Zaudējis spēku - Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta noteikumi Nr.350 Rīgā 2014.gada 17.jūnijā (prot. Nr.33 96.§) Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 37.punktu I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka: 1.
2. pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas (turpmāk – novērtēšana) kārtību; 1.
3. novērtēšanas kritērijus; 1.
4. dokumentus, ko pedagogs iesniedz novērtēšanai; 1.
5. pedagoģiskā darba stāžu, kas nepieciešams attiecīgās pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpes (turpmāk – kvalitātes pakāpe) piešķiršanai; 1.
6. kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta paraugu. 2
7. Kvalitātes pakāpe ir pedagoga profesionālās darbības kvalitātes rādītājs, kas raksturo viņa profesionālās darbības līmeni. 3
8. Pirmā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi mācību procesa organizēšanā darboties saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši standartsituācijām, skaidriem norādījumiem un procedūras aprakstiem, nodrošinot mācību procesa vadīšanu. 4
9. Otrā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi mācību procesa organizēšanā darboties ne tikai saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši standartsituācijām, bet arī spēju nodrošināt tām alternatīvas. 5
10. Trešā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi nodrošināt kvalitatīvu pedagoģiskā procesa vadīšanu, izmantojot plānotu metodisku pieeju, īstenojot metodisko daudzveidību pedagoģiskajā darbā un alternatīvas pieejas problēmsituāciju risināšanā, kā arī pieņemot lēmumus. Trešo kvalitātes pakāpi ieguvis pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes attīstības plāna izstrādē un īstenošanā un savas metodiskā darba pieredzes nodošanā. 6
11. Ceturtā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi kvalitatīvi un metodiski daudzveidīgi izmantot pedagoģiskā procesa organizēšanai un vadīšanai izvirzītos nosacījumus kā vadlīnijas, radoši bagātinot pedagoģisko procesu. Vienlaikus pedagogam ir visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, un viņš vienas vai vairāku pašvaldību līmenī aktīvi iesaistās vienas vai vairāku pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos noteikto uzdevumu īstenošanā, kā arī savas metodiskā darba pieredzes nodošanā. 7
12. Piektā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi pedagoģiskā procesa kvalitatīvā organizēšanā un vadīšanā darboties radoši gan standarta, gan nestandarta situācijās, balstoties uz profesionālo pieredzi un sistemātisku zināšanu papildināšanu. Piekto kvalitātes pakāpi ieguvis pedagogs vienas vai vairāku pašvaldību un valsts līmenī aktīvi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā, savu pieredzi mērķtiecīgi un metodiski nododot citiem. 8
13. Kvalitātes pakāpi piešķir uz pieciem gadiem un to apliecina atbilstoša parauga apliecība (
14. pielikums). 9 II. Novērtēšanas pamatjomas, kvalitātes rādītāji, novērtēšanas kritēriji, līmeņu apraksti un novērtēšanas rezultāts
15. Novērtēšana ir process, kura rezultātā pieņem lēmumu par konkrētā pedagoga profesionālās darbības kvalitāti, izsaka rekomendācijas un plāno pedagoga profesionālo kompetenču pilnveidi ilgtermiņā. Novērtēšana ietver: 9.
16. pedagoga darba pašvērtējumu; 9.
17. izglītības iestādes administrācijas (šo noteikumu izpratnē – izglītības iestādes vadītāja, vadītāja vietnieka izglītības jomā vai audzināšanas jomā, vai profesionālās izglītības darbā, mācību priekšmeta vai izglītošanas jomas metodiskās komisijas vadītāja) vērtējumu, kā arī izglītības iestādes vai republikas pilsētu pašvaldību, vai novada (novadu) pašvaldību, vai valsts komisijas (turpmāk – komisija) vērtējumu (turpmāk – ārējais vērtējums). 10
18. Novērtēšanu veic šādās pamatjomās, novērtējot tām atbilstošos kvalitātes rādītājus: 10.
19. mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu izvērtējums, ko raksturo: 10.1.
20. izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā; 10.1.
21. mācību procesa organizēšana mācību stundās (nodarbībās) un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana; 10.1.
22. audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās un rezultātu izvērtēšana; 10.1.
23. pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana; 10.1.
24. pedagoga izpratne par izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanu kā mācību procesa sastāvdaļu; 10.
25. pedagoga ieguldījums izglītojamā individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā, ko raksturo: 10.2.
26. pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem; 10.2.
27. pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni; 10.
28. pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā, ko raksturo: 10.3.
29. komandas darba prasmes; 10.3.
30. darba vides pilnveide; 10.3.
31. profesionālās ētikas normu ievērošana; 10.
32. pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana, ko raksturo: 10.4.
33. pedagoga pētnieciskā darbība; 10.4.
34. pedagoga profesionālā pilnveide; 10.4.
35. svešvalodu izmantošana mācību procesā; 10.4.
36. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā; 10.4.
37. pedagoga darbība profesionālajās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā; 10.
38. pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija (spēja novērot, analizēt, izprast un attēlot pašam savu rīcību). 11
39. Katru kvalitātes rādītāju raksturo pedagoga darba pienākumu izpilde atbilstoši noteiktam pamatkritēriju un papildu kritēriju kopumam. Atbilstošās kvalitātes pakāpes iegūšanai pamatkritēriju izpilde ir obligāta. Papildu kritēriji nodrošina iespēju pedagogam apliecināt sava darba daudzveidību. 12
40. Katra novērtēšanas pamatkritērija un papildu kritērija izpildi atbilstošai mērķgrupai nosaka kvalitātes vērtēšanas līmeņi, kas izteikti punktos. 13
41. Novērtēšanas pamatkritēriji, papildu kritēriji, kā arī līmeņu apraksti iekļauti šādos pielikumos: 13.
42. attiecībā uz pedagogiem, kuri īsteno vispārējās (t. sk. vispārējās izglītības programmu pirmsskolas izglītības pakāpē) izglītības programmas un profesionālās izglītības programmas pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, –
43. pielikumā; 13.
44. attiecībā uz pedagogiem, kuri īsteno profesionālās ievirzes (mākslas, mūzikas) izglītības programmas, –
45. pielikumā; 13.
