Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Par Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums apstiprina Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam un nosaka Finanšu ministrijas pienākumu iesniegt to Eiropas Komisijai.

Ko tas regulē

  • Partnerības līguma apstiprināšanu Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam.
  • Finanšu ministrijas pienākumu iesniegt šo līgumu Eiropas Komisijai.
  • Iepriekšējā Ministru kabineta rīkojuma Nr. 1 atzīšanu par spēku zaudējušu.

Kas tas attiecas

  • Latvijas Republika, jo īpaši Finanšu ministrija.
  • Eiropas Komisija.

Galvenie punkti

  • Apstiprināts Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam.
  • Finanšu ministrijai jānodrošina līguma iesniegšana Eiropas Komisijai.
  • Ministru kabineta 2014. gada 2. janvāra rīkojums Nr. 1 ir atzīts par spēku zaudējušu.
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr.313 Rīgā 2014.gada 19.jūnijā (prot. Nr.31, 39.§) Par Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam

  1. Apstiprināt Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–
  2. gada plānošanas periodam. 2
  3. Finanšu ministrijai nodrošināt Partnerības līguma Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–
  4. gada plānošanas periodam iesniegšanu Eiropas Komisijai. 3
  5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta
  6. gada
  7. janvāra rīkojumu Nr. 1 "Par Partnerības līgumu Eiropas Savienības fondu 2014.–
  8. gada plānošanas periodam" (Latvijas Vēstnesis, 2014,
  9. nr.). 4 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Finanšu ministrs Andris Vilks Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodamProjekts(Projekts grozīts ar MK 23.07.
  10. rīkojumu Nr. 363; MK 29.03.
  11. rīkojumu Nr. 161; MK 04.02.
  12. rīkojumu Nr. 44)RĪGA 2014SatursSaīsinājumi un lietotie termini
  13. Partnerības līguma sasaiste ar Stratēģijas "Eiropa 2020" tematiskajiem mērķiem1.
  14. Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīzeZems tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnēEkonomisko attīstību ierobežojošā transporta infrastruktūras kvalitāteNeefektīva resursu izmantošanaAugsts nabadzības un bezdarba līmenis, īpaši jauniešu vidū, un ilgtermiņa bezdarba līmenisNepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājumsTeritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība1.
  15. Ex-ante novērtējumu kopsavilkums1.
  16. Izvēlētie tematiskie mērķi un ieguldījumu prioritātesNostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovācijuUzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitātiUzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspējuAtbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēsVeicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldībuSaglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitātiVeicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrāVeicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitātiVeicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskriminācijuIeguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībāUzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi1.
  17. Indikatīvais finansējuma sadalījuma apjoms pa tematiskajiem mērķiem (EUR)1.
  18. Horizontālie principi1.5.
  19. Partnerības princips1.5.
  20. Vienlīdzīgu iespēju veicināšana starp vīriešiem un sievietēm, nediskriminācija un pieejamība1.5.
  21. Ilgtspējīga attīstība1.5.
  22. Horizontālās politikas mērķis1.
  23. ERAF, ESF, KF, JNI programmu saraksts, izņemot tās, kas tiek īstenotas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa, kā arī ELFLA un EJZF ietvaros, ar indikatīvu ESI fondu līdzfinansējumu dalījumā pa gadiem1.
  24. Plānotās struktūrfondu ieguldījumu izmaiņas starp reģionu kategorijām1.
  25. Transformācija no ETS mērķa investīcijām Izaugsmes un nodarbinātības mērķiem1.
  26. Tehniskās palīdzības transformācijas pieprasījums EK1.
  27. Informācija par Izpildes rezervei plānoto finansējumu dalījumā pa ESI fondiem, kur attiecināms, reģionu kategorijām, un neiekļautajiem finansējuma apjomiem Izpildes rezerves aprēķināšanai (EUR)
  28. Pasākumi efektīvai ESI fondu ieviešanai2.
  29. Atbalsta koordinācija2.
  30. Ex-ante pārbaude par atbilstību papildinātības nosacījumiem2.
  31. Kopsavilkums par ex-ante nosacījumu izpildi2.
  32. Metodoloģija un mehānisms kā tiks nodrošināta Izpildes ietvara funkcionalitāte2.
  33. Novērtējums par to, vai ir nepieciešams pastiprināt administratīvo kapacitāti iesaistīto iestāžu DP vadībā un kontrolē un, ja attiecināms, saņēmēju, kā arī, ja nepieciešams, to darbību kopsavilkums, kas veicami šim nolūkam.2.
  34. Kopsavilkums par plānotajām darbībām programmās, lai samazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem, tai skaitā indikatīvs to ieviešanas grafiks
  35. Integrēta teritoriju attīstība3.
  36. Pasākumi, lai nodrošinātu integrētu teritoriju attīstību3.1.
  37. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība3.1.
  38. Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI)3.1.
  39. Pilsētvides ilgtspējīga attīstība3.1.
  40. ETS, sadarbības jomas un ESSBJR3.1.
  41. Teritorijas, kurās ir visaugstākais nabadzības līmenis, vislielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, it sevišķi riska grupās3.1.
  42. Demogrāfiskie izaicinājumi reģionos
  43. Efektīva PL un darbības programmu ieviešana4.
  44. E-fondiPIELIKUMI:Saīsinājumi un lietotie terminiAIIAugstākās izglītības iestādesAERAtjaunojamie energoresursiARACHNEEK izveidots risku vērtēšanas rīks, kas var palielināt projektu atlases efektivitāti, vadības pārbaudes un stiprināt krāpšanas identifikāciju, atklāšanu, novēršanuĀMĀrlietu ministrijaBEMIPBaltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plānsCOSMEUzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmaCEFEiropas Infrastruktūras Savienojumu instrumentsCFLACentrālā finanšu un līgumu aģentūraDPDarbības programmaDRNDabas resursu nodoklisEAITEiropas vienotā augstākās izglītības telpaEIBEiropas Investīciju bankaEEZEiropas Ekonomikas zonaEISElektronisko iepirkumu sistēmaEJZFEiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondsELVLauku saimniecību ekonomiskā lieluma klaseEKEiropas KomisijaEK pozīcijas dokumentsEiropas Komisijas pozīcijas dokuments, prezentēts 2012.gada 4.decembrīETLElektrotransportlīdzekļiELFLAEiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībaiEMEkonomikas ministrijaE-pārvaldībaInformāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanaiERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsESEiropas SavienībaESSBJREiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionamStratēģija "Eiropa 2020"Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmeiESFEiropas Sociālais fondsESI fondiEiropas Savienības investīciju fondi – ESF, ERAF, KF, ELFLA, EJZFES Padomes rekomendācijaEiropas Savienības Padomes rekomendācija par Latvijas 2013.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.–2016.gada konverģences programmuESCOEnerģijas servisa kompānijaETSEiropas teritoriālā sadarbībaEUREiropas Savienības vienotā valūta euroEQAREiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrsFMFinanšu ministrijaIDFIekšējās drošības fondsIeMIekšlietu ministrijaIKTInformācijas un komunikācijas tehnoloģijasIKPIekšzemes kopproduktsIZMIzglītības un zinātnes ministrijaJNIJauniešu nodarbinātības iniciatīvaKFKohēzijas fondsKMKultūras ministrijaKLPKopīgā lauksaimniecības politikaKPKohēzijas politikaKP fondiESF, ERAF, KFKPFIKlimata pārmaiņu finanšu instrumentsLADLauku atbalsta dienestsLAP 2014–2020Latvijas Lauku attīstības programma 2014–2020 (ELFLA)LAPLauku attīstības politikaLIZLauksaimniecībā izmantojamā zemeLDDKLatvijas Darba devēju konfederācijaLESDLīgums par Eiropas Savienības darbībuLMLabklājības ministrijaMKMinistru kabinetsNAP 2020Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadamNIPNacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadamLPSLatvijas Pašvaldību savienībaNRPLatvijas Nacionālā reformu programma "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanaiNVANodarbinātības valsts aģentūraMVKMazie un vidējie komersantiP&APētniecība un attīstībaPKCPārresoru koordinācijas centrsPLPartnerības līgums ES investīciju fondu ieviešanai 2014.–2020.gada plānošanas periodamPVNPievienotās vērtības nodoklisPUKKP fondu Pagaidu uzraudzības komitejaSadarbības partneriLatvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioniSEGSiltumnīcefekta gāzu emisijasSIVNStratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējumsSMSatiksmes ministrijaStratēģija "Latvija 2030"Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadamSTEMScience, Technology, Engineering and Math – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikaSVVASabiedrības virzīta vietējā attīstībaTIKDGKP fondu tematiskās izvērtēšanas konsultatīvā darba grupaTMTieslietu ministrijaUKKP fondu uzraudzības komitejaURLatvijas Republikas Uzņēmumu reģistrsVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVRGVietējā rīcības grupaVispārējā regulaEiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ padomes regulu (EK) Nr.1083/2006VKValsts kancelejaVMVeselības ministrijaVSSEiropas Komisijas Vienotais stratēģiskais satvars 2014.–2020.gadamVPP 2014–2020Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadamZMZemkopības ministrijaZRPRīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020.gadam
  45. Partnerības līguma sasaiste ar Stratēģijas "Eiropa 2020" tematiskajiem mērķiem1.
  46. Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze

(1)ESI fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā Latvijai būs pieejamas investīcijas no pieciem ES struktūrpolitikas finansēšanas instrumentiem – ERAF, lai ar ieguldījumiem P&A, IKT, MVK konkurētspējas paaugstināšanā atbalstītu attīstību un tautsaimniecības strukturālu transformāciju; KF, lai palīdzētu integrēties ES vienotajā tirgū un veicinātu vides standartu ievērošanu un svarīgākās transporta infrastruktūras izbūvi; ESF, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas, mazinātu nabadzību, veicinātu izglītības iespējas un mūžizglītību, un attīstītu aktīvu, visaptverošu un ilgtspējīgu sociālo iekļaušanu; ELFLA, lai veicinātu lauksaimniecības konkurētspēju, nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata politikas jomā, kā arī panāktu lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, t.sk. radot un saglabājot nodarbinātību; un EJZF, lai veicinātu tādu zivsaimniecību, kas ir konkurētspējīga, ekonomiski dzīvotspējīga un sociālā un vides ziņā ilgtspējīga, kā arī veicinātu zivsaimniecības reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību.
(2)ESI fondu ieguldījumu mērķis Latvijā ir stiprināt Latvijas konkurētspēju un nodrošināt ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju ar gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un līdzsvarotu teritoriālo attīstību, kas balstīta uz sabalansētu makroekonomisko un fiskālo politiku.
(3)Kopumā ESI fondu ieguldījumu stratēģija veidota tā, lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un ieguldījumu kritisko masu vēlamo pārmaiņu sasniegšanai Latvijā atbilstoši noteiktajām vajadzībām, kas tiešā veidā sniegtu redzamu ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā un ES Padomes rekomendāciju 1 ieviešanā.
(4)ESI fondu ieguldījumu stratēģija balstīta uz stratēģijā "Latvija 2030", NRP un NAP 2020 minētajiem attīstības virzieniem, noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, t.sk. ņemot vērā ESSBJR noteikto.
(5)NRP noteikti arī Latvijai sasniedzamie kvantitatīvie mērķi stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā:
  1. 73% nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem;
  2. ieguldījumi P&A – 1,5% no IKP;
  3. iedzīvotāju īpatsvars 30 – 34 gadu vecumā ar augstāko izglītību – 34–36%;
  4. skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem – 13,4%;
  5. nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars – 21% 2 vai 121 000 cilvēku novērsts nabadzības vai atstumtības risks;
  6. primārās enerģijas ietaupījums 0,670 Mtoe;
  7. 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā;
  8. ierobežot SEG emisijas nozarēs ārpus ETS tā, lai pieaugums nepārsniegtu 17%, salīdzinot ar 2005.gadu;
  9. ierobežot valsts kopējās SEG emisijas, lai 2020.gadā tās nepārsniegtu 12,20 Mt CO 2 ekvivalentu.
(6)No augstākminētajiem stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem Latvijai vislielākais izaicinājums būs sasniegt mērķus, kas saistīti ar ieguldījumiem P&A, primārās enerģijas ietaupījumu un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Izaicinājumu rīcībpolitikas plānošanai rada risks, ka ekonomiskā izaugsme var veicināt nabadzības riska pieaugumu, ja trūcīgo iedzīvotāju ienākumi nepalielināsies līdzvērtīgi turīgajiem iedzīvotājiem. 2011.gadā ekonomiskās situācijas stabilizēšanās vispozitīvāko ietekmi ir atstājusi, galvenokārt, uz turīgākajām mājsaimniecībām, savukārt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ļoti minimāli izjuta ekonomikas atveseļošanos. Papaildus minētajam, nacionālajos plānošanas dokumentos paaugstināts skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvara sasniedzamais mērķis 2020.gadā līdz 10%, ņemot vērā aktuālo mērķa vērtību.
(7)ESI fondu ieguldījumi palīdzēs ieviest piecas no ES Padomes 2013.gada rekomendācijām Latvijai, kas saistītas ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu (2.rekomendācija), nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu ar sociālo pakalpojumu darbības jomu un sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju aktivizēšanas pasākumiem (3.rekomendācija), augstākās izglītības un pētniecības iestāžu reformu (4.rekomendācija), energoefektivitāti un enerģētiku (5.rekomendācija) un tiesu sistēmas efektivitātes celšanu (6.rekomendācija). ES Padomes 3.rekomendācijas (attiecībā uz reformām sociālajā palīdzībā) īstenošana balstīsies uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi (valsts budžeta resursu ietvaros), kā arī uz valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu. ESF atbalsts tiek plānots profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam.
(8)Konkrēta ieguldījumu sasaiste ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu un ES Padomes rekomendāciju īstenošanu norādīta DP specifisko atbalsta mērķu aprakstos.
(9)Ņemot vērā iepriekšminēto avotu analīzi, galvenie Latvijas konkurētspējas un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstības izaicinājumi ESI fondu ieguldījumu kontekstā ir šādi:1) zems tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē;2) ekonomisko attīstību ierobežojoša transporta infrastruktūras kvalitāte;3) neefektīva resursu izmantošana;4) augsts nabadzības un bezdarba līmenis, īpaši jauniešu vidū, un augsts ilgtermiņa bezdarba līmenis;5) nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums;6) teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība 3.
(10)Balstoties uz augstākminētajiem konkurētspējas attīstību kavējošiem faktoriem, PL tiek izvirzītas šādas vispārējas ESI fondu attīstības prioritātes:1) tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības , inovāciju, pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana;2) ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra;3) ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana;4) augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā;5) kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma;6) līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība.Zems tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē
(11)Pētniecība, attīstība un inovācijas. EK Inovācijas savienības rezultātu pārskatā
(2013)uzsvērts, ka Latvijas vājais sniegums inovāciju jomā nelabvēlīgi ietekmē valsts konkurētspēju, savukārt valsts inovāciju sistēmas attīstību kavē vājais zinātnes sniegums. Latvijas dalībnieku panākuma līmenis EK 7.Ietvara programmā bija 22% (ES vidējais rādītājs – 21%), tomēr kopējais atbalstītajiem dalībniekiem piešķirtais ES finansējums (40,60 milj. EUR) vērtējams kā zems pret Latvijas iemaksām (aptuveni 80 milj. EUR).
(12)Privātā sektora ieguldījumu P&A rādītājs joprojām ir viens no zemākajiem ES (0,19% no IKP 2011.gadā salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju – 1,26% no IKP). Iekšzemes uzņēmumu un lielo ārvalstu saistīto uzņēmumu ieguldījumi P&A ir nenozīmīgi, lai veicinātu specializāciju zināšanu ietilpīgās un uz inovāciju attīstību vērstās nozarēs.
(13)Salīdzinot Latvijas izdevumus P&A ar ES-28 valstu sasniegtajiem rādītājiem šajā jomā, var secināt, ka Latvija, ieguldot P&A tikai 0,7% no IKP, 2011.gadā ierindojas pieticīgā vietā ES-28 valstu vidū, nodrošinot līdzīgu sniegumu ar Horvātiju un Slovākiju, aiz sevis atstājot Bulgāriju, Kipru un Rumāniju (sk.1. attēlu).1. attēls. Izdevumi P&A ES valstīs 2011.gadā. Avots: EK statistikas biroja dati.
