Par transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 710 Rīgā 2021. gada 21. oktobrī (prot. Nr. 66 29. §) Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam 1. Atbalstīt Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk - pamatnostādnes). 2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. 3. Pamatnostādnes 2022. gadā tiks īstenotas Satiksmes ministrijas valsts budžeta ietvaros. 4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu īstenošanai 2023. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. 5. Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram līdz 2024. gada 1. oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma izvērtējumu. 6. Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2013. gada 27. decembra rīkojuma Nr. 683 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam" 4.2. apakšpunktā doto uzdevumu. Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒ Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. Bordāns Satiksmes ministrs T. Linkaits (Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojums Nr. 710) Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam Saturs Saīsinājumi Kopsavilkums Transporta politikas mērķis Transporta politikas pamatprincipi Transporta politikas teritoriālā perspektīva Transporta politikas rezultāti Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība PIELIKUMI 1.pielikums "Pamatnostādņu īstenošanas plāns (rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi)" 2.pielikums "Esošās situācijas raksturojums un galvenie izaicinājumi" 3.pielikums "Transporta politikas sasaiste ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī starptautiskajiem un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem" 4.pielikums "Sākotnējā (ex-ante) izvērtējuma rezultāti" 5.pielikums "Pamatnostādņu īstenošanas ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu". Saīsinājumi 5G Fifth generation jeb piektā mobilo sakaru standartu paaudze AER Atjaunīgie energoresursi1 AiM Aizsardzības ministrija AirBaltic A/S "Air Baltic Corporation" Alternatīvās degvielas Degvielas vai enerģijas avoti, ar kuriem vismaz daļēji aizvieto fosilās naftas avotus transportlīdzekļu apgādē ar enerģiju un kuriem ir potenciāls veicināt transporta dekarbonizāciju un uzlabot transporta nozares ekoloģiskos rādītājus. Tās ietver: elektrību, ūdeņradi, biodegvielas, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 2. panta

1. i)punktā, sintētiskās un parafīna degvielas, dabasgāzi, tostarp biometānu, gāzveida agregātstāvoklī (saspiestā dabasgāze (CNG)) un šķidrā agregātstāvoklī (sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) un sašķidrināto naftas gāzi (LPG)2 ANO Apvienotā Nāciju Organizācija AS Akciju sabiedrība ATD VSIA "Autotransporta direkcija" ATR Administratīvi teritoriālā reforma BJR Baltijas jūras reģions CAA Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" CEF The Connecting Europe Facility - Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments Climate-ADAPT Eiropas Pielāgošanās platforma klimata pārmaiņām CNG Compressed natural gas -saspiestā dabasgāze Covid- 19 Koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisīta elpceļu infekcijas slimība C-Roads Eiropas Savienības dalībvalstu un autoceļu operatoru kopīga iniciatīva intelektisko transporta sistēmu pakalpojumu testēšanai un ieviešanai (https://www.c-roads.eu/platform.html) CSDD VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" CSP Centrālā statistikas pārvalde DESI Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss EDZL SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" EK Eiropas Komisija EM Ekonomikas ministrija EMSA European Maritime Safety Agency - Eiropas Jūras drošības aģentūra ES Eiropas Savienība ESSBJR Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam ETL Elektrotansportlīdzeklis ETSI Eiropas Telesakaru standartu institūts Euro NCAP The European New Car Assessment Programme - Eiropas Jauno automobiļu novērtēšanas programma EUROSTAT Eiropas Savienības Statistikas birojs FCEV Fuel cell electric vehicle - transportlīdzekli, kura piedziņai izmanto elektrību, ko saražo oksidējot ūdeņradi ūdeņraža kurināmā elementā (ūdeņraža elektromobīļi) GKI Globālās konkurētspējas indekss HELCOM Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību IeM Iekšlietu ministrija IKP Iekšzemes kopprodukts IMO International Maritime Organization - Starptautiskā Jūrniecības organizācija IMSAS IMO Member State Audits Scheme - IMO dalībvalsts audits IZM Izglītības un zinātnes ministrija Jūrnieku reģistrs VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistrs KAD Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests KEPS2030 Eiropadomes 2014. gada 24. oktobra secinājumi "Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam" LAU VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" LDz VAS "Latvijas dzelzceļš" LGS VAS "Latvijas gaisa satiksme" LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LIAS2030 Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2030.gadam Lidosta "Rīga" VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" LIFE EK finanšu instruments vides un klimata jomā, ar mērķi veicināt, aktualizēt, attīstīt un īstenot ES vides un klimata politiku, līdzfinansējot projektus LKI Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra LNG Liquefied natural gas - sašķidrinātā dabasgāze LPG Liquefied petroleum gas -sašķidrinātā naftas gāze LVC VSIA "Latvijas Valsts ceļi" LR Latvijas Republika LRIT Long-range identification and tracking - kuģu tāldarbības identifikācijas un uzraudzības sistēma MK Ministru kabinets NACE Uzņēmumu darbības veidu katalogs NAP2027 Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam NEKP2030 Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam ne-ETS Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ES neiekļautie uzņēmumi (tausaimniecības nozares) NIP2027 Nacionālās industriālās pamatnostādnes 2021.-2027.gadam NH3 Amonjaks NMGOS Nemetāna gaistošie savienojumi NMPD Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NOx Slāpekļa oksīdi PBN Performance Based Navigation - augstas precizitātes navigācijas sistēma PMoU Paris Memorandum of Understanding - Parīzes saprašanās memorands PPP Publiskā un privātā partnerība PV a/s "Pasažieru vilciens" P&I Pētniecība un inovācijas RIS River information services - upju informācijas pakalpojumi RIS3 Viedās specializācijas stratēģija (S)-ITS (Sadarbīgas) Intelektiskās transporta sistēmas SM Satiksmes ministrija SEG Siltumnīcefekta gāzes (oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā, slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF6)) SESAR Eiropas Gaisa satiksmes vadības sistēma SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SKLOIS Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma SO2 Sēra dioksīds SSN SafeSeaNet - Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma SUMP Sustainable Urban Mobility Plan - Ilgtspējīgas pilsētvides mobilitātes plāns TAP2020 Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam TAP2027 Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam TEN-T Trans-Eiropas Transporta tīkls TEU Twenty foot equivalent unit - divdesmit pēdu ekvivalenta vienība (konteinerkuģu ietilpības mērvienība) TNGIBB Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs PM Daļiņas PRM TSI Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām UVVIS Uzņēmuma vienotās vadības informācijas sistēma VA Valsts aģentūra VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VAS Valsts akciju sabiedrība VASAB Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai - 11 BJR valstu starpvaldību sadarbība telpiskās plānošanas un attīstības jautājumos VDzA Valsts dzelzceļa administrācija VDzTI Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija VID Valsts ieņēmumu dienests VM Veselības ministrija VSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību VSIA LJA VSIA "Latvijas Jūras administrācija" VUGD Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests VVD Valsts vides dienests Kopsavilkums Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - TAP2027) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments transporta nozares attīstībai, un tajā izvirzītais mērķis ir vērsts uz ilgtspējīgu cilvēka mobilitātes vajadzību apmierināšanu, vienlaikus sniedzot ieguldījumu valsts ekonomiskajā izaugsmē, t.sk. uzņēmējdarbības vides attīstībā un pieejamībā. TAP2027 izstrādātas, ņemot vērā: • starptautiskos un ES politikas plānošanas dokumentus attiecībā uz transporta nozares attīstību, uzsverot tādus aspektus kā multimodalitāti, sabiedrisko transportu, drošību/drošumu, digitalizācijas iespēju izmantošanu, AER izmantošanu un vienlaikus raugoties uz transporta nozares iespējām sniegt ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā; • hierarhiski augstākos nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentos (LIAS20303 un NAP20274) noteiktos mērķus un rīcības virzienus; • Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam (turpmāk - TAP2020) starpposma izvērtējumu5; • 2018.gadā veikto aptauju6 par iespējamajiem TAP2027 mērķiem, aplūkojamajām tēmām, iespējamajiem rīcības virzieniem un nepieciešamo sadarbību rezultātu analīzi. Tāpat TAP2027 ir saskaņotas ar citiem nacionāla līmeņa politikas dokumentiem: Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam7, Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam8, NEKP20309, Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam10, Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam11 un citiem. 1.pielikumā iekļauts TAP2027 īstenošanas plāns, norādot rīcības virzienus, uzdevumus un pasākumus. 2.pielikumā ir analizēta esošā situācija transporta nozarē, kā rezultātā ir noteikti galvenie izaicinājumi transporta politikā līdz 2027.gadam. 3.pielikumā norādīta transporta politikas sasaiste ar LIAS2030, NAP2027 un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī starptautiskajiem un ES politikas plānošanas dokumentiem. 4.pielikumā apkopoti sākotnējā (ex-ante) izvērtējuma rezultāti. 5.pielikumā sniegts pamatnostādņu īstenošanas ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu. TAP2027 noteikti šādi sasniedzamie politikas rezultāti: • Uzlabotas mobilitātes iespējas; • Samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides, t.sk. gaisa, kvalitāte; • Nodrošināta konkurētspējīga un resursefektīva transporta un loģistikas sistēma; • Paaugstināta transporta drošība un drošums; • Sekmētas inovācijas un augsti kvalificētu nozares profesionāļu sagatavošana. Katram politikas rezultātam ir identificēti atbilstoši rezultatīvie rādītāji, prognozējot to mērķa vērtības 2023. un 2027.gadam. Mērķa vērtību prognozes izvirzītas atbilstoši aktuālajai pieejamai informācijai, ievērojot Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi uz transporta nozari. Lai sasniegtu izvirzīto politikas mērķi un rezultātus, ir noteikti veicamie uzdevumi un pasākumi (1.attēls). Uzdevumi vērsti uz to, lai uzlabotu drošu, ērtu, pieejamu un piekļūstamu, uzticamu mobilitāti cilvēkiem un kravām, kā arī attīstītu energoefektīvus, komodālus pārvadājumus un efektīvus, gudrus, ilgtspējīgus risinājumus transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībai, ietverot klimatnoturīgas infrastruktūras attīstību. Vienlaikus infrastruktūras attīstības plānošana jāveic, ņemot vērā militārās mobilitātes vajadzības, un, kur tas nepieciešams, saskaņā ar ES divējādas pielietojamības prasībām. 1.attēls. TAP2027 mērķis, politikas rezultāti un rīcības virzieni to sasniegšanai Lai īstenotu TAP2027 ietvertos uzdevumus, plānots izmantot gan valsts, pašvaldību budžeta finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu ES struktūrfondu finansējumu projektiem, gan piesaistīt ES finanšu vai citu finansējuma avotu līdzekļus un privāto kapitālu, atkarībā no pasākuma rakstura. Ieviešot pasākumus, kas kvalificēsies kā komercdarbības atbalsta pasākumi, tiks nodrošināta to atbilstība komercdarbības atbalsta regulējumam. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu īstenošanai 2022.gadam un turpmākajiem gadiem ir skatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Lai novērtētu TAP2027 iespējamo ietekmi uz vidi, saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", vienlaikus ar TAP2027 izstrādi ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un izstrādāts Vides pārskats. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides stāvoklis, ar plānošanas dokumenta īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi novērtējums, piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju novēršanai un samazināšanai. Vides pārskata un TAP2027 sabiedriskā apspriešana notika no 2020.gada 6.oktobra līdz 7.novembrim, un pēc tās izvērtēti apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi un veikti precizējumi dokumentos. Pēc precizējumu veikšanas TAP2027 un Vides pārskats iesniegti Vides pārraudzības valsts birojam atzinuma sniegšanai, un pēc atzinuma saņemšanas tajā sniegtie priekšlikumi izvērtēti un nepieciešamības gadījumā veikti precizējumi Vides pārskatā un TAP2027. Transporta politikas mērķis Transporta politikas mērķis ir integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, piekļūstamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku. Mērķis noteikts saskaņā ar vienu no Eiropas zaļā kursa12 elementiem - paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti. Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tas ir gan mūslaiku lielākais izaicinājums, gan arī izdevība. Transports rada ceturtdaļu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju, un to apjoms aizvien palielinās. Lai panāktu klimatneitralitāti, līdz 2050. gadam transporta radītās emisijas jāsamazina par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Virzību uz to sekmēs NEKP2030 noteiktie emisiju samazinošie pasākumi, kas vairumā plānoti enerģētikas un transporta sektoros, paredzot līdz 2030. gadam SEG emisijas samazināt par 6% ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļautajās darbībās, salīdzinot ar 2005. gada līmeni. Transporta apakšnozarēm būs jādod ieguldījums emisiju samazināšanā. Ilgtspējīgs transports nozīmē to, ka transporta lietotāju vajadzības tiek liktas pirmajā vietā, piedāvājot tiem izmaksu ziņā pieņemamākas, pieejamākas un piekļūstamas, veselīgākas un tīrākas pašreizējo mobilitātes paradumu alternatīvas. Tāpat viena no transporta lietotāju vajadzībām ir pārvietošanās ātrums. Transports ir arī būtisks gaisa piesārņojuma avots, jo īpaši pilsētās, radot tādas gaisu piesārņojošas vielas kā slāpekļa oksīdi (NOx) un smalkās daļiņas (PM), SO2, NMGOS un NH3. Lai arī, ieviešot degvielu kvalitātes standartus, pēdējā desmitgadē gaisa piesārņojošo vielu koncentrācijas ir samazinājušās, joprojām pastāv izaicinājumi gaisa kvalitātes uzlabošanā. Uz to norāda arī ES Zaļajā kursā paustie plāni pieņemt gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu. Ministru kabinetam 2020.gada 16.aprīlī apstiprinot Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam, arī Latvijā noteikti īstenojamie pasākumi gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu izpildei. Transporta sektorā tie ir videi draudzīgu transporta līdzekļu izmantošana, t.sk. sabiedriskajā transportā, iedzīvotāju paradumu maiņa (izvēlēties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties ar kājām), dzelzceļa elektrifikācija un autoceļu kvalitātes uzturēšana un paaugstināšana. Tomēr ambiciozie ES un Latvijas klimata mērķi līdz 2050.gadam ir jāsalāgo ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju, izvērtējot visu rīcību sekas. 2021.-2027. gada periodā uz ES klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu būtu jāvirzās ar tādām iniciatīvām kā mobilitātes punktu attīstība, mazāk piesārņojošu un energoefektīvu risinājumu ieviešana, veicinot alternatīvo degvielu transportlīdzekļu īpatsvara, sabiedriskā transporta lietotāju, kā arī mikromobilitātes rīku izmantotāju un gājēju skaita palielināšanu, vienlaikus uzlabojot attiecīgo infrastruktūru. Transporta infrastruktūras attīstība ir neatraujami saistīta ar trokšņa piesārņojumu, kuru Pasaules Veselības organizācija uzskata par otro nozīmīgāko vides faktoru, kas ietekmē sabiedrības veselību Eiropā. Savukārt Eiropas Vides aģentūra konstatējusi, ka nozīmīgākais trokšņa avots ir autotransports, kur dominējošu lomu ieņem privātais autotransports. Īpaši aktuāls šis jautājums ir teritorijās pie nozīmīgākajiem transporta infrastruktūras objektiem - autoceļiem, dzelzceļa un lidlaukiem. Neskatoties uz rīcības plānu izstrādi un īstenošanu trokšņa samazināšanai, ir jādomā par iespējām trokšņa emisijas mazināt ne tikai lokālā mērogā. Šeit nozīmīgs faktors ir tehnoloģiju attīstība, piemēram, jaunākās paaudzes gaisa kuģu izmantošana, kā arī teritorijas attīstības plānošanas jautājumi. Viens no Eiropas Zaļā kursa uzstādījumiem ir, ka multimodālajam transportam ir vajadzīgs spēcīgs stimuls, kas uzlabotu transporta sistēmas efektivitāti. Eiropas līmeņa prioritāte būs būtisku daļu no 75 % iekšzemes kravu, ko patlaban pārvadā pa autoceļiem, novirzīt uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem. Intermodālā kravu pārkraušanas termināļa infrastruktūras izveide Salaspilī Rail Baltica projekta ietvaros radīs iespēju attīstīt kombinētos autoransporta-dzelceļa kravu pārvadājumus, izmantojot vienotās Eiropas dzelzceļu telpas priekšrocības, tādējādi veicinot autopārvadājumu kravu novirzi uz dzelzceļa transportu. Latvijā nav kuģojamu iekšējo ūdensceļu ES izpratnē, bet dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem, drošākajiem un videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem gan pasažieriem, gan kravām. Tam ir potenciāls veidot pamatu Latvijas transporta un loģistikas pakalpojumu eksportam un citu tautsaimniecības nozaru efektīvai darbībai. No valsts kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms ir apmēram puse, taču ar dzelzceļa transportu veikto pārvadājumu apjoma īpatsvars kopējos iekšzemes kravu pārvadājumos veido tikai 17 % (pret auotransportu). Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos ir vēl mazāks - 8,6 %. Dzelzceļa loma pasažieru un kravu iekšzemes pārvadājumos ir jāpaaugstina. Iekšzemes pārvadājumos, samazinot infrastruktūras maksas atšķirības starp auto un vilcienu pārvadājumiem, ir jāveicina tādu pārvadājumu modeli, kas nodrošina lielāku kravu apjomu un lielāka cilvēku daudzuma nogādāšanu līdz galamērķim, izmantojot visefektīvāko transportlīdzekļa veidu (vai to kombināciju), tādejādi atslogojot autoceļus, samazinot autoceļu uzturēšanas izmaksas, veicinot reģionālo attīstību un nodrošinot videi draudzīgāku un drošāku transportēšanu. Latvijai ir jāturpina realizēt Rail Baltica infrastruktūras izveides un komercializācijas priekšnosacījumus, lai liktu pamatu jauna, ilgtspējīga pārrobežu savienojuma un ekonomiskā koridora attīstībai, kā arī ieguldīt 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras attīstībā un modernizācijā. Ir jāizmanto iespēja kļūt par reģiona galveno Eiropas sliežu platuma (1435
2. mm)un 1520 mm sliežu krustpunktu un tādējādi - vienu no reģiona nozīmīgākajiem transporta mezgliem un loģistikas uzņēmējdarbības attīstības centriem, vienlaikus uzlabojot transporta sistēmas efektivitāti valsts iekšienē. Neturpinot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, nav iespējams būtiski uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo auto. Tas būs iespējams, gan efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un piekļūstamību, gan arī pildot TAP2027 pasākumus par ieguldījumiem dzelzceļa un ritošā sastāva infrastruktūrā. Tāpat teritorijās, caur kurām virzīsies Rail Baltica dzelzceļa līnija, nākotnē tiks nodrošināti ātri savienojumi arī kravu pārvadājumiem. Būtiski ir attīstīt pārrobežu transporta savienojumus, nodrošinot sasniedzamību. Kā risinājumi minami transporta plūsmas "šauro vietu" (bottleneck) novēršana un trūkstošo savienojumu izbūve, lai pilnvērtīgi integrētos TEN-T tīklā, tajā skaitā prioritāri īstenojot Rail Baltica dzelzceļa līnijas attīstību. Jaunās TEN-T politikas vadlīnijas nosaka nepieciešamību veicināt militāro mobilitāti, t.i. militāro spēku (personāla, aprīkojuma, bruņojuma) pārvietošanai atbilstošas infrastruktūras attīstīšanu. Šādai infrastruktūrai noteiktas divējāda lietojuma prasības, ņemot vērā gan civilās, gan militārās vajadzības. Eiropas Zaļais kurss norāda, ka arvien lielāka nozīme būs automatizētai un satīklotai multimodālai mobilitātei, kā arī viedām satiksmes vadības sistēmām un intermodāliem pakalpojumiem, ko nodrošinās digitalizācijas risinājumu ieviešana. ES transporta sistēmu un infrastruktūru plānots sagatavot jauniem ilgtspējīgas mobilitātes pakalpojumiem, kas var samazināt sastrēgumus un piesārņojumu, jo īpaši pilsētu teritorijās. Arī šajā kontekstā Latvijā būs svarīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība ar dzelzceļu kā tās mugurkaulu, mobilitātes punktu attīstība, vienlaikus veicinot iedzīvotāju mikromobilitātes (velosipēdi, arī skrejriteņi, līdzsvara un balansa riteņi u.c. rīki, pārvietošanās ar kājām) īpatsvara pieaugumu kopējā mobilitātē. Tāpat svarīga būs digitalizācijas sniegto iespēju izmantošana gan transporta organizēšanā, gan satiksmes drošības uzlabošanā. Liela nozīme būs jāpievērš mobilitātes jautājumu ilgtspējīgai risināšanai Rīgā un tās metropoles areālā, kur koncentrējas 1,25 milj. jeb aptuveni 65 % Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību13. Vienlaikus arī visā pārējā valsts teritorijā jāattīsta ilgtspējīgi, inovatīvi transporta risinājumi. Jauni mobilitātes risinājumi, kā autoparku koplietošana vai mobilitāte kā pakalpojums (Mobility as a Service - MaaS) iniciatīvas ir sistēmiski jāattīsta un jāpilnveido. 2018. gada septembrī Baltijas valstu transporta ministri parakstīja saprašanās memorandu par savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica koridorā. Šī memoranda mērķis ir veicināt savienotu automatizētu braukšanu un ar mērķi atbalstīt ilgtspējīgu mobilitāti, uzlabot satiksmes drošību un veicināt inovācijas. Baltijas valstis paredz 5G tīklu pakāpenisku ieviešanu Via Baltica maģistrālē, lai uzlabotu savienoto transportlīdzekļu savstarpējo izmantošanu, kā arī, lai savienotu Baltijas valstis ar citiem būtiskiem Eiropas transporta koridoriem. Svarīgs apņemšanās elements ir nodrošināt tieši pārrobežu sadarbību, lai izveidotās sistēmas darbotos bez ierobežojumiem gan pierobežu rajonos, gan visā transporta koridorā. Transporta līdzekļi pamatā izmantos 5G tīklus savstarpējai datu pārraidei un saziņai ar apkārtējo infrastruktūru, kā arī datu vākšanai no dažāda veida infrastruktūras sensoriem turpmākai apstrādei. Eiropas Zaļais kurss norāda, ka transporta izmaksām būtu jāatspoguļo tā ietekme uz vidi un veselību, ka būtu jāizbeidz subsidēt fosilās degvielas. Līdztekus ES būtu jāpaātrina ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošana un ieviešana. Līdz 2025. gadam būs vajadzīgs aptuveni viens miljons publiski pieejamu uzlādes un degvielas uzpildes staciju, kas apkalpos 13 miljonus bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu, kuri gaidāmi uz Eiropas autoceļiem. Arī Latvijā ir jāturpina darbs pie alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanas un šo degvielu izmantošanas popularizēšanas. Zaļā kursa mērķu īstenošanā izšķirīga nozīme ir jaunām tehnoloģijām, ilgtspējīgiem risinājumiem un inovācijai. Lai nezaudētu savas konkurences priekšrocības tīro tehnoloģiju jomā, ES ir plaši jāizvērš jaunu tehnoloģiju ieviešana un demonstrējumi visās nozarēs, tai skaitā arī transportā. Arī Latvijā ir jāveicina valsts, uzņēmēju un pētnieku sadarbība dažādu viedo transporta un mobilitātes risinājumu izveidē un ieviešanā gan pilsētvidē, gan arī pārējā teritorijā. Transporta politikas pamatprincipi Transporta politikas veidošana tiek īstenota, ievērojot cilvēku mobilitātes vajadzības (droša un ātra pārvietošanās) un ekonomiskās pamatotības sabalansētību, vienlaikus nodrošinot valsts teritorijas līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Ilgtspēja, interešu saskaņotība, sabiedrības līdzdalība, teritoriju attīstība un pieejamās finansiālās iespējas ir galvenie principi, uz kuriem ir balstīta transporta politika. Transporta politika ir izstrādāta saskaņā ar NAP2027, kas ir vērsts uz Ilgtermiņa konceptuālā dokumenta "Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā" īstenošanu, kas nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmi. Transporta nozares ilgtspējīga attīstība nozīmē cilvēku mobilitātes vajadzību nodrošināšanu un transporta nozares konkurētspējas paaugstināšanu, tajā pašā laikā neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību nodrošināšanā, sabalansējot šī brīža sociālekonomiskās vajadzības ar ierobežotajiem dabas un cilvēku resursiem. Risinājumiem jābūt vērstiem uz • izmaksu efektīviem klimata un vides pasākumiem, paredzot tādu transporta risinājumu vai transportlīdzekļu veidu, transporta enerģijas vai pārvietošanās veidu izvēli, kas veicina klimatneitralitātes un klimatnoturības nodrošināšanu, transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu, vienlaikus paredzot sociāli taisnīgu pāreju; • kvalitatīvu un konkurētspējīgu infrastruktūru, kas veicina valsts kopējo ekonomisko izaugsmi; • digitalizāciju, inovāciju un pētniecību, kas ne tikai nodrošina plašākas un ērtākas mobilitātes iespējas un Latvijas transporta nozares konkurētspēju starptautiskā līmenī, bet arī veicina transporta nozares negatīvās ietekmes uz klimatu mazināšanos; • pieejamību un piekļūstamību, nodrošinot transporta infrastruktūru un pakalpojumus, neatkarīgi no to dzīvesvietas, materiālā un sociālā stāvokļa un iespējas tiem piekļūt fiziski un lietot, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus; • drošību un drošumu, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, izvēloties dažādus transporta risinājumus; • labu pārvaldību valsts mobilitātes un loģistikas aktīvos un uzņēmumos, kā arī efektīvi funkcionējošu pakalpojumu un investīciju tirgu; • stabilitāti un godīgu konkurenci darba tirgū, nodrošinot cienīgus darba apstākļus un samaksu transporta darbiniekiem, atbalstot un sekmējot sociālo partneru centienus Ģenerālvienošanās slēgšanai transporta nozarēs. Interešu saskaņotība un sabiedrības līdzdalība ir būtiski aspekti, kas jāņem vērā, izstrādājot jebkuras nozares politiku. Latvijas transporta attīstības politika ir skaņota ar ieinteresētajām pusēm starptautiskā, reģionālā, kā arī nacionālā līmenī, tādējādi nodrošinot interešu saskaņotību un izstrādātās nozares politikas leģitimitāti. Šī principa ietvaros nozīmīga loma ir: • koordinētībai gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, kā arī sinerģijai ar citām nozarēm, lai pilnvērtīgāk izmantotu valsts izdevīgo ģeopolitisko novietojumu, transporta un loģistikas infrastruktūru; • pēctecībai, kas nozīmē secīgu, loģiski pamatotu projektu izvirzīšanu un īstenošanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu un ar citām nozarēm saskaņotu infrastruktūras finansēšanu īstermiņā un ilgtermiņā; • caurskatāmībai, kas nozīmē skaidri noteiktus mērķus un atbildību, kā arī konsultācijas ar iedzīvotājiem un nozares pārstāvjiem; • sociālajai atbildībai, kas nozīmē visu sabiedrības daļu vajadzību ievērošanu; • subsidiaritātei, kas nozīmē pēc iespējas iedzīvotājiem tuvinātu lēmumu pieņemšanas procesu; lēmumu pieņemšanu tajā līmenī, kur tas ir visefektīvāk. Finansiālās iespējas ir būtisks ierobežojošs transporta politikas mērķu īstenošanas faktors gan valstij kā rīcībpolitikas veidotājai, gan arī raugoties no pakalpojuma lietotāju un sniedzēju pozīcijām. Šis apstāklis uzliek pienākumu līdzsvarot politikas mērķus un to īstenošanai pieejamos resursus. Ir nepieciešams ievērot finansiālās iespējas, izvairoties no nesasniedzamu politikas mērķu izvirzīšanas, kā arī stimulējot optimālāko risinājumu meklēšanu, kas ļautu vislabāk sasniegt politikas mērķus un nodrošinātu iespējami lielākus socioekonomiskos ieguvumus un pievienoto vērtību no infrastruktūras investīcijām un citiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Iedzīvotāju finansiālās iespējas ir jāņem vērā, īpaši sabiedriskā transporta jomas analīzē. Tās var ierobežot indivīdu pārvietošanās iespējas (nespēja segt transporta izdevumus) un kavēt virzību uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Teritoriju attīstības principa ievērošana transporta nozarē nozīmē sasniedzamības un mobilitātes iespēju uzlabošanu visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no to dzīvesvietas, materiālā vai veselības stāvokļa. Šajā sakarā transporta nozarē ir būtiski nodrošināt transporta infrastruktūru līdzsvarotai valsts un tās teritoriju attīstībai un cilvēku labklājības nodrošināšanai. Transporta politikas teritoriālā perspektīva Transporta attīstība ir cieši saistīta ar reģionālo politiku un attīstību. Uz Latvijas transporta politikas teritoriālo perspektīvu var raudzīties no divām pusēm - Latvija kā ES dalībvalsts un reģionālā attīstība Latvijā. Latvijas transporta nozares un saistītās infrastruktūras attīstībā nozīmīga loma ir ES Kohēzijas politikai, kas ir uzskatāma par galveno ES investīciju politiku, atbalstot dalībvalstu un to reģionu harmonizētu attīstību. Publicētajā Kopējās fondu regulas priekšlikumā 2021.-2027. gada plānošanas periodam EK ir noteikusi ieguldījumu priekšnosacījumus (enabling conditions) un saskaņā ar LR Finanšu ministrijas informatīvā ziņojuma "Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus un Kohēzijas fonda ieviešanu 2021.-2027.gadā"14 pielikumu LR Satiksmes ministrija transporta nozarē ir atbildīga par ieguldījumu priekšnosacījuma "Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī" izpildi. Minētā ieguldījuma priekšnosacījuma izpildi nodrošina visaptveroša transporta plānošana, kas balstās pastāvošās un plānotās infrastruktūras multimodālā kartējumā līdz 2030.gadam un transporta investīciju novērtēšanas metodikā, kas pamatota ar plānotās infrastruktūras ekonomisko novērtējumu, pieprasījuma analīzi un satiksmes modelēšanu. TAP2027 aptver alternatīvo degvielu attīstību, tādā veidā aizstājot Alternatīvo degvielu plānu 2021.-2023.gadam un izpildot ieguldījumu priekšnosacījumu ieviešanas nosacījumu. Satiksmes ministrijas pasūtītā Pētījuma par ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi visaptverošas transporta plānošanas sistēmas ieviešanai, kas ietver ieguldījumu kartēšanu un ieguldījumu novērtēšanas metodikas izstrādi ietvaros no 2020.gada augusta līdz decembrim, Rīgas Tehniskā universitāte izstrādāja: - esošās un plānotās transporta infrastruktūras kartējumu (turpmāk - kartējums) un - vienotu transporta investīciju novērtēšanas metodiku (turpmāk - metodika) transporta politikas plānošanai, lai nodrošinātu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Kopējā fondu regulā noteiktā 3.politiskā mērķa "Ciešāk savienota Eiropa" ieguldījumu priekšnosacījuma "Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī" izpildi. Kartējums ir digitāla ģeogrāfiskā informācija, kas ļauj visaptveroši pārskatīt satiksmes infrastruktūru, tas: - atbilst valsts enerģētikas un klimata plāniem; - ietver ieguldījumus TEN-T pamattīkla koridoros saskaņā ar attiecīgiem TEN- T tīkla koridoru plāniem; - ņem vērā, ka ieguldījumiem jānodrošina pietiekamu reģionu un vietējo pašvaldību savienojamību ārpus TEN-T tīkla un tā mezgliem; - identificē multimodālo vai pārkraušanas kravu un pasažieru terminālu vajadzības, kas veicina vairāku veidu pārvadājumus; - ņem vērā ceļu satiksmes drošības risku novērtējumu, saskaņā ar spēkā esošajām valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijām, un risku skarto ceļu posmu kartēšanu un prioritāšu piešķiršanu attiecīgajiem ieguldījumiem; - ņem vērā informāciju par finansējuma resursiem, kas atbilst plānotajiem ieguldījumiem un kas nepieciešami esošo un plānoto ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu segšanai. Metodika ir papildu atbalsta instruments transporta politikas un investīciju stratēģijas plānošanā, un nākotnē tā Satiksmes ministrijai ļaus novērtēt un plānot ieguldījumu ietekmi uz transporta plūsmām, savienotajiem mobilitātes risinājumiem, klimata plāniem un satiksmes drošību valstī kopumā. Kohēzijas politikas ietvaros tiek īstenots ES strukturālo un investīciju fondu mērķis "Eiropas teritoriālā sadarbība"- jeb plašāk pazīstams kā Interreg, kur ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta atbalstu tiek īstenotas vairākas pārrobežu sadarbības programmas. Šo programmu ietvaros valstis sadarbojoties īsteno projektus kopēju jautājumu risināšanā, attīstot reģionu potenciālu kādā noteiktā jomā, tajā skaitā ilgtspējas veicināšanā, mobilitātes nodrošināšanā, inovāciju attīstībā un pielietošanā, pilsētvides attīstībā, kā arī citās jomās. Ar Latvijas partneru dalību ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam ietvaros ir īstenoti, kā arī šobrīd vēl norisinās vairāki pārrobežu sadarbības projekti. Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas ietvaros īpaši izceļami ir jau noslēgušies projekti - NSB CoRe un TENTacle- ar prioritāro mērķi pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai. Šo projektu nozīme atzīta arī reģionālā līmenī un tie bija ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam Transporta politikas jomas (Policy Area Transport) paraugprojekti (flagship), kuros uzsāktās aktivitātes būtu attīstāmas arī turpmāk. TAP2027 jāsniedz iespējas un nosacījumi, lai katrs no Latvijas reģioniem izmantotu transporta infrastruktūru savas teritorijas attīstībai un cilvēku labklājības nodrošināšanai. Starptautiskā un reģionālā sasniedzamība, kā arī mobilitātes iespējas ir viens no aspektiem, kas akcentē LIAS2030 telpiskās attīstības perspektīvu. Arī TAP2027 koncentrējas uz sasniedzamības un mobilitātes iespēju uzlabošanu visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no to dzīvesvietas, materiālā vai veselības stāvokļa. Novērtējot reģionālo centru sasniedzamību, braucot ar vieglo automašīnu normālos braukšanas apstākļos, secināts, ka 98 % Latvijas iedzīvotāju 40 minūšu laikā ir sasniedzami reģionālie attīstības centri (2.attēls). Pasākumi, kas vērsti uz autoceļu kvalitātes uzlabošanu un investīcijas dzelzceļu līniju infrastruktūrā, uzlabos pilsētu un pašvaldību administratīvo centru sasniedzamību laikā. Teritoriālās sasniedzamības uzlabošana, t.sk. samazinot ceļā pavadīto laiku, tiek paredzēta veicot ieguldījumus autoceļu kvalitātes paaugstināšanā, par pamatu izvirzot drošu pārvietošanos. Lai iedzīvotājiem nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu sasniedzamību, būtiska ir pasākuma par valsts reģionālo un vietējās nozīmes autoceļu pārbūvēšanu un atjaunošanu ATR īstenošanai. Būtiski, lai arī valsti apmeklējušajiem tūristiem ir nodrošināts serviss un iespējas brīvi pārvietoties. Ņemot vēra, ka valsts autoceļu tīkla attīstība ir saistīta ar administratīvo iedalījumu, mērķtiecīga autoceļu attīstība ir svarīga prioritāte sekmīgai ATR īstenošanai, neatliekams ieguldījums, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu - nodrošinātu novada administratīvo centru labāku sasniedzamību un uzlabotu piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, darbavietām un būtisks priekšnoteikums ekonomikas un reģionālās attīstības stiprināšanai. Tāpat blīvi apdzīvoto centru sasniegšanai, mobilitātes veicināšanai ir būtiski nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu. TAP2027 laika ietvarā ir identificētas divas dzelzceļa līnijas, kurās būtu nepieciešams palielināt vilciena ātrumu, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmas apgrozījumu: Rīga-Cēsis un Krustpils - Rēzekne. Veicot infrastruktūras modernizāciju iespējams vilcienu kustības ātrumu šajās līnijās paaugstināt līdz 140 km/h un samazināt ekspreša vilcienu braukšanas laiku par aptuveni 10-15 minūtēm. Avots: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", atr.kartes.lv 2.attēls. Reģionālo centru sasniedzamības novērtējums