru pienākumos ietilpst radiotelefona lietošana gaisa kuģī, gaisa satiksmes vadības dispečeriem un aviācijas staciju operatoriem jāapliecina spēja runāt un saprast valodu, kas tiek izmantota radiotelefonijas sakaros tādā līmenī, kāds norādīts 1. papildinājuma prasībās par valodu prasmi.

1.2.9.6. No 2008. gada 5. marta lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu pilotu, gaisa satiksmes vadības dispečeru un aviācijas staciju operatoru, kuri apliecina par eksperta līmeni (6. līmeni) zemāku valodas prasmi, valodas prasmi oficiāli pārbauda pēc noteikta laika saskaņā ar personas apliecināto prasmes līmeni.

1.2.9.7. Ieteikums.

Lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu pilotu, lidotāju stūrmaņu, kuru pienākumos ietilpst radiotelefona lietošana gaisa kuģī, gaisa satiksmes vadības dispečeru un aviācijas staciju operatoru, kuri apliecina par eksperta līmeni (6. līmeni) zemāku valodas prasmi, valodas prasme oficiāli jāpārbauda pēc noteikta laika saskaņā ar personas apliecināto prasmes līmeni šādā kārtībā:

Oficiāls novērtējums nav nepieciešams pretendentiem, kuri apliecina valodas prasmi eksperta līmenī, piemēram, tā ir viņu dzimtā valoda vai, lai gan tā nav viņu dzimtā valoda, viņi to pārvalda prasmīgi un viņu izruna vai akcents ir tāds, kurš ir saprotams starptautiskajai aviācijas sabiedrībai.

1.2.9. punkta noteikumi atsaucas 10. pielikuma II sējuma 5. nodaļu, saskaņā ar kuru radiotelefonijas sakaros izmantotā valoda var būt tā valoda, ko parasti izmanto aviācijas stacija uz zemes, vai angļu valoda. Tāpēc praksē ir situācijas, kad gaisa kuģa apkalpes locekļiem ir nepieciešams runāt tikai tajā valodā, ko parasti izmanto stacijā uz zemes.

2. NODAĻA.

PILOTU APLIECĪBAS UN KVALIFIKĀCIJAS ATZĪMES 2.1. Vispārīgi noteikumi par pilotu apliecībām un kvalifikācijas atzīmēm 2.1.1.

Vispārīgas sertificēšanas prasības 2.1.1.1. Ja persona nav atbilstoši šīs nodaļas prasībām izsniegtas pilota apliecības turētājs, šāda persona nedrīkst veikt gaisa kuģa komandiera vai otrā pilota pienākumus šādu kategoriju gaisa kuģos:

2.1.1.2. Gaisa kuģa kategoriju iekļauj apliecības nosaukumā vai ieraksta apliecībā kā kategorijas kvalifikācijas atzīmi.

2.1.1.2.1. Ja pilota apliecības turētājs vēlas iegūt apliecību papildu gaisa kuģa kategorijai, sertificēšanas iestāde

Piezīme.

Kategoriju kvalifikācijas atzīmju prasības ir noteiktas pilotu sertificēšanas prasībās, līmeņus nosakot atbilstoši apliecību turētājiem piešķirtajām tiesībām.

2.1.1.3. Pretendents pirms jebkuras pilota apliecības vai kvalifikācijas atzīmes izsniegšanas atbilst tādām prasībām attiecībā uz vecumu, zināšanu līmeni, pieredzi, mācību lidojumiem, prasmēm un veselības stāvokli, kādas ir noteiktas šai apliecībai vai kvalifikācijas atzīmei.

2.1.1.3.1. Jebkuras pilota apliecības vai kvalifikācijas atzīmes pretendents sertificēšanas iestādes noteiktajā kārtībā apliecina atbilstību tādām zināšanu un prasmju prasībām, kādas ir noteiktas šai apliecībai vai kvalifikācijas atzīmei.

2.1.1.4. Pārejas posma noteikumi attiecībā uz vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu kategoriju Līdz 2011. gada 10. martam sertificēšanas iestāde vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu tipa kvalifikācijas atzīmi var ierakstīt lidmašīnas vai helikoptera pilota apliecībā. Kvalifikācijas atzīmes ierakstā apliecībā norāda, ka gaisa kuģis pieder vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu kategorijai. Sagatavošanu vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmes piešķiršanai veic apstiprinātos lidotāju profesionālās sagatavošanas kursos, un tā ņem vērā pretendenta iepriekšējo lidmašīnas vai helikoptera pilotēšanas pieredzi, un ietver visus atbilstošos aspektus attiecībā uz vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa ekspluatāciju.

2.1.2.

