📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Kadastrālās vērtēšanas noteikumi
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2020. gada 18. februāra noteikumus Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.305
Rīgā 2006.gada 18.aprīlī (prot. Nr.22 34.§)
Kadastrālās vērtēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 66.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kadastrālās vērtēšanas kārtību.
2
2. Kadastrālo vērtību aprēķina visiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - kadastra informācijas sistēma) reģistrētiem kadastra objektiem.
3
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.191; grozījumi punktā stājas spēkā 01.07.2010., sk. grozījumu 2.punktu)
3. Kadastrālo vērtību bāzes rādītājus - bāzes vērtības un korekcijas koeficientus - nosaka un apstiprina atsevišķi zemei, ēkām un inženierbūvēm.
4
3.1 Kadastrālo vērtību atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim novērtē, analizējot kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma darījuma cenas vidējo statistisko attiecību.
5
(MK 13.09.2016. noteikumu Nr. 610 redakcijā)
4. Kadastrālo vērtību aprēķina atsevišķi zemes vienībai, ēkai, inženierbūvei, zemes vienības daļai.
6
5. Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina kā atsevišķu nekustamo īpašumu veidojošo zemes vienību, ēku un inženierbūvju kadastrālo vērtību summu.
7
5.1 Kadastrālās vērtēšanas vajadzībām lieto normatīvajos aktos noteiktās klasifikācijas – nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un būvju klasifikāciju.
8
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.191 redakcijā)
II. Kadastrālo vērtību bāzes izstrādes vispārīgie principi
6. Kadastrālās vērtēšanas vajadzībām zemi iedala atbilstoši noteiktajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim (turpmāk – lietošanas mērķis):
6.1. lauku zemē, ja noteiktais lietošanas mērķis ir no lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme", "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" un "Ūdens objektu zeme";
6.2. apbūves zemē, ja noteiktais lietošanas mērķis nav no šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētajām lietošanas mērķu grupām.
9
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.191 redakcijā)
7. Kadastrālo vērtību bāzes rādītāju noteikšanai Valsts zemes dienests izstrādā vērtību zonējumus. Zonējums ir valsts teritorijas sadalījums vērtību zonās attiecīgai nekustamā īpašuma grupai, kurās savstarpēji salīdzināmiem nekustamajiem īpašumiem vērtība nekustamā īpašuma tirgū ir nosacīti līdzīga.
10
8. Nekustamā īpašuma grupu nosaka, ņemot vērā lietošanas mērķi un ēkas tipu, atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.
11
9. Vienas nekustamā īpašuma grupas zonējumu (turpmāk - zonējums) izstrādā reizi četros gados vienlaikus visā valsts teritorijā:
9.1. lauku nekustamo īpašumu grupai - lauksaimniecībā izmantojamās zemes zonējumu un meža zemes zonējumu;
9.2. apbūves nekustamo īpašumu grupām:
9.2.1. dzīvojamās apbūves īpašumu grupai - dzīvojamo māju apbūves zonējumu;
9.2.2. rūpniecības apbūves grupai - rūpnieciskās ražošanas objektu apbūves zonējumu;
9.2.3. komercdarbības un sabiedriskās apbūves grupai - komercobjektu apbūves zonējumu.
12
(Grozīts ar MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 610; MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 551)
10. Inženierbūvju tipu bāzes vērtības nosaka vienlaikus ar rūpniecības apbūves grupas zonējuma izstrādi.
13
11. Zonējumu izstrādē izmanto:
11.1. nekustamā īpašuma tirgus informāciju (informācija par pirkumiem, nomu, būvizmaksām, nekustamā īpašuma tirgus piedāvājumu un pieprasījumu, nekustamā īpašuma tirgus aktivitāti);
11.2. informāciju par nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošajiem galvenajiem faktoriem, kas iegūta, analizējot nekustamo īpašumu tirgus cenas;
11.3. vietējās pašvaldības teritorijas plānojumus un detālplānojumus;
11.4. informāciju par normatīvajos aktos noteiktajām īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām un to robežām;
11.5. pašvaldību savstarpējai salīdzināšanai - pašvaldības sociālekonomiskās attīstības rādītājus (piemēram, ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju, bezdarba līmenis, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, demogrāfiskā slodze).
14
12. Apbūves nekustamo īpašumu grupas vērtību zonu robežas nosaka pa zemes vienību robežām, nepieļaujot zemes vienības un ēkas sadalīšanu dažādās vērtību zonās (izņemot zemes vienības zem ceļiem, dzelzceļiem, upēm). Lauku nekustamā īpašuma grupas zonējuma vērtību zonu robežas nosaka pa republikas pilsētu, novada pilsētu un novadu pagastu (turpmāk - pašvaldības teritorija) robežām.
15
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1650)
12.1 Apbūves nekustamo īpašumu grupu vērtību zonējumu robežas nedrīkst savstarpēji krustoties. Lai nepieļautu dažādu vērtību zonējumu zonu robežu krustošanos, izstrādājot vienas apbūves nekustamo īpašumu grupas zonējumu, attiecīgajā teritorijā maina arī pārējos divus apbūves nekustamo īpašumu grupu zonējumus, negaidot attiecīgo zonējumu izstrādes termiņu.
16
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 3.punktu)
13. Zonējumu vērtību zonas numurs ir unikāls. Apbūves nekustamā īpašuma grupas zonas numurs sastāv no zonējuma apzīmējuma koda, administratīvi teritoriālo vienību klasifikācijas koda un zonas kārtas numura pašvaldības teritorijā. Lauku nekustamā īpašuma grupas zonējumu vērtību zonas numurs sastāv no zonējuma apzīmējuma koda, administratīvi teritoriālās vienības klasifikācijas koda un vērtību līmeņa grupas kārtas numura.
17
14. Zonējumu apzīmējuma kodi ir šādi:
14.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes zonējums - 1;
14.2. meža zemes zonējums - 2;
14.3. dzīvojamo māju apbūves zonējums - 3;
14.4. rūpnieciskās ražošanas objektu apbūves zonējums - 4;
14.5. komercobjektu apbūves zonējums - 5.
18
15. Vērtību zonas robežās:
15.1. nosaka šo noteikumu 19., 26. un 41.punktā minētos nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes rādītājus;
15.2. vienlaikus ar rūpnieciskās ražošanas objektu apbūves vērtību zonējuma izstrādi nosaka šo noteikumu 49.punktā minētos nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes rādītājus.
19
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr. 1650 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 610)
15.1 (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1650)
20
15.2 (Svītrots ar MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 610)
21
15.3 (Svītrots ar MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 610)
22
15.4 (Svītrots ar MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 610)
23
15.5 Kadastrālo vērtību bāzes izstrādei izmanto nekustamā īpašuma tirgus informāciju, kas atbilst vai ir koriģēta uz kadastrālo vērtību bāzes izstrādei noteikto atskaites punktu laikā (1. jūlijs pusotru gadu pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam).
24
(MK 13.09.2016. noteikumu Nr. 610 redakcijā)
16. Izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi, tai skaitā vērtību zonējumus, Valsts zemes dienests sadarbojas ar pašvaldību norīkotiem atbildīgajiem pārstāvjiem (konsultantiem), lai iegūtu nepieciešamo papildu informāciju vērtību zonējuma izstrādei (vērtību zonu robežu izplatība) un bāzes vērtību apmēra (vērtību līmenis) noteikšanai.
25
(MK 13.09.2016. noteikumu Nr. 610 redakcijā)
17. (Svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 551)
26
18. Vietējā pašvaldība nodrošina iesniegtā zonējuma grafiskā materiāla pieejamību ikvienam interesentam.
27
18.1 Valsts zemes dienests pēc pieprasījuma sagatavo vērtību zonējuma un kadastrālo vērtību bāzes rādītāju tabulas papīra formā. Informācijas pieprasītājs sedz ar informācijas sagatavošanu saistītās izmaksas saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.
28
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1650 redakcijā)
III. Apbūves zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrāde
19. Apbūves zemes kadastrālo vērtību bāzes rādītāji ir:
19.1. zemes bāzes vērtība;
19.2. zemes standartplatība (turpmāk - standartplatība);
19.3. standartplatības korekcijas koeficients;
19.4. (svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr.621).
