Zaudējis spēku - Latvijas Kriminālprocesa kodekss

Zaudējis spēku - Latvijas Kriminālprocesa kodekss Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlota vēsturiskā redakcija: 24.06.2005.-30.09.2005. Kodeksa pamatredakcija pieejama šeit. Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2005. gada 21. aprīļa likumu: Kriminālprocesa likums. LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS Latvijas Kriminālprocesa kodekss PIRMĀ SADAĻA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI Pirmā nodaļa Pamatnoteikumi 1.pants. Kriminālprocesa likumi Procesuālo kārtību krimināllietās Latvijas Republikas teritorijā nosaka Latvijas Kriminālprocesa kodekss. Kriminālprocesa likumu noteiktā procesuālā kārtība ir vienota un obligāta visās krimināllietās un visās tiesu, prokuratūras un izziņas iestādēs. Procesuālo kārtību krimināllietās nosaka kriminālprocesa likumi, kas ir spēkā tai laikā, kad izdara pirmstiesas izmeklēšanu vai lietu izskata tiesā. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 2.pants. Kriminālprocesa uzdevumi Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.1990., 05.02.1992. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 3.pants. Pienākums ierosināt krimināllietu un atklāt noziedzīgu nodarījumu Tiesai, prokuroram un izziņas iestādei savas kompetences robežās katru reizi, kad atklātas noziedzīga nodarījuma pazīmes, jāierosina krimināllieta, pielietojot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīgā nodarījuma notikumu un personas, kas vainīgas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un lai tās sodītu. Ziņas par noziedzīgiem nodarījumiem iekļaujamas vienotajā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994., 14.10.1998. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 4.pants. Apsūdzības celšana pieļaujama vienīgi uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā Nevienu nevar saukt pie kriminālatbildības kā apsūdzēto citādi kā vien uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā. 5 5.pants. Apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā Krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz: 1) ja nav noticis noziedzīgs nodarījums; 2) ja nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva; 3) ja iestājies noilgums; 4) sakarā ar amnestijas aktu, ja amnestija novērš soda piemērošanu par nodarījumu, kā arī sakarā ar atsevišķu personu apžēlošanu; 5) pret personu, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi vecumu, pēc kura sasniegšanas saskaņā ar likumu iespējama kriminālatbildība; 6) uz cietušā un apsūdzētā izlīguma pamata lietās, kuras ierosināmas vienīgi pēc cietušo sūdzībām, tas ir, šā kodeksa 111.panta 2.punktā paredzētajās lietās; 7) kad nav cietušā sūdzības, ja lietu var ierosināt vienīgi uz viņa sūdzības pamata, izņemot šā kodeksa 111.panta 1.punkta otrajā daļā un 3.punktā paredzētos gadījumus; 8) pret mirušo, izņemot gadījumus, kad tiesvedība nepieciešama, lai mirušo reabilitētu vai lietu atjaunotu pret citām personām sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem; 9) pret personu, par kuru tai pašā apsūdzībā jau ir likumīgā spēkā stājies spriedums vai tiesas lēmums par lietas izbeigšanu uz tāda paša pamata; 10) pret personu, par kuru tai pašā apsūdzībā ir neatcelts izziņas iestādes vai prokurora lēmums par lietas izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad lietas ierosināšanu atzinusi par nepieciešamu tiesa, kuras tiesvedībā atrodas krimināllieta. Ja šā panta 1., 2., 3. un 4.punktā norādītie apstākļi atklājas iztiesāšanas stadijā, tiesa turpina un pabeidz lietas iztiesāšanu un taisa attaisnojošu spriedumu vai notiesājošu spriedumu, atbrīvojot notiesāto no soda. Lietas izbeigšana šā panta 3. un 4.punktā norādītajos gadījumos nav pieļaujama, ja pret to iebilst apsūdzētais, bet apsūdzētā nāves gadījumā - viņa tuvi radinieki. Šādā gadījumā lietas gaitu turpina parastajā kārtībā. Ja, izdarot pirmstiesas izmeklēšanu, nav noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, krimināllieta tiek izbeigta uz šā panta 3.punktā paredzētā pamata, izņemot lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu paredzēts nāves sods, kā arī lietas par tīšu slepkavību un tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1982. dekrētu, 13.08.1991., 06.04.1993., 22.06.1994., 14.10.1998. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 5.1 pants. Krimināllietas izbeigšana, personu saucot pie administratīvās atbildības, materiālus nododot biedru tiesai, Nepilngadīgo lietu komisijai vai personu nododot sabiedriskajā galvojumā 7 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 5.2 pants. Krimināllietas izbeigšana sakarā ar personas saukšanu pie administratīvās atbildības 8 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 5.3 pants. Atteikšanās ierosināt krimināllietu vai krimināllietas izbeigšana, atbrīvojot no kriminālatbildības Prokurors vai ar viņa piekrišanu izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, ja: 1) persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu; 2) personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; 3) noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais un ir konstatēti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai īpaši apstākļi, un par nepilngadīgā personību iegūtas ziņas, kas mīkstina viņa atbildību. Nav pieļaujams atteikties ierosināt krimināllietu vai izbeigt krimināllietu, ja pret to iebilst persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai likumā noteiktajos gadījumos tās likumiskais pārstāvis. Kriminālpārkāpuma gadījumā nav pieļaujams atteikties ierosināt krimināllietu vai izbeigt krimināllietu uz izlīguma pamata, ja cietušais ir nepilngadīgs. 9 (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 5.4 pants. Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošas ziņas un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var krimināllietu izbeigt, attiecīgo personu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Šajā gadījumā prokurors nenosūta krimināllietu tiesai, ja persona pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpilda prokurora uzliktos pienākumus. Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pieļaujama tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, ja tā nav sodīta, ja pret to pēdējo piecu gadu laikā krimināllieta nav izbeigta, pamatojoties uz šo pantu, un ja šādu izbeigšanu sankcionē virsprokurors. Krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un rakstveidā izteiktu piekrišanu. Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem. Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt par pienākumu: 1) atvainoties cietušajam; 2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu; 3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā; 4) atturēties no noteiktas rīcības un nodarbošanās veidiem; 5) ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības. Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs nedrīkst atcelt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. 10 (20.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.) 