Par konceptuālu ziņojumu "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apk

Ministru kabineta rīkojums Nr. 292 Rīgā

1. gada
2. maijā (prot. Nr. 22
3. §) Par konceptuālu ziņojumu "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu"
4. Pieņemt zināšanai iesniegto konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk - ziņojums).
5. Atbalstīt ziņojumā piedāvāto risinājumu Latvijai pievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk - konvencija),
6. gadā to parakstot un līdz
7. gadam ratificējot.
8. Saskaņā ar konvencijas
9. pantu noteikt Labklājības ministriju par koordinējošo institūciju konvencijā paredzēto saistību izpildē.
10. Labklājības ministrijai sagatavot un līdz
11. gada
12. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par konvencijas ratificēšanu.
13. Labklājības ministrijai un Tieslietu ministrijai sagatavot un līdz
14. gada
15. aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par grozījumiem normatīvajos aktos atbilstoši ziņojuma
16. pielikumam.
17. Iekšlietu ministrijai līdz
18. gada
19. decembrim veikt izmaiņas Kriminālprocesa informācijas sistēmā, Sodu reģistrā un integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmā "Uzskaišu kategorijas", papildinot tās ar iespēju norādīt nodarījuma juridisko kvalifikāciju, tai skaitā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.
20. Veselības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Iekšlietu ministriju izstrādāt un līdz
21. gada
22. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem konvencijas
23. pantā (atbalsts seksuālas vardarbības upuriem) noteikto prasību ieviešanā, tai skaitā risinājumus tiesu medicīnas ekspertīzes veikšanai cietušajam pēc iespējas īsākā laikā no notikuma brīža.
24. Labklājības ministrijai un citām ziņojuma īstenošanā iesaistītajām ministrijām
25. gadā un turpmākajos gados (līdz stājas spēkā likums "Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu") ziņojumā ietvertos pasākumus īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par ziņojumā ietverto pasākumu īstenošanai
26. gadā Iekšlietu ministrijai papildus nepieciešamo finansējumu 30 076 euro apmērā izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
27. Pasākumus, kuriem paredzēts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, īstenot darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.
28. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" un attiecīgo pasākumu īstenošanai plānoto līdzekļu ietvaros. Ministru prezidents Māris Kučinskis Labklājības ministrs Jānis Reirs (Ministru kabineta
29. gada
30. maija rīkojums Nr. 292) KONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu " Rīga, 2016 SATURS
31. Konceptuāla ziņojuma kopsavilkums
32. Situācijas izklāsts
33. Piedāvātais risinājums, tā ietekme uz problēmas risināšanu
34. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu 1.pielikums. Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatība un sekas 2.pielikums. Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problemātikas aktualizācija starptautiskajos dokumentos 3.pielikums. Latvijas starptautiskās saistības vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas jomā
35. pielikums. Stambulas konvencijas izstrādes vēsture un būtība 5.pielikums. Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē mazināšanas politiku regulējošie dokumenti Latvijā 6.pielikums. Piedāvātā risinājuma sākotnējais ietekmes izvērtējums
36. pielikums 8.pielikums 9.pielikums. Stambulas konvencijas atbilstības tabula 10.pielikums. Prioritāri veicamie grozījumi normatīvajos aktos
37. Konceptuāla ziņojuma kopsavilkums Konceptuāls ziņojums "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk - ziņojums) izvirza priekšlikumu Latvijas valstij pievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk - konvencija vai Stambulas konvencija), kā arī raksturo šāda lēmuma paredzamo sociālo ietekmi, ietekmi uz vardarbības mazināšanas politikas attīstību valstī un apskata alternatīvu risinājumu. Ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 16.februāra rīkojumu Nr.78 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai", kas paredz pievienoties konvencijai, līdz 2015.gada 31.decembrim Ministru kabinetā iesniedzot ziņojumu par Latvijas situācijas atbilstību Stambulas konvencijas prasībām (111.2.apakšpunkts), bet līdz 2017.gada 1.septembrim Ministru kabinetā iesniedzot likumprojektu par konvencijas ratificēšanu (111.3.apakšpunkts). Ņemot vērā to, ka ievērojams bērnu un sieviešu skaits valstī cieš no vardarbības, it īpaši vardarbības ģimenē (apm. 30%)1, Latvija attīsta pasākumus vardarbības novēršanai un mazināšanai. Līdz šim daudzi pasākumi tika iesākti un īstenoti, kaut arī ne vienmēr tie bija regulāri un sistēmiski. Turpmāk nepieciešams īstenot konsekventu politiku vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē mazināšanai. Lai to izdarītu, ziņojumā piedāvāts turpināt īstenot vardarbības novēršanas un mazināšanas pasākumus atbilstoši starptautiskajiem standartiem (līgumiem). Ņemot vērā to, ka Stambulas konvencija piedāvā skaidru vīziju un plānu dalībvalstu vardarbības mazināšanas politikas veidošanai, daudzas valstis izvēlas šai konvencijai pievienoties, tādejādi apliecinot savu gatavību veidot nesadrumstalotu, mērķtiecīgu un uz pieradījumiem balstītu politiku, turklāt gūstot iespēju saņemt starptautisko ekspertu rekomendācijas tās efektīvākai īstenošanai. Ziņojumā piedāvātais risinājuma variants paredz Latvijai pievienoties Stambulas konvencijai, 2016.gadā to parakstot un līdz 2018.gadam to ratificējot.
