Par nodokļiem un nodevām

Par nodokļiem un nodevām Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par nodokļiem un nodevām I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) nodoklis — ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai. Nodokļu samaksa neparedz atlīdzinājumu nodokļa maksātājam tiešā veidā. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām; 2) valsts nodeva — obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu; 3) pašvaldības nodeva — pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos. Pašvaldības nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar pašvaldības institūcijas vai tās struktūrvienības veiktās darbības izmaksu segšanu; 4) nodokļu maksātāji — Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmi arī reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem; 5) nodokļu administrācija — Valsts ieņēmumu dienests, pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētos likumos; 51) valsts nodevas administrācija — institūcija, izņemot pašvaldības institūciju vai tās struktūrvienību, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz no tās funkcijām izrietošu pakalpojumu vai nodrošinājumu, par kuru maksājama valsts nodeva, kas ieskaitāma valsts budžetā, un vienlaikus kontrolē maksājamās valsts nodevas samaksu un veic tās uzskaiti, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; 52) pašvaldības nodevu administrācija — pašvaldības institūcija vai tās struktūrvienība, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz no tās funkcijām izrietošu pakalpojumu vai nodrošinājumu, par kuru maksājama pašvaldības nodeva vai valsts nodeva, kas ieskaitāma pašvaldības budžetā; 6) nodokļa atlaide — nodokļa daļa, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz likumā noteiktie kritēriji. Atbilstoši likuma nosacījumiem nodokļa atlaide ir atmaksājama vai neatmaksājama; 7) (izslēgts ar 26.10.2006. likumu); 8) taksācijas periods — laika posms (gads, mēnesis u.c.), par kuru tiek aprēķināts nodoklis; 9) pirmstaksācijas periods — laika posms pirms taksācijas perioda; 10) pēctaksācijas periods — laika posms pēc taksācijas perioda; 11) darījums — darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai; 12) nodokļu parādu kapitalizācija — kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana par nodokļu parādu summu; 13) īpašs nodokļu režīms — likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu; 14) izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji; 15) novērošana — nodokļu administrēšanas darbība nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā, fiksējot visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības noteiktā laikposmā vai atsevišķas saimnieciskās darbības norisi; 16) nodokļu revīzija (audits) — nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā; 17) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu); 18) saistītas personas — divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas (izņemot kapitālsabiedrības, kuru saistību veido valstij vai pašvaldībai tieši piederošas kapitāla daļas vai akcijas) vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem: a) tās ir mātes un meitas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, b) vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā sabiedrībā ir no 20 līdz 50 procentiem, turklāt šai mātes un meitas komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai nav balsu vairākuma. Šis apakšpunkts neattiecas uz nosacīti sadalītās peļņas noteikšanu atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta "e" apakšpunktam, izņemot gadījumu, kad darījums tiek veikts ar saistītu ārvalstu uzņēmumu, c) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei, d) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (ir balsu vairākums) vairākām, bet ne vairāk kā 10 vie­nām un tām pašām personām, e) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās sabiedrībās (ir balsu vairākums) komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kurā fiziskajai personai (vai šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no šo sabiedrību pamatkapitāla vai daļu vērtības, f) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību valdēs (izpild­institūcijās), g) starp šīm personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības veic cita veida saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus, h) fiziskajai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo fizisko personu svainībā esošajiem līdz otrajai pakāpei) tieši vai pastarpināti pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai fiziskajai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošajiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā; 19) nodokļa deklarācija — nodokļu administrācijai iesniedzamā nodokļu maksātāja nodokļa deklarācija (arī tās pielikumi), pārskats, nodokļa aprēķins, ziņojums vai paziņojums, kurā norādāmi budžetā maksājamie nodokļi un no budžeta atmaksājamās nodokļu summas; 20) informatīvā deklarācija — nodokļu administrācijai iesniedzamie nodokļu maksātāja pārskati (arī to pielikumi) un paziņojumi, kas satur ziņas, kuras atbilstoši nodokļu likumu prasībām nodokļu maksātājam ir pienākums sniegt nodokļu administrācijai vai citai personai, kā arī cita nodokļa aprēķināšanai izmantojamā informācija, kas paredzēta konkrēto nodokļu likumos, bet kas attiecīgajam nodokļu maksātājam nerada nodokļa maksāšanas saistības vai tiesības saņemt no budžeta nodokļa atmaksu; 21) nodokļu pārkāpums — prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kuras dēļ ir pārkāptas šā likuma, konkrēto nodokļu likumu un citu nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normas un par kuru ir paredzēta atbildība; 22) nokavējuma nauda — procentu maksājums par nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu; 23) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu); 24) struktūrvienība — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi; 25) nodokļu kopīgā starpvalstu pārbaude — saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starpvalstu līgumiem vai Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem pēc iepriekšējas vienošanās vismaz divu valstu nodokļu administrāciju veikta neatkarīga nodokļu revīzija (audits) attiecībā uz nodokļu maksātāju veiktajiem darī­jumiem un nodokļu maksājumu atbilstību normatīvajiem aktiem. Minētais termins attiecināms arī uz vienlaicīgām pārbaudēm un daudzpusējām kontrolēm; 251) kopīga uzraudzība — nodokļu administrēšanas darbības, ko nodokļu administrācija veic kopīgi ar vienu vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas saistītas ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām nodokļu administrācijai un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses; 26) valsts noteiktais maksājums — ar likumu vai Ministru kabineta no­teikumiem paredzēts un Valsts ieņēmumu dienesta administrēts maksājums valsts budžetā (izņemot nodokļu un valsts un pašvaldību nodevu maksājumus); 27) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu); 28) nodokļu prasījums — nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu pamatparāda summas, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas samaksas prasījums. Minētais termins attiecināms arī uz maksājumiem, kas iekasējami Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības budžetā vai Eiropas Savienības budžetā. Savstarpējās palīdzības prasījumos šis termins ietver arī ar šo prasījumu piedziņu saistītās izmaksas; 29) transfertcena — preču vai pakalpojumu cena (vērtība) vai cita veida vērtība vai noteikumi, kas piemēroti kontrolētā darījumā vai pastāv komerciālās vai finanšu attiecībās starp saistītām personām, kuras atbilst šā panta 18. punktā vai 15.2 panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām; 291) kontrolēts darījums — darījums starp divām personām, kas ir saistītas personas viena attiecībā pret otru šā panta 18. punkta izpratnē, vai darījums, kas veikts ar šā likuma 15.2 panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minēto personu; 292) starptautiska uzņēmumu grupa — ar īpašumtiesībām vai kontroli tieši vai netieši atbilstoši šā panta 18. punktam saistītu uzņēmumu kopums, kas ietver divus vai vairākus uzņēmumus, kuriem ir rezidences dažādās valstīs vai teritorijās; 293) saistīts ārvalstu uzņēmums — juridiskā persona vai cita veida juridisks veidojums, kas atbilst šā panta 18. punktā noteiktajam un ir komercsabiedrība (personālsabiedrība vai kapitālsabiedrība), kooperatīvā sabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras rezidences valsts nav Latvijas Republika; 30) riska adrese — nodokļu maksātāja adrese, ja pastāv vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem: a) Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka ne nodokļu maksātāja juridiskajā adresē, ne reģistrētās struktūrvienības, ja tāda ir, adresē saimniecisko darbību nav iespējams veikt, b) nodokļu maksātāja juridiskā adrese vai komercsabiedrības vienīgā dalībnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese ir sociālās institūcijas, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, vai ieslodzījuma vietas adrese; 31) riska persona — fiziskā persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: a) persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību, b) personas deklarētās dzīvesvietas adrese atbilst šā panta 30.punktā minētajam terminam "riska adrese", c) persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests ir pieņēmis lēmumu par komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanu, nav pagājuši divi gadi, d) persona, kurai saimnieciskās darbības veikšanas rezultātā ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 7000 euro, ja to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai nav iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums tiesā, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību un nav pagājuši trīs gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas, e) persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā, un tās amata pienākumu pildīšanas laikā komercsabiedrībai ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 euro, ja to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai komercsabiedrība nav iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību un nav pagājuši trīs gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas; 32) pamatdarbības veids — atbilstoši Komisijas 2022. gada 10. oktobra deleģētajai regulai (ES) 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — NACE 2.1. red.) klasificēts nodokļa maksātāja (izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību) darbības veids ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā. Nodokļu maksātājiem, kas uzsāk saimniecisko darbību, pamatdarbības veidu nosaka pēc plānotajiem apgrozījuma rādītājiem; 33) maksājumu pakalpojumu sniedzējs — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš noteikts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2.panta otrās daļas 2., 4., 7. un 8.punktā, kurš nav kredītiestāde un kura darbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu; 34) vienotais nodokļu konts — valsts budžeta ieņēmumu konts Valsts kasē, kurā nodokļu maksātājs iemaksā šā likuma 23.1 panta pirmajā daļā noteiktos maksājumus; 35) saimnieciskās darbības ieņēmumu konts — konts, kurš atbilst Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam terminam "maksājumu konts" un kuru nodokļu maksātājs izmanto vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma ietvaros; 36) vienkāršotais nodokļa samaksas risinājums — speciāls nodokļa aprēķināšanas, ieturēšanas un uzskaites risinājums, kas piemērojams šajā likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot konkrētā nodokļa likuma nosacījumus; 37) nodokļu kontrole — nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā nodokļu administrācija izvērtē un pārbauda iesniegtajās (iesniedzamajās) nodokļu deklarācijās, informatīvajās deklarācijās un muitas deklarācijās norādītās (norādāmās) informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai un faktiskajam stāvoklim, veic atsevišķu nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentu un nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas pārbaudi, kā arī citas darbības, kuru rezultātā kontrolē atsevišķu nodokļu (nodevu) vai muitas normatīvo aktu ievērošanu; 38) nodokļu kontroles rēķins — nodokļu kontroles rezultātā pieņemtais lēmums par budžetā maksājamo nodokli (nodevu), nokavējuma naudu vai soda naudu. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 09.10.2002., 28.02.2003., 09.10.2003., 26.10.2006., 08.11.2007., 11.12.2008., 21.05.2009., 01.12.2009., 13.10.2011., 15.03.2012., 21.06.2012., 14.03.2013., 06.11.2013., 27.02.2014., 17.09.2015., 23.11.2016., 16.11.2017., 23.11.2017., 25.10.2018., 01.11.2018., 20.02.2020., 16.06.2021., 22.12.2022., 08.06.2023., 06.12.2023., 03.04.2025., 31.10.2024. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) 2.pants. Likuma darbības sfēra (1) Likums nosaka nodokļu un nodevu sistēmas principus, valsts nodokļu veidus, nodevu veidus, pašvaldības nodevu objektus, nodokļu un nodevu noteikšanas, aprēķināšanas, iekasēšanas un atmaksāšanas kārtību, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk — nodokļu maksātāji) un nodokļu administrācijas, kā arī valsts nodevas administrācijas un pašvaldības nodevu administrācijas (turpmāk — nodevu administrācija) tiesības un pienākumus, nodokļu maksātāju klasifikāciju un reģistrācijas kārtību, nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību nodokļu jomā, elektronisko informācijas uzskaiti būvlaukumā un tās izmantošanas kārtību, kā arī atbildību par nodokļu pārkāpumiem, tajā skaitā nosakot administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā, par tiem piemērojamos sodus un kompetenci sodu piemērošanā. (11) Atbilstoši nodokļu jomas tiesiskā regulējuma īpatnībām administratīvā atbildība par nodokļu pārkāpumiem var būt noteikta arī konkrētā nodokļa vai nodevas likumā. (2) Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa vai nodevas likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti. (3) Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību saistošiem noteikumiem. (4) Ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajiem terminiem "nodoklis" vai "pašvaldības nodeva", bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā. (5) Šā likuma normas attiecināmas uz muitas nodokli un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem tiktāl, ciktāl to piemērošanas jautājumus neregulē attiecīgi tieši piemērojamie Eiropas Savienības normatīvie akti. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 22.10.1998., 14.12.2000., 09.10.2003., 31.03.2004., 26.10.2006., 11.12.2008., 17.09.2015., 16.11.2017., 19.12.2019. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) 3.pants. Nodokļu un nodevu sistēma (1) Nodokļu un nodevu sistēmu veido: 1) valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima; 2) valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem; 3) pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldību saistošiem noteikumiem; 4) tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktie nodokļi. (2) Konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos, kā arī noteikt nekustamā īpašuma nodokļa objektu un likmi. Konkrētā nodokļa likumā var dot tiesības Ministru kabinetam noteikt obligāto iemaksu likmi personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem. (3) Konkrētās valsts nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tām valsts nodevām, kuras ieskaitāmas pašvaldību budžetos. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2003., 26.10.2006., 08.11.2007., 11.12.2008., 26.01.2012., 30.11.2015., 16.11.2017. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) 4.pants. Ienākuma nodokļu sistēma (1) Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu. (2) Jebkura persona, kas gūst ienākumus Latvijas Republikā, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi. (3) Jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi. (4) Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi. 5 5.pants. Noteikumi un ieteikumi (1) Nodokļu un nodevu likumu normu piemērošanas kārtību nosaka tikai konkrētie likumi vai Ministru kabineta noteikumi. (2) Valsts ieņēmumu dienests izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā, kā arī citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 31.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 6.pants. Nodokļu un nodevu maksāšana (1) Nodokļi un nodevas aprēķināmi un maksājami euro un centos. Ārvalstīs esošajās Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās iestādēs valsts nodevas var maksāt konvertējamā valūtā vai attiecīgās ārvalsts valūtā. (2) Nodokļu administrācija nevar atteikties no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī nodot jebkurai citai personai savas tiesības attiecībā uz nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu prasībām, izņemot nodokļu parādu piedziņai un citos nodokļu likumos paredzētajos gadījumos konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu. (3) Nav pieļaujams nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu ieskaits. 7 (06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2000., 09.10.2003. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 7.pants. Starptautisko līgumu piemērošana (1) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. (2) Ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kā arī to darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru deklarētā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, nodokļu un nodevu maksājumi tiek noteikti atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijā par konsulārajiem sakariem. (3) Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus par Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību. (4) Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un ārvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo paredzami svarīgo vai svarīgo informāciju saskaņā ar Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu prasībām, kā arī informācijas pieprasījumā norādāmās ziņas nosaka Ministru kabinets. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2000., 30.03.2006., 13.12.2012. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013. Ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2013. Sk. pārejas noteikumu 150.punktu) 7.1 pants. Padziļinātās sadarbības programma 9 (Izslēgts no 01.01.2024. ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 238. punktu) 7.2 pants. Valsts ieņēmumu dienesta izdoto dokumentu paziņošana, izmantojot elektroniskos sakarus (1) Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vienlaikus par to nosūtot informatīvu paziņojumu uz nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nekavējoties nosūta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu. (2) Valsts ieņēmumu dienesta izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad fiziskā persona, kura neveic saimniecisko darbību un ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāja, norādījusi citu dokumenta paziņošanas veidu. 10 (13.12.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2015., 16.11.2017., 06.07.2021. un 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2025.) 7.3 pants. Iesnieguma iesniegšanas kārtība Valsts ieņēmumu dienestam Nodokļu maksātājs, izņemot fizisko personu, kura neveic saimniecisko darbību, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, ja konkrētajā nodokļu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā iesniegumam nav noteikta cita iesniegšanas kārtība. Ja iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniegts, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tam ir juridisks spēks arī tad, ja tas nesatur rekvizītu "paraksts". 11 (06.07.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.08.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 233. punktu) 7.4 pants. Neizpildītas saistības nodokļu jomā Ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā šādos gadījumos: 1) nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarācijas un attiecīgā informācija saskaņā ar šā likuma 18. panta pirmās daļas 30. punktu ir publiski pieejama; 2) nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kura summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu. 12 (23.04.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) II nodaļa Nodokļi 8.pants. Valsts nodokļu veidi un tiem atbilstošie likumi Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu: 1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis — "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"; 2) uzņēmumu ienākuma nodoklis — Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums; 3) nekustamā īpašuma nodoklis — "Par nekustamā īpašuma nodokli"; 4) pievienotās vērtības nodoklis — Pievienotās vērtības nodokļa likums; 5) akcīzes nodoklis — "Par akcīzes nodokli"; 6) muitas nodoklis — Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti; 7) dabas resursu nodoklis — Dabas resursu nodokļa likums; 8) izložu un azartspēļu nodoklis — "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"; 9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — "Par valsts sociālo apdrošināšanu"; 10) (izslēgts ar 08.06.2017. likumu); 11) elektroenerģijas nodoklis — Elektroenerģijas nodokļa likums; 12) mikrouzņēmumu nodoklis — Mikrouzņēmumu nodokļa likums; 13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis — Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums; 14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis — Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums; 15) subsidētās elektroenerģijas nodoklis — Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums; 16) solidaritātes nodoklis — Solidaritātes nodokļa likums. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 04.12.1997., 14.10.1998., 25.11.1999., 09.10.2003., 31.03.2004., 30.03.2006., 19.12.2006., 09.08.2010., 20.12.2010., 14.03.2013., 06.11.2013., 30.11.2015., 08.06.2017. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.) 9.pants. Valsts nodokļu sadalījums pa budžetiem (1) Valsts nodokļi tiek iemaksāti valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma — valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrētā nodokļa likumam. (2) Budžetos ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu papildu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetos, kuros maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.) III nodaļa Nodevas 10.pants. Nodevu sistēma (1)  Valsts nodevu objektus nosaka saskaņā ar likumiem, savukārt pašvaldību nodevu objektus — saskaņā ar šo likumu. Valsts nodevas, ievērojot šajā likumā noteikto, piemēro saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem, ja attiecīgais likums, ar kuru valsts nodeva noteikta, paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus valsts nodevas piemērošanai. Pašvaldību nodevas piemēro saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem. (2) Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes, atvieglojumi, atbrīvojumi, kā arī valsts nodevas atmaksas kārtība gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas. (3) Pašvaldību saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi. (4) (Izslēgta ar 16.11.2017. likumu) 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1997., 11.12.2008., 14.03.2013., 16.11.2017. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) 11. pants. Valsts nodevu objekti 16 (Izslēgts no 01.01.2018. ar 16.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2017. Sk. pārejas noteikumu 201. punktu) 12.pants. Pašvaldību nodevu objekti (1) Pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par: 1) pašvaldības domes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu; 2) izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās; 3) atpūtnieku un tūristu uzņemšanu; 4) tirdzniecību publiskās vietās; 5) visu veidu dzīvnieku turēšanu; 6) transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās; 7) reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās; 8) laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu; 9) pašvaldību simbolikas izmantošanu; 10) būvatļaujas izdošanu vai būvniecības ieceres akceptu, izdarot atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā; 11) pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. (2) (Izslēgta ar 11.12.2008. likumu.) (3) Ja pašvaldības dome vai tās iestādes sniedz pakalpojumus, kas saskaņā ar šo likumu nav pašvaldības nodevas objekts, un ja par šiem pakalpojumiem ir ņemama samaksa, tad ir jākārto atsevišķa grāmatvedības uzskaite un jānodrošina nodokļu un citu obligāto maksājumu veikšana par tiem saskaņā ar šo likumu un konkrēto nodokļu likumiem. (4) (Izslēgta ar 04.09.2025. likumu) (5) (Izslēgta ar 11.12.2008. likumu.) (6) (Izslēgta ar 04.09.2025. likumu) 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 14.10.1998., 16.12.2004., 08.05.2008., 20.12.2010., 14.03.2013., 17.12.2014. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) 13.pants. Nodevu sadalījums pa budžetiem (1) Valsts nodevas iemaksājamas valsts budžetā, ja konkrētās nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Valsts nodevas, kuras iekasē pašvaldības nodevu administrācija, iemaksājamas pašvaldību budžetos. (2) Pašvaldību nodevas iemaksājamas attiecīgo pašvaldību budžetos. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 16.12.2004. un 16.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2017. Grozījums pirmās daļas otrajā teikumā stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 201. punktu) IV nodaļa Nodokļu maksātāji 14.pants. Nodokļu maksātāju klasifikācija (1) Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā: 1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti); 2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti). (2) Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: 1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai 2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai 3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība. (3) Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai: 1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā; 2) fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus). (4) Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. (5) Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem. (6) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Ja šā panta septītās un astotās daļas izpratnē nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tā reģistrējama kā nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā šā likuma 15.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā. (7) Tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi: 1) nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu; 2) darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi; 3) darbības vieta tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai. (8) Neatkarīgi no šā panta septītajā daļā minētā tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām: 1) izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību; 2) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, urbšanas platformas un speciālos kuģus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību; 3) laika posmā vai laika posmos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā, sniedz pakalpojumus, to skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu; 4) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas saimnie­cis­­kās darbības vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ne­re­zidenta (ārvalsts komersanta) vārdā. (81) Piemērojot šā panta astotās daļas 4.punktu, par nodokļu maksātāju tiek uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās fiziskās, juridiskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta kādā no: 1) normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajām valstīm vai teritorijām; 2) valstīm, ar kuru Latvijas Republikai nav noslēgts un nav stājies spēkā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis. (9) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004., 26.10.2006., 09.08.2010., 21.06.2012. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.) 15.pants. Nodokļu maksātāju pienākumi (1) Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi: 1) aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas; 2) noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas; 3) iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Nodokļu maksātāji, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā, izmanto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. Ja nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas ir iesniegtas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, šīm deklarācijām ir juridisks spēks arī tad, ja tās nesatur rekvizītu "paraksts"; 4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus un citus darbību apliecinošus dokumentus (tajā skaitā jebkādu elektronisku vai papīra dokumentu formā esošu informāciju, kas ietekmē nodokļu aprēķinu un nomaksu) līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu prasības par saimnieciskās un finansiālās darbības norises izsekojamību, bet ne mazāks kā piecus gadus. Izpildot šo pienākumu, nodokļu maksātājs ievēro citu personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un fizisko personu datu aizsardzību; 41) (izslēgts ar 06.07.2021. likumu); 5) ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus; 6) atļaut nodokļu administrācijas ierēdņiem likumā noteiktajā kārtībā apmeklēt tiem piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas, transportlīdzekļus un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citam nodokļu maksātājam; 7) ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās maksājamo nodokļu summas; 8) (izslēgts ar 01.12.2009. likumu); 9) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām; 10) (izslēgts ar 06.07.2021. likumu); 11) iesniegt nodokļu administrācijai pieprasītos dokumentus, kuri izmantoti nodokļu aprēķināšanai; 12) nodrošināt nodokļu administrācijai piekļuvi jebkurai papīra formā un elektroniski apstrādātai un glabātai ar saimniecisko darbību saistītai informācijai un datu nesējiem, kā arī citai informācijai, kas ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un samaksu, un nodrošināt iespēju nodokļu administrācijai no attiecīgā datu nesēja nolasīt nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanai nepieciešamos datus, kā arī iegūt funkcionāli identisku attiecīgā datu nesēja kopiju. Ja dati ir aizsargāti, izmantojot paroles, šifrēšanu, kriptēšanu vai citus loģiskās aizsardzības līdzekļus, nodokļu maksātājs elektroniski iesniedz nodokļu administrācijai datu piekļuvei un izmantošanai nepieciešamo informāciju (piemēram, šifrēšanas atslēgu); 13) šajā likumā noteiktajos gadījumos ievērot aizliegumu pildīt maksājumu saistības vai veikt darījumus ar nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, izņemot šā likuma 34.1 panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu; 14) iesniegt nodokļu administrācijai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes vai citas valsts, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kompetentās iestādes pieprasīto informāciju, ja iesniedzējai dalībvalstij vai citai valstij, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, šī informācija ir paredzami svarīga konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām. Minēto informāciju pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma sniedz neatkarīgi no tā, vai attiecīgā informācija ir nepieciešama Latvijas Republikas nodokļu administrēšanas vajadzībām; 15) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, līdz 1.maijam iesniegt nodokļu administrācijai informāciju par iepriekšējā taksācijas gada pamatdarbības veidu, ja tas iepriekšējā taksācijas gadā ir mainījies un neatbilst nodokļu administrācijai sniegtajai informācijai. Nodokļu maksātāji, kas uzsāk saimniecisko darbību, informāciju iesniedz mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā; 16) nodrošināt nodokļu administrācijas pilnvarotajam pārstāvim piekļuvi nodokļu maksātāja elektroniskā veidā apstrādātajai vai glabātajai informācijai, kas saistīta ar internetā veiktajiem nodokļu maksātāja darījumiem [tajā skaitā ar preču pirkuma vai pakalpojuma darījuma pasūtījumu un apstiprinājumu, ar samaksu un samaksas pakalpojumiem, ar e-saraksti, ar informāciju, kas saistīta ar interneta elementiem (interneta protokola adresi, domēniem u.tml.), un ar jebkuru citu informāciju, kas saistīta ar internetā veiktajiem nodokļu maksātāja darījumiem saimnieciskās darbības ietvaros], un iespēju nodokļu administrācijai nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanai nolasīt no attiecīgā datu nesēja nepieciešamos ar saimniecisko darbību saistītos datus. Ja dati ir aizsargāti, izmantojot paroles, šifrēšanu, kriptēšanu vai citus loģiskās aizsardzības līdzekļus, nodokļu maksātājs elektroniskā veidā iesniedz nodokļu administrācijai informāciju, kas nepieciešama datu piekļuvei un izmantošanai (piemēram, šifrēšanas atslēgu); 17) šā likuma 17. panta otrās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis ir izņēmis preču paraugus ekspertīzes veikšanai un izņemtās preces neatbilst pavaddokumentos norādītajai precei, segt ekspertīzes izdevumus piecu darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas. (2) Fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi: 1) izņemt algas nodokļa grāmatiņu atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"; 2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu darbvietā, kuru nodokļa maksātājs uzskata par galveno ienākuma gūšanas vietu (neattiecas uz mikrouzņēmuma darbinieku); 3) (izslēgts ar 06.07.2021. likumu); 4) uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja to pieprasa nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), pildot dienesta pienākumus; 5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēties kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā; 6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus. (3) Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi: 1) uzturēt noteiktā kārtībā grāmatvedību, sastādīt pārskatus par savu finansiālo un saimniecisko darbību, aprēķināt nodokli par taksācijas periodu; 2) uzrādīt savu nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu noteiktos uzskaites un pārskata dokumentos; 3) šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā; 4) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos desmit dienu laikā paziņot Valsts ieņēmumu dienestam par izmaiņām to reģistrācijas datos; 5) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz 1500 euro; 51) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par iepriekšējā gadā ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3000 euro; 52) nodokļu maksātājam, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, izņemot kredītiestādes, šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā vienu reizi gadā līdz 1.februārim iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informatīvo deklarāciju par fiziskās personas — Latvijas Republikas rezidenta — veiktajiem līzinga un kredīta vai arī tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendārā gada laikā pārsniedz 4320 euro. Ministru kabinets nosaka šajā punktā minētajā deklarācijā norādāmās ziņas un tās iesniegšanas kārtību; 6) nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu; 7) pēc lēmuma pieņemšanas par komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības un citas privāto tiesību juridiskās personas likvidāciju, reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo nodokļu administrācijas institūciju; 8) iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram attiecīgās nodokļu administrācijas institūcijas izsniegtu izziņu par nodokļu maksājumu samaksu, ja likvidējamai komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai un citai privāto tiesību juridiskajai personai ir veikti visi normatīvajos aktos noteiktie pasākumi kreditoru prasību apmierināšanai, šīs prasības ir apmierinātas un apstiprināta slēguma (likvidācijas) bilance. Izziņa par nodokļu maksājumu samaksu iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas izsniegšanas dienas. Izziņa, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegta vēlāk, nav derīga; 9) komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai un citai privāto tiesību juridiskajai personai deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā ārvalstīs atvērtos pieprasījuma noguldījumu kontus, kā arī ārvalstīs maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtos maksājumu kontus, 30 dienu laikā pēc to atvēršanas. (4) Nodokļu maksātājiem, kuri atbilst Latvijas finanšu iestādes definīcijai, kas noteikta Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumā par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu, un uz kuriem neattiecas šajā līgumā minētie izņēmumi attiecībā uz informācijas sniegšanu, ir pienākums sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam līgumā noteiktajā apjomā. Ministru kabinets nosaka termiņus un kārtību, kādā informācija sniedzama. (5) Darbības apturēšana Komerclikuma XIV1 sadaļā noteiktajā gadījumā neatbrīvo nodokļu maksātāju no šā panta pirmajā un trešajā daļā noteikto pienākumu pildīšanas. (6) Interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par izvietotajiem sludinājumiem un to izvietotājiem (sludinājumu iesniedzējiem). Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (7) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam, maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzējam un elektroniskās naudas iestādei pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt to rīcībā esošos vai glabātos datus par citu personu saimniecisko un finansiālo darbību. Piemērojot šo normu, attiecīgajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzējam un elektroniskās naudas iestādei ir pienākums sniegt informāciju, kuru tie glabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (71) Kredītiestādei pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tās rīcībā esošo informāciju, neietverot maksātāju identificējošus datus, par maksājumu saņēmējam veiktajiem maksājumiem no kredītiestādē atvērtajiem kontiem. Kredītiestāde, sniedzot informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumā norādīto maksājumu saņēmēju, šajā informācijā ietver maksājumu saņēmēju identificējošo informāciju, konta numuru un uz šo kontu veikto maksājumu kopējo summu par katru Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumā norādīto periodu. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (8) Mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējam un interneta vai tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojumu sniedzējam, ar kura starpniecību personas piedāvā preces vai pakalpojumus, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par personām, kuras piedāvā preces vai pakalpojumus, izmantojot tā pakalpojumus, un par minēto personu piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (81) Pasta komersantam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par personām, kuras izmanto šā pasta komersanta pakalpojumus, un par minēto personu nosūtīto sūtījumu vērtību. Piemērojot šo normu, pasta komersantam ir pienākums sniegt informāciju, kuru tas glabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (9) Nodokļu maksātājam — starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošai vienībai — ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzams pārskats, pārskata struktūru un saturu, pārskatā lietoto terminu skaidrojumu, kā arī tā sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (10) Iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzams ziņojums, tā struktūru un saturu, ziņojumā lietoto terminu skaidrojumu, kā arī tā sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un kārtību, kādā veic automātisko informācijas par ziņojamām pārrobežu shēmām apmaiņu starp Latvijas Republikas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai jebkuru citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde, pamatojoties uz Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu, noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu, nosaka Ministru kabinets. (11) Iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, darbojoties konkrētajā digitālajā platformā. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam, pasākumus, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai, kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde, pamatojoties uz Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu, noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu, nosaka Ministru kabinets. (12) Iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam, pasākumus, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai, kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde, pamatojoties uz Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu, noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu, nosaka Ministru kabinets. Kriptoaktīvs šā likuma izpratnē atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 3. panta 1. punkta 5. apakšpunktā dotajam termina skaidrojumam. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 22.10.1998., 14.12.2000., 09.10.2002., 28.02.2003., 01.12.2005., 26.10.2006., 31.01.2008., 11.12.2008., 12.06.2009., 01.12.2009., 13.10.2011., 21.06.2012., 13.12.2012., 14.03.2013., 19.09.2013., 27.02.2014., 17.12.2014., 29.01.2015., 17.09.2015., 23.11.2016., 08.06.2017. 01.11.2018., 20.02.2020., 06.07.2021., 22.12.2022., 08.06.2023., 31.10.2024., 04.09.2025. un 06.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 15.1 pants. Nodokļu maksātāju reģistrācija (1) Uzņēmumu reģistrs likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un citos likumos noteiktajā kārtībā reģistrē komersantus un to filiāles, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ārvalstu komersanta filiāles, ārvalstu komersanta pārstāvniecības, ārvalstu komersanta pārstāvjus, organizāciju pārstāvniecības un pārstāvjus, Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, politiskās partijas, biedrības un nodibinājumus, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes arī kā nodokļu maksātājus un piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas numuru, kas vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja reģistrācijas kods. (11) Uzņēmumu reģistrs publiskās personas un iestādes likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un citos likumos noteiktajā kārtībā ieraksta publisko personu un iestāžu sarakstā un piešķir reģistrācijas numuru, kas vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja reģistrācijas kods. (2) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.) (3) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.) (4) Uzņēmumu reģistrs, reģistrējot: 1) komersanta filiāli, piešķir filiālei vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas numuru; 2) ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību vai pārstāvi, piešķir filiālei vai pārstāvniecībai vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas numuru. (5) Tās juridiskās personas, kuras saskaņā ar likumiem nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, kā nodokļu maksātājus reģistrē Valsts ieņēmumu dienests. (51) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par šā panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā reģistrēto nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību paziņo, par to izdarot ierakstu publiski pieejamā datubāzē (reģistrā). Ar attiecīgā ieraksta izdarīšanas datumu nodokļu maksātājs un nodokļu maksātāja struktūrvienība ir uzskatāma par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par izmaiņu veikšanu nodokļu maksātāja reģistrācijas datos vai lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļu maksātāju vai veikt izmaiņas reģistrācijas datos paziņo šā likuma 7.2 pantā noteiktajā kārtībā. (6) Personu, kura reģistrējama Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, Valsts ieņēmumu dienests reģistrē pievienotās vērtības nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus. (8) Vienas darbdienas laikā pēc šā panta pirmajā un 1.1 daļā minēto subjektu reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par katru no jauna reģistrēto komersantu un tā filiāli, kooperatīvo sabiedrību, ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību, ārvalstu komersanta pārstāvi, organizācijas …