Kategoriju kvalifikācijas atzīmes 2.1.2.1. Kategoriju kvalifikācijas atzīmes, kad tās ir noteiktas, attiecas uz gaisa kuģiem, kas minēti 2.1.1.1. punktā.

2.1.2.2. Kategoriju kvalifikācijas atzīmes neieraksta apliecībā, ja kategorija ir iekļauta apliecības nosaukumā.

2.1.2.3. Jebkura papildu kategorijas kvalifikācijas atzīme, kas tiek ierakstīta pilota apliecībā, norāda tiesības, ko piešķir noteiktā kategorijas kvalifikācijas atzīme.

2.1.2.4. Pilota apliecības turētājs, kas pretendē uz papildu kategorijas kvalifikācijas atzīmēm, atbilst prasībām, kas iekļautas šajā pielikumā un ir atbilstošas tiesībām, ko piešķir noteiktā kategorijas kvalifikācijas atzīme.

2.1.3. Klases un tipa kvalifikācijas atzīmes 2.1.3.1. Klašu kvalifikācijas atzīmes ir noteiktas lidmašīnām, kas ir sertificētas lidojumiem ar vienu pilotu un iekļauj

Piezīme. Šā punkta noteikumi neizslēdz iespēju izveidot citas klases kvalifikācijas atzīmes šajā pamatstruktūrā.

2.1.3.1.1. Ieteikums.

Līgumslēdzējām valstīm jāizskata iespēja izveidot klases kvalifikācijas atzīmi helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem, kas ir sertificēti lidojumiem ar vienu pilotu un kam piemīt līdzīgi vadības, izpildījuma un citi raksturojumi.

2.1.3.2. Tipa kvalifikācijas atzīmi nosaka

Kopēju tipa kvalifikācijas atzīmi nosaka tikai gaisa kuģiem ar līdzīgiem raksturojumiem, tādiem kā ekspluatācijas procedūras, sistēmas un vadība.

Klases un tipa kvalifikācijas atzīmes planieriem un brīvajiem gaisa baloniem nav noteiktas.

2.1.3.3. Kad pretendents ir apliecinājis prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas pirmreizējai pilota apliecības izdošanai, apliecībā norāda kategoriju un kvalifikācijas atzīmes, kas atbilst gaisa kuģa klasei vai tipam, kurš ir izmantots apliecināšanas procesā.

2.1.4. Apstākļi, kuros ir nepieciešamas klases un tipa kvalifikācijas atzīmes 2.1.4.1. Līgumslēdzēja valsts, kas ir izdevusi pilota apliecību, nepieļauj, ka šādas apliecības turētājs veic lidmašīnas, dirižabļa, helikoptera vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa komandiera vai otrā pilota pienākumus, ja viņš nav saņēmis šādu turpmāk minētu atļauju:

2.1.4.1.1. Gadījumos, kad tipa kvalifikācijas atzīme tiek izsniegta ar ierobežojumiem, kas dod tiesības veikt tikai otrā pilota pienākumus vai veikt pilota pienākumus tikai lidojuma kreisēšanas fāzē, šādus ierobežojumus ieraksta kvalifikācijas atzīmē.

2.1.4.2. Mācību, pārbaužu vai īpašu nekomerciālu mērķu nolūkā veiktiem lidojumiem, kuros netiek pārvadāti pasažieri, apliecības turētājam sertificēšanas iestāde var izsniegt īpašu rakstisku atļauju tā vietā, lai izsniegtu klases vai tipa kvalifikācijas atzīmi atbilstoši 2.1.4.1. punktam. Šīs atļaujas derīguma termiņu ierobežo ar laiku, kas nepieciešams noteiktā lidojuma veikšanai.

2.1.5. Prasības klases un tipa kvalifikācijas atzīmju izsniegšanai 2.1.5.1. Klases kvalifikācijas atzīme Lai saņemtu klases kvalifikācijas atzīmi, pretendents apliecina apliecībai atbilstošu prasmju līmeni tās klases gaisa kuģī, kura kvalifikācijas atzīmi pretendents vēlas iegūt.

2.1.5.2. Prasības tipa kvalifikācijas atzīmei atbilstoši 2.1.3.2. punkta a) apakšpunktam Pretendents ir

Piezīme.

Nepieciešams pievērst uzmanību 2.1.8.2. punkta prasībām attiecībā uz kvalifikāciju pilotiem, kas veic lidinstruktoru pienākumus.

Piezīme. Vispārīgus norādījumus par apkalpes paplašināto kvalifikāciju un mijieskaitēm sk. "Valsts personāla sertificēšanas sistēmas izveides un pārvaldības procedūru rokasgrāmatā" (Doc 9379).