(14)Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā Latvija nacionāli ir noteikusi mērķi līdz 2020.gadam ieguldīt P&A 1,5% no IKP, vienlaikus veicinot privātā sektora ieguldījuma daļas pieaugumu. NRP ir iekļauta ieguldījumu P&A palielināšanas trajektorija (sk.1.tabulu).1. tabulaIeguldījumu P&A palielināšanas trajektorija 200820092010201120122020Kopējais finansējums R&D (milj. EUR)130,683,8116,0137,4147,8553,5% no IKP0,620,460,600,70,661,5
(15)KP fondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu zinātnes sektora kapacitātes stiprināšanā par kopējo finansējumu aptuveni 313,03 milj. EUR apjomā, nodrošinot atbalsta piešķiršanu jaunu zinātnisko grupu pētījumiem, praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, t.sk. sadarbībā ar industriju, Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai un pētniecības infrastruktūras modernizēšanai. Atbalsts sniegts pētniecības sekmēšanai privātajā sektorā un pētniecības pakalpojumu sniegšanai privātajam sektoram, piemēram, kompetenču centros, sadarbojoties zinātniskajām institūcijām un komersantiem, tika īstenoti kopīgi pētījumi un izstrādāti jauni produkti un tehnoloģijas. Kopš 2011.gada tika uzsākta zinātnes resursu koncentrācija un nodrošināta pētnieciskās infrastruktūras iegādes mērķtiecīga un saskaņota plānošana deviņos valsts nozīmes pētniecības centros, kas aptver valstī noteiktos prioritāros zinātnes virzienus un nodrošina sinerģiju ar kompetenču centru pētniecības virzieniem un prioritārajām tautsaimniecības nozarēm.
(16)Gūtā pieredze KP fondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam pētniecības atbalsta jomā liecina, ka ir vairāki būtiski izaicinājumi, kas ierobežo P&A ieguldījumu pieaugumu, piemēram, zinātnisko institūciju finansiālā kapacitāte un no projekta uz projektu balstīta pētniecības finansējuma struktūra, kas saistīta ar pārlieku zemo valsts budžeta finansējuma piešķīrumu institucionālajām (bāzes) izmaksām un pētniecības īstenošanai, kā arī ierobežoto pētniecības finansējuma pieejamību un pārrāvumiem konkursa kārtībā piešķirtā finansējuma pieejamībā, kas rada pēctecības un ilgtspējas riskus. Tāpat izaicinājums ir bijis valsts atbalsta normu piemērošana P&A infrastruktūras attīstībā, kas radījusi neproporcionālu finansiālo slogu zinātniskajām institūcijām komerciāliem mērķiem izmantojamas pētniecības infrastruktūras līdzfinansēšanai. Kā nepietiekama vērtējama zinātnes sadarbība ar augstākās izglītības un privāto sektoru pētniecības projektu īstenošanā. Nākamajā KP fondu plānošanas periodā tiks izstrādāti tādi atbalsta pasākumi, kas veicina zinātnes, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības jomas sadarbību. Ņemot vērā to, ka liela daļa cilvēkresursu attīstības, praktiskās pētniecības un pētniecības infrastruktūras projektu KP fondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam tiks īstenoti līdz 2015.gada beigām, šo ieguldījumu izvērtējums tiks veikts 2016.gadā un attiecīgi ņemts vērā, plānojot investīcijas nākamajā KP fondu plānošanas periodā.
(17)KP fondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam inovāciju veicināšanas jomā ir notikusi P&A un inovāciju atbalsta koncentrācija noteiktos virzienos, piemēram, augstas pievienotās vērtības investīciju aktivitātē ir atbalstīti ilgtermiņa ieguldījumi komersantos, kuri darbojas augsto un vidēji-augsto tehnoloģiju nozarēs, līdz ar to atbalstīto nozaru struktūra aktivitātes ietvaros ir veidojusies līdzīgi Skandināvijas valstu tautsaimniecības struktūrai, vienlaicīgi sekmējot nozaru ar augstāku pievienoto vērtību attīstību. Tāpat tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu izveide vairākās augstskolās ir veicinājusi izglītības iestāžu sadarbību ar komersantiem. Ar aktivitātes ietvaros sniegto atbalstu līdz 2013.gada beigām iesniegti 18 starptautiski patentu pieteikumi. Vienlaikus, analizējot aktivitātes ietvaros sasniegtos rezultātus, secināts, ka šāda veida atbalstu ir nepieciešams koncentrēt nelielā skaitā centru, paplašinot piedāvāto pakalpojumu loku, attīstot kapacitāti, kas profesionāli spēj veikt komercializējamu projektu atlasi, patentēšanu, licencēšanu, un nodrošināt finansējumu pētniecības rezultātu komercializācijai.
(18)Līdzšinējie ieguldījumi ir nozīmīgi pētniecības sektora un komersantu konkurētspējas celšanā, taču ir nepieciešama mērķtiecīga pētniecības bāzes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla radīšanu un attīstību un tai atbilstošu pētniecības infrastruktūras uzlabošanu, veicinot starptautisko sadarbību un nodrošinot pētniecības sasaisti ar industriju, atbilstoši tautsaimniecības un sabiedrības attīstības izaicinājumiem saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģiju 4, ko pamato gan starptautiskie, gan vietējie pētījumi un analīzes. 1.tematiskā mērķa ietvaros atbalsts tiks sniegts atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam.
(19)Saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģiju, Latvijas izaugsmes prioritātes ietver modernu izglītību, attīstītu zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības, un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, tajā skaitā – 1) zināšanu-ietilpīga bioekonomika, 2) biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģija, 3) viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, 4) viedā enerģētika un 5) IKT joma, atbilstoši šo jomu attīstības vajadzībām, un EK identificētajās atslēgtehnoloģijās.
(20)2013.gadā tika veikts Latvijas zinātnes starptautiskais izvērtējums, analizējot Latvijas zinātnes situāciju ES Kopīgās pētniecības telpas un sadarbības pētniecībā kontekstā. Tā rezultāti un ieteikumi tiek izmantoti nozares politikas un ieguldījumu plānošanā, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas mērķu sasniegšanā un nozares strukturālo reformu īstenošanā, t.sk. īstenojot zinātnisko institūciju konsolidāciju un uzlabojot konkurētspējīgāko zinātnisko institūciju rīcībspēju.
(21)Lai veicinātu inovatīvu risinājumu izstrādi, nepieciešams izvērtēt publiskā sektora virzīta pasūtījuma potenciālu un finansēšanas iespējas šajā jomā dažādos sektoros, t.sk. ieviešot inovatīvus energoefektivitātes risinājumus, tādējādi papildinot ieguldījumus, kas tiks veikti 4.tematiskā mērķa ietvaros.
(22)Pašreizējais zemais Latvijas inovāciju līmenis liecina, ka esošajā inovāciju sistēmā vērojamas būtiskas nepilnības. Nacionāli identificētās nepilnības saistītas gan ar katru inovāciju sistēmas elementu atsevišķi, gan ar to savstarpējo mijiedarbību.2. attēls. Inovāciju sistēmas nepilnības un galvenie izaicinājumi. Avots: Viedās specializācijas stratēģija.
(23)Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros veiktā analīze identificē šādas inovāciju sistēmas nepilnības un galvenos izaicinājumus:
  1. Pārāk mazs zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā nodarbināto skaits un nepietiekama atjaunotne:1.
  2. lai gan doktorantu skaits pēdējos gados audzis, tas nav pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu zinātnisko darbinieku atjaunotni un zinātnisko darbinieku skaita kāpumu;1.
  3. saskaņā ar 2013.gada datiem 42% pētnieku ir vecāki par 50 gadiem un ir nepietiekams doktorantūras studentu skaits, kas aizvietotu pensionējošos zinātniekus 5;1.
  4. P&A strādājošo skaits PLE izteiksmē 2010.gadā – 0,57% no nodarbināto skaita, (Lietuvā – 0,88%, Somijā – 2,28%, vidēji ES – 1,15%). 2012.gadā zinātnē un pētniecībā strādājošo skaits Latvijā sasniedz 5 593, no kuriem augstākās izglītības sektorā ir nodarbināti aptuveni 63%, valsts sektorā – aptuveni 21% un privātajā sektorā – aptuveni 15%;1.
  5. zemais P&A strādājošo skaits privātajā sektorā liecina par industrijas nepietiekamo zināšanu absorbcijas spēju, kas, savukārt, neveicina zinātnes un industrijas sadarbību. Saskaņā ar CSP datiem 2012.gadā 343 komersanti veica pētniecības darbu, kur bija nodarbināti 594 zinātniskā personāla darbinieki (pilna laika ekvivalents) jeb 15% no valstī kopējā nodarbinātā zinātniskā personāla skaita;1.
  6. vāja starptautiskā sadarbība, kas kavē iekļaušanos Eiropas Pētniecības telpā un zinātniskās izcilības tīklos.
  7. Fragmentāra un noplicināta zināšanu bāze:2.
  8. neproporcionāli zems bāzes finansējuma īpatsvars un pārrāvumi konkursa kārtībā piešķirtā finansējuma pieejamībā veicina nestratēģisku "no projekta uz projektu" orientētu pieeju zinātnes attīstībā un rada riskus tās ilgtspējai un pēctecībai. Vērojama arī disproporcija starp publiskā un privāta sektora investīcijām P&A. Saskaņā ar CSP datiem 2012.gadā kopējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam sasniedza 145,4 milj. EUR, no tā tikai 24% jeb 34,6 milj. EUR nodrošināja komersanti, aptuveni tik pat daudz finansējuma – valsts (24%; 34,7 milj. EUR), augstskolas nodrošināja tikai 2%, savukārt ārvalstu finansējums – 50% jeb 73,3 milj. EUR. Salīdzinājumā ar ES-27 valstu vidējo rādītāju privātā sektora izdevumi P&A vidēji veidoja 1,26% no IKP 2011.gadā, bet Latvijā – tikai 0,19% (Eurostat dati);2.
  9. mazattīstīta P&A infrastruktūra, neattīstīta e-infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, vienlaikus pastāvot samērā lielam zinātnisko institūciju skaitam
(88)6.
  1. Privātā sektora sadarbība ar pētniecības institūcijām ir vāja, un tehnoloģiju pārneses sistēma ir vāji attīstīta , zems komercializācijas līmenis:3.
  2. ir zemi pētniecības rezultātu komercializācijas ienākumi (piemēram, no licenču līgumiem), zems patentu pieteikumu skaits Eiropas Patentu birojā uz vienu miljonu iedzīvotāju 7, Latvijas zinātnieki līdz šim nav bijuši pietiekami mērķtiecīgi orientēti uz komercializējamu problēmu risināšanu, trūkst ideju komercializācijas veiksmes stāstiem, kas radītu lielāku privātā sektora kapitāla interesi;3.
  3. lai inovāciju sistēma darbotos efektīvi, nepieciešama visu tās elementu sadarbība. Latvijas gadījumā gan pētniecības institūciju un pētnieku, gan nozaru pārstāvju sadarbība ir vāja, būtiski ierobežojot jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu pārņemšanu ražošanā.
  4. Mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā. Apstrādes rūpniecības izaugsmes veicināšana ir neatņemama konkurētspējas politikas sastāvdaļa, tai ir būtiska loma inovāciju un tehnoloģiju radīšanā un absorbcijā.
  5. Zema produktivitāte un vājš inovāciju sniegums. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmenis būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa. Pašreizējā zemā inovāciju kapacitāte un zināšanu absorbcijas spēja uzņēmējdarbības sektorā mazina iespējas ātri uzlabot situāciju. Nepietiekami ieguldījumi inovācijā un ražošanas attīstībai nepiemērota vide ierobežo jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un produktivitātes pieauguma tempu.
  6. Pašreizējais biznesa modelis vāji orientēts uz inovācijām. Ekonomiskās priekšrocības balstās uz lēto darbaspēku un dabas resursu izmantošanu. Eksporta struktūrā, galvenokārt, dominē zemo vai vidēji zemo tehnoloģiju nozaru produkcija, eksporta ienesīgums ir zems, augsta energointensitāte, mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā, vienlaikus nozarei ir būtiska loma inovāciju un tehnoloģiju radīšanā un absorbcijā.
  7. Neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Jomās, kas ir sevišķi svarīgas Latvijas attīstībai (inženierzinātnēs un dabas zinātnēs), 2011.gadā studēja tikai 21% no studentu kopskaita. Nemainoties izglītības sistēmai, šī neatbilstība saglabāsies arī vidējā termiņā.
(24)Tautsaimniecības ražīgums un MVK konkurētspēja. Krīzes laikā, samazinoties kopējam algu līmenim un cenām iekšējā tirgū, uzlabojās Latvijas ražotāju konkurētspēja, kas bija pamats eksporta pieaugumam un līdz ar to arī apstrādes rūpniecības attīstībai, kuras pieauguma temps, atjaunojoties tautsaimniecības izaugsmei, bija krietni straujāks nekā kopējā tautsaimniecības izaugsme. Apstrādes rūpniecība pašlaik ir galvenais tautsaimniecības izaugsmes virzītājs.3. Attēls. Nozares īpatsvars, ražošanas apjomu izmaiņas un eksporta īpatsvars realizācijā. Avots: NIP. 8
(25)Taču, lai Latvijas tautsaimniecības izaugsme būtu sabalansēta un noturīga pret ārējiem riskiem, jāīsteno ekonomikas strukturālās pārmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm.
(26)Tautsaimniecības transformācijas stratēģijas izvēle ir cieši saistīta ar kopējo tautsaimniecības attīstības līmeni un ar konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām) gan valsts līmenī, gan reģionālajā griezumā. Ekonomikas sistēmisko tirgus izaicinājumu novēršanai, Viedās specializācijas stratēģijas un NIP ietvaros noteikti šādi tautsaimniecības transformācijas virzieni:1) mainīt ražošanas un eksporta struktūru tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs;2) attīstīt nākotnes izaugsmes nozares, kurās eksistē vai var rasties produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību;3) attīstīt nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā (jāattīsta jomas, kas veido pamatu jauno, uz inovācijām balstīto salīdzinošo priekšrocību attīstīšanai – energoefektivitātes paaugstināšana, IKT plašāka izmantošana, izglītības sistēmas pilnveidošana, zinātnes, P&A un inovācijas kapacitātes paaugstināšana, t.sk. radošuma pārnese inovatīvos, komercializējamos produktos un teritorijas līdzsvarotas attīstības veicināšana.
(27)KP fondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam ietvaros īstenoti Latvijas komersantu konkurētspējas uzlabošanas pasākumi ārvalstīs, sniedzot atbalstu ārējā mārketinga pasākumu īstenošanā un sniedzot interesentiem konsultāciju pakalpojumus par ārvalstu tirgiem, tādējādi veicinot Latvijas komersantu eksporta apjoma pieaugumu. Klasteru programmas ietvaros veicināta nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbība un paaugstināta nozares komersantu konkurētspēja, sekmēta inovācija un jaunu produktu veidošanās. Tāpat veicināta tūrisma attīstība, organizējot reklāmas kampaņas ārvalstīs un nacionālos stendus starptautiskajās izstādēs. Īstenoti arī finanšu pieejamības nodrošināšanas pasākumi, attīstot riska kapitāla sektoru, sniedzot aizdevumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai un aizdevumu garantijas. Uzņēmējdarbības uzsākšanai bijis pieejams ne tikai finansiāls atbalsts, bet sniegti arī konsultatīvi pakalpojumi biznesa inkubatoros. Lai veicinātu nodarbināto personu kvalifikācijas celšanu atbilstoši darba devēju vajadzībām, dažādas tautsaimniecības nozares pārstāvošas asociācijas īstenojušas projektus savās nozarēs nodarbināto personu apmācībai.
(28)NIP ietvaros un Viedās specializācijas stratēģijā eksportspējīgāko produktu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju SVID analīzē identificētas šādas galvenās Latvijas priekšrocības – zemas darbaspēka izmaksas, labi sakari un IT infrastruktūra rūpnieciskajos centros, labi attīstīta loģistika un izdevīga atrašanās vieta, ātra un lēta biznesa uzsākšana, elastīgas pielāgošanās spējas specifiskām tirgus vajadzībām, ieguldījumu drošība.