38. Situācijas izklāsts Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir ļoti nopietna problēma ar tālejoši negatīvām sekām, kas pasaulē un arī Latvijā skar vidēji katru trešo sievieti un bērnu, un nelabvēlīgi ietekmē visu sabiedrību. Saskaņā ar statistikas datiem pasaulē kopumā pusē no sieviešu slepkavību gadījumiem vainīgais ir kāds no tuvākajiem cilvēkiem - laulātais/ partneris vai cits radinieks. ES dalībvalstīs fizisku un/vai seksuālu vardarbību no esošā vai bijušā partnera savas dzīves laikā vidēji piedzīvojušas 22% sievietes, bet Latvijā - 32% sievietes
39. Šīs problēmas risināšanai pasaulē daudz kas jau ir paveikts3, un arī Latvija ir uzņēmusies noteiktas saistības šajā jomā
40. Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir cilvēktiesību pārkāpums un rada negatīvas sekas gan cietušai personai (veselības problēmas, darbspēju zaudējums) un tās ģimenei (bērni kā vardarbības liecinieki, vardarbīgas uzvedības turpināšanās risks nākamajās paaudzēs), gan arī plašākai sabiedrībai (liels noziedzīgu nodarījumu skaits, iesaistīto speciālistu darba slodze), kā arī nacionālajai ekonomikai (izmaksas, lai cietušajam sniegtu medicīnisko palīdzību un rehabilitāciju; izmaksas, kas saistītas ar tiesvedību un ar dažādu citu iestāžu iesaisti un to patērētajiem resursiem; cietušā samazināta produktivitāte darbā u.c.). Tādēļ, mazinot vardarbību, tiek stiprināta gan atsevišķu indivīdu, gan visas sabiedrības cilvēkdrošība, kā arī tiek ietaupīti ievērojami resursi. Apzinoties problēmas aktualitāti, dažādas pasaules valstis pieņem reģionāli saistošus līgumus vardarbības pret sievietēm mazināšanai (piemēram, 1994.gadā pieņemta Visamerikas konvencija vardarbības pret sievietēm novēršanai, sodīšanai un izkaušanai5; 1995.gadā pieņemta Āfrikas cilvēktiesību harta un tās protokols par sieviešu tiesībām Āfrikā6). Arī Eiropas Padome (turpmāk - EP) 2011.gadā radīja īpašu reģionālo dokumentu - Stambulas konvenciju, kas ir veltīta vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problemātikai
41. Stambulas konvencija tika izstrādāta, jo vardarbība ģimenē un vardarbība pret sievietēm apdraud pamatvērtību, par kuru iestājas EP: drošības veicināšana sabiedrībā kopumā. Eiropas valstīs normatīvais regulējums un prakse vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanā un sodīšanā būtiski atšķiras - ir valstis, kur cietušo aizsardzības līmenis ir labāks, un tādas, kurās tas ir vājāks. Lai mazinātu pastāvošās atšķirības dalībvalstu vardarbības novēršanas un mazināšanas politikā un lai tā pamatotos uz labās prakses piemēriem, EP valstis Stambulas konvencijā ir izvirzījušas vienotus mērķus šīs problēmas risināšanai un nospraudušas kopīgu ceļu to sasniegšanai, ieviešot arī īstenošanas uzraudzības mehānismu. ES valstu pievienošanās Stambulas konvencijai veicina Eiropas kopējās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanu, nodrošinot vienotu aizsardzību cietušajiem un palīdzot sasniegt vienotus mērķus vardarbības mazināšanā. Turklāt atšķirību mazināšana starp dalībvalstīm cietušo aizsardzības jomā uzlabo ikvienas personas situāciju, vardarbības gadījumā saņemot noteiktus aizsardzības un atbalsta pasākumus, pārvietojoties, dzīvojot un strādājot dažādās dalībvalstīs. Stambulas konvencijai patlaban ir pievienojušās gandrīz visas ES dalībvalstis, izņemot Latviju, Bulgāriju, Čehiju
42. Īrija, kas konvenciju parakstīja 2015.gada 5.novembrī, jau sākotnēji konceptuāli atbalstīja tās mērķus un prasības. Izvērtējot tās normatīvo aktu un situācijas atbilstību konvencijas prasībām, Īrija izstrādāja regulējumu, kas attiecas uz vardarbības ģimenē novēršanu, uzlabojot aizsardzības iespējas
