Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" uzstādīto stacionāro fotoradaru darbības rezultātiem, prie

Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" uzstādīto stacionāro fotoradaru darbības rezultātiem, priekšlikumiem par tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) turpmāko izmantošanu un fotoradaru iegādes, uzstādīšanas un darbības nodrošināšanas finansēšanu" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 678 Rīgā 2016. gada 14. novembrī (prot. Nr. 60 56. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" uzstādīto stacionāro fotoradaru darbības rezultātiem, priekšlikumiem par tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) turpmāko izmantošanu un fotoradaru iegādes, uzstādīšanas un darbības nodrošināšanas finansēšanu" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" uzstādīto stacionāro fotoradaru darbības rezultātiem, priekšlikumiem par tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) turpmāko izmantošanu un fotoradaru iegādes, uzstādīšanas un darbības nodrošināšanas finansēšanu" ietverto: 1.1. turpmākās fotoradaru ieviešanas risinājuma 2. variantu; 1.2. samaksas apmēra noteikšanas 2.A modeli; 1.3. deleģēto uzdevumu apmaksas kārtības 1. modeli; 1.4. normatīvā regulējuma pilnveidošanas risinājuma 1. variantu (līdz risinājuma 1. varianta ieviešanai - risinājuma 3. variantu). 2. Noteikt Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju par atbildīgajām institūcijām šā rīkojuma 1. punktā minēto risinājuma variantu īstenošanā. 3. Iekšlietu ministrijai: 3.1. sešu mēnešu laikā izstrādāt un iekšlietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, papildinot 43.7 pantu ar trešo daļu un paredzot, ka Ministru kabinets nosaka izdevumus, kādi tiek segti valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija" saistībā ar attiecīgā panta pirmajā un otrajā daļā minēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, kā arī to segšanas kārtību (turpmāk - samaksas kārtība); 3.2. divu mēnešu laikā pēc šā rīkojuma 3.1. apakšpunktā minētā tiesību akta pieņemšanas izstrādāt un iekšlietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par šā rīkojuma 3.1. apakšpunktā minēto samaksas kārtību; 3.3. izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2016. gada 25. novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā rīkojuma projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija rīkojumā Nr. 382 "Par Iekšlietu ministrijas ilgtermiņa saistībām ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšanai" atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam. 4. Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram līdz 2017. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par metroloģiskajām prasībām autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību. 5. Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju sagatavot un līdz 2019. gada 1. martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par fotoradaru turpmākās darbības nodrošināšanu (atjaunošanu) un tās finansēšanas avotiem. Ministru prezidents Māris Kučinskis Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Ministru kabineta 2016. gada 14. novembra rīkojums Nr. 678) Konceptuāls ziņojums "Par valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" uzstādīto stacionāro fotoradaru darbības rezultātiem, priekšlikumiem par tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) turpmāko izmantošanu un fotoradaru iegādes, uzstādīšanas un darbības nodrošināšanas finansēšanu" Rīga, 2016.gads Satura rādītājs Ievads Informācija par tiesisko regulējumu I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums II. Situācijas apraksts Fotoradaru iegādes un uzstādīšanas gaita Fotoradaru darbības rezultāti Pārskats par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī identificēti riski Secinājumi un priekšlikumi fotoradaru turpmākai izmantošanai III. Risinājuma varianti, to ietekme uz problēmu risināšanu un valsts budžetu Priekšlikumi Valsts kontroles ieteikumu izpildei Turpmākās fotoradaru ieviešanas risinājuma varianti Samaksas apmēra noteikšanas modeļi Deleģēto uzdevumu apmaksas kārtības modeļi. Priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu Ievads Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija sēdē (prot.Nr.27, 39.§, 3.punkts) tika dots uzdevums - Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju līdz 2016.gada 1.jūnijam (saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija sēdē (prot.Nr.30, 11.§) pieņemto lēmumu uzdevuma izpildes termiņš pagarināts līdz 2016.gada 1.augustam) sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu par valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) īstenotā tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) iegādes, uzstādīšanas un to darbības nodrošināšanas projekta ietvaros uzstādīto stacionāro fotoradaru darbības rezultātiem, nepieciešamības gadījumā sniedzot priekšlikumus par tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) (turpmāk - fotoradars) turpmāko izmantošanu. Vienlaikus Valsts kontrole finanšu revīzijas par Iekšlietu ministrijas 2015.gada pārskata sagatavošanas pareizību ietvaros ir veikusi plānotās pārbaudes par pasākumam "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšana" piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma, kā arī Valsts policijas un CSDD noslēgtā valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līguma atbilstību tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem (turpmāk - revīzija). Attiecībā uz Ministru kabineta kompetenci revīzijā konstatēts, ka: - fotoradaru ieviešana nenotiek paredzētajos termiņos; - nav skaidra finansēšanas kārtība, proti, nav noteikts uzkrātās summas, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam nolietojumam, izlietojums, normatīvie akti nereglamentē izdevumu veidus un apmērus, kas būtu iekļaujami pakalpojuma izmaksās, ja pakalpojums ir valsts deleģēts uzdevums. Lai nodrošinātu Transporta nozares attīstības plānošanas dokumentos un Ministru kabineta pieņemtajos lēmumos1 noteikto mērķu sasniegšanu attiecībā uz ātruma pārsniegšanas uz autoceļiem kontroli un ekonomisku šim mērķim novirzīto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, Valsts kontrole Iekšlietu ministrijai ir sniegusi šādus ieteikumus, kas attiecas uz Ministru kabineta kompetenci: 1. Iekšlietu ministrijai rosināt Ministru kabinetā atkārtoti vērtēt, vai izvēlētais fotoradaru iegādes finansēšanas modelis, kad fotoradaru iegāde tiek finansēta no CSDD dividendēm, ir valstij visizdevīgākais un nodrošina fotoradaru ieviešanu plānotajos termiņos. 2. Iekšlietu ministrijai veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka skaidri tiek noteikta fotoradaru darbības finansēšanas kārtība no Valsts policijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ievērojot minēto, kā arī to, ka Ministru kabineta dotā uzdevuma izpilde ir cieši saistīta ar Valsts kontroles ieteikumu izpildi, sagatavots konceptuāls ziņojums. Informācija par tiesisko regulējumu Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra sēdē (prot.Nr. 68, 58.§ "Informatīvais ziņojums "Par pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) ieviešanas gaitu un ar to saistītajiem problēmjautājumiem", 3.punkts) dotajam uzdevumam - Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju izvērtēt iespējamos fotoradaru ieviešanas risinājumus Latvijā un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par institūciju, kura nodrošinās fotoradaru ieviešanu, kā arī fotoradaru ieviešanas termiņiem, tika sagatavots un Ministru kabineta 2013.gada 13.augusta sēdē (prot.Nr.44, 155.§) izskatīts un pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) ieviešanu", un nolemts pamatā atbalstīt pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) ieviešanas risinājuma 2.variantu, nosakot, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija ir atbildīga par fotoradaru iegādes un darbības nodrošināšanu, pakāpeniski no 2013.gada līdz 2017.gadam ik gadu iegādājoties un uzstādot 20 fotoradarus. Vienlaikus tika uzdots Satiksmes ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju sagatavot priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", nosakot Ceļu satiksmes drošības direkcijas kompetenci veikt pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli (veikt fotoradaru iegādi un darbības nodrošināšanu). Minētā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 3.punkts paredz, ka jautājums par atbilstošas Ceļu satiksmes drošības direkcijas peļņas daļas novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai jāizskata Ministru kabinetā pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Ceļu satiksmes likumā un vienlaikus ar informatīvo ziņojumu par fotoradaru tehnoloģisko risinājumu - lāzera metodes un doplera metodes - salīdzinošu izvērtējumu iegādes un uzturēšanas izmaksu, efektivitātes un funkcionalitātes (tai skaitā, cik braukšanas joslu pārbaudi katrs no tiem var ietvert, nepieciešamais skaits dažādos ceļa posmos u.tml.), sniedzot detalizētu pamatojumu atbalstāmajam tehnoloģiskajam risinājumam (protokollēmuma 5.punkts). Attiecīgos grozījumus Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantā Saeima pieņēma 2013.gada 21.novembrī (spēkā no 2013.gada 26.decembra) un tie paredz, ka: - lai Valsts policija veiktu ceļu satiksmes uzraudzību, Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, kas noslēgts ar Valsts policiju, var nodrošināt fotoradaru uzstādīšanu un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli; - Valsts policija, lai piemērotu administratīvos sodus par pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradariem, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādā to informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no fotoradariem, sagatavo attiecīgu protokolu-lēmumu un nosūta to personai, kurai piemērots administratīvais sods. Valsts policija ar Ceļu satiksmes drošības direkciju var noslēgt deleģēšanas līgumu, kurā paredz, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādā to informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no fotoradariem, sagatavo šā protokola-lēmuma projektu un nosūta to Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma par administratīvā soda piemērošanu pieņemšanai, bet pēc minētā Valsts policijas lēmuma pieņemšanas protokolu-lēmumu nosūta personai, kurai piemērots administratīvais sods. Ministru kabineta 2014.gada 26.maija sēdē (prot.Nr.30, 40.§) tika izskatīts un pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par fotoradaru tehnoloģiskajiem risinājumiem un ieviešanas gaitu", un uzdots: - Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai) noslēgt Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantā paredzēto deleģēšanas līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju par tehnisko līdzekļu (fotoradaru) iegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu atbilstoši informatīvajā ziņojumā paredzētajam plānam; - Iekšlietu ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā ar Finanšu ministriju saskaņotu rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistībām Iekšlietu ministrijai ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšanai, paredzot, ka ar fotoradaru darbības nodrošināšanu un naudas sodu uzlikšanu par pārkāpumiem ceļu satiksmē saistītie izdevumi nav lielāki par prognozētajiem valsts pamatbudžeta papildu ieņēmumiem no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas fotoradariem. Ar Ministru kabinetu 2014.gada 30.maija rīkojumu Nr.257 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" peļņas daļu" (turpmāk - rīkojums Nr.257) tika: - noteikts, ka saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"3.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr.1471 "Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu" Ceļu satiksmes drošības direkcijai nav jāmaksā dividendes (1 469 717 euro) no tīrās peļņas par 2013.gadu; - uzdots Satiksmes ministrijai kā Ceļu satiksmes drošības direkcijas kapitāla daļu turētājai nodrošināt, ka 2013.gadā gūtās peļņas daļa 996 010 euro apmērā tiek novirzīta stacionāro fotoradaru iegādei. Ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.382 "Par Iekšlietu ministrijas ilgtermiņa saistībām ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšanai" (grozīts ar Ministru kabineta 2015.gada 16.novembra rīkojumu Nr.720) (turpmāk - rīkojums Nr.382) atļauts Iekšlietu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšanai laikposmā no 2015.gada līdz 2021.gadam, kā arī uzdots Valsts policijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju sākotnēji par 20, bet pēc tam par 40 fotoradaru uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, kā arī no fotoradariem saņemtās informācijas apstrādi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, protokola-lēmuma projekta sagatavošanu un pēc tā izvērtēšanas Valsts policijā protokola-lēmuma nosūtīšanu personai, kurai uzlikts administratīvais sods par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija sēdē (prot.Nr.27, 39.§) tika izskatīts un pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par pašvaldību iesaistīšanu ceļu satiksmes uzraudzībā un tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) uzstādīšanā", un nolemts atbalstīt informatīvajā ziņojumā piedāvāto iespējamās rīcības 3.variantu (pašvaldības neveic tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) iegādi, uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, bet gan aktīvāk līdzdarbojas Ceļu satiksmes drošības direkcijas iegādāto tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) uzstādīšanā (tai skaitā, vietu, kur attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā var tikt apdraudēta ceļu satiksmes drošība, apzināšanā un tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) uzstādīšanas vietu saraksta izveidē): Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, ņemot vērā attiecīgo pašvaldību priekšlikumus par tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) uzstādīšanas vietām, meklē papildu iespējas nodrošināt straujāku tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) izmantošanas attīstību, nekā to paredz Ministru kabineta pieņemtie lēmumi par 100 fotoradaru darbības pakāpenisku nodrošināšanu piecu gadu periodā, kā arī izvērtē iespējas īstenot citus pasākumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības paaugstināšanu, piemēram, izvietojot atļauto braukšanas ātrumu fiksējošo ierīču mulāžas). Turklāt Ministru kabinets nolēma aicināt pašvaldības aktīvāk iesaistīties fotoradaru uzstādīšanas vietu saraksta izveides procesā, sniedzot Valsts policijai konkrētus priekšlikumus par iespējamajām stacionāro fotoradaru uzstādīšanas vietām. Ar Ministru kabineta 2015.gada 10.jūlija rīkojumu Nr.377 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" peļņas daļu par 2014.gadu" (turpmāk - rīkojums Nr.377) tika: - noteikts, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr.1471 "Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu" Ceļu satiksmes drošības direkcijai nav jāmaksā dividendes no tīrās peļņas par 2014.gadu; - uzdots Satiksmes ministrijai kā Ceļu satiksmes drošības direkcijas kapitāla daļu turētājai nodrošināt, ka 2014.gadā gūtās tīrās peļņas daļa 1 144 000 euro apmērā tiek novirzīta stacionāro fotoradaru iegādei. Ar Ministru kabineta 2016.gada 22.augusta rīkojumu Nr.463 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija", valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" peļņas daļu par 2015.gadu" (turpmāk - rīkojums Nr.463) tika: ‒ noteikts, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.806 "Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu" 11.2.apakšpunktu un 14.punktu valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" maksā atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu no tīrās peļņas par 2015.gadu; ‒ uzdots Satiksmes ministrijai kā valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" kapitāla daļu turētājai nodrošināt, ka 1 327 953 euro no valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" 2015.gada peļņas tiek novirzīti stacionāro fotoradaru iegādei, bet atlikusī peļņas daļa no 90 procentiem, kas būtu iemaksājami valsts budžetā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, 34 372 euro apmērā tiek iemaksāta valsts budžetā. Fotoradaru uzstādīšana tiek nodrošināta, ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.200 "Tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība" prasības. Vienlaikus valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas jomu reglamentē vispārējie tiesību akti: - Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļa "Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšana"; - Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumi Nr.317 "Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu". Fotoradaru ieviešana noteikta arī politikas plānošanas dokumentos: - Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 27.decembra rīkojumu Nr.683; - Ceļu satiksmes drošības plānā 2014.-2016.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2014.gada 18.februāra rīkojumu Nr.72. Bez tam, deleģējot valsts pārvaldes uzdevumu, kā teorētiskā bāze tiktāl, ciktāl tas izmantojams attiecībā uz šāda veida projektu, izmantots "Eversheds Bitāns" pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veiktais pētījums "Valsts pārvaldes uzdevumu nodošanas analīze un rekomendācijas". I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums Fotoradaru ieviešana līdz šim nav notikusi politikas plānošanas dokumentos un Ministru kabineta lēmumos paredzētajos termiņos. Galvenie iemesli šādai situācijai ir organizatoriski un saistīti ar iepirkuma līgumu slēgšanas aizkavēšanos sakarā ar pretendentu iesniegtajām sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā. Laikposmā no 2015.gada februāra līdz novembrim pakāpeniski darbību uz Rīgas reģiona ceļiem uzsākuši 16 fotoradari. No 2016.gada 20.augusta papildus ir uzstādīti vēl 4 fotoradari. Plānots, ka 2016.gada oktobrī darbību uz ceļiem uzsāks vēl 20 fotoradari. CSDD 2016.gada jūnijā ir noslēgusi iepirkuma līgumu par atlikušo līdz 84 fotoradaru iegādi un uzstādīšanu. Iegādājamo fotoradaru skaits būs atkarīgs no šim mērķim pieejamā finansējuma, kas pamatā būs CSDD dividendes. Noslēgts iepirkuma līgums arī par fotoradaru pamatņu ierīkošanu. Konceptuālā ziņojumā: - atspoguļoti CSDD īstenotā fotoradaru iegādes, uzstādīšanas un to darbības nodrošināšanas projekta ietvaros uzstādīto stacionāro fotoradaru darbības rezultāti, kā arī priekšlikumi par to turpmāko izmantošanu; - sniegti priekšlikumi par iespējamiem risinājumiem, lai ieviestu Valsts kontroles ieteikumus ar finansiālās ietekmes un SVID analīzi. √ Turpmākās fotoradaru ieviešanas risinājuma varianti: 1.variants - Pagarināt fotoradaru ieviešanas termiņu, izdevumus sedzot tikai no CSDD dividendēm (prognozētais apjoms, proti, ieviest 100 fotoradarus 5 kārtās šādos termiņos: (1.kārta - 16 (realizēta 2015.gadā), 2.kārta - 24 (tiek realizēta 2016.gada laikā), 3.kārta - 20 (2017.gadā), 4.kārta - 20 (2018.gadā), 5.kārta - 20 (2019.gadā). 2.variants - Pagarināt fotoradaru ieviešanas termiņu, izdevumus sedzot tikai no CSDD dividendēm (prognozētais apjoms, proti, ieviest 100 fotoradarus 4 kārtās šādos termiņos: (1.kārta - 16 (realizēta 2015.gadā), 2.kārta - 24 (tiek realizēta 2016.gada laikā), 3.kārta - 20 (2017.gadā), 4.kārta - 40 (2018.gadā). Iekšlietu ministrija uzskata, ka fotoradaru iegādes finansēšanas modelis, kad fotoradaru iegāde tiek finansēta no CSDD dividendēm, ir valstij visizdevīgākais no finansiālā viedokļa pašreizējā valsts budžeta situācijā un atbalsta 2.risinājuma variantu. √ Samaksas apmēra noteikšanas modeļi: 1.A. modelis - izmaksu aprēķins pēc principiem, kādi tiek piemēroti, izstrādājot CSDD maksas pakalpojumu cenrādi, paredzot izmaksās iekļaut arī: • summu, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam nolietojumam,2 ar mērķi piesaistīt to kā vienu no finansēšanas avotiem katras fotoradaru kārtas atjaunošanai (ar iegādi un uzstādīšanu saistītiem izdevumiem) pēc katriem 5 gadiem (ja fotoradaru darbība tiks turpināta ilgāku laika periodu - tad, kad tiks veikta to nomaiņa); • plānoto peļņu 5% apmērā no fotoradaru uzstādīšanas un darbības nodrošināšanas izmaksām; • to PVN daļu, kas netiek atgūta. CSDD ir tiesības aprēķināt atskaitāmo priekšnodokli izmantojot proporciju par precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ne tikai ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, ja nav iespējams nodrošināt atsevišķu šo preču un pakalpojumu uzskaiti3. 1.B. modelis - izmaksu aprēķins pēc principiem, kādi tiek piemēroti, izstrādājot CSDD maksas pakalpojuma cenrādi, paredzot izmaksās iekļaut arī: • summu, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam nolietojumam,4 ar mērķi piesaistīt to kā vienu no finansēšanas avotiem katras fotoradaru kārtas atjaunošanai (ar iegādi un uzstādīšanu saistītiem izdevumiem) pēc katriem 5 gadiem (ja fotoradaru darbība tiks turpināta ilgāku laika periodu - tad, kad tiks veikta to nomaiņa); • to PVN daļu, kas netiek atgūta. CSDD ir tiesības aprēķināt atskaitāmo priekšnodokli izmantojot proporciju par precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ne tikai ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, ja nav iespējams nodrošināt atsevišķu šo preču un pakalpojumu uzskaiti3; • izmaksās netiek iekļauta plānotā peļņa. 2.A. modelis - izmaksas tiek noteiktas pēc šāda principa: • izmaksās netiek iekļauta summa, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam nolietojumam, piemērojot valsts pārvaldes iestāžu budžeta veidošanas pamatprincipus (ievērojot, ka tiek deleģēts uzdevums, ko var veikt arī pati valsts pārvaldes iestāde), kas neparedz ilgtermiņa valsts budžeta līdzekļu uzkrāšanu. Neskatoties uz to, ka CSDD nav tiešās valsts pārvaldes iestāde, summas, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam nolietojumam, uzkrājums tiek veidots no valsts budžeta līdzekļiem. Pašlaik nav zināms, kad esošos fotoradarus būs nepieciešams nomainīt (atjaunot) (plānots, ka tie darbosies 5 gadus, bet var tikt izskatīta iespēja pagarināt darbības termiņu līdz 7 gadiem), kā arī, kādi finanšu līdzekļi tam būs nepieciešami un kāds būs to avots (iespējams, tiks turpināta pašreizējā kārtība, ka fotoradaru iegādei tiks novirzītas CSDD dividendes); • izmaksās tiek iekļauta plānotā peļņa 5% apmērā no fotoradaru uzstādīšanas un darbības nodrošināšanas izmaksām; • izmaksās tiek iekļauta tā PVN daļa, kas netiek atgūta. CSDD ir tiesības aprēķināt atskaitāmo priekšnodokli izmantojot proporciju par precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ne tikai ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, ja nav iespējams nodrošināt atsevišķu šo preču un pakalpojumu uzskaiti3. 2.B. modelis - izmaksas tiek noteiktas pēc šāda principa: • izmaksās netiek iekļauta summa, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam nolietojumam, piemērojot valsts pārvaldes iestāžu budžeta veidošanas pamatprincipus (ievērojot, ka tiek deleģēts uzdevums, ko var veikt arī pati valsts pārvaldes iestāde), kas neparedz ilgtermiņa valsts budžeta līdzekļu uzkrāšanu. Neskatoties uz to, ka CSDD nav tiešās valsts pārvaldes iestāde, summas, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam nolietojumam, uzkrājums tiek veidots no valsts budžeta līdzekļiem. Pašlaik nav zināms, kad esošos fotoradarus būs nepieciešams nomainīt (atjaunot) (plānots, ka tie darbosies 5 gadus, bet var tikt izskatīta iespēja pagarināt darbības termiņu līdz 7 gadiem), kā arī, kādi finanšu līdzekļi tam būs nepieciešami un kāds būs to avots (iespējams, tiks turpināta pašreizējā kārtība, ka fotoradaru iegādei tiks novirzītas CSDD dividendes); • izmaksās netiek iekļauta plānotā peļņa, jo Valsts policija sedz pilnīgi visus ar radaru uzturēšanu un darbības nodrošināšanu saistītos izdevumus, t.sk. arī administratīvos izdevumus; • izmaksās tiek iekļauta tā PVN daļa, kas netiek atgūta. CSDD ir tiesības aprēķināt atskaitāmo priekšnodokli izmantojot proporciju par precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ne tikai ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, ja nav iespējams nodrošināt atsevišķu šo preču un pakalpojumu uzskaiti3. Iekšlietu ministrija atbalsta 2.A.modeli samaksas apmēra noteikšanai ar 2017.gada 1.janvāri. √ Deleģēto uzdevumu apmaksas kārtības modeļi: 1. modelis - "vienības cena" (vienas radardienas izmaksas) - samaksas apmērs atkarīgs no faktisko radardienu skaita. 2. modelis - "izmaksu atlīdzība" (finansējums atbilstoši faktisko izmaksu apjomam, kas CSDD radies valsts pārvaldes deleģētā uzdevuma izpildes procesā un pamatojas uz darījumu attaisnojošiem dokumentiem, pieskaitot arī netiešos izdevumus). Iekšlietu ministrija atbalsta 1.modeli - "vienības cena", piemērojot to ar 2017.gada 1.janvāri. Lai šo modeli īstenotu, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, paredzot noteikt konkrētu samaksas apmēru par vienu radardienu, kā arī radardienas definīciju. √ Priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai, veicot arī SVID analīzi: 1.variants - veikt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, papildinot 43.7 pantu "Pārkāpumu fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli" ar trešo daļu un paredzot, ka Ministru kabinets nosaka CSDD izdevumus, kādi tiek segti par šī panta pirmajā un otrajā daļā minēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, kā arī to segšanas kārtību. Pēc grozījumu pieņemšanas izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumus. 2.variants - veikt grozījumus noteikumos Nr.317, precizējot un papildinot regulējumu par samaksas apmēra noteikšanas kārtību par valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, ja šis uzdevums noteikts tiesību aktā. 3.variants - veikt attiecīgus grozījumus rīkojumā Nr.382, paredzot tajā arī samaksas kārtību. Iekšlietu ministrija atbalsta 1.variantu, bet pārejas periodā līdz attiecīga regulējuma spēkā stāšanās - 3.variantu. Piedāvātie problēmu risinājuma varianti pamatā tiek īstenoti plānotā finansējuma ietvaros, un izdevumu apjoms ir sabalansēts ar valsts pamatbudžeta ieņēmumu apjomu no naudas sodiem par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta fotoradariem. Konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājuma variantu) īstenošanas aprēķini (ieņēmumi un izdevumi) iekļauti pievienotajos pielikumos. Ziņojumam ir pievienoti aprēķini šādos pielikumos: 1. Fotoradaru ieviešanas risinājuma 1.variants (ieviest 100 fotoradarus 5 kārtās (1.kārta - 16 (realizēta 2015.gadā), 2.kārta - 24 (tiek realizēta 2016.gada laikā), 3.kārta - 20 (2017.gadā), 4.kārta - 20 (2018.gadā), 5.kārta - 20 (2019.gadā)): ‒ samaksas apmēra noteikšanas 1.A modelis - 1.pielikums; ‒ samaksas apmēra noteikšanas 1.B modelis - 2.pielikums; ‒ samaksas apmēra noteikšanas 2.A modelis - 3.pielikums; ‒ samaksas apmēra noteikšanas 2.B modelis - 4.pielikums; 2. Fotoradaru ieviešanas risinājuma 2.variants (ieviest 100 fotoradarus 4 kārtās (1.kārta - 16 (realizēta 2015.gadā), 2.kārta - 24 (tiek realizēta 2016.gada laikā), 3.kārta - 20 (2017.gadā), 4.kārta - 40 (2018.gadā)): ‒ samaksas apmēra noteikšanas 1.A modelis - 5.pielikums; ‒ samaksas apmēra noteikšanas 1.B modelis - 6.pielikums; ‒ samaksas apmēra noteikšanas 2.A modelis - 7.pielikums; ‒ samaksas apmēra noteikšanas 2.B modelis - 8.pielikums. 3. Prognozēto valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar CSDD piederošajiem tehniskajiem līdzekļiem, aprēķins atbilstoši: ‒ fotoradaru ieviešanas risinājuma 1.variantam (ieviest 100 fotoradarus 5 kārtās (1.kārta - 16 (realizēta 2015.gadā), 2.kārta - 24 (tiek realizēta 2016.gada laikā), 3.kārta -20 (2017.gadā), 4.kārta - 20 (2018.gadā), 5.kārta -20 (2019.gadā)) - 9.pielikums; ‒ fotoradaru ieviešanas risinājuma 2.variantam (ieviest 100 fotoradarus 4 kārtās (1.kārta - 16 (realizēta 2015.gadā), 2.kārta - 24 (tiek realizēta 2016.gada laikā), 3.kārta -20 (2017.gadā), 4.kārta - 40 (2018.gadā)) - 10.pielikums; 4. Aprēķins par Valsts policijas izdevumiem, kas saistīti ar naudas sodas uzlikšanu - 11.pielikums; 5. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu - 12.pielikums; 6. Aprēķins par fotoradaru ieviešanu 2015., 2016. un 2017.gadā (atbilstoši risinājuma 2.variantam un samaksas apmēra noteikšanas 2.A modelim) (1.kārta - 16 (realizēta 2015.gadā), 2.kārta - 24 (tiek realizēta 2016.gada laikā), 3.kārta - 20 (2017.gadā)) - 13.pielikums; 7. Prognozēto valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar CSDD piederošajiem tehniskajiem līdzekļiem, aprēķins atbilstoši fotoradaru ieviešanai šādos apmēros: 1.kārta - 16 (realizēta 2015.gadā), 2.kārta - 24 (tiek realizēta 2016.gada laikā), 3.kārta - 20 (2017.gadā)) - 14.pielikums. II. Situācijas apraksts Fotoradaru iegādes un uzstādīšanas gaita Finanšu līdzekļi 20 fotoradaru iegādei un uzstādīšanai 2013.gadam netika piešķirti, jo nebija pieņemti attiecīgi grozījumi Ceļu satiksmes likumā un lēmums par fotoradaru tehnoloģiskajiem risinājumiem. Līdz ar to 2013.gadā fotoradaru iegāde un uzstādīšana netika veikta. Lai nodrošinātu pirmajā kārtā uzstādāmo 20 tehnisko līdzekļu (fotoradaru) ieviešanu, 2014.gadā Ceļu satiksmes drošības direkcija veica šādus sagatavošanās darbus: - analizēja satiksmes drošību pēc ceļu satiksmes negadījumu statistikas datiem, izvērtējot ceļu posmus un izvēloties vietas, kurās ir aktuāla braukšanas ātruma kontrole ar fotoradariem; - saskaņoja izvēlēto fotoradaru uzstādīšanas vietas starp satiksmes drošībā iesaistītajām institūcijām (Valsts policija, VAS "Latvijas Valsts ceļi", Rīgas domes Satiksmes departaments, Latvijas Pašvaldību savienība), kā arī satiksmes drošības ekspertiem, nosakot izvēlēto uzstādīšanas vietu prioritātes (no 50 vietām tika izvēlētas 20); - izstrādāja visu pirmajā kārtā uzstādāmo fotoradaru tehniskās specifikācijas jeb tehniskās pases ar detalizētu novietojuma un darbības informāciju (koordinātes, izvietojums, iekārtas veids, virziens, vietas aprakstes, attēls, utt.); - monitorēja braukšanas ātrumu fotoradaru uzstādīšanas vietās, lai pēc to uzstādīšanas varētu salīdzināt informāciju par ātrumu konkrētā vietā pirms fotoradaru ieviešanas un pēc tās; - sadarbojoties ar akciju sabiedrību "Sadales tīkls", ieguva informāciju par katras konkrētās vietas aprīkošanas ar elektroenerģijas pieslēgumu vietām iespējām un izmaksām, kā arī elektrosadales izvietojuma vietas atrašanās atzīmes kadastra kartē katrai ātruma mērīšanas ierīcei; - identificēja zemes īpašniekus, caur kuru īpašumiem jāvelk kabeļi, lai vienotos par kabeļa ievilkšanu (pamatā valsts un pašvaldību zeme, ceļu nodalījuma joslā); - sagatavoja nepieciešamo dokumentāciju iepirkumu veikšanai. 2014.gada 16.jūnijā iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums par 14 ātruma mērīšanas ierīču uzstādīšanas vietu izveidošanu. 2014.gada 31.oktobrī un 2015.gada 9.martā iepirkuma rezultātā tika noslēgti līgumi par 2 ātruma mērīšanas ierīču uzstādīšanas vietu izveidošanu. Atbilstoši rīkojumam Nr.257 un rīkojumam Nr.382 tika izsludināts publiskais iepirkums (Id.Nr. CSDD 2014/32) "Transportlīdzekļu ātruma mērīšanas stacionāro tehnisko līdzekļu piegāde, uzstādīšana un darbības nodrošināšana" par 20 (16 doplera tipa un 4 lāzera tipa) stacionāro fotoradaru piegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu. Iepirkuma rezultātā jau 2014.gada 8.oktobrī tika noslēgts līgums par 16 doplera tipa fotoradaru piegādi un uzstādīšanu. Iepirkums daļā par 4 lāzera tipa fotoradaru iegādi tika izbeigts bez rezultāta, jo šāda tipa radariem Latvijā nav nepieciešamā normatīvā regulējuma. Jāatzīmē, ka Ekonomikas ministrija 2016.gada maijā (Ekonomikas ministrijas 2016.gada 10.maija vēstule Nr.523-1-4375) ir uzsākusi veidot starpinstitūciju darba grupu, lai normatīvajā aktā noteiktu lāzera tipa ātruma kontroles mērīšanas līdzekļu prasības, uz kuru pamata varēs veikt šī tipa ātruma mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšanu un pirmreizējo verificēšanu. Deleģēšanas līgums starp Valsts policiju un CSDD par 20 fotoradaru uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, kā arī no tehniskajiem līdzekļiem (fotoradariem) saņemtās informācijas apstrādi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, protokola-lēmuma projekta sagatavošanu un pēc tā izvērtēšanas Valsts policijā protokola-lēmuma nosūtīšanu personai, kurai uzlikts administratīvais sods par pārkāpumiem ceļu satiksmē, tika noslēgts 2015.gada 3.februārī. Rīkojuma Nr.382 2.punktā minētais līgums par 40 fotoradaru darbību vēl nav noslēgts. Fotoradari darbību uzsāka pakāpeniski 2015.gada laikā no 12.februāra līdz 3.novembrim (informācija - 1.grafikā). Ievērojot to, ka 5 gadu laikā uzstādāmi 100 fotoradari, kā arī atbilstoši rīkojumam Nr.377 un rīkojumam Nr.382 2015.gada 27.novembrī tika izsludināts atklāts konkurss (id.Nr.CSDD 2015/88) "Transportlīdzekļu ātruma mērīšanas stacionāro tehnisko līdzekļu piegāde, uzstādīšana un darbības nodrošināšana" par doplera tipa fotoradaru piegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu (iekārtu piegāde, uzstādīšana noteiktā vietā, iekārtas tipa apstiprinājums Latvijā, dokumentācijas iesniegšana par radiolokācijas stacijas lietošanas atļauju saņemšanu, sākotnējā verificēšana, nodošana pasūtītājam; iekārtu darbības nodrošināšana, kas ietver ikgadējo verificēšanu, apkalpošanu, apkopi, iekārtu monitoringu, iekārtu pārvaldības sistēmas izstrādi un uzturēšanu u.c.). 2016.gada 15.aprīlī tika pieņemts lēmums par iepirkuma uzvarētāju - SIA "Reck". Par iepirkuma rezultātu bija saņemta sūdzība, kas Iepirkumu uzraudzības birojā tika izskatīta 2016.gada 18.maijā, bet 2.jūnijā pieņemts lēmums par atļauju noslēgt līgumu. Lai mazinātu administratīvo slogu un novērstu situāciju, ka iepirkuma rezultātu apstrīdēšanas dēļ fotoradaru ieviešana nenotiek paredzētajos termiņos, CSDD iepirkumu izsludināja uz visu atlikušo fotoradaru skaitu - 84, paredzot par katru uzstādīšanas kārtu slēgt atsevišķu vienošanos ar izpildītāju. Arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīts uz šāda risinājuma nepieciešamību. Vienlaikus nosacījumi paredz, ka viss minētais apjoms var tikt neiegādāts. Turpmāko iegādes procesu galvenokārt ietekmēs pieejamie finanšu resursi, tajā skaitā šim mērķim novirzāmo CSDD dividenžu daļa. Tomēr CSDD paredz iespēju piesaistīt arī citus tās rīcībā esošus finanšu resursus gadījumā, ja dividendes būs nepietiekošas. Tāpat pastāv iespēja piesaistīt uzkrāto summu, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam nolietojumam, ja par to attiecīgi lems Ministru kabinets. Ar visām satiksmes drošībā un organizēšanā iesaistītajām institūcijām - Valsts policiju, VAS "Latvijas Valsts ceļi", Latvijas Pašvaldību savienību un Rīgas domes Satiksmes departamentu, izvēlētas un saskaņotas 20 fotoradaru (2.kārtas) atrašanās vietas. Nosakot šīs vietas, ņemti vērā vairāki rādītāji: negadījumu, cietušo un bojāgājušo skaits konkrētajā ceļa posmā, ceļa posma funkcionālā nozīme, potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radītais apdraudējums citiem satiksmes dalībniekiem, satiksmes intensitāte, raksturīgās braukšanas tendences. Izvēlētās vietas pamatā atrodas ārpus Rīgas - uz lielākajiem un noslogotākajiem ceļiem, piemēram, uz autoceļa A3 (Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža), uz autoceļa A6 (Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža), uz autoceļa A9 (Rīga - Liepāja), uz autoceļa A10 (Rīga - Ventspils), uz autoceļa A13 (Krievijas robeža - Daugavpils - Lietuvas robeža), kā arī uz autoceļa P80 (Tīnūži - Koknese). Šajās vietās trīs gadu laikā reģistrēti 359 ceļu satiksmes negadījumi, 206 ievainotie un 21 bojāgājušais. Iepirkuma (Id.Nr. CSDD 2015/49) "Elektrokabeļu līniju un pamatu konstrukcijas projektēšana un izbūve" rezultātā CSDD 2015.gada 25.augustā ir noslēgusi līgumu par 24 stacionāro fotoradaru uzstādīšanu (iekārtu uzstādīšanas projekta dokumentācijas izstrādi, elektrisko spēka kabeļu ieguldīšanu, zemējuma kontūru un pamatu konstrukciju izbūvi), lai nodrošinātu nekavējošu fotoradaru uzstādīšanu un darbības uzsākšanu. Saskaņā ar noslēgto līgumu līdz 2016.gada 12.jūlijam īstenota fotoradaru uzstādīšanai paredzēto vietu projektēšana, izbūve un elektrifikācija. Ir saskaņotas arī nākamo 20 fotoradaru (3.kārtas) uzstādīšanas vietas, lai varētu savlaicīgi izsludināt publisko iepirkumu to izbūvei un elektrifikācijai. Fotoradaru darbības rezultāti Ceļu satiksmes drošības plāns 2014.-2016.gadam (turpmāk - plāns) izstrādāts, izvirzot mērķi līdz 2020.gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu, kā arī par 50% samazināt smagi ievainoto skaitu, lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam izvirzītos mērķus un nozares politikas rezultātus saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģiju. Plāna darbības virzieni un pasākumi noteikti, izvērtējot "Ceļu satiksmes drošības programmas 2007.-2013.gadam" rezultātus, un turpina tajā iesākto darbu ceļu satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanā. Plānā paredzētais optimistiskais scenārijs atbilst Eiropas Savienības izvirzītajam mērķim - līdz 2020.gadam divas reizes samazināsies gan bojāgājušo, gan smagi ievainoto skaits salīdzinājumā ar 2010.gadu, t.i. 7-10% ik gadus. Plānā izvirzītā mērķa sasniegšanai noteikti vairāki uzdevumi, tai skaitā transportlīdzekļa droša braukšanas ātruma ievērošanas nodrošināšana. Plānā Satiksmes ministrija (Ceļu satiksmes drošības direkcija) ir noteikta par atbildīgo institūciju par pasākuma "Ceļu satiksmes kontrole ar tehniskiem līdzekļiem (fotoradari) pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli" izpildi un 60 fotoradaru ieviešanu līdz 2016.gada 31.decembrim. Lai gan fotoradaru ieviešana nav vienīgais pasākums plānā paredzētā mērķa sasniegšanai, tomēr to darbībai uz Latvijas ceļiem ir būtiska ietekme uz transportlīdzekļu vadītāju disciplinētību un paradumu maiņu. Ar Satiksmes ministrijas 2015.gada 14.decembra rīkojumu Nr.01- 03/204 ir izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā tiek sagatavots Ceļu satiksmes drošības plāna projekts nākamajam plānošanas periodam (2017.-2023.). 1.tabula Pārskats par protokolu-lēmumu skaitu un uzliktajiem naudas sodiem 2015.gadā un 2016.gada 8 mēnešos Gads Uzliktie naudas sodi Valsts pamatbudžeta ieņēmumi Apstrādāto protokolu-lēmumu skaits Nosūtīto protokolu-lēmumu skaits Vidējais uzlikto naudas sodu apmērs Vidējais darbojošos fotoradaru skaits Vidējais protokolu-lēmumu skaits uz 1 fotoradaru diennaktī 2015. 1 298 511 822 182 46 550 42 435 30,60 (plāns-29) 12 (plāns-20) 13,8 (plāns-12) 2016. 8 mēn. 1 838 636 1 463 481 53 609 51 394 35,78 (plāns-38) 20 (plāns-40) 13,02 (plāns-12) Kopā 3 137 147 2 285 663 100 159 93 829 x x x Avots: Valsts policijas, Valsts kases dati Analizējot 1.tabulā atspoguļoto informāciju, vērojama tendence, ka vidējais naudas soda apmērs ir mazāks par plānoto, kas liecina, ka braukšanas ātrums ir samazinājies. Starpību starp CSDD sagatavotajiem un Valsts policijas nosūtītajiem protokoliem veido protokoli - lēmumi, kuros nav konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs, piemēram, CSDD sagatavotajos lēmumu projektos fiksēti gadījumi, kad atļautais braukšanas ātrums pārsniegts ar operatīvajiem transportlīdzekļiem. Sākot ar 2015.gada 1.novembri, protokoli-lēmumi tiek sūtīti arī ārvalstniekiem. Darbojas automatizēta informācijas apmaiņas sistēma, kas nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā, ar ko veicina pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem procedūru, paredzēto prasību izpildi. 2015.gadā Eiropas Savienībā (Lietuvā) reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem nosūtīts 1571 protokols-lēmums par kopējo naudas sodu summu 57 255 euro, no kuriem samaksāti 31 970 euro jeb 55,8%. Savukārt, 2016.gada 8 mēnešos Eiropas Savienībā (Lietuvā, Igaunijā un Polijā) reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem/turētājiem (valdītājiem) sastādīti un nosūtīti 15 989 protokoli-lēmumi par kopējo naudas sodu summu 550 420 euro, no kuriem samaksāti 297 660 euro jeb 54,1%. Jāatzīmē, ka dati par Eiropas Savienības dalībvalstu transportlīdzekļu īpašniekiem tiek iegūti no informācijas sistēmas EUCARIS. Šajā informācijas sistēmā ievietotie dati nav pilnīgi. Piemēram, ir konstatēti gadījumi, kad informācijas sistēmā ir pieejama informācija tikai par transportlīdzekļa reģistrācijas valsti. Šāda informācija nav pietiekama protokola-lēmuma sastādīšanai un soda piemērošanai. Informācija par 2015.gadā un 2016.gada 8 mēnešos nosūtīto protokolu-lēmumu skaitu un uzliktajiem naudas sodiem atspoguļota 1.grafikā. 1.grafiks 2015.gadā un 2016.gada 8 mēnešos nosūtīto protokolu-lēmumu skaits un uzliktie naudas sodi (sadalījumā pa mēnešiem) Avots: Valsts policijas dati Vērtējot fotoradaru sodu pārsūdzības praksi, jānorāda, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6panta regulējumu gadījumā, ja transportlīdzekļa īpašnieks nav vadījis transportlīdzekli, tas var norādīt personu, kas vadījusi transportlīdzekli. Tomēr šajā gadījumā pierādīšanas prezumpcija ir pārlikta uz transportlīdzekļa īpašnieku, kuram jānorāda transportlīdzekļa vadītāja dati un jāiesniedz pierādījumi. 2015.gadā šādā kārtībā transportlīdzekļa īpašnieki ir pārsūdzējuši 39 protokolus-lēmumus, bet 2016.gada 8 mēnešos - 127. Šie dati liecina, ka transportlīdzekļa īpašnieki izmanto iespēju norādīt patiesos transportlīdzekļu vadītājus. Līdzīgi kā iepriekšējā fotoradaru darbības ciklā 2012.gadā, tā arī tagad sodi tiek pārsūdzēti, minot dažādus apstākļus, nenorādot vadītājus. 2015.gadā Valsts policijā pārsūdzēti 396 protokoli-lēmumi jeb 1% no visiem piemērotajiem sodiem, bet 2016.gada 8 mēnešos -368 protokoli-lēmumi. Salīdzinājumam: 2012.gadā Valsts policijai tika pārsūdzēti 7434 lēmumi jeb 2% no 347 445 piemērotajiem sodiem. Lai gan pārsūdzēto lēmumu skaits svārstās no 1-2%, tomēr skaitliski sūdzību skaits 2012.gadā bija 18 reizes lielāks kā tas ir šobrīd, kas parāda, ka sabiedrības uzticēšanās fotoradaru procesam ir pieaugusi. Ievērojot to, ka viens no iemesliem negadījumiem ar smagām sekām joprojām ir nepareiza atļautā braukšanas ātruma izvēle, būtiska loma atļautā braukšanas ātruma kontrolē ir fotoradariem, kas šobrīd ir izvietoti Rīgā un Pierīgā. Jāatzīmē, ka līdz ar fotoradaru ieviešanu, būtisks bojā gājušo skaita samazinājums 2016.gada 8mēnešos vērojams Rīgas reģionā -35,7%, lai gan tas nav vienīgais faktors, kas ietekmē satiksmes drošības stāvokļa izmaiņas. 2.tabula Ceļu satiksmes negadījumu skaita dinamika Rīgas reģionā 2010.-2016.gadā (8 mēn.) Gads CsNg ar cietušajiem Bojāgājuši Ievainoti Smagi ievainoti skaits % (2010.-100%) skaits % (2010.-100%) skaits % (2010.-100%) skaits % (2010.-100%) 2010. 1857 100 78 100 2298 100 219 100 2011. 1982 106,73 69 88,46 2386 103,83 211 96,35 2012. 1952 105,12 60 76,92 2380 103,57 133 60,73 2013. 2092 112,65 67 85,90 2528 110,01 124 56,62 2014. 2227 119,92 78 100 2702 117,58 89 40,64 2015. 2245 120.89 69 88,46 2720 118,36 156 71,23 2016. 8 mēn. 1533 x 27 x 1853 x 84 x Avots: CSDD, Valsts policijas dati Analizējot 2.tabulā atspoguļoto informāciju, vērojama tendence, ka, salīdzinot ar bāzes gadu - 2010., samazinās negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto personu skaits, bet palielinās ievainoto personu skaits. Minētais netieši liecina, ka veikto pasākumu rezultātā ir samazinājies vidējais transportlīdzekļu braukšanas ātrums un līdz ar to arī ceļu satiksmes negadījumu seku smagums. Lai kopumā panāktu ceļu satiksmes negadījumu un tajos ievainoto personu skaita samazināšanos, nepieciešams aktīvi turpināt ceļu satiksmes uzraudzības pasākumu īstenošanu, tai skaitā, transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroli ar fotoradariem, palielinot to skaitu. 3.tabula Fotoradaru atrašanās vietas un to darbības rezultāti laikposmā no uzstādīšanas brīža līdz 2016.gada 20.septembrim Fotoradara atrašanās vieta (administratīvā teritorija, ceļa posms) Fotoradara uzstādīšanas datums Fotoradara darbības ilgums (mēneši) Fotoradara fiksēto pārkāpumu skaits (kopā) Fotoradara fiksēto pārkāpumu skaits (vidēji mēnesī) Negadījumu un cietošo skaits ceļa posmā (pirms fotoradara uzstādīšanas no 2012.g. līdz uzstādīšanai) Negadījumu un cietušo skaits ceļa posmā (pēc fotoradara uzstādīšanas) 1. Ozolnieku novads, autoceļš Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 36,4.km 12.02.2015. (nedarbojās no 02.09.-28.09.15) 18,2 15207 835 3 (bez cietušajiem) 2 (3 ievainotie, 1 bojā gājušais) 2. Ķeguma novads, autoceļš Tīnūži-Koknese(P80) 20,4.km 13.02.2015. 18,7 3044 163 1 (bez cietušajiem) 1 (1 ievainotais) 3. Ozolnieku novads, autoceļš Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 31,5.km 06.03.2015. (nedarbojās no 02.09.-28.09.15 no 01.08.-13.09.2016.) 15,8 3886 246 17 (3 ievainotie) 7 (7ievainotie) 4. Ozolnieku novads, autoceļš Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 15.1.km (virzienā uz Jaunolaini) 06.03.2015. nedarbojās no 11.07.-31.07.16 un no 01.08.-31.08.16 16 4008 250 9 (3 ievainotie) 3 (bez cietušajiem) 5. Ozolnieku novads, autoceļš Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 15.2.km (virzienā uz Rīgu). 06.03.2015. 17,7 10331 584 6. Salaspils novads, autoceļš Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Paternieki) (A6) 24,6. km (virzienā uz Salaspili) 09.03.2015. 17,7 6808 385 9 (3 ievainotie) 2 (bez cietušajiem) 7. Salaspils novads, autoceļš Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Paternieki) (A6) 24,6. km (virzienā uz Ogri) 09.03.2015. 18,2 5823 320 8. autoceļš Rīga-Ventspils (A10) 22,3.km, pie Varkaļu kanāla 09.03.2015. Nedarbojās no 01.08.-31.08.16 16,7 1927 115 1 (bez cietušajiem) 3 (1 ievainotais) 9. Ķekavas novads, autoceļš Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) 20,5. km 24.03.2015. 17,5 8473 484 24 (9 ievainotie, 1 bojā gājušais) 10 (3 ievainotie) 10. Ropažu novads, Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) (A4) 7,4. km 26.03.2015. 17,5 7833 448 8 (7 ievainotie) 3 (4 ievainotie) 11. Carnikavas novads, apdzīvota vieta "Garciems", autoceļš Rīga - Carnikava - Ādaži (P1) 22,6. km 13.04.2015. 17 2545 150 2 (1 ievainotais) 0 12. Rīga, Lielirbes iela pie nobrauktuves uz Baseina ielu 15.06.2015 Nestrādāja 01.06.-14.06.16 14,7 8980 611 2 (1 ievainotais) 1 (1 ievainotais) 13. Rīga, Kalnciema iela pie ēkas Nr.52A 15.06.2015. 14,7 5141 350 17 (2 ievainotie) 6 (3 ievainotie) 14. Rīga, Dienvidu tilts posmā starp nobrauktuvēm uz Maskavas ielu un Krasta ielu, J.Čakstes gatves virzienā 07.07.2015. 14 6569 469 26 (5 ievainotie) 18 (8 ievainotie) 15. Rīga, Krasta iela pie ēkas Nr.47 19.08.2015. (nedarbojās no 14.10.-03.11.15) 12 6170 514 0 0 16. Mārupes novads, Rīgas apvedceļš Salaspils-Babīte (A5) 30,2.km 03.11.2015. 10,2 2888 283 6 (2 ievainotie) 0 17. Jelgava, Miera iela pie ēkas Nr.8 20.08.2016. 1 583 583 1 (1 ievainotais) 0 18. Ogres novads autoceļš Tīnūži-Koknese (P80) 13,5 km 20.08.2016. 1 126 126 0 0 19. Sējas novads, Murjāņi, autoceļš Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) (A3) 3,9km 20.08.2016 1 747 747 3 0 Avots: Valsts policijas dati Atsevišķos "melnajos punktos", kur uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar bojāgājušajiem, kas vēlreiz pierāda, ka fotoradaru efektivitāte ir augsta. Stacionāro fotoradaru uzstādīšana ir sevi attaisnojusi - ar tiem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā ir 1 bojāgājušais, savukārt, ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 55% salīdzinot ar laiku, kad fotoradari vēl nebija uzstādīti. Par fotoradaru darbību (ieviešanas procesu un darbības kvalitāti) Valsts policija ir saņēmusi atsauksmes no pašvaldībām, kurās izstādīti fotoradari (Olaines novada pašvaldības policija, Rīgas Domes Satiksmes departaments, Ķekavas pašvaldības policija). Pašvaldību institūcijas ir atzinušas, ka fotoradaru ieviešana kopumā pozitīvi ietekmē ceļu satiksmes drošību, to uzstādīšanas vietās jūtami samazinājies satiksmes plūsmas ātrums, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, vienlaikus norādot, ka pozitīvu ieguldījumu dotu arī biežāka pārvietojamo fotoradaru izmantošana. Vērtējot pašvaldību iesaistīšanu ceļu satiksmes uzraudzībā un tehnisko līdzekļu uzstādīšanā, Valsts policija joprojām atbalsta Ministru kabinetā atbalstīto iespējamās rīcības variantu (pašvaldības neveic tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) iegādi, uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, bet gan aktīvāk līdzdarbojas Ceļu satiksmes drošības direkcijas iegādāto tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) uzstādīšanā (tai skaitā, vietu, kur attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā var tikt apdraudēta ceļu satiksmes drošība, apzināšanā un tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) uzstādīšanas vietu saraksta izveidē). Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, ņemot vērā attiecīgo pašvaldību priekšlikumus par tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) uzstādīšanas vietām, meklē papildu iespējas nodrošināt straujāku tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) izmantošanas attīstību, nekā to paredz Ministru kabineta pieņemtie lēmumi par 100 fotoradaru darbības pakāpenisku nodrošināšanu piecu gadu periodā, kā arī izvērtē iespējas īstenot citus pasākumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības paaugstināšanu, piemēram, izvietojot atļauto braukšanas ātrumu fiksējošo ierīču mulāžas.) Jāatzīmē, ka jau šobrīd virkne pašvaldību realizē savās administratīvajās teritorijās citus pasākumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības paaugstināšanu. Proti, uz autoceļiem tiek izvietotas tehnoloģiskas ierīces, kas parāda vadītājiem to braukšanas ātrumu, citās pašvaldībās ātruma fiksēšanas ierīce pārslēdz luksofora aizliedzošo signālu, tādējādi liekot samazināt ātrumu. Pašvaldības aktīvi informē policiju par satiksmes organizācijas nepilnībām to administratīvajās teritorijās. Pārskats par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī identificēti riski Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no samaksātajiem naudas sodiem: - 2015.gadā sastādīja 822 182 euro (uzliktie naudas sodi - 1 298 511 euro), kas sastādīja 34,6% no likumā "Par valsts budžetu 2015.gadam" plānotā apjoma (2 376 000 euro; plānots, pieņemot, ka 20 fotoradari uzsāk darbību 2015.gada 1.janvārī, bet faktiski darbojās 16 fotoradari, kuri darbību uzsāka pakāpeniski no februāra līdz novembrim) un 122,4% no precizētās prognozes5 (671 902 euro); - 2016.gada 8 mēnešos - 1 463 481 euro, kas sastāda 45,8 % no likumā "Par valsts budžetu 2016.gadam" plānotā apjoma (3 195 598 euro; tika plānots, pieņemot, ka papildu 4 fotoradari uzsāk darbību 2016.gada 1.martā, bet vēl 20 - 1.jūlijā). Uz 2016.gada 1.septembri nav samaksāti 2015. un 2016.gadā uzliktie naudas sodi 851 484 euro apmērā. Informācija par 2015.gadā un 2016.gada 8 mēnešos uzstādīto fotoradaru skaitu un valsts pamatbudžeta ieņēmumiem atspoguļota 2.grafikā. 2.grafiks 2015.gadā un 2016.gada 8 mēnešos uzstādīto fotoradaru skaits un valsts pamatbudžeta ieņēmumi Avots: Valsts policijas, Valsts kases dati Valsts pamatbudžeta izdevumi (kases izpilde): - 2015.gadā sastādīja 469 597 euro (kas sastādīja 39,2% no likumā "Par valsts budžetu 2015.gadam" plānotā apjoma (1 195 606 euro) un 85,5% no precizētās prognozes6 (548 888 euro), no tā: √ CSDD izdevumi, kas saistīti ar deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, un ko apmaksājusi Valsts policija - 310 251 euro (kas sastādīja 34,8% no likumā "Par valsts budžetu 2015.gadam" plānotā apjoma (890 160 euro) un 86,4% no precizētās prognozes7 (358 852 euro), no tā: - aprēķinātā summa, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam nolietojumam, (summas, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam nolietojumam, uzkrājums fotoradaru atjaunošanai un uzstādīšanai) - 121 304 euro; - plānotā peļņa - 22 986 euro; √ Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izdevumi, kas saistīti ar naudas sodu uzlikšanu - 159 346 euro; - 2016.gada 8 mēnešos - 398 072 euro, no tā: √ CSDD izdevumi, kas saistīti ar deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, un ko apmaksājusi Valsts policija - 303 698 euro (kas sastādīja 27,7 % no likumā "Par valsts budžetu 2016.gadam" plānotā apjoma (1 098 134 euro) √ Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izdevumi, kas saistīti ar naudas sodu uzlikšanu - 94 374euro. 4.tabula Valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi 2015.gadā un 2016.gada 8 mēnešos (kases izpilde) Rādītājs 2015.gads 2016.gada 8 mēn. Ieņēmumi 822 182 1 463 481 Izdevumi 469 597 398 072 Ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 352 585 1 065 409 Avots: Valsts kases dati, Ieņēmumos "Naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem" izslēgti naudas sodi, kas uzlikti par fiksētajiem pārkāpumiem līdz 31.12.2012 Izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās risku novērtēšanas metodes, fotoradaru projekta īstenošanā identificēti šādi riski: - Risks, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi no naudas sodiem būs mazāki nekā nepieciešamie izdevumi Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par fotoradaru ieviešanu8 ar nosacījumu, ka ar fotoradaru darbības nodrošināšanu un naudas sodu uzlikšanu par pārkāpumiem ceļu satiksmē saistītie izdevumi nav lielāki par prognozētajiem valsts pamatbudžeta papildu ieņēmumiem no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar CSDD fotoradariem. Tomēr pastāv risks, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi var nesegt izdevumus, kas nepieciešami fotoradaru darbības nodrošināšanai, un šie izdevumi būs jāpārskata un atbilstoši jāsamazina (tas var būt neiespējami) vai arī jāsedz no vispārējā kārtībā sadalāmās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, nesaistot ar valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar CSDD fotoradariem. Tas saistīts ar fotoradaru ieviešanas mērķa sasniegšanu, kura viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir braukšanas ātruma samazināšanās un līdz ar to arī sodīto personu skaita un naudas soda apmēra samazināšanās. - Risks, ka CSDD dividendes būs nepietiekamas, lai veiktu visu 100 fotoradaru iegādi un uzstādīšanu. CSDD šādā situācijā piesaistīs citus tās rīcībā esošus finanšu resursus. Secinājumi un priekšlikumi fotoradaru turpmākai izmantošanai 1. Fotoradari ir sevi attaisnojuši, un darbs šajā jomā ir jāturpina, jo ap to atrašanās vietām uzlabojas satiksmes drošības rādītāji un ir samazinājies vidējais satiksmes plūsmas ātrums. 2. Apstiprinās starptautisko pētījumu pieredze: ja vidējais ātrums samazinās par 5%, tad smagi ievainoto skaits samazinās par 15% un bojāgājušo skaits samazinās par 20%. 3. Fotoradaru ieviešanas projekts ir jāturpina. 4. Informatīvajā ziņojumā "Par pašvaldību iesaistīšanu ceļu satiksmes uzraudzībā un tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) uzstādīšanā" Iekšlietu ministrija un Satiksmes ministrija ierosināja pie jautājuma par nepieciešamību ceļu satiksmes uzraudzībā, tas ir, tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) iegādes, uzstādīšanas un to darbības nodrošināšanas procesā iesaistīt arī pašvaldības, atgriezties, vērtējot jau CSDD īstenotā fotoradaru iegādes, uzstādīšanas un to darbības nodrošināšanas projekta ietvaros uzstādīto stacionāro fotoradaru darbības rezultātus. Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabinetā 2013.gadā atbalstītajam fotoradaru ieviešanas risinājumam līdz 2016.gada sākumam CSDD bija jānodrošina 60 (no 100, 2013. - 20, 2014. - 20+20, 2015. -  40+20) fotoradaru darbība, bet faktiski šobrīd darbojas tikai 16 (no 100, vidējais darbības ilgums - 12,6 mēneši) fotoradari (2016.gada augustā darbību uzsākuši vēl 4 jaunākas paaudzes fotoradari), Iekšlietu ministrija uzskata, ka pie minētā jautājuma vērtēšanas atgriezties ir priekšlaicīgi. III. Risinājuma varianti, to ietekme uz problēmu risināšanu un valsts budžetu Priekšlikumi Valsts kontroles ieteikumu izpildei 1.ieteikums - Iekšlietu ministrijai rosināt Ministru kabinetā atkārtoti vērtēt, vai izvēlētais fotoradaru iegādes finansēšanas modelis, kad fotoradaru iegāde tiek finansēta no CSDD dividendēm, ir valstij visizdevīgākais un nodrošina fotoradaru ieviešanu plānotajos termiņos. Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gadā atbalstītajam fotoradaru ieviešanas risinājumam bija plānots ieviest 100 fotoradarus šādos termiņos: 1.kārta - 20 (2013.gadā), 2.kārta - 20 (2014.gadā), 3.kārta - 20 (2015.gadā), 4.kārta - 20 (2016.gadā), 5.kārta - 20 (2017.gadā). Fotoradaru ieviešana nenotiek plānotajos termiņos, jo lēmums par fotoradaru finansēšanu tika pieņemts tikai 2014.gadā. Saskaņā ar rīkojumu Nr.257 un rīkojumu Nr.377 CSDD dividendes 2 140 010 euro apmērā paredzētas 40 fotoradaru iegādei un uzstādīšanai 2015.un 2016.gadā, un to iegāde un uzstādīšana jānodrošina Satiksmes ministrijai. Fotoradaru iegādi un uzstādīšanu par minētajiem līdzekļiem veic CSDD. Vienlaikus būtiski ir tas, ka fotoradaru iegādei un uzstādīšanai novirzītie finanšu līdzekļi būtībā ir valstij pienākošies valsts pamatbudžeta ieņēmumi. Tomēr Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu atstāt tos CSDD rīcībā, nevis ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un attiecīgus izdevumus Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija", lai Valsts policija piešķirtu finansējumu (dotāciju) CSDD ar fotoradaru iegādi un uzstādīšanu saistīto izdevumu segšanai. Informācija par 100 fotoradaru iegādes un uzstādīšanas iespējām atspoguļota 5., 6. un 7.tabulā. 5.tabula Pārskats par CSDD dividendēm, kas novirzītas (novirzāmas) fotoradaru iegādes un uzstādīšanas izdevumu segšanai 2013.-2019.gadā 2013.gads 2014.gads 2015.gads 2016.gads-plāns 2017.gads-plāns 2018.gads-plāns CSDD neto peļņa 1 633 019 1 333 688 1 513 694 2 950 000 1 996 847 …