Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam izpildi 2021., 2022. un 2023. gadā

Ministru kabineta informatīvais ziņojums Nosaukums Informatīvais ziņojums par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam izpildi par 2021., 2022. un 2023. gadu. Sagatavotājs: Klimata un enerģētikas ministrija Kontakti: Latgales iela 165, Rīga, LV-1019 pasts@kem.gov.lv +371 63007300 E-adrese Pamatojums: Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9. panta otrajai daļai, ar Ministru kabineta 2021. gada 22. janvāra rīkojumu Nr. 45 "Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam"1 (turpmāk - MK rīkojums Nr. 45) tika apstiprināts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam. Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 45 4.2. apakšpunktam, Klimata un enerģētikas ministrija2 ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam izpildi 2021., 2022. un 2023. gadā" (turpmāk - ziņojums). SATURS SAĪSINĀJUMU SKAIDROJUMS 1. AAVP mērķu, rīcības virzienu, uzdevumu un sasniegto rezultātu izvērtējums 2. Atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas ieviešanas novērtējums 2.1. Pasākumi teritoriju piegružojuma mazināšanai 2.2. Pasākumi pārtikas atkritumu rašanās novēršanai 2.3. Atkritumu rašanās novēršanas kvantitatīvo indikatoru pārskats 3. AAVP kvantitatīvo mērķu izpilde 2021., 2022. un 2023. gadā 4. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanā 2021.-2023. gadā 5. ES normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanā 2021.-2023. gadā 6. Atkritumu apsaimniekošanas reģionu reforma 6.1. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru izveide 7. Ekonomisko instrumentu attīstība un piemērošana atkritumu apsaimniekošanā 7.1. Maksa par atkritumu apsaimniekošanu 7.2. DRN 7.3. Jauni DRN objekti 7.4. Tarifs par atkritumu apglabāšanu poligonos 8. Atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstība un izlietotais finansējums 8.1. 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periods 8.2. ES fondu plānošanas periods no 2021.-2027. gadam 9. Turpmākie virzieni atkritumu apsaimniekošanā PATEICĪBAS Pielikumu saraksts SAĪSINĀJUMU SKAIDROJUMS AAL Atkritumu apsaimniekošanas likums AAR Atkritumu apsaimniekošanas reģions AARC Atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs AARP Atkritumu apsaimniekošanas reģionālais plāns AAVP_2020 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.-2020. gadam AAVP Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam AJPR Akciju sabiedrība "AJ Power Recycling" APUS Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma BARR Bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrs BNA Bioloģiski noārdāmie atkritumi BRAPUS Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Clean R Akciju sabiedrība "Clean R Grupa" CSP Centrālā statistikas pārvalde DDzKS Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums" DTP URDA Dabas un tehnoloģiju parks "Urda" DRN Dabas resursu nodoklis EEI Elektriskās un elektroniskās iekārtas EEIA Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi EEIRR Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrs EM Ekonomikas ministrija ES Eiropas Savienība EK Eiropas Komisija ESAO Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija InCSR Biedrība "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" IS Valsts informācijas sistēma IS TULPE Valsts vides dienesta e-pakalpojumu informācijas sistēma "Tulpe" IT Informācijas tehnoloģijas KEM Klimata un enerģētikas ministrija KF Kohēzijas fonds LASA Biedrība "Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija" LASUA Biedrība "Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija" LCB Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" LETERA Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LIFE Waste to Resources IP LIFE integrētais projekts "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) LLPA Latvijas Lielo pilsētu asociācija LPTA Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija LPS Latvijas Pašvaldību savienība LU Latvijas Universitāte LVAFA Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija LVC Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" LVĢMC Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" LZP Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS" MK Ministru kabinets NAI Notekūdeņu attīrīšanas iekārta NAIK No atkritumiem iegūts kurināmais PSIPS Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums PVD Pārtikas un veterinārais dienests PVN Pievienotās vērtības nodoklis RAAP Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns RAS Ražotāju atbildības sistēma RO Reversā osmoze attīrīšanas iekārta sadzīves atkritumu poligonā RTU Rīgas Tehniskā universitāte SM Satiksmes ministrija SAM Specifiskā atbalsta mērķis SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija UR Uzņēmumu reģistrs UK Uzraudzības komiteja VARAM Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija VARIS Valsts adrešu reģistra informācijas sistēma VI Veselības inspekcija VISC Valsts izglītības un satura centrs VKP Videi kaitīgās preces VPVB Vides pārraudzības valsts birojs VDAA Valsts digitālās attīstības aģentūra VRAAP 2027 Vidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2023.-2027. gadam VVD Valsts vides dienests VVD RVP Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde ZI VP Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns ZM Zemkopības ministrija ZAAO Sabiedrība ar ierobežotu atbildību " ZAAO" ZPI Zaļais publiskais iepirkums ZRAAP Ziemeļkurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2023.-2027. gadam 1. AAVP MĒRĶU, RĪCĪBAS VIRZIENU, UZDEVUMU UN SASNIEGTO REZULTĀTU IZVĒRTĒJUMS AAVP 6. nodaļā "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā paredzētie rīcības virzieni un pasākumi" ir iekļauti AAVP rīcības virzieni un to ietvaros veicamie pasākumi, kuru mērķis ir veicināt atkritumu apsaimniekošanas jomas attīstību un nodrošināt AAVP noteikto mērķu izpildi. AAVP ir norādīti pasākumi, kuri ir piesaistīti specifisku atkritumu apsaimniekošanas kvantitatīvo mērķu izpildei, tomēr AAVP ietvertie pasākumi vienlaikus veicina visu atkritumu apsaimniekošanas jomas kvantitatīvo mērķu izpildi. Detalizēta informācija par 2021., 2022. un 2023. gadā paveikto AAVP ieviešanā ir sniegta ziņojuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. pielikumā. AAVP pasākumu īstenošana 2021., 2022. un 2023. gadā notiek atbilstoši AAVP noteiktajiem mērķiem un atbilstoši noteiktajām prioritātēm (sk. 1.1. attēlu), izvērtējot atkritumu apsaimniekošanas sektora normatīvos aktus, institucionālo attīstību un atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību. 1.1. attēls. Kopsavilkums par AAVP 6. nodaļas pasākumu izpildi AAVP mērķu sasniegšanā 2021., 2022. un 2023.gadā Kopumā AAVP 6. nodaļā ir iekļauti 94 pasākumi, no kuriem pārskata periodā izpildīti 29 pasākumi (31,5%), bet 65 pasākumi (68,5%) atrodas ieviešanas stadijā. 2. ATKRITUMU RAŠANĀS NOVĒRŠANAS VALSTS PROGRAMMAS IEVIEŠANAS NOVĒRTĒJUMS Atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu3 (turpmāk - Programma) veido pasākumu kopums, kas aprakstīts AAVP 9. nodaļā un citās AAVP sadaļās (stratēģijās, programmās, nodaļās - sk. 2.1. attēlu). Atkritumu rašanās novēršanas pasākumi ir ieviešami katrā no materiālu aprites cikla posmiem, kas tieši saista Programmu ar MK 2020. gada 4. septembra rīkojumu Nr. 489 "Par Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam" apstiprināto Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam4 (turpmāk - Rīcības plāns) un konkrētiem rīcību virzieniem un pasākumiem, kas tajā noteikti. 2.1. attēls. Programmas sastāvdaļas. Programma ir viens no svarīgākajiem soļiem Latvijas Republikas centienos mazināt vides piesārņojumu un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Programma ir daļa no valsts vides aizsardzības politikas un tiek īstenota ar mērķi samazināt atkritumu apjomu, veicinot atkritumu pārstrādi, kā arī veicinot sabiedrības izpratni par atkritumu samazināšanas nepieciešamību. Programmas īstenošana ir saistīta ar vairākiem galvenajiem aspektiem: 1. Izglītība un sabiedrības apziņa - svarīga ir informēšanas un izglītības kampaņas, kas informē sabiedrību par atkritumu samazināšanas iespējām, kā arī par pareizu atkritumu šķirošanu. Tiek organizēti dažādi pasākumi, piemēram, semināri un kampaņas skolās, lai veicinātu sabiedrības izpratni. 2. Atkritumu ražošanas samazināšana - tiek veicināts uzņēmējdarbības un patērētāju paradumu maiņa, lai samazinātu atkritumu apjomu. Tas ietver atbildīgu iepakojuma izmantošanu, materiālu izvēli un ražošanas procesu uzlabošanu. 3. Atkritumu pārstrādes veicināšana - tiek veicināta atkritumu pārstrāde, uzlabojot infrastruktūru, nodrošinot papildu šķirošanas iespējas un stimulējot ekonomiku, kas balstās uz materiālu atkārtotu izmantošanu. 4. Ilgtspējīgas preces un pakalpojumi - tiek atbalstīta ilgtspējīga ražošana un preču dzīves cikla izvērtēšana. Patērētājiem tiek piedāvātas preces, kas ir viegli pārstrādājamas vai kurām ir ilgtspējīgs dizains. Lai gan pārskata periodā ir veikti būtiski soļi atkritumu samazināšanas virzienā, vēl ir daudz darāmā. Būtiski ir turpināt darbu pie efektīvākas atkritumu pārstrādes infrastruktūras attīstīšanas, kā arī pievērst lielāku uzmanību preču ilgtspējīgai ražošanai un patērēšanai. Informācija par pārskata periodā realizētajiem atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem pa galvenajām materiālu plūsmām ir sniegta ziņojuma 8. pielikumā. AAVP ietvertajā Programmas 1. daļā (pasākumi pa galvenajām materiālu plūsmām) ir ietverti 33 pasākumi atkritumu novēršanai, no kuriem pārskata periodā 5 pasākumi (15%) ir ieviesti, bet 28 pasākumi (85%) ir ieviešanas stadijā. Jāņem vērā, ka atkritumu rašanās novēršanas pasākumu izpilde galvenokārt ir plānota visa AAVP darbības laikā. 2.1. Pasākumi teritoriju piegružojuma mazināšanai Ziņojuma 9. pielikumā ir sniegta detalizēta informācija par programmas 2. daļā ietverto pasākumu realizāciju jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai. Programmas 2. daļā ir ietverti 18 pasākumi jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai. Pārskata periodā Programmas 2. daļas visi ietvertie pasākumi ir ieviešanas stadijā, jo atkritumu rašanās novēršanas pasākumu izpilde ir plānota visā AAVP darbības laikā, t.i., līdz 2028.gada beigām. 2.2. Pasākumi pārtikas atkritumu rašanās novēršanai Latvijas Republika, līdzīgi kā citas ES valstis, apzinās pārtikas atkritumu problēmas nozīmi un ir uzsākusi vairākas iniciatīvas, lai samazinātu pārtikas atkritumus. Pārtikas atkritumu samazināšana ir ne tikai svarīga vides aizsardzības, bet arī sociālās atbildības jomā. Tiek īstenotas dažādas izglītojošas kampaņas par pārtikas atkritumu samazināšanas metodēm un pareizu pārtikas uzglabāšanu. Tiek popularizētas tādas prakses kā pārtikas termiņu pareiza interpretācija, izmantošana līdz pēdējam, ēdienu plānošana un pārtikas produktus uzglabāšanas efektīvi. Uzņēmumiem un lielveikaliem ir veicinātas pārtikas ziedošanas iespējas organizācijām, kas nodarbojas ar pārtikas izdalīšanu trūcīgajiem. Tiek veikti pētījumi un apsekojumi, lai uzraudzītu pārtikas atkritumu apjomus un tendences. Tas palīdz pielāgot valsts politiku un pasākumus atbilstoši reālajai situācijai. Ziņojuma 10. pielikumā ir ietverta detalizēta informācija par pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas rīcības virzienu un pasākumu ieviešanu. • Panākumi: Lielākās panākumu jomas ir izglītības un sabiedrības apziņas veidošana, kā arī pārtikas ziedošanas veicināšana. Latvijā palielinājās organizāciju skaits, kas nodarbojas ar pārtikas pārpalikuma pārdali trūcīgajiem cilvēkiem. • Izaicinājumi: Pārtikas atkritumu samazināšana joprojām ir izaicinājums daudziem uzņēmumiem un patērētājiem, jo īpaši mazajiem uzņēmumiem, kuriem trūkst resursu un izpratnes par efektīviem atkritumu samazināšanas paņēmieniem. Tāpat turpina pastāvēt problēmas ar pārtikas atkritumu pārstrādi un reģionu nevienmērīgu attīstību. Pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmā ir ietverti 13 pasākumi. Pārskata periodā ir ieviests 1 pasākums (8%), bet ieviešanas stadijā ir 12 pasākumi (92%). Jāņem vērā, ka pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumu izpilde galvenokārt ir plānota visā AAVP darbības laikā, t.i., līdz 2028. gada beigām. 2.3. Atkritumu rašanās novēršanas kvantitatīvo indikatoru pārskats Lai veiktu Programmas ieviešanas uzraudzību un novērtētu atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas efektivitāti, ir noteikti atkritumu rašanās novēršanas kvantitatīvie indikatori (kvalitatīvie vai kvantitatīvie rādītāji un mērķrādītāji), kas ir arī izmantojami kā Programmas ieviešanas uzraudzības rezultatīvie rādītāji (sk. 2.1. tabulu). 2.1. tabula.Programmas efektivitātes novērtēšanas kvantitatīvo indikatoru (rezultatīvo rādītāju) izpilde 2021., 2022. un 2023. gadā Atkritumu radīšanās raksturojošie kvantitatīvie rādītāji pārskata periodā nav sasniegti, tomēr, ņemot vērā, ka lielākā daļa no Programmas pasākumiem pārskata periodā nav ieviesti, un to ieviešana turpināsies plāna realizācijas laikā līdz 2028. gada beigām, pašreiz ir pāragri izdarīt secinājumus, vai veikto pasākumu rezultātā noteiktos kvantitatīvos indikatorus izdosies sasniegt. Atkritumu pārstrādi raksturojošie kvantitatīvie indikatori: Kopējais pārstrādātais sadzīves atkritumu apjoma kvantitatīvais indikators un kopējais pārstrādātais ražošanas atkritumu apjoma kvantitatīvais indikators pārskata periodā norāda uz virzību uz noteiktā kvantitatīvā indikatora sasniegšanu 2028. gadā. Pārstrādātais bīstamo atkritumu apjoma kvantitatīvais indikators diemžēl norāda uz vairākiem apstākļiem: 1) Latvijā nav attīstītas pārstrādes iespējas visu veidu bīstamo atkritumu pārstrādei; 2) plānā ietvertie atkritumu rašanās novēršanas pasākumi un citi pasākumi pietiekami neveicina bīstamo atkritumu pārstrādi; 3) nākamajā plānošanas periodā detalizētāk jāizvērtē minētā indikatora noteikšanas un izpildes izvērtēšanas metodika, tā kā atsevišķas bīstamo atkritumu plūsmas Latvijā tiek sekmīgi pārstrādātas (piemēram, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, nolietotie transportlīdzekļi, u.tml.). Atkritumu apglabāšanu raksturojošie kvantitatīvie indikatori: Kopējais apglabātais sadzīves atkritumu daudzums un kopējais apglabātais ražošanas atkritumu daudzums pārskata periodā norāda uz tendenci, ka attiecīgie kvantitatīvie indikatori tiks izpildīti. Pārskata periodā ir izpildīts indikators attiecībā uz kopējo apglabāto bīstamo atkritumu daudzumu. 3. AAVP KVANTITATĪVO MĒRĶU IZPILDE 2021., 2022. UN 2023. GADĀ ES direktīvās noteiktie mērķi ir Latvijai saistoši tās rīcībpolitikas veidošanā, tie ir noteicoši, pretendējot uz ES fondu finansējumu šo mērķu sasniegšanai. Plāna ietvaros tiek ieviesti daudzi pasākumi, kas nodrošina virzību uz ES direktīvu mērķu sasniegšanu. AAVP darbības laikā no 2021. līdz 2028. gadam sasniedzamie mērķi un rezultāti attiecībā uz atkritumu dalīto savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi būtiskākajiem atkritumu veidiem un plūsmām izriet no ES direktīvu prasībām. Ziņojuma 3.1. tabulā ir sniegta informācija par ES direktīvās noteikto atkritumu apsaimniekošanas kvantitatīvo mērķu izpildi pārskata periodā Attiecībā uz 3.1. tabulā atainoto informāciju, norādāms, ka 1. mērķu grupas mērķi attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (turpmāk - Direktīva 2008/98/EK) (1.1. mērķis, 1.2. mērķis, 1.6. mērķis); 2. mērķu grupas mērķi attiecas uz Padomes 1999. gada 26. aprīļa direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (turpmāk - Direktīva 1999/31/EK) (2.1. mērķis); 3. mērķu grupas mērķi attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (turpmāk - Direktīva 94/62/EK) (3.1. mērķis, 3.2. mērķis); 4. mērķu grupas mērķi attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvu 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem (turpmāk - Direktīva 2000/53/EK) (4.1. mērķis, 4.2. mērķis ); 5. mērķu grupas mērķi attiecas uz Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (turpmāk - Direktīva 2012/19/ES) (5.1. mērķis, 5.2. mērķis, 5.3. mērķis); 6. mērķu grupas mērķi attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (turpmāk - Direktīva 2006/66/EK) (6.1. mērķis). Atsevišķi 3.1. tabulā minētie mērķi pārsniedz AAVP darbības termiņu, tomēr to sasniegšanai nepieciešamie pasākumi ir jāuzsāk jau šajā plānošanas periodā. 3.1. tabula. Informācija par AAVP kvantitatīvo mērķu (Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas 1999/31/EK, Direktīvas 94/62/EK, Direktīvas 2000/53/EK, Direktīvas 2012/19/ES, Direktīvas 2006/66/EK) izpildi 2021., 2022. un 2023. gadā. Attiecībā uz 1.1. mērķa un 1.2. mērķa izpildi panāktais sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis 50,6% apmērā 2023. gadā iezīmē stabilu virzību uz Direktīvā 2008/98/EK noteikto sadzīves atkritumu pārstrādes mērķu izpildi. Pārskata periodā tika pat pārsniegts Direktīvā 2008/98/EK noteiktais būvniecības atkritumu pārstrādes mērķis (1.6. mērķis). Pārskata periodā ir panākta virzība uz sadzīves atkritumu poligonu atkritumos apglabātā atkritumu daudzumu samazināšanas mērķa izpildi (2.1. mērķis), tomēr vēl ir jāveic citi AAVP paredzētie pasākumi, lai vēl vairāk mazinātu sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo sadzīves atkritumu daudzumu. Arī attiecībā uz izlietotā iepakojuma atkritumiem var atzīmēt, ka pārskata periodā paveiktie pasākumi nodrošina virzību uz Direktīvā 94/62/EK noteikto iepakojuma pārstrādes mērķu izpildi (3.1. un 3.2. mērķis). Pārskata periodā ir nodrošināta Direktīvā 2000/53/EK noteikto NTL savākšanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķu izpilde (4.1., 4.2. un 4.3. mērķis), kā arī Komisijas 2011. gada 2. marta Direktīvā 2011/19/ES ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu taufluvalinātu kā darbīgo vielu, un groza Lēmumu 2008/934/EK noteikto EEIA savākšanas, reģenerācijas un pārstrādes mērķu izpilde (5.1., 5.2., un 5.3. mērķis). Ir nodrošināta arī Direktīvā 2006/66/EK noteiktā pārnēsājamo bateriju dalītās savākšanas mērķa (6.1. mērķis) izpilde. Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvu (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu kvantitatīvo mērķu 7.1. (līdz 2025. gadam nodrošināta dalīta izlietotā vienreiz lietojamā plastmasas dzērienu iepakojuma savākšana 77% no attiecīgajā gadā tirgū laisto dzērienu attiecīgā iepakojuma apjoma pēc masas) un 7.2. (līdz 2029. gadam nodrošināta dalīta izlietotā vienreiz lietojamā plastmasas dzērienu iepakojuma savākšana 90% no attiecīgajā gadā tirgū laisto dzērienu attiecīgā iepakojuma apjoma pēc masas) pārskata periodā izpildes termiņš nav iestājies, informācija par mērķa izpildi tiks sniegta nākošajā pārskata perioda ziņojumā. Izvērtējot pārskata periodā paveikto, var secināt, ka AAVP ietverto pasākumu konsekventa īstenošana ir nodrošinājusi, ka tiek izpildīti AAVP noteiktie atkritumu apsaimniekošanas mērķi. 4. LATVIJAS NORMATĪVIE AKTI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANĀ 2021.-2023. GADĀ Likums "Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā"5 nosaka, ka izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma pārvadāšanai līdz depozīta iepakojuma uzskaites centram nav nepieciešama atkritumu pārvadāšanas atļauja. Likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā"6 nosaka kārtību, kādā tiek noteikta maksa par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot, ka maksai par bioloģisko atkritumu dalīto savākšanu ir jābūt zemākai par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu, lai veicinātu atkritumu radītāju iesaisti bioloģisko atkritumu dalītā vākšanā un pārstrādē. Tiek noteikts, ka maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 80 procentu apmērā no AAL 39. panta pirmajā daļā noteiktās maksas par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju) maksu. Likumā "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā"7 tika noteikti pārejas noteikumi ar mērķi nodrošināt, ka līdz jauno AARP spēkā stāšanās brīdim un atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru izveidei sadzīves atkritumi tiek nogādāti uz tiem atkritumu poligoniem, ar kuriem pašvaldības ir noslēgušas līgumus par atkritumu apglabāšanu. Likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā"8 tiek noteikta reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidošanas kārtība un funkcijas, precizēta kārtībā, kādā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības izstrādā reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, precizētas prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekošanas darbībām, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektivitātes uzlabošanai un atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības kārtībai. MK 2021. gada 18. februāra noteikumi Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība"9 nosaka atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību. MK 2021. gada 25. februāra noteikumu Nr. 134 "Finanšu nodrošinājuma piemērošanas kārtība atkritumu apsaimniekošanas darbībām"10 mērķis ir noteikt finanšu nodrošinājuma piemērošanas kārtību atkritumu apsaimniekošanas darbībām. Noteikumi attiecas uz gadījumiem, kad komersants nav atbilstoši veicis savas darbības ar atkritumiem, un valstij jāiesaistās uzkrāto un nepārstrādāto atkritumu savākšanā un apsaimniekošanas organizēšanā. MK 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi"11 nosaka sadzīves atkritumu dalītās savākšanas mērķus, kā arī sadzīves atkritumu un būvniecības atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķus un to aprēķināšanas kārtību. Noteiktas prasības atsevišķu atkritumu plūsmu uzskaitei, norādot, par kurām atkritumu plūsmām ir nepieciešams izmantot informāciju, aprēķinot augstāk minēto mērķu izpildi. MK 2022. gada 24. maija noteikumi Nr. 317 "Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu šķeldai, skaidām un putekļiem, kas iegūti no koksnes iepakojuma vai noteikta veida koksnes būvniecības atkritumiem"12 nosaka kārtību, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu šķeldai, skaidām un putekļiem, kas iegūti no koksnes iepakojuma, no noteikta veida koksnes būvniecības atkritumiem vai no kokmateriālu mehāniskas apstrādes procesos iegūtiem koksnes atkritumiem. MK 2022. gada 13. septembra noteikumi Nr. 571 "Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūtam materiālam"13 nosaka kārtību, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no BNA iegūtam stabilizētam biomateriālam (turpmāk - tehniskais komposts). PSIPS14 mērķis ir novērst un samazināt konkrētu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, cilvēka veselību, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem darījumdarbības modeļiem, izstrādājumiem un materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību. Likums paredz konkrētiem plastmasas saturošiem izstrādājumiem noteikt aizliegumu laišanai tirgū, pasākumus to patēriņa samazināšanai vai prasības attiecībā uz izstrādājumu dizainu un pārstrādātas plastmasas saturu tajos. 5. ES NORMATĪVIE AKTI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANĀ 2021.-2023. GADĀ Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK15 (turpmāk - Bateriju regula ) stājās spēkā 2023. gada 18. augustā. Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa16 apritīguma mērķiem Bateriju regula ir pirmais Eiropas tiesību akts, kurā izmantota pilna aprites cikla pieeja un kurā ieguves, ražošanas, izmantošanas un otrreizējās pārstrādes jautājumi ir risināti un iekļauti vienā tiesību aktā. Bateriju regula nodrošinās, ka ES vienotajā tirgū laistās baterijas drīkstēs saturēt tikai ierobežotu daudzumu kaitīgu vielu, kas ir nepieciešamas. Baterijās izmantotās bažas izraisošās vielas tiks regulāri pārskatītas. Saskaņā ar Bateriju regulā noteiktajiem pienācīgas pārbaudes pienākumiem uzņēmumiem ir jāapzina, jānovērš un jānovērš sociālie un vides riski, kas saistīti ar to baterijās esošo izejvielu, piemēram, litija, kobalta, niķeļa un dabīgā grafīta, sagādi, pārstrādi un tirdzniecību. No 2025. gada pakāpeniski tiks ieviesti pārstrādes efektivitātes, materiālu reģenerācijas un pārstrādātā satura mērķi. Visi savāktie bateriju atkritumi būs jāpārstrādā, un būs jāsasniedz augsts reģenerācijas līmenis, jo īpaši attiecībā uz tādām kritiski svarīgām izejvielām kā kobalts, litijs un niķelis. Tas garantēs vērtīgo materiālu reģenerāciju to lietderīgās lietošanas laika beigās un atgriešanos ekonomikā, pieņemot stingrākus pārstrādes efektivitātes un materiālu reģenerācijas mērķus laika gaitā. Lai palīdzētu patērētājiem pieņemt apzinātus lēmumus par to, kuras baterijas iegādāties, galvenie dati tiks sniegti uz etiķetes. Kvadrātkods (QR kods) nodrošinās piekļuvi digitālajai pasei ar detalizētu informāciju par katru akumulatoru, kas palīdzēs patērētājiem un jo īpaši vērtības ķēdes profesionāļiem centienos padarīt aprites ekonomiku par bateriju realitāti. Laika posmā no 2021. gada līdz 2023. gadam ES ietvaros notika vairāku normatīvo aktu izstrāde, kuri tika apstiprināti 2024. un 2025. gadā: 1) 2024. gada 20. maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regula (ES) 2024/1157 par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/200617 (turpmāk - Regula 2024/1157). Lielāko daļu Regulas 2024/1157 prasību sāks piemērot no 2026. gada 21. maija; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 19. decembra Regula (ES) 2025/40 par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK18 (turpmāk - Iepakojuma regula). 6. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS REĢIONU REFORMA Atbilstoši AAL 10. panta otrajai daļai AAR ietilpstošās pašvaldības izstrādā AARP. Tāpēc noteikumu projektā ir nepieciešams noteikt pašvaldību administratīvo teritoriju iedalījumu AAR. Atbilstoši AAL 21. panta pirmajai daļai, to pašvaldību administratīvajās teritorijās, kuras atrodas attiecīgajā AAR, radītos sadzīves atkritumus apglabā tikai attiecīgā AAR sadzīves atkritumu poligonā vai nodod tos attiecīgajās pārkraušanas stacijās. Pašvaldība slēdz līgumu ar sadzīves atkritumu poligona apsaimniekotāju par tās administratīvajā teritorijā savākto sadzīves atkritumu apglabāšanu. MK 2023. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 301 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem"19 (turpmāk - MK noteikumi Nr. 301) ir noteikts pašvaldību administratīvo teritoriju iedalījums atkritumu apsaimniekošanas reģionos (sk. 6.1. attēlu). 6.1. attēls.Pašvaldību piekritība pieciem AAR atbilstoši MK noteikumiem Nr. 301. 6.1. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru izveide Saskaņā ar AAL 10.1 panta otro daļu pašvaldība, ievērojot Pašvaldību likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus, var deleģēt AARC šādus pārvaldes uzdevumus: 1) nodrošināt AAR plāna ieviešanu, ņemot vērā AAL noteikto pašvaldību kompetenci atkritumu apsaimniekošanas jomā; 2) patstāvīgi vai sadarbībā ar attiecīgā AAR pašvaldībām un AAL 18. pantā noteiktajā kārtībā izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju veicināt iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu šķirošanā, to rašanās novēršanā un samazināšanā, rīkojot izglītošanas pasākumus un atkritumu šķirošanu, to rašanās novēršanu un samazināšanu veicinošas kampaņas, kā arī atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas; 3) apkopot un pēc pieprasījuma sniegt valsts un pašvaldību institūcijām informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā AAR un katrā attiecīgajā AARC ietilpstošajā pašvaldībā, lai izvērtētu atkritumu pārstrādes un atkritumu apglabāšanas samazināšanas mērķu izpildi. Atbilstoši AAL pārejas noteikumu 56. punktam pašvaldībām līdz 2024. gada 30. jūnijam ir jāizveido AARC. Informācija par AARC izveidi un darbību tiks sniegta informatīvajā ziņojumā par AAVP izpildi 2024., 2025. un 2026. gadā. MK 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 397 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu"20: 1) noteiktas prasības atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā iekļaujamai informācijai, tajā skaitā atkritumu rašanās novēršanas mērķiem; 2) noteiktas prasības AAR plānos iekļaujamai informācijai. Lai nodrošinātu, ka tiek iegūti vienkāršāk izprotami un salīdzināmi dati, informācijā par apsaimniekotajiem atkritumiem ir jāietver informācija par radīto sadzīves atkritumu, tajā skaitā, BNA daudzumu uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā kalendārajā gadā. Informācijas iegūšanai par iedzīvotāju skaitu izmanto CSP apkopojumus; 3) noteiktas prasības apsaimniekošanas plānos ietvert pasākumus visa veida piegružojuma savākšanai, novēršanai un mazināšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par jūras vides aizsardzību un pārvaldību, un normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu; 4) noteiktas prasības Programmas saturam un ietveramai informācijai par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem; 5) noteiktas prasības pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas saturam; 6) noteikti termiņi, kādos KEM izvērtē atkritumu apsaimniekošanas plānu un programmas, tai skaitā pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas, ieviešanu; 7) ietverti pasākumi, kuri veicina atkritumu apsaimniekošanas darbību piemērošanu prioritārā secībā. Atbilstoši AAL 10.1 panta pirmajai daļai pašvaldības, izstrādājot AARP, tajā papildus normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un Programmu paredzētajam attiecībā uz AAR nosaka: 1) sadzīves atkritumu poligonus, kuros tiks turpināta sadzīves atkritumu apglabāšana, un sadzīves atkritumu poligonus, kuros sadzīves atkritumu apglabāšana tiks pārtraukta; 2) sadzīves atkritumu poligonu darbības noteikumus; 3) atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru skaitu; 4) pašvaldības, kuras piedalās katra atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra izveidē un darbībā. Atbilstoši AAL pārejas noteikumu 49. punktam, pašvaldības ir izstrādājušas un pieņēmušas šādus AARP: 1) Dienvidkurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2023. -2027. gadam21; 2) ZRAAP22; 3) Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas plāns 2024.-2028. gadam (Rīgas valstspilsēta, Ādažu, Bauskas, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novads)23; 4) Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģiona Jelgavas valstspilsētas, Dobeles un Jelgavas novadu atkritumu apsaimniekošanas reģionālais plāns 2023.-2027. gadam24; 5) VRAAP 202725; 6) Latgales reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2024.-2030. gadam26. 7. EKONOMISKO INSTRUMENTU ATTĪSTĪBA UN PIEMĒROŠANA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANĀ 7.1. Maksa par atkritumu apsaimniekošanu Saskaņā ar AAL 39. panta pirmo daļu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju) maksas noteikšanas kārtību atkritumu radītājam vai valdītājam apstiprina pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem. Pamatojoties uz saistošajos noteikumos paredzēto kārtību, pašvaldība ar savu lēmumu nosaka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju), un to veido: 1) maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un pašvaldības izvēlēts atkritumu apsaimniekotājs; 2) sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs. AAL 8.pantā ir noteikta pašvaldību kompetence sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas organizēšanā to administratīvajās teritorijās. Kā viens no pašvaldības pienākumiem ir organizēt publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības procedūru sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei. Noslēdzoties vienai no iepriekš minētajām procedūrām (pēc pašvaldības izvēles) pašvaldība, noslēdzot atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, vienlaikus ar pašvaldības domes lēmumu apstiprina atkritumu apsaimniekošanas maksu (atkritumu apsaimniekotāja procedūrā piedāvāto pakalpojuma līgumcenu par vienas atkritumu vienības apsaimniekošanu), kas sevī ietver gan DRN komponenti par atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos, gan tarifu par atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos. Atkritumu apsaimniekotājs, kuru atbilstoši AAL izvēlējusies pašvaldība, nodrošina sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu par vienādu maksu visiem sadzīves atkritumu radītājiem attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā atbilstoši noslēgtajam līgumam ar pašvaldību. Latvijā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa ir atkarīga no konkrētā reģiona un atkritumu apsaimniekotāja noteiktajiem tarifiem. No 2024. gada 1. janvāra bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta visā valstī, un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa tiek noteikta 60 % apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas. Piemēram, Rīgā no 2024. gada 1. septembra bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 14,21 euro par m3 bez PVN (ar PVN 17,19 euro par m3), savukārt nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 23,69 euro par m3 bez PVN (ar PVN 28,66 euro par m3), bet Mārupes novadā no 2024. gada 1. septembra bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 10,55 euro par m3 bez PVN (ar PVN 12,77 euro par m3), bet nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 17,59 euro par m3 bez PVN (ar PVN 21,28 euro par m3). 7.2. DRN 2023. gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas DRN politikā. Galvenie mērķi ir veicināt dabas resursu efektīvu izmantošanu un samazināt vides piesārņošanu. Izmaiņas ietver DRN likmju pārskatīšanu un nodokļa bāzes paplašināšanu. DRN objekti tagad ietver ogļūdeņražus, tekstilizstrādājumus, riepas, vienreiz lietojamos plastmasas izstrādājumus un plastmasas zvejas rīkus. Nodokļa likmes tiek paaugstinātas par transportlīdzekļiem, atkritumu apglabāšanu, zemes dzīļu resursu ieguvi un iepakojumu. Tika paaugstināts DRN par atkritumu apglabāšanu, lai izpildītu ES direktīvas un ESAO rekomendācijas. DRN likmes par sadzīves atkritumiem pakāpeniski pieaugs no 95 uz 130 euro par tonnu līdz 2026. gadam. Tiek paaugstinātas arī likmes par bīstamo atkritumu apglabāšanu. Tiek ieviesta DRN likme uzkrājuma veidošanai, lai segtu izmaksas par biogāzes ieguvei izmantotajiem atkritumiem. DRN par nolietotiem transportlīdzekļiem tiek paaugstināts no 55 uz 110 euro. DRN tiek piemērots arī riepām, kas nav iekļautas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā. Lai veicinātu elektromobilitāti, tiek noteikta DRN likme 0,25 euro/kg par jauniem bateriju un akumulatoru veidiem. Jāatzīmē arī, ka likuma grozījumi maina ieņēmumu no DRN maksājumiem sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem, vienlaikus sasaistot DRN par atkritumu apglabāšanu ar pašvaldības atbildību atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanā. Pakāpeniski tiks palielināta nodokļa maksājumu daļa, kas tiek ieskaitīta pašvaldību budžetos par dabas resursu ieguvi un lietošanu, vides piesārņošanu, kā arī par atkritumu apglabāšanu. Pārskata periodā VARAM ir analizējusi DRN likmju efektivitāti par vairākiem DRN objektiem, tai skaitā par atkritumu apglabāšanu poligonos. Pārskata periodā VARAM ir izvērtējusi DRN likmi par atkritumu apglabāšanu poligonos, ņemot vērā ES direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas saistīts ar DRN likmes pakāpenisku pieaugumu. Izmaiņas pārskata periodā DRN likmēm par atkritumu apglabāšanu poligonos skatāmas 7.1. tabulā. 7.1. tabula. DRN likmes (euro/tonna) par atkritumu apglabāšanu atbilstoši DRN likuma 3. pielikumam 7.3. Jauni DRN objekti Pārskata periodā DRN likumā ir ietverti vairāki jauni DRN objekti: 1. Tekstilizstrādājumi likuma izpratnē ietver mājsaimniecības tekstilizstrādājumus, apģērbu, apavus, segas, aizkarus u.c., bet neietver koferus, medicīnas kompresijas zeķes, teltis, dzīvnieku drēbes u.c. Nodokļa objekta tehniskie raksturojumi tiks aprakstīti MK noteikumos līdz 2024. gada 30. aprīlim. Normas par tekstilizstrādājumiem stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Tekstilizstrādājumiem tiek noteikta nodokļa likme 0,50 euro par kilogramu, lai samazinātu tekstilmateriālu atkritumu apjomu. Tiek ieviesta RAS tekstilizstrādājumiem, kas nodrošina atbrīvojumu no DRN samaksas, ja tiek ņemta dalība RAS. 2. Plastmasu saturoši izstrādājumi: DRN tiks piemērots vienreiz lietojamajiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem (mitrās salvetes, baloni, tabakas izstrādājumi ar filtriem) un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem. Pienākums maksāt DRN ir tikai gadījumā, ja netiek piemērota RAS. 3. Iepakojuma materiāli: Putu polistirolam un putuplastam noteiktas atsevišķas DRN likmes. Par plastmasas iepakojumu, kas nav pārstrādāts vai reģenerēts, būs jāmaksā DRN. Jauna DRN objekta ieviešana saistīta ar ES pašu resursu konceptu, kas paredz iemaksas par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu. 4. Depozīta sistēma: DRN maksātājs, kas nepiedalās depozīta sistēmā, maksās DRN par depozīta iepakojumu četrkāršā apmērā, lai veicinātu dalību depozīta sistēmā. 7.4. Tarifs par atkritumu apglabāšanu poligonos Tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"27 un MK 2009. gada 27. oktobra noteikumiem Nr. 1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem"28 apstiprina SPRK. Pārskata periodā pieņemtais likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā"29 nosaka, ka nešķirotu sadzīves atkritumu apstrāde ir saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" regulējamie sabiedriskie pakalpojumi. Nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifu, kā arī atsevišķu sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifu, ja apglabāšanai pieņem no nešķirotiem sadzīves atkritumiem atšķirotus un apglabājamus atkritumus, nosaka likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzētajā kārtībā saskaņā ar SPRK noteikto šo tarifu aprēķināšanas metodiku. Nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifā iekļauj izmaksas par šādām darbībām: 1) atkritumu poligona, kā arī atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra darbības administrēšanai un nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošana un ekspluatācija; 2) pieņemto sadzīves atkritumu nogādāšana tālākai apstrādei uz kādu no atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra infrastruktūras objektiem; 3) apglabājamo sadzīves atkritumu nogādāšana no atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra, kas nenodrošina atkritumu apglabāšanu sadzīves atkritumu poligonā, atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam centram, kas nodrošina sadzīves atkritumu apglabāšanu; 4) sadzīves atkritumu sagatavošana apglabāšanai; 5) poligonā apglabāto atkritumu slāņa regulāra pārklāšana ar inertu pārsegumu; 6) tādu sabiedrības izglītības pasākumu nodrošināšana, kuri vērsti uz attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu radītāju izglītošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā; 7) atkritumu poligona slēgšana un rekultivācija; 8) slēgta atkritumu poligona monitorings un uzturēšana vismaz 30 gadus pēc tā slēgšanas; 9) no nešķirotiem sadzīves atkritumiem atšķirotu apglabājamo BNA daudzuma samazināšana, tai skaitā BNA reģenerācija; 10) pētniecības un attīstības darbības, kas vērstas uz atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu; 11) no nešķirotiem sadzīves atkritumiem atšķirotu apglabājamo atkritumu nodošana apglabāšanai atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam centram, kurš nodrošina atkritumu apglabāšanu saskaņā ar SPRK noteikto sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifu. Nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifā iekļauj DRN normatīvajos aktos noteiktajā apmērā par atkritumu apglabāšanu, kā arī uzkrājumu DRN segšanai par to atkritumu daudzumu, ko pēc novietošanas BNA pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai noteiktajā termiņā atšķiro no pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā. AARC sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifā iekļauj no cita AARC pieņemto apglabājamo no nešķirotiem sadzīves atkritumiem atšķirotu atkritumu apglabāšanas nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas. Ar SPRK padomes 2024. gada 27. jūnija lēmumu Nr. 1/4 ir apstiprināta "Nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifa un sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifa aprēķināšanas metodika"30. 8. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA UN IZLIETOTAIS FINANSĒJUMS 8.1. 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periods ES fondu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam ir piešķirts atbalsts mērķtiecīgai atkritumu apsaimniekošanas direktīvās31 noteikto prasību īstenošanai, kā arī darbībām, kas veicina visas nozares attīstību. Pamatojoties uz ES vides acquis prasībām, tika izstrādāts 2014.-2020. gada plānošanas perioda Partnerības līgums un darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība". Nozīmīgākais vides acquis prasību aspekts ir atkritumu kā resursu izmantošana, kas īstenojama, veicot atkritumu dalītu vākšanu un pārstrādi. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa 5.2.1. "Veicināt dažāda veida atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" (turpmāk - 5.2.1. SAM) ietvaros atbalstīta: 1. atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība (dalītas vākšanas punktu izveide un aprīkošana, kā arī dalītas vākšanas laukumu izveide un aprīkošana, veicinot visu veidu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, arī specializēto transportlīdzekļu iegāde dalītas vākšanas maršrutu apkalpošanai); 2. atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veicināšana: a. BNA kompostēšana un anaerobā pārstrāde; b. citu atkritumu veidu pārstrādes jaudas palielināšana; c. atkritumu reģenerācijas (ar enerģijas atguvi) jaudas palielināšana. 8.1. tabulā norādīta informācija par visiem 5.2.1. SAM projektiem, kas pārskata periodā ir pabeigti vai turpinās to ieviešana, vai arī par projektos sasniegtajiem aktuālajiem (2022. vai 2023. gada) rādītājiem. 8.1. tabula. 5.2.1. SAM "Veicināt dažāda veida atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" ietvaros pabeigtie vai īstenošanā esošie projekti Nosaukums Finansējuma saņēmējs Plānotais (sasniegtais) rādītājs Īstenošanas termiņš 5.2.1.1. pasākums "Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība" (pabeigti pirms pārskata perioda, bet aktualizēti sasniegtie rādītāji) Šķiroto atkritumu savākšanas laukuma izveide Ikšķiles novadā Clean R 401 t/gadā dalīti vākti atkritumi (2022. gadā 939

1. t)08.09.2017. - 07.09.2018. Materiāltehniskās bāzes iegāde šķiroto atkritumu savākšanas sistēmas kapacitātes uzlabošanai SIA "Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija" 600 t/gadā dalīti vākti atkritumi (2022. gadā 539
2. t)10.10.2017. - 09.04.2019. Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas efektivitātes paaugstināšana Jelgavas administratīvajā teritorijā, (tiešā atkritumu savākšana no mājsaimniecībām un juridiskajām personām) ar specializētu automašīnu SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" 490 t/gadā dalīti vākti atkritumi (2022. gadā 766
3. t)08.09.2017. - 07.03.2019. Atkritumu dalītās savākšanas punktu izveide un pilnveide Ādažu novadā SIA "Eco Baltia vide" 368 t/gadā dalīti vākti atkritumi (2022. gadā 326
4. t)08.09.2017. - 07.05.2018. 5.2.1.2. pasākums "Atkritumu pārstrādes veicināšana" 1. kārta (sadzīves atkritumu pārstrāde) Poliolefīnu pārstrādes rūpnīca Clean R 7300 t/gadā pārstrādātu atkritumu 29.12.2017. - 27.11.2023. SIA "NORDIC PLAST" polimēru pārstrādes parks SIA "NORDIC PLAST" 12 026 t/gadā pārstrādātu atkritumu 08.01.2018. - 31.12.2023. 2. kārta (citu atkritumu pārstrāde) Nolietotu akumulatoru pārstrādes iekārtu iegāde un uzstādīšana uzņēmumā SIA "EcoLead" SIA "EcoLead" 11 445 t/gadā pārstrādātu atkritumu 25.01.2018. - 30.12.2023. 3. kārta (BNA pārstrāde) BNA pārstrādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi" SIA "Getliņi EKO" 100 000 t/gadā pārstrādātu atkritumu (2023. gadā 90 633
5. t)16.10.2018. - 15.04.2022. BNA pārstrādes iekārtu izveide poligonā "Cinīši" SIA "Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija" 18 500 t/gadā pārstrādātu atkritumu 26.03.2021. - 25.12.2023. BNA pārstrādes rūpnīcas "Daibe" izveide ZAAO 20 854 t/gadā pārstrādātu atkritumu 14.04.2021. - 31.12.2023. Zaļo un dārza atkritumu kompostēšanas laukuma izveide Siguldas novadā Siguldas novada pašvaldība 750 t/gadā pārstrādātu atkritumu (2023. gadā 563
6. t)24.02.2021. - 31.05.2022. Zaļo un dārza atkritumu kompostēšanas laukuma izveide Alūksnes novadā Alūksnes novada pašvaldība 590 t/gadā pārstrādātu atkritumu (2023. gadā 370
7. t)25.11.2020. - 24.12.2021. BNA pārstrādes iekārtu un kompostēšanas laukuma izveide Daugavpils pilsētā Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde "Komunālās saimniecības pārvalde" 1 900 t/gadā pārstrādātu atkritumu (2023. gadā 955
8. t)08.02.2021. - 07.12.2022. Divu fāzu sausās anaerobas fermentācijas sistēmas izveide poligonā "Ķīvītes" organisko atkritumu pārstrādei SIA "Liepājas RAS" 17 932 t/gadā pārstrādātu atkritumu 28.03.2022. - 31.12.2023. Tādu BNA pārstrādes iekārtu izveide poligonā "Brakšķi", kas izmanto anaerobo pārstrādes metodi SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" 19 000 t/gadā pārstrādātu atkritumu 30.03.2022. - 31.10.2024. Tādu BNA pārstrādes iekārtu izveide poligonā "Janvāri", kas izmanto anaerobo pārstrādes metodi SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "PIEJŪRA"" 16 500 t/gadā pārstrādātu atkritumu 29.03.2022. - 31.10.2024. 5.2.1.3. pasākums "Atkritumu reģenerācijas veicināšana" No atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūve Ventspilī, Talsu ielā 69 SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" 11 000 t/gadā reģenerētu (ar enerģijas atguvi) atkritumu 12.04.2019. - 31.08.2025. (īstenošanā) Pārskata periodā pārtraukti divi plastmasas atkritumu pārstrādes projekti 5.2.1.2. pasākumā "Atkritumu pārstrādes veicināšana": 1. Akciju sabiedrības "PET Baltija" projekts "Polimēru atkritumu pārstrāde, izmantojot aglomerācijas procesu" (pārtraukts 2023. gadā); 2. Akciju sabiedrības "PET Baltija" projekts "AS "PET Baltija" polimēru pārstrādes parks" (pārtraukts 2022. gadā). Pārskata periodā sasniegtie rādītāji: 1. dalīti vākti atkritumi (2022. gads) - 2570 t/g; 2. pārstrādāti atkritumi (papildu jauda atkritumu pārstrādei) - 226 797 t/g. Pārskata periodā rīkota 5.2.1.2. pasākuma "Atkritumu pārstrādes veicināšana" ceturtā projektu iesniegumu atlases kārta par BNA pārstrādes iekārtu izveidi, kuras ietvaros apstiprināti trīs projekti. Pārskata periodā turpinās 5.2.1.3. pasākuma "Atkritumu reģenerācijas veicināšana" ietvaros apstiprinātā SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" projekta "No atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūve Ventspilī, Talsu ielā 69" īstenošana (pabeigšana plānota 2026. gadā). Pārskata periodā 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda 5.2.1.2. pasākuma "Atkritumu pārstrādes veicināšana" ietvaros pabeigti 12 atkritumu pārstrādes projekti ar kopējo Kohēzijas fonda finansējuma apmēru 62 563 117 euro: 1. kārta (sadzīves atkritumu pārstrāde) - 2 206 961 euro; 2. kārta (citu atkritumu pārstrāde) - 1 396 007 euro; 3. un 4. kārta (BNA pārstrāde): a. aerobā (kompostēšanas laukumi) - 308 274 euro; b. anaerobā (poligoni) - 58 651 875 euro. 8.2. ES fondu plānošanas periods no 2021.-2027. gadam ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam apstiprināta 2022. gadā. Tās 2. politikas mērķī "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" iekļauts 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķis "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" (turpmāk - 2.2.2. SAM). Tā ietvaros tiks atbalstītas uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju balstītas atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas ieviešanas aktivitātes, lai veicinātu otrreizējo izejvielu tirgus attīstību, radīto atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes attīstību, kā arī apglabāšanas samazināšanas mērķu sniegumu: 1. aprites ekonomikas principu ieviešana privātajā sektorā (īpaši mazo un vidējo uzņēmumu sektorā) - pakalpojumos un ražošanā - atbalstot pašreiz izmantoto procesu un tehnoloģisko risinājumu izmaiņas, lai: a. veicinātu ekodizaina principus preču ražošanā un materiālu un iepakojuma izmantošanā; b. samazinātu atkritumu apjomu; c. samazinātu materiālu ietilpību un palielinātu pārstrādājamību un ilglietojamību; d. attīstītu racionālu izejvielu un resursu izmantošanu; e. veicinātu pāreju uz otrreizēji izmantojamu un videi nekaitīgu izejvielu izmantošanu ražošanas tehnoloģiskajos risinājumos; f. ieviestu otrreizēju un slēgtu materiālu ciklu tehnoloģiju; g. sekmētu ekoefektīvu tehnoloģiju un ekoinovāciju ieviešanu; 2. atkārtota lietošana, preču labošanas pakalpojumu attīstība; 3. atkritumu pārstrādes jaunu jaudu nodrošināšana; 4. atkritumu dalītās savākšanas sistēmas paplašināšana, aptverot jaunas materiālu grupas - īpaši BNA, tekstils, bīstamie sadzīves atkritumi, mēbeles u.c., ieguldot finansējumu infrastruktūras attīstībā, kā arī šķirošanas līniju un tehnoloģiju modernizēšanā; 5. atbilstoši AAVP paredzētajai atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaita samazināšanai investīcijas esošo atkritumu poligonu pielāgošanai, pārkvalifikācijai vai pilnveidei par reģionāliem atkritumu apsaimniekošanas centriem, reģionos attīstot ilgtspējīgus risinājumus, vietējā līmenī nodrošinot atkritumu radīšanas samazināšanu, preču labošanas pakalpojumu attīstību, atkritumu sagatavošanu otrreizējai pārstrādei un aprites ekonomikas veicināšanas pasākumu attīstību; 6. materiālu plūsmas izsekojamības paaugstināšana un uzskaites sistēmas attīstīšana un izveide, paplašinot esošo uzskaiti un savienojot vairākas datu bāzes. Atbalstāmās darbības plānotas AAVP, saskaņā ar pētījumu "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam izstrādei"32 un Rīcības plānu. Paredzētās investīcijas veicinās pārstrādāto materiālu īpatsvara palielināšanos līdz 11% 2027. gadā un sniegs ieguldījumu vismaz par 23% palielinot kopējo pārstrādāto atkritumu daudzumu 2028. gadā saskaņā ar nacionālajiem mērķiem. 8.2. tabulā norādīta informācija par 2.2.2. SAM pasākumu ieviešanas progresu (t.sk. sniegta informācija ārpus pārskata perioda). 8.2. tabula. 2.2.2. SAM pasākumu ieviešanas progress Pieejamais KF finansējums (euro) Atbalstāmās darbības Plānotais rādītājs MK noteikumi Vērtēšanas kritēriji Projektu atlase 2.2.2.1. pasākums "Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija" 1. kārta (pārstrāde - atklāta atlase) 20 000 000 - trešo personu radītu atkritumu pārstrādes iekārtu izveide; - sabiedrības izglītošanas un vides apziņu veicinoši pasākumi - atbalstītie uzņēmumi - 3 gab.; - papildu jauda atkritumu pārstrādei - 30 000 t/g; - pārstrādāto atkritumu apjoms - 102 500 t/g MK 2024. gada 26. marta noteikumi Nr. 198 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.1. pasākuma "Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi" Projektu vērtēšanas kritēriji apstiprināti UK 2023. gada 22. novembrī 02.05.- 02.09.2024. Iesniegti 16 projekti, no kuriem 8 noraidīti 2. kārta (reģionālās investīcijas - atklāta atlase, atkritumu apsaimniekošanas nozares komersanti) 45 000 000 (2. un 3. kārtai kopā) - atkritumu dalītā vākšana - pārstrāde un kompostēšanas laukumi - aprites ekonomikas centru izveide - dalīti vāktu atkritumu šķirošanas līniju izveide un modernizācija - šķiroto atkritumu viedo laukumu izveide - dalīti vāktu BNA specializētā autotransporta iegāde (mazemisiju, bezemisiju) 2. un 3. kārtai kopā sasniedzami: - atbalstītie uzņēmumi - 5 gab.; - papildu jauda atkritumu pārstrādei - 30 000 t/g; - pārstrādāto atkritumu apjoms - 102 500 t/g; - šķiroti savākto atkritumu daudzums - 500 t/g Saskaņošanas procesā Tiesību aktu portālā, iesniegšana MK indikatīvi 2024.g. IV ceturksnī Kritēriji tiek virzīti apstiprināšanai UK Plānotais atlases uzsākšanas laiks 29.01.2025. - 29.04.2025. 3. kārta (reģionālās investīcijas - ierobežota atlase, atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji) 45 000 000 (2. un 3. kārtai kopā) - nešķirotu sadzīves atkritumu šķirošanas līniju izveide, atjaunošana vai modernizācija - sabiedrības izglītības centru atkritumu apsaimniekošanas jomā izveide vai modernizācija - Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktā informācijas sistēmas izveide pašvaldību deleģētā uzdevuma izpildei 2. un 3. kārtai kopā sasniedzami: - atbalstītie uzņēmumi - 5 gab.; - papildu jauda atkritumu pārstrādei - 30 000 t/g; - pārstrādāto atkritumu apjoms - 102 500 t/g; - šķiroti savākto atkritumu daudzums - 500 t/g Saskaņošanas procesā Tiesību aktu portālā, iesniegšana MK indikatīvi 2024.g. IV ceturksnī Kritēriji tiek virzīti apstiprināšanai UK Plānotais atlases uzsākšanas laiks 09.05.2025.-11.08.2025. 2.2.2.2. pasākums "Atkritumu dalītā vākšana" 1. kārta (konteineri - atklāta atlase) 2 000 000 - dažādu veidu atkritumu dalītās vākšanas jaunu konteineru iegāde; - komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi - atbalstītie uzņēmumi (MVU) - 4 gab.; - šķiroti savākto atkritumu daudzums - 4 750 t/g MK 2024. gada 26. marta noteikumi Nr. 197 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.2. pasākuma "Atkritumu dalītā vākšana" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi" Projektu vērtēšanas kritēriji apstiprināti UK 2023. gada 18. decembrī 15.05. - 15.07.2024. Iesniegti 12 projekti 2. kārta (pazemes konteineri, laukumi - atklāta atlase) 2 000 000 - atkritumu dalītās savākšanas infrastruktūras (šķiroto atkritumu vākšanas laukumu, sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktu) izveide; - sabiedrības izglītošanas un vides apziņu veicinoši pasākumi šķiroti savākto atkritumu daudzums - 4 750 t/g MK 2024. gada 10. septembra noteikumi Nr. 602 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.2. pasākuma "Atkritumu dalītā vākšana" projektu iesniegumu otrās atlases kārtas īstenošanas noteikumi" Projektu vērtēšanas kritēriji apstiprināti UK 04.06.2024. 15.10.-15.01.2025. (atlase izsludināta) 9. TURPMĀKIE VIRZIENI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANĀ Atkritumu apsaimniekošana ir kompleksa pasākumu sistēma, kuras pārvaldība ietver institucionālos, organizatoriskos, tehniskos, juridiskos un finanšu jautājumus. Tā aptver piesārņojošo darbību operatorus, komersantus, kas sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, atkritumu tirgotājus un starpniekus, pašvaldības un katru valsts iedzīvotāju, kas ikdienā rada atkritumus. Sistēma aptver atkritumu plūsmas, kas kopā veido apmēram 1,8 milj. t atkritumu gadā. Šobrīd ir jauns stratēģisks uzdevums- materiālu atgūšana no atkritumu plūsmas, kas pārvirza pārvaldības uzsvaru uz atkritumu apjoma samazināšanu un rašanās novēršanu, atkritumu pārstrādes un tai nepieciešamo priekšnosacījumu (t.sk. bīstamu vielu ierobežošanas produktos un dalītas savākšanas sistēmas) attīstību. Arvien nozīmīgāki kļūst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas vēlamākie pasākumi, kas vērsti uz atkritumu radīšanas samazināšanu gan kopumā, gan attiecībā uz atsevišķām plūsmām (piemēram, pārtikas atkritumi un iepakojums). Jauns politikas virziens ciešā sasaiste ar aprites ekonomiku, ir preču labošanas un otrreizēja izmantošanas sektora attīstība, kur sabiedrības/patērētāja pieprasījumam ir noteicoša loma. AAVP pasākumi šajos virzienos sniedz ieguldījumu globāli svarīgo ilgtspējīgas attīstības mērķu 2030. gadam33 sasniegšanā, proti, nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un ražošanas modeļus un saglabāt un pārdomāti izmantot okeānus, jūras un to resursus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, u.c. AAVP sniedz ieguldījumu attīstības virzienos, ko nosaka Eiropas zaļais kurss un Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns "Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu"34. AAVP nodrošina un sniedz ieguldījumu Nacionālajā attīstības plāna 2021-2027. gadam prioritāšu "Kvalitatīva dzīvesvide un teritoriju attīstība" un "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība" ietvaros noteiktajos rīcību virzienos, it īpaši, "Daba un vide - "Zaļais kurss"", "Produktivitāte, inovācija un eksports", "Līdzsvarota reģionālā attīstība" u.c. AAVP pasākumi papildina un veido sinerģiju ar pasākumiem, kas ietverti Rīcības plānā. AAVP turpmākajā darbības periodā tiks turpināta AAVP paredzēto pasākumu ieviešana. Vienlaikus jāņem vērā, ka atkritumu apsaimniekošanas politikā tiks ietverti dažādi risinājumi, kas nodrošinās atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm. AAVP ieviešanu nākamajos pārskata posmos ietekmēs vairāku ES normatīvo aktu ieviešana Latvijā, piemēram, Bateriju regula un Iepakojuma regula. Sagaidāms, ka atsevišķus atkritumu apsaimniekošanas sektorus ietekmēs arī vairāki ES normatīvo aktu projekti, kuri pārskata periodā bija dažādās izstrādes stadijās: - Būtisku ietekmi uz pārtikas atkritumu rašanās novēršanu un tekstilmateriālu atkritumu apsaimniekošanu radīs direktīvas projekts par grozījumiem Direktīvā 2008/98/EK, kura stāsies spēkā 2025. gada otrajā pusē; - Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par plastmasas granulu zudumu novēršanu nolūkā samazināt piesārņotību ar mikroplastmasu veicinās plastmasas granulu apsaimniekošanu; - Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par transportlīdzekļu konstrukcijas un nolietotu transportlīdzekļu vadības aprites prasībām, ar ko groza Regulas (ES) 2018/858 un 2019/1020 un atceļ Direktīvas 2000/53/EK un 2005/64/EK radīs ievērojamu ietekmi uz NTL apsaimniekošanas organizāciju. PATEICĪBAS KEM pateicas par sadarbību AAVP ieviešanā un par informāciju ziņojuma sagatavošanai: EM, Finanšu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, SM, Veselības ministrijai, VARAM, ZM, Valsts kancelejai, Dabas aizsardzības pārvaldei, LIAA, Enerģētikas un vides aģentūrai, PVD, VVD, LVĢMC, Valsts akciju sabiedrībai "Ceļu Satiksmes un drošības direkcija", Aizkraukles novada pašvaldībai, Alūksnes novada pašvaldībai, Augšdaugavas novada pašvaldībai, Ādažu novada pašvaldībai, Balvu novada pašvaldībai, Bauskas novada pašvaldībai, Cēsu novada pašvaldībai, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai, Dienvidkurzemes novada pašvaldībai, Gulbenes novada pašvaldībai, Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai, Jelgavas novada pašvaldībai, Jēkabpils novada pašvaldībai, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai, Krāslavas novada pašvaldībai, Kuldīgas novada pašvaldībai, Liepājas valstspilsētas pašvaldībai, Limbažu novada pašvaldībai, Līvānu novada pašvaldībai, Madonas novada pašvaldībai, Mārupes novada pašvaldībai, Olaines novada pašvaldībai, Preiļu novada pašvaldībai, Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, Ropažu novada pašvaldībai, Rēzeknes novada pašvaldībai, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai, Salaspils novada pašvaldībai, Saldus novada pašvaldībai, Smiltenes novada pašvaldībai, Talsu novada pašvaldībai, Tukuma novada pašvaldībai, Valkas novada pašvaldībai, Valmieras novada pašvaldībai, LPS, LLPA, Jūrmalas pašvaldības iestādei "Jūrmalas ostas pārvalde", Mērsraga ostas pārvaldei, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas pārvaldei, Salacgrīvas ostas pārvaldei, Latvijas Biomasas asociācijai, LCB, LPTA, Latvijas Samariešu apvienībai, Latvijas Darba devēju konfederācija, LETERA, AJPR, LZP, SIA "Depozīta Iepakojuma Operators", LASA un LASUA. 1 Ministru kabineta 2021. gada 22. janvāra rīkojums Nr. 45 "Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/320476 2 Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" 2. punktu Klimata un enerģētikas ministrija ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu). Saskaņā ar minētā rīkojuma 5. punktu Klimata un enerģētikas ministrija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, mantas, personāla resursu, tiesvedību, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz šā rīkojuma 2. punktā minēto jomu. 3 Sk. AAVP 9. nodaļu 4 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/317168-par-ricibas-planu-parejai-uz-aprites-ekonomiku-20202027-gadam 5 Likums "Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/328337 6 Likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/331723 7 Likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/335687 8 Likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340552 9 MK 18.02.2021. noteikumi Nr.113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/321151 10 MK 25.02.2021. noteikumu Nr.134 "Finanšu nodrošinājuma piemērošanas kārtība atkritumu apsaimniekošanas darbībām". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/321333 11 MK 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr.712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/327220- 12 MK 2022. gada 24. maija noteikumi Nr.317 "Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu šķeldai, skaidām un putekļiem, kas iegūti no koksnes iepakojuma vai noteikta veida koksnes būvniecības atkritumiem". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/332685 13 MK 2022. gada 13. septembra noteikumi Nr.571 "Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūtam materiālam". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/335612 14 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/323733 15 Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32023R1542&qid=1744289628301 16 Eiropas Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas zaļais kurss". Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52019DC0640 17 Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32024R1157&qid=1744289978967 18 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32025R0040&qid=1744289883825 19 MK 2023. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 301 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/342688 20 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324230 21 Pieejams: https://liepajasras.lv/wp-content/uploads/2023/11/DKRAAP_2023_2027.pdf 22 Pieejams: https://www.ventspils.lv/app/uploads/2024/01/ziemelkurzeme_raap_2023-2027_gadam.pdf 23 Pieejams: https://www.adazunovads.lv/sites/adazunovads/files/media_file/vlraap_0.pdf 24 Pieejams: https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2024/11/Vidusslatvijas_AAR_dalas___RAAP_2023-2027_gadam__-1.pdf 25 Pieejams: https://zaao.lv/wp-content/uploads/2024/01/Vidzemes_RAAP_ar-lemumiem_2023.pdf 26 Pieejams: https://lpr.gov.lv/wp-content/uploads/2007/apspriedes/Vides-p%C4%81rskata_projekts.pdf 27 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/12483 28 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/199830 29 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340552 30 Ar SPRK padomes 27.06.2024. gada 27. jūnija lēmumu Nr. 1/4 apstiprinātā "Nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifa un sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifa aprēķināšanas metodika". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/353159 31 Direktīvas 2008/98/EK (11. panta 1. punkta 3. rindkopa un 2. punkta
9. a)un
10. b)apakšpunkts; Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punkts; Direktīvas 2000/53/EK 7. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (5. panta 5. punkts un 7. panta 2. punkts) Direktīvas 2012/19/ES 7. panta 1. un 3. punkts, 11. pants un V pielikums; Direktīvas 2006/66/EK 10. panta 2. punkta
11. b)apakšpunkts. 32 Pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/database/investiciju-vajadzibu-izvertejums-atkritumu-apsaimniekosanas-valsts-plana-2021-2028-gadam-izstradei/ 33 Apvienoto Nāciju organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/17-ilgtspejigas-attistibas-merki 34 Eiropas Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu.". Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0098 Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis PIELIKUMU SARAKSTS 1. pielikums. Informācija par AAVP ietverto pasākumu izpildi 2021., 2022. un 2023. gadā. 2. pielikums. SIA "LAUTUS" sniegtā informācija par veiktajiem sabiedrības informēšanas pasākumiem 2021., 2022. un 2023. gadā Rīgas valstspilsētā. 3. pielikums. Clean R sniegtā informācija par veiktajiem sabiedrības informēšanas pasākumiem 2021., 2022. un 2023. gadā Rīgas valstspilsētā. 4. pielikums. SIA "Eco Baltia vide" sniegtā informācija par veiktajiem sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem 2021., 2022. un 2023. gadā Rīgas valstspilsētā. 5. pielikums. SIA "Eco Baltia vide" sniegtā informācija par veiktajiem sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem 2021., 2022. un 2023. gadā Salaspils novadā. 6. pielikums. AJPR sniegtā informācija par veiktajiem sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem 2021., 2022. un 2023. gadā. 7. pielikums. Pilnsabiedrības "JKP" sniegtā informācija par veiktajiem sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem 2021., 2022. un 2023. gadā. 8. pielikums. Informācija par pārskata periodā realizētajiem Programmas 1.daļā ietverto atkritumu rašanās novēršanas pasākumu realizāciju pa galvenajām materiālu plūsmām. 9. pielikums. Informācija par Programmas 2. daļā ietverto pasākumu realizāciju jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai. 10. pielikums. Informācija par Pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas rīcības virzienu un pasākumu ieviešanu. 1. pielikums informatīvajam ziņojumam par AAVP izpildi 2021.-2023. gadā Informācija par AAVP ietverto pasākumu izpildi 2021., 2022. un 2023. gadā Nr.p.k. Rīcības virzieni (turpmāk - RV) un pasākumi Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgās iestādes Termiņš (gads) RV 1. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMAS NORMATĪVĀS BĀZES UN INSTITUCIONĀLĀS SISTĒMAS PILNVEIDOŠANA 1.1. Nepieciešamās normatīvās bāzes izstrāde atkritumu pārvēršanai par resursiem un otrreizējai izmantošanai 1.1.1. Izstrādāt normatīvos aktus par atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanu šādām atkritumu plūsmām:
12. a)BNA;
13. b)nolietotām eļļām;
14. c)būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumiem;
15. d)tekstila atkritumiem (ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatots)1 KEM VVD a), b),
16. c)2021
17. d)2023 KEM: a)Pārskata periodā ir izdoti MK 2022. gada 13. septembra noteikumi Nr.571 "Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūtam materiālam"2 (turpmāk - MK noteikumi Nr. 571).
18. b)Pārskata periodā nav izstrādāti normatīvie akti par atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai nolietotām eļļām.
19. c)Pārskata periodā nav izstrādāti normatīvie akti par atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanu būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumiem.
20. d)LIFE Waste To Resources IP ietvaros 2023. gadā tika izstrādāti ieteikumi tekstilizstrādājumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai visā Latvijā3, t.sk. priekšlikumi un izvērtējums attiecībā uz paplašinātās ražotāju atbildības sistēmu (turpmāk - RAS) tekstilizstrādājumiem. Ieteikumi piedāvāja ciešāka sadarbību starp visām tekstilizstrādājumu savākšanā iesaistītajām pusēm, piemēram, starp RAS operatoriem un labdarības organizācijām sadarbības līgumu ietvaros. VVD: Nodrošināta dalība MK noteikumu Nr. 571 izstrādē. Papildus nodrošināta dalība šādu normatīvo aktu izstrādē: 1) MK 2022. gada 14. maija noteikumi Nr. 317 "Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu šķeldai, skaidām un putekļiem, kas iegūti no koksnes iepakojuma vai noteikta veida koksnes būvniecības atkritumiem"; 2) MK 2024. gada 13. augusta noteikumi Nr. 516 "Kārtība, kādā piemērojami kritēriji atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai no koksnes sadedzināšanas iekārtām iegūtiem pelniem". Pasākums uzskatāms par daļēji izpildītu. 1.1.2. Pilnveidot nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēmu, izstrādājot normatīvos aktus, kuros:
21. a)diferencēta DRN likme jaunām un lietotām riepām;
22. b)riepām piemērotu depozīta vai alternatīvas sistēmas izveide;
23. c)paaugstināts nolietoto riepu savākšanas un reģenerācijas mērķis VARAM SM, EM, VVD 2022 KEM: 2023.gada 7.decembrī veikti grozījumi DRN likumā, nosakot DRN likmi riepām4, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. DRN likuma 23.panta septītā daļa nosaka, ka riepām, ar kurām ir aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, piemēro DRN atbilstošas likmes. Ir veikts izvērtējums par depozīta piemērošanu riepām5 un secināts, ka tas nav nepieciešams, jo ir ieviesta diferencēta DRN likme (dažādu kategoriju riepām) riepām. EM: 2023. gada 21. decembrī tika pieņemti un izsludināti grozījumi DRN likumā, ieviests regulējums jaunām un lietotām riepām, kas noteikts DRN likuma 23.panta septītajā daļā. SM: No 2021. līdz 2023. gadam SM nav piedāvājusi politikas iniciatīvas vai normatīvo aktu projektus, kas pilnveidotu (uzlabotu) nolietotu riepu apsaimniekošanu. Vienlaikus 2023. gadā LVC apstiprinātajās autoceļu specifikācijās ir paredzēta iespēja asfaltbetona ražošanā izmantot pārstrādātas riepas. Tāpat SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta pārstāvis piedalās saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu izveidoto Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas padomē. Padome veicina minētā likuma izpildi, sniedz priekšlikumus attiecībā uz normatīvo aktu pilnveidošanu, nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas finansēšanu, kā arī sadarbojas ar ražotājiem un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām, tomēr tā tiešā veidā nav saistīta ar nolietoto riepu pārstrādi, apriti u.tml. Papildus iepriekšminētajam informējam, ka, saskaņā ar valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) sniegto informāciju, CSDD nopietni attiecas pret atkritumu šķirošanu un cenšas īstenot dažādas prakses un iniciatīvas, lai nodrošinātu efektīvu un atbildīgu atkritumu pārvaldību. Veiktie pasākumi no 2021.-2023. gadam, kurus uzņēmums veiksmīgi īsteno arī šobrīd: 3) Izglīto un apmāca uzņēmuma darbiniekus - nodrošinot darbiniekiem apmācības par atkritumu šķirošanas nozīmīgumu un pareizām šķirošanas metodēm. 3) Uzņēmumā izveidota šķirošana infrastruktūra - uzstādīti skaidri marķētus atkritumu konteineri dažādiem atkritumu veidiem, piemēram, papīram, plastmasai, stiklam un citiem. 3) Noslēgta sadarbība ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem - Noslēgti līgumi ar sertificētiem atkritumu pārstrādes uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka savāktie atkritumi tiek atbilstoši pārstrādāti, kā arī izmanto uzņēmumu, kas piedāvā atkritumu savākšanas un pārstrādes pakalpojumus. CSDD centīsies arī turpmāk nodrošinās efektīvu un atbildīgu atkritumu šķirošanu, kas palīdz mazināt uzņēmuma ietekmi, kā arī veicināt darbinieku iesaisti un atbildību par ilgtspējīgu rīcību. VVD: Sākot ar 2021. gada 30. jūniju, katru gadu tiek paaugstināts nolietotu riepu savākšanas un reģenerācijas mērķis saskaņā ar MK 2021. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm" 1. pielikuma "Videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai pārstrādes un reģenerācijas apjomi" otrajā daļā "Nolietotu visu veidu riepu savākšanas un reģenerācijas apjomi (%)" noteiktajiem apjomiem. Pasākums ir izpildīts. 1.1.3. Pilnveidot prasības ZPI, lai veicinātu no atkritumiem iegūta materiālu izmantošanu. VARAM SM, EM 2021 VARAM: Norādām, ka 2023. gada 4. jūlijā veikti grozījumi MK 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība"6. Informācija par ZPI piemērošanu ir sniegta informatīvajā ziņojumā "Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2021. gadā"7, informatīvajā ziņojumā "Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2022. gadā"8 un informatīvajā ziņojumā "Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2023. gadā"9. SM: LVC ir piedalījušies VARAM organizētās diskusijās par ZPI kritērijiem un to izmantošanu ceļu būvniecībā. LCB: Sniegti priekšlikumi par Ministra kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība". Pasākums ir izpildīts. 1.1.4. Izvērtēt nepieciešamību pārskatīt minimālās prasības attiecībā uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu pārklājumu atkarībā no iedzīvotāju skaita VARAM RAAC, pašvaldības 2022 KEM: līdz ar likuma "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā"10 stāšanos spēkā MK 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr.328 "Kritēriji un kārtība, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamību" ir zaudējuši spēku. KEM neplāno izstrādāt normatīvo aktu projektu par kritērijiem un kārtību, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojumu pieejamību, jo jautājumi par pašvaldību izveidoto sadzīves atkritumu, tajā skaitā bioloģisko atkritumu, dalītās savākšanas sistēmas darbību un darbības efektivitātes novērtējumu ir iekļauti MK noteikumu projektā "Grozījumi MK 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi"" (23-TA-1854)11. Alūksnes novadā 2023. gada 30. novembrī izdoti Alūksnes pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 38/2023 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Alūksnes novadā", kuros ir noteikta kārtība kādā tiek apsaimniekoti atkritumi Alūksnes novada teritorijā. Augšdaugavas novads informē, ka Latgales reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2024.-2030. gadam tika apstiprināts 31.07.2024. Plāna izstrādes gaitā tika vērtēta reģionā esošo šķiroto atkritumu savākšanas laukumu pārklājums, un novērtēts, ka izvietojums minimālā līmenī ir nodrošināts. Plānā iekļauti pasākumi šķiroto atkritumu savākšanas laukumu infrastruktūras paplašināšanai, jaunu laukumu ierīkošanai. Attiecīgi pēc Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru izveides tiks plānveidīgi īstenoti pasākumi tā ieviešanai, kā arī tiks izmantota iespēja apgūt ES fondu finansējumu. Ādažu novadā tiek izvērtēta iespēja nākotnē izbūvēt šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu Carnikavas pagastā, ja tam tiks piešķirts atbalsta finansējums Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas plāna ietvaros. Bauskas novadā AAR iestrādāts punkts - papildināt novadā esošo šķiroto atkritumu savākšanas laukumu pārklājumu skaitu vēl par diviem laukumiem. Vidzemes AAR pašvaldībās (Balvu novada, Cēsu novada, Limbažu novada, Saulkrastu novada, Smiltenes novada, Valkas novada pašvaldības) bijušā Ziemeļvidzemes AAR teritorijā ir izvietoti 20 normatīvo aktu prasībām atbilstoši šķiroto atkritumu savākšanas laukumi. Vidzemes AAR atbilstoši apstiprinātajam VRAAP 202712 attiecībā uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu infrastruktūras paplašināšanu ir plānota esošo šķiroto atkritumu savākšanas laukumu pilnveidošana, jaunu laukumu ierīkošana, ja pašvaldību iedzīvotāji izteiks tādu vēlmi. Daugavpils valstspilsētā darbojas Daugavpils pilsētas domes izveidotais šķirošanas laukums Liģinišķu mikrorajonā, uz kuru katrs pilsētas iedzīvotājs var nodot otrreizēji izmantojamos atkritumus. 2023.gadā no mājsaimniecībām tika pieņemts 180,260 t atdalītu atkritumu. Papildus ir izveidots šķirošanas laukums sadzīves atkritumu poligonā "Cinīši", kurā 2023. gada 12 mēnešos no mājsaimniecībām tika pieņemts 5,547 t atdalītu atkritumu. Daugavpils valstspilsētas pašvaldības teritorijā ir izveidoti 108 šķiroto atkritumu savākšanas punkti. No šķirošanas punktiem savākti 468,040 t šķiroto atkritumu. 2022.gadā no mājsaimniecībām tika pieņemts 190,937 t atdalītu atkritumu. Papildus ir izveidots šķirošanas laukums sadzīves atkritumu poligonā "Cinīši", kurā 2022.gada 12 mēnešos no mājsaimniecībām tika pieņemts 2,258 t atdalītu atkritumu. Daugavpils valstspilsētas pašvaldības teritorijā ir izveidoti 108 šķiroto atkritumu savākšanas punkti. No šķirošanas punktiem savākts 467,44 tonnas šķiroto atkritumu. 2021. gadā no mājsaimniecībām tika pieņemts t 259,364 atdalītu atkritumu. Papildus ir izveidots šķirošanas laukums sadzīves atkritumu poligonā "Cinīši", kurā 2021.gada 12 mēnešos no mājsaimniecībām tika pieņemts t 10,460 atdalītu atkritumu. Papildus tam pašvaldības teritorijā ir izveidoti 108 šķiroto atkritumu savākšanas punkti. No maršrutiem un šķirošanas punktiem 488,87 tonnas savākts šķiroto atkritumu. Jelgavas novadā nav izveidoti šķiroto atkritumu savākšanas laukumi. Pilnveidota atkritumu dalīta savākšana. Ikvienam iedzīvotājam ir nodrošināta iespēja veikt atkritumu šķirošanu savā īpašumā. Jelgavas valstspilsētas teritorijā ir pietiekams šķiroto atkritumu savākšanas laukumu skaits. Pilnveidota atkritumu dalīta savākšana. Ikvienam iedzīvotājam ir nodrošināta iespēja veikt atkritumu šķirošanu savā īpašumā (kopā no noslēgtiem līgumiem par 8261 objektiem: 4687 objektos notiek viegla iepakojuma šķirošana, 3909 objektos stikla iepakojuma šķirošana, 224 objektos notiek BNA šķirošana, 168 objektos reģistrēti nekustamie īpašumi, kuros tiek veikta mājkompostēšana -izveidots un uzturēts mājkompostēšanas reģistrs. Iedzīvotākajiem pieejami 13 tekstilmateriālu dalītās savākšanas punkti. Pašvaldības teritorijā darbojas šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, kuros atsevišķi novietoti atkritumu konteineri, kas paredzēti konkrētai atkritumu plūsmai (piemēram, tekstila atkritumiem, sadzīvē radītajiem bīstamajiem atkritumiem, mājsaimniecībās radītajiem būvniecības atkritumiem, bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem u.c.). Nav izveidoti jauni šķiroto atkritumu savākšanas laukumi. Jūrmalas valstspilsētā šķiroto atkritumu savākšanas laukumu pārklājums ir pārskatīts Ziemeļkurzemes reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes procesā. Krāslavas novadā pašvaldība vērtēja esošo laukuma noslogotības situāciju, nesaskata nepieciešamību veikt laukuma pārklājuma izmaiņas. Kuldīgas novadā ir izveidots atkritumu šķirošanas laukums. Liepājas valstspilsētā nav nepieciešamas izmaiņas. Ir 2 atkritumu šķirošanas laukumi katrā atkritumu apsaimniekošanas zonā viens laukums. Līvānu novada pašvaldībā ir viens šķiroto atkritumu savākšanas laukums - SIA "Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība" teritorijā, Līvāni, Rīgas iela-2b. Līvānu novada iedzīvotājiem ir nodrošināta šķiroto atkritumu nodošanas iespēja gan darba dienās, gan sestdien. Laukumā šķirotie atkritumi tiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tiek uzglabātu gan slēgta tipa konteineros, gan angāra tipa ēkā. Ludzas novada pašvaldībā izstrādāti normatīvo aktu projekti un pilnveidota atkritumu dalīta savākšana Valmieras novada pašvaldībā bijušajā Ziemeļvidzemes AAR teritorijā ir izvietoti 20 normatīvo aktu prasībām atbilstoši šķiroto atkritumu savākšanas laukumi. No tiem 5 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi izvietoti Valmieras novada pašvaldības administratīvajā teritorijā: 2 - Valmieras pilsētā (Dzelzceļa iela 5 un Beātes iela 47), 1- Mazsalacas pilsētā (Pērnavas iela 16), 1 - Rūjienas pilsētā (Ternejas iela 12), 1- Strenču pilsētā (Valkas iela 1A). Vidzemes AAR atbilstoši apstiprinātajam VRAAP2027 attiecībā uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu infrastruktūras paplašināšanu ir plānota esošo šķiroto atkritumu savākšanas laukumu pilnveidošana, jaunu laukumu ierīkošana, ja pašvaldību iedzīvotāji izteiks tādu vēlmi. Pašvaldība plāno pilnveidot šķiroto atkritumu savākšanas laukumu infrastruktūru, veidojot Viedos EKO laukumus un punktus. Tukuma novada pašvaldībā un Talsu novada pašvaldībā šķiroto atkritumu savākšanas laukumu pārklājums ir pārskatīts Ziemeļkurzemes reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2023.-2027. gadam13 (turpmāk - ZRAAP) izstrādes procesā. ZRAAP ir stājies spēkā 2023. gada 28. decembrī. Saldus novada pašvaldībā pēc administratīvi teritoriālās reformas konstatēts un reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas konstatēts, ka viena laukuma vieta nepieciešami divi - katrai atkritumu apsaimniekošanas zonai. Salaspils novada pašvaldībā ir izbūvēts šķiroto atkritumu savākšanas laukums Rīgas ielā 115 k-1, Salaspils14. Ropažu novada pašvaldībā ir izvērtēta nepieciešamība izbūvēt šķiroto atkritumu laukumu Vangažos, ja tam tiks piešķirts finansējums Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas plāna ietvaros. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā ir izstrādāti normatīvo aktu projekti, saistošie noteikumi. Pilnveidota atkritumu dalīta savākšana. Olaines pašvaldība informē, ka tika nodibināts AARC (Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs) 2024.gada augustā, kam ir deleģētas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.1panta otrajā daļā minētos pārvaldes uzdevumus. Mārupes novada pašvaldība - 2021.gadā pašvaldība sniedza informāciju VARAM par atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru Mārupes novadā, pamatojot kāpēc izvēlas ieviest atkritumu dalītu vākšanu atkritumu rašanās vietās un neveido publiski pieejamus atkritumu dalītās vākšanas punktus. Iesniegts datu apkopojums par dalīti savāktu atkritumu apjomu. Madonas novada pašvaldībā ir izvērtēts un pieņemts lēmums izveidot 3 jaunus dalīto atkritumu savākšanas laukumus - Cesvainē, Lubānā un Ērgļos, kas ir bijušo novadu centri, blīvāk apdzīvotās vietas ārpus Madonas pilsētas. Pasākums ir izpildīts. 1.1.5. Noteikt prasības otrreizēji izmantojamo lietu nodošanas un labošanas vietām sniegt informāciju par pieņemtajām un salabotajām mēbelēm un citām sadzīves precēm valsts un pašvaldības iestādēm. VARAM EM 2023 KEM: LIFE Waste to Resources IP ietvaros 2022 gada jūnijā-jūlijā veikts patērētāju tekstila izstrādājumu šķirošanas paradumu novērtējums15 un elektrotehnikas lietošanas paradumu novērtējums16, kā arī tirgus izpēte par pieprasītākajām lietotajām precēm nomai17. Attiecībā uz tekstilizstrādājumu šķirošanu, aptauja parādīja, ka absolūtais vairākums (82%) respondentu noteikti vai iespējams šķirotu tekstilizstrādājumus. Tomēr infrastruktūra joprojām ir svarīgs aspekts veiksmīgai tekstilizstrādājumu šķirošanas sistēmas ieviešanai Latvijā - nedaudz vairāk nekā piektā daļa respondentu norādīja, ka viņiem nav zināmi tekstilizstrādājumu konteineri, 49% uzskatīja, ka tie ir viegli pieejami, un 29% tos novērtēja pozitīvi. Turklāt 9 no 10 respondentiem norādīja, ka pilnībā vai lielākoties atbalsta nevajadzīgo tekstilizstrādājumu savākšanu - vairāk nekā puse (57%) atbalstīja tekstilizstrādājumu dalītās vākšanas sistēmu. Tirgus izpētē, lai noteiktu lietotās preces, kuras ir vispieprasītākās nomai un to cenu noteikšanai, izvērtētu gatavību izmantot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus un IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) atkārtotai izmantošanai un noskaidrotu patērētāju attieksmi pret elektrotehnikas iekārtu lietošanu. Aptaujas mērķis bija noskaidrot, ko Latvijas iedzīvotāji domā par lietotas elektroniskās iekārtas iegādi. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki Latvijā apsver iespēju iegādāties lietotas ierīces, ir cena - 61% norādīja, ka viņi apsvērtu labāku piedāvājumu - labu cenu par strādājošu iekārtu. Tas norāda uz nepieciešamību palielināt sabiedrības interesi par lietotu ierīču pārdošanu/iegādi (ne tikai atdošanu radiniekiem/draugiem). Aptaujas rezultāti identificēja arī nepieciešamību palielināt sabiedrības informētību par elektrisko atkritumu šķirošanas un nodošanas punktiem. Savukārt 2023.gadā tika izstrādāts Ziņojums par patērētāju attieksmi par lietotu preču atkārtotu izmantošanu, remontu un pārstrādi18. Īpaša uzmanība pievērsta specifiskām preču kategorijām, piemēram, mēbelēm, tekstilizstrādājumiem, elektroierīcēm, mājsaimniecības precēm, būvmateriāliem un celtniecības produktiem, apģērbam un apaviem. Tajā aprakstīts, kā, kāpēc un kādos apstākļos respondenti iegādājas, izmet, remontē vai pārstrādā šīs preces. Rezultāti ietver arī respondentu pirmos iespaidus par pārstrādes centra konceptu, informāciju par pakalpojumiem, kas šķiet noderīgi, un to, kā viņi vēlas saņemt šos pakalpojumus. Vidzemes reģiona iedzīvotāji labprāt iegādājas lietotus tekstilizstrādājumus un būvmateriālus, kā arī ziedo atkārtoti lietojamas preces labdarībai vai EKO punktos. Higiēna tiek minēta kā arguments, lai nepirktu noteiktas lietotu preču grupas (piemēram, mēbeles, traukus), bet attiecībā uz elektroierīču iegādi šaubas ir par kvalitāti. Diemžēl cilvēki joprojām izvēlas sadedzināt dažas no savām mājsaimniecības precēm, neapzinoties kaitējumu, ko tas nodara videi. Viens no veidiem, kā novērst preču nonākšanu atkritumos, ir to remonts. Lielākoties cilvēki vispirms cenšas remontēt preces, ko apliecina patērētāju intervijas un aptaujas rezultāti - 75% respondentu norādīja, ka viņi ir remontējuši preces. Pasākuma izpilde turpinās. 1.2. Nepieciešamās normatīvās bāzes izstrāde atkritumu pārstrādes veicināšanai 1.2.1. Veikt pasākumus piesārņojošo darbību atļauju kvalitātes uzlabošanai VVD VARAM Visā plāna darbības laikā KEM: Tiek veikti grozījumi MK 2011. gada 16. septembra noteikumos Nr.703 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtību, atkritumu tirgotāju un atkritumu apsaimniekošanas starpnieku reģistrācijas un informācijas sniegšanas kārtību, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību". VVD: Par veiktajām pārbaudēm un inspekcijām atkritumu apsaimniekošanas jomā, konstatētajiem pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām 2021., 2022. un 2023. gadā. 1. 2021. gads - veiktas 2380 pārbaudes atkritumu apsaimniekošanas jomā; par atkritumu apsaimniekošanas pārkāpumiem piemēroti 162 administratīvie sodi ar kopējo summu EUR 86 210; 2. 2022. gads - veiktas 2754 pārbaudes atkritumu apsaimniekošanas jomā; par atkritumu apsaimniekošanas pārkāpumiem piemērots 161 administratīvais sods ar kopējo summu EUR 104 275; 3. 2023. gads - veiktas 2527 pārbaudes atkritumu apsaimniekošanas jomā; par atkritumu apsaimniekošanas pārkāpumiem piemēroti 135 administratīvie sodi ar kopējo summu EUR 80 280; 4. Detalizēta informācija par 2021., 2022. un 2023. gadā veiktajām pārbaudēm un pieņemtajiem lēmumiem par soda uzlikšanu atspoguļota VVD rezultatīvo rādītāju atskaitē, kas pieejama VVD tīmekļa vietnes sadaļā "Publikācijas un statistika"19; 2022. gada 1. aprīlī tika izveidota VVD Atļauju pārvalde, tādējādi VVD nodrošinot centralizētu atļauju izsniegšanu gan atkritumu apsaimniekošanas, gan piesārņojošo darbību jomā. Neatkarīgi no piesārņojošās darbības vietas, izsniedzot atļaujas, tiek nodrošināta vienota pieeja. Sniegti priekšlikumi VVD e-pakalpojuma portāla pilnveidošanai un VVD IS iekšējās darba vides sakārtošanai, sniegti priekšlikumi normatīvajiem aktiem, lai samazinātu administratīvo slogu. Informācijas sistēmā veiktas integrācijas ar UR (ieviests 2022. gada septembrī, nodrošinot gan atļauju informācijas automātisku atjaunināšanu, gan VVD darbinieku informēšanu par VVD klientu izmaiņām UR datos); Veikta integrācija ar VARIS un kārtoti atļauju dati, nodrošinot precīzas darbības un iekārtas atrašanās vietas norādīšanu (ieviests 2022. gada decembrī). Pasākuma izpilde turpinās. 1.2.2. Veikt pētījumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, to sastāvu VARAM RAAC, komersanti, pašvaldības 2024; 2028 Informācija par pasākuma izpildi tiks sniegta informatīvajā ziņojumā par AAVP ieviešanu 2024., 2025. un 2026.gadā. Pasākuma izpilde turpinās. 1.2.3. Izvērtēt iespējas paaugstināt nolietotu riepu savākšanas un pārstrādes/reģenerācijas normas VARAM VVD, nozaru asociācijas, RAS 2022 KEM: Ar MK 2021. gada 28.janvāra noteikumiem Nr. 64 "Kārtība, kādā atbrīvo no DRN samaksas par videi kaitīgām precēm"20 (turpmāk - MK noteikumi Nr. 64) no 2021. gada līdz 2025. gadam tika paaugstināti nolietotu riepu savākšanas apjomi (no 80 % līdz 90 %), un reģenerācijai (no 80 % līdz 90 %). Šādi procentuālie riepu pieņemšanas un savākšanas apjomi, ņemot vērā informatīvo ziņojumu "Par nolietotu riepu apsaimniekošanu", tika noteikti ar mērķi samazinātu uzkrātos nolietoto riepu apjomus. Kopš 2019. gada, it sevišķi 2022. gadā un 2023. gadā pirmajā pusgada tika nodrošināta nolietotu riepu vēsturisko uzkrājumu izvēšana un pārstrāde no Starta ielas Rīgā, kā arī no vairākiem citiem objektiem, kā rezultātā tika nodrošināta vēsturisko nolietoto riepu uzkrājumu būtiska samazināšanās, faktiski var apgalvot, ka šobrīd vispār nav konstatējams ievērojams uzkrāto nolietoto riepu apjoms. Tāpat ir vērojami pozitīvi uzlabojumi saistībā ar nolietotu riepu savākšanu no autoservisiem, kā arī regulāri rīkojot bezmaksas nolietotu riepu savākšanās akcijas visā Latvijā, ir veikta nolietotu riepu savākšanas un pārstrādes vides uzlabošana/sakārtošana. Turklāt laika posma, sākot ar 2020. gadu, ir samazinājies (līdz pat 20 %) jauno/ekspluatācijā neizmantoto riepu, kurus ieved riepu importētāji, novietošanas apjomi Latvijas tirgū. Ievērojot minēto, grozījumi MK noteikumos Nr. 64, kas stājās spēkā 2023. gada 22. decembrī, paredz, ka laika periodā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim nolietotu riepu pieņemšanas vai savākšanas apjoms ir 80 % apmērā, bet sākot ar 2026. gada 1. janvāri - 75 % apmērā. LZP: riepu savākšanas un pārstrāde/reģenerācijas normas ir noteiktas MK noteikumos Nr.64 1.pielikuma 2.tabula. 2024-2025.g. norma ir 80%, bet sākot no 2026.gada norma ir 75%. Apmērs ir adekvāts reāliem apjomiem , kas rodas pēc riepas kalpošanas beigām. Ir ņemts vērā, ka riepas lietošanas laikā nodilst par 10-15%; daļa riepu tiek izvestas no valsts kopā ar transporta līdzekļiem, daļa tiek izmantota lauksaimniecībā, lai apsegtu skābbarības bedres. AJPR: kā LASUA biedrs piedalījās normatīvu aktu izstrāde un sniedza priekšlikumus kā nodrošinātu nolietotu riepu atbilstošu apsaimniekošanu. AJPR arī izrādīja iniciatīvu veikt uzkrāto riepu pārstrādes procentu maiņu, lai stimulētu vēsturiskos uzkrājumus21, kas arī bija sekmīgi un ļāva atbrīvoties no valstī uzkrātiem vēsturiskiem riepu apjomiem. VVD: Sākot ar 2021.gada 30.jūniju ik gadu tiek paaugstināts nolietotu riepu savākšanas un reģenerācijas mērķis saskaņā ar MK noteikumu Nr. 64 1. pielikuma "Videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai pārstrādes un reģenerācijas apjomi" otrajā daļā "Nolietotu visu veidu riepu savākšanas un reģenerācijas apjomi (%)" noteiktajiem apjomiem. Pasākums ir izpildīts. 1.2.4. Izvērtēt iespējas paaugstināt savākšanas un pārstrādes/reģenerācijas normas atbilstoši EK prasībām citiem materiāliem VARAM Nozaru asociācijas, komersanti, RAS 2025 Informācija par pasākuma izpildi tiks sniegta informatīvajā ziņojumā par AAVP ieviešanu 2024., 2025. un 2026.gadā. Pasākuma izpilde turpinās. 1.2.5. Sagatavot normatīvos aktus, kas paredz stingrāku un precīzāku nosacījumu noteikšanu attiecībā uz riepu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju RAS un apsaimniekotājiem VARAM VVD, komersanti, RAS 2022 KEM: Izstrādāti un 2021. gadā stājas spēkā jauni MK noteikumi (MK noteikumi Nr. 64), kas aizstāja MK 2009. gada 3. novembra noteikumus Nr. 1294 "Kārtība, kādā atbrīvo no DRN samaksas par videi kaitīgām precēm", ar mērķi aktualizēt prasības videi kaitīgu preču, tai skaitā riepu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībai. AJPR: kā LASUA biedrs piedalījās normatīvu aktu izstrāde un sniedza priekšlikumus, lai nodrošinātu nolietotu riepu atbilstošu apsaimniekošanu. AJPR arī izrādīja iniciatīvi veikt uzkrāto riepu pārstrādes procentu maiņu, lai stimulētu vēsturiskos uzkrājumus22, kas arī bija sekmīgi un ļāva atbrīvoties no LR uzkrātiem vēsturiskiem riepu apjomiem. LZP: DRN likumā tika ieviestas izmaiņas, kas noteica, ka apsaimniekošanai ir pakļautas riepas uz pirmo reizi reģistrētiem transporta līdzekļiem. VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija": pienākums ziņot VVD par iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, uz kuriem neattiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa, šo transportlīdzekļu kategoriju un samaksāto nodokli. Diemžēl šī likuma norma nedod vēlamo efektu, jo: 1. iepriekšminētā informācija netiek izpausta komersantiem, kas nodarbojas ar riepu apsaimniekošanu; 2. informācijā nav uzrādīts DRN maksātājs, līdz ar ko pat nav iespējams vērsties pie tā. VVD: MK noteikumos Nr. 64 paredzēts, ka no 2021. gada līdz 2025. gadam ražotāju paplašināto atbildības sistēmu ietvaros apsaimniekoto nolietotu riepu pieņemtajā vai savāktajā apjomā ieskaita arī no vēsturisku riepu uzkrājumiem savāktās riepas. Ražotāju atbildības sistēmām ir iespēja savākt nolietotās riepas vietās, kur iepriekšējos gados Latvijas Republikas teritorijā uzkrātas nolietotas riepas, un par kurām ir informācija VVD, ko apliecina pēc VVD kontroles sagatavots dokuments. Sākot ar 2021. gada 30. jūniju, katru gadu tiek paaugstināts nolietotu riepu savākšanas un reģenerācijas mērķis saskaņā ar MK noteikumu Nr. 64 1. pielikuma "Videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai pārstrādes un reģenerācijas apjomi" otrajā daļā "Nolietotu visu veidu riepu savākšanas un reģenerācijas apjomi (%)" noteiktajiem apjomiem. Pasākums ir izpildīts. 1.2.6. Noteikt pārstrādātā materiāla obligāto minimālo īpatsvaru dzērienu PET iepakojumam VARAM EM, ZM, komersanti (iepakotāji) 1) 2025 2) 2030 Informācija par pasākuma izpildi tiks sniegta informatīvajā ziņojumā par AAVP ieviešanu 2024., 2025. un 2026.gadā. Pasākuma izpilde turpinās. 1.2.7. Izvērtēt un nepieciešamības gadījumā pilnveidot uzņēmumu grāmatvedības uzskaites sistēmu ieviešot atkārtoti izmantoto materiālu uzskaiti un labdarībai norakstīto preču uzskaiti FM EM, VARAM, komersanti, nozaru asociācijas, RAS 2023 Finanšu ministrija: nav konstatētas nepilnības normatīvajos aktos, kas negatīvi ietekmētu grāmatvedības uzskaites procesu. Saskaņā ar Grāmatvedības likumu uzņēmuma vadītājam ir pienākums nodrošināt grāmatvedības organizāciju dokumentu izstrādāšanu, izdošanu un tajos noteiktās kārtības ievērošanu uzņēmumā, t.sk., arī grāmatvedības politiku, kas ir saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, metodes un noteikumi. Uzņēmumiem, kārtojot grāmatvedību, ir jāievēro uzņēmuma vadītāja apstiprinātā grāmatvedības politika. Līdz ar to uzņēmuma grāmatvedības politikā ir jānosaka arī kārtība, kādā uzņēmuma grāmatvedībā tiek uzskaitīti krājumi, t.sk., atkārtoti izmantotie materiāli un labdarībai norakstītās preces. Turklāt, atbilstoši spēkā esošam grāmatvedības regulējam, uzņēmumam ir pienākums finanšu pārskata pielikumā sniegt informāciju par krājumu uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku. AJPR: kā LASUA biedrs piedalījās normatīvu aktu izstrādē un sniedza priekšlikumus remonta darbu apjomam un attīstījies preču labošanas. Kopā ar DRN ieviešanu tekstil materiālam tika uzsvērts, ka uz šo atkārtoti izmantojamam materiālam jāliek uzsvars uz labošanu un atgriešanu atpakaļ dzīvē, kas stingri samazinās radīto atkritumu daudzumu un mazāku apglabāšanas apjomus. Pasākums ir izpildīts. 1.3. Atkritumu uzskaites un ziņošanas procesu pilnveidošana un digitālo risinājumu ieviešana labākai atkritumu apsaimniekošanas jomas un materiālu plūsmas pārvaldībai 1.3.1. Nodrošināt digitālos risinājumus kontroles pilnveidošanai, t.sk. nodrošinot, ka VVD atļauju sistēmu (Tulpe) savienotu ar Vienotās vides informācijas sistēmu (VVIS) VVD VARAM, LVĢMC, EM, VDAA 2022 VDAA: Par 6.1.tabulas 1.3.1. un 1.3.2. punkta pasākumiem var sniegt VVD. LVĢMC: Katru gadu sadarbībā ar Valsts Vides dienestu (VVD) iespēju robežās uzlabo informācijas sistēmas "Tulpe" un Vienotās Vides informācijas sistēmas pārskatu moduļa informācijas apmaiņu, kas veicina datu kontroles kvalitāti. VVD: Ieviesis digitālus risinājumus kontroles efektivitātes uzlabošanai atkritumu apsaimniekošanas jomā. VVD informācijas sistēmai TULPE 2020. gada ceturtajā ceturksnī ir veikta integrācija ar vienotu informācijas sistēmu VVIS: "Atkritumi-3" statistikas pārskatiem tiek nodrošināta iespēja operatoriem izvēlēties attiecīgās atļaujas, par kurām jāsniedz pārskati. Šis risinājums palīdz VVD efektīvāk uzraudzīt pārskatu iesniegšanas procesu. Papildus tam 2022. gada otrajā ceturksnī ieviesti automātiski atgādinājumi atļauju turētājiem par pārskatu iesniegšanas termiņiem. Tāpat 2022. gada 8. martā VVD informācijas sistēmā ir integrēti citi paziņojumu veidi, kas preventīvi informē operatorus par ar to atļaujām saistītiem pienākumiem, tostarp paziņojumi par atļauju un finanšu nodrošinājuma termiņa beigām. 2021.gada 1.oktobrī no IS TULPE izsūtīts pirmais atgādinājuma e-pasts klientam par finanšu nodrošinājuma termiņa beigām. VVD ir ievērojami uzlabojis kontroles plānošanu, ieviešot digitālus rīkus, tostarp uz risku pieejā balstītu dinamisko pārbaužu plānu (ar 2024. gada janvāri). Inspektoru darbam ir izstrādātas digitālas pārbaudes lapas, kas ļauj pārbaudes laikā strukturēti aizpildīt nepieciešamo informāciju, tādējādi paaugstinot inspekciju efektivitāti. Pasākums ir izpildīts. 1.3.2 Ieviest vienotu pieeju piesārņojošās darbības A un B kategoriju un atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanā un nodrošināt metodisko atbalstu un konsultācijas komersantiem, tai skaitā, izstrādājot vadlīnijas vai skaidrojumus par normatīvo aktu piemērošanu attiecībā uz problemātisko statistikas kontekstā atkritumu plūsmu (t.sk. būvniecības atkritumi, metāllūžņi, biogāzes ieguves digestāts, koksnes apstrādes atlikumi, kūtsmēsli, lauksaimniecības atlikumi, pārtikas atlikumi, kuri vairs nav izmantojami cilvēku un dzīvnieku uzturam) uzskaiti. VVD VARAM, LVĢMC, EM, VDAA, ZM 2023 KEM: Pārskata periodā minētais pasākums nav īstenots. LVĢMC: Gan VVD, gan operatoriem nepieciešamības gadījumā skaidro valsts statistikas pārskata "Nr.3-Atkritumi" aizpildīšanas kārtību. LVĢMC laika posmā 2021.-2023.g. nav izstrādājis speciālas vadlīnijas par atkritumu plūsmām. VVD: Ar 2022.gada 1.aprīli ir ieviesta vienota pieeja piesārņojošās darbības A un B kategoriju un atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanā. VVD sagatavojis un publicējis šādus metodiskos materiālus: - Derīgo izrakteņu ieguve no būvniecības procesa - rīcības shēmas (t.sk., būvniecības atkritumu apsaimniekošana 27.11.2023.); - Finanšu nodrošinājuma piemērošana atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 11.04.2023. grozījumiem (13.06.2023.); - Dalīti vāktu atkritumu klasifikācija (15.04.2021.); - Atkritumu tirgotāju un/vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieku darbības kārtība pēc reģistrācijas saņemšanas (06.10.2021.); - Nolietotu transportlīdzekļu (NTL) apsaimniekošana (atļaujas, atskaites; 06.08.2021.); - NTL apstrādes procesā iegūto atkritumu klasifikācija (06.08.2021.); - Vadlīnijas operatoriem atbilstošai atkritumu klasifikācijai un uzskaitei (05.01.2022.); - Materiālu (otrreizējo izejvielu), kas sasnieguši atkritumu beigu statusu vai ražošanas blakusproduktu pārrobežu sūtījumi (20.12.2021.); - Atkritumu klasifikācija pārrobežu sūtījumu kontekstā (09.09.2021.); - Tekstila (tai skaitā, apģērbu) pārrobežu sūtījumi (09.09.2021.); - Transportlīdzekļu un to rezerves daļu pārrobežu sūtījumi (26.08.2021.); - Plastmasas atkritumu pārrobežu sūtījumi (26.08.2021.). VVD, sadarbojoties ar: - Baltijas Metāllūžņu Pārstrādātāju Asociāciju (turpmāk - BMPA), izstrādāts "Praktiskais ceļvedis metāllūžņu un nolietoto transportlīdzekļu klasificēšanai"; - BMPA, izstrādāts "Metāllūžņu atkritumu apsaimniekošanas laukuma standarts"; -LASUA, izstrādātas Būvniecības atkritumu apsaimniekošanas vadlīnijas; - Latvijas Būvuzņēmēju apvienību (LBA), izstrādātas vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā. Pasākums ir izpildīts. 1.3.3. Pilnveidot un regulāri uzturēt /atjaunot datus tīmekļa vietnē "Šķiro viegli", vienlaikus informējot sabiedrību par tās izmantošanas iespējām VVD VARAM Visā plāna darbības laikā KEM: LIFE Waste to Resources IP ietvaros 2023.gadā tika veikti proaktīvi pasākumi, lai popularizētu vietni "Šķiro viegli"23. 2022. gada 17. februārī tika organizēts vebinārs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un pašvaldībām, iepazīstinot tos ar vietni un ar to, kāda informācija jāiesniedz atbilstoši normatīvajam regulējumam. 2023. gada 12.-13. jūnijā VVD nodrošināja dalību festivālā "LAMPA", popularizējot projektu un veicinot izpratni par atkritumu šķirošanas tiešsaistes rīku "Šķiro viegli". Pasākumam tika izstrādāts plakāts "Šķiro viegli", lai nodrošinātu vietnes publicitāti un atpazīstamību. VVD: Tīmekļvietnē skiroviegli.lv tiek uzturēta un regulāri aktualizēta informācija par publiski pieejamiem atkritumu dalītās savākšanas punktiem un atkritumu dalītās savākšanas laukumiem. Tiek īstenota atbilžu sagatavošana uz atkritumu apsaimniekotāju (tīmekļvietnes lietotāju) jautājumiem un atkritumu apsaimniekotāju datu izmaiņu veikšana skiroviegli.lv, kā arī skiroviegli.lv prasību definēšana un tajā iekļauto atkritumu dalītās savākšanas laukumu analīze (aktualizējot informāciju, saskaņā ar to, vai atkritumu dalītās savākšanas laukumiem ir spēkā esošs līgums ar visām ražotāju paplašinātās atbildības sistēmām un kāda veida atļaujas ir šiem laukumiem) saskaņā ar MK2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 788 "Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām" noteiktajām prasībām. Tīmekļvietnes skiroviegli.lv funkcionalitātes pilnveidošana plānota ES Vides un klimata pasākumu programmas LIFE 2018. - 2020. gada integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" (Nr. LIFE20 IPE/LV/000014, LIFE Waste To Resources IP) ietvaros līdz 2024. gada beigām. Pasākuma izpilde turpinās. 1.3.4. Uzlabot pārstrādei paredzēto bateriju un akumulatoru atkritumu uzskaites sistēmu VARAM, LETERA VVD 2023 LETERA: Kā valsts informācijas sistēmas EEIRR un tā sastāvdaļas BARR turētājs pastāvīgi pielāgo un uzlabo informācijas sistēmas funkcionalitāti, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnvērtīgāku bateriju vai akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti. Bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrā tiek uzkrāti dati par ražotāju tirgū laistajiem baterijām un akumulatoriem un savāktajiem bateriju un akumulatoru atkritumu apjomiem. 1.Ievērojami sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanas pasākumi tikai veikti 2021. gadā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta "Valsts informācijas sistēmas "Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrs" funkcionalitātes pilnveidošana"24 ietvaros, kas tika realizēts sadarbībā ar VVD. Tika izstrādāti un ieviesti IT risinājumi BARR informācijas sistēmās funkcionalitātes pilnveidošanai, kas sniedz paplašinātas atkritumu savākšanas normu monitoringa, ražotāju datu atlases un analīzes iespējas, ko VVD darbinieki var izmantot pārstrādei paredzēto bateriju vai akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai. Daļa no ieviestajiem papildinājumiem BARR informācijas sistēmā: plašāka un precīzāka informācija par apsaimniekotājiem un to noslēgtajiem līgumiem ar VVD; iespēja atlasīt, skatīt un pārbaudīt ziņojumu un ražotāja datus atbilstoši VVD līgumu termiņiem; plašākas ziņojumu atlases iespējas (pēc summāra apjoma, par konkrētiem ražotājiem u.c.); uzlaboti ziņojumu kopsavilkumi, paplašinot atlases iespējas, papildinot eksporta failos pieejamo informāciju, iestrādājot matemātiskās normu izpildes pārbaudes u.c.; ieviests papildus kopsavilkums, summējot arī pa bateriju un akumulatoru veidiem pēc sastāva, tādejādi, nodrošinot vienkāršāku salīdzināšanu ar datiem, ko apsaimniekotāji sniedz VVD; paplašināta piekļuve VVD darbiniekiem ar iespēju apskatīt un lejupielādēt pievienotos dokumentus; paplašinātas ražotāju atlases iespējas (pēc atkritumu apsaimniekošanas veida, pēc Apsaimniekotāja; pēc reģistrācijas valsts u.c.); iespēja atpazīt un atlasīt ražotājus, kas pakļauti pienākumu neizpildes riskiem (ziņojumus neiesniegušie, bez apsaimniekotāja, ar maksātnespēju u.c.). Līdzās ieviestajiem IT risinājumiem BARR informācijas sistēmā uzkrāto datu kvalitātes paaugstināšanai, tika īstenoti vēl papildus pasākumi: • Izstrādāta lietošanas instrukcija ražotājiem reģistra sistēmas lietošanai, tādejādi paaugstinot BARR uzkrāto datu kvalitāti; • Izstrādāta lietošanas instrukcija Valsts vides dienesta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (kā EEIRR/BARR pārziņa) darbiniekiem reģistra sistēmas lietošanai, lai sekmētu efektīvāku sistēmā uzkrāto datu izmantošanu; • Sagatavots informatīvs materiāls par elektrisko un elektronisko iekārtu identificēšana atbilstoši vides normatīvajiem aktiem, kurā iekļauta nodaļa "Elektriskās un elektroniskās iekārtās ietilpstošo akumulatoru un bateriju identifikācija, uzskaites kārtība un svara un veida pamatojuma dokumenti"25, tādejādi veicinot precīzāku datu uzskaiti par baterijām un akumulatoriem. 2.Papildus 2021. un 2022. gadā LETERA veica BARR informācijas sistēmas funkcionalitātē sekojošos papildinājumus Apsaimniekotāju piekļuvē: paplašinātas datu atlases iespējas un meklēšanas izvēlnes; pagarināta piekļuve datu iesniegšanai par līgumpartneriem pēc līgumattiecību pārtraukšanas vai ražotāja izslēgšanas, lai saskaņotu ar ziņojumu iesniegšanas termiņiem; ieviesta iespēja pārbaudīt, vai iesniegtie ziņojumu dati atbilst normatīvajos aktos noteiktajām atkritumu savākšanas normām. VVD: ES LIFE programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" VVD 2023.gadā ir sagatavojis ziņojumu par preču (RAS iekļauto objektu) plūsmu Latvijā un rīcības plāna sagatavošana datu digitalizācijai26. Ziņojumā izpētīta pašreizējā situācija attiecībā uz esošo preču plūsmu Latvijā, sākot no laišanas tirgū līdz šādu atkritumu savākšanai un pārstrādei, vai reģenerācijai. Analizēts, cik lielā mērā un kādā formātā, kādos reģistros un datubāzēs šobrīd tiek apkopota informācija, kādi dati tiek glabāti un kādam nolūkam, kā arī vērtēta datu saskaņotība un dublēšanās iespējamība. VVD IS nepieciešami IT risinājumi, kas nodrošinātu kontroles procesu integrāciju, kā arī automatizētu datu validāciju un kopsavilkumu ģenerēšanu. Nepieciešams izvērtēt VVD IS integrāciju ar LETERA IS. Pasākums ir izpildīts. 1.3.5. Normatīvajos aktos noteikt kārtību, kādā uzskaitāmi atkritumi, kas sagatavoti atkārtotai izmantošanai un kam sniedzama šī informācija VARAM VVD 2024 Informācija par pasākuma izpildi tiks sniegta informatīvajā ziņojumā par AAVP ieviešanu 2024., 2025. un 2026.gadā. Pasākuma izpilde turpinās. 1.3.6. Uzturēt un pilnveidot radītā un apsaimniekotā izlietotā iepakojuma uzskaites un kontroles sistēmu. Paplašināt ar datu vākšanu par atkārtoti lietojamo iepakojumu VARAM VVD 2024 Informācija par pasākuma izpildi tiks sniegta informatīvajā ziņojumā par AAVP ieviešanu 2024., 2025. un 2026.gadā. Pasākuma izpilde turpinās. 1.3.7. Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmas (APUS) būtiska transformēšana par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu VARAM VVD, EM, LVĢMC 2023 VARAM: ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" ietvaros tiek īstenots Valsts vides dienesta projekts Nr.: 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/005 "VVD APUS - Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu". VVD APUS projekta mērķis ir papildināt esošās APUS tvērumu, veidojot tādu risinājumu, kas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un komersantiem sniegs atbalstu atkritumu aprites datu uzskaitē un ziņošanā, kā arī atbalstīs VVD atkritumu aprites kontroles procesu, uzlabojot iestādes darbības efektivitāti, un ļaus optimizēti sniegt informāciju citām valsts un pašvaldību iestādēm. Projekta rezultātā būtiski uzlabosies valsts atkritumu aprites datu kvalitāte un caurskatāmība, kā arī to pieejamība valsts un pašvaldību iestādēm lēmumu pieņemšanai attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanu un politikas rezultātu novērtēšanai. Kopējais paredzētais projekta budžets: 2 116 272 euro, t.sk. Atveseļošanās fonda finansējums 1 800 000 euro un valsts budžeta finansējums 316 272 euro. Līgums par projekta īstenošanu noslēgts 22.11.2023., īstenošanas termiņš līdz 2026. gada 31. maijam. Projekta normatīvais ietvars: MK 2023.gada 6.jūnija rīkojums Nr. 343 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS - Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" pases apstiprināšanu"27. VVD: Pārskata periodā ir uzsācis īstenot projektu "VVD APUS - Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu". Projekta mērķis ir papildināt esošās APUS tvērumu, veidojot tādu risinājumu, kas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un komersantiem sniegs atbalstu atkritumu aprites datu uzskaitē un ziņošanā, kā arī atbalstīs VVD atkritumu aprites kontroles procesu, uzlabojot iestādes darbības efektivitāti, un ļaus optimizēti sniegt informāciju citām valsts un pašvaldību iestādēm. Projekta rezultātā būtiski uzlabosies valsts atkritumu aprites datu kvalitāte un caurskatāmība, kā arī to pieejamība valsts un pašvaldību iestādēm lēmumu pieņemšanai attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanu un politikas rezultātu novērtēšanai. Projekta sākums: 2023. gada 22. novembris, projekta īstenošanas termiņš: 2026. gada 31. maijs. 1) 09.08.2021. tika parakstīts Darba uzdevums pie Vispārīgās vienošanās Nr. VRAA EIS 2020/13/AK/CI- 118_PKP, darījuma Nr. VVD/2021/74 par jaunā VVD APUS programmatūras tehniskās specifikācijas prasību izstrādes sagatavošanu, kas ietvēra arī: - Intervijas ar APUS sistēmas esošajiem un potenciālajiem lietotājiem vai datu saņēmējiem; - Atkritumu aprites uzskaites un kontroles darbības procesu un Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas analīzi un aprakstīšanu; - Nākotnes biznesa procesu un biznesa vajadzību definēšanu. 2) Sagatavots un iesniegts Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju projekta iesniegums "VVD APUS - Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu". 3) Projekts apstiprināts ar 06.06.2023. MK rīkojumu Nr. 343 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS - Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" pases apstiprināšanu". 4) 22.11.2023. parakstīta vienošanās Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/005 par projekta "VVD APUS - Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" īstenošanu. LVĢMC: Darbinieki piedalās VVD APUS projekta uzraudzības padomē. Pasākums ir izpildīts 1.3.8. Izvērtēt iespējas pilnveidot statistikas informāciju par realizētajiem un pārstrādei un reģenerācijai nodotajiem riepu apjomiem VARAM VVD, RAS 2022 KEM: Atbilstoši MK 2021. gada 3. februāra noteikumu Nr. 64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm"28 1.pielikuma 2. punkta tabulai ir noteikti mēŗķrādītāji, nolietotu riepu pārstrādei. No 2021. gada līdz 2025. gadam tiks paaugstināti nolietotu riepu savākšanas apjomi (no 80 % līdz 90 %), un reģenerācija - no 80 % līdz 90 %. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka no 2021. gada līdz 2025. gadam ražotāju paplašināto atbildības sistēmu ietvaros apsaimniekoto nolietotu riepu pieņemtajā vai savāktajā apjomā ieskaita arī no vēsturisku riepu uzkrājumiem savāktās riepas. Ražotāju atbildības sistēmām ir iespēja savākt nolietotās riepas vietās, kur iepriekšējos gados Latvijas Republikas teritorijā uzkrātas nolietotas riepas, un par kurām ir informācija VVD, ko apliecina pēc VVD kontroles sagatavots dokuments. AJPR: Kā LASUA biedrs piedalījās normatīvu aktu izstrāde un sniedza priekšlikumus VARAM kopā ar VVD. Lai statistikas informācija būtu daudz caurskatāmāka un caurspīdīgākā. LZP: Visas realizētas un apsaimniekotās šķiroto atkritumu plūsmas tiek uzrādītas VVD sistēmā TULPE. VVD: 2021.gada 18. februārī pieņemti MK noteikumi Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība", kas nosaka par pienākumu APUS (Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmas) lietotājiem norādīt informāciju par veiktajiem atkritumu sūtījumiem. APUS palīdz nodrošināt atkritumu plūsmu datu pārvaldību, informācijas apmaiņu un datu pieejamību, kā arī sadarbspēju valsts pārvaldē un tehnisko modernizāciju. Vienlaikus VVD uzsācis APUS transformācijas projekta īstenošanu, lai būtiski transformētu un uzlabotu tā funkcionalitāti. Pasākums ir izpildīts. 1.3.9. Uzlabot pārstrādei paredzēto EEIA uzskaites sistēmu VARAM VVD, LETERA 2024 Informācija par pasākuma izpildi tiks sniegta informatīvajā ziņojumā par AAVP ieviešanu 2024., 2025. un 2026.gadā. Pasākuma izpilde turpinās. 1.3.10. Izvērtēt iespējas izveidot integrētu pārstrādāto būvmateriālu aprites sistēmu (sinerģijā ar elektroniska būvniecības apjomu monitoringa sistēmu sasaitē ar Būvniecības informācijas sistēmu -BIS) EM Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, VARAM, VVD 2024 Informācija par pasākuma izpildi tiks sniegta informatīvajā ziņojumā par AAVP ieviešanu 2024., 2025. un 2026.gadā. Pasākuma izpilde turpinās. 1.3.11. Stiprināt VVD analītikas un kontroles spējas atkritumu plūsmu kontrolē, lai nodrošinātu atkritumu reģenerācijas mērķu izpildes kontroli (t.sk. viedu un uz risku un datu analīzi balstītu atkritumu apsaimniekošanas un DRN maksātāju par iepakojumu, VKP, EEI, kā arī transportlīdzekļiem kontroli, uzskaites un kontroles nodrošināšana Depozīta sistēmas ietvaros savāktajam visa veida iepakojumam) VARAM VVD 2022. un turpmāk katru gadu VVD: Pārskata periodā ir uzsākts īstenot projektu "VVD APUS - Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu". Projekta mērķis ir papildināt esošās APUS tvērumu, veidojot tādu risinājumu, kas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un komersantiem sniegs atbalstu atkritumu aprites datu uzskaitē un ziņošanā, kā arī atbalstīs VVD atkritumu aprites kontroles procesu, uzlabojot iestādes darbības efektivitāti, un ļaus optimizēti sniegt informāciju citām valsts un pašvaldību iestādēm. Projekta rezultātā būtiski uzlabosies valsts atkritumu aprites datu kvalitāte un caurskatāmība, kā arī to pieejamība valsts un pašvaldību iestādēm lēmumu pieņemšanai attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanu un politikas rezultātu novērtēšanai. Projekta sākums: 2023. gada 22. novembris, projekta īstenošanas termiņš: 2026. gada 31. maijs. 2021. gadā VVD izveidota amata vieta "Iepakojuma apsaimniekošanas vadītājs", kura kompetencē ir gan iepakojuma, kā DRN objekta uzraudzība, gan arī izlietotā iepakojuma plūsmas uzraudzība, t.sk. depozīta sistēmas ieviešanas un darbības uzraudzība. 2022. gada VVD izveidota amata vieta "Atkritumu plūsmu datu analītiķis", kura kompetencē ir apkopot un analizēt atkritumu plūsmas, t.sk. nepārtraukti sekot saskaņotajai atkritumu pārrobežu atkritumu sūtījumu plūsmai. VVD strukturālo izmaiņu rezultātā 2022. 1. aprīlī tika izveidots Atkritumu aprites departaments, kura kompetencē ir kontrolēt ražotāju paplašināto atbildības sistēmu darbību, kas iekļauj atkritumu plūsmu kontroli, lai nodrošinātu atkritumu reģenerācijas mērķu izpildes attiecībā uz DRN maksātāju par iepakojumu, VKP, EEI, kā arī transportlīdzekļiem kontroli, kā arī uzskaites un kontroles nodrošināšana depozīta sistēmas ietvaros savāktajam visa veida iepakojumam. Īpaša uzmanība pievērsta depozīta sistēmas izveidei ar 2022.gada 1.februāri un darbības uzraudzībai. Pirms depozīta sistēmas darbības uzsākšanas veiktās rīcības: 1) Vienreiz mēnesī organizētas uzraudzības sanāksmes ar depozīta iepakojuma operatoru. 2) Akceptēts un sekots līdzi depozīta sistēmas darbības organizēšanas un īstenošanas plānam. 3) Veikta komunikācija par depozīta sistēmas ieviešanu, t.sk. organizētas sanāksmes, semināri iesaistītajām pusēm. Pirmajā depozīta sistēmas darbības gadā: 1) Turpinātas organizēt depozīta sistēmas ieviešanas uzraudzības sanāksmes. 2) Uzraudzīta ražotāju un tirgotāju dalība sistēmā. Īpaša uzmanība pievērsta tirgotāju iesaistei, sākotnēji izsūtītas, vēstules ar aicinājumu iesaistīties depozīta sistēmā. Tirgotāji, kuri labprātīgi neiesaistījās depozīta sistēmā piemēroti izpildrīkojumi ar piespiedu naudu. 3) Veiktas tirdzniecības vietu pārbaudes ar mērķi pārliecināties, vai tiek pieņemts depozīta iepakojums un vai cenu zīmē tiek atsevišķi norādīta depozīta maksa. Pēc pārejas perioda beigām uzraudzīts, vai tirgū netiek laists iepakojums bez depozīta zīmes marķējuma. 2022. uzsāktas DRN maksātāju pārbaudes ar mērķi pārliecināties, vai nodokļu maksātāji korekti uzskaita nodokļu objektus un pareizi sniedz atskaites. Kopumā veiktas 22 pārbaudes, konstatētas neatbilstības gandrīz katrā uzņēmumā. Pārbaudes plānots veikt katru gadu, minimālais apjoms 30 pārbaudes gadā. Pasākuma izpilde turpinās. 1.4. Pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas reģionu darbību un lomu plāna mērķu sasniegšanā 1.4.1. Izstrādāt normatīvo regulējumu jaunu atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu noteikšanai, atbilstoši ATR un ņemot vērā informatīvajā ziņojumā "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada" 29 ietverto informāciju VARAM 2021 KEM: No 2023.gada 16.jūnija ir spēkā MK 2023.gada 13.jūnija noteikumi Nr.301 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem".30 Pasākums ir izpildīts. 1.4.2. Izstrādāt un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu finanšu saistībām VARAM Pašvaldības, atkritumu apsaimniekošanas komersanti 2022 KEM: LIFE Waste to Resources IP ietvaros 2022. gadā izstrādāts Vienpadsmit atkritumu poligonu finansiālās ilgtspējas izvērtējums31, kurā secināts, ka 7 no 11 Latvijas poligoniem ir finansiāli stabili un ilgtspējīgi uzņēmumi. Divu poligonu darbība neatbilst finansiālās ilgtspējas principiem. Vienam poligonam ir grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, un bez būtiskas kapitāla pārstrukturēšanas nebūs iespējams nodrošināt uzņēmuma tehnisko, funkcionālo un finansiālo ilgtspēju ilgtermiņā. Ņemot vērā šos secinājumus, tika izstrādāti scenāriji poligonu turpmākai attīstībai. Atkritumu apsaimniekošanas reforma, lai samazinātu atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaitu no 10 līdz 5, finanšu saistības un pašreizējā un nākotnes tarifu politika tika ņemti vērā, lai izstrādātu trīs attīstības scenārijus: minimālais (ar minimālām investīcijām, lai nodrošinātu poligonu darbības prasību izpildi), maksimālais (kas paredz plašas investīcijas attīstībā) un optimālais (kas daļēji līdzinās minimālajam scenārijam ar papildu investīcijām, kas paredzētas maksimālajā scenārijā). Pēc izvērtējuma izstrādes 2022. gada 9. decembrī tika organizēts seminārs atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, poligonu operatoriem, pašvaldībām un citiem ieinteresētajiem, pulcējot vairāk nekā 100 dalībniekus. 2023.gada 5.jūnijā tika izstrādāts Informatīvais ziņojums Par sadzīves atkritumu poligonu finanšu saistībām (23-TA-1210) un pieņemts 2024.gada 23.augustā. Alūksnes novads informē, ka MK 2023. gada 5. jūnijā izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Par sadzīves atkritumu poligonu finanšu saistībām" (23-TA-1210)