(29)NIP ietvaros veiktā anlīze identificē šādus galvenos izaicinājumus MVK konkurētspējas palielināšanā un komersantu iedrošināšanā uz inovācijām un radošumu:1) zema produktivitāte , īpaši apstrādes rūpniecībā, kur produktivitāte sasniedz tikai 35% no ES vidējā rādītāja 9, un zems zinātņietilpīgu produktu īpatsvars gan apstrādes rūpniecībā, gan eksporta struktūrā (Latvijā – 6,3%, ES vidējais rādītājs – 15,6% 2012.gadā) 10;2) zems inovāciju sniegums – inovatīvu uzņēmumu īpatsvars Latvijā sasniedz tikai 29,9%, (salīdzinājumam – Lietuvā – 34,5%, Igaunijā – 56,8% un ES vidējais rādītājs – 52,9%) 11 un relatīvi liels zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā, t.sk. apstrādes rūpniecībā (sk. 4.attēlu), zems produktu daudzums ar augstu pievienoto vērtību 1213;1997.gadā2010.gadā4. attēls. Apstrādes rūpniecības struktūra pēc tehnoloģiju līmeņa (%). Avots: NIP.3) vāja iniciatīva saimnieciskās darbības uzsākšanai , pamata prasmju trūkums saimnieciskās darbības uzsākšanai un zems uzņēmumu izdzīvošanas līmenis pirmajos darbības gados. Piemēram, 2011.gadā uz 1 000 darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem tika radīti 13,55 jauni komersanti 14, bet jaunizveidotu straujas izaugsmes komersantu (gazeļu) skaits (rēķinot pēc apgrozījuma pieauguma) ir neliels – 921 šāda veida komersants 2007.gadā un attiecīgi 258 un 98 komersanti 2008.gadā un 2009.gadā 15;4) ierobežota pieeja finansējumam , īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas fāzē. Komercbanku izsniegto kredītu apjoms komersantiem kopš 2008.gada joprojām samazinās;5) zema publiskās un saimnieciskās darbības infrastruktūras kvalitāte un ražošanas attīstībai piemērotu industriālo zonu un infrastruktūras trūkums , t.sk. nepietiekams inženiertehnisko tīklu pārklājums, kas ierobežo jaunu komersantu veidošanos, komersantu ražošanas paplašināšanu un modernizāciju, kā arī investīciju piesaisti. Būtisks izaicinājums produktu tirgū ir publiskās infrastruktūras kvalitāte un ar to saistītās loģistikas izmaksas, gan veicot izejvielu piegādi, gan arī galaproduktu pārvadāšanu;6) eksporta iemaņu trūkums MVK , kas neļauj pilnvērtīgi izmantot ārējo tirgu sniegtās iespējas, tāpēc lielāka uzmanība jāpievērš saistīto nozaru (klasteru) sadarbības attīstības iespējām gan nacionālajā, gan starptautiskajā kontekstā, kā arī Latvijas komersantu vietai vērtību ķēdēs. Tāpat nepietiekami tiek izmantots ienesīgu un eksportspējīgu pakalpojumu nozaru potenciāls, t.sk. radošo industriju potenciāls, kā arī Latvijas kā tūrisma galamērķa veicināšanas rezultātā radītā ietekme uz jaunu uzņēmumu, produktu un darba vietu izveidi;7) darbaspēka prasmju un kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus un darba devēju vajadzībām;8) nepietiekama starpnozaru sadarbība nacionālā un starptautiskā līmenī, kas vērsta uz radošuma un inovāciju komercializāciju, attīstot jaunu pakalpojumu un produktu izstrādi un palielinot to pievienoto vērtību. Veicinot tehnoloģisko un netehnoloģisko, kā arī sociālo un eko inovāciju procesu sasaisti ar uzņēmējdarbību, tiks stiprināta inovāciju kapacitāte, kā arī radošuma pārnesē balstīta mērķtiecīgāka jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde.
(30)
  1. un 2010.gadā produktivitātes pieaugums bija straujāks nekā darbaspēka izmaksu kāpums, palielinot Latvijas ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos. Taču, atjaunojoties tautsaimniecības izaugsmei 2011.gadā un 2012.gadā, darbaspēka izmaksas pieauga straujāk nekā produktivitāte. 2012.gadā darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto Latvijā bija 36% no ES vidējā līmeņa. Tuvākajos gados produktivitātes un algu dinamikas plaisa, visticamāk, saglabāsies. No otras puses – darba samaksas kāpums, radot negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, var kļūt par nopietnu stimulu inovācijām un ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti.
  2. attēls. Produkcijas vienības darbaspēka izmaksas apstrādes rūpniecībā nominālais ULC; 2005.gads =
  3. Avots:
(31)Finanšu resursu pieejamībai ir izšķiroša nozīme tautsaimniecības attīstībā, jo ieguldījumi saimnieciskajā darbībā veicina izaugsmi, nodrošinot tautsaimniecības konkurētspēju. Pēc krīzes kreditēšanas apjoms joprojām ir ļoti zemā līmenī, kas lielā mērā saistīts ar finanšu tirgus pastiprinātu risku uztveri kā no aizdevēju, tā aizņēmēju puses. Ierobežotās iespējas piekļuvei finansējumam daudziem komersantiem kļūst par nozīmīgu attīstības šķērsli. Biznesa uzsācēji bieži vien nespēj definēt savu produktu vai pakalpojumu, kā arī tā nišu un tam atbilstošāko biznesa attīstības modeli, tāpēc šai grupai nepieciešams konsultatīvais pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu atbalsts.
(32)Viens no būtiskākajiem komersantu attīstības kapacitātes un spēju ierobežojošiem faktoriem ir ierobežots industriālo teritoriju un telpu, tai skaitā vidēji un augsti tehnoloģisku nozaru un darbības veidu prasībām atbilstošu telpu, piedāvājums, kā arī atbilstošas infrastruktūras trūkums – pievedceļi, elektrība, gāze, komunikācijas u.c. pakalpojumi. Identificētais izaicinājums īpaši attiecināms uz reģionālo dimensiju un uz komersantiem, kas pāriet no inkubācijas darbības posma uz stabilas izaugsmes darbības posmu. Statistikas dati liecina, ka investīcijas industriālo telpu būvniecībā 2011.gadā veidoja 53,4 milj. EUR, savukārt industriālo telpu rekonstrukcijā – 44,1 milj. EUR. Šīs investīcijas lielākoties tika veiktas, lai pielāgotu telpas konkrētu komersantu vajadzībām, un investīciju daļa, kas tiek veikta industriālās telpās, kas paredzētas iznomāšanai, ir ļoti neliela, izņemot Rīgu un Jelgavu. Latvijā ir būtisks ēku skaits, kas nav rekonstruētas vai netiek pilnībā izmantotas, bet kuras potenciāli varētu tikt iznomātas apstrādes rūpniecības komersantiem. Vairāk nekā 40% no ēkām, kas ir reģistrētas kā ražošanas ēkas, ir neizmantotas, kas apliecina nepietiekamas investīcijas šajā jomā reģionos. Tirgus tendences liecina, ka vidējais pieprasījums attiecībā uz platību nelielām noliktavas vai palīgtelpām ir 150300 m 2, ražošanas telpām nelieliem vai jaundibinātiem komersantiem – 500–1000 m 2, bet darbības paplašināšanai vai ražošanas pārcelšanai uz jaunām telpām – 1200–1500 m 2. Reģionos ārpus Rīgas, kur tirdzniecības un pakalpojumu nozarēm (ar pieprasījumu pēc noliktavas telpām) ir mazāks īpatsvars, dominē pieprasījums pēc apstrādes rūpniecībai piemērotām telpām. Statistikas dati par pašvaldību izsniegtajām būvatļaujām ražošanas telpu rekonstrukcijai vai būvniecībai liecina, ka jaunu telpu būvniecība bieži ir efektīvāks risinājums nekā esošo telpu rekonstrukcija, jo:- Padomju laikā būvētās telpas ir sliktā tehniskā stāvoklī un to rekonstrukcija ir ekonomiski neizdevīga;- Daļai no neizmantotajām telpām ir dažādi īpašnieki, kas nevar vienoties par rekonstrukcijas veikšanu;- Vidējo un augsto tehnoloģiju komersantiem ir atšķirīgas, augstākas tehniskās prasības (griestu augstums, ventilācijas un apkures sistēmas, grīdas uzbūve u.c.) nekā padomju laikā būvētajām telpām.
(33)Tāpat būtiska problēma ir industriālo pieslēgumu izveide, jaudu palielināšana, kā arī augstās teritoriju un telpu pielāgošanas izmaksas, kas kavē inovatīvu un jaunu ražošanas komersantu izveidi, esošo darbības produktivitātes pieaugumu un darbības paplašināšanos. Ieguldījumu veicināšanai apstrādes rūpniecības un inovatīviem komersantiem nepieciešams integrēts atbalsts, t.sk. neliela izmēra specifiskas infrastruktūras un nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveidei primāri atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem un pašvaldību attīstības stratēģijā paredzētajiem plāniem. Īstenojot minētos pasākumus, tiks atviegloti apstākļi komersantu darbības paplašināšanai un produktivitātes celšanai, inovācijas un jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā un radīta iespēja piesaistīt ieguldījumus, t.sk. ārvalstu, un jaunas zināšanas, reģioni uzņēmējdarbības jomā attīstīsies līdzsvarotāk, tiks veicināta nodarbinātība, uzņēmējdarbības attīstība un labklājības līmeņa paaugstināšanās reģionos. Ņemot vērā nepieciešamo kapitāla ieguldījumu apjomu apstrādes rūpniecībā strādājošo komersantu darbības attīstībā, ir nepieciešams būtisks atbalsts atbilstošas infrastruktūras veidā. Industriālās infrastruktūras nodrošināšana ļauj apstrādes rūpniecības komersantiem samazināt neproduktīvo ieguldījumu apjomu un koncentrēties uz savas darbības attīstību, nevis uz pamatinfrastruktūras jautājumu risināšanu, zaudējot produktivitāti. Tādējādi apstrādes rūpniecībai un inovatīvai ražošanai atbilstošas maza apjoma industriālās infrastruktūras (telpas, pieslēgumi, aprīkojums) nodrošināšana ir tieši saistīta ar MVK konkurētspējas uzlabošanu un komersantu investīcijām P&A un inovācijās, kā arī NIP noteikto politikas mērķu – apstrādes rūpniecības īpatsvara palielināšana Latvijas IKP – sasniegšanu. Šāda veida investīcijas ir atbalstāmas tikai ar nosacījumu, ka komersanti nodrošina līdzfinansējumu atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem.
(34)Jaunu tirgu apgūšanas izmaksu analīzē secināts, ka eksporta tirgos, īpaši trešo valstu tirgos un attiecībā uz reglamentētajām produktu grupām, pircēji pieprasa katram eksporta tirgum specifiskas produkta reģistrācijas un kvalitātes nodrošināšanas prasības, palielinot izmaksas, kas saistītas ar jauna produkta ieiešanu tirgū, kā arī esošo produktu ražošanas izmaksas, kurās arvien nozīmīgākas kļūst kvalitātes pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu izmaksas.
(35)Latvijas eksporta tirgi un struktūra kļuvusi diversificētāka, un mazinās Latvijas atkarība no kāda noteikta tirdzniecības partnera vai eksporta nozares. Divas trešdaļas Latvijas eksporta veido eksports uz ES-15 valstīm un Baltijas valstīm.6. attēls. Latvijas eksporta tirgi un nozaru struktūra, 2000.–2011.gads( %). Avots: CSP dati.
(36)Tāpēc būtisks izaicinājums Latvijas komersantu attīstībai ir starptautiskā biznesa transformācija, kam raksturīga t.s. vērtības ķēžu veidošanās, kas ietver ražošanas fragmentāciju, biznesa ģeogrāfisko pārnesi, nepieciešamību pēc jauniem ražošanas koordinācijas un reintegrācijas modeļiem, kas pamatojas jauno biznesa konkurētspējas priekšrocību esamībā un pārvaldībā. Komersantu sadarbība var tikt veicināta klasteru iniciatīvu ietvaros, attīstot horizontālo un vertikālo sadarbību starp Latvijas komersantiem un sekmējot efektīvāku piegādes vērtības ķēžu veidošanos. Vienlaikus ar ražojošo nozaru eksporta snieguma uzlabošanu, būtiski ir veicināt ienesīgu pakalpojuma nozaru eksporta potenciāla pilnveidošanu un mazināt šo nozaru atkarību no ierobežota skaita mērķa tirgiem. Kā viena no pakalpojumu sektora nozarēm ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību minama tūrisma nozare, kas Latvijā 2012.gadā veidoja 580,5 milj. EUR jeb 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta un 4,3% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta, savukārt 2010.gadā – 5,3% no ieguldījumiem Latvijā radītajā kopējā pievienotajā vērtībā.
(37)Pasākumi, kas saistīti ar ekonomisko aktivitāšu un saimnieciskās darbības veicināšanu, stimulē darbaspēka pieprasījuma pieaugumu un palielina nodarbinātību. Vienlaikus notiek tautsaimniecības struktūras maiņa un var veidoties neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu. Saskaņā ar EM prognozēm darbaspēka pieprasījums turpinās augt arī vidējā termiņā. Vienlaikus nodarbinātība palielināsies lēnāk nekā izaugsme, jo apstrādes rūpniecības izlaide vairāk balstīsies uz produktivitātes kāpumu. Tirgojamo nozaru izaugsme, galvenokārt, būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, kam ir izšķiroša nozīme konkurētspējas nodrošināšanā, tāpēc nodarbinātības kāpums šajās nozarēs varētu būt relatīvi lēnāks. Līdz 2020.gadam lielākajā daļā nozaru nodarbināto skaits palielināsies. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, Latvijā pakāpeniski palielināsies darbaspēka pieprasījums, un jau patlaban atsevišķās jomās jūtams speciālistu trūkums. Atbilstoša darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par izaugsmi kavējošu faktoru.
(38)NIP viena no būtiskākajām identificētajām tirgus nepilnībām ir darbaspēka pieejamība un prasmes. Lai mazinātu demogrāfisko pārmaiņu negatīvo ietekmi uz ražošanas modernizāciju, jāveicina profesionālās izglītības un mūžizglītības sistēmas attīstība, nodrošinot darbaspēka piedāvājuma atbilstību pieprasījumam, lielāku uzsvaru liekot uz strādājošo prasmju pilnveidošanu un profesionālās mobilitātes paaugstināšanu. Pasākumiem jābūt regulāriem ar noteiktu valsts atbalstu, kā arī ar darba devēju un darba ņēmēju ieinteresētību.
(39)Apstrādes rūpniecībā strādājošie speciālisti (īpaši inženierzinātnēs) strauji noveco un aiziet no darba tirgus, ko pierāda nodarbināto vecumstruktūras dalījums.7. attēls. Nodarbināto vecumstruktūras dalījums. Avots: CSP dati, EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognoze.
(40)Zivsaimniecībā visos tās sektoros ir zema ražošanas produktivitāte – zvejas produktu apstrādes sektorā tā sasniedz tikai 8%, bet akvakultūrā – 3% no ES vidējā rādītāja, bet bruto pievienotā vērtība uz nodarbināto zivsaimniecībā ir par 88% zemāka nekā vidēji ES.
(41)Latvijā salīdzinājumā ar ES valstīm ir par 67% zemāka lauksaimniecības produkcijas izlaides vērtība uz nodarbināto, kā arī ir zema produktivitāte un efektivitāte pārtikas nozarē, kas kavē iespējamu attīstības tempu. No visas Latvijā bioloģiski saražotās produkcijas tikai 20–40% tiek pārdota kā bioloģiskā produkcija, kas būtiski ietekmē šīs produkcijas pieprasījuma līmeni.
(42)Ņemot vērā lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē, iespējama aptuveni 80 tūkst. darba vietu samazināšanās, tāpēc nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu komersantu attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni, novirzot ESI fondu investīcijas saimnieciskās darbības attīstīšanai un uzsākšanai lauku teritorijās. Turklāt nepieciešams atbalsts P&A un inovācijas attīstībai lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, zivsaimniecības un meža nozarēs, tādējādi veicinot augstas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu ražošanu un zināšanu pārnesi, vienlaikus paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju iekšzemes un ārējos tirgos.
(43)Latvijā ir vairāk nekā 300 tūkst. ha neizmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to produktīvai izmantošanai jāstimulē to efektīva izmantošana lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, veicinot katra lauksaimniecības un meža ha produktīvu izmantošanu.