46. attiecībā uz pedagogiem, kuri īsteno profesionālās ievirzes (sports) un interešu izglītības programmas, –
47. pielikumā; 13.
48. attiecībā uz pedagogu logopēdu –
49. pielikumā; 13.
50. attiecībā uz sociālo pedagogu –
51. pielikumā; 13.
52. attiecībā uz izglītības psihologu –
53. pielikumā. 14
54. Veicot novērtēšanu, komisija summē pamatkritērijos un papildu kritērijos iegūtos punktus un atzīmē tos attiecīgās kvalitātes pakāpes un pedagoga darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkuma tabulā (8., 9., 10., 11.,
55. un
56. pielikums). 15
57. Novērtēšanas rezultāts, kas atbilstoši vērtēšanas pamatkritērijiem un papildu kritērijiem izteikts punktos, ir iegūto punktu kopsumma no: 15.
58. pedagoga darba pašvērtējuma; 15.
59. izglītības iestādes administrācijas vērtējuma; 15.
60. komisijai iesniegtajā profesionālo sasniegumu darba mapē (turpmāk – pedagoga portfolio) iekļauto materiālu izvērtējuma. 16
61. Pēc novērtēšanas komisija izsaka vienu no šādiem priekšlikumiem: 16.
62. par
63. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 65 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita; 16.
64. par
65. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 70 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita; 16.
66. par
67. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 75 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita; 16.
68. par
69. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 80 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita; 16.
70. par
71. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 85 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita. 17
72. Ja kādā no vērtēšanas pamatkritērijiem (izņemot kritēriju "Mācību priekšmeta programmas izmantošana") pedagogs ieguvis 0 punktu, komisija izsaka priekšlikumu par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi. 18
73. Komisija var izteikt priekšlikumu par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi, ja: 18.
74. pedagogs komisijai iesniedzis tikai daļu no šajos noteikumos noteiktajiem materiāliem; 18.
75. materiāli iesniegti pēc komisijas noteiktā termiņa; 18.
76. pedagogs novērtēšanas materiālos veicis neprecīzus ierakstus (piemēram, apvilkti vairāki punkti vienam kritērijam, nav norādīti kritērijā iegūtie punkti, norādīts neatbilstošs novērtēšanas periods, svītrojumi u. c.). 19 III. Nosacījumi pretendēšanai uz kvalitātes pakāpi
77. Novērtēšanas procesā, ievērojot brīvprātības principu, pedagogam ir tiesības pretendēt uz jebkuru no kvalitātes pakāpēm, neievērojot pēctecīgumu. Pedagogam novērtēšanas procesā nav tiesību mainīt izvēlēto kvalitātes pakāpi. 20
78. Pedagogam ir tiesības pieteikties uz novērtēšanu izglītības iestādē, kurā viņš pēdējā pilnā mācību gada laikā ir bijis iesaistīts vismaz vienas Izglītības likuma 49.1 pantā minētās izglītības programmas īstenošanā. 21
79. Pedagogam ir tiesības pieteikties uz: 21.
80. pirmreizējo novērtēšanu, ja pedagogam kvalitātes pakāpe vēl nav piešķirta vai piešķirtās kvalitātes pakāpes derīguma termiņš beidzies; 21.
81. kārtējo novērtēšanu, ja pedagogs pretendē uz novērtēšanu atkārtoti pirms piešķirtās kvalitātes pakāpes derīguma termiņa beigām. Kārtējai novērtēšanai pedagogs iesniegumu iesniedz ne agrāk kā divus gadus pirms kvalitātes pakāpes derīguma termiņa beigām. 22
82. Novērtēšanas procesā ir tiesības iesaistīties pedagogam, kuram: 22.
83. kārtējā kalendāra gadā izglītības iestādē, kurā viņš novērtē savas profesionālās darbības kvalitāti, ir tarificētas vismaz septiņas kontaktstundas (turpmāk – stundas), kas ietver mācību stundu vai klases audzināšanas stundu, vai pulciņa nodarbību; 22.
84. pedagoģiskā darba stāžs ir vismaz viens gads, ja pedagogs pretendē uz pirmo vai otro kvalitātes pakāpi; 22.
85. pedagoģiskā darba stāžs ir vismaz trīs gadi, ja pedagogs pretendē uz trešo kvalitātes pakāpi; 22.
86. pedagoģiskā darba stāžs ir vismaz pieci gadi, ja pedagogs pretendē uz ceturto kvalitātes pakāpi; 22.
87. pedagoģiskā darba stāžs ir ilgāks nekā astoņi gadi, ja pedagogs pretendē uz piekto kvalitātes pakāpi; 22.
88. ir izglītības iestādes vadītāja izsniegta rekomendācija, kurā pausts atbalsts pedagoga pretendēšanai uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi; 22.
89. ir pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā vai valsts institūcijas izglītības jomā izsniegts dokuments, kas apliecina pedagoga lektora darbību novērtēšanas periodā, ja pedagogs pretendē uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi; 22.
90. ir atbildīgās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina pedagoga kā prakses vadītāja, mentora vai multiplikatora statusu, ja pedagogs pretendē uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi; 22.
91. ir valsts institūcijas izglītības jomā izsniegti dokumenti, kas apliecina pedagoga sadarbību novērtēšanas periodā ar valsts institūcijām izglītības jomā, ja pedagogs pretendē uz piekto kvalitātes pakāpi; 22.
92. pretendējot uz kārtējo novērtēšanu, ir dokumenti, kas apliecina pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi 36 stundu apjomā atbilstoši iepriekšējā novērtēšanā izvirzītajām pedagoga profesionālās kompetences pilnveides vajadzībām. 23
93. Atbilstoši pedagoģiskā darba stāžam uz novērtēšanu ir tiesības pieteikties arī pedagogam, kurš iegūst augstāko pedagoģisko izglītību un izglītības iestādē par pedagogu ir nostrādājis vismaz vienu mācību gadu. 24
94. Novērtēšana ir process, kurā atbilstoši šiem noteikumiem vērtē pedagoga profesionālo darbību mācību stundās kārtējā mācību gadā un sasniegumus noteiktā novērtēšanas periodā, kas aptver: 24.
95. pēdējo mācību gadu, ja pedagogs pretendē uz pirmo kvalitātes pakāpi; 24.