2.1.5.3. Prasības tipa kvalifikācijas atzīmei atbilstoši 2.1.3.2. punkta b) un c) apakšpunktiem Pretendents ir apliecinājis prasmi un zināšanas, kas ir nepieciešamas attiecīgā gaisa kuģa tipa drošai ekspluatācijai atbilstoši sertificēšanas prasībām un pretendenta pilotēšanas funkcijām.

2.1.6. Lidojumu trenažiera izmantošana pieredzes iegūšanai un prasmes apliecināšanai Lidojumu trenažiera izmantošanu pieredzes iegūšanai vai prasmes pārbaudes laikā jebkura manevra izpildīšanai, kas nepieciešama apliecības vai kvalifikācijas atzīmes iegūšanai, apstiprina sertificēšanas iestāde, kura pārliecinās par to, ka lidojumu trenažieris ir piemērots šāda uzdevuma veikšanai.

2.1.7. Apstākļi, kuros ir nepieciešama instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme Līgumslēdzēja valsts, kas ir izdevusi pilota apliecību, neļauj tās turētājam veikt gaisa kuģa komandiera vai otrā pilota pienākumus atbilstoši instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR), ja šādam turētājam nav atbilstīgas Līgumslēdzējas valsts atļaujas. Atbilstīga atļauja ietver instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmi, kas atbilst noteiktā gaisa kuģa kategorijai.

Piezīme.

Instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme ir iekļauta aviolīniju transporta pilota (lidmašīna vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis) apliecībā, daudzpilotu apkalpes pilota apliecībā, un komercpilota (dirižablis) apliecībā. 2.1.7. punkts neizslēdz iespēju izsniegt apliecību, kuras neatņemama sastāvdaļa ir instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme.

2.1.8. Apstākļi, kuros ir nepieciešama atļauja, lai veiktu mācību lidojumus 2.1.8.1. Līgumslēdzēja valsts, kas izdevusi pilota apliecību neļauj, ka tās turētājs veic mācību lidojumus, kas nepieciešami pilota apliecības vai kvalifikācijas atzīmes saņemšanai, ja šīs apliecības turētājs nav saņēmis atbilstošu atļauju no šīs Līgumslēdzējas valsts. Atbilstošā atļauja ir

2.1.8.2. Līgumslēdzēja valsts nedrīkst pieļaut, ka persona veic apmācību uz lidojumu trenažiera, kas nepieciešama pilota apliecības vai kvalifikācijas atzīmes saņemšanai, ja vien šai personai nav un nav bijis atbilstošas apliecības vai atbilstošas lidojumu un lidinstruktora pieredzes un tā nav saņēmusi atbilstošu atļauju no šīs Līgumslēdzējas valsts.

2.1.9. Lidojuma laika uzskaite 2.1.9.1. Attiecībā uz studentpilotu vai pilota apliecības turētāju, uzskaitot kopējo lidojuma laiku, kas nepieciešams pirmatnējai pilota apliecības izdošanai vai augstākas klases pilota apliecības izdošanai, uzskaita pilnībā visu patstāvīgo nolidojumu, nolidojumu ar instruktoru, un laiku, kurā pretendents ir veicis gaisa kuģa komandiera pienākumus.

2.1.9.2. Attiecībā uz pilota apliecības turētāju, uzskaitot kopējo lidojuma laiku, kas nepieciešams augstākas klases pilota apliecības izdošanai, uzskaita ne vairāk kā 50 % no kopējā lidojuma laika, kas pavadīts, pildot otrā pilota pienākumus gaisa kuģī, kas sertificēts ekspluatācijai ar vienu pilotu, bet kuru Līgumslēdzēja valsts pieprasa ekspluatēt ar otro pilotu.

Līgumslēdzēja valsts var atļaut, ka lidojuma laiks tiek ieskaitīts pilnībā, ja gaisa kuģis ir aprīkots, lai to varētu vadīt otrais pilots un gaisa kuģis tiek ekspluatēts ar daudzpilotu apkalpi.

2.1.9.3. Attiecībā uz pilota apliecības turētāju, kurš ir otrais pilots gaisa kuģī, kas sertificēts ekspluatācijai ar otro pilotu, uzskaitot kopējo lidojuma laiku, kas nepieciešams augstākas klases pilota apliecības izdošanai, uzskaita visu šāda veida lidojuma laiku.

2.1.9.4. Attiecībā uz pilota apliecības turētāju, kurš gaisa kuģa komandiera uzraudzībā veic gaisa kuģa komandiera funkcijas un pienākumus, uzskaitot kopējo lidojuma laiku, kas nepieciešams augstākas klases pilota apliecības izdošanai, uzskaita visu šāda veida lidojuma laiku.

