Kredītiestāžu likums

(1)Likumā ir lietoti šādi termini: 1) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 2) kredītiestādes filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas kredītiestādes vārdā; 3) pārstāvniecība — kredītiestādes struktūrvienība, kas atrodas citā valstī un pārstāv kredītiestādes intereses, bet neveic komercdarbību; 4) finanšu pakalpojumi:

1. a)noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana;
2. b)kreditēšana; b1) finanšu līzings;
3. c)maksājumu pakalpojumi,
4. d)ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu nesaistītu bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana;
5. e)tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu vai finanšu instrumentiem;
6. f)uzticības operācijas (trasts);
7. g)ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana;
8. h)galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;
9. i)vērtību glabāšana;
10. j)(izslēgts ar 20.11.2003. likumu);
11. k)konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos;
12. l)(izslēgts ar 20.11.2003. likumu);
13. m)tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu;
14. n)citi darījumi, kuri pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finanšu pakalpojumiem;
15. o)elektroniskās naudas, tajā skaitā elektroniskās naudas žetonu, emisija;
16. p)aktīviem piesaistīto žetonu emisija;
17. r)kriptoaktīvu pakalpojumi. 5) kredīts — atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas; 51) sindicētais kredīts — aizdevums, kuru izsniedz vairāki aizdevēji saskaņā ar vienu kredīta līgumu; 6) noguldījums — naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem; 7) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 8) (izslēgts ar 22.02.2007. likumu); 9) klients — persona, kurai kredītiestāde sniedz finanšu pakalpojumus; 10) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 11) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 111) dalībvalsts mātes kredītiestāde — kredītiestāde, kas ir dalībvalsts mātes iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — ES regula Nr. 575/2013) 4.panta 1.punkta 28.apakšpunkta izpratnē; 112) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 113) Eiropas Savienības mātes kredītiestāde — kredītiestāde, kas ir Eiropas Savienības mātes iestāde ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 29.apakšpunkta izpratnē; 114) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 115) Latvijas Republikas mātes kredītiestāde — Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kurai ir meitas sabiedrība — kredītiestāde vai finanšu iestāde — vai kurai ir dalība kredītiestādē vai finanšu iestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 116) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai citas Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 117) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 118) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 12) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 13) (izslēgts ar 22.02.2007. likumu); 14) uzticības operācijas (trasts) — darījumi, kuros attiecības starp kredītiestādi un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem kredītiestāde uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma; 15) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 151) dalība — tiesības uz komercsabiedrības kapitāla daļu (neatkarīgi no tā, vai tiesības ir dokumentētas vai nav), ko, veidojot ilgstošu saikni ar šo komercsabiedrību, izmanto, lai piedalītos tās pārvaldībā, vai tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita; 16) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 17) (izslēgts ar 11.04.2002. likumu.); 18) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 19) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 20) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 21) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 22) tranzītkredīts — valdības kredīts, kas ar kredītiestāžu starpniecību tiek piešķirts uzņēmējiem konkrētu mērķu īstenošanai un netiek iekļauts kredītiestādes aktīvos, pret kuriem tiek vērsti kreditoru prasījumi kredītiestādes likvidācijas, tai skaitā maksātnespējas, gadījumā; 23) nodokļu administrācija - likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktās institūcijas; 24) pašlikvidācija — kredītiestādes darbības izbeigšana saskaņā ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu; 25) likvidācija — kredītiestādes darbības izbeigšana pašlikvidācijas gadījumā, pēc tiesas nolēmuma vai maksātnespējas gadījumā; 26) maksātnespēja — ar tiesas spriedumu konstatēts kredītiestādes stāvoklis, kad tā nespēj izpildīt savas parādu saistības; 27) faktiskā maksātnespēja — kredītiestādes stāvoklis, kad tā nespēj izpildīt savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai; 28) maksātnespējas process — process, kas risinās kredītiestādē no dienas, kad maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā, līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu vai maksātnespējas procesa izbeigšanu; 29) (izslēgts ar 01.11.2018. likumu); 30) (izslēgts ar 01.11.2018. likumu); 31) (izslēgts ar 01.11.2018. likumu); 32) kreditors — valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu saistīta fizisko vai juridisko personu grupa, kurai ir prasījuma tiesība pret kredītiestādi; 33) nodrošinātais kreditors — kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku; 34) likvidators — kredītiestādes akcionāru sapulces ievēlēta persona (pašlikvidācijas gadījumā) vai pēc Latvijas Bankas ieteikuma tiesas iecelta persona, kura īsteno šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā; 35) maksātnespējas procesa administrators (turpmāk arī — administrators) — tiesas iecelta persona, kura īsteno šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā; 36) ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi ir:
18. a)kredītiestādes akcionāri, padomes un valdes locekļi, iekšējās kontroles funkcijas vadītājs, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;
19. b)personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības;
20. c)personas, kuras ir bijušas ieinteresētās personas saskaņā ar šā punkta "a" un "b" apakšpunkta noteikumiem pēdējo sešu mēnešu laikā līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai; 37) finanšu līzings — kreditēšana, ko veic atbilstoši UNIDROIT konvencijā par starptautisko finansiālo līzingu noteiktajiem pamatprincipiem; 38) maksāšanas līdzeklis — līdzeklis (atsevišķi vai kopā ar citu maksāšanas līdzekli) vai maksājuma instrumentu, kurš ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu vai citas lietas, saņemt vai veikt maksājumus, dot rīkojumu naudas līdzekļu pārvedumam vai apstiprināt naudas līdzekļu pārvedumu un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem arī tās personas, kas nav laidušas apgrozībā šo maksāšanas līdzekli. Par maksāšanas līdzekļiem uzskata skaidru naudu, čekus, maksājumu kartes (kredītkarte, debetkarte un citas tamlīdzīgas kartes), bankomātu kartes, maksājuma dokumentus, elektronisko naudu, attālinātu elektronisko kredītiestāžu operāciju (globālajā datortīklā vai izmantojot datoru vai tālruni) programmatūru un citus tamlīdzīgus līdzekļus; 39) (izslēgts ar 23.12.2010. likumu); 40) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 41) kreditoru sapulce — organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas procesā; 42) kreditoru komiteja — kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam; 43) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 44) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 45) ārvalsts — valsts, kas nav dalībvalsts; 46) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 47) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 48) ārpakalpojumu sniedzējs — persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus; 49) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 50) kompetentas institūcijas — valsts pārvaldes institūcijas, tiesas, likvidatori, administratori un citas institūcijas vai personas, kuras atbilstoši savām likumos noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas norisi; 51) reorganizācijas pasākumi — tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju; 52) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem; 53) (izslēgts ar 30.09.2021. likumu); 54) prasījumu un saistību dzēšana — prasījumu un saistību savstarpēja izteikšana vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un izpildāma tikai viena saistība; 55) (izslēgts ar 16.05.2013. likumu); 56) ārvalsts valūta — jebkura valūta, izņemot euro; 57) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 58) (izslēgts ar 21.07.2017. likumu); 59) pakārtotās saistības — saistības, kas kredītiestādei rodas no aizdevuma (neatkarīgi no noslēgtā darījuma veida) un kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar kredītiestādi, aizdevējam dod tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa tikai kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas; 60) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu); 61) uzraugu kolēģija — uzraudzības institūciju veidota konsultatīva sadarbības vienība, kas darbojas uz iesaistīto uzraudzības institūciju sadarbības līguma pamata; 62) iekšējā pieeja — ES regulā Nr. 575/2013 paredzētās metodes vai pieejas:
21. a)143. panta 1. punktā minētā uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja,
22. b)221. pantā minētā iekšējo modeļu pieeja,
23. c)265. panta 2. punktā minētā iekšējā novērtējuma metode,
24. d)283. pantā minētā iekšējā modeļa metode,
25. e)325.az pantā minētā alternatīvā iekšējā modeļa pieeja; 63) sistēmiskais risks — finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu sistēmu un tautsaimniecību; 64) sistēmiski nozīmīga iestāde — tāda Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes kredītiestāde vai kredītiestāde, kuras darbības pārtraukšana vai traucējumi var radīt sistēmisku risku; 65) augstākā vadība — personas (darbinieki), kurām ir tiesības pieņemt lēmumus kredītiestādes vārdā, bet kuras nav padomes vai valdes locekļi un kuras piedalās iestādes pārvaldībā un ir valdes tiešā pakļautībā; 66) mazāk nozīmīgā uzraudzītā kredītiestāde — mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa regulas Nr. 468/2014, ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (turpmāk — regula Nr. 468/2014) 2. panta 7. punkta izpratnē; 67) nozīmīgā uzraudzītā kredītiestāde — nozīmīgā uzraudzītā iestāde regulas Nr. 468/2014 2. panta 16. punkta izpratnē; 68) ārpakalpojums — jebkura līgumiska vienošanās starp kredītiestādi un ārpakalpojuma sniedzēju, kas paredz šim ārpakalpojuma sniedzējam pienākumu veikt noteiktu procesu, pakalpojumu vai citu darbību, ko citādi veiktu pati kredītiestāde; 69) ārvalsts grupa — grupa, kuras mātes sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī; 70) dzimumneitrāla atalgojuma politika — atalgojuma politika, kas balstīta uz vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem par vienādu darbu vai vienādi vērtīgu darbu; 71) bankomāts — elektromehāniska ierīce, kas klientam ļauj izņemt euro banknotes no viņa maksājumu konta, izmantojot maksājumu kartei piesaistītus maksājumu instrumentus vai citus līdzekļus; 72) kredītiestādes nodrošināts bankomāts — bankomāts, kurš atrodas kredītiestādes īpašumā, valdījumā vai turējumā vai kuru attiecīgās kredītiestādes uzdevumā ir uzstādījis ārpakalpojuma sniedzējs; 73) specializētā kredītiestāde — kredītiestāde, kura sniedz šīs daļas 4. punktā minētos finanšu pakalpojumus un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
26. a)ierobežots klientu loks, kas noteikts pēc teritoriālā, nodarbinātības vai interešu kopības principa Krājaizdevu sabiedrību likuma izpratnē;
27. b)finanšu pakalpojumi tiek sniegti tikai digitāli;
28. c)biznesa modelis paredz inovatīvu pakalpojumu sniegšanu, kas Latvijas mērogā ir jauns vai būtiski uzlabots finanšu pakalpojums; 74) persona, kura pilda pamatfunkcijas — persona (darbinieks), kurai amata pienākumi dod iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbību, tostarp iekšējās kontroles funkcijas vadītājs un finanšu direktors, bet kura nav iestādes padomes vai valdes loceklis; 75) iekšējās kontroles funkcijas — riska pārvaldības, darbības atbilstības nodrošināšanas un iekšējā audita funkcijas; 76) iekšējās kontroles funkcijas vadītājs — hierarhiski augstākā līmeņa darbinieks, kurš atbild par iestādes iekšējās kontroles funkcijas faktisku veikšanu; 77) finanšu direktors — persona, kurai ir vispārēja atbildība par kredītiestādes finanšu resursu pārvaldību, finanšu plānošanu un finanšu pārskatiem; 78) klimatneitralitātes mērķis — mērķis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza regulas (ES) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ("Eiropas Klimata akts"); 79) kriptoaktīvs — vērtības vai tiesību digitāls atveidojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1114) 3. panta 1. punkta 5. apakšpunkta izpratnē, izņemot centrālās bankas digitālo valūtu; 80) ārvalsts kredītiestādes filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta ārvalsts komersanta, kas sniedz šā likuma 33.9 panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, struktūrvienība, kura darbojas ārvalsts komersanta vārdā; 81) galvenā sabiedrība — ārvalsts komersants, kas Latvijā ir atvēris ārvalsts kredītiestādes filiāli, vai šā komersanta sabiedrība, vai galvenā mātes sabiedrība šā likuma III3 nodaļas izpratnē.

(2)ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē likumā ir lietoti šādi termini: 1) kredītiestāde — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 1.apakšpunkta izpratnē; 2) pašu kapitāls — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 118.apakšpunkta izpratnē; 3) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 30.apakšpunkta izpratnē; 4) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 31.apakšpunkta izpratnē; 5) dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 32.apakšpunkta izpratnē; 6) Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 33.apakšpunkta izpratnē; 7) kontrole — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 37.apakšpunkta izpratnē; 8) būtiska līdzdalība — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 36.apakšpunkta izpratnē; 9) riska darījumi — ES regulas Nr. 575/2013 5.panta 1.punkta izpratnē; 10) savstarpēji saistītu klientu grupa — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 39.apakšpunkta izpratnē; 11) finanšu iestāde — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 26.apakšpunkta izpratnē; 12) finanšu pārvaldītājsabiedrība — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 20.apakšpunkta izpratnē; 13) ciešas attiecības — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 38.apakšpunkta izpratnē; 14) atgūstamās vērtības samazinājuma risks — ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 53.apakšpunkta izpratnē; 15) Eiropas Savienības mātes iestāde — ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 29. apakšpunkta izpratnē; 16) grupa — ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 138. apakšpunkta izpratnē; 17) pirmā līmeņa kapitāls — ES regulas Nr. 575/2013 25. panta izpratnē; 18) globāla sistēmiski nozīmīga iestāde — ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 133. apakšpunkta izpratnē; 19) ārvalsts globāla sistēmiski nozīmīga iestāde — ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 134. apakšpunkta izpratnē; 20) atbilstošs kapitāls — ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkta "a" punkta izpratnē; 21) vides, sociālais un pārvaldības risks (turpmāk — ESG risks) — ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 52.d apakšpunkta izpratnē.

(3)Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem terminiem likumā ir lietoti termini, kas atbilst šādiem ES regulā Nr. 575/2013 lietotajiem terminiem: 1) mātes sabiedrība — terminam "mātesuzņēmums" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 15.apakšpunkta izpratnē; 2) meitas sabiedrība — terminam "meitasuzņēmums" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 16.apakšpunkta izpratnē; 3) jaukta pārvaldītājsabiedrība — terminam "jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 22.apakšpunkta izpratnē; 4) mītnes valsts — terminam "piederības dalībvalsts" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 43.apakšpunkta izpratnē; 5) iesaistītā valsts — terminam "uzņēmēja dalībvalsts" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 44.apakšpunkta izpratnē; 6) uzraudzības institūcija — terminam "kompetentā iestāde" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 40.apakšpunkta izpratnē; 7) konsolidētās uzraudzības institūcija — terminam "konsolidētās uzraudzības iestāde" ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 41.apakšpunkta izpratnē.

(4)Likumā lietotais termins "jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" atbilst Finanšu konglomerātu likumā lietotajam terminam, bet termins "izslēdzošais ieskaits" –– Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumā lietotajam terminam.

(5)Likumā lietotie termini "aktīviem piesaistīts žetons", "elektroniskās naudas žetons" un "kriptoaktīvu pakalpojums" atbilst Regulas Nr. 2023/1114 3. panta 1. punkta 6., 7. un 16. apakšpunktā lietotajiem terminiem.

(6)Termini "ilgtspējas ziņojums" un "konsolidētais ilgtspējas ziņojums" ir lietoti Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma izpratnē. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.1996., 30.10.1997., 21.05.1998., 01.06.2000., 11.04.2002., 24.10.2002., 20.11.2003., 11.12.2003., 28.10.2004., 09.06.2005., 22.02.2007., 26.02.2009., 22.10.2009., 11.03.2010., 23.12.2010., 16.05.2013., 19.09.2013., 24.04.2014., 21.07.2017., 01.11.2018., 29.04.2021., 23.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022., 13.06.2024., 20.06.2024., 19.09.2024., 26.09.2024., 11.12.2025. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026. Sk. pārejas noteikumu 129. punktu) 2.pants.

(1)Šis likums nosaka kredītiestāžu tiesisko statusu, reglamentē šo iestāžu darbību, atbildību un uzraudzību, kā arī nosaka to personu tiesības, pienākumus un atbildību, uz kurām attiecas šā likuma prasības.

(2)Kredītiestāžu tiesības un pienākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums.

(3)Ja kredītiestāde saskaņā ar likumu "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" ir sistēmas dalībnieks, kredītiestādes maksātnespējas procesā, kā arī tad, ja Latvijas Banka kredītiestādei daļēji vai pilnīgi apturējusi finanšu pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz norēķinu galīguma nodrošināšanu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmā piemēro likumu "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās".

(4)Kredītiestādes tiesības reģistrēt un izplatīt Pan-Eiropas privāto pensiju produktu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. jūnija regula (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) un Privāto pensiju fondu likuma III1 nodaļa.

(5)Kredītiestāde ir tiesīga emitēt, publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai elektroniskās naudas žetonus, aktīviem piesaistītus žetonus vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, pirms tam saņemot atļauju Regulā Nr. 2023/1114 noteiktajā kārtībā. 3 (21.05.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002., 11.12.2003., 28.01.2010., 13.06.2019., 23.09.2021., 13.10.
2. un 13.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2024.) 3.pants.

(1)Latvijas Republikā tiesības veikt kredītiestādes darbību ir dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, tās filiālei vai ārvalsts kredītiestādes filiālei.

(2)Latvijas Republikā kredītiestādi drīkst dibināt tikai kā akciju sabiedrību.

(3)(Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(4)(Izslēgta ar 23.12.

1. likumu) 4 (28.10.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.
3. un 23.12.
4. likumu, kas stājas spēkā 21.01.
5. Grozījums attiecībā uz vārda „banka” aizstāšanu ar vārdu „kredītiestāde” un grozījumi par trešās un ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā 30.04.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 4.pants.

(1)Kredītiestādes dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Komerclikums, Finanšu instrumentu tirgus likums un citi likumi, ievērojot tos noteikumus, kas ietverti šajā likumā.

(2)Šā likuma noteikumi kredītiestādes darbības atjaunošanai un noregulējumam piemērojami tiktāl, ciktāl Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā nav noteikts citādi. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998., 11.04.2002., 20.11.2003., 28.10.2004., 12.02.2009., 23.12.2010. un 11.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.) 4.1 pants.

(1)Šajā likumā vai ES regulā Nr. 575/2013 paredzētās prasības vai pasākumus, kurus konsolidēti vai subkonsolidēti saskaņā ar šo likumu vai minēto regulu piemēro kredītiestādei, dalībvalsts mātes kredītiestādei, Eiropas Savienības mātes kredītiestādei un mātes sabiedrībai, turpmākajos punktos minētajos gadījumos piemēro arī šādām sabiedrībām: 1) finanšu pārvaldītājsabiedrībai un jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kurai ir piešķirta atļauja saskaņā ar šā likuma 33.6 panta otro daļu; 2) iestādei ES regulas Nr. 575/2013

1. panta
2. punkta
3. apakšpunkta izpratnē, kura ir atbildīga konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām un kuru kontrolē Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ja attiecīgajai mātes sabiedrībai atbilstoši šā likuma 33.6 panta trešajai daļai ir atbrīvojums no šā likuma 33.6 panta otrajā daļā noteiktās atļaujas saņemšanas; 3) finanšu pārvaldītājsabiedrībai, jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ES regulas Nr. 575/2013
4. panta
5. punkta
6. apakšpunkta izpratnē, kuru konsolidētās uzraudzības institūcija ir norīkojusi kā pagaidu atbildīgo iestādi par konsolidēto prasību izpildi.

(2)Šā panta pirmās daļas

1. punktā minētās pārvaldītājsabiedrības padomes un valdes locekļi un personas, kas pilda pamatfunkcijas, atbilst tām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kuri noteikti kredītiestādes padomes un valdes loceklim un personai, kas pilda pamatfunkcijas, — attiecīgi šā likuma 24., 25.,
2. un 26.1 pantā. 6 (29.04.
3. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.
4. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 5.pants. (Izslēgts ar 11.04.
5. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.) 7 6.pants.

(1)Ārvalstu kredītiestādes filiāles dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā

1. panta 1.1 daļas
2. punktu, 34.3 panta ceturto un piekto daļu, 35.2, 35.3, 35.4, 35.5, 35.6, 35.7, 35.8, 35.9, 35.10, 35.11, 35.12, 35.13, 35.14, 35.15, 35.16, 35.17, 35.18, 35.19, 35.20, 35.21, 35.22, 35.23, 35.24, 35.25, 35.26, 35.27, 35.28, 35.29, 35.30, 35.31, 35.32, 35.33, 35.34, 35.35, 35.36, 36.2, 43., 49., 49.1, 50.8, 50.9 pantu, 59.9 panta pirmo daļu, 59.16, 77., 78., 79., 80., 85., 86., 87., 90., 91., 101.3, 101.16, 101.17,
3. pantu,
4. panta pirmās daļas
5. un
6. punktu, 127.,
7. pantu,
8. panta otro daļu, 137., 138., 140., 141., 142., 143., 144., 145., 149., 152., 170., 172., 172.1, 173., 174.,
9. pantu, kā arī citi likumi.

(2)(Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(3)Citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 34.2 panta pirmās daļas regulējums kredītriska pārvaldīšanas jomā attiecībā uz aizņēmējiem vērstu instrumentu piemērošanu fizisko personu kredītspējas vērtēšanā, 12.1, 37. panta, V un V1 nodaļas, 95., 96., 100.1, 106., 108.1 panta un XVI nodaļas prasības.

(4)Uz ārvalstu kredītiestādes filiāli vai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāli Latvijas Republikā attiecas šā likuma 59.13 un 59.15 panta regulējums par uzņēmuma vai tā daļas, tajā skaitā filiāles, nodalāmas mantas kopuma, aktīvu vai saistību kopuma vai ar kredītiestādes klientiem noslēgto tipveida līgumu kopuma pāreju citas personas īpašumā vai lietošanā.

(41)Uz citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles Latvijas Republikā darbiniekiem attiecas arī šā likuma 34.5 pants par prasībām kredītiestāžu darbiniekiem.

(5)Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā, sniedz tai informāciju par savu darbību Latvijas Republikas teritorijā statistiskās informācijas un uzraudzības vajadzībām un informāciju, kas nepieciešama citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles atzīšanai par nozīmīgu kredītiestādes filiāli Latvijas Republikas teritorijā. 8 (22.02.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2008., 12.02.2009., 16.07.2009., 23.12.2010., 24.04.2014., 21.07.2017., 01.11.2018., 28.02.2019., 29.04.2021., 23.09.2021., 23.05.2024., 20.06.
2. un 14.05.
3. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 7.pants. (Izslēgts no 01.01.
4. ar 23.09.
5. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
6. Sk. Pārejas noteikumu
7. punktu) 9 8.pants.

(1)Kredītiestādēm un personām, uz kurām attiecas šā likuma prasības, ir pienākums Latvijas Bankas noteiktajos termiņos sniegt tai visu pieprasīto normatīvajos aktos noteikto informāciju, kas nepieciešama Latvijas Bankas funkciju pildīšanai.

(2)Kredītiestādes pienākums ir gatavot publiskos pārskatus, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un finanšu rādītājiem.

(3)Kredītiestādes valdes un padomes pienākums ir rakstveidā informēt Latvijas Banku par visiem apstākļiem, tai skaitā par aizdomīgiem un krāpnieciskiem darījumiem, kuri var būtiski ietekmēt stabilu un normatīvajiem aktiem atbilstošu kredītiestādes turpmāko vadību un darbību vai kuri var būtiski apdraudēt kredītiestādes reputāciju. Kredītiestāde informē Latvijas Banku arī par akcionāru, kuriem ir būtiska līdzdalība kredītiestādē, esošajām vai iespējamām finansiālām grūtībām vai šādu personu ietekmi uz kredītiestādes darbību.

(4)Ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušam komersantam un ārvalsts kredītiestādes filiālei ir pienākums sniegt Latvijas Bankai tās noteiktajos termiņos informāciju, kas nepieciešama, lai Latvijas Banka veiktu uzraudzību pēc klienta vai darījumu partnera iniciatīvas saņemtajiem pakalpojumiem, kurus tiem sniedz šā ārvalsts komersanta grupā esošas sabiedrības. 10 (11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 11.03.2010., 23.09.2021., 26.09.2024. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 9.pants.

(1)Personai, kas sniedz finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, aizliegts izmantot savā nosaukumā (firmā) vai pašreklāmai vārdu “kredītiestāde” vai vārdu “banka” jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tās darbību saskaņā ar šo likumu.

(2)(Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(21)Latvijas Banka, lai nodrošinātu citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes firmas nepārprotamu lietošanu Latvijas Republikā, var pieprasīt, lai šīs kredītiestādes filiālei Latvijas Republikā firma tiktu papildināta ar paskaidrojošu informāciju.

(3)Vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ārvalstu kredītiestāžu filiālēm, kā arī citu dalībvalstu kredītiestādēm un to filiālēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā, atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos.

(4)(Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(5)(Izslēgta ar 11.03.2010. likumu)

(6)(Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(7)(Izslēgta ar 23.12.

1. likumu) 11 (28.10.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007., 11.03.2010., 23.12.
3. un 23.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
5. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 10.pants. Kredītiestādei aizliegts izplatīt reklāmu, kas sniedz nepatiesu informāciju par tās darbību. 12 10.1 pants.

(1)Ārpakalpojumus kredītiestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē.

(2)Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk arī — zvērināts revidents), kas vienlaikus neveic kredītiestādes gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pārbaudi, vai kredītiestādes mātes sabiedrībai — dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei.

(3)Ja kredītiestāde deleģē ārpakalpojumu sniedzējam ieguldījumu pakalpojuma, ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska šā pakalpojuma elementa sniegšanu, tā papildus šajā likumā noteiktajām prasībām ievēro Finanšu instrumentu tirgus likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai noteiktās prasības ārpakalpojumu deleģēšanai.

(4)Kredītiestāde nedrīkst deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai kredītiestādes statūtiem noteiktos kredītiestādes pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī: 1) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu; 2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem tā uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu.

(5)Kredītiestāde, kura plāno saņemt ārpakalpojumu, izstrādā ārpakalpojumu politiku un procedūras, kurās nosaka ārpakalpojumu izmantošanas kārtību un pušu pienākumus attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu. Politikā un procedūrās iekļaujamās prasības nosaka saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem.

(6)Kredītiestādes un ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus norāda rakstveidā noslēgtā ārpakalpojuma līgumā. Nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās prasības nosaka saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem.

(7)Pirms nozīmīga ārpakalpojuma saņemšanas kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai motivētu rakstveida iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos noteiktos dokumentus un informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu saņemamā ārpakalpojuma atbilstību šā likuma prasībām.

(8)Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojumu sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tai skaitā pieprasīt jebkādu dokumentu iesniegšanu un iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas vai izrakstus, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja vai tā pārstāvjiem vai darbiniekiem paskaidrojumus un informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai, kā arī iztaujāt jebkuru trešo personu, kas tam piekritusi, lai iegūtu informāciju par ārpakalpojumu sniedzēju.

(9)Ārpakalpojumu sniedzējs sāk sniegt kredītiestādei nozīmīgu ārpakalpojumu, ja kredītiestāde 30 darbdienu laikā no šā panta septītajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmusi Latvijas Bankas aizliegumu saņemt ārpakalpojumu. Latvijas Bankai šajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šā panta septītajā daļā norādītajiem dokumentiem. Pieprasot papildu informāciju, Latvijas Bankai ne vēlāk kā līdz vērtēšanas perioda piecpadsmitajai darbdienai ir tiesības vienu reizi apturēt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām.

(10)Latvijas Banka ir tiesīga aizliegt kredītiestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja: 1) nav ievēroti šā likuma noteikumi; 2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes iespējas sniegt finanšu pakalpojumus, kā arī var aizskart kredītiestādes klientu un noguldītāju likumiskās intereses; 3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, kredītiestādes statūtos vai citos kredītiestādes iekšējos aktos tām noteiktos pienākumus; 4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas; 5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par kredītiestādes un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti.

(11)Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar tās klientiem. Kredītiestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo.

(12)Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai kredītiestāde novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņu. Ja Latvijas Bankas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu.

(13)Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde nekavējoties izbeidz spēkā esošo ārpakalpojuma līgumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka: 1) kredītiestāde neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami; 2) kredītiestāde neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi; 3) ārpakalpojumu sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kuri apdraud vai var apdraudēt kredītiestādes saistību izpildi; 4) iestājies kāds no šā panta desmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

(14)Ja kredītiestāde konstatē, ka nozīmīga ārpakalpojuma sniedzējs neievēro nozīmīga ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku.

(15)Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi un tās pārvaldes institūcijas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar kredītiestādes darbību saistīto risku pārvaldīšanu.

(16)(Izslēgta ar 14.05.2026. likumu)

(17)Par būtiskiem grozījumiem, kurus plāno izdarīt noslēgtajā līgumā attiecībā uz nozīmīgu ārpakalpojumu, kredītiestāde informē Latvijas Banku vismaz 30 darbdienas pirms to spēkā stāšanās.

(18)Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nozīmīga ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta kredītiestādes rakstveida piekrišana. Kredītiestāde pirms nozīmīga ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Latvijas Banku un iesniedz tai šajā pantā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.

(19)Šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā minētā Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(20)Latvijas Banka nosaka prasības ārpakalpojuma izmantošanai, tostarp ārpakalpojumu politikā un procedūrās un nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās prasības, Latvijas Bankai iesniedzamos dokumentus un informāciju nozīmīgu ārpakalpojumu saņemšanai, darījumus, kas nav uzskatāmi par ārpakalpojumiem, kārtību, kādā kredītiestāde informē par ārpakalpojumu tālāku deleģēšanu, kā arī kārtību, kādā kredītiestāde identificē nozīmīgus ārpakalpojumus un ziņo par to grozījumiem. 13 (29.04.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. un 14.05.
3. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 10.2 pants. Ar finanšu nodrošinājumu saistītās tiesiskās attiecības regulē Finanšu nodrošinājuma likums. 14 (28.10.
4. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.
5. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021.) 10.3 pants. Ja kredītiestāde īsteno segto obligāciju programmu, kredītiestādes prasījumu un saistību dzēšanas (ieskaita) ierobežojumus un aizliegumus regulē Segto obligāciju likums. 15 (27.05.
6. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2021.) 10.4 pants. Izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem regulē Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likums. 16 (30.09.
7. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021.) II nodaļa Kredītiestāžu licencēšana 11.pants.

(1)Kredītiestāde savu darbību Latvijas Republikā var uzsākt tikai pēc licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā.

(11)Izvērtējot kredītiestādes akcionāru atbilstību šā likuma prasībām un šā likuma

1. panta
2. punktā minētajos dokumentos ietverto informāciju, licencē (atļaujā) var noteikt kredītiestādes darbības, tai skaitā finanšu pakalpojumu sniegšanas, nosacījumus.

(2)(Izslēgta ar 22.02.2007. likumu)

(3)(Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(4)(Izslēgta ar 22.02.2007. likumu)

(5)Licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(6)(Izslēgta ar 23.12.

1. likumu) 17 (28.10.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007., 22.10.2009., 23.12.
3. un 21.07.
4. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017.) 11.1 pants. (Izslēgts ar 23.12.
5. likumu, kas stājas spēkā 21.01.
6. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 30.04.
7. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu) 18 11.2 pants.

(1)Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura sniedz Finanšu instrumentu tirgus likuma

1. panta ceturtās daļas
2. vai
3. punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu un kura plāno savas darbības atbilstību kādam no ES regulas Nr. 575/2013
4. panta
5. punkta "b" apakšpunktā minētajiem kritērijiem, iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu kredītiestādes licences (atļaujas) saņemšanai ne vēlāk kā līdz dienai, kad ir iestājies kāds no šādiem nosacījumiem: 1) minētās sabiedrības mēneša aktīvu kopsummas vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir vienāds ar 30 miljardiem euro vai pārsniedz šo summu; 2) minētās sabiedrības mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir mazāks par 30 miljardiem euro, un ieguldījumu brokeru sabiedrība ietilpst grupā, kur grupas uzņēmumu, kuri veic komercdarbību Eiropas Savienībā (tostarp visu šo grupas uzņēmumu filiāļu un meitas sabiedrību, kas veic komercdarbību ārvalstī) un kuri sniedz Finanšu instrumentu tirgus likuma
6. panta ceturtās daļas
7. vai
8. punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu un kuru aktīvu kopsummas mēneša vidējais rādītājs 12 secīgu mēnešu periodā atsevišķi ir mazāks par 30 miljardiem euro, konsolidēto aktīvu kopsummas mēneša vidējais rādītājs 12 secīgu mēnešu periodā ir vienāds ar 30 miljardiem euro vai pārsniedz šo summu.

(2)Ieguldījumu brokeru sabiedrība kredītiestādes licenci (atļauju) saņem, ievērojot šajā likumā, Latvijas Bankas izdotajos noteikumos un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības licences (atļaujas) saņemšanai.

(3)Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā nepieciešams iesniegt dokumentus, kuri jau ir Latvijas Bankas rīcībā un kuros ietvertajā informācijā nav izdarītas izmaiņas, attiecīgos dokumentus neiesniedz atkārtoti un iesniegumā Latvijas Bankai norāda, kad attiecīgie dokumenti ir iesniegti Latvijas Bankai un ka tajos ietvertajā informācijā no iesniegšanas brīža nav izdarītas izmaiņas.

(4)Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu kredītiestādes licences (atļaujas) saņemšanai, ir tiesīga turpināt sniegt šā panta pirmajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus.

(5)Metodoloģiju, atbilstoši kurai aprēķina šā panta pirmajā daļā noteiktos rādītājus, nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

(6)Ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz kuru var attiecināt šā panta pirmās daļas nosacījumus, var iesniegt iesniegumu par atbrīvojumu no minētajā daļā noteiktajām prasībām.

(7)Saņemot šā panta sestajā daļā minēto iesniegumu, Latvijas Banka par to paziņo Eiropas Banku iestādei atzinuma sniegšanai.

(8)Latvijas Banka 30 dienu laikā no Eiropas Banku iestādes atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību no šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības iesniegt Latvijas Bankai iesniegumu kredītiestādes licences (atļaujas) saņemšanai, ņemot vērā Eiropas Banku iestādes atzinumu un izvērtējot: 1) ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir daļa no grupas, — grupas organizatorisko struktūru, grupā vairākumā izmantoto grāmatvedības uzskaites praksi un aktīvu izvietojumu starp grupas sabiedrībām; 2) darbību raksturu, apjomu un sarežģītību dalībvalstī, kurā tā veic komercdarbību, un darbību Eiropas Savienībā kopumā; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrības veikto darbību nozīmīgumu un sistēmisko risku dalībvalstī, kurā tā veic komercdarbību, un arī Eiropas Savienībā kopumā.

(9)Ja Latvijas Bankas lēmums atšķiras no Eiropas Banku iestādes sniegtā atzinuma, Latvijas Banka savā lēmumā šādu atšķirību pamato.

(10)Latvijas Banka paziņo savu lēmumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai un Eiropas Banku iestādei publicēšanai tīmekļvietnē.

(11)Latvijas Banka savu lēmumu atkārtoti izvērtē ik pēc trim gadiem. 19 (28.04.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. un 14.05.
3. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 12.pants.

(1)Latvijas Republikas kredītiestādēm ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja filiāles atvēršanai ārvalstīs.

(2)(Izslēgta ar 29.05.2008. likumu)

(3)Ārvalstu un dalībvalstu kredītiestādēm ir jāpaziņo Latvijas Bankai par pārstāvniecības atvēršanu Latvijas Republikā.

(4)Latvijas Republikas kredītiestādēm ir pienākums paziņot Latvijas Bankai par nodomu atvērt pārstāvniecību ārvalstī vai dalībvalstī un par šādas pārstāvniecības slēgšanu. 20 (11.04.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 29.05.2008., 22.03.2012., 21.07.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 12.1 pants.

(1)Citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde drīkst atvērt filiāli Latvijā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci (atļauju), tikai pēc tam, kad: 1) Latvijas Banka ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

1. a)apstiprinājumu, ka attiecīgajai kredītiestādei ir spēkā esoša licence (atļauja) kredītiestādes darbībai,
2. b)filiāles darbības programmu,
3. c)filiāles adresi,
4. d)filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu,
5. e)informāciju par kredītiestādes pašu kapitāla lielumu un kapitāla pietiekamības rādītāju,
6. f)informāciju par kredītiestādes mātes sabiedrības, kas ir kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, kapitāla pietiekamības rādītāju,
7. g)informāciju par noguldījumu garantiju sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā kredītiestāde; 2) Latvijas Banka ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā laikus informēs Latvijas Banku par pārbaudēm kredītiestādes filiālēs Latvijā un netraucēs Latvijas Bankas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī nekavējoties pēc pārbaudes beigšanas iesniegs Latvijas Bankai ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem; 3) Latvijas Banka ir informējusi attiecīgo dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju par to, ka ir gatava uzsākt kredītiestādes filiāles uzraudzību, kā arī par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuri aizsargā sabiedrības intereses, vai ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad Latvijas Banka saņēma attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu.

(2)Citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes pienākums ir informēt Latvijas Banku mēnesi iepriekš par jebkuriem grozījumiem šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nolūku pārtraukt filiāles darbību.

(3)Šā panta pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunkta izpildei ir jāiesniedz dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par kredītiestādes filiāles darbības stratēģiju, finansiālo prognozi turpmākajiem diviem gadiem, tirgus izpētes plānu, organizatorisko struktūru ar precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem, kā arī būtisku risku pārvaldīšanas politikas un procedūras, grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galveno principu, vadības informācijas sistēmas apraksts, aktīvu un informācijas sistēmas aizsardzības noteikumi, iekšējās revīzijas politikas un procedūras, kā arī aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras apraksts.

(4)Citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde 30 dienas pēc tam, kad tā iesniegusi savas valsts attiecīgajai uzraudzības institūcijai attiecīgu paziņojumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, uzsāk finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli.

(5)Ja 30 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas Latvijas Bankai nav iesniegts attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas motivēts rakstveida atteikums, uzskatāms, ka tā neiebilst pret šīs kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. 21 (11.04.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 11.12.2003., 28.10.2004., 22.02.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 12.2 pants.

(1)Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde atver filiāli citā dalībvalstī šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2)Kredītiestāde rakstveidā informē Latvijas Banku, ka tā vēlas atvērt filiāli citā dalībvalstī. Iesniegumā tā norāda citu dalībvalsti, kurā paredzēts atvērt filiāli, filiāles adresi, filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja tāds ir piešķirts.

(3)Šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam kredītiestāde pievieno dokumentus, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem finanšu pakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju.

(4)Iesniegumu par mazāk nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes filiāles atvēršanu citā dalībvalstī Latvijas Banka izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un attiecīgo kredītiestādi.

(41)Iesniegumu par nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes filiāles atvēršanu citā dalībvalstī saskaņā ar Padomes

1. gada
2. oktobra regulas (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (turpmāk — ES regula Nr. 1024/2013) nosacījumiem, ievērojot šā likuma normas attiecībā uz filiāles atvēršanu citā dalībvalstī, izskata Eiropas Centrālā banka.

(5)Latvijas Banka informē attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju par kredītiestādes pašu kapitāla apmēru un struktūru un pašu kapitāla prasību summu, kā arī dara zināmu savu viedokli par filiāles vadītāja piemērotību amatam.

(6)(Izslēgta ar 22.02.2007. likumu)

(7)Kredītiestādes filiāle tiek izveidota un uzsāk darbību citā dalībvalstī, ja kredītiestāde ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas apliecinājumu vai ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija ir saņēmusi šā panta ceturtajā daļā minēto paziņojumu.

(8)Kredītiestāde ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā informācijā rakstveidā paziņo par tiem Latvijas Bankai un attiecīgajai dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai. Par grozījumu apstiprināšanu Latvijas Banka lemj un savu lēmumu dara zināmu attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai un kredītiestādei šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā un kārtībā.

(81)Neatkarīgi no citā dalībvalstī izveidoto filiāļu skaita tās tiek uzskatītas par vienu filiāli attiecīgajā dalībvalstī.

(9)(Izslēgta ar 22.02.

1. likumu) 22 (11.04.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 09.06.2005., 22.02.2007., 24.04.2014., 21.07.
3. un 23.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
5. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 12.3 pants.

(1)Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde uzsāk finanšu pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2)Kredītiestāde rakstveidā informē Latvijas Banku, ka tā vēlas uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli. Iesniegumā kredītiestāde norāda to dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt finanšu pakalpojumus, un finanšu pakalpojumus, kurus tā paredzējusi sniegt. Latvijas Banka nosaka iesniegumam pievienojamos dokumentus un iesniedzamo informāciju.

(3)Iesniegumu par kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, Latvijas Banka izskata un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, Eiropas Centrālo banku un kredītiestādi mēneša laikā pēc tā saņemšanas. 23 (11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 22.02.2007., 21.07.2017., 23.09.2021. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 12.4 pants.

(1)Citas dalībvalsts finanšu iestāde, kuru kontrolē viena vai vairākas kredītiestādes, var sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem: 1) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir saņēmušas licenci (atļauju) darbībai tajā dalībvalstī, saskaņā ar kuras likumiem darbojas attiecīgā finanšu iestāde; 2) finanšu iestāde sniedz finanšu pakalpojumus tās dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar kuras likumiem tā darbojas; 3) kredītiestādei vai kredītiestādēm, kas kontrolē finanšu iestādi, pieder vismaz 90 procenti finanšu iestādes balsstiesīgo akciju; 4) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, nodrošina šīs finanšu iestādes piesardzīgu vadību atbilstoši attiecīgās kredītiestādes vai attiecīgo kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcijas prasībām; 5) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir publiski atklājušas informāciju par to, ka ir solidāri atbildīgas par šīs finanšu institūcijas saistībām un attiecīgās kredītiestādes vai attiecīgo kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcija pret to nav iebildusi; 6) finanšu iestādes darbība tiek pakļauta to kontrolējošās kredītiestādes vai kontrolējošo kredītiestāžu konsolidētajai uzraudzībai, īpaši attiecībā uz kapitāla pietiekamību, lielajiem riska darījumiem un līdzdalību citās komercsabiedrībās.

(2)Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, atverot filiāli, šā likuma 12.2 pantā noteiktajā kārtībā vai, neatverot filiāli, šā likuma 12.3 pantā noteiktajā kārtībā.

(21)Nosūtot informāciju par Latvijas Republikā reģistrētas finanšu iestādes filiāli citā dalībvalstī, Latvijas Banka papildus šā likuma 12.2 panta piektajā daļā noteiktajai informācijai nosūta informāciju par tās kredītiestādes kopējo riska darījumu vērtību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētās finanšu iestādes mātes sabiedrība.

(3)Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus citas dalībvalsts teritorijā, ja attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija ir saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu, kas apliecina šādas finanšu iestādes atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(4)Citā dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā šā likuma 12.1 pantā noteiktajā kārtībā pēc tam, kad Latvijas Banka ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver šādus dokumentus: 1) dokumentus, kuros iekļauta šā likuma 12.1 panta pirmās daļas 1.punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā noteiktā informācija; 2) dokumentus, kuros iekļauta informācija par finanšu iestādes pašu kapitāla apjomu un to kontrolējošās kredītiestādes vai kontrolējošo kredītiestāžu konsolidācijas grupas kapitāla pietiekamības rādītāju; 3) izziņu, kas apliecina finanšu iestādes atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(5)Ja Latvijas Banka saņem no finanšu iestādes mītnes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par to, ka finanšu iestāde vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, tā nekavējoties nosūta paziņojumu attiecīgajai finanšu iestādei. Paziņojumā norāda, ka ar šā paziņojuma saņemšanas dienu tā zaudējusi tiesības sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai sniegtu licencējamus finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, citā dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde var vērsties Latvijas Bankā ar iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai vispārējā kārtībā.

(6)Ja Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde, kas uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu citas dalībvalsts teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā, vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, Latvijas Banka nekavējoties informē finanšu iestādes iesaistītās valsts uzraudzības institūciju un finanšu iestādi par tās neatbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. 24 (28.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007., 24.04.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 12.5 pants. (Izslēgts ar 23.12.
7. likumu, kas stājas spēkā 21.01.
8. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 30.04.
9. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu) 25 13.pants.

(1)Jaundibinātā kredītiestāde pirms tās ierakstīšanas Komercreģistrā iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai. Kredītiestādes reģistrācija Komercreģistrā izdarāma tikai pēc tam, kad lēmums izsniegt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai iesniegts Komercreģistram.

(2)(Izslēgta ar 21.05.1998. likumu)

(3)Kredītiestādes dibinātāji organizē naudas iemaksāšanu Latvijas Bankā pagaidu kontā un pilnībā apmaksā kredītiestādes dibināšanas pamatkapitālu līdz šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma izskatīšanai Latvijas Bankā. Kredītiestādes dibināšanas pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudu.

(4)Latvijas Banka nosaka licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai un citu šajā likumā paredzēto atļauju izsniegšanas un paziņojumu iesniegšanas kārtību un iesniedzamos dokumentus, kā arī ar kredītiestāžu darbību saistītos ierobežojumus.

(5)Ieraksti Komercreģistrā izdarāmi tikai pēc šajā likumā noteikto attiecīgo licenču (atļauju) saņemšanas. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998., 01.06.2000., 11.04.2002., 11.12.2003., 28.10.2004., 21.07.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 14.pants.

(1)Iesniegumu par licences (atļaujas) saņemšanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums licences (atļaujas) saņemšanai. Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt licenci (atļauju) jaundibināmai kredītiestādei, ja: 1) dibinot kredītiestādi, nav ievēroti likumi; 2) kredītiestādes ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar jaundibināmo kredītiestādi, ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 4) kredītiestādes iesniegtie dokumenti satur nepatiesas ziņas; 5) viena vai vairākas no šā likuma 24. un 26.pantā minētajām personām neatbilst likumā noteiktajām prasībām; 6) Latvijas Banka konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda kredītiestādes pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve; 7) jaundibināmā kredītiestāde ir meitas sabiedrība kādai ārvalstu kredītiestādei vai finanšu iestādei, kurai tās reģistrācijas valstī netiek veikta dalībvalstīs pieņemtajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, vai ja par tās uzraudzību atbildīgā ārvalsts institūcija ar Latvijas Banku nav noslēgusi vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu; 8) kredītiestādes izveidotā pārvaldības sistēma nenodrošina visaptverošu un efektīvu kredītiestādes risku pārvaldību.

(2)Latvijas Banka atsaka licences (atļaujas) izsniegšanu, ja kredītiestādes darbību reglamentējošie dokumenti paredz, ka šī kredītiestāde, ieskaitot tās vadību, neatradīsies Latvijā un nav saistīta ar kādu finanšu grupu. 27 (11.04.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 26.02.2009., 23.12.2010., 24.04.2014., 21.07.2017., 29.04.2021., 23.09.
2. un 14.05.
3. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 15.pants. Lai saņemtu licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, tās dibinātājiem jānodrošina: 1) dibināšanas dokumenti, statūti un kredītiestādes darbību reglamentējošie dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošu organizāciju; 2) minimālā sākotnējā kapitāla iemaksa; 3) likuma prasībām atbilstošas kredītiestādes padomes un valdes locekļu, iekšējās kontroles funkcijas vadītāju, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja kandidatūras. Ja iekšējā audita dienesta pienākumi deleģēti kredītiestādes mātes sabiedrībai — dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kredītiestādes dibinātāji Latvijas Bankai iesniedz ar mātes sabiedrību noslēgtā līguma oriģinālu. Ja iekšējā audita dienesta pienākumi deleģēti zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kredītiestādes dibinātāji iesniedz šā likuma 10.1 pantā minētos dokumentus. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998., 01.06.2000., 11.04.2002., 24.10.2002., 11.12.2003., 28.10.2004., 22.02.2007., 02.06.2016., 21.07.2017., 13.06.2019., 23.09.
4. un 14.05.
5. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 16.pants.

(1)Kredītiestādi ir tiesīga dibināt: 1) pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona; 2) juridiskā persona; 3) valsts vai pašvaldība.

(2)Ir nepieciešams, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas būtu iespējams identificēt, lai tām būtu nevainojama reputācija, finansiālā stabilitāte, kā arī lai to finanšu līdzekļu tiesiskumu ir iespējams dokumentāri pierādīt.

(3)Izvērtējot personas reputāciju un finansiālo stabilitāti, Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt šā likuma 19.pantā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus, kuri ļauj pārliecināties par brīvā kapitāla pietiekamību kredītiestādes kapitālā un rezervēs izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos. Izvērtējot personas finansiālo stabilitāti, prasības par brīvā kapitāla pietiekamību nav attiecināmas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

(4)Par kredītiestādes dibinātāju nevar būt fiziskās personas, kā arī juridiskās (reģistrētās) personas, uz kuru dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — šā likuma 19.pantā minētajām fiziskajām personām — var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas

1. vai 2.punktu, vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus kredītiestādē vai finanšu iestādē, kas atzīta par maksātnespējīgu attiecīgo pienākumu pildīšanas laikā, vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un novedušas šo komercsabiedrību līdz maksātnespējai, par ko ir paredzēta kriminālatbildība. 29 (28.10.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 26.02.2009., 22.03.2012., 24.04.2014., 11.06.2015., 01.11.
3. un 23.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
5. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 17.pants. Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šā likuma
8. un
9. pantā minētajām personām, lai spriestu par to finanšu stāvokli un reputāciju, šajā nolūkā pārbaudot minēto personu: 1) finanšu resursu pietiekamību; 2) kredītiestādes darbības un vadības plānus; 3) līdzšinējo darbību, kompetenci un pieredzi. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 11.12.
10. un 23.09.
11. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
12. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
13. Sk. pārejas noteikumu
14. punktu) 18.pants. (Izslēgts ar 11.04.
15. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.) 31 19.pants. Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes dibinātāju identitāti. Ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās (reģistrētās) personas, Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt ziņas par to dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šajā pantā minētajām juridiskajām personām ir pienākums nodrošināt Latvijas Banku ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt. 32 (28.10.
16. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
17. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
18. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
19. Sk. pārejas noteikumu
20. punktu) 19.1 pants.

(1)Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences (atļaujas) izsniegšanas tādai jaundibināmai kredītiestādei: 1) kura ir attiecīgajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība; 2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir attiecīgajā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība; 3) kuru kontrolē kāda fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē arī citu attiecīgajā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(2)Latvijas Banka pirms licences (atļaujas) izsniegšanas, kā arī licencētās kredītiestādes uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par kredītiestādes akcionāru piemērotību un to kredītiestādes valdes un padomes locekļu reputāciju un pieredzi, kuri iesaistīti citu tās grupas uzņēmumu vadībā, kurā tiks iekļauta jaundibināmā kredītiestāde. 33 (09.06.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007., 24.04.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 20.pants. (Izslēgts ar 14.05.
7. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 34 21.pants.

(1)Kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem euro. Specializētās kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par vienu miljonu euro. Sākotnējo kapitālu veido viens vai vairāki ES regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d" vai "e" apakšpunktā minētie elementi.

(2)(Izslēgta ar 23.12.2010. likumu)

(3)(Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(4)Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā kredītiestādei saskaņā ar Komerclikuma

1. pantu ir pienākums iesniegt publicēšanai Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē paziņojumu, ka ir pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu, un nosūtīt paziņojumu par pamatkapitāla samazināšanu visiem zināmajiem kreditoriem, kuriem līdz minētā lēmuma pieņemšanai bija prasījuma tiesības pret kredītiestādi. Minēto paziņojumu var nesūtīt kreditoriem, kuru prasījuma tiesības ir radušās, kredītiestādei sniedzot šiem kreditoriem finanšu pakalpojumus. 35 (28.10.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2007., 23.12.2010., 19.09.2013., 24.04.2014., 21.07.2017., 28.04.2022., 23.09.
3. un 11.12.
4. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2026.) 22.pants. (Izslēgts ar 11.04.
5. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.) 36 23.pants. (Izslēgts ar 09.06.
6. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.) 37
7. pants.

(1)Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona: 1) kurai ir nepieciešamā izglītība un vismaz triju gadu attiecīga profesionālā darba pieredze atbilstoša lieluma finanšu iestādē vai citā komercsabiedrībā, lai tā spētu izprast kredītiestādes darbības specifiku; 2) kurai ir nevainojama reputācija; 3) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā; 4) kura savus darba pienākumus veic godprātīgi, ievērojot augstākos ētikas standartus; 5) kura savus darba pienākumus veic neatkarīgi, tai skaitā persona neatrodas interešu konflikta situācijā, vai, ja tāda ir konstatēta, tā tiks pienācīgi un efektīvi pārvaldīta atbilstoši kredītiestādes noteiktajai interešu konflikta novēršanas politikai un neietekmēs šīs personas spēju objektīvi un neatkarīgi veikt amatam noteiktos darba pienākumus; 6) kura spēj veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei.

(2)Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām personām izvirzītajām prasībām kredītiestādes padome un valde kopumā atbilst šādām prasībām: 1) tai ir pietiekamas kolektīvās zināšanas, prasmes un pieredze, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kredītiestādes darbību un ar to saistīto risku pārvaldību un lai izprastu sekas, kuras kredītiestādes darbība rada īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā vides, sociālos un pārvaldības faktorus; 2) tai ir pietiekami daudzveidīgs sastāvs, lai kopumā nodrošinātu kredītiestādes darbībai atbilstošu un plašu pieredzi.

(3)Kredītiestādei ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām. 38 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 25.pants.

(1)Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt persona: 1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī novešanu līdz maksātnespējai (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); 2) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta, arī tad, ja krimināllieta pret personu izbeigta uz nereabilitējoša pamata.

(2)Kredītiestādei ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu.

(3)(Izslēgta ar 24.04.

1. likumu) 39 (28.10.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 24.04.2014., 11.06.2015., 02.06.2016., 01.11.2018., 13.06.2019., 29.04.2021., 23.09.
3. un 14.05.
4. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.)
5. pants.

(1)Par kredītiestādes iekšējās kontroles funkcijas vadītāju, finanšu direktoru, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāju un tās vadības komitejas vadītāju, kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāju, kā arī prokūristu var būt persona: 1) kura atbilst šā likuma 24. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punkta prasībām; 2) uz kuru nevar attiecināt šā likuma 25. panta pirmās daļas nosacījumus.

(2)Kredītiestādei ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām. 40 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 26.1 pants.

(1)Nosakot, cik padomes un valdes locekļa amata vietu kredītiestādes padomes vai valdes loceklis drīkst ieņemt vienlaikus, tiek ņemti vērā individuāli apstākļi, kā arī kredītiestādes darbības veids, apjoms un sarežģītība.

(2)Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā nozīmīgas kredītiestādes padomes un valdes loceklis, izņemot gadījumus, kad tas pārstāv Latvijas Republiku, vienlaikus neieņem vairāk kā: 1) vienu valdes locekļa amata vietu un divas padomes locekļa amata vietas; 2) četras padomes locekļa amata vietas.

(3)Šā panta izpratnē par vienu padomes vai valdes locekļa amata vietu tiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas: 1) vienas konsolidācijas grupas ietvaros. Grupa šā punkta izpratnē ir tādu savstarpēji saistītu sabiedrību grupa, kurām ir pienākums sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus, vai tādu sabiedrību grupa, kuras ir vienas un tās pašas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības; 2) iestādēs, kuras ietilpst vienā un tajā pašā ES regulas Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta nosacījumiem atbilstošā institucionālās aizsardzības shēmā, vai iestādēs, kurās vienai un tai pašai institucionālās aizsardzības shēmai ir būtiska līdzdalība; 3) (izslēgts ar 14.05.2026. likumu).

(4)Šā panta izpratnē par padomes vai valdes locekļa amata vietu netiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura.

(5)Latvijas Banka var dot atļauju kredītiestādes padomes vai valdes loceklim ieņemt vienu papildu padomes locekļa amata vietu.

(6)(Izslēgta ar 14.05.

1. likumu) 41 (24.04.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
3. un 14.05.
4. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 27.pants.

(1)Kredītiestādes licenci (atļauju) ir tiesības anulēt, ja: 1) kredītiestāde nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences (atļaujas) izsniegšanas dienas; 2) tiek konstatēts, ka kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences (atļaujas) saņemšanai; 3) kredītiestāde pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem; 4) (izslēgts ar 29.04.

1. likumu); 5) (izslēgts ar 29.04.
2. likumu); 6) (izslēgts ar 29.04.
3. likumu); 7) (izslēgts ar 29.04.
4. likumu); 8) kredītiestāde neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošu normatīvo aktu prasības, izņemot ES regulas Nr. 575/2013 92.a un 92.b panta prasības; 9) kredītiestādes akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus; 10) Latvijas Banka vai vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt kredītiestādei noregulējuma darbību, ja konstatēts, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi: a) kredītiestādei ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās, b) ņemot vērā laika resursus un citus būtiskus apstākļus, nav pamatotu izredžu, ka kredītiestādes veiktie alternatīvie privātā sektora pasākumi, arī institucionālo aizsardzības shēmu izveidošana, vai Latvijas Bankas vai Eiropas Centrālās bankas uzraudzības pasākumi, tostarp agrīnās intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu un atbilstīgu saistību norakstīšana vai konvertācija, saprātīgā termiņā novērstu kredītiestādes finanšu grūtības, c) noregulējuma darbība nav nepieciešama sabiedrības interesēs.

(11)Kredītiestādes licence (atļauja) zaudē spēku, ja: 1) kredītiestāde ir saņēmusi atļauju sākt pašlikvidācijas procesu; 2) kredītiestāde ir saņēmusi atļauju tās reorganizācijai un tādēļ tai vairs nav nepieciešama licence (atļauja) kredītiestādes darbībai; 3) tiesa ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu.

(12)Latvijas Banka ir tiesīga anulēt kredītiestādes licenci (atļauju), kas izsniegta saskaņā ar šā likuma 11.2 pantu, ja piecus gadus pēc kārtas nav iestājušies šā likuma 11.2 panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

(2)Anulētā vai spēku zaudējusī kredītiestādes licence (atļauja) netiek atjaunota.

(3)Lēmuma par kredītiestādes licences (atļaujas) anulēšanu apstrīdēšana Administratīvajā pārskatīšanas padomē vai pārsūdzēšana Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar ES regulu Nr. 1024/2013 neaptur lēmuma darbību, izņemot ES regulas Nr. 1024/2013

1. pantā noteikto gadījumu. 42 (11.04.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 26.05.2005., 23.12.2010., 24.04.2014., 11.06.2015., 21.07.2017., 01.11.2018., 29.04.2021., 28.04.2022., 23.09.
3. un 14.05.
4. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 27.1 pants.

(1)Latvijas Banka ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums izsniegt kredītiestādei licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, paziņo par to Eiropas Banku iestādei.

(2)Latvijas Banka ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums anulēt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai vai licence (atļauja) zaudējusi spēku, paziņo par to Eiropas Banku iestādei.

(3)Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju un Eiropas Banku iestādi par atteikumu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli citā dalībvalstī, atteikumu citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli Latvijas Republikā un pasākumiem, ko Latvijas Banka veikusi saskaņā ar šā likuma 108.1 panta trešo un ceturto daļu.

(4)Latvijas Banka ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par: 1) licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai izsniegšanu kredītiestādei, pār kuru kontroli tieši vai netieši īsteno ārvalsts komersants, paziņo par to Eiropas Komisijai un pārējo dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām. Paziņojumā Eiropas Komisijai norāda kredītiestādes grupas struktūru; 2) būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, paziņo par to Eiropas Komisijai un pārējo dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, ja šādas būtiskas līdzdalības ieguvējs ir ārvalsts komersants un, iegūstot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par ārvalsts komersanta meitas sabiedrību. Paziņojumā Eiropas Komisijai norāda kredītiestādes grupas struktūru; 3) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu).

(41)Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par: 1) izmaiņām ārvalsts kredītiestādes filiālei izsniegtajā licencē (atļaujā) kredītiestādes darbībai; 2) ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējo aktīvu un saistību apmēru; 3) tās ārvalsts kredītiestādes grupas nosaukumu, pie kuras pieder filiāle.

(5)Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju par problēmām, ar kādām saskaras Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, uzsākot vai veicot kredītiestādes darbību ārvalstī.

(6)Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju un Eiropas Banku iestādi par normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē kredītiestāžu dibināšanu un darbību Latvijas Republikā.

(7)Ja Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā Eiropas Banku iestādei un attiecīgajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām sniedz informāciju par kredītiestādes konsolidācijas grupu attiecībā uz šā likuma 14.panta pirmās daļas

1. un 3.punkta, 34.1 panta un 50.9 panta prasību ievērošanu, kā arī par konsolidācijas grupas juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru. 43 (28.10.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 22.02.2007., 22.03.2012., 16.05.2013., 24.04.2014., 21.07.2017., 29.04.2021., 23.09.
3. un 14.05.
4. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) III nodaļa Būtiska līdzdalība 28.pants.

(1)Tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību kredītiestādē drīkst iegūt persona vai vairākas uz vienošanās pamata saskaņoti darbojošās personas (turpmāk šajā nodaļā — persona), kuras atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 19.panta nosacījumu un 29.panta piektajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai, lai tā, ja nepieciešams, spētu veikt papildu ieguldījumu kredītiestādes kapitāla atjaunošanai, nodrošinot kredītiestādes kapitāla atbilstību likuma prasībām un kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildi.

(2)Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kas pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), to skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 29.panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3)Latvijas Bankai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošu (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko (reģistrēto) personu dibinātājus (akcionārus) un īpašniekus (patiesos labumu guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Latvijas Bankai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4)Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šie akcionāri nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Latvijas Banka par šo faktu nekavējoties informē attiecīgos akcionārus un kredītiestādi. 44 (28.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009., 11.06.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 29.pants.

(1)Persona, kas vēlas iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balss­tiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

(2)Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai ja kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

(3)Latvijas Banka nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, vai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc Latvijas Bankas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(4)Latvijas Bankai šā panta piektajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(5)Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās kredītiestādes noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, kā arī personas iespējamo ietekmi uz kredītiestādes vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Latvijas Banka ņem vērā arī šādus kritērijus: 1) personas nevainojama reputācija un atbilstība kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām; 2) padomes un valdes, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs kredītiestādes darbību, zināšanu un profesionālās pieredzes atbilstība šā likuma prasībām un nevainojama reputācija; 3) personas finanšu stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu kredītiestādē, kurā plānots iegūt līdzdalību; 4) vai kredītiestāde spēs pildīt šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā tā iekļausies, neierobežo Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un noteikt kredītiestāžu uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu; 5) vai nepastāv pamatotas šaubas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir bijusi vai tiek veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(51)Ja Latvijas Banka saskaņā ar šā panta sesto un 6.1 daļu ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(52)Lai izvērtētu šā panta piektās daļas 5. punktā minēto kritēriju, Latvijas Banka konsultējas ar dalībvalsts institūciju, kas ir atbildīga par kredītiestādes uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

(53)Izvērtējot šā panta piektās daļas 5. punktā minēto kritēriju, Latvijas Banka ņem vērā atzinumu, kuru 30 darbdienu laikā no Latvijas Bankas pieprasījuma nosūtīšanas dienas sniegusi dalībvalsts institūcija, kas ir atbildīga par kredītiestādes uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Negatīvs šīs institūcijas atzinums var būt par pamatu neatļaut iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību.

(6)Pieprasot šā panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Latvijas Bankai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību kredītiestādē, nav pakļauta kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes (reģistrācijas) vieta ir ārvalstī.

(61)Ja personu, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību, vienlaikus citā dalībvalstī izvērtē atbilstoši šā likuma 33.6 pantam līdzīgiem noteikumiem attiecībā uz atļaujas piešķiršanu vai attiecībā uz atbrīvojuma piešķiršanu atbilstoši šā likuma 33.7 panta trešajai daļai līdzīgiem nosacījumiem vai licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai piešķiršanas nosacījumiem vai arī izvērtē atļaujas piešķiršanu nozīmīgas līdzdalības iegūšanai atbilstoši šā likuma III1 nodaļai, Latvijas Bankai ir tiesības pārtraukt vērtēšanas periodu, lai izskatītu būtiskas līdzdalības vai nozīmīgas līdzdalības paziņojumu līdz dienai, kad attiecīgā institūcija, kas veic konsolidēto uzraudzību, pabeidz izvērtēšanu.

(62)Ja personu, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību, vienlaikus citā dalībvalstī izvērtē atbilstoši šā likuma 33.6 pantam līdzīgiem noteikumiem attiecībā uz atļaujas piešķiršanu, Latvijas Banka būtiskas līdzdalības vērtēšanu saskaņo ar tās dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūciju vai uzraudzības institūciju, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība veic savu komercdarbību.

(7)Saskaņā ar ES regulā Nr. 1024/2013 minēto kārtību, ievērojot šā panta piektajā daļā noteikto termiņu, lēmumu, ar kuru personai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību kredītiestādē, pieņem Eiropas Centrālā banka, ja: 1) persona neatbilst šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem; 2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai vai Eiropas Centrālajai bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas vai Eiropas Centrālās bankas pieprasīto papildu informāciju; 3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas vai Eiropas Centrālās bankas pieprasīto papildu informāciju; 4) persona atbilst šā panta 7.1 daļā minētajiem nosacījumiem.

(71)Personai var aizliegt iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību kredītiestādē, ja persona ir reģistrēta tādā ārvalstī vai ir tādas ārvalsts rezidents, kura ir augsta riska trešā valsts saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 12.1 punktu vai uz kuru attiecas Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi, un Latvijas Bankas vērtējumā šie apstākļi ietekmē personas spēju nodrošināt atbilstošu praksi un politikas, lai izpildītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības.

(8)Saskaņā ar ES regulā Nr. 1024/2013 minēto kārtību Eiropas Centrālā banka divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta piektajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta septītajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību kredītiestādē.

(9)Ja saskaņā ar ES regulā Nr. 1024/2013 minēto kārtību Eiropas Centrālā banka šā panta piektajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību kredītiestādē, uzskatāms, ka tā piekrīt personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai kredītiestādē.

(10)Šā panta septītās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētajā tirgū vai citā regulētajā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā (reģistrētā) persona Latvijas Bankai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(11)Ja persona ir saņēmusi piekrišanu būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai kredītiestādē, šī persona savu būtisko līdzdalību kredītiestādē iegūst vai palielina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīta šā panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību kredītiestādē, piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai kredītiestādē zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Latvijas Banka var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(12)Šā panta septītajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana Administratīvajā pārskatīšanas padomē vai lēmuma pārsūdzēšana Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar ES regulu Nr. 1024/2013 neaptur lēmuma darbību, izņemot ES regulas Nr. 1024/2013 24.pantā noteikto gadījumu. 45 (26.02.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014., 11.06.2015., 13.06.2019., 29.04.2021., 23.09.
2. un 14.05.
3. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 30.pants. (Izslēgts ar 21.05.
4. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.) 46 30.1 pants. Izvērtējot šā likuma 29.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir attiecīgajā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošinātājs, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošinātāja, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē. 47 (26.02.
5. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.
6. un 23.09.
7. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
8. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
9. Sk. pārejas noteikumu
10. punktu) 31.pants.

(1)Ja persona vēlas izbeigt savu būtisko līdzdalību kredītiestādē, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda personai paliekošo kredītiestādes pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju skaitu procentos. Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai kredītiestāde pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai.

(2)Personai, kas saņēmusi atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādē, ir pienākums 10 dienu laikā pēc darījuma noslēgšanas iesniegt rakstveida paziņojumu Latvijas Bankai, ja persona tai piederošās kredītiestādes akcijas izmanto kā nodrošinājumu savu vai citas personas saistību izpildei. Paziņojumā norāda personu, kuras saistības tiek nodrošinātas, saistību veidu, apmēru, termiņu un sniedz īsu darījuma aprakstu pēc būtības, kā arī sniedz informāciju par to, kā šā darījuma noslēgšana ierobežos personas rīcību ar tai piederošajām nodrošinājumā izmantotajām akciju balsstiesībām. 48 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 21.07.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 32.pants.

(1)Kredītiestāde nekavējoties, tiklīdz par to uzzinājusi, rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Paziņojumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai informāciju par būtiskās līdzdalības izbeigšanu.

(2)(Izslēgta ar 26.02.

1. likumu) 49 (24.10.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 28.10.2004., 26.02.
3. un 23.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
5. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 33.pants.

(1)(Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(2)Akcionāram nav tiesību izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības kredītiestādē, un akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža, un uz to pamata nedrīkst prasīt, lai tiktu izdarīti ieraksti komercreģistrā un citos publiskos reģistros, ja: 1) Latvijas Banka šajā likumā minētajos gadījumos ir aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju balsstiesības; 2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisko līdzdalību kredītiestādē pirms šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai; 3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisko līdzdalību kredītiestādē šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma izskatīšanas laikā.

(3)Ja kredītiestādes akcionāram ir aizliegts izmantot tam piederošo akciju balsstiesības kredītiestādē, kopējo lemttiesīgo akciju skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām atņemot tās akcijas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta. Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz kredītiestādes akcionāru, kuram būtiska līdzdalība kredītiestādē rodas citam akcionāram piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ.

(4)(Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(5)Šajā pantā minētie ierobežojumi attiecas arī uz nozīmīgu līdzdalību, ja tā iegūta bez attiecīgas atļaujas saņemšanas. 50 (28.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014., 23.09.
2. un 14.05.
3. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.1 pants.

(1)Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības apmēru kredītiestādē, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības kredītiestādē: 1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi; 2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot; 4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā; 5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem; 6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai, un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi; 7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām; 8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var realizēt kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus; 9) balsstiesības, kas izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām.

(2)Persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi netiešā ceļā būtisko līdzdalību kredītiestādē, pēc Latvijas Bankas pieprasījuma iesniedz tai informāciju, kas ļauj pārliecināties par personas atbilstību šā likuma II un III nodaļas prasībām.

(3)Būtiskas līdzdalības apmēra noteikšanai neņem vērā no kredītiestādes turējumā esošajām akcijām izrietošās balsstiesības, kuras kredītiestāde ieguvusi, izpērkot šīs akcijas sākotnējās izvietošanas laikā vai garantējot sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto akciju izpirkšanu, ja kredītiestāde neizmanto no šīm akcijām izrietošās balsstiesības un atsavina vai dzēš šīs akcijas viena gada laikā no iegādes dienas. 51 (24.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004., 22.02.2007., 21.07.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 33.2 pants. (Izslēgts ar 21.07.
7. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017.) 52 III1 nodaļa Nozīmīga līdzdalība(Nodaļa 14.05.
8. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.3 pants.

(1)Kredītiestāde un šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība (turpmāk šajā nodaļā — potenciālais ieguvējs), kas vēlas iegūt tiešu vai netiešu nozīmīgu līdzdalību citā komercsabiedrībā vai juridiskā veidojumā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ieguldījuma summas personālsabiedrībā vai juridiskā veidojumā. Paziņojumam pievieno informāciju, kas ir samērīga un nepieciešama, lai izvērtētu potenciālā ieguvēja atbilstību šā likuma 33.4 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Latvijas Banka pieprasa tikai tādu informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu nozīmīgas līdzdalības darījuma prudenciālo vērtējumu.

(2)Par nozīmīgu līdzdalību šīs nodaļas izpratnē uzskata tādu līdzdalību, kas ir vienāda ar vai lielāka par 15 procentiem no potenciālā ieguvēja atbilstošā kapitāla, ko veido ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkta "a" punkta "i" un "ii" apakšpunktā nosaukto elementu summa.

(3)Ja kredītiestāde plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību tikai individuāli, tā šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu iesniedz Latvijas Bankai. Ja kredītiestāde plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību individuāli un konsolidācijas grupas līmenī, tā šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu iesniedz Latvijas Bankai un konsolidētās uzraudzības institūcijai.

(4)Ja šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību konsolidācijas grupas līmenī, tā paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības atļaujas saņemšanu iesniedz konsolidētās uzraudzības institūcijai. Latvijas Banka un konsolidētās uzraudzības institūcija izvērtē paziņojumu.

(5)Latvijas Banka nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums, vai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc šā panta sestajā daļā minētās Latvijas Bankas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē potenciālo ieguvēju par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(6)Latvijas Bankai šā likuma 33.4 panta pirmajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā ir tiesības rakstveidā pieprasīt papildu informāciju, lai izvērtētu potenciālā ieguvēja atbilstību šā likuma 33.4 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(7)Pieprasot šā panta sestajā daļā minēto papildu informāciju, Latvijas Bankai vērtēšanas periodā ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Papildus pirmajā teikumā noteiktajam Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju un skaidrojumus arī pēc vērtēšanas perioda pārtraukuma beigām, taču šāds pieprasījums nemaina turpmāko vērtēšanas termiņu. Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja potenciālais ieguvējs vēlas iegūt nozīmīgu līdzdalību komercsabiedrībā vai juridiskā veidojumā, kura mītnes (reģistrācijas) vieta ir ārvalstī, vai Latvijas Bankai ir nepieciešama informācija no dalībvalsts institūcijas, kas ir atbildīga par potenciālā ieguvēja uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

(8)Ja nozīmīgu līdzdalību plānots iegūt kredītiestādē, potenciālais ieguvējs iesniedz paziņojumu arī par būtiskas līdzdalības iegūšanu, un vērtēšana notiek saskaņā ar šā likuma III nodaļu. Šajā gadījumā vērtēšanas perioda beigu datums ir vēlākais no šā likuma 29. panta trešajā daļā vai šā panta piektajā daļā minētajiem datumiem. 53 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.4 pants.

(1)Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad potenciālajam ieguvējam nosūtīta šā likuma 33.3 panta piektajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu, izvērtē potenciālā ieguvēja spēju nodrošināt noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kā arī vadīt tos riskus, kam potenciālais ieguvējs ir vai varētu tikt pakļauts pēc nozīmīgas līdzdalības iegūšanas.

(2)Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem izvērtēšanas procesā Latvijas Banka ņem vērā arī šādus kritērijus: 1) vai potenciālais ieguvējs spēs pildīt šajā likumā, ES regulā Nr. 575/2013 un citos normatīvajos aktos noteiktās prudenciālās prasības; 2) vai nepastāv pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto nozīmīgas līdzdalības iegūšanu tiek veikta vai ir tikusi veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā nozīmīgas līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(3)Lai izvērtētu šā panta otrās daļas 2. punktā minēto, Latvijas Banka konsultējas ar dalībvalsts institūciju, kas ir atbildīga par potenciālā ieguvēja uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

(4)Veicot nozīmīgas līdzdalības izvērtējumu, Latvijas Banka ņem vērā atzinumu, ko sniegusi dalībvalsts institūcija, kas ir atbildīga par potenciālā ieguvēja uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Negatīvs atzinums var būt par pamatu, lai neatļautu iegūt nozīmīgu līdzdalību. Ja Latvijas Banka ir dalībvalsts institūcija, kas ir atbildīga par potenciālā ieguvēja uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, tā 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz atzinumu uzraudzības institūcijai, kas šādu atzinumu ir pieprasījusi.

(5)Latvijas Banka izvērtēšanā nav tiesīga potenciālajam ieguvējam izvirzīt noteikumus atkarībā no iegūstamā līdzdalības apmēra procentos no akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ieguldījuma summas personālsabiedrībā vai juridiskā veidojumā vai vērtēt potenciālo darījumu no tirgus pieprasījuma aspekta. Ja Latvijas Banka ir saņēmusi vairākus paziņojumus par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vienā un tajā pašā komercsabiedrībā vai juridiskā veidojumā, Latvijas Banka tos vērtē atbilstoši šajā likumā noteiktajiem kritērijiem un nediskriminē nevienu paziņojuma iesniedzēju.

(6)Ja nozīmīgu līdzdalību tiek plānots iegūt starp vienā grupā esošām sabiedrībām, kuru mātes sabiedrībai ir pienākums sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus, vai starp vienas un tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas sabiedrībām atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 113. panta 7. punktam, Latvijas Banka ir tiesīga nevērtēt iesniegto paziņojumu un nesniegt atļauju nozīmīgas līdzdalības iegūšanai.

(7)Ja šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir nepieciešams saņemt atļauju saskaņā ar minētā panta otro daļu, Latvijas Banka, veicot nozīmīgas līdzdalības vērtēšanu, konsultējas ar tās dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūciju, kurā šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta. Latvijas Banka nozīmīgas līdzdalības vērtēšanu aptur līdz dienai, kad šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir saņēmusi Latvijas Bankas vai konsolidētās uzraudzības institūcijas atļauju tai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību.

(8)Latvijas Banka divu darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta vērtēšana, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, paziņo potenciālajam ieguvējam lēmumu, ar kuru aizliedz iegūt nozīmīgu līdzdalību, norādot šāda aizlieguma iemeslus. Lēmumā norāda, ka potenciālais ieguvējs neatbilst vērtēšanas kritērijiem vai arī nav sniegta pilnīga informācija.

(9)Ja Latvijas Banka nav iebildusi pret nozīmīgas līdzdalības iegūšanu, tā šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā paziņo potenciālajam ieguvējam par atļauju tam iegūt nozīmīgu līdzdalību.

(10)Ja potenciālais ieguvējs ir saņēmis atļauju nozīmīgas līdzdalības iegūšanai, tas nozīmīgu līdzdalību iegūst sešu mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja līdz minētā termiņa beigām potenciālais ieguvējs nav ieguvis nozīmīgu līdzdalību, atļauja nozīmīgas līdzdalības iegūšanai zaudē spēku. Potenciālais ieguvējs mēnesi pirms termiņa beigām ar motivētu rakstveida iesniegumu var lūgt, lai Latvijas Banka lemj par minētā termiņa pagarināšanu. 54 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.5 pants.

(1)Izvērtējot šā likuma 33.3 panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja plānotā nozīmīgas līdzdalības iegūšana attiecas uz attiecīgajā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošinātāja, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrību vai juridisku personu, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(2)Latvijas Banka 10 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par plānoto nozīmīgas līdzdalības iegūšanu informē konsolidētās uzraudzības institūciju, ja kredītiestāde plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību tikai individuāli un ja tā pieder grupai, kuru uzrauga konsolidētās uzraudzības institūcija. Latvijas Banka nosūta savu izvērtējumu konsolidētās uzraudzības institūcijai.

(3)Ja potenciālais ieguvējs ir šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un nav reģistrēts Latvijas Republikā, Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija 10 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par plānoto nozīmīgas līdzdalības iegūšanu informē tās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kurā šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta. Latvijas Banka nosūta savu izvērtējumu dalībvalsts uzraudzības institūcijai.

(4)Ja kredītiestāde plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību individuāli un konsolidācijas grupas līmenī, Latvijas Banka un konsolidētās uzraudzības institūcija, ja tā nav Latvijas Banka, sadarbojas vērtēšanas procesā, īpaši nodrošinot šā panta pirmās daļas prasību izpildi.

(5)Ja Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija veic plānotās nozīmīgas līdzdalības vērtējumu, bet potenciālais ieguvējs nav tās uzraudzītā iestāde, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. Latvijas Banka plānotās nozīmīgas līdzdalības izvērtējumu nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Latvijas Banka divu mēnešu laikā pēc plānotās nozīmīgas līdzdalības izvērtējuma saņemšanas pieņem lēmumu, konsultējoties ar dalībvalsts uzraudzības institūciju. Latvijas Banka lēmumu paziņo potenciālajam ieguvējam. Ja Latvijas Banka ir potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija, tā sadarbojas ar konsolidētās uzraudzības institūciju, lai pieņemtu lēmumu.

(6)Ja šā panta piektajā daļā minētais lēmums netiek pieņemts, Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija vai potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija atturas no lēmuma pieņemšanas un domstarpību izšķiršanai vēršas Eiropas Banku iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. novembra regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK (turpmāk — ES regula Nr. 1093/2010)
3. pantu. Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija vai potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija pieņem lēmumu, konsultējoties ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un balstoties uz Eiropas Banku iestādes pieņemto lēmumu.

(7)Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija vai potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija nekavējoties pēc savas iniciatīvas vai pēc otras uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju, kas nepieciešama izvērtējuma veikšanai. Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija vai potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija konsultējas par savu novērtējumu un nodrošina vienādu pieeju lēmumu sagatavošanā, lēmumā iekļaujot arī potenciālā ieguvēja citu uzraudzības institūciju viedokļus.

(8)Potenciālais ieguvējs pirms nozīmīgas līdzdalības samazināšanas vai izbeigšanas rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par nozīmīgas līdzdalības samazināšanu vai izbeigšanu. Paziņojumā norāda potenciālā ieguvēja līdzdalības apmēru procentos no akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ieguldījuma summas personālsabiedrībā vai juridiskā veidojumā. 55 (14.05.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) III2 nodaļa Atļauja pārvaldītājsabiedrībai un licence (atļauja) ārvalsts grupā ietilpstošai kredītiestādei(Nodaļa 29.04.
2. likuma redakcijā, nodaļas numerācija grozīta ar 14.05.
3. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.6 pants.

(1)Dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība (turpmāk šajā pantā — pārvaldītājsabiedrība) iesniedz Latvijas Bankai, kura veic konsolidēto uzraudzību, pieteikumu un šādu informāciju: 1) ziņas par tās grupas, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība, organizatorisko struktūru, norādot grupas meitas sabiedrības, mātes sabiedrības un katras grupā ietilpstošās sabiedrības atrašanās vietu un darbības veidu; 2) ziņas par pārvaldītājsabiedrības valdi, kas sastāv vismaz no diviem valdes locekļiem, un ziņas par pārvaldītājsabiedrības padomes locekļiem un to atbilstību šā likuma

1. un
2. panta prasībām; 3) informāciju par pārvaldītājsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā, atbilstību šā likuma
3. pantā dibinātājam izvirzītajām prasībām, kā arī
4. panta prasībām; 4) informāciju par pārvaldības sistēmas izveidi — vismaz par atbildības, funkciju un kompetences sadalījumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu grupā, par visu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību koordinēšanu un uzdevumu sadalījumu starp šīm meitas sabiedrībām, interešu konfliktu novēršanu grupā, kā arī iekšējo procedūru un politiku un pārvaldītājsabiedrības noteiktās grupas mēroga politikas piemērošanu grupas pārvaldībā.

(2)Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija atļauj pārvaldītājsabiedrībai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību, ja: 1) pārvaldības sistēma grupā atbilst nolūkam konsolidēti vai subkonsolidēti nodrošināt atbilstību prasībām, kas noteiktas šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013; 2) tās grupas, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība, organizatoriskā struktūra, īpaši attiecībā uz pārvaldītājsabiedrības vietu daudzlīmeņu grupā, līdzdalības struktūru un pārvaldītājsabiedrības lomu grupā neierobežo Latvijas Bankas kā konsolidētās uzraudzības institūcijas iespējas efektīvi uzraudzīt meitas sabiedrības un mātes sabiedrības attiecībā uz individuālām, konsolidētām vai subkonsolidētām saistībām; 3) ir nodrošināta pārvaldītājsabiedrības valdes, kas sastāv vismaz no diviem valdes locekļiem, padomes locekļu un pārvaldītājsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā, atbilstība šā likuma 24. un 25. panta prasībām un 16. pantā dibinātājam izvirzītajām prasībām, kā arī 29. panta prasībām.

(3)Pārvaldītājsabiedrība var lūgt, lai to atbrīvo no nepieciešamības saņemt šā panta otrajā daļā minēto atļauju, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: 1) pārvaldītājsabiedrības pamatdarbība ir līdzdalības iegūšana meitas sabiedrībās; 2) pārvaldītājsabiedrība nav noregulējuma vienība Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē; 3) kredītiestāde, kas ir meitas sabiedrība, vai finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir meitas sabiedrība, kurai ir piešķirta atļauja saskaņā ar šā panta otro daļu un kura ir norīkota par atbildīgo iestādi, ir tiesīga konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām, un tai ir visi nepieciešamie resursi, lai to nodrošinātu; 4) pārvaldītājsabiedrība neiesaistās tādu ar pārvaldību, darbību vai finansēm saistītu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē grupu vai tās meitas sabiedrību, kura ir kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde; 5) nav šķēršļu efektīvai grupas konsolidētajai uzraudzībai.

(4)Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija var pieprasīt papildu informāciju, kas nepieciešama šā panta otrajā un trešajā daļā minētā izvērtējuma veikšanai.

(5)Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija lēmumu par šā panta otrajā daļā minēto atļauju vai trešajā daļā minētā atbrīvojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atļauju vai atbrīvojumu pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemta pilnīga informācija lēmuma pieņemšanai, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pieteikuma un pilnīgas informācijas iesniegšanas dienas.

(6)Ja pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta citā dalībvalstī, Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija pirms lēmuma pieņemšanas sadarbojas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un sniedz tai savu novērtējumu par pārvaldītājsabiedrības atbilstību šā panta otrās, trešās un desmitās daļas nosacījumiem. Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija, kopīgi apspriežoties un saskaņojot viedokļus ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un koordinatoru Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, divu mēnešu laikā no novērtējuma sagatavošanas dienas pieņem lēmumu par atļaujas sniegšanu pārvaldītājsabiedrībai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību vai par atbrīvojuma piešķiršanu saskaņā ar šā panta trešo daļu. Ja Latvijas Banka nav koordinators Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, tā vēršas pie attiecīgās grupas koordinatora, lai saņemtu piekrišanu šā panta otrajā un trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai vai grozīšanai vai lai saņemtu piekrišanu uzraudzības pasākumu piemērošanai. Ja minētais lēmums netiek pieņemts, Latvijas Bankai kā konsolidētās uzraudzības institūcijai, lai izšķirtu domstarpības, ir tiesības vērsties attiecīgajā Eiropas Uzraudzības iestādē saskaņā ar ES regulu Nr. 1093/2010. Uz minēto lēmumu pieņemšanu vai uzraudzības pasākumu piemērošanu neattiecina Finanšu konglomerātu likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktās prasības.

(7)Ja Latvijas Banka veic Latvijā reģistrētās pārvaldītājsabiedrības konsolidēto uzraudzību, tā saskaņā ar šā panta sesto daļu pieņemto lēmumu paziņo pārvaldītājsabiedrībai.

(8)Latvijas Banka reizi gadā veic kredītiestāžu mātes sabiedrību pārbaudi un pārliecinās, vai kredītiestāde, komersants, kas iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, vai šā likuma 4.1 panta 2. punktā minētā sabiedrība ir pareizi noteikusi, kas ir grupā esošās dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, dalībvalsts mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības un Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības. Ja kredītiestādes mātes sabiedrība atrodas citā dalībvalstī, Latvijas Banka, veicot pārbaudi, sadarbojas ar mātes sabiedrības uzraudzības institūciju.

(9)Latvijas Banka reizi gadā savā tīmekļvietnē publicē to sabiedrību sarakstu, kurām piešķirta atļauja saskaņā ar šā panta otro daļu vai atbrīvojums saskaņā ar šā panta trešo daļu. Ja sabiedrībai ir piešķirts atbrīvojums, sarakstā papildus iekļauj šā panta trešās daļas 3. punktā minēto sabiedrību.

(10)Latvijas Banka izvērtē katru gadījumu un var pieņemt lēmumu izslēgt no konsolidācijas grupas pārvaldītājsabiedrību, kurai piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šā panta trešo daļu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: 1) izslēgšana no konsolidācijas grupas neietekmē efektīvu kredītiestādes vai grupas uzraudzību; 2) pārvaldītājsabiedrībai nav citu kapitāla vērtspapīru riska darījumu kā vien kapitāla vērtspapīru riska darījumi meitas kredītiestādē vai mātes starpnieksabiedrībā, kas ir pārvaldītājsabiedrība, kura kontrolē kredītiestādi; 3) pārvaldītājsabiedrība darbību finansē ar savu kapitālu un būtiski neizmanto aizņemtos līdzekļus, un tai nav citu riska darījumu kā tikai tie, kas saistīti ar šīs pārvaldītājsabiedrības īpašumtiesībām meitas kredītiestādē vai mātes sabiedrībā, kas ir pārvaldītājsabiedrība, kura kontrolē meitas sabiedrību. 56 (29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.7 pants.

(1)Kredītiestāde, kas ietilpst ārvalsts grupā, kuras aktīvu kopējā vērtība Eiropas Savienībā ir vismaz 40 miljardi euro, var saņemt licenci (atļauju), veikt reģistrāciju komercreģistrā un darboties Latvijas Republikā tikai tad, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) kredītiestāde ir vienīgā ārvalsts grupas kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība Eiropas Savienībā; 2) kredītiestādei ir reģistrēta mātes sabiedrība Eiropas Savienībā; 3) kredītiestāde ir mātes sabiedrība Eiropas Savienībā reģistrētai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai.

(2)Ārvalsts grupas aktīvu kopējo vērtību Eiropas Savienībā veido šāda summa: 1) katras ārvalsts grupas kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīvu vērtības kopsumma Eiropas Savienībā, pamatojoties uz konsolidēto finanšu pārskatu datiem vai, ja nav pieejami konsolidēti dati, — pamatojoties uz individuālo finanšu pārskatu datiem; 2) katras tādas ārvalsts grupas filiāles, kura ir saņēmusi atļauju darboties Eiropas Savienībā kā kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, aktīvu vērtības kopsumma.

(3)Ja kredītiestāde ietilpst ārvalsts grupā un šajā grupā ietilpst arī dalībvalsts kredītiestāde vai ieguldījumu brok