Protokols par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu

(95)6; WT/SPEC/26). Latvijas valdība nodeva Darba grupas rīcībā sekojošus dokumentus:- Likums "Par tiesu varu"- Likums "Par muitas nodokļiem" ar pielikumiem: 1. importa nodokļu tarifi un 2. eksporta nodokļu tarifi- Latvijas Nacionālais tarifu grafiks- Likums "Par Latvijas Banku"- Likums "Par kredītiestādēm"- Konkurences likums- Likums "Par pusvadītāju produktu topogrāfiju aizsardzību"- Likumprojekts "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādījumiem"- Likums "Par rūpnieciskā dizaina aizsardzību"- Patentu likums- Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi attiecībā uz muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma aizsardzībai"- Personas datu aizsardzības likumprojekts- Kriminālkodeksa izvilkums attiecībā uz TRIPS līguma III nodaļas 5. sadaļu (Kriminālprocess)- Likums "Par radio un televīziju" ar grozījumiem- Lēmums un likums "Par grāmatvedību"- Komerclikuma projekts- Rīkojums un likums "Par akciju sabiedrībām"- Lēmums un likums "Par ienākumu nodokli"- Lēmums un likums "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"- Lēmums un likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"- Lēmums un likums "Par akcīzes nodokli"- Lēmums "Par akcīzes nodokli minerālu eļļām"- Lēmums un likums "Par apgrozījuma nodokli"- Likums "Par pievienotās vērtības nodokli" ar grozījumiem (konsolidētais teksts)- Lēmums un likums "Par uzņēmējdarbību"- Likums "Par uzņēmumu reģistru"- 1997. gada 7. oktobra Latvijas valdības noteikumi Nr. 348 "Par atsevišķu uzņēmējdarbības formu licencēšanu"- 1997. Gada 7. Oktobra Latvijas valdības noteikumi Nr. 351 "Par tabakas un tabakas produktu cirkulāciju"- Pārtikas noteikumi- 1994. gada 1. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 208 "Par importa un eksporta tarifu kvotu izveidošanas un pārraudzīšanas kārtību"- 1995. gada 17. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 24 "Par kārtību, kādā īpašās atļaujas (licences) jāizsniedz saskaņā ar muitas tarifu kvotām";- 1995. gada 17. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 20 "Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem"- 1997. Gada 11. Jūnija Muitas likums- Muitas likuma G sadaļa muitas nodokļu piemērošanas nosacījumi- Šīs likumdošanas atbilstības novērtējums PTO līgumu par GATT 1994 VII panta nosacījumu un Eiropas Kopienu likumdošanas nosacījumiem- 1995. gada 31. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 27 "Par muitas vērtības noteikšanu importa un eksporta precēm, vai citām vienībām"- 1997. gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 428 "Par procedūru, kādā nosakāma preču muitas vērtība"- 1994. gada 12. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 87 "Par obligātu pārtikas produktu, parfimērijas un rotaļlietu sertifikāciju"- Latvijas nacionālā ekonomikas reformu programma "Latvija 2000"- 1994. gada 25. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 37 "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu"- 1996. gada 20. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 248 "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu"- Latvijas Bankas noteikumi "Par kredītiestāžu darbības licencēšanu"- Latvijas Bankas noteikumi "Nolikums par izmaiņām statūtos, akcionāru maiņu, statūtkapitāla izmainīšanu, vadības, galvenā grāmatveža, juridiskās adreses un kredītiestādes nosaukuma nomaiņu, par kredītiestāžu apvienošanos vai atdalīšanos"- 1994. gada 23. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 185 "Par cenu un tarifu veidošanos precēm un pakalpojumiem"- Latvijas Republikas likums "Par ārvalstu ieguldījumiem"- Oficiālais sarakts ar karantīnas pesticīdiem- Likums "Par Latvijas Pārtikas centra dibināšanu"- Informācijas, konsultāciju un apmācību par pakalpojumiem un precēm centra statūti- 1996 gada 26. septembra likums "Par produktu un pakalpojumu drošību, ražotāja un piegādātāja atbildību"- 1997. gada 11. marta likums "Par mērījumu vienotību"- 1996. gada 20. augusta likums "Par atbilstības izvērtēšanu"- no 1997. gada 1. janvāra spēkā esošais Latvijas republikas likums "Par valsts pasūtījumu"- 1993. gada 27. aprīļa Farmācijas likums- 1997. gada 24. aprīļa likums "Par farmaceitisko darbību"- 1995. gada 6. marta likums "Par veterināro medicīnu"- 1998. gada 19. februāra likums "Par pārtikas aprites pārraudzību"- 1992. gada 28. oktobra likums "Par patērētāju tiesību aizsardzību"- 1994. gada 20. oktobra likums "Par augu valsts aizsardzību"- Noteikumi par iepakoto pārtikas produktu derīguma termiņa norādīšanu uz iepakojuma (1996. gada 25. jūnijs)- Noteikumi par kārtību, kādā Latvijas Republikā tiek atzīti atbilstības apstiprinājumi obligātajās jomās, kas izdoti ārvalstīs- Ministru kabineta noteikumi par atbilstības novērtēšanas kārtību celtniecības materiāliem un celtniecības produktiem obligātajās jomās- 1996. gada 24. decembra noteikumi Nr.463 "Par testēšanas un kalibrācijas laboratoriju sertificēšanas un inspekcijas institūciju pilnvarošanu obligātajās jomās"- Ministru kabineta noteikumi "Par elektrisko iekārtu drošību"- 1997. gada 25. marta Ministru kabineta noteikumi Nr.106 "Par muitas tarifu kvotām"- Ministru kabineta noteikumi "Par ierīču elektromagnētisko savietojamību"- Ministru kabineta noteikumi "Par pārtikas produktu, kosmētikas un rotaļlietu atbilstības novērtēšanu"- Likums "Par lauksaimniecību"- Koncepcija par lauksaimniecības subsīdiju pielietošanu un program rationales 1998. gadam un 2002. gadam- Ministru kabineta noteikumu projekts par tekstila preču marķēšanu- Latvijas importa statistika- Latvijas importa dati 1994. gadamIevada ziņojumi4. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka Latvija sasniegusi būtiskus panākumus centralizētās plānveida ekonomikas pārveidošanā par tirgus ekonomiku kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Latvija izstrādājusi vairākus jaunus tirdzniecības likumus un normatīvus, kas veidoti pamatojoties uz PTO principiem, ar nolūku izveidot vienotu un prognozējamu tirdzniecības vidi importētājiem, eksportētājiem un investoriem. Piecpadsmit Eiropas Kopienu valstis kā vienots veselums ir kļuvušas par galveno Latvijas tirdzniecības partneri. Ārējās tirdzniecības sakaru nozīme vēl vairāk palielinājusies, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko pozīciju starp Rietumiem un Austrumiem; noslēgti vairāki divpusēji tirdzniecības līgumi ar vislielākās labvēlības režīmu un vēl vairāk līdzīgu līgumu ir sagatavošanas stadijā. Latvija arī noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus ar Eiropas Kopienām un citām Eiropas valstīm. Tomēr tikai un vienīgi divpusējās un reģionālās vienošanās nevar nodrošināt pietiekošu ārējās tirdzniecības stabilitāti. Tādēļ Latvija ir izteikusi stingru apņemšanos kļūt par PTO Dalībvalsti. PTO nacionālā režīma un vislielākās labvēlības (MFN) režīma principi tika iestrādāti nacionālajā likumdošanā, īpašu uzmanību pievēršot visu likumu, normatīvu un tarifu tirdzniecības nosacījumu atklātībai un publicēšanai. Minimālas tarifu likmes tika noteiktas izejvielām, rezerves daļām un kapitāla precēm, pamatā vidējais MFN importa tarifs bija 15% un eksporta tarifi tika piemēroti tikai dažām izejvielām. Nediskriminācijas princips starp importētajiem un iekšzemē saražotajiem produktiem tika piemērots apliekot ar akcīzes nodokli un apgrozījuma nodokli, kur pēdējais tika aizvietots ar pievienotās vērtības nodokli. Jebkura persona vai uzņēmums, ja tie ir reģistrēti Latvijā, var veikt jebkuras importa operācijas, kuras atļauj likums. Alkohola, dzelzs un citu metālu eksports pakļauts licenzēšanai, bet bez pamatkvotām. Visbeidzot viņš uzsvēra, ka Latvijas centienus kļūt par PTO Dalībvalsti atbalsta visas galvenās politiskās institūcijas un, ka pastāv nacionāla līmeņa pārliecība par PTO dalības nozīmīgumu un par liberālas tirdzniecības politikas principu turpināšanu.5. Daudzas Darba grupas dalībvalstis apsveica Latvijas pieteikumu par pievienošanos PTO un izteica gatavību strādāt kopā ar Latviju, nolūkā sagatavot iestāšanās nosacījumus, kas atbalstītu pārejas perioda programmu un Latvijas integrāciju daudzpusējā tirdzniecības sistēmā. Dažas dalībvalstis izteica atbalstu iesniegtajai dokumentācijai un Latvijas pārstāvja paziņojumam. Tās arī teica, ka vēlētos visdrīzākā laikā uzsākt Latvijas politikas virzienu un dažu pasākumu, t.i. licencēšanas prasību iemeslu detalizētāku izpēti. Dažas Darba grupas dalībvalstis arī piezīmēja, ka Latvija ir palielinājusi tarifus un ieviesusi jaunus tirdzniecības ierobežojumus laika posmā pēc iestāšanās iesnieguma saņemšanas un, ka citi ierobežojumi vēl tiks piemēroti. Tā bija traucējoša pazīme, jo no kandidātvalstīm sagaida tādu pasākumu nepiemērošanu iestāšanās sarunu laikā, kas varētu tikt uzskatīti par neatbilstošiem PTO principiem, vai arī varētu izmainīt sarunu pamatus. Atbilstoši, Latvijai tika piedāvāts atcelt šos pasākumus un paziņot Darba grupai par jaunu pasākumu projektiem, kā arī izplatīt visām tās dalībvalstīm attiecīgos likumus un noteikumus.6. Darba grupa tālāk uzsāka Latvijas ekonomiskās politikas un ārējās tirdzniecības režīma pārskatīšanu un iespējamo Pievienošanās protokola nosacījumu apsvēršanu. Darba grupas dalībvalstu viedokļi ir apkopoti turpmāk no 7. līdz 130. paragrāfam.EKONOMISKĀ POLITIKAĀrvalstu valūtas tirgus un maksājumi7. Latvijas pārstāvis sacīja, ka šī valsts ir izveidojusi vienu no liberālākajiem ārvalstu valūtas tirgus režīmiem pasaulē. Latvija ir Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts kopš 1992. gada. Nacionālā valūta - lats, tiek brīvi konvertēta un tās stabilitāti nodrošina Latvijas Bankas monetārās rezerves. Ārvalstu valūta un vietējā valūta var tikt ievestas vai izvestas no Latvijas neierobežotos daudzumos. Ārvalstu uzņēmēji var brīvi repatriēt savu peļņu jebkādas valūtas izteiksmē, samaksājot attiecīgos nodokļus. Korporatīvais ienākuma nodoklis sasniedz 25 procentus, fizisko personu ienākuma nodoklis tika aprēķināts 25 līdz 35 procentu apmērā un nodoklis 0 procentu apmērā tika ieturēts no dividenžu izmaksām nerezidentiem. Dažas dalībvalstis apsveica to faktu, ka lats ir brīvi konvertējams un uzsvēra pašreizējās politikas turpināšanas nozīmīgumu.8. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka Latvija paziņojusi Starptautiskajam valūtas fondam par tās akceptu attiecībā uz Līguma VIII pantu, SVF Pantu 2., 3. un 4. daļu, kas ir spēkā no 1994. gada 10. jūnija. Akceptējot VIII panta nosacījumus, Latvija apstiprināja starptautiskajā sabiedrībā, ka tā turpinās pamatotas ekonomiskās politikas īstenošanu, kuras gadījumā nebūs nepieciešams ierobežot maksājumu plūsmu un pārskaitījumus pašreizējām starptautiskajām transakcijām un, tātad, turpināt sniegt savu ieguldījumu no ierobežojumiem brīvā daudzpusējā maksājumu sistēmā.Investīciju režīms9. Dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza Latviju aprakstīt tās likumdošanas daļas, kas regulē investīcijas, pamatnosacījumus un īpaši detalizēti apskatīt jebkādus ierobežojumus vai reģistrācijas pasākumus, kas ietekmē ārvalstu investīcijas.10. Latvijas pārstāvis atsaucās uz Likumu "Par uzņēmējdarbību", kurā pieļauti vairāki biznesa aktivitāšu licencēšanas veidi (skat. "Tirdzniecības tiesības", 31. līdz 40. paragrāfs). Šādas licences tiek izsniegtas Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem uz nediskriminējošiem pamatiem, neņemot vērā nacionālo piederību, jebkuram kandidātam, kurš atbilst noteiktām prasībām. Visi jautājumi, kas attiecas uz ārvalstu investīcijām - reģistrācija, investīciju aizsardzība, aplikšana ar nodokļiem, repatriācija, strīdu noregulēšana, investīciju ierobežošana, nodrošinājums un starptautisko vienošanos piemērošana, ir noregulēti likumā "Par ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā".11. Latvijas pārstāvis papildināja, ka likumā par ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā noteikts, ka ārvalstu investoriem tiek garantētas tiesības un pienākumi, ko paredz nacionālie likumi. Likumā par ārvalstu investīcijām nav paredzēti ārvalstu investīciju ierobežojumi kādā nacionālās ekonomikas sektorā. Valdība ir izdarījusi grozījumus likumā par ārvalstu investīcijām 1996. gada aprīlī, atsakoties no 3., 5., un 6. pantiem, un tādejādi praktiski visi ierobežojumi ārvalstu investīcijām ir atcelti. 1996. gada 4. septembrī parlaments apstiprināja šo grozījumu un uzdeva valdībai sagatavot precizējumus dažos citos likumos ar nolūku padarīt tos savietojamus ar jauno likumu par ārvalstu investīcijām. Šī pārskata rezultātā radio un televīzijas gadījumā likumā par ārvalstu investīcijām ārvalstu īpašuma daļas ierobežojums tika palielināts no 20 procentiem uz 49 procentiem. Ar 49 procentiem tika ierobežotas arī ārvalstu īpašuma daļas kokapstrādes uzņēmumos un azartspēļu biznesā, kā attiecīgi noteikts likumā par mežsaimniecību un likumā par loterijām un azartspēlēm.Likumdošana, kas regulē zemes īpašumu, atļauj ārvalstu kompānijām iegūt īpašumā zemi, ja šādas ārvalstu kompānijas īpašnieki ir tādu valstu pārstāvji, ar kurām Latvija ir parakstījusi investīciju aizsardzību līgumus (patlaban - ar 31 valsti). Juridiskās vai privātpersonas no citām valstīm var iegūt īpašumā zemi, ja vismaz 51 procents no Latvijā reģistrētas kompānijas akcijām pieder Latvijas pilsoņiem vai arī ārvalstu pilsoņiem, ar kuru valstīm ir noslēgts investīciju aizsardzības līgums. 1996. gada 5. decembrī Saeima apstiprināja grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku rajonos un 1997. gada maijā - grozījumus likumā par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, kas ievērojami liberalizēja zemes tirgu Latvijā. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ar likumu noteiktas statūtsabiedrības, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, var bez ierobežojumiem iegūt īpašumā zemi lauku rajonos un zemi, kas pieder valstij vai municipālajām varas iestādēm pilsētās pat tādā gadījumā, ja vairāk kā puse no to kapitāla daļām pieder ārvalstniekiem. Juridiskās personas ar nedaudziem ierobežojumiem var iegūt īpašumā zemi.Valsts īpašums un privatizācija12. Dažas darba grupas dalībvalstis pieprasīja detalizētāku informāciju par privatizācijas gaitu Latvijā, sākotnējā paziņojumā piezīmējot, ka lauksaimniecības privatizācija tika pabeigta 1995. gadā un ka 75 procenti no valstij piederošiem uzņēmumiem ir privatizēti līdz 1996. gadam. Latvija tika lūgta uzskaitīt tos sektorus vai uzņēmumus, kuru gadījumā valsts īpašums tiks saglabāts ilgā laika periodā, vai patstāvīgi. Tika uzdoti jautājumi sakarā ar ārzemju investoru dalību. Dažas dalībvalstis pieprasīja ziņojumu no Latvijas puses par to virzību, kāda privatizācijas jautājumā panākta līdz šim brīdim. Papildus Latvijai jābūt gatavai periodiski nodrošināt informāciju par tās privatizācijas centieniem, ekonomiskajām reformām un jebkuru pārejas posma sagatavošanas darbu gaitu, par kuriem ir notikusi vienošanās Iestāšanās protokola ietvaros.13. Latvijas pārstāvis teica, ka neviens sektors netiks izslēgts no privatizācijas gaitas. Galvenie apsvērumi bija kompāniju darba uzlabošana un izvairīšanās no privātu monopolu radīšanas. "Saraksts ar pašreiz neprivatizējamiem specializētajiem valsts lauksaimniecības uzņēmumiem" tika saistīts ar īpašuma restitūciju bijušajiem īpašniekiem. Tie uzņēmumi, kuri strādā rūpniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā un būvuzņēmumi tiks privatizēti vispirms, kurpretī tādi sektori, kā medicīniskie pakalpojumi, sociālās labklājības pakalpojumi, zāļu vairumtirdzniecība un atsevišķi lauksaimniecības apakšsektori tiks privatizēti ilgākā laika posmā.Valdība arī nolēma, ka infrastruktūras objektu pārdošana (ceļi, dzelzceļš, sabiedriskais transports, pasta pakalpojumi, u.c.) nebūtu pieļaujama pirmajos privatizācijas gados. Latvija iesniedza dokumentu (WT/L/49/Add.1) par lauksaimniecības privatizāciju.1996. gada jūlijā no kopumā 613 lauksaimniecības statūtsabiedrībām, kas izveidojušās no bijušajiem kolhoziem un sovhoziem, īpašuma daļas sadalot atbilstoši kapitāla un darba ieguldījumam, 207 tika pilnībā privatizētas pirmajā privatizācijas fāzē, 275 pieņēma brīvprātīgu lēmumu par pašlikvidāciju un 131 joprojām darbojas. To saimniecību privatizācija, kas tikušas izmantotas apmācību nolūkos un zinātniskiem pētījumiem, tiks izskatīta atsevišķi un individuāli. Ārvalstu kompānijas varēs piedalīties privatizācijā; Latvija ir paziņojusi par četriem starptautiskiem konkursiem. Ārvalstu privātpersonas un juridiskās personas varēs nopirkt privatizācijas sertifikātus tikai tad, ja tās uzvarējušas konkursā par kādas kompānijas privatizāciju. Šis ierobežojums neattiecas uz kopuzņēmumiem vai ārvalstu kompāniju filiālēm, kas reģistrētas Latvijā.14. Attiecībā par ražošanas privatizāciju, Latvijas pārstāvis sacīja, ka kopš 1994. gada 1. maija, kad dibināta Latvijas privatizācijas aģentūra, līdz 1998. gada 1. maijam pavisam 855 valsts uzņēmumi (lietu kopības) tikuši nozīmēti privatizācijai, 75 valsts uzņēmumi nozīmēti likvidācijai, valstij piederošas īpašuma daļas 164 uzņēmumos nozīmētas privatizācijai un Ministru kabinets nozīmējis pārdošanai 48 nekustamos īpašumus un 89 zemes īpašumus. Privatizācijas aģentūra iesaistījās 323 restitūcijas gadījumu vērtēšanā. Privatizācijas noteikumi tikuši pieņemti 879 valsts uzņēmumu (lietu kopība) vai to daļu privatizācijas gadījumos, 11 valstij piederošu īpašuma daļu pārdošanas gadījumos un 29 nekustamo īpašumu gadījumos. Tikuši noslēgti pārdošanas līgumi 821 valsts uzņēmumam (lietu kopībai) vai to daļām, 66 valstij piederošām īpašuma daļām, 43 likvidējamiem uzņēmumiem un 21 privātīpašumam. Privatizācijas process kopumā tika pabeigts 1997. gada beigās, izņemot lielos valsts īpašumā esošos uzņēmumus, kas nedarbojas kā valsts tirdzniecības uzņēmumi XVII panta izpratnē, un kuru gadījumā privatizācija tiks pabeigta 1999. gadā. Privatizācijas pabeigšana nozīmēja masu privatizāciju, t.i. iesaistot visus Latvijas iedzīvotājus un 95 procentus no valstij piederošajiem uzņēmumiem.15. Latvijas pārstāvis papildināja, ka privatizācija tiks pabeigta līdz 1998. gada beigām, izņemot 4 lielas valsts akciju sabiedrības: "Latvenergo", "Ventspils nafta", "Latvijas kuģniecība" un kompānija ar ierobežotu atbildību "Lattelekom".Valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" ir enerģijas ražošanas kompānija un tai pieder enerģijas pārvades un sadales monopols. Šīs trīs funkcijas tika atdalītas kompāniju pārstrukturējot. Valdība paredzēja paziņot darbības plānu, pārstrukturēt un privatizēt "Latvenergo" un nodibināt konkurētspējīgu un labi pārvaldītu elektrības sektoru līdz 1998. gada beigām. Latvijas Privatizācijas aģentūra pārdos termoģenerācijas sistēmas mazāko daļu stratēģiskajiem investoriem līdz 1999. gada sākumam un palikusī valsts īpašuma daļa tiks nodota publiskajai privatizācijai 1999. gadā.Valsts kopuzņēmums "Ventspils nafta" ir lielākais naftas un petrolejas produktu termināls Baltijas jūras krastā. Tas arī piedāvā tranzītpakalpojumus, piemēram naftas un naftas produktu handlingu un uzglabāšanu, kā arī petrolejas importēšanu. Mērķis ir "Ventspils naftas" un naftas vada īpašnieka, kompānijas "LaSaM" saplūšana. 1997. gada rudenī neliela valsts īpašuma daļa tika nodota publiskai privatizācijai pret privatizācijas sertifikātiem. 1998. gadā īpašuma daļu portfolio tiks izstādīts starptautiskajā kapitāla tirgū.Valsts akciju sabiedrība "Latvijas kuģniecība" bija divdesmit pasaules lielāko kuģniecības kompāniju skaitā pēc tai piederošo kuģu skaita. Tās flotes darbojās tankeru, refrižeratorkuģu un sausās kravas pārvadājumu tirgū ar daudzām meitas firmām un investīcijām. Pirmajā privatizācijas fāzē stratēģiskajiem investoriem piedāvās līdz pat 35 procentiem akciju, pārsvarā jaunizlaistās kompānijas akcijas. Pastāv slēgts saraksts ar stratēģiskajiem un finansiālajiem investoriem (kopumā 14). Pēc vairākiem sarunu raundiem ar katru no tajā reģistrētajiem, Latvijas Privatizācijas aģentūra izvēlējās divus no tiem, kuriem tika atļauts pienācīgi darboties kompānijā ar mērķi saņemt nobeiguma piedāvājumus no investoriem līdz 1998. gada vidum.Kompānija ar ierobežotu atbildību "Lattelekom", no kuras īpašuma daļām 51 procents pieder valstij, nodrošināja lokālos un tālsarunu fiksētos telekomunikāciju pakalpojumus ar monopola statusu līdz 2003. gadam. Valsts īpašuma daļu kontrole tika nodota Latvijas Privatizācijas aģentūras pārziņā, nolūkā sagatavot kompāniju privatizācijai. Kompānija tiks pārveidota par akciju sabiedrību un līdz pat 25 procentiem no tās akcijām tiks pārdotas pret privatizācijas sertifikātiem un skaidro naudu līdz 2000. gadam.16. Saskaņā ar likuma par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju 4. pantu, jebkura persona vai juridiska persona, kurai ir tiesības iegādāties likvīdos aktīvus un/vai fiksētos aktīvus Latvijā, var kļūt par privatizācijas subjektu. Termins "privatizācijas subjekts" tiek definēts saskaņā ar Likumu par valsts un pašvaldību īpašumu lietu kopību privatizāciju, un tas ietver jebkuru privātu vai juridisku personu, kurai ir tiesības iegūt īpašumā valsts vai pašvaldību īpašumu privatizācijas procesa laikā. Latvijas valsts vai pašvaldība, valsts vai pašvaldības uzņēmums, valsts vai pašvaldības kompānija, vai kompānija, kuras privātie fondi nepārsniedz 25 procentus no kopējā kapitāla, nevar būt privatizācijas subjekti.Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka nacionālais režīms tiek piemērots ārzemnieku dalībai privatizācijas programmās. Nekādi ierobežojumi nepastāvēja privatizētā valsts vai pašvaldību īpašuma iegūšanai.17. Kopš 1998. gada 1. maija kopā 1,157 valsts uzņēmumi tika nozīmēti privatizācijai (96.3 procenti no visiem valsts uzņēmumiem), no kuriem 302 tika privatizēti laika posmā no 1992. gada līdz 1994. gadam, un pārējais tika nozīmēts privatizācijai sekojošos apmēros: 232 uzņēmumi 1994. gadā, 216 - 1995. gadā, 376 - 1996. gadā un 31 uzņēmums 1997. gadā. Kopsummā 66 procenti no visiem Latvijā nodarbinātajiem līdz 1997. gada beigām strādāja privātajā sektorā. Ar nolūku piesaistīt ārvalstu investīcijas, Privatizācijas Aģentūra organizēja četrus starptautiskus konkursus, piedāvājot 153 vidējus un lielus uzņēmumus privatizācijai. Tika izveidota īpašā publisko piedāvājumu programma, lai veicinātu Latvijas sabiedrības līdzdalību. Vairāku publiskā piedāvājuma raundu gaitā 63 lieli uzņēmumi tika piedāvāti sabiedrībai līdz 1998. gada 1. janvārim. Latvijas pārstāvis iesniedza turpmāko, papildināto informāciju par attīstību privatizācijas jomā 1. tabulā. 1. tabula. Informācija par valsts uzņēmumu privatizācijas procesa attīstību1994. gada 1. maijs-1998. gada 1. maijsAktivitātesKopāNelieli objektiVidēji objektiLieli objekti(mazāk par 50 darbiniekiem)(50 līdz 100 darbinieki)(vairāk kā 500 darbinieki)Privatizācijai nozīmēti uzņēmumi85556125737Uzņēmumi (pārņemti no Lauksaimniecības ministrijas)403910Uzņēmumi pārņemti likvidācijai757500Atkārtota privatizācija151320Privatizācijas objekti pēc uzņēmumu sadalīšanās1,5771,25728337Atcelta privatizācija vai uzņēmumi, kas apvienojušies ar citiem uzņēmumiem18718251Uz laiku apturēta privatizācija6420Restitūcijas process uzsākts625350Likvidācijas vai maksātnespējas procedūra uzsākta18714041Privatizācijas noteikumi pieņemti87966119424Pabeigtas transakcijas:-parakstīts pirkšanas līgums81360019221- investēts privātās kompānijās4220- privatizēts bez lielākās daļas īpašnieka4022- privatizējusi Lauksaimniecības ministrija363600Pirkšanas pārdošanas kustība miljonos LVL:- skaidrā naudā46,2-par privatizācijas sertifikātiem60,618. Latvijas pārstāvis apstiprināja Latvijas gatavību nodrošināt tās turpinošās privatizācijas programmas atklātību un PTO Dalībvalstu informētību par tās sekmēm ekonomikas un tirdzniecības režīma pārveidē. Viņš paziņoja, ka valdība nodrošinās ikgadēju ziņojumu nosūtīšanu PTO Dalībvalstīm par privatizācijas programmas attīstību, kamēr turpinās privatizācijas procesi, tādā izpratnē, kā noteikts Darba grupai. Viņš arī paziņoja, ka viņa valdība nodrošinās ikgadēju atskaišu nosūtīšanu par citiem jautājumiem, kas saistīti ar ekonomiskajām reformām, kā paredz saistības saskaņā ar PTO līdz 2003. gada janvārim. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Cenu politika19. Atzīmējot to, ka Latvija ir atvieglojusi cenu kontroli pār daudziem produktiem un pakalpojumiem, dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza, lai Latvija nodrošina detalizētāku izklāstu par saglabātajiem ierobežojumiem, ieskaitot minimālās un maksimālās cenas, īpaši tajos sektoros, kas netiek uzskatīti par dabiskajiem monopoliem. Latvijai tika lūgts uzskaitīt importētos produktus, kuru cenas tiek kontrolētas Harmonizētās sistēmas tarifu līnijā. Dalībvalsts piezīmēja, ka Latvija veic cenu kontroli vairākos sektoros, ieskaitot dažus, kas tradicionāli netiek uzskatīti par dabiskajiem monopoliem, taču ar redzamu nolūku samazināt savu cenu kontroli līdz maksimāli iespējamam līmenim. Šī Dalībvalsts paziņoja, ka cenu kontrolei ir jābūt uzskaitītai atsevišķā pielikumā. Vēl vairāk, Latvijai jāīsteno savas darbības šajā jomā tādā veidā, lai nekaitētu importiem, vai citādi kavētu tirdzniecību. Šī dalībvalsts arī vēlējās, lai Latvija uzņemtos saistības par to, ka patreizējā un nākotnes cenu kontrole tiks pielietota tikai tādā veidā, kas savietojams ar PTO, un tā tiktu publicēta oficiālā žurnālā un, ka Latvija ņems vērā eksportējošo PTO Dalībvalstu intereses, kā noteikts GATT 1994 lll 9. pantā.20. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka cenu kontrole un regulēšana tika veikta saskaņā ar atsevišķiem likumdošanas aktiem un ietekmētajiem produktiem saistībā ar enerģiju; mežrūpniecības sektors (celma nauda); skolas mācību līdzekļu publicēšana, kas finansēta no valsts budžeta; farmaceitiskie produkti; pasta pakalpojumi; ostu pakalpojumi; lidostu pakalpojumi; arhīvi; dzīvokļu īres; enerģijas piegāde un ar dzīvokļiem saistītie pakalpojumi. Minimuma un maksimuma cenas tika noteiktas sekojošiem iekšzemes un importētajiem pakalpojumiem: tranzītpakalpojumi naftai un naftas produktiem pa cauruļvadiem; naftas un naftas produktu pārkraušana ostās; naftas un naftas produktu pārvadāšana pa dzelzceļu; garo distanču pasažieru un bagāžas transportēšana ar motorizētiem transporta līdzekļiem; pasažieru un bagāžas transportēšana ar motorizētiem transporta līdzekļiem starptautiskajās līnijās; starptautiska pasažieru un bagāžas pārvadāšana pa dzelzceļu saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem; pasažieru un kravas transportēšana ar vietējo dzelzceļu; kuģu pakalpojumi ostās; un īres (maksimālais līmenis). Valsts nekontrolē cenas importētajām precēm. Tomēr tika noteikta peļņas robeža farmaceitiskajām precēm.Beigu pārdošanas cena iekšzemes produktiem nedrīkst par vairāk kā 20 procentiem pārsniegt ex-factory rūpnīcas pārdošanas cenu un, attiecībā uz importiem - samaksāto nodokļa apjomu un preču vērtību, ieskaitot nodokļus importēšanas laikā. Latvija plāno noregulēt kontroli peļņas robežai attiecībā uz farmaceitiskajiem produktiem, ko neiekļauj veselības apdrošināšanas sistēma līdz 1998. gadam.Visas preces un pakalpojumi, kas patlaban ir pakļauti valsts cenu kontrolei Latvijā, ir uzskaitīti 2. tabulā.Latvijas pārstāvis paziņoja, ka katrā sektorā Latvijā cenas precēm un pakalpojumiem tiek brīvi noteiktas, vadoties pēc tirgus situācijas, izņemot tās pozīcijas, kas minētas 2. tabulā un, ka cenu kontrole un regulēšana tiek īstenota saskaņā ar attiecīgiem likumdošanas aktiem, kur visi šie akti ir publicēti oficiālā Latvijas Republikas izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Cenu kontroles tiek īstenotas saskaņā ar atsevišķiem likumdošanas aktiem, ko izstrādājis Latvijas parlaments (Saeima), un cenu līmeni nosaka attiecīgās iestādes, kam ir tiesības to darīt saskaņā ar likumu. Turpmākās cenu kontroles var tikt ieviestas, lai aizsargātu patērētājus. 2. tabula. Preces un pakalpojumi, kam piemērota valsts cenu kontroleKlasifikācija (Harmonizētā vispārējo produktu klasifikācijas sistēma)Produkts vai sektorsHS 2711 11Dabasgāze (iedzīvotājiem)HS 2716 00ElektrībaHS2716 00SiltumenerģijaCPC ex 91131Mežsaimniecības sektors (celma nauda)CPC ex 88442Skolas mācību līdzekļu publicēšana, kas tiek finansēta no valsts budžetaHS 3002; 3004; 3005; 3006Farmaceitiskie produktiCPC 7511Pasta pakalpojumiCPC 74510; 74520; 74530; 74540Ostu pakalpojumiCPC 74610; 74620Lidostu pakalpojumiCPC 96312ArhīviCPC 82101; 82102Dzīvokļu īre un ar dzīvokļiem saistītie pakalpojumi Minimālās un maksimālās cenas ir noteiktas sekojošiem iekšzemes un importētajiem pakalpojumiem:CPC 71310tranzītpakalpojumi naftai un naftas produktiem pa cauruļvaduCPC 74190naftas un naftas produktu pārkraušanai ostāsCPC 71122naftas un naftas produktu tranzīta pārvadājumi ar dzelzceļa transportuCPC ex 71211pasažieru un bagāžas pārvadājumi garās distancēs ar motorizētu transporta līdzekliCPC ex 71211pasažieru un bagāžas starptautiskie pārvadājumi ar motorizētu transporta līdzekliCPC 7111; 7112pasažieru un kravu starptautiskie pārvadājumi pa dzelzceļu saskaņā ar starptautiskajiem līgumiemCPC 7111; 7112pasažieru un kravu pārvadājumi pa iekšzemes dzelzceļiemCPC 72140; 72130kuģu pakalpojumi ostās un īre (maksimālais līmenis) 21. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka cenu kontroles piemērošanā tagad un nākotnē Latvija pielietos šādus pasākumus tikai saskaņā ar PTO un ņems vērā eksportējošo PTO Dalībvalstu intereses, kā noteikts GATT 1994 lll 9. pantā. Latvija publicēs pakalpojumu un preču sarakstu, kas pakļauti valsts kontrolei un jebkuru citu, ar ko iepazīstina vai atkārtoti iepazīstina nākotnē tās oficiālajā izdevumā. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Konkurences politika22. Dažas Darba grupas dalībvalstis atzīmēja, ka Latvija vēlas harmonizēt tās likumdošanas aktus par konkurenci ar Eiropas Kopienu tāda paša veida likumdošanas aktiem četru gadu laikā. Latvijai lūdza nodrošināt informāciju par patreizējo likumdošanas aktu projektu stāvokli un norādīt uz eksistējošajiem nosacījumiem, kas attiecas uz apvienošanos, kā arī iesniegt sarakstu ar sektoriem, kas tiek uzskatīti par "dabiskajiem monopoliem".23. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka 1991. gada likums "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" ir ticis pārskatīts. 1997. gada jūnijā Saeima (parlaments) pieņēma jaunu Konkurences likumu, kas stājās spēkā 1998. gada janvārī. Šis jaunais likums aizliedz ierobežojošas darbības un dominantas pozīcijas apdraudēšanu, kā arī satur nosacījumus par uzņēmumu apvienošanās kontroli un negodīgas konkurences aizliegšanu. Likums uzdeva Ministru kabinetam nodibināt Konkurences padomi, lai pārraudzītu Likuma īstenošanas gaitu. Konkurences padomei tika piešķirtas tiesības noskaidrot Konkurences likuma pārkāpumus un padomes lēmumi ir saistoši uzņēmumiem. Padomei ir tiesības arī noteikt sodus. Tādam uzņēmumam, kas apvienošanās vai partnerattiecību nodibināšanās rezultātā rezultātā ieguvis kontroli pār vairāk kā 25 procentiem no Latvijas tirgus, par to ir pienākums paziņot Monopoldarbības kontroles un konkurences attīstības institūcijai. Jaunais Konkurences likums nosaka, ka attiecīgi jāpaziņo, ja kopējais kādas apvienošanās rezultātā radušās vienības apgrozījums sasniedzis vismaz 25 miljonus latu finansu gadā, kam seko apvienošanās, un vismaz vienam no apvienošanās dalībniekiem ir bijusi noteicošā pozīcija attiecīgajā tirgū pirms apvienošanās. Dabiskie monopoli pastāv enerģētikas, sakaru pakalpojumu, transporta, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu jomās. Monopoluzņēmumu starpā ir "Latvijas gāze", "Latvenergo" un "Latvijas dzelzceļš"; "Lattelekom" - kompānija ar ierobežotu atbildību; siltuma piegādātāji un pašvaldību ūdensapgādes un kanalizācijas nodrošinātāji. Tomēr konkurences principi, ieskaitot ārvalstu piedalīšanos, ir spēkā dabas gāzes piegādē, kā arī enerģētikas un telekomunikāciju apakšsektoru darbā.POLITIKAS VEIDOŠANAS UN ĪSTENOŠANAS STRUKTŪRA24. Dalībvalsts pieprasīja, lai Latvija norādītu tās iestādes, kas ir atbildīgas par tirdzniecības politikas pārraudzīšanu, un norādīja, ka zemāku līmeņu pārvaldes iestādes nevar veidot politikas tendences, kas ietekmē starptautisko tirdzniecību.25. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka Latvijas Republikas likumdevēja vara ir Saeima (parlaments), kuras konstitucionālie pamati ir nostiprināti 2. Satversmes (Konstitūcijas) nodaļā. Saeimas iekšējās norises reglamentē Saeimas Kārtības rullis. Satversmē teikts, ka Saeima ir augstākā likumdevēja institūcija un tai piekrīt pastāvīgas pilnvaras. Saeima ir augstākās valsts varas izpausmes veids un, saskaņā ar Satversmes 5. daļu, tai piekrīt tiesības pieņemt likumus un paziņojumus ar augstāko likumdevēja spēku pēc Satversmes. Šī prerogatīva ietver arī tādu likumu pieņemšanu, kas attiecas uz tirdzniecību un monopoliem, kā arī Latvijas Republikas tirdzniecības politikas vadlīnijām. Šajā jomā Saeimas pilnvaras nav ierobežotas ar sakritību pret Satversmi.26. Latvijas izpildvara piekrīt Ministru kabinetam. Kabineta darbības vispārējie principi ir nostiprināti Satversmes 4. daļā. Kabinets apspriež visus likumprojektus, ko sagatavo ministrijas un visus jautājumus, kas ir saistībā ar dažādu ministriju kompetenci, kuru skaitu un uzdevumus nosaka īpašu likumu kopums. Ministru kabineta funkcijas nosaka 1993. gada 15. jūlija likums "Par Ministru kabineta sastādīšanu" (kas izmainīts 1996. gada 23. maijā), Ministru kabineta noteikums Nr.5 un īpaši statūti vai vadoši norādījumi katrā no ministrijām, kas savukārt vienmēr ir apstiprināti ar attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem. Ministru kabinetu veido tā persona, kam to uztic valsts prezidents. Lai sāktu savu pienākumu pildīšanu, gan premjerministram, gan ministriem ir jāsaņem Saeimas uzticības balsojums. Saeima balso par uzticību ar speciālas rezolūcijas palīdzību pēc premjerministra ziņojuma par kabineta sastādīšanu un tā plānotajām aktivitātēm apstiprināšanas gadījumā. Svarīga piezīme ir tā, ka saskaņā ar 1996. gada 1. jūnija noteikumiem Nr. 160 "Par Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību" katram likumdošanas akta projektam, kas tiek iesniegts Valsts kancelejā apstiprināšanai Ministru kabinetā, jāsaņem juridiskie atzinumi no ieinteresētajām ministrijām un citām institūcijām lai pārliecinātos, ka šis likumprojekts būs savietojams ar spēkā esošajiem likumiem un starptautiskajiem līgumiem, ko Latvijas Republika ir parakstījusi un ratificējusi. Valsts kancelejas uzdevums ir pārbaudīt, vai likumprojekts ir savietojams ar Ministru kabineta attiecīgu deklarāciju, kurā tikušas izklāstītas tā aktivitāšu principiālās vadlīnijas. Deklarācija ir saistoša kabinetam.27. Kabineta lēmumi tiek prezentēti noteikumu, instrukciju, pavēļu vai rekomendāciju veidā. Kabinetam jāizstrādā noteikumi, ja:(

1. i)likums īpaši uzdod kabinetam izstrādāt noteikumus;(
2. ii)attiecīgais jautājums nav likumā atrunāts; un(iii) saskaņā ar Satversmes 81. pantu kabinetam bija pamatota nepieciešamība Saeimas sesiju starplaikā izstrādāt noteikumus, kam ir likuma spēks.Tomēr 81. pants nosaka, ka šādi noteikumi nevar izmainīt likumus par procedūru un tiesiskajiem jautājumiem un Konstitūciju, budžetu, tādus likumus, ko Saeima jau apstiprinājusi un kas stājušies spēkā, kā arī nodokļus, muitu, valsts kases zīmju izlaišanu, u.t.t. .28. Tiesu varas tiesības tika nostiprinātas Likumā "Par tiesu varu", Civilprocedūras un Kriminālprocedūras kodeksos, Civilkodeksā un speciālos likumos par dažādām tiesu varas institūcijām – "Likums par advokatūru", "Likums par prokuratūru", u.t.t. Starptautiskās tirdzniecības un monopolu jautājumu izskatīšana piekrīt tiesu varas iestādēm tāpat, kā līdzīgi gadījumi. Tieslietu iestādēm ir tiesības noregulēt strīdus, kas rodas par starptautiskās tirdzniecības un monopolu jautājumiem vadoties pēc likumiem un noteikumiem, kas spēkā Latvijas Republikā. Pastāv trīspakāpju tiesas. Pirmā instance ir rajona tiesa vai pilsētas tiesa, apelācijas instance ir apgabaltiesa un kasācijas instance ir Augstākā tiesa. Ir svarīgi atzīmēt, ka īpaši jautājumos, kas saistīti ar starptautiskajām tirdzniecības attiecībām, strīdu noregulēšana var tikt panākta ar arbitrāžas tiesas palīdzību.29. Ekonomikas ministrija ir kompetentā iestāde tirdzniecības politikas jautājumos saskaņā ar 1997. gada 19. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 304 "Ekonomikas ministrijas vadošie noteikumi" 2.3 pantu. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un citām attiecīgajām ministrijām formulē un īsteno valsts ārējās un iekšzemes tirdzniecības principus. Pašvaldību kompetence jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecību, tiek noteikta likumā "Par pašvaldībām" 14., 15., un 21. pantos un attiecas uz lokāla rakstura nodokļiem un licenču izsniegšanu, kad kādas aktivitātes ir uzskatāmas par licencējamām vietējās un pašvaldībās saskaņā ar attiecīgo likumu normām. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" (12. pantā) ir iekļauts to nodokļu saraksts, ko jānosaka pašvaldībām un likumā "Par uzņēmējdarbību" un 1996. gada 19. novembra noteikumos Nr. 434 norādīts, ka pašvaldības izsniedz licences pirmsskolas mācību iestādēm, šautuvēm, kremācijas darbībām un pasažieru vietējas nozīmes transportēšanai.30. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka pakārtotas nozīmes administratīvās varas iestādēm nav tiesību ieviest nodokļus vai noteikumus pakalpojumiem un precēm Latvijā neatkarīgi no centrālās varas un, ka šādu pasākumu ieviešana ir tikai un vienīgi centrālās valsts varas izpildvaras un likumdevējas varas pienākums. Centrālā valsts vara atcels vai uzskatīs par spēkā neesošu to pasākumu, ko īstenojušas pakārtotas nozīmes varas iestādes Latvijā un kas ir pretrunā ar PTO nosacījumiem no pievienošanās datuma. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.POLITIKA, KAS IETEKMĒ PREČU TIRDZNIECĪBUTirdzniecības tiesības31. Dažas Darba grupas dalībvalstis piezīmēja, ka likumi un noteikumi, kas saistās ar preču tirdzniecību (arī dažreiz saukti "reģistrācijas prasības" vai "darbības licencēšana") nedrīkst ierobežot preču importu tādā veidā, kas būtu pretrunā ar vispārējo kvantitatīvo ierobežojumu aizliegumu GATT, Xl:1 pantā, ne arī tie var diskriminēt importētās preces tā, ka tas būtu pretrunā ar nediskriminēšanas nosacījumiem GATT lll:4 pantā. Turpmāk iemaksas un nodevas, ko nosaka par tiesībām importēt, jāierobežo līdz aptuvenajam izmaksu līmenim par sniegto pakalpojumu (Vlll:1(
3. a)pants), nodokļi un nodevas par tiesībām tirgot importētās preces nedrīkst diskriminēt šis preces attiecībā pret tādām pašām iekšzemē ražotām precēm (lll:2 pants)32. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību", uzņēmumi un uzņēmējdarbības aktivitātes ir jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Prasība par reģistrāciju attiecas uz uzņēmējdarbības asociācijām un uzņēmumiem, ieskaitot filiāles un pārstāvniecības, kas veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā. Visi reģistrētie uzņēmēji, t.i. uzņēmumi un uzņēmējdarbības asociācijas veic savas darbības uz vienlīdzīgiem pamatiem. Jebkura nereģistrētas uzņēmējdarbības vai uzņēmuma aktivitāte ir aizliegta. Reģistrācijas procedūra un iesniedzamā informācija ir likums "Par Uzņēmumu reģistru". Ārzemnieki arī var veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar likumu "Par ārvalstu investīcijām Latvijā". Saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību" un Ministru kabineta noteikumiem "Par uzņēmējdarbības ierobežošanu", tikai valsts uzņēmumiem ir tiesības ražot un iespiest vērtspapīrus, banknotes, monētas, zīmogus un azartspēļu kārtis. Citiem uzņēmējdarbības veidiem tika noteikti ierobežojumi izsniedzot uzņēmējdarbības licenci vai sertifikātu. Tie uzņēmējdarbības veidi, kuru veikšanai nepieciešams sertifikāts vai uzņēmējdarbības licence, ir uzskaitīti augstākminētajos Ministru kabineta noteikumos.33. Dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza Latviju norādīt uz tām biznesa aktivitātēm, kas būtu licencējamas. Latvijas pārstāvis sacīja, ka dažām uzņēmējdarbības formām nepieciešama īpaša atļauja, jeb licence. Uzņēmējdarbības ierobežojumi tiek piemēroti vienīgi tad, ja šādi ierobežojumi bijuši noteikti starptautiskos līgumos, konvencijās vai jebkurās starptautisko tiesību normās, kas ir saistošas arī Latvijai, vai arī, ja Latvija uzskata šādus ierobežojumus par nepieciešamiem lai aizsargātu sabiedrības morāli, cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību, veselību vai sabiedrības drošību. Sekojoši uzņēmējdarbības ierobežojumi tika noteikti saskaņā ar Likuma "Par uzņēmējdarbību" 32. pantu:(
4. i)ierobežojumi, ko nosaka valsts valdība vai pašvaldība, vai noteikumi, ko izstrādā Ministru kabinets nolūkā aizsargāt būtiskas valsts drošības intereses;(
5. ii)ierobežojumi, kas tiek noteikti pašvaldību likuma kompetences robežās;(iii) ierobežojumi atsevišķām personām, kas veic jebkādu uzņēmējdarbību vai intelektuālu darbu, kas saistīts ar īpašām zināšanām vai prasa īpašu kvalifikāciju un attiecīgu pārbaudi, kā nosaka īpaši likumi vai Ministru kabineta izstrādāti noteikumi; un(
6. iv)ierobežojumi, ko izstrādā Latvijas Banka saistībā ar finansiālajām un kredītu operācijām un banku darbību.Uzņēmējdarbības ierobežojumi tiek īstenoti ar speciālu licenču (atļauju) vai profesionālās kvalifikācijas sertifikātu palīdzību, ko izsniedz Ministru kabinets, ministrijas vai valsts institūcijas, kas pakļaujas un atrodas ministriju pārraudzībā saskaņā ar likuma normām; Stratēģiskās nozīmes eksporta un importa kontroles padomes pilnvarots pārstāvis; pašvaldības (pilsētu, mazpilsētu, pagastu un pilsētu rajonu municipalitātes); profesionālās asociācijas; vai Latvijas Banka. Speciālās atļaujas (licences) maksimālais derīguma termiņš ir pieci gadi, minimālais derīguma termiņš - viens gads. Speciālā atļauja (licence) var tikt izsniegta arī individuālai transakcijai. Valsts kasē iemaksājamās licences nodevas tiek noteiktas ar likumu vai Ministru kabineta izstrādātiem noteikumiem. Atļaujas (licences) vai sertifikāta nodevas tiek noteiktas izsniedzējā iestādē saskaņā ar Ministru kabineta izstrādātajiem noteikumiem. Valsts paturēja sev tiesības veikt dažus uzņēmējdarbības veidus, kas saistīti ar valsts un tās pilsoņu drošību, pakļaujot to valsts monopolam.34. Latvijas pārstāvis teica, ka jebkuri strīdi, kas rodas no uzņēmējdarbības ierobežojumu piemērošanas, piemēram atteikums izsniegt īpašo atļauju (licenci) vai anulēšanas, tiks izspriesti pārraudzītājā iestādē vai tiesu instancēs. Lēmums par uzņēmējdarbības pieteikuma atteikšanu ir jāpieņem 10 dienu laikā (līdz 1998. gada 1. janvārim tika noteikts 30 dienu laika ierobežojums) no brīža, kad attiecīgā iestāde saņēmusi šo pieteikumu. Izsniedzēja iestāde var anulēt speciālo atļauju (licenci) kas izsniegta pamatojoties uz nepareizu informāciju, vai ja licences saņēmējs ir pārkāpis jebkurus normatīvos aktus vai nosacījumus, kas norādīti īpašajā atļaujā (licencē.) Īpašās atļaujas (licences) saņēmējs ir atbildīgs par tās atbilstošu pielietojumu un viņš nedrīkst to nodot kādai citai personai.35. Latvijas pārstāvis teica, ka licencēšanas sistēmas apjomi tikuši pakāpeniski samazināti; 1996. gadā tā ietvēra 47 ar preču tirdzniecību saistītas uzņēmējdarbības formas. Latvija turpina samazināt licenzējamo uzņēmējdarbības formu skaitu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 348 "Par atsevišķu uzņēmējdarbības formu licencēšanu". Valdība ir pārskatījusi uzņēmējdarbības licencēšanas sistēmu un izstrādājusi īpašus noteikumus saskaņā ar PTO Līgumu par importa licencēšanas procedūrām. Jaunie noteikumi tika pieņemti 1997. gada 7. oktobrī un stājas spēkā 1998. gada 1. janvārī. Šie noteikumi nosaka automātisko licencēšanas kārtību bez licenču skaita ierobežojumiem. Importa licences netiek lietotas, lai ierobežotu tirdzniecību un prasības tika piemērotas nediskriminējošā veidā. Importa licence var tikt izsniegta 10 dienu laikā, pieteikuma formas ir tik vienkāršas, cik tas praktiski iespējams un licences nodevu veido tikai samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem.36. Latvijas pārstāvis piezīmēja, ka Finansu ministrijas Alkohola monopola departaments izveidoja sarakstu ar oficiāli apstiprinātajiem alkoholisko dzērienu importētājiem un paredz šī saraksta regulāru publicēšanu. Tirgotāju un licencēto importētāju saraksts netika kādā administratīvā veidā kontrolēts vai ierobežots. Licencēšanas sistēma ir ieviesta tikai sabiedrības veselības un sociālās politikas iemeslu dēļ (lai samazinātu nelegālu ražošanu un importēšanu); šos mērķus nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem. Importētājiem un iekšzemē ražotajiem produktiem tiek noteiktas vienas un tās pašas prasības. Latvijas pārstāvis iesniedza arī papildus informāciju par licencēšanas režīmu Aptaujas par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu licencēšanu veidā (dokuments WT/ACC/LVA/27).Līdz 1998. gada 1. maijam 92 uzņēmumi tika licencēti vairumtirdzniecībai, 27 uzņēmumi importēšanai un 22 uzņēmumi - alkoholisko dzērienu ražošanai.37. Dalībvalsts bija sapratusi, ka Latvija licencē ar tabakas produktiem un to izplatīšanu saistītās aktivitātes, lai kontrolētu iekšējo tirgu un importa licencēšanu, kā arī lai īstenotu akcīzes nodokļa ievākšanu. Šīs dalībvalsts izteica satraukumu par to, ka kontrole iekšējā tirgū darbojas kā tirdzniecības barjera, un licencēšanas pielietojums, lai īstenotu akcīzes nodokļa ievākšanu, ir nevajadzīga novirze no normas. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka licencēšana kalpo tikai statistiskiem nolūkiem; akcīzes nodokļa ievākšanu no tabakas un citu produktu pārdošanas nosaka Likums "Par akcīzes nodokli". Uzņēmējdarbība saistībā ar tabakas produktiem bija licencējama saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.351 "Par tabakas produktu izplatīšanu", kas izstrādāti 1997. gada 7. oktobrī, ar nolūku aizsargāt legālo iekšzemes tirgu pret nelegālu proukciju un aizsargāt patērētāju intereses pret zemas kvalitātes un bīstamu produktu pārdošanu. Viņš papildināja, ka uzņēmējdarbības licencēšana nav tiešas tirgus kontroles mehānisms, bet gan legālajam iekšzemes tirgum nepieciešams noregulējums, lai nodrošinātu to, ka ražošanai, importēšanai, eksportēšanai, pārdošanai, uzglabāšanai un transportēšanai tiek piemēroti vienādi apstākļi un arī lai valsts rīcībā būtu nepieciešamais statistiskais materiāls kārtības nodrošināšnai. Viņš uzsvēra, ka importēto tabakas produktu izplatīšana nav ierobežota.Līdz 1998. gada 1. maijam 119 uzņēmumi ieguvuši licences vairumtirdzniecībai, 13 uzņēmumi - importēšanai, un 4 uzņēmumi - tabakas izstrādājumu ražošanai. .38. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvijas Republikas Zāļu reģistrā un Veterināro zāļu reģistrā ietvertās procedūras, kas regulē farmaceitisko produktu ražošanu un izplatīšanu, ieskaitot īpašo farmaceitisko darbību licencēšanu, ir izklāstītas likumā "Par farmaceitu darbību". Likumā prasīts, lai tiktu licencēta tāda uzņēmējdarbība, kā, piemēram, darbošanās kā farmaceitam, farmaceitiska vai veterinārā vairumtirdzniecības kompānija, vai farmaceitisko un veterināro medicīnas produktu ražošana. Prasība par šādu licencēšanu ir pamatota ar nepieciešamību nodrošināt patērētāju aizsardzību un produktu kvalitāti.39. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka valsts ir atteikusies no savām monopoltiesībām ārējā tirdzniecībā un, ka nepastāv nekādi ierobežojumi tam, lai personas un uzņēmumi importētu un eksportētu preces no Latvijas muitas teritorijas, izņemot tos, kas iekļauti PTO līgumos. Viņš apstiprināja, ka personu un kompāniju izdarītais imports vai eksports to reģistrētās darbības ietvaros netiek ierobežots, un tie kritēriji, pēc kuriem var reģistrēties Latvijas Uzņēmumu reģistrā, ir vispārpiemērojami un publicēti Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".40. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka no iestāšanās datuma Latvija nodrošinās tās likumu un noteikumu saistībā ar preču tirdzniecības tiesībām un visu iemaksu, nodevu vai nodokļu, kas tiek noteikti šādām tiesībām, pilnīgu atbilstību PTO saistībām, ieskaitot GATT 1994 Vlll:(a), Xl:1 un lll:2 un 4 pantus, un, ka tā īstenos šādus likumus un noteikumus pilnīgā atbilstībā šīm saistībām. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.IMPORTA REGULĒŠANAMuitas tarifi41. Darba grupas dalībvalsts piezīmēja, ka muitas nodokļu ievākšana Latvijā liekas visai neefektīva un jautāja par to, kādi ir Latvijas plāni muitas sistēmas uzlabošanā kā daļā no pievienošanās PTO procesa. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka pasaules Muitas organizācijā tiek apspriesti organizatoriski uzlabojumi, kas ietver likumu pārskatīšanu, izmaiņas muitas administrācijas struktūrās un funkcijās, muitas personāla turpmākās apmācības un papildus tehnisko aprīkojumu. Muitas sistēmas organizatoriskie uzlabojumi tikuši pabeigti līdz 1997. gada 1. jūlijam līdz ar jaunā Muitas likuma stāšanos spēkā. Viņš papildināja, ka Likums "Par muitas nodokļiem (tarifiem)" ir bijis spēkā kopš 1994. gada 1. decembra.42. [Latvijas pārstāvis paziņoja par savas valdības gatavību iesaistīties divpusējās tarifu sarunās 1995. gada martā (dokuments WT/L/57). Tarifu koncesijas, kas tiks noteiktas šo sarunu rezultātā ir iekļautas Koncesiju un saistību par precēm grafikā, kas pievienots Latvijas iestāšanās protokola projektam, kas atspoguļots šī ziņojuma Pielikumā (skat. 132. paragrāfu).]Citi nodokļi un maksājumi43. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka Latvija nav noteikusi importiem nekādus citus nodokļus un maksājumus, kas nav parastie muitas nodokļi. Jebkuri šādi maksājumi importiem pēc iestāšanās tiktu noteikti saskaņā ar PTO nosacījumiem. Viņš tālāk apstiprināja, ka Latvija nenorādīs nekādus citus maksājumus tās Preču tirgus pievienošanās grafikā GATT 1994 ll:1(
7. b)panta ietvaros, šādus maksājumus fiksējot kā "nulli".Tarifu likmju kvotas, tarifu izņēmumi44. Dažas Darba grupas dalībvalstis piezīmēja, ka Latvijas likumu sistēma atļauj tarifu kvotu atvēršanu, lai īslaicīga piegādes deficīta apstākļos nodrošinātu preču importu, un pieprasīja paskaidrojumus par to. Dalībvalsts aicināja Latviju pielīdzināt šo sistēmu PTO nosacījumiem un apsvērt iespēju lietot tikai tarifu aizsardzību, atļaujot tirgu veidojošajiem spēkiem noteikt tirdzniecību.45. Latvijas pārstāvis teica, ka tarifu kvotu atvēršanas likumiskais pamatojums jebkurai vienībai ir nostiprināts likumā "Par muitas nodokļiem (tarifiem)" un noteikumos Nr.208 "Importa un eksporta tarifu kvotu noteikšana un administrācija" un Nr.24 "Licenču autorizācija". Izņēmuma kārtā Ministru kabinets apstiprināja tarifu kvotas augstas kvalitātes graudu importam 1995., 1996. un 1997. gadā sakarā ar iekžzemes piegāžu deficītu. Valsts Graudu birojs atvērs tarifu kvotas ar in-quota tarifu 0.5 procenti, kad tā gadskārtējās prognozes uzrādītu kritumu noteiktu graudaugu produktu ražošanā Latvijā. Ministru kabinets izstrādāja noteikumus Nr.85 "Par muitas tarifu kvotām graudiem", kur noteikts, ka 20 000 tonnas rudzu un 50 000 tonnas citu pārtikas graudaugu jāimportē par 0.5 procentu tarifu līdz 1997. gada 1. jūnijam. Tarifu kvotas tika piešķirtas publiska konkursa rezultātā, ko organizēja Valsts Graudu birojs ar importa licenču palīdzību, ko savukārt izsniedz Lauksaimniecības ministrija.46. Latvijas pārstāvis piekrita, ka tarifu kvotu režīms graudu importam nav bijis saskaņots ar PTO prasībām un Latvija ir pārskatījusi savu likumdošanu tā, lai nodrošinātu atbilstību Līgumam par importa licencēšanas procedūrām. Noteikumi Nr. 208 un Nr. 24 tika atcelti un aizstāti ar noteikumiem Nr. 106 "Par muitas tarifu kvotām", kas stājās spēkā no 1997. gada 25. marta un tika izstrādāti saskaņā ar likumu "par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem". Latvijas pārstāvis sacīja, ka 1997. gada jūnijā Saeima (parlaments) pieņēmusi labojumus likumam "Par Latvijas graudu tirgu un valsts graudu rezervēm" saskaņā ar kuru kvantitatīvie graudu ierobežojumi ir atcelti un licencēšanas sistēma tika aizstāta ar automātisko importa licencēšanu. 1997. gada jūnijā Saeima pieņēma labojumus likumam "Par muitas nodokļiem (tarifiem)", atsakoties no kārtības, kādā Ministru kabinets noteica tarifu kvotas. 1997. gada 25. marta noteikumi Nr.106 "Par muitas tarifu kvotām" noteica pocedurālo kārtību tarifu kvotu īstenošanai Latvijas teritorijā saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem un procedurālo kārtību īpašu atļauju (licenču) izsniegšanai, kas nodrošina šo tarifu kvotu administrēšanu. Tarifu kvotas, kas tiek noteiktas saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ir ierobežoti preču daudzumi, ko importē ar samazinātu tarifu likmi vai bez tās. Preferenciālo tarifu likmju izpildīšana vai neizpildīšana neierobežo importus no vislielākās labvēlības režīma tirdzniecības partneriem par vislielākās labvēlības režīma tarifu likmēm. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka gadījumā, ja Latvija lietos vislielākās labvēlības režīma tarifu kvotas nākotnē, importi, uz kuriem attiecas šīs preferenciālās tarifu kvotas, netiks atskaitīti no vislielākās labvēlības režīma tarifu likmju kvotām.Samaksa un nodevas par sniegtajiem pakalpojumiem47. Darba grupas dalībvalsts pieprasīja, lai Latvija izskaidro, kāda samaksa un nodevas, ja tādas vispār pastāv, tiek iekasēta par sniegtajiem ar importu un eksportu saistītajiem pakalpojumiem. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka nav noteikta nekāda samaksa vai nodevas par sniegtajiem ar importu un eksportu saistītajiem pakalpojumiem, izņemot samaksu par atsevišķu darbības licenču izsniegšanu un nodevas tiek iekasētas tikai ostu nodevu veidā un noliktavu nodevu veidā. Neviena no šīm samaksām vai nodevām neattiecas uz importiem vai eksportiem kā ad valorem.48. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka no iestāšanās datuma Latvija noteiks jebkādas samaksas vai nodevas par sniegtajiem pakalpojumiem tikai saskaņā ar GATT 1994 VIII pantu. Informācija par jebkuru šādu samaksu iekasēšanu un apmēriem, kā arī par ienākumiem no tām, tiks izplatīta PTO Dalībvalstīm pēc attiecīga to pieprasījuma. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Iekšējo nodokļu iekasēšana49. Dažas Darba grupas dalībvalstis pieprasīja detaļas par akcīzes nodokļa sistēmu Latvijā un tā piemērošanu importiem un vietējas izcelsmes precēm. Latvijai pieprasīja norādīt HS tarifu sistēmā nodokļu piemērošanas importiem līmeni un vietas, kā arī aprakstīt ar nodokļiem apliekamās bāzes komponentus.50. Atbildot Latvijas pārstāvis teica, ka akcīzes nodokli nosaka alkoholam, tabakai, motorizētiem transporta līdzekļiem, naftas produktiem un juvelierizstrādājumiem. Akcīzes nodokļa apjoms ir identisks importētajiem un iekšzemē saražotajiem produktiem. Latvijā ražotiem produktiem nodokļa bāze ir pārdošanas cena iekšzemes valūtā, importa gadījumā nodokļi tiek aprēķināti ar bāzi, kas ietver tarifus. Tikai tādus tabakas produktus un alkoholu, kuriem piestiprināta etiķete par akcīzes nodokļa samaksu, drīkst pārdot Latvijas teritorijā. Tādi uzņēmumi, kas ir licencēti importēt vai ražot tabakas izstrādājumus pārdošanai, pasūta šīs etiķetes no valsts finansu pārvaldes. Pieprasītais etiķešu daudzums tiek piegādāts 14 dienu laikā no brīža, kad samaksāts akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Pašas etiķetes nav jāpērk par atsevišķu samaksu, tā kā šo etiķešu izgatavošanas cena ir iekļauta akcīzes nodokļa apjomā. No akcīzes nodokļa ir atbrīvoti eksporti, pāreksportēšana un tranzītpreces saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 4. pantu. Daži citi produkti, kas uzskaitīti 3. tabulā, arī ir izņēmums no akcīzes nodokļa.3. tabula. Atbrīvojumi no akcīzes nodokļa No akcīzes nodokļa ir atbrīvoti:Dārgmetāli, dārgakmeņi un minēto metālu un akmeņu izstrādājumi, ko iepērk un importē Latvijas Republikas Dārgmetālu fonda vajadzībām;Preces, ko izmanto ražojot (tehniskām vajadzībām) 3. pantā minētās preces;Rektificēts alkohols(
8. i)medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām(
9. ii)pētnieciskām vajadzībām(iii) farmaceitiskajai industrijaiTabakas putekļi, ko lieto insekticīdu ražošanaiDārgmetāli stomatoloģijas vajadzībāmEksporta precesMašīnas ar iekšējās aizdedzes virzuļdzinējiem, kur dzinēja cilindru darba tilpums nepārsniedz 1,600 cm3Mašīnas ar iekšējās aizdedzes kompresijas tipa dzinējiem (dīzeļi vai to paveidi), kur dzinēja cilindru darba tilpums nepārsniedz 1900 cm3;Mašīnas, no kuru industriālās ražošanas datuma pagājuši 7 un vairāk gadiMašīnas ar elektriskajiem dzinējiem (elektrokāri)Kabinets var noteikt maksimālo produktu daudzumu, kuriem nepiemēro akcīzes nodokli, kad tie tiek importēti patēriņam Latvijas Republikas muitas teritorijā.Akcīzes nodokli nepiemēro tranzītkravu pārvadājumiem un pāreksportēšanai.Akcīzes nodoklis neattiecas uz privātpersonām, kas importē alkoholiskos dzērienus līdz 1 litram, vai vienu vienību oriģināliepakojumā, kuras kopējais tilpums nepārsniedz 3 litrus, un arī cigaretes, līdz 200 cigaretēm vienai personai.Akcīzes nodolis netiek noteikts personām, kas atkārtoti pārdod mašīnas, ja tas jau ir vienreiz ticis samaksāts.Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) eksportē pašražotus produktus, par kuru izejmateriāliem akcīzes nodoklis jau ir ticis samaksāts, tad attiecīgo nodoļa apjomu atlīdzina šim uzņēmumam no valsts budžeta.Akcīzes nodoklis par mašīnām, kas eksportētas no Latvijas Republikas, trīs nedēļu laikā pēc to importa ir jāatmaksā no valsts budžeta.51. Atzīmējot, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir Latvijā aizvietojis apgrozījuma nodokli, dažas Darba grupas dalībvalstis pieprasīja informāciju par PVN piemērošanu, ieskaitot izņēmumus ražotāju vai lietotāju starpā. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka PVN ir noteikts apgrozījuma nodokļa vietā 1995. gada 1. maijā. PVN apjoms tika noteikts 18 procentu apmērā. PVN apjomu nosaka iekļaujot tarifus un akcīzes nodoklis tiek pievienots importēto un iekšzemes produktu nodokļu bāzei. Izņēmumi no PVN tika noteikti saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6. un 7. pantiem. Kopumā 26 preču un pakalpojumu veidi tika atbrīvoti no PVN, kamēr deviņiem pakalpojumu veidiem saistībā ar eksportēšanu un starptautisko transportu tika piešķirts nulles statuss (2. pielikums). Pēdējie likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" labojumi stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī.52. Atbildot uz dažu Darba grupas dalībvalstu specifiskiem jautājumiem par PVN atvieglojumiem grāmatu un masu saziņas līdzekļu produktu gadījumā, kas publicēti, vai (masu saziņas līdzekļi) reģistrēti Latvijā, atbilstību GATT 1994 lll pantam, viņš apliecināja Darba grupai, ka izņēmumi ir spēkā arī importētajām filmām. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka PVN izņēmumi publikācijām un masu saziņas līdzekļiem ir atcelti un, ka nacionālais režīms ir attiecināts gan uz iekšzemes, gan ārvalstu publikācijām un masu saziņas līdzekļu precēm kopš 1998. gada 1. janvāra.53. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka no iestāšanās datuma Latvija piemēros savus iekšzemes nodokļus, ieskaitot nodokļus produktiem, kas uzskaitīti no 50. līdz 52. paragrāfam 3. tabulā 1. pielikumā, stingrā atbilstībā GATT 1994 lll pantam nediskriminējošā veidā gan importiem, neraugoties uz izcelsmes valsti, gan iekšzemes produktiem. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Kvantitatīvie importa ierobežojumi, ieskaitot izliegumus, kvotas un licencēšanas sistēmas54. Latvijai pieprasīja iesniegt informāciju saskaņā ar aptauju par importa licencēšanu un īpaši tika uzsvērta visaptveroša, pēc HS tarifu sistēmas sastādīta saraksta nepieciešamību, kur dots pilns piemērotā pasākuma nosaukums (agrākās importa apstiprināšanas prasības, importa licences, importa kvotas, aizliegumi, u.t.t.), tā likumiskais pamatojums un tā saskaņotība ar PTO nosacījumiem. Turpmākie uzdotie jautājumi bija par specifiskiem jautājumiem, tādiem kā cukura importu kvantitatīvi ierobežojošie pasākumi un importa noteikumi, kas attiecas uz graudiem, etilalkoholu un spirtu, kā arī tabaku. Norūpējušās par kādu tirdzniecības barjeru pastāvēšanu, dažas dalībvalstis pieprasīja Latvijai sīkāku izklāstu par to, kā darbojas tās licencēšanas sistēma, ņemot vērā, ka dažu preču imports ir ierobežots, un vēlējās dzirdēt no Latvijas nepārprotamus apliecinājumus tam, ka visi piemērotie kvantitatīvo ierobežojumu pasākumi tiks atcelti līdz ar Latvijas iestāšanos.55. Latvijas pārstāvis informēja par ne-tarifu pasākumiem, kuri ir apkopoti 4. tabulā. Viņš apstiprināja, ka importa izliegums baltajam cukuram ir bijis spēkā kopš 1993. gada maija, taču aizliegums neattiecas uz jēlcukuru. Importa licences tika izsniegtas nediskriminējot attiecībā pret izcelsmes valsti: cukurs ticis importēts no Vācijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Apvienotās Karalistes. Viņš paziņoja, ka cukura importa ierobežojumi ir saglabāti, lai aizsargātu vietējos ražotājus, kamēr notiek rūpniecības pārstrukturēšanās. Viņš piekrita, ka pastāvošais režīms neatbilst PTO Līgumam par lauksaimniecību un Latvija ir gatava sagatavot nepieciešamo dokumentu pieņemšanu, lai cukura režīmu pielāgotu PTO prasībām. Latvija ir gatava atcelt importa aizliegumu baltajam cukuram un ierobežojošo importa licencēšanu līdz tās iestāšanās brīdim PTO.4. tabula. Uzņēmējdarbības licencēšana atsevišķu produktu importiemHS tarifu sistēmaAprakstsLikumiskais pamats10. nodaļaGraudilikums "Par Latvijas graudu tirgu un valsts graudu rezervēm" (4. pants)11. nodaļaDzirnavu rūpniecības produktilikums "Par Latvijas graudu tirgu un valsts graudu rezervēm" (4. pants)12. nodaļaeļļas ražošanai paredzētaslikums "Par Latvijas graudu sēklas un eļļu saturoši augļi,tirgu un valsts graudu rezervēm" (4. pants) dažādi graudi, sēklas un augļi, salmi, lopbarība 1701. nodaļacukurniedru vai biešu cukurs un ķīmiski tīra saharozelikums "Par uzņēmējdarbību" (32. pants), likums "Par cukuru" , 1997. gada 3. oktobra noteikumi Nr.348 un 1998.gada 30. marta noteikumi Nr.6922. nodaļaalkoholiskie dzērieni, spirts un etiķislikums "Par uzņēmējdarbību" un 1997. gada 7. oktobra Nr.34823. nodaļa,pārtikas rūpniecību pārpalikumilikums "Par Latvijas graudu tirgu un valsts graudu rezervēm" (4. pants)izņemot 2301, 2303 un 2307un atkritumi; sagatavota lopbarība 24. nodaļatabakas produktilikums "Par uzņēmējdarbību" (32. pants) un 1997. gada noteikumi Nr.351 56. Latvijas pārstāvis sacīja, ka kvantitatīvie ierobežojumi graudiem ir atcelti labojot likumu "Par Latvijas graudu tirgu un valsts graudu rezervēm", ko Saeima pieņēma 1997. gada jūnijā. Kvantitatīvie cukura ierobežojumi tika atcelti labojot likumu "par cukuru" (ko Saeima pieņēma 1996. gada novembrī) un noteikumus Nr.61, ko Ministru kabinets pieņēma 1997. gada martā. Visu produktu licencēšana ir automātiska saskaņā ar PTO Līgumu par importa licencēšanu.57. Dažas Darba grupas dalībvalstis pieprasīja, lai Latvija no iestāšanās brīža uzņemas atcelt visus pasākumus, kas piemēroti lai īstenotu kvantitatīvos ierobežojumus, ieskaitot ne-automātisko importa licencēšanu graudiem un aizliegumu cukura importam, un apņemas nenoteikt vai piemērot kvantitatīvos ierobežojumus importiem vai ne-tarifu pasākumiem tādiem kā licencēšana, kvotas, aizliegumi, un citiem ierobežojumiem ar līdzīgu efektu, kuru piemērošana nav savietojama ar PTO līgumiem par tehniskajām barjerām tirdzniecībā, sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, importa licencēšanas procedūrām un lauksaimniecību. Papildus tam, Latvijai lūdza apstiprināt to, ka importa licencēšana citām precēm, īpaši kviešu miltiem, graudaugu miltiem, graudaugu putraimiem, citādi apstrādātām graudaugu granulām, cukuram un dzīvnieku barībai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas produktiem, tiek izdarīta tikai statistikas nolūkā un tiek administrēta saskaņā ar GATT 1994 XI pantu un saskaņā ar līgumu par importa licencēšanas procedūrām.58. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka kopš 1997. gada jūlija Latvija ir atteikusies no kvantitatīvajiem importa ierobežojumiem jebkuriem produktiem.59. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka Latvija no tās iestāšanās datuma atcels un atkārtoti nepiemēros kvantitatīvos ierobežojumus importiem vai arī citus ne-tarifu pasākumus, tādus kā licencēšana, kvotas, aizliegumi, atļaujas, iepriekšējas autorizācijas prasības, licencēšanas prasības un citus ierobežojumus, kam ir līdzīgs efekts un kuru piemērošana nav savietojama ar PTO nosacījumiem. Tas ietver arī patreizējos licencēšanas ierobežojumus dažiem produktiem 10., 11. un 12. nodaļās un importa izliegumu cukura produktiem Latvijas tarifu grafika 1701 sekcijā. Viņš piebilda, ka īpašās importa licences, ko pieprasa alkoholisko dzērienu un tabakas importēšanai, tiek piešķirtas automātiski visiem pieprasītājiem un neierobežo šo produktu importēšanas tiesības Latvijā vai jebkādā veidā nediskriminē importētos produktus. Viņš turpmāk apstiprināja, ka Latvijas valdības likumiskās tiesības samazināt importus un eksportus vai kā citādi ierobežot tirdzniecības apjomus, no iestāšanās datuma tiks pielietotas tikai saskaņā ar PTO, īpaši ar GATT 1994 XI, XII, XIII, XVIII, XIX, XX pantiem un daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem lauksaimniecībā, sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, importa licencēšanas procedūrām, aizsardzību un tehniskajām barjerām tirdzniecībā. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Muitas vērtības noteikšana60. Dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza Latvijai nodrošināt papildus informāciju par tās muitas vērtēšanas metodēm, īpaši atzīmējot, ka tāda terminoloģija, kā "aptuvena vērtēšana" un vērtēšana "pēc tāda paša tipa precēm" nav atļauta PTO līgumā par GATT 1994 Vll panta īstenošanu (Līgums par vērtēšanu muitas nolūkiem). Šādas vērtēšanas prakses ir īpaši aizliegtas līguma par muitas vērtības noteikšanu 7.2. pantā un līgums nepieļauj nekādas atkāpes šī nosacījuma īstenošanā. Dalībvalsts vēlējās, lai Latvija apliecina tās gatavību pilnībā pakļauties PTO nosacījumiem saistībā ar muitas vērtības noteikšanu no iestāšanās datuma, ieskaitot, papildus līgumam par GATT 1994 Vll panta īstenošanu, nosacījumus par Mēdiju nesošo programmatisko nodrošinājumu datu apstrādes iekārtām vērtēšanu un nosacījumus par procentu nodevu režīmu importēto preču muitas vērtībai.61. Latvijas pārstāvis teica, ka vērtēšanas prakse ir nostiprināta likumā "Par muitas nodokļiem (tarifiem)" un noteikumos Nr.27 "Par muitas vērtības noteikšanu saistībā ar importētajām un eksportētajām precēm un citiem subjektiem" kurā, inter alia, pieļauta atsaukšanās uz cenām. Latvija atzīst nesakritību starp tās likumiem un PTO līgumu par VIIpanta īstenošanu. Tikuši izstrādāti attiecīgi labojumi pastāvošajiem noteikumiem un tie iesniegti parlamentā ratifikācijai. Likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" labojumi stājušies spēkā 1997. gada 1. jūlijā un tie panti, kas attiecas uz muitas vērtības noteikšanu, ir svītroti. Jaunais Muitas likums ("Muitas kodekss") ir apstiprināts parlamentā un stājies spēkā 1997. gada 1. jūlijā. Vērtēšanas metodes jaunajā likumā ir pamatotas ar darījuma vērtību; identisku preču vērtību; līdzīgu preču vērtību; vienas vienības cenas metodi un aprēķinātās vērtības metodi. Likuma kopija tika iesniegta Darba grupai. Tālāk šī likuma īstenošanai tika izstrādāti Ministru kabineta noteikumi "Par preču muitas vērtības noteikšanas procedūru", kas tika pieņemts 1997. gada 17. decembrī un stājies spēkā 1998. gada janvārī. Muitas likums ietver arī muitas vērtības noteikšanas metodes saskaņā ar GATT 1994 VII pantu un līgumu par GATT 1994 VII panta īstenošanu. Viņš apstiprināja, ka atsaukšanās uz cenām ir tikusi novērsta līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos.62. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka Latvija pilnībā piemēros PTO nosacījumus muitas vērtības noteikšanā no tās iestāšanās dienas, neatsaucoties uz pārejas posma nepieciešamību, ieskaitot līgumu par GATT 1994 VII panta īstenošanu un tajā ietvertos nosacījumus par vērtēšanas metodēm un 1. pielikumu (Interpetējošās piezīmes) un līguma 13. pantu, kā arī nosacījumus par Mēdiju nesošo programmatisko nodrošinājumu datu apstrādes iekārtām (Lēmums 4.1.)Citas muitas formalitātes63. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija ir Pasaules muitas organizācijas dalībvalsts. Ministru kabinets ir akceptējis un nosūtījis apstiprināšanai Saeimā likumprojektu par pievienošanos Kioto konvencijai. Normas, kas inkorporētas Kioto konvencijā ir ņemtas vērā veidojot jauno Muitas likumu.Antidempings, pretpasākumi un garantiju režīmi.64. Dažas darba grupas dalībvalstis atsaucās uz nosacījumiem, kas attiecas uz antidempingu un pretpasākumiem likuma "Par muitas nodokļiem (tarifiem)" II daļā un pieprasīja informāciju par Latvijas plāniem jaunas, plašākas likumu kopas sagatavošanā šajā jomā. Latvijas pārstāvis sacīja, ka šobrīd nav izstrādāti nekādi jauni likumprojekti saistībā ar šo jautājumu. Latvija ir antidempinga un pretpasākumu likumdošanas iespēju izvērtēšanas stadijā, ņemot vērā tās īpašo stāvokli, kā mazai valstij un tos fondus, kādi valsts budžetā ir pieejami iespējamo pētījumu veikšanai. Saskaņā ar pastāvošo laika grafiku, Ministru kabinetā tiks iesniegts antidempinga likumprojekts līdz 1998. gada beigām.65. Daži darba grupas biedri pieprasīja, lai Latvija apraksta tās garantiju režīmu un uzdeva jautājumu par to, vai pastāvošā likumdošana būtu atbilstoša GATT XIX pantam un PTO līgumam par garantijām. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka pašreizējais garantiju režīms ir balstīts uz Nolikumu Nr. 20 "Nolikums par Latvijā ražotu pārtikas produktu tirgus aizsardzību". Nolikums attiecas tikai un vienīgi uz lauksaimniecības produktiem, īpaši dzīvniekiem, graudiem, pienu, gaļu, zivīm, kartupeļiem un produktiem, kas no tiem izgatavoti, un tas tika piemērots, jo nesenā ekonomikas pāreja sagrāva sektorus, kas normāli būtu ražojuši konkurētspējīgus produktus. Tomēr nosacījumi vēl joprojām ir jāpiemēro. Eksistējošais režīms bija īslaicīgs un tiks aizstāts ar jauniem likumiem.66. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija nepiemēros nevienu antidempinga, garantiju pasākumu vai pretpasākumu kamēr tā neizstrādās tādus attiecīgos likumdošanas aktus, kas būtu atbilstoši PTO līgumiem par VI panta piemērošanu, subsīdijām un pretpasākumiem, un par garantijām. Izstrādājot jebkuru likumdošanas aktu, kas skar antidempinga nodokļus, pretpasākumu nodokļus un garantijas, Latvija nodrošinās pilnīgu atbilstību attiecīgajiem PTO nosacījumiem, ieskaitot GATT 1994 VI un XIX pantus un līgumu par subsīdijām un pretpasākumiem, kā arī līgumu par garantijām. Pēc šādu likumdošanas aktu īstenošanas, Latvija piemēros tikai tādus antidempinga nodokļus, pretpasākumu nodokļus un garantiju pasākumus, kas būtu pilnībā atbilstoši attiecīgajām PTO normām. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.EKSPORTA REGULĒŠANAMuitas tarifi, maksas un nodevas par sniegtajiem pakalpojumiem, iekšējo nodokļu piemērošana eksportiem67. Dažas darba grupas dalībvalstis pieprasīja detaļas par eksporta nodokļa likmēm un plāniem šādu nodokļu pakāpeniskā atcelšanā.68. Atbildot Latvijas pārstāvis teica, ka visām precēm tiek piemērota nulles procentu likme izņemot dažus kokapstrādes produktus, metāla atkritumus un skaidas, kā arī antikvāras vērtības. Eksporta nodoklis dažiem minerālu produktiem kas iekļāvās HS 25. nodaļā tika atcelts no 1996. gada 17. jūlija. Latvija atteiksies no visiem eksporta nodokļiem līdz 2000. gadam, izņemot nodokļus atsevišķiem antikvāriem priekšmetiem. Saskaņā ar šiem labojumiem parlaments ir noteicis laika grafiku eksporta tarifu atcelšanai tām vienībām, kas iekļaujas HS 44. un 72. nodaļā. Produktu saraksts, kuri ir pakļauti eksporta nodokļiem HS tarifu grafikā un attiecīgās tarifu likmes ir atspoguļotas 3. pielikumā.69. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka patreizējās eksporta tarifu likmes attiecas vienīgi uz tām precēm, kas uzskaitītas Eksporta nodokļu tarifu 3. pielikumā. Visas muitas tarifu izmaiņas ir publicētas oficiālajā Latvijas Republikas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Latvija attieksies no visiem eksporta nodokļiem, kas uzskaitīti 3. pielikumā līdz 2000. gada 1. janvārim, izņemot nodokli antikvārām vērtībām. Eksporta nodokļu atcelšanas grafiks varētu būt līdzīgs reģionālajiem tirdzniecības līgumu partneriem un partneriem, kuriem tika piemērots vislielākās labvēlības režīms, kā noteikts 3. pielikumā. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Eksporta ierobežojumi70. Daži darba grupas biedri pieprasīja detaļas par eksporta licencēšanas režīmu, atzīmējot tirdzniecību ar metāliem un pirotehniskajiem materiāliem. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka darbības licences tika izsniegtas reģistrētiem uzņēmumiem metāla skaidu iepirkšanai valstī un eksportam saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību". Stratēģisko preču, produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju licencēšana ir tikusi iedibināta iekšējas drošības nolūkos un lai izpildītu starptautiskos neizplatīšanas pienākumus. Latvija nodibināja eksporta kontroles sistēmu, kas ietver munīciju un divējādas pielietojamības preču eksportu, kura pamati izstrādāti pēc starptautiskiem standartiem, inkorporējot bijušo COCOM munīcijas sarastu un padomes noteikumus (EC) Nr. 3381/94. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka eksportēto materiālu licencēšana tiek lietota statistiskiem mērķiem un izsniegto eksporta licenču skaits nav ierobežots.Eksporta subsīdijas71. Darba grupas dalībvalsts lūdza Latvijai aprakstīt nodokļu atmaksāšanas sistēmu. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka nodokļu atmaksāšana ir pieejama preču īslaicīgai importēšanai apstrādes, labošanas vai brāķa aizvietošanas, kā arī pāreksportēšanas gadījumā saskaņā ar likuma "Par muitas nodokļiem (tarifiem)" VII daļu un noteikumiem Nr.87 "Preču un citu pārstrādes objektu imports", kur nodrošinātas arī attiecīgās procedūras. Tiek pieprasīta papildus dokumentācija lai apliecinātu, ka preces netiks pārdotas iekšzemes tirgū un norādītu samaksāto importa nodokļu un PVN summu. Importa nodokļu atmaksāšana nodokļu atmaksāšanas programmā nepārsniedz nodokļu un tarifu vērtību, kas iekļauti importētajam produktam. Viņš apstiprināja, ka Latvija nesaglabās nekādus kvantitatīvos ierobežojumus, kas saistīti ar nodokļu atmaksāšanas shēmu.72. Latvijas pārstāvis teica, ka viņa valdība paredz atbalstīt valsts akciju sabiedrības "Latvijas eksporta kredīts" darbības paplašināšanos. Šī kompānija tika nodibināta 1995. gada 20. janvārī saskaņā ar Ministru kabineta pavēli Nr. 519-r "Par valsts akciju sabiedrību "Latvijas eksporta kredīts". Kompānijas galvenais mērķis ir Latvijas ražotāju saražoto preču, pakalpojumu un tehnoloģiju reklāma citām valstīm un palīdzība Latvijas ražotājiem eksporta un importa transakcijās, nodrošinot tos ar attiecīgo apdrošināšanu un garantiju sistēmu. Latvijas eksporta kredīts (LEK) piedāvā eksporta garantijas: eksporta apmaksas garantijas, eksporta finansu garantijas, pircēja kredīta garantijas un akreditīva garantijas, un importa garantijas: t.i. importa apmaksas garantijas un importa finansu garantijas. LEK tātad līdz šim brīdim nav nodarbojies ar klasiskajiem eksporta kredītiem, t.i. kredītiem, ko izsniedz eksportējošās valsts eksporta kredīta aģentūra vai tieši eksportētājs preču un pakalpojuma pircējiem ārvalstīs, bet gan ar īstermiņa kredītiem, kas pieejami ražotājiem un eksportētājiem lai nostabilizētu viņu naudas plūsmu, kamēr tiek saņemts atlīdzības maksājums no ārvalstu partneriem. Šie kredīti tiek izsniegti uz komerciālu principu bāzes un uz līdzīgiem noteikumiem, kā to piedāvā komercbankas. Viņš paziņoja, ka šie pakalpojumi neizjauc konkurenci, jo valsts nesubsidē eksporta kredīta aktivitātes un LEK strādā ar savu peļņu. LEK plānoja uzsākt "klasisko" eksporta kreditēšanu uz noteikumiem (procentu likmes, noilgums, u.t.t), kas pilnībā atbilstu OECD Vienošanās par oficiāli atbalstītu eksporta kredītu vadlīnijām.Iekšējā politika, kas ietekmē ārvalstu preču tirdzniecībuIndustriālā politika, ieskaitot subsīdijas73. Darba grupas dalībvalsts piezīmēja, ka Latvijas valdība paziņojusi par ilgtermiņa investīcijām infrastruktūrā un jautāja par to, kādu iespaidu tas atstās uz Latvijas eksportējošajiem sektoriem. Viņš pieprasīja, lai par industrijas atbalsta programmām tiktu paziņots saskaņā ar līgumu par subsīdijām un pretpasākumiem. Latvijas pārstāvis atbildēja, ka valdība vēlas uzlabot infrastruktūru kopumā un nekādā gadījumā nemērķē uz vienu no uzņēmumiem, vai īpašu nozari.74. Latvijas pārstāvis piebilda, ka valdības strukturālā politika ir izstrādāta, lai nodrošinātu konkurētspējīgas tirgus ekonomikas darbošanos, kur strādā dzīvotspējīgas rūpniecības nozares. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi "Valdības stratēģijas koncepciju rūpniecībā un mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālajā programmā", kur apskatīti tādi jautājumi, kā piemēram, investīciju attīstība, industriālā sadarbība, industrijas pārstrukturēšana un jaunu darbavietu radīšana. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstība tiek uzskatīta par īpaši nozīmīgu un valdība ir veicinājusi un atbalstījusi uzņēmējdarbību ar apmācību un sazarotu programmu palīdzību. Tikuši nodibināti Biznesa konsultāciju centri; lai nodrošinātu menedžmenta apmācību un biznesa sakarus, uzņēmumu forumu, izglītojošas "darba rokasgrāmatas". Augstākās mācību iestādes piedāvā īpašus apmācību kursus uzņēmējiem. Valdība ir izstrādājusi arī reģionālās attīstības politiku, kuras ietvaros tiks nodrošināti aizdevumi un pabalsti mazo un vidējo uzņēmumu dibināšanai un enerģijas patēriņu samazinošu tehnoloģiju izveidošanai. Riska finansēšanu nodrošinās jauna institūcija - Reģionālās attīstības fonds. Cits svarīgs Latvijas industriālās politikas elements ir valsts uzņēmumu pārstrukturizācija un privatizācija ar uzsvaru uz ārvalstu investoru piesaistīšanu.75. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka attiecībā uz nelauksaimnieciskām subsīdijām Latvija ir sagatavojusi paziņojumu projektus saskaņā ar līguma par subsīdijām un pretpasākumiem 25. pantu. Tomēr, neskaitot nelielas subsīdiju programmas saistībā ar enerģētiku, zivju konservēšanu un publisko transportu, īpaši nozīmīgas subsīdiju formas Latvijas republikā ir nodokļu samaksas atlikšana lai palīdzētu valsts uzņēmumu privatizācijai; speciālas kapitāla injekcijas banku problēmu gadījumā ekonomikas pārejas smagākajos posmos un aizņēmumu garantiju programmas. Mazie un nelielie uzņēmumi gūst peļņu uz samazinātā korporatīvā nodokļa rēķina.76. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka Latvija nesaglabās subsīdijas, ieskaitot eksporta subsīdijas, kuras atbilst aizliegtas subsīdijas definīcijai līguma par subsīdijām un pretpasākumiem 3. panta izpratnē un, ka tā neieviesīs šādas subsīdijas nākotnē.77. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka jebkuras subsīdiju programmas tiks administrētas saskaņā ar līgumu par subsīdijām un pretpasākumiem un, ka visa nepieciešamā informācija par programmām, kuru pienākas paziņot, ja tāda pastāv, tiks nodota Subsīdiju un pretpasākumu komitejai saskaņā ar līguma 25. pantu brīdī, kad stāsies spēkā Latvijas Iestāšanās protokols. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Tehniskās barjeras tirdzniecībā, sanitārie un fitosanitārie pasākumi78. Attiecībā uz tehniskajām barjerām tirdzniecībā, dažas Darba grupas dalībvalstis vaicāja par standartu sistēmu un produktu sertificēšanu Latvijā, ieskaitot dalību starptautiskajās standartu organizācijās, plānus par Labās prakses koda pieņemšanu un ieviešanu (PTO līguma par tehniskajām barjerām tirdzniecībā 3. pielikums), ārvalstu institūciju izsniegto sertifikātu akceptēšanu un privāto sertifikācijas institūtu akreditāciju.79. Latvijas pārstāvis iesniedza informāciju par tehniskajām barjerām tirdzniecībā dokumenta WT/ACC/LVA/4 veidā, 5. pielikums. Viņš piebilda, ka nolūkā izpildīt pienākumus, kas aprakstīti Līgumā par tehniskajām barjerām tirdzniecībā (TBT līgums), un īpaši tā 2. pantā "Tehniskie noteikumi un standarti", Latvija ir izveidojusi Nacionālo standartizācijas sistēmu, ko Ministru kabinets apstiprinājis 1995. gada 8. augustā. Izveidots Nacionālās standartizācijas un mērījumu centrs, lai veiktu visas darbības saistībā ar standartu pieņemšanu. Centrs ir Eiropas standartizācijas komitejas biedrs un korespondējošais ISO biedrs. Centrs izmanto ISO 21, kurā noteikti starptautisko standartu pieņemšanas principi. Kopumā 21 tehniskā komiteja ir nodibināta Centra pārraudzībā, to galvenie uzdevumi ir ieviest un harmonizēt Latvijas standartu sistēmu ar starptautisko standartu sistēmu. Dalība tehniskajās komitejās atspoguļo visu ieinteresēto pušu intereses, t.i., visu attiecīgo ministriju pārstāvju, ražotāju un citu ekspertu viedokli.Latvija gatavo starptautisko standartu masveida ieviešanu, lietojot "titullapas" metodi, kas atļauj pieņemt līdz 500 standartiem viena gada laikā. Īpaši Latvijas standarti tika ieviesti tikai ļoti šaurās nacionālas nozīmes jomās. TBT līguma 4. panta izpratnē Latvija vadījās pēc un pielietoja Labās prakses kodu standartu sagatavošanā, pieņemšanā un piemērošanā. Latvijas Nacionālais standartizācijas un mērījumu centrs ir atbildīgs par Labās prakses koda īstenošanu. Jauns likums par standartizāciju tika sagatavots nolūkā definēt standartizācijas uzdevumus, galvenos principus un standartizācijas darba organizāciju.80. Attiecībā uz TBT līguma 5. pantu, Parlaments ir pieņēmis sekojošus likumus: "Par atbilstības novērtēšanu" , "Par produktu drošību, ražotāja pakalpojumiem un atbildību, pakalpojumu piegādātājiem" 1996. gada laikā un likumu "Par vienotajiem mērījumiem" 1997. gadā. Kā nacionālos standartus Latvija ir pieņēmusi EN 45000, ISO 9000 un ISO 21, 22, 25 un 58, lai nodrošinātu harmonizētas atbilstības novērtēšanas procedūras (produktiem) un kvalitātes sistēmas (ražotājiem). Obligātā atbilstības novērtēšana saistībā ar cilvēku veselību, drošību un apkārtējo vidi, tika veikta kompetentas testēšanas rezultātā kalibrācijas laboratorijās un ar sertifikācijas un pārbaudes institūciju, kas apstiprinātas Ministru kabinetā, palīdzību. Pārbaužu un kalibrācijas laboratoriju un sertifikācijas un pārbaužu institūciju kompetence tika nodrošināta ar ekvivalentu procedūru akreditāciju saskaņā ar ISO/IEC 25 un 28. Latvijā saskaņā ar starptautiskajiem principiem un attiecīgajiem ISO nosacījumiem darbojas vienota akreditācijas sistēma. Akreditācija tiek veikta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LNAB), kas ir neatkarīga institūcija Ekonomikas ministrijas pakļautībā. LNAB nodrošina atbilstības noteikšanas institūciju kompetences noteikšanu. Patlaban LNAB ir apstiprinājis 72 pārbaužu laboratorijas un 4 sertifikācijas institūcijas. Kopš 1997. gada 16. augusta LNAB ir Eiropas Kooperācijas padomes laboratoriju apstiprināšanas un organizācijas jautājumus pilntiesīgs biedrs un tika veikti sagatavošanās pasākumi LNAB iestājoties Eiropas Sertifikācijas akreditācijas organizācijā.81. Latvijas pārstāvis teica, ka preču atbilstības novērtēšanu pieprasa likums "Par patērētāju tiesībām", "Par produktu un pakalpojumu drošību, ražotāja un piegādātāja atbildību,", "Par atbilstības novērtēšanu" un likums "Par mērījumu vienotību". Trešās puses - sertifikācijas centri, līdz šim ir tikuši izveidoti ar Ministru kabineta iniciatīvu: Latvijas nacionālais pārtikas, kosmētikas un rotaļlietu centrs, Latvijas nacionālais mājas elektronikas preču standartizācijas centrs, Baltijas eksperimentālā mašinērijas bāze lauksaimniecības un mežrūpniecības tehnikai. Šie centri patlaban ir veidošanās stadijā. Atbilstības noteikšana ar likumu noteiktajā jomā, t.i. saistībā ar cilvēka veselības aizsardzību, drošību un apkārtējo vidi, tika veikta Ministru kabineta īpaši autorizētās pārbaudes un kalibrācijas laboratorijās un sertifikācijas un inspekcijas institūcijās. Nacionālajam akreditācijas centram jāpievienojas ISO CASCO. Ārvalstu institūciju izsniegtie sertifikāti jau tiek atzīti saskaņā ar divpusējiem līgumiem un tiem atbilstošajiem noteikumiem par vienpusēju atzīšanu. Drošības standarti un prasības bija identiski importētajiem un iekšzemes produktiem. Standartu projekti tika izplatīti visu ieinteresēto pušu starpā un bija iespējams diskutēt un tos komentēt.82. Atsaucoties uz TBT 10. pantu, Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija ir izveidojusi pieprasījumu centru, lai tas attiecīgi rīkotos visu ieinteresēto pušu un citu PTO Dalībvalstu pamatotu pieprasījumu gadījumā sākot no 1998. gada 1. janvāra. Pieprasījumu centrs, kas izveidots Ekonomikas ministrijā, ir arī atbildīgs par attiecīgo dokumentu par tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības noteikšanu procedūrām Latvijā, nosūtīšanu. Ministru kabineta noteikumi "Par kārtību, kādā Ekonomikas ministrija koordinē informācijas apmaiņu par tehniskajām barjerām tirdzniecībā un sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem" (1997. gada 28. oktobris), uzdeva ministrijām un citām attiecīgajām organizācijām par pienākumu nodrošināt Ekonomikas ministriju ar informāciju par TBT un sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem visātrākajā iespējamajā laikā. Nolikumā ir paredzēta iespēja ārvalstīm komentēt tehnisko normatīvo aktu projektus, piedāvātos atbilstības noteikšanas pasākumus un sanitāros un fitosanitāros pasākumus. Uzsākts praktisks darbs lai izveidotu attiecīgās datu bāzes un savāktu informāciju, par kuru jāpaziņo. Patlaban pieņemto tehnisko noteikumu un sanitāro un fitosanitāro pasākumu vispārpieejamība tiek nodrošināta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".83. Dažas Darba grupas dalībvalstis aicināja Latviju aprakstīt tās sanitāro un fitosanitāro pasākumu režīmu PTO prasību kontekstā un aprakstīt to, kādā veidā PTO līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu nosacījumi tiks īstenoti pēc iestāšanās. Dalībvalsts bija īpaši satraukta par atklātības jautājumiem, jo šķita, ka jaunie noteikumi ne vienmēr tiek publicēti pirms to īstenošanas uzsākšanas.84. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija ir piedalījusies Codex Alimentarus komisijas darbā, IOE (Office International des Epizooties) un Eiropas Vidusjūras augu aizsardzības konvencijā, kā arī cer pievienoties Starptautiskajai augu aizsardzības organizācijai. Latvija pielīdzina savus sanitāros un fitosanitāros pasākumus šo organizāciju rekomendācijām un nosacījumiem, kas ir spēkā Ziemeļvalstīs. Latvija katru mēnesi atskaitās starptautiskajām organizācijām (FAO, WHO un IOE) par starptautisko normu īstenošanas sekmēm. Darba grupai tika iesniegta pabeigta aptauja par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem (WT/ACC/LVA/12, Annex 2).85. Latvijas pārstāvis papildināja, ka likums "Par augu aizsardzību" kalpo par pamatu fitosanitāro pasākumu administrēšanai. Sanitārie pasākumi tika apskatīti likumā "Par veterinārmedicīnu", Likumā "Par farmāciju" un 1995. gada "Pārtikas likumā". Importētajiem produktiem ir jābūt sertificētiem, ko veic eksportējošās valsts veterinārās autoritātes saskaņā ar Latvijas kvalitātes prasībām. Latvija akceptēs eksportētāja sertifikātus apstrādātiem pārtikas produktiem saskaņā ar Latvijā pastāvošajām kvalitātes prasībām. Darba grupas rīcībā tika iesniegts oficiāls saraksts ar karantīnas pesticīdiem (augu) un saslimšanām (dzīvnieku). Sanitārie un fitosanitārie pasākumi, ko piemēro Latvijā un tam atbilstošais produktu apskats ir attēlots 5. tabulā. 5. tabula. Produkti, kas pakļauti sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiemPreces kods (KN)Preces aprakstsPasākums0100Dzīvi dzīvnieki.Veterinārie noteikumi0200Gaļa un pārtikas gaļas subprodukti.Veterinārie noteikumi0300Zivis un vēžveidīgie, moluski unVeterinārie noteikumi pārējie ūdens bezmugurkaulnieki.0400Piens un piena produkti; putnu olas;Veterinārie noteikumi; dabīgais medus; citur neminēti dzīvniekuVides veselības noteikumi izcelsmes pārtikas produkti.0500Dzīvnieku (izņemot zivju) svaigas,Veterinārie noteikumi atdzesētas, saldētas, sālītas vai sālījumā, žāvētas vai kūpinātas zarnas, pūšļi un kuņģi, veseli vai to gabali.0601 - 0603Augoši koki un citi augi; bumbuļi,Augu aizsardzības noteikumi saknes un līdzīgas augu daļas, griezti ziedi un dekoratīvie zaļumi. 0700Pārtikas dārzeņi un daži sakņaugi un bumbuļaugi.Augu aizsardzības noteikumi; Pārtikas uzraudzības noteikumi0800Pārtikas augļi un rieksti; citrusaugļuVides veselības noteikumi vai ķirbjaugu mizas.Augu aizsardzības noteikumi0900Kafija, tēja, matē un garšvielasAugu aizsardzības noteikumi1000Graudaugu kultūrasAugu aizsardzības noteikumi1100Miltrūpniecības produkcija; iesals,Augu aizsardzības noteikumi ciete, inulīns 1200Eļļas augu sēklas un augi, dažādiVeterinārie noteikumi; graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecībasAugu aizsardzības noteikumi vai medicīnas vajadzībām; salmi un lopbarība. 1201Sojas pupiņas, sasmalcinātas vai nesasmalcinātasVides veselības noteikumi1202Zemesrieksti, negrauzdēti vai nekādāVides veselības noteikumi citā veidā nesagatavoti, lobīti vai nelobīti, sasmalcināti vai nesasmalcināti 1300Šellaka; sveķi, sveķainas vielas unAugu aizsardzības noteikumi pārējās augu izcelsmes sulas un ekstraktiPārtikas uzraudzības noteikumi1400Augu izcelsmes materiāli pīšanai,Augu aizsardzības noteikumi augu izcelsmes produkti, kas citur nav minēti 1500Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas;Veterinārie noteikumi; to sašķelšanas produkti; sagatavotiAugu aizsardzības noteikumi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaskiPārtikas uzraudzības noteikumi1600Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, moluskuVeterinārie noteikumi; vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi.Augu aizsardzības noteikumi Pārtikas uzraudzības noteikumi1700Cukurs un konditorejas izstrādājumiVides veselības noteikumi; no cukuraPārtikas uzraudzības noteikumi1800Kakao un kakao izstrādājumiVides veselības noteikumi; Pārtikas uzraudzības noteikumi1801Kakao pupiņas, veselas vai maltas,Vides veselības noteikumi; negrauzdētas vai grauzdētas. 1802Kakao čaumalas, apvalki, miziņasAugu aizsardzības noteikumi un pārējie kakao atkritumi. 2000Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu auguAugu aizsardzības noteikumi; daļu izstrādājumiPārtikas uzraudzības noteikumi2100Jaukti pārtikas produktiPārtikas uzraudzības noteikumi Veterinārie noteikumi2200Bezalkoholiskie un alkoholiskieVides veselības noteikumi dzērieni un etiķis 2300Pārtikas rūpniecības atliekas unVeterinārie noteikumi; atkritumi; gatavā dzīvnieku barība.Augu aizsardzības noteikumi2401Neapstrādāta tabaka, tabakas atkritumi.Augu aizsardzības noteikumi2402Cigāri, cigāri ar nogrieztiem galiem,Vides veselības noteikumi cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem 2403Pārējā rūpnieciski apstrādāta tabakaVides veselības noteikumi un rūpnieciski tabakas aizstājēji; homogenizēta vai atjaunota tabaka; tabakas ekstrakti un esences2703Aglomerētā un neaglomerēta kūdraAugu aizsardzības noteikumi (ieskaitot kūdras drupni) 3002Cilvēku asinis; dzīvnieku asinis,Veterinārie noteikumi; kas sagatavots terapeitiskām, profilaksesVides veselības noteikumi vai diagnostikas vajadzībām 3101Dzīvnieku vai augu izcelsmes mēslojumi,Veterinārie noteikumi; sajaukti vai nesajaukti, ķīmiski apstrādātiAugu aizsardzības noteikumi vai neapstrādāti; mēslojumi, kas iegūti, sajaucot vai ķīmiski apstrādājot augu un dzīvnieku izcelsmes produktus3808Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi,Augu aizsardzības noteikumi herbicīdi, augu pretdīgšanas līdzekļi un augšanas regulatori, dezinficējošie līdzekļi un līdzīgi produkti, iesaiņoti vai iepakoti pārdošanai mazumtirdzniecībā vai preparātu un izstrādājumu veidā4403Neapstrādāti, mizoti vai nemizoti, brusotiAugu aizsardzības noteikumi vai nebrusoti kokmateriāli 4407Garumā sazāģēti vai sašķelti kokmateriāli,Augu aizsardzības noteikumi dēļos sazāģēti vai lobīti, ēvelēti vai neēvevēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti ar zobveida tapu savienojumu, biezāki par 6 mm4415Kastes, redeļkastes, baļļas un līdzīgaAugu aizsardzības noteikumi koka tara; koka kabeļu spoles, paliktņi un pārējās kravas plates; koka paliktņu apmales4501Dabiskais korķis, neapstrādāts vaiAugu aizsardzības noteikumi vienkārši apstrādātā veidā; korķa atkritumi, sasmalcināts, granulēts vai malts korķis.4600Izstrādājumi no salmiem, esparto vaiAugu aizsardzības noteikumi pārējiem pīšanas materiāliem; grozi un pārējie pinumi 5001Attīšanai derīgi zīdtārpiņa kokoniAugu aizsardzības noteikumi5003Zīda atlikas (tai skaitā attīšanai nederīgiAugu aizsardzības noteikumi kokoni, vērpšanas atkritumi un plucinātas izejvielas) 5101Vilna nekārsta vai neķemmētaAugu aizsardzības noteikumi5103Vilnas vai smalko vai rupjo dzīvniekuAugu aizsardzības noteikumi matu atlikas, ieskaitot vērpšanas atkritumus, bet izņemot reģenerēto vilnu 5201Kokvilnas šķiedras, nekārstas vai neķemmētasAugu aizsardzības noteikumi5202Kokvilnas atlikas (tai skaitā vērpšanasAugu aizsardzības noteikumi atkritumi un uzirdinātās jēlšķiedras) 5301Linu produkcija - nepārstrādāta,Augu aizsardzības noteikumi pirmapstrādes un pārstrādāta produkcija (linu stiebriņi - tilikāti, netilikāti; linšķiedra - īsā, garā, pakulas)5302Kaņepāju šķiedra nepārstrādāta,Augu aizsardzības noteikumi pirmapstrādes un pārstrādāta produkcija 5303Džutas šķiedra un pārējās lūksnesAugu aizsardzības noteikumi tekstilšķiedras, neapstrādātas vai apstrādātas, bet nevērptas; to atsukas un atlikas 5304Sizals un pārējās agavju dzimtas auguAugu aizsardzības noteikumi tekstilšķiedras, neapstrādātas vai apstrādātas, bet nevērptas 5305Kokosšķiedras, abakas, rāmijas un pārējāsAugu aizsardzības noteikumi augu tekstilšķiedras, kas citur nav minētas, bet nevērptas 86. Apkopojot Latvijas centienus īstenojot līgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu ieviešanu, Latvijas pārstāvis teica, ka pieci likumi - par patērētāju tiesībām, par veterinārmedicīnu, par farmāciju, par pārtikas aprites pārraudzību un par augu aizsardzību, tikuši pieņemti kopš 1992. gada. Šie likumi un labojumi tajos ir pamats Latvijas normatīvu atbilstībai sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem. Jaunais likums "Par pārtikas aprites pārraudzību" tika izstrādāts ņemot vērā ekspertu grupas sagatavotās rekomendācijas pie FAO projekta par pārtikas kvalitātes uzlabošanu Latvijā un projektu par Latvijas pārtikas likumdošanas aktu izstrādi, ko sponsorēja Dānija, un tas notika saskaņā ar sanitāro un fitosanitāro pasākumu līguma prasībām. Tiks pārskatīti likumi, lai skaidrāk definētu dažādu iestāžu kompetences robežas un atbildību par noteikumu un prasību izstrādi un harmonizāciju, kā arī tirgus novērošanu, lai izvairītos no duplikācijas un nodrošinātu vēl efektīvāku pārtikas aprites kontroli. Veterinārā un fitosanitārā robežu administrācija tika reorganizēta 1997. gada sākumā, lai uzlabotu esošo stāvokli un strādātu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. Likuma normu, kas attiecas uz pārtiku, harmonizācijas rezultātā 1997. gadā Latvija pieņēma jaunus noteikumus "Par maksimāli pieļaujamo veterināro medicīnas preparātu nogulšņu līmeni pārtikas produktos" un noteikumus "Par pārtikas piedevu lietošanu". Abi noteikumi ir pilnīgā saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem. Latvija ir ievērojusi atklātības principu, kura kontekstā tika pieprasīts, lai visi pieņemtie noteikumi par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem tiktu publicēti Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ministru kabinetam piekrīt tiesības pieņemt likumdošanas aktus par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu. Pirms to pieņemšanas, visi noteikumu projekti tiek apspriesti Valsts veterinārā dienesta konsultatīvajā padomē un publicēti veterināru profesionālos masu saziņas līdzekļos, lai dotu pamatu plašai diskusijai. Tāpat pirms apstiprināšanas likumdošanas akti par pārtikas produktu drošību un kvalitāti vispirms tiek izskatīti Pārtikas padomē (konsultatīva institūcija, kas sastāv no ministriju pārstāvjiem, ražotāju pārstāvjiem, tirdzniecības pārstāvjiem, izplatītājiem un citām iesaistītajām institūcijām), kas nesen sākusi darboties arī kā ekspertu kopums likumdošanas aktu un likumu papildinājumu projektu sagatavošanā. Likumdošanas akti par īstenošanu dažos atsevišķos sektoros, ko ietver sanitāro un fitosanitāro pasākumu līgums, tiek nosūtīti uz Ekonomikas ministriju, kura tālāk ir atbildīga par paziņošanas prasības izpildīšanu. Pieprasījumu centrs, kura eksistence nostiprināta TBT līguma 10. punktā un sanitāro un fitosanitāro pasākumu lūguma 7. punktā, darbojas Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Latvija arī ir izstrādājusi apmācības sistēmu veterināriem - inspektoriem nolūkā uzlabot kontroles, inspekcijas un apstiprināšanas standartus un procedūras saskaņā ar līgumu par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem.87. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka valsts sanitārie un fitosanitārie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, vadlīnijām un ieteikumiem. Sanitāro un fitosanitāro pasākumu īstenošanas jautājumi tiek atrisināti ar intensīvu apmācības programmu palīdzību un praktisko iemaņu uzkrāšanu. Latvijas TBT un sanitārie un fitosanitārie standarti patlaban ļoti strauji attīstās par jaunu sistēmu, kas atspoguļo starptautiskās prasības un ir nostiprināta īpašā valdības programmā.87bis. Latvijas pārstāvis kā vispārīgu punktu minēja faktu, ka jebkurā likumā, kas attiecas uz tirdzniecības tehniskajām barjerām un sanitārajām un fitosanitārajām prasībām ir ietverts vispārējs pants, kas nosaka, ka pretrunu gadījumā starptautiskajos līgumos ietvertās normas prevalē pār nacionālo likumdošanu. Tādējādi jebkuru pretrunu gadījumā TBT un SPS līgumos ietvertās normas prevalēs pār iekšējiem likumiem, Latvijai pievienojoties PTO. Viņš arī paziņoja, ka visi likumi un noteikumi attiecībā uz tirdzniecības tehniskajām prasībām un sanitārajām un fitosanitārajām prasībām un visi nepieciešamie eksistējošo likumdošanas aktu labojumi, kas jāizdara, lai nodrošinātu to atbilstību PTO līgumiem par tirdzniecības tehniskajām barjerām un sanitārajām un fitosanitārajām prasībām stāsies spēkā pirms Latvijas pievienošanās PTO.88. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka Latvija pakļausies līgumiem par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kā arī līgumam par tehniskajām tirdzniecības barjerām no tās iestāšanās brīža, neatsaucoties uz pārejas perioda nepieciešamību. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Ar tirdzniecību saistītie investīciju pasākumi (TRIMs)89. Dažas Darba grupas dalībvalstis pieprasīja paskaidrot Latvijas nolūkus par notifikāciju tādu pasākumu gadījumā, kas nav atbilstoši PTO līgumam par ar tirdzniecību saistītajiem investīciju pasākumiem (TRIMs), un tam sekojošu atcelšanu.90. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija bez pārejas perioda atteiksies no tādiem pasākumiem, kas būtu neatbilstoši TRIMs līgumam no tās iestāšanās datuma. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Valsts tirdzniecības uzņēmumi91. Atzīmējot, ka vairāk kā 500 valsts uzņēmumu bija iesaistījušies ārējā tirdzniecībā 1994. gadā, dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza Latvijai sgatavot un iesniegt visu to firmu sarakstu, kuras daļēji vai pilnībā pieder valstij, uzrādot jebkādas speciālas vai ekskluzīvas tiesības, kas šīm firmām varētu būt piešķirtas.Latvijai lūdza izpildīt aptauju par valsts sektoru tirdzniecībā. Dalībvalsts uzskatīja, ka Valsts graudu birojs varētu atbilst valsts tirdzniecības uzņēmuma kritērijiem GATT 1994 XVII panta izpratnē un, ka šī definīcija varētu aptvert arī citus uzņēmumus, kas darbojas lauksaimniecības produkcijas ražošanā un izplatīšanā, ieskaitot arī tirdzniecību ar cukuru, metāliem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī dabiskajiem monopoliem, ko vada valsts. Latvijai arī lūdza iesniegt detaļas par tirdzniecības kompānijām "Interlabība" un "Latvijas labība".92. Latvijas pārstāvis iesniedza Darba grupai paziņojumu par valsts tirdzniecības sektoru dokumentā WT/ACC/LVA/12 (3. pielikums), kurā aprakstīja Valsts graudu biroja darbību. Valsts graudu birojs ir institūcija, kas nav iesaistīta regulārā graudu tirdzniecībā; graudi tika atsevišķos gadījumos iepirkti, lai papildinātu pārtikas nodrošinājuma rezerves. Iekšzemes graudiem tika dota priekšroka valsts rezervju papildināšanā. Tādas iestādes, ka Valsts alkohola monopola valde un Tabakas departaments neiesaistās tirdzniecībā, bet gan izsniedz tirdzniecības licences citiem, kas darbojas attiecīgajās nozarēs. Tirdzniecības kompānijas "Interlatvija" un "Latvijas Labība" tika pilnībā privatizētas 1991. gadā un valdībai vairs nebija nekāda loma to darbībā. Latvijas pārstāvis paziņoja, ka neviens uzņēmums izņemot Valsts graudu biroju, nav apveltīts ar kādām speciālām vai īpašām tiesībām. Latvija ir izveidojusi Akcīzes nodokļa valdi kas nodarbojas ar licencēšanu, tabakas un alkohola akcīzes marķējumiem, kā arī ar citu licencējamo preču licenču jautājumiem. Valsts alkohola monopola valde un Tabakas departaments ir Akcīzes nodokļa valdes sastāvdaļas un ir pārstājušas eksistēt kā atsevišķas institūcijas.93. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka viņa valdība piemēros likumus un noteikumus, kas regulē valstij piederošo uzņēmumu un citu uzņēmumu ar īpašām vai ekskluzīvām privilēģijām, tirdzniecības aktivitātes un darbosies pilnīgā saskaņā ar PTO līguma nosacījumiem, īpaši GATT 1994 XVII pantu un skaidrojumu par šo pantu, kā arī GATS VIII pantu. Viņš tālāk apstiprināja, ka Latvija paziņos par katru uzņēmumu, kas tuvosies XVII panta izpratnei. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Brīvās zonas, īpašās ekonomiskās zonas94. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvijā līdz 1997. gada oktobrim noteikti četri īpašie ekonomiskie režīmi saskaņā ar likumiem "Par Rīgas tirdzniecības brīvostu" (1996. gada 6. novembris), "Par Ventspils brīvostu" (1996. gada 19. decembrī), "Par Liepājas īpašo ekonomisko zonu" (1997. gada 17. februārī) un "Par Rēzeknes īpašo ekonomisko zonu". Brīvās zonas Rīgas tirdzniecības ostā un Ventspils ostā tradicionāli bijušas brīvās muitas zonas, kas nodibinātas saskaņā ar īpašiem likumiem un jauno Muitas likumu. Īpašā ekonomiskā zona Liepājā, bijušajā padomju militārās ostas teritorijā, tikusi nodibināta ar atsevišķu likumu , lai sekmētu izpostītā reģiona atjaunošanos. Rēzeknes īpašā ekonomiskā zona tika nodibināta lai palīdzētu šī reģiona attīstībai. Latvijas valdības politika nav saistīta ar šādu īpašu ekonomisko zonu paplašināšanos, bet gan ar pieredzes uzkrāšanu no jau eksistējošajām un jaunu, detalizētāku noteikumu izstrādāšanu par šo zonu funkcionēšanu. Viņš papildināja, ka ne eksporta darbības, ne tirdzniecības balansēšana, ne iekšējo prasību apmierināšana nav saistīta ar tām kompānijām , kas sāka savu darbību zonā un to produktu iepirkšanai, kas saražoti zonā, tik piemēroti parastie nodokļi un tarifu prasības. Turpmāka informācija par brīvās ekonomikas zonām ir apkopota 6. tabulā.6. tabula. Brīvās ekonomiskās zonas Rīgas Tirdzniecības brīvostaLiepājas īpašā ekonomiskā zonaVentspils brīvostaRēzeknes īpašā ekonomiskā zonaTeritorijadaļa no ostasLiepājas osta, daļa no ostas, militārā ostaVentspils ostaRēzeknes industriālais reģions (bijusī militārā bāze un apdzīvojamais rajons.) Platībaaptuveni 664 haaptuveni 3000 haaptuveni 2026 haaptuveni 1220 haNodokļu izņēmumibrīvās muitas zonas režīms visā teritorijāiespēja radīt brīvās muitas zonas režīmu (izpildot attiecīgos nosacījumus) dažās zonas daļās.PVN - nulle investīcijām infrastruktūrā kompānijas ienākuma nodoklis ir 20 procenti no normālās nodokļa likmes (iespējama samazināšana līdz pat nules līmenim, ja tā nolemj municipalitāte) Sociālais nodoklis - maks. 15 minimālās algas.platības atsevišķās daļās nodibināts brīvās zonas režīms un ir iespēja radīt vēl citusiespēja radīt brīvās muitas teritorijas zonas dažās zonas vietās. PVN - nulle investīcijām infrastruktūrā. Kompānijas ienākuma nodoklis - 20 procenti no parastās nodokļa likmes (iespējama samazināšana līdz pat nulles līmenim, ja tā nolemj unicipalitāte) Zemes īpašumiiespēja īrētiespēja pirkt, ja kopējāsiespēja īrētiespēja nopirkt ieguldūtās summas apjoms pārsniedz 100 000 latus par hektāru95. Latvijas pārstāvis teica, ka ar likumu atļautās brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas, kas aprakstītas 94. paragrāfā, pilnībā atbilst Latvijas saistībām, ko tā uzņēmusies Iestāšanās protokolā PTO un, ka Latvija nodrošinās PTO saistību īstenošanu šajās zonās. Papildus iepriekš teiktajam, tās preces, kas saražotas šajās zonās saskaņā ar nodokļu un tarifu nosacījumiem, kuri neattiecas uz importu, un importētie ieguldījumi no tarifiem un atsevišķiem nodokļiem, tiek pakļautas parastām muitas formalitātēm pārējā Latvijas daļā, ieskaitot tarifu un nodokļu piemērošanu. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Valsts pasūtījums96. Dažas Darba grupas dalībvalstis vēlējās uzzināt par Latvijas likumdošanas stāvokli attiecībā uz sabiedrisko pasūtījumu, ieskaitot izņēmumu noskaidrošanu saistībā ar "ekskluzīvajām tiesībām" un "ārkārtēju nepieciešamību" un Latvijas pozīciju saistībā ar iespējamo dalību Daudzpusējā tirdzniecības līgumā par valsts pasūtījumu. Pēc viņu domām Latvijai jānosaka īpašs datums, kurā tā pievienosies līgumam par valsts pasūtījumu, ja sarunu iznākums par par piegādātāju sarakstu būs visām pusēm apmierinošs.97. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija ir pieņēmusi jaunu likumu "Par valsts un municipālo pasūtījumu", kas pamatojas uz līgumu par valsts pasūtījumu un UNCITRAL parauglikumu par valsts pasūtījumu. Likums atļauj piegādes kontraktu piešķiršanu saskaņā ar speciāliem Ministru kabineta lēmumiem bez cenu vai vispārējā konkursa gadījumos, ja nepieciešams radīt valsts rezerves, vai nacionālās drošības un aizsardzības vajadzībām, ja piegādes apjoms ir mazāks par 5 000 LVL. Viena kandidatūra tiks vērtēta gadījumā, ja kādiem piegādātājiem ir ekskluzīvas tiesības uz pakalpojumiem un precēm, ārkārtējas nepieciešamības gadījumos, kad pagātnes iepirkumi pieprasa tā paša piegādātāja preces papildinājumu un pētniecības un attīstības kontraktu noslēgumā.98. Likums "Par valsts un municipālo pasūtījumu" tika pieņemts parlamentā 1996. gada 24. oktobrī. Likuma kopija angļu valodā tika nosūtīta PTO Sekretariātam. Jaunais likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu stājās spēkā 1997. gada 1. janvārī un tajā noteikts, ka konkursa rīkošana ar ārvalstu piegādātāju piedalīšanos ir obligāta, ja paredzamais būvdarbu apjoms pārsniedz 4 miljoni LVL (5 miljonus SDR ) vai, ja citu darbu vai piegāžu paredzamais apjoms pārsniedz 104 000 (SDR 130 000). Arī valsts pasūtījumā tiek piemērots nacionālais režīms.99. Latvijas pārstāvis atgādināja, ka Latvijai tika piešķirts novērotāja statuss Valsts pasūtījums komitejā 1996. gada 4. jūnijā (dokuments GPA/W/16). Latvija plāno iesākt sarunas par pievienošanos līgumam par valsts pasūtījumu 1998. gada otrajā pusē un sākusi pievienošanās dokumentu sagatavošanu. Tomēr būtu nepieciešamas papildus konsultācijas ar PTO ekspertiem pirms šo sarunu uzsākšanas.100. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka Latvija uzsāks sarunas par pievienošanos līgumam par valsts pasūtījumu iesniedzot piegādātāju sarakstu uz to brīdi. Viņš arī apstiprināja, ka ja sarunu rezultāti būs apmierinoši Latvijai un citām līguma dalībvalstīm, Latvija varētu pabeigt sarunas par pievienošanos līdz 2000. gada 1. janvārim. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Tranzīts101. Dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza Latviju aprakstīt tranzītpreču režīmu. Latvijas pārstāvis teica, ka tranzītpreces tiek pārbaudītas un fiksētas uz robežas. Muitas dienesta rīcībā ir kopijas no kravas pavadzīmēm un ievāktā informācija statistikas nolūkiem. Tās pašas procedūras attiecas uz precēm, arī uz metāliem. Latvija šobrīd neiekasē tranzīta nodevu, kaut gan tiek noteikta konvoja nodeva, ko maksā transportētājs, par bīstamām precēm, tabaku, pārtikas produktiem vai smaržām, ko transportē cauri Latvijai. Dažām precēm, kas nav bīstamas, nepieciešams veikt drošības depozītu par tādu summu, kas vienlīdzīga ar nodokļu summu šīs preces importējot Latvijā. Drošības depozīts tiek atmaksāts divu mēnešu laikā, ja tranzīta noteikumi ir tikuši ievēroti.102. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka viņa valdība piemēros likumus un noteikumus, kas regulē tranzīta operācijas darbojoties atbilstoši PTO līguma nosacījumiem, īpaši GATT 1994 V panta nosacījumiem. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Lauksaimniecības politika103. Dažas Darba grupas dalībvalstis aicināja Latviju sīkāk pakavēties pie tās lauksaimniecības režīma, ieskaitot tarifu aizsardzību, budžetā paredzēto atbalstu, koncesionālos kredītus, eksporta subsīdijas un valsts graudu pasūtījumu. Dažas dalībvalstis atzīmēja tarifu palielināšanos dažiem produktiem un nesen ieviestus atbalsta pasākumus, tās vēlējās, lai Latvija izteiktu stingru apņemšanos atcelt eksporta subsīdijas.104. Latvijas pārstāvis izskaidroja, ka lauksaimniecības sektorā notiek lielas reformas, ieskaitot zemes restitūciju, dekolektiviāciju un pārtikas rūpniecības privatizāciju ar nolūku nodibināt konkurētspējīgu tirgus ekonomikas vidi. Viņš arī atzīmēja, ka reformu process bija sabalansēta pāreja no dažādiem nodokļu izņēmumiem lauksaimniecības sektorā uz atklātāku lauksaimniecības atbalsta veidu. Pēdējo dažu gadu laikā lauksaimniecības sektorā notikusi aramzemes kvalitātes pazemināšanās tādēļ, ka nav veikta augsnes drenāža un citi uzlabošanas darbi un arī tāpēc, ka netiek pietiekoši investēts lauksaimniecības tehnikā un tehnoloģijā. Tā rezultātā kopējā lauksaimniecības produkcija un ienākumi būtiski kritušies un prognozes rāda, ka pilnīgai atveseļošanai varētu būt nepieciešami pat vairāki gadi. Latvijas pārstāvis norādīja, ka viņa valdība ir nolēmusi enerģiski virzīt reformu procesu un uzskata iestāšanos PTO par svarīgu šī procesa sastāvdaļu.105. Dažas dalībvalstis vēlējās, lai Latvija apliecina savu gatavību atteikties no cenu kontroles graudu produktiem. Latvijas pārstāvis teica, ka valdība ir garantējusi cenu pārtikas graudiem valsts rezervju mērķiem. Latvijas pārstāvis teica, ka labojumi likumā "Par Latvijas graudu tirgu un valsts graudu rezervēm", kurā tiek atcelta garantēto graudu cenu sistēma, ir stājušies spēkā 1997. gada 1. jūlijā. ā.106. Attiecībā uz iekšējām subsīdijām Latvijas pārstāvis iesniedza detalizētu informāciju dokumentā WT/ACC/SPEC/LVA/2, kas pamatojās klasifikācijā, kuru piedāvāja WT/ACC/4 un līguma par lauksaimniecību metodoloģija, kur uzrādīta katra vidējā produkta īpašā subsīdija par pamatu ņemot 1994. līdz 1996. gada pārskata periodu graudaugiem, liellopiem, aitām, cukurbietēm, sēklu materiālam, liniem, un īpašās subsīdijas, kas neattiecas uz produktiem. Informācija tika iesniegta arī dažu programmu veidā, kas attiecas uz pētījumu finansēšanu lauksaimniecībā, pesticīdu un slimību kontroli, konsultāciju pakalpojumiem un infrastruktūru, ko Latvija uzskata par atļautajām subsīdijām (zaļās kastes pasākumiem).107. Eksporta subsīdiju sakarā Latvijas pārstāvis teica, ka eksporta subsīdijas ir noteiktas piena pulverim, pienam kannās, sieram, sviestam un rudziem 1994., 1995. un 1996. gadā. Viņš arī izskaidroja, ka Latvijas nolūks aizvien bijis investēt lauksaimniecībā saskaņā ar programmām, kas uzlabo tās lauksaimniecības konkurētspēju un efektivitāti un nodrošinātu tās pielīdzināšanos pasaules tirgus prasībām. Šajā kontekstā Latvija ir gatava eksporta subsīdiju atcelšanai, kā tas atspoguļots tās saistību grafikā Latvijas Iestāšanās protokola pielikumā.108. Latvijas saistības lauksaimniecības tarifu, iekšējo subsīdiju un eksporta subsīdiju lauksaimniecības produktiem jomā ir inkorporētas koncesiju un saistību grafikā, kas pievienots Latvijas Iestāšanās protokolam PTO.109. Latvijas pārstāvis teica, ka pārejas periodam beidzoties 2003. gada 1. janvārī Latvija atcels 5 procentu de minimis atvieglojumu atsevišķu produktu iekšējo atbalstu un vispārējo iekšējo atbalstu aprēķinot tās pašreizējo AMS, kā tas noteikts līgumā par lauksaimniecību 6. Panta 4.(
10. a)paragrāfā, ja vien atsevišķu produktu iekšējais atbalsts un vispārējais atbalsts nepārsniedz 24 miljonus SDR (aptuveni 8 procentus no vidējās kopējās lauksaimniecības produkcijas vērtības 1994 - 1996 gada posmā) un ka 24 miljoni SDR sastāda Latvijas de minimis atbrīvojumus saskaņā ar 6.4 (
11. a)pantu katru gadu pārejas periodā. Attiecīgi pārejas perioda laikā Latvijai aprēķinot tās patreizējo kopējo AMS netiks pieprasīts iekļaut atsevišķu produktu iekšējo atbalstu vai vispārējo iekšējo atbalstu saskaņā ar Lauksaimniecības līguma 6. Panta 4. (
12. a)daļu, kā arī tai nepieprasīs samazināt šādu iekšējo atbalstu saskaņā ar Lauksaimniecības līguma 1. līdz 6. pantam, kur atsevišķu produktu iekšējā atbalsta un vispārējā atbalsta summa nepārsniedz 24 miljonus SDR katrā attiecīgajā gadā. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Tirdzniecība ar gaisa kuģiem110. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija īstenos līgumu par tirdzniecību ar gaisa kuģiem bez izņēmumiem vai pārejas perioda, iestāšanās laikā. Latvijas pārstāvis apstiprināja, ka Latvija parakstīs līgumu par tirdzniecību ar civilās aviācijas pakalpojumiem tad, kad tā iestāsies PTO. Darba grupa atzīmēja šo saistību uzņemšanos.Ar tirdzniecību saistītās intelektuālā īpašuma tiesības (TRIPS)111. Dažas Darba grupas dalībvalstis lūdza Latvijai salīdzināt tās pastāvošo režīmu ar PTO TRIPS līgumu. Tika uzdoti specifiski jautājumi par pilnu TRIPS līguma īstenošanas laika grafiku, intelektuālo īpašuma tiesību īstenošanu, autortiesību nodrošināšanu un Bernes konvencijas (1971. g.) un Romas konvencijas akceptēšanu.112. Latvijas pārstāvis teica, ka Latvija ir strādājusi pie jaunas tieslietu sistēmas izveidošanas un ieviešanas intelektuālā īpašuma jomā kopš 1991. gada. Vietējo ekspertu skaits Latvijā ir ierobežots un Latvijai dažos intelektuālā īpašuma aspektos pietrūkst pieredzes, piemēram, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēs, slēgtajā informācijā, provizionālajos un robežu pasākumos. Viņš piezīmēja, ka pastāvošā likumdošana ir saskaņā ar PTO TRIPS līgumu, izņemot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un TRIPS līguma III daļas 4. sadaļu. Jauna likumdošana par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību jau ir apstiprināta valdībā un nosūtīta Saeimas apstiprināšanai, un jauna likumdošana par robežu pasākumiem (TRIPS līguma III daļa, 4. sadaļa) jau ir nosūtīta apstiprināšanai valdībā. Latvijas intelektuālā īpašuma likumdošanas pārskatīšana un to turpinošā programma tika iesniegta Darba grupai un ir attēlota 7. tabulā. 7. tabula. Intelektuālā īpašuma likumdošanas statuss Latvijā (1998. gada maijs)TRIPS līgumsLikumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz vai apskata šo jautājumuLikumdošanas aktu projekti, kas saistīti ar TRIPS līgumu, kuram pilnībā neatbilst pastāvošie projektiII daļa,-- Likums par autortiesībām;ir spēkā - pilnīgi atbilst PTO TRIPS prasībām1. sadaļa1993. gada 11. maijs--Likums par izmaiņām Latvijas Kriminālkodeksā;1995. gada 6. oktobrisMinistru kabineta noteikumi "Par kinematogrāfisku darbuizplatīšanu un publisku demonstrāciju"; 1996. gadsII daļa,Likums par preču zīmēm;ir spēkā, pilnīgi atbilst PTO TRIPS prasībām2. sadaļa1993. gada martsvaldība izskatījusi un nosūtījusi apstiprināšanai Saeimālikumprojektu par preču zīmēm unģeogrāfiskās izcelsmes norādēm(paredzamā apstiprināšana līdz 1998. gada oktorim)II daļa,Likumprojekts par labojumiem Konkurences likumā,3. sadaļaV daļa Par negodīgu konkurenci(sagaidāma apstiprināšana Saeimā līdz 1998. gada oktobrim)Jauns likumprojekts par prečuzīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ieskaitot nosacījumuspar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas ticis izskatīts unpieņemts valdībā (paredzamā apstiprināšana Saeimā līdz 1998. gada oktobrim)II daļa,1993. gada 4. maija likums parir spēkā - pilnīgi atbilst PTO TRIPS prasībām4. sadaļaindustriālā dizaina aizsardzībuII daļa,1993. gada 2. martā pieņemtaisir spēkā - pilnīgi atbilst PTO TRIPS prasībām5. sadaļalikums "Par patentiem", kas izmainīts1995. gada 30. martāII daļa,1998. gada 31. marta likumsir spēkā - pilnīgi atbilst PTO TRIPS prasībām6. sadaļa"Par pusvadītāju produktutopogrāfiskās uzbūves aizsardzību"II daļa,1997. gada 18. jūnija likums parKomerclikuma projekts (valdības apstip