29
20. Zemes bāzes vērtība ir zemes viena kvadrātmetra vērtība (euro) vērtību zonā konkrētam lietošanas mērķim, un tā noteikta atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai.
30
(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.959)
21. Zemes standartplatība ir nosacīta zemes vienības platība, kas noteikta, analizējot nekustamā īpašuma tirgu zemes kadastrālās vērtības aprēķina vajadzībām konkrētai lietošanas mērķu grupai (mērķim), un kuras cena raksturo platības ziņā raksturīgāko zemes vienību cenu līmeni konkrētajā teritorijā atbilstošai lietošanas mērķu grupai (mērķim).
31
22. Standartplatības korekcijas koeficientu nosaka, ņemot vērā attiecību starp viena kvadrātmetra cenu zemes vienībām, kas atbilst standartplatībai, ar viena kvadrātmetra cenu zemes vienībām, kuras pārsniedz standartplatību.
32
23. Lietošanas mērķiem, kuriem noteikta standartplatība, zemes bāzes vērtību noteikšanai izmanto darījumus ar zemi, kuras platība nepārsniedz standartplatības noteikto lielumu vairāk kā par 20 %.
33
24. Vērtību zonās, kurās darījumu skaits attiecīgajā lietošanas mērķu grupā ir mazāks par pieci, zemes bāzes vērtības nosaka salīdzinājumā ar citām vērtību zonām, ņemot vērā apbūves zemes vērtību ietekmējošos faktorus (piemēram, inženiertehniskais nodrošinājums, sociālās infrastruktūras attīstības līmenis, inženierģeoloģiskie apstākļi, esošās apbūves raksturs un intensitāte), kā arī šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētos pašvaldības sociālekonomiskās attīstības rādītājus.
34
25. Lietošanas mērķa "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" zemei pašvaldības teritorijā visās vērtību zonās nosaka vienu bāzes vērtību.
35
IV. Lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrāde
26. Lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes rādītāji ir:
26.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes bāzes vērtība katrai lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes grupai;
26.2. meža zemes bāzes vērtība katrai meža zemes kvalitātes grupai;
26.3. (svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr.621).
36
27. Lauksaimniecībā izmantojamo zemi atkarībā no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma ballēs pēc normatīvās produktivitātes (viena zemes vērtības balle – 70 kg rudzu vienības) iedala septiņās kvalitātes grupās:
27.1. I kvalitātes grupa – mazāk par 10 ballēm;
27.2. II kvalitātes grupa – no 10 līdz 19 ballēm;
27.3. III kvalitātes grupa – no 20 līdz 30 ballēm;
27.4. IV kvalitātes grupa – no 31 līdz 40 ballēm;
27.5. V kvalitātes grupa – no 41 līdz 50 ballēm;
27.6. VI kvalitātes grupa – no 51 līdz 60 ballēm;
27.7. VII kvalitātes grupa – vairāk par 60 ballēm.
37
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
28. Lauku zemei izvērtē šādus galvenos vērtību ietekmējošos faktorus:
28.1. zemes kvalitāte;
28.2. zemes lietošanas veidu sastāvs;
28.3. platība;
28.4. novietojums;
28.5. apbūves ietekme;
28.6. apgrūtinājumi.
38
29. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes bāzes vērtību noteikšanai pašvaldību teritorijas apvieno vērtību līmeņu grupās. Vienai lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņa grupai atbilst pašvaldības teritorijas ar līdzīgu lauksaimniecībā izmantojamās zemes IV kvalitātes grupas cenu līmeni.
39
(Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.117; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
30. Pašvaldību teritorijas, kurās darījumu skaits ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi ir mazāks par pieci, piederību noteiktai vērtību līmeņa grupai nosaka salīdzinājumā ar pašvaldību teritorijām, kurām ir noteikti zemes cenu līmeņi, izvērtējot šo noteikumu 28.punktā minētos galvenos lauksaimniecības zemes vērtību ietekmējošos faktorus un šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētos pašvaldības sociālekonomiskās attīstības rādītājus.
40
31. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes bāzes vērtību nosaka euro par hektāru visām lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes grupām katrai pašvaldības teritorijai, izņemot pilsētu teritorijas.
41
(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.959)
32. Pilsētas teritorijā nosaka vienu zemes bāzes vērtību euro par kvadrātmetru (neizvērtējot zemes kvalitātes grupas) visiem lietošanas mērķiem no lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme" un "Ūdens objektu zeme". Bāzes vērtību nosaka, analizējot darījumus ar lauksaimniecības un ūdens objektu zemi pilsētā un darījumus ar šo zemi, kas mazāka par 3 ha, pilsētai piegulošajās pašvaldībās.
42
(MK 11.09.2007. noteikumu Nr.621 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.959)
33. Meža zemes bāzes vērtības noteikšanai analizē šādus galvenos meža zemes vērtību ietekmējošos faktorus:
33.1. meža zemes kvalitāte atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa;
33.2. ciršanas ierobežojumi;
33.3. kokmateriālu iepirkuma cenas;
33.4. novietojums attiecībā pret kokmateriālu noieta un pārstrādes centriem;
33.5. ceļu infrastruktūra.
43
34. Meža zemes kvalitātes grupas atbilstoši vidējam meža zemes kvalitatīvajam novērtējumam ballēs (mežaudzes krājas vidējais pieaugums - viens kubikmetrs gadā uz hektāru - ir pielīdzināms septiņām zemes vērtības ballēm) iedala šādās grupās:
34.1. I kvalitātes grupa - mazāk par 10 ballēm;
34.2. II kvalitātes grupa - no 10 līdz 20 ballēm;
34.3. III kvalitātes grupa - no 21 līdz 35 ballēm;
34.4. IV kvalitātes grupa - no 36 līdz 50 ballēm.
44
35. Meža zemes vidējo vērtību līmeni nosaka atbilstoši meža augšanas apstākļu tipiem, izmantojot ieņēmumu kapitalizācijas metodi, kā arī ņemot vērā:
35.1. tīro ienākumu no galvenās cirtes atbilstoši informācijai par vidējo likvīdo krāju galvenās cirtes vecumu sasniegušās mežaudzēs sadalījumā pa valdošajām koku sugām;
35.2. meža augšanas apstākļu tipam atbilstošo galvenās cirtes vidējo vecumu;
35.3. vidējos meža apsaimniekošanas izdevumus uz vienu hektāru.
45
36. Tīro ienākumu atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa nosaka, pamatojoties uz informāciju, kuru sagatavojusi Centrālā statistikas pārvalde sadarbībā ar Zemkopības ministriju:
36.1. par apaļo kokmateriālu vidējām cenām euro par kubikmetru sadalījumā pa koku sugām un kokmateriālu sortimentiem;
36.2. par vidējiem izstrādes izdevumiem galvenajai cirtei;
36.3. par meža atjaunošanas un kopšanas izdevumiem;
36.4. par administrēšanas izdevumiem.
46
(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.959)
37. No attiecīgajai meža zemes kvalitātes grupai atbilstošo meža augšanas apstākļu tipu zemes vērtību līmeņiem nosaka vidējo attiecīgās meža zemes kvalitātes grupas vērtību līmeni.
47
38. Meža zemes bāzes vērtību noteikšanai pašvaldību teritorijas apvieno vērtību līmeņu grupās, izvērtējot:
38.1. attiecīgās pašvaldības teritorijas novietojumu attiecībā pret kokmateriālu noieta un pārstrādes centriem;
38.2. augošu koku pārdošanas cenu atšķirību pa teritorijām;
38.3. transportēšanas izdevumu atšķirības;
38.4. pašvaldības sociālekonomiskās attīstības rādītājus, kas minēti šo noteikumu 11.5.apakšpunktā;
38.5. lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeni.
48
39. Meža zemes bāzes vērtību nosaka katrai meža zemes kvalitātes grupai, analizējot meža zemes vērtību līmeni un šo noteikumu 38.punktā minētos kritērijus.
49
40. Pilsētas teritorijā nosaka vienu zemes bāzes vērtību euro par kvadrātmetru (neizvērtējot meža zemes kvalitātes grupas) visiem lietošanas mērķiem no lietošanas mērķu grupas "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu". Bāzes vērtību nosaka, ņemot vērā augstāko meža zemes bāzes vērtību pašvaldības teritorijās, kas robežojas ar attiecīgo pilsētu, kā arī lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme" zemes bāzes vērtību pilsētā.