2.1.10. Tiesību ierobežošana 60 gadu vecumu sasniegušajiem pilotiem un tiesību samazināšana 65 gadu vecumu sasniegušajiem pilotiem 2.1.10.1. Līgumslēdzēja valsts, kas ir izdevusi pilotu apliecības, neļauj, ka to turētāji veic gaisa kuģa komandiera pienākumus starptautiskos gaisa komercpārvadājumos, ja apliecību turētāji ir sasnieguši 60 gadu vecumu, vai 65 gadu vecumu, ja daudzpilotu apkalpē ir pilots, kas jaunāks par 60 gadiem.

2.1.10.2. Ieteikums.

Līgumslēdzēja valsts, kas ir izdevusi pilotu apliecības, neļauj, ka to turētāji veic otrā pilota pienākumus starptautiskos gaisa komercpārvadājumos, ja apliecību turētāji ir sasnieguši 65 gadu vecumu.

Piezīme. Tiek vērsta uzmanība uz 1.2.5.2.3. punkta prasībām par veselības apliecību derīguma termiņu pilotiem, kas pārsnieguši 60 gadu vecumu un veic gaisa komercpārvadājumus.

2.2.

Studentpilots 2.2.1. Studentpilots atbilst Līgumslēdzējas valsts izvirzītajām prasībām. Izvirzot šādas prasības, Līgumslēdzēja valsts pārliecinās, ka tās piešķirtās tiesības neļauj studentpilotiem apdraudēt gaisa satiksmi.

2.2.2. Studentpilots nedrīkst veikt patstāvīgus lidojumus, izņemot gadījumus, kad tie tiek veikti apstiprināta lidinstruktora uzraudzībā vai ar tā atļauju.

2.2.2.1. Studentpilots nedrīkst patstāvīgi pilotēt gaisa kuģi starptautiskā lidojumā, izņemot gadījumus, kad starp iesaistītajām Līgumslēdzējām valstīm ir noslēgta īpaša vai vispārēja vienošanās.

2.2.3. Veselības stāvoklis Līgumslēdzēja valsts neļauj studentpilotam veikt patstāvīgus lidojumus, ja studentpilotam nav derīgas vismaz 2. klases veselības apliecības.

2.3.

Privātpilota apliecība 2.3.1.

Vispārīgas prasības lidmašīnas, dirižabļa, helikoptera un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa kategorijas apliecības izdošanai 2.3.1.1. Vecums Pretendents ir vismaz 17 gadu vecas 2.3.1.2. Zināšanas Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, ko piešķir privātpilota apliecība, un atbilst gaisa kuģa kategorijai, kas tiks norādīta apliecībā, vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības

Vispārīgas zināšanas par lidmašīnām, dirižabļiem, helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem

Lidojuma tehniskie raksturojumi, plānošana un centrēšana

Cilvēka veiktspēja

Piezīme.

Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldību, ir atrodami "Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru" (Doc 9683).

Meteoroloģija

Navigācija

Gaisa kuģa ekspluatācijas procedūras

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi.

Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

Gaisa kuģu lidojuma principi

Radiotelefonija

2.3.1.3. Prasmes Pretendents apliecina spējas veikt atbilstošas kategorijas gaisa kuģa komandiera pienākumus, izpildīt procedūras un veikt manevrus, kas aprakstīti 2.3.3.2. vai 2.3.4.2.1. vai 2.3.5.2. vai 2.3.6.2. punktā, tādā līmenī, kas ir atbilstošs privātpilota apliecības turētājam piešķirtajām tiesībām, un

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi.

Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

2.3.1.4. Veselības stāvoklis Pretendentam ir derīga 2. klases veselības apliecība.

Piezīme. Ir nepieciešams pievērst uzmanību 2.7.1.3. punktā minētajām veselības stāvokļa prasībām privātpilota apliecības turētājiem, kas vēlas iegūt instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmi.

2.3.2.

Apliecības turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības 2.3.2.1. Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5., 1.2.6., 1.2.7.1., 1.2.9. un 2.1. punktā, privātpilota apliecības turētājam ir tiesības bez atlīdzības veikt atbilstošas kategorijas gaisa kuģa komandiera vai otrā pilota pienākumus lidojumos, kas netiek veikti par atlīdzību.

2.3.2.2. Pirms apliecības tiesību izmantošanas nakts laikā pretendents ir veicis lidojumus ar instruktoru nakts laikā atbilstošas kategorijas gaisa kuģī, ieskaitot pacelšanos, nosēšanos un navigāciju.

