Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Zaudējis spēku - Latvijas Kriminālprocesa kodekss

Īsumā

Šis likums, Latvijas Kriminālprocesa kodekss, nosaka procesuālo kārtību krimināllietās Latvijas Republikas teritorijā. Tas ir zaudējis spēku un tā vietā ir spēkā 2005. gada 21. aprīļa likums "Kriminālprocesa likums".

Ko tas regulē

  • Kriminālprocesa likumu piemērošanu un uzdevumus.
  • Pienākumu ierosināt krimināllietu un atklāt noziedzīgu nodarījumu.
  • Apstākļus, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā vai ļauj to izbeigt.
  • Personas neaizskaramību, dzīvokļa neaizskaramību un personiskās dzīves noslēpuma aizsardzību.

Kas tas attiecas

  • Tiesas, prokurori un izziņas iestādes.
  • Personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus vai tiek turētas aizdomās.

Galvenie punkti

  • Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu.
  • Nevienu nevar saukt pie kriminālatbildības kā apsūdzēto citādi kā vien uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā.
  • Krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz, ja nav noticis noziedzīgs nodarījums, nav noziedzīga nodarījuma sastāva, iestājies noilgums, vai citos likumā paredzētajos gadījumos.
  • Nevienu nedrīkst apcietināt citādi kā tikai uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlota vēsturiskā redakcija: 24.06.2005.-30.