Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Par nodokļiem un nodevām

Īsumā

Šis likums nosaka vispārīgos noteikumus par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā, definējot ar tiem saistītus terminus un regulējot to administrēšanu.

Ko tas regulē

  • Nodokļu, valsts nodevu un pašvaldības nodevu definīcijas un mērķus.
  • Nodokļu maksātāju loku un nodokļu administrācijas institūcijas.
  • Terminus, kas saistīti ar nodokļu aprēķinu un kontroli, piemēram, taksācijas periods, nodokļu atlaide, nodokļu revīzija.
  • Jēdzienus "izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas" un "nodokļu pārkāpums".

Kas tas attiecas

  • Latvijas Republikas un ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums.
  • Valsts un pašvaldību institūcijas, kas administrē nodokļus un nodevas.

Galvenie punkti

  • **Nodoklis** ir obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetā, kas nenodrošina tiešu atlīdzinājumu maksātājam.
  • **Valsts nodeva** ir obligāts maksājums par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kuras mērķis ir personu darbību regulēšana.
  • **Pašvaldības nodeva** ir pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības budžetā.
  • **Nodokļu maksātāji** ir personas, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums, kā arī tās, kas ietur nodokli no maksājumiem citām personām.
  • **Saistītas personas** ir definētas, ņemot vērā līdzdalības daļas (no 20 līdz 50 procentiem vai vairāk nekā 50 procenti) pamatkapitālā, balsu vairākumu vai vienošanās par papildu atlīdzību, lai samazinātu nodokļus.
  • **Nokavējuma nauda** ir procentu maksājums par nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu.
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par nodokļiem un nodevām I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) nodoklis — ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai. Nodokļu samaksa neparedz atlīdzinājumu nodokļa maksātājam tiešā veidā. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām; 2) valsts nodeva — obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu; 3) pašvaldības nodeva — pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos. Pašvaldības nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar pašvaldības institūcijas vai tās struktūrvienības veiktās darbības izmaksu segšanu; 4) nodokļu maksātāji — Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmi arī reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem; 5) nodokļu administrācija — Valsts ieņēmumu dienests, pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētos likumos; 51) valsts nodevas administrācija — institūcija, izņemot pašvaldības institūciju vai tās struktūrvienību, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz no tās funkcijām izrietošu pakalpojumu vai nodrošinājumu, par kuru maksājama valsts nodeva, kas ieskaitāma valsts budžetā, un vienlaikus kontrolē maksājamās valsts nodevas samaksu un veic tās uzskaiti, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; 52) pašvaldības nodevu administrācija — pašvaldības institūcija vai tās struktūrvienība, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz no tās funkcijām izrietošu pakalpojumu vai nodrošinājumu, par kuru maksājama pašvaldības nodeva vai valsts nodeva, kas ieskaitāma pašvaldības budžetā; 6) nodokļa atlaide — nodokļa daļa, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz likumā noteiktie kritēriji. Atbilstoši likuma nosacījumiem nodokļa atlaide ir atmaksājama vai neatmaksājama; 7) (izslēgts ar 26.10.2006. likumu); 8) taksācijas periods — laika posms (gads, mēnesis u.c.), par kuru tiek aprēķināts nodoklis; 9) pirmstaksācijas periods — laika posms pirms taksācijas perioda; 10) pēctaksācijas periods — laika posms pēc taksācijas perioda; 11) darījums — darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai; 12) nodokļu parādu kapitalizācija — kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana par nodokļu parādu summu; 13) īpašs nodokļu režīms — likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu; 14) izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji; 15) novērošana — nodokļu administrēšanas darbība nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā, fiksējot visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības noteiktā laikposmā vai atsevišķas saimnieciskās darbības norisi; 16) nodokļu revīzija (audits) — nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā; 17) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu); 18) saistītas personas — divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas (izņemot kapitālsabiedrības, kuru saistību veido valstij vai pašvaldībai tieši piederošas kapitāla daļas vai akcijas) vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

  1. a)tās ir mātes un meitas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības,
  2. b)vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā sabiedrībā ir no 20 līdz 50 procentiem, turklāt šai mātes un meitas komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai nav balsu vairākuma. Šis apakšpunkts neattiecas uz nosacīti sadalītās peļņas noteikšanu atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta "e" apakšpunktam, izņemot gadījumu, kad darījums tiek veikts ar saistītu ārvalstu uzņēmumu,
  3. c)vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,
  4. d)vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (ir balsu vairākums) vairākām, bet ne vairāk kā 10 vie­nām un tām pašām personām,
  5. e)vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās sabiedrībās (ir balsu vairākums) komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kurā fiziskajai personai (vai šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no šo sabiedrību pamatkapitāla vai daļu vērtības,
  6. f)vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību valdēs (izpild­institūcijās),
  7. g)starp šīm personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības veic cita veida saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus,
  8. h)fiziskajai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo fizisko personu svainībā esošajiem līdz otrajai pakāpei) tieši vai pastarpināti pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai fiziskajai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošajiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā; 19) nodokļa deklarācija — nodokļu administrācijai iesniedzamā nodokļu maksātāja nodokļa deklarācija (arī tās pielikumi), pārskats, nodokļa aprēķins, ziņojums vai paziņojums, kurā norādāmi budžetā maksājamie nodokļi un no budžeta atmaksājamās nodokļu summas; 20) informatīvā deklarācija — nodokļu administrācijai iesniedzamie nodokļu maksātāja pārskati (arī to pielikumi) un paziņojumi, kas satur ziņas, kuras atbilstoši nodokļu likumu prasībām nodokļu maksātājam ir pienākums sniegt nodokļu administrācijai vai citai personai, kā arī cita nodokļa aprēķināšanai izmantojamā informācija, kas paredzēta konkrēto nodokļu likumos, bet kas attiecīgajam nodokļu maksātājam nerada nodokļa maksāšanas saistības vai tiesības saņemt no budžeta nodokļa atmaksu; 21) nodokļu pārkāpums — prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kuras dēļ ir pārkāptas šā likuma, konkrēto nodokļu likumu un citu nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normas un par kuru ir paredzēta atbildība; 22) nokavējuma nauda — procentu maksājums par nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu; 23) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu); 24) struktūrvienība — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi; 25) nodokļu kopīgā starpvalstu pārbaude — saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starpvalstu līgumiem vai Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem pēc iepriekšējas vienošanās vismaz divu valstu nodokļu administrāciju veikta neatkarīga nodokļu revīzija (audits) attiecībā uz nodokļu maksātāju veiktajiem darī­jumiem un nodokļu maksājumu atbilstību normatīvajiem aktiem. Minētais termins attiecināms arī uz vienlaicīgām pārbaudēm un daudzpusējām kontrolēm; 251) kopīga uzraudzība — nodokļu administrēšanas darbības, ko nodokļu administrācija veic kopīgi ar vienu vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas saistītas ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām nodokļu administrācijai un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses; 26) valsts noteiktais maksājums — ar likumu vai Ministru kabineta no­teikumiem paredzēts un Valsts ieņēmumu dienesta administrēts maksājums valsts budžetā (izņemot nodokļu un valsts un pašvaldību nodevu maksājumus); 27) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu); 28) nodokļu prasījums — nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu pamatparāda summas, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas samaksas prasījums. Minētais termins attiecināms arī uz maksājumiem, kas iekasējami Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības budžetā vai Eiropas Savienības budžetā. Savstarpējās palīdzības prasījumos šis termins ietver arī ar šo prasījumu piedziņu saistītās izmaksas; 29) transfertcena — preču vai pakalpojumu cena (vērtība) vai cita veida vērtība vai noteikumi, kas piemēroti kontrolētā darījumā vai pastāv komerciālās vai finanšu attiecībās starp saistītām personām, kuras atbilst šā panta 18. punktā vai 15.2 panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām; 291) kontrolēts darījums — darījums starp divām personām, kas ir saistītas personas viena attiecībā pret otru šā panta 18. punkta izpratnē, vai darījums, kas veikts ar šā likuma 15.2 panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minēto personu; 292) starptautiska uzņēmumu grupa — ar īpašumtiesībām vai kontroli tieši vai netieši atbilstoši šā panta 18. punktam saistītu uzņēmumu kopums, kas ietver divus vai vairākus uzņēmumus, kuriem ir rezidences dažādās valstīs vai teritorijās; 293) saistīts ārvalstu uzņēmums — juridiskā persona vai cita veida juridisks veidojums, kas atbilst šā panta 18. punktā noteiktajam un ir komercsabiedrība (personālsabiedrība vai kapitālsabiedrība), kooperatīvā sabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras rezidences valsts nav Latvijas Republika; 30) riska adrese — nodokļu maksātāja adrese, ja pastāv vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
  9. a)Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka ne nodokļu maksātāja juridiskajā adresē, ne reģistrētās struktūrvienības, ja tāda ir, adresē saimniecisko darbību nav iespējams veikt,
  10. b)nodokļu maksātāja juridiskā adrese vai komercsabiedrības vienīgā dalībnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese ir sociālās institūcijas, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, vai ieslodzījuma vietas adrese; 31) riska persona — fiziskā persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
  11. a)persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību,
  12. b)personas deklarētās dzīvesvietas adrese atbilst šā panta 30.punktā minētajam terminam "riska adrese",
  13. c)persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests ir pieņēmis lēmumu par komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanu, nav pagājuši divi gadi,
  14. d)persona, kurai saimnieciskās darbības veikšanas rezultātā ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 7000 euro, ja to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai nav iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums tiesā, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību un nav pagājuši trīs gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas,
  15. e)persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā, un tās amata pienākumu pildīšanas laikā komercsabiedrībai ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 euro, ja to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai komercsabiedrība nav iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību un nav pagājuši trīs gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas; 32) pamatdarbības veids — atbilstoši Komisijas 2022. gada 10. oktobra deleģētajai regulai (ES) 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — NACE 2.1. red.) klasificēts nodokļa maksātāja (izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību) darbības veids ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā. Nodokļu maksātājiem, kas uzsāk saimniecisko darbību, pamatdarbības veidu nosaka pēc plānotajiem apgrozījuma rādītājiem; 33) maksājumu pakalpojumu sniedzējs — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš noteikts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2.panta otrās daļas 2., 4., 7. un 8.punktā, kurš nav kredītiestāde un kura darbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu; 34) vienotais nodokļu konts — valsts budžeta ieņēmumu konts Valsts kasē, kurā nodokļu maksātājs iemaksā šā likuma 23.1 panta pirmajā daļā noteiktos maksājumus; 35) saimnieciskās darbības ieņēmumu konts — konts, kurš atbilst Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam terminam "maksājumu konts" un kuru nodokļu maksātājs izmanto vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma ietvaros; 36) vienkāršotais nodokļa samaksas risinājums — speciāls nodokļa aprēķināšanas, ieturēšanas un uzskaites risinājums, kas piemērojams šajā likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot konkrētā nodokļa likuma nosacījumus; 37) nodokļu kontrole — nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā nodokļu administrācija izvērtē un pārbauda iesniegtajās (iesniedzamajās) nodokļu deklarācijās, informatīvajās deklarācijās un muitas deklarācijās norādītās (norādāmās) informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai un faktiskajam stāvoklim, veic atsevišķu nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentu un nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas pārbaudi, kā arī citas darbības, kuru rezultātā kontrolē atsevišķu nodokļu (nodevu) vai muitas normatīvo aktu ievērošanu; 38) nodokļu kontroles rēķins — nodokļu kontroles rezultātā pieņemtais lēmums par budžetā maksājamo nodokli (nodevu), nokavējuma naudu vai soda naudu. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 09.10.2002., 28.02.2003., 09.10.2003., 26.10.2006., 08.11.2007., 11.12.2008., 21.05.2009., 01.12.2009., 13.10.2011., 15.03.2012., 21.06.2012., 14.03.2013., 06.11.2013., 27.02.2014., 17.09.2015., 23.11.2016., 16.11.2017., 23.11.2017., 25.10.2018., 01.11.2018., 20.02.2020., 16.06.2021., 22.12.2022., 08.06.2023., 06.12.2023., 03.04.2025., 31.10.2024. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) 2.pants. Likuma darbības sfēra

(1)Likums nosaka nodokļu un nodevu sistēmas principus, valsts nodokļu veidus, nodevu veidus, pašvaldības nodevu objektus, nodokļu un nodevu noteikšanas, aprēķināšanas, iekasēšanas un atmaksāšanas kārtību, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk — nodokļu maksātāji) un nodokļu administrācijas, kā arī valsts nodevas administrācijas un pašvaldības nodevu administrācijas (turpmāk — nodevu administrācija) tiesības un pienākumus, nodokļu maksātāju klasifikāciju un reģistrācijas kārtību, nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību nodokļu jomā, elektronisko informācijas uzskaiti būvlaukumā un tās izmantošanas kārtību, kā arī atbildību par nodokļu pārkāpumiem, tajā skaitā nosakot administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā, par tiem piemērojamos sodus un kompetenci sodu piemērošanā.
(11)Atbilstoši nodokļu jomas tiesiskā regulējuma īpatnībām administratīvā atbildība par nodokļu pārkāpumiem var būt noteikta arī konkrētā nodokļa vai nodevas likumā.
(2)Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa vai nodevas likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti.
(3)Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību saistošiem noteikumiem.
(4)Ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajiem terminiem "nodoklis" vai "pašvaldības nodeva", bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā.
(5)Šā likuma normas attiecināmas uz muitas nodokli un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem tiktāl, ciktāl to piemērošanas jautājumus neregulē attiecīgi tieši piemērojamie Eiropas Savienības normatīvie akti. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 22.10.1998., 14.12.2000., 09.10.2003., 31.03.2004., 26.10.2006., 11.12.2008., 17.09.2015., 16.11.2017., 19.12.2019. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) 3.pants. Nodokļu un nodevu sistēma
(1)Nodokļu un nodevu sistēmu veido: 1) valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima; 2) valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem; 3) pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldību saistošiem noteikumiem; 4) tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktie nodokļi.
(2)Konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos, kā arī noteikt nekustamā īpašuma nodokļa objektu un likmi. Konkrētā nodokļa likumā var dot tiesības Ministru kabinetam noteikt obligāto iemaksu likmi personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.
(3)Konkrētās valsts nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tām valsts nodevām, kuras ieskaitāmas pašvaldību budžetos. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2003., 26.10.2006., 08.11.2007., 11.12.2008., 26.01.2012., 30.11.2015., 16.11.2017. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) 4.pants. Ienākuma nodokļu sistēma
(1)Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu.
(2)Jebkura persona, kas gūst ienākumus Latvijas Republikā, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.
(3)Jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.
(4)Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi. 5 5.pants. Noteikumi un ieteikumi
(1)Nodokļu un nodevu likumu normu piemērošanas kārtību nosaka tikai konkrētie likumi vai Ministru kabineta noteikumi.
(2)Valsts ieņēmumu dienests izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā, kā arī citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 31.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 6.pants. Nodokļu un nodevu maksāšana
(1)Nodokļi un nodevas aprēķināmi un maksājami euro un centos. Ārvalstīs esošajās Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās iestādēs valsts nodevas var maksāt konvertējamā valūtā vai attiecīgās ārvalsts valūtā.
(2)Nodokļu administrācija nevar atteikties no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī nodot jebkurai citai personai savas tiesības attiecībā uz nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu prasībām, izņemot nodokļu parādu piedziņai un citos nodokļu likumos paredzētajos gadījumos konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu.
(3)Nav pieļaujams nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu ieskaits. 7 (06.06.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2000., 09.10.
  2. un 19.09.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 7.pants. Starptautisko līgumu piemērošana
(1)Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus.
(2)Ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kā arī to darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru deklarētā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, nodokļu un nodevu maksājumi tiek noteikti atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijā par konsulārajiem sakariem.
(3)Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus par Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību.
(4)Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un ārvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo paredzami svarīgo vai svarīgo informāciju saskaņā ar Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu prasībām, kā arī informācijas pieprasījumā norādāmās ziņas nosaka Ministru kabinets. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2000., 30.03.2006., 13.12.
  1. un 14.03.
  2. likumu, kas stājas spēkā 10.04.
  3. Ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.
  4. Sk. pārejas noteikumu 150.punktu) 7.1 pants. Padziļinātās sadarbības programma 9 (Izslēgts no 01.01.
  5. ar 08.06.
  6. likumu, kas stājas spēkā 04.07.
  7. Sk. pārejas noteikumu
  8. punktu) 7.2 pants. Valsts ieņēmumu dienesta izdoto dokumentu paziņošana, izmantojot elektroniskos sakarus
(1)Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vienlaikus par to nosūtot informatīvu paziņojumu uz nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nekavējoties nosūta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu.
(2)Valsts ieņēmumu dienesta izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
(3)Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad fiziskā persona, kura neveic saimniecisko darbību un ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāja, norādījusi citu dokumenta paziņošanas veidu. 10 (13.12.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2015., 16.11.2017., 06.07.
  2. un 03.04.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2025.) 7.3 pants. Iesnieguma iesniegšanas kārtība Valsts ieņēmumu dienestam Nodokļu maksātājs, izņemot fizisko personu, kura neveic saimniecisko darbību, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, ja konkrētajā nodokļu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā iesniegumam nav noteikta cita iesniegšanas kārtība. Ja iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniegts, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tam ir juridisks spēks arī tad, ja tas nesatur rekvizītu "paraksts". 11 (06.07.
  4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.08.
  5. Pants stājas spēkā 01.01.
  6. Sk. pārejas noteikumu
  7. punktu) 7.4 pants. Neizpildītas saistības nodokļu jomā Ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā šādos gadījumos: 1) nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarācijas un attiecīgā informācija saskaņā ar šā likuma
  8. panta pirmās daļas
  9. punktu ir publiski pieejama; 2) nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kura summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma
  10. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma
  11. pantu. 12 (23.04.
  12. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.09.
  13. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) II nodaļa Nodokļi 8.pants. Valsts nodokļu veidi un tiem atbilstošie likumi Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu: 1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis — "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"; 2) uzņēmumu ienākuma nodoklis — Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums; 3) nekustamā īpašuma nodoklis — "Par nekustamā īpašuma nodokli"; 4) pievienotās vērtības nodoklis — Pievienotās vērtības nodokļa likums; 5) akcīzes nodoklis — "Par akcīzes nodokli"; 6) muitas nodoklis — Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti; 7) dabas resursu nodoklis — Dabas resursu nodokļa likums; 8) izložu un azartspēļu nodoklis — "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"; 9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — "Par valsts sociālo apdrošināšanu"; 10) (izslēgts ar 08.06.
  14. likumu); 11) elektroenerģijas nodoklis — Elektroenerģijas nodokļa likums; 12) mikrouzņēmumu nodoklis — Mikrouzņēmumu nodokļa likums; 13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis — Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums; 14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis — Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums; 15) subsidētās elektroenerģijas nodoklis — Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums; 16) solidaritātes nodoklis — Solidaritātes nodokļa likums. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 04.12.1997., 14.10.1998., 25.11.1999., 09.10.2003., 31.03.2004., 30.03.2006., 19.12.2006., 09.08.2010., 20.12.2010., 14.03.2013., 06.11.2013., 30.11.2015., 08.06.
  15. un 25.10.
  16. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.) 9.pants. Valsts nodokļu sadalījums pa budžetiem
(1)Valsts nodokļi tiek iemaksāti valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma — valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrētā nodokļa likumam.
(2)Budžetos ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu papildu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetos, kuros maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.) III nodaļa Nodevas 10.pants. Nodevu sistēma
(1)Valsts nodevu objektus nosaka saskaņā ar likumiem, savukārt pašvaldību nodevu objektus — saskaņā ar šo likumu. Valsts nodevas, ievērojot šajā likumā noteikto, piemēro saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem, ja attiecīgais likums, ar kuru valsts nodeva noteikta, paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus valsts nodevas piemērošanai. Pašvaldību nodevas piemēro saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem.
(2)Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes, atvieglojumi, atbrīvojumi, kā arī valsts nodevas atmaksas kārtība gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.
(3)Pašvaldību saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
(4)(Izslēgta ar 16.11.
  1. likumu) 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1997., 11.12.2008., 14.03.2013., 16.11.
  2. un 04.09.
  3. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.)
  4. pants. Valsts nodevu objekti 16 (Izslēgts no 01.01.
  5. ar 16.11.
  6. likumu, kas stājas spēkā 13.12.
  7. Sk. pārejas noteikumu
  8. punktu) 12.pants. Pašvaldību nodevu objekti
(1)Pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par: 1) pašvaldības domes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu; 2) izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās; 3) atpūtnieku un tūristu uzņemšanu; 4) tirdzniecību publiskās vietās; 5) visu veidu dzīvnieku turēšanu; 6) transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās; 7) reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās; 8) laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu; 9) pašvaldību simbolikas izmantošanu; 10) būvatļaujas izdošanu vai būvniecības ieceres akceptu, izdarot atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā; 11) pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.
(2)(Izslēgta ar 11.12.2008. likumu.)
(3)Ja pašvaldības dome vai tās iestādes sniedz pakalpojumus, kas saskaņā ar šo likumu nav pašvaldības nodevas objekts, un ja par šiem pakalpojumiem ir ņemama samaksa, tad ir jākārto atsevišķa grāmatvedības uzskaite un jānodrošina nodokļu un citu obligāto maksājumu veikšana par tiem saskaņā ar šo likumu un konkrēto nodokļu likumiem.
(4)(Izslēgta ar 04.09.2025. likumu)
(5)(Izslēgta ar 11.12.2008. likumu.)
(6)(Izslēgta ar 04.09.
  1. likumu) 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 14.10.1998., 16.12.2004., 08.05.2008., 20.12.2010., 14.03.2013., 17.12.
  2. un 04.09.
  3. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) 13.pants. Nodevu sadalījums pa budžetiem
(1)Valsts nodevas iemaksājamas valsts budžetā, ja konkrētās nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Valsts nodevas, kuras iekasē pašvaldības nodevu administrācija, iemaksājamas pašvaldību budžetos.
(2)Pašvaldību nodevas iemaksājamas attiecīgo pašvaldību budžetos. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 16.12.
  1. un 16.11.
  2. likumu, kas stājas spēkā 13.12.
  3. Grozījums pirmās daļas otrajā teikumā stājas spēkā 01.01.
  4. Sk. pārejas noteikumu
  5. punktu) IV nodaļa Nodokļu maksātāji 14.pants. Nodokļu maksātāju klasifikācija
(1)Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā: 1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti); 2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).
(2)Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: 1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai 2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai 3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.
(3)Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai: 1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā; 2) fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).
(4)Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
(5)Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.
(6)Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Ja šā panta septītās un astotās daļas izpratnē nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tā reģistrējama kā nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā šā likuma 15.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā.
(7)Tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi: 1) nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu; 2) darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi; 3) darbības vieta tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.
(8)Neatkarīgi no šā panta septītajā daļā minētā tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām: 1) izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību; 2) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, urbšanas platformas un speciālos kuģus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību; 3) laika posmā vai laika posmos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā, sniedz pakalpojumus, to skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu; 4) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas saimnie­cis­­kās darbības vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ne­re­zidenta (ārvalsts komersanta) vārdā.
(81)Piemērojot šā panta astotās daļas 4.punktu, par nodokļu maksātāju tiek uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās fiziskās, juridiskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta kādā no: 1) normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajām valstīm vai teritorijām; 2) valstīm, ar kuru Latvijas Republikai nav noslēgts un nav stājies spēkā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis.
(9)Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004., 26.10.2006., 09.08.2010., 21.06.2012. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.) 15.pants. Nodokļu maksātāju pienākumi
(1)Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi: 1) aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas; 2) noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas; 3) iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Nodokļu maksātāji, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā, izmanto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. Ja nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas ir iesniegtas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, šīm deklarācijām ir juridisks spēks arī tad, ja tās nesatur rekvizītu "paraksts"; 4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus un citus darbību apliecinošus dokumentus (tajā skaitā jebkādu elektronisku vai papīra dokumentu formā esošu informāciju, kas ietekmē nodokļu aprēķinu un nomaksu) līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu prasības par saimnieciskās un finansiālās darbības norises izsekojamību, bet ne mazāks kā piecus gadus. Izpildot šo pienākumu, nodokļu maksātājs ievēro citu personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un fizisko personu datu aizsardzību; 41) (izslēgts ar 06.07.
  1. likumu); 5) ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus; 6) atļaut nodokļu administrācijas ierēdņiem likumā noteiktajā kārtībā apmeklēt tiem piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas, transportlīdzekļus un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citam nodokļu maksātājam; 7) ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās maksājamo nodokļu summas; 8) (izslēgts ar 01.12.
  2. likumu); 9) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām; 10) (izslēgts ar 06.07.
  3. likumu); 11) iesniegt nodokļu administrācijai pieprasītos dokumentus, kuri izmantoti nodokļu aprēķināšanai; 12) nodrošināt nodokļu administrācijai piekļuvi jebkurai papīra formā un elektroniski apstrādātai un glabātai ar saimniecisko darbību saistītai informācijai un datu nesējiem, kā arī citai informācijai, kas ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un samaksu, un nodrošināt iespēju nodokļu administrācijai no attiecīgā datu nesēja nolasīt nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanai nepieciešamos datus, kā arī iegūt funkcionāli identisku attiecīgā datu nesēja kopiju. Ja dati ir aizsargāti, izmantojot paroles, šifrēšanu, kriptēšanu vai citus loģiskās aizsardzības līdzekļus, nodokļu maksātājs elektroniski iesniedz nodokļu administrācijai datu piekļuvei un izmantošanai nepieciešamo informāciju (piemēram, šifrēšanas atslēgu); 13) šajā likumā noteiktajos gadījumos ievērot aizliegumu pildīt maksājumu saistības vai veikt darījumus ar nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, izņemot šā likuma 34.1 panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu; 14) iesniegt nodokļu administrācijai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes vai citas valsts, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kompetentās iestādes pieprasīto informāciju, ja iesniedzējai dalībvalstij vai citai valstij, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, šī informācija ir paredzami svarīga konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām. Minēto informāciju pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma sniedz neatkarīgi no tā, vai attiecīgā informācija ir nepieciešama Latvijas Republikas nodokļu administrēšanas vajadzībām; 15) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, līdz 1.maijam iesniegt nodokļu administrācijai informāciju par iepriekšējā taksācijas gada pamatdarbības veidu, ja tas iepriekšējā taksācijas gadā ir mainījies un neatbilst nodokļu administrācijai sniegtajai informācijai. Nodokļu maksātāji, kas uzsāk saimniecisko darbību, informāciju iesniedz mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā; 16) nodrošināt nodokļu administrācijas pilnvarotajam pārstāvim piekļuvi nodokļu maksātāja elektroniskā veidā apstrādātajai vai glabātajai informācijai, kas saistīta ar internetā veiktajiem nodokļu maksātāja darījumiem [tajā skaitā ar preču pirkuma vai pakalpojuma darījuma pasūtījumu un apstiprinājumu, ar samaksu un samaksas pakalpojumiem, ar e-saraksti, ar informāciju, kas saistīta ar interneta elementiem (interneta protokola adresi, domēniem u.tml.), un ar jebkuru citu informāciju, kas saistīta ar internetā veiktajiem nodokļu maksātāja darījumiem saimnieciskās darbības ietvaros], un iespēju nodokļu administrācijai nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanai nolasīt no attiecīgā datu nesēja nepieciešamos ar saimniecisko darbību saistītos datus. Ja dati ir aizsargāti, izmantojot paroles, šifrēšanu, kriptēšanu vai citus loģiskās aizsardzības līdzekļus, nodokļu maksātājs elektroniskā veidā iesniedz nodokļu administrācijai informāciju, kas nepieciešama datu piekļuvei un izmantošanai (piemēram, šifrēšanas atslēgu); 17) šā likuma
  4. panta otrās daļas
  5. punktā minētajā gadījumā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis ir izņēmis preču paraugus ekspertīzes veikšanai un izņemtās preces neatbilst pavaddokumentos norādītajai precei, segt ekspertīzes izdevumus piecu darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas.
(2)Fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi: 1) izņemt algas nodokļa grāmatiņu atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"; 2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu darbvietā, kuru nodokļa maksātājs uzskata par galveno ienākuma gūšanas vietu (neattiecas uz mikrouzņēmuma darbinieku); 3) (izslēgts ar 06.07.2021. likumu); 4) uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja to pieprasa nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), pildot dienesta pienākumus; 5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēties kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā; 6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus.
(3)Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi: 1) uzturēt noteiktā kārtībā grāmatvedību, sastādīt pārskatus par savu finansiālo un saimniecisko darbību, aprēķināt nodokli par taksācijas periodu; 2) uzrādīt savu nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu noteiktos uzskaites un pārskata dokumentos; 3) šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā; 4) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos desmit dienu laikā paziņot Valsts ieņēmumu dienestam par izmaiņām to reģistrācijas datos; 5) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz 1500 euro; 51) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par iepriekšējā gadā ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3000 euro; 52) nodokļu maksātājam, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, izņemot kredītiestādes, šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā vienu reizi gadā līdz 1.februārim iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informatīvo deklarāciju par fiziskās personas — Latvijas Republikas rezidenta — veiktajiem līzinga un kredīta vai arī tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendārā gada laikā pārsniedz 4320 euro. Ministru kabinets nosaka šajā punktā minētajā deklarācijā norādāmās ziņas un tās iesniegšanas kārtību; 6) nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu; 7) pēc lēmuma pieņemšanas par komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības un citas privāto tiesību juridiskās personas likvidāciju, reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo nodokļu administrācijas institūciju; 8) iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram attiecīgās nodokļu administrācijas institūcijas izsniegtu izziņu par nodokļu maksājumu samaksu, ja likvidējamai komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai un citai privāto tiesību juridiskajai personai ir veikti visi normatīvajos aktos noteiktie pasākumi kreditoru prasību apmierināšanai, šīs prasības ir apmierinātas un apstiprināta slēguma (likvidācijas) bilance. Izziņa par nodokļu maksājumu samaksu iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas izsniegšanas dienas. Izziņa, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegta vēlāk, nav derīga; 9) komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai un citai privāto tiesību juridiskajai personai deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā ārvalstīs atvērtos pieprasījuma noguldījumu kontus, kā arī ārvalstīs maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtos maksājumu kontus, 30 dienu laikā pēc to atvēršanas.
(4)Nodokļu maksātājiem, kuri atbilst Latvijas finanšu iestādes definīcijai, kas noteikta Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumā par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu, un uz kuriem neattiecas šajā līgumā minētie izņēmumi attiecībā uz informācijas sniegšanu, ir pienākums sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam līgumā noteiktajā apjomā. Ministru kabinets nosaka termiņus un kārtību, kādā informācija sniedzama.
(5)Darbības apturēšana Komerclikuma XIV1 sadaļā noteiktajā gadījumā neatbrīvo nodokļu maksātāju no šā panta pirmajā un trešajā daļā noteikto pienākumu pildīšanas.
(6)Interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par izvietotajiem sludinājumiem un to izvietotājiem (sludinājumu iesniedzējiem). Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(7)Maksājumu pakalpojumu sniedzējam, maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzējam un elektroniskās naudas iestādei pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt to rīcībā esošos vai glabātos datus par citu personu saimniecisko un finansiālo darbību. Piemērojot šo normu, attiecīgajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzējam un elektroniskās naudas iestādei ir pienākums sniegt informāciju, kuru tie glabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(71)Kredītiestādei pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tās rīcībā esošo informāciju, neietverot maksātāju identificējošus datus, par maksājumu saņēmējam veiktajiem maksājumiem no kredītiestādē atvērtajiem kontiem. Kredītiestāde, sniedzot informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumā norādīto maksājumu saņēmēju, šajā informācijā ietver maksājumu saņēmēju identificējošo informāciju, konta numuru un uz šo kontu veikto maksājumu kopējo summu par katru Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumā norādīto periodu. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(8)Mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējam un interneta vai tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojumu sniedzējam, ar kura starpniecību personas piedāvā preces vai pakalpojumus, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par personām, kuras piedāvā preces vai pakalpojumus, izmantojot tā pakalpojumus, un par minēto personu piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(81)Pasta komersantam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par personām, kuras izmanto šā pasta komersanta pakalpojumus, un par minēto personu nosūtīto sūtījumu vērtību. Piemērojot šo normu, pasta komersantam ir pienākums sniegt informāciju, kuru tas glabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(9)Nodokļu maksātājam — starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošai vienībai — ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzams pārskats, pārskata struktūru un saturu, pārskatā lietoto terminu skaidrojumu, kā arī tā sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(10)Iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzams ziņojums, tā struktūru un saturu, ziņojumā lietoto terminu skaidrojumu, kā arī tā sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un kārtību, kādā veic automātisko informācijas par ziņojamām pārrobežu shēmām apmaiņu starp Latvijas Republikas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai jebkuru citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde, pamatojoties uz Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu, noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu, nosaka Ministru kabinets.
(11)Iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, darbojoties konkrētajā digitālajā platformā. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam, pasākumus, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai, kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde, pamatojoties uz Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu, noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu, nosaka Ministru kabinets.
(12)Iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam, pasākumus, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai, kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde, pamatojoties uz Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu, noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu, nosaka Ministru kabinets. Kriptoaktīvs šā likuma izpratnē atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes
  1. gada
  2. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937
  3. panta
  4. punkta
  5. apakšpunktā dotajam termina skaidrojumam. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 22.10.1998., 14.12.2000., 09.10.2002., 28.02.2003., 01.12.2005., 26.10.2006., 31.01.2008., 11.12.2008., 12.06.2009., 01.12.2009., 13.10.2011., 21.06.2012., 13.12.2012., 14.03.2013., 19.09.2013., 27.02.2014., 17.12.2014., 29.01.2015., 17.09.2015., 23.11.2016., 08.06.
  6. 01.11.2018., 20.02.2020., 06.07.2021., 22.12.2022., 08.06.2023., 31.10.2024., 04.09.
  7. un 06.11.
  8. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 15.1 pants. Nodokļu maksātāju reģistrācija
(1)Uzņēmumu reģistrs likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un citos likumos noteiktajā kārtībā reģistrē komersantus un to filiāles, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ārvalstu komersanta filiāles, ārvalstu komersanta pārstāvniecības, ārvalstu komersanta pārstāvjus, organizāciju pārstāvniecības un pārstāvjus, Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, politiskās partijas, biedrības un nodibinājumus, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes arī kā nodokļu maksātājus un piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas numuru, kas vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.
(11)Uzņēmumu reģistrs publiskās personas un iestādes likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un citos likumos noteiktajā kārtībā ieraksta publisko personu un iestāžu sarakstā un piešķir reģistrācijas numuru, kas vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.
(2)(Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)
(3)(Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)
(4)Uzņēmumu reģistrs, reģistrējot: 1) komersanta filiāli, piešķir filiālei vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas numuru; 2) ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību vai pārstāvi, piešķir filiālei vai pārstāvniecībai vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas numuru.
(5)Tās juridiskās personas, kuras saskaņā ar likumiem nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, kā nodokļu maksātājus reģistrē Valsts ieņēmumu dienests.
(51)Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par šā panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā reģistrēto nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību paziņo, par to izdarot ierakstu publiski pieejamā datubāzē (reģistrā). Ar attiecīgā ieraksta izdarīšanas datumu nodokļu maksātājs un nodokļu maksātāja struktūrvienība ir uzskatāma par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par izmaiņu veikšanu nodokļu maksātāja reģistrācijas datos vai lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļu maksātāju vai veikt izmaiņas reģistrācijas datos paziņo šā likuma 7.2 pantā noteiktajā kārtībā.
(6)Personu, kura reģistrējama Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, Valsts ieņēmumu dienests reģistrē pievienotās vērtības nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(7)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus.
(8)Vienas darbdienas laikā pēc šā panta pirmajā un 1.1 daļā minēto subjektu reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par katru no jauna reģistrēto komersantu un tā filiāli, kooperatīvo sabiedrību, ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību, ārvalstu komersanta pārstāvi, organizācijas pārstāvniecību vai pārstāvi, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko partiju, biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, reliģisko organizāciju un tās iestādi, publisko personu un iestādi, kā arī ziņas par grozījumiem Uzņēmumu reģistra žurnālā, komercreģistrā, biedrību un nodibinājumu reģistrā, sabiedrisko organizāciju reģistrā, politisko partiju reģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, publisko personu un iestāžu sarakstā un saskaņā ar starpresoru vienošanos, kas noslēgta starp Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru, informāciju par sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībniekiem, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas nodokļu administrācijas funkciju nodrošināšanai.
(9)Papildus šā panta astotajā daļā noteiktajai informācijai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma Uzņēmumu reģistrs sniedz tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētajiem komersantiem un to filiālēm, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersanta filiālēm, ārvalstu komersanta pārstāvniecībām, ārvalstu komersanta pārstāvjiem, organizāciju pārstāvniecībām un pārstāvjiem, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, politiskajām partijām, biedrībām un nodibinājumiem, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, publisko personu un iestāžu sarakstā ierakstītajām personām. 21 (14.12.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 11.12.2008., 14.03.2013., 13.12.2012., 16.11.2017., 06.07.2021. un 22.12.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.) 15.2 pants. Nodokļu maksātāja pienākums sagatavot un sniegt transfertcenu dokumentāciju
(1)Transfertcenu dokumentācija ietver globālo dokumentāciju, vietējo dokumentāciju, kontrolēto darījumu pārskatu un starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti. Šā panta noteikumi neattiecas uz starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti.
(2)Šajā pantā noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā minētais nodokļu maksātājs — rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība — globālajā dokumentācijā un vietējā dokumentācijā vai tikai vietējā dokumentācijā pamato darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) darījumos, ko tas veic ar: 1) saistītu personu, kas šā likuma izpratnē uzskatāma par saistītu ārvalstu uzņēmumu; 2) šā likuma
  1. panta
  2. punktā minētajām fiziskajām personām; 3) citām komercsabiedrībām vai personām, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās; 4) saistītu personu — rezidentu, ja darījums, komerciālās vai finanšu attiecības pēc izpildītajām funkcijām, uzņemtajiem, kontrolētajiem vai vadītajiem riskiem vai izmantotajiem aktīviem ir ekonomiski saistītas (notiek vienas piegādes ķēdes ietvaros) ar šo personu darījumiem, komerciālajām vai finanšu attiecībām ar citu saistītu ārvalstu uzņēmumu vai šā panta otrās daļas
  3. punktā noteiktajām personām.
(3)Šā panta otrajā daļā minētais nodokļu maksātājs saistībā ar kontrolētiem darījumiem, ko tas veic ar šā panta otrās daļas 1.,
  1. un
  2. punktā minētajām personām attiecīgajā pārskata gadā, 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām sagatavo un iesniedz nodokļu administrācijai kontrolēto darījumu pārskatu, ja šajā pantā minēto kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 250 000 euro.
(4)Šā panta otrajā daļā minētais nodokļu maksātājs saistībā ar kontrolētiem darījumiem, ko tas veic ar šā panta otrās daļas 1.,
  1. un
  2. punktā minētajām personām attiecīgajā pārskata gadā, 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām sagatavo un, ja nodokļu administrācija pieprasa, 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz tai: 1) globālo dokumentāciju, ja nodokļu maksātāja šajā pantā minēto kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 20 000 000 euro; 2) vietējo dokumentāciju, ja šajā pantā minēto kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 250 000 euro.
(5)Lai nodrošinātu, ka veiktā funkcionālā un ekonomiskā analīze, kā arī piemērotā transfertcenu metodoloģija ir aktuāla, atbilstoši šā panta ceturtajai daļai sagatavoto transfertcenu dokumentāciju nodokļu maksātājs izvērtē un precizē katru gadu. Ja transfertcenu metodoloģiju ietekmējošā situācija nav būtiski mainījusies, atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2. punktam sagatavoto transfertcenu dokumentāciju, nodokļu maksātājs izvērtē un precizē reizi trijos gados, izņemot testējamās puses un iepriekš akceptēto salīdzināmo datu finanšu rādītājus, kas ir precizējami reizi gadā.
(6)Neierobežojot nodokļu administrācijas tiesības pieprasīt transfertcenu dokumentāciju atbilstoši šā panta ceturtajai daļai, gadījumos, kad nodokļu maksātājam rodas pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju, nodokļu administrācija ir tiesīga to pieprasīt kopā ar jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama darījuma tirgus cenas (vērtības) pamatošanai, arī lai pārbaudītu nodokļu maksātāja transfertcenu korekciju riskus un konsultētu nodokļu maksātāju par iespējamiem transfertcenu korekciju riskiem, piedāvātu labprātīgi labot nodokļu deklarāciju vai aicinātu nodokļu maksātāju uzsākt iepriekšējas vienošanās procedūru par darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) saskaņā ar šā likuma 16.1 pantu. Šādā gadījumā nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu administrācijai transfertcenu dokumentāciju un citu pieprasīto informāciju 90 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
(7)Šā panta otrajā daļā minētais nodokļu maksātājs saistībā ar kontrolētiem darījumiem, ko tas veic ar šā panta otrās daļas 4. punktā minēto personu, sagatavo vietējo dokumentāciju, ja šajā pantā minēto kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 250 000 euro un vietējās dokumentācijas sagatavošanu pieprasa nodokļu administrācija. Pieprasot vietējo dokumentāciju atbilstoši šai panta daļai, nodokļu administrācija izvērtē, vai pieprasīt visas vietējās dokumentācijas vai tikai tās noteiktas daļas sagatavošanu. Šajā panta daļā noteiktajā gadījumā vietējo dokumentāciju iesniedz 90 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma saņemšanas.
(8)Globālā dokumentācija ir transfertcenu dokumentācija, kas satur informāciju par visu starptautisko uzņēmumu grupu kopumā un ietver vismaz šādas sastāvdaļas: 1) starptautiskās uzņēmumu grupas organizatorisko struktūru, tajā skaitā juridisko un kapitāldaļu vai akciju īpašumtiesību struktūru, un grupas vienību ģeogrāfisko izvietojumu; 2) starptautiskās uzņēmumu grupas saimnieciskās darbības aprakstu; 3) starptautiskās uzņēmumu grupas nemateriālo īpašumu; 4) iekšējo finanšu aktivitāti starptautiskajā uzņēmumu grupā; 5) starptautiskās uzņēmumu grupas finanšu pārskatus un nodokļus.
(9)Vietējā dokumentācija ir transfertcenu dokumentācija, kas satur informāciju par nodokļu maksātāja veikto kontrolēto darījumu, un ietver vismaz šādas sastāvdaļas: 1) informāciju par nodokļu maksātāju un ar to saistīto starptautisko uzņēmumu grupu; 2) informāciju par katru būtisku kontrolēto darījumu vai darījumu kategoriju, kurā iesaistīts nodokļu maksātājs; 3) finanšu informāciju.
(91)Kontrolēto darījumu pārskats ir transfertcenu dokumentācija, kas strukturētu datu formā satur informāciju par nodokļu maksātāja veiktiem kontrolētajiem darījumiem un ietver: 1) informāciju par kontrolētā darījuma veidu, virzienu, kopsummu un darījuma partneri; 2) informāciju par izmantoto tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metodi; 3) informāciju par salīdzināmo datu avotu, darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanai testējamo pusi, tirgus cenu (vērtību), izvēlēto tirgus cenas indikatoru un piemēroto tirgus cenas (vērtības) rādītāju.
(10)Ministru kabinets nosaka šā panta astotajā un devītajā daļā paredzētajā transfertcenu dokumentācijā ietveramās informācijas detalizētu saturu.
(11)Ja darījuma kopējā vērtība attiecīgajā pārskata gadā nepārsniedz 90 000 euro, nodokļu maksātājs, sagatavojot transfertcenu dokumentāciju, jebkurā gadījumā ir tiesīgs neuzskatīt to par būtisku darījumu šā panta astotās un devītās daļas izpratnē un neiekļaut informāciju par to transfertcenu dokumentācijā.
(12)Nodokļu maksātājam ir tiesības nesagatavot vietējo dokumentāciju par darījumiem, kuriem nodokļu normatīvajos aktos ir paredzēta vienkāršota transfertcenu noteikšanas kārtība un vienkāršota transfertcenu dokumentācija. Šādā gadījumā nodokļu maksātājs 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām sagatavo un, ja nodokļu administrācija pieprasa, mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz tai vienkāršoto transfertcenu dokumentāciju. Vienkāršotajā transfertcenu dokumentācijā ietveramo informāciju nosaka Ministru kabinets.
(13)Nodokļu maksātājs nodrošina, lai transfertcenu dokumentācija atbilstu šādiem noteikumiem: 1) transfertcenu dokumentāciju sagatavo, pamatojoties uz informāciju, kāda ir saprātīgi pieejama pārskata gada ietvaros vai, ja veic uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas labojumus, — pamatojoties uz informāciju, kas pieejama brīdī, kad tiek veikti attiecīgie labojumi; 2) transfertcenu dokumentācija ir pieejama elektroniskā formā, kas pieļauj meklēšanas funkciju tekstā; 3) globālo dokumentāciju un vietējo dokumentāciju sagatavo latviešu vai angļu valodā. Ja globālā dokumentācija un vietējā dokumentācija ir sagatavota angļu valodā, nodokļu administrācijai ir tiesības valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai pieprasīt visas dokumentācijas vai tās daļas tulkojumu latviešu valodā un nodokļu maksātājam ir pienākums pieprasīto tulkojumu iesniegt mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas; 4) kontrolēto darījumu pārskatu sagatavo un iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā strukturētu datu formā.
(131)Ja transfertcenu dokumentācija Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniegta, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tai ir juridisks spēks arī tad, ja tā nesatur rekvizītu "paraksts".
(14)Nodokļu administrācijai ir tiesības piemērot nodokļu maksātājam soda naudu līdz vienam procentam no kontrolētā darījuma (par kuru ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju) summas, kas norādāma nodokļu maksātāja pārskata gada ieņēmumos vai izdevumos attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 100 000 euro, ja nodokļu maksātājs nav ievērojis šajā pantā minēto transfertcenu dokumentācijas iesniegšanas termiņu, kā arī tad, ja nodokļu maksātājs būtiski pārkāpis normatīvajos aktos paredzētās transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas prasības — transfertcenu dokumentācijā nav iekļautas vairākas normatīvajos aktos paredzētās transfertcenu dokumentācijas sastāvdaļas (nav norādīta nepieciešamā informācija) — un tādēļ, izskatot transfertcenu dokumentāciju, nav iespējams pārliecināties, vai veiktā darījuma cena (vērtība) ir noteikta atbilstoši tirgus cenai (vērtībai). 22 (25.10.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.
  2. un 06.11.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.01.
  4. Sk. pārejas noteikumu
  5. punktu) 15.3 pants. Nodokļu maksātāja pienākums sevi identificēt, piedāvājot preci vai pakalpojumu internetā Nodokļu maksātājs, veicot saimniecisko darbību un piedāvājot preci vai pakalpojumu internetā, papildus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai informācijai tīmekļa vietnē, kuru izmantojot tiek veikta saimnieciskā darbība, norāda šādu informāciju: 1) saimnieciskās darbības veikšanas faktisko adresi vai vietu (tīmekļa vietne, mobilā lietotne u.tml.); 2) fiziskā persona — nodokļu maksātāja reģistrācijas koda otro daļu. 23 (23.11.
  6. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 16.pants. Nodokļu maksātāju tiesības
(1)Nodokļu maksātājiem ir tiesības: 1) izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus; 2) izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides; 3) nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību; 4) iepazīties ar pārbaudes aktiem (pārskatiem) un revīzijas (audita) lietas materiāliem, kuri attiecas uz pašu konkrēto nodokļu maksātāju, izņemot pārbaudes aktos (pārskatos) un revīzijas (audita) lietas materiālos esošo informāciju, kas saskaņā ar likumu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju; 5) apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā nodokļu administrācijas lēmumus; 6) iesniegt nodevu administrācijai iesniegumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, savukārt nodokļu administrācijai — nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem vai nodokļu deklarācijas posteņiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits) vai šā likuma
  1. panta 5.2 un 5.4 daļā noteiktajos gadījumos nav izdots nodokļu kontroles rēķins, vai šā likuma
  2. pantā noteiktajā kārtībā nav noslēgts vienošanās līgums, vai nodokļu kontrole izbeigta atbilstoši šā likuma
  3. panta 5.2 daļas
  4. punktam. Ja deklarācijas labojums vai precizējums izriet no transfertcenas atbilstības tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības vai arī tas saistīts ar nodokli, kuru ietekmē veiktie transfertcenu vai hibrīdneatbilstību precizējumi, nodokļu maksātājs, izmantojot šajā punktā noteiktās tiesības, ir tiesīgs deklarācijas labojumu vai precizējumu iesniegt piecu gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa. Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu; 7) (izslēgts ar 06.07.
  5. likumu); 8) saņemt nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā; 9) saņemt no savu ienākumu gūšanas vietas rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis; 10) pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Nodokļu maksātāja — fiziskās personas — nāves gadījumā minētās tiesības pāriet uz mantinieku, kurš var pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu triju gadu laikā no mantojuma atklāšanās; 101) pieprasīt budžeta kontā, kurā ieskaitāmi nodokļu maksājumi, nepareizi iemaksātās summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā no dienas, kad summa ir iemaksāta. Nodokļu maksātāja — fiziskās personas — nāves gadījumā minētās tiesības pāriet uz mantinieku, kurš var pieprasīt nepareizi iemaksātās summas atmaksāšanu triju gadu laikā no mantojuma atklāšanās; 11) pieprasīt pārmaksātās valsts nodevas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā no dienas, kad ir izsniegts tās personas rakstveida atzinums, kura sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, vai stājies spēkā tiesas vai tiesneša nolēmums par valsts nodevas atmaksāšanu; 12) pieprasīt nepareizi iemaksātās (maksājums veikts, bet attiecīgā darbība iestādē nav veikta vai pakalpojums nav sniegts, vai maksājums iemaksāts nepareizā valsts budžeta kontā) valsts nodevas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā no dienas, kad valsts nodeva ir iemaksāta; 13) iesniegt (ne biežāk kā vienu reizi mēnesī) Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par kontu, kurā nodokļu maksātājam tiek ieskaitīta darba samaksa, tai pielīdzinātie maksājumi vai citi maksājumi, uz kuriem attiecināmi piedziņas vēršanas ierobežojumi; 14) apvienot akcīzes preču noliktavu ar muitas noliktavu vai preču pagaidu uzglabāšanas vietu, vai brīvo zonu, izveidojot apvienoto noliktavu, lai tajā veiktu darbības ar akcīzes precēm, kas pakļautas atliktā akcīzes nodokļa maksāšanai, un darbības ar precēm, kas atrodas muitas uzraudzībā. Apvienoto noliktavu var izveidot nodokļu maksātāji, kuriem ir speciālā atļauja (licence) akcīzes preču (alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu, vai naftas produktu) noliktavas turētāja darbībai vai atļauja muitas noliktavas darbībai, vai atļauja preču pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, vai piešķirts brīvās zonas statuss. 15) fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, — iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas ar Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) palīdzību. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (darbinieks) sniedz visu nepieciešamo palīdzību, lai nodokļu maksātājam būtu nodrošināta iespēja iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektronisko deklarēšanas sistēmu; 16) fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, —deaktivizēt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojumu, par to iesniedzot iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojums tiek deaktivizēts ar iesnieguma izskatīšanas dienu. Fiziskajai personai, kura neveic saimniecisko darbību un kurai Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojums ir deaktivizēts, ir tiesības atkārtoti aktivizēt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojumu saskaņā ar kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojuma statusa maiņa nav pieļaujama biežāk kā reizi 24 stundās; 17) saņemt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā informāciju par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu; 18) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājam — atteikties saņemt administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātāja oficiālās elektroniskās adreses kontā vai atteikties saņemt informatīvu paziņojumu par administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citiem lēmumiem, dokumentiem un informāciju nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādītajā elektroniskā pasta adresē; 19) fiziskajām personām — pilnvarot citu Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāju pilnvarotāja vārdā iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju, izmantojot pilnvarotāja Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāja kontu. Ja pilnvarotājs šajā punktā norādīto pilnvaru ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, tai ir juridisks spēks arī tad, ja tā nesatur rekvizītu "paraksts" un nav notariāli apliecināta.
(2)Ministru kabinets nosaka: 1) prasības un kritērijus, saskaņā ar kuriem nodokļu maksātāji iegūst šā panta pirmās daļas
  1. punktā minētās tiesības izveidot apvienoto noliktavu; 2) kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms nodokļu maksātāja iesniegums apvienotās noliktavas statusa piešķiršanai; 3) apvienotās noliktavas statusa apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas nosacījumus un kārtību. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2002., 28.02.2003., 26.10.2006., 13.12.2012., 17.09.2015., 23.11.2016., 08.06.2017., 16.11.2017., 25.10.2018., 01.11.2018., 06.07.2021., 08.06.2023., 08.06.
  2. un 03.04.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2025.) 16.1 pants. Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu
(1)Šā likuma 15.2 pantā minētais nodokļu maksātājs, veicot vai uzsākot darījumus ar saistītu ārvalstu uzņēmumu, ir tiesīgs ierosināt noslēgt iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, ja darījuma vai plānotā darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz 1 430 000 euro gadā.
(11)Nodokļu administrācija saskaņā ar šā likuma 15.2 panta sesto daļu vai pēc nodokļu maksātāja iniciatīvas par kontrolētiem darījumiem, kuru vērtība attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 1 430 000 euro, var ierosināt uzsākt iepriekšējas vienošanās procedūru par darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) par iepriekšējiem pārskata gadiem, ja nav iestājies šā likuma 23. panta pirmajā daļā noteiktais nodokļu revīzijas (audita) veikšanas noilgums.
(2)Ja nodokļu maksātājs ir rīkojies atbilstoši noslēgtās iepriekšējās vienošanās nosacījumiem un tā saimnieciskajā darbībā nav notikušas izmaiņas, kas ir pretrunā ar šo iepriekšējo vienošanos, nodokļu administrācijai nav tiesību nodokļu revīzijā (auditā) precizēt konkrētam darījumam vai darījumu veidam noteikto tirgus cenu (vērtību).
(3)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu administrācija noslēdz iepriekšēju vienošanos ar nodokļu maksātāju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, kā arī maksu par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu un kārtību, kādā tā tiek iekasēta. Maksa par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu nedrīkst pārsniegt ar tās noslēgšanu saistītās vidējās izmaksas. 25 (21.06.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 25.10.
  2. un 08.06.
  3. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2023.) V nodaļa Nodokļu administrācija un nodevu administrācija(Nodaļas nosaukums 16.11.
  4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.
  5. Nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.
  6. Sk. pārejas noteikumu
  7. punktu)
  8. pants. Nodokļu administrācijas tiesības
(1)Nodokļu administrācijas tiesības nosaka šis likums, konkrētie nodokļu un nodevu likumi, Valsts ieņēmumu dienesta likums un citi normatīvie akti.
(2)Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem ir šādas tiesības: 1) uzrādot dienesta apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas, transportlīdzekļus un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu administrēšanas darbības, preču fizisku apskati, nodokļu administrēšanas darbību ietvaros izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai vai izņemt kā lietiskos pierādījumus jebkurus dokumentus un priekšmetus, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Īstenojot šajā punktā minētās tiesības, izvērtējams fizisko personu pamattiesību iespējamā ierobežojuma samērīgums; 2) pieprasīt no nodokļu maksātājiem gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus, grāmatvedības uzskaites dokumentus un citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītus dokumentus; 3) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, juridiskajām un fiziskajām personām jebkuru informāciju, kas saistīta ar nodokļu maksātāju uzskaiti un to saimniecisko un finansiālo darbību; 4) pieprasīt, lai tiktu uzrādīti dokumentu orģināli, un saņemt no iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm, kredītiestādēm, juridiskajām un fiziskajām personām dokumentu atvasinājumus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arī pieprasīt un saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu atvasinājumus, kas liecina par juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt nepieciešamos paskaidrojumus; 5) noteikt nodokļu maksātājiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem un nodevām, kā arī citiem valsts un pašvaldību ieņēmumiem, kurus iekasē Valsts ieņēmumu dienests; 6) uzaicināt nodokļu maksātāju ierasties Valsts ieņēmumu dienestā; 7) nodokļu administrēšanas procesuālo darbību fiksēšanai fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus tādā apjomā, kāds nepieciešams šo procesuālo darbību veikšanai, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi; 8) nodokļu administrācijas pārbaudes ietvaros kontrolēt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu administrācijas pārbaudes laikā; 9) pieņemt lēmumu par nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātiem; 10) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pagarināt nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus. 26 (31.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 18. pants. Nodokļu administrācijas un nodevu administrācijas pienākumi
(1)Nodokļu administrācijas pienākumi ir šādi: 1) nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija; 2) kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību; 21) reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus (ienākumus); 22) kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumos noteiktajām prasībām un faktiskajam stāvoklim; 23) saņemt no personām deklarācijas un pārbaudīt tajās sniegto informāciju, ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību; 3) kontrolēt nodokļu (nodevu), kā arī citu valsts noteikto maksājumu parādus; 4) piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem; 5) izskatīt un izlemt jautājumus par nodokļu maksāšanas termiņu pagarināšanu; 6) kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizību; 61) lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, sekot jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai; 7) paziņot nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas pārbaudes ietvaros pieņemto lēmumu; 8) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus; 81) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) attiecīgajā ceturksnī samaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummām, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot valsts budžetā samaksāto un no valsts budžeta atmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu; 82) nodrošināt Eiropas Savienības normatīvajos aktos komercdarbības atbalsta jomā noteikto prasību izpildi par informācijas publicēšanu par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz konkrētajā Eiropas Savienības normatīvajā aktā komercdarbības atbalsta jomā noteikto piešķirtā atbalsta slieksni, ja komercdarbības atbalsts piešķirts nodokļu atvieglojumu veidā un atbalsta programmā atbalsta sniedzējs nav noteikts; 9) publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu; 10) pamatojoties uz nodokļu administrācijas izveidoto personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, atlasīt nodokļu maksātājus nodokļu revīzijai (auditam) un pieņemt lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms tās uzsākšanas rakstveidā informēt nodokļu maksātāju par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, norādot nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienu, revīzijas (audita) termiņu, pārbaudāmos nodokļus, nodokļu deklarācijas posteņus, pārbaudāmās nodevas vai citus valsts noteiktos maksājumus un taksācijas periodus, kā arī to, vai tiks pārbaudīta transfertcenas atbilstība tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības; 11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā; 12) nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru; 13) (izslēgts no 01.01.2013. ar 01.12.2009. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 117. punktu); 14) nodrošināt publiski pieejamu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu, to lietotāju un apkalpojošo dienestu vienoto datu bāzi (reģistru); 15) (izslēgts ar 31.01.2008. likumu); 16) visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs izdarījis nodokļu pārkāpumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība, 10 dienu laikā no dienas, kad nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) to konstatējis, iesniegt par to ziņojumu attiecīgajai valsts institūcijai, kura izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu; 17) (izslēgts no 01.09.2017. ar 23.11.2016. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 182.1 punktu); 18) (izslēgts no 01.09.2017. ar 23.11.2016. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 182.1 punktu); 19) nodrošināt publiski pieejamu sabiedriskā labuma organizāciju vienoto datu bāzi (reģistru); 20) atbilstoši iekšzemes nodokļu maksātāju iesniegtajām nodokļu deklarācijām un NACE 2.1. red. klasifikācijas divu zīmju līmenim apkopot un nodrošināt publiski pieejamu informāciju:
  1. a)par iekšzemes nodokļu maksātāju — darba devēju — nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem vismaz pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā,
  2. b)par to, cik liela ir valstī vidējā viena divpadsmitā daļa no to fizisko personu deklarētā gada apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības, kuras ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas un nenodarbina citas personas; 21) uzturēt riska adrešu sarakstu un sniegt šo informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram; 211) uzturēt riska personu sarakstu atbilstoši šā likuma 1. panta 31. punktā noteiktajiem kritērijiem un sniegt šo informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā apjomā; 22) nodrošināt publiski pieejamu datubāzi (reģistru) par šā likuma 15.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām; 23) nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto kvīšu vienoto datubāzi (reģistru); 24) sniegt kredītinformācijas birojam Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par fiziskās personas ienākumiem un apgādībā esošo personu skaitu šā likuma 22.1 panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā; 25) regulāri sniegt informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram par nodokļu maksātājiem, kuriem paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu). Savstarpējo informācijas apmaiņu par nodokļu maksātājiem, kuriem paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu), un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru; 26) izvērtēt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra saņemto informāciju par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai komercreģistrā un 10 darbdienu laikā no šīs informācijas saņemšanas dienas sniegt atzinumu, norādot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, kas liecina par tiesību subjekta nodokļu riskiem. Kārtību, kādā tiek nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai komercreģistrā, un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās; 27) regulāri sniegt augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam informāciju par:
  3. a)domēna vārdiem, kuru lietošanas tiesības reģistrētas nodokļu maksātājiem, kuriem paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu),
  4. b)domēna vārdiem, kuru lietošanas tiesības nodokļu maksātājs ir nodevis lietošanā citam nodokļu maksātājam, kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu); 28) lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks. Valsts ieņēmumu dienests minēto informāciju aktualizē nākamā mēneša divdesmit piektajā datumā, norādot attiecīgās juridiskās personas un individuālā komersanta nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet fiziskajai personai (darba devējam) — vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu; 29) lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci, labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī motivētu darba devējus uzrādīt grāmatvedības uzskaitē pilnā apmērā darbiniekiem izmaksāto darba samaksu, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par fiziskajai personai un juridiskās personas amatpersonai uzliktā administratīvā soda par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu esību. Informāciju var iegūt Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē par juridiskās personas amatpersonu — ievadot juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru, par fizisko personu — ievadot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu. Minētā informācija ir publiski pieejama no brīža, kad stājies spēkā un likumā noteiktajā termiņā nav pārsūdzēts lēmums par administratīvā soda piemērošanu vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums, tik ilgi, kamēr persona atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir atzīstama par administratīvi sodītu; 30) lai veicinātu savlaicīgu nodokļu deklarāciju iesniegšanu, komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, publicēt informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši nodokļu administrācijai šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām. Publicējot minēto informāciju, norāda neiesniegtās nodokļu deklarācijas nosaukumu un tās iesniegšanas termiņu, nodokļu maksātāja — juridiskās personas vai individuālā komersanta — nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē ievietotā informācija ir publiski pieejama ne ilgāk kā trīs gadus no normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa iestāšanās dienas; 31) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodokļu maksātājam pieejamus datus par tā maksājamo un pārmaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu (nokavējuma naudas un soda naudas) summām, kā arī vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksāto maksājumu summām; 32) atbilstoši Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem veikt savstarpējās saskaņošanas procedūru, tajā skaitā lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu vai tādu nodokļu uzlikšanu, kuri ir pretrunā ar attiecīgo starptautisko līgumu; 33) gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā var fiksēt drīzumā iesniedzamo normatīvajos aktos noteikto nodokļu deklarāciju vai informatīvo deklarāciju, ne vēlāk kā piecas dienas pirms attiecīgās deklarācijas iesniegšanas termiņa informēt nodokļu maksātāju par iesniedzamo nodokļu deklarāciju vai informatīvo deklarāciju, vienlaikus informējot, ka par deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu nodokļu maksātājam var piemērot administratīvo sodu; 34) lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī sabiedrības tiesības uz informāciju, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par šādiem sabiedrībai nozīmīgiem lēmumiem, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas normatīvo aktu pārkāpumi lēmumā:
  5. a)par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem,
  6. b)kas pieņemts nodokļu kontroles rezultātā,
  7. c)(izslēgts ar 08.06.2023. likumu),
  8. d)ar kuru konstatēts muitas maksājumu parāds,
  9. e)ar kuru atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa; 35) lai veicinātu normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, nodrošināt publiski pieejamu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju vienoto datubāzi (reģistru); 36) lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.
(11)Nodevu administrācijai, izņemot valsts nodevas administrāciju, kas administrē valsts nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs, ir šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4.,
  1. un
  2. punktā noteiktie pienākumi. Valsts nodevas administrācijai, tajā skaitā valsts nodevas administrācijai, kas administrē valsts nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs, ir pienākums veikt valsts budžetā ieskaitāmo valsts nodevu uzskaiti. Kārtību un apjomu, kādā veicama valsts nodevu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.
(2)Ja šā panta pirmās daļas 10.punktā noteikto paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu nodokļu administrācija nodokļu maksātājam sūta pa pastu, uzskatāms, ka nodokļu maksātājam informācija paziņota septītajā dienā pēc sūtījuma nodošanas pastā.
(3)Šā panta pirmās daļas 10.punktā noteikto paziņojumu nodokļu maksātājam nodokļu administrācija nesniedz, ja ir pierādījumi, ka nodokļu maksātājs veic darbības, lai izvairītos no nodokļu revīzijas (audita) vai apgrūtinātu to.
(4)Šā panta pirmās daļas 10.punktā nodokļu administrācijai noteiktais termiņš paziņojuma sniegšanai par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu nav attiecināms uz gadījumiem, kad nodokļu revīzija (audits) tiek uzsākta, lai izvērtētu nodokļa pārmaksas atmaksas pamatotību.
(5)Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētā informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, ir pieejama normatīvajos aktos noteikto tiešās pārvaldes iestāžu un pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanai, komercdarbības vides drošības, godīgas konkurences un labprātīgas nodokļu (nodevu) saistību izpildes veicināšanai. Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētajā datubāzē var saņemt informāciju par personas parāda esamību vai neesamību, ievadot attiecīgā nodokļu maksātāja nosaukumu un reģistrācijas kodu vai fiziskās personas — saimnieciskās darbības veicēja — vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu.
(6)Šā panta pirmās daļas
  1. punktā minētajā datubāzē esošā informācija par fiziskajām personām, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā, ir pieejama normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildes nodrošināšanai, saimnieciskās darbības vides drošības, godīgas konkurences un labprātīgas nodokļu (nodevu) saistību izpildes veicināšanai. Šā panta pirmās daļas
  2. punktā minētajā datubāzē, ievadot attiecīgā nodokļu maksātāja nosaukumu un reģistrācijas kodu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu, var saņemt šādu informāciju: 1) datums, kad nodokļu maksātājs vai nodokļu maksātāja struktūrvienība reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā vai izslēgta no tā; 2) patentmaksas maksātāja patentmaksas piemērošanas periods (patentmaksas maksājuma termiņš); 3) datums, kad Valsts ieņēmumu dienestā apstiprināts tās personas saimnieciskās darbības paziņojums, kura normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, bet ir paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu, vai saimnieciskās darbības izbeigšanas datums, ko minētā persona paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam; 4) par nerezidenta (ārvalstu komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā patieso labuma guvēju, izņemot gadījumus, kad informācija par patieso labuma guvēju saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu ir ierobežotas pieejamības, — vārdu, uzvārdu, daļu no personas koda, valstspiederību un dzīvesvietas valsti un, ja fiziskā persona ir nerezidents, — arī dzimšanas datumu, mēnesi un gadu un personu apliecinoša dokumenta numuru, izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi.
(7)Šā panta pirmās daļas 24.punktā noteiktās informācijas sniegšana kredītinformācijas birojam ir maksas pakalpojums. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kredītinformācijas birojs no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasa šā panta pirmās daļas 24.punktā noteikto informāciju, pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu, tās saturu un sniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību.
(8)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskā persona no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasa informāciju par tās ienākumiem, kā arī pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu, saturu un sniegšanas kārtību.
(9)Publicējot šā panta pirmās daļas 34. punktā minēto informāciju, norāda juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru, pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās datumu, pieņemtā lēmuma būtību un nolemjošo daļu, kā arī informāciju, vai lēmums ir pārsūdzēts tiesā. Informāciju par lēmumu publisko septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad attiecīgais lēmums kļuvis neapstrīdams vai ir pārsūdzēts tiesā un tā darbība nav apturēta. Informācija par lēmumu pieejama līdz brīdim, kad lēmums tiek atcelts, bet ne ilgāk kā trīs gadus pēc tā publiskošanas.
(10)Šā panta pirmās daļas 36. punktā minētais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums ir pieejams par katru komercsabiedrību, ārvalsts komersanta filiāli, Eiropas Savienības dalībvalsts, Islandes Republikas, Norvēģijas Karalistes un Lihtenšteinas Firstistes kapitālsabiedrības filiāli, kā arī par katru zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu, ja minētie subjekti sastāda gada pārskatu. Nodokļu maksātāju reitinga kopējam novērtējumam ir informatīvs raksturs. Valsts ieņēmumu dienests, nosakot nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, izmanto šādas nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju kopas: 1) reģistrācijas datu novērtējumu; 2) deklarāciju un pārskatu iesniegšanas rādītājus; 3) nodokļu saistību izpildes rādītājus; 4) nodokļu un muitas administrēšanas pasākumu rezultātus; 5) darba samaksas novērtējumu; 6) nodokļu deklarēšanas risku novērtējumu.
(11)Valsts ieņēmumu dienests nodrošina šādas informācijas publicēšanu arī atvērto datu veidā: 1) atbilstoši šā panta pirmās daļas 8.1,
  1. un
  2. punktam publiskojamo informāciju; 2) atbilstoši šā panta pirmās daļas
  3. punktam publiskojamo informāciju par juridiskajām personām; 3) šā panta pirmās daļas
  4. punktā minētajā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā iekļauto informāciju par nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā; 4) šā panta pirmās daļas
  5. punktā minēto informāciju par juridiskajām personām, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks; 5) atbilstoši šā likuma 34.1 panta astotajai daļai publiskojamo informāciju par juridiskajām personām, kurām apturēta saimnieciskā darbība. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 14.12.2000., 12.12.2002., 28.02.2003., 31.03.2004., 01.12.2005., 26.10.2006., 19.12.2006., 31.01.2008., 11.12.2008., 01.12.2009., 20.05.2010., 12.05.2011., 21.06.2012., 13.12.2012., 14.03.2013., 19.09.2013., 06.11.2013., 17.12.2014., 17.09.2015., 30.11.2015., 23.11.2016., 28.07.2017., 16.11.2017., 23.11.2017., 25.10.2018., 19.12.2019., 06.07.2021., 24.03.2022., 16.06.2022., 08.06.2023., 08.06.2023., 22.06.2023., 03.04.2025., 31.10.
  6. un 04.09.
  7. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) 18.1 pants. Nodokļu administrācijas kompetence, kas saistīta ar Eiropas Savienības normatīvo aktu un Saeimā apstiprināto starptautisko līgumu prasību izpildi
(1)Nodokļu administrācijai ir šādi pienākumi: 1) saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem koordinēt un veikt informācijas apmaiņu, sniedzot un saņemot savu funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina arī tādas informācijas iegūšanu un sniegšanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai, kas nav Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā, ja attiecīgā informācija nepieciešama, lai izpildītu pieprasījumu sniegt informāciju, kas ir paredzami svarīga konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī; 2) veikt nodokļu prasījumu izpildi jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts labā pēc šīs valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma savas valsts vārdā; 3) iekasēt un piedzīt nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktos maksājumus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas Eiropas Savienības budžetam; 31) saskaņā ar Saeimā apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem iekasēt un piedzīt bezstrīda kārtībā no iekšzemes un citu valstu nodokļu maksātājiem nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus līgumslēdzējas valsts labā šīs valsts kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā pēc līgumslēdzējas valsts iestādes pieprasījuma šā likuma 26. pantā paredzētajā kārtībā; 32) pieņemt visus lēmumus attiecībā uz nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes veikšanu, tajā skaitā saņemot citas valsts nodokļu administrācijas izteikto piedāvājumu, vienoties par nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes uzsākšanu vai to atteikt; 4) koordinēt un veikt nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes saskaņā ar vienošanos ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kuru valstīm ir noslēgti Saeimā apstiprinātie starptautiskie līgumi; 41) koordinēt un veikt kopīgu uzraudzību saskaņā ar vienošanos ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi; 5) sadarboties ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kuru valstīm ir noslēgti Saeimā apstiprinātie starptautiskie līgumi, piedaloties citu valstu nodokļu administrēšanas darbību veikšanā, vai pēc Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrāciju (kompetento iestāžu) lūguma iesaistot (ja nepieciešams, izmantojot arī elektroniskos saziņas līdzekļus) nodokļu administrēšanas darbību veikšanā Latvijā attiecīgās ārvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pārstāvi. Ja Valsts ieņēmumu dienests saņem citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu piedalīties nodokļu administrēšanas darbību veikšanā Latvijā, tas atbild uz šādu pieprasījumu 60 dienu laikā no tā saņemšanas, apstiprinot savu piekrišanu vai sniedzot pamatotu atteikumu; 51) atbildēt par sakariem ar Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm savstarpējās palīdzības nodokļu prasījumu piedziņas procesos, šādas palīdzības nodrošināšanai sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu; 52) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, lemt par tās pilnvaroto pārstāvju piedalīšanos piedziņas procesos Latvijas Republikā un palīdzību tiesā vai vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts iestādi, kurai Valsts ieņēmumu dienests ir iesniedzis palīdzības pieprasījumu, par dalību nodokļu prasījuma summas piedziņas procesos tās valstī un palīdzību tiesā; 6) koordinēt un veikt informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisiju un katru gadu līdz 31.martam informēt to par nosūtīto un saņemto informācijas pieprasījumu, dokumentu paziņošanas pieprasījumu un piedziņas vai izpildes nodrošināšanas pasākumu pieprasījumu skaitu, kā arī par to nodokļu prasījumu summu, par kuriem lūgta palīdzība piedziņā, un piedzītajām summām; 7) iecelt pārstāvi, kas ir atbildīgs par kopīgas uzraudzības vadīšanu un koordināciju Latvijas Republikā; 8) nodrošināt, ka citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvjiem, kuri piedalās kopīgajā uzraudzībā, ir atļauts iztaujāt fiziskās personas un izskatīt dokumentus kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem (darbiniekiem) atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajai kārtībai.
(11)Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Saeimā apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm) un nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes.
(2)Attiecībā uz tādu nodokļu prasījumu izpildi, kuri piedzenami citas Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības budžetā vai Eiropas Savienības budžetā, piemērojami šā likuma noteikumi.
(3)Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju tiešo nodokļu jomā, nosaka Ministru kabinets.
(4)Šā panta izpratnē tiešie nodokļi ir nodokļi, kas uzlikti personas kopējiem ienākumiem, kopējam kapitālam vai atsevišķiem ienākumu vai kapitāla elementiem, ieskaitot nodokļus no ienākumiem par kustama vai nekustama īpašuma atsavināšanu, nodokļus no ienākuma, kas gūts uz darba attiecību pamata, kā arī kapitāla vērtības pieauguma nodokļus.
(5)Šā panta sestā, septītā, astotā, devītā, 9.1, 9.2, 9.3, 9.4, 9.5, 9.6, 9.7, 9.8, 9.9, desmitā, vienpadsmitā, divpadsmitā, trīspadsmitā un četrpadsmitā daļa ir attiecināma uz Valsts ieņēmumu dienesta un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, administrējot nodokļus, izņemot nodokļus, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības tiesību akti par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo administratīvo sadarbību: pievienotās vērtības nodokli, muitas nodokli un akcīzes nodokli. Minētās normas netiek piemērotas attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Šajā daļā minētie nodokļi neaptver maksu, piemēram, par valsts iestāžu izsniegtajām izziņām un citiem dokumentiem, vai līgumisku maksu, piemēram, atlīdzību par sabiedriskajiem pakalpojumiem.
(51)Saskaņā ar šajā pantā minēto regulējumu Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes sniegto informāciju un dokumentus ar attiecīgās iestādes atļauju Latvijā var izmantot arī mērķiem, kas nav saistīti ar nodokļu administrēšanas funkciju izpildi. Valsts ieņēmumu dienests sniedz atļauju citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei izmantot tā nosūtīto informāciju mērķiem, kas nav saistīti ar nodokļu administrēšanas funkciju izpildi, ja līdzīgiem mērķiem, ievērojot šā likuma 22. panta otrās daļas regulējumu, informāciju drīkst izmantot Latvijā.
(52)Valsts ieņēmumu dienests var nosūtīt visu pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm sarakstu ar mērķiem (kas nav saistīti ar nodokļu administrēšanas funkciju izpildi), kuriem var izmantot no Valsts ieņēmumu dienesta saņemto informāciju, ja līdzīgiem mērķiem informāciju un dokumentus, ievērojot šā likuma
  1. panta otrās daļas regulējumu, var izmantot saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Ja Valsts ieņēmumu dienests saņēmis šādu sarakstu no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, no šīs dalībvalsts saņemto informāciju un dokumentus, ievērojot šā likuma
  2. panta otrās daļas regulējumu, Latvijā var izmantot jebkuram no paziņojumā norādītajiem mērķiem.
(53)Informāciju, ko Valsts ieņēmumu dienests saņem no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes, ievērojot šā likuma 22. panta otrās daļas regulējumu, drīkst izpaust tikai tām personām vai iestādēm, kuras ir iesaistītas nodokļu (izņemot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) administrēšanas un kontroles funkciju īstenošanā, personu saukšanā pie atbildības, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu regulējošo normatīvo aktu īstenošanā. Šīs personas vai iestādes informāciju izmanto vienīgi minētajos nolūkos, un šā panta 5.1 daļā minētā atļauja nav nepieciešama.
(54)Valsts ieņēmumu dienests no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes saņemto informāciju un dokumentus var izmantot bez šā panta 5.1 daļā minētās atļaujas arī tādiem mērķiem, uz kuriem attiecas tiesību akts, kas pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu, un šādā nolūkā nosūta tos citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par ierobežojošiem pasākumiem (sankcijām).
(6)Ja Valsts ieņēmumu dienests kopā ar vienu vai vairākām citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienojas savā teritorijā veikt vienlaicīgas pārbaudes par vienu vai vairākām personām, lai veiktu tādējādi iegūtās informācijas apmaiņu, piemēro šā panta septītās, astotās un devītās daļas noteikumus.
(7)Valsts ieņēmumu dienests neatkarīgi identificē personas, attiecībā uz kurām tā paredzējusi ieteikt vienlaicīgas pārbaudes veikšanu, un paziņo attiecīgo pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par visiem gadījumiem, par kuriem tā iesaka veikt vienlaicīgu pārbaudi, pamatojot savu izvēli, kā arī norāda laikposmu, kurā minētās pārbaudes veicamas.
(8)Valsts ieņēmumu dienests lemj par dalību vienlaicīgās pārbaudēs. Tā 60 dienu laikā no ieteikuma saņemšanas apstiprina savu piekrišanu vai sniedz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas ieteikusi veikt vienlaicīgu pārbaudi, pamatotu atteikumu.
(9)Valsts ieņēmumu dienests ieceļ pārstāvi, kas ir atbildīgs par vienlaicīgas pārbaudes uzraudzību un koordinēšanu.
(91)Valsts ieņēmumu dienests 60 dienu laikā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina savu piekrišanu veikt kopīgu uzraudzību vai sniedz motivētu atteikumu.
(92)Valsts ieņēmumu dienests vienojas ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par kopīgas uzraudzības veikšanas kārtību, tajā skaitā par kopīgās uzraudzības procedūrā lietojamo valodu.
(93)Ja kopīgās uzraudzības darbības tiek veiktas Latvijas Republikā, tad citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvju tiesības un pienākumi tiek noteikti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Veicot kopīgās uzraudzības darbības citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi (darbinieki) nedrīkst pārsniegt pilnvaras, kādas tiem piešķirtas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
(94)Veicot kopīgās uzraudzības darbības Latvijas Republikas teritorijā, kopīgās uzraudzības ietvaros pārbaudāmajai personai vai personai, kuru skar kopīgā uzraudzība, ir tādas pašas tiesības (tostarp arī attiecībā uz jebkuru apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesu) un pienākumi, kādi noteikti gadījumos, kad nodokļu administrēšanas darbības veic tikai Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi (darbinieki).
(95)Kopīgās uzraudzības laikā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) iegūto pierādījumu un to pieļaujamības izvērtēšana (arī tad, ja darbības tiek veiktas citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā) tiek veikta saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un kārtību, kāda noteikta gadījumos, kad nodokļu administrēšanas darbības veic tikai Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi (darbinieki).
(96)Veicot kopīgu uzraudzību, Valsts ieņēmumu dienests un Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde vienojas par faktiem un apstākļiem, kas attiecas uz kopīgās uzraudzības ietvaros pārbaudāmo personu un var tikt izmantoti kā pierādījumi, kā arī vienojas par pārbaudāmās personas statusu nodokļu jomā. Šos kopīgās uzraudzības rezultātus, par kuriem panākta vienošanās, iekļauj noslēguma ziņojumā un ņem vērā turpmākajos nodokļu administrēšanas procesos, kuri pēc kopīgās uzraudzības tiek veikti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (tostarp ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu aprēķinot nodokļu maksājumu apmēru, kā arī ar to saistītajā apstrīdēšanas un pārsūdzības procesā).
(97)Valsts ieņēmumu dienests un Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde var vienoties, ka noslēguma ziņojumā tiek iekļauti arī tādi fakti un apstākļi, par kuriem tās iepriekš nav vienojušās.
(98)Valsts ieņēmumu dienests 60 dienu laikā pēc noslēguma ziņojuma izdošanas nosūta tā kopiju kopīgās uzraudzības ietvaros pārbaudāmajai personai, to informējot par kopīgās uzraudzības rezultātiem.
(99)Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iesniegt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasījumu veikt kopīgu uzraudzību saskaņā ar šā panta nosacījumiem, kas attiecināmi uz kopīgu uzraudzību.
(10)Administratīvajam paziņojumam piemēro šā panta vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās un četrpadsmitās daļas noteikumus.
(11)Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Paziņošanas likumu paziņo adresātam visus tos dokumentus, kurus izdevušas pieprasījuma iesniedzējas valsts iestādes, kas administrē šā panta piektajā daļā minētos nodokļus.
(12)Valsts ieņēmumu dienests, pieprasot citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņot dokumentus, paziņojuma pieprasījumā norāda paziņojamā dokumenta priekšmetu, paziņojamā dokumenta adresātu un dokumenta paziņošanas adresi, kā arī sniedz jebkuru citu informāciju, kas varētu atvieglot adresāta identificēšanu.
(13)Valsts ieņēmumu dienests, saņemot paziņojuma pieprasījumu, nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzējiestādi par pasākumiem, ko tā veikusi saistībā ar pieprasījumu, īpaši par dienu, kurā dokuments paziņots adresātam.
(14)Valsts ieņēmumu dienests lūdz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņojumu saskaņā ar šo pantu sniegt tikai tādā gadījumā, ja saskaņā ar Paziņošanas likumu tā nevar paziņojumu sniegt pati vai ja dokumenta paziņošana tai radītu resursu nesamērīgu izlietojumu. Valsts ieņēmumu dienests citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā esošai personai jebkuru dokumentu var paziņot pati ierakstīta pasta sūtījuma veidā vai izmantojot elektroniskos sakarus. 28 (31.03.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2006., 26.10.2006., 15.03.2012., 14.03.2013., 27.02.2014., 22.12.2022., 06.12.2023., 31.10.
  2. un 06.11.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 18.2 pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi saistībā ar piedziņas bezstrīda kārtībā vēršanu uz parādnieka naudas līdzekļiem
(1)Valsts ieņēmumu dienests šā panta otrajā daļā noteiktos rīkojumus paziņo konkrētai kredītiestādei vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurā nodokļu maksātājam ir atvērts konts, par kura esamību kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2)Valsts ieņēmumu dienests paziņo šādus obligāti izpildāmus rīkojumus: 1) rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu; 2) rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu; 3) rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu; 4) rīkojumu par izpildāmo darbību vai tā naudas līdzekļu apmēra precizēšanu, kas noteikts ar šīs daļas 1., 2. un 3.punktā paredzēto rīkojumu, vai par iepriekš paziņotā rīkojuma atcelšanu.
(3)Valsts ieņēmumu dienests rīkojumā norāda personas identifikācijas datus (par fizisko personu — vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas datumu; par juridisko personu — nosaukumu un reģistrācijas numuru), rīkojuma numuru, kā arī: 1) ja paziņo šā panta otrās daļas
  1. punktā noteikto rīkojumu, — dod rīkojumu apturēt veicamās norēķinu operācijas, norādot naudas līdzekļu summu, kura saglabājama fiziskajām personām atbilstoši Civilprocesa likuma
  2. pielikuma
  3. punktam attiecībā uz parādnieku vienu reizi mēnesī, un tā lēmuma datumu un numuru, uz kura pamata pieņemts šis rīkojums; 2) ja paziņo šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto rīkojumu, — dod rīkojumu apķīlāt naudas līdzekļus, norādot apķīlājamo naudas līdzekļu summu, piedzenamo līdzekļu summu, to naudas līdzekļu summu, kura ir saglabājama fiziskajām personām Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā noteiktajā apmērā attiecībā uz parādnieku, v

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.