6.pants. Krimināllietas izbeigšana, nododot personu sabiedriskajā galvojumā 11 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 7.pants. Materiālu vai izbeigtas krimināllietas nodošana biedru tiesai 12 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 8.pants. Materiālu vai izbeigtas krimināllietas nosūtīšana uz tiesu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai Ja nepilngadīgais izdarījis noziedzīgu nodarījumu un ir konstatēti šā kodeksa 5.3 pantā minētie apstākļi, prokurors vai izziņas izdarītājs ar prokurora piekrišanu var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu un materiālu vai izbeigtas krimināllietas nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai nepilngadīgajam. Nosūtīt materiālus tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai var arī gadījumos, kad Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi persona, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi 14 gadu vecumu. 13 (14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 9.pants. Paziņojums cietušajam un viņa pārstāvim par lietas izbeigšanu 14 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 10.pants. Lietas atjaunošana pret sabiedriskajā galvojumā nodotu personu 15 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 11.pants. Personas neaizskaramība Nevienu nedrīkst apcietināt citādi kā tikai uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata. Prokuroram nekavējoties jāatbrīvo katra persona, kam nelikumīgi atņemta brīvība vai kas tiek turēta apcietinājumā ilgāk par likumā vai tiesas spriedumā paredzēto laiku. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 11.1 pants. Dzīvokļa neaizskaramība, personu personiskās dzīves un korespondences noslēpuma aizsardzība Personām ir garantēta dzīvokļa neaizskaramība. Nevienam nav tiesību bez likumīga pamata ieiet dzīvoklī pret tajā dzīvojošo personu gribu. Personu personisko dzīvi, korespondences, telefona sarunu un telegrāfisko ziņojumu noslēpumu sargā likums. Kratīšanu, izņemšanu, personu telpu apskati, aresta uzlikšanu korespondencei un tās izņemšanu pasta un telegrāfa iestādēs, kā arī telefona sarunu noklausīšanos var izdarīt tikai uz tādiem pamatiem un tādā kārtībā, kādu nosaka likums. 17 (21.10.1982. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.1991. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 12.pants. Tiesu spriež tikai tiesa Krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personām celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot tām sodu. 18 (27.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 13.pants. Tiesas spriešana, pamatojoties uz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā Krimināllietās tiesu spriež, pamatojoties uz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā neatkarīgi no viņu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīves vietas un citiem apstākļiem. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1982. dekrētu un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 14.pants. Tiesas sastāvs Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus. Rajona (pilsētas) tiesā tiesnesis un divi piesēdētāji koleģiāli izskata krimināllietas: 1) par sevišķi smagu noziegumu; 2) par smagu noziegumu, ja tiesājamais ir nepilngadīgs, izņemot šā kodeksa 406.pantā paredzētos gadījumus; 3) par smagu noziegumu, ja prokurors, apsūdzētais vai viņa aizstāvis rakstveidā pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu; 4) par smagu noziegumu, ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma koleģiāli; 5) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu. Apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā krimināllietu izskata tiesnesis un divi piesēdētāji. Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu izskata trīs tiesneši. Jautājumus, kas rodas, izskatot krimināllietu koleģiāli, tiesa izlemj ar balsu vairākumu. Tiesnesim un tiesas piesēdētājiem, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu, ir vienādas tiesības. Neviens nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja amatpersona vai cita persona, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, jebkāda iegansta dēļ traucē viņam pildīt savus pienākumus, tiesnesis var saukt to pie likumā noteiktās administratīvās atbildības. 20 (20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11. 2002.) 15.pants. Tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam Iztiesājot krimināllietas, tiesneši un tiesas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Tiesneši un tiesas piesēdētāji izspriež krimināllietas, pamatojoties uz likumu, atbilstoši tiesiskai apziņai un apstākļos, kuros izslēgta tiesnešu ietekmēšana. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.05.1993.) 16.pants. Tiesvedības valoda Tiesvedība krimināllietā notiek valsts valodā. Tiesa, tiesnesis, prokurors un izziņas iestāde, kuru lietvedībā atrodas lieta, var pieļaut arī citu procesa valodu, ja tam piekrīt prokurors un procesa dalībnieki. Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda procesa valodu, tiesa, tiesnesis, prokurors un izziņas iestāde nodrošina tiesības iesniegt pieteikumus, liecināt, pieteikt lūgumus, iepazīties ar visiem lietas materiāliem, kā arī uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda, un izmantot tulku šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Procesuālie dokumenti, kas izsniedzami apsūdzētajam, tiesājamam vai citiem procesa dalībniekiem, kuri nepārvalda procesa valodu, jātulko tajā valodā, kuru šīs personas pārvalda. 22 (27.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 17.pants. Iztiesāšanas atklātums Lietas visās tiesās iztiesā atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma sargāšanas interesēm. Bez tam pēc motivēta tiesas lēmuma ir atļauts slēgtā tiesas sēdē iztiesāt lietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ko izdarījušas sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas, lietas par dzimumnoziegumiem un citas lietas, lai netiktu izpausti lietas dalībnieku dzīves intīmie apstākļi, kā arī gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt cietušā, liecinieka vai citu lietas dalībnieku, viņu ģimenes locekļu vai citu viņiem tuvu personu drošību. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumus vienmēr pasludina publiski. Lietās, kuras izskatītas slēgtā vai daļēji slēgtā tiesas sēdē, sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu pasludina atklātā tiesas sēdē. Pēc tam sprieduma motīvu daļu pasludina slēgtā tiesas sēdē. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1982. dekrētu, 13.08.1991., 14.10.1998. un 15.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.) 18.pants. Aizstāvības tiesību nodrošināšana aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam Aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam tiek nodrošinātas tiesības uz aizstāvību. Tiesai, prokuroram un izziņas izdarītājam jānodrošina aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam iespēja aizstāvēties ar likumā noteiktajiem līdzekļiem un veidiem, kā arī jānodrošina viņu personisko un mantisko tiesību aizsardzība. 24 (12.01.