96. pēdējos divus mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz otro kvalitātes pakāpi; 24.
97. pēdējos trīs mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz trešo kvalitātes pakāpi; 24.
98. pēdējos četrus mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz ceturto kvalitātes pakāpi; 24.
99. pēdējos piecus mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz piekto kvalitātes pakāpi. 25
100. Ja pedagogs atsāk pedagoģisko darbu pēc prombūtnes, kas pārsniedz divus kalendāra gadus, viņam, lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, izglītības iestādē ir jānostrādā vismaz viens mācību gads, kas šajā gadījumā veido novērtēšanas periodu. 26
101. Ja pedagogs atsāk pedagoģisko darbu pēc prombūtnes, kas nepārsniedz divus kalendāra gadus, viņam, lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, izglītības iestādē ir jānostrādā vismaz viens mācību gads. Novērtēšanas periodu šajā gadījumā veido pēdējais nostrādātais mācību gads un pirms pedagoģiskās darbības pārtraukšanas izglītības iestādē nostrādātie mācību gadi (atkarībā no izvēlētās kvalitātes pakāpes). 27
102. Lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, pedagogs, veicot pedagoģisko darbu, uzkrāj viņa profesionālo darbību raksturojošus materiālus un apliecinājumus atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem pamatkritērijiem un papildu kritērijiem. 28 IV. Dokumentu iesniegšana un informācijas atbilstības pārbaude
103. Lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, pedagogs līdz kārtējā gada
104. septembrim iesniedz izglītības iestādes vadītājam adresētuu iesniegumu (
105. pielikums). 29
106. Kvalitātes pakāpes pretendentu iesniegumā norādītās informācijas atbilstības pārbaudi šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.3., 22.4., 22.
107. un 22.
108. apakšpunktā minētajām prasībām nodrošina izglītības iestāde, kurā pedagogs ir nodarbināts pamatdarbā. Izglītības iestāde piecu darbdienu laikā informē pedagogu par informācijas atbilstības pārbaudes rezultātiem. 30
109. Pēc visu kvalitātes pakāpes pretendentu iesniegtās informācijas pārbaudes, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada
110. septembrim izglītības iestādes vadītājs elektroniski informē tās pašvaldības izglītības pārvaldes iestādi vai izglītības speciālistu (turpmāk – pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā), kuras administratīvajā teritorijā atrodas izglītības iestāde, par kārtējā mācību gadā novērtēšanai atbalstītajiem pedagogiem. Informācijā norāda pedagoga vārdu, uzvārdu, pedagoga iesniegumā norādīto kvalitātes pakāpi un, ja attiecināms, iepriekšējā novērtēšanas periodā iegūto kvalitātes pakāpi. 31
111. Pēc izglītības iestāžu iesniegtās informācijas pārbaudes pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā līdz
112. septembrim elektroniski informē izglītības iestādes, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju par kārtējā mācību gadā novērtēšanas procesā iekļautajiem pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendentiem, norādot pretendentu skaitu katrā kvalitātes pakāpē. 32
113. Izglītības iestādes vadītājs pēc tam, kad no pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā saņemta informācija par kārtējā mācību gadā novērtēšanas procesā iekļautajiem pedagogiem, triju darbdienu laikā informē kvalitātes pakāpes pretendentus par novērtēšanas procesa uzsākšanu un nodrošina novērtēšanas procesa uzsākšanu izglītības iestādē. 33
114. Novērtēšanas procesā iekļautajam pedagogam ir tiesības pārtraukt novērtēšanu, par to rakstiski informējot komisiju. Pamatojoties uz pedagoga iesniegumu, komisija piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par novērtēšanas pārtraukšanu. Šādā gadījumā pedagogam ir tiesības pretendēt uz novērtēšanu, atkārtoti iesniedzot iesniegumu līdz kārtējā gada
115. septembrim. 34 V. Komisijas sastāvs un izveide
116. Pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanas procesu izglītības iestādē, republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldībā vai valstī koordinē un pārrauga attiecīgi izglītības iestādes, republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības vai valsts komisija. 35
117. Izglītības iestādes komisiju pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanai izveido izglītības iestādes vadītājs. 36
118. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisiju ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanai izveido pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā. 37
119. Valsts komisiju piektās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanai izveido Izglītības un zinātnes ministrija. 38
120. Komisijas darbības mērķi, uzdevumus, tās izveidi un darbības principus, kā arī komisijas locekļu pienākumus nosaka komisijas darbību reglamentējošā normatīvā aktā, kuru izdod institūcija, kas izveidojusi attiecīgo komisiju. 39
121. Komisijas sastāvā iekļauj vismaz piecus pārstāvjus (izņemot šo noteikumu
122. un
123. punktā minētos gadījumus) – komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un komisijas locekļus. 40
124. Izglītības iestādes komisijas sastāvā iekļauj izglītības iestādes vadītāju un vadītāja vietnieku, mācību priekšmeta vai izglītības jomas metodiskās komisijas vadītāju, arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību deleģētu pārstāvi. Izglītības iestādes komisijā var iekļaut izglītības iestādes padomes deleģētu vecāku pārstāvi. Izglītības iestādes dibinātājs darbam komisijā var deleģēt savu pārstāvi. 41
125. Ja novērtēšanā izglītības iestādē iesaistīti ne vairāk kā pieci pedagogi, izglītības iestādes komisiju veido trīs komisijas locekļi šādā sastāvā: 41.
126. izglītības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks; 41.
127. izglītības jomas metodiskās komisijas vadītājs; 41.
128. pedagogu arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību deleģēts pārstāvis vai izglītības iestādes padomes deleģēts pārstāvis. 42
129. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas sastāvā iekļauj pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā deleģētu pārstāvi (pārstāvjus), republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības izglītības iestāžu pārstāvjus (vadītājus, vadītāja vietniekus, izglītības iestāžu mācību priekšmetu metodisko komisiju vadītājus), arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību valdes deleģētu pārstāvi. Komisijas sastāvā bez balsstiesībām var iekļaut republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības izglītības iestāžu padomes deleģētus vecāku vai izglītojamo pārstāvjus. Komisijas darbā var pieaicināt arī ārējos vērtētājus – praktizējošus pedagogus (turpmāk – izglītības jomas speciālists). 43
130. Ja novērtēšanā attiecīgajā administratīvajā teritorijā iesaistīti ne vairāk kā pieci pedagogi, republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisiju veido trīs komisijas locekļi šādā sastāvā: 43.
131. pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā deleģēts pārstāvis; 43.
132. attiecīgās pašvaldības izglītības iestādes pārstāvis (vadītājs, vadītāja vietnieks); 43.
133. pedagogu arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību deleģēts pārstāvis. 44
134. Valsts komisijas sastāvā iekļauj ministrijas deleģētus pārstāvjus, pedagogu arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību valdes deleģētus pārstāvjus. Valsts komisijas darbā var pieaicināt arī izglītības jomas speciālistus. 45
135. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētāja vietnieks. 46
136. Komisijas sēdes ir slēgtas. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē piedalās ne mazāk kā trīs komisijas locekļi, to skaitā komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Ja komisijas sēde kvoruma trūkuma dēļ nevar notikt, tad komisijas priekšsēdētājs piecu darbdienu laikā sasauc atkārtotu komisijas sēdi. 47 VI. Novērtēšanas norises posmi
137. Novērtēšana, ievērojot nepārtrauktību, norit deviņus mēnešus – no kārtējā kalendāra gada
138. septembra līdz nākamā kalendāra gada
139. maijam – un ietver trīs posmus – sagatavošanās, vērtēšanas norises un rezultātu apkopošanas posmu. 48
140. Sagatavošanās posms ilgst ne vairāk kā 30 dienas, un tas ietver: 48.
141. pedagoga pieteikšanos novērtēšanai un pieteikumu atbilstības pārbaudi atbilstoši novērtēšanas nosacījumiem; 48.
142. komisijas izveidi un tās darbības uzsākšanu atbilstoši šo noteikumu
143. punktam. 49
144. Sagatavošanās posmā komisija: 49.
145. apstiprina komisijas darbības kārtību un novērtēšanas procesā veicamo darbu grafiku; 49.
146. apstiprina attiecīgās kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu; 49.
147. nosaka darba uzdevumus katram komisijas loceklim; 49.
148. nodrošina, lai informācija par komisijas darbību būtu publiski pieejama, ievietojot mājaslapā vai citos publiski pieejamos informācijas nesējos ziņas par komisijas sastāvu un novērtēšanas procesā veicamo darbu grafiku; 49.
149. konsultē kvalitātes pakāpes pretendentus par novērtēšanas procedūras jautājumiem. 50
150. Vērtēšanas norises posms ilgst ne vairāk kā piecus mēnešus, un tajā iesaistīts pedagogs, izglītības iestādes administrācija un komisija. 51
151. Vērtēšanas norises posms ietver pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu mācību stundās: 51.
152. vērojamo mācību stundu skaitu veido: 51.1.
153. pedagoga iniciētas divas mācību stundas; 51.1.
154. izglītības iestādes administrācijas vai republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas, vai valsts komisijas iniciētas un ar kvalitātes pakāpes pretendentu saskaņotas divas mācību stundas; 51.1.
155. izglītības iestādes administrācijas vai republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas, vai valsts komisijas iniciētas divas mācību stundas bez saskaņošanas ar kvalitātes pakāpes pretendentu; 51.
156. pēc katras mācību stundas ārējā vērtējuma veicējs (izglītības iestādes administrācija, komisijas pieaicināts izglītības jomas speciālists) savus vērojumus fiksē mācību stundu vērošanas un novērtējuma lapā (
157. pielikums) un organizē sarunu ar pedagogu. Sarunā pedagogam ir tiesības paust savu viedokli par mācību stundā konstatētajiem vērojumiem; 51.
158. pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālās darbības novērtēšanai izglītības iestādes administrācija kopumā vēro sešas mācību stundas, no kurām kārtējā mācību gadā ne mazāk kā divas pedagoga vadītās mācību stundas; 51.
159. ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālās darbības novērtēšanai: 51.4.
160. izglītības iestādes administrācija kārtējā mācību gadā vēro ne mazāk kā divas pedagoga vadītās mācību stundas; 51.4.
161. republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisija un valsts komisija kārtējā mācību gadā vēro ne mazāk kā divas pedagoga vadītās mācību stundas; 51.
162. pedagogam ir tiesības aizpildītās mācību stundas vērošanas un novērtējuma lapu kopijas iekļaut pedagoga portfolio. 52
163. Vērtēšanas norises posmā pedagogs: 52.
164. vada mācību stundas; 52.
165. aizpilda pedagoga darba pašvērtējuma veidlapas (
166. pielikums), kas ir obligāta pedagoga portfolio sastāvdaļa un kurā pedagogs analizē novērtēšanas periodā profesionālajā darbā paveikto atbilstoši šo noteikumu
167. punktā minēto pamatjomu kvalitātes rādītājiem; 52.
168. veido pedagoga portfolio, pēc saviem ieskatiem atlasot un apkopojot materiālus par novērtēšanas periodā paveikto. 53
169. Pedagoga portfolio ir pedagoga profesionālo sasniegumu apkopojums vienā darba mapē par novērtēšanas periodu, atklājot būtiskākos profesionālās darbības aspektus un veidojot visaptverošu priekšstatu par pedagoga profesionālās darbības kvalitāti. Pedagoga portfolio materiāli ir pedagoga darba pašvērtējumā ietvertā satura dokumentāri papildinājumi, kas nodrošina iespēju attiecīgajai komisijai veidot pilnīgu priekšstatu par pedagoga profesionālo meistarību. Dokumentāri apliecinājumi veido ne vairāk kā vienu trešo daļu no portfolio apjoma. 54
170. Ja rodas iepriekš neparedzēti iemesli, pedagogam ir tiesības mācību stundas vērošanas laiku atlikt, par to iepriekš informējot attiecīgās komisijas priekšsēdētāju. Vērojamo mācību stundu skaitu iespējams palielināt, vērotājam un pedagogam savstarpēji vienojoties. 55
171. Pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendents pedagoga portfolio, kurā iekļauts pedagoga darba pašvērtējums (oriģināls), izglītības iestādes komisijai iesniedz tās noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā līdz vērtēšanas posma beigām. 56
172. Ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendents pedagoga portfolio, kurā iekļauts iesniegums (kopija), pedagoga darba pašvērtējums (oriģināls), kā arī izglītības iestādes vadītāja rekomendācija (oriģināls), iesniedz republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijai vai valsts komisijai tās noteiktajā termiņā. 57
173. Ja kārtējā novērtēšana nenotiek iestādē, kur uzkrāta informācija par pedagoga iepriekšējās novērtēšanas rezultātiem, vienlaikus ar šo noteikumu
174. un
175. punktā minētajiem materiāliem pedagogs iesniedz arī iepriekšējā novērtēšanā veidoto pedagoga darba pašvērtējumu. 58