(44)Lai arī pēdējos septiņos gados Latvijā ir veikti salīdzinoši nozīmīgi kapitālieguldījumi lauksaimniecības nozarē, ko, galvenokārt, veicinājis pieejamais atbalsts, tomēr, salīdzinot ar ES dalībvalstu rādītājiem, Latvijai nodrošinājums ar kapitālu ir viens no zemākajiem ES. Tikai 26% saimniecību vadītāju ir augstākā vai profesionālā lauksaimnieciskā izglītība. ESI fondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam, risinot strukturālas problēmas, pārāk maz uzmanības tika pievērsta lauksaimniecībā strādājošo izglītošanai un inovāciju veicināšanai, tomēr lauksaimniecībā sniegtās apmācības palīdzējušas uzlabot ekonomisko rezultātus 77,4% uzņēmumiem, it īpaši noderīgas bijušas iegūtās zināšanas par saimnieciskās darbības analīzi, restrukturizāciju un par produktu ražošanas iespējām mājas apstākļos.
(45)IKT. Pašreizējā sabiedrības attīstības fāzē, ko var raksturot kā informācijas sabiedrību, nozīmīga ekonomiskā izaugsme iespējama, tikai pamatojoties uz plašu IKT izmantošanu publiskajā pārvaldē, saimnieciskajā darbībā, un īpaši MVK, kā arī mājsaimniecībās. Digitālajam saturam ir arvien izšķirošāka nozīme valsts ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, tam ir nozīmīga loma pētniecībā un izglītībā. Arī Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros IKT nozare definēta kā horizontālais attīstības priekšnosacījums.
(46)Ņemot vērā esošās situācijas analīzi informācijas sabiedrības jomā, kā arī Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2006.–2013.gadam 17 un uz to pamata izstrādāto attīstības plānu gala ietekmes novērtējumu, kā arī ES attīstības plānošanas dokumentos izvirzītās prioritātes informācijas sabiedrības jomā, plānošanas periodam 2014.–2020.gadam darba grupa 18 ir izvirzījusi prioritāros virzienus 19, kuros nepieciešams veikt ieguldījumus IKT jomā (pieejama piekļuve internetam, moderna un efektīva publiskā pārvalde, e-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai, pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgums, IKT izglītība, e-prasmes, IKT pētniecība un inovācija, uzticēšanās un drošība e-vidē). Vienlaikus tiek paredzēts pēc snieguma ietvara izvērtējuma pārskatīt KP fondu ietvaros plānotos pasākumus, gadījumā, ja IKT jomas rezultātu sasniegšanai būs nepieciešams papildus resurss un būs izvērtēta papildu ieguldījumu efektivitāte. Līdz šim Latvijas e-pārvalde izmantota par atbalstu un veicinātāju, galvenokārt, nacionālā mērogā, tomēr Latvijas publiskajiem pakalpojumiem un atsevišķos gadījumos arī datiem jābūt pieejamiem viscaur vienotajā tirgū, īpašu pieejamību nodrošinot Baltijas jūras reģionā, tādējādi veicinot arī ESSBJR izvirzīto mērķu sasniegšanu. Latvijā pašlaik trūkst atbilstošas infrastruktūras, lai nodrošinātu visaptverošu publiskajā sektorā esošu datu atvēršanu un publicēšanu, t.sk. mašīnlasāmā formātā. Juridiskais ietvars paredz pieprasījumā bāzētu publisko datu saņemšanu, nevis proaktīvu publicēšanu atkalizmantošanai. Saskaņā ar Eiropas Publiskā sektora Informācijas platformas datiem Latvijā gandrīz netiek īstenoti pasākumi, kas sekmētu atvērto datu izmantošanu (informēšana par pieejamām datu kopām, izglītojoši un risinājumu radīšanu veicinoši pasākumi un iniciatīvas). Nodrošinot valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, tiks radīta iespēja privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu IKT produktu attīstībai, kā arī nepastarpinātai situācijas analīzei un izpētei, tādējādi veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, darba vietu, inovāciju radīšanu, kā arī sociālo procesu modelēšanu un paredzēšanu.
(47)Latvijai, tāpat kā visām pārējām EK valstīm, jāsniedz savs ieguldījums veiksmīgai INSPIRE direktīvas īstenošanai. Šis jautājums īpaši svarīgs – pašlaik situācija telpiskās informācijas jomā vērtējama kā kritiska un netiek nodrošināta pilnvērtīga valsts dalība INSPIRE iniciatīvās. Viens no trūkumiem – pilnībā nav nodrošināta telpiskās informācijas elektroniska pieejamība, īpaši jūras telpiskā informācija. INSPIRE tiek veidots uz nacionālo ģeotelpisko datu infrastruktūras, kurā būtu pieejama informācija jebkuras valsts jebkurai organizācijai vai iedzīvotājam un tādējādi tiktu realizēts princips, ka Kopienas telpiskajiem datiem ir vienota piekļuves vieta, kurā saplūst informācija no visu dalībvalstu datu turētājiem.
(48)Plānošanas periodā līdz 2013.gadam gūta vērtīga pieredze, kas jāņem vērā, plānojot ieguldījumus nākotnē. 2007.–2013.gada plānošanas periodā izveidoti e-pakalpojumi veselības, izglītības, labklājības un sociālo pakalpojumu jomā. Ir izveidoti dažādi pakalpojumi saimnieciskās darbības veicējiem – piemēram, Elektroniska uzņēmuma reģistrācija un citi Uzņēmuma reģistra pakalpojumi; Valsts vides dienesta e-pakalpojumi, Valsts darba inspekcijas e-pakalpojumi u.c. Izmantojot portāla www.latvija.lv koplietošanas platformu, vienuviet pieejami vairāk nekā 60 dažādu iestāžu e-pakalpojumi, kuru izmantošanas intensitāte jau 2012.gadā pārsniedza vairāk nekā 1 miljonu reižu. Izveidota Elektronisko iepirkumu sistēma, kurai ir pastāvīgi augošs apgrozījums (piemēram, 2012.gadā – 26 milj. EUR – par 37% vairāk nekā 2011.gadā). Ieviestas elektroniskās identitātes kartes, kas ietver arī e-pakalpojumu saņemšanai nepieciešamos identifikācijas un elektroniskā paraksta rīkus. E-veselības jomā līdz 2007.–2013.gada plānošanas perioda beigām būs izveidots e-veselības portāls, elektroniska apmeklējumu rezervēšanas un e-nosūtījumu informācijas sistēma, elektroniskās veselības kartes, e-receptes un integrācijas platformas risinājuma informācijas sistēma, kā arī nozares statistikas un datu analīzes informācijas sistēma.
(49)Latvijā publisko datu infrastruktūra balstīta uz informācijas sistēmām, kuras izveidotas dažādos laika posmos pirms vairāk nekā 10 gadiem, un to izveide notikusi decentralizēti, nelietojot vienotus IT standartus un metodes. Tādējādi valsts informācijas sistēmu darbība, uzturēšana un izmantošana nav bijusi pilnībā racionāla, liedzot sabiedrībai pilnvērtīgi izmantot IKT iespējas.
(50)Līdz šim nepietiekami izmantota sinerģija no procesu elektronizācijas, e-pakalpojumu pieejamības un privātā sektora gatavības izmantot elektroniskos risinājumus. Šādas sinerģijas lietošana nodrošinās inovatīvu produktu un risinājumu radīšanu. Šīs pieejas neizmantošana saistīta ar uzmanības koncentrēšanu uz darbības procesu elektronizāciju katras iestādes ietvaros, ievērojot papīra dokumentu plūsmas darbības procesus. Joprojām ir plašs neīstenots e-pārvaldes potenciāls, īpaši pārrobežu sadarbības jautājumos. Saskaņā ar Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanas projekta 20 ietvaros veikto pakalpojumu izvērtējumu no 2 135 pakalpojumiem aptuveni 600 pakalpojumu pieejamību būtu lietderīgi nodrošināt elektroniskā veidā. Līdz 2007.–2013.gada perioda beigām elektroniski pieejami būs aptuveni 240 no šiem 600 pakalpojumiem.
(51)Pakalpojumu elektronizācija nav pašmērķis, attiecīgi tehnoloģiju attīstība jāsasaista ar darbības procesu analīzi konkrētās jomās pirms attiecīgās tehnoloģijas ieviešanas, tādējādi sakārtojot procesus un neradot situācijas, kad IKT risinājumi tiek ieviesti pēc tādas pašas shēmas kā papīra dokumentiem, nepārskatot procesu būtību, bet tikai tos elektronizējot. Neraugoties uz elektronizēto pakalpojumu skaitu, 2012.gada beigās veiktās aptaujas dati liecina, ka ir zems informētības līmenis par pakalpojumu pieejamību elektroniski un neuzticība interneta videi – 39% respondentu atzinuši, ka informācija par e-pakalpojumiem nav pieejama pietiekamā apjomā. Ir konstatēts izpratnes un motivācijas trūkums par e-prasmju apgūšanas nepieciešamību.
(52)Ņemot vērā, ka IKT joma ir viena no Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros izvirzītajām galvenajām prioritātēm, kā arī specializācijas joma, ieguldījumi produktos un pakalpojumos, kas veicinās IKT piedāvāto priekšrocību izmantošanu būs aktuāli arī tematisko mērķu "Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju", "Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju", "Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā" ietvaros.
(53)Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas ietvardokuments ir Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, kas vērsts uz NAP 2020 un NRP izvirzīto mērķu izpildi. Viedās specializācijas stratēģijas izstrādē tika ņemti vērā politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti, kas definēti līdz Viedās specializācijas stratēģijas pieņemšanai apstiprinātos nozaru politikas plānošanas dokumentos, t.i., NIP, Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, Reģionālās politikas attīstības pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam. Savukārt, saistītajiem plānošanas dokumentiem, kas tiek izstrādāti pēc Viedās specializācijas stratēģijas apstiprināšanas, t.i., Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" un Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2014.–2018.gadam, jānodrošina stratēģisko uzstādījumu un rīcības virzienu papildinātība un sinerģija ar Viedās specializācijas stratēģiju. ESI fondu ieguldījumu plānošana tiks attiecīgi balstīta uz Viedās specializācijas stratēģijas ietvarā definētajiem tautsaimniecības transformācijas virzieniem, izaugsmes prioritātēm un identificētajām specializācijas jomām (plānošanas dokumentu sasaisti sk. 8. attēlā).8. attēls. Viedās pecializācijas sasaite ar citiem politikas plānošanas dokumentiem.
(54)Saimnieciskās darbības vide. Pēc Ekonomiskās brīvības indeksa 21 Latvijas problemātiskākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras. Doing Business saimnieciskās darbības vides novērtējumā 22 Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs. Pasaules konkurētspējas indeksā Latvija atrodas tikai 79. vietā starp 148 pasaules valstīm. 23 Globalizētajā un digitalizētajā pasaulē valstu konkurētspēju arvien vairāk nosaka radošas idejas, kas pārnestas inovatīvos produktos un pakalpojumos. Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas "Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā" viens no mērķiem ir uzlabot saimnieciskās darbības vidi. Institucionālo spēju un valsts pārvaldes efektivitātes izaugsme ir būtisks priekšnosacījums Doing Business novērtējuma kontekstā. Ievērojot, ka pasaulē pieaug investīciju konkurence, šā vērtējuma sniegums un panākumi nenoliedzami ir samērā izšķiroši saimnieciskās darbības vides uzlabošanā. Arī NRP kā viens no galvenajiem makrostrukturālajiem izaicinājumiem izaugsmei minēts saimnieciskās darbības vides uzlabošana. Negatīvo ietekmes faktoru mazināšanai piedāvātie pasākumi skatāmi NRP politikas virzienā "Uzņēmējdarbības vide un valsts pārvaldes modernizācija", kas daļēji sniegs risinājumus ES Padomes 2013.gada rekomendācijas izpildei – tiesas noslodzes mazināšanai un tiesu sistēmas pārvaldības efektivitātes uzlabošanai. ES Padomes rekomendācijas izpildei nepieciešama kompleksa pieeja – tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana un zināšanu paplašināšana.
(55)Izcila saimnieciskās darbības vide ietver sakārtotu tiesisko bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām orientētus valsts pakalpojumus un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Saskaņā ar Ekonomiskās brīvības indeksu 24 Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras.
(56)Saskaņā ar Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes galvenais izaicinājums ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, veicinot tādu no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise sapratīgā termiņā. Visu šo pamatvērtību nodrošināšana ir sabiedrības uzticēšanās tiesām noteicošais faktors. Līdz šim īstenoto reformu rezultātā 2012.gadā pirmo reizi pēdējo triju gadu laikā tiesās izskatīts vairāk civillietu nekā saņemts un sācis samazināties neizskatīto lietu apjoms. Taču joprojām pastāv izaicinājumi, kuri jārisina – vienotas tiesu prakses nodrošinājums, īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas tiesību sistēmas aspektā, efektīvs tiesu izvietojums, tiesvedības procesu plašāka elektronizācija u.c.
(57)Pirmās instances tiesās kopējā neizskatīto civillietu prasību kopsumma (" iesaldēto līdzekļu" apjoms) ir 304,3 milj. EUR, t.sk. lietās par parāda un zaudējumu piedziņu – 287,55 milj. EUR. 25 Ievērojot minēto, no tautsaimniecības ieilgušos tiesvedības procesos ir " izņemti" ievērojami finanšu līdzekļi, kuri citkārt, ja būtu brīvi pieejami, varētu veicināt ekonomisko izaugsmi. Arī izvērtējumos par nozaru sniegto publisko pakalpojumu nodrošināšanu vairākkārt uzsvērta pakalpojumu procesa pilnveidošanas un elektronizēšanas nepieciešamība. 26
(58)EM uzņēmēju aptaujas "Administratīvās procedūras un uzņēmējdarbības vide Latvijā 2001.–2011.gads" rezultātu ziņojumā (2011.gada augusts) konstatēts, ka uzņēmēji kā dažus no būtiskākajiem uzņēmējdarbības veikšanas kavēkļiem minējuši likumu un noteikumu pārmaiņu biežumu (59%), nodokļu likumus un noteikumus, nodokļu administrēšanu (59%), valsts atbalsta trūkumu (33%), korupciju valsts sektorā (31%), darba aizsardzības un drošības prasības (30%), darba likumus un noteikumus (30%), valsts iepirkumu procesu (24%) un iespējas piekļūt valsts informācijai (23%). Pasaules Banka 27 secinājusi, ka korupcija ir nopietnākais valsts ekonomiskās un sociālās attīstības šķērslis, jo, izkropļojot likuma varu un vājinot institūciju darbību, tiek apturēta arī no tām atkarīgā valsts ekonomiskā izaugsme. Saskaņā ar speciālo korupcijas izplatības mērījumiem veltīto Eirobarometru 28 83% aptaujāto respondentu uzskata, ka korupcija ir izplatīta parādība Latvijā (vidēji ES līmenī – 76%). Korupcijas novēršanā iesaistīto institūciju veiktās pārbaudes un krimināllietu izmeklēšanas liecina, ka, izskaužot situatīvo korupciju neplānotos ikdienas kontaktos starp valsts amatpersonu un institūcijas klientu, tomēr nemazinās atsevišķu negodīgu personu vēlme gūt labumu sev vai nodrošināt citām personām, izmantojot dienesta stāvokli ļaunprātīgi. Arvien biežāk tiek konstatēts, ka personiska labuma gūšanā iesaistītās personas ir izveidojušas ciešas privātas saites, strādā konspiratīvi, dažādi interpretējamas tiesību aktu normas meistarīgi pielāgo nepieciešamajam risinājumam, prettiesisko maksājumu nodošanā izmanto starpnieku ķēdes, fiktīvus uzņēmumus, ārzonās reģistrētas komercsabiedrības un citas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas. Šādas parādības galvenokārt notiek sektoros, kur tiek pārvaldīti ievērojami finanšu līdzekļi, it īpaši publiskajos iepirkumos tādos sektoros kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, publiskās kapitālsabiedrības, kā arī jomās, kur valsts veic oligopolu uzņēmumu darbības likumības uzraudzību un ēnu ekonomikas apkarošanu. Korupcijas formas un izpausmes veidi kļūst komplicētāki un grūtāk identificējami un to noteikšanai ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, cieša sadarbība pieredzes apmaiņā ar ārvalstu institūcijām. Pašlaik kontrolējošo institūciju administratīvās kapacitātes trūkums saistāms ar spēju noteikt korupcijas riskantās jomas un risku analīzes rezultātā identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes.