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 19.pants. Patiesības noskaidrošana Tiesai, tiesnesim, prokuroram un izziņas izdarītājam ir pienākums pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izmeklēt lietas apstākļus un atbilstoši objektīvajai patiesībai noskaidrot noziedzīga nodarījuma esamību un to, kas vainīgs noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī citus apstākļus, kam ir nozīme pareizā krimināllietas izlemšanā. Lietas apstākļu noskaidrošanai var izmantot tikai tos pierādījumus, kas iegūti, pārbaudīti un novērtēti šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Izlemjot jebkādus jautājumus lietā, jānoskaidro un jāņem vērā apsūdzēto (tiesājamo) apsūdzošie un attaisnojošie, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. 25 (27.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 19.1 pants. Nevainīguma prezumpcija Nevienu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. Pierādīšanas pienākums ir apsūdzētājam. Apsūdzētajam (tiesājamam) nav jāpierāda savs nevainīgums. Notiesājoša sprieduma pamatā jābūt tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, kas apstiprina tiesājamā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu apsūdzētajam (tiesājamam). Tāpat vērtējamas šaubas, kas rodas, tulkojot un piemērojot krimināllikumus un kriminālprocesa likumus. 26 (27.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 20.pants. Latvijas Republikas Augstākās Tiesas uzraudzība pār tiesu darbību Latvijas Republikas Augstākā Tiesa uzrauga Latvijas Republikas tiesu jurisdikciju. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.1990. likumu, kas stājas spēkā 09.12.1990.) 21.pants. Prokuratūras uzraudzība kriminālprocesā Uzraudzību pār Latvijas Republikas likumu precīzu un vienveidīgu ievērošanu kriminālprocesā realizē Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori. Prokuroram visās kriminālprocesa stadijās savlaicīgi jālieto likumā paredzētie līdzekļi, lai novērstu jebkuru likuma pārkāpumu, vienalga, kas šo pārkāpumu būtu izdarījis. Savas pilnvaras kriminālprocesā prokurors realizē neatkarīgi no jebkādām iestādēm un amatpersonām, pakļaudamies vienīgi likumam. Prokurora lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar likumu, obligāti jāizpilda visiem uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, amatpersonām un fiziskajām personām. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.1990. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 22.pants. Tiesneša, prokurora un citu procesa dalībnieku noraidījums Tiesnesis, tiesas piesēdētājs, prokurors, izziņas izdarītājs, tiesas sēdes sekretārs, eksperts, speciālists un tulks nevar piedalīties tiesvedībā krimināllietā un ir noraidāmi, ja viņi personīgi tieši vai netieši ieinteresēti šai lietā. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1982. dekrētu, 27.04.1993. un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 23.pants. Kārtība, kādā tiesas, prokuratūras un izziņas iestādes sazinās ar attiecīgajām ārvalstu iestādēm 30 (Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 23.1 pants. Kriminālprocesa likuma darbība attiecībā uz ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem 31 (Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 23.2 pants. Ārvalstu iestāžu uzdevumu izpilde procesuālo darbību veikšanā 32 (Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 23.3 pants. Lūgums ierosināt krimināllietu 33 (Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 23.4 pants. Lūgums ārvalstij izdot personu 34 (Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 23.5 pants. Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības robežas un drošības līdzekļa - apcietinājuma termiņi 35 (Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 23.6 pants. Personas izdošana 36 (Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) Otrā nodaļa Tiesa un piekritība 24.pants. Tiesas sastāvs, izskatot lietu Tiesas sastāvā, kas izskata lietu, var būt vienīgi personas, kuras likumā noteiktā kārtībā ievēlētas šās tiesas sastāvā. 37 25.pants. Tiesas sastāva nemainība Katra lieta jāizskata vienā un tai pašā tiesas sastāvā. Ja kāds no tiesnešiem kaut kādu iemeslu dēļ nevar turpmāk piedalīties sēdē, viņu aizstāj cits tiesnesis, un lietas izskatīšana jāatsāk no jauna, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā kodeksa 26.pantā. Ja no tiesas sastāva izstājas priekšsēdētājs, lietas izskatīšana tiek atlikta. 38 26.pants. Rezerves tiesas piesēdētājs Lietā, kuras izskatīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, var aicināt rezerves tiesas piesēdētāju. Rezerves tiesas piesēdētājs ir klāt tiesas sēdē no krimināllietas izskatīšanas sākuma un, izstājoties no tiesas sastāva tiesas piesēdētājam, viņu aizstāj. Ja rezerves tiesas piesēdētājs, kas stājies cita piesēdētāja vietā, nepieprasa tiesas darbību atsākšanu, tad lietas iztiesāšana turpinās. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 27.pants. Apstākļi, kas izslēdz tiesneša piedalīšanos krimināllietas izskatīšanā Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā tiklab rīcības sēdē, kā arī tiesas sēdē: 1) ja viņš ir radinieks kādam no tiesnešiem, kas ir tiesas sastāvā izskatāmajā lietā; 2) ja viņš izskatāmajā lietā ir cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs, šo personu radinieks vai laulātais, apsūdzētā radinieks vai laulātais; 3) ja viņš ir piedalījies šai lietā kā cietušais, liecinieks, eksperts, speciālists, tulks, izziņas izdarītājs, izmeklētājs, prokurors, aizstāvis, apsūdzētā likumiskais pārstāvis, cietušā, civilprasītāja, civilatbildētāja pārstāvis; 4) ja viņš pats, viņa radinieki vai laulātais tieši vai netieši ieinteresēts lietā; 5) (izslēgts ar 20.06.2002. likumu). Par pamatu tiesneša noraidījumam nevar būt viņa pieņemtie lēmumi izskatāmajā lietā par šajā kodeksā paredzēto procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu un Operatīvās darbības likumā paredzēto sevišķajā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu akceptu. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1967. dekrētu, 23.02.1995., 14.10.1998. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 28.pants. Tiesas sastāvs, no jauna izskatot lietu Ja lietas izskatīšana tiesā ir pabeigta ar tiesas nolēmumu, tiesnesis nevar piedalīties šīs lietas jaunā izskatīšanā nevienas instances tiesā gadījumos, kad spriedums vai lēmums, kas pieņemts, viņam piedaloties jebkuras instances tiesā, ir atcelts. 41 (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 29.pants. Noraidījuma pieteikšana Ja ir šā kodeksa 22. un 27.pantā norādītie apstākļi, tiesnesim un tiesas piesēdētājam pašam sevi jāatstata. Aiz tiem pašiem iemesliem noraidījumu pret tiesnesi un tiesas piesēdētāju var pieteikt šā kodeksa 243.pantā minētie procesa dalībnieki. Noraidījums jāmotivē un jāpieteic līdz tiesas izmeklēšanas sākumam; vēlāk noraidījumu var pieteikt tikai tai gadījumā, ja tiesai vai personai, kura noraidījumu pieteic, noraidījuma pamats kļuvis zināms pēc tiesas izmeklēšanas sākuma. Tiesnesis vai tiesas piesēdētājs, pret kuru pieteikts noraidījums, var šai jautājumā sniegt savus paskaidrojumus. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 30.pants. Noraidījuma izlemšana Ja krimināllietu izskata vienpersoniski, pret tiesnesi pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis. Ja krimināllietu izskata koleģiāli, pret tiesnesi, piesēdētāju vai visu tiesas sastāvu pieteikto noraidījumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 31.pants. Krimināllietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai Rajona (pilsētas) tiesai ir piekritīgas visas krimināllietas, izņemot tās, kuras ir piekritīgas apgabaltiesai. 44 (22.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 32.pants. Krimināllietu piekritība apgabaltiesai Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci, mieru, krimināllietas par kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem pret valsti un par tādiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 117. un 118.pantā, 153.panta otrajā un trešajā daļā, 154.pantā, 176.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā, 179.panta trešajā daļā,183.panta otrajā daļā, 184.pantā, 190.panta trešajā daļā, 190.1 panta otrajā un trešajā daļā, 192., 224. un 225.pantā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 253.1 pantā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 268.pantā, 320.panta trešajā daļā, 321.panta otrajā daļā, 322.panta otrajā daļā, 323.panta otrajā daļā, 348.pantā un 349.pantā, visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi, kā arī visas krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja tie izdarīti ar mazgadīgo vai nepilngadīgo. Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa var izskatīt lietas arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras tā uzskata par nepieciešamu pieņemt savā izskatīšanā lietu juridiskās sarežģītības vai drošības apsvērumu dēļ. 45 (15.02.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.) 33.pants. Krimināllietu piekritība kara tribunāliem 46 (Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 34.pants. Krimināllietas piekritība pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas Krimināllieta izskatāma tajā tiesā, kuras darbības rajonā izdarīts noziedzīgs nodarījums. Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams precīzi konstatēt, lieta piekritīga tai tiesai, kuras rajonā šai lietā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana. Ilgstošu vai turpināmu noziedzīgu nodarījumu gadījumos lieta piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā noziedzīgs nodarījums pabeigts vai pārtraukts. Lai nodrošinātu lietas izskatīšanas ātrumu un pilnīgumu, atsevišķos gadījumos to var izskatīt pēc noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietas vai pēc noziedzīga nodarījuma seku iestāšanās vietas, kā arī pēc apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas. 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 35.pants. Krimināllietas piekritības noteikšana atsevišķos gadījumos Atsevišķos gadījumos, lai panāktu krimināllietu ātrāku izskatīšanu un varētu nodrošināt likumā noteikto kārtību un drošību lietas iztiesāšanas laikā, pirmās instances tiesai piekritīgo krimināllietu var nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai. Lietas nodošana citai tiesai pieļaujama tikai līdz tās iztiesāšanas sākumam tiesas sēdē. Jautājumu par krimināllietas nodošanu šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos no vienas rajona (pilsētas) tiesas citai rajona (pilsētas) tiesai izšķir attiecīgās apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, bet par krimināllietas nodošanu no vienas apgabaltiesas citai apgabaltiesai - Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta. 48 (15.02.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2001.) 36.pants. Vairākām vienāda nosaukuma tiesām piekritīgo krimināllietu piekritības noteikšana Ja lieta vairāku apsūdzēto vai citu iemeslu dēļ vienlaikus piekritīga divām vai vairākām vienāda nosaukuma tiesām, tad to izskata tiesa, kuras rajonā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana. 49 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 37.pants. Dažāda nosaukuma tiesām piekritīgo krimināllietu piekritības noteikšana Ja viena persona vai personu grupa apsūdzēta vienā vai vairākos noziedzīgos nodarījumos un ja lieta kaut par vienu no apsūdzētajiem vai kaut par vienu no šiem noziedzīgiem nodarījumiem piekritīga apgabaltiesai, tad lietu izskata apgabaltiesa. 50 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992., 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 38.pants. Krimināllietas nodošana pēc piekritības Ja tiesa vai tiesnesis konstatē, ka krimināllieta nav piekritīga šai tiesai, lietu nosūta pēc piekritības. Tiesa, konstatējusi, ka tās rīcībā esošā lieta piekritīga citai tādai pašai tiesai, var turpināt tiesvedību šai lietā tikai tai gadījumā, ja tā jau sākusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē. Ja rajona (pilsētas) tiesa noskaidrojusi tiesas sēdē, ka lieta ir piekritīga apgabaltiesai, tā nosūta lietu iztiesāšanai attiecīgajai apgabaltiesai. Lietu, ko uzsāk iztiesāt apgabaltiesa, nevar nodot iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesai, kaut arī, lietu iztiesājot, ir noskaidrots, ka tā ir piekritīga rajona (pilsētas) tiesai. 51 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 15.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.) 39.pants. Piekritību strīdu nepieļaujamība Ikviena lieta, ko tiesa nosūta citai tiesai šā kodeksa noteiktā kārtībā, šai tiesai obligāti jāpieņem, un nekādi piekritības strīdi starp tiesām nav atļauti. Rajona (pilsētas) tiesa, kas saņēmusi no citas tiesas apgabaltiesai piekritīgu lietu, nosūta šo lietu attiecīgajai apgabaltiesai piekritības jautājuma izšķiršanai. 52 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) Trešā nodaļa Prokurors 40.pants. Prokurors Prokurors ir likumā noteiktajā kārtībā iecelta prokuratūras amatpersona. Savas pilnvaras kriminālprocesā prokurors realizē neatkarīgi no citām amatpersonām un iestādēm, izpildot vienīgi likumā noteiktās prasības un vadoties pēc ģenerālprokurora norādījumiem. 53 (22.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 41.pants. Prokurora pilnvaras Prokurors kriminālprocesā uzrauga izziņas iestāžu darbību, organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu, kā arī uztur valsts apsūdzību tiesā. Realizējot uzraudzību, prokurors ierosina vai atsaka ierosināt krimināllietu, uzdod izziņas iestādēm ierosināt krimināllietu, atceļ nelikumīgus un nepamatotus izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru lēmumus par krimināllietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt krimināllietu, kā arī atceļ citus nelikumīgus un nepamatotus izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru lēmumus krimināllietās, piedalās izmeklēšanas darbību veikšanā, dod norādījumus par izmeklēšanas virzību un konkrētu izmeklēšanas darbību veikšanu, pārbauda sūdzības par izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru darbību un lēmumiem, kā arī pieteikumus par izziņas izdarītāja un amatā zemāku prokuroru noraidījumu, nodod krimināllietas papildizmeklēšanai. Prokurors ierosina kriminālvajāšanu, pieņem lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, uzrāda to apsūdzētajam, nopratina viņu un personiski veic izmeklēšanas darbības vai uzdod tās veikt izziņas iestādei, iepazīstina apsūdzēto ar tiesībām