Finanšu instrumentu tirgus likums

(1)Likumā ir lietoti šādi termini: 1) kategorija — viena veida finanšu instrumenti, kuros nostiprinātas viena un tā paša veida tiesības ar vienādiem šo tiesību īstenošanas noteikumiem; 2) ieguldījumu brokeru sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma izpratnē; 3) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 4) izcelsmes dalībvalsts — dalībvalsts saskaņā ar šā likuma 3.1 panta prasībām; 5) dalībvalsts uzraudzības institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības funkciju neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šo funkciju tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde, ja par šo institūciju un tās tiesībām un pienākumiem attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Eiropas Komisijai; 6) regulētais tirgus — daudzpusēja sistēma, kuru organizē vai pārvalda regulētā tirgus organizētājs un kurā atbilstoši daudzpusējas sistēmas noteikumiem, ievērojot līdzvērtīgus nosacījumus, apvieno vairāku trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai veicina šādu interešu apvienošanu tā, ka rezultātā tiek noslēgts darījums attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot saskaņā ar daudzpusējas sistēmas noteikumiem, un kurai ir atļauts darboties, un kura pastāvīgi darbojas saskaņā ar šā likuma D sadaļas I nodaļu; 7) regulētā tirgus organizētājs — kapitālsabiedrība, kas organizē vai pārvalda regulēto tirgu; 8) oficiālais saraksts — tāds regulētais tirgus, kuram regulētā tirgus organizētājs noteicis visaugstākās prasības salīdzinājumā ar citiem tā organizētajiem regulētajiem tirgiem un kura darbība notiek saskaņā ar šajā likumā tam noteiktajām minimālajām prasībām; 9) publiskā apgrozība — darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem; 10) emitents — persona, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kā arī persona, kura savā vārdā emitē vai ir pieteikusi iekļaušanai regulētajā tirgū pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus. Attiecībā uz regulētajā tirgū iekļautajiem depozitārajiem sertifikātiem par emitentu uzskata to vērtspapīru emitentu, uz kuriem tiesības ir nostiprinātas depozitārajā sertifikātā neatkarīgi no tā, vai šie vērtspapīri ir vai nav iekļauti regulētajā tirgū; 11) sākotnējā izvietošana — emitenta vai tā pilnvarotas personas izteikts publiskais piedāvājums iegūt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus un to pirmreizējā izvietošana; 12) (izslēgts 12.12.2019. likumu); 13) prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu vai kurus persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut regulētajā tirgū; 14) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu); 15) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu); 16) centrālais vērtspapīru depozitārijs — kapitālsabiedrība Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un regulā (ES) Nr. 236/2012 (turpmāk — Regula Nr. 909/2014) 2. panta 1. punkta 1. apakšpunkta izpratnē; 17) centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieks — dalībnieks likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" 1. panta pirmās daļas 6. punkta izpratnē; 18) finanšu instrumentu tirgus dalībnieki — kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, emitenti, ieguldītāji, sabiedrības, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, regulētā tirgus organizētāji, centrālie vērtspapīru depozitāriji, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, un citas personas, kuras veic šajā likumā regulētās darbības; 19) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politiku; 20) kontrole — personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