50
(MK 11.09.2007. noteikumu Nr.621 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.959)
V. Ēku kadastrālo vērtību bāzes izstrāde
41. Ēku kadastrālo vērtību bāzes rādītāji ir:
41.1. ēkas tipa bāzes vērtība;
41.2. ēkas standartapjoms (visbiežāk sastopamais attiecīgā ēku tipa apjoma intervāls, kura robežās saglabājas tieši proporcionāla likumsakarība starp ēkas vienas vienības cenu un apjoma izmaiņām);
41.3. apjoma korekcijas koeficients;
41.4. (svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr.621).
51
42. Ēkas tipa bāzes vērtība ir konkrētam ēkas tipam atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteikta ēkas vienas apjoma vienības vērtība euro konkrētajā vērtību zonā. Ēkas tipa bāzes vērtību nosaka, ņemot vērā attiecīgā tipa ēku:
42.1. vērtību līmeni (konkrētā tipa ēku vidējā vienas vienības tirgus cena atsevišķā teritorijā - tirgus rajonā, kura robežas nesadala pašvaldības teritoriju un kurā nekustamā īpašuma tirgus rādītāji ir savstarpēji salīdzināmi un līdzvērtīgi);
42.2. vidējo vienas vienības tirgus cenu vērtību zonā vai vērtību zonu grupā ar līdzīgiem attiecīgās nekustamā īpašuma grupas zemes cenu līmeņiem un attiecīgo ēku tipu vērtību ietekmējošiem faktoriem.
52
(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.959)
42.1 Saskaņā ar ēku vērtību ietekmējošo rādītāju izvērtēšanas detalizācijas pakāpi, ņemot vērā šo noteikumu 19.pielikumā minētos nosacījumus, ēkas iedala šādās ēku grupās:
42.1 1. savrupmājas;
42.1 2. daudzfunkcionālās ēkas;
42.1 3. citas nedzīvojamās ēkas.
53
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
43. Ēku tipu vērtību līmeņa noteikšanai nosaka ēku tirgus rajonus pa ēku tipu grupām, kompleksi analizējot:
43.1. attiecīgajai ēku tipu grupai atbilstošo ēku vidējo vienas vienības tirgus cenu pa ēku tipiem pašvaldības teritorijā;
43.2. attiecīgās nekustamā īpašuma grupas zemes cenu līmeņus;
43.3. šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētos pašvaldības sociālekonomiskās attīstības rādītājus;
43.4. ēku tipu vērtību ietekmējošos rādītājus.
54
44. Nekustamā īpašuma darījuma objekta sastāvā esošas ēkas vienas vienības tirgus cenu aprēķina:
44.1. no darījuma kopējās summas atņemot zemes kadastrālo vērtību un pieņemot, ka summas sadalījums starp ēkām ir tieši proporcionāls ēku kadastrālo vērtību attiecībām;
44.2. ēkas tirgus cenu dalot ar ēkas tipam atbilstošo apjoma rādītāju (ja ēkas tipam atbilstošā mērvienība ir kubikmetri, - ar būvtilpumu, ja kvadrātmetri, - ar ēkas kopējo platību) un būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficientu.
55
45. Ēkas standartapjomu nosaka ēku tipiem, kam, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus informācijas analīzi, ir būtiskas vienas vienības vidējās cenas atšķirības dažādiem ēkas apjomiem.
56
46. Ēku tipam, kuram noteikts standartapjoms, bāzes vērtību noteikšanai izmanto darījumus ar attiecīgā tipa ēkām, kuras pēc apjoma nepārsniedz standartapjomu.
57
46.1 Analizējot nekustamā īpašuma tirgus darījumus un nosakot bāzes vērtības, ņem vērā attiecīgai ēku grupai izvērtējamos ēku vērtību ietekmējošos rādītājus.
58
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
46.2 Daudzfunkcionālo ēku vērtēšanai vienlaikus ar ēku tipu bāzes vērtību noteikšanu nosaka bāzes vērtību šādām telpu grupām:
46.2 1. dzīvojamās apbūves īpašuma grupā – lietošanas veidam "Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa, kods 1122", "Divu dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa, kods 1121" un "Viena dzīvokļa mājas dzīvojamo telpu grupa, kods 1110" (turpmāk – dzīvojamā telpu grupa);
46.2 2. komercdarbības un sabiedriskās apbūves īpašumu grupā – "Viesnīcas telpu grupa, kods 1211", "Biroja telpu grupa, kods 1220", "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības telpu grupa, 1230".
59
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
46.3 Bāzes vērtību savrupmājai nosaka kā ēkai, kurai ir elektroapgāde un kanalizācija.
60
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
46.4 Bāzes vērtību dzīvojamai telpu grupai nosaka kā telpu grupai, kurai ir kanalizācija un sanitārais mezgls (labiekārtojums "Savietotā sanitārtehniskā telpa", "Tualetes telpa" vai "Vannas (dušas) telpa").
61
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
46.5 Lai nodrošinātu datus bāzes vērtību izstrādei par telpu grupām un ēkām, kuru tipi ir "Dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 m2 (ieskaitot), kods 11100101", "Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām, un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 m2, kods 11100102", "Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra–koka ārsienām, kods 11100103", "Dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu mājas, kods 11210101", "Daudzdzīvokļu mājas ar koka ārsienām, kods 11220101", "Daudzdzīvokļu 1–2 stāvu mājas, kods 11220102", "Daudzdzīvokļu 3–5 stāvu mājas, kods 11220103", "Daudzdzīvokļu 6–9 stāvu mājas, kods 11220104", "Daudzdzīvokļu 10 un vairāk stāvu mājas, kods 11220105", "Viesnīcu ēkas, kods 12110101", "Restorāni, kafejnīcas un citas sabiedriskās ēdināšanas ēkas, kods 12110103", "Biroju ēkas, kods 12200101", "Tirdzniecības ēkas, kods 12300101", "Ražošanas ēkas, kurās lielākās telpas (pēc platības kvadrātmetros) augstums ir līdz 6 m (ieskaitot), kods 12510101", "Ražošanas ēkas, kurās lielākās telpas (pēc platības kvadrātmetros) augstums ir lielāks par 6 m, kods 12510102" un "Noliktavas, kods 12520102", Valsts zemes dienests apkopo informāciju par ēkām, kas pirmreizēji pieņemtas ekspluatācijā pēc 2000. gada.
62
(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 551 redakcijā)
47. Ēku tipiem, kuriem darījumu skaits attiecīgajā tirgus rajonā ir mazāks par pieci, izmanto informāciju par tiešajām būvizmaksām (konkrētā ēku tipa vidējās būvmontāžas darbu izmaksas euro par apjoma vienību, kurās nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar teritorijas labiekārtošanu, ārējo inženiertīklu un iekārtu uzstādīšanu), ņemot vērā ēkas tipa būvizmaksas un attiecīgās ēku tipu grupas vidējo cenu līmeni valstī.
63
(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.959)
48. Apjoma korekcijas koeficientu nosaka, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju, izvērtējot vienas vienības cenas savstarpējo sakarību starp viena tipa ēkām, kuras pēc apjoma nepārsniedz standartapjomu, un ēkām, kas pēc apjoma pārsniedz standartapjomu attiecīgajā tirgus rajonā.
64
VI. Inženierbūvju kadastrālo vērtību bāzes izstrāde
49. Inženierbūvju kadastrālo vērtību bāzes rādītāji ir:
49.1. inženierbūves tipa bāzes vērtība;
49.2. (svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr.621).
65
50. Inženierbūves tipa bāzes vērtību nosaka, analizējot:
50.1. informāciju par inženierbūves tiešajām būvizmaksām;
50.2. Centrālās statistikas pārvaldes publicētos būvniecības izmaksu indeksus un apkopotās vidējās būvniecības resursu cenas;
50.3. tiešo būvizmaksu un rūpniecības tipa grupas ēku vidējā valsts cenu līmeņa attiecību.