vienoties par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā, sagatavo vienošanās projektu sadarbībai krimināltiesisko attiecību brīvprātīgā noregulēšanā un iesniedz to tiesai, iepazīstina tiesu ar noslēgto vienošanos, sastāda apsūdzības rakstu un virza lietu izskatīšanai tiesā, likumā noteiktajos gadījumos var pieprasīt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu, kā arī izbeidz vai aptur izmeklēšanu lietā, uztur valsts apsūdzību pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā, iesniedz protestu par nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu un tiesnešu nolēmumiem, piedalās lietu izskatīšanā kasācijas instances tiesā, ierosina tiesvedību krimināllietā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī realizē citas šajā kodeksā viņam noteiktās pilnvaras. Lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā prokurors piedalās pierādījumu pārbaudē, dod savu atzinumu par lietas izskatīšanas laikā konstatētiem apstākļiem, izsaka savu viedokli par krimināllikuma un soda veida piemērošanu, kā arī par noziedzīga nodarījuma civiltiesiskajām sekām. Ja, izskatot lietu tiesā, prokurors atzīst, ka celtā apsūdzība tiesas izmeklēšanā nav apstiprinājusies, viņa pienākums ir atteikties no apsūdzības, motivējot savu atteikšanos. 54 (22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.1997., 14.10.1998., 20.06.2002. un 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.) 42.pants. Prokurora noraidīšana Šā kodeksa 27. un 29.panta noteikumi attiecas arī uz prokuroru. Turpretī par pamatu noraidījumam nevar būt tas, ka prokurors ir piedalījies pirmstiesas izmeklēšanā vai uzturējis apsūdzību, vai devis atzinumu šai lietā. Jautājumu par prokurora noraidījumu pirmstiesas izmeklēšanā izlemj amatā augstāks prokurors, bet tiesā - tiesa, kas izskata lietu. 55 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) Ceturtā nodaļa Izmeklētājs un izziņas izdarītājs 43.pants. Izmeklētājs 56 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 44.pants. Izmeklētāja pilnvaras 57 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 44.1 pants. Izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieks 58 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 44.2 pants. Izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka pilnvaras 59 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 45.pants. Izziņas izdarītājs un viņa pienākumi Izziņas izdarītājs ir valsts amatpersona, kuru noteiktā kārtībā ir iecēlusi valsts policija vai cita valsts institūcija, kam ar likumu ir noteiktas izziņas iestādes tiesības, un kuras pienākums ir veikt pirmstiesas izmeklēšanu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Ja ir šā kodeksa 107.pantā minētie iemesli un pamats, izziņas izdarītājam atbilstoši savai piekritībai un kompetencei obligāti ir jāierosina krimināllieta un nekavējoties jāuzsāk izmeklēšana. Ja noziedzīga nodarījuma atklāšanas un pierādījumu iegūšanas nolūkā ir veicamas neatliekamas izmeklēšanas darbības, izziņas izdarītājs uzsāk arī tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas ir piekritīga citai izziņas iestādei. Šādos gadījumos pēc neatliekamo izmeklēšanas darbību veikšanas krimināllieta nekavējoties nododama pēc piekritības. Visos gadījumos, kad izziņas izdarītājs uzsāk izmeklēšanu krimināllietā, viņš to pieņem savā lietvedībā un nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo par to prokuroram un ieinteresētajām personām. Izziņas izdarītāja pienākums ir nodrošināt krimināllietā pieņemto lēmumu likumību, izmeklēšanas darbību savlaicīgu veikšanu, kā arī savā lietvedībā pieņemtās krimināllietas ātru, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu. 60 (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 45.1 pants. Izziņas izdarītāja pilnvaras Izziņas izdarītājam ir tiesības: 1) savas piekritības ietvaros ierosināt krimināllietu un veikt nepieciešamās pirmstiesas izmeklēšanas darbības šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, līdz tiek noskaidrota persona, kas saucama pie kriminālatbildības, un iegūti pietiekami pierādījumi kriminālvajāšanas uzsākšanai; 2) patstāvīgi pieņemt visus lēmumus par izziņas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu, izņemot šajā kodeksā noteiktos gadījumus, kad nepieciešams tiesneša lēmums vai prokurora piekrišana; 3) dot rakstveida uzdevumus operatīvajiem dienestiem tādu apstākļu vai faktu noskaidrošanā, kuri ir būtiski krimināllietā, bet kurus var noskaidrot, tikai izmantojot operatīvās darbības metodes un līdzekļus; 4) saņemt informāciju, kas iegūta, veicot operatīvo darbību krimināllietā, un pārbaudīt operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā. Šāda informācija izmantojama, ievērojot Operatīvās darbības likuma nosacījumus. Izziņas izdarītāja lēmumi viņa izmeklējamā krimināllietā obligāti izpildāmi visām fiziskajām un juridiskajām personām. 61 (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 45.2 pants. Izziņas iestādes priekšnieks Izziņas iestādes priekšnieks ir valsts amatpersona, kuru noteiktā kārtībā ir iecēlusi valsts policija vai cita valsts institūcija, kam ar likumu ir noteiktas izziņas iestādes tiesības. Procesuālās pilnvaras, kas noteiktas izziņas iestādes priekšniekam šā kodeksa 45.3 pantā, ir arī viņa vietniekam un izziņu veicošās struktūrvienības priekšniekam un viņa vietniekam, kuri realizē šīs tiesības pakļautības kārtībā un atbilstoši katrs savai kompetencei. 62 (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 45.3 pants. Izziņas iestādes priekšnieka procesuālās pilnvaras Izziņas iestādes priekšniekam ir tiesības: 1) pārbaudīt krimināllietas, kurās tiek izdarīta izziņa; 2) dot norādījumus izziņas izdarītājam par pirmstiesas izmeklēšanas izdarīšanu un atsevišķu izmeklēšanas darbību veikšanu; 3) nodot lietu citam izziņas izdarītājam; 4) uzdot lietā veikt pirmstiesas izmeklēšanu vairākiem izziņas izdarītājiem un iecelt izziņas grupas vadītāju; 5) piedalīties izziņā un personīgi veikt pirmstiesas izmeklēšanas darbības, izmantojot šajā gadījumā izziņas izdarītāja pilnvaras, tiesības un pienākumus; 6) atcelt nepamatotus vai nelikumīgus izziņas izdarītāja lēmumus. Izziņas iestādes priekšnieks un šā kodeksa 45.2 panta otrajā daļā minētās valsts amatpersonas izziņas izdarītājam krimināllietā norādījumus dod rakstveidā un tie ir obligāti izpildāmi. Saņemto norādījumu pārsūdzēšana augstākam priekšniekam vai prokuroram neaptur to izpildi, izņemot šajā kodeksā paredzētos gadījumus. 63 (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 46.pants. Izziņas izdarītāja noraidīšana Izziņas izdarītājs ir noraidāms un nevar piedalīties pirmstiesas izmeklēšanā, ja viņš ir personiski tieši vai netieši ieinteresēts šajā lietā. Izziņas izdarītāja agrākā piedalīšanās izmeklēšanā nevar būt par pamatu viņa noraidījumam. Izziņas izdarītājam noraidījumu var pieteikt aizdomās turētais, apsūdzētais, aizstāvis, kā arī cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji. Noraidījums jāmotivē. Izziņas izdarītājs noraidījuma pieteikumu divdesmit četru stundu laikā nosūta prokuroram, neapturot izmeklēšanu. Prokuroram jāpieņem lēmums attiecībā uz noraidījuma pieteikumu divu dienu laikā no tā saņemšanas brīža. 