2.3.3. Īpašas prasības lidmašīnas kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai 2.3.3.1. Pieredze 2.3.3.1.1. Pretendentam ir vismaz 40 stundu lidojuma laika pieredze vai 35 stundu lidojuma laika pieredze, kas iegūta apstiprinātas lidmašīnu pilotu mācību programmas apguves laikā, atbilstoši klases kvalifikācijas atzīmei, kuru pretendents vēlas iegūt. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 40 stundu vai attiecīgā gadījumā 35 stundu lidojuma laika. Šādas pieredzes ieskaitāmais apjoms nedrīkst pārsniegt 5 stundas.

2.3.3.1.1.1. Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjomu, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.3.3.1.1. punktā minētās lidojuma laika prasības.

2.3.3.1.2. Pretendentam ir vismaz 10 stundu patstāvīgas lidmašīnas pilotēšanas pieredze apstiprināta lidinstruktora uzraudzībā atbilstoši klases kvalifikācijas atzīmei, kuru pretendents vēlas iegūt, ieskaitot 5 stundas patstāvīgā maršruta lidojumā, kur vismaz viens lidojums ir bijis vismaz 270 km (150 NM) garš un kura laikā ir veiktas nosēšanās ar pilnīgu apstāšanos vismaz divos dažādos lidlaukos.

2.3.3.2. Mācību lidojumi Pretendentam ir nolidojums ar apstiprinātu lidinstruktoru lidmašīnās, kas atbilst klases kvalifikācijas atzīmei, kuru pretendents vēlas iegūt. Instruktors nodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams privātpilotam, vismaz šādās jomās:

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi.

Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

Piezīme.

2.3.3.2.1. punkta i) apakšpunktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.3.2.2. punktā minētais nakts nolidojums ar instruktoru, nedod tiesības privātpilota apliecības turētājam pilotēt lidmašīnas atbilstoši IFR.

2.3.4. Īpašas prasības helikoptera kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai 2.3.4.1. Pieredze 2.3.4.1.1. Pretendentam ir vismaz 40 stundu lidojuma laika pieredze vai 35 stundu lidojuma laika pieredze, kas iegūta apstiprinātas helikopteru pilotu mācību programmas apguves laikā. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 40 stundu vai attiecīgā gadījumā 35 stundu lidojuma laika. Šādas pieredzes ieskaitāmais apjoms nedrīkst pārsniegt 5 stundas.

2.3.4.1.1.1. Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.3.4.1.1. punktā minētās lidojuma laika prasības.

2.3.4.1.2. Pretendentam ir vismaz 10 stundu patstāvīgas helikoptera pilotēšanas pieredze apstiprināta lidinstruktora uzraudzībā, ieskaitot 5 stundas patstāvīgā maršruta lidojumā, kur vismaz viens lidojums ir bijis vismaz 180 km (100 NM) garš un kura laikā ir veiktas nosēšanās vismaz divās dažādās vietās.

2.3.4.2. Mācību lidojumi 2.3.4.2.1. Pretendentam ir vismaz 20 stundu helikopteru lidojuma laiks kopā ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktors nodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams privātpilotam, vismaz šādās jomās:

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi.

Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

2.3.4.2.1.1. Ieteikums.

Pretendentam jāveic mācību instrumentālie lidojumi ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktoram jānodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, lidojumā attiecīgi aprīkotā helikopterā tikai pēc instrumentu rādītājiem, ieskaitot vienlīmeņa pagriešanos par 180°.

Piezīme.

2.3.4.2.1.1. punktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.3.2.2. punktā minētais nakts nolidojums ar instruktoru, nedod tiesības privātpilota apliecības turētājam pilotēt helikopterus atbilstoši IFR.

2.3.5. Īpašas prasības vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai 2.3.5.1. Pieredze 2.3.5.1.1. Ieteikums.

Pretendentam ir jābūt vismaz 40 stundu vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa pilota lidojumu laika pieredzei.

Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 40 stundu lidojuma laika.

2.3.5.1.2. Ieteikums.

Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.3.5.1.1. punktā minētās lidojumu laika prasības.

2.3.5.1.3. Ieteikums.

Pretendentam ir jābūt vismaz 10 stundu patstāvīgas vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa pilotēšanas pieredzei apstiprināta lidinstruktora uzraudzībā, ieskaitot 5 stundas patstāvīgā maršruta lidojumā, kur vismaz viens lidojums ir bijis vismaz 270 km (150 NM) garš un kura laikā ir veiktas nosēšanās ar pilnīgu apstāšanos vismaz divos dažādos lidlaukos.

2.3.5.2. Mācību lidojumi Ieteikums. Pretendentam ir jābūt vismaz 20 stundu vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa lidojuma laika kopā ar apstiprinātu lidinstruktoru.