66
51. Inženierbūvju tipiem, par kuriem nav šo noteikumu 50.1.apakšpunktā minētās informācijas, bāzes vērtību noteikšanai izmanto ar Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumiem Nr.19 "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi" apstiprinātās inženierbūvju tipu bāzes vērtības, tās indeksējot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajiem būvniecības izmaksu indeksiem.
67
VII. Nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficienta noteikšana(Nodaļa svītrota ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr. 621)
52. (Svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr. 621)
68
53. (Svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr. 621)
69
54. (Svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr. 621)
70
55. (Svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr. 621)
71
56. (Svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr. 621)
72
57. (Svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr. 621)
73
58. (Svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr. 621)
74
59. (Svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr. 621)
75
60. (Svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr. 621)
76
VIII. Kadastrālās vērtības aprēķina vispārīgie jautājumi
61. Saskaņā ar apstiprinātajiem nekustamo īpašumu grupu zonējumiem zemes vienībai nosaka attiecīgo zonējumu vērtību zonas numuru.
77
62. Ja pēc zonējuma apstiprināšanas zemes vienībai pievieno blakus esošo zemes vienību vai tās daļu, kas atrodas dažādās vērtību zonās, par apvienotās zemes vienības vērtību zonu nosaka to vērtību zonu, kurā atrodas zemes vienības lielākā platības daļa.
78
63. Zemes vienībai, ko saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu var šķērsot vērtību zonas robeža, atbilstošo vērtības zonu nosaka pēc tā, kurā vērtību zonā atrodas zemes vienības lielākā platības daļa.
79
64. Zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto:
64.1. lauku apvidu teritorijās:
64.1.1. lauku zemes vērtības aprēķina formulu, ja kadastra informācijas sistēmā reģistrēti lauku zemei atbilstīgie lietošanas mērķi;
64.1.2. apbūves zemes vērtības aprēķina formulu, ja kadastra informācijas sistēmā reģistrēti apbūves zemei atbilstīgie lietošanas mērķi;
64.1.3. lauku zemes vērtības aprēķina formulu un apbūves zemes vērtības aprēķina formulu, ja kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēti gan lauku, gan apbūves zemei atbilstīgie lietošanas mērķi;
64.2. pilsētu teritorijās - apbūves zemes vērtības aprēķina formulu neatkarīgi no kadastra informācijas sistēmā reģistrētā lietošanas mērķa.
80
65. Zemes vienībai reģistrētos apgrūtinājumus vērtē:
65.1. lauku apvidu teritorijā:
65.1.1. kā lauku apvidu lauku zemei, ja kadastra informācijas sistēmā reģistrēti lauku zemei atbilstīgie lietošanas mērķi;
65.1.2. kā apbūves zemei, ja kadastra informācijas sistēmā reģistrēti apbūves zemei atbilstīgie lietošanas mērķi;
65.1.3. kā lauku apvidu lauku zemei un kā apbūves zemei, ja kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēti gan lauku, gan apbūves zemei atbilstīgie lietošanas mērķi;
65.2. pilsētu teritorijā - kā apbūves zemei neatkarīgi no reģistrētā lietošanas mērķa.
81
66. Zemes vienības daļai apgrūtinājumu izvērtēšanā piemēro apgrūtinājuma korekcijas koeficientu, kas zemes vienībai noteikts saskaņā ar šiem noteikumiem.
82
67. (Svītrots ar MK 21.05.2013. noteikumiem Nr.271)
83
68. Kadastrālo vērtību aprēķina ar precizitāti līdz vienam euro.
84
(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.959)
69. Kadastrālās vērtēšanas dokumentus glabā Valsts zemes dienesta arhīvā kadastra lietā.
85
69.1 Valsts zemes dienests, konstatējot zemes vienībām neatbilstošus lietošanas mērķus, informē par to pašvaldību. Pašvaldība mēneša laikā pēc minētās informācijas saņemšanas izvērtē noteikto lietošanas mērķu atbilstību normatīvo aktu prasībām un, ja nepieciešams, maina iepriekš noteikto lietošanas mērķi.
86
(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 551 redakcijā)
IX. Apbūves zemes kadastrālās vērtības aprēķins
70. Apbūves zemes kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto šādus kadastra informācijas sistēmā reģistrētus datus:
70.1. zemes vienības lietošanas mērķi un tam piekrītošo zemes platību;
70.2. zemes vienībai noteiktos apgrūtinājumus, kuri ietekmē zemes vērtību, un to aizņemtās zemes platības;
70.3. zemes vienības daļas lietošanas mērķi un tam piekrītošo zemes platību.
87
71. Apgrūtinājumus, kuri ietekmē apbūves zemes vērtību, nosaka, analizējot lietošanas tiesību aprobežojumus vai saimnieciskās darbības ierobežojumus, ko izsaka attiecīgais apgrūtinājums, un izvērtējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju par zemes vienību vērtību ar noteiktiem apgrūtinājumiem un vērtību zemes vienībām bez apgrūtinājumiem.
88
72. Apgrūtinājumus apbūves zemei, ņemot vērā lietošanas tiesību aprobežojumu vai saimnieciskās darbības ierobežojumu, izvērtē atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam:
72.1. neatkarīgi no apgrūtinājuma aizņemtās platības - samazinot zemes vienības vērtību par 20 %, ja kadastra informācijas sistēmā reģistrēti atbilstoši Kapgr1 norādītie apgrūtinājumi;
72.2. proporcionāli apgrūtinājumu aizņemtajai platībai - samazinot apgrūtinātās platības vērtību par 45 %, ja kadastra informācijas sistēmā reģistrēti atbilstoši Kapgr2 norādītie apgrūtinājumi.
89
73. Ja kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums, kas atbilst šo noteikumu 4.pielikumā Kapgr2 norādītajiem apgrūtinājumiem, bet tam nav reģistrēta aizņemtā platība, zemes vienības kadastrālo vērtību samazina par 1 %.
90
74. Zemes vienības platībai, kurai reģistrēts apgrūtinājums "Piesārņota vieta", līdz piesārņojuma likvidēšanai kadastrālo vērtību samazina par 100 %.
91
75. Apbūves zemes kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Kv = (Σ (Bv × PLM × Ksamaz)) × Kapgr × Kp, kur
Kv – kadastrālā vērtība euro;
Bv – apbūves zemes bāzes vērtība euro par kvadrātmetru;
PLM – lietošanas mērķim piekrītošā zemes platība kvadrātmetros;
Ksamaz – platības korekcijas koeficients;
Kapgr – apgrūtinājumu korekcijas koeficients;
Kp – piesārņojuma korekcijas koeficients.
92
(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 551 redakcijā; grozījumi punktā, kas paredz kadastrālās vērtības aprēķinā nepiemērot koeficientu 0,85, stājas spēkā 01.01.2018., sk. 169. punktu)
76. Platības korekcijas koeficientu ( Ksamaz ) izmanto tām lietošanas mērķiem piekrītošajām zemes platībām, kuras pārsniedz standartplatību, un aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Ksamaz = (Pst + (PLM - Pst) x Kst) : PLM , kurKsamaz - platības korekcijas koeficients;
Pst- standartplatība lietošanas mērķim vērtību zonā kvadrātmetros;
PLM - lietošanas mērķim piekrītošā platība kvadrātmetros;
Kst - standartplatības korekcijas koeficients lietošanas mērķim vērtību zonā.
93
77. Nosakot zemes vienības kadastrālo vērtību, izvērtē kadastra informācijas sistēmā reģistrētos apgrūtinājumus, piemērojot:
77.1. apgrūtinājumu korekcijas koeficientu Kapgr1 = 0,8;
77.2. apgrūtinājumu korekcijas koeficientu, Kapgr2, ko aprēķina atbilstoši šo noteikumu 78.punktam.
94
78. Apgrūtinājumu korekcijas koeficientu ( Kapgr2) aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Kapgr2 = 1 - Papgr2 : (2,22 x P) , kurKapgr2 - apgrūtinājumu korekcijas koeficients;
Papgr2 - apgrūtinājumu platība (Papgr2 < P), kas atbilst Kapgr2 ;
P - zemes vienības kopplatība kvadrātmetros;
2,22 - samazinājuma 45 % skaitliskais lielums.