43. Arī Čehija sākumā ir veikusi normatīvo aktu un situācijas atbilstības konvencijas prasībām analīzi, kas tika pabeigta 2015.gada vasarā un patlaban noris darbs, lai konvencijai pievienotos
44. Savukārt Polijā, kas Stambulas konvenciju parakstīja 2012.gada 18.decembrī un to ratificēja 2015.gada 27.augustā, pirms tai pievienoties bija diskusijas par to, vai šī konvencija nav pretrunā Polijas konstitūcijai un tās ietekmi uz Polijas tradīcijām un ģimeni. Rezultātā tika secināts, ka Stambulas konvencija ne tikai pilnībā atbilst Polijas konstitūcijai, bet arī to detalizētāk ievieš pakārtotajos tiesību aktos, jo varasiestāžu pienākums nodrošināt aizsardzību no vardarbības ģimenē un pret sievietēm izriet no konstitucionāla spīdzināšanas, cietsirdības vai cieņu pazemojošas izturēšanās aizlieguma
45. Patlaban arī Eiropas Komisija vērtē ES iespējas Stambulas konvenciju ratificēt, jo konvencijas 75.pants paredz to, ka konvenciju var parakstīt arī Eiropas Savienība
46. Tas atbilstu līdzšinējai praksei, kad ES pievienojas kādam starptautiskajam līgumam (piemēram, ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām) vai EP dokuments kļūst par pamatu ES direktīvai, tādejādi pamudinot dalībvalstis uzņemties noteiktas saistības. Tā, piemēram, Latvija vairākus gadus bija viena no retajām valstīm, kas nebija pievienojusies EP Konvencijai par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (Lanzarotes konvencija, pieņemta 2007.gada 25.oktobrī). Tomēr, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra Direktīvas 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu13, kuru dalībvalstīm bija pienākums pārņemt līdz 2013.gada 18.decembrim, Latvijai bija iespējams parakstīt un 2014.gada 18.augustā ratificēt arī Lanzarotes konvenciju, jo, pārņemot direktīvu, tiesību aktos jau bija ieviestas attiecīgas prasības. Latvijā vardarbības ģimenē novēršanas un mazināšanas jautājums ir īpaši aktuāls, jo no tās cietušas apmēram 30% sieviešu un bērnu - vairāk, nekā vidēji citās ES valstīs. Turklāt ir jāņem vērā, ka Latvijā ir arī augstākais rādītājs no visām ES dalībvalstīm sabiedrības iecietībā pret vardarbību pret sievietēm
47. Vardarbības ģimenē novēršanas un mazināšanas jautājums Latvijā ir aktualizēts vairākos politikas plānošanas dokumentos
48. Tāpat Latvija ir pievienojusies daudziem nozīmīgiem starptautiskajiem līgumiem, tai skaitā arī ANO Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu rīkoties, lai aizsargātu sievietes no jebkādas vardarbības, un Latvijai ir svarīgi šīs saistības pienācīgi pildīt. Laika periodā no
49. līdz 2011.gadam Latvija ir piedalījusies Stambulas konvencijas izstrādē,16 norādot, ka Latvija kopumā atbalsta jaunās EP konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu izstrādi, lai nodrošinātu efektīvu, ātru un vispusīgu nodarījumu izmeklēšanu un sodīšanu, kā arī cietušo aizsardzību. Konvencijas izstrādes laikā Latvijas izteiktie iebildumi tika ņemti vērā. Vienlaikus, ņemot vērā EP dalībvalstu tiesību sistēmas atšķirības, Stambulas konvencijā ir paredzētas iespējas par noteiktiem pantiem izdarīt arī atrunas attiecībā uz veidu, kādā dalībvalstis tos var īstenot valsts līmenī, piemēram, par noteiktiem nodarījumiem paredzot nevis kriminālsodu, bet administratīvo sodu. Lai apliecinātu savu gatavību vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problēmu risināt un lai turpmākas darbības būtu saskaņotas un efektīvas, Latvijai ir iespēja pievienoties Stambulas konvencijai, atzīstot šīs problēmas nopietnību un tās negatīvo ietekmi uz sabiedrības cilvēkdrošību un labklājību. Latvijas atbalsts EP starptautiskajam līgumam ir secīgs solis iepriekšējām aktivitātēm, turpinot stiprināt personu, kas cieš no vardarbības ģimenē, aizsardzību.