176. Vērtēšanas norises posmā izglītības iestādes administrācija: 58.
177. aizpilda noteikta parauga pedagoga darba kvalitātes novērtējuma veidlapu un tai pievienoto informatīvo pārskatu (
178. pielikums); 58.
179. novērtē pedagoga profesionālo darbību mācību stundās. 59
180. Izglītības iestādes administrācija republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas vai valsts komisijas noteiktajā termiņā iesniedz ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendenta novērtēšanai nepieciešamos dokumentus: 59.
181. aizpildītu šo noteikumu 58.
182. apakšpunktā minēto novērtējuma veidlapu un tai pievienoto informatīvo pārskatu (oriģinālu); 59.
183. aizpildītas šo noteikumu 51.
184. apakšpunktā minēto mācību stundu vērošanas un novērtēšanas lapas (oriģinālus). 60
185. Vērtēšanas norises posmā republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisija un valsts komisija pedagoga vadīto mācību stundu vērošanu un pedagoga darbības novērtēšanu organizē patstāvīgi. 61
186. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijai un valsts komisijai ir tiesības novērtēšanas procesā pieaicināt izglītības jomas speciālistus, kuru pienākumi ir: 61.
187. vērot, novērtēt un analizēt pedagoga vadītās mācību stundas; 61.
188. analizēt pedagoga portfolio iekļautos materiālus, t. sk. pedagoga darba pašvērtējumu; 61.
189. iesniegt komisijai analizēto materiālu (mācību stundas, pedagoga portfolio, t. sk. pedagoga darba pašvērtējums) rezultātu apkopojumu par pedagoga profesionālās darbības kvalitāti. 62
190. Vērtēšanas posms ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus atkarībā no novērtējamo pedagogu skaita, un tas ietver materiālu analīzi, rezultātu apkopošanu un saskaņošanu, priekšlikuma izteikšanu par piešķiramo kvalitātes pakāpi, lēmuma pieņemšanu par piešķirto kvalitātes pakāpi, kā arī individuālo sarunu ar kvalitātes pakāpes pretendentu par novērtēšanas rezultātiem. 63
191. Rezultātu apkopošanas posmā komisija: 63.
192. nodrošina pedagoga portfolio iekļauto materiālu, t. sk. pedagoga darba pašvērtējuma, analīzi; 63.
193. analizē izglītības iestādes administrācijas sniegtā novērtējuma un informatīvā pārskata saturu; 63.
194. saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5.,
195. un
196. pielikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un līmeņu aprakstiem apkopo kvalitātes pakāpes un pedagoga darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma (izglītības iestādes administrācijas, komisijas, izglītības jomas speciālistu) kopsavilkuma tabulās novērtēšanā iegūtos punktus; 63.
197. izsaka priekšlikumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātā iegūto punktu kopsummu; 63.
198. izsaka priekšlikumu par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi pedagogam, pamatojoties uz šo noteikumu 16.,
199. un
200. punktu; 63.
201. nodrošina novērtēšanā iegūto datu elektronisku uzkrāšanu par pedagogam piešķiramo kvalitātes pakāpi. 64
202. Komisijai ir tiesības paaugstināt vai pazemināt punktos izteikto vērtējumu konkrētā kvalitātes kritērijā pedagoga darba pašvērtējumā vai administrācijas vērtējumā, ja pedagoga portfolio iekļautie materiāli nav adekvāti punktos izteiktajam vērtējumam. Jebkuras izmaiņas pedagoga profesionālās darbības kvalitātes vērtējumā pamato un norāda komisijas sēdes protokolā. 65
203. Komisijas priekšlikums par kvalitātes pakāpes piešķiršanu ir atbalstīts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem komisijas locekļiem. Ja balsis dalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. 66
204. Ja rodas iepriekš neparedzēti iemesli, komisijai ir tiesības lemt par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas atlikšanu vai pārcelšanu uz citu laiku attiecīgā mācību gada ietvaros, vai izbeigšanu, pamatojumu norādot sēdes protokolā. 67
205. Rezultātu apkopošanas posmā pēc komisijas priekšlikuma izteikšanas par kvalitātes pakāpes piešķiršanu, bet pirms lēmuma pieņemšanas tiek saskaņoti novērtēšanas rezultāti, kas ietver kārtējā mācību gadā novērtēšanā iegūto datu pārbaudi. 68
206. Izglītības iestādes komisija piecu darbdienu laikā pēc priekšlikuma izteikšanas par kvalitātes pakāpes piešķiršanu nodrošina kvalitātes pakāpes novērtēšanas rezultātu – šo noteikumu 8., 9., 10., 11.,
207. un
208. pielikumā noteikto pedagoga darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkuma veidlapu – nosūtīšanu saskaņošanai pašvaldības atbildīgajai institūcijai izglītības jomā. 69
209. Pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendentu novērtēšanas rezultātu saskaņošanu pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā organizē patstāvīgi, bet ne ilgāk kā līdz kārtējā gada
210. aprīlim. 70
211. Kārtējā mācību gada noslēgumā pašvaldības atbildīgajai institūcijai izglītības jomā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par novērtēšanas rezultātiem no izglītības iestādēm, kurās veikta pedagogu novērtēšana. 71
212. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisija pēc priekšlikumu izteikšanas par ceturtās kvalitātes pakāpes piešķiršanu pretendentu novērtēšanas rezultātus nosūta ministrijai saskaņošanai, iesniedzot ministrijas noteiktajā termiņā šādus materiālus: 71.