(59)Globālās finanšu krīzes ietekmē laikā no 2008.gada īstenotie iestāžu funkciju, struktūru un darbības pārskatīšanas pasākumi valsts pārvaldē lielā mērā ir bijuši vērsti uz mehānisku iestāžu, darbinieku skaita un finansējuma samazināšanu, būtiski ierobežojot gan darbinieku motivācijas, gan profesionālās pilnveides pasākumus 29. Par turpmāku pasākumu nepieciešamību valsts pārvaldes darba efektivitātes uzlabošanai liecina arī Pasaules Bankas starptautiskā salīdzinošā indikatora GRICS 30 novērtējums parametrā "publiskās pārvaldes efektivitāte", kas pēc sasniegtā progresa, kas bija vērojams laika posmā no 2007.gada līdz 2010.gadam attiecīgi vērtībai pieaugot no 0,49 līdz 0,70 punktiem, 2011.gadā kritās līdz 0,68 punktiem. Līdzīgas negatīvas iezīmes Latvijas valsts pārvaldes efektivitātes novērtējumā atspoguļojas arī Pasaules ekonomikas foruma Globālajā konkurētspējas novērtējumā 31, kur neefektīva un birokrātiska valsts pārvalde minēta kā galvenais šķērslis saimnieciskās darbības un biznesa attīstībai.
(60)Budžeta konsolidācijas rezultātā pēdējo gadu laikā tika būtiski samazināta Valsts administrācijas skolas loma un tai pieejamais budžets, kā rezultātā valsts pārvaldes iestāžu, kuras nodrošina normatīvā regulējuma izstrādi, kas tieši ietekmē saimnieciskās darbības vides sakārtošanu, administratīvā sloga mazināšanu un korupcijas novēršanu, nodarbināto apmācības ir bijušas neregulāras un lielā mērā atkarīgas no ESI fondu pieejamā finansējuma apjoma, kas mazinājis nodarbināto spēju veikt rīcībpolitikas nozīmīgumam atbilstošus politikas ietekmes un administratīvā sloga novērtējumus attiecībā uz saimnieciskās darbības vidi normatīvo aktu izstrādes procesā un to ieviešanā, kā arī efektīvi identificēt korupcijas riskam pakļautās jomas un personas un nodrošināt savlaicīgu operatīvās izmeklēšanas procesu ar aktuālākajām metodēm. Apmācību iespēju nevienlīdzību un nepietiekamību valsts pārvaldes iestāžu vidū pamato arī Valsts kancelejas 2012.gadā veiktajā aptaujā 32 iegūtie dati, kur vairāk nekā 1/3 daļa jeb 45% respondentu valsts pārvaldes darbinieku iespējas regulāri pilnveidot profesionālās zināšanas novērtē negatīvi (18 % nebija viedokļa šajā jautājumā), savukārt tikai 6% respondentu pilnībā piekrita, ka valsts pārvaldes darbiniekiem piedāvātie profesionālās izaugsmes pasākumi nodrošina to profesionālo izaugsmi.
(61)2007.–2013.gada administratīvas kapacitātes stiprināšanas jomā ESI fondu atbalsts tika vērsts uz valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju kapacitātes stiprināšanu, paaugstinot to efektivitāti un pienesumu valsts ekonomiskajai un sociālajai izaugsmei, kā arī veicinot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju, sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu savstarpējo sadarbību labākas, uz sabiedrības vajadzībām vērstas politikas ieviešanā, kā arī efektīvas publiskās pārvaldes veidošanā. Valsts pārvaldes efektivitātes celšanas jomā ir ieviesta uz rezultātu orientēta darba izpildes plānošanas un novērtēšanas sistēma, uzsākta valsts civildienesta reforma, veikti pasākumi mēnešalgu izlīdzināšanai līdzīga darba veicējiem dažādās valsts budžeta iestādēs un uzsākta darba laika analīzes sistēmas ieviešana.
(62)Iepriekšminēto identificēto problēmu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības, inovāciju un pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšanai, ko plānots veicināt ar ieguldījumu palīdzību 1., 2., 3. un 11. tematiskā mērķa ietvaros.Ekonomisko attīstību ierobežojošā transporta infrastruktūras kvalitāte
(63)NRP, NAP 2020 un EK pozīcijas dokuments identificē transporta infrastruktūras kvalitāti kā ierobežojumu ekonomiskajai izaugsmei un tautsaimniecības konkurētspējai.
(64)EK Transporta politikas "Baltajā grāmatā"33 atzīts, ka starp ES austrumu un rietumu daļu joprojām saglabājas lielas transporta infrastruktūras atšķirības, tāpēc, lai izveidotu pilnībā integrētu Eiropas transporta infrastruktūras tīklu, šīs atšķirības jānovērš, t.i., jāuzlabo tirgus piekļuve ostām, jāuzlabo dzelzceļu tīkla jaudas, izveidojot kravu pārvadājumu koridorus, kas ir gan optimizēti energopatēriņa un emisiju izteiksmē, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi, gan arī pievilcīgi to uzticamības, mazāku sastrēgumu un zemu ekspluatācijas un administratīvo izmaksu dēļ.
(65)ESF finansētajā pētījumā "Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011", ko veica Rīgas Ekonomikas augstskola, identificēti un analizēti vairāk nekā 100 Latvijas konkurētspējas indikatoru, sākot ar rezultātiem labklājības jomā un beidzot ar starpposma rādītājiem un konkurētspējas pamatiem. Kopaina raksturo sabiedrību, kas pastāvīgi nespēj sasniegt savu potenciālu – pašreizējais labklājības līmenis ir viens no sliktākajiem ES, un konkurētspējas pamatrādītāji liecina par trūkumiem, kas saglabājušies daudzu gadu laikā. Kā relatīvi stipra joma ir atzīmēta Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūra. Pētījumā atzīts, ka valstij maksimāla efekta panākšanai jāorientējas uz ierobežotu prioritāšu skaitu. Viena no trim prioritātēm minēta transporta infrastruktūras uzlabošana, kas uzlabos sniegumu citās jomās gan ietekmējošos faktoru, gan labklājības rādītāju jomā. Īpaši norādīta Latvijas atpalicība ceļu kvalitātes jomā, kas ietekmē starptautiskos tīklus un, daudz svarīgāk, preču un iedzīvotāju mobilitāti Latvijas teritorijā. Kopumā transporta infrastruktūra ietekmē visu tautsaimniecības sektoru produktivitāti, tādējādi investīcijām infrastruktūrā būtu liela atdeve konkurētspējas palielināšanā.
(66)Transporta infrastruktūras kvalitātes atšķirības vērojamas arī reģionālā līmenī. Latvijas ceļu infrastruktūras kvalitāte būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas ceļu kvalitātes, un periodā no
  1. līdz
  2. gadam šīs atšķirības augušas. Vienlaikus Latvijas dzelzceļa infrastruktūras kvalitāte pielīdzināma divām pārējām Baltijas valstīm.
(67)Ņemot vērā, ka transporta un loģistikas nozares pienesums IKP ir 10% un tajā tiek nodarbināti 9% strādājošo, suboptimālā dzelzceļa tīkla caurlaidība un sliktais valsts ceļu stāvoklis ierobežo tautsaimniecības tālāko attīstību.
(68)Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam piedāvā visaptverošu redzējumu par minētajiem izaicinājumiem un piedāvā politikas rīcības virzienus, kas izriet no stratēģiskā transporta politikas mērķa – konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ESI fondus.
(69)VAS "Latvijas Valsts ceļi", pamatojoties uz SM deleģējumu, izstrādājusi "Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2020.gadam", kas ļaus, izmantojot valsts budžeta atbalstu, sasniegt NAP 2020 identificētos valsts autoceļu tīkla kvalitatīvos rādītājus.
(70)Autoceļu infrastruktūras kritiskais stāvoklis, ko negatīvi ietekmēja krīzes laikā veiktā valsts budžeta konsolidācija, ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību, jo ierobežo valsts iespējas piesaistīt investīcijas ražošanas industrijas attīstībai, kur labi transporta savienojumi ar piegādātājiem un tirgiem ir priekšnosacījums. Tiek kavēta arī iedzīvotāju piekļuve izglītības, sociālajiem un veselības pakalpojumiem, kas vēl vairāk palielina sociālekonomiskās reģionālās atšķirības un ierobežo reģionu attīstību, kā arī ierobežo transporta un loģistikas sektora izaugsmi.
(71)53.7% valsts reģionālo34 autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, arī 46.3% valsts galveno autoceļu (TEN-T) ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, kas ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī tranzīta attīstību kavējošs faktors. Bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumā uz miljonu iedzīvotājiem Latvijā 2011.gadā bija 1,3 reizes augstāks nekā ES vidēji. Intensīvi noslogotākajā autoceļu tīkla daļā arī identificēti posmi, kur autoceļu ģeometriskie parametri nespēj nodrošināt drošu un komfortablu satiksmi. Latvijas lielo pilsētu centrus noslogo tranzītkravu pārvadājumi, piesārņojot vidi. Īpaši Rīgas metropoles areālā līdzšinējā galvaspilsētas transporta infrastruktūras un ceļu, kas savieno galvaspilsētu ar tuvējām pilsētām, attīstība nav spējusi pielāgoties straujajam transportlīdzekļu pieaugumam reģionā. Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars visu valsts iedzīvotāju vidū 2003.–2012.gadā pieaudzis par 2,7 procentu punktiem, palielinot slodzi uz infrastruktūru. Kopš 2000.gada līdz 2010.gada sākumam Rīgā vieglo automobiļu skaits audzis vairāk nekā par 60%, savukārt pēdējos 10 gados divas reizes pieaudzis Rīgā diennaktī iebraucošo transportlīdzekļu skaits. Rīgas maģistrālo ielu tīkls ir fragmentārs, un lielākā daļa Rīgā iebraucošā autotransporta nonāk pilsētas centrā, būtiski palielinot gaisa piesārņojumu.
(72)Lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–
  1. gadam izvirzītos mērķus un nozares politikas rezultātus saistībā ar drošību uz ceļiem, izstrādāts Ceļu satiksmes drošības plāns 2014.–
  2. gadam . Plāns izstrādāts, izvirzot mērķi – saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu (salīdzinot ar
  3. gadu), kā arī par 50% samazināt smagi ievainoto skaitu. ESI fondu investīcijas plānotas tā, lai sniegtu ieguldījumus arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, t.sk. ievērojot direktīvā 2008/96/EK noteiktās prasības.
(73)Latvijas dzelzceļa tīklam raksturīgs zems elektrifikācijas īpatsvars un augsts esošās sistēmas nolietojums, kas sadārdzina pārvadājumus un negatīvi ietekmē vidi.
(74)Esošās analogās vilcienu un staciju radiosakaru sistēmas samazina Latvijas dzelzceļa transporta koridoru starptautisko konkurētspēju, jo nenodrošina atbilstību ES savstarpējās izmantojamības prasībām un savietojamību ar kaimiņvalstu dzelzceļiem, kur savietojamības ieviešana jau notiek vai tiek plānota.
(75)Dzelzceļa savienojuma neesamība ar Rietumeiropu rada situāciju, ka personu brīvas pārvietošanās tiesības pieņemamā kvalitātē (ceļojuma ilgums un izmaksas) var nodrošināt tikai gaisa transports. Šī izaicinājuma risināšanai Eiropas Transporta tīkla daudzgadu programmas 2007.–2013.gadam ietvaros EK jau apstiprinājusi SM iesniegtos izpētes projektus par tehniski ekonomiskā pamatojuma un tehniskās izpētes izstrādi jaunas Eiropas standartiem atbilstošas Rail Baltic līnijas izbūvi Latvijas teritorijā un projektu par skiču projekta izstrādi un nepieciešamo darbību izpēti Rail Baltic dzelzceļa līnijas Latvijas posmam. Detalizēto tehnisko izpēti plānots pabeigt līdz 2015.gada beigām un tās mērķis ir noteikt precīzu plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica 2 novietojumu, tai skaitā arī visu iespējamo trases variantu izpēti – dzelzceļa līnijas savienojumam ar Rīgas pilsētas centru, starptautisko lidostu "Rīga" un Rīgas brīvostas teritorijām Daugavas labajā un kreisajā krastā un veikt nepieciešamos priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvniecības uzsākšanai.
(76)Savukārt esošā dzelzceļa pasažieru infrastruktūras (platformu) augstuma starpība ar ritošo sastāvu būtiski ierobežo dzelzceļa pasažieru infrastruktūras pieejamību visām pasažieru kategorijām, kā arī drošu vilcienu satiksmi staciju robežās.
(77)Pieaugot starptautiskajā lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru un gaisa kuģu skaitam, pieaug gaisa satiksmes ietekme uz vidi, ko iespējams novērst, uzlabojot lidostas infrastruktūru. Tādējādi, ņemot vērā starptautiskās lidotas "Rīga" attīstību, nepieciešamas investīcijas, kas uzlabotu situāciju vides un drošības jomā, paātrinot gaisa kuģu nobraukšanu no skrejceļa, samazinot laiku starp operācijām uz skrejceļa un paaugstinot gaisa kuģu apkalpošanas iespējas specifiskos laika apstākļos. Tāpat, spēcīgu lietusgāžu laikā starptautiskajā lidostā "Rīga" var uz laiku tikt apturēta transporta un gājēju kustība, ņemot vērā, ka esošā sistēma ir nolietojusies, kā rezultātā virszemes notece, ieskaitot naftas produktu noplūdes no transportlīdzekļiem nonāk lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmā.
(78)Nepietiekami attīstīta ir publiski pieejamā Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu infrastruktūra attiecībā uz tiešu piekļuvi sauszemei un jūrai, kas saistīta ar kritiskā stāvoklī esošajām kopējām hidrotehniskajām būvēm un pievadceļu (autoceļu, dzelzceļa) kvalitāti, tādējādi radot izaicinājumus gan saistībā ar drošību, gan vides riskiem. Ostu izaugsmi nepieciešams sabalansēt ar pilsētas iedzīvotāju interesēm, un tam nepieciešama transporta plūsmas novirzīšana ārpus pilsētas centra, veidojot ērtus un drošus savienojumus ar valsts galveno autoceļu ievadiem pilsētu teritorijās. Ostu efektīvai integrācijai TEN-T tīklā nepieciešams uzlabot savienojumus tiešai piekļuvei sauszemei un jūrai, tostarp infrastruktūras savienojumus, kas nepieciešams transporta operācijām ostas teritorijā, un savienojums ar pārējiem transporta veidiem TEN-T tīklā.
(79)ESI fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros transporta infrastruktūras attīstībā veikts nozīmīgs ieguldījums transporta nozares uzlabošanai. Būtiski uzlabota valsts galveno un reģionālo ceļu kvalitāte, veikti pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, domājot par gājēju, velosipēdistu, mototransporta vadītāju un pasažieru, automobiļu vadītāju un pasažieru drošību, kā arī cietušo skaita samazināšanu ceļu satiksmes negadījumos. Latvija 2001.–2010. gadā veikusi nozīmīgu darbu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, panākot bojāgājušo skaita sarukumu par 60,9%, tādējādi sasniedzot ES izvirzīto ambiciozo mērķi – līdz 2010.gadam par 50% samazināt bojāgājušo skaitu.
(80)ESI fondu 2007.–2013.gada īstenošanas periodā turpināta dzelzceļa infrastruktūras sakārtošana, dzelzceļa pārvadājumu skaits Latvijā 2012.gadā pieaudzis par 10%, un kopumā pārvadāts 60.6 milj. t kravu. Lai gan 2007.–2013.gada plānošanas periodā veiktās investīcijas veicinājušas mērķa – kvalitatīva un konkurētspējīga kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta transporta infrastruktūra sasniegšanu, tomēr transporta attīstības temps nav pietiekami straujš, tādējādi nepieciešami papildu ieguldījumi transporta jomā, veicinot multimodālas transporta sistēmas pilnveidošanu.
(81)Lidostā "Rīga" ESI fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros veikta skrejceļa segas virskārtas renovācija, lidjoslas un ziemeļu gala drošības zonas nostiprināšana, II kategorijas gaismu sistēmas izbūve skrejceļa ziemeļu galā, peronu rekonstrukcija un divu pretapledošanas apstrādes laukumu izveide. Lidostā "Rīga" veiktās investīcijas nodrošinājuši augošam pārvadājumu apjomam atbilstošu infrastruktūru, attiecīgi nepieciešams risināt jautājumus saistībā ar vides un drošības pasākumu uzlabošanu.
(82)2007.–2013.gadā ar ESI fondu ieguldījumiem tika atbalstīti pasākumi, lai palielinātu Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu caurlaides spējas, proti, multifunkcionālu beramkravu piestātņu, sauskravu termināļa un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecība, kā arī kuģu ceļu un akvatorijas padziļināšana un jaunu pievadceļu izbūve esošajiem termināļiem un industriālajām zonām. Tomēr, joprojām nepietiekami attīstīta ir visiem lietotājiem pieejamā ostu infrastruktūra attiecībā uz tiešu piekļuvi sauszemei un jūrai, kas saistīta ar kritiskā stāvoklī esošajām kopējām hidrotehniskajām būvēm, proti, Liepājas ostas viļņlauži, Rīgas ostas un Ventspils ostas moli būvēti 19.gs. sākumā un ir būtiski nolietojušies, nenodrošinot ostas akvatorijas aizsardzību no vēja un viļņu iedarbības, kā rezultātā samazinās kuģošanas drošība un paaugstinās vides riski ostu akvatorijā un Baltijas jūrā kopumā. Līdztekus, lai atvieglotu kravu caurlaidspēju ostu zonās, jāturpina uzlabot sauszemes pievedceļu kvalitāte.
(83)Investīcijas transporta nozarē gan tieši (dzelzceļš, pilsētu sabiedriskais transports), gan netieši (ceļu kvalitāte) uzlabos arī situāciju sabiedriskā transporta jomā. Nepārtraukti tiek pārskatīti reģionālie starppilsētu un reģionālie vietējās nozīmes maršruti, lai reaģētu uz iedzīvotāju pieprasījuma izmaiņām un iekļautos valsts piešķirtajā finansējumā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums35 nosaka, ka, plānojot reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla maršrutus ar lielu pasažieru plūsmu, vispirms tiek izveidoti maršruti pa sliežu ceļiem. Pasažieru pārvadātāju ar autobusiem reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā vidējā viena kilometra pašizmaksa 2011.gadā bija vidēji 0,98 EUR par vienu kilometru, bet pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu 9,32 EUR par vienu vilcienu kilometru (ievērojot, ka 45% no kopējām izmaksām, kas saistītas ar pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, sastāda maksājumi par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu). Tādējādi dzelzceļa transports ir efektīvs vietās, kur pasažieru skaits reisā vidēji pārsniedz 160 pasažierus, kamēr autobusu satiksmi ir izdevīgi izmantot vietās, kur pasažieru skaits vienā reisā svārstās no 16 līdz 60 pasažieriem. Līdz ar to dzelzceļa pasažieru pārvadājumi reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā noteikti par prioritāriem, ņemot vērā iespēju pārvadāt lielas pasažieru plūsmas.
(84)Sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus, tiek ņemta vērā iedzīvotāju zemā pirktspēja, kā arī nepieciešamība pildīt likumā noteikto sociālo funkciju, tādēļ pasūtītāja noteiktā braukšanas maksa sabiedriskajā transportā ir zemāka par pakalpojuma pašizmaksu. Lai nodrošinātu pakalpojumu, regulārie sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek dotēti no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem.36
(85)Papildus, Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam pie turpmākās rīcības plānojuma paredzēts veikt visaptveroša sabiedriskā transporta sistēmas izvērtēšanu, nosakot efektīvākos pasākumus sistēmas pilnveidošanai, lai nodrošinātu nepieciešamo sabiedriskā transporta pieejamību ar iespējami mazāku publisko finansējumu, tostarp, nosakot ilgtermiņā ekonomiski un finansiāli pamatotu un pasažieru plūsmām atbilstošu dzelzceļa pārvadājumu maršrutu tīklu un apjomu un autopārvadājumu maršrutu tīklu un apjomu. Vienlaikus jāņem vērā, ka transporta nozarei Latvijā raksturīga augsta energoatkarība. Investīcijas videi draudzīgā pilsētu sabiedriskajā transportā spēj sniegt būtisku ieguldījumu kā mobilitātes veicināšanā, tā piesārņojuma mazināšanā. Šāda mērķa sasniegšanai piemērota ir tramvaja infrastruktūras attīstība, tomēr, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī tajās pilsētās, kur nav esošas tramvaja infrastruktūras, ir jāizvērtē potenciāls arī AER izmantošana pilsētu sabiedriskajā transportā.
(86)Iepriekšminēto izaicinājumu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra, ko plānots veicināt ar ieguldījumiem 4. un 7. tematiskā mērķa ietvaros.Neefektīva resursu izmantošana
(87)Enerģētika ir viena no būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm, kas tieši ietekmē kopējo valsts ekonomisko izaugsmi. Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai ņem vērā izaicinājumus, ko paredz Stratēģija "Eiropa 2020" un NRP, un izvirza Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus. Ilgtermiņa enerģētikas politika tiek plānota, pamatojoties uz aktualizētām valsts tautsaimniecības attīstības prognozēm, t.sk. demogrāfijas, IKP un nozaru attīstības tendencēm periodā līdz 2030.gadam, kā arī ņemot vērā Latvijai saistošo ES ietvaru energoefektivitātes, SEG emisiju, kā arī AER kontekstā.
(88)Enerģētikas jomā galvenās problēmas ir liela atkarība no importētā kurināmā (dabasgāzes), siltumapgādes decentralizācija, siltumapgādes sistēmu sliktais tehniskais stāvoklis un zema energoefektivitāte siltumenerģijas gala patēriņa sektorā, tajā skaitā mājsaimniecībās un rūpniecībā. Siltumapgādei raksturīgais lēnais kapitāla apgrozījuma ātrums, nepieciešamo investīciju lielais apjoms un ilgstošs investīciju atmaksāšanās periods ir galvenais cēlonis siltumapgādes sistēmu sliktajam tehniskajam stāvoklim un zemajai energoefektivitātei. Savukārt zema energoefektivitāte rada enerģētiskās drošības, ilgtspējas un konkurētspējas riskus.
(89)NRP energoefektivitātes jomā identificēti šādi izaicinājumi:
  1. zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros;
  2. energoefektivitātes potenciāla apgūšana centralizētajā siltumapgādes sistēmā un lielo siltumenerģijas zudumu samazināšana tīklos;
  3. pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā.
(90)Latvijas enerģijas intensitātes indekss (enerģijas patēriņa un IKP attiecība salīdzinājumā ar 2000.gadu) pastāvīgi samazinās (sk.
  1. attēlu.), tomēr kopējais primāro energoresursu patēriņš pēdējos gados saglabājies diezgan nemainīgs. Salīdzinājumā ar ES-27 valstu vidējo radītāju, kur 2011.gadā enerģijas intensitāte bija 144 kg naftas ekvivalenta uz 1 000 EUR IKP, Latvijā šis rādītājs bija vairāk nekā divas reizes augstāks – 323 kg (Eurostat dati).
  2. attēls. Latvijas enerģijas intensitātes dinamika un struktūra kopš 1990.gada. Avots: EM un CSP izdevums "Latvijas enerģētika skaitļos, 2013
(91)Latvijas enerģijas galapatēriņa struktūras pārmaiņas raksturo 10.attēls. Lielākie enerģijas gala patērētāji Latvijā ir mājsaimniecības un transporta nozare, kā arī rūpniecība un būvniecība. Ieguvumi enerģijas patēriņa samazināšanā iegūstami, investējot galapatēriņa sektoros – mājsaimniecībās, transportā un rūpniecības ēkās – tādējādi gan samazinot enerģijas patēriņu, gan uzlabojot sociāli ekonomiskos apstākļus mājsaimniecībām un samazinot resursu patēriņu un uzlabojot resursu produktivitāti rūpniecības sektorā. Energoefektivitātes pasākumu veikšana apstrādes rūpniecības nozarē kā būtisks investīciju virziens paredzēts NIP.
(92)Neskatoties uz to, ka enerģijas gala patēriņš rūpniecībā un būvniecībā kopš neatkarības atgūšanas ir samazinājies, energoresursu tālāka sadārdzināšanās var ietekmēt vairākas ekonomikā būtiskas nozares: koksnes, metālu un pārtikas rūpniecība kopā veido lielāko daļu kopējā apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņa. Izejvielu izmaksas vienādi ietekmē gan Latvijas ražotājus, gan reģiona konkurentus, savukārt enerģijas izmaksas ir tās, kas var ietekmēt ražotāja reģionālo konkurētspēju. Tādējādi mērķtiecīgas investīcijas energoefektivitātē rūpniecības nozarē samazinās energoresursu izmaksas, veicinot nozares ilgtspēju un konkurētspēju, un draudzīgumu videi. Jāņem vērā, ka, lai arī dažādām tautsaimniecības nozarēm ir dažāda energoietilpība, komersanti Latvijā veic saimniecisko darbību ražošanas ēkās ar ļoti atšķirīgiem energoefektivitātes rādītājiem, tādējādi investīciju vajadzības ražojošo komersantu energoefektivitātes paaugstināšanā ir jāvērtē komersantu, nevis nozaru līmenī, lai maksimizētu ekonomisko ieguvumu no energoefektivitātes investīcijām.10. attēls. Enerģijas galapatēriņa struktūra sektoru griezumā 1990.un 2011.gadā (%) Avots: EM un CSP izdevums "Latvijas enerģētika skaitļos, 2013
(93)Savukārt Stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktie sasniedzamie energoefektivitātes mērķi rāda vēlamos investīciju virzienus, proti, investīcijām jābūt vērstām uz enerģijas ietaupījuma sasniegšanu gan galapatēriņā, gan pārveidošanas sektorā, kā arī jābūt SEG emisiju ierobežošanai un AER izmantošanai.
(94)Lai sasniegtu Stratēģijas "Eiropa 2020" 20% energoefektivitātes mērķi, Latvijas kopējais indikatīvais energoefektivitātes mērķis ir sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu 2020.gadā 0,670 Mtoe (28 PJ), kas paredz enerģijas ietaupījumu daudzdzīvokļu ēkās, sabiedriskajās ēkās, ražošanas, pakalpojumu un transporta sektorā, kā arī centralizētās siltumapgādes sektorā. Enerģijas ietaupījuma novērtēšanā un mērķu aprēķināšanā tika ņemtas vērā IKP prognozes līdz 2020.gadam, kas nosaka enerģijas pieprasījuma izmaiņas, un spēkā esošā enerģētikas politika, kas definē indikatīvus atjaunojamās enerģijas politikas mērķus 2020.gadam un enerģijas efektivitātes politiku līdz 2016.gadam. Latvija virzās uz noteikto mērķi 2020.gadā panākt enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe apmērā (kopējais enerģijas ietaupījums gan gala patēriņā, gan pārveidošanas sektorā). Kā liecina jaunākie pieejamie statistikas dati, ir panākts bruto iekšzemes enerģijas patēriņa samazinājums no 4,47 Mtoe 2008.gadā līdz 4,41 Mtoe 2012.gadā, un enerģijas patēriņa samazinājumā par 0,06 Mtoe būtiska nozīme ir arī energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
(95)Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā Latvijas mērķis ir sasniegt 40% AER īpatsvaru no kopējā galapatēriņa. Salīdzinājumam – 2005.gadā bija sasniegti – 32,6%, 2011.gadā – 33,1%, bet 2012.gadā – 35,8%. 2012.gadā no AER saražotā elektroenerģija patēriņā pret prognozēto 2020.gada patēriņa mērķi elektroenerģijai, kas saražota no AER (4600 GWh), veidoja 89,23% (t.i., elektroenerģijas sektorā mērķis sasniegts gandrīz par 90%). Savukārt 2011.gada kopējās enerģijas patēriņā AER siltuma sektora daļa veidoja 58,4%, transporta sektora daļa – 26,1%, savukārt elektroenerģijas sektora daļa – tikai 15,5% kopējās enerģijas patēriņā Latvijā. Ņemot vērā to, ka Latvijas energobilancē elektroenerģijas īpatsvars ir tikai 15%, lielākais AER ieviešanas potenciāls mērķa sasniegšanai ir tieši siltumapgādē un transportā. Ņemot vērā minēto, centralizētās siltumapgādes jomā tiks īstenoti projekti, kuros notiks pāreja no fosilā kurināmā uz AER, dodot pienesumu Latvijas AER mērķa sasniegšanā un mazinot atkarību no importētajiem energoresursiem. Kopā ir plānota siltumavotu rekonstrukcija un būvniecības projekti ar kopējo siltumjaudu ap 143 MW, no tiem – 70 MW ar KP fondu atbalstu, bet atlikušie – no privātiem resursiem.
(96)Jau 2007.–2013.gada KP fondu plānošanas periodā tika īstenotas vairākas atbalsta programmas ēku energoefektivitātei: daudzdzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi un publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana, kas tika atbalstīta gan pilsētvides uzlabošanas projektu ietvaros, gan no KPFI finansējuma. Energoefektivitātes pasākumu rezultātus objektīvi varēs novērtēt pēc vairākiem gadiem (vairākām apkures sezonām), pēc energoefektivitātes darbu pabeigšanas. Indikatīvie enerģijas ietaupījumi pirmajās 125 renovētajās daudzdzīvokļu ēkās liecina, ka ietaupīti 16,11 GWh enerģijas (katru gadu), un šo projektu attiecināmās izmaksas ir 14,7 milj. EUR. Tādējādi dzīvokļu īpašniekiem tiek nodrošināts 1,15 milj. EUR enerģijas ietaupījums katru gadu un veiktās investīcijas atmaksāsies nepilnos 13 gados. Gaidāms, ka pēc ERAF līdzfinansētās daudzdzīvokļu māju siltināšanas aktivitātes ieviešanas renovētajās ēkās tiks ietaupīts vairāk nekā 130 GWh gadā.
(97)Attiecībā uz līdz šim paveikto var norādīt, ka 2007.–2013.gada KP fondu programmu ietvaros tiks renovēti 2,5% daudzdzīvokļu ēku (vismaz 800 ēkas). 2004.–2006.gada plānošanas perioda ietvaros rekonstruēti 50 km siltumtrašu, bet 2007.–2013.gada plānošanas periodā – 168 km, kā arī atbalstīta vairāk nekā 350 MW AER siltumenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšana. Lai nostiprinātu iepriekš veiktās investīcijas, īpaši būtiski nodrošināt, lai līdztekus ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem tiktu īstenoti arī siltuma avotu un siltumtīklu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.
(98)Transporta sektorā Latvijas energoatkarība ir vēl lielāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Latvijas transportā izmantotās enerģijas daudzumā 97% veido fosilā enerģija, kas simtprocentīgi tiek importēta. Transporta nodrošināšanai Latvija katru gadu importē fosilo degvielu vairāk kā 0.7 miljardu EUR apjomā. Tādējādi transporta nozare spēj sniegt būtisku ieguldījumu atjaunojamās enerģijas izmantošanā un piesārņojuma mazināšanā.
(99)Latvija, piedaloties EK viceprezedenta Siim Kallas 2013.gadā iniciētajā tīras degvielas iniciatīvā un saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam paredzēto, ir sagatavojusi un pieņēmusi Latvijas elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016.gadam, kura mērķis ir mazināt Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabojot tās efektivitāti, nodrošinot mobilitāti, un veicinot inovatīvu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu Latvijas transporta nozarē. Šis plāns paredz kopumā 38 pasākumus četros darbības virzienos:1. atbalsts zinātnei un inovatīvu produktu izstrādei;2. administratīvās kapacitātes celšana un informatīvie pasākumi;3. elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide;4. elektrotransportlīdzekļu iegādes stimulēšana.
(100)Elektromobilitātes plāns ir vērsts arī uz pilsētu mobilitātes ilgspējīgas attīstības nodrošināšanu atbilstoši EK Baltajā grāmatā noteiktajiem mērķiem, paredzot atbalsta pasākumus pilsētu transportam elektrisko autobusu iegādei. Pilsētās ir būtiski izveidot un attīstīt kvalitatīvu, piesaistošu un konkurētspējīgu sabiedriskā transporta sistēmu, priekšroku dodot elektriskajiem un dzelzceļa transporta modeļiem. Lai uzlabotu pilsētvidi un nodrošinātu elektrotīklu stabilitāti, viens no prioritāriem virzieniem nākotnē ir samazināt novecojušo virszemes elektrotransporta kontakttīklu apjomu, it sevišķi pilsētu vēsturiskajos centros, un to aizstāt ar bezvadu enerģijas uzlādes sistēmām.