1. a)šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata,
2. b)šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata,
3. c)starp šo personu un komercsabiedrību pastāv citas attiecības — analogas šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām; 21) nozīmīga līdzdalība — tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver piecus un vairāk procentus no emitenta balsstiesīgā kapitāla; 22) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu); 23) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu); 24) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 25) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:
4. a)dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 vai vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 vai vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla,
5. b)kontroles veidā,
6. c)ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā; 26) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu); 27) sākotnējais reģistrs — saraksts, kurā iekļautas personas, kurām pieder viena vai vairāku emitentu emitētie un centrālajā vērtspapīru depozitārijā iegrāmatotie finanšu instrumenti (turpmāk arī — finanšu instrumentu īpašnieki) un kuras finanšu instrumentus ieguvušas sākotnējās izvietošanas rezultātā vai pēc finanšu instrumentu laišanas publiskajā apgrozībā sev piederošo finanšu instrumentu uzskaiti nav pārvietojušas no sākotnējā reģistra uz sev piederošo finanšu instrumentu kontu; 28) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu); 29) depozitārie sertifikāti — pārvedami vērtspapīri, kas tirgojami kapitāla tirgū un apliecina īpašumtiesības uz tāda emitenta vērtspapīriem, kura juridiskā adrese ir citā valstī, un vienlaikus iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū un tos var tirgot atsevišķi no šāda emitenta vērtspapīriem; 30) pārvedami vērtspapīri — vērtspapīri, kas tirgojami kapitāla tirgū, izņemot maksāšanas līdzekļus, tostarp:
7. a)kapitāla vērtspapīri,
8. b)parāda vērtspapīri,
9. c)citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, ko nosaka pārvedami vērtspapīri, valūta, procentu likme vai ienesīgums, preces, indekss vai rādītājs; 31) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu); 32) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu); 33) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu); 34) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu); 35) uzņēmēja dalībvalsts — valsts, kura nav izcelsmes dalībvalsts un kurā tiek izteikts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū, vai valsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir filiāle vai kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, vai valsts, kurā regulētā tirgus organizētājs veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu šajā valstī esošo tirgus dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tās sistēmā no attāluma, ja šī valsts atšķiras no izcelsmes dalībvalsts; 36) kvalificētie ieguldītāji — ieguldītāji, kas par tādiem noteikti šā likuma 124.1 panta otrajā daļā vai atbilst šā panta otrajā vai piektajā daļā minētajām prasībām un kritērijiem, kā arī personas, kuras atbilstoši šā likuma 124.2 panta noteikumiem atzītas par tiesīgiem darījuma partneriem; 37) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu); 38) ārvalsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 39) kompetentā institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi funkciju uzraudzīt prospektu sagatavošanas, reģistrēšanas un izplatīšanas kārtību un kura veic pienākumus, kas saistīti ar starptautisko sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām; 40) saistītais uzņēmums — līdzdalība uzņēmumā, kurā grupas uzņēmumiem tieši vai netieši (ar meitas uzņēmumu starpniecību) pieder 20 vai vairāk procentu no balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai līdzdalība, kas dod tiesības būtiski ietekmēt, bet ne kontrolēt ar uzņēmuma finansiālās darbības un pamatdarbības politiku saistīto lēmumu pieņemšanu; 41) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu); 42) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu); 43) parāda vērtspapīri — obligācijas vai cita veida pārvedami vērtspapirizēti parādi, kā arī depozitārie sertifikāti attiecībā uz šādiem vērtspapīriem; 44) kontrolēta komercsabiedrība — komercsabiedrība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
10. a)komercsabiedrībā personai ir balsstiesību vairākums,
11. b)personai tieši vai netieši ir tiesības ievēlēt vai atsaukt vairākumu valdes vai padomes locekļu, un šī persona vienlaikus ir arī komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks),
12. c)komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks) ir persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar citiem attiecīgās komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem,
13. d)personai ir kontrole pār komercsabiedrību, un šī persona to faktiski izmanto vai var izmantot; 45) regulētā informācija — visu veidu informācija, kuru emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu saskaņā ar šā likuma 3.1, 54. panta, D sadaļas III, IV nodaļas un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulas (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK un Komisijas direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (turpmāk — Regula Nr. 596/2014) 7. un 19. panta prasībām; 46) elektroniskie līdzekļi — elektroniskais aprīkojums datu apstrādei, uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radioviļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus; 47) tirgus uzturētājs — persona, kas pastāvīgi nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu aktīvu tirdzniecību (likviditāti) tirdzniecības dienas laikā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus pašas noteiktās cenas robežās un par saviem līdzekļiem; 48) tirdzniecības diena — diena vai laikposms attiecīgajā dienā, kad saskaņā ar regulētā tirgus organizētāja noteikumiem attiecīgajā regulētajā tirgū iespējams veikt darījumus ar finanšu instrumentiem; 49) daudzpusējā tirdzniecības sistēma (turpmāk arī — DT sistēma) — sistēma, kuru organizē ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs un kurā, ievērojot līdzvērtīgus nosacījumus, apvieno trešo pušu finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas rīkojumus tā, ka tiek noslēgts darījums; 50) daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētājs — ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs, kas saskaņā ar DT sistēmas noteikumiem nodrošina tās darbību; 51) piesaistītais aģents — fiziskā vai juridiskā persona, kas vienas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā klientiem vai iespējamiem klientiem reklamē vai citādi veicina ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu izmantošanu, kurus sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pieņem no klientiem un nosūta norādījumus vai rīkojumus attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus vai sniedz ieguldījumu konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem; 52) piesaistītā aģenta atbildīgā persona — pašnodarbinātā persona, piesaistītā aģenta izpildinstitūcijas loceklis vai cita persona, kas atbilstoši kompetencei piesaistītā aģenta vadības līmenī ir atbildīga par piesaistītā aģenta profesionālo darbību; 53) sistemātisks internalizētājs — ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas organizēti, bieži, sistemātiski veic darījumus savā vārdā ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus, DT sistēmas vai organizētās tirdzniecības sistēmas bez daudzpusējas sistēmas organizēšanas, vai kas ir izvēlējusies sistemātiskā internalizētāja statusu; 54) ierobežojošs rīkojums — rīkojums pirkt vai pārdot noteiktu finanšu instrumentu daudzumu par īpaši noteiktu cenu vai par labāku cenu; 55) ieguldījumu konsultācija — personalizēta ieteikuma sniegšana klientam pēc viņa lūguma vai pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes iniciatīvas attiecībā uz vienu vai vairākiem darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem; 56) rīkojumu izpilde klientu vārdā — darbība, kuru veic, lai noslēgtu līgumu par viena vai vairāku finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu klientu vārdā, un kurā ietilpst līgumu slēgšana par ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes emitēto finanšu instrumentu pārdošanu emitēšanas brīdī; 57) darījumu veikšana savā vārdā — tirdzniecība, izmantojot pašu kapitālu (līdzekļus), kuras rezultātā tiek veikti darījumi ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem; 58) portfeļa pārvaldība — individuālu klientu portfeļu pārvaldīšana atbilstoši katra klienta pilnvarojumam, ja šādos portfeļos ietverts viens vai vairāki finanšu instrumenti; 59) klients — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus; 60) profesionāls klients — klients, kuram ir attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai patstāvīgi pieņemtu ieguldījumu lēmumu un pienācīgi novērtētu riskus, ko viņš uzņemas; 61) privāts klients — klients, kas nav profesionāls klients; 62) finanšu analītiķis — ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes darbinieks, kas izstrādā ieguldījumu pētījuma saturu; 63) korporatīvā pārvaldība — pasākumu kopums komercsabiedrības darbības mērķu sasniegšanai un komercsabiedrības darbības kontrolei, kā arī ar komercsabiedrības darbību saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai; 64) ieraksta datums — emitenta vai piedāvātāja noteikts datums, kurā nosaka tiesības uz labumiem, kas tiks gūti finanšu instrumentu notikumu rezultātā; 65) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem; 66) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu); 67) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu); 68) finanšu instrumentu turēšana — finanšu instrumentu turēšana un administrēšana klientu vārdā, tostarp ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu nodrošināšanai nepieciešamo naudas līdzekļu turēšana un citu ar finanšu instrumentu turēšanu vai administrēšanu saistīto pakalpojumu sniegšana, izņemot vērtspapīru kontu uzturēšanu augstākajā līmenī; 69) oficiāla vienošanās — līgums, kas ir saistošs saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un paredz personai tiesības no finanšu instrumentiem izrietošo tiesību izpildes dienā iegūt emitenta balsstiesīgās akcijas akciju sabiedrībā; 70) finanšu instrumentu garā pozīcija — finanšu instrumenti, kas pieder personai, vai finanšu instrumenti, kas personai dod tiesības vai uzliek pienākumu iegūt finanšu instrumentus; 71) finanšu instrumentu īsā pozīcija — personas saistības, kas izpildāmas finanšu instrumentos, vai finanšu instrumenti, kas personai dod tiesības vai uzliek pienākumu atsavināt finanšu instrumentus; 72) finanšu instrumentu notikums — jebkurš fakts vai apstāklis, kas iespaido finanšu instrumentu nominālvērtību vai citus raksturlielumus, kā arī emitenta rīcība, izpildot saistības pret personu, kurai ir tiesības uz labumiem finanšu instrumentu notikumu rezultātā (dividenžu izmaksa, procentu izmaksa, emisijas sadalīšana, emisijas apvienošana un citi līdzīgi fakti vai apstākļi); 73) mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus — daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kurai piešķirts mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statuss saskaņā ar šā likuma 133.11 pantu; 74) enerģētikas atvasināto instrumentu līgumi — iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kas ir minēti šā likuma 3. panta otrās daļas 6. punktā un attiecas uz oglēm vai naftu, tiek tirgoti organizētā tirdzniecības sistēmā un par ko var norēķināties, izmantojot tikai fizisku piegādi; 75) daudzpusēja sistēma — daudzpusēja sistēma Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regulas (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — Regula Nr. 600/2014) 2. panta 1. punkta 11. apakšpunkta izpratnē; 76) organizētā tirdzniecības sistēma (turpmāk arī — OT sistēma) — daudzpusēja sistēma, kura nav regulētais tirgus vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma un kurā var mijiedarboties vairākas trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātiem instrumentiem tā, ka tiek noslēgts darījums; 77) tirdzniecības vieta — regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma vai organizētā tirdzniecības sistēma; 78) likvīds tirgus — finanšu instrumenta vai finanšu instrumentu kategorijas tirgus, kurā nepārtraukti ir kāds tirgus dalībnieks, kas ir gatavs un vēlas pirkt un pārdot, un kurš ir izvērtēts atbilstoši šādiem kritērijiem, ņemot vērā konkrētā finanšu instrumenta vai konkrētās finanšu instrumentu kategorijas īpašās tirgus struktūras:
14. a)darījumu vidējais biežums un apjoms dažādos tirgus apstākļos, ņemot vērā finanšu instrumenta kategorijas produktu būtību un aprites ciklu,
15. b)tirgus dalībnieku skaits un veids, tostarp tirgus dalībnieku skaita un tirgoto instrumentu attiecība konkrētam produktam,
16. c)vidējais starpības apmērs starp pirkšanas un pārdošanas interesēm, ja tāds ir pieejams; 79) grupa — mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi; 80) sapārota tirdzniecība — darījums, kurā starpnieks iesaistās starp pircēju un pārdevēju tā, lai visa darījuma izpildes laikā starpnieks nekad netiktu pakļauts tirgus riskam, pirkšana un pārdošana tiek veikta vienlaikus, un kuru noslēdz par cenu, ar kādu starpniekam nav nekādas citas peļņas vai zaudējumu, kā vien iepriekš atklāta komisijas maksa par darījumu; 81) algoritmiskā tirdzniecība — finanšu instrumentu tirdzniecība, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojumu individuālos parametrus, tostarp — vai un kurā brīdī iniciēt rīkojumu, rīkojumā norādīto cenu vai apjomu vai rīkojuma pārvaldību pēc tā iesniegšanas, darbojoties ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās, un neietver sistēmas, kas tiek izmantotas, tikai lai novirzītu rīkojumus uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietām vai apstrādātu rīkojumus, neietverot tirdzniecības parametru noteikšanu, vai apstiprinātu rīkojumus, vai apstrādātu izpildītus rīkojumus pēc tirdzniecības; 82) augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode — algoritmiskās tirdzniecības metode, kuru raksturo:
17. a)infrastruktūra, kas paredzēta, lai mazinātu datu tīkla un cita veida aizturi, tostarp tai piemīt vismaz viena no šādām īpašībām: klienta algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un darījumu apstrādes sistēmas atrašanās vienā datu centrā, klienta algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un darījumu apstrādes sistēmas atrašanās atsevišķos datu centros, kas savā starpā savienoti ar ātru un zemas aiztures savienojumu vai arī sistēmas savā starpā savienotas ar ātru un tiešu elektronisko piekļuvi,
18. b)automātiska sistēma, kas pati bez cilvēka iesaistes iniciē, ģenerē, novirza (maršrutē) vai izpilda atsevišķus tirdzniecības darījumus vai rīkojumus,
19. c)liels vienas dienas laikā nosūtīto ziņojumu, proti, rīkojumu, kotējumu vai anulāciju, daudzums; 83) tieša elektroniskā piekļuve — iespēja personai elektroniski nosūtīt rīkojumus attiecībā uz finanšu instrumentu tieši tirdzniecības vietai, lietojot tirdzniecības vietas biedra, dalībnieka vai klienta tirdzniecības kodu un izmantojot biedra, dalībnieka vai klienta infrastruktūru vai jebkuru citu tirdzniecības vietas biedra, dalībnieka vai klienta sakaru sistēmu (tieša piekļuve tirgum) vai neizmantojot šo infrastruktūru (sponsorēta piekļuve); 84) kombinētās pārdošanas prakse — ieguldījumu pakalpojuma piedāvāšana kopā ar citu pakalpojumu vai produktu vienā paketē vai viens vai vairāki produkti vai pakalpojumi ir kā nosacījums citam produktam vai līgumam vai to paketei; 85) strukturētais noguldījums — noguldījums, kas definēts Noguldījumu garantiju likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā un kas ir pilnībā atmaksājams, beidzoties noguldījuma termiņam, atbilstoši nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jebkādus procentus vai prēmijas aprēķina pēc formulas, kurā var tikt ņemti vērā šādi faktori:
20. a)indekss vai indeksu kombinācija, izņemot mainīgas likmes noguldījumus, kuru ienesīgums ir tieši saistīts ar procentu likmju indeksu, tostarp Euribor vai Libor,
21. b)finanšu instruments vai finanšu instrumentu kombinācija,
22. c)prece vai preču kombinācija vai citi materiāli vai nemateriāli neatvietojamu lietu aktīvi,
23. d)valūtas kurss vai valūtas kursu kombinācija; 86) biržā tirgots fonds — fonds, kura vismaz viena daļa vai akciju kategorija tiek tirgota visu tirdzniecības dienu vismaz vienā tirdzniecības vietā un ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā daļu vai akciju biržas vērtība tirdzniecības vietā būtiski neatšķiras no tā neto aktīvu vērtības un, ja tāda ir, — no tā indikatīvās neto aktīvu vērtības; 87) sertifikāti — vērtspapīri, kas noteikti Regulas Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 27. apakšpunktā; 88) strukturētā finansējuma produkti — vērtspapīri, kas noteikti Regulas Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 28. apakšpunktā; 89) atvasinātie instrumenti — instrumenti, kas noteikti šīs daļas 30. punkta "c" apakšpunktā un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā; 90) preču atvasinātie instrumenti — instrumenti, kas definēti:
24. a)šīs daļas 30. punkta "c" apakšpunktā un saistīti ar preci vai šā likuma 3. panta otrās daļas 10. punktā minēto bāzes aktīvu,
25. b)šā likuma 3. panta otrās daļas 5., 6., 7. un 10. punktā; 91) centrālais darījumu partneris — persona, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (EK) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (turpmāk — Regula Nr. 648/2012) 2. panta 1. punktā;" 92) apstiprināta publicēšanas struktūra — persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības sniegt ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm pakalpojumu publicēt to vārdā ziņojumus par darījumiem atbilstoši Regulas Nr. 600/2014 20. un 21. pantam; 93) konsolidētu datu lentes nodrošinātājs (turpmāk arī — KDL nodrošinātājs) — persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības sniegt pakalpojumu — ziņojumu vākšanu par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas minēti Regulas Nr. 600/2014 6., 7., 10., 12., 13., 20. un 21. pantā, no regulētajiem tirgiem, DT sistēmām, OT sistēmām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām un ziņojumu konsolidēšanu nepārtrauktā elektroniskā faktiskā datu apstrādes procesa norises laika (turpmāk –– reāllaiks) datu plūsmā, nodrošinot datus par katra finanšu instrumenta cenu un apjomu; 94) apstiprināta ziņošanas sistēma — persona, kurai saskaņā ar šo likumu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu vārdā ir tiesības sniegt Latvijas Bankai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei ziņojumus par darījumu detaļām; 95) ārvalsts sabiedrība — sabiedrība, kas būtu pielīdzināma kredītiestādei, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja šīs sabiedrības galvenais birojs atrastos Eiropas Savienībā; 96) vairumtirdzniecības energoprodukti — vairumtirdzniecības energoprodukti, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra regulas (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (turpmāk — Regula Nr. 1227/2011) 2. panta 4. punktā; 97) lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti — atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (turpmāk — Regula Nr. 1308/2013) 1. pantā un I pielikuma I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV, XV, XVI, XVII, XVIII, XIX, XX daļā un XXIV daļas 1. iedaļā minētajiem produktiem, kā arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra regulas (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 104/2000 I pielikumā minētajiem produktiem; 98) valsts emitents — jebkurš no turpmāk minētajiem emitentiem, kas emitē parāda instrumentus:
26. a)Eiropas Savienība,
27. b)dalībvalsts, tostarp attiecīgās dalībvalsts valdības departaments, aģentūra vai īpašam nolūkam dalībvalsts dibināta sabiedrība,
28. c)federālas dalībvalsts gadījumā — federācijas loceklis,
29. d)vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība,
30. e)starptautiska finanšu institūcija, kuru izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras uzdevums ir nodrošināt finansējumu un sniegt finanšu palīdzību tās locekļiem, kurus piemeklējušas smagas finansiāla rakstura problēmas vai kuriem tādas draud,
31. f)Eiropas Investīciju banka; 99) valsts parāds — parāda instruments, ko emitē valsts emitents; 100) pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas klientam sniedz iespēju uzglabāt viņam personīgi adresētu informāciju tā, lai šī informācija būtu pieejama turpmākai izmantošanai laikposmā, kas atbilst informācijas mērķim, un ļauj nemainītā veidā uzrādīt uzglabāto informāciju; 101) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu); 102) naudas tirgus instrumenti — finanšu instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū: valsts parādzīmes, noguldījumu sertifikāti un komercsabiedrību parādzīmes, izņemot maksāšanas līdzekļus; 103) augstākā vadība — tādas personas (darbinieki), kuru amata stāvoklis dod tām iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību, bet kuras nav padomes vai valdes locekļi; 104) filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā. Visas struktūrvienības, kuras vienā dalībvalstī ir izveidojusi ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas atrodas citā dalībvalstī, uzskatāmas par vienu filiāli; 105) vērtspapīru finansēšanas darījums — darījums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra regulas (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — Regula Nr. 2015/2365) 3. panta 11. punktā noteiktajam; 106) pilnvarotais padomdevējs — juridiskā persona, kura savas saimnieciskās darbības ietvaros veic izpēti un sniedz padomus un ieteikumus attiecībā uz balsstiesību izmantošanu dalībvalstī reģistrētā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū; 107) elektroniskā forma — informācijas sniegšanas vai saņemšanas veids, izmantojot jebkuru patstāvīgu informācijas nesēju, izņemot papīru.