213. novērtēšanai apstiprināto ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu (kopiju); 71.
214. komisijas sēdes protokolu vai protokolus (kopijas), kurā fiksēti katra ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta novērtēšanā saņemtie punkti un priekšlikums par ceturtās kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai nepiešķiršanu. 72
215. Ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu novērtēšanas rezultātu saskaņošanu ministrija organizē patstāvīgi, bet ne ilgāk kā līdz kārtējā gada
216. aprīlim. 73
217. Rezultātu apkopošanas posma noslēgumā pēc novērtēšanas rezultātu iesniegšanas saskaņošanai izglītības iestādes komisija un republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisija organizē individuālu sarunu ar kvalitātes pakāpes pretendentu par novērtēšanas rezultātiem un pedagoga tālākās profesionālās izaugsmes vajadzībām. Sarunā, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem, komisija iesaka pedagogam viņa tālākās profesionālās izaugsmes vajadzības, un pedagogs sadarbībā ar attiecīgās izglītības iestādes administrāciju izstrādā plānu, lai īstenotu pedagoga darba pašvērtējumā izvirzītos uzdevumus turpmākajai darbībai. 74 VII. Kārtība, kādā pieņem lēmumu par pedagoga kvalitātes pakāpes piešķiršanu
218. Tās izglītības iestādes vadītājs, kurā pedagogs novērtējis savu profesionālās darbības kvalitāti, pēc saskaņojuma saņemšanas no pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā, pamatojoties uz izglītības iestādes komisijas izteikto priekšlikumu, pieņem lēmumu par pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam. Ja pieņemts lēmums atteikt kvalitātes pakāpes piešķiršanu, izglītības iestādes vadītājs par to informē pedagogu, izsniedzot viņam komisijas protokola izrakstu un rīkojumu par lēmumu atteikt kvalitātes pakāpes piešķiršanu (kopiju). 75
219. Attiecīgās pašvaldības atbildīgā amatpersona pēc saskaņojuma saņemšanas no ministrijas, pamatojoties uz republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas izteikto priekšlikumu, pieņem lēmumu par ceturtās kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam un nosūta informāciju par pieņemto lēmumu izglītības iestādei, kurā pedagogs novērtējis savu profesionālās darbības kvalitāti. Attiecīgā izglītības iestāde lēmumu paziņo pedagogam. Ja attiecīgās pašvaldības atbildīgā amatpersona pieņem lēmumu atteikt ceturtās kvalitātes pakāpes piešķiršanu, attiecīgās pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā nosūta lēmumu uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi. 76
220. Ministrija, pamatojoties uz valsts komisijas izteikto priekšlikumu, pieņem lēmumu par piektās kvalitātes pakāpes piešķiršanu un nosūta informāciju par pieņemto lēmumu izglītības iestādei, kurā pedagogs novērtējis savu profesionālās darbības kvalitāti, un pašvaldības atbildīgajai institūcijai izglītības jomā. Lēmumu par piektās kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam paziņo ministrija, nosūtot kvalitātes pakāpi apliecinošu dokumentu (oriģinālu) uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi. Ja ministrija pieņem lēmumu atteikt piektās kvalitātes pakāpes piešķiršanu, ministrija nosūta lēmumu uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi. 77
221. Apliecību par pirmo, otro un trešo kvalitātes pakāpi pedagogam izsniedz izglītības iestāde, kurā pedagogs novērtējis savu profesionālās darbības kvalitāti. 78
222. Apliecību par ceturto kvalitātes pakāpi pedagogam izsniedz pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā, nosūtot to uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi. 79
223. Apliecību par piekto kvalitātes pakāpi pedagogam izsniedz ministrija, nosūtot to uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi. 80
224. Ja pedagogs, pretendējot uz iesniegumā norādīto kvalitātes pakāpi, ir pārsniedzis kvalitātes pakāpes piešķiršanai noteikto novērtējumu (punktos), pedagogam nepiešķir augstāku kvalitātes pakāpi. 81
225. Ja pedagogs, pretendējot uz iesniegumā norādīto kvalitātes pakāpi, nav sasniedzis kvalitātes pakāpes piešķiršanai noteikto pietiekamo novērtējumu (punktos), viņam nepiešķir zemāku kvalitātes pakāpi. 82 VIII. Komisijai iesniegto dokumentu uzglabāšana
226. Izglītības iestāde tās lietvedībā noteiktajā kārtībā par novērtēšanas procesu uzkrāj šādus pedagoga un izglītības iestādes administrācijas iesniegtos, kā arī attiecīgās komisijas darbību apliecinošos dokumentus: 82.
227. pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendenta iesniegumu (oriģināls); 82.
228. izglītības iestādes vadītāja rīkojumu par komisijas sastāvu (oriģināls); 82.
229. izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu komisijas darbības kārtību (oriģināls); 82.
230. izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu komisijas darba grafiku (oriģināls); 82.
231. komisijas sēžu protokolus (oriģināli); 82.
232. pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta vadīto mācību stundu vērošanas un novērtējuma lapas (oriģināli); 82.
233. izglītības iestādes administrācijas vērtējumu par pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālo darbību (oriģināls); 82.
234. pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējumu (oriģināls); 82.
235. pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkumu (oriģināls). 83
236. Pašvaldība tās lietvedībā noteiktajā kārtībā par novērtēšanas procesu uzkrāj šādus pedagoga un izglītības iestādes administrācijas iesniegtos, kā arī attiecīgās komisijas darbību apliecinošos dokumentus: 83.
237. ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta iesniegumu (kopija); 83.
238. izglītības iestādes vadītāja rekomendāciju par ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu (oriģināls); 83.
239. rīkojumu par komisijas sastāvu (oriģināls); 83.
240. apstiprinātu komisijas darbības kārtību (oriģināls); 83.
241. komisijas apstiprinātu ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu (oriģināls); 83.
242. komisijas apstiprinātu darba grafiku (oriģināls); 83.
243. komisijas sēžu protokolus (oriģināli); 83.
244. ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta vadīto mācību stundu vērošanas un novērtējuma lapas (oriģināli); 83.
245. izglītības iestādes administrācijas vērtējumu par ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālo darbību (oriģināls); 83.
246. ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējumu (oriģināls); 83.
247. ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkumu (oriģināls). 84
248. Ministrija tās lietvedībā noteiktajā kārtībā par novērtēšanas procesu uzkrāj šādus pedagoga un izglītības iestādes administrācijas iesniegtos, kā arī attiecīgi komisijas darbību apliecinošos dokumentus: 84.
249. piektās kvalitātes pakāpes pretendenta iesniegumu (kopiju); 84.
250. izglītības iestādes vadītāja rekomendāciju par piektās kvalitātes pakāpes pretendentu (oriģinālu); 84.
251. rīkojumu par komisijas sastāvu (oriģināls); 84.
252. apstiprinātu komisijas darbības kārtību (oriģināls); 84.
253. komisijas apstiprinātu darba grafiku (oriģināls); 84.
254. komisijas apstiprinātu piektās kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu (oriģināls); 84.
255. komisijas sēžu protokolus (oriģināli); 84.
256. piektās kvalitātes pakāpes pretendentu vadīto mācību stundu vērošanas un novērtējuma lapas (oriģināli); 84.
257. administrācijas vērtējumu par piektās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālo darbību (oriģināls); 84.
258. piektās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējumu (oriģināls); 84.
259. piektās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkumu (oriģināls). 85
260. Šo noteikumu 82.,
261. un
262. punktā minēto dokumentu glabāšanas termiņš ir pieci gadi. 86
263. Pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendenta iesniegto portfolio pēc novērtēšanas rezultātu paziņošanas nodod pedagogam, un pedagogs periodiski papildina un atjauno tā saturu. 87 IX. Kārtība, kādā apstrīd un pārsūdz lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu
264. Lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam ir tiesības apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 88
265. Ja lēmums par kvalitātes pakāpes piešķiršanu tiek apstrīdēts, attiecīgā institūcija izveido komisiju piecu cilvēku sastāvā, atbilstoši šo noteikumu
266. punktam iekļaujot komisijā personas, kas iepriekš nav piedalījušās novērtēšanā. Komisija, pamatojoties uz papildus pieprasīto materiālu (pedagoga pašvērtējums, pedagoga portfolio un izglītības iestādes administrācijas vērtējums par pedagogu) izvērtējumu atbilstoši šo noteikumu 13., 14., 15., 16.,
267. un
268. punktā minētajam, pieņem lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi. 89
269. Ja pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi, pedagogam ir tiesības pretendēt uz to pašu vai citu kvalitātes pakāpi pēc viena izglītības iestādē nostrādāta mācību gada, no dienas, kad saskaņā ar šo noteikumu
270. punktu izglītības iestādē iesniegts pedagoga iesniegums. 90
271. Šo noteikumu
272. punktā minēto lēmumu pedagogam ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. 91 X. Noslēguma jautājums(Nodaļa MK 05.07.
273. noteikumu Nr. 446 redakcijā)
274. (Atzīts par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža ar Satversmes tiesas 21.02.
275. spriedumu, kas stājas spēkā 23.02.2018.) 92 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete 1.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350 Apliecības veidlapas paraugs Apliecība Nr.______ (izdošanas vieta) (izdošanas datums) (vārds, uzvārds) (personas kods) pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanā ir ieguvis(-usi) __________________________. kvalitātes pakāpi.Institūcija, kas piešķīrusi kvalitātes pakāpi Apliecība derīga no ____________. gada
276. septembra līdz ______________ gada
277. augustam.Apliecības izdevējas institūcijas vadītājs (vārds, uzvārds) (paraksts*)Z.v.*Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "Z.v." neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete 2.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350 Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti (Vispārējās izglītības, t. sk. pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās izglītības programmas)
278. kvalitātes pakāpePAMATKRITĒRIJIPAPILDU KRITĒRIJI (Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
279. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze1.
280. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbāMācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktu.Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.Klases audzināšanas darba plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu, strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas programmas/tematiskā plāna;0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai klases audzinātāja pienākumus neveic.1.
281. Mācību procesa organizēšana mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšanaMācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/ efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto mācību stundu rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte)Iespēja saņemt 0–57 punktus.3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;0 – pārsvarā trūkumi. 1.
282. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšanaPedagoga veiktais audzināšanas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva) klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas korekcijas klases audzināšanas darba plānā;2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;0 – audzināšanas darbības aktivitātes klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.Klases audzinātāja darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – veic klases audzinātāja pienākumus;0 – nav klases audzinātājs.1.
283. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšanaIerakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas. 1.
284. Pedagoga izpratne par izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesuIzglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana;2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami; vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.
285. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā2.
286. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiemKonsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek pievērsta fragmentāra vērība;0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika netiek pētīta un analizēta.Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī;0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm;0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm.Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.2.
287. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeniVecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas ieslodzījumu vietās.Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamā vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
288. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā3.
289. Komandas darba prasmesLīdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze, formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanas un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.3.
290. Darba vides pilnveideSakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi. 3.
291. Profesionālās ētikas normu ievērošanaĒtikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
292. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana4.
293. Pedagoga pētnieciskā darbība Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.4.
294. Pedagoga profesionālā pilnveide Mācību un metodisko materiālu izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – ir publikācijas;0 – nav publikāciju.Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs ir lektors/multiplikators;0 – pedagogs nav lektors/multiplikators.Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – pedagogs piedalās projektos;0 – pedagogs nepiedalās projektos.Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos;0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos.Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī;0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī.4.
295. Svešvalodu izmantošana mācību procesā Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē;0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā.4.
296. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; pedagogs ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas pedagogs neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu.4.
297. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.
298. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija5.
299. Pedagoga analītiskā darbībaMācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma. Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti(Vispārējās izglītības, t. sk. pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās izglītības programmas)
300. kvalitātes pakāpePAMATKRITĒRIJIPAPILDU KRITĒRIJI (Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
301. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze1.
302. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbāMācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.Klases audzināšanas darba plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu, strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas programmas/tematiskā plāna;0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai klases audzinātāja pienākumus neveic.1.
303. Mācību procesa organizēšana mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšanaMācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/ efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto mācību stundu rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte)Iespēja saņemt 0–57 punktus.3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;0 – pārsvarā trūkumi. 1.
304. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšanaPedagoga veiktais audzināšanas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva) klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas korekcijas klases audzināšanas darba plānā;2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;0 – audzināšanas darbības aktivitātes klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.Klases audzinātāja darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – veic klases audzinātāja pienākumus;0 – nav klases audzinātājs.1.
305. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšanaIerakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas. 1.
306. Pedagoga izpratne par izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesuIzglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana;2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami; vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.
307. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā2.
308. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiemKonsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem, tajā skaitā nodrošina arī karjeras izglītības atbalsta pasākumus;2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek pievērsta fragmentāra vērība;0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika netiek pētīta un analizēta.Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī;0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm;0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm.Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.2.
309. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeniVecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas ieslodzījumu vietās.Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamā vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
310. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā3.
311. Komandas darba prasmesLīdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze, formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanas un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.3.
312. Darba vides pilnveideSakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi. 3.
313. Profesionālās ētikas normu ievērošanaĒtikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
314. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana4.
315. Pedagoga pētnieciskā darbība Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.4.
316. Pedagoga profesionālā pilnveide Mācību un metodisko materiālu izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – ir publikācijas;0 – nav publikāciju.Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs ir lektors/multiplikators;0 – pedagogs nav lektors/multiplikators.Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – pedagogs piedalās projektos;0 – pedagogs nepiedalās projektos.Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos;0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos.Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī;0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī.4.
317. Svešvalodu izmantošana mācību procesā Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē;0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā.4.
318. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; pedagogs ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas pedagogs neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu.4.
319. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.
320. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija5.
321. Pedagoga analītiskā darbībaMācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma. Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti(Vispārējās izglītības, t. sk. pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās izglītības programmas)
322. kvalitātes pakāpePAMATKRITĒRIJIPAPILDU KRITĒRIJI (Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
323. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze1.
324. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbāMācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.Klases audzināšanas darba plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu, strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas programmas/tematiskā plāna;0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai klases audzinātāja pienākumus neveic.1.
325. Mācību procesa organizēšana mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšanaMācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto mācību stundu rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte)Iespēja saņemt 0–57 punktus.3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;0 – pārsvarā trūkumi. 1.
326. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšanaPedagoga veiktais audzināšanas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva) klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas korekcijas klases audzināšanas darba plānā;2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;0 – audzināšanas darbības aktivitātes klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.Klases audzinātāja darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – veic klases audzinātāja pienākumus;0 – nav klases audzinātājs.1.
327. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšanaIerakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas. 1.
328. Pedagoga izpratne par izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesuIzglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana;2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami; vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.
329. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā2.
330. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiemKonsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek pievērsta fragmentāra vērība;0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika netiek pētīta un analizēta.Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī;0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm;0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm.Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.2.
331. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeniVecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas ieslodzījumu vietās.Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
332. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā3.
333. Komandas darba prasmesLīdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze, formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā,2 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;1 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;0 – pedagogam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti. 3.
334. Darba vides pilnveideSakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi. 3.
335. Profesionālās ētikas normu ievērošanaĒtikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
336. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana4.
337. Pedagoga pētnieciskā darbība Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.4.
338. Pedagoga profesionālā pilnveideMācību un metodisko materiālu izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – ir publikācijas;0 – nav publikāciju.Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs ir mentors/prakses vadītājs;0 – pedagogs nav mentors/prakses vadītājs.Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs ir lektors/multiplikators;0 – pedagogs nav lektors/multiplikators.Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – pedagogs piedalās projektos;0 – pedagogs nepiedalās projektos.Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos;0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos, projektos.Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī;0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālajā/valsts līmenī.4.
339. Svešvalodu izmantošana mācību procesā Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;0 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.4.
340. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesāInformācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un iegūtās prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu pedagoģisko darbu;1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet pedagogs iegūtās prasmes neizmanto vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto. 4.
341. Pedagoga darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā Pedagoga darbība mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.
342. Pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija5.
343. Pedagoga analītiskā darbībaMācību un audzināšanas darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma. Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti(Vispārējās izglītības, t. sk. pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās izglītības programmas)
344. kvalitātes pakāpePAMATKRITĒRIJIPAPILDU KRITĒRIJI (Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
345. Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu analīze1.
346. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbāMācību priekšmeta programmas izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga izstrādāta nepubliskota autorprogramma;1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību priekšmeta paraugprogramma.Klases audzināšanas darba plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu, strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas programmas/tematiskā plāna;0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai klases audzinātāja pienākumus neveic.1.
347. Mācību procesa organizēšana mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšanaMācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/ efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas (ārējā eksperta) sešu vēroto mācību stundu rezultātus katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācību procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte)Iespēja saņemt 0–57 punktus.3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;0 – pārsvarā trūkumi. 1.
348. Audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu izvērtēšanaPedagoga veiktais audzināšanas darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva) klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas korekcijas klases audzināšanas darba plānā;2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;0 – audzināšanas darbības aktivitātes klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.Klases audzinātāja darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – veic klases audzinātāja pienākumus;0 – nav klases audzinātājs.1.
349. Pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšanaIerakstu precizitāte obligātajā dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas. 1.
350. Pedagoga izpratne par izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesuIzglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana;2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami; vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.
351. Pedagoga ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā2.
352. Pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiemKonsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek pievērsta fragmentāra vērība;0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika netiek pētīta un analizēta.Zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī;0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm;0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem, skatēm.Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.2.
353. Pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeniVecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas ieslodzījumu vietās.Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas; atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem, organizējot individuālas sarunas;1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
354. Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā3.
355. Komandas darba prasmesLīdzdalība pedagoģiskās padomes un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze, formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu nodoti;0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;2 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;1 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;0 – pedagogam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti. 3.
356. Darba vides pilnveideSakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi. 3.
357. Profesionālās ētikas normu ievērošanaĒtikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
358. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana4.
359. Pedagoga pētnieciskā darbība Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.4.
360. Pedagoga profesionālā pilnveideMācību un metodisko materiālu izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi; nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu, tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;1 – formāla pieeja amata apraksta/līgumā noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgr