Zaudējis spēku - Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai 1.pants. 2004.gada 29.oktobrī Romā parakstītais Līgums par Konstitūciju Eiropai un tā Nobeiguma akts ar deklarācijām (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2 2.pants. Līgums stājas spēkā tā IV-447.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 3 3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā. 4 Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 2.jūnijā. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga Rīgā 2005.gada 21.jūnijā TRATADO POR EL QUE SE ESTABLECE UNA CONSTITUCIÓN PARA EUROPA SMLOUVA O ÚSTAVĚ PRO EVROPU TRAKTAT OM EN FORFATNING FOR EUROPA VERTRAG ÜBER EINE VERFASSUNG FÜR EUROPA EUROOPA PÕHISEADUSE LEPING ΣΥΝΘΗΚΗ ΓΙΑ ΤΗ ΘΕΣΠΙΣΗ ΣΥΝΤΑΓΜΑΤΟΣ ΤΗΣ ΕΥΡΩΠΗΣ TREATY ESTABLISHING A CONSTITUTION FOR EUROPE TRAITÉ ÉTABLISSANT UNE CONSTITUTION POUR L'EUROPE CONRADH A BHUNAÍONN BUNREACHT DON EORAIP TRATTATO CHE ADOTTA UNA COSTITUZIONE PER L'EUROPA LĪGUMS PAR EIROPAS KONSTITŪCIJU SUTARTIS DĖL KONSTITUCIJOS EUROPAI SZERZŐDÉS EURÓPAI ALKOTMÁNY LÉTREHOZÁSÁRÓL TRATTAT LI JISTABBILIXXI KOSTITUZZJONI GĦALL-EWROPA VERDRAG TOT VASTSTELLING VAN EEN GRONDWET VOOR EUROPA TRAKTAT USTANAWIAJĄCY KONSTYTUCJĘ DLA EUROPY TRATADO QUE ESTABELECE UMA CONSTITUIÇÃO PARA A EUROPA ZMLUVA O ÚSTAVE PRE EURÓPU POGODBA O USTAVI ZA EVROPO SOPIMUS EUROOPAN PERUSTUSLAISTA FÖRDRAG OM UPPRÄTTANDE AV EN KONSTITUTION FÖR EUROPA SATURSPREAMBULAI DAĻAI SADAĻA.SAVIENĪBAS DEFINĪCIJA UN MĒRĶIII SADAĻA.PAMATTIESĪBAS UN SAVIENĪBAS PILSONĪBAIII SADAĻA.SAVIENĪBAS KOMPETENCESIV SADAĻA.SAVIENĪBAS IESTĀDES UN STRUKTŪRASI NODAĻA.IESTĀŽU SISTĒMAII NODAĻA.CITAS SAVIENĪBAS IESTĀDES UN PADOMDEVĒJAS STRUKTŪRASV SADAĻA.SAVIENĪBAS KOMPETENCES ĪSTENOŠANAI NODAĻA.KOPĒJI NOTEIKUMIII NODAĻA.ĪPAŠI NOTEIKUMIIII NODAĻA.PASTIPRINĀTA SADARBĪBAVI SADAĻA.SAVIENĪBAS DEMOKRĀTISKĀS DARBĪBAS PRINCIPIVII SADAĻA.SAVIENĪBAS FINANSESVIII SADAĻA.SAVIENĪBA UN TĀS TUVĀKĀS KAIMIŅVALSTISIX SADAĻA.DALĪBA SAVIENĪBĀII DAĻA:SAVIENĪBAS PAMATTIESĪBU HARTAPREAMBULAI SADAĻA.CIEŅAII SADAĻA.BRĪVĪBASIII SADAĻA.VIENLĪDZĪBAIV SADAĻA.SOLIDARITĀTEV SADAĻA.PILSOŅU TIESĪBASVI SADAĻA.TIESISKUMSVII SADAĻA.VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ HARTAS INTERPRETĒŠANU UN PIEMĒROŠANUIII DAĻA:SAVIENĪBAS POLITIKA UN DARBĪBAI SADAĻA.VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMIII SADAĻA.DISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS UN PILSONĪBAIII SADAĻA.IEKŠPOLITIKA UN RĪCĪBAI NODAĻA.IEKŠĒJAIS TIRGUS1. iedaļa. Iekšējā tirgus izveide un darbība2. iedaļa. Personu brīva pārvietošanās un brīva pakalpojumu aprite1. apakšiedaļa. Darba ņēmēji2. apakšiedaļa. Brīvība veikt uzņēmējdarbību3. apakšiedaļa. Pakalpojumu sniegšanas brīvība3. iedaļa. Brīva preču aprite1. apakšiedaļa. Muitas savienība2. apakšiedaļa. Sadarbība muitas jomā3. apakšiedaļa. Kvantitatīvo ierobežojumu aizliegums4. iedaļa. Kapitāls un maksājumi5. iedaļa. Konkurences noteikumi1.apakšiedaļa. Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem2. apakšiedaļa. Dalībvalstu atbalsts6. iedaļa. Fiskālie noteikumi7. iedaļa. Kopīgi noteikumiII NODAĻA.EKONOMIKAS POLITIKA UN MONETĀRĀ POLITIKA1. iedaļa. Ekonomikas politika2. iedaļa. Monetārā politika3. iedaļa. Organizatoriskie noteikumi4. iedaļa. Īpaši noteikumi dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro5. iedaļa. Pārejas noteikumiIII NODAĻA.POLITIKA CITĀS JOMĀS1. iedaļa. Nodarbinātība2. iedaļa. Sociālā politika3. iedaļa. Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija4. iedaļa. Lauksaimniecība un zivsaimniecība5. iedaļa. Vide6. iedaļa. Patērētāju tiesību aizsardzība7. iedaļa. Transports8. iedaļa. Eiropas komunikāciju tīkli9. iedaļa Zinātniskā izpēte un tehnoloģiju attīstība, un kosmoss10. iedaļa. EnerģētikaIV NODAĻA.BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPA1. iedaļa. Vispārīgi noteikumi2. iedaļa. Robežkontroles, patvēruma un imigrācijas politika3. iedaļa. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās4. iedaļa. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās5. iedaļa. Policijas sadarbībaV NODAĻA.JOMAS, KURĀS SAVIENĪBA DRĪKST VEIKT ATBALSTA, KOORDINĀCIJAS VAI PAPILDU DARBĪBU1. iedaļa. Sabiedrības veselības aizsardzība2. iedaļa. Rūpniecība3. iedaļa. Kultūra4. iedaļa. Tūrisms5. iedaļa. Izglītība, jaunatne, sports un arodmācības6. iedaļa. Civilā aizsardzība7. iedaļa. Administratīvā sadarbībaIV SADAĻA.AIZJŪRAS ZEMJU UN TERITORIJU ASOCIĒŠANAV SADAĻA.SAVIENĪBAS ĀRĒJĀ DARBĪBAI NODAĻA.VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMIII NODAĻA.KOPĒJĀ ĀRPOLITIKA UN DROŠĪBAS POLITIKA1. iedaļa. Kopīgi noteikumi2. iedaļa. Kopējā drošības un aizsardzības politika3. iedaļa. Finanšu noteikumiIII NODAĻA.KOPĒJĀ TIRDZNIECĪBAS POLITIKAIV NODAĻA.SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM UN HUMĀNĀ PALĪDZĪBA1. iedaļa. Sadarbība attīstības jomā2. iedaļa. Ekonomiska, finansiāla un tehniska sadarbība ar trešām valstīm3. iedaļa. Humānā palīdzībaV NODAĻA.IEROBEŽOJOŠI PASĀKUMIVI NODAĻA.STARPTAUTISKI NOLĪGUMIVII NODAĻA.SAVIENĪBAS ATTIECĪBAS AR STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM, TREŠĀM VALSTĪM UN SAVIENĪBAS DELEGĀCIJĀMVIII NODAĻA.SOLIDARITĀTES KLAUZULAS ĪSTENOŠANAVI SADAĻA.SAVIENĪBAS DARBĪBAI NODAĻA.NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM1. iedaļa. Iestādes1. apakšiedaļa. Eiropas Parlaments2. apakšiedaļa. Eiropadome3. apakšiedaļa. Ministru padome4. apakšiedaļa. Eiropas Komisija5. apakšiedaļa. Eiropas Savienības Tiesa5a. apakšiedaļa. Eiropas Centrālā banka6. apakšiedaļa. Revīzijas palāta2. iedaļa. Savienības padomdevējas struktūras1. apakšiedaļa. Reģionu komiteja2. apakšiedaļa. Ekonomikas un sociālo lietu komiteja3. iedaļa. Eiropas Investīciju banka4. iedaļa. Noteikumi, kas attiecas uz Savienības iestādēm un struktūrāmII NODAĻA.FINANŠU NOTEIKUMI1. iedaļa. Daudzgadu finanšu shēma2. iedaļa. Savienības gada budžets3. iedaļa. Budžeta īstenošana un atbrīvošana no atbildības4. iedaļa. Kopīgi noteikumi5. iedaļa. Krāpšanas apkarošanaIII NODAĻA.PASTIPRINĀTA SADARBĪBAVII SADAĻA.KOPĪGI NOTEIKUMIIV DAĻA:VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI LĪGUMS PAR KONSTITŪCIJU EIROPAI PREAMBULAVIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS, ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS, FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ĪRIJAS PREZIDENTE, ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTE, LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, MALTAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE, AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS, POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA, VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,IEDVESMOJOTIES no Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojuma, kas ir bijis pamats tam, ka ir izveidojušās cilvēka neaizskaramo un neatsavināmo tiesību, demokrātijas, vienlīdzības, brīvības un tiesiskuma kopējas vērtības,UZSKATOT, ka apvienotās Eiropas mērķis ir, atstājot pagātnē rūgto pieredzi, turpināt civilizācijas, progresa un labklājības ceļu visu tās iedzīvotāju labā, tostarp visvājāko un vismazāk aizsargāto labā, ka Eiropa vēlas palikt kultūrai, zinību apguvei un sociālai attīstībai atvērts kontinents, un uzskatot, ka tā vēlas padziļināt savas sabiedriskās dzīves demokrātismu un atklātību, kā arī censties panākt mieru, tiesiskumu un solidaritāti visā pasaulē,PĀRLIECĪBĀ, ka Eiropas tautas, lepodamās ar savu nacionālo identitāti un vēsturi, vienlaikus tiecas pārvarēt senās robežas un, apvienojoties vēl ciešāk, veidot kopīgu likteni,PĀRLIECĪBĀ, ka, būdama vienota daudzveidībā, Eiropa tām piedāvā vislabāko iespēju, pienācīgi ievērojot katra indivīda tiesības un apzinoties savu atbildību nākamo paaudžu un Zemes priekšā, iesaistīties šajā lielajā pasākumā, lai varētu piepildīties cilvēku cerības,APŅEMOTIES turpināt iesākto darbu saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem un Līgumu par Eiropas Savienību, nodrošinot Kopienas acquis nepārtrauktību,PATEICOTIES Eiropas Konventa locekļiem par šīs Konstitūcijas projekta sagatavošanu Eiropas Savienības pilsoņu un valstu vārdā,IECĒLUŠI PAR SAVIEM PILNVAROTAJIEM: VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS: premjerministru Guy VERHOFSTADT ārlietu ministru Karel DE GUCHT ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Stanislav GROSS ārlietu ministru Cyril SVOBODA VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE: premjerministru Anders Fogh RASMUSSEN ārlietu ministru Per Stig MØLLER VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS: federālo kancleru Gerhard SCHRÖDER federālo ārlietu ministru un federālā kanclera vietnieku Joseph FISCHER IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Juhan PARTS ārlietu ministri Kristiina OJULAND GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Kostas KARAMANLIS ārlietu ministru Petros G. MOLYVIATIS VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS: valdības priekšsēdētāju José Luis RODRÍGUEZ ZAPATERO ārlietu un sadarbības ministru Miguel Angel MORATINOS CUYAUBÉ FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: prezidentu Jacques CHIRAC premjerministru Jean-Pierre RAFFARIN ārlietu ministru Michel BARNIER ĪRIJAS PREZIDENTE: premjerministru (Taoiseach) Bertie AHERN ārlietu ministru Dermot AHERN ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Silvio BERLUSCONI ārlietu ministru Franco FRATTINI KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: prezidentu Tassos PAPADOPOULOS ārlietu ministru George IACOVOU LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTE: prezidenti Vairu VĪĶI -FREIBERGU Ministru prezidentu Induli EMSI ārlietu ministru Arti PABRIKU LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: prezidentu Valdas ADAMKUS premjerministru Algirdas Mykolas BRAZAUSKAS ārlietu ministru Antanas VALIONIS VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS: premjerministru un valsts ministru Jean-Claude JUNCKER ministru prezidenta vietnieku, ārlietu un imigrācijas ministru Jean ASSELBORN UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Ferenc GYURCSÁNY ārlietu ministru László KOVÁCS MALTAS PREZIDENTS: premjerministru The Hon. Lawrence GONZI ārlietu ministru The Hon. Michael FRENDO VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE: premjerministru Dr. J. P. BALKENENDE ārlietu ministru Dr. B. R. BOT AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS: federālo kancleru Dr. Wolfgang SCHÜSSEL federālo ārlietu ministri Dr. Ursula PLASSNIK POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Marek BELKA ārlietu ministru Włodzimierz CIMOSZEWICZ PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Pedro Miguel DE SANTANA LOPES ārlietu ministru un ministru jautājumos, kas saistīti ar portugāļu kopienām ārzemēs António Victor MARTINS MONTEIRO SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: valdības priekšsēdētāju Anton ROP ārlietu ministru Ivo VAJGL SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS: premjerministru Mikuláš DZURINDA ārlietu ministru Eduard KUKAN SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE: premjerministru Matti VANHANEN ārējās tirdzniecības ministru Erkki TUOMIOJA ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA: premjerministru Göran PERSSON ārlietu ministri Laila FREIVALDS VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE: premjerministru The Rt. Hon Tony BLAIR ārlietu un sadraudzības lietu valsts sekretāru The Rt. Hon Jack STRAW KAS, iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām, ir vienojušies par turpmāko. I DAĻAI SADAĻASAVIENĪBAS DEFINĪCIJA UN MĒRĶII-1. PANTSSavienības izveide1. Atspoguļojot Eiropas pilsoņu un valstu gribu veidot kopīgu nākotni, ar šo Konstitūciju tiek izveidota Eiropas Savienība, kurai dalībvalstis nodod kompetenci savu kopīgo mērķu sasniegšanai. Savienība koordinē dažādu jomu politiku, ar ko dalībvalstis tiecas sasniegt šos mērķus, un ar Kopienas metodēm īsteno tai piešķirto kompetenci.2. Savienība ir atvērta visām Eiropas valstīm, kuras respektē tās vērtības un ir apņēmušās kopīgi tās stiprināt.I-2. PANTSSavienības vērtībasSavienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.I-3. PANTSSavienības mērķi1. Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību.2. Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kā arī iekšējo tirgu, kurā pastāv brīva un netraucēta konkurence.3. Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu. Tā veicina zinātnes un tehnikas attīstību.Tā apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību.Tā veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti dalībvalstu starpā.Tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu.4. Attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība atbalsta un sekmē savas vērtības un intereses. Tā veicina mieru, drošību, ilgtspējīgu Zemes attīstību, solidaritāti un savstarpēju cieņu starp tautām, brīvu un godīgu tirdzniecību, nabadzības izskaušanu un cilvēktiesību un jo īpaši bērnu tiesību aizsardzību, kā arī starptautisko tiesību normu stingru ievērošanu un attīstību, tostarp respektējot Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu principus.5. Savienībai tās mērķi jāsasniedz ar atbilstīgiem līdzekļiem atkarībā no tā, cik plaša ir attiecīgā kompetence, ko Konstitūcija tai piešķir.I-4. PANTSPamatbrīvības un diskriminācijas aizliegums1. Savienība saskaņā ar Konstitūciju savā teritorijā nodrošina personu brīvu pārvietošanos, pakalpojumu, preču un kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību.2. Piemērojot Konstitūciju un neskarot tajā paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ.I-5. PANTSSavienības un dalībvalstu attiecības1. Savienība respektē dalībvalstu vienlīdzību attiecībā uz Konstitūciju, kā arī to nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, tostarp reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Tā respektē valstu galvenās funkcijas, tostarp nodrošinot valsts teritoriālo integritāti, uzturot likumību un kārtību un aizsargājot valsts drošību.2. Saskaņā ar lojālas sadarbības principu Savienība un dalībvalstis ar patiesu savstarpējo cieņu palīdz cita citai veikt uzdevumus, kurus nosaka Konstitūcija.Dalībvalstis veic visus vajadzīgos vispārējos un īpašos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Konstitūcijas vai no Savienības iestāžu aktiem.Dalībvalstis sekmē Savienības uzdevumu izpildi un atturas no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu.I-6. PANTSSavienības tiesību aktiKonstitūcijai un Savienības iestāžu tiesību aktiem, ko tās pieņem savu kompetenču īstenošanai, ir augstāks spēks nekā dalībvalstu tiesību aktiem.I-7. PANTSTiesību subjektsSavienība ir tiesību subjekts.I-8. PANTSSavienības simboliSavienības karogs ir divpadsmit zeltainu zvaigžņu aplis uz zila pamata.Savienības himnas pamatā ir "Oda priekam" no Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas.Savienības moto ir: "Vienota dažādībā".Savienības valūta ir euro.Eiropas dienu visā Savienībā svin 9. maijā.II SADAĻAPAMATTIESĪBAS UN SAVIENĪBAS PILSONĪBAI-9. PANTSPamattiesības1. Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti Pamattiesību hartā, kura veido II daļu.2. Savienība pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Šī pievienošanās neietekmē Savienības kompetenci, kas noteikta Konstitūcijā.3. Pamattiesības, ko nodrošina Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, veido vispārīgos Savienības tiesību principus.I-10. PANTSSavienības pilsonība1. Ikviens jebkuras dalībvalsts pilsonis ir arī Savienības pilsonis. Savienības pilsonība papildina valsts pilsonību; tā neaizstāj to.2. Savienības pilsoņiem ir tiesības un pienākumi, kas paredzēti Konstitūcijā. Tiem ir:

1. a)tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā;
2. b)tiesības balsot un tiesības tikt ievēlētiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā attiecīgās valsts pilsoņiem;
3. c)tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras pilsoņi viņi ir, uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem;
4. d)tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā, rakstīt Eiropas ombudam un Savienības iestādēm un padomdevējām struktūrām jebkurā no Konstitūcijas valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā.Šīs tiesības īsteno saskaņā ar nosacījumiem un ierobežojumiem, ko nosaka Konstitūcija un tās īstenošanai paredzētie pasākumi.III SADAĻASAVIENĪBAS KOMPETENCESI-11. PANTSPamatprincipi1. Savienības kompetenču robežas nosaka kompetences piešķiršanas princips. Savienības kompetenču īstenošanu nosaka subsidiaritātes un proporcionalitātes principi.2. Saskaņā ar kompetences piešķiršanas principu Savienība darbojas to kompetenču robežās, ko tai Konstitūcijā piešķīrušas dalībvalstis, lai sasniegtu Konstitūcijā paredzētos mērķus. Kompetence, kas Konstitūcijā nav piešķirta Savienībai, paliek dalībvalstīm.3. Saskaņā ar subsidiaritātes principu jomās, kuras nav ekskluzīvā Savienības kompetencē, Savienība rīkojas tikai tad, ja dalībvalstis centrālā vai reģionālā un vietējā līmenī nevar pietiekami labi īstenot paredzētās darbības mērķus, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī.Savienības iestādes piemēro subsidiaritātes principu, kas noteikts Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu. Valstu parlamenti nodrošina minētā principa ievērošanu saskaņā ar minētajā protokolā izklāstīto procedūru.4. Saskaņā ar proporcionalitātes principu Savienības rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Konstitūcijas mērķu sasniegšanai nepieciešamo.Savienības iestādes piemēro proporcionalitātes principu, kas noteikts Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.I-12. PANTSKompetences kategorijas1. Ja Konstitūcija piešķir Savienībai ekskluzīvu kompetenci kādā konkrētā jomā, tad veikt likumdošanas funkciju un pieņemt juridiski saistošus aktus drīkst tikai Savienība; dalībvalstis to var darīt pašas tikai tad, ja Savienība tās pilnvarojusi vai tas vajadzīgs Savienības pieņemto aktu īstenošanai.2. Ja kādā konkrētā jomā Konstitūcija piešķir Savienībai kompetenci, kas ir kopīga ar dalībvalstīm, Savienība un dalībvalstis drīkst veikt likumdošanas funkciju un pieņemt juridiski saistošus aktus šajā jomā. Dalībvalstis īsteno savu kompetenci tad, ja Savienība nav īstenojusi savu kompetenci vai ir nolēmusi tās īstenošanu pārtraukt.3. Dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas un nodarbinātības politiku atbilstīgi III daļā paredzētajiem pasākumiem, kuru nodrošināšana ir Savienības kompetencē.4. Savienības kompetencē ir noteikt un īstenot kopēju ārpolitiku un drošības politiku, tostarp pakāpeniski izstrādāt kopēju aizsardzības politiku.5. Dažās jomās un apstākļos, kas noteikti Konstitūcijā, Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, saskaņotu vai papildinātu dalībvalstu darbības, vienlaikus neaizstājot to kompetenci šajās jomās.Juridiski saistoši dokumenti, ko Savienība pieņēmusi, pamatojoties uz III daļas noteikumiem, kuri attiecas uz šīm jomām, nevar būt par iemeslu dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanai.6. Apjomu un pasākumus Savienības kompetences īstenošanai nosaka III daļā ar noteikumiem, kas attiecas uz katru jomu.I-13. PANTSEkskluzīvas kompetences jomas1. Savienībai ir ekskluzīva kompetence šādās jomās:
5. a)muitas savienība;
6. b)iekšējā tirgus darbībai nepieciešamo konkurences noteikumu izveidošana;
7. c)monetārā politika attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro;
8. d)jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku;
9. e)kopējā tirdzniecības politika.2. Savienības ekskluzīvā kompetencē ir arī noslēgt starptautisku līgumu, ja tā slēgšana ir paredzēta Savienības leģislatīvajā aktā vai ja tas ir nepieciešams, lai ļautu Savienībai īstenot tās iekšējo kompetenci, vai tiktāl, ciktāl līguma slēgšana ietekmē Savienības kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu.I-14. PANTSDalītas kompetences jomas1. Savienība dala kompetenci ar dalībvalstīm, ja Konstitūcija piešķir tai kompetenci, kura neattiecas uz jomām, kas minētas I-13. un I-17. pantā.2. Savienības un dalībvalstu dalītā kompetence attiecas galvenokārt uz šādām jomām:
10. a)iekšējais tirgus,
11. b)sociālā politika - III daļā noteiktajos aspektos,
12. c)ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija,
13. d)lauksaimniecība un zivsaimniecība, izņemot jūras bioloģisko resursu saglabāšanu,
14. e)vide,
15. f)patērētāju tiesību aizsardzība,
16. g)transports,
17. h)Eiropas komunikāciju tīkli,
18. i)enerģētika,
19. j)brīvības, drošības un tiesiskuma telpa,
20. k)kopīgie drošības apsvērumi sabiedrības veselības aizsardzības jautājumos tiktāl, ciktāl tas noteikts III daļā.3. Savienības kompetencē ir darbību veikšana zinātniskās izpētes, tehnoloģiju attīstības un kosmosa jomā, jo īpaši, nosakot un īstenojot programmas, tomēr šīs kompetences īstenošana nedrīkst liegt dalībvalstīm īstenot savu kompetenci.4. Attiecībā uz sadarbību attīstības jomā un humāno palīdzību Savienības kompetencē ir veikt darbības un vadīt kopēju politiku, tomēr minētās kompetences īstenošana nedrīkst liegt dalībvalstīm īstenot savu kompetenci.I-15. PANTSEkonomikas un nodarbinātības politikas koordinācija1. Dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku Savienībā. Šajā sakarā Ministru padome pieņem pasākumus, jo īpaši šīs politikas vispārīgās pamatnostādnes.Uz tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, attiecas īpaši pasākumi.2. Savienība pieņem pasākumus, lai nodrošinātu dalībvalstu nodarbinātības politikas koordināciju, jo īpaši, nosakot pamatnostādnes attiecībā uz šo politiku.3. Savienība var uzņemties iniciatīvu, lai nodrošinātu dalībvalstu sociālās politikas koordināciju.I-16. PANTSKopējā ārpolitika un drošības politika1. Savienības kompetence kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos attiecas uz visām ārpolitikas jomām un visiem jautājumiem saistībā ar Savienības drošību, tostarp pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izstrādi, kam var sekot kopējas aizsardzības izveide.2. Dalībvalstis aktīvi un bez iebildumiem atbalsta Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku lojalitātes un savstarpējas solidaritātes garā un ievēro Savienības darbību šajā jomā. Tās atturas no rīcības, kas ir pretrunā Savienības interesēm vai varētu negatīvi ietekmēt tās darbības efektivitāti.I-17. PANTSAtbalsta, saskaņošanas vai papildu darbības jomasSavienības kompetencē ir veikt atbalsta, saskaņošanas vai papildu darbības. Eiropas līmenī šādas darbības attiecas uz:
21. a)cilvēku veselības aizsardzību un uzlabošanu,
22. b)rūpniecību,
23. c)kultūru,
24. d)tūrismu,
25. e)izglītību, arodmācībām, jaunatni un sportu,
26. f)civilo aizsardzību,
27. g)administratīvo sadarbību.I-18. PANTSElastīguma klauzula1. Ja Savienības rīcība izrādītos nepieciešama saskaņā ar III daļā noteiktajām politikas jomām, lai sasniegtu kādu no Konstitūcijā noteiktajiem mērķiem, un Konstitūcijā nav paredzētas vajadzīgās pilnvaras, Ministru padome pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu vienprātīgi pieņem vajadzīgos pasākumus.2. Izmantojot I -11. panta 3. punktā minētā subsidiaritātes principa uzraudzības procedūru, Eiropas Komisija vērš valstu parlamentu uzmanību uz priekšlikumiem, kas pamatojas uz šo pantu.3. Šajā pantā paredzētie pasākumi nevar būt par iemeslu dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanai gadījumos, kad Konstitūcija neparedz šādu saskaņošanu.IV SADAĻASAVIENĪBAS IESTĀDES UN STRUKTŪRASI NODAĻAIESTĀŽU SISTĒMAI-19. PANTSSavienības iestādes1. Savienībā ir iestāžu sistēma, kurai ir šādi uzdevumi:- stiprināt Savienības vērtības,- sekmēt tās mērķu sasniegšanu,- kalpot Savienības, tās pilsoņu un dalībvalstu interesēm,- nodrošināt tās politiku un darbību konsekvenci, efektivitāti un nepārtrauktību.Šo iestāžu sistēmu veido:- Eiropas Parlaments,- Eiropadome,- Ministru padome (turpmāk "Padome"),- Eiropas Komisija (turpmāk "Komisija"),- Eiropas Savienības Tiesa.2. Katra iestāde darbojas saskaņā ar Konstitūcijā noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajā izklāstītajām procedūrām un nosacījumiem. Iestādes īsteno pilnīgu savstarpēju sadarbību.I-20. PANTSEiropas Parlaments1. Eiropas Parlaments kopīgi ar Padomi veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Tas veic politiskās kontroles un padomdevēja funkcijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Konstitūcijā. Tas ievēlē Komisijas priekšsēdētāju.2. Eiropas Parlamentu veido Savienības pilsoņu pārstāvji. To skaits nepārsniedz septiņi simti piecdesmit. Pilsoņu pārstāvība ir līdzsvaroti proporcionāla, ar minimālo slieksni seši Parlamenta locekļi katrai dalībvalstij. Nevienai dalībvalstij nepiešķir vairāk par deviņdesmit sešām vietām.Eiropadome pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas un ar tā piekrišanu vienprātīgi pieņem eirolēmumu, ar kuru nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu, ievērojot pirmajā punkta daļā izklāstītos principus.3. Eiropas Parlamenta locekļus ievēlē uz pieciem gadiem vispārējās tiešās vēlēšanās brīvā un aizklātā balsojumā.4. Eiropas Parlaments no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un prezidiju.I-21. PANTSEiropadome1. Eiropadome rosina Savienības attīstību un nosaka atbilstīgus šīs attīstības vispārējos politiskos virzienus un prioritātes. Tā neveic likumdošanas funkciju.2. Eiropadomē ir dalībvalstu vai to valdību vadītāji, tās priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs. Tās darbā piedalās Savienības ārlietu ministrs.3. Eiropadome sanāk reizi ceturksnī, un to sasauc tās priekšsēdētājs. Atkarībā no darba kārtības katrs Eiropadomes loceklis var pieņemt lēmumu par kāda ministra dalību, un Komisijas priekšsēdētājs - par Komisijas locekļa dalību. Vajadzības gadījumā priekšsēdētājs sasauc īpašu Eiropadomes sanāksmi.4. Ja vien Konstitūcijā nav paredzēts citādi, Eiropadome lēmumus pieņem, ievērojot konsensa principu.I-22. PANTSEiropadomes priekšsēdētājs1. Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu ievēlē priekšsēdētāju uz divarpus gadiem, ar iespēju pārvēlēt viņu uz vēl vienu termiņu. Kāda šķēršļa vai smaga pārkāpuma gadījumā saskaņā ar to pašu procedūru Eiropadome var anulēt viņa pilnvaras.2. Eiropadomes priekšsēdētājs:
28. a)vada to un virza Eiropadomes darbu,
29. b)nodrošina Eiropadomes darba sagatavošanu un nepārtrauktību sadarbībā ar Komisijas priekšsēdētāju un, pamatojoties uz Vispārējo lietu padomes darbu,
30. c)cenšas veicināt kohēziju un vienprātību Eiropadomē,
31. d)pēc katras Eiropadomes sanāksmes sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam.Eiropadomes priekšsēdētājs, ievērojot attiecīgo kompetenci, savā līmenī nodrošina Savienības ārējo pārstāvību jautājumos, kas attiecas uz tās kopējo ārpolitiku un drošības politiku, neskarot Savienības ārlietu ministra pilnvaras.3. Eiropadomes priekšsēdētājam nedrīkst īstenot valsts pilnvarojumu.I-23. PANTSMinistru padome1. Padome kopā ar Eiropas Parlamentu veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Tā pilda politikas veidošanas un koordinēšanas funkcijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Konstitūcijā.2. Padomē no katras dalībvalsts ir pa vienam pārstāvim ministra līmenī, kas pilnvarots uzņemties saistības attiecīgās dalībvalsts valdības vārdā un īstenot balsošanas tiesības.3. Ja vien Konstitūcijā nav paredzēts citādi, Padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.I-24. PANTSMinistru padomes sastāvs1. Padomei ir dažādi sastāvi.2. Vispārējo lietu padome nodrošina konsekvenci dažādu Padomes sastāvu darbā.Tā sagatavo Eiropadomes sanāksmes un nodrošina tām sekojošā darba kontroli, sadarbojoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju un Komisiju.3. Ārlietu padome izstrādā Savienības ārpolitisko darbību, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām stratēģiskām pamatnostādnēm, un nodrošina Savienības darbību konsekvenci.4. Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem eirolēmumu izveidot citu Padomes sastāvu sarakstu.5. Dalībvalstu valdību pastāvīgo pārstāvju komiteja atbild par Padomes darba sagatavošanu.6. Padomes sanāksmes ir atklātas, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu. Šajā nolūkā katra Padomes sanāksme ir sadalīta divās daļās, kas attiecīgi veltītas Savienības leģislatīvo aktu apspriešanai un neleģislatīviem jautājumiem.7. Padomes sastāvu prezidentūru, izņemot Ārlietu padomes prezidentūru, uzņemas dalībvalstu pārstāvji Padomē, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu, saskaņā ar noteikumiem, kas apstiprināti ar Eiropadomes pieņemtu eirolēmumu. Eiropadome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu.I-25. PANTSKvalificētā balsu vairākuma definīcija Eiropadomē un Padomē1. Kvalificēto balsu vairākumu definē kā vismaz 55 % Padomes locekļu, kuri ir vismaz piecpadsmit Padomes locekļi un kuri pārstāv dalībvalstis, kas aptver vismaz 65 % no Savienības iedzīvotājiem.Bloķējošo mazākumu ir jāveido vismaz četriem Padomes locekļiem, pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka ir panākts kvalificēts balsu vairākums.2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja Padome nelemj pēc Komisijas vai Savienības ārlietu ministra priekšlikuma, kvalificēto balsu vairākumu definē kā vismaz 72% no tiem Padomes locekļiem, kas pārstāv dalībvalstis, kuras aptver vismaz 65% no Savienības iedzīvotājiem.3. Šā panta 1. un 2. punkts attiecas uz Eiropadomi, kad tā pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu.4. Eiropadomē nebalso tās priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs.I-26. PANTSEiropas Komisija1. Komisija sekmē vispārējās Savienības intereses un šajā nolūkā uzņemas atbilstīgu iniciatīvu. Tā nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un iestāžu pieņemtos pasākumus saskaņā ar Konstitūciju. Tā pārzina Savienības likumu piemērošanu, ko kontrolē Eiropas Savienības Tiesa. Tā veic budžeta izpildi un vada programmas. Tā arī veic saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijas, kā to nosaka Konstitūcija. Tā nodrošina Savienības ārējo pārstāvību, izņemot kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomu un citus Konstitūcijā paredzētus gadījumus. Tā rosina Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi, lai panāktu iestāžu savstarpējas vienošanās.2. Ja vien Konstitūcijā nav noteikts citādi, Savienības leģislatīvos aktus var pieņemt, tikai pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Pārējos aktus pieņem, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ja tā paredzēts Konstitūcijā.3. Komisijas pilnvaru termiņš ir pieci gadi.4. Komisijas locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un saistību Eiropai, un no personām, kuru neatkarība nav apšaubāma.5. Pirmajā Komisijā, kuru ieceļ saskaņā ar Konstitūciju, ir viens pilsonis no katras dalībvalsts, ietverot attiecīgās Komisijas priekšsēdētāju un Savienības ārlietu ministru, kas ir viens no Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem.6. Pēc 5. punktā minētās Komisijas pilnvaru termiņa beigām Komisijā ir tāds locekļu skaits, kurš atbilst divām trešdaļām dalībvalstu skaita, ietverot tajā attiecīgās Komisijas priekšsēdētāju un Savienības ārlietu ministru, ja vien Eiropadome ar vienprātīgu lēmumu nenolemj šo skaitu mainīt.Komisijas locekļus izraugās no dalībvalstu pilsoņiem, pamatojoties uz dalībvalstu vienlīdzīgas rotācijas sistēmu. Šo sistēmu izveido ar Eiropadomes vienprātīgi pieņemtu eirolēmumu, un pamatojoties uz šādiem principiem:
32. a)nosakot secību un termiņus, uz kādiem dalībvalstu pilsoņus izraugās par Komisijas locekļiem, attieksme pret dalībvalstīm ir pilnīgi vienāda; tas nozīmē, ka amata pilnvaru termiņu kopējais skaits jebkurām divām dalībvalstīm nedrīkst atšķirties vairāk kā par vienu termiņu,
33. b)ievērojot
34. a)apakšpunktu, katras Komisijas sastāvu veido tā, lai atbilstīgi tiktu atspoguļots visu dalībvalstu demogrāfiskais un teritoriālais diapazons.7. Veicot savus pienākumus, Komisija ir pilnīgi neatkarīga. Neskarot I-28. panta 2. punktu, Komisijas locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas iestādes, vai struktūras norādījumus. Viņi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem vai uzdevumu veikšanu.8. Komisija kopumā ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā. Saskaņā ar III-340. pantu Eiropas Parlaments var pieņemt priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai. Ja šādu priekšlikumu pieņem, Komisijas locekļi atkāpjas kopumā, un Savienības ārlietu ministrs atkāpjas no amata Komisijā.I-27. PANTSEiropas Komisijas priekšsēdētājs1. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pēc atbilstīgas apspriešanās, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, piedāvā Eiropas Parlamentam kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam. Šo kandidātu Eiropas Parlaments ievēlē ar savu locekļu balsu vairākumu. Ja šis kandidāts nesaņem nepieciešamo vairākuma atbalstu, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, viena mēneša laikā iesaka jaunu kandidātu, kuru Eiropas Parlaments ievēlē, ievērojot tādu pašu procedūru.2. Padome, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto priekšsēdētāju, pieņem to pārējo personu sarakstu, kurus tā iesaka iecelt par Komisijas locekļiem. Tos izraugās, balstoties uz dalībvalstu ierosinājumiem, saskaņā ar I-26. panta 4. punktā un 6. punkta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.Priekšsēdētāja, Savienības ārlietu ministra un pārējo Komisijas locekļu kandidatūras kopumā ar balsojumu apstiprina Eiropas Parlaments. Eiropadome, balstoties uz šo apstiprinājumu un pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, ieceļ Komisiju.3. Komisijas priekšsēdētājs:
35. a)nosaka pamatnostādnes, pēc kādām Komisijai jāstrādā,
36. b)lemj par Komisijas iekšējo organizāciju, nodrošinot tās konsekventu, efektīvu un koleģiālu darbību,
37. c)no Komisijas locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāja vietniekus, izņemot Savienības ārlietu ministru.Komisijas loceklis atkāpjas no amata, ja to pieprasa priekšsēdētājs. Savienības ārlietu ministrs atkāpjas no amata saskaņā ar I-28. panta 1. punktā noteikto procedūru, ja to pieprasa priekšsēdētājs.I-28. PANTSSavienības ārlietu ministrs1. Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu ieceļ Savienības ārlietu ministru. Eiropadome var anulēt viņa pilnvaras saskaņā ar to pašu procedūru.2. Savienības ārlietu ministrs vada Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Izsakot priekšlikumus, ārlietu ministrs veicina šīs politikas attīstību, kas viņam saskaņā ar Padomes piešķirtajām pilnvarām ir jāīsteno. Tas pats attiecas uz kopējo drošības un aizsardzības politiku.3. Savienības ārlietu ministrs vada Ārlietu padomi.4. Savienības ārlietu ministrs ir viens no Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem. Viņš nodrošina Savienības ārējās darbības konsekvenci. Viņš Komisijā atbild par tās pārziņā esošo ārējo sakaru veidošanu un citu Savienības ārējo darbību aspektu koordināciju. Veicot šos pienākumus Komisijā un tikai attiecībā uz šiem pienākumiem, Savienības ārlietu ministram ir saistošas Komisijas procedūras tiktāl, cik tas atbilst 2. un 3. punktam.I-29. PANTSEiropas Savienības Tiesa1. Eiropas Savienības Tiesas sastāvā ir Tiesa, Vispārējā tiesa un specializētās tiesas. Tā nodrošina, ka tiek ievērots tiesiskums Konstitūcijas interpretēšanā un piemērošanā.Dalībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.2. Tiesas sastāvā ir pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. Tai palīdz ģenerāladvokāti.Vispārējās tiesas sastāvā ir vismaz pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts.Tiesas tiesnešus un ģenerāladvokātus un Vispārējās tiesas tiesnešus izvēlas no personām, par kuru neatkarību nav šaubu un kuri atbilst III-355. un III-356. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Savstarpēji vienojoties, viņus uz sešiem gadiem ieceļ dalībvalstu valdības. Tiesnešus un ģenerāladvokātus, kas atstāj amatu, var iecelt amatā atkārtoti.3. Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar III daļas noteikumiem:
38. a)lemj par prasībām, kuras iesniegusi kāda dalībvalsts, iestāde, fiziska vai juridiska persona,
39. b)pēc dalībvalstu tiesu pieprasījuma sniedz prejudiciālus nolēmumus par Savienības tiesību aktu interpretāciju vai iestāžu pieņemto aktu spēkā esamību,
40. c)lemj citās lietās, kas noteiktas Konstitūcijā.II NODAĻACITAS SAVIENĪBAS IESTĀDES UN PADOMDEVĒJAS STRUKTŪRASI-30. PANTSEiropas Centrālā banka1. Eiropas Centrālā banka kopā ar valstu centrālajām bankām veido Eiropas Centrālo banku sistēmu. Eiropas Centrālā banka kopā ar to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru naudas vienība ir euro un kas veido Eurosistēmu, īsteno Savienības monetāro politiku.2. Eiropas Centrālo banku sistēmu reglamentē Eiropas Centrālās bankas lēmējinstances. Eiropas Centrālo banku sistēmas galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. Neskarot šo mērķi, tā atbalsta vispārējo ekonomikas politiku Savienībā, lai palīdzētu sekmēt Savienības mērķu sasniegšanu. Tā veic citus centrālās bankas uzdevumus saskaņā ar III daļas noteikumiem un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem.3. Eiropas Centrālā banka ir iestāde. Tā ir tiesību subjekts. Vienīgi tā ir tiesīga atļaut euro emisiju. Tā ir neatkarīga, gan īstenojot savas pilnvaras, gan pārzinot finanses. Savienības iestādes, struktūras, kā arī dalībvalstu valdības ievēro šo neatkarību.4. Eiropas Centrālā banka pieņem pasākumus, kuri ir nepieciešami, lai veiktu tās uzdevumus saskaņā ar III-185. līdz III-191. pantu un III-196. pantu un saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtos izklāstītajiem nosacījumiem. Saskaņā ar šiem pašiem pantiem tās dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, un to centrālās bankas patur savas pilnvaras monetāros jautājumos.5. Ar Eiropas Centrālo banku atbilstīgi tās kompetences jomām konsultējas par visiem ierosinātajiem Savienības aktiem un visiem reglamentējošiem ierosinājumiem valstu līmenī, un tā var sniegt atzinumu.6. Eiropas Centrālās bankas lēmējinstances, to sastāvs un darbības metodes ir izklāstītas III-382. un III-383. pantā, kā arī Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtos.I-31. PANTSRevīzijas palāta1. Revīzijas palāta ir iestāde. Tā veic revīziju Savienības līmenī.2. Tā pārbauda visu Savienības ieņēmumu un izdevumu pārskatus un nodrošina labu finanšu vadību.3. Tajā ir pa vienam pilsonim no katras dalībvalsts. Tās locekļi, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi Savienības vispārējās interesēs.I-32. PANTSSavienības padomdevējas iestādes1. Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai palīdz Reģionu komiteja un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kas veic padomdevēju funkcijas.2. Reģionu komitejas sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam.3. Ekonomikas un sociālo lietu komitejā ir pārstāvji no darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisku sabiedrību, jo īpaši sociāli ekonomiskajā, pilsoniskajā, profesionālajā un kultūras jomā.4. Reģionu komitejas un Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs.5. Noteikumi, kas reglamentē šo komiteju sastāvu, to locekļu iecelšanu amatā, to pilnvaras un darbības, ir izklāstīti no III-386. līdz III-392. pantam.Noteikumus, kas izklāstīti 2. un 3. punktā un kas reglamentē šo komiteju sastāvu, Padome regulāri pārskata, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās pārmaiņas Savienībā. Padome, pamatojoties uz Komisijas ierosinājumu, šajā nolūkā pieņem eirolēmumus.V SADAĻASAVIENĪBAS KOMPETENCES ĪSTENOŠANAI NODAĻAKOPĒJI NOTEIKUMII-33. PANTSSavienības tiesību akti1. Īstenojot Savienības pilnvaras, iestādes saskaņā ar III daļu kā juridiskus instrumentus izmanto eirolikumus, eiroietvarlikumus, eiroregulas, eirolēmumus, ieteikumus un atzinumus.Eirolikums ir vispārēji piemērojams leģislatīvs akts. Tas uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs.Eiroietvarlikums ir tiesību akts, kas tām dalībvalstīm, kurām tas adresēts, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt tā īstenošanas veidu un paņēmienus.Eiroregula ir vispārēji piemērojams neleģislatīvs akts leģislatīvo aktu un konkrētu Konstitūcijas noteikumu īstenošanai. Tā var būt vai nu saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs, vai arī uzlikt saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu visām dalībvalstīm, kurām tā adresēta, tomēr ļaujot valstu iestādēm izvēlēties šā rezultāta sasniegšanas veidu un paņēmienus.Eirolēmums ir neleģislatīvs akts, kas ir pilnībā saistošs. Eirolēmums, kurā ir precīzi norādīti tie, kuriem tas adresēts, ir saistošs tikai šiem adresātiem.Ieteikumi un atzinumi neuzliek saistības.2. Izskatot leģislatīvo aktu projektus, Eiropas Parlaments un Padome atturas pieņemt aktus, kuri attiecīgajā jomā nav paredzēti ar atbilstīgu likumdošanas procedūru.I-34. PANTSLeģislatīvie akti1. Eirolikumus un eiroietvarlikumus pieņem, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, kopīgi ar Eiropas Parlamentu un Padomi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas noteikta III-396. pantā. Ja abas iestādes nespēj vienoties, tos nepieņem.2. Gadījumos, kas īpaši paredzēti Konstitūcijā, Eiropas Parlaments ar Padomes līdzdalību vai Padome ar Eiropas Parlamenta līdzdalību pieņem eirolikumus un eiroietvarlikumus saskaņā ar īpašām likumdošanas procedūrām.3. Gadījumos, kas īpaši noteikti Konstitūcijā, eirolikumus un eiroietvarlikumus var pieņemt pēc dalībvalstu grupas vai Eiropas Parlamenta iniciatīvas, pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma vai pēc Tiesas vai Eiropas Investīciju bankas pieprasījuma.I-35. PANTSNeleģislatīvi akti1. Eiropadome pieņem eirolēmumus gadījumos, kas paredzēti Konstitūcijā.2. Padome un Komisija atsevišķos gadījumos, kas paredzēti I-36. un I-37. pantā, un Eiropas Centrālā banka īpašos gadījumos, kas paredzēti Konstitūcijā, pieņem eiroregulas un eirolēmumus.3. Padome pieņem ieteikumus. Tā pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma tajos gadījumos, kuros ar Konstitūciju paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma. Tā pieņem vienprātīgus lēmums tajās jomās, kurās ir nepieciešams vienprātīgs lēmums kāda Savienības akta pieņemšanai. Komisija un - gadījumos, kas paredzēti Konstitūcijā,- arī Eiropas Centrālā banka pieņem ieteikumus.I-36. PANTSDeleģētās eiroregulas1. Ar eirolikumiem un eiroietvarlikumiem Komisijai var dot pilnvaras pieņemt deleģētas eiroregulas, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus eirolikumu vai eiroietvarlikumu elementus.Pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums tiek konkrēti noteikti eirolikumos un eiroietvarlikumos. Uz būtiskiem elementiem kādā jomā attiecas eirolikumi vai eiroietvarlikumi, un tādējādi uz tiem nedrīkst attiekties pilnvaru deleģēšana.2. Eirolikumos un eiroietvarlikumos paredz nosacījumus, ar kādiem notiek deleģēšana; šie nosacījumi var būt šādi:
41. a)Eiropas Parlaments vai Padome var nolemt atsaukt deleģēšanu,
42. b)deleģētā eiroregula var stāties spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments vai Padome eirolikumā vai eiroietvarlikumā noteiktajā termiņā nav izteikusi iebildumus.Piemērojot
43. a)un
44. b)apakšpunktu, Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar savu locekļu balsu vairākumu, bet Padome - ar kvalificētu balsu vairākumu.I-37. PANTSĪstenošanas akti1. Dalībvalstis pieņem visus tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai īstenotu juridiski saistošos Savienības aktus.2. Ja ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai, šie akti piešķir Komisijai vai, īpašos, attiecīgi pamatotos gadījumos un I-40. pantā paredzētajos gadījumos, Padomei īstenošanas pilnvaras.3. Piemērojot 2. punktu, eirolikumos iepriekš ir noteiktas normas un vispārīgi principi par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu.4. Savienības līmeņa īstenošanas akti ir īstenošanas eiroregulas un īstenošanas eirolēmumi.I-38. PANTSSavienības juridisko aktu kopīgie principi1. Ja Konstitūcijā nav noteikts, kāda veida akti ir jāpieņem, iestādes pašas to nolemj atkarībā no katra attiecīgā gadījuma, atbilstīgi piemērojamām procedūrām un ievērojot I-11. pantā noteikto proporcionalitātes principu.2. Tiesību aktos ir sniegts to pieņemšanas pamatojums, kā arī norādīti visi priekšlikumi, ieteikumi, iniciatīvas, lūgumi vai atzinumi, kas paredzēti Konstitūcijā.I-39. PANTSPublicēšana un stāšanās spēkā1. Eirolikumus un eiroietvarlikumus, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paraksta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs.Pārējos gadījumos tos paraksta tās iestādes priekšsēdētājs, kura tos pieņem.Eirolikumus un eiroietvarlikumus publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", un tie stājas spēkā publikācijā norādītajā dienā vai, ja šādas noteiktas dienas nav, divdesmitajā dienā pēc publicēšanas.2. Eiroregulas un tos eirolēmumus, kuros nav precizēti adresāti, paraksta tās iestādes priekšsēdētājs, kura šos aktus pieņem.Ja eiroregulās un eirolēmumos nav precizēti adresāti, tos publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", un tie stājas spēkā publikācijā norādītajā dienā vai, ja šādas noteiktas dienas nav, divdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.3. Eirolēmumus, izņemot tos, kas minēti 2. punktā, paziņo visiem, kam tie adresēti, un tie stājas spēkā pēc šāda paziņojuma.II NODAĻAĪPAŠI NOTEIKUMII-40. PANTSĪpaši noteikumi attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku1. Eiropas Savienība īsteno kopējo ārpolitiku un drošības politiku, pamatojoties uz savstarpēju politisku solidaritāti dalībvalstu starpā, vispārēju interešu noteikšanu un arvien lielāku dalībvalstu darbības konverģenci.2. Eiropas Padome nosaka Savienības stratēģiskās intereses un kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus. Padome izstrādā šo politiku saskaņā ar stratēģiskajām pamatnostādnēm, ko noteikusi Eiropadome, un saskaņā ar Konstitūcijas III daļu.3. Eiropadome un Padome pieņem vajadzīgos eirolēmumus.4. Kopējo ārpolitiku un drošības politiku īsteno Savienības ārlietu ministrs un dalībvalstis, izmantojot valstu un Savienības līdzekļus.5. Dalībvalstis Eiropadomē un Padomē savstarpēji apspriežas par vispārsvarīgiem ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem, lai formulētu kopēju attieksmi. Pirms uzsākt kādu darbību starptautiskā mērogā vai uzņemties kādas saistības, kuras varētu ietekmēt Savienības intereses, katra dalībvalsts apspriežas ar pārējām Eiropadomē vai Padomē. Dalībvalstis, saskaņojot savas darbības, nodrošina to, ka Savienība spēj aizstāvēt savas intereses un vērtības starptautiskā mērogā. Dalībvalstis ir savstarpēji solidāras.6. Eirolēmumus saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku Eiropadome un Padome pieņem vienprātīgi, izņemot gadījumus, kas minēti III daļā. Eiropadome un Padome pieņem lēmumu, pamatojoties uz dalībvalsts ierosinājumu, uz Savienības ārlietu ministra priekšlikumu vai priekšlikumu, ko šis ministrs izteicis ar Komisijas atbalstu. Tas neattiecas uz eirolikumiem un eiroietvarlikumiem.7. Eiropadome var vienprātīgi pieņemt eirolēmumu, kas nosaka, ka Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu gadījumos, kas nav minēti III daļā.8. Ar Eiropas Parlamentu regulāri apspriežas par kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli. To pastāvīgi informē par šīs politikas attīstību.I-41. PANTSĪpaši noteikumi attiecībā uz kopējo drošības un aizsardzības politiku1. Kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa. Tā nodrošina Savienības darbības spēju, izmantojot civilos un militāros līdzekļus. Savienība var tos izmantot miera uzturēšanas uzdevumos ārpus Savienības, konfliktu novēršanā un starptautiskās drošības stiprināšanā saskaņā ar principiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos. Šos pienākumus veic, izmantojot dalībvalstu piedāvātās iespējas.2. Kopējā drošības un aizsardzības politika ietver pakāpenisku Savienības kopējās aizsardzības politikas izstrādi. Šajā procesā tiks nodibināta kopēja aizsardzība, kad Eiropadome ar vienprātīgu balsojumu to nolems. Tādā gadījumā tā iesaka dalībvalstīm pieņemt šādu lēmumu saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.Savienības politika saskaņā ar šo pantu neskar atsevišķu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašo būtību; tā respektē to dalībvalstu pienākumus, kuras uzskata, ka to kopīgā aizsardzība ir īstenojama Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā saskaņā ar Ziemeļatlantijas Līgumu un ir saderīga ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, kas noteikta šajā struktūrā.3. Dalībvalstis nodrošina, lai Savienībai būtu pieejami civilie un militārie spēki kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanai, lai veicinātu Padomes noteikto mērķu sasniegšanu. Tās dalībvalstis, kuras kopā veido daudznacionālos spēkus, var nodrošināt šo spēku izmantošanu arī kopējai drošības politikai un aizsardzības politikai.Dalībvalstis apņemas pakāpeniski uzlabot savas militārās spējas. Jāizveido Eiropas Aizsardzības spēju attīstības, zinātniskās izpētes, sagādes un bruņojuma aģentūra (Eiropas Aizsardzības aģentūra), lai noteiktu operatīvās vajadzības, veicinātu pasākumus to īstenošanai, veicinātu aizsardzības nozares rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai nepieciešamo pasākumu noteikšanu un, vajadzības gadījumā, to īstenošanu, piedalītos Eiropas spēju un bruņojuma politikas noteikšanā un palīdzētu Padomei novērtēt militāro spēju uzlabošanos.4. Eirolēmumus saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu, tostarp tos, kuri ir šajā pantā minēto uzdevumu pamatā, pieņem Padome ar vienprātīgu balsojumu pēc Savienības ārlietu ministra priekšlikuma vai dalībvalsts iniciatīvas. Savienības ārlietu ministrs, vajadzības gadījumā - kopā ar Komisiju, var ierosināt izmantot gan valstu resursus, gan Savienības instrumentus.5. Padome var uzticēt kāda Savienības uzdevuma izpildi dalībvalstu grupai, lai aizsargātu Savienības vērtības un kalpotu tās interesēm. Šāda uzdevuma izpildi reglamentē III-310. pants.6. Tās dalībvalstis, kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem un kuras šajā jomā ir uzņēmušās vairāk saistību cita pret citu sarežģītāko uzdevumu izpildīšanai, nodibina pastāvīgu strukturētu sadarbību Savienībā. Šādu sadarbību reglamentē III-312. pants. Tā neietekmē III-309. panta noteikumus.7. Gadījumos, kad kāda dalībvalsts kļūst par bruņotas agresijas upuri savā teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums sniegt tai atbalstu un palīdzību ar visiem to rīcībā esošajiem līdzekļiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 51. pantu. Ar šo pantu neskar dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes.Saistības un sadarbība šajā jomā atbilst saistībām, kuras uzņemas pret Ziemeļatlantijas Līguma organizāciju, kas tām valstīm, kuras ir tās locekles, paliek to kolektīvās aizsardzības pamatā un forums šīs aizsardzības īstenošanai.8. Ar Eiropas Parlamentu regulāri apspriežas par kopējās drošības un aizsardzības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli. To pastāvīgi informē par šīs politikas attīstību.I-42. PANTSĪpaši noteikumi attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu1. Savienība veido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu:
45. a)pieņemot eirolikumus un eiroietvarlikumus, kas vajadzības gadījumā paredzēti, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos aktus jomās, kas minētas III daļā,
46. b)veicinot savstarpējo uzticēšanos dalībvalstu kompetento iestāžu starpā, jo īpaši, pamatojoties uz tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu,
47. c)ar operatīvu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp policiju, muitu un citām iestādēm, kas specializējas noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā.2. Dalībvalstu parlamenti, veidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, var piedalīties novērtēšanas procesos, kas paredzēti III-260. pantā. Tie iesaistās Eiropola politiskajā kontrolē un Eurojust darbību novērtēšanā saskaņā ar III-276. un III-273. pantu.3. Dalībvalstīm ir iniciatīvas tiesības attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās saskaņā ar III-264. pantu.I-43. PANTSSolidaritātes klauzula1. Savienība un tās dalībvalstis darbojas kopīgi un, ievērojot solidaritāti, ja dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma vai arī dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas upuris. Savienība mobilizē tās rīcībā esošos līdzekļus, tostarp dalībvalstu piedāvātos militāros resursus, lai:
48. a)- nepieļautu terorisma draudus dalībvalstu teritorijās,- aizsargātu demokrātiskās iestādes un civiliedzīvotājus no jebkādiem teroristu uzbrukumiem,- palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā teroristu uzbrukuma gadījumā pēc tās politisko iestāžu lūguma,
49. b)palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas gadījumā pēc tās politisko iestāžu lūguma.2. Sīki izstrādāta kārtība šā panta īstenošanai ir paredzēta III-329. pantā.III NODAĻAPASTIPRINĀTA SADARBĪBAI-44. PANTSPastiprināta sadarbība1. Dalībvalstis, kuras savā starpā vēlas izveidot pastiprinātu sadarbību jomās, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē, var izmantot Savienības iestādes un īstenot šīs kompetences, piemērojot attiecīgos Konstitūcijas noteikumus, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas šajā pantā un no III-416. līdz III-423. pantam.Pastiprinātas sadarbības mērķis ir veicināt Savienības mērķu sasniegšanu, aizsargāt tās intereses un pastiprināt integrācijas procesu. Visas dalībvalstis var iesaistīties šādā sadarbībā jebkurā laikā saskaņā ar III-418. pantu.2. Padome kā galējo līdzekli pieņem eirolēmumu, ar ko dod atļauju sākt pastiprinātu sadarbību, ja konstatēts, ka Savienība kopumā nevar pieņemamā termiņā sasniegt šādas sadarbības mērķus, un ar noteikumu, ka tajā piedalās vismaz viena trešā daļa dalībvalstu. Padome pieņem lēmumus saskaņā ar III-419. pantā paredzēto procedūru.3. Visi Padomes locekļi var piedalīties Padomes apspriedēs, bet balsošanā piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuras ir iesaistītas pastiprinātā sadarbībā.Vienprātība ir panākta tad, ja šādi balsojuši tikai iesaistīto dalībvalstu pārstāvji.Kvalificēts balsu vairākums ir vismaz 55% to Padomes locekļu balsu, kuri pārstāv iesaistītās dalībvalstis un aptver vismaz 65% šo dalībvalstu iedzīvotāju.Bloķējošais mazākums ietver vismaz minimālu to Padomes locekļu skaitu, kuri pārstāv vairāk nekā 35% iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju, papildus balsojot vienam loceklim; pretējā gadījumā uzskata, ka panākts kvalificēts balsu vairākums.Atkāpjoties no šā punkta trešās un ceturtās daļas, gadījumos, kad Padome nelemj pēc Komisijas vai Savienības ārlietu ministra priekšlikuma, nepieciešamais kvalificēts balsu vairākums ir vismaz 72% to Padomes locekļu balsu, kuri pārstāv iesaistītās dalībvalstis un aptver vismaz 65% šo dalībvalstu iedzīvotāju.4. Pastiprinātas sadarbības procesā pieņemtie akti ir saistoši tikai iesaistītajām dalībvalstīm. Tos neuzskata par acquis, kas ir jāpieņem valstīm, kuras pretendē uz pievienošanos Savienībai.VI SADAĻASAVIENĪBAS DEMOKRĀTISKĀS DARBĪBAS PRINCIPII-45. PANTSDemokrātiskas vienlīdzības principsVisās darbībās Savienība ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās.I-46. PANTSPārstāvības demokrātijas princips1. Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija.2. Pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā.Dalībvalstis Eiropadomē pārstāv valstu vai valdību vadītāji, bet Padomē - to valdības, kas savukārt par savu darbību saskaņā ar demokrātijas principiem atbild vai nu savu valstu parlamentiem, vai saviem pilsoņiem.3. Katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem.4. Politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu.I-47. PANTSLīdzdalības demokrātijas princips1. Iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem.2. Iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.3. Komisija veic plašas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību un pārredzamību.4. Pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var ierosināt aicināt Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt jebkādu atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Konstitūcijas īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts. Eirolikumā paredz noteikumus procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami šādai pilsoņu iniciatīvai, tostarp nosaka minimālo dalībvalstu skaitu, kas tiem jāpārstāv.I-48. PANTSSociālie partneri un autonoms sociālais dialogsSavienība atzīst un savā līmenī veicina sociālo partneru lomu, ņemot vērā valstu sistēmu dažādību; tā veicina dialogu sociālo partneru starpā, ievērojot viņu autonomiju.Trīspusēja Sociālo lietu augstākā līmeņa sanāksme par ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību veicina sociālo dialogu.I-49. PANTSEiropas ombudsEiropas Parlamenta ievēlēts Eiropas ombuds saņem un izmeklē sūdzības par trūkumiem Savienības iestāžu un struktūru administratīvajā darbībā un sniedz par to ziņojumus saskaņā ar Konstitūcijā paredzētajiem nosacījumiem. Pildot pienākumus, Eiropas ombuds ir pilnīgi neatkarīgs.I-50. PANTSSavienības iestāžu un struktūru darbības pārredzamība1. Lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskas sabiedrības līdzdalību, Savienības iestādes un struktūras darbojas iespējami atklāti.2. Eiropas Parlamenta sēdes ir atklātas, tāpat kā Padome sēdes, izskatot likumdošanas priekšlikumus un balsojot par tiem.3. Jebkuram Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura dzīvo vai kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, saskaņā ar III daļā paredzētajiem nosacījumiem ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem neatkarīgi no to veida.Eirolikumā nosaka vispārējus principus un ierobežojumus, kuri, pamatojoties uz valsts vai privātām interesēm, nosaka tiesības piekļūt šādiem dokumentiem.4. Katra iestāde vai struktūra saskaņā ar 3. punktā minēto eirolikumu pati savā reglamentā nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz pieeju tās dokumentiem.I-51. PANTSPersonas datu aizsardzība1. Ikvienam ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.2. Eirolikumos vai eiroietvarlikumos ir paredzēti noteikumi par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz Savienības iestāžu un struktūru veikto personas datu apstrādi, kā arī personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis saistībā ar Savienības tiesību aktu darbības jomu, un noteikumi par šādu datu brīvu apriti. Šo noteikumu izpildi kontrolē neatkarīgas iestādes.I-52. PANTSBaznīcu un nekonfesionālo organizāciju statuss1. Savienība respektē un neskar baznīcu un reliģisko organizāciju vai apvienību statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.2. Savienība tāpat ievēro filozofisko un nekonfesionālo organizāciju statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.3. Atzīstot to identitāti un īpašo ieguldījumu, Savienība uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar šīm baznīcām un organizācijām.VII SADAĻASAVIENĪBAS FINANSESI-53. PANTSBudžeta un finanšu principi1. Visas Savienības ieņēmumu un izdevumu pozīcijas iekļauj tāmēs, kuras sagatavo katram finanšu gadam, un atspoguļo Savienības budžetā saskaņā ar III daļu.2. Budžeta ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem.3. Budžetā atspoguļotos izdevumus apstiprina ikgadējam budžeta īstenošanas laikposmam saskaņā ar III-412. pantā minētajiem eirolikumiem.4. Lai īstenotu budžetā atspoguļotos izdevumus, nepieciešams iepriekš pieņemt juridiski saistošu Savienības tiesību aktu, kas noteiktu juridisko pamatu tās darbībai un attiecīgo izdevumu īstenošanai saskaņā ar III-412. pantā minētajiem eirolikumiem, izņemot gadījumus, kas paredzēti minētajos likumos.5. Lai uzturētu budžeta disciplīnu, Savienība nepieņem nevienu aktu, kas varētu būtiski ietekmēt budžetu, ja vien netiek pamatots, ka šajos aktos minētos izdevumus ir iespējams finansēt, nepārsniedzot Savienības pašas resursus un saskaņā ar I-55. pantā minēto daudzgadu finanšu shēmu.6. Budžetu īsteno saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu. Dalībvalstis sadarbojas ar Savienību, lai nodrošinātu, ka budžetā iekļautās apropriācijas izmanto saskaņā ar šo principu.7. Savienība un dalībvalstis saskaņā ar III-415. pantu novērš krāpšanu un jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.I-54. PANTSSavienības pašu resursi1. Savienība nodrošina līdzekļus, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku.2. Neskarot citus ieņēmumus, Savienības budžetu pilnībā finansē no pašu resursiem.3. Padomes izdotā eirolikumā paredz noteikumus attiecībā uz Savienības pašu resursu sistēmu; šajā kontekstā tā var noteikt jaunas pašu resursu kategorijas vai likvidēt esošu kategoriju. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Minētais likums nestājas spēkā, kamēr to nav ratificējušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.4. Padomes izdotā eirolikumā paredz Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus tiktāl, ciktāl tas ir noteikts eirolikumā, kas pieņemts uz šā panta 3. punkta pamata. Padome pieņem lēmumu pēc tam, kad saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.I-55. PANTSDaudzgadu finanšu shēma1. Daudzgadu finanšu shēma nodrošina, ka Savienības izdevumi tiek veikti godprātīgi un pašu resursu robežās. Tā nosaka saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai saskaņā ar III-402. pantu.2. Padomes izdotā eirolikumā nosaka daudzgadu finanšu shēmu. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta locekļu vairākuma piekrišanu.3. Savienības gada budžets atbilst daudzgadu finanšu shēmai.4. Eiropadome var pieņemt vienprātīgu eirolēmumu, ar ko Padomei atļauj pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pieņemot 2. punktā minēto Padomes eirolikumu.I-56. PANTSSavienības budžetsEirolikumā nosaka Savienības gada budžetu saskaņā ar III-404. pantu.VIII SADAĻASAVIENĪBA UN TĀS KAIMIŅVALSTISI-57. PANTSSavienība un tās kaimiņvalstis1. Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības.2. Piemērojot 1. punktu, Savienība var noslēgt īpašus nolīgumus ar attiecīgajām valstīm. Šajos nolīgumos var būt iekļautas savstarpējas tiesības un pienākumi, kā arī iespēja veikt kopīgas darbības. Par to īstenošanu regulāri apspriežas.IX SADAĻADALĪBA SAVIENĪBĀI-58. PANTSNosacījumi tiesībām uz dalību Savienībā un pievienošanās procedūra1. Savienība ir atvērta visām Eiropas valstīm, kuras respektē I-2. pantā minētās vērtības un ir apņēmušās kopā tās sekmēt.2. Jebkura Eiropas valsts, kas vēlas kļūt par Savienības locekli, vēršas Padomē ar pieteikumu. Par šo pieteikumu paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem. Padome pēc apspriešanās ar Komisiju, saņēmusi Eiropas Parlamenta locekļu vairākuma piekrišanu, pieņem vienprātīgu lēmumu. Uzņemšanas nosacījumus un procedūru nosaka dalībvalstu un attiecīgās kandidātvalsts līgums. Šo līgumu iesniedz ratifikācijai katrai līgumslēdzējai valstij saskaņā ar tās konstitucionālajiem noteikumiem.I-59. PANTSDažu tiesību pārtraukšana saistībā ar dalību Savienībā1. Pēc pamatota vienas trešdaļas dalībvalstu ierosinājuma, pēc pamatota Eiropas Parlamenta ierosinājuma vai pēc Komisijas priekšlikuma Padome var pieņemt eirolēmumu, kurā konstatē nepārprotamu iespējamību, ka attiecībā uz I-2. pantā noteiktajām vērtībām kāda dalībvalsts izdara nopietnu pārkāpumu. Padome pieņem lēmumu ar četru piektdaļu tās locekļu vairākumu, saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu.Pirms šādas konstatācijas Padome uzklausa attiecīgo dalībvalsti un, pieņemot lēmumu saskaņā ar to pašu procedūru, var nosūtīt attiecīgajai valstij ieteikumus.Padome pastāvīgi pārbauda, vai minētās konstatācijas pamatojums joprojām ir spēkā.2. Eiropadome pēc trešdaļas dalībvalstu iniciatīvas vai Komisijas priekšlikuma var pieņemt eirolēmumu, konstatējot, ka kāda dalībvalsts nopietni un pastāvīgi izdara pārkāpumus attiecībā uz I-2. pantā minētajām vērtībām, pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts tikusi uzaicināta iesniegt savus apsvērumus. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Eiropadome pieņem vienprātīgu lēmumu.3. Ja saskaņā ar 2. punktu konstatēti pārkāpumi, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt eirolēmumu attiecīgajai dalībvalstij uz laiku atņemt dažas tiesības, ko nosaka Konstitūcijas piemērošana konkrētajā dalībvalstī, tostarp to Padomes locekļu balsstiesības, kas pārstāv šo valsti. Padome ņem vērā iespējamās sekas, ko šāda tiesību atņemšana var radīt attiecībā uz fizisku un juridisku personu tiesībām un pienākumiem.Jebkurā gadījumā šai valstij jāturpina pildīt Konstitūcijas uzliktās saistības.4. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt eirolēmumu mainīt vai atcelt pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu, ja mainās apstākļi, kas likuši tos piemērot.5. Piemērojot šo pantu, Eiropadomes vai Padomes locekļi no attiecīgās dalībvalsts nepiedalās balsošanā, un attiecīgās dalībvalsts balsis neieskaita vajadzīgajā vienā trešdaļā vai četrās piektdaļās dalībvalstu balsu, kas minētas 1. un 2. punktā. Personiski klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz pieņemt 2. punktā minētos eirolēmumus.Pieņemot 3. un 4. punktā minētos eirolēmumus, kvalificēts balsu vairākums ir vismaz 72% to Padomes locekļu balsu, kuri pārstāv iesaistītās dalībvalstis un aptver vismaz 65% šo dalībvalstu iedzīvotāju.Ja lēmumu atņemt balsstiesības saskaņā ar 3. punktu Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Konstitūcijas noteikumiem, tad šis kvalificētais balsu vairākums ir tāds, kā to paredz šā punkta otrā daļa, bet ja Padome pieņem lēmumu pēc Komisijas vai pēc Savienības ārlietu ministra priekšlikuma, kvalificētais balsu vairākums ir vismaz 55% to Padomes locekļu balsu, kuri pārstāv iesaistītās dalībvalstis un aptver vismaz 65% šo dalībvalstu iedzīvotāju. Otrajā gadījumā bloķējošais mazākums ietver vismaz minimālo Padomes locekļu skaitu, kuri pārstāv vairāk nekā 35% iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju, papildus balsojot vienam loceklim; pretējā gadījumā uzskata, ka panākts kvalificēts balsu vairākums.6. Piemērojot šo pantu, Eiropas Parlaments pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, ko nodevis Eiropas Parlamenta locekļu vairākums.I-60. PANTSBrīvprātīga izstāšanās no Savienības1. Jebkura dalībvalsts var nolemt izstāties no Savienības saskaņā ar saviem konstitucionālajiem noteikumiem.2. Dalībvalsts, kura nolemj izstāties, par savu nodomu paziņo Eiropadomei. Ievērojot Eiropadomes paustās nostādnes, Savienība risina sarunas un noslēdz līgumu ar šo valsti, nosakot tās izstāšanās kārtību un ņemot vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību. Šo līgumu apspriež saskaņā ar III-325. panta 3. punktu; saņēmusi Eiropas Parlamenta atzinumu, ar kvalificētu balsu vairākumu to noslēdz Padome.3. Konstitūcija attiecīgai valstij vairs nav saistoša no dienas, kad stājas spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tāds nav noslēgts, divus gadus pēc 2. punktā minētā paziņojuma, ja vien Eiropadome, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt.4. Piemērojot 2. un 3. punktu, Eiropadomes vai Padomes loceklis no tās dalībvalsts, kura izstājas, nepiedalās nedz Ministru padomes vai Eiropadomes pārrunās, nedz eirolēmumu pieņemšanā attiecībā uz šo valsti.Kvalificēts balsu vairākums ir vismaz 72% to Padomes locekļu balsu, kuri pārstāv iesaistītās dalībvalstis un aptver vismaz 65% šo dalībvalstu iedzīvotāju.5. Ja valsts, kura ir izstājusies no Savienības, lūdz atkārtotu pievienošanos, uz tās lūgumu attiecas I-58. pantā minētā procedūra.II DAĻASAVIENĪBAS PAMATTIESĪBU HARTA PREAMBULAEiropas tautas, veidojot arvien ciešāku savstarpēju sadarbību, ir nolēmušas veidot mierpilnu nākotni, kuras pamatā ir kopējas vērtības.Apzinoties savu garīgo un tikumisko mantojumu, Savienība balstās uz nedalāmām, universālām vērtībām - cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti; tās pamatā ir demokrātijas un tiesiskuma principi. Vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.Savienība veicina šo kopējo vērtību saglabāšanu un attīstību, vienlaikus respektējot Eiropas tautu kultūru un tradīciju dažādību, kā arī dalībvalstu nacionālo identitāti un to valsts iestāžu organizāciju valsts, reģionālā un vietējā līmenī; tā tiecas veicināt līdzsvarotu un stabilu attīstību un nodrošina personu brīvu pārvietošanos, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību.Šajā nolūkā, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrībā, sociālo attīstību, kā arī zinātniskos un tehnoloģiskos sasniegumus, ir nepieciešams stiprināt pamattiesību aizsardzību, šo tiesību nozīmīgumu īpaši uzsverot Hartā.Šajā Hartā, ievērojot Savienības pilnvaras un uzdevumus, kā arī subsidiaritātes principu, no jauna ir apstiprinātas tiesības, kuru pamatā ir dalībvalstu konstitucionālās tradīcijas un starptautiskās saistības, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Savienības un Eiropas Padomes pieņemtās Sociālās hartas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra. Šajā sakarā Savienības un dalībvalstu tiesas interpretē Hartu, ievērojot paskaidrojumus, kas sagatavoti pēc šo Hartu izstrādājušā Konventa prezidija ierosinājuma un kurus ir papildinājis Eiropas Konventa prezidijs.Šo tiesību īstenošana ir saistīta ar atbildību un pienākumiem pret citām personām, visu sabiedrību un nākamajām paaudzēm.Tāpēc Savienība atzīst turpmāk tekstā izklāstītās tiesības, brīvības un principus.I SADAĻACIEŅAII-61. PANTSCilvēka cieņaCilvēka cieņa ir neaizskarama. Tā ir jārespektē un jāaizsargā.II-62. PANTSTiesības uz dzīvību1. Ikvienai personai ir tiesības uz dzīvību.2. Nevienam nedrīkst piespriest nāvessodu vai to izpildīt.II-63. PANTSTiesības uz personas neaizskaramību1. Ikvienai personai ir tiesības uz fiziskās un garīgās neaizskaramības ievērošanu.2. Medicīnas un bioloģijas jomā jo īpaši jāievēro:
50. a)attiecīgās personas apzināta un brīva piekrišana saskaņā ar likumā noteiktām procedūrām,
51. b)eigēniskās prakses aizliegums, jo īpaši, ja tās mērķis ir cilvēku selekcija,
52. c)aizliegums izmantot cilvēka ķermeni un tā daļas kā peļņas avotu,
53. d)cilvēku reproduktīvās klonēšanas aizliegums.II-64. PANTSSpīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegumsNevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem.II-65. PANTSVerdzības un piespiedu darba aizliegums1. Nevienu nedrīkst turēt verdzībā vai kalpībā.2. Nevienam nedrīkst likt veikt piespiedu darbu.3. Cilvēku tirdzniecība ir aizliegta.II SADAĻABRĪVĪBASII-66. PANTSTiesības uz brīvību un drošībuIkvienai personai ir tiesības uz brīvību un drošību.II-67. PANTSPrivātās un ģimenes dzīves neaizskaramībaIkvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību.II-68. PANTSPersonas datu aizsardzība1. Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.2. Šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu leģitīmu pamatojumu, kas paredzēts likumā. Ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.3. Atbilstību šiem noteikumiem kontrolē neatkarīga iestāde.II-69. PANTSTiesības stāties laulībā un tiesības izveidot ģimeniTiesības stāties laulībā un tiesības izveidot ģimeni tiek garantētas saskaņā ar valsts likumiem, kuri reglamentē šo tiesību izmantošanu.II-70. PANTSDomu, pārliecības un ticības brīvība1. Ikvienam ir tiesības uz domu, pārliecības un ticības brīvību. Šīs tiesības ietver brīvību mainīt ticību vai pārliecību un brīvību individuāli vai kolektīvi un publiski vai privāti paust ticību vai pārliecību lūgšanās, mācībās, ieražās un ceremonijās.2. Uz pārliecību balstītas atteikšanās tiesības atzīst saskaņā ar valstu likumiem, kas nosaka šo tiesību izmantošanu.II-71. PANTSVārda un informācijas brīvība1. Ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām.2. Tiek ievērota plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms.II-72. PANTSPulcēšanās un biedrošanās brīvība1. Ikvienai personai ir tiesības uz mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību visos līmeņos, jo īpaši politiskajā, arodbiedrību un civilajā jomā, kas nozīmē tiesības ikvienam veidot arodbiedrības un stāties tajās savu interešu aizstāvībai.2. Politiskas partijas Savienības līmenī veicina Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanu.II-73. PANTSHumanitāro un eksakto zinātņu brīvībaPētījumi humanitārajās un eksaktajās zinātnēs ir brīvi. Tiek respektēta akadēmiskā brīvība.II-74. PANTSTiesības uz izglītību1. Ikvienai personai ir tiesības uz izglītību, kā arī uz pieeju arodmācībām un tālākizglītībai.2. Šīs tiesības ietver iespēju saņemt bezmaksas obligāto izglītību.3. Brīvība dibināt mācību iestādes, ievērojot demokrātiskus principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu audzināšanu un izglītību saskaņā ar savu reliģisko, filozofisko un pedagoģisko pārliecību tiek ievērotas saskaņā ar valstu likumiem, kas attiecas uz šādas brīvības un tiesību izmantošanu.II-75. PANTSBrīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt1. Ikvienai personai ir tiesības strādāt un iesaistīties brīvi izraudzītā vai akceptētā profesijā.2. Katrs Savienības pilsonis var brīvi meklēt darbu, strādāt, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt dažādus pakalpojumus jebkurā dalībvalstī.3. Trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir atļauja strādāt dalībvalstu teritorijā, ir tiesības uz tādiem pašiem darba apstākļiem, kādi ir Savienības pilsoņiem.II-76. PANTSDarījumdarbības brīvībaDarījumdarbības brīvību atzīst saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi.II-77. PANTSTiesības uz īpašumu1. Ikvienai personai ir tiesības uz īpašumu, kas iegūts likumīgi, tiesības to lietot un atsavināt, kā arī tiesības attiecībā uz to dot rīkojumu savas nāves gadījumam. Nevienam nedrīkst atņemt īpašumu, ja vien tas nav jādara sabiedrības interesēs, kā arī gadījumos un apstākļos, kuri ir paredzēti likumā, ar noteikumu, ka par zaudējumiem laikus izmaksā taisnīgu kompensāciju. Īpašuma izmantošanu var reglamentēt ar likumu, ciktāl tas nepieciešams vispārējās interesēs.2. Intelektuālais īpašums tiek aizsargāts.II-78. PANTSPatvēruma tiesībasPatvēruma tiesības garantē, ievērojot noteikumus, kas ietverti 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvencijā par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokolā par bēgļu statusu, kā arī saskaņā ar Konstitūciju.II-79. PANTSAizsardzība pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā1. Kolektīva izraidīšana ir aizliegta.2. Nevienu nedrīkst pārvietot, izraidīt vai izdot kādai valstij, ja ir liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs.III SADAĻAVIENLĪDZĪBAII-80. PANTSVienlīdzība likuma priekšāVisas personas ir vienlīdzīgas likuma priekšā.II-81. PANTSDiskriminācijas aizliegums1. Aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās un sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, ticības vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību nacionālai minoritātei, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.2. Ievērojot Konstitūcijas piemērošanas jomu un neskarot tajā paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ.II-82. PANTSKultūru, reliģiju un valodu daudzveidībaSavienība respektē kultūru, reliģiju un valodu daudzveidību.II-83. PANTSVīriešu un sieviešu līdztiesībaVīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā.Līdztiesības princips neliedz saglabāt vai noteikt pasākumus, kuri paredz īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētam dzimumam.II-84. PANTSBērnu tiesības1. Bērniem ir tiesības uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un gādību. Viņi drīkst brīvi paust savu viedokli. Šis viedoklis atbilstīgi bērnu vecumam un briedumam jāņem vērā jautājumos, kas skar bērnu intereses.2. Visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses.3. Katram bērnam ir tiesības regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešus sakarus ar abiem vecākiem, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā viņa interesēm.II-85. PANTSVecāka gadagājuma cilvēku tiesībasSavienība atzīst un ievēro vecāka gadagājuma cilvēku tiesības dzīvot cienīgu un neatkarīgu dzīvi un piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē.II-86. PANTSInvalīdu integrācijaSavienība atzīst un ievēro invalīdu tiesības izmantot pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un dalību sabiedrības dzīvē.IV SADAĻASOLIDARITĀTEII-87. PANTSDarba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumāDarba ņēmējiem vai to pārstāvjiem attiecīgajos līmeņos ir jābūt garantētai laikus sniegtai informācijai un konsultācijām gadījumos un apstākļos, kuri ir paredzēti Savienības tiesību aktos, kā arī valstu tiesību aktos un praksē.II-88. PANTSTiesības uz kolektīvām sarunām un rīcībuDarba ņēmējiem un darba devējiem vai attiecīgām to organizācijām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi ir tiesības iesaistīties sarunās un slēgt koplīgumus attiecīgajos līmeņos, kā arī interešu konflikta gadījumā kolektīvi rīkoties, tostarp streikot, lai aizstāvētu savas intereses.II-89. PANTSTiesības izmantot darbā iekārtošanas pakalpojumusIkvienai personai ir tiesības izmantot bezmaksas darbā iekārtošanas pakalpojumus.II-90. PANTSAizstāvība nepamatotas atlaišanas gadījumāIkvienam darba ņēmējam nepamatotas atlaišanas gadījumā ir tiesības uz aizstāvību, ievērojot Savienības tiesību aktus, kā arī valstu tiesību aktus un praksi.II-91. PANTSGodīgi un taisnīgi darba apstākļi1. Ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem.2. Ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz maksimālā darba ilguma ierobežošanu, uz ikdienas un iknedēļas atpūtu, kā arī uz vienu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.II-92. PANTSBērnu darba aizliegšana un strādājošu jauniešu aizsardzībaBērnu nodarbināšana ir aizliegta. Minimālais darbā pieņemšanas vecums nedrīkst būt mazāks par to vecumu, kādā beidzas obligātās izglītības apguve, neskarot noteikumus, kas ir labvēlīgāki jauniešiem, un neskarot atsevišķus izņēmumus.Darbā pieņemtiem jauniešiem jābūt viņu vecumam piemērotiem darba apstākļiem, viņiem ir jābūt aizsargātiem pret ekonomisku ekspluatāciju vai jebkuru darbu, kas var kaitēt viņu drošībai, veselībai, fiziskajai, garīgajai, tikumiskajai vai sociālajai attīstībai vai var kavēt viņu izglītību.II-93. PANTSĢimenes dzīve un darbs1. Ģimenei tiek nodrošināta juridiska, ekonomiska un sociāla aizsardzība.2. Lai būtu iespējams apvienot ģimenes dzīvi un darbu, ikvienam ir tiesības uz aizsardzību pret atlaišanu no darba sakarā ar maternitāti, kā arī tiesības uz apmaksātu maternitātes atvaļinājumu un uz bērna kopšanas atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas vai bērna adoptēšanas.II-94. PANTSSociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība1. Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un sociāliem pakalpojumiem, kuri saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi nodrošina aizsardzību tādos gadījumos kā maternitāte, slimība, nelaimes gadījums darba vietā, atrašanās apgādībā vai vecums, kā arī darba zaudējums.2. Ikvienai personai, kura likumīgi dzīvo un pārvietojas Eiropas Savienības teritorijā, ir tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un uz sociālajiem atvieglojumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi.3. Apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību, Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu.II-95. PANTSVeselības aprūpeIkvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti valstu tiesību aktos un praksē. Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, tiek nodrošināts augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.II-96. PANTSPieeja pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmiSavienība saskaņā ar Konstitūciju atzīst un ievēro valstu tiesību aktos un praksē noteikto pieeju pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, lai veicinātu Savienības sociālo un teritoriālo kohēziju.II-97. PANTSVides aizsardzībaAugstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātei jābūt integrētai Savienības politikā un jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.II-98. PANTSPatērētāju tiesību aizsardzībaSavienības politika nodrošina augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.V SADAĻAPILSOŅU TIESĪBASII-99. PANTSBalsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās1. Ikvienam Savienības pilsonim ir balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās dalībvalstī, kurā viņš dzīvo, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem.2. Eiropas Parlamenta locekļus ievēlē vispārējās tiešās vēlēšanās brīvā un aizklātā balsojumā.II-100. PANTSBalsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanāsIkvienam Savienības pilsonim ir balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās dalībvalstī, kurā viņš dzīvo, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem.II-101. PANTSTiesības uz labu pārvaldību1. Ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās.2. Šīs tiesības jo īpaši ietver:
54. a)ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt,
55. b)ikvienas personas tiesības piekļūt materiāliem, kas uz to attiecas, ievērojot konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma likumīgas aizsardzības apsvērumus,
56. c)pārvaldes pienākumu pamatot savus lēmumus.3. Ikvienai personai ir tiesības panākt, lai Savienība atlīdzinātu zaudējumus, kurus ir radījušas tās iestādes vai darbinieki savu dienesta pienākumu izpildē, saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmām kopīgiem vispārējiem tiesību principiem.4. Ikviena persona drīkst rakstīt Savienības iestādēm, izmantojot kādu no Konstitūcijas valodām, un atbildei ir jābūt tajā pašā valodā.II-102. PANTSTiesības piekļūt dokumentiemIkvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem neatkarīgi no to veida.II-103. PANTSEiropas ombudsIkvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa.II-104. PANTSTiesības iesniegt lūgumrakstuIkvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam.II-105. PANTSPārvietošanās un uzturēšanās brīvība1. Ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un apmesties uz dzīvi dalībvalstu teritorijā.2. Pārvietošanās un uzturēšanās saskaņā ar Konstitūciju var piešķirt trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi dzīvo kādas dalībvalsts teritorijā.II-106. PANTSDiplomātiskā un konsulārā aizsardzībaIkvienam Savienības pilsonim trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvniecības tai dalībvalstij, kuras pilsonis viņš ir, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem.VI SADAĻATIESISKUMSII-107. PANTSTiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesuIkvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.Ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, ar likumu noteiktā tiesā. Ikvienai personai ir iespējas saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību.Juridiskā palīdzība tiek sniegta tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu.II-108. PANTSNevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību1. Ikvienu apsūdzēto uzskata par nevainīgu, kamēr vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu.2. Ikvienam apsūdzētajam tiek garantētas tiesības uz aizstāvību.II-109. PANTSNoziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi1. Nevienu nevar atzīt par vainīgu nodarījumā, kas ir darbība vai bezdarbība un ko tā izdarīšanas brīdī saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām vai starptautiskajām tiesībām neuzskata par noziedzīgu nodarījumu. Tāpat nevar piemērot bargāku sodu par to, kas bijis spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī. Ja pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas likumā ir paredzēts vieglāks sods, piemēro šo sodu.2. Šis pants neliedz tiesāt un sodīt jebkuru personu par jebkuru darbību vai bezdarbību, kura tās izdarīšanas brīdī tikusi uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar valstu kopienas atzītiem vispārējiem principiem.3. Sodu smagums nedrīkst būt nesamērīgs ar noziedzīgā nodarījuma smagumu.II-110. PANTSTiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumuNevienu nedrīkst atkārtoti tiesāt vai sodīt krimināllietā par nodarījumu, par kuru viņš saskaņā ar likumu Savienībā jau ticis attaisnots vai notiesāts ar galīgu spriedumu.VII SADAĻAVISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ HARTAS INTERPRETĒŠANU UN PIEMĒROŠANUII-111. PANTSPiemērošanas joma1. Šīs Hartas noteikumi attiecas uz Savienības iestādēm un struktūrām, ievērojot subsidiaritātes principu, un uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus. Tādēļ tās ievēro tiesības un principus, kā arī veicina to piemērošanu saskaņā ar savām atbilstīgajām pilnvarām un ievērojot Savienības kompetenci, kas tai piešķirta Konstitūcijas pārējās daļās.2. Šī Harta neattiecina Savienības tiesību piemērošanu uz jomām, kuras nav Savienības kompetencē, tāpat tā arī nerada jaunu Savienības kompetenci vai uzdevumus un nemaina Konstitūcijas pārējās daļās noteikto kompetenci un uzdevumus.II-112. PANTSTiesību un principu piemērošana un interpretēšana1. Visiem šajā Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem ar likumu, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu tiesības un brīvības.2. Šajā Hartā atzītās tiesības, kuras ir paredzētas Konstitūcijas pārējās daļās, izmanto saskaņā ar noteiktajiem nosacījumiem un ierobežojumiem.3. Ciktāl Hartā ir ietvertas tiesības, kuras atbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētajām tiesībām, šo tiesību nozīme un apjoms ir tāds pats kā minētajā Konvencijā noteiktajām tiesībām. Šis noteikums neliedz Savienības tiesībās paredzēt plašāku aizsardzību.4. Ciktāl šajā Hartā ir atzītas pamattiesības, kuru pamatā ir dalībvalstu kopējas konstitucionālās tradīcijas, šīs tiesības interpretē saskaņā ar minētajām tradīcijām.5. Šīs Hartas noteikumus, kas ietver principus, var ieviest ar likumdevējas varas un izpildvaras aktiem, kurus pieņem Savienības iestādes un struktūras, un ar dalībvalstu aktiem, kad tās, izmantojot attiecīgās pilnvaras, īsteno Savienības tiesību aktus. Hartas noteikumi ir piemērojami tiesā tikai šādu aktu interpretācijā un pieņemot lēmumu par to likumību.6. Pilnībā ņem vērā valstu tiesību aktus un praksi, kā noteikts šajā Hartā.7. Savienības un dalībvalstu tiesas pienācīgi ievēro skaidrojumus, kas izstrādāti, lai sniegtu norādes Pamattiesību hartas interpretācijai.II-113. PANTSAizsardzības līmenisNekas no šajā Hartā noteiktā nav interpretējams kā tāds, kas ierobežo vai negatīvi ietekmē cilvēktiesības un pamatbrīvības, kuras atzītas attiecīgās to piemērošanas jomās Savienības tiesību aktos un starptautiskajās tiesībās, kā arī starptautiskās konvencijās, kurām pievienojusies Savienība vai visas dalībvalstis, tostarp Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un dalībvalstu konstitūcijās.II-114. PANTSTiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumsNekas no šajā Hartā noteiktā nav interpretējams kā tiesības iesaistīties kādā darbībā vai veikt kādu darbību, kas vērsta uz kādu šajā Hartā atzītu tiesību un brīvību iznīcināšanu vai to ierobežošanu lielākā mērā, nekā tas paredzēts Hartā.III DAĻASAVIENĪBAS POLITIKA UN DARBĪBAI SADAĻAVISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMIIII-115. PANTSSavienība nodrošina šajā daļā minēto politiku un darbību savstarpēju saskaņu, ņemot vērā savus mērķus un ievērojot kompetences piešķiršanas principu.III-116. PANTSVeicot visas šajā daļā minētās darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību un sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību.III-117. PANTSNosakot un īstenojot šajā daļā minēto politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa un pietiekama sociālās aizsardzības līmeņa uzturēšanu un sociālās atstumtības izskaušanu, kā arī ar augstu izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa uzturēšanu.III-118. PANTSNosakot un īstenojot šajā daļā minēto politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.III-119. PANTSNosakot un īstenojot šajā daļā minēto politiku un darbības, tajās jāietver vides aizsardzības prasības, jo īpaši, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.III-120. PANTSPatērētāju tiesību aizsardzības prasības ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības.III-121. PANTSNosakot un īstenojot Savienības lauksaimniecības, zivsaimniecības, transporta, iekšējā tirgus, zinātniskās izpētes un tehnoloģiju attīstības un kosmosa politiku, Savienība un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību labturības prasībām, kas attiecas uz dzīvniekiem kā jutīgām būtnēm, vienlaikus ievērojot dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus un paražas, jo īpaši attiecībā uz reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālās kultūras mantojumu.III-122. PANTSNeskarot I-5., III-166., III-167. un III-238. pantu un ņemot vērā to, cik svarīgi ir pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un cik augstu tos vērtē Savienībā, kā arī to, cik tiem ir liela nozīme sociālas un teritoriālas kohēzijas veicināšanā, Savienība un dalībvalstis, nepārsniedzot savas attiecīgās pilnvaras, kā arī Konstitūcijas piemērošanas jomu, gādā, lai, sniedzot minētos pakalpojumus, būtu ievēroti tādi - jo īpaši ekonomiski un finanšu - principi un nosacījumi, kas ļauj īstenot to uzdevumus. Šo pakalpojumu nodrošināšanas, pasūtīšanas un finansēšanas principus un nosacījumus formulē eirolikumos, neskarot dalībvalstu kompetenci sniegt un finansēt šos pakalpojumus, kā arī panākt šo pakalpojumu izpildi atbilstīgi Konstitūcijai.II SADAĻADISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS UN PILSONĪBAIII-123. PANTSEirolikumi vai eiroietvarlikumi var paredzēt noteikumus, ar ko aizliedz diskrimināciju pilsonības dēļ, kā minēts I-4. panta 2. apakšpunktā.III-124. PANTS1. Neskarot citus Konstitūcijas noteikumus un atbilstīgi tai kompetencei, ko tā piešķīrusi Savienībai, ar Padomes eirolikumu vai eiroietvarlikumu var noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes dēļ, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi.2. Atkāpjoties no 1. punkta, ar eirolikumiem vai eiroietvarlikumiem var noteikt Savienības veicināšanas pasākumu pamatprincipus un definēt šādus pasākumus, lai atbalstītu dalībvalstu rīcību, ko tās veic 1. punktā minēto mērķu sasniegšanas nolūkā, neparedzot to normatīvo aktu saskaņošanu.III-125. PANTS1. Ja Savienības pasākumi izrādās nepieciešami, lai veicinātu I-10. panta 2. punkta
57. a)apakšpunktā minēto tiesību īstenošanu - katram Savienības pilsonim brīvi pārvietoties un uzturēties Savienībā - un Konstitūcijā nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras, eirolikumos vai eiroietvarlikumos var noteikt pasākumus šim nolūkam.2. Tādā pašā nolūkā, kā minēts 1. punktā, ja vien Konstitūcijā nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras, Padome ar eirolikumu vai eiroietvarlikumu var noteikt pasākumus attiecībā uz pasēm, personas apliecībām, uzturēšanās atļaujām vai jebkādiem citiem šādiem dokumentiem, kā arī pasākumus attiecībā uz sociālo nodrošinājumu vai sociālo aizsardzību. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.III-126. PANTSPadomes pieņemtā eirolikumā vai eiroietvarlikumā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi, kā izmantot I-10. panta 2. punkta
58. b)apakšpunktā minētās katra Savienības pilsoņa balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, neesot šīs valsts pilsonim. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi. Šajos noteikumos var paredzēt izņēmumus kādas dalībvalsts problēmu dēļ.Balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmanto, neskarot III-330. panta 1.punktu un tā īstenošanai paredzētos pasākumus.III-127. PANTSDalībvalstis pieņem nepieciešamos noteikumus, lai nodrošinātu diplomātisko un konsulāro aizsardzību Savienības pilsoņiem trešās valstīs, kā minēts I-10. panta 2. punkta
59. c)apakšpunktā.Dalībvalstis sāk starptautiskās sarunas, lai nodrošinātu šādu aizsardzību.Pasākumus, kas nepieciešami šādas aizsardzības atvieglošanai, var noteikt ar Padomes eirolikumu. Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.III-128. PANTSValodas, kādās katram Savienības pilsonim ir tiesības vērsties I-10. panta 2. punkta
60. d)apakšpunktā minētajās iestādēs vai struktūrās un saņemt atbildi, ir uzskaitītas IV-448. pantā. Konstitūcijas I-10. panta 2. punkta
61. d)apakšpunktā minētās iestādes un struktūras ir tās, kas uzskaitītas I-19. panta 2.punkta otrajā daļā un I-30., I-31. un I-32. pantā, kā arī Eiropas ombuds.III-129. PANTSKomisija reizi trijos gados ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par to, kā ievērots I-10. pants un šī sadaļa. Šajā ziņojumā ņem vērā Savienības attīstību.Pamatojoties uz šo ziņojumu un neskarot pārējos Konstitūcijas noteikumus, ar Padomes eirolikumu vai eiroietvarlikumu var papildināt I-10. pantā noteiktās tiesības. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi. Minētais eirolikums vai eiroietvarlikums nestājas spēkā, kamēr to nav ratificējušas visas dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. III SADAĻAIEKŠPOLITIKA UN RĪCĪBAI NODAĻAIEKŠĒJAIS TIRGUS1. IEDAĻAIEKŠĒJĀ TIRGUS IZVEIDE UN DARBĪBAIII-130. PANTS1. Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu vai nodrošinātu tā darbību saskaņā ar attiecīgajiem Konstitūcijas noteikumiem.2. Iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Konstitūciju ir nodrošināta brīva personu, pakalpojumu, preču un kapitāla aprite.3. Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem eiroregulas un eirolēmumus, nosakot pamatnostādnes un nosacījumus, kas nepieciešami, lai visās attiecīgajās nozarēs nodrošinātu līdzsvarotu attīstību.4. Izstrādājot priekšlikumus par to, kā sasniegt 1. un 2. punktā minētos mērķus, Komisija ņem vērā, cik lieli pūliņi konkrētu valstu tautsaimniecībām ar atšķirīgu attīstības līmeni jāpieliek iekšējā tirgus izveidē, un var ierosināt attiecīgus pasākumus.Ja šie pasākumi izpaužas kā atkāpes, tām jābūt pagaidu atkāpēm un jārada iespējami mazi traucējumi iekšējā tirgus darbībā.III-131. PANTSDalībvalstis savā starpā apspriežas, kādus kopīgus noteikumus pieņemt, lai iekšējo tirgu neietekmētu pasākumi, kas kādai dalībvalstij būtu jāveic gadījumā, ja tajā izceltos nopietni iekšēji nemieri, kas traucētu uzturēt likumību un kārtību, sāktos karš vai nopietns starptautisks saspīlējums, kas radītu kara draudus, vai arī šī valsts pildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisko drošību.III-132. PANTSJa pasākumi, kas veikti III-131. un III-436. pantā minētajos gadījumos, iekšējā tirgū rada konkurences traucējumus, Komisija kopā ar attiecīgo dalībvalsti noskaidro, kā šādus pasākumus pielāgot Konstitūcijā paredzētajiem noteikumiem.Atkāpjoties no III-360. un III-361. pantā noteiktās procedūras, Komisija vai jebkura dalībvalsts var tieši vērsties Tiesā, ja Komisija vai šī dalībvalsts uzskata, ka cita dalībvalsts nepareizi izmanto III-131. un III-436. pantā paredzētās pilnvaras. Tiesa pieņem lēmumu slēgtā sēdē.2. IEDAĻAPERSONU BRĪVA PĀRVIETOŠANĀS UN BRĪVA PAKALPOJUMU APRITE1. apakšiedaļaDarba ņēmējiIII-133. PANTS1. Darba ņēmējiem ir tiesības brīvi pārvietoties Savienības teritorijā.2. Ir aizliegta jebkāda dalībvalstu darba ņēmēju diskriminācija pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, atalgojumu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem.3. Darba ņēmējiem ir tiesības, ko var ierobežot, vienīgi pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumiem,
62. a)pieņemt faktiskos darba piedāvājumus;
63. b)šajā nolūkā brīvi pārvietoties dalībvalstu teritorijā;
64. c)darba nolūkos uzturēties kādā dalībvalstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē šīs valsts pilsoņu nodarbinātību;
65. d)palikt kādas dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās, atbilstīgi nosacījumiem, kas ietverti Komisijas pieņemtās eiroregulās.4. Šis pants neattiecas uz nodarbinātību valsts civildienestā.III-134. PANTSEirolikumos vai eiroietvarlikumos nosaka nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu brīvu darbaspēka apriti, kas definēta III-133. pantā. Tos pieņem pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.Šādi eirolikumi vai eiroietvarlikumi jo īpaši paredz:
66. a)nodrošināt valstu nodarbinātības dienestu ciešu sadarbību,
67. b)atcelt tās administratīvās procedūras un praksi, kā arī laika ierobežojumus tiesībām pretendēt uz pieejamo darbu, kurus paredz vai nu attiecīgās valsts tiesību akti, vai starp dalībvalstīm iepriekš noslēgti nolīgumi un kuru saglabāšana traucē liberalizēt darbaspēka apriti,
68. c)atcelt visus šādus laika ierobežojumus un citus ierobežojumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai starp dalībvalstīm iepriekš noslēgti nolīgumi, kas uz citu dalībvalstu darba ņēmējiem attiecina citādus nosacījumus nodarbinātības brīvai izvēlei nekā uz attiecīgās valsts darba ņēmējiem,
69. d)izveidot attiecīgu sistēmu, lai darba piedāvājumus saistītu ar darba pieteikumiem un veicinātu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru darba tirgū, nopietni neapdraudot dzīves līmeni un nodarbinātības līmeni dažādos reģionos un nozarēs.III-135. PANTSĪstenojot kopīgu programmu, dalībvalstis veicina gados jaunu darba ņēmēju apmaiņu.III-136. PANTS1. Sociālā nodrošinājuma jomā ar eirolikumiem vai eiroietvarlikumiem nosaka pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu brīvu darbaspēka apriti, ieviešot sistēmu algotu vai pašnodarbinātu migrējošu darba ņēmēju un viņu apgādājamo nodrošinājumam:
70. a)summē visus laikposmus, ko saskaņā ar dažādu valstu tiesību aktiem ņem vērā, lai iegūtu un saglabātu tiesības saņemt pabalstu un aprēķinātu tā apmēru;
71. b)maksā pabalstus personām, kas dzīvo dalībvalstīs.2. Ja kāds Padomes loceklis uzskata, ka 1. punktā minētais eirolikuma vai eiroietvarlikuma projekts varētu ietekmēt viņa valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas pamataspektus, jo īpaši tās piemērošanas jomu, izmaksas vai finanšu struktūru, vai varētu ietekmēt minētās sistēmas finansiālo līdzsvaru, tas var pieprasīt likuma projekta nodošanu Eiropadomei. Šādā gadījumā procedūru, kuru paredz ar Konstitūcijas III-396. pantu, aptur. Pēc apspriešanās Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas:
72. a)projektu atdod atpakaļ Padomei, kas izbeidz III-396. pantā minētās procedūras apturēšanu, vaib) pieprasa Komisijai, lai tā iesniedz jaunu priekšlikumu; šādā gadījumā uzskata, ka sākotnēji piedāvātais akts nav pieņemts.2. apakšiedaļaBrīvība veikt uzņēmējdarbībuIII-137. PANTSIevērojot šo apakšiedaļu, ir aizliegti ierobežojumi kādas dalībvalsts pilsoņu brīvībai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tāpat aizliedz ierobežojumus attiecībā uz to, kā dalībvalstu pilsoņi, kas izveidojuši uzņēmumu kādā dalībvalstī, atver šā uzņēmuma pārstāvniecības, filiāles vai meitasuzņēmumus citās dalībvalstīs.Dalībvalsts pilsoņiem ir tiesības citas dalībvalsts teritorijā sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus, jo īpaši uzņēmējsabiedrības III-142. panta otrās daļas nozīmē, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās dalībvalsts tiesību akti, kurā notiek šī uzņēmējdarbība, ņemot vērā to, kas paredzēts 4. iedaļā attiecībā uz kapitālu un maksājumiem.III-138. PANTS1. Ar eiroietvarlikumiem nosaka pasākumus, lai attiecībā uz kādu konkrētu nodarbi panāktu brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tos pieņem pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.2. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija veic pienākumus, ko tām uzliek saskaņā ar 1. punktu, jo īpaši,
73. a)parasti piešķirot prioritāru režīmu tām darbības jomām, kur brīvība veikt uzņēmējdarbību īpaši labvēlīgi ietekmē ražošanas un tirdzniecības attīstību;
74. b)nodrošinot dalībvalstu kompetento iestāžu ciešu sadarbību, lai noskaidrotu, kāds ir stāvoklis dažādās darbības jomās Kopienā;
75. c)likvidējot tās administratīvās procedūras un praksi, kas izriet no valstu tiesību aktiem vai starp dalībvalstīm iepriekš noslēgtiem nolīgumiem un kuru atstāšana spēkā apdraud brīvību veikt uzņēmējdarbību;
76. d)nodrošinot iespēju kādas dalībvalsts darba ņēmējiem, kas nodarbināti citas dalībvalsts teritorijā, palikt šajā teritorijā ar nolūku sākt darbību kā pašnodarbinātām personām, ja šie darba ņēmēji atbilst tiem nosacījumiem, kas būtu jāievēro, ja tie ieceļotu šajā valstī tad, kad ir nolēmuši sākt šādas darbības,
77. e)dodot iespēju vienas dalībvalsts pilsoņiem iegādāties un izmantot zemi un ēkas, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, ciktāl tas nav pretrunā III-227. panta 2. punktā minētajiem principiem,
78. f)pakāpeniski atceļot ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību visās attiecīgajās darbības jomās, gan attiecībā uz nosacījumiem kādas dalībvalsts teritorijā dibināt pārstāvniecības, filiāles vai meitasuzņēmumus, gan arī nosacījumiem, kas reglamentē galvenā uzņēmuma darbinieku stāšanos šādu pārstāvniecību, filiāļu vai meitasuzņēmumu vadības un pārraudzības amatos,
79. g)pietiekami koordinējot garantijas, ko dalībvalstis prasa no uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem III-142. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu dalībnieku un pārējo intereses, un paredzot šādu garantiju vienādošanu visā Savienībā,
80. h)pārliecinoties par to, ka dalībvalstu piešķirtais atbalsts neizkropļo uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus.III-139. PANTSAttiecībā uz konkrētām dalībvalstīm šo apakšiedaļu nepiemēro tādām darbībām, kas attiecīgajās valstīs kaut vai neregulāri ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.Eirolikumos vai eiroietvarlikumos var paredzēt, ka atsevišķām darbībām izņēmuma kārtā šo apakšiedaļu nepiemēro.III-140. PANTS1. Šī apakšiedaļa un saskaņā ar to pieņemtie pasākumi neliedz piemērot tādus normatīvos un administratīvos aktus, kas ārvalstniekiem paredz īpašu režīmu un ko pamato sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības aizsardzības intereses.2. Eiroietvarlikumi koordinē 1. punktā minētos valstu pasākumus.III-141. PANTS1. Eiroietvarlikumi atvieglo darbību sākšanu un izvēršanu kā pašnodarbinātām personām. Tie attiecas uz:
81. a)diplomu, apliecību un citu kvalifikācijas pierādījumu savstarpēju atzīšanu,
82. b)normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju dalībvalstīs saistībā ar darbību sākšanu un izvēršanu kā pašnodarbinātām personām.2. Ierobežojumu pakāpeniska atcelšana profesijām, kas saistītas ar medicīnu, ar to saistītām profesijām un farmācijas profesijām, ir atkarīga no tā, kā dažādās dalībvalstīs koordinē nosacījumus darbam šajās profesijās.III-142. PANTSTās uzņēmējsabiedrības, kas izveidotas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darījumu vieta ir Savienības teritorijā, piemērojot šo apakšiedaļu, ir pielīdzinātas fiziskām personām, kuras ir dalībvalstu pilsoņi."Uzņēmējsabiedrības" ir tādas sabiedrības, kas izveidotas saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām, kā arī kooperatīvi un citas juridiskas personas, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekti, izņemot bezpeļņas sabiedrības.III-143. PANTSNeskarot citu Konstitūcijas noteikumu piemērošanu, dalībvalstis citu dalībvalstu pilsoņiem piemēro savu pilsoņu režīmu attiecībā uz tiesībām piedalīties III-142. panta otrajā daļā definēto uzņēmējsabiedrību kapitāla veidošanā, kādas tās piešķir saviem pilsoņiem.3. apakšiedaļaPakalpojumu sniegšanas brīvībaIII-144. PANTSSaskaņā ar šo apakšiedaļu Savienībā aizliedz ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību to dalībvalstu pilsoņiem, kas neveic uzņēmējdarbību tanī pašā dalībvalstī, kurā atrodas pakalpojumu saņēmējs.Ar eirolikumiem vai eiroietvarlikumiem šo apakšiedaļu var attiecināt arī uz trešās valsts pilsoņiem, kuri sniedz pakalpojumus un kuri ir reģistrēti Savienībā.III-145. PANTSKonstitūcijā par "pakalpojumiem" uzskata pakalpojumus, ko parasti sniedz par atlīdzību, ciktāl uz tiem neattiecas noteikumi par personu brīvu pārvietošanos un preču un kapitāla aprites brīvību.Pakalpojumi ira) rūpnieciskas darbības;
83. b)komerciālas darbības;
84. c)amatnieku darbības;
85. d)brīvo profesiju darbības.Neskarot 2. apakšiedaļu par uzņēmējdarbības brīvību, persona, kas sniedz pakalpojumus, var uz laiku to darīt dalībvalstī, kurai paredzēti pakalpojumi, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus šī valsts paredz saviem pilsoņiem.III-146. PANTS1. Pakalpojumu sniegšanas brīvību transporta jomā reglamentē III. nodaļas 7. iedaļa par transportu.2. Banku pakalpojumus un apdrošināšanas pakalpojumus, kas saistīti ar kapitāla apriti, liberalizē atbilstīgi kapitāla aprites liberalizācijai.III-147. PANTS1. Ar eiroietvarlikumu nosaka pasākumus, lai panāktu konkrēta pakalpojuma liberalizāciju. To pieņem pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.2. Eiroietvarlikums, kas minēts 1. punktā, parasti prioritāti piešķir tiem pakalpojumiem, kas tieši ietekmē ražošanas izmaksas, vai tie, kuru liberalizācija palīdz veicināt preču tirdzniecību.III-148. PANTSDalībvalstis cenšas liberalizēt pakalpojumus vairāk, nekā to paredz Eiropas eiroietvarlikums, kas pieņemts, ievērojot III-147. panta 1. punktu, ja to ļauj vispārējais tautsaimniecības stāvoklis un stāvoklis konkrētā tautsaimniecības nozarē.Šajā nolūkā Komisija sniedz attiecīgajām dalībvalstīm ieteikumus.III-149. PANTSKamēr nav atcelti ierobežojumi pakalpojumu sniegšanas brīvībai, visas dalībvalstis šos ierobežojumus piemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas III-144. panta pirmā daļa, nešķirojot pēc pilsonības vai dzīvesvietas.III-150. PANTSIII-139. līdz III-142. pantu piemēro jautājumiem, uz kuriem attiecas šī apakšiedaļa.3. IEDAĻABRĪVA PREČU APRITE1. apakšiedaļaMuitas savienībaIII-151. PANTS1. Savienības pamats ir muitas savienība, kas aptver visu preču tirdzniecību un paredz dalībvalstīm aizliegt savstarpējus ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus un visus maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī paredz ieviest kopīgus muitas tarifus attiecībās ar trešām valstīm.2. Šā panta 4. punkts un 3. apakšiedaļa par kvantitatīvo ierobežojumu aizliegumu attiecas uz ražojumiem, kuru izcelsme ir dalībvalstīs, un uz trešo valstu ražojumiem, kas dalībvalstīs ir brīvā apgrozībā.3. Ražojumus, kas ievesti no trešām valstīm, uzskata par esošiem brīvā apgrozībā dalībvalstī, ja attiecībā uz šādiem ražojumiem ir ievērotas visas vajadzīgās importa formalitātes un dalībvalstī ir iekasēti visi vajadzīgie muitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību, un ja par šiem ražojumiem šādi nodokļi vai maksājumi nav pilnīgi vai daļēji atmaksāti.4. Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļi, kā arī citi maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību dalībvalstu starpā ir aizliegti. Šis aizliegums attiecas arī uz fiskāliem muitas nodokļiem.5. Padome pēc Komisijas ierosinājuma pieņem eiroregulas un eirolēmumus, nosakot kopējā muitas tarifa nodokļus.6. Veicot uzdevumus, kas Komisijai uzticēti saskaņā ar šo pantu, tā ņem vērā:
86. a)vajadzību veicināt tirdzniecību starp dalībvalstīm un trešām valstīm;
87. b)pārmaiņas konkurences apstākļos Savienībā, ciktāl tās uzlabo uzņēmumu konkurētspēju;
88. c)Savienības prasības attiecībā uz apgādi ar izejvielām un pusfabrikātiem, gādājot, lai netiktu traucēta dalībvalstu konkurence gatavo preču tirdzniecībā;
89. d)vajadzību izvairīties no nopietniem kavēkļiem dalībvalstu tautsaimniecībā un panākt ražošanas racionālu attīstību un patēriņa pieaugumu Savienībā.2. apakšiedaļaSadarbība muitas jomāIII-152. PANTSEirolikumi vai eiroietvarlikumi Konstitūcijas darbības jomā nosaka pasākumus, lai stiprinātu sadarbību muitas jomā dalībvalstu starpā, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju.3. apakšiedaļaKvantitatīvo ierobežojumu aizliegumsIII-153. PANTSDalībvalstu starpā ir aizliegti importa un eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.III-154. PANTSIII-153. pants neliedz piemērot importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu kultūras bagātību ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzības, vai rūpnieciska un komerciāla īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.III-155. PANTS1. Dalībvalstis pielāgo komerciālus valsts monopolus tā, lai attiecībā uz sagādes un tirdzniecības nosacījumiem nepastāvētu nekāda dalībvalstu pilsoņu diskriminācija.Šā panta noteikumi attiecas uz visām struktūrām, ar kuru starpniecību dalībvalsts de iure vai de facto tieši vai netieši kontrolē, vada vai būtiski ietekmē dalībvalstu savstarpējo importu un eksportu. Šo pantu tāpat piemēro tiem monopoliem, ko valsts ir deleģējusi citiem.2. Dalībvalstis atturas no jebkādiem jauniem pasākumiem, kas nav saskaņā ar 1. punktā minētajiem principiem vai ierobežo to pantu darbību, kuri reglamentē dalībvalstu savstarpējo muitas nodokļu un kvantitatīvo ierobežojumu aizliegumu.3. Ja kādas valsts komerciāls monopols darbojas saskaņā ar noteikumiem, kas paredz atvieglot lauksaimniecības produktu pārdošanu vai gūt no tiem optimālu peļņu, tad, piemērojot šo pantu, attiecīgi jārīkojas, lai panāktu līdzvērtīgas garantijas attiecīgo ražotāju nodarbinātībai un dzīves līmenim.4. IEDAĻAKAPITĀLS UN MAKSĀJUMIIII-156. PANTSSaskaņā ar šo iedaļu aizliedz gan kapitāla aprites, gan maksājumu ierobežojumus dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un trešām valstīm.III-157. PANTS1. III-156. pants neliedz piemērot trešām valstīm ierobežojumus, kas 1993. gada 31. decembrī pastāvējuši valstu vai Savienības tiesību aktos attiecībā uz kapitāla apriti uz trešām valstīm vai no tām, ja tā ietver tiešos ieguldījumus, tostarp ieguldījumus nekustamā īpašumā, komercdarbību, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai vērtspapīru laišanu kapitāla tirgos. Ņemot vērā ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar Igaunijas un Ungārijas valsts tiesību aktiem, attiecīgais datums ir 1999. gada 31. decembris.2. Eirolikumi vai eiroietvarlikumi nosaka pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti no trešām valstīm vai uz tām, ja tā ietver tiešos ieguldījumus - arī ieguldījumus nekustamā īpašumā - kā arī attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai vērtspapīru laišanu kapitāla tirgos.Eiropas Parlaments un Padome cenšas panākt kapitāla brīvu apriti dalībvalstu un trešo valstu starpā, ciktāl tas ir iespējams, neskarot pārējos Konstitūcijas noteikumus.3. Neskarot 2. punktu, tikai ar Padomes pieņemtu eirolikumu vai eiroietvarlikumu var ieviest pasākumus, kas Savienības likumos mazina liberalizāciju attiecībā uz kapitāla apriti uz trešām valstīm vai no tām. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.III-158. PANTS1. III-156. pants neskar dalībvalstu tiesības:
90. a)piemērot atšķirīgas nodokļu tiesību normas nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis ir atšķirīgs viņu dzīvesvietas vai kapitāla ieguldījuma vietas dēļ;
91. b)pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu valsts normatīvo aktu pārkāpumus, jo īpaši nodokļu un samērīgas finanšu iestāžu uzraudzības jomā, vai izstrādāt procedūras, kā pārvaldes vai statistikas informācijas vajadzībām deklarēt kapitāla apriti, vai arī veikt pasākumus, ko pamato sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības intereses.2. Attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību šī iedaļa neliedz piemērot ierobežojumus, kas ir saderīgi ar Konstitūciju.3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos pasākumus un procedūras saskaņā ar III-156. pantu nedrīkst izmantot kā līdzekļus, lai patvaļīgi diskriminētu vai slēpti ierobežotu kapitāla brīvu apriti un maksājumus.4. Ja nav pieņemts III-157. panta 3. punktā paredzētais eirolikums vai eiroietvarlikums, Komisija vai, ja Komisija nav pieņēmusi eirolēmumu trīs mēnešu laikā no attiecīgās dalībvalsts iesnieguma, Padome var pieņemt eirolēmumu, kas nosaka to, ka ierobežojoši nodokļu pasākumi, kurus dalībvalstis noteikušas attiecībā uz vienu vai vairākām trešām valstīm, ir jāuzskata par atbilstīgiem Konstitūcijai tiktāl, ciktāl tos pamato atbilstība kādam no Savienības mērķiem un ciktāl tie saskan ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Padome pieņem lēmumu vienprātīgi pēc kādas dalībvalsts pieteikuma saņemšanas.III-159. PANTSĀrkārtas gadījumā, ja kapitāla aprite starp dalībvalstīm un trešām valstīm rada vai draud radīt nopietnas grūtības ekonomiskās un monetārās savienības darbībai, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt eiroregulas vai eirolēmumus, ar kuriem ievieš aizsargpasākumus pret trešām valstīm uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja šādi pasākumi noteikti ir vajadzīgi. Tā pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.III-160. PANTSJa tas vajadzīgs, lai sasniegtu III-257. pantā izklāstītos mērķus attiecībā uz terorisma un ar to saistītu darbību novēršanu un apkarošanu, eirolikumi paredz administratīvu pasākumu sistēmu kapitāla apritei un maksājumiem, piemēram, fizisku vai juridisku personu, grupu vai nevalstisku subjektu īpašumā vai valdījumā esošu līdzekļu, finanšu aktīvu vai ekonomiskā guvuma iesaldēšanu.Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem eiroregulas vai eirolēmumus, lai īstenotu pirmajā daļā minētos eirolikumus.Tiesību akti, kas minēti šajā pantā, ietver nepieciešamos noteikumus par tiesiskām garantijām.5. IEDAĻAKONKURENCES NOTEIKUMI1. apakšiedaļaNoteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiemIII-161. PANTS1. Turpmāk norādītais ir aizliegts kā nesaderīgs ar iekšējo tirgu: visas vienošanās uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai iedarbība iekšējā tirgū kavē, ierobežo vai traucē konkurenci, jo īpaši darbības, ar kurāma) tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas, vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus;
92. b)ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas;
93. c)sadala tirgus vai piegādes avotus;
94. d)līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
95. e)slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu.2. Vienošanās vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņā ar šo pantu, automātiski nav spēkā.3. Tomēr var atzīt, ka šā panta 1. punkts nav piemērojams:- starp uzņēmumiem noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai,- uzņēmumu apvienības pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai,- saskaņotai darbībai vai darbību kategorijai,kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kasa) neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus,
96. b)neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu.III-162. PANTSVienam vai vairākiem uzņēmumiem ir, aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā, jo, tā kā tāda stāvokļa izmantošana var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm, tā nav saderīga ar iekšējo tirgu.Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši izpausties kāa) tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības nosacījumi;
97. b)ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem;
98. c)atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
99. d)prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kas pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līgumu priekšmetu.III-163. PANTSPadome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem eiroregulas, lai piemērotu III-161. un III-162. pantā noteiktos principus. Tā pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.Šīs regulas jo īpaši paredzētas,
100. a)lai nodrošinātu III-161. panta 1. punktā un III-162. pantā izklāstīto aizliegumu ievērošanu, paredzot sodanaudas un kavējuma naudas,
101. b)lai sīkāk izstrādātu noteikumus III-161. panta 3. punkta piemērošanai, no vienas puses, ievērojot vajadzību nodrošināt efektīvu pārraudzību, no otras puses - lai cik vien iespējams vienkāršotu pārvaldi,
102. c)lai vajadzības gadījumā noteiktu, ciktāl un kā uz dažādām tautsaimniecības nozarēm attiecas III-161. un III-162.pants,
103. d)lai noteiktu Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas funkcijas, piemērojot šajā daļā izklāstītos noteikumus,
104. e)lai noteiktu attiecības starp dalībvalstu tiesību aktiem, no vienas puses, un šo apakšiedaļu, kā arī eiroregulām, kas pieņemtas, ievērojot šo pantu, no otras puses.III-164. PANTSKamēr nav stājušās spēkā eiroregulas, kas pieņemtas, ievērojot III-163. pantu, dalībvalstu iestādes lemj par vienošanās pieļaujamību, kā arī par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantojumu iekšējā tirgū, pamatojoties uz savas valsts tiesību aktiem un Konstitūcijas III-161. pantu, jo īpaši tā 3. punktu, kā arī III-162. pantu.III-165. PANTS1. Neskarot III-164. pantu, Komisija nodrošina III-161. un III-162. pantā noteikto principu piemērošanu. Pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas un sadarbībā ar kompetentām dalībvalstu iestā