(2)Šādi termini atbilst Regulā Nr. 575/2013 lietotajiem terminiem: 1) mātes sabiedrība — terminam "mātesuzņēmums" Regulas Nr. 575/2013

1. panta
2. punkta
3. apakšpunkta izpratnē; 2) meitas sabiedrība — terminam "meitasuzņēmums" Regulas Nr. 575/2013
4. panta
5. punkta
6. apakšpunkta izpratnē; 3) jaukta pārvaldītājsabiedrība — terminam "jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" Regulas Nr. 575/2013
7. panta
8. punkta
9. apakšpunkta izpratnē.

(3)Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem terminiem Regulas Nr. 575/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. jūnija regulas (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ direktīvu 2003/71/EK (turpmāk — Regula Nr. 2017/1129) izpratnē ir lietoti šādi termini: 1) finanšu iestāde — finanšu iestāde Regulas Nr. 575/2013
3. panta
4. punkta
5. apakšpunkta izpratnē; 2) finanšu pārvaldītājsabiedrība — finanšu pārvaldītājsabiedrība Regulas Nr. 575/2013
6. panta
7. punkta
8. apakšpunkta izpratnē; 3) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība Regulas Nr. 575/2013
9. panta
10. punkta
11. apakšpunkta izpratnē; 4) (izslēgts ar 28.04.
12. likumu); 5) pašu kapitāls — pašu kapitāls, kas attiecīgajam finanšu tirgus dalībniekam noteikts saskaņā ar tā darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām; 6) kapitāla vērtspapīri — pašu kapitāla vērtspapīri Regulas Nr. 2017/1129
13. panta "b" punkta izpratnē; 7) publiskais piedāvājums — vērtspapīru publiskais piedāvājums Regulas Nr. 2017/1129
14. panta "d" punkta izpratnē; 8) publiskā piedāvājuma izteicējs — piedāvātājs Regulas Nr. 2017/1129
15. panta "i" punkta izpratnē.

(4)Likumā lietotais termins "saistītā puse" atbilst Komisijas

1. gada
2. septembra regulas (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1803) pielikumā minētajā
3. SGS "Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm" lietotajam terminam.

(5)Piemērojot šā likuma tiesību normas, kurās ir ietverti šā panta pirmajā daļā minētie termini, ievēro Komisijas

1. gada
2. aprīļa deleģēto regulu (ES) 2017/565, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (turpmāk — Regula Nr. 2017/565) un Komisijas
3. gada
4. augusta deleģēto regulu (ES) 2017/2294, ar ko deleģēto regulu (ES) 2017/565 groza attiecībā uz sistemātisko internalizētāju definīcijas konkretizēšanu direktīvas 2014/65/ES vajadzībām.

(6)Likumā lietotais termins "ilgtspējas faktori" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. novembra regulas (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē
3. panta
4. punktā lietotajam terminam. 2 (21.06.
5. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019., 12.12.2019., 31.03.2022., 28.04.2022., 23.09.2021., 16.06.2022., 26.09.
6. un 11.09.
7. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir nodrošināt finanšu instrumentu tirgus funkcionēšanu, veicinot: 1) ieguldītāju interešu aizsardzību; 2) finanšu instrumentu tirgus stabilitāti un uzticamību; 3) informācijas pieejamību un vienlīdzīgas iespējas visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem. 3 3.pants. Likuma darbība

(1)Šis likums regulē finanšu instrumentu publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu publiskās apgrozības, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku licencēšanas, darbības un uzraudzības kārtību, kompetento institūciju sadarbības kārtību, nosaka finanšu instrumentu tirgus dalībnieku un šā likuma 4.1 panta trešajā un ceturtajā daļā minēto personu tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par šajā likumā paredzēto prasību neievērošanu.

(11)Latvijas Banka uzskatāma par kompetento iestādi Latvijā šādu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē: 1) Komisijas 2003.gada 22.decembra regula (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 2273/2003); 2) Komisijas 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 809/2004); 3) Komisijas 2006.gada 10.augusta regula (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 1287/2006); 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (turpmāk — Regula Nr. 1060/2009); 5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 14.marta regula (EK) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (turpmāk — Regula Nr. 236/2012); 6) Regula Nr. 648/2012; 7) Regula Nr. 575/2013; 8) Regula Nr. 596/2014; 9) Regula Nr. 909/2014; 10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa regula (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (turpmāk — Regula Nr. 537/2014) gadījumos, kas noteikti Revīzijas pakalpojumu likuma 37.5 pantā; 11) Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. novembra regula (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (turpmāk — Regula Nr. 1286/2014); 12) Regula Nr. 2015/2365; 13) Regula Nr. 600/2014; 14) Eiropas Parlamenta un Padomes
3. gada
4. jūnija regula (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr. 596/2014 (turpmāk — Regula Nr. 2016/1011); 15) Regula Nr. 2017/1129; 16) Eiropas Parlamenta un Padomes
5. gada
6. maija regula (ES) 2022/858 par izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, un ar ko groza regulas (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 un direktīvu 2014/65/ES; 17) Eiropas Parlamenta un Padomes
7. gada
8. novembra regula (ES) 2023/2631 par Eiropas zaļajām obligācijām un fakultatīvu informācijas atklāšanu attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām (turpmāk — Regula Nr. 2023/2631); 18) Eiropas Parlamenta un Padomes
9. gada
10. decembra regula (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk — Regula Nr. 2023/2859).

(2)Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem, kuri šā likuma izpratnē ir: 1) pārvedami vērtspapīri; 2) naudas tirgus instrumenti; 3) ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības (daļas) un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību šādos fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; 4) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri saistīti ar vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu, emisijas kvotām vai citiem atvasinātiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finanšu rādītājiem, par kuriem var norēķināties, izmantojot fizisku piegādi vai naudā; 5) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri saistīti ar precēm un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu izbeigšanu; 6) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr. 2017/565, kuri saistīti ar precēm un par kuriem var norēķināties, izmantojot preces fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētajā tirgū, DT sistēmā vai OT sistēmā, izņemot vairumtirdzniecības energoproduktus, kas tiek tirgoti OT sistēmā un par ko var norēķināties, izmantojot tikai fizisku piegādi; 7) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr. 2017/565, kuri saistīti ar precēm un par kuriem var norēķināties, izmantojot preces fizisku piegādi, kuri nav minēti šīs daļas 6. punktā un nav paredzēti komerciāliem mērķiem un kuriem ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības; 8) atvasinātie kredītriska pārvešanas instrumenti; 9) finanšu līgumi par starpību; 10) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr. 2017/565, kuri saistīti ar klimatiskajām izmaiņām, kravas vedmaksas likmēm, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas rādītājiem un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu pārtraukšanu, kā arī jebkādiem citiem atvasināto instrumentu līgumiem, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un rādītājiem, kuri nav iepriekš minēti šajā daļā un kuriem ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības, ja šos instrumentus tirgo regulētajā tirgū, DT sistēmā vai OT sistēmā; 11) emisijas kvotas, kas sastāv no emisijas vienībām, kuras atzītas par atbilstošām emisijas kvotu tirdzniecības jomā noteiktajām prasībām (emisijas kvotu tirdzniecības sistēma); 12) instrumenti, kas emitēti, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju.

(3)(Izslēgta ar 13.01.2011. likumu)

(4)Šis likums attiecas uz ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām (turpmāk — ieguldījumu pakalpojumi), kuras šā likuma izpratnē ir: 1) rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem; 2) rīkojumu izpilde klientu vārdā; 3) darījumu veikšana savā vārdā; 4) portfeļa pārvaldība; 5) ieguldījumu konsultācijas; 6) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana vai finanšu instrumentu izvietošana, uzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus; 7) finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus; 8) DT sistēmas organizēšana; 9) OT sistēmas organizēšana.

(5)Šis likums attiecas uz ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kuri šā likuma izpratnē ir: 1) finanšu instrumentu turēšana; 2) kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam darījumu veikšanai ar finanšu instrumentiem, ja komercsabiedrība, kas izsniedz kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā ar finanšu instrumentiem; 3) ieteikumu sniegšana attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī ieteikumu un pakalpojumu sniegšana attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanos un uzņēmumu iegādi; 4) valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu; 5) ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārīgas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem; 6) ar finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu saistīto pakalpojumu sniegšana; 7) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana attiecībā uz šā panta otrās daļas 5., 6., 7. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu bāzes aktīvu, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.

(51)Netirdzniecības portfeļa finanšu instrumentu pozīciju turēšana, lai ieguldītu kredītiestādes vai brokeru sabiedrības pašu kapitālu, nav uzskatāma par darījumu ar finanšu instrumentiem izpildi uz kredītiestādes vai brokeru sabiedrības rēķina.

(52)(Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(6)Šis likums neierobežo citos likumos noteiktās patērētāju tiesības.

(7)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(8)Šā likuma 54.panta un D sadaļas III un IV nodaļas prasības neattiecas uz ieguldījumu fondu un atvērto alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību šādos fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos.

(9)Šā likuma 54.panta trešās, astotās un devītās daļas prasības neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kurus emitējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra.

(10)Šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas prasības neattiecas uz dalībvalstu centrālo banku emitētajām akcijām, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū, ja lēmums par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū pieņemts līdz 2005.gada 20.janvārim un šādu izņēmumu paredz attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti, kas regulē centrālo banku akciju emitēšanas kārtību.

(11)(Izslēgta ar 11.06.2015. likumu)

(12)Šā likuma 103.2 pantu,

1. panta otrās daļas
2. un
3. punktu, 124.2 pantu,
4. panta pirmo daļu, 126.2 panta pirmo, 1.1, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu,
5. panta pirmo, septīto, 7.1, 7.2 un vienpadsmito daļu,
6. pantu un 128.1 panta pirmo, 1.1, trešo, ceturto, 4.1, astoto, devīto un desmito daļu,
7. pantu,
8. panta astoto, 8.1 un 8.2 daļu,
9. panta pirmo, otro, trešo, ceturto, devīto un desmito daļu piemēro arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras pārdod strukturētos noguldījumus vai konsultē klientus par tiem.

(13)Šā likuma 125.1, 125.2, 125.3, 129., 129.1, 129.2, 131.1, 133.16, 133.17, 133.18, 133.19 un 133.20 pantā noteiktās prasības attiecībā uz klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzību piemēro arī: 1) ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem; 2) kredītiestādēm, kuras nesniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, bet piedāvā strukturētos noguldījumus.

(14)Šā likuma 132.1 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā noteiktās prasības piemēro arī šā likuma 101. panta septītās daļas 1., 5., 12., 15. un 16. punktā minētajām personām, kuras ir regulētā tirgus vai DT sistēmas biedri vai dalībnieki.

(15)Finanšu instrumentu daudzpusējā sistēma darbojas vai nu kā DT sistēma, vai OT sistēma, vai regulētais tirgus saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(16)Gadījumos, kad emitents izsaka publisko piedāvājumu par paša izdotiem pārvedamiem vērtspapīriem, piedāvājuma izteikšana nav uzskatāma par ieguldījumu pakalpojumu šā likuma izpratnē un uz to neattiecas šā likuma F sadaļas noteikumi, ja vienlaikus tiek izpildīti visi šādi noteikumi: 1) emitents atbilst maza vai vidēja uzņēmuma pazīmēm; 2) kopējā aprēķinātā samaksa par pārvedamiem vērtspapīriem 36 mēnešos nepārsniedz 3 000 000 euro; 3) emitents izsaka ne vairāk par diviem publiskiem piedāvājumiem 36 mēnešu laikā; 4) piedāvājums izteikts par kapitāla vai parāda vērtspapīriem. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 26.02.2009., 13.01.2011., 22.03.2012., 08.11.2012., 09.07.2013., 19.09.2013., 24.04.2014., 11.06.2015., 26.05.2016., 15.12.2016., 21.09.2017., 14.09.2017., 21.06.2018., 20.06.2019., 12.12.2019., 23.09.2021., 28.04.2022., 26.10.2023., 20.06.2024. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 3.1 pants. Izcelsmes dalībvalsts noteikšana

(1)Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(2)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(21)Paziņojumiem par izcelsmes dalībvalsti izmantojamās veidlapas paraugu apstiprina Latvijas Banka.

(3)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(4)Attiecībā uz akciju emitentiem un tādu parāda vērtspapīru emitentiem, kuru parāda vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir mazāka par 1000 euro un kuru pienākums ir sniegt regulēto informāciju, izcelsmes dalībvalsts ir: 1) dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, ja tas ir reģistrēts dalībvalstī; 2) dalībvalsts, kuru emitents izvēlējies par izcelsmes dalībvalsti no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri, ja emitents ir reģistrēts ārvalstī. Ārvalstī reģistrētam emitentam ir tiesības mainīt izcelsmes dalībvalsti saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 3.punktu, par to nekavējoties informējot kompetentās uzraudzības institūcijas saskaņā ar šā panta 7.1 daļu; 3) dalībvalsts, kuras regulētajā tirgū ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri vai kurā ir emitenta juridiskā adrese, ja emitenta pārvedami vērtspapīri ir izslēgti no regulētā tirgus emitenta sākotnēji izvēlētajā izcelsmes dalībvalstī, kas tika noteikta saskaņā ar šīs daļas 2.punktu vai šā panta sesto daļu, bet kuri joprojām ir iekļauti regulētajā tirgū citās dalībvalstīs.

(5)Šā panta ceturto daļu piemēro arī tādam emitentam, kura parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis euro, ja viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par 1000 euro ekvivalentu attiecīgajā valūtā un nav līdzvērtīga 1000 euro, un kura pienākums ir sniegt regulēto informāciju.

(6)Ja uz emitentu neattiecas šā panta ceturtā daļa, emitenta izcelsmes dalībvalsts pēc tā izvēles ir dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, vai viena no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri.

(7)Šā panta sestajā daļā minētais emitents var izvēlēties tikai vienu izcelsmes dalībvalsti un nedrīkst to mainīt trīs gadus, ja vien šā emitenta pārvedami vērtspapīri nav izslēgti no regulētā tirgus šajā dalībvalstī vai šo triju gadu laikā uz emitentu nevar attiecināt dalībvalsts noteikšanu saskaņā ar šā panta ceturto daļu.

(71)Informāciju par savu izcelsmes dalībvalsts izvēli emitents nekavējoties, ievērojot šā likuma 64.2 pantā regulētās informācijas izplatīšanai un pieejamībai noteikto kārtību, paziņo: 1) Latvijas Bankai, ja tā ir emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija un emitenta juridiskā adrese ir Latvijā, un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām institūcijām; 2) Latvijas Bankai, ja emitenta juridiskā adrese ir Latvijā, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām institūcijām.

(72)Ja emitents, kurš izcelsmes dalībvalsti nosaka atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam vai šā panta sestajai daļai, triju mēnešu laikā, kopš pirmo reizi tā pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, par izcelsmes dalībvalsts izvēli attiecīgajām kompetentajām institūcijām nepaziņo, par šāda emitenta izcelsmes dalībvalsti uzskata dalībvalsti, kurā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Ja emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū vairākās dalībvalstīs, tad par izcelsmes dalībvalsti ir uzskatāmas visas minētās dalībvalstis līdz dienai, kad emitents no tām izvēlas vienu izcelsmes dalībvalsti un par to nekavējoties informē kompetentās institūcijas.

(73)Emitents, kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kuram izcelsmes dalībvalsti nosaka atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam vai šā panta sestajai daļai un kurš par izcelsmes dalībvalsts izvēli informējis kompetentās institūcijas līdz 2015.gada 27.novembrim, neinformē kompetentās institūcijas saskaņā ar šā panta 7.1 daļu, ja vien pēc 2015.gada 27.novembra neizvēlas citu izcelsmes dalībvalsti.

(8)Attiecībā uz regulēto tirgu izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā regulētais tirgus ir reģistrēts, vai, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, — dalībvalsts, kurā atrodas regulētā tirgus galvenais birojs.

(9)(Izslēgta ar 28.04.

1. likumu) 5 (09.06.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 13.01.2011., 22.03.2012., 19.09.2013., 26.05.2016., 21.09.2017., 21.06.2018., 12.12.2019., 28.04.
3. un 23.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
5. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 3.2 pants. Personas atzīšana par kvalificēto ieguldītāju 6 (Izslēgts ar 22.03.
8. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.) 3.3 pants. Papildu prasību noteikšana emitentam, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts Attiecībā uz emitentu, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, regulētās informācijas saturam nevar noteikt stingrākas prasības par emitenta izcelsmes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 7 (29.03.
9. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.
10. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2017.) 3.4 pants. Finanšu instrumentiem piemērojamais likums

(1)Tiesību jautājumiem attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri ir pārvedami ar ierakstu (grāmatojumu) finanšu instrumentu kontā vai reģistrā, piemēro tās valsts likumu, kurā ir reģistrēts attiecīgā finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētājs. Norāde uz attiecīgās valsts likumu nozīmē tādu valsts likuma normu piemērošanu, kuras nav starptautisko privāto tiesību normas.

(2)Ja finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētājam ir filiāle citā valstī, ar kuras starpniecību tiek uzturēts finanšu instrumentu konts, attiecīgo filiāli uzskata par finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāju šā panta pirmās daļas izpratnē.

(3)Ja finanšu instrumentus tur ar vairāku finanšu instrumentu kontu vai reģistru uzturētāju starpniecību, piemērojamo likumu tiesību jautājumiem attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem nosaka atsevišķi katram finanšu instrumentu kontam vai reģistram, kurā šie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti.

(4)Par finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāju šā panta izpratnē uzskata kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību un citu personu, kura sniedz finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturēšanas un finanšu instrumentu turēšanas pakalpojumus, kā arī centrālo vērtspapīru depozitāriju.

(5)Par finanšu instrumentu konta turētāju šā panta izpratnē uzskata personu, uz kuras vārda ir atvērts finanšu instrumentu konts.

(6)Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādiem tiesību jautājumiem: 1) finanšu instrumentu tiesiskais statuss un piederība; 2) finanšu instrumentu iegūšana un atsavināšana, kā arī iegūšanas un atsavināšanas spēkā esamība; 3) atsavinātāja vai ieguvēja tiesības uz dividendēm vai citu ienākumu finanšu instrumentu atpirkšanas, dzēšanas vai citā gadījumā; 4) vairāku personu tiesību uz finanšu instrumentiem savstarpējā prioritāte, tai skaitā finanšu instrumentu ieguvēja labticības noskaidrošana; 5) finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāja pienākumi pret personu, kas nav finanšu instrumentu konta turētājs un kas vienlaikus ar finanšu instrumentu konta turētāju vai citu personu prasa atzīt tās tiesības uz finanšu instrumentu kontā iegrāmatotajiem finanšu instrumentiem; 6) nodrošinājuma (izņemot finanšu nodrošinājumu) izmantošanas noteikumi; 7) tiesības uz finanšu instrumentiem, ja ir uzsākts finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāja likvidācijas, maksātnespējas, reorganizācijas process vai tiem līdzīgs process saskaņā ar attiecīgās valsts likumu. 8 (14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.) 4.pants. Administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1)Likumā noteiktajos gadījumos Latvijas Banka izdod administratīvos aktus.

(2)Latvijas Bankas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(3)Ja dokumenti Latvijas Bankā tiek izskatīti atkārtoti, Latvijas Banka nedrīkst norādīt trūkumus vai neprecizitātes ziņās, kuras tā jau bija izskatījusi un kurās iepriekšējā dokumentu izskatīšanas reizē nebija norādījusi šos trūkumus vai neprecizitātes, izņemot gadījumus, kad saistībā ar šīm ziņām tiek iegūta jauna informācija.

(4)Latvijas Bankas izdotu administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību, ja Latvijas Bankas izdotais administratīvais akts ir lēmums: 1) ierobežot kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt finanšu instrumentu turēšanu; 2) (izslēgts ar 28.04.

1. likumu); 3) anulēt licenci regulētā tirgus organizēšanai; 4) apturēt vai aizliegt finanšu instrumentu tirdzniecību; 41) izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus; 5) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme regulētā tirgus organizētājā; 51) ierobežot centrālā vērtspapīru depozitārija tiesības sniegt pakalpojumus; 52) anulēt centrālajam vērtspapīru depozitārijam izsniegto atļauju; 53) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta kontroli ieguvušo personu ietekme centrālajā vērtspapīru depozitārijā; 6) pieprasīt regulētā tirgus organizētāja vai centrālā vērtspapīru depozitārija valdes vai padomes, vai kāda valdes vai padomes locekļa atsaukšanu; 7) aizliegt izmantot balsstiesības personai, kas ieguvusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, pārkāpjot šā likuma normas; 71) aizliegt izmantot balsstiesības personai, kas ieguvusi kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā; 8) (izslēgts ar 28.04.
2. likumu); 9) (izslēgts ar 28.04.
3. likumu); 10) (izslēgts ar 28.04.
4. likumu); 11) noteikt centrālā vērtspapīru depozitārija valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai pagaidu aizliegumu veikt tai noteiktos pienākumus centrālajā vērtspapīru depozitārijā; 12) (izslēgts ar 28.04.
5. likumu); 121) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs vai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz Regulas Nr. 909/2014
6. panta
7. punktā minēto pārkāpumu; 13) sniegt publisku paziņojumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība.

(5)Pieņemot lēmumu par sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu tirgu regulējošos normatīvos aktus, Latvijas Banka ņem vērā jebkādas pārkāpuma potenciālās sistēmiskās sekas. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 29.05.2008., 23.10.2008., 22.03.2012., 24.04.2014., 26.05.2016., 14.09.2017., 23.09.

1. un 28.04.
2. likumu, kas stājas spēkā 31.05.
3. Pirmās daļas jaunā redakcija, ceturtās daļas ievaddaļas jaunā redakcija un grozījums piektajā daļā par vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 4.1 pants. Tiesības pieprasīt informāciju un pienākums to sniegt

(1)Latvijas Bankai, uzraugot šā likuma prasību izpildi, ir tiesības pieprasīt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem informāciju un dokumentus par to darbību.

(2)Finanšu instrumentu tirgus dalībnieki pieprasīto informāciju iesniedz Latvijas Bankas noteiktajos termiņos. Minēto prasību izpildi nedrīkst atteikt, tai skaitā aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

(3)Latvijas Bankai, pārraugot šā likuma prasību izpildi, ir tiesības pieprasīt jebkurai personai, ja ir pamats uzskatīt, ka tā ir saistīta ar normatīvo aktu prasību iespējamu pārkāpumu vai tās rīcībā varētu būt pārkāpuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamā informācija: 1) sniegt šīs personas rīcībā esošos dokumentus un informāciju, tajā skaitā tādu, kas satur komercnoslēpumu; 2) ierasties Latvijas Bankā un sniegt šīs personas rīcībā esošo informāciju klātienē.

(4)Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt jebkurai personai informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem, līdz ir iegūta informācija par fiziskajām personām, ja ir pamats uzskatīt, ka šo personu rīcībā varētu būt informācija, kas Latvijas Bankai nepieciešama, lai uzraudzītu šā likuma prasību izpildi. Lai identificētu minētās fiziskās personas, attiecīgajām personām ir pienākums iesniegt Latvijas Bankai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija Latvijas Bankai nav pieejama publiskajos reģistros. Fiziskās personas sniedz informāciju par sevi vai arī norāda, kura cita persona ir uzskatāma par patieso labuma guvēju.

(5)Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām personām Latvijas Banka nosaka saprātīgus termiņus, kādos tās iesniedz pieprasīto informāciju vai ierodas Latvijas Bankā informācijas sniegšanai klātienē. Ja šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās personas objektīvu iemeslu dēļ nevar iesniegt pieprasīto informāciju vai ierasties Latvijas Bankā informācijas sniegšanai klātienē Latvijas Bankas noteiktajā termiņā, tās rakstveidā paziņo par to Latvijas Bankai, norādot šos iemeslus un datumu, kad informācija tiks iesniegta vai persona ieradīsies Latvijas Bankā informācijas sniegšanai klātienē. 10 (22.03.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 4.2 pants. Tiesības izdot noteikumus Latvijas Banka ir tiesīga nolūkā nodrošināt finanšu tirgus dalībnieku darbību atbilstoši šā likuma un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām papildus noteikt finanšu tirgus dalībnieku darbību regulējošas prasības jomās, kuras netiek regulētas ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, attiecībā uz Latvijas finanšu tirgum un finanšu tirgus dalībnieku darbībai piemītošiem specifiskiem riskiem, lai mazinātu finanšu tirgus dalībnieku darbības radītos riskus un aizsargātu ieguldītāju un klientu intereses, kā arī noteikt prasības, kuras izriet no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Banku iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem, lai nodrošinātu dalībvalstīs vienotu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi, ņemot vērā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārrobežu darbības raksturu. 11 (28.04.
7. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
8. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
9. Grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
10. Sk. pārejas noteikumu
11. punktu) 5.pants. Tiesiskās garantijas Latvijas Banka, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem vai trešajām personām, un tos nevar saukt pie atbildības par darbībām, kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
12. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
13. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
14. Sk. pārejas noteikumu
15. punktu) 6.pants. Atbildība 13 (Izslēgts ar 09.06.
16. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.) B sadaļa Būtiska līdzdalība 7.pants. Tiesības iegūt būtisku līdzdalību

(1)Tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā ir tiesīga iegūt tikai persona vai vairākas uz vienošanās pamata saskaņoti darbojošās personas (turpmāk šajā sadaļā — persona), kas atbilst šajā likumā regulētā tirgus organizētāja akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām un nodrošina šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai.

(2)Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kuras pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), tostarp par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām —, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3)Latvijas Bankai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko (reģistrēto) personu dibinātājus (akcionārus vai dalībniekus) un īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums sniegt Latvijas Bankai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4)Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu regulētā tirgus organizētājā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to līdzdalība aptver 10 un vairāk procentus no regulētā tirgus organizētāja pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, šie akcionāri vai dalībnieki nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Latvijas Banka nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus vai dalībniekus un regulētā tirgus organizētāju.

(5)Būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un alternatīvo ieguldījumu fondi, un tiem pielīdzināmi nodibinājumi. 14 (26.02.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 14.09.2017., 21.06.2018., 28.04.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 8.pants. Netieši iegūta līdzdalība Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības: 1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi; 2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot; 4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā; 5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2.,
7. un 4.punkta noteikumiem; 6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi; 7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām; 8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var izmantot kā pilnvarnieks tad, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi. 15 (29.03.
8. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.) 9.pants. Paziņošanas pienākums būtiskas līdzdalības iegūšanas un palielināšanas gadījumā

(1)Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita un tam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Latvijas Bankas mājaslapā internetā.

(2)Ja persona vēlas palielināt būtisku līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no regulētā tirgus organizētāja pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, šī persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita un tam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Latvijas Bankas mājaslapā internetā.

(3)Latvijas Banka divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Latvijas Bankas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(4)Latvijas Bankai šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda

1. darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009., 14.09.2017., 28.04.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 10.pants. Latvijas Bankas tiesības un pienākumi

(1)Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā likuma

1. panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību visu tās iegādājamo regulētā tirgus organizētāja akciju vai daļu apmērā, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu regulētā tirgus organizētāja noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, kā arī personas iespējamo ietekmi uz regulētā tirgus organizētāja vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Latvijas Banka ņem vērā arī šādus kritērijus: 1) personas nevainojama reputācija un atbilstība regulētā tirgus organizētāja akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām; 2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs regulētā tirgus organizētāja darbību; 21) (izslēgts ar 28.04.
2. likumu); 3) personas finanšu stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu regulētā tirgus organizētājā, kurā plānots iegūt līdzdalību; 4) vai regulētā tirgus organizētājs spēs pildīt šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā regulētā tirgus organizētājs iekļausies, neierobežo Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp uzraudzības institūcijām un noteikt uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu; 5) vai nepastāv pamatotas šaubas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(11)Nosakot, vai ir izpildīti šā panta pirmajā daļā minētie kritēriji, Latvijas Banka neņem vērā tādas balsstiesīgās akcijas vai kapitāla daļas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes drīkst turēt, jo ir parakstījušās uz emitētajiem finanšu instrumentiem vai to piedāvājumu, sniedzot šā likuma

1. panta ceturtās daļas
2. punktā minēto pakalpojumu, ar noteikumu, ka balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un ka viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde šīs balsstiesīgās akcijas vai kapitāla daļas atsavina.

(12)Ja Latvijas Banka saskaņā ar šā panta otro un 2.1 daļu ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(2)Pieprasot šā likuma 9.panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Latvijas Bankai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, nav pakļauta, kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes (reģistrācijas) vieta ir ārvalstī.

(21)Ja personu, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību, vienlaikus citā dalībvalstī izvērtē atbilstoši šā likuma 111.1 pantam līdzīgiem noteikumiem saistībā ar atļaujas piešķiršanu, Latvijas Bankai ir tiesības pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad attiecīgā institūcija, kas veic konsolidēto uzraudzību, pabeidz izvērtēšanu.

(3)Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, ja: 1) persona neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem; 2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju; 3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju.

(4)Latvijas Banka divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā.

(5)Ja Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, uzskatāms, ka tā piekrīt personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai regulētā tirgus organizētājā.

(6)Šā panta trešās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētajā tirgū vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajā regulētajā tirgū un šī juridiskā (reģistrētā) persona Latvijas Bankai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(7)Ja Latvijas Banka ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, šī persona savu būtisko līdzdalību regulētā tirgus organizētājā iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīta šā likuma 9.panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Bankas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai regulētā tirgus organizētājā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Latvijas Banka var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(8)Izvērtējot šā likuma 9. panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs regulētā tirgus organizētājā ir citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kredītiestāde, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība, citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē citā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību vai pārapdrošināšanas sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, regulētā tirgus organizētājs kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(81)Latvijas Banka savā izvērtējumā norāda ikvienu atbildīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pausto viedokli par potenciālo šā panta astotajā daļā minēto līdzdalības ieguvēju vai iebildumu pret to.

(9)Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz regulētā tirgus organizētāju apdraud vai var apdraudēt to finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību, Latvijas Banka pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, atsaukt attiecīgās kapitālsabiedrības valdi vai padomi, vai kādu valdes vai padomes locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju vai daļu balsstiesības.

(10)Šā panta trešajā un devītajā daļā minētā Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(11)(Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(12)Ja Latvijas Banka paziņojumus par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu centrālajā vērtspapīru depozitārijā vai vienā un tajā pašā regulētā tirgus organizētājā ir saņēmusi no diviem vai vairākiem potenciālajiem līdzdalības ieguvējiem, šos paziņojumus izskata nediskriminējošā veidā. 17 (26.02.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2009., 09.07.2013., 24.04.2014., 14.09.2017., 21.06.2018., 20.06.2019., 12.12.2019., 29.04.2021., 23.09.
2. un 28.04.
3. likumu, kas stājas spēkā 31.05.
4. Desmitās daļas jaunā redakcija un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 11.pants. Paziņošanas pienākums būtiskas līdzdalības samazināšanas un izbeigšanas gadījumā

(1)Ja persona vēlas izbeigt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā persona norāda tai paliekošo attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju (daļu) apmēru procentos.

(2)Ja persona vēlas samazināt būtisku līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no regulētā tirgus organizētāja pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, persona par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017., 28.04.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 12.pants. Kapitālsabiedrības pienākumi

(1)Regulētā tirgus organizētājs nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis zināms, rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Paziņojumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu.

(2)Regulētā tirgus organizētājs līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Latvijas Bankai to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī ir bijusi būtiska līdzdalība attiecīgajā kapitālsabiedrībā, norādot informāciju par akcionāriem (dalībniekiem) un savstarpēji saistītām akcionāru (dalībnieku) grupām un līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 14.09.2017., 28.04.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu) 13.pants. Neziņošanas sekas

(1)Ja persona nav izpildījusi šā likuma 9.pantā noteiktās prasības, Latvijas Banka piemēro šā likuma 7.panta ceturtajā daļā minētos tiesību ierobežojumus.

(2)Ja persona, neievērojot Latvijas Bankas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju (daļu) balsstiesības, bet akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju (daļu) balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) C sadaļa Publiskā piedāvājuma izteikšana(Sadaļa 09.06.
6. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.) 14.pants. Atļauja izteikt publisko piedāvājumu

(1)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(2)Lai saņemtu atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu, kuram pievieno: 1) divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā; 2) publiskā piedāvājuma izteicēja lēmumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru emisiju un publisku piedāvājumu, ja publiskā piedāvājuma izteicējs ir juridiskā persona.

(3)Iesniegumā norāda: 1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī e-pasta adresi (ja tāda ir); 2) pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību; 3) prognozējamo pārdošanas vai izplatīšanas sākuma datumu; 4) valstis, kurās emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas publiski piedāvāt pārvedamus vērtspapīrus.

(4)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(5)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(6)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(7)Latvijas Banka pieņem lēmumu par atļaujas atteikumu, ja iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija: 1) neatbilst likuma un citu normatīvo aktu prasībām; 2) liecina, ka emisija neatbilst normatīvo aktu prasībām; 3) liecina, ka emisija var aizskart ieguldītāju intereses.

(8)Lēmumu par atļaujas atteikumu izsniedz emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, kas iesniedzis Latvijas Bankai iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(9)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(10)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(11)Prospektu sagatavošanas, apstiprināšanas, publicēšanas un izplatīšanas kārtību nosaka Regula Nr. 2017/1129.

(12)Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts tikai Latvijā, prospektu sagatavo valsts valodā.

(13)Pamatprospektu reģistrē Latvijas Bankā saskaņā ar šā panta prasībām. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006.. 22.03.2012., 26.05.2016., 12.12.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 15.pants. Emisijas prospekta publicēšanas pienākums 22 (Izslēgts ar 12.12.
6. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 16.pants. Emisijas prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi 23 (Izslēgts ar 12.12.
7. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 16.1 pants. Atbrīvojums no prospekta sagatavošanas pienākuma

(1)Ja publiskais piedāvājums tiek izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem aprēķinātā kopējā samaksa Eiropas Savienībā 12 mēnešu laikā ir no 1 000 000 līdz 8 000 000 euro un netiek prasīta paziņošana saskaņā ar Regulas Nr. 2017/1129 25. pantu, publiskā piedāvājuma izteicējs var nesagatavot Regulā Nr. 2017/1129 minēto prospektu. Šādā gadījumā publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo un publicē informācijas dokumentu saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem.

(2)Šā panta pirmā daļa nav piemērojama, ja publiskais piedāvājums tiek izteikts attiecībā uz vērtspapīriem, kas nodrošināti ar aktīviem. 24 (12.12.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. un 26.10.
3. likumu, kas stājas spēkā 28.11.
4. Grozījums pirmajā daļā par vārdu "piedāvājuma dokumentu" aizstāšanu ar vārdiem "informācijas dokumentu" un otrā daļa stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu)
7. pants. Prospekta saturs

(1)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(2)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(3)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(4)Detalizētu prospektā iekļaujamo informāciju un prospekta saturu nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti par prospekta saturu.

(5)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(6)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(7)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(8)Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pieņēmis lēmumu veikt pārvedamu vērtspapīru sākotnējo izvietošanu ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību vai nekavējoties pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas sagatavo vienu prospektu, ievērojot šā likuma, Regulas Nr. 2017/1129 un citu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības attiecībā uz prospekta saturu.

(9)(Izslēgta ar 26.05.

1. likumu) 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 22.03.2012., 08.11.2012., 26.05.2016., 20.06.
2. un 12.12.
3. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 17.1pants. Pamatprospekta saturs 26 (Izslēgts ar 12.12.
4. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 17.2pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā 27 (Izslēgts ar 12.12.
5. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 17.3pants. Emisijas prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem 28 (Izslēgts ar 12.12.
6. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 18.pants. Emisijas prospekta papildinājumi 29 (Izslēgts ar 12.12.
7. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 19.pants. Atbrīvojums no pienākuma iekļaut emisijas prospektā atsevišķu informāciju 30 (Izslēgts ar 12.12.
8. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 20.pants. Prospekta apstiprināšana un atbildība par tajā iekļauto informāciju

(1)Prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2)Par prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija, publiskā piedāvājuma izteicējs un galvotājs (ja tāds ir).

(3)Prospektā norāda par šajā prospektā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4)Ja persona nav atbildīga par visu prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5)Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par prospektā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

(6)No prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs vai pretrunā ar pārējām prospekta daļām vai ja tas kopā ar pārējām prospekta daļām nesniedz galveno informāciju, kas ļauj ieguldītājam lemt par vērtspapīru iegādi. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 12.12.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.) 20.1pants. Emisijas prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums 32 (Izslēgts ar 12.12.
3. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 21.pants. Emisijas prospekta publicēšanas kārtība 33 (Izslēgts ar 12.12.
4. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 22.pants. Emisijas prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība 34 (Izslēgts ar 12.12.
5. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 22.1pants. Valodu lietošana 35 (Izslēgts ar 12.12.
6. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 23.pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu emisijas prospektu atzīšana 36 (Izslēgts ar 12.12.
7. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 24.pants. Publiskā piedāvājuma reklamēšana 37 (Izslēgts ar 12.12.
8. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 24.1pants. Latvijas Bankas tiesības

(1)Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Latvijas Bankai papildus Latvijas Bankas likuma un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības: 1) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, lai prospektā tiek ietverta papildu informācija, ja tas nepieciešams ieguldītāju aizsardzībai; 2) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam un personām, kuras kontrolē tos vai kuras tie kontrolē, lai tiek sniegta Latvijas Bankas funkciju pildīšanai nepieciešamā informācija un dokumenti; 3) motivēti pieprasīt emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti izteikt publisko piedāvājumu, lai tiek sniegta Latvijas Bankas funkciju pildīšanai nepieciešamā informācija un dokumenti; 4) apturēt jebkura emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja publisko piedāvājumu uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Latvijas Bankai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības; 5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības; 6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības, vai ja Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas; 7) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus un saistības; 8) apturēt apstiprināšanai iesniegtā prospekta pārbaudi vai apturēt vai ierobežot publisko piedāvājumu, ja Latvijas Banka izmanto pilnvaras piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, ievērojot Regulas Nr. 600/2014 42. pantu, līdz šāda aizlieguma vai ierobežojuma atcelšanai; 9) atteikties apstiprināt uz laiku līdz pieciem gadiem jebkuru prospektu, ko sagatavojis konkrēts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, ja minētais emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs atkārtoti un būtiski pārkāpis šā likuma un Regulas Nr. 2017/1129 noteikumus.

(2)(Izslēgta 12.12.2019. likumu)

(3)(Izslēgta 12.12.2019. likumu)

(4)Latvijas Bankai ir tiesības nodot atklātībai informāciju par veiktajiem uzraudzības pasākumiem, piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem pret emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju par šā likuma C sadaļas prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 12.12.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankas likums" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) D sadaļa Finanšu instrumentu publiskā apgrozība I nodaļa Regulētā tirgus organizētāja darbība 25.pants. Regulētā tirgus organizētājs

(1)Regulētā tirgus organizētājs darbojas saskaņā ar likumu, Latvijas Bankas noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem.

(2)Tikai regulētā tirgus organizētājam ir tiesības firmā izmantot vārdu savienojumu "regulētā tirgus organizētājs" vai "fondu birža".

(3)Regulētā tirgus organizētājs var organizēt vienu vai vairākus regulētos tirgus. Regulētā tirgus organizētājam ir tiesības arī uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

(4)Latvijas Banka izveido un kārto visu tās licencēto regulētā tirgus organizētāju organizēto regulēto tirgu sarakstu un nosūta šo sarakstu un visas izmaiņas sarakstā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Sarakstā Latvijas Banka iekļauj tikai tādus regulētos tirgus, kuri atbilst šā likuma prasībām.

(5)Ja regulētā tirgus organizētājs nepilda šā likuma prasības vai regulētais tirgus neatbilst šā likuma noteikumiem, Latvijas Banka izslēdz attiecīgo regulēto tirgu no regulēto tirgu saraksta un paziņo par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(6)Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs uzturēt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1114)
3. panta
4. punkta
5. apakšpunkta izpratnē, pirms tam saņemot atļauju Regulā Nr. 2023/1114 noteiktajā kārtībā. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 22.03.2012., 21.06.2018., 23.09.
6. un 13.06.
7. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2024.) 26.pants. Regulētā tirgus organizētāja apmaksātais minimālais pamatkapitāls

(1)Regulētā tirgus organizētāja apmaksātais minimālais pamatkapitāls ir vismaz 730 000 euro.

(2)Regulētā tirgus organizētāja pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par apmaksāto minimālo pamatkapitālu. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.

1. un 21.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.) 27.pants. Regulētā tirgus organizētāja pienākumi un tiesības

(1)Regulētā tirgus organizētājs atbilstoši likumam, Latvijas Bankas noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem organizē regulēto tirgu un sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(2)Regulētā tirgus organizētājs ir visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem atklāta un pieejama organizācija, kura nodrošina katra tā organizētā regulētā tirgus atklātumu un labas vadības principiem atbilstošu darbību.

(21)Regulētā tirgus organizētājs veic nepieciešamos pasākumus, lai: 1) identificētu un pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus starp regulētā tirgus organizētāja vai tā akcionāru interesēm un pienākumu nodrošināt regulētā tirgus stabilu darbību, kā arī novērstu šāda interešu konflikta nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbību vai tā biedru vai dalībnieku interesēm, īpaši tad, ja šādi interešu konflikti var kaitēt regulētā tirgus organizētāja tiesībām veikt tirgus uzraudzības funkciju; 2) identificētu riskus, kam tas pakļauts, un šos riskus atbilstoši pārvaldītu, tai skaitā riskus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. decembra regulas (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk — Regula Nr. 2022/2554) II nodaļas prasībām, ieviešot efektīvus pasākumus šo risku mazināšanai; 3) (izslēgts ar 11.09.
3. likumu); 31) ieviestu pārskatāmus un saistošus noteikumus un procedūras, kas paredz godīgu un sakārtotu tirdzniecību un nosaka objektīvus kritērijus efektīvai rīkojumu izpildei; 4) nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu; 5) licences piešķiršanas brīdī un turpmāk nodrošinātu pietiekamus finanšu resursus, lai veicinātu regulētā tirgus atbilstošu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kuri noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kuriem tas pakļauts; 6) sekmētu regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku piekļuvi informācijai, ko emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, publisko saskaņā ar šo likumu un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem; 7) nodrošinātu atbilstību datu kvalitātes standartiem, ievērojot Regulas Nr. 600/2014 22.b pantu; 8) nodrošinātu, ka tam ir vismaz trīs nozīmīgi un aktīvi biedri vai dalībnieki, kuriem ir iespējas un spējas iesaistīties darījumos ar citiem biedriem vai dalībniekiem, vai lietotājiem attiecībā uz cenas noteikšanu.

(3)Regulētā tirgus organizētājs nodrošina: 1) finanšu instrumentu godīgu un atklātu iekļaušanu regulētajā tirgū un tirdzniecības norisi, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret visām vienā statusā esošām personām; 2) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu uzraudzību saistībā ar informācijas atklāšanu atbilstoši šā likuma un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām; 3) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu piedāvājuma un pieprasījuma koncentrāciju finanšu instrumentu cenas noteikšanai; 4) darījumu slēgšanas drošumu; 5) vienotas informācijas izplatīšanu, kas ļautu noteikt regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu vērtību; 6) ar veiktajiem darījumiem saistīto norēķinu organizēšanu un norēķinu veikšanas drošumu.

(4)Regulētā tirgus organizētājs organizē vienu regulēto tirgu, kurā tiek iekļauti tādi finanšu instrumenti, kuru emitentiem iekļaušanai šajā regulētajā tirgū netiek izvirzītas kvantitatīvas prasības (tādas kā apmaksātais minimālais pamatkapitāls, akcionāru skaits, kapitalizācijas lielums, rentabilitāte vai arī publiskajā apgrozībā esošo akciju īpatsvars), bet ir saistošas visas šajā likumā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas atklātumu.

(5)Regulētā tirgus organizētājam ir tiesības no tā biedru vai dalībnieku veiktajām iemaksām organizēt garantiju fondu, lai nodrošinātu regulētajā tirgū noslēgto darījumu izpildi.

(6)Garantiju fonda līdzekļus, kas pieder regulētā tirgus organizētāja biedriem vai dalībniekiem, regulētā tirgus organizētājs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem. Garantiju fonda līdzekļus regulētā tirgus organizētājs tur kontā dalībvalsts vai ārvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz šādu pakalpojumu, vai kredītiestādē, informējot attiecīgo iestādi, ka kontā esošie līdzekļi ir Garantiju fonda līdzekļi.

(7)Garantiju fonda līdzekļus nedrīkst izmantot regulētā tirgus organizētāja kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad regulētā tirgus organizētājs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(8)Regulētā tirgus organizētājam, ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt vienai vai vairākām personām (turpmāk — ārpakalpojumu sniedzējs) šādu pakalpojumu (turpmāk — ārpakalpojumi) sniegšanu: 1) grāmatvedības kārtošanu; 2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību; 3) iekšējās kontroles organizēšanu; 4) citas darbības (ārpakalpojumus), kas nepieciešamas regulētā tirgus organizētāja darbības nodrošināšanai un ar finanšu instrumentu publisko apgrozību saistīto pakalpojumu sniegšanai.

(9)Regulētā tirgus organizētājs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk arī — zvērināts revidents).

(10)Regulētā tirgus organizētājs nedrīkst: 1) deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai statūtiem noteiktos savu pārvaldes institūciju pienākumus; 2) licencē regulētā tirgus organizēšanai atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.

(11)Regulētā tirgus organizētājs ievieto savā mājaslapā internetā to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem ir būtiska līdzdalība regulētā tirgus organizētāja kapitālā, un šo sarakstu pastāvīgi atjauno.

(12)Regulētā tirgus organizētājs katra kalendāra gada pirmo triju darba dienu laikā publicē attiecīgā kalendāra gada finanšu instrumentu tirdzniecības dienu kalendāru savā mājas lapā internetā.

(13)Regulētā tirgus organizētājs nedrīkst izpildīt klienta rīkojumu, veicot darījumu savā vārdā, vai iesaistīties sapārotā tirdzniecībā nevienā no regulētajiem tirgiem, kurus tas organizē.

(14)Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka Komisijas

1. gada
2. maija deleģētā regula (ES) 2017/568, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu pielaišanu tirdzniecībā regulētajos tirgos.

(15)Ja regulētais tirgus ir juridiskā persona, kuru vada vai organizē regulētā tirgus organizētājs, kas pats nav regulētais tirgus, šajā likumā noteikto pienākumu sadalījumu starp šiem subjektiem katrā individuālā gadījumā nosaka Latvijas Banka. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007., 22.05.2008., 14.09.2017., 21.06.2018., 20.06.2019., 23.09.2021. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 28.pants. Regulētā tirgus organizētāja noteikumi

(1)Regulētā tirgus organizētāja noteikumi ir dokumenti, kuros izvirzītas prasības, kas jāievēro tā biedriem vai dalībniekiem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no regulētā tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem.

(11)Regulētā tirgus organizētājs ievieš, īsteno un uztur pārskatāmus un nediskriminējošus noteikumus, kas pamatojas uz objektīviem kritērijiem un ar ko tiek reglamentēta piekļuve regulētajam tirgum vai līdzdalība tajā.

(2)Regulētā tirgus organizētājs izstrādā noteikumu projektu un iesniedz to Latvijas Bankai. Latvijas Banka izvērtē noteikumu (arī noteikumu grozījumu, ja tie ir nepieciešami) projekta atbilstību likumu, citu normatīvo aktu prasībām un regulētā tirgus organizētāja pienākumu sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no projekta iesniegšanas dienas sagatavo par to atzinumu. Ja atzinumā nav izteikti iebildumi, regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs lemt par noteikumu apstiprināšanu.

(3)Regulētā tirgus organizētājs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas regulētā tirgus organizētāja valdē. Regulētā tirgus organizētāja noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas regulētā tirgus organizētāja mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu regulētā tirgus organizētājs nekavējoties informē Latvijas Banku.

(4)Regulētā tirgus organizētāja noteikumus, kuros izvirzītas prasības Latvijas Bankas sastādītajā regulēto tirgu sarakstā iekļauto regulēto tirgu darbībai, pēc apstiprināšanas Latvijas Banka nosūta Eiropas Komisijai un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(5)Noteikumos regulētā tirgus organizētājs reglamentē: 1) kārtību, kādā finanšu instrumentus iekļauj regulētajā tirgū vai izslēdz no tā; 2) regulētā tirgus uzbūvi un pārvaldību; 3) regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu pienākumus un emitentu uzraudzības kārtību; 4) finanšu instrumentu tirdzniecības un kotēšanas kārtību; 5) finanšu instrumentu un naudas tīrvērtes un norēķinu kārtību; 6) regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru vai dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī biedra vai dalībnieka statusa apturēšanas kārtību un profesionālās prasības biedra vai dalībnieka statusā esošas sabiedrības darbiniekiem, kas veic darījumus regulētajā tirgū; 7) kārtību, kādā identificē un novērš darījumus, kuri tiek veikti, izmantojot iekšējo informāciju un tirgus manipulācijas; 8) garantiju fonda darbības kārtību; 9) citas attiecības, kas saistītas ar regulētā tirgus darbību un finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(6)(Izslēgta ar 21.06.

1. likumu) 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 04.10.2007., 24.04.2014., 21.06.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 29.pants. Licence regulētā tirgus organizēšanai

(1)Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt darbību tikai pēc licences saņemšanas Latvijas Bankā.

(2)Licenci regulētā tirgus organizēšanai (turpmāk šajā nodaļā — licence) izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(3)Licenci izsniedz Latvijas Republikā reģistrētai kapitālsabiedrībai, kuras: 1) apmaksātais minimālais pamatkapitāls un pašu kapitāls atbilst šā likuma 26.panta prasībām; 2) organizatoriskā struktūra un darbības noteikumi nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību un šā likuma 27.pantā minēto pienākumu sekmīgu izpildi; 3) valdes un padomes locekļi atbilst šā likuma prasībām; 4) akcionāri (dalībnieki), kuriem ir būtiska līdzdalība, atbilst šā likuma prasībām. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu) 30.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti

(1)Lai saņemtu licenci, regulētā tirgus organizētājs iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu, kuram pievieno: 1) dokumentus, kuros ir ziņas par regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem:

1. a)paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrajā daļā minētā informācija,
2. b)pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds
3. ir)vai dzimšanas gads un datums],
4. c)izglītības dokumentu kopijas; 2) ziņas par akcionāriem (dalībniekiem), kuriem regulētā tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība:
5. a)fiziskajām personām — pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds
6. ir)vai dzimšanas gads un datums],
7. b)juridiskajām personām — firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs un citās dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas; 3) regulētā tirgus organizētāja organizatoriskās struktūras aprakstu, kurā skaidri norādītas padomes un valdes tiesības, pienākumi un pilnvaras, kā arī precīzi noteikti un sadalīti regulētā tirgus organizētāja struktūrvienību uzdevumi un struktūrvienību vadītāju un valdes locekļu pienākumi un pilnvaras; 4) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galveno principu aprakstu; 5) vadības informācijas sistēmu aprakstu; 6) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus; 7) iekšējā audita sistēmas aprakstu; 8) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras; 9) darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo regulētā tirgus organizētāja darbības stratēģiju, finansiālās prognozes (regulētā tirgus organizētāja bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins), tirgus izpētes plānus un citu informāciju, kuru regulētā tirgus organizētājs uzskata par nepieciešamu un kura dod papildu informāciju skaidra un patiesa priekšstata gūšanai par plānoto darbību; 10) šā likuma 28.pantā minēto noteikumu projektu par katru regulēto tirgu, kuru tas plāno organizēt.

(2)Šā panta pirmās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minēto paziņojumu aizpilda katrs regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes loceklis. Paziņojumā norāda šādu informāciju: 1) regulētā tirgus organizētāja firmu; 2) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu; 3) amatu; 4) pilsonību; 5) izglītību (zinātnisko grādu); 6) ziņas par kvalifikācijas celšanu; 7) vai attiecīgajai personai bijusi sodāmība; 8) vai attiecīgā persona bijusi vadītājs komercsabiedrībā, kas atzīta par maksātnespējīgu; 9) vai attiecīgajai personai bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību; 10) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu aprakstu.

(3)Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai kapitālsabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(4)Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek izmaiņas šā panta pirmajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, kapitālsabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Latvijas Bankai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(5)Grozījumus licences saņemšanai iesniegtajos dokumentos regulētā tirgus organizētājs pēc licences saņemšanas iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc grozījumu pieņemšanas dienas vai pēc dienas, kad attiecīgā informācija kļuva tam zināma.