(101)Īpaša loma Baltijas valstu enerģētikas politikas un enerģijas tirgu attīstībā ir reģionālajai sadarbībai. ES līmenī ir vairāki būtiski reģiona sadarbības ietvari – BEMIP un visi pieejamie ES finanšu instrumenti, t.sk. 2014.gadā paredzētais CEF instruments, kura ietvaros tiks atbalstīti tikai pārrobežu enerģētikas projekti, tādējādi sniedzot ieguldījumu enerģētikas tīklu savienojamības attīstībā, kā arī liberāla, efektīva un droša enerģijas tirgus izveidē. Enerģētikas tīklu attīstībai Latvija CEF ietvaros ir pieteikusi šādus projektus:
  1. Elektropārvades tīklu savienojuma "Kurzemes loks" 3.etaps;
  2. Elektrības trešais starpsavienojums starp Latviju un Igauniju;
  3. Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas un rekonstrukcijas turpināšana un krātuves paplašināšana u.c.Īstenojot minētos pasākumus, būtiski tiks uzlabota savienojamība ar ES enerģētikas infrastruktūru, tādejādi veicinot ES Padomes 2013.gada rekomendācijas izpildi. Vienlaikus tiek paredzēts 2016.gadā pārskatīt KP fondu ietvaros plānotos pasākumus, gadījumā, ja CEF ietvaros minētajiem projektiem finansējums netiks piešķirts. Tāpat nepieciešams attīstīt arī Latvijas iekšējos elektropārvades tīklus, veicot ieguldījumus gan elektroenerģijas pārvades, gan sadales tīklos, vienlaikus risinot arī pašvaldību teritorijās identificētās problēmas un vajadzības. Lai nodrošinātu pietiekamu Latvijas elektroenerģijas apgādes drošības līmeni, AS "Augstsprieguma tīkls" laika posmā līdz 2023.gadam veiks pārvades tīkla attīstību un citus tā uzlabojumus, piemēram, ieguldījumus apakšstacijās, kabeļu līnijās, gaisvadu līnijās u.c. AS "Sadales tīkls" ir izstrādājis sadales tīklu Attīstības plānu elektroapgādes kvalitātes un drošuma paaugstināšanai Latvijā līdz 2023.gadam un turpmāko 10 gadu laikā AS "Sadales tīkls" realizēs virkni investīciju programmu: esošā elektrotīkla rekonstrukcija, viedo tīklu ieviešana, izolētā tīkla izbūve, jaunu apakšstaciju izbūve, u.c.
(102)Latvija ir apņēmusies pabeigt elektroenerģijas tirgus atvēršanu ar 2015.gada 1.janvāri un izbeigt elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu regulēšanu mājsaimniecībām. Kopš 2013.gada 3.jūnija, kad Latvijā darbību uzsāka Nord Pool Spot, tika atvērts jauns Elspot tirdzniecības apgabals Latvijā, sasniedzot ilgtermiņa mērķi veidot pārskatāmu un atvērtu Baltijas elektroenerģijas tirgu, kas ir savienots ar Ziemeļvalstu reģiona elektroenerģijas tirgu, nodrošinot elektroenerģijas cenu publisku pieejamību un ticamību. Brīvo tirgu raksturos pārskatāmas un nediskriminējošas cenas, elektroenerģijas piegādātāju brīva izvēle, kā arī fokusēts sociālā atbalsta instruments. Latvija pakāpeniski virzās uz gāzes tirgus liberalizāciju; Saeima ir pieņēmusi grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka pakāpenisku tirgus atvēršanu ar 2014.gadu un plāno to pilnībā atvērt 2017.gadā. Latvijas pienākums ir pārņemt nacionālajā tiesiskajā regulējumā vairākas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu prasības, no kurām būtiskākās ir trešo personu piekļuve dabasgāzes sistēmai; sadales sistēmu operatoru nodalīšana.
(103)Latvijā ir vairāk nekā 300 tūkst. ha neizmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to produktīvai izmantošanai jāstimulē to efektīva izmantošana lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, lai sasniegtu uzstādījumu par katra lauksaimniecības un meža ha produktīvu izmantošanu.
(104)Lai gan Latvija ir viena no zaļākajām un videi draudzīgākajām ES valstīm, vides aizsardzības, resursu ilgtspējīga izmantošanas, kā arī to ekonomiskā potenciāla paaugstināšanas ziņā vēl joprojām pastāv virkne izaicinājumu. EK priekšlikumā par vispārējo Savienības vides rīcības programmu "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem" norādīts, ka dalībvalstīm ir jāintegrē vides un klimata mērķi finansēšanas stratēģijās un programmās, kas attiecas uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lauku attīstību un jūrlietu politiku, jāprioritizē finansējuma agrīna izmantošana vides un klimata pārmaiņu jomā un jānostiprina īstenošanas struktūru spēja panākt izmaksu ziņā izdevīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus, lai šajās jomās nodrošinātu adekvātu vajadzīgo finansiālo atbalstu ieguldījumiem.
(105)Saskaņā ar EK pētījumu "Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs"37 Latvija saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos, t.sk. par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas zemo apjomu, apglabāto atkritumu apjomu, kā arī par pārāk lielo apglabāto bioloģisko noārdāmo atkritumu apjomu. Tā, piemēram, 2010.gadā Latvijā:
  1. bioloģiski noārdāmie atkritumi radīti 382 099 t apjomā, no kura pārstrādāti 40,11%;
  2. sadzīves (mājsaimniecības) un tiem līdzīgie atkritumi 2010.gadā radīti 649 485 t apjomā, no kura pārstrādāti 16,2 %;
  3. radītais iepakojuma apjoms veidoja 213 906 t, no kura pārstrādāti 48,92%;
  4. saražotas attiecīgi 10 640 un 5 020 t nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, un pārstrādāti 85% savāktā daudzuma.
(106)Tomēr jānorāda, ka Latvijā novērojama arī tendence, ka samazinās radīto mājsaimniecības un tiem līdzīgo atkritumu daudzums (no 861 tūkst. t 2007.gadā līdz 613 tūkst. t 2012.gadā), samazinās poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums (no 820 tūkst. t 2007.gadā līdz 543 tūkst. t 2012.gadā) un vienlaikus pieaug pārstrādāto sadzīves (visi nebīstamie) atkritumu daudzums – no 475 tūkst. t līdz 1 166 tūkst. t. Radīto sadzīves atkritumu un tiem līdzīgo atkritumu apjoma kritumu izraisījusi ekonomiskā krīze un ar to saistītās patēriņa izmaiņas, iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī atkritumu rašanās ierobežošanas pasākumu īstenošana, tomēr nevar rēķināties, ka nākotnē šī tendence saglabāsies, ja uzlabosies ekonomiskā situācija un iedzīvotāju skaits stabilizēsies. Savukārt apglabāto atkritumu apjoma samazināšanās un pārstrādāto atkritumu apjoma pieaugums saistāms ar mērķtiecīgu atkritumu apsaimniekošanas valsts politikas īstenošanu.
(107)No 2000.gada, piesaistot KF un ERAF finansējumu, ieguldīti 137,3 milj. EUR, lai Latvijā radītu bāzes infrastruktūru, kas nodrošina atkritumu apglabāšanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām, vienlaikus slēdzot un rekultivējot normatīvo aktu prasībām neatbilstošas atkritumu izgāztuves (no kopējā finansējuma 124,2 milj. EUR ieguldīti atkritumu poligonu infrastruktūras attīstībā, 11,8 milj. EUR – nomatīvo aktu prasībām neatbilstošu izgāztuvju rekultivācijā un 6,7 milj. EUR – dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūras attīstībā, ierīkojot vairāk nekā 1000 dalītās vākšanas punktus, 29 atkritumu šķirošanas laukumus, 11 kompostēšanas laukumus un 15 šķirošanas pārkraušanas centrus). Jāņem vērā, ka 2007.–2013.gada plānošanas perioda atkritumu aktivitātēs projektu īstenošana vēl turpinās, tāpēc sagaidāms, ka minētās rādītāju vērtības līdz perioda beigām vēl pieaugs.
(108)Ja 2007.gadā atbilstošos poligonos apglabāja aptuveni 70% visu apglabājamo nešķiroto sadzīves atkritumu, tad 2012.gadā šie atkritumi 100% apjomā tika apglabāti poligonos, kas atbilst normatīvo aktu prasībām (piesaistot KF un ERAF līdzfinansējumu līdz 2012.gadam izveidoti 11 atkritumu apglabāšanas poligoni, t.sk. viens bīstamo atkritumu apglabāšanas poligons, rekultivētas 316 normatīviem neatbilstošas atkritumu izgāztuves). Uzsākta atkritumu dalītās vākšanas sistēmas īstenošana, kas turpmākajā periodā būtiski jāattīsta, lai sekmīgi nodrošinātu šā pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem visā valsts teritorijā un veicinātu atkritumu hierarhiju38. Jāatzīmē, ka jaunu reģionālo atkritumu apsaimniekošanas poligonu būvniecības un normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju slēgšanas rezultātā uzlabojusies arī atkritumu statistika.
(109)Vismaz minimālas iespējas iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā ir nodrošinātas ~80% valsts iedzīvotāju, savukārt dalītā atkritumu savākšanas sistēma ir pieejama ~37% valsts iedzīvotāju. Attiecībā uz speciālo atkritumu grupu – videi kaitīgas preces, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, nolietoti transportlīdzekļi, apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību, var secināt, ka dalītās savākšanas pakalpojums ir nodrošināts, jo uz šīm atkritumu grupām tiek attiecināts ražotāja atbildības princips, kas ir veicinājis šo atkritumu nodošanas iespēju garantēšanu tirdzniecības vietās, kā arī savākšanas punktu tīkla izveidi visā Latvijas teritorijā. Uzsāktā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide tomēr nenodrošina nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu, piemēram, tikai 25% no nepieciešamajiem ekonomiski pamatotiem atkritumu dalītās vākšanas punktiem ir ierīkoti līdz 2012.gada beigām. Tas apdraud vides acquis izpildi atkritumu jomā attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas izveidi papīram, metālam, plastmasai un stiklam, atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, kā arī attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi.
(110)Saskaņā ar valsts statistikas datiem lielākā daļa no dalīti savāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem tiek eksportēta. 2012.gadā vairāk nekā 80% apjomā eksportēts papīra un kartona iepakojums un papīrs un kartons, aptuveni 90% apjomā – plastmasas iepakojums un plastmasa, būtisks ir metāla atkritumu eksports – 75% no savāktā,39 jo atkritumu pārstrādes jaudas Latvijā nav pietiekamas, vai arī saimnieciski izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei uz ārvalstīm.
(111)Saskaņā ar iepriekšminēto Latvija daudzos aspektos neizpilda atkritumu apsaimniekošanas direktīvu (Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīvas 2012/19/EK, 2000/53/EK):
  1. attiecībā uz Direktīvas 2008/98/EK prasību izpildi Latvija vēl nav sasniegusi mērķi attiecībā uz atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstību un izveidi. 2012.gadā atkritumu dalītās vākšanas pakalpojums bija pieejams 74 pašvaldībās un tika pārstrādāti 16,2% mājsaimniecību savākto atkritumu. Savukārt ir sasniegts mērķis attiecībā uz būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citai reģenerācijai, un 2011.gadā pārstrādāti 95,5% savākto būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumu;
  2. attiecībā uz Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem prasībām 2011.gadā Latvijā poligonos apglabāti 58,79% bioloģiski noārdāmo atkritumu, savukārt 2012.gadā šis apjoms samazināts līdz 58,1%; attiecībā uz Direktīvas 94/62/EK prasībām par izpildi Latvijā 2011.gadā reģenerēti 54% šo atkritumu un atsevišķiem materiālu veidiem reģenerācijas apjoms atpaliek no mērķiem. Savukārt 2011.gadā pārstrādāts 51% izlietotā iepakojuma;
  3. attiecībā uz Direktīvas 2012/19/EK izpildi Latvija patlaban nav sasniegusi tajā noteiktos mērķus, 2012.gadā uz vienu iedzīvotāju gadā savācot aptuveni 2 kg EEIA un 25% no iepriekšējā kalendārajā gadā tirgū laistā iekārtu apjoma (masas).
  4. attiecībā uz Direktīvu 2000/53/EK par nolietotajiem transportlīdzekļiem Latvija sasniegusi noteikto pārstrādes mērķi, un 2012.gadā tika pārstrādāti 86% no nolietoto transportlīdzekļu masas;
  5. attiecībā uz Direktīvas 2006/66/EK prasībām Latvija izpildījusi noteikto savākšanas un pārstrādes mērķi attiecīgi 2010.gadā un 2012.gadā.
(112)Izvērtējot Latvijas iespējas sasniegt atkritumu apsaimniekošanai uzstādītos mērķus, identificētas problēmas atsevišķās jomās:
  1. Uzsāktā atkritumu dalītās savākšanas infrastruktūras izveide nenodrošinās:1.
  2. nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu. Atkritumu dalītās savākšanas sistēma (papīram, metālam, plastmasai un stiklam) nenodrošinās šo pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā, kā arī problēmas būs otrreizējai izmantošanai sagatavot un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008.gada 19.novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu);1.
  3. priekšnosacījumus iepakojuma un izlietotā iepakojuma reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 94/62/EK (1994.gada 20.decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;1.
  4. priekšnosacījumus elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanai, reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/19/EK (2012.gada 4.jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu.
  5. Lai gan atkritumu poligonu apsaimniekotāji arvien lielāku uzmanību velta apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai, nododot sašķirotos atkritumus pārstrādei, tomēr problemātiska būs bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana apglabājamo atkritumu apjomā līdz 35% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma apjomā (Padomes direktīva 1999/31/EK (1999.gada 26.aprīlis) par atkritumu poligoniem).
(113)Attiecībā uz ūdenssaimniecības infrastruktūru aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2 000 (CE>2000), ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem nav nodrošināta 100% apmērā, tāpēc daļa mājsaimniecību notekūdeņu attīrīšanai turpina izmantot individuālos risinājumus, kas palielina vides piesārņojuma risku. Savukārt savu laiku nokalpojušo kanalizācijas tīklu noplūdes izraisa vides piesārņojumu.
(114)Izmantojot 2007.–2013.gada ESI fondu plānošanas periodā pieejamos KF un ERAF līdzekļus, līdz 2012.gada beigām pabeigti 164 ūdenssaimniecības infrastruktūras uzlabošanas projekti, tāpēc palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem pieejami centralizētas notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumi. Kopumā visā valstī centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība pieaugusi no 56,37% 2009.gadā līdz 61,96% 2012.gadā. 2012.gada beigās dzeramā ūdens sagatavošana un notekūdeņu attīrīšana atbilst normatīvo aktu prasībām 62 no 89 aglomerācijām. Vienlaikus ne visiem aglomerāciju, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2 000, iedzīvotājiem nodrošināta iespēja saņemt ūdenssaimniecības centralizētos pakalpojumus, tāpēc vai nu tiek izmantoti individuālie risinājumi, vai ir nodrošināts tikai viens no pakalpojuma veidiem – tikai centralizētā ūdensapgāde vai tikai centralizētā kanalizācija. 2012.gadā dzeramā ūdens sagatavošana nodrošināta 1,37 milj. aglomerāciju iedzīvotāju, notekūdeņu attīrīšana – 1,27 milj. iedzīvotāju.
(115)Ieguldot investīcijas komunālās ūdenssaimniecības attīstībā, būtiski samazinājusies vidē novadītā piesārņojuma daļa no kopējā vidē novadītā piesārņojuma no punktveida piesārņojuma avotiem, kā arī sarukuši dzeramā ūdens zudumi no centralizētās ūdensapgādes tīkliem. Atbilstoši 2007.–2013.gada plānošanas perioda pabeigto ūdenssaimniecības projektu ieviešanas rādītājiem dzeramā ūdens tīklu zudumi samazinājušies kopumā par 42% gadā, bet notekūdeņu tīklu noplūdes vidēji projektos samazinātas par 22%. Savukārt attiecībā uz novadīto piesārņojumu BSP5 īpatsvars sarucis no aptuveni 85% 2008.gadā līdz aptuveni 48% 2012.gadā, kopējā slāpekļa īpatsvars – no aptuveni 94% līdz aptuveni 75% un kopējā fosfora – no aptuveni 93% līdz aptuveni 64%. Indikatīvi noteikts, ka pēc 2007.–2013.gada projektu īstenošanas, vienlaikus nodrošinot reālus pakalpojumu pieslēgumus 89 aglomerācijās ar CE>2000, vidē novadītā piesārņojuma apjoms 2015.gadā būs samazinājies gandrīz par 50% salīdzinājumā ar 2007.gadu.