64 (22.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.) Piektā nodaļa Pierādījumi 47.pants. Krimināllietā pierādāmie apstākļi Krimināllietas pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā pierādāmi šādi apstākļi: 1) noziedzīga nodarījuma notikums (noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiks, vieta, veids un citi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļi); 2) apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā; 3) apstākļi, kas ietekmē apsūdzētā atbildības pakāpi un raksturu; 4) ar noziedzīgu nodarījumu nodarīto zaudējumu un radītā kaitējuma raksturs un apmēri. 65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 48.pants. Cēloņu un apstākļu atklāšana, kas veicinājuši noziedzīga nodarījuma izdarīšanu Krimināllietas pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā izziņas iestādei, prokuroram un tiesai jāatklāj cēloņi un apstākļi, kas veicinājuši noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. 66 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1982. dekrētu, 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 49.pants. Pierādījumi Pierādījumi krimināllietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis un tiesa likumā noteiktā kārtībā nosaka Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmju esamību vai neesamību, šo nodarījumu izdarījušās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar liecinieku liecībām, cietušā liecībām, aizdomās turētā liecībām, apsūdzētā liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, izmeklēšanas un tiesu protokoliem, kā arī ziņām par faktiem, kas iegūtas un likumā noteiktajā kārtībā fiksētas ar tehniskiem līdzekļiem, un citiem dokumentiem. Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja tās iespējams pārbaudīt šajā kodeksā noteiktajā procesuālajā kārtībā. 67 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.1983. dekrētu, 22.06.1994., 20.02.1997., 14.10.1998. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 50.pants. Pierādījumu savākšana un iesniegšana Izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa šā kodeksa noteiktā kārtībā var viņu rīcībā esošās lietās aicināt jebkuru personu, lai to nopratinātu vai pieprasītu no tās eksperta atzinumu; var prasīt no uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, amatpersonām un citām fiziskajām personām, lai tie iesniegtu priekšmetus un dokumentus, no kuriem var iegūt lietai nepieciešamās ziņas; prasīt, lai uzņēmumi, iestādes un organizācijas izdarītu dokumentālās revīzijas. Šāds pieprasījums obligāti jāizpilda visām personām, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām. Pierādījumus uz savu ierosmi var iesniegt arī aizdomās turētais, apsūdzētais un viņa aizstāvis, apsūdzētājs, cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji, kā arī jebkura persona, uzņēmums, iestāde un organizācija. 68 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.1974. dekrētu, 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 50.1 pants. Informācijas avota norādīšanas pienākums Izziņas iestāde vai prokurors var ierosināt tiesai uzdot masu informācijas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt informācijas avotu. Izziņas iestādes vai prokurora ierosinājumu izlemj rajona tiesas tiesnesis, uzklausījis iesniedzēju, masu informācijas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem. Lēmumu par informācijas avota norādīšanu tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, žurnālists vai redaktors, un to izskata šā kodeksa 222.1 pantā noteiktajā kārtībā. 69 (20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 50.2 pants. Neizpaužamo ziņu iegūšana no kredītiestādēm (1) Ja pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai nepieciešams iegūt neizpaužamas ziņas no kredītiestādēm, izziņas iestādes priekšnieks vai prokurors iesniedz rajona (pilsētas) tiesā akceptēšanai rakstveida pieprasījumu, norādot ziņu precīzu nosaukumu un apjomu, kā arī ziņu pieprasīšanas pamatojumu. (2) Lēmumu par izziņas iestādes priekšnieka vai prokurora pieprasījuma akceptēšanu pieņem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis, uzklausot iesniedzēju un iepazīstoties ar materiāliem. Lēmumu par izziņas iestādes priekšnieka vai prokurora pieprasījuma akceptēšanu tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu. (3) Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt pieprasījuma iesniedzējs, un to izskata šā kodeksa 222.1 pantā noteiktajā kārtībā. 70 (26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.) 51.pants. Pierādījumu novērtēšana Tiesa, tiesnesis, prokurors un izziņas izdarītājs pierādījumus vērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izskatītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu, tiesnesi, prokuroru un izziņas izdarītāju. 71 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 52.pants. Liecinieka liecības Liecinieku var nopratināt vienīgi par lietā noskaidrojamiem apstākļiem, arī par apsūdzētā un cietušā personu. Liecinieks tai pašā lietā nevar būt par aizstāvi, apsūdzētāju, kā arī par cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvi. Nevar aicināt un nopratināt kā liecinieku: 1) apsūdzētā aizstāvi lietā, kurā viņš izpilda aizstāvja pienākumus; 2) personu, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, un par tiem pareizi liecināt; 3) advokātu, arodbiedrības un citas sabiedriskās organizācijas pār-stāvi - par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi sakarā ar pārstāvja pienākumu izpildi. Ja liecinieka liecības ir pamatotas uz citu personu izteikumiem, tad arī šīs personas jānopratina. Nevar uzlūkot par pierādījumu liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms. 72 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1982. un 24.11.1983. dekrētu) 53.pants. Liecinieka pienākumi un tiesības Par liecinieku aicinātai personai jāierodas un pēc izziņas izdarītāja, prokurora un tiesas priekšlikuma jāizstāsta viss viņai lietā zināmais, patiesīgi liecinot un atbildot uz jautājumiem, kas uzdoti saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem. Liecinieks var neliecināt pret sevi un saviem ģimenes locekļiem. Lieciniekam ir tiesības: liecināt savā dzimtajā valodā; iepazīties ar nopratināšanas protokolu pirmstiesas izmeklēšanā, pieprasīt šā protokola papildināšanu un labošanu; iesniegt sūdzības par tās personas rīcību, kas izdara pratināšanu; saņemt izdevumu atlīdzību par visu laiku, kas patērēts sakarā ar ierašanos uz izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, kā arī saņemt atlīdzību par atraušanu no parastā darba. 73 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993. un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 54.pants. Liecinieka atbildība Par atteikšanos liecināt liecinieks ir atbildīgs pēc Krimināllikuma 302.panta; par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs pēc Krimināllikuma 300.panta. Par liecinieka atteikšanos dot izziņas izdarītājam vai prokuroram liecību tiek sastādīts protokols, ierosināta lieta, un pēc izmeklēšanas lieta tiek nosūtīta pēc piekritības. Ja liecinieks atsakās liecināt tiesā, tiesa uz šā pamata pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu, kuru nosūta prokuroram izmeklēšanai. Par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieku sauc pie kriminālatbildības vispārējā kārtībā pēc tam, kad tiesas spriedums lietā, kurā viņš liecinājis, stājies likumīgā spēkā, vai arī pēc tam, kad šī lieta izbeigta. Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa var likt šo liecinieku atvest piespiedu kārtā. Par liecinieka neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par liecinieka saukšanu pie likumā paredzētās atbildības. Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt lieciniekam naudas sodu līdz divām minimālajām mēnešalgām. 74 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.07.1962. un 21.10.1982. dekrētu, 05.02.1992., 05.01.1993., 22.06.1994., 20.02.1997. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 55.pants. Cietušā liecības Cietušo var nopratināt par faktiem, kas lietā noskaidrojami, arī par savstarpējām attiecībām ar apsūdzēto. Cietušais var neliecināt pret sevi un saviem ģimenes locekļiem. Bez tam cietušajam ir tiesība dot paskaidrojumus par faktiem, kam lietā ir pierādījumu nozīme. Par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu, kā arī par neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma cietušais atbild pēc šā kodeksa 54.panta noteikumiem. 75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.01.1974. dekrētu, 05.01.1993. un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 56.pants. Aizdomās turētā liecības Aizdomās turētais dod liecības par apstākļiem, uz kuru pamata viņš aizturēts vai sakarā ar kuriem viņam izraudzīts drošības līdzeklis, kā arī par visiem viņam zināmiem lietas apstākļiem. 76 57.pants. Apsūdzētā liecības Apsūdzētais dod liecības pēc viņam uzrādītās apsūdzības būtības un par viņam zināmiem lietas apstākļiem. 77 58.pants. Eksperta atzinums Eksperta atzinums lietā tiek dots gadījumos, kad lietai nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai kādā amatniecības nozarē. Eksperta atzinums nevar pārsniegt viņa speciālo zināšanu robežas. Eksperta atzinums nav obligāts izziņas izdarītājam, prokuroram, tiesnesim un tiesai, tomēr viņu nepiekrišana eksperta atzinumam jāmotivē attiecīgā lēmumā vai spriedumā. Ja izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa nepiekrīt eksperta atzinumam tā neskaidrības vai nepilnības dēļ, var noteikt papildu ekspertīzi, ko uzdod tam pašam vai citam ekspertam. Ja eksperta atzinumam nepiekrīt tā nepamatotības dēļ, var noteikt atkārtotu ekspertīzi, ko uzdod citam ekspertam vai citiem ekspertiem. 78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 59.pants. Obligātā ekspertīze Ekspertīze ir obligāta: 1) nāves cēloņu noteikšanai; 2) miesas bojājuma rakstura noteikšanai; 3) aizdomās turētā vai apsūdzētā psihiskā stāvokļa noteikšanai tais gadījumos, kad izziņas izdarītājam, prokuroram, tiesnesim vai tiesai rodas šaubas par viņu pieskaitāmību; 4) liecinieka vai cietušā psihiskā vai fiziskā stāvokļa noteikšanai tais gadījumos, kad rodas šaubas par viņu spējām pareizi uztvert apstākļus, kam nozīme lietā, un pareizi par tiem liecināt; 5) aizdomās turētā, apsūdzētā vai cietušā vecuma noteikšanai, kad vecumam lietā ir nozīme, bet nav nepieciešamo dokumentu. 79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 60.pants. Eksperts Par ekspertu var būt persona, kam ir speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai kādā amatniecības nozarē. Ja ir ekspertu iestādes, ekspertīzi izdara šo iestāžu eksperti. Izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa par ekspertiem var izraudzīt arī personas, kas ekspertu iestādēs nestrādā. Izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas prasība izsaukt ekspertu ir saistoša tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadītājam, kurā eksperts strādā. Eksperts dod atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par savu atzinumu. 80 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1967. dekrētu un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 61.pants. Eksperta noraidījums Eksperts nevar piedalīties lietā šādos gadījumos: 1) ja ir šā kodeksa 27.pantā paredzētie nosacījumi; tomēr viņa iepriekšējā piedalīšanās lietā par ekspertu vai speciālistu nevar būt pamats viņa noraidījumam; 2) ja viņš pēc dienesta vai citādi ir bijis vai ir atkarīgs no apsūdzētā, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja; 3) ja viņš šai lietā ir izdarījis revīziju, kuras materiāli bijuši par pamatu krimināllietas ierosināšanai; 3a) (izslēgts ar 20.06.2002. likumu); 4) ja noskaidrojas, ka viņš nav kompetents. Pirmstiesas izmeklēšanā jautājumu par eksperta noraidījumu izlemj izziņas izdarītājs vai prokurors, bet tiesā - tiesa, kas izskata lietu. 81 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1967. dekrētu, 22.06.1994., 20.06.2002. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 62.pants. Eksperta pienākumi un tiesības Ekspertam, kuru aicina izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, jāierodas un jādod atzinums viņam uzdotajos jautājumos. Ja eksperts nepamatoti atsakās pildīt savus pienākumus, dod apzināti nepatiesu atzinumu vai neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, pret viņu lietojami tādi paši līdzekļi kā pret liecinieku. Ekspertam ir tiesības: iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ko viņam nodevis izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa; lūgt izsniegt viņam atzinuma došanai nepieciešamos papildmateriālus; ar izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas sēdes priekšsēdētāja starpniecību uzdot ekspertīzes priekšmeta robežās jautājumus personām, kas tiek pratinātas; saņemt izdevumu atlīdzību sakarā ar ierašanos uz izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājumu. Ja eksperts savus pienākumus neizpilda kā dienesta uzdevumu, viņam ir tiesība saņemt īpašu atlīdzību. Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie materiāli nav pietiekami vai viņam uzdotie jautājumi iet pāri viņa speciālo zināšanu robežām. Šādos gadījumos eksperts ar rakstu ziņo personai vai iestādei, kas noteikusi ekspertīzi, ka atzinumu dot nav iespējams. 82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993. un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 63.pants. Lietiskie pierādījumi Lietiskie pierādījumi ir priekšmeti, kas noderējuši par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkiem, saglabājuši noziedzīga nodarījuma pēdas vai kas bijuši par noziedzīgās darbības objektu, kā arī visi citi priekšmeti, ar kuru palīdzību var atklāt noziedzīgo nodarījumu un noskaidrot vainīgos vai atspēkot apsūdzību, vai mīkstināt apsūdzētā atbildību. 83 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1982. dekrētu un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 64.pants. Lietisko pierādījumu un citu izņemto priekšmetu pievienošana lietai un uzglabāšana Lietiskie pierādījumi sīki jāapraksta apskates protokolā, pēc iespējas jānofotografē un jāpievieno lietai ar īpašu izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu un jāglabā tai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē vai tiesā, kuras rīcībā atrodas krimināllieta. Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus jau pirms lietas pabeigšanas var izsniegt to īpašniekiem, ja viņi to lūdz un ja šādu lūgumu iespējams apmierināt, nekaitējot tiesvedībai šai lietā. Lietiskos pierādījumus un citus izņemtos priekšmetus, kurus nav iespējams glabāt pie krimināllietas, aizzīmogo, nofotografē un glabā uz vietas vai Ministru kabineta noteiktajās institūcijās līdz izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas turpmākajam rīkojumam vai līdz nolēmuma pieņemšanai, izšķirot krimināllietu. Ja izziņas iestāde, prokurors vai tiesa (tiesnesis) nosūta lietu citai izziņas iestādei, prokuroram vai tiesai (tiesnesim), lietiskie pierādījumi nododami kopā ar lietu. Par lietisko pierādījumu pārvietošanu, to iesaiņojuma atvēršanu vai citu rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem sastāda protokolu. 84 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 65.pants. Lietisko pierādījumu un citu izņemto priekšmetu uzglabāšanas termiņi Lietiskos pierādījumus uzglabā, kamēr spriedums stājas likumīgā spēkā vai kamēr notek termiņš lēmuma par lietas izbeigšanu pārsūdzībai. Ja strīds par tiesībām uz lietām izšķirams civilprocesa kārtībā, lietiskos pierādījumus uzglabā, kamēr attiecīgais civilspriedums stājas likumīgā spēkā. Ja lietiskie pierādījumi vai citi izņemtie priekšmeti ātri bojājas un tos nevar atdot īpašniekam vai arī to ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, procesa virzītājs lemj par to nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Vajadzības gadījumā realizētos vai iznīcinātos priekšmetus atlīdzina īpašniekam ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetiem vai arī samaksā to vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas brīdī. 85 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 66.pants. Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un citiem izņemtajiem priekšmetiem, izšķirot krimināllietu Lēmumā par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai par krimināllietas izbeigšanu, kā arī spriedumā jānorāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā izņemtajiem priekšmetiem, pie tam: 1) apsūdzētajam piederošie noziedzīga nodarījuma rīki konfiscējami; 2) vērtības un lietas, kas iegūtas noziedzīgā kārtā, vai kas bijušas paredzētas vai izlietotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai arī izsniedzamas atpakaļ to īpašniekam; 3) apgrozībai aizliegtas lietas neizsniedz, bet nodod attiecīgām iestādēm vai iznīcina; 4) lietas, kam nav nekādas vērtības un ko nevar izlietot, iznīcināmas, bet uz ieinteresētu personu vai iestāžu lūguma izsniedzamas tām; 5) pārējās lietas izsniedzamas to īpašniekiem; ja rodas strīds par īpašuma tiesībām uz šīm lietām, to izšķir civilprocesa kārtībā; 6) ja lietiskie pierādījumi ir dokumenti, tos uzglabā lietā visu lietas uzglabāšanas laiku vai arī nodod ieinteresētām iestādēm. 86 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 67.pants. Izmeklēšanas un tiesu darbību protokoli un citi dokumenti Lietai nozīmīgus faktus var konstatēt ar apskates, aplūkošanas, kratīšanas un citu izmeklēšanas un tiesu darbību protokoliem, kuri sastādīti un noformēti atbilstoši šā kodeksa prasībām. Faktus var konstatēt arī ar citiem dokumentiem, ko izdevuši uzņēmumi, iestādes un organizācijas, amatpersonas un pilsoņi. 87 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) Sestā nodaļa Drošības līdzekļi 68.pants. Drošības līdzekļu piemērošana Ja ir pietiekams pamats varbūtībai, ka apsūdzētais vai tiesājamais, būdams brīvībā, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas vai traucēs patiesības noskaidrošanu krimināllietā, arī apdraudot vai ietekmējot krimināllietās liecinošās personas, vai izdarīs noziedzīgu darbību, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildīšanu, izziņas izdarītājam, prokuroram un tiesai (tiesnesim) ir tiesības piemērot apsūdzētajam vai tiesājamam vienu no šajā kodeksā paredzētajiem drošības līdzekļiem, izņemot šā kodeksa 69.panta trešajā daļā minēto gadījumu. 88 (22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. un 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.) 69.pants. Drošības līdzekļu veidi Drošības līdzekļi ir: 1) paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu; 2) personisks galvojums; 3) drošības nauda; 4) nodošana policijas uzraudzībā; 5) mājas arests; 6) apcietinājums; 7) karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā; 8) nepilngadīgā nodošana vecāku, aizbildņu vai aizgādņu pārraudzībā; 9) noteiktas nodarbošanās aizliegums. Personai, kurai piemērots šā panta pirmās daļas 1. — 5.punktā vai 9.punktā minētais drošības līdzeklis, bez procesa virzītāja atļaujas aizliegts izbraukt no valsts. Šā panta pirmās daļas 9.punktā minēto drošības līdzekli var piemērot arī papildus kādam citam drošības līdzeklim. 89 (22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 20.06.2002., 19.06.2003. un 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.) 70.pants. Drošības līdzekļu piemērošana aizdomās turētajam Izņēmuma gadījumā drošības līdzekli personai, ko tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var piemērot arī pirms apsūdzības celšanas. Šādā gadījumā apsūdzība jāceļ ne vēlāk kā desmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas brīža. Ja drošības līdzeklis izraudzīts attiecībā uz personu, kas tiek turēta aizdomās par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu vai par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa 32.pantu piekrīt apgabaltiesai, apsūdzība pret šo personu ceļama ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas dienas. Ja šajā laikā apsūdzība netiek celta, drošības līdzeklis atceļams. Personai, kas apcietināta pirms apsūdzības celšanas, ir tiesības pārsūdzēt izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša darbības, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus. 90 (22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 15.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.) 71.pants. Lēmums par drošības līdzekļa piemērošanu Par drošības līdzekļa piemērošanu izziņas izdarītājs, prokurors vai tiesa (tiesnesis) pieņem motivētu lēmumu, norādot tajā noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu persona apsūdzēta, tiek turēta aizdomās vai ir tiesājama, un pamatojot drošības līdzekļa izraudzīšanu. Lēmums jāpaziņo personai, attiecībā uz kuru drošības līdzeklis izraudzīts. 91 (22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 72.pants. Apstākļi, kas ņemami vērā, izraugoties drošības līdzekli Izlemjot jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu un izraugoties vienu no drošības līdzekļiem, izziņas izdarītājs, prokurors un tiesa (tiesnesis) ņem vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma smagumu, apsūdzētā vai tiesājamā personību, varbūtību, ka apsūdzētais vai tiesājamais izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas vai traucēs patiesības noskaidrošanu, arī apdraudot vai ietekmējot krimināllietās liecinošās personas, kā arī apsūdzētā vai tiesājamā nodarbošanos, vecumu, veselības stāvokli, ģimenes stāvokli un citus apstākļus. 92 (22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 09.12.1999. likumu, kas stājas spē …