(6)Latvijas Banka var atteikties apstiprināt grozījumus dokumentos, ja paredzamās izmaiņas apdraud finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu regulētā tirgus organizētāja darbību. 44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 21.06.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 31.pants. Prasības regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem

(1)Par regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekli var būt persona: 1) kura ir pietiekami kompetenta sfērā, par kuru tā būs atbildīga; 2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē; 3) kurai ir nevainojama reputācija; 4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2)Par regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekli nedrīkst būt persona: 1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu); 2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī ir atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju; 3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju; 4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata; 5) kura apzināti sniegusi Latvijas Bankai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu tirgū.

(3)Ja persona jau pilda pārvaldes institūcijas locekļa pienākumus citā regulētā tirgus organizētājā, kas šā likuma vai dalībvalsts normatīvā akta kārtībā saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, tā ir uzskatāma par atbilstošu šā panta pirmās daļas prasībām.

(4)Latvijas Banka nosaka prasības regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem attiecībā uz viņu funkcijām iekšējās kontroles sistēmas jomā. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 21.06.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums otrās daļas
4. punktā par vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 31.1 pants. Noteikumi par regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļa ieņemamo valdes un padomes locekļa amata vietu kopējo skaitu

(1)Nosakot, cik valdes un padomes locekļa amata vietas regulētā tirgus organizētāja valdes vai padomes loceklis drīkst ieņemt vienlaikus, tiek ņemti vērā individuālie apstākļi, kā arī regulētā tirgus organizētāja darbības veids, apjoms un sarežģītība.

(2)Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā nozīmīga regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes loceklis, izņemot gadījumus, kad tas ir pilnvarots pārstāvēt Latvijas Republiku, vienlaikus neieņem vairāk kā: 1) vienu valdes locekļa amata vietu un divas padomes locekļa amata vietas; 2) četras padomes locekļa amata vietas.

(3)Šā panta izpratnē par vienu valdes vai padomes locekļa amata vietu tiek uzskatītas valdes vai padomes locekļa amata vietas: 1) vienas konsolidācijas grupas ietvaros; 2) sabiedrībās (tostarp tādās, kas nav finanšu iestādes), kurās regulētā tirgus organizētājam ir būtiska līdzdalība.

(4)Latvijas Banka var atļaut regulētā tirgus organizētāja valdes vai padomes loceklim papildus ieņemt vienu padomes locekļa amata vietu.

(5)Latvijas Banka regulāri sniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei informāciju par šā panta ceturtajā daļā minētajām atļaujām.

(6)Šā panta izpratnē par valdes vai padomes locekļa amata vietu netiek uzskatītas valdes vai padomes locekļa amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura. 46 (21.06.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 32.pants. Licences piešķiršanas kārtība

(1)Latvijas Banka izskata kapitālsabiedrības iesniegumu licences saņemšanai un triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti saskaņā ar visām šajā likumā noteiktajām normatīvo aktu prasībām sagatavotie un noformētie dokumenti, pieņem lēmumu.

(2)Latvijas Banka neizsniedz licenci, ja: 1) dibinot regulētā tirgus organizētāju, nav ievēroti likumi un citi normatīvie akti; 2) regulētā tirgus organizētāja iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas ziņas; 3) regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļi neatbilst šajā likumā un Latvijas Bankas noteikumos ietvertajām prasībām, kā arī tad, ja Latvijas Banka nav guvusi pietiekamu pārliecību, ka regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem ir nevainojama reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka viņi atvēl pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka regulētā tirgus organizētāja valde un padome var apdraudēt tās efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī tirgus integritāti; 4) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju vai brīvā kapitāla pietiekamību, kurām regulētā tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība; 5) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka regulētā tirgus organizētājs nespēs nodrošināt šā likuma 27.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto pienākumu izpildi; 6) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka regulētais tirgus, kuru plāno organizēt regulētā tirgus organizētājs, neatbilst šā likuma prasībām; 7) Latvijas Banka konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda regulētā tirgus organizētāja pamatkapitālā vai kurus paredzēts izmantot regulētā tirgus organizētāja komercdarbībā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīts šo finanšu līdzekļu ieguves tiesiskums; 8) regulētā tirgus organizētāja darbība nav ekonomiski pamatota.

(3)Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādam regulētā tirgus organizatoram: 1) kurš ir dalībvalstī licencētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība; 2) kurš ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība; 3) kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī licencētu kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.

(4)Latvijas Banka pirms licences izsniegšanas, kā arī licencēta regulētā tirgus organizētāja uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par regulētā tirgus organizētāja akcionāru piemērotību un valdes un padomes locekļu reputāciju un pieredzi, ja šīs personas ir iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību pārvaldē, kurā tiks iekļauts attiecīgais regulētā tirgus organizētājs.

(5)Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās informācijas apmaiņai nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras paredz Komisijas

1. gada
2. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/981, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standartveida veidlapām, veidnēm un procedūrām apspriešanās veikšanai ar citām kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (turpmāk — Regula Nr. 2017/981). 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011., 21.06.2018., 20.06.
3. un 23.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
5. Grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 33.pants. Licences pārreģistrācija

(1)Latvijas Banka pārreģistrē licenci, ja tiek mainīta regulētā tirgus organizētāja firma.

(2)Regulētā tirgus organizētājs iesniegumu licences pārreģistrācijai iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3)Latvijas Banka pārreģistrē licenci ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(4)(Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(5)(Izslēgta ar 21.06.

1. likumu) 48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 34.pants. Licences anulēšanas kārtība

(1)Latvijas Banka anulē kapitālsabiedrībai izsniegto licenci regulētā tirgus organizēšanai, ja: 1) tiek konstatēts, ka regulētā tirgus organizētājs sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu licenci; 2) regulēta tirgus organizētājs regulāri neievēro šā likuma, Regulas Nr. 600/2014 un citu normatīvo aktu prasības; 3) regulētā tirgus organizētājs Latvijas Bankas noteiktajā termiņā nav novērsis tās konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus; 4) regulētā tirgus organizētājs uzsācis likvidācijas procesu; 5) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta regulētā tirgus organizētāja bankrota procedūra; 6) regulētā tirgus organizētājs ir iesniedzis rakstveida iesniegumu licences anulēšanai; 7) regulētā tirgus organizētājs nav uzsācis darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas; 8) regulētā tirgus organizētājs nav veicis licencē norādīto darbību ilgāk par sešiem mēnešiem; 9) tiek konstatēts, ka regulētā tirgus organizētājs vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām licences saņemšanai; 10) tiek konstatēts, ka regulētā tirgus organizētāja akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus; 11) pieņemts lēmums neveikt noregulējuma darbību attiecībā uz regulētā tirgus organizētāju.

(2)Latvijas Banka informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, ka licence regulētā tirgus organizēšanai ir anulēta. 49 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 13.01.2011., 22.03.2012., 21.06.2018., 23.09.

1. un 30.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 29.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 35.pants. Regulētā tirgus organizētāja pārvaldes institūciju pienākumi

(1)Regulētā tirgus organizētāja valde: 1) lemj par finanšu instrumentu iekļaušanu kādā no regulētā tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem vai izslēgšanu no tā; 2) lemj par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu; 3) lemj par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par regulētā tirgus organizētāja biedra vai dalībnieka statusa apturēšanu; 4) apstiprina regulētā tirgus organizētāja noteikumus un nodrošina tajos minēto prasību ievērošanu; 5) nodrošina, lai savlaicīgi tiktu publicēta informācija, kas regulētā tirgus organizētājam jāpublicē saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un regulētā tirgus organizētāja noteikumiem.

(2)Ja objektīvu iemeslu dēļ valdi nav iespējams sasaukt, par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku darbības apturēšanu ir tiesīgs lemt speciāli deleģēts valdes loceklis.

(3)(Izslēgta ar 15.06.2006. likumu.)

(4)Regulētā tirgus organizētāja attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

(5)Šā panta pirmās daļas 1.,

1. un 3.punktā noteiktos valdes pienākumus regulētā tirgus organizētājs var deleģēt regulētā tirgus organizētāja padomes apstiprinātajai neatkarīgu ekspertu komitejai, kuras darbību regulē tirgus organizētāja padomes apstiprināts nolikums. 50 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.09.2007., 21.06.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 35.1 pants. Sistēmu izturētspēja, bloķēšanas sistēmas un elektroniskā tirdzniecība

(1)Regulētā tirgus organizētājs ievieš, tai skaitā nodrošina atbilstību Regulas Nr. 2022/2554 II nodaļas prasībām, efektīvas sistēmas un procedūras un izstrādā atbilstošus noteikumus, lai tā tirdzniecības sistēmas ir izturētspējīgas, tām ir pietiekama kapacitāte, kas ļauj apstrādāt rīkojumus un ziņojumus brīžos, kad to skaits veido ļoti lielu apjomu, tās spēj nodrošināt pienācīgu tirdzniecību saspringtos tirgus apstākļos, ir pilnībā pārbaudītas un testētas, lai nodrošinātu minēto nosacījumu izpildi, un tām ir efektīvi komercdarbības nepārtrauktības noteikumi, lai nodrošinātu savu pakalpojumu nepārtrauktību jebkādu savas tirdzniecības sistēmas darbības kļūmju gadījumā.

(2)Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tam ir: 1) rakstveidā noslēgti līgumi ar visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras ir tirgus uzturētāji tā organizētajā regulētajā tirgū; 2) shēmas, lai panāktu, ka ir pietiekami liels skaits ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestāžu, ar kurām noslēgti līgumi par tirgus uzturētāja funkciju veikšanu tā organizētajā regulētajā tirgū, kurā ir paredzēta prasība nodrošināt kotējumus par konkurētspējīgām cenām, lai tirgū būtu regulāra un paredzama likviditāte, ja šāda prasība atbilst tirdzniecības būtībai un mērogam attiecīgajā regulētajā tirgū.

(3)Šā panta otrajā daļā minētajos līgumos norāda vismaz šādu informāciju: 1) tirgus uzturētāja pienākumus attiecībā uz likviditātes nodrošināšanu un, ja nepieciešams, jebkādus citus pienākumus, kas izriet no piedalīšanās šā panta otrās daļas

1. punktā minētajā shēmā; 2) jebkādu regulētā tirgus piedāvātu atlīdzību, atlaides vai jebkādus citus stimulus tirgus uzturētājam par to, lai tas nodrošina regulāru un pastāvīgu likviditāti tirgū, un, ja nepieciešams, jebkādas citas tiesības, kas rodas tirgus uzturētājam no piedalīšanās šā panta otrās daļas
2. punktā minētajā shēmā.

(4)Regulētā tirgus organizētājs uzrauga, lai tirgus uzturētājs ievērotu šā panta otrās daļas 1. punktā minēto līgumu prasības, un nodrošina to ievērošanu.

(5)Regulētā tirgus organizētājs informē Latvijas Banku par šā panta otrajā daļā minēto līgumu saturu un pēc pieprasījuma sniedz Latvijas Bankai visu tai nepieciešamo informāciju, lai Latvijas Banka varētu pārliecināties, ka regulētā tirgus uzturētājs ievēro šā panta ceturtajā daļā noteikto.

(6)Regulētā tirgus organizētājs izveido efektīvas iekšējās kontrole