Instruktoram jānodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams privātpilotam, vismaz šādās jomās: a) apdraudējumu un kļūdu atpazīšanā un pārvaldībā;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā. b) pirmslidojuma ekspluatācijā, ieskaitot masas un smaguma centra noteikšanu, vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa pārbaudē un apkopē;

Piezīme.

2.3.5.2. punkta g) apakšpunktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.3.2.2. punktā minētais nakts nolidojums ar instruktoru, nedod tiesības privātpilota apliecības turētājam pilotēt vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģus atbilstoši IFR.

2.3.6. Īpašas prasības dirižabļa kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai 2.3.6.1. Pieredze Pretendentam ir vismaz 25 stundu dirižabļa pilota lidojumu laika pieredze, tostarp vismaz

2.3.6.2. Mācību lidojumi Pretendentam ir nolidojums ar dirižabli, kopā ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktors nodrošina, ka pretendents tiek apmācīts vismaz šādās jomās:

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi.

Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

Piezīme.

2.3.6.2 punkta i) apakšpunktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.3.2.2. punktā minētais nakts nolidojums ar instruktoru, nedod tiesības privātpilota apliecības turētājam pilotēt dirižabļus atbilstoši IFR.

2.4.

Komercpilota apliecība 2.4.1.

Vispārīgas prasības lidmašīnas, dirižabļa, helikoptera un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa kategorijas apliecības izdošanai 2.4.1.1. Vecums Pretendents ir vismaz 18 gadu vecs.

2.4.1.2. Zināšanas Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, ko piešķir komercpilota apliecība, un atbilst gaisa kuģa kategorijai, kas tiks norādīta apliecībā, vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības

Vispārīgas zināšanas par lidmašīnām, dirižabļiem, helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem

Lidojuma tehniskie raksturojumi, plānošana un centrēšana

Cilvēka veiktspēja

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldību, ir atrodami "Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru" (Doc 9683).

Meteoroloģija

Navigācija

Ekspluatācijas procedūras

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi.

Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

Gaisa kuģu lidojuma principi

Radiotelefonija

2.4.1.3. Prasmes Pretendents apliecina spējas veikt atbilstošas kategorijas gaisa kuģa komandiera pienākumus, izpildīt procedūras un veikt manevrus, kas aprakstīti 2.4.3.2. vai 2.4.4.2. vai 2.4.5.2. vai 2.4.6.2. punktā, tādā līmenī, kas ir atbilstošs komercpilota apliecības turētājam piešķirtajām tiesībām, un

Piezīme. Norādījumi par apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi.

Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

2.4.1.4. Veselības stāvoklis Pretendentam ir derīga 1. klases veselības apliecība.

2.4.2.

Apliecības turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības 2.4.2.1. Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5., 1.2.6., 1.2.7.1., 1.2.9. un 2.1. punktā, komercpilota apliecības turētājam ir tiesības

2.4.2.2. Pirms apliecības tiesību izmantošanas nakts laikā pretendentam ir veicis lidojumus ar instruktoru nakts laikā atbilstošas kategorijas gaisa kuģī, ieskaitot pacelšanos, nosēšanos un navigāciju.

Piezīme. 60 un 65 gadu vecumu sasniegušiem apliecību turētājiem saskaņā ar 2.1.10. punktu tiek samazinātas noteiktas tiesības.

2.4.3. Īpašas prasības lidmašīnas kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai 2.4.3.1. Pieredze 2.4.3.1.1. Pretendentam ir vismaz 200 stundu lidojuma laika pieredze vai 150 stundu lidojuma laika pieredze, kas iegūta apstiprinātas lidmašīnu pilotu mācību programmas apguves laikā. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 200 stundu, vai attiecīgā gadījumā 150 stundu lidojuma laika. Šādas pieredzes ieskaitāmais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 stundu.

2.4.3.1.1.1. Pretendentam ir lidmašīnas lidojumu pieredze, kas nav mazāka kā

2.4.3.1.2. Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.4.3.1.1. punktā minētās lidojumu laika prasības.

2.4.3.2. Mācību lidojumi Pretendentam ir nolidojums ar apstiprinātu lidinstruktoru lidmašīnās, kas atbilst klases un/vai tipa kvalifikācijas atzīmei, kuru pretendents vēlas iegūt.

Instruktors nodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams komercpilotam, vismaz šādās jomās:

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi.

Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

Piezīme.

2.4.3.1.1.1. punkta c) apakšpunktā un 2.4.3.2. punkta j) apakšpunktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.4.3.1.1.1. punkta d) apakšpunktā un 2.4.2.2. punktā minētā nakts lidojumu pieredze un nolidojums ar instruktoru nedod tiesības komercpilota apliecības turētājam pilotēt lidmašīnas atbilstoši IFR.