50. Piedāvātais risinājums, tā ietekme uz problēmas risināšanu Piedāvātais risinājums paredz Latvijas pievienošanos konvencijai, 2016.gadā to parakstot un līdz 2018.gadam konvenciju ratificējot. Latvija atbalsta starptautisko un reģionālo tiesību instrumentu izveidi, izvērtējot to ietekmi uz cilvēktiesību situācijas uzlabošanu Latvijā. Konvencijas parakstīšana norādīs uz Latvijas interesi un apņemšanos kļūt par konvencijas dalībvalsti, jo saskaņā ar Vīnes konvenciju "Par starptautisko līgumu tiesībām" valsts apņemas pildīt starptautiskajā līgumā noteiktos pienākumus tikai pēc tā ratifikācijas, tādejādi ar konvencijas parakstīšanu valsts vēl pilnībā neuzņemas saistības par konvencijas nosacījumu izpildi, taču tai ir jāatturas no darbībām, kas vērstas pret konvencijas objektu un mērķi. Savukārt, ratificējot Stambulas konvenciju, Latvija arī apliecinās savu apņēmību turpināt strādāt pie vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas pasākumiem. Pievienošanās konvencijai nozīmē, ka konvencijā noteiktie principi, mērķi un normas tiek iestrādātas nacionālajā tiesību sistēmā, piemērojot tām nacionālajai tiesību sistēmai atbilstošu juridisku spēku. Nepieciešamību pievienoties konvencijai neformāli uzsvērušas arī vairākas Latvijas NVO
51. Pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijā būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu personu cilvēktiesības dzīvot no vardarbības un spīdzināšanas brīvu dzīvi. Psihiski un fiziski veseli cilvēki, kuri nebaidās par savu un bērnu drošību mājās, pilnvērtīgi strādā, var paši nodrošināt savu dzīvi, tādā veidā sekmējot valsts kopējo attīstību un labklājību. Latvijas pievienošanās Stambulas konvencijai ne tikai nodrošinās līdzšinējās politikas turpināšanos, bet arī dos iespēju uzlabot politikas plānošanu un ieviešanu, ņemot vērā uz pierādījumiem izstrādāto starptautisko dokumentu un tajos definētos standartus, veidojot loģisku, visaptverošu un konsekventu vardarbības novēršanas un cietušo aizsardzības politiku, tai skaitā nodrošinot mūsu valsts piederīgajiem, kas uzturas citās ES valstīs, pienācīgu aizsardzību. Ņemot vērā to, ka konvencijā ir ietverta labākā prakse un kopīgie standarti visām dalībvalstīm, būtu grūti piedāvāt alternatīvus, bet tikpat efektīvus risinājumus. Latvija konvenciju var izmantot kā ietvaru vienotas sistēmas radīšanai, iekļaujot tajā jau esošos pasākumus, kas ļautu problēmu risināt efektīvāk. Pievienošanās konvencijai dos arī iespēju iegūt neatkarīgu starptautisko ekspertu vērtējumu un ieteikumus papildu aktivitātēm turpmākai situācijas uzlabošanai. Jāatzīmē, ka lielākā daļa konvencijas nosacījumu jau ir ietverti Latvijas normatīvajos aktos. Latvijas Republikas Satversme, tai pakārtotie normatīvie akti, kā arī politikas plānošanas dokumenti jau patlaban aizliedz spīdzināšanu, cietsirdīgu vai cieņu pazemojošu izturēšanos pret cilvēku. Turklāt Latvijā pēdējo gadu laikā ir veiktas būtiskas izmaiņas tiesību aktos, lai mazinātu vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm
52. Daudzas no šīm aktivitātēm atbilst arī konvencijas prasībām. Vairākas izmaiņas tika veiktas, ieviešot ES direktīvu, piemēram, Cietušo direktīvas19, prasības, savukārt vēl citas izmaiņas tika veiktas, analizējot spēkā esošo tiesisko regulējumu un tā piemērošanas problēmas. Vienlaikus ir arī vairāki pasākumi, kurus nepieciešams turpināt. Kopumā, lai Latvija izpildītu visas konvencijas prasības, normatīvajos aktos vēl būtu nepieciešamas atsevišķas izmaiņas un jaunievedumi, jo ir samērā maz tādu konvencijā minēto problēmu, kas Latvijā vēl nav atrisinātas. Latvijas normatīvie akti un prakse nodrošina aizsardzību un palīdz jebkuram vardarbības upurim, neatkarīgi no tā dzimuma (konvencijas 2.pants), valsts īsteno dzimumu līdztiesības principam atbilstošu politiku (6.pants). Noziedzīgie nodarījumi, kas saistīti ar vardarbības pielietošanu, tiek sodīti (35.pants), turklāt vardarbība ģimenē tiek uzskatīta par atbildību pastiprinošu apstākli (46.pants). Cietušie var lūgt aizsardzību no vardarbības atkārtošanās, saņemot civilprocesuālo pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai policijas lēmumu par nošķiršanu (52., 53.panti). No vardarbības cietušajiem un bērniem, kuri ir vardarbības ģimenē liecinieki, tiek nodrošināts atbalsts un nepieciešamības gadījumā arī rehabilitācija (16., 20., 22., 26.pants). Savukārt dažādu jomu speciālisti tiek apmācīti par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērniem atpazīšanu un risināšanas iespējām (15.pants). To pasākumu vidū, pie kuriem tiek turpināts darbs, ir Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekts, kas ļaus savlaicīgāk reaģēt uz vardarbības risku un vardarbību (1., 5., 18.panti). Tāpat Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā vērtēs iespējas noteikt kriminālatbildību par vajāšanu un psiholoģisko vardarbību (33., 34.panti). Savukārt Labklājības ministrija katru gadu sadarbībā ar citām institūcijām apkopo un analizē statistikas datus par vardarbības gadījumiem (11.pants). Tomēr pilnvērtīgākai situācijas analīzei ir būtiski uzlabot vairākas datubāzes, kas tiek izmantotas informācijas apkopošanai, piemēram, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Kriminālprocesa informācijas sistēmas (KRASS) datubāzē. Tāpat nepieciešams turpināt īstenot un attīstīt sabiedrības informēšanas kampaņas, kas patlaban notiek neregulāri (12., 13.pants). Kaut gan tiesību aktos dažādu jomu speciālistiem, piemēram, ārstiem, ir noteikts pienākums ziņot par vardarbības gadījumiem, vēl ir nepieciešams stiprināt starpinstitucionālo sadarbību (28.pants). Bāriņtiesu darbinieki un sociālie darbinieki pirms pieņem lēmumu par turpmāko rīcību izmanto riska novērtēšanas instrumentus, tomēr ir nepieciešams strādāt pie risku novērtēšanas instrumenta pilnveides un paplašināt tā pielietošanu praksē (51.pants). Ir izstrādāti grozījumi Kriminālprocesa likumā, lai būtu iespējams kriminālprocesu par izvarošanas un seksuālas vardarbības gadījumiem ierosināt bez cietušās personas iesnieguma (55.pants). Kā vienīgā joma, kurā pagaidām nav rasts risinājums un līdz ar to ir saskatāma neatbilstība Stambulas konvencijas prasībām, ir atbalsts seksuālās vardarbības upuriem (25.pants), kas paredz, ka dalībvalstī tiek izveidots pietiekams skaits atbilstošu, viegli pieejamu palīdzības centru izvarošanas un seksuālās vardarbības upuriem, kuros šiem seksuālās vardarbības upuriem ir pieejama medicīniskā apskate un tiesu ekspertīze un tiek sniegts atbalsts saistībā ar gūto traumu un konsultācijas. Patlaban medicīniska rakstura palīdzība seksuālās vardarbības upuriem tiek nodrošināta veselības aprūpes sistēmas ietvaros, psiholoģiskās un juridiskās konsultācijas tiek nodrošinātas sociālās rehabilitācijas ietvaros, tomēr iespējas veikt tūlītēju tiesu medicīnisko ekspertīzi praksē ir ierobežotas
53. Jāpiemin, ka konvencijas 78.pants paredz iespēju dalībvalstīm izteikt atrunas. Piemēram, pievienojoties konvencijai, Latvija var izteikt atrunas par 30.panta otro daļu (tas paredz, ka valsts piešķir atbilstošu kompensāciju visiem, kuriem nodarīti smagi miesas bojājumi vai radīti veselības traucējumi, tādā apmērā, ko nesedz kaitējuma atlīdzība, kura saņemta no citiem avotiem, piemēram, no vardarbības izdarītāja, apdrošinātāja vai valsts finansētiem medicīniskās un sociālās palīdzības dienestiem) un par 55.panta pirmo daļu saistībā ar 35.pantu, lai, ņemot vērā Latvijas tiesību sistēmas īpatnības, atrunātu to, ka arī turpmāk būs nepieciešams cietušā iesniegums, lai uzsāktu lietvedību par administratīvi sodāmu maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu. Konvencija paredz arī īpašu uzraudzības mehānismu - ekspertu grupu GREVIO
54. Šāda ekspertu grupa tiek veidota pēc līdzīgiem principiem kā ekspertu grupa GRETA22, kas jau darbojas un uzrauga EP konvencijas par cīņu pret cilvēktirdzniecību īstenošanu Latvijā un citās valstīs. Ekspertu grupa izveido aptaujas anketu, ko adresē visām dalībvalstīm. Tāpat ekspertu grupa var organizēt valsts apmeklējumus sadarbībā ar valsts iestādēm un to ieceltajām kontaktpersonām un, ja nepieciešams, ar neatkarīgu valsts ekspertu palīdzību. Pievienošanās konvencijai gadījumā pārvaldes iestāžu funkcijas nemainīsies. Vienlaikus konvencijas prasību efektīva ieviešana nozīmē, ka institūciju darbam ir jābūt koordinētākam un saskaņotākam, bet speciālistiem ir jābūt apmācītiem saskarsmē ar cietušo personu. Cietušajam saskarsmei ar institūcijām ir jābūt pēc iespējas mazāk apgrūtinošai (piemēram, pēc pārdzīvotās vardarbības apmeklējamo iestāžu skaitam ir jābūt pēc iespējas mazākam). Turklāt iedzīvotājiem ir jābūt labi informētiem, kur var vērsties vardarbības gadījumos, kas nozīmē, ka institūcijām vajadzēs pievērst lielāku uzmanību informatīvajiem pasākumiem. Šāda pieeja kopumā atbilst Latvijas iestādēs īstenojamajai iniciatīvai - mazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem. Konvencijas parakstīšanas ignorēšana būs negatīvs signāls Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai, izraisot jautājumus par to, kādēļ Latvija ir viena no tikai dažām EP valstīm, kas šim dokumentam nav pievienojusies. Šajā situācijā Latvijai nebūs iespējams savu nostāju pieradījumos balstīti argumentēt ne starptautiski, ne vietējā līmenī. Latvijas nepievienošanās Stambulas konvencijai demonstrētu Latvijas kā demokrātiskas un cilvēktiesības aizsargājošas neatkarīgas valsts vājo politisko gribu nopietni attiekties un risināt vardarbības jautājumus kopīgajā ES telpā. Turklāt šajā gadījumā pastāv risks, ka vardarbības novēršanas un mazināšanas politika nebūs konsekventa un pārdomāta vai netiks pilnveidota. Tāpat nebūs iespēju bez papildu izdevumiem iegūt starptautisko ekspertīzi politikas turpmākai pilnveidei. Šāds lēmums neuzlabos no vardarbības ģimenē cietušo un cietušo sieviešu situāciju. Tādejādi sabiedrībai arī turpmāk vajadzēs segt būtiskas izmaksas, kas rodas nemazinošās vardarbības dēļ
55. Turklāt gadījumā, ja ES lems Stambulas konvencijai pievienoties vai izvirzīs konvencijai līdzīgas prasības, pieņemot direktīvu, Latvijai jebkurā gadījumā vajadzēs šīs prasības īstenot un veidot konsekventu vardarbības novēršanas un mazināšanas politiku.
56. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu Kopsavilkums par ziņojumā iekļauto risinājumu realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu. euro Risinājums Budžeta programmas (apakšpro- grammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasā- kuma īsteno- šanas gads (ja risinā- juma (risinā- juma varianta) īste- nošana ir termi- nēta) 2015.gads 2016.gads 2017.gads 2016.gads 2017.gads 2018.gads turpmā- kajā laik- posmā līdz risinā- juma (risinā- juma varianta) pabeig- šanai (ja īsteno- šana ir termi- nēta) turpmāk ik gadu (ja risinā- juma (risinā- juma varianta) izpilde nav termi- nēta) Finansējums ziņojuma īstenošanai kopā 548 617 608 458 608 458 100 375 108 876 78 800 30 000 0 tajā skaitā 14.Iekšlietu ministrija 0 0 0 0 30 076* 0 0 0 Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Izmaiņu veikšana informācijas sistēmās "Kriminālprocesa informācijas sistēma", "Sodu reģistrs" un integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmā "Uzskaišu kategorijas". 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 0 0 0 0 30 076 0 0 0 2017.gads 18.Labklājības ministrija 548 617 608 458 608 458 100 375 78 800 78 800 30 000 0 11.pants. Datu vākšana un izpēte. ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.3.pasākuma "Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un veselības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanas noteikumi). Iedzīvotāju aptauja par sabiedrības attieksmes maiņu attiecībā uz vardarbību ģimenē. 0 0 0 0 0 0 20 000 0 2020.gads 13.pants. Izpratnes veidošana 0 0 0 35 000 5 000 5 000 10 000 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.3.pasākuma "Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un veselības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanas noteikumi). Interaktīvās spēles izveide. 0 0 0 35 000 5 000 5 000 10 000 2020.gads 15.pants. Attiecīgo profesiju pārstāvju apmācība 0 59 841 59 841 65 375 73 800 73 800 0 Speciālistu apmācības saskaņā ar MK noteikumiem 01.04.
57. "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu" 22.01.00 "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un bērnu uzticības tālrunis" 0 59 841 59 841 0 0 0 0 ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.3.pasākuma "Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un veselības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanas noteikumi). Speciālistu apmācība bērnu tiesību aizsardzības jomā 0 0 0 65 375 73 800 73 800 0 0 2022.gads 16.pants. Preventīvā iesaistīšanās un rehabilitācijas programmas 195 437 195 437 195 437 0 0 0 0 0 Pakalpojums "Vardarbības veicēju sociālā rehabilitācija" LM budžeta programmas 05.00.
58. "Valsts sociālie pakalpojumi" apakšprogramma 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programma" 195 437 195 437 195 437 0 0 0 0 0 22.pants. Specializētie atbalsta pakalpojumi 353 180 353 180 353 180 0 0 0 0 0 Pakalpojums "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības cietušām pilngadīgām personām" LM budžeta programmas 05.00.
59. "Valsts sociālie pakalpojumi" apakšprogramma 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programma" 353 180 353 180 353 180 0 0 0 0 0 0 * Iekšlietu ministrija (Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, budžeta apakšprogramma 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība") 2017.gada izdevumi kopā 30 076 euro, t.sk. Kapitālie izdevumi 30 076 euro EKK 5000 Pamatkapitāla veidošana: 30 076 euro
60. Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmas "Uzskaišu kategorijas" pilnveidošana - tehniskās specifikācijas izstrāde, analīze, projektēšana un programmatūras izmaiņu izstrāde, testēšana par kopējo summu 5 356 euro (13 cilvēkdienas x 412 euro) (EKK 5140);
61. Kriminālprocesa informācijas sistēmas pilnveidošana - tehniskās specifikācijas izstrāde, analīze, projektēšana un programmatūras izmaiņu izstrāde - jaunu lauku izveide, datu pārnešana no Sodu reģistra, vainīgās personas apraksta pilnveidošana, testēšana par kopējo summu 7 004 euro (17 cilvēkdienas x 412 euro) (EKK 5140);
62. Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmas "Noziedzīgos nodarījumus izdarījušās personas" pilnveidošana, tehniskās specifikācijas izstrāde, analīze, projektēšana un programmatūras izmaiņu izstrāde - jaunu lauku izveide, WEB servisu papildināšana datu saņemšanai no Tiesu informācijas sistēmas, datu nodošana Kriminālprocesa informācijas sistēmai testēšana par kopējo summu 17 716 euro (43 cilvēkdienas x 412 euro) (EKK 5140). Iesniedzējs: Labklājības ministrs J.Reirs Vizē: Valsts sekretāre I.Jaunzeme Līga Āboliņa (par projektu atbildīgās amatpersonas vārds un uzvārds) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore (amats) 67021587, fakss: 67021618 (tālruņa un faksa numurs) liga.abolina@lm.gov.lv (e-pasta adrese) 1 Dati saskaņā ar FRA pētījumu par vardarbību pret sievietēm, 2014, un SPKC pētījumu par bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi, 2011 2 Sk. 1.pielikumu par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatību un sekām. 3 Sk. 2.pielikumu par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē aktualizāciju starptautiskajos dokumentos. 4 Sk. 3.pielikumu par Latvijas starptautiskajām saistībām vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas jomā. 5 https://www.oas.org/en/mesecvi/convention.asp 6 http://www.achpr.org/instruments/women-protocol/#4 7 Sk. 4.pielikumu par Stambulas konvencijas izstrādes vēsturi un būtību. 8 Informācija uz 30.12.
63. Stambulas konvenciju ir parakstījušas, to neratificējot, 20 EP valstis. Konvenciju ratificēja 19 EP dalībvalstis: Albānija, Andora, Austrija, Bosnija un Hercegovina, Dānija, Somija, Francija, Itālija, Malta, Monako, Montenegro, Nīderlande, Polija, Portugāle, Serbija, Slovākija, Spānija, Zviedrija, Turcija. 9 Līdz šim Īrijā nebija regulējuma par pagaidu aizsardzību no vardarbības un policijas tiesībām izraidīt vardarbīgu personu no dzīves vietas, bet 2015.gada 24.jūlijā šāds likums (Domestic Violence Bill) tika pieņemts. Tāpat tiek izstrādāta Nacionālā stratēģija par vardarbību ģimenē, seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību 2015.-2018.gadam, kurā viens no iekļautajiem pasākumiem paredz Stambulas konvencijas ratifikāciju. Sk. http://www.cosc.ie/en/COSC/Pages/RD15000004; http://www.cosc.ie/en/COSC/Pages/RD13000017 un http://www.justice.ie/en/JELR/Corrected%20GENERAL%20SCHEME%20OF%20A%20REFORMED%20AND%20CONSOLIDATED%20DOMESTIC%20VIOLENCE%20BILL.pdf/Files/Corrected%20GENERAL%20SCHEME%20OF%20A%20REFORMED%20AND%20CONSOLIDATED%20DOMESTIC%20VIOLENCE%20BILL.pdf un http://www.cosc.ie/en/COSC/Pages/WP14000015 . 10 Plānots, ka Čehija konvencijai pievienosies 2016.gadā un to ratificēs līdz 2018.gadam. http://www.praguepost.com/czech-news/51515-czechs-to-sign-convention-to-combat-violence-against-women 11 http://www.hfhr.pl/en/konwencja-re-o-zwalczaniu-przemocy-domowej-zgodna-z-konstytucja-rp-opinia-hfpc/ 12 Eiropas Komisija Augsta līmeņa darba grupā par dzimumu līdztiesības integrēto pieeju, kurā piedalās ES dalībvalstu pārstāvji, kas ir atbildīgi par dzimumu līdztiesības jautājumiem, 2016.gada janvāra sanāksmē Amsterdamā sniedza informāciju par iecerētajiem risinājumiem saistībā ar ES pievienošanos konvencijai, tai skaitā, Padomes lēmuma gatavošana, kas varētu tik pieņemts Maltas prezidentūras laikā 2016.gada otrajā pusgadā. Sk. arī: Roadmap on (A possible) EU Accession to the Council of Europe Convention on preventing and combating violence against women and domestic violence (Istanbul Convention) http://ec.europa.eu/smart-regulation/roadmaps/docs/2015_just_010_istanbul_convention_en.pdf 13 http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32011L0093 14 Domestic Violence against Women report, http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_344_en.pdf 15 Sk. 5 pielikumu par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē mazināšanas politiku Latvijā regulējošajiem dokumentiem. 16 Latvijas nacionālā pozīcija par Eiropas Padomes Konvencijas projektu par vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ir apstiprināta Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija sēdē (prot. Nr.33, 54.§). 17 Konceptuālā ziņojuma "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" projekts sabiedriskai apspriešanai ievietots Labklājības ministrijas mājaslapā 19.10.
64. Rakstiski priekšlikumi netika saņemti. Savukārt partija "Latvijas attīstībai" savā 2015.gada 30.novembra labklājības ministram un ārlietu ministram adresētajā vēstulē aicināja nekavējoties parakstīt Stambulas konvenciju, kā arī virzīt tās ratifikāciju iespējami ātri, vēlams daudz ātrāk kā paredzētais 2018.gads. 2015.gada 29.decembrī notika starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē, kurā piedalījušies Latviešu identitātes atbalsta biedrības un biedrības "Asociācija Ģimene" pārstāvji, paužot uzskatu, ka Latvijai konvencijai nav jāpievienojas, pirms netiek veikta neatkarīga zinātniski juridiskā analīze. 18 Detalizētu apkopojumu par Latvijas situācijas atbilstību Stambulas konvencijas prasībām sk. 8.pielikumā. 19 Eiropas Parlamenta direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI, kas dalībvalstīm jāpārņem līdz 2015.gada 16.novembrim. 20 Tiesu medicīnas ekspertīzes tiek veiktas Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā Rīgā un reģionālajās nodaļās Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā, Tukumā, Jelgavā, Pļaviņās, Bauskā darba dienās no plkst. 8:30-16:00, bet pirmssvētku dienās no plkst. 8:30-14:
65. 21 GREVIO sastāvs un funkcijas aprakstītas EP mājaslapā: http://www.coe.int/en/web/istanbul-convention/grevio 22 http://conventions.coe.int/Treaty/Commun/QueVoulezVous.asp?NT=197&CM=8&DF=13/10/2015&CL=ENG 23 Konceptuālā ziņojuma piedāvāta risinājuma ietekmes novērtējumu sk. 6.pielikumā. 1.pielikums Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatība un sekas Vardarbība ir cilvēktiesību, īpaši tiesību uz dzīvību, drošību, cieņu un fizisko un garīgo integritāti vispārējs pārkāpums. Vardarbība izpaužas dažādās formās, un no tās cieš daudz cilvēku ne tikai publiskās vietās, bet arī savā ģimenē. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk - PVO) datiem, pasaulē katru gadu no vardarbības mirst aptuveni 475000 iedzīvotāju, vēl vairāk cilvēku cieš no vardarbības bez letālām sekām
66. Ievērojama vardarbības gadījumu daļa ir saistīta ar dzimumu un sociālo nevienlīdzību, veidojot tendences, ka vardarbības rezultātā mirst pārsvarā vīrieši, bet no vardarbības bez letālām sekām pārsvarā cieš sievietes un bērni. Turklāt sievietes un bērni pārsvarā cieš no savu tuvinieku - partneru un vecāku - vardarbības. Vardarbība ģimenē būtiski ietekmē gan atsevišķus indivīdus, gan sabiedrību kopumā, tā atstāj negatīvas sekas arī uz tautsaimniecību. Saskaņā ar statistikas datiem, pasaulē vismaz 25-37% sieviešu savas dzīves laikā ir cietušas no fiziskas vai seksuālas partnera vardarbības
67. Turklāt Oksfordas un Stenfordas universitātes zinātnieku pētījuma "Konfliktu un vardarbības novērtēšanas ziņojums" rezultāti26 apliecina, ka kopumā pasaulē savās mājās konfliktu dēļ aiziet bojā ievērojami vairāk cilvēku nekā pilsoņu karu laikā, īpaši tas skar sievietes un bērnus. Pētījumā uzsvērts, ka vardarbība, kas notiek mājās, jo īpaši pret bērniem un sievietēm, ir visizplatītākais starppersonu vardarbības veids un ir daudz vairāk izplatīta nekā vardarbība pilsoņu karu laikā. Gadā pasaulē tiek reģistrētas apm. 418 000 slepkavības un 300000 seksuālas vardarbības gadījumu, kur trešdaļā gadījumu cieš bērni. Apmēram 16% bērnu pasaulē, kas atbilst apm. 275 miljoniem bērnu, tiek sodīti, lietojot bargas vardarbīgas metodes - sitot pa seju, galvu vai ausīm, vai vairākkārt sitot ar nūju vai siksnu. Apmēram 30% sieviešu visā pasaulē, kas atbilst 769 miljoniem sieviešu, cieš no partnera vardarbības savas dzīves laikā, vairāk nekā 100 miljoni sieviešu ir pakļautas sieviešu dzimumorgānu kropļošanai. ES saskaņā ar FRA pētījumu no partnera fiziskas un/vai seksuālas vardarbības cietušas vidēji 22% sieviešu, bet Latvijā - 32%, kas atbilst 270 tūkstošiem sieviešu vecumā no 15 līdz 75 gadiem jeb 115 sievietēm dienā. Savukārt rādītāji par visiem vardarbības pret sievietēm veidiem, tostarp vajāšanu, sasniedz 45%. Lielāko daļu šādu vardarbības aktu veic vīrieši to tiešajā sociālajā vidē, visbiežāk partneri vai bijušie partneri. Daudz vairāk sieviešu cietušas no fiziskās un seksuālās vardarbības no bijušo partneru puses pēc attiecību pārtraukšanas, un tas liecina par to, ka daudzas sievietes, kuras izbeigušas vardarbīgas attiecības, ne vienmēr iegūst fizisko drošību. Att.
68. Partnera fiziska un/ vai seksuāla vardarbība kopš 15 gadu vecuma, ES 28 Avots: ES Pamattiesību aģentūras apsekojums, 2014 Par vardarbību pret sievietēm kā īpašu vardarbības veidu tiek runāts tāpēc, ka ir daudzas vardarbības formas, ko piedzīvo sievietes tādēļ, ka viņas ir sievietes neatkarīgi no vietas, kur tas notiek - ģimenē, sabiedrībā vai konfliktu laikā. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) deklarāciju par vardarbības pret sievietēm mazināšanu