(116)Pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas plānots, ka 22 no 89 aglomerācijām būs izpildītas ES direktīvas 91/271/EEC prasības. No 67 aglomerācijām, kurās identificētas ES Direktīvas 91/271/EEC prasību neizpilde, 24 aglomerācijas novada notekūdeņus tieši riska ūdensobjektos, bet 11 – riska ūdensobjektu baseinos. Tāpat pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas būs vēl 13 aglomerāciju, kurās nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošana, jo upju baseinu apsaimniekošanas plānos rekomendēts nepieciešamais papildu pasākums – trešējā notekūdeņu attīrīšana.
(117)Papildus identificētas 189 apdzīvotās vietas ar CE 200 – 2000, kas novada notekūdeņus riska ūdens objektu apgabalos. 78 no šīm apdzīvotajām vietām savus notekūdeņus novada tieši riska ūdens objektos. Upju baseinu apsaimniekošanas plānos apdzīvoto vietu grupā, kur CE 200 – 2000, ir noteiktas 14 apdzīvotas vietas, kurās jāveic papildu pasākumi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību uzlabošanai, jo tieši no šīm iekārtām vidē novadītais piesārņojuma daudzums ir cēlonis sliktam ūdens stāvoklim ūdens objektā. Ciemu raksturojums, ņemot vērā kopējo radīto notekūdeņu apjomu un savākto notekūdeņu apjomu un attīrīšanas kvalitāti, ir ļoti atšķirīgs. Var būt lieli ciemi ar augstu CE apjomu un vāju infrastruktūru un mazi ciemi ar pilnībā funkcionējošu sistēmu. Šāda situācija izveidojusies, jo sistēmu sakārtošana 2007.–2013.gadā bija brīvprātīga un balstījās uz pašvaldību iniciatīvu.
(118)Saskaņā ar Veselības inspekcijas novērtējumu, izņēmuma stāvoklis attiecībā uz ūdens pazemināta nekaitīguma vai kvalitātes prasībām ūdens kvalitātes nodrošināšanai ir noteikts vairākām aglomerācijām ar iedzīvotāju skaitu virs 2000. Tās ietver īpašās normas attiecībā uz dzelzs, sulfātu vai mangāna saturu. Izņēmuma stāvoklis aglomerācijām noteikts līdz 2016.gadam. Ja pēc 2007.–2013.gada ESI fondu plānošanas perioda projektu īstenošanas ūdens kvalitātes normas minētajās apdzīvotajās vietās netiks sasniegtas, var būt nepieciešami papildu ieguldījumi ūdens nekaitīguma vai kvalitātes nodrošināšanai.
(119)Iedzīvotājiem nav pietiekamu finanšu resursu, lai izbūvētu pievadus un māju iekšējos tīklus savā nekustamajā īpašumā, kas ļautu izmantot centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus. Īpašs atbalsts sniedzams nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem.
(120)Lielāko daļu aizsargājamo teritoriju Latvijā aizņem meži (49%) un lauksaimniecības zeme (24%), bet pārējo daļu aizņem ūdeņi (12%), purvi (12%) un citi biotopi (1%). Kopējā sauszemes ĪADT aizņemtā platība ir 17% valsts teritorijas. Savukārt nozīmīgu sugu un biotopu aizsardzībai ārpus ĪADT var veidot mikroliegumus. Daļa izveidoto ĪADT un mikroliegumu iekļauti arī ES nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā (302 ĪADT un 24 mikroliegumi). Natura 2000 tīklā iekļautās teritorijas aizņem 11,5% Latvijas sauszemes teritorijas un 15% jūras teritorijas. Videi draudzīga lauksaimniecība Natura 2000 teritorijās ir pamats vairāku retu un apdraudētu sugu izdzīvošanai. Līdz šim finansējums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir bijis pieejams 2007.–2013.gada plānošanas periodā, sniedzot ieguldījumu infrastruktūras izveidei Natura 2000 teritorijās un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveidē.
(121)ES Putnu un Biotopu direktīvu un Sugu un biotopu likuma ieviešanai Latvijā jāīsteno dabas atjaunošanas, uzturēšanas un apzināšanas pasākumi. Atbilstoši 2013.gada ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.–2012.gadā40 konstatēts, ka tikai 13% biotopu un 28% sugu atrodas labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, liecinot par antropogēno slodzi un dabas aizsardzības pasākumu nepilnīgu īstenošanu. Ievērojamai daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai laikā starp 2013.gada ziņojumu un 2007.gada ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu 2001.–2006.gadā,22 ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju lietošana. Tas nozīmē, ka jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu. Tā kā sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi bieži tiek skatīti atrauti no teritorijas saimnieciskās attīstības un biotopu apsaimniekošanai paredzētie finansiālie resursi ir ierobežoti, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi netiek pilnībā ieviesti. Tādējādi ne vien netiek nodrošināts atbilstošs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām, bet arī strauji samazinās vērtīgu biotopu nozīmība kopējā bioloģiskās daudzveidības sistēmā.
(122)Latvijā patlaban ir nepietiekami attīstīta meža uguns novērošanas sistēma, tāpēc jāturpina preventīvo pasākumu attīstība, lai operatīvi atklātu meža ugunsgrēku jebkuros laika apstākļos un laikus to likvidētu.
(123)LAP 2007.–2013. ietvaros atbalsts lauksaimniekiem sniegts vairākos pasākumos vides un lauku ainavas uzlabošanai, kas snieguši ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī tradicionālās lauku ainavas saglabāšanā, sekmējot ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, izmantojot videi draudzīgas lauksaimniecības metodes. Kopumā 2.ass pasākumu atbalsts ir mazinājis zemes pamešanu un veicinājis izmantotās LIZ platības pieaugumu. Tomēr veiktie ieguldījumi ar vidi saistītajos mērķos un kvalitatīvajos rādītājos sasniegti daļēji, nereti novērtēt ieguldījumus apgrūtina datu trūkums. Tomēr ir būtiski arī plānošanas periodā 2014.–2020.gadam sniegt atbalstu lauksaimniekiem par ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību.
(124)Īstenojot Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta pasākumus plānošanas periodā no
  1. līdz
  2. gadam, Latvijas zvejas flote tika balansēta ar tai pieejamiem zvejas resursiem. Tomēr zvejniecībai pieejamo zvejas resursu apjomi ir nestabili ar tendenci samazināties, līdz ar to esošā zvejas flotes kapacitāte vēl arvien var negatīvi ietekmēt ilgtspējīgas zvejas resursu izmantošanas mērķu sasniegšanu, kā arī zvejas flotes ekonomisko dzīvotspēju (saskaņā ar ikgadējo Latvijas zvejas flotes kapacitātes ziņojumu). Lai sasniegtu vides ilgtspējas un ilgtspējīgas zvejas resursu izmantošanas mērķus, t. sk. lai samazinātu izmetumus, nepieciešami papildu ieguldījumi zvejas flotē, t. sk. zvejas rīku selektivitātē. Akvakultūra var būtiski ietekmēt vidi, tāpēc ir svarīgi atbalstīt tādus vidi saudzējošus pasākumus, kas novērš gan vides piesārņojumu, gan sekmē vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu.
(125)Nepietiekama finansējuma dēļ vides monitoringam nav atbilstošu tehnisko iespēju vides monitoringa īstenošanas atbilstoši ES direktīvu un starptautisko konvenciju prasībām nodrošināšanai. Informācija par vides stāvokli un dabas resursiem, kā arī datu nepietiekamība kavē pildīt starptautiskās saistības par vides datu iesniegšanu ES un starptautiskajām organizācijām, kā arī sabiedrībai netiek sniegta objektīva informācija par vides stāvokli un dabas resursiem. Vides monitoringa dati ir ļoti nozīmīgi vides aizsardzības politikas plānošanai un īstenošanai, kā arī vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai un vides aizsardzības efektivitātes kontrolei. Tie ir būtiski arī citu tautsaimniecības nozaru īstenoto pasākumu ietekmes novērtēšanai, t.sk. to pasākumu novērtēšanai, kuriem izmantots ESI finansējums. Vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu kavē kvalitatīvu izejas datu un kartogrāfiskā materiāla trūkums. Vides risku novēršanas, profilakses un pārvaldības uzlabošanai, lai iesaistītu sabiedrību lēmumu pieņemšanā, attīstāma arī informācijas sniegšana sabiedrībai, tās izpratnes par vides aizsardzības jautājumiem veicināšanai un iesaistīšanai vides aizsardzības jautājumu risināšanā atbilstoši Baltijas jūras valstu padomes ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2010–2015 attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, t.sk. atkritumu rašanās novēršanu, vides izglītību un inovācijām. Minētās problēmas cieši saistītas ar vienu no trim ESSBJR stratēģiskajiem mērķiem "Glābt jūru" un tā prioritārajām jomām: 1) "Barības vielas" (Nutri) prioritāte (līdz pieņemam līmenim samazināt barības vielu ieplūšanu jūrā); 2) "Bio" (saglabāt dabiskās zonas un bioloģisko daudzveidību, tostarp zvejniecības); 3) "Kuģošana" (Ship) (kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionua); 4) "Lauksaimniecība" (Agri) (lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ilgtspējas nostiprināšana); 5) "Apdraudējumi" (Hazards) (bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes mazināšana), kā arī ESSBJR horizontālo darbību –"Ilgtspējīga attīstība un bioekonomika".
(126)Latvija ierindojas 3. vietā starp ES valstīm pēc SEG lauksaimniecībā – emisijas uz vienu lauksaimniecības zemes ha veido 1.3 t CO2 ekvivalenta, kas ir uz pusi mazāk nekā vidēji ES. Taču Latvijā lauksaimniecības radīto SEG emisiju īpatsvars (19,3%) kopējās SEG emisijās ir būtisks un jāņem vērā, vērtējot nozares attīstības ietekmi uz nacionālo mērķu sasniegšanu. Atsākoties straujākam ekonomiskās attīstības tempam SEG emisijas līdz 2020.gadam turpinās augt; enerģētikas sektors veidos lielāko daļu – 42,5% no kopējām prognozētajām SEG emisijās 2020.gadā, transporta sektors – 25,5%.41
(127)Plūdu riski cieši saistīti arī ar ESSBJR stratēģiskā mērķa "Palielināt labklājību" apakšmērķi "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība".11. attēls. Latvijas jūras piekrastes teritorijas. Avots: Dažāds skatījums (Valsts reģionālās attīstības aģentūra, 2012.).
(128)Būtiska ir plūdu risku mazināšana un upju un jūras krastu erozijas novēršana, kura klimata pārmaiņu rezultātā kļuvusi par nopietnu problēmu. Valsts 2006.–2009.gada pētījumu programmas "Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" (KALME) eksperti prognozē, ka Baltijas jūras ūdens līmenis līdz 2100.gadam pieaugs par 18 cm, gada vidējais nokrišņu daudzums palielināsies par 8–12%, un nākamo 50 gadu laikā kļūs intensīvāka jūras krasta erozija. Saskaņā ar projekta "Priekšlikumu izstrāde nacionālā plāna plūdu risku novēršanai un samazināšanai" ("Vides projekti", 2007) datiem 25% no Latvijas 496 km garās jūras robežas spēcīgu vētru un viļņu ietekmē pakļauta intensīvai noskalošanai (erozijai). Šāda veida erozija ietekmē sauszemes teritorijas 200–1 500 m virzienā no krasta līnijas. Katru gadu tiek zaudēts aptuveni 20 ha zemes. Plūdi apdraud arī pilsētas un iedzīvotājus, kuri dzīvo pārplūstošajās teritorijās potamālo (lēni plūstošo) upju tuvumā, kas palu un spēcīgu lietavu laikā apdraud satiksmes darbību, kā arī komunikācijas un energoapgādi. Šīs dabas norises rada arī lauksaimniecības un meža platību zaudējumus, kā arī apdraud medicīnisko pakalpojumu pieejamību, atkritumu apsaimniekošanu un industriālās iekārtas. Saskaņā Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.–2015.gadam, kas izstrādāta atbilstoši Direktīvas 2007/60/EK prasībām un kurā ir ietverta informācija par plūdu veidiem, apdraudētajām teritorijām (km2) un iedzīvotājiem, plūdu riska apdraudējums ir vairāk par 30 % Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā 6 Latvijas pilsētās ar blīvu apdzīvotību (Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Ogre un Jelgava), kur applūduma riski cita starpā ir saistīti ar jūras uzplūdu vai upju gultnes piesērējuma, vai virszemes noteces ietekmi uz pilsētu lietus kanalizācijas sistēmām. Apdraudēti ir ~ 400 tūkstoši iedzīvotāju.
(129)Viens no svarīgākajiem lauksaimniecības un meža zemes ražotspēju ietekmējošiem faktoriem ir augsnes mitruma regulēšana, jo Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet nokrišņiem bagātos gados – pat par 500 mm un vairāk. Neveicot zemes mitruma regulāciju un neaizsargājoties no plūdiem, Latvijā nav iedomājama intensīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstība, jo ievērojami pazeminās gan kultūraugu, gan mežaudžu ražība. Latvijā kopumā meliorētas lauksaimniecībā izmantojamas un meža zemes ir 2,1 milj. ha platībā, no kurām 71% meliorācijas sistēmu nodots zemes īpašniekiem, uzliekot tiesisku atbildību par to ekspluatāciju un uzturēšanu. Jau 20 gadu nenotiek jaunu meliorācijas sistēmu izbūve.
(130)Izmantojot 2007.–2013.gada KP fondu plānošanas periodā pieejamos ERAF līdzekļus DP "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.1.5.aktivitātē "Vides risku samazināšana", ar pieejamo finansējumu tiek nodrošināta tikai plūdu riska samazināšana teritorijās, kas atbilst plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas pirmā plūdu riska vai ārkārtas scenārija 1B kritērijam (grūti prognozējamu vižņu–ledus parādību gadījumi) un 1C kritērijam (teritorijas, kuras apdraud vairāku plūdu cēloņu kombinācija).
(131)Minēto izaicinājumu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana, ko plānots veicināt ar investīcijām no 3, 4.,
  1. un
  2. tematiskajiem mērķiem.Augsts nabadzības un bezdarba līmenis, īpaši jauniešu vidū, un ilgtermiņa bezdarba līmenis
(132)Nodarbinātība. Līdz ar ekonomisko izaugsmi turpina uzlaboties situācija darba tirgū . 2012.gadā nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem sasniedza 68,2%42 – par 1,9 procentu punktiem augstāks nekā 2011.gadā, tomēr joprojām būtiski atpalika no sasniegtā nodarbinātības līmeņa pirmskrīzes periodā (75,8% 2008.gadā) un izvirzītā nodarbinātības līmeņa mērķa 2020.gadam. Latvijas nodarbinātības politika tiek īstenota, pamatojoties uz Eiropas Nodarbinātības stratēģiju, stratēģiju "Latvija 2030", NRP un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī kopējais stratēģiskais ietvars 2020.gadam tiks ietverts Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam.
(133)NRP noteiktā nodarbinātības līmeņa mērķa sasniegšanai vajadzīga pilnvērtīga Latvijas cilvēkresursu potenciāla izmantošana un attīstīšana, nodrošinot optimālu Latvijas darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru. Atbilstoši NRP viens no galvenajiem Latvijas makrostrukturālajiem izaugsmes un nodarbinātības izaicinājumiem ir strukturālā bezdarba risks, ko izraisa kvalifikācijas un prasmju atbilstības trūkums darba tirgus prasībām. Lai gan 2012.gadā43 darba meklētāju īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 14,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, tas joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā. Ilgtermiņa bezdarba mazināšanu apgrūtina nepietiekamais darba tirgus pieprasījums (mazs vakanču skaits), kā arī ilgstošo bezdarbnieku vecums un izglītības un prasmju zemais līmenis. Gados vecāki cilvēki ir viena no bezdarba riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju kategorijām. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pieaug – 2010.gada 4.ceturkšņa beigās tas bija 10,5%, 2011.gada 4.ceturkšņa beigās – 12,3% un 2012.gada 4.ceturkšņa beigās – 13,4%. Neskatoties uz to, ka Latvijai raksturīgas nodarbinātības, bezdarba un ienākumu līmeņa reģionālās atšķirības, tomēr iekšējās mobilitātes apjomīgākā daļa notiek starp Rīgu un Pierīgu, kur koncentrējas d

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.