2.4.4. Īpašas prasības helikoptera kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai 2.4.4.1. Pieredze 2.4.4.1.1. Pretendentam ir vismaz 150 stundu lidojuma laika pieredze vai 100 stundu lidojuma laika pieredze, kas iegūta apstiprinātas helikopteru pilotu mācību programmas apguves laikā. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 150 stundu vai attiecīgā gadījumā 100 stundu lidojuma laika. Šādas pieredzes ieskaitāmais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 stundu.

2.4.4.1.1.1. Pretendentam ir helikoptera lidojumu pieredze, kas nav mazāka kā

2.4.4.1.2 . Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.4.4.1.1 . punktā minētās lidojumu laika prasības.

2.4.4.2. Mācību lidojumi Pretendentam ir nolidojums ar helikopteru, kopā ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktors nodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams komercpilotam, vismaz šādās jomās:

Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

Piezīme.

2.4.4.1.1.1. punkta c) apakšpunktā un 2.4.4.2. punkta i) apakšpunktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.4.4.1.1.1. punkta d) apakšpunktā un 2.4.2.2. punktā minētā nakts lidojumu pieredze un nolidojums ar instruktoru nedod tiesības komercpilota apliecības turētājam pilotēt helikopterus atbilstoši IFR.

2.4.5. Īpašas prasības vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai 2.4.5.1. Pieredze 2.4.5.1.1. Ieteikums.

Pretendentam ir jābūt vismaz 200 stundu lidojuma laika pieredzei ar vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģi, vai 150 stundu lidojuma laika pieredzei, kas iegūta apstiprinātas gaisa kuģu pilotu mācību programmas apguves laikā. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 200 stundu vai attiecīgā gadījumā 150 stundu lidojuma laika.

2.4.5.1.2. Ieteikums.

Pretendentam ir jābūt vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa lidojumu pieredzei, kas nav mazāka kā

2.4.5.1.3. Ieteikums.

Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama, un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.4.5.1.1. punktā minētās lidojumu laika prasības.

2.4.5.2. Mācību lidojumi Ieteikums. Pretendentam ir jābūt nolidojumam ar vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģi kopā ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktoram jānodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams komercpilotam, vismaz šādās jomās: a) apdraudējumu un kļūdu atpazīšanā un pārvaldībā;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi.

Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā. b) pirmslidojuma ekspluatācijā, ieskaitot masas un smaguma centra noteikšanu, vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa pārbaudi un apkopi;

Piezīme.

2.4.5.1.2. punkta c) apakšpunktā un 2.4.5.2. punkta i) apakšpunktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.4.5.1.2. punkta d) apakšpunktā un 2.4.2.2. punktā minētā nakts lidojumu pieredze un nolidojums ar instruktoru nedod tiesības komercpilota apliecības turētājam pilotēt vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģus atbilstoši IFR.

2.4.6. Īpašas prasības dirižabļa kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai 2.4.6.1. Pieredze 2.4.6.1.1. Pretendentam ir vismaz 200 stundu pilota lidojumu laika pieredze.

2.4.6.1.1.1. Pretendentam ir lidojumu pieredze, kas nav mazāka kā

2.4.6.2. Mācību lidojumi Pretendentam ir nolidojums ar dirižabli kopā ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktors nodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams komercpilotam, vismaz šādās jomās:

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi.

Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

2.5 Daudzpilotu apkalpes pilota apliecība lidmašīnas kategorijai 2.5.1.

Vispārīgas prasības apliecības izdošanai 2.5.1.1. Vecums Pretendents ir vismaz 18 gadu vecs.

2.5.1.2. Zināšanas Pretendents ir prasībām, kas noteiktas 2.6.1.2. punktā aviolīniju transporta pilota apliecībai, kas atbilst lidmašīnas kategorijai apstiprinātās sagatavošanas kursā.

2.5.1.3. Prasmes 2.5.1.3.1. Pretendents ir apliecinājis prasmes, kas ir nepieciešamas, lai izpildītu visas kvalifikācijas vienības, kas norādītas 3. papildinājumā, kā pilotējošs pilots un kā nepilotējošs pilots atbilstoši līmenim, kas vajadzīgs, lai veiktu otrā pilota pienākumus gaisa kuģī ar gāzturbīnu dzinējiem, kas sertificēts ekspluatācijai ar vismaz divu pilotu apkalpi atbilstoši VFR un IFR, kā arī:

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi.

Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

2.5.1.3.2. Nepārtraukti izvērtē progresu 2.5.1.3.1. punktā minēto prasmju apgūšanā.

2.5.1.4. Veselības stāvoklis Pretendentam ir derīga 1. klases veselības apliecība.

2.5.2.

Apliecības turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības 2.5.2.1 Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5., 1.2.6., 1.2.7.1., 1.2.9. un 2.1. punktā, daudzpilotu apkalpes pilota apliecības turētājam ir tiesības

2.5.2.2. Pirms instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes piešķirto tiesību realizācijas, ekspluatējot lidmašīnu ar vienu pilotu, pretendents apliecina spējas veikt lidmašīnas gaisa kuģa komandiera pienākumus, ekspluatējot lidmašīnu ar vienu pilotu un izmantojot tikai instrumentus, kā arī izpilda prasības attiecībā uz prasmēm, kas norādītas 2.7.1.2. punktā attiecībā uz lidmašīnām.

2.5.2.3. Pirms komercpilota apliecības piešķirto tiesību realizācijas, ekspluatējot lidmašīnas ar vienu pilotu, apliecības turētājs

Līgumslēdzēja valsts, piešķirot vienpilota ekspluatācijas tiesības daudzpilotu apkalpes pilota apliecības turētājam, var dokumentēt piešķirtās tiesības izdarot ierakstu daudzpilotu apkalpes pilota apliecībā vai izsniedzot lidmašīnas komercpilota apliecību.

2.5.3.

Pieredze 2.5.3.1. Pretendentam ir vismaz 240 stundu lidojumu laika pieredze, kas iegūta apstiprināta lidmašīnu pilotu sagatavošanas kursa apguves laikā kā pilotējošam un nepilotējošam pilotam reālā un imitētā lidojumā.

2.5.3.2. Reālu lidojumu pieredze ietver vismaz 2.3.3.1 punktā minētās pieredzes prasības, izvešanu no neparasta telpiskā stāvokļa, nakts lidojumus un lidojumus izmantojot tikai instrumentus.

2.5.3.3. Papildus 2.5.3.2. punktā izvirzītajām prasībām pretendentam ir pieredze, kas iegūta lidmašīnā ar gāzturbīnu dzinējiem, kura sertificēta ekspluatācijai ar vismaz diviem pilotiem, vai lidojumu trenažierī, ko šim mērķim apstiprinājusi sertificēšanas iestāde saskaņā ar 3. papildinājuma 4. punktu, un kas ir nepieciešama lai sasniegtu paaugstināta līmeņa kvalifikāciju, kura definēta 3. papildinājumā.

2.5.4. Mācību lidojumi 2.5.4.1. Pretendents pabeidz apstiprinātu mācību programmu, kas atbilst 2.5.3. punktā norādītajām pieredzes prasībām.

2.5.4.2. Pretendents ir veicis nolidojumu ar instruktoru, ietverot visas kvalifikācijas vienības, kas norādītas 3. papildinājumā un sasniedzot izpildījuma līmeni, kurš vajadzīgs, lai saņemtu daudzpilotu apkalpes pilota apliecību, kā arī kvalifikācijas vienības, kas vajadzīgas lidojumu veikšanai atbilstoši instrumentālo lidojumu noteikumiem.

2.6. Aviolīniju transporta pilota apliecība 2.6.1.

Vispārīgas prasības lidmašīnas, helikoptera un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa kategorijas apliecības izdošanai 2.6.1.1. Vecums Pretendents ir vismaz 21 gadu vecs.

2.6.1.2. Zināšanas 2.6.1.2.1. Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, ko piešķir aviolīniju transporta pilota apliecība, un atbilst gaisa kuģa kategorijai, kas tiks norādīta apliecībā, vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības

Vispārīgas zināšanas par lidmašīnām, helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem

Lidojuma tehniskie raksturojumi, plānošana un centrēšana

Cilvēka veiktspēja

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldību, ir atrodami "Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru" (Doc 9683).

Meteoroloģija

Navigācija

Ekspluatācijas procedūras

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta "Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi.

Profesionālā sagatavošana" (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un "Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru" (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

Lidojuma principi

Radiotelefonija

2.6.1.2.2. Papildu iepriekš minētajam lidmašīnas un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa aviolīniju transporta pilota apliecības pretendentam ir zināšanas atbilstoši 2.7.1.1. punkta prasībām attiecībā uz instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmi.

2.6.1.3. Prasmes 2.6.1.3.1. Pretendents ir apliecinājis spējas kā atbilstošas kategorijas gaisa kuģa, kas paredzēts ekspluatācijai ar otro pilotu, komandieris veikt šādas procedūras un manevrus: