Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums atbalsta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un nosaka Finanšu ministrijas pienākumus saistībā ar tās saskaņošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijā.

Ko tas regulē

  • Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam atbalstīšanu.
  • Konsultācijas ar Eiropas Komisiju par programmu.
  • Programmas konsolidētās redakcijas atbalstīšanu un iesniegšanu Eiropas Komisijā.
  • Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna un tā finansējuma, rādītāju un atbildības sadalījuma atbalstīšanu.

Kam tas attiecas

  • Finanšu ministrijai.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
  • Ekonomikas ministrijai.
  • Izglītības un zinātnes ministrijai.

Galvenie punkti

  • Programmas periods ir no 2021. līdz 2027. gadam.
  • Atbalsttiesīgums ir no 01.01.2021. līdz 31.12.2030.
  • Programma attiecas uz NUTS reģioniem LV.
  • Programma ietver Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus un Taisnīgas pārkārtošanās fondu.
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 841 Rīgā

  1. gada
  2. novembrī (prot. Nr. 75
  3. §) Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–
  4. gadam
  5. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–
  6. gadam. 2
  7. Finanšu ministrijai turpināt konsultācijas ar Eiropas Komisiju par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–
  8. gadam un pēc konceptuālas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju iesniegt Ministru kabinetā apstiprināšanai precizēto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–
  9. gadam. 3
  10. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  11. gadam konsolidēto redakciju. 4 (MK 27.06.
  12. rīkojuma Nr. 467 redakcijā)
  13. Finanšu ministrijai iesniegt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  14. gadam konsolidēto redakciju apstiprināšanai Eiropas Komisijā. 5 (MK 27.06.
  15. rīkojuma Nr. 467 redakcijā)
  16. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  17. gadam konsolidēto redakciju un tai pievienoto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju precizēto Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu (Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  18. gadam
  19. pielikums) un tā darbībām pieejamā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma, sasniedzamo rādītāju un atbildības sadalījumu (Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  20. gadam
  21. pielikums). 6 (MK 03.11.
  22. rīkojuma Nr. 793 redakcijā)
  23. Finanšu ministrijai atkārtoti iesniegt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  24. gadam konsolidēto redakciju apstiprināšanai Eiropas Komisijā. 7 (MK 03.11.
  25. rīkojuma Nr. 793 redakcijā)
  26. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  27. gadam konsolidēto redakciju. 8 (MK 28.12.
  28. rīkojuma Nr. 928 redakcijā)
  29. Finanšu ministrijai iesniegt šā rīkojuma
  30. punktā minēto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  31. gadam konsolidēto redakciju apstiprināšanai Eiropas Komisijā. 9 (MK 28.12.
  32. rīkojuma Nr. 928 redakcijā)
  33. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  34. gadam konsolidēto redakciju. 10 (MK 15.11.
  35. rīkojuma Nr. 953 redakcijā)
  36. Finanšu ministrijai iesniegt šā rīkojuma
  37. punktā minēto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  38. gadam konsolidēto redakciju apstiprināšanai Eiropas Komisijā. 11 (MK 15.11.
  39. rīkojuma Nr. 953 redakcijā)
  40. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  41. gadam konsolidēto redakciju. 12 (MK 29.05.
  42. rīkojuma Nr. 314 redakcijā)
  43. Finanšu ministrijai iesniegt šā rīkojuma
  44. punktā minēto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  45. gadam konsolidēto redakciju apstiprināšanai Eiropas Komisijā. 13 (MK 29.05.
  46. rīkojuma Nr. 314 redakcijā)
  47. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  48. gadam konsolidēto redakciju. 14 (MK 13.10.
  49. rīkojuma Nr. 650 redakcijā)
  50. Finanšu ministrijai iesniegt šā rīkojuma
  51. punktā minēto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  52. gadam konsolidēto redakciju apstiprināšanai Eiropas Komisijā. 15 (MK 13.10.
  53. rīkojuma Nr. 650 redakcijā)
  54. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  55. gadam konsolidēto redakciju. 16 (MK 31.03.
  56. rīkojuma Nr. 167 redakcijā)
  57. Finanšu ministrijai iesniegt šā rīkojuma
  58. punktā minēto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–
  59. gadam konsolidēto redakciju apstiprināšanai Eiropas Komisijā. 17 (MK 31.03.
  60. rīkojuma Nr. 167 redakcijā) Ministru prezidents A. K. Kariņš Finanšu ministrs J. Reirs (Ministru kabineta
  61. gada
  62. novembra rīkojums Nr. 841)(Programma MK 31.03.
  63. rīkojuma Nr. 167 redakcijā) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–
  64. gadamLatvijas Republikas Finanšu ministrijaRīga, 2022CCI Nr.2021LV16FFPR001Nosaukums angļu valodāEuropean Union Cohesion Policy programme 2021-2027Nosaukums valsts valodā(-ās)Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadamVersija4.versijaPirmais gads2021Pēdējais gads2027Atbalsttiesīgums no01.01.2021.Atbalsttiesīgums līdz31.12.2030.Komisijas lēmuma numursC

(2022)8712Komisijas lēmuma datums25.11.2022.Dalībvalsts grozošā lēmuma numurs953
(2024); 314
(2025); 650
(2025)Dalībvalsts grozošā lēmuma spēkā stāšanās datums15.11.2024.; 29.05.2025.; 07.10.2025.Nebūtiski pārvedumi (KNR
  1. panta
  2. punkts)NēNUTS reģioni, uz kuriem attiecas programma (neattiecas uz EJZAF)LVAttiecīgais fonds Eiropas Reģionālās attīstības fonds Kohēzijas fonds Eiropas Sociālais fonds Plus Taisnīgas pārkārtošanās fondsSaturs
  3. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi1.
  4. Ekonomiskā, sociālā, teritoriālā kohēzija1.
  5. Produktivitāte, inovācijas un prasmes1.
  6. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība1.
  7. Mobilitāte1.
  8. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana1.
  9. Integrēti risinājumi demogrāfijas un reģionālo atšķirību izaicinājumiem1.
  10. Administratīvā kapacitāte, laba pārvaldība, vienkāršošana1.
  11. Sasaiste ar ESSBJR1.
  12. Vidusposma novērtējums un REARM plāns Eiropai
  13. tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi
  14. politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību"
  15. politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs"
  16. politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti"
  17. politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru"
  18. politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību"
  19. politikas mērķis "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas"2.
  20. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām
  21. Tehniskā palīdzības prioritāte2.
  22. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām tehniskās palīdzības prioritātei
  23. Finanšu plāns
  24. Ieguldījumu priekšnosacījumi
  25. Programmā iesaistītās iestādes
  26. Partnerība
  27. Komunikācija un redzamība
  28. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām
  29. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm – 2.2.3.SAM
  30. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm – 2.2.2.SAM
  31. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm – 4.3.3.SAM
  32. Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiksIzmantotie saīsinājumi un terminiAAVP2028Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028.gadamADTPAktīvā darba tirgus politikaAEAtjaunīgā enerģijaAERAtjaunīgie energoresursiAFAtveseļošanas fonds (Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms)AF plānsAtveseļošanas fonda plānsAIAugstākā izglītībaAIIAugstākās izglītības institūcijasAKCKAdministratīvās kapacitātes ceļakarte Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai 2021.–2027.gada plānošanas periodamALTUMAS "Attīstības finanšu institūcija Altum"AMLNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības (no angļu valodas anti-money loundering)ANOApvienoto Nāciju OrganizācijaAPAttīstības programmaAPSLAttīstības plānošanas sistēmas likumsASVAmerikas Savienotās ValstisATRAdministratīvi teritoriālā reformaBDBezdarbniekiBIBiznesa Inteliģences rīks, kas balstīts uz Microsoft Power BI, Qlik Sense vai ekvivalentas platformas (Business Intelligence)BJRBaltijas jūras reģionsBNABioloģiski noārdāmie atkritumiBrīvprātīgaisBrīvprātīgā darba veicējsCECilvēku ekvivalentsCFLACentrālā finanšu un līgumu aģentūraCSACentralizētā siltumapgādeCSNCeļu satiksmes negadījumiCSPCentrālā statistikas pārvaldeDADarba aizsardzībaDabas direktīvasPadomes 1992.gada 21.maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzībuDDDarba devējs/iDESI indekssDigitālās ekonomikas un sabiedrības indekssDIDeinstitucionalizācijaDirektīva 91/271/EEKPadomes 1991.gada 21.maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanuDirektīva 92/43/EEKPadomes 1992.gada 21.maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzībuDirektīva 2008/98/EKEiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanuDirektīva 2023/1791Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra Direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955Direktīva 2014/24/ESEiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EKDirektīva 2014/25/ESEiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EKDirektīva 2014/27/ESEiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/27/ES, ar ko groza Padomes Direktīvas 92/58/EEK, 92/85/EEK, 94/33/EK, 98/24/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK, lai tās pielāgotu Regulai (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanuDirektīva 2014/61/ESEiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija Direktīva 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanaiDirektīva 2014/94/ESEiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīva (ES) 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu; aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes
  33. gada
  34. septembra Regulu (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ESDirektīva 2018/85/ESEiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija Direktīva (ES) 2018/851 ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiemDirektīva 2018/2001/ESEiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanuDirektīva 2010/31/ESEiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitātiDLDivējāda lietojuma; Eiropas Komisijas vadlīnijās "EU funding for Dual use" (oktobris, 2024) ir sniegts skaidrojums attiecībā uz atbalstu infrastruktūras projektiem, kas var kalpot gan civiliem, gan militāriem nolūkiemDMDarba meklētājiDTDarba tirgusDVDarba videDzeramā ūdens direktīvaEiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 16.decembra Direktīva (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitātiEDICEiropas Digitālais Inovāciju centrsEEZEiropas Ekonomiskā zonaEISElektronisko iepirkumu sistēmaEISIEiropas infrastruktūras savienošanas instrumentsEJZAFEiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondsEKEiropas KomisijaELFLAEiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībaiEMEkonomikas ministrijaEPEiropas PadomeERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsERAF un KF regulaEiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) 2021/1058, par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fonduERASMUSEiropas reģiona universitāšu studentu sadarbības shēma (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students)ESEiropas SavienībaESKOEnergoservisa kompānijaESSBJREiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam Action plan (balticsea-region-strategy.eu)ESAOEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaESCOEiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (European Skills/Competences, Qualifications and Occupations)ESF+Eiropas Sociālais fonds PlusESF+ regulaEiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013ESI fondiESF+; ERAF; KF; EJZAFCSREiropas Savienības Padomes ikgadējās rekomendācijas par Latvijas nacionālo reformu programmu (Country Specific Recommendations)ETLElektrotransportlīdzekļiETSEiropas teritoriālā sadarbībaEUREiropas Savienības euroEURESEiropas nodarbinātības dienestu (European Employment Services) sadarbības tīklsEurostatEiropas Savienības Statistikas birojsE-pārvaldībaInformāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanaiEZKEiropas Zaļais kurssFMFinanšu ministrijaFIFinanšu instrumentiFPTFunkcionālās pilsētas teritorijasFTFunkcionālie traucējumiGaisa kvalitātes jomas direktīvasEiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra Direktīva 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā.GNUGrūtībās nonācis uzņēmumsGRTGarīga rakstura traucējumiĢAĢimenes asistentiĢVPPĢimenes videi pietuvināti pasākumiHP VINPIHorizontālais princips "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana"IAPIzglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"IBDIlgstošs bezdarbnieksIeVIeslodzījuma vietaIeMIekšlietu ministrijaIISInvaliditātes informatīvā sistēmaIKPIekšzemes kopproduktsINTERREGKohēzijas politikas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķisIKTInformācijas un komunikācijas tehnoloģijasISInformācijas sistēmasITInformācijas tehnoloģijasITIIntegrētās teritoriālās investīcijasITUStarptautiskā telekomunikāciju savienība (International Telecommunication Union)IUBIepirkumu uzraudzības birojsIZMIzglītības un zinātnes ministrijaĪADTĪpaši aizsargājamas dabas teritorijasKAKLKomercdarbības atbalsta kontroles likumsKEMKlimata un enerģētikas ministrijaKFKohēzijas fondsKMKultūras ministrijaKNREiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikaiKPkohēzijas politikaKP fondiESF+, ERAF, KF; TPFKPVISKohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmakWhKilovatstundasLBASLatvijas Brīvo arodbiedrību savienībaLDDKLatvijas Darba devēju konfederācijaLIAALatvijas investīciju un attīstības aģentūraLIKTALatvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijaLMLabklājības ministrijaLPKPP 2030Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz
  35. gadamMarienburgas deklarācija2022.gada 30.augustā parakstīta deklarācija (astoņas Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru), apņemoties līdz 2030.gadam septiņas reizes kāpināt atkrastes vēja enerģijas ražošanas jaudu – līdz 20 gigavatiemMazaisargāta grupasociāli mazaizsargāta grupa (disadvantaged group, vulnerable group) - plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piem., vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības1.MKMinistru kabinetsMVUMazie un vidējie uzņēmumi (saimnieciskās darbības veicēji)M2M"mašīna – mašīna"NAINotekūdeņu attīrīšanas iekārtasNAIP 21–27Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027.gadamNAP 2027Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadamNATOZiemeļatlantijas līguma organizācija (North Atlantic Treaty Organisation)NBK novērtējumsHorizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" ietekmes novērtējums ("Do no significant harm" principle assessment)NBK vadlīnijasEiropas Komisijas tehniskie norādījumi principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanai saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (Nr 2021/C 58/01)NBSNacionālie bruņotie spēkiNDKNacionālā drošības koncepcija 2023NEETJaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training)NEKPNacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadamNINeformālā izglītībaNIPNacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021–2027.gadamNĪVKNekustamā īpašuma valsts kadastrsNNEIANeto nulles emisijas industrijas akts (Net Zero Industry Act)2NVANodarbinātības valsts aģentūraNVONevalstiskās organizācijasOECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)P&APētniecība un attīstībaP&IPētniecība un inovācijasPIIPirmsskolas izglītības iestādesPISAStarptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment)PILPublisko iepirkumu likumsProgrammaEiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadamPROFIIProfesionālā izglītības iestādePLPartnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2021.–2027.gada plānošanas periodamPMPolitikas mērķis (Policy Objective)Projektu datiInformācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, un kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādeiPSOPilsoniskās sabiedrības organizācijasPVP (65+)pensijas vecuma personasRSU DDVVIRīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts"RBRail Baltica projektsREARMEiropas Komisijas Plāns "ReArm Europe / Gatavība 2030": ES aizsardzības finansēšanas plāns; https://commission.europa.eu/topics/defence/future-european-defence_lvRegula 2021/1328Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 10.augusta (ES) 2021/1328 ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 precizē infrastruktūras prasības, kas piemērojamas konkrētām divējāda lietojuma infrastruktūras darbību kategorijāmReactEUAtveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijāmRePResocializācijas programmaRePowerEUEiropas Komisijas plāns "REPowerEU" reaģējot uz pasaules enerģijas tirgus grūtībām un traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums UkraināRIS3Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation)RMARīgas metropoles areālsRoRo rampaRampa RO-RO tipa kuģu pieņemšanai, kuriem ir aizmugures vai priekšgala rampaROPRīgas Brīvostas pārvaldeRPRiskam pakļautieRPPReģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam3RPRRīgas plānošanas reģionsRŠVRobežšķērsošanas vietasSadarbības partneriLatvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioniSADTPPSociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam4SAMSpecifiskais atbalsta mērķis – "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumusSAPISociāli atbildīgs publiskais iepirkumsSASSirds un asinsvadu slimībasSAVASekundārā ambulatorā veselības aprūpeSESociālā ekonomikaSEGSiltumnīcefekta gāzeSIASabiedrība ar ierobežotu atbildībuSIPKKSociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejaSMSatiksmes ministrijaSACSociālās aprūpes centriSDSSPSociālā darba speciālistu sadarbības padomeSociālie partneriLatvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienībasSBSPSabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumiSFC2021Eiropas Savienības fondu pārvaldības informācijas sistēmaSPStudiju programmasSPAPSociālo pakalpojumu attīstības padomeSPKCSlimību profilakses un kontroles centrsSPSILSabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumsSTEMScience, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātikaSTEPEiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (Strategic Technologies for Europa Platform)STEP regulaEiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 29.februāra Regula (ES) 2024/795, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu ("STEP") un groza Direktīvu 2003/87/EK un Regulas (ES) 2021/1058, (ES) 2021/1056, (ES) 2021/1057, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) 2021/1060, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/241Stratēģija "Latvija 2030"Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadamSUSociālais uzņēmumsSVVASabiedrības virzīta vietējā attīstībaTAITehniskā atbalsta instrumentsTALISStarptautiskais mācīšanas un apguves pētījums (Teaching and Learning International Survey)TAPLTeritorijas attīstības plānošanas likumsTAP2027Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadamTEN-TEiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network)TEN-T regulaEiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ESTLTransportlīdzekļiTMTieslietu ministrijaTPFTaisnīgas pārkārtošanās fondsTPF regulaEiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) 2021/1056 ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fonduTPTPTaisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plānsUBAP 2021–2027Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāns 2021.–
  36. gadamUKES fondu uzraudzības komitejaVAVeselības aprūpeVASValsts akciju sabiedrībaVARAMViedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaVCAValsts civilās aizsardzības plānsVDIValsts darba inspekcijaVIDValsts ieņēmumu dienestsVietējās nodarbinātības iniciatīvasVietējo struktūru iesaistīšana ar nodarbinātību saistītu rīcībpolitiku izstrādē, vadīšanā un ieviešanā5VMVeselības ministrijaVKValsts kancelejaVKSES fondu vadības kontroles sistēmaVPAVienas pieturas aģentūraVPDValsts probācijas dienestsVSIAValsts sabiedrība ar ierobežotu atbildībuVTNPValsts nozīmes tautsaimniecības pakalpojumiVZDValsts zemes dienestsZIZinātniskā institūcijaZMZemkopības ministrijaZTAIPZinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam3.1.2.5.i.AF 3.1.2.5.i. investīcija "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū"4.3.5.1.pasākums4.3.5.1.pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana"4.4.1.1.pasākums4.4.1.1.pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā"
  37. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi1.
  38. Ekonomiskā, sociālā, teritoriālā kohēzija
(1)Latvija pēdējā desmitgadē pieredzējusi stabilu izaugsmi un konverģenci, neskatoties uz smagās finanšu krīzes (2007.–2009.g.) sekām. 2019.g. IKP uz iedzīvotāju sasniedza 69% no ES vidējā pēc pirktspējas paritātes (60% 2008.g.6), tomēr pēdējos gados konverģences tempi mazinājušies, salīdzinot ar citām jaunajām dalībvalstīm.
(2)Produktivitāte augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.g. līdz 49,8% 2019.g., bet būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Atalgojuma kāpums – straujāks par produktivitātes pieaugumu. Latvijas uzņēmumu eksporta daļa pasaules tirgos ir pieaugusi. Privāto investīciju pozitīvā dinamika pēc krīzes atjaunojās tikai 2017.g., pēc tam – mērena (zems kreditēšanas līmenis, politiskā/ekonomiskā nenoteiktība tirgos7). Pēdējos piecos gados investīciju pieaugums bijis vājš; produktīvo aktīvu pieaugums –zemākais Baltijā. Bažas – ilgstoši zemas investīcijas P&A.
(3)Iedzīvotāju skaits pēdējā desmitgadē mazinājies par vidēji 1% g., īpaši darbspējīgā vecumā (emigrācija, zema dzimstība) un rada spiedienu uz izaugsmes potenciālu, DT, spēju finansēt un uzturēt publisko infrastruktūru, pakalpojumus. Ienākumu nevienlīdzība viena no augstākajām ES. Nabadzības riskam īpaši pakļauti iedzīvotāji virs 65 g., personas ar invaliditāti, ģimenes, kurās bērnu/us audzina viens no vecākiem, BD, IBD, bezpajumtnieki, iedzīvotāji ar zemu izglītību.
(4)Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām OECD valstīs
  1. Rīgas reģionā IKP uz iedzīvotāju ir 17 213 euro (135% no vidējā IKP uz iedzīvotāju valstī); Kurzemē 74%, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.9 Bruto kapitālieguldījumu un ārvalstu tiešo investīciju 2019.g. atšķirības starp Rīgu un Latgali līdz pat 18 reizēm
  2. Atšķirības ir arī uzņēmējdarbībā, nodarbinātībā, ienākumu līmenī, piekļuvē VA, sociāliem pakalpojumiem, kvalitatīvai izglītībai. Latgalē joprojām zemākā nodarbinātība (56,7%; Rīgas reģionā 66%)11 (reģionālā nesabalansētība, mobilitātes izaicinājumi, neatbilstošas prasmes); līdz 1,5 reizēm atšķiras vidējās darba algas starp reģioniem.1.
  3. Produktivitāte, inovācijas un prasmes
(5)Latvijas P&I sistēma no 2014.–2020.g. būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti; Latvija raksturota kā mērens inovators Eiropas inovācijas mērījumā12. Tomēr līdzšinējais Latvijas P&I sistēmas izaugsmes temps ir nepietiekams; ilgstoši zemi P&A&I ieguldījumi (0,44–0,69% no IKP 2014.–2020.g ) ar zemu privāto investīciju daļu būtiski atpaliek no 2020.g. nacionālā mērķa – 1,5% no IKP.
(6)Zems P&A intensīvo nozaru īpatsvars tautsaimniecības struktūrā; zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP ar salīdzinoši zemu produktivitāti un tajā dominējošiem zemo un vidēji zemo tehnoloģiju uzņēmumiem ar nepietiekami attīstītu starpnozaru sadarbību, īpaši P&A jomā, tautsaimniecības struktūra ar pamatā mikro un MVU, kamēr lielāko ietekmi uz IKP pieaugumu sniedz mid-caps un lielie uzņēmumi, kavē Latvijas ekonomikas transformāciju uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli. Koordinēta valsts intervence minimizēs ar resursu pārdales procesu saistītas izmaksas/riskus, stiprinot konkurētspēju13. P&I sistēmas galvenie izaicinājumi: cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana (Latvijā P&A nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (~50% no ES vidējā), īpaši RIS3 jomās, t.sk. reģionos (depopulācijas tendences), kā arī tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un pārvaldības procesu uzlabošana14.
(7)Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zems inovāciju līmenis, dominē zemas pievienotās vērtības produkti, augsta resursu intensitāte, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. 5% – lielie uzņēmumi15 tautsaimniecībā ģenerē 90% ienākumu, tomēr arī šajā sektorā neīsteno augsta riska projektus. Inovatīvo MVU īpatsvars Latvijā – viens no zemākajiem ES – 30,3% (2014.–2016.g.); ES vidēji 49,1%, vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte. Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi ap 50%16 no kopējā pakalpojumu eksporta (2017.g) ar nepieaugošu tendenci. Vidēji augsto/augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksportā 2010.–2017.g pieauga tikai par 4 procentpunktiem (34,7%; ES – 56,7%).
(8)Saskaņā ar "Digitālās dekādes stratēģiskajā ceļvedī Latvijai līdz 2030. gadam" norādīto un DESI indeksa rezultātiem – Latvijas uzņēmēji neizmanto digitālo tehnoloģiju potenciālu, zemi rādītāji novērojami e-komercijas, kā arī mākoņpakalpojumu, sociālo mediju un lielo datu izmantošanā. OECD pētījums Going digital in Latvia
(2020)apliecina saikni starp digitālajām tehnoloģijām un produktivitāti, tiek norādīts, ka Latvijas zemie produktivitātes rādītāji ir saistīti ar nepietiekamajām investīcijām procesu digitalizācijā.
(9)Lai risinātu reģionālās atšķirības kapitālos ieguldījumos, sinerģijā ar nacionālās inovācijas sistēmas izveidi un darbību, plānots atbalsts plānošanas reģioniem reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei un darbībai.
(10)P&A&I attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi bremzē pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā visās uzņēmējdarbības attīstības stadijās. Plaisa starp komercbanku kreditēšanu un uzņēmumu spēju piesaistīt ārējos finanšu resursus tirgū kopš finanšu un ekonomiskās krīzes ir palielinājusies; uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties pieaugusi, bet faktiskais pieprasījums sarucis.
(11)Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3, nosaka NIP, kura virsmērķis 2027.g. ir palielināt eksporta apjomu līdz 27,0 mljrd. euro g.; izdevumus P&A līdz 600 milj. euro g. Vienlaikus jāstimulē tāda P&I attīstība, kas veicina ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu (NEKP).
(12)Jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības modelis (nacionālā ceļakarte, 2022) nosaka ietvaru un darbības, kas veicamas nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai17.
(13)Investīcijas 1.PM P&A&I sistēmas attīstībai plānotas atbilstoši RIS3, palielinot kopējo P&I kapacitāti, turpinot P&A pārvaldības pilnveidi un attīstot RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmas, kuras pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība privātā, publiskā un akadēmiskā sektora starpā (uzņēmējdarbības atklājumu princips).
(14)Šajā ģeopolitiski izaicinošajā laikā kritiski nozīmīga ir Latvijas aizsardzības spēju attīstīšana, jo īpaši Eiropas austrumu pierobežas teritorijā. Aizsardzības industriju šobrīd raksturo strauji augošs dalībnieku skaits, atvērtība pārrobežu sadarbībai un gatavība pašu investīcijām, tādējādi atbalsts rūpniecisko spēju uzlabošanai aizsardzības jomā stiprinās Latvijas un ES drošības gatavību.
(15)Sabiedrības zināšanu, t.sk. prasmju līmenis ir galvenais dzinulis ekonomikas attīstībai. Augsti kvalificēta darba spēka un prasmju trūkums, īpaši STEM jomās un RIS3 sektoros (īpaši IKT, būvniecības, veselības, izglītības un zinātnes) ietekmē uzņēmumu ilgtermiņa investīciju lēmumus un attīstību. Lai nodrošinātu produktivitātes celšanos, būtiska ir vajadzīgo prasmju attīstīšana, sistēmas pielāgošana DT vajadzībām un esošo resursu efektīva izmantošana.
(16)Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz digitāliem publiskiem pakalpojumiem – 83% (ES- 67%), bet uzņēmumi ir vieni no pēdējiem ES produktu un pakalpojumu pārdošanā izmantojot digitālos rīkus18. Latvijas zemais digitālo prasmju līmenis ierobežo inovācijas potenciālu uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās līdzdalības un nodarbinātības pasākumos. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju (16 līdz 74 g.) ir digitālās pamatprasmes (ES kopumā – 58%); IKT speciālisti 1,7% no kopējā darbaspēka ( ES–3,9%); IKT speciālistes sievietes no nodarbināto sieviešu skaita – tikai 0,5% ( ES – 1,4%)19.
(17)Izglītojamo prasmju līmenis kopumā atbilst OECD vidējiem rādītājiem, tomēr ir neliels īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem un augsts īpatsvars ar zemiem mācību sasniegumiem (PISA dati, 2018), tāpēc plānots dažādot izglītības satura apguves formas. Iesaiste interešu, profesionālās ievirzes un NI sekmē mācīšanās prasmju pilnveidi. Nodrošinot vienlīdzīgu pieeju izglītībai plānots atbalsts arī bērniem no mazaizsargātām grupām, veicinot integrāciju sabiedrībā, izpratni par iekļaujošu izglītību, bērnu un jauniešu, emocionālo labbūtību un piederību. Mācību līdzekļu nodrošinājums vispārējā izglītībā un profesionālās ievirzes mākslā, dejā, mūzikā un sportā izglītībā sekmē izglītības pieejamību, mācību snieguma uzlabošanos, labbūtību, veselīgu dzīvesveidu un nacionālo identitāti.
(18)Sakārtots izglītības iestāžu tīkls pašvaldībās, veicinās pāreju uz personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu. Nepieciešams uzlabot izglītības iestāžu infrastruktūru, kā arī mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai nepieciešami pārvietojamie digitālie risinājumi, aprīkojums STEM apguvei kā arī mācību līdzekļi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.
(19)Pirmsskolas izglītības izaicinājumu – rindas uz pašvaldības PII20 līdz pat 40–50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem, risinās ieguldījumi publiskās PII infrastruktūrā/materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā, t.sk. digitālā aprīkojuma iegādei, un pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā.
(20)Tiks turpināta speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveide, mazinot to skaitu no 44 (2021.g) līdz ~25-30 (2027.g.), izvērtējot augstākminēto iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo vajadzībām atbilstošu izglītības pakalpojumu.
(21)Izglītības iestāžu būtiskākie izaicinājumi: iestāžu administrācijas prasme vadīt dažādību, īstenot sekmīgu pārmaiņu vadību, pielāgot ikdienas izglītības procesu skolēnu vajadzībām; pedagogu novecošanās (46% vecumā 50+). Pedagogiem vecumā līdz 30 nav efektīvas atbalsta sistēmas. Plānota profesionālās kompetences pilnveide pedagogiem un atbalsts jaunajiem pedagogiem uzsākot darbu.
(22)Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā joprojām ir zemā līmenī (2018.g. 6,7%), netiek izmantots jauniešu, kas neiesaistās DT un mācībās, potenciāls. Plānotas jauniešu un pieaugušo dalības izglītībā palielināšanai, elastīga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju piedāvājuma attīstīšanai, kā arī ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas izveidei. Jāveicina mūžizglītības piedāvājums atbilstoši DT pieprasījumam.
(23)Latvijas augstskolas joprojām nav pietiekoši konkurētspējīgas starptautiski, neizmanto potenciālu inovāciju veicināšanā ekonomikā – jāturpina reformas augstskolu pārvaldībā, viedās specializācijas stiprināšanā, sadarbībai ar industriju un infrastruktūras modernizēšanā, t.sk. AF plānā.
(24)Investīcijas plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1, 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4. un 5.1.1.SAM, (ERAF un ESF+), t.sk., integrēti ieguldījumi atbilstoši reģionu vajadzībām. Prasmju attīstīšana 1.PM fokusēta uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai pārejai nepieciešamām prasmēm; 4.PM uz pamatprasmju, vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu.
(25)P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa", Erasmus+ un InvestEU – veidojot atbilstošu dalības kapacitāti, paredzot papildinātību un iniciatīvu mērogošanu. Izglītībā – sinerģija ar Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un InvestEU (t.sk., EZK prioritātes un mērķi), REACT-EU un AF. Digitālai transformācijai plānots finansējums no dažādiem avotiem. Demarkācija – plānošanā un ieviešanas nosacījumu izstrādē.
(26)FI 1.PM tiks izveidoti un izmantoti atbilstoši finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzē, t.sk. teritoriālā skatījumā, noteiktajam (t.sk. izvērtējot FI izmantošanas iespējas zinātnē un inovāciju komercializācijā).1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība
(27)CSR (2019., 2020.g.) aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos – tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē. CSR (2022.g.) aicina samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā kurināmā importu, paātrinot AER izmantošanu, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu, dažādojot enerģijas piegādes un maršrutus, samazinot kopējo enerģijas patēriņu, izmantojot vērienīgus energoefektivitātes pasākumus. Izaicinājumi – klimatneitralitātes, enerģētikas, nulles piesārņojuma, ūdeņu stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanās, atkritumu apsaimniekošanas mērķi. To izpildei – kompleksi pasākumi saskaņā ar NEKP, LPKPP 2030, Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai 2050.g., Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030.g.
(28)AER Latvijā – viens no augstākajiem ES (45.2% 2023.g.), t.sk. strauju apjomu pieaugumu piedzīvojot saules elektroenerģijai (no 0,09% 2019.g. līdz 6,7% 2024.g.). Tāpat salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Latvijas energobilancē stagnācija vērojama biogāzes un biometāna nozarē, kurā ražošanas apjomi
  1. gadā bija aptuveni 50 % mazāk, nekā
  2. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 50 %. Saražotā elektroenerģija dabasgāzes koģenerācijas stacijās samazinājās no 3 246 līdz 1 422 GWh jeb par 56 % (2019.-2023.g.). Degvielu sektorā - valdības lēmums atcelt biodegvielas piejaukumu degvielai uz pusotru gadu ietekmēja biodegvielas patēriņu transporta sektorā, kas bija par 0,2 PJ (25 %) mazāks nekā
  3. gadā. Jāturpina attīstīt AER (vējš, saule, ģeotermālā enerģija, biomasa/biogāze), t.sk. ne-emisiju potenciāls daudzdzīvokļu ēkās. SEG emisijās zems ETS īpatsvars (22,3%); ne-ETS – transports 37%, lauksaimniecība 29%, ēkas ~20% (2018.g.). AER dzīvojamās ēkās – viens no augstākajiem ES, bet zema energoefektivitāte. Lielākajai daļai ēku – zemākas siltumtehnikas īpašības kā iespējams
  4. Vidējie enerģijas patēriņi (kWh/m2g) apkurei visām ēkām 138-
  5. Lielākais izaicinājums ir daudzdzīvokļu ēku un CSA energoefektivitāte. Atjaunojot ēkas, uzlabosies enerģētikas nabadzības rādītāji; 2018.g. siltums mājoklī naudas trūkuma dēļ bija liegts 7,5% iedzīvotāju (ES – 8%)
  6. Energoefektīvākas publiskās ēkas mazinās sabiedriskā sektora izdevumus.
(29)AER transportā – viens no zemākajiem Eiropā (2018.g. 4,7%). Vairāk kā 93% Latvijas autoparka ir fosilās degvielas TL; 0,1% ir ETL. Jāpaātrina alternatīvo degvielu ražošana/ieviešana (EZK). Latvijā transports rada 29% no kopējām SEG emisijām (2018.g.)23. No transporta SEG emisijām 93,6% rada autotransports. Līdz 2030.g. ne-ETS SEG emisijas jāsamazina par 6% pret 2005.g. (NEKP). Potenciāls SEG emisiju samazināšanai ir privāto TL lietotāju pārorientēšana uz dzelzceļa transporta/ velo izmantošanu. 2017.g. ilgtspējīgu mobilitāti izmantoja 16% iedzīvotāju (64% sabiedrisko transportu, 7% multimodālus veidus, 6% velo24). Pieaug CSN cietušo velosipēdistu skaits (527 2014.g.; 686 2020.g.)25, trūkst drošas velo infrastruktūras. Investīcijas 2.PM ietvaros multimodālā sabiedriskā transporta tīklā, velo infrastruktūrā, bezemisiju vilcienos.
(30)Atkritumu apsaimniekošanā nav sasniegts normatīvajos aktos noteiktais mērķis 50% kopējais sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms 2020.g. 49% sadzīves atkritumu tika apglabāti (2035.g. atļauts 10%). Kavējas apglabāto BNA samazināšana – 2015.g. apglabāti 57,1% BNA (mērķis 2020.g. 35%). Investīcijas var sniegt ieguldījumu arī SEG emisiju mazināšanā (2018.g. sektors veidoja 5%) un veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu. AAVP2028 paredz samazināt radīto sadzīves atkritumu daudzumu līdz 400 kg/iedz. 2028.g. (2018.g. 409 kg). Joprojām aktuāla ir dabas direktīvu, ūdenssaimniecības direktīvu un EZK jūras un saldūdens mērķu26 sasniegšana. Vien 21% virszemes ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī27; 2019.g. tikai 10% biotopu un 41% sugu labvēlīgs aizsardzības stāvoklis28. Atsevišķās teritorijās gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu/pārsniedz ES tiesību aktos noteiktās prasības un PVO rekomendācijas. Vides kvalitātes uzlabošanā jāturpina pasākumi infrastruktūras attīstībai, jāattīsta vides monitoringa sistēmas, jāīsteno vides izglītības pasākumi. Latvijā klimata pārmaiņas rada plūdu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas, vēsturiski piesārņoto vietu u.c. piesārņojuma izplatīšanās riskus, kas prasa prevenciju, reaģēšanas gatavību, seku novēršanu un pielāgošanos.
(31)Tiks ievērots klimatdrošināšanas princips (nepieciešamības gadījumā projektu kritērijos). Taisnīgas klimata politikas ieviešanai integrēs arī ANO ilgtspējīgas attīstības caurviju principu "Neatstāt nevienu aiz muguras" (sasaucas ar HP VINPI). Investīcijas plānotas 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.3.1., 2.4.1. (ERAF KF), t.sk. vērtējot kompleksus risinājumus/inovatīvas finansēšanas shēmas (Jessica u.c.).1.4. Mobilitāte
(32)CSR ietvaros Latvija aicināta investēt transporta ilgtspējā un digitālajā infrastruktūrā. Pārejā no auto uz sabiedrisko transportu, nozīmīga loma ir uzlabojumiem reģionālajos dzelzceļa savienojumos un tranzīta punktos. Ceļu infrastruktūras kvalitāte ir zemāka par ES vidējo, neraugoties uz līdzšinējiem ieguldījumiem trūkst apvedceļu, nepieciešami ieguldījumi satiksmes drošībā, ņemot vērā Latvijas slikto statistiku attiecībā uz CSN. CSN bojā gājušo skaitā Latvijai ir vieni no augstākiem rādītājiem uz milj.iedz.; CSN smagi ievainoto skaits pieaug. Ieguldījumi satiksmes drošībā un vides piekļūstamībā uzlabos drošību un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku pārvietošanās iespējamību. Atbilstoši CSR, jāturpina TEN-T savienojumi pilsētās, novirzot satiksmi, t.sk. kravu pārvadājumus, no blīvi apdzīvotām vietām. Nepieciešams pilnveidot transporta infrastruktūru Austrumu pierobežā, vienlaikus, uzlabojot civilo un militāro aizsardzību.
(33)Latvijai jānovērš dzelzceļa nošķirtība no Eiropas dzelzceļa tīkla; atbilstība TEN-T regulas izpratnē tiks nodrošināta RB projektā (EISI). Neskatoties uz dzelzceļa transporta priekšrocībām iekšzemes kravu pārvadājumos dominē autotransports. Kopumā vērojama tendence palielināties pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Auto izvēli īsos braucienos pamato komforts/laika ietaupījums, garākos – izmaksas (2018.g. pētījums). Nepieciešams uzlabot pieejamību, dzelzceļa infrastruktūru/ ritošo sastāvu. Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija (2021.–2030.g.) dzelzceļu nosaka par transporta sistēmas mugurkaulu, bet izaicinājums ir tā zemā elektrifikācija (2020.g. 14%, ES 55%). Jaunā elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku elektrificēto līniju tīkla (pasažieru pārvadājumiem) paplašināšanu Rīgas aglomerācijā, nākamajā posmā – elektrificētā tīkla modernizācija.
(34)RMA koncentrējas ap 65% iedzīvotāju;29 daudzi no tiem ikdienā dodas uz Rīgu. Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti vairāk nekā 350 TL; Rīgā/Pierīgā ap 50% no tiem TL (2019.g.)30. Rīgā nepieciešama transporta plūsmu pārstrukturēšana atslogojot centru no TL, uzlabotu gaisa kvalitāti. Būtisks ieguvums Rīgai ir RB – plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgā un Pierīgā. Reģionu attīstībai izšķirošs kvalitatīvs, drošs infrastruktūras tīkls – jāturpina investīcijas pilsētu TEN-T infrastruktūrā, integrējot mikromobilitāti kopējā transporta sistēmā, attīstot alternatīvus kravas TL maršrutus. Ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā (jauni reģionālie maršruti), RB dzelzceļa līnijas, mobilitātes punktos, mikromobilitātes risinājumos uzlabos mobilitāti pilsētās.
(35)Nozīmīgi efektīvā, drošā starptautiskās piegādes ķēdē ir mūsdienu prasībām atbilstoši muitas kontroles risinājumi RŠV; to sekmēs atbilstoša RŠV caurlaides spēja. Ņemot vērā vides aizsardzības prasības, nepieciešams pilnveidot ostu publisko infrastruktūru klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, AER izmantošanai un digitalizācijai, t.sk., ievērojot TEN-T Regulu un Direktīvu Nr.2014/94/ES.
(36)Nepieciešams paredzēt inovatīvu un kompleksu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu sistēmās, kas spēs nodrošināt gaisa satiksmes drošību, novēršot apdraudējumu pasažieru, aviācijas un lidostas drošībai.
(37)KF investīcijas 3.PM (papildinoši 2.PM) veicinās TAP2027 rādītāju sasniegšanu (2027.g.): paredzēts bezemisiju TL pieaugums no 0,1% 2020.g. līdz 2%; pasažieru apgrozības sabiedriskajā transportā pieaugums (milj.pas/km) no 1687 2019.g. uz 1837,3; iedzīvotāju, kas ar velo/ citu mikromobilitātes TL brauc katru/gandrīz katru dienu, pieaugums no 6,4% 2019.g. uz 10%.1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana
(38)Stratēģija "Latvija 2030", NAP 2027 un CSR aicina stiprināt veselības sistēmu, nodrošinot papildu finanšu un cilvēkresursus, novērst sociālo atstumtību, uzlabot izglītības kvalitāti, pieejamību un efektivitāti, mazināt krīžu ietekmi uz nodarbinātību. Sociālais pīlārs izceļ nodarbinātības reģionālās un prasmju līmeņu atšķirības Nepieciešami arī cenas ziņā pieejami mājokļi, jo trūkst adekvātu sociālo mājokļu ar piekļuvi darbavietām, izglītības iestādēm un pakalpojumiem. Investīcijas cilvēkkapitālā plānotas integrēti 1. un 4.PM.
(39)Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES, 2019.g. – 26%, nabadzības riska indekss – 21,7%. Risku palielina bezdarbs, slikts veselības stāvoklis, zems izglītības līmenis. Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir starp zemākajiem ES, nespējot nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus sociālos pakalpojumus mazāk aizsargātām grupām. Profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2% -pieejamības dēļ. Lai risinātu nabadzības un nevienlīdzības radītos izaicinājumus, programmas atbalstu būtiski papildina ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai.
(40)Lai mazinātu teritoriālās atšķirības, plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Plānoti ieguldījumi SBSP infrastruktūrā cilvēkiem ar GRT citādi SBSP nav iespējams nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošā apjomā. Infrastruktūras izveide un SBSP nodrošināšana notiks saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un Pamattiesību hartā noteikto, kā arī saskaņā ar DI principiem. Ieguldījumi tiks vērsti uz vienlīdzības, nediskriminācijas, desegregācijas, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzību, pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina segregāciju vai atstumtību.
(41)Tā kā personas ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma personas un jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, saskaras ar ilgstošā bezdarba risku, būtiski mērķēt atbalsta pasākumus bezdarba riska novēršanai un resocializācijai, t.sk. azartspēļu, narkotiku vai psihotropo vielu atkarīgām personām, bijušajiem ieslodzītajiem.
(42)Veselības jomā 2018.g. neapmierinātas vajadzības pēc VA pakalpojumiem bija 6,1% (ES 1,8%)31. VA kvalitātes rādītāji ir zemi ES (2017.g. – 2.augstākais profilaktiski novēršamo un 3.augstākais medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaits ES32). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.g. izvirza šādas prioritārās veselības jomas – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna VA, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija. Turpināmi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, VA ilgtspējas, pārvaldības stiprināšana, efektīva resursu izmantošana. Nepietiekamo ārstniecības personu nodrošinājumu (33% ārstu un 28% zobārstu ir/drīzumā būs pensijas vecumā, veidosies ap 3050 māsu iztrūkums (2025.g.). 2017.g. uz 100 000 iedzīvotajiem bija 320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji – 363,6) risinās Cilvēkresursu attīstības stratēģija (paredz ārstniecības personu piesaisti, prasmju/iemaņu attīstīšanu NI ietvaros un rezidentu apmācības). COVID-19 ietekmē konstatēta neatbilstoša ārstniecības iestāžu infrastruktūra un gatavība ārkārtas situācijām. Pēc COVID-19 vakcinācijas stratēģijas ieviešanas nepieciešami pasākumi, lai mazinātu arī citas infekciju slimības.
(43)Būtiska tiesu pieejamība, efektivitāte un korupcijas izplatības mazināšana, kas stiprina iedzīvotāju un sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai, kā arī īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.3.
(44)Sociālo partneru iesaiste reformu/politiku veidošanā ir nostiprināta, taču jāstiprina pilsoniskais dialogs un sabiedrības līdzdalība. Dialoga īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Tādēļ jārisina jautājumi, kas skar sabiedrību - mazaktīva pilsoniskā līdzdalība un vāji attīstīts sociālais dialogs, pilsoniskās līdzdalības rādītājs ir zems.33 Šķērslis trešo valstu pilsoņu līdzdalībai sabiedriskajās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu valodas prasmes34.
(45)Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums35 rāda, ka mazaktīvas ir noteiktas sabiedrības grupas: iedzīvotāji55–74 g.v., ar zemiem ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo vieni – grupas, kas kultūras pieejamībā tiek marginalizētas, to kultūras patēriņam samazinoties. COVID-19 ierobežojumi negatīvi ietekmējuši kultūras un tūrisma nozari. Sociālo iekļaušanu stiprinās iesaiste kultūras aktivitātēs, veicinot piederību Latvijas kultūras telpai nacionālo identitāti, kvalitatīvu kultūrvidi un radošo tūrismu.
(46)Minēto izaicinājumu risināšanai, ERAF un ESF+ investīcijas plānotas 4.1.1., 4.1.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.3.1., 4.3.2., 4.3.3., 4.3.4., 4.3.
  1. un 4.3.6.SAM. 4.3.1.SAM ietvaros veiktajiem ERAF ieguldījumiem tiek plānoti secīgi ESF+ ieguldījumi 4.3.5.SAM.1.
  2. Integrēti risinājumi demogrāfijas un reģionālo atšķirību izaicinājumiem
(47)Iedzīvotāju skaita mazināšanās un struktūras izmaiņas rada izaicinājumus ekonomikas attīstībai, darbaspēka pieejamībai, veselības, sociālai sistēmai. Dati būtiski atšķiras reģionāli Latgales reģionā samazinājums sasniedz 20%, Pierīgas reģionā – 1%.36 Šos izaicinājumus plānots risināt ATR gaitā, kuras mērķis ir veidot attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu likumos noteikto autonomo funkciju pilnvērtīgu izpildi. Pašvaldību atbalstam RPP ietverti pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanā. Nepieciešami integrēti, pārnozaru risinājumi visās politiku jomās.
(48)Būtiska ir kultūras infrastruktūras attīstība, inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšana satura veidošanā, teritorijās ar veiksmīgām tūrisma stratēģijām, integrējot EZK, Eiropas Jaunais "Bauhaus" un starptautiskos kvalitātes principus. Tūrisms un saistītās nozares veido 5% no kopējā eksporta un 8,5% no kopējās nodarbinātības37. Nozīmīgs potenciāls ir piekrastei, kur ~80% tūrisma infrastruktūras kapacitāte/kvalitāte ir nepietiekama38.
(49)Latvija ilgtspējīgas pilsētu attīstības īstenošanai izmantos FPT pieeju, ieguldījumus balstītot integrētajās teritoriju attīstības stratēģijās (plānošanas reģionu AP atbilstoši APSL) un pakārtotās pašvaldību AP. Atbilstoši APSL pašvaldības AP izstrādā, ievērojot līdzdalības principu, izstrādes procesā organizējot regulāru visas sabiedrības iesaisti, apkopojot viedokļus par teritorijas izaicinājumiem/risinājumiem, nodrošinot līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā. Atbilstoši TAPL teritorijas attīstības plānošanā tiek nodrošināts informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātums.1.7. Administratīvā kapacitāte, laba pārvaldība, vienkāršošana
(50)CSR aicina stiprināt valsts pārvaldes atbildību un efektivitāti, īpaši pašvaldībām, valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Nepieciešama vispārējas uzticības valsts pārvaldei, valsts iestāžu darbībai, stiprināšana.
(51)Vērojama projektu kavēšanās un sadārdzinājumi, vairāku valsts pārvaldes IKT projektu izstrādē/ īstenošanā ir problēmas ar sistēmu efektivitāti un atbilstošu funkcionalitāti, būtiski pagarinot ieviešanas termiņus. Pašvaldību e-vides digitalizācija ir maz attīstīta. Būtiskas atšķirības pašvaldību kapacitātē veidot un īstenot attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, sasaistē ar budžetu, nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā. To norāda arī Valsts kontrole – pašvaldībās nereti nav funkcijām atbilstošu speciālistu.
(52)Šo izaicinājumu risināšanai VK sadarbībā ar FM un VARAM izstrādājusi AKCK KP efektīvai īstenošanai; nozīmīgākās mērķa grupas – finansējuma saņēmēji, publiskās pārvaldes iestādes, VKS dalībnieki, UK pārstāvji, NVO, sadarbības partneri. Investīcijas plānotas 5.1.1., 1.3.1. un 6.1.1. u.c. SAM ietvaros (ERAF vai ESF+, tehniskās palīdzības finansējums). Tiek apsvērta plašāka vienkāršoto izmaksu izmantošana.1.8. Sasaiste ar ESSBJR
(53)Lai uzlabotu BJR globālo konkurētspēju, veicinātu klimata neitrālu ietekmi, savienotu reģionu un cilvēkus, plānoti šādi ieguldījumi: iekļaušanās ES pētniecības telpā un piegāžu ķēdēs, pārrobežu e-risinājumu izstrādē, kā arī NEKP kontekstā koordinēta rīcība attiecībā uz transporta emisiju samazināšanu, t.sk. alternatīvo degvielu ražošana un lietošana (ESBJRS mērķi "Palielināt labklājību" un "Savienot reģionu").
(54)Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu/pārvaldību, plānoti ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumos, t.sk. notekūdeņu attīrīšanas sistēmās, bioloģiskajā daudzveidībā, atkritumu apsaimniekošanā, un videi draudzīgā ostu infrastruktūrā. Lai panāktu lielāku sinerģiju ESSBJR īstenošanā ar 2.PM un INTERREG, normatīvajos aktos par SAM īstenošanu tiks specificētas darbības, izmaksas un finansējuma saņēmēji, t.sk. nodrošinot nepārklāšanos. ZPI obligāti tiks piemērots aktivitātēs, kur ZPI normatīvais regulējums paredz (ESSBJR mērķis "Glābt jūru").
(55)Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc starpreģionu sadarbības, veicinātu RIS3 mērķu sasniegšanu, sekmētu ekonomikas transformāciju, MVU konkurētspējas, P&I un digitalizācijas atbalsta instrumenti 1.PM veicinās ESSBJR stratēģiju politikas vizienā "Inovācijas" ("Izaicinājumu virzītas inovācijas", Digitālās inovācijas un transformācija" "Kopradītas inovācijas"). ESSBSR sadarbība ar partneriem no astoņām dalībalstīm veicina kopīgu problēmu/risinājumu, sadarbības potenciāla identificēšanu. Galvenās sadarbības jomas ir P&A, atbalsts uzņēmumu internacioalizācijai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un enerģētikas problēmu risināšanai.1.9. Vidusposma novērtējums un REARM plāns Eiropai
(56)Kopš Programmas apstiprināšanas 2022.g. gan pasaulē, gan Latvijā notikušas būtiskas pārmaiņas, kas ietekmē plānoto investīciju ieviešanu, gan arī iezīmē jaunas prioritātes un vajadzības, kurām nepieciešams rast risinājumus. Būtiski visu investīciju īstenošanu ietekmē Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, kas radījis nebijušus ģeopolitiskos riskus valstij kopumā un nepieciešamību pārskatīt Latvijas prioritātes fokusējot resursus uz ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu. Šāda resursu fokusēšana ir nepieciešama, lai stiprinātu Latvijas drošību, kas ir nepieciešams priekšnoteikums tālākai ekonomikas attīstībai un konverģences procesiem ar ES.
(57)Drošība kā jaunā pamata prioritāte valstij kopumā atspoguļojas arī Programmas īstenošanā un vidusposma novērtējumā, meklējot līdzsvaru starp uzsākto SAM pasākumu paātrināšanu un atsevišķu jaunu pasākumu iekļaušanu Programmā.
(58)Ģeopolitisko risku un militārās apdraudētības palielināšanās iezīmē aktuālās vajadzības, kur atbalstu var sniegt arī Programmas investīcijās:1) stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, atsakoties no elektrotīklu savienojumiem ar Krieviju un sinhronizējoties ar ES tīkliem, risinot enerģētiskās neatkarības jautājumus;2) stiprināt dzelzceļa kā transporta infrastruktūras mugurkaula attīstību ES virzienā;3) nodrošināt nepieciešamās investīcijas aizsardzībai (militārs un divejāds pielietojums) un iekšējai drošībai, lai nodrošinātu drošu vidi gan iedzīvotājiem, gan investoriem.
(59)Vidusposma novērtējumā (šīs Programmas 10.pielikumā) iekļauta informācija par sociāli ekonomisko situāciju un galvenajiem izaicinājumiem, reģionālo attīstību, CSR ieviešanas gaitu, secinājumi no ex-post izvērtējumiem, NEKP ieviešanas progresu, Eiropas Sociālā pīlāra tiesību ievērošanas procesu, Administratīvās ceļakartes ieviešanas progresu, rādītāju sasniegšanas progresu, kā arī priekšlikumi elastības finansējuma pārskatīšanai starp SAM pasākumiem Programmas grozījumos fokusējot finansējumu uz drošības un noturības stiprināšanu.
(60)ReArm Europe plānā/ gatavība 2030.gadam ir izklāstīti konkrēti juridiskie un finansiālie līdzekļi dalībvalstu aizsardzības investīciju atbalstam. Tā ir vērienīga aizsardzības pakete, kas ES dalībvalstīm nodrošina iespēju ātri un būtiski palielinātu investīcijas aizsardzībā un aizsardzības spējas, atbalstīt enerģētisko neatkarību un ieviest pasākumus izaicinājumiem, ar kuriem saskaras austrumu pierobežas reģioni. Vidusposma grozījumu ietvaros Programma papildināta ar jauniem ReArM SAM (1.5.1., 2.6.1., 3.2.1., 3.3.1., 5.2.1.), lai vēl vairāk stiprinātu investīcijas drošībā un aizsardzībā.
  1. tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķiPolitikas mērķisSAMPamatojums (kopsavilkums)
  2. Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību1.1.1.SAM (RSO 1.1.)Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā /1.2.
  3. SAM (RSO1.1.)Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiemLatvijas P&I sistēmas attīstības temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, kas saistīts ar zemajiem P&A&I ieguldījumiem (kopējie – 0,63% no IKP39; uz 1 zinātnisko darbinieku ~30 000 euro g.40) un zemo P&A nodarbināto skaitu (tikai ~50% no ES vidējā līmeņa-nepietiekama) kvantitatīvā un kvalitatīvā jauda. Latvijas uzņēmumu integrācijas līmenis globālajās vērtību ķēdēs ir viens no zemākajiem ES41, tāpēc būtiski jāveicina uzņēmumu un pētnieku starptautiskā sadarbība, t.sk dalība "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa" u.c., piesaistot papildus ES investīcijas.Lai veicinātu Latvijas ekonomikas transformāciju, investīcijas nacionālā mērogā tiks koncentrētas pētniecības cilvēkkapitāla attīstībā, P&A aktivitātēm un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai atbilstoši RIS3 prioritātēm, atbalstot jaunu produktu izstrādi un kopsadarbības projektus ar zinātniekiem, praktiskas ievirzes pētījumos, P&I kompetences attīstībai RIS3 jomās, digitālajai transformācijai, zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai, t.sk. reģionālā līmenī ar mērķi pētniecības un uzņēmējdarbības sektora sadarbības veidošana un uzturēšana un radošo industriju un prasmju attīstībai.1.1.1.SAM: Latvijas zemo P&A&I ieguldījumu dēļ ir sarežģīti nodrošināt līdzsvarojošus privātā kapitāla elementus, tāpēc SAM ietvaros zinātnes projektos plānots izmantot grantus. FI izmantošana būs piemērotāka tālākajā attīstības fāzē, kad uzņēmumi ir konkurētspējīgāki un tiem ir lielākas iespējas integrēties globālajās vērtību ķēdēs. 1.2.1.SAM: plānota gan grantu, gan FI izmantošana, ņemot vērā identificēto tirgus nepilnību uzņēmumu finansējuma pieejamībai.Atbilstoši CSR (2024.g.) investīciju fokuss ir vēršams uz investīcijām inovācijās, tādēļ 1.1.
  4. SAM ietvaros tiks sniegts atbalsts pētījumiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei ar mērķi ES tirgū ieviest jaunus, inovatīvus produktus ar ekonomisko potenciālu.1.2.2.SAM (RSO 1.2.)Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai/1.3.1.SAM (RSO 1.2.)Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēmLai sekmētu digitālo transformāciju, ir plānoti ieguldījumi 1.2.2.SAM ietvaros un 1.3.1.SAM ietvaros, kas veicinās digitālo tehnoloģiju pielietošanu dažādos uzņēmējdarbības procesos, tiks veicināta inovatīvu tehnoloģiju izmantošana platformu attīstībā, mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana, pakalpojumu digitalizācija, tiks veikta publisko IS atvēršana izmantošanai privātajam sektoram jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanai, t.sk. ņemot vērā ES fondu IKT jomas izvērtējumā42 rekomendēto. No 1.2.
  5. SAM svītroti finanšu instrumenti, jo 1.2.
  6. SAM ir papildināts ar garantijām - aizdevumiem augstāka riska projektos komersantiem,- kā arī aizdevumiem ar kapitāla atlaidi būtiski samazinātu plānotās % likmi, t.sk. % likmes subsīdiju. Tā kā uzņēmējiem trūkst platformas, ko izmantot kā bāzi pakalpojumu izvietošanai un pilnveidei43, investīcijas tiks veiktas ar mērķi attīstīt digitālo infrastruktūru kā platformu, piemērojot inovatīvu pieeju – radot uzņēmējiem iespēju izmantot platformu risinājumu tālākai inovatīvai integrācijai un pilnveidošanai, 1.3.1.SAM: atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā, ņemot vērā, ka finansējums paredzēts valsts pārvaldes īstenotiem projektiem valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību IS un valsts pārvaldes doto uzdevumu izpildītāju IS.1.2.3.SAM (RSO 1.3.)Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijāmLai adresētu Latvijas galvenos konkurētspējas izaicinājumus – zemi produktivitātes rādītāji, zemas pievienotās vērtības produkti, saistītais zemais privāto investīciju P&A īpatsvars, zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, augstas resursu intensitātes un sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtības ķēdēs, Latvijas konkurētspējas priekšrocības balstītāmas uz inovāciju, tehnoloģiskajiem faktoriem un produktivitātes uzlabojumiem.Attiecīgi nepieciešams veicināt jaunu tehnoloģiski intensīvu uzņēmumu rašanos, motivējot tos radīt un attīstīt produktus, tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību, kā arī veicināt investīcijas jaunu ražošanas ēku izbūvei ar mērķi radīt jaunus eksportspējīgus produktus. Nodrošināt jaunradītu tehnoloģiki intensīvu uzņēmumu inkubāciju, to ietvaros akcentējot P&A&I komponenti. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt uz inovācijām un zināšanām balstītu eksportspējīgu produktu un pakapojumu radīšanu, nodrošināt piekļuvi ārvalstu tirgiem (nefinansiāls atbalsts un atbalsts grantu veidā). FI pakalpojumu un grantu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze uzņēmumu finansējuma pieejamības jomā.Ļoti būtiski ir nodrošināt atbalstu pilna uzņēmējdarbības attīstības cikla ietvaros, vienlaicīgi valsts intervenci fokusējot tieši RIS3 sfērās un pēc iespējas novēršot pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā, t.sk. reģionos. Plānots turpināt sniegt un izstrādāt jaunus valsts atbalsta instrumentus produktivitātes kāpināšanai un ar augstāku risku investīciju projektu atbalstīšana visos uzņēmumu attīstības līmeņos – gan MVU, t.sk.jaunuzņēmumiem, gan mazas vidējas un vidējas kapitālizācija sabiedrībām Vienlaikus tiks turpinātas iepriekšējā plānošanas periodā uzsāktās aktivitātes iespējkapitāla instrumentu veidā.1.1.2.SAM (RSO 1.4.)Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai.CSR (2019.g.)44 iesaka Latvijai ar ieguldījumiem saistītajā ekonomikas politikā galveno uzmanību veltīt inovācijai un atbilstoša prasmju piedāvājuma nodrošināšanai. EK 2019.gada ziņojumā par Latviju45 uzsvērts, ka nepieciešams pilnveidot MVU prasmes RIS3 jomās ar mērķi palielināt produktivitāti. EK 2020.gada ziņojumā46 par Latviju norādīts, ka Latvijas galvenās problēmas joprojām ir prasmju trūkums un mazās pētniecības un rūpniecības iekšējās saiknes. Tāpat īpaši svarīga ir mākslīgā intelekta potenciāla pilnvērtīga izmantošana un kiberdrošības izaicinājumu risināšana.
  7. gada aplēses liecina, ka Eiropas Savienībā trūkst gandrīz miljons (883 000) kiberdrošības ekspertu, attiecīgi Latvijā gan pēc populācijas, gan IKP kā proporcijas no ES-27 kopējā trūkst vairāki trūkstoši kiberdrošības speciālistu. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam Latvijā (0.4%) tie būtu ap 3530 speciālistu, proporcionāli IKP (0.2%) – ap 1785 speciālistu.Ņemot vērā prasmju nozīmību Latvijas attīstībā, investīcijas tiks veiktas industrijas nākotnes darbaspēka nodrošināšanai RIS3 jomās, mērķtiecīgi ieguldot cilvēkkapitālā, stiprinot ekselenci IT jomā un attīstot mākslīgā intelekta un kiberdrošības jomām, t.sk. reģionos, nepieciešamās prasmes AI un ZI personālam un saimnieciskās darbības veicējiem, lai veicinātu augstāko digitālo prasmju īpatsvara pieaugumu drošības stiprināšanai, pētniecības attīstībai un uzņēmējdarbības veicināšanai.Ņemot vērā Latvijas zemos P&A&I ieguldījumus (0,44-0,69% no IKP 2014.–2020.g.periodā) ar zemu privāto ieguldījumu īpatsvaru dēļ, kā arī ņemot vērā, ka FI izmantošana apgrūtinātu mazu atbalsta summu saņemšanu, uzliekot papildus slogu un izmaksas to administrēšanai un uzraudzībai, tad, lai nodrošinātu pētniecības organizāciju un uzņēmumu prasmju attīstību, 1.1.2.SAM atbalsts tiks nodrošināts grantu veidā. Atbalstu plānots sniegt publiskajām iestādēm, kas saistītas ar izglītības kursu pasniegšanu.1.4.1.SAM (RSO 1.5.)Uzlabot digitālo savienojamībuElektronisko sakaru pakalpojumu lietotāji aizvien vairāk izvēlas mobilo sakaru pakalpojumus, pieaug mākoņdatošanas iespēju izmantošana, audio un video satura patērēšana internetā un M2M savienojumu skaits, kas paaugstinā slodzi elektronisko sakaru tīkliem. Elektronisko sakaru uzņēmumiem nav pietiekošas ekonomiskā interese izvērst tajās ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus47, vienlaikus lauku un lauku pilsētām pieguļošās teritorijās ir zems iedzīvotāju blīvums un maksātspēja48, un kā arī pastāvkvalitatīvas "pēdējās jūdzes" pieejamības problēma. ITU pētījums
(2020)rāda, ka platjoslas pieslēgumu pieejamības paaugstināšana par 10% dod ~1,4% IKP pieaugumu valstīs, kurās IKP uz iedzīvotāju pārsniedz 22 000 ASV dolārus, t.sk. Latvija49.SM pasūtītajā pētījumā
(2020)sniegts novērtējums par investīciju nepietiekamību, kas jārisina, lai sasniegtu ES savienojamības mērķus, un plānotās valsts intervences pamatojums. Investīciju nepietiekamība atkarībā no valsts izvēlētā scenārija ir līdz 957 milj. EUR. Pasākumi plānoti sadarbībā ar elektronisko sakaru uzņēmumiem, piesaistot privātās investīcijas. Platjoslas infrastruktūras attīstībā plānoti papildinoši pasākumi ar AF., CEF u.c. finansējumu. Digitālizācijas nozīmes palielināšanās aktualizē nepieciešamību turpināt centralizēti attīstīt kiberdrošības IKT infrastruktūru, nodrošinot vienlīdz augstu drošības līmeni valsts pārvaldei kopumā. Atbalsts granta veidā tiks piešķirts investīcijām infrastruktūras projektiem, kam noteikta koplietošana, lai veicinātu ES stratēģisko mērķu elektronisko sakaru attīstības jomā īstenošanu50, tā nodrošinot ES digitālā vienotā tirgus priekšrocības un pārrobežu sadarbspēju, kā arī vienlīdzīgu un kvalitatīvu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.1.5.1.SAM (RSO 1.7.)Rūpniecisko spēju uzlabošana, lai veicinātu aizsardzības spējas, prioritāti piešķirot divējāda lietojuma spējāmLai nodrošinātu stratēģiski nozīmīgu investīciju veikšanu Latvijā, ieviešot CSR (2004.g.) attiecībā uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, ir jānodrošina piekļuvi finansējumam, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju veikšanu, eksporta apjoma palielināšanu un produktivitātes kāpināšanu, paredzot konkurētspējīgu atalgojumu visos Latvijas reģionos. Finansējums tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu un ražošanai nepieciešamās infrastruktūras attīstību, lai ražotu divējāda un militāra lietojuma saistītus produktus, kas stiprinās aizsardzības kapacitāti. Plānota atbalsta programma mērogojamu investīciju projektu īstenošanai Latvijā - ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas veicina ražošanas kapacitātes militāra un divējāda lietojuma jomā, vienlaikus radot jaunas darba vietas un stiprinot Latvijas un visas ES drošības kapacitāti. Plānots atbalsts gan finanšu instrumentu veidā ar kapitāla atlaidi, gan granta veidā (lai mērogotu ieguldījumus).
  1. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs2.1.1.SAM (RSO 2.1.) Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanaDzīvojamo ēku sektorā patērētā enerģija veido līdz 30%, ražošanas sektorā 23%. Vairumam ēku – augsts energoresursu patēriņš, vienlaikus prognozējams ievērojams ekspluatācijas laiks. Aktuāla pakāpeniska energoefektivitātes uzlabošana. VZD datos vidējais ēku nolietojums – 40%.Salīdzinot 2018.g. ar 2005.g., rūpniecisko procesu radītās SEG emisijas pieaugušas par 140,8%.Investīcijas energoefektivitātē prasa ilgtermiņa kapitālieguldījumus, to atmaksāšanās termiņš ir garš. Rezultātā uzņēmumiem ir nepietiekami pieejami finanšu līdzekļi efektivitātes uzlabošanai un darbības pārorientēšanai klimatam draudzīgā virzienā.Ieguldījumi rūpniecības un uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā veicinās energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabos uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju, eksportspēju.Valsts ēku sektorā ir 863 ēkas ar vidējo apkures enerģijas patēriņu 140 kWh/m2 g., no kurām ES fondu 2014.–2020.g.plānošanas periodā plānots atjaunot vairāk kā 100.Iedzīvotāju skaits reģionos turpinās samazināties; nepieciešams pārskatīt un samazināt pašvaldību izdevumus. NĪVK IS reģistrētas 4 967 pašvaldībām piederošas ēkas 6,29 milj.m2 platībā. Nepieciešams samazināt enerģijas patēriņu, vienlaikus nodrošinot stabilu iekštelpu mikrovidi. Mērķi:1) ik gadu renovētas 3% tiešās pārvaldes ēku energo-neefektīvās platības (no 2026.g. 3% no visa publiskā sektora ēkām, kas nav gandrīz nulles patēriņa ēkas);2) atjaunotas vismaz 2000 daudzīvokļu ēkas, uzstādītas ne-emsiju tehnoloģijas;3) īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās apkurei ir atbilstošs normatīvajiem aktiem4) AER mērķu sasniegšana, nodrošinot energoresursu ilgtspēju.Atbalsts dzīvojamo ēku, uzņēmumu sektorā indikatīvi plānots kā FI (uzņēmumu projekti parasti ir saistīti ar ienākumu gūšanu). Valsts un pašvaldību ēku sektorā tiks izvērtēts gan atbalsts granta veidā (ņemot vērā publiskā sektora normatīvajos aktos noteiktos aizņēmumu limitus un budžeta deficīta palielināšanas iespējas), gan grantu kombinācija ar FI.2.1.2.SAM (RSO 2.2.)Atjaunīgo energoresursu enerģijas veicināšana – biometānsES kopējs mērķis 2030.g. noteikts Direktīvā 2018/2001/ES – 32% AER no ES kopējā enerģijas gala patēriņa. Latvijas minimālais nacionālais mērķis 2021.–2030.g. periodam – vismaz 40%.Saskaņā ar 2019.gada Ziņojumu par politikām, pasākumiem un prognozēm lauksaimniecības sektorā kūtsmēslu apsaimniekošanas CH4 emisijas palielināsies par 36,9% (2030.g. pret 2017.g.). Biometāna ražošana veicinās AER izmantošanu un piesārņojuma mazināšanu. Daļā pašvaldību ar 2021.g. uzsākta BNA dalītā vākšana (Latvijā to ieviesīs 2023.g.). BNA, no kopējiem sadzīves atkritumiem atdalītie BNA, notekūdeņu dūņas (aptuveni 300 000t 2019.g.) jāpārstrādā, lai izvairītos no to apglabāšanas poligonos. Anaerobās pārstrādes rezultātā rodas biogāze, ko lietderīgi izmantot biometāna ražošanai.Atbalsts biometāna ražošanas attīstībai tiks sniegts kombinēta atbalsta veidā (atbalsts plānots kā kombinēts atbalsts, jo šādi projekti parasti ir saistīti ar ienākumu gūšanu). Latvijas vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, kas ir dabīgi izveidojies monopols attiecīgā jomā nodrošināmo pakalpojumu veikšanai. Tiks īstenotas konkrēti identificētas darbības enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanai.2.1.3.SAM (RSO 2.4.)Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofāmLatvijā novērotas klimata pārmaiņas – vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, kopējās atmosfēras nokrišņu summas un dienu skaita ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, sala dienu skaita samazināšanās, garāka augšanas sezona, sniega segas samazināšanās u.c. Veicinot Latvijas klimatnoturību, plānota pielāgošanās pasākumu īstenošana. Nākotnē visbūtiskākās izmaiņas skars klimatisko parametru ekstremālās vērtības – biežāk saskarsimies ar neraksturīgiem laikapstākļiem, kā arī paaugstināsies jūras līmenis.Plūdi, krasta erozija, ugunsgrēki, intensificējoties klimata pārmaiņu ietekmē, var radīt bīstamus postījumus un zaudējumus tautsaimniecībai un sabiedrībai, var ciest arī vēsturiskās un kultūras vērtības. Vieni no nozīmīgākajiem klimata pārmaiņu riskiem Latvijai ir upju, ezeru, jūras krastu erozija un plūdi, tostarp vējuzplūdi. Vienlaikus pielāgošanās klimata pārmaiņām, zaļās un zilās infrastruktūras risinājumus nepieciešams integrēt arī pašvaldību līmenī, nodrošinot sociālekonomiskos ieguvumus.Paredzēti pasākumi aizsardzībai pret plūdiem un krastu eroziju, lai pasargātu apdzīvotās vietas, infrastruktūru, piesārņotās teritorijas u.c. svarīgus objektus, kā arī citi pasākumi, kas paredzēti vietējā līmeņa pielāgošanās klimata pārmaiņu stratēģijās (pašvaldību AP sastāvdaļa). Pasākumu ieviešanā tiks izmantoti zaļie un zilie risinājumi, jo tie mazinās "siltuma salas" efektu, plūdus, krastu eroziju u.c. klimata izraisītos riskus un ietekmes.Ņemot vērā ekstremālos laikapstākļus, to atkārtošanās biežumu un radītās sekas, plānots uzlabot katastrofu pārvaldīšanas (preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas) kapacitāti.Atbalsts tiks sniegts grantu veidā, jo plānotās darbības īstenos pašvaldības (t.sk. to iestādes, kapitālsabiedrības) vai VUGD un atbalsts nav plānots peļņu gūstošiem vai saimnieciska rakstura projektiem, bet valsts, pašvaldību pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, kas dod pienesumu klimatnoturības pasākumiem.2.2.1.SAM (RSO 2.5.)Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecībuLai nodrošinātu notekūdeņu negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu, ņemot vērā virzību uz "nulles piesārņojumu" un uz klimatneitralitātes mērķiem, atbilstoši NAIP 21–27 plānots uzlabot ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbības efektivitāti, kā arī samazinot piesārņojumu. Klimata pārmaiņu radītie intensīvie nokrišņi lietus ūdeņu un gruntsūdeņu veidā rada būtisku papildu slodzi novecojušajām, energoneefektīvajām NAI, kā arī NAI jaudas, attīrīšanas efektivitāte un izlaides atsevišķos gadījumos nav atbilstošas aktuālajai aglomerācijas notekūdeņu slodzei un saņemošās teritorijas vai ūdensobjekta stāvoklim.Notekūdeņu attīrīšanas procesā rodas daudz notekūdeņu dūņu, tām ir ierobežota pielietojamība, bet neatbilstoša to uzglabāšana un apsaimniekošana, rada vides piesārņojuma risku. Lai dūņu apsaimniekošanā veicinātu pāreju uz aprites ekonomikas principiem, atbilstoši Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānam tiks investēts atbilstošas dūņu apstrādes infrastruktūras izveidē, t.sk. nodrošinot atbilstošu dūņu īslaicīgu uzglabāšanu un atūdeņošanu.Sausuma periodos novecojušo un korodējušo kanalizācijas tīklu dēļ var rasties notekūdeņu eksfiltrācija vidē, radot piesārņojumu. 2.2.1.SAM ietvaros piesārņojuma samazināšanai tiek paredzētas iespējas gan tīklu atjaunošanai, gan paplašināšanai, lai pēc iespējas vairāk mājsaimniecību var pieslēgties centralizētajai sistēmai.Atbalsts tiks sniegts grantu veidā, jo plānotās darbības saistītas ar notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanu, kas primāri saistīta ar vides mērķu sasniegšanu, t.sk. Direktīvas 91/271/EEK atjaunoto prasību ieviešanas sekmēšanu, tās īstenos sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un atbalsts nav plānots peļņu gūstošiem projektiem (nav saistīti ar izdevumu samazināšanu vai apgrozījuma palielināšanu), bet tirgus nepilnību novēršanai, pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai un augstas kvalitātes sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.2.2.2.SAM (RSO 2.6.)Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšanaLatvijā jāpalielina atkritumu pārstrāde, jāuzlabo dalītas atkritumu savākšanas efektivitāte un šķirošanas kvalitāte, lai noteiktā apjomā un termiņā sasniegtu EZK, atkritumu direktīvās un Latvijas tiesību aktos izvirzītos mērķus. Nepietiekamas pārstrādes dēļ pastāv risks Latvijā nesasniegt 2025.–2035.g. izvirzītos pārstrādes mērķus vairākām atkritumu plūsmām un nodrošināt poligonos apglabāto sadzīves atkritumu apjomu ne vairāk kā 10%. Jānodrošina ES Direktīvas 2018/851/ES prasības veikt dalītu atkritumu savākšanu no 2023.g. BNA, no 2025.g. tekstila un bīstamajiem sadzīves atkritumiem.Plānots nodrošināt visaptverošu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu ievērošanu atkritumu apjoma samazināšanai, otrreizējo izejvielu izmantošanas palielināšanai, pārstrādes attīstībai. Dabas resursu izmantošana tautsaimniecībā nav pietiekami efektīva; nav panākta materiālo resursu patēriņa atsaiste no ekonomiskās attīstības. Resursu produktivitāte ir ap 0,9 euro/kg, kamēr ES - 2 euro/kg
  2. Materiālo resursu patēriņa līmenis valstī palielinās – vidējais patēriņš sasniedzis 12 t/iedz. (ES vidēji 13 t/iedz.). ES mērogā Latvijas MVU attiecībā uz resursu efektivitātes pasākumu ieviešanu ierindojas pēdējā desmitniekā. 2019.g. otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā sastādīja 4,7% no kopējā izejvielu apjoma (ES vidējais ir 11,9%)52.2.2.3.SAM (RSO 2.7.)Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumuDabisku ekosistēmu saglabāšana, atjaunošana ir galvenie nosacījumi, lai palielinātu pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām, mazinātu bioloģiskus riskus sabiedrības un vides veselībai. Latvijai jāturpina ĪADT apsaimniekošanas plānu izstrāde un īstenošana, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un uzlabotu sugu, biotopu aizsardzības statusu. Sociāli ekonomiskajā novērtējumā53 ir pamatots, ka pasākumi dzīvotņu atjaunošanā ir lietderīgi un izmaksu efektīvi.Slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, ekosistēmas, palielina VA izmaksas, var izraisīt dažādas slimības; tā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis ES. Gaisa kvalitātes jautājumi jāskata integratīvi ar klimata aspektiem. Atbilstoši Plānam paredzētas investīcijas gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētās, blīvi apdzīvotās vietās, mazinot piesārņojuma normatīvu pārsniegumus.EK ieskatā gaisa monitoringa tīkls Latvijā ir viens no mazākajiem ES. Jāuzlabo virszemes ūdens ķīmiskās kvalitātes monitorings. ESAO rekomendācijas Latvijai nosaka, ka jāpaplašina sabiedrības līdzdalība, informētība par vidi. Socioloģiskās aptaujas/pētījumi apliecina vides jautājumu nozīmi, vienlaikus rādot sabiedrības nepietiekamo informētību.Atbalsts tiks sniegts grantu veidā (nav plānots atbalsts peļņu gūstošiem/komerciāliem projektiem, bet dod pienesumu vides kvalitātes saglabāšanās, uzlabošanā). Atbalsts pašvaldību kapitālsabiedrībām neveicinās to finanšu rādītāju uzlabošanos, bet ļaus pārsniegt ES vides aizsardzības standartus, paaugstināt vides aizsardzības līmeni.2.3.1.SAM (RSO 2.8.)Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās2.4.1.SAM (RSO 2.8.)Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanuTransporta sektorā SEG emisiju samazināšana galvenokārt iespējama samazinot patērēto degvielu, padarot ilgtspējīgus kravas un pasažieru (sabiedriskos un privātos) pārvadājumus – elektrificējot pasažieru pārvadāšanā izmantotos TL, pārejot no fosilās uz alternatīvo degvielu veidiem.2014.–2020.g. plānošanas periodā plānots iegādātāies 17 elektrovilcienus, un 2021.-2027g. plānošanas periodā – 15 elektrovilcienus. Programmas investīcijas bezemisiju vilcienu iegādei būs papildinošas AF investīcijām. Atbilstoši EZK nepieciešami tādi risinājumi kā sabiedriskā transporta savienojuma punktu (Stacija 2.0) izveide, pāreja uz bezizmešu/mazizmešu/energoefektīvākiem transporta veidiem, alternatīvo degvielu TL īpatsvara un sabiedriskā transporta izmantotāju pieauguma un mikromobilitātes palielināšanās veicināšana. 2014.–2020.g. plānošanas periodā (līdz 2023.g.) plānots nacionālas nozīmes attīstības centros nomainīt vairāk kā 60 autobusus, nodrošinot autobusu parku atbilstību videi draudzīgā sabiedriskā transporta kritērijiem. Turpmāka šādu investīciju nepieciešamība vērtējama atbilstoši jaunajām CSR un stratēģijām klimatneitralitātes nodrošināšanai.Pieaugoša loma drošības un drošuma nodrošināšanā transporta nozarē ir digitalizācijai un jaunajām tehnoloģijām. Arvien lielāka nozīme būs automatizētai un satīklotai multimodālai mobilitātei, viedām satiksmes sistēmām un intermodāliem pakalpojumiem.Nepieciešams veikt pētījumus dekarbonizācijas (t.sk. alternatīvo degvielu izmantošanā), transporta elektrifikācijas un elektromobilitāte, viedas mobilitātes un pakalpojumu, transporta nozares konkurētspējas paaugstināšanas un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumos.Atbalsts granta veidā tiks piešķirts investīcijām publiskās koplietošanas infrastruktūras projektos, kuri nav saistīti ar ienākumu gūšanu, bet EZK mērķu īstenošanai - gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.2.5.1.SAM Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu (RSO 2.9.)Pasākums atbalstīs STEP mērķa īstenošanu – stiprināt ES piegāžu ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģijas ražošanā kā tas definēts NNEIA. Globālās vēja turbīnu ražošanā ES daļa ir samazinājusies no 58% uz 34% no
  3. līdz 2023.gadam. NNEIA nosprausts mērķis ES ražotājiem saglabāt vai audzēt tirgus daļu šajā segmentā šīs desmitgades laikā.Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem jūras vēja tehnoloģiju ražošanā ir stabila izejvielu pieejamība, vienlaikus identificētas būtiskas grūtības atrast piemērotu ražošanas infrastruktūru. Sarunās ar starptautiskajiem investoriem tika konstatēts, ka jūras vēja tehnoloģiju komponenšu ražošanā būtiskākais ierobežojošais faktors ES ir piemērotu industriālo teritoriju trūkums (īpaši Baltijas jūras reģionā) – tai ir nepieciešama specifiska infrastruktūra, kas spēj izturēt lielas slodzes, ļauj transportēt un ražot ļoti liela izmēra objektus. Turklāt pielāgotu jūras ostu tuvums ir kritiski svarīgs, lai saražotās vēja turbīnu sastāvdaļas nogādātu uz vēja parku teritorijām.2.5.1.SAM ietvaros plānots atbalstīt zaļās pārejas tehnoloģiju ražošanu, jo īpaši jūras vēja tehnoloģiju ražošanā, prioritāri Rīgas brīvostas teritorijā.Pasākuma ietvaros atbalsts plānots granta veidā, ņemot vērā finansējuma saņēmējam nacionālajos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu aizņēmumiem. Tas nodrošinās ātrāku finansējuma pieejamību un ātrāku projekta realizāciju, kas ir būtiski priekšnosacījumi, lai nodrošinātu konkurētspējīgus nosacījumus savlaicīgai jūras vēja tehnoloģiju ražotāju ienākšanai Latvijai un veicinātu klimata mērķu sasniegšanu.2.6.1.SAM (RSO 2.12.) Veicināt enerģijas starpsavienotājus un saistīto pārvades infrastruktūru un ieviešot uzlādes infrastruktūruBalstoties uz CSR (2024.g, 2025.g.) izmantojot vidusposma pārskata iespējas, kā arī reaģējot uz esošajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, tiek izstrādāts SAM, kurā atbalsts tiks sniegts biometāna ievades punktu izveidei, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas izmantošanu, tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas ražošanas izmaksām reģionā, kā arī Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai un virzībai uz enerģētisko neatkarību, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu, lai palielinātu piegādes drošību un turpinātu sinhronizāciju ar ES elektrotīklu, risinātu enerģētiskās neatkarības jautājumus. SAM ietvaros tiks īstenotas darbības, kas nepieciešamas energoapgādes drošības, noturības un neatkarības stiprināšanai un iegādāts aprīkojums, kas nepieciešams, lai spētu reaģēt krīzes situācijās. Tiks attīsta elektroenerģijas infrastruktūra, nodrošinot jaudu paaugstināšanu, drošu elektrolīniju izbūvi uz apdzīvotām vietām, kurās ir liels klientu skaits vai elektroenerģijas patēriņš, uzlabojot elektroapgādes drošumu, kvalitāti, kā arī ģeneratoru (elektroenerģijas sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai), un to pārvietošanai piekabju/ treileru iegādi, kā arī pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai. Atbalsts atjaunīgās enerģijas izmantošanai – biometānam tiek sniegts jaunu biometāna ievades punktu izveidei, kas veicinās 2.1.
  4. SAM ietvaros saražotā biometāna izmantošanas iespējas. SAM īstenošanas rezultātā tiks samazināta negatīvā ietekme uz vidi, klimata pārmaiņām, samazināsies importētās dabasgāzes apjoms, aizstājot to ar biometānu un attīstīts dabasgāzes pārvades un sadales tīkls, kas ir viens no priekšnosacījumiem efektīvai biometāna ievadei. Biometāna ievades punktu būvniecībā ir loģisks risinājums efektīvas no atjaunīgās enerģijas saražotās gāzes ievadei dabasgāzes sistēmā. Atbalsts tiks sniegts grantu veidā, jo plānotās darbības neģenerēs peļņu, bet gan ir mērķētas enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanai. Minēto darbību pamatojums ir izklāstīts Programmas vidusposma pārskatā (
  5. pielikums).
  6. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti3.1.1.SAM (RSO 3.1.)Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūruTransporta nozares būtiskākie izaicinājumi ir nodrošināt pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T, uzlabojot savienojamību, satiksmes drošību.Nepieciešams attīstīt dzelzceļa infrastruktūru pasažieru pārvadājumiem, kur vērojams pieprasījuma pieaugums.Viens no autoceļu jomas būtiskākajiem izaicinājumiem ir satiksmes drošības uzlabošana.Divlīmeņa gājēju un velosipēdu šķērsojumu izveide, divlīmeņa satiksmes pārvadu izbūve krustojumos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības, uzlabos satiksmes drošību un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku pārvietošanās iespējamību.Stratēģijā "Latvija 2030" kā viena no nacionālo interešu telpām definēts RMA. AF plāna RMA transporta sistēmas zaļināšanas reforma papildina Programmas investīcijas.Lai nodrošinātu starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T, jāturpina veikt ieguldījumus valstspilsētu ielās, kas ietilpst TEN-T. Ostu infrastruktūra jāpilnveido, risinot elektrotīkla pieslēgumus pie piestātnēm, modernizējot hidrotehniskās būves un nodrošinot ostu atbilstību kuģošanas un kravu pārkraušanas drošības prasībām. Nacionālās intereses atbilst ESSBJR mērķiem: tīra un droša kuģošana, labi satiksmes apstākļi.Ieguldījumi TEN-T autoceļu muitas kontroles punktos un RŠV infrastruktūrā (RŠV Terehova uz autoceļa A12(E22), RŠV Pāternieki uz autoceļa A6, RŠV Kundziņsalā Rīgas ostā un RŠV Grebnova uz autoceļa A13(E262)) ļaus samazināt pārrobežu caurlaidspējas nepietiekamību, uzlabos infrastruktūru, vienkāršos pārrobežu transporta operācijas uzņēmumiem un pasažieriem.Atbalsts granta veidā tiks piešķirts investīcijām publiskajā koplietošanas infrastruktūrā, nodrošinot pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T, uzlabojot savienojamību un drošību.3.2.1.SAM (RSO 3.3.)Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, prioritāti atbalstot divējāda lietojuma infrastruktūru, kā arī uzlabot civilo sagatavotību3.3.1.SAM (RSO 3.3.)Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas SavienībāIeguldījumi transporta un katastrofu pārvaldības infrastruktūrā ļautu uzlabot drošību, t.sk. civilo aizsardzību, Austrumu pierobežas reģionā. CSR (2025.g.) ir konstatēts, ka, uzmanība jāpievērš Latvijas austrumu pierobežas attīstībai, jāuzlabo robežu drošība un aizsardzība, civilā noturība, savienotība, administratīvo spēju veidošana, uzņēmējdarbība.Plānots atbalsts DL risinājumiem, kas piemēroti civilajām un militārām vai civilās aizsardzības vajadzībām saskaņā ar regulu 2021/1328.Latvijas kibertelpā ir būtisks kiberapdraudējumu pieaugums. Kiberdrošības stiprināšana ir būtiska valsts funkciju un sabiedrības drošības nodrošināšanai, tāpēc plānots atbalsts valsts platformu un IS attīstībai to kiberdrošības paaugstināšanai, t.sk. gaisa satiksmes drošības uzlabošanai.Katastrofu pārvaldīšana civilās sagatavotības nodrošināšanā ir nepieciešama, lai aizsargātu iedzīvotājus krīžu laikā. VCA plāns paredz jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecību, modernizējot infrastruktūru un aprīkojumu, uzlabojot darba apstākļus un sadarbību starp dienestiem. Ostas ir svarīgas, nodrošinot militārā aprīkojuma un personāla pārvietošanu – spēju uzņemt sabiedroto spēku kuģus un nodrošināt civilo kravu un pasažieru plūsmu. Ostās plānota divējāda lietojuma infrastruktūras attīstība (piestātņu pārbūve lielāku kuģu apkalpošanai, navigācijas un uzraudzības sistēmu modernizācija, ostu pievedceļu un tiltu nestspējas uzlabošana).Militārā mobilitāte ir būtiska dzelzceļa tīkla attīstības jomā (militārās apgādes vajadzībām), kā arī lai veicinātu Latvijas transporta infrastruktūras savienojamību ar Rietumeiropu (piegādes ķēdes). Jauna dzelzceļa savienojuma izveide ir svarīga militārajai mobilitātei, jo integrē lidostas staciju esošajā dzelzceļa tīklā. Ieguldījumu rezultātā varēs nodrošināt NATO transporta un valsts bruņoto spēku vajadzības, nodrošināt personāla un aprīkojuma pārvietošanu, samazinot atkarību no autoceļu infrastruktūras.Atbalsts plānots grantu veidā, ieguldījumi būs publiskajā koplietošanas infrastruktūrā, projektos, kas nav saistīti ar ienākumu gūšanu , finansējums paredzēts valsts pārvaldes īstenotiem projektiem.
  7. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru4.1.1.SAM (RSO 4.5.)Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību.Atbilstoši VA attīstības stratēģiskajām prioritātēm ir nepieciešams mazināt profilaktiski un medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaitu. Lai sasniegtu šo mērķi, jānodrošina savlaicīgu un kvalitatīvu visu līmeņu VA pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kas atrisināma ar kvalitatīviem un efektīviem VA pakalpojumiem, pieejamiem cilvēkresursiem un atbilstošu infrastruktūru. Pakalpojumu attīstība (sniegšanas vietas, pakalpojumu veidi un apjomi, kvalitātes sistēma, IKT risinājumi), cilvēkresursu kapacitāte (ņemot vērā aspektus – ārstniecības personu novecošana, kvalifikācija, atlīdzība, ārstniecības personu trūkums u.c.) un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra ir līdzsvarojama ar valsts budžeta pieejamību valsts apmaksāto VA pakalpojumu segšanai. Būtiskākie izaicinājumi veselības nozarē ir mūsdienīga un droša VA infrastruktūra, mūsdienu prasībām atbilstoši IKT risinājumi un nozares datu pieejamība elektroniskā un strukturētā veidā.Lai nodrošinātu investīciju pēctecību un piekļuves uzlabošanu VA pakalpojumiem, nepieciešami tālāki būtiski ieguldījumi VA infrastruktūras uzlabošanā neatliekamās medicīniskās palīdzības, primārās, sekundārās un terciārās VA pakalpojumu pieejamībai, īpaši lielajās universitātes slimnīcās. Prioritāri atbalstu primārajā, sekundārajā un terciārajā VA nepieciešams novirzīt jomām, kurām ir būtiska ietekme uz priekšlaicīgu mirstību un darbspēju zudumu, kā arī rehabilitācijā un hronisko pacientu aprūpē, ņemot vērā nepieciešamību primārās un ambulatorās aprūpes pakalpojumus nodrošināt iespējami tuvu pacienta dzīvesvietai un papildinot sociālajā sfērā plānotās deinstitucionalizācijas aktivitātes, savukārt, augstāka līmeņa pakalpojumus, kā arī integrētus dažādu līmeņa VA pakalpojumu nodrošinot VA cilvēkresursu un pamata infrastruktūras pieejamības vietās.Atbalsts tiks sniegts grantu veidā tikai valsts apmaksātu VA pakalpojumu infrastruktūras attīstībai saskaņā ar VTNP sniegšanas nosacījumiem.4.1.2.SAM (ESO 4.11.)Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju.4.3.5.SAM (ESO 4.11.)Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju.4.1.2.SAM ietvaros plānoti būtiski ieguldījumi, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju veselību visos vecumposmos un novērstu priekšlaicīgu mirstību. Iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir būtiski palielinājies kopš 2000.g., tomēr tas aizvien ir
  8. mazākais ES. Neinfekcijas slimības ir galvenais nāves cēlonis arī Latvijā – 55% ir SAS,
  9. biežākais – onkoloģiskās slimības (https://ieej.lv/2Tyip). Tiek paredzētas veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātes visiem iedzīvotājiem. Tā kā esošais ārstniecības personu nodrošinājums ir nepietiekams visās ārstniecības personu grupās, radot nopietnu apdraudējumu VA pakalpojumu nodrošināšanai, plānoti ieguldījumi cilvēkresursu piesaistei veselības nozarē, ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu izglītošanai, kvalifikācijai un pārkvalifikācijai. Latvijā VA kvalitātes rādītāji ir vieni no zemākajiem ES. Profilaktiski un medicīniski novēršamā mirstība ir viena no augstākajām ES. Lai uzlabotu VA pakalpojumu kvalitāti, svarīgi turpināt attīstīt kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.4.3.5.SAM ietvaros, lai attīstītu sociālās aizsardzības sistēmu, plānots palielināt SBSP pieejamību un efektivitāti sociālās atstumtības RP mērķa grupām, kā arī nodrošināt līdzinieku un atbalsta grupu pakalpojumu paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenes locekļiem, mācības ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem, sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistiem un brīvprātīgā darba veicējiem, un metodisko atbalstu sociālo pakalpojumu sniedzējiem paliatīvās aprūpes sistēmas attīstībai. Paredzēts attīstīt jomas darbinieku, pakalpojumu sniedzēju motivāciju un profesionālo kompetenci, IS pilnveidei sociālo pakalpojumu, pieejas tiesiskumam nodrošināšanai, sekmējot neatkarīgas dzīves iespējas. Investīcijas būtiskas, jo liela daļa mājsaimniecību saskaras ar grūtībām sociālo pakalpojumu pieejamībā (2016.g. 7,9% iedzīvotāju).Finansējums plānots granta veidā, jo ieguldījumi ir publisko pakalpojumu veikšanai un attīstībai, un darbībām, kas nenes peļņu un paredz sociālo pakalpojumu attīstību.4.2.1.SAM (RSO 4.2.)Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmāLai nostiprinātu profesionālās izglītības iestādes un koledžas kā nozaru izcilības un inovāciju centrus, nepieciešamas investīcijas inovāciju, uzņēmējspēju, tehnoloģiju un radošuma prasmju attīstīšanai, reģionu attīstībai, pilnveidojot priekšnosacījumus iegūtās izglītības un prasmju atbilstībai DT prasībām, izglītības turpināšanai vai iesaistei DT.Augstākajā izglītībā nepieciešams investēt studiju vides attīstībā, stiprināt AII kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovācijas centrus.No
  10. līdz 2019.g. pirmsskolas vecuma bērnu skaits pieaudzis par 18728, radot PII pieejamības risku, t.sk. mazāk aizsargāto grupu bērniem, īpaši Rīgā un Pierīgā (nepietiekams PII skaits un kapacitāte). Atsevišķās pašvaldībās rindās ir 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem, tādēļ nepieciešams investēt PII pieejamības nodrošināšanā.Būtiskas investīcijas veiktas pilnveidotā vispārējās izglītības satura prasībām atbilstošas mācību vides modernizēšanā, t.sk. iekļaujošas izglītības īstenošanai. Pilnveidotā satura ieviešanai, t.sk. veicinot spēju reaģēt krīzes situācijās un izglītības digitalizāciju, nepieciešami mūsdienīgi IKT resursi un izglītības tehnoloģijas, kā arī izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabojumi.Pēdējo gadu laikā samazinājies speciālās izglītības iestāžu skaits un izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits (2020./21.m.g. 44/27%; 2014./15.m.g. 60/51%). Turpinoties speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, nepieciešams stiprināt ilgtspējīgas speciālās izglītības iestādes nodrošinot kvalitatīvu, pieejamu, modernu mācību vidi un atbilstošu infrastruktūru. Tomēr ieguldījumi, lai veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi vispārējai nesegregētai izglītībai joprojām ir prioritāte, tostarp personām ar invaliditāti.Ieviešana plānota granta veidā, jo ieguldījumi plānoti izglītības pakalpojumu attīstībai. Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējuma ietvaros plānotās investīcijas nav identificētas kā ieviešamas FI veidā.4.2.2.SAM (ESO 4.5.)Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu.Latvijā ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem, liels īpatsvars ar zemu mācību sniegumu– 22,4% lasītprasmē, 17,3% matemātikā un 18,5% dabaszinātnēs (OECD PISA 2018). Profesionālās izglītības pievilcība nepietiekama- mazāk kā 40% izglītojamo izvēlas profesionālās izglītības programmas, absolventu nodarbinātības līmenis atpaliek no ES vidējā rādītāja (75,8% salīdzinājumā ar 79,5% ES 2018.g.). DT nepieciešamās prasmes mainās, tāpēc būtiski nodrošināt kvalitatīvas prasmju apguves iespējas un piedāvājumu. Pasaules Ekonomikas foruma pētījumā "Nākotnes skola" (2020.g.) kā viena no svarīgākajām pamatprasmēm norādīta inovācijas un radošums. Tāpat būtiskas STEM un digitālās prasmes, kā arī izglītības iespēju dažādošana, izglītības pieejamība, nacionālās identitātes, labbūtības un veselīga dzīvesveida veicināšana.Plānots stiprināt izglītības kvalitāti, pieejamību t.sk. pedagogu un vadības komandu profesionālo pilnveidi, izglītības iestāžu atbalsta sistēmas, iekļaujošas izglītības attīstību; mācību izcilības, attīstības un atbalsta iniciatīvas; darba vidē balstītas mācības, veicinot profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības digitalizāciju, stiprinot pārmaiņu vadību, virzību uz izglītības personalizāciju pārvaldībā un izglītības piedāvājumā pāreju uz ciklisku institucionālo akreditāciju augstākajā izglītībā, digitalizējot studiju procesu, nodrošinot viedāku pārvaldību; izglītības kvalitātes monitoringu un izglītības pētniecību. Tiks veicināta izglītojamo snieguma paaugstināšanās, izglītības atbilstība DT prasībām, t.sk. reģionālā griezumā, palielināta līdzdalība profesionālajā izglītībā un pieaugušo izglītībā, t.sk. veicinātas elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas. Ieviešana plānota grantu veidā, jo ieguldījumi plānoti izglītības pakalpojumu attīstībai un tiks īstenoti projekti, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējuma ietvaros plānotās investīcijas nav identificētas kā ieviešamas FI veidā.4.2.3.SAM (ESO 4.6.)Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti.2019.g. 8,7% jauniešu (18–24 g.v.) priekšlaicīgi pārtrauc izglītību, t.sk. 10,5% vīrieši, 6,8% sievietes; pilsētās 6,2%, laukos 13,4%. Nevienlīdzīgu pieeju labai izglītībai ietekmē ģimenes sociāli-ekonomiskais stāvoklis un vecāku izglītības līmenis, kas sekmē arī mobinga risku un tālākās karjeras izvēli (OECD PISA 2018).Lai mazinātu sociālo atstumtību un COVID-19 krīzes ietekmi uz izglītības pieejamību, plānots paplašināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, tostarp attīstot NI, īpaši bērniem un jauniešiem ar ierobežotām iespējām. Plānots atbalsts pilsoniskās iniciatīvas attīstībai, skolas kā kopienas centra stiprināšanai, sadarbībai ar vecākiem un sabiedrības izpratnes veicināšanai par iekļaujošu izglītību.Zems izglītības līmenis ir būtisks riska faktors jauniešiem nokļūt NEET situācijā. 2018.g. Latvijā 12,7% jauniešu vecumā no 15–34 g. (11,6% 15–29 g.) atradās NEET situācijā un nesniedza ieguldījumu valsts ekonomikā. Latvijā ir augsts tādu jauniešu īpatsvars, kuriem ir nepietiekams izglītības līmenis un kuri neturpina mācības.Lai veicinātu iekļaujošu izglītību, piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un mazinātu COVID-19 krīzes ietekmi, paredzēts īstenot preventīvus pasākumus izglītības pārtraukšanas riska mazināšanai, kā arī sociālajai iekļaušanai. Specifisks atbalsts paredzēts NEET jauniešiem un personām ar invaliditāti. Minētie pasākumi sekmēs līdzdalību izglītībā, kā arī sniegs ieguldījumu jauniešu kopējai labbūtībai, mazinot nabadzības un sociālās atstumtības risku nākotnē, sekmējot jauniešu palikšanu reģionos. Ieviešana plānota granta veidā, ņemot vērā, ka ieguldījumi plānoti izglītības pakalpojumu attīstībai un tiks īstenoti projekti, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējuma ietvaros plānotās investīcijas nav identificētas kā ieviešamas FI veidā.4.2.4.SAM (ESO 4.7.)Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti.Iesaiste pieaugušo izglītībā joprojām ir zema (2019.g.–7,4%) un atpaliek no mērķa: 2020.g. – 15% iedzīvotāju 25–64 g.v. iesaistīti pieaugušo izglītībā. Vienlaikus DT trūkst augsti kvalificēta darbaspēka un mazkvalificētu darba ņēmēju piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Tikai 43% iedzīvotāju (16-74 g.v.) ir digitālās pamatprasmes (ES vidēji 58%). Ekonomiskā izaugsme, tehnoloģiju attīstība, digitalizācija, automatizācija rada nepieciešamību pēc jaunām prasmēm, kvalificēta darbaspēka. Plānots atbalstīt uzņēmumu darbinieku u.c. nodarbināto uz DT un individuālajās vajadzībās balstītu pieaugušo izglītību, t.sk. sasaistē ar reģionu DT specifiku, ceļot nodarbināto digitālās prasmes. Plānots atbalsts uz sabiedrību un uzņēmējiem orientēto digitālo iespēju un platformu izmantošanas veicināšanai, paaugstinot IKT izmantošanu un mazinot digitālo plaisu sabiedrībā.Ieguldījumi uzlabos darba spēka prasmju kvalitāti, efektivitāti un produktivitāti, palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā, paredzot elastīgas iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, nodrošinot darba spēju celšanu un iedzīvotāju noturību DT, kā arī ieguldījumi cilvēkkapitālā veicinās uzņēmumu konkurētspēju, ieviešot jaunus procesus, produktus un tehnoloģijas. Investīcijas palīdzēs sasniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1.principu un ANO ilgtspējīgas attīstības
  11. un
  12. mērķi54.Ieviešana plānota granta veidā, jo ieguldījumi plānoti publisko mācību un izglītības pakalpojumu attīstībai, lai radītu vienotu un koordinētu pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu atbilstošu darbaspēka sagatavošanu tautsaimniecības pārstrukturizācijai. Projekti nebūs saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, izņemot 4.2.4.1.pasākumu, kur paredzēts komercdarbības atbalsts. Tirgus nepilnību sākotnējais (ex-ante) novērtējuma ietvaros plānotās investīcijas nav identificētas kā ieviešamas FI veidā.4.3.1.SAM (RSO 4.3.)Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus.Uzsākta pāreja no institucionālās aprūpes uz aprūpi kopienā, bet liels skaits personu joprojām dzīvo institucionālajā vidē – 5010 (2019.g.). Ieguldījumi plānoti ĢVPP infrastruktūras izveidei, izveidojot infrastruktūru jaunai valsts SAC pakalpojumu formai, tuvinot tos kopienā sniegtajiem pakalpojumiem, un daudzveidīgu SBSP infrastruktūras izveidei un attīstībai.EK un OECD izvērtējumos norāda, ka sociālo mājokļu skaits Latvijā ir nepietiekošs, t.sk. trūkst tuvu darbavietām. Pašvaldību palīdzības reģistros mājokļa jautājuma risināšanai 2018.g. reģistrētas 7215 personas. Ieguldījumi plānoti jaunu sociālo vai pašvaldības īres mājokļu veidošanai, teritorijās ar nodarbinātības iespējām un sliktā tehniskā stāvoklī esošo sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai, ņemot vērā dažādu vecuma un sociālo grupu mājokļu vajadzības. Izveidotie mājokļi būs pieejami mazaizsargātākajiem iedzīvotājiem atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kurš paredz pašvaldībām pienākumu nodrošināt mājokli visām palīdzības reģistrā reģistrētajām personām rindas kārtībā, tādā veidā izslēdzot atbalsta saņemšanā diskrimināciju vai segregāciju. Vienlaikus tiks izvērtētas personas individuālās vajadzības un atbilstība prioritārajām grupām. Atbilstības prioritāri tiktu pašvaldības, kuru teritorijā tiek nodrošināta SBSP sniegšana.Cilvēki ar invaliditāti joprojām saskaras ar šķēršļiem, kas kavē tiesību uz patstāvīgu dzīvi īstenošanu un līdzdalību sabiedriskajos procesos. Ņemot vērā minēto, plānotie ieguldījumi jāveic, respektējot ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteikto pienākumu nodrošināt personu ar invaliditāti iespējas īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicinot tām piemītošās cieņas ievērošanu.Atbalsts plānots grantu veidā, jo SAM plānoti pasākumi, kas nenes peļņu un paredz publiskās infrastruktūras attīstību (gan ĢVPP, gan ieguldījumu mājokļu pieejamības veicināšanā rezultātā izveidotā infrastruktūra netiks iesaistīta peļņas gūšanā).4.3.
  13. SAM (RSO 4.6.)Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijāsKultūras nozarē kopumā strādā 45244 nodokļu maksātāji (t.sk. pašnodarbinātās personas un saimnieciskā darba veicēji), tāpat darbojas 3397 NVO, kuru mērķis nekomerciālu kultūras pakalpojumu sniegšana. COVID-19 ierobežojumi ir radījuši smagu ietekmi uz kultūras nozari, radot risku augsti kvalificētu profesionāļu aizplūšanai no nozares. Pulcēšanās ierobežojumi ietekmējuši kultūras pasākumu norisi, slēgto robežu dēļ cietis arī kultūrtūrisms. Nozare paredz, ka Latvijā 2020.g. ieņēmumu kritums varētu būt – 75% pret 2019.g. rādītājiem.Tāpēc plānoti pasākumi kultūras organizāciju kapacitātes stiprināšanai, ļaujot saglabāt darba vietas un sektora ekonomisko aktivitāti, kā arī mazinot darba spēka aizplūšanas risku un attīstot kultūras organizāciju nozīmi kopienas centra funkciju īstenošanā.Nepieciešams stiprināt kultūras resursu nozīmi inovāciju, labbūtības, veselības, mūžizglītības un sociālā kapitāla veicināšanā, atbalstot kultūras līdzdalību, veidojot jaunus kultūras produktus un pakalpojumus, kuri ļautu veidot arī jaunas darba vietas. Izmantojot radošo nozaru, kultūras kapitāla, inovāciju un tehnoloģiju iespējas, plānots attīstīt jaunus satura virzienus un pakalpojumus, nodrošinot auditorijas attīstību un dialogu ar mazākaizsargāto sabiedrības daļu.Minētie ieguldījumi, iesaistot uzņēmējus un NVO, nodrošinās plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību, sabiedrībai radot jaunus sociālus apstākļus (mazinot izolāciju, stiprinot elastību un noturību pret dažādām krīzēm), attīstot radošumu, stiprinot demokrātiskās vērtības, veicinot sociālo iekļaušanos, tautsaimniecības attīstību un ieguldījumu ilgtspēju. Tiks veidots sabiedrības priekšstats par kultūras telpu kā atvērtu, daudzveidīgu, starpdisciplināru platformu, kur tiek īstenotas programmas sabiedrības izglītošanai un integrācijas procesu veicināšanai, vienlaikus esot atvērtiem radošām un inovatīvām idejām.Atbalsts tiks sniegts granta veidā, jo kultūras pakalpojumu sniedzēju ieņēmumi nepārsniedz 50% no ikgadējā budžeta.4.3.3.SAM (ESO 4.1.)Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomikuPirms COVID-19 nodarbinātības līmenis bija augsts un palielinājās, bet nodarbināto skaitu ietekmēja nelabvēlīga demogrāfiskā attīstība un emigrācija. Bezdarba līmenis audzis no 6,3% 2019.g. līdz 8,1% 2020.g.. Tomēr samazinājies IBD skaits (2020.g. 21,5 tūkst.), kā arī īpatsvars līdz 27,3 % 2020.g.. 2020.g. 30,1 % iedzīvotāju vecumā 15–74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi. Pret 2019.g., ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 9,8 tūkst. Jauniešu bezdarbs 2020.g. pieaudzis līdz 14,9 %. Nodarbinātības līmenis atšķīrās dažādos reģionos (Pierīgas -67,5%, Rīgas – 66,7%, Latgales – 5 =6,6%). Vecāka gadagājuma cilvēki ar novecojušām prasmēm saskaras ar vairāk grūtībām. Pieaugušo līdzdalība izglītībā un BD iesaiste aktīvajos nodarbinātības pasākumos zemāka nekā vidēji ES. 2019.g. veikts OECD pētījums55, kur sniegta analīze un rekomendācijas DT politikas pilnveidei.Plānotie ieguldījumi veicinās BD, DM un bezdarba RP personu konkurētspēju DT ar aktīvo nodarbinātības pasākumu atbalstu (t.sk. gados vecāku nodarbināto personu darbspēju saglabāšanai un nodarbinātībai), nelabvēlīgākā situācijā esošu BD un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā un DT, mazinot sociālās atstumtības riskus un veicinot vienlīdzīgas iespējas, kā arī nodrošinot vienlīdzību un kvalitatīvas darbavietas. Lai palielinātu nodarbinātību, plānots sniegt atbalstu sociālo uzņēmumu izveidei un ilgtspējīgai attīstībai, EURES tīkla darbības nodrošināšanai, kā arī DT institūciju veiktspējas stiprināšanai, sniegto pakalpojumu kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanai, kontroles, uzraudzības, preventīvās kultūras darba tiesību un DA jomā sekmēšanai, t.sk. attīstot mūsdienīgas uz IT risinājumiem balstītas darba metodes.Atbalsts plānots grantu veidā darbībām, kas nenes peļņu, paredz publisko pakalpojumu attīstību un atbalstu subsidētajām darbavietām.4.3.4.SAM (ESO 4.8.)Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. 2019.g. nabadzības vai sociālās atstumtības RP 29,6% sieviešu un 24,6% vīriešu. Personas ar invaliditāti skar sociālā atstumtība, diskriminācija, ir negatīva pieredze ar dažādu pakalpojumu saņemšanu. Invaliditātes pensijas saņēmēji vecumā 18-24 gadi (33%), pakļauti augstam nabadzības riskam. Ilgstoša bezdarba, neveiksmīga darba meklēšanas pieredze 50+ gadu vecumā rada depresīvu sajūtu, veicina pašizolēšanos un pašdiskrimināciju. Vājas latviešu valodas zināšanas ir šķērslis trešo valstu pilsoņiem aktīvai sabiedriskajai darbībai pastāvīgo iedzīvotāju veidotās organizācijās un aktivitātēs
  14. Jāuzlabo informācija par pakalpojumiem, tāpat sadarbība starp sabiedrību un publiskās pārvaldes institūcijām. Pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru ierobežotā kapacitāte neļauj nodrošināt nepieciešamo iesaisti.Plānots radīt dažādām sabiedrības grupām pieejamus līdzvērtīgus produktus un pakalpojumus, kas uzlabos pilsonisko izglītību, veicinās dažādu grupu pārstāvniecības nostiprināšanos, jaunu līdzdalības metožu un rīku izstrādi, nodrošinot sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanu, kvalitatīvi uzlabojot sabiedrības iesaisti teritorijas attīstībā un lēmumu pieņemšanā.Plānota ģimenes un darba dzīves līdzsvarošana, lai atbalstītu cilvēkkapitāla attīstību, sekmētu spēju savienot darba pienākumus ar ģimenes dzīvi, kā arī atbalsta pasākumi diskriminācijas RP grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās, veicinātu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu un īstenošanu dažādās sabiedrības grupās. Tiks nodrošināti informatīvi, izglītojoši, metodiskā atbalsta pasākumi politikas veidotājiem, DD un sabiedrībai, veicinot vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju.Minētie pasākumi plānoti garanta veidā, jo ieguldījumi paredz sadarbības attīstības pasākumus.4.3.6.SAM (ESO 4.12.)Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju.4.4.1.SAM (ESO 4.12.)Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijasLatvijā teju katrs piektais bērns pakļauts nabadzības riskam (2019.g. – 15.8% bērnu vecumā līdz 17 gadiem ). Visbiežāk – mājsaimniecībās, kurās tikai viens no vecākiem audzina apgādībā esošos bērnus (30,6%). Līdz ar to, plānots mazināt nabadzības risku bērniem, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem viņu pieaugšanas ceļā.Būtiskākie riski bērnu iekļaujošai integrācijai sabiedrībā - bērnu sociālā stratifikācija, ģimenes kā vērtības nozīmes mazināšanās, psihiskās attīstības līmeņu polarizācija, pirmsskolas vecuma bērnu intelektuālās attīstības forsēšana, socializācijas grūtības, prevencijas pakalpojumu trūkums. Tāpēc plānots paplašināt bērniem pieejamo atbalstu ar agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu, attīstot profilaksi un agrīno intervenci. Aktivitātes pozitīvi ietekmēs iekļaujošas izglītības un sabiedrības principu nostiprināšanos, uzlabos bērnu sasniegumus, dzīves kvalitāti, veselību, kā arī mazinās sociālās atstumtības, priekšlaicīgas skolas pamešanas riskus.Plānots attīstīt bērnu labklājības sistēmā iesaistīto speciālistu motivāciju un profesionālo kompetenci, sniegt psihoemocionālo un psihosociālo atbalstu ģimenēm.Risinot PII nepietiekamību, paredzēts atbalsts bērnu pieskatīšanas un pirmskolas izglītības pakalpojumu attīstībai privātajā sektorā, pozitīvi ietekmējot sociāli un ekonomiski mazaizsargātās sabiedrības grupas un reemigrāciju.Lai efektīvāk risinātu problēmas sociālo lietu jomās, ir paredzēts veicināt sociālo inovāciju – novatorisku un efektīvu pakalpojumu (t.sk. individuālu) veidā.Sociālo pakalpojumu pieejamība, daudzveidība un kvalitāte Latvijā joprojām ir nepietiekama, tāpēc plānots stiprināt sociālo pakalpojumu jomu, ieguldot, sociālo pakalpojumu inovācijās, palielinot pakalpojumu pārklājumu, daudzveidību un kvalitāti, t.sk. palielinot piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem cilvēkiem, kuri cieš no sociālās atstumtības.Atbalsts plānots grantu veidā, jo ieguldījumi novirzīti darbībām, kas veicina publisko pakalpojumu attītību, kas nenes peļņu.
  15. Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību5.1.1.SAM (RSO 5.1.)Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšanaLatvijā ir trešās augstākās reģionālās attīstības atšķirības starp OECD valstīm; IKP uz iedzīvotāju starp reģioniem atšķiras līdz pat 3 reizēm. Atšķirības veido atšķirīgs kapitālo ieguldījumu apmērs (līdzīgi kā IKP un pievienotā vērtība atšķiras vairāk kā 2 reizes. RPR piesaista lielāko nefinanšu investīciju apjomu – 76%. Ar teritoriāli pielāgotiem risinājumiem jāattīsta pakalpojumi, infrastruktūra, jāuzlabo dzīves kvalitāte, uzņēmējdarbības vide, veicinot līdzsvarotu attīstību reģionos. Kultūra ir būtiska attīstības veicināšanā (darbavietas, eksports, ienākumi), ļauj piedāvāt atšķirīgu saturu, biznesa iespējas. Stiprinot kultūras dimensiju, nodrošinot kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un infrastruktūras izveidi, kultūrvēsturiskās, ainaviski vērtīgās teritorijas, unikāls Eiropas līmeņa mantojums, to saglabātība nākotnē būs būtisks dzīves vides kvalitātes rādītājs un sekmēs dzīves vietas izvēli.Atbilstoši NAP un RPP izaicinājumiem, plānots atbalsts integrētajās teritoriālajās stratēģijās definētajām FPT uzņēmējdarbības vides attīstībai, pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, nodrošinot atbilstību pašvaldību AP. Jāpaaugstina attīstības plānošanas kapacitāte plānošanas reģioniem un ATR rezultātā izveidotajām pašvaldībām efektīvai resursu plānošanai. Ieguldījumi tiks veikti pilsētās/to FPT; nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros dzīvo 62% Latvijas iedzīvotāju.Publiskās uzņēmējdarbības infrastruktūras un ārtelpas attīstības, viedo pašvaldību atbalsts – grantu veidā (atbalsts plānots peļņu nenesošiem projektiem/ tirgus nepilnību novēršanai, pašvaldību pakalpojumu uzlabošanai). Kultūras pakalpojumu sniedzēju ieņēmumi nepārsniedz 50% no ikgadējā budžeta – atbalsts tiks sniegts granta veidā.5.2.1.SAM (RSO 5.4.) Civilās sagatavotības nodrošināšana visu veidu teritorijāsIevērojot ģeopolitisko situāciju pasaulē, īpaši Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, nepieciešams būt proaktīviem un aktivizēt pasākumus, kas saistīti ar civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu, plānojot atbalstu patvertņu ierīkošanai, kas paredzētas cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, mazinot ārēja sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.Atbalsts plānots grantu veidā, ieguldījumi tiks veikti publiskā īpašuma infrastruktūras projektos, kas nav saistīti ar ienākumu gūšanu.Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas6.1.
  16. SAM (JSO 8.1)Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionosKlimata pārmaiņu radītās negatīvās ietekmes mazināšanai un teritoriāli līdzsvarotas sociālekonomiskās pārkārtošanās veicināšanai, nepieciešams sniegt atbalstu sociālo, ekonomisko problēmu un vides seku risināšanai, ko rada pārkārtošanās uz 2030.g. izvirzītajiem ES enerģētikas un klimata mērķiem un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050.g. saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem. Būtiski ievērot arī Padomes ieteikumu par taisnīgas pārkārtošanos uz klimatneitralitāti nodrošināšanu un RePowerEU mērķi par ES energosistēmas noturības palielināšanu, energoapgādes dažādošanu. Izaicinājums ir SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana. Plānoti pasākumi kūdras nozares pārkārtošanai, ekonomikas dažādošanai, sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. TPF ietvaros paredzēts samazināt SEG emisijas, piem., ieviešot energoefektīvus risinājumus uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstībai, uzlabojot uzņēmumu energoefektivitāti, veicinot bezemisiju transportlīdzekļu iespējas. CO2 piesaisti veicinoši pasākumi tiks nodrošināti ar degradēto purvu (t.sk. nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu) rekultivāciju, t.sk. atgriežot teritorijas ekonomiskajā apritē. Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku rezultātā prognozējamas strukturālās izmaiņas DT. Lai nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves līmeni, nepieciešama atbilstoša kvalifikācijas iegūšanas, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides piedāvājuma izveide. Piedāvājot integrētus risinājumus pārejas uz klimatneitralitāti radīto seku mazināšanai, būtiskas ir reģionu un pašvaldību zināšanas un prasmes.Atbalsts grantu veidā plānots darbībām, kas paredzētas tirgus nepilnību novēršanai vai vides kvalitātes uzlabošanai, veicinot klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu. FI kombinācijā ar grantu plānots, lai sekmētu galasaņēmēju līdzdalību ekonomikas dažādošanā - uzņēmējdarbības zaļināšanai un produktu attīstībai TPTP identificētajos reģionos.
  17. politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību" 1.
  18. prioritāte "Pētniecība un prasmes"1.1.
  19. SAM "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" (RSO 1.1.)
(61)Atbalstāmās darbības: Pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana publiskajā un privātajā sektorā:
  1. a)investīcijas P&A cilvēkkapitāla stiprināšanā un ataudzē, lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmei un transformācijai nepieciešamo pētniecības kapacitāti viedās specializācijas jomās vidējā termiņā, ieguldot doktorantūras un pēcdoktorantūras pētniecības grantos, t.sk. veicinot starptautisko mobilitāti, un doktorantūras skolu kapacitātes un sadarbības stiprināšanā, veidojot tās par dinamiskām platformām, kur tiekas un veido sadarbību akadēmiskā un biznesa vide, t.sk. attīstot augsta līmeņa digitālās prasmes; kā arī investīcijas paredzētas izcila ārvalstu pētniecības personāla piesaistei (t.sk. stipendijas un granti pētniecībai), kas ap sevi veido jauno zinātnieku kopienas (pamats nākotnes kapacitātei) Latvijas ZI stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, cilvēkresursu atjaunotnei un starptautiskai konkurētspējai un zināšanu apmaiņai, tostarp pārcelšanās pabalstiem;
  2. b)zinātnieku pieredzes apmaiņas un starptautisko sadarbību veicinošas aktivitātes viedās specializācijas jomās (t.sk. projektu finansēšana), kas nodrošina pieredzes pārņemšanu, t.sk., veicinot projektu iesniegumu sagatavošanu un iesniegšanu programmā "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa" u.c. ES programmās;
  3. c)investīcijas studentu inovācijas, uzņēmējspēju, tehnoloģiju un radošo prasmju pilnveidei kopsadarbībā ar industriju, fokusējoties uz zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu izstrādi (studentu inovāciju pieteikumu īstenošana), lai sekmētu radošumu un spējas inovācijas un uzņēmējdarbības jomā un nostiprinātu augstskolu kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovācijas centrus gudrai izaugsmei.
(62)Pētniecības kvalitātes paaugstināšana:
  1. a)komplekss atbalsta pasākumu klāsts starptautiskās sadarbības veicināšanai un sasaistei ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu: tostarp līdzfinansējuma nodrošināšana, investīcijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūras programmās (pētniecības projektu īstenošana), kā arī sinerģijas mehānismu57 nodrošināšana ar citām ES pētniecības programmām, t. sk. pārfinansējot "Apvārsnis Eiropa" rezervē esošos virs kvalitātes sliekšņa novērtētos projektus.
  2. b)investīcijas P&A pārvaldības un analītiskajā kapacitātē RIS3 vadībai un ieviešanas efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot reģionālo dimensiju, starptautiskos sakarus un pārstāvniecību, kā arī stratēģisko komunikāciju, t.sk. ar ieinteresētajām pu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.