95
79. Ja zemes vienībai reģistrēti atšķirīgi izvērtējami apgrūtinājumi, pēc koeficientu (Kapgr1) un (Kapgr2) salīdzināšanas zemes kadastrālās vērtības aprēķinā piemēro koeficientu ar mazāko skaitlisko vērtību.
96
80. Zemes vienībai, kurai kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums "Piesārņota vieta", aprēķinot kadastrālo vērtību, piemēro piesārņojuma korekcijas koeficientu (Kp), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Kp = 1 - Pp : P , kurKp - piesārņojuma korekcijas koeficients;
Pp - piesārņotā platība kvadrātmetros;
P - zemes vienības kopplatība kvadrātmetros.
97
81. Valsts vides dienesta attiecīgā reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz kadastra subjekta iesniegumu, sagatavo un izsniedz izziņu par to, vai zemes vienība atrodas piesārņotā vietā. Izziņā norāda zemes vienības platību, kura atrodas piesārņotā vietā.
98
82. Šo noteikumu 81.punktā minēto izziņu kadastra subjekts iesniedz attiecīgajā pašvaldībā. Pašvaldība 10 dienu laikā par to informē Valsts zemes dienesta attiecīgo teritoriālo nodaļu.
99
X. Lauku apvidu lauku zemes kadastrālās vērtības aprēķins
83. Lauku apvidu lauku zemes kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto šādus kadastra informācijas sistēmā reģistrētus zemes vienības datus:
83.1. lietošanas mērķi un tam piekrītošo zemes platības sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem;
83.2. apgrūtinājumus, kuri ietekmē zemes vērtību, un to aizņemtās zemes platības;
83.3. lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu ballēs;
83.4. meža zemes kvalitātes novērtējumu ballēs.
100
84. Zemes vienības daļas kadastrālās vērtības aprēķinā ņem vērā kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienības daļas lietošanas mērķi un tam piekrītošo zemes platību.
101
85. Lietošanas mērķim piekrītošās zemes platības sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem nosaka Valsts zemes dienests:
85.1. atbilstoši zemes vienības eksplikācijas datiem, ja zemes vienībai (zemes vienības daļai) noteikts viens lietošanas mērķis;
85.2. atbilstoši pašvaldības iesniegtai izziņai un grafiskajam pielikumam par lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību sadalījumu, ja zemes vienībai (zemes vienības daļai) noteikti vairāki lietošanas mērķi.
102
86. Kadastrālās vērtības aprēķinam ievēro šādus kadastra informācijas sistēmā zemes vienībai vai zemes vienības daļai reģistrētos zemes lietošanas veidus:
86.1. lauksaimniecībā izmantojamā zeme (aramzeme, pļavas, ganības, augļudārzi);
86.2. meža zeme;
86.3. zeme zem ēkām un pagalmiem;
86.4. zeme zem zivju dīķiem;
86.5. pārējā zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem (izņemot zemi zem zivju dīķiem), zeme zem ceļiem un eksplikācijā norādītā pārējā zeme).
103
87. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu ballēs pēc normatīvās produktivitātes nosaka Valsts zemes dienests bez izpētes uz vietas (kamerāli), izmantojot apstiprinātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma pamatkartes vai zemes kvalitātes vērtēšanas un augsnes kartēšanas materiālus.
104
88. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitāti ballēs nosaka zemes vienībai kā vidējo svērto kvalitatīvo novērtējumu. Zemes vienības daļai piemēro zemes vienībai noteikto lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu ballēs.
105
89. Ja, izvērtējot novērtējuma pamatkartes informāciju, konstatē, ka vērtējamā zemes vienībā salīdzinājumā ar pamatkarti ir apgūta lauksaimniecībā neizmantotā zeme vai mainījušies lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veidi, transformētās zemes platības kvalitātes novērtējumu koriģē, izmantojot zemes vērtēšanas darba tabulas un augsnes tipa un mehāniskā sastāva apzīmējumus (5., 6. un 7.pielikums).
106
(Grozīts ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr.621)
89.1 Ja ir saņemta informācija no meliorācijas kadastra par izmaiņām meliorācijas sistēmā, lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvo novērtējumu koriģē atbilstoši zemes vērtēšanas darba tabulām (5. un 6.pielikums) līdz 20 ballēm, bet ne zemāk par otrās (zem vidējās) zemes iekultivēšanas pakāpes maksimālo vērtību.
107
(MK 11.09.2007. noteikumu Nr.621 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.05.2013. noteikumiem Nr.271)
90. Teritorijās, kurās nav veikta augsnes kartēšana un atbilstoši tai nav izstrādāti zemes kvalitātes vērtēšanas un augsnes kartēšanas materiāli, lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu nosaka 20 balles.
108
91. (Svītrots ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr.621.)
109
92. Meža zemes kvalitāti zemes vienībai ballēs nosaka Valsts meža dienests atbilstoši meža inventarizācijas materiāliem, ņemot vērā meža augšanas apstākļu tipu (8.pielikums) un saimnieciskās darbības ierobežojumus. Informāciju par meža zemes novērtējumu un mežaudzes vērtību Valsts meža dienests sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
110
93. Zemes vienības daļai piemēro zemes vienībai noteikto meža zemes kvalitātes novērtējumu ballēs.
111
94. Ja mežaudzei ir saimnieciskās darbības ierobežojumi (ciršanas ierobežojumi), meža zemes kvalitātes novērtējumu samazina:
94.1. par 100 %, ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība vai galvenā cirte;
94.2. par 50 %, ja aizliegta kailcirte.
112
95. Lauku zemes kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Kv = (PLIZ × BvLIZ + PM × BvM + PP_Z × 0,8 × BvLIZ_I + PP_D × BvLIZ_IV + Cmaja) × Kapgr × Kp, kur
Kv – kadastrālā vērtība euro;
PLIZ – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība hektāros;
BvLIZ – lauksaimniecībā izmantojamās zemes zonas bāzes vērtība euro par hektāru;
PM – meža zemes platība hektāros;
BvM – meža zemes zonas bāzes vērtība euro par hektāru;
PP_Z – pārējo zemju platība hektāros;
BvLIZ_I – lauksaimniecībā izmantojamās zemes I kvalitātes grupas bāzes vērtība euro par hektāru;
PP_D – zemes platība zem zivju dīķiem un pagalmiem hektāros;
BvLIZ_IV – lauksaimniecībā izmantojamās zemes IV kvalitātes grupas bāzes vērtība euro par hektāru;
Cmaja – dzīvojamās mājas ietekmes konstante;
Kapgr – apgrūtinājumu korekcijas koeficients;
Kp – piesārņojuma korekcijas koeficients.
113
(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 551 redakcijā; grozījumi punktā, kas paredz kadastrālās vērtības aprēķinā nepiemērot koeficientu 0,85, stājas spēkā 01.01.2018., sk. 169. punktu)
96. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes bāzes vērtību piemēro atbilstoši attiecīgajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību zonā noteiktajai zemes bāzes vērtībai tai zemes kvalitātes grupai, kurai atbilst attiecīgās zemes vienības lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums.
114
97. Lai noteiktu zem zivju dīķiem un pagalmiem esošās zemes vērtību, piemēro attiecīgās vērtību zonas bāzes vērtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes IV kvalitātes grupai.
115
(Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.117; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
98. Pārējās zemes vērtības noteikšanai (izņemot zemi zem zivju dīķiem) piemēro attiecīgās vērtību zonas bāzes vērtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes I kvalitātes grupai, piemērojot koeficientu 0,8.
116
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
99. Dzīvojamās mājas ietekmes konstanti (Cmaja) aprēķina, ja zemes vienībai bez lauku zemei atbilstošajiem lietošanas mērķiem nav noteikts vēl kāds cits lietošanas mērķis un ja uz zemes vienības ir ēka no ēku tipu grupas "Viena dzīvokļa mājas" vai "Divu dzīvokļu mājas". Dzīvojamās mājas ietekmes konstanti (Cmaja) aprēķina šādi:
99.1. aprēķina zemes vienības kadastrālo vērtību, neņemot vērā dzīvojamās mājas un apgrūtinājumu ietekmi, aprēķināto kadastrālo vērtību pārrēķina uz vienu kvadrātmetru;
99.2. dzīvojamās apbūves īpašumu grupas zonējuma zemes vienībai atbilstošajā zonā noteikto zemes bāzes vērtību lietošanas mērķim "Individuālo dzīvojamo māju apbūve" samazina par aprēķināto viena kvadrātmetra vērtību;
99.3. samazināto lietošanas mērķim "Individuālo dzīvojamo māju apbūve" noteikto zemes bāzes vērtību reizina ar 1000 m2 vai ar zemes vienības kopplatību, ja zemes vienības kopplatība ir mazāka par 1000 m2.
117
(MK 11.09.2007. noteikumu Nr.621 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.191)
100. Zemes vienības daļai dzīvojamās mājas ietekmes skaitlisko vērtību aprēķina proporcionāli zemes vienības daļas platībai attiecībā pret zemes vienības kopplatību.
118
(Grozīts ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr.621)
101. Meža zemes bāzes vērtību piemēro atbilstoši attiecīgajā meža zemes vērtību zonā noteiktajai bāzes vērtībai tai zemes kvalitātes grupai, kurai atbilst attiecīgās zemes vienības meža zemes kvalitātes novērtējums atbilstoši Valsts meža dienesta iesniegtajai informācijai.
119
(Grozīts ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr.621)
102. Ja no Valsts meža dienesta nav saņemta informācija par meža zemes kvalitātes novērtējumu, meža zemei nosaka II meža zemes kvalitātes grupu. Šādā gadījumā noteiktā zemes kadastrālā vērtība atbilstoši likumam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nav izmantojama zemes izpirkšanas darījumu kārtošanai.
120
103. Ja atsevišķas, ar kokiem apaugušas platības nepārsniedz 0,1 hektāru un tajās atbilstoši normatīvo aktu prasībām neveic meža inventarizāciju, meža zemei nosaka II meža zemes kvalitātes grupu.
121
104. Zemes vienībai, kurai reģistrēti šo noteikumu 4.pielikumā noteiktie apgrūtinājumi, izņemot apgrūtinājumu "Piesārņota vieta", zemes kadastrālo vērtību samazina:
104.1. par 5 %, ja nav norādīta zemes platība, kuru aizņem apgrūtinājums, vai apgrūtinājumu platība aizņem mazāk nekā 20 % (neieskaitot) no zemes vienības platības;
104.2. par 10 %, ja zemes apgrūtinājumu platība aizņem 20 līdz 40 % (neieskaitot) no zemes vienības platības;
104.3. par 15 %, ja apgrūtinājumu platība aizņem 40 līdz 60 % (neieskaitot) no zemes vienības platības;
104.4. par 20 %, ja apgrūtinājumu platība aizņem 60 līdz 80 % (neieskaitot) no zemes vienības platības;
104.5. par 30 %, ja apgrūtinājumu platība aizņem 80 % un vairāk no zemes vienības platības.
122
(MK 11.09.2007. noteikumu Nr.621 redakcijā)
105. Zemes vienībai, kurai reģistrēts apgrūtinājums "Piesārņota vieta", zemes kadastrālās vērtības aprēķinā piemēro piesārņojuma korekcijas koeficientu ( Kp ), kuru aprēķina atbilstoši šo noteikumu 80.punktam. Piesārņojuma novērtējumu un attiecīgu atzinumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 81.punktam.
123
XI. Ēkas kadastrālās vērtības aprēķins
1. Ēkas kadastrālās vērtības aprēķina vispārīgie nosacījumi(Apakšnodaļas nosaukums MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; nosaukums stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
106. Ēkas kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto šādus kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus:
106.1. visām ēkām:
106.1.1. ēkas tipu;
106.1.2. ēkas apjoma rādītāju;
106.1.3. fizisko stāvokli;
106.1.4. apgrūtinājumus;
106.2. savrupmājai (papildus):
106.2.1. ārtelpas un palīgtelpas;
106.2.2. ēkas labiekārtojumus;
106.3. daudzfunkcionālai ēkai (papildus):
106.3.1. telpu grupu lietošanas veidus;
106.3.2. dzīvojamo telpu grupu piesaistes stāvu;
106.3.3. ārtelpas, izņemot saimniecības telpu grupu;
106.3.4. dzīvojamo telpu grupu labiekārtojumus;
106.4. šo noteikumu 122.13 punktā minētajām nedzīvojamām ēkām (papildus) – ārtelpas.
124
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
106.1 Palīgtelpas savrupmājā šo noteikumu izpratnē ir telpas ar nosaukumu "Garāža" vai "Kūts" vai telpas, kas atrodas zemāk par pirmo stāvu (pagrabstāvs). Pie palīgtelpām nepieskaita jebkādu veidu ārtelpas arī tad, ja to nosaukumi ir "Garāža" vai "Kūts" vai tās atrodas zemāk par pirmo stāvu (pie ārtelpām pieskaita arī telpas ar nosaukumu "Malkas šķūnis").
125
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
106.2 Saimniecības telpu grupa daudzfunkcionālā ēkā šo noteikumu izpratnē ir telpu grupa, kuras lietošanas veids ir "Koplietošanas telpu grupa, kods 1200", "Garāžas telpu grupa, kods 1242" vai "Cita, iepriekš neklasificēta telpu grupa, kods 1274", ja tās zemākais piesaistes stāvs ir zemāks par pirmo.
126
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
107. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.191)
127
108. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.191)
128
109. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.191)
129
110. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.191)
130
111. Būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficientu nosaka, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju un izvērtējot vienas vienības cenas izmaiņas atkarībā no ēkas fiziskā stāvokļa. Atbilstoši ēkas fiziskā stāvokļa procentiem nosaka būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficientu (9.pielikums).
131
112. Ēkām apgrūtinājumus atbilstoši lietošanas tiesību aprobežojumu vai saimnieciskās darbības ierobežojumu ietekmei nosaka, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju un izvērtējot vienas vienības cenas savstarpējo sakarību starp ēkām bez lietošanas ierobežojumiem un ēkām ar lietošanas ierobežojumiem. Ēkai, kura reģistrēta kā valsts vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis, kadastrālo vērtību samazina par:
112.1. 45 %, ja ēka reģistrēta kā valsts nozīmes kultūras piemineklis;
112.2. 35 %, ja ēka reģistrēta kā vietējas nozīmes kultūras piemineklis.
132
113. Kadastrālās vērtības aprēķinā ēkas apjoma rādītāju izvēlas, ņemot vērā mērvienību, kādā izteikta ēkas tipa bāzes vērtība:
113.1. kopējo būvtilpumu - ja ēkas tipa bāzes vērtība izteikta euro par kubikmetru;
113.2. kopējo platību - ja ēkas tipa bāzes vērtība izteikta euro par kvadrātmetru.
133
(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.959)
114. (svītrots no 01.01.2012. ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.117, sk. grozījumu 2.punktu)
134
115. Vērtējamai ēkai atbilstošo ēkas tipa bāzes vērtību (ĒBv) nosaka pēc konkrētajai ēkai noteiktā ēkas tipa un attiecīgajā zonā apstiprinātās bāzes vērtības.
135
116. Vērtējamai ēkai būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficientu (KS) nosaka, izmantojot kadastra informācijas sistēmā fiksēto vērtējamās ēkas fiziskā stāvokļa procentu un tam atbilstošo būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficientu (9.pielikums).
136
(Grozīts ar MK 11.09.2007. noteikumiem Nr.621)
117. Apjoma ietekmes korekcijas koeficientu (Kkor) ēkām, kuras pēc apjoma pārsniedz standartapjomu, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Kkor = (Ast + (A - Ast) x Kapj) : A , kurKkor - apjoma ietekmes korekcijas koeficients;
A - vērtējamās ēkas apjoma rādītāja lielums kvadrātmetros vai kubikmetros;
Ast - standartapjoms kvadrātmetros vai kubikmetros;
Kapj - apjoma korekcijas koeficients.
137
118. Ēkām, kuras pēc apjoma nepārsniedz standartapjomu, vai ēku tipam, kuram nav apstiprināts standartapjoms, apjoma ietekmes korekcijas koeficients Kkor = 1.
138
119. Apgrūtinājumu korekcijas koeficientu (Kli) piemēro ēkai, kurai kadastra informācijas sistēmā atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sniegtajām ziņām reģistrēts apgrūtinājums, kas atbilst valsts vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statusam, un kurai kadastra informācijas sistēmā reģistrētais būves fiziskais nolietojums ir lielāks par 30 %:
119.1. ja ēka reģistrēta kā valsts nozīmes kultūras piemineklis, Kli = 0,55;
119.2. ja ēka reģistrēta kā vietējas nozīmes kultūras piemineklis, Kli = 0,65.
139
(Grozīts ar MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 610; grozījumi punktā, kas paredz apgrūtinājumu korekcijas koeficienta (Kli) piemērošanu, ja kadastra informācijas sistēmā reģistrētais būves fiziskais nolietojums ir lielāks par 30 %, stājas spēkā 01.01.2017., sk. 166. punktu)
2. Savrupmājas kadastrālās vērtības aprēķins(Apakšnodaļas nosaukums MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; nosaukums stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
119.1 Savrupmājas kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
ĒKV = ĒBv × A × Klab × KS × Kli × Kkor, kur
ĒKV – vērtējamās savrupmājas kadastrālā vērtība euro;
ĒBv – vērtējamai savrupmājai atbilstošā ēkas tipa bāzes vērtība euro par apjoma rādītāju attiecīgajā ēkas vecuma grupā;
A – vērtējamās savrupmājas apjoma rādītāja lielums kvadrātmetros;
Klab – labiekārtojumu ietekmes korekcijas koeficients;
KS – būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficients;
Kli – būves apgrūtinājumu korekcijas koeficients;
Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients.
140
(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 551 redakcijā; grozījumi punktā, kas paredz kadastrālās vērtības aprēķinā nepiemērot koeficientu 0,85, stājas spēkā 01.01.2018., sk. 169. punktu)
119.2 Savrupmājai, kurai veikta pilna kadastrālā uzmērīšana, apjoma rādītāju koriģē, izmantojot šādu formulu:
A = Al + 0,3 × AĀ + 0,6 × Ap , kur
A – kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamā ēkas platība (vērtējamās ēkas apjoma rādītāja lielums);
Al – to telpu kopējā platība, kuras neatbilst palīgtelpām un ārtelpām;
AĀ – ārtelpu kopējā platība;
Ap – palīgtelpu kopējā platība.
141
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr. 117 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
119.3 Labiekārtojumu ietekmes korekcijas koeficientu Klab = 1 piemēro savrupmājai, kurai nav veikta pilna kadastrālā uzmērīšana. Ja savrupmājai ir veikta pilna kadastrālā uzmērīšana un:
119.3 1. nav reģistrēts labiekārtojums "Elektroapgāde", piemēro koeficientu Klab = 0,6;
119.3 2. ir reģistrēts labiekārtojums "Elektroapgāde", bet nav reģistrēts labiekārtojums "Kanalizācija", piemēro koeficientu Klab = 0,8;
119.3 3. ir reģistrēti labiekārtojumi "Elektroapgāde" un "Kanalizācija", piemēro koeficientu Klab = 1.
142
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
119.4 Apjoma ietekmes korekcijas koeficientu (Kkor), kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 117.punktam, piemēro savrupmājai, kurai nav veikta pilna kadastrālā uzmērīšana un kura pēc apjoma pārsniedz standartapjomu. Pārējām savrupmājām piemēro apjoma ietekmes korekcijas koeficientu Kkor = 1.
143
(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
120. Telpu grupas kadastrālo vērtību aprēķina no ēkas kadastrālās vērtības proporcionāli telpu grupas platībai.
144
121. Telpu grupas kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
TGKV = ĒKV x (TGkop.plat. : Ēkop.plat.) , kurTGKV - telpu grupas kadastrālā vērtība euro;
ĒKV - ēkas kadastrālā vērtība, kurā atrodas telpu grupa;
TGkop.plat. - telpu grupas kopējā platība kvadrātmetros;
Ēkop.plat. - ēkas kopējā platība kvadrātmetros, kurā atrodas telpu grupa.
145
(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr. 959)
122. Telpu grupas kadastrālo vērtību pārrēķina, ja mainās ēkas kadastrālā vērtība, kurā atrodas telpu grupa.
146
3. Daudzfunkcionālās ēkas kadastrālās vērtības aprēķins(Apakšnodaļa MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; apakšnodaļa stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
122.1 Daudzfunkcionālas ēkas kadastrālo vērtību aprēķina, summējot tajā ietilpstošo telpu grupu kadastrālās vērtības un izmantojot šādu formulu:
ĒKV = ∑ TGKV , kur
ĒKV – vērtējamās ēkas kadastrālā vērtība euro;
TGKV – telpu grupas kadastrālā vērtība euro.
147
(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr. 959)
122.2 Daudzfunkcionālas ēkas kadastrālo vērtību pārrēķina, ja mainās ēkā ietilpstošas telpu grupas kadastrālā vērtība.
148
122.3 Telpu grupas kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
TGKV = TGBv × A × Kp × Klab × Kst × KS × Kli × Kām, kur
TGKV – vērtējamās telpu grupas kadastrālā vērtība euro;
TGBv – vērtējamai telpu grupai atbilstošā telpu grupas lietošanas veida bāzes vērtība euro par apjoma rādītāju attiecīgajā ēkas vecuma grupā;
A – vērtējamās telpu grupas kopējā platība;
Kp – palīgtelpu ietekmes korekcijas koeficients;
Klab – labiekārtojumu ietekmes korekcijas koeficients;
Kst – stāva ietekmes korekcijas koeficients;
KS – būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficients;
Kli – apgrūtinājumu korekcijas koeficients;
Kām – ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficients.
149
(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 551 redakcijā; grozījumi punktā, kas paredz kadastrālās vērtības aprēķinā nepiemērot koeficientu 0,85, stājas spēkā 01.01.2018., sk. 169. punktu)
122.4 Telpu grupai, kas atbilst šo noteikumu 46.2 punktā minētajām telpu grupām, atbilstošo telpu grupas bāzes vērtību (TGBv) nosaka atbilstoši konkrētajai telpu grupai noteiktajam lietošanas veidam un attiecīgajā zonā apstiprinātajai bāzes vērtībai.
150
122.5 Telpu grupai, kas nav minēta šo noteikumu 46.2 punktā, bāzes vērtību nosaka kā:
122.5 1. ēkas galvenajam lietošanas veida kodam atbilstošās telpu grupas bāzes vērtību;
122.5 2. telpu grupas lietošanas veida "Triju vai vairāku dzīvokļu mājas, kods 1122" bāzes vērtību, ja ēkas galvenajam lietošanas veida kodam atbilstošai telpu grupai nav apstiprināta bāzes vērtība.
151
122.6 Telpu grupas, izņemot saimniecības telpu grupu, kopējo platību koriģē, izmantojot šādu formulu:
A = Al + 0,3 × AĀ ,kur
A – kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamā telpu grupas platība;
Al – to telpu kopējā platība, kuras neatbilst ārtelpām;
AĀ – ārtelpu kopējā platība.
152
122.7 Palīgtelpu ietekmes korekcijas koeficientu Kp = 1 piemēro visām telpu grupām, izņemot saimniecības telpu grupu, kurai piemēro palīgtelpu ietekmes korekcijas koeficientu Kp = 0,3.
153
122.8 Labiekārtojumu ietekmes korekcijas koeficientu Klab = 1 piemēro visām telpu grupām, izņemot dzīvojamai telpu grupai, kurai nav reģistrēts:
122.8 1. labiekārtojums "Kanalizācija" vai sanitārais mezgls (Klab = 0,8);
122.8 2. labiekārtojums "Kanalizācija" un sanitārais mezgls (Klab = 0,6).
154
122.9 Stāva ietekmes korekcijas koeficientu Kst = 1 piemēro visām telpu grupām, izņemot dzīvojamai telpu grupai, kuras:
122.9 1. augstākais piesaistes stāvs ir pirmais (Kst = 0,9);
122.9 2. augstākais piesaistes stāvs ir zemāk par pirmo (Kst = 0,6).
155
(Grozīts MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 610; grozījumi punktā, kas paredz, ka kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto augstāko, nevis zemāko telpu grupas piesaistes stāvu, stājas spēkā 01.01.2017., sk. 166. punktu)
122.10 Telpu grupai piemērojamo būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficientu (KS) nosaka atbilstoši šo noteikumu 116.punktam.
156
122.11 Telpu grupai piemērojamo apgrūtinājumu korekcijas koeficientu (Kli) nosaka atbilstoši šo noteikumu 119.punktam.
157
122.12 Ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficientu Kām = 1 piemēro visām telpu grupām, izņemot telpu grupai, kas atrodas ēkā, kurai noteikts ēkas tips "Daudzdzīvokļu mājas ar koka ārsienām, kods 11220101" – šajā gadījumā telpu grupai piemēro ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficientu Kām = 0,8.
158
4. Citas nedzīvojamās ēkas kadastrālās vērtības aprēķins(Apakšnodaļa MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; apakšnodaļa stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)
122.13 Citai nedzīvojamai ēkai kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
ĒKV = ĒBv × A × Kkor × KS × Kli, kur
ĒKV – vērtējamās ēkas kadastrālā vērtība euro;
ĒBv – vērtējamai ēkai atbilstošā ēkas tipa bāzes vērtība euro par apjoma rādītāju attiecīgajā ēkas vecuma grupā;
A – vērtējamās ēkas apjoma rādītāja lielums kvadrātmetros vai kubikmetros;
Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients;
KS – būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficients;
Kli – būves apgrūtinājumu korekcijas koeficients.
159
(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 551 redakcijā; grozījumi punktā, kas paredz kadastrālās vērtības aprēķinā nepiemērot koeficientu 0,85, stājas spēkā 01.01.2018., sk. 169. punktu)
122.14 Citai nedzīvojamai ēkai, kurai piemērots ēkas tips "Viesnīcu ēkas, kods 12110101", "Dienesta viesnīcas, kods 12110102", "Restorāni, kafejnīcas un citas sabiedriskās ēdināšanas ēkas, kods 12110103", "Biroju ēkas, kods 12200101", "Tirdzniecības ēkas, kods 12300101", "Ražošanas ēkas, kurās lielākās telpas (pēc platības kvadrātmetros) augstums ir līdz 6 m (ieskaitot), kods 12510101", "Ražošanas ēkas, kurās lielākās telpas (pēc platības kvadrātmetros) augstums ir lielāks par 6 m, kods 12510102", "Teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirka ēkas, mūzikas, deju un citu plašizklaides pasākumu ēkas, kods 12610102", "Muzeji, mākslas galerijas, bibliotēkas un arhīvu ēkas, kods 12620101", "Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas, kods 12630101", "Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas, kods 12640101", "Sporta ēkas, kods 12650101" un "Soda izciešanas iestāžu ēkas, aizsardzības spēku, policijas un ugunsdzēsības dienestu ēkas un kazarmas, kods 12740101" kopējo platību koriģē, izmantojot šādu formulu:
A = Al + 0,3 × AĀ ,kur
A – kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamā ēkas platība (vērtējamās ēkas apjoma rādītāja lielums);
Al – to telpu kopējā platība, kuras neatbilst ārtelpām;
AĀ – ārtelpu kopējā platība.
160
122.15 Telpu grupas kadastrālo vērtību aprēķina, ievērojot šo noteikumu 120., 121. un 122.punktā minētos nosacījumus.
161
XII. Inženierbūves kadastrālās vērtības aprēķins
123. Inženierbūves kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto kadastra informācijas sistēmā reģistrētos pēdējos kadastrālās uzmērīšanas datus (turpmāk - inženierbūves dati):
123.1. inženierbūves tipu;
123.2. inženierbūves apjoma rādītāju;
123.3. inženierbūves fizisko stāvokli;
123.4. apgrūtinājumus.
162
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.191)
124. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.191)
163
125. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.191)
164
126. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.191)
165
127. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.191)
166
128. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.191)
167
129. Inženierbūves kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
IBKV = (Σ (BV × A × KS)) × Kli, kur
IBKV – inženierbūves kadastrālā vērtība euro;
BV – tipa bāzes vērtība;
A – tipa apjoma rādītāja lielums;
KS – būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficients;
Kli – apgrūtinājumu korekcijas koeficients.
168
(MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 551 redakcijā; grozījumi punktā, kas paredz kadastrālās vērtības aprēķinā nepiemērot koeficientu 0,85, stājas spēkā 01.01.2018., sk. 169. punktu)
130. Vērtējamās inženierbūves tipa bāzes vērtību (IBBv) nosaka atbilstoši vērtību zonā apstiprinātajai inženierbūves tipa bāzes vērtībai. Vērtību zonu nosaka atbilstoši tam, kurā rūpnieciskās ražošanas objektu apbūves zonējuma vērtību zonā atrodas zemes vienība, pie kuras ir piesaistīta inženierbūve.
169
131. Vērtējamās inženierbūves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficientu (KS) nosaka, izmantojot kadastra informācijas sistēmā fiksēto vērtējamās inženierbūves fiziskā stāvokļa procentu un tam atbilstošo šo noteikumu 9.pielikumā noteikto būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficientu.
170
131.1 Apgrūtinājumu korekcijas koeficientu Kli piemēro inženierbūvei, kurai kadastra informācijas sistēmā atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas sniegtajām ziņām reģistrēts apgrūtinājums, kas atbilst valsts vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statusam, un kurai kadastra informācijas sistēmā reģistrētais būves fiziskais nolietojums ir lielāks par 30 %:
131.1 1. ja inženierbūve reģistrēta kā valsts nozīmes kultūras piemineklis, Kli ir 0,55;
131.1 2. ja inženierbūve reģistrēta kā vietējas nozīmes kultūras piemineklis, Kli ir 0,65.
171
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.191 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 610; grozījumi punktā, kas paredz apgrūtinājumu korekcijas koeficienta (Kli) piemērošanu, ja kadastra informācijas sistēmā reģistrētais būves fiziskais nolietojums ir lielāks par 30 %, stājas spēkā 01.01.2017., sk. 166. punktu)
XIII. Dzīvokļa īpašuma kadastrālās vērtības aprēķins
132. Dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina, summējot:
132.1. dzīvokļa īpašumu veidojošo telpu grupu (likuma "Par dzīvokļa īpašumu" izpratnē – atsevišķais īpašums) kadastrālās vērtības;
132.2. koplietošanas telpu grupu kadastrālās vērtības atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai – ēkās, kuru domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā;
132.3. zemes vienību, kuru domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā, kadastrālās vērtības atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai;
132.4. ar dzīvokļa īpašumu funkcionāli saistīto būvju kadastrālās vērtības atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai.
172
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.191 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2010., sk. grozījumu 2.punktu)
133. Dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
173
, kur- dzīvokļa īpašuma kadastrālā vērtība euro;- dzīvokļa īpašumu veidojošās telpu grupas (likuma "Par dzīvokļa īpašumu" izpratnē - atsevišķais īpašums) kadastrālā vērtība; - koplietošanas telpu grupas kadastrālā vērtība ēkā, kuras kopīpašuma domājamā daļa ietilpst dzīvokļa īpašumā; - ēkas, kurā atrodas dzīvokļa īpašums un kuras kopīpašuma domājamā daļa ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā, kopīpašuma domājamā daļa; - zemes vienības, kuras kopīpašuma domājamā daļa ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā, kadastrālā vērtība;- zemes vienības, kuras kopīpašuma domājamā daļa ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā, kopīpašuma domājamā daļa; - ar dzīvokļa īpašumu funkcionāli saistītās būves, kuras kopīpašuma domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā, kadastrālā vērtība;- ar dzīvokļa īpašumu funkcionāli saistītās būves, kuras kopīpašuma domājamā daļa ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā, kopīpašuma domājamā daļa.(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.191 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.959)
134. Dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību pārrēķina, ja mainās kāda no šo noteikumu 132.punktā minētā objekta kadastrālajām vērtībām vai dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas.
174
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.191 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2010., sk. grozījumu 2.punktu)
XIV. Nodokļa objekta kadastrālās vērtības aprēķins(Nodaļa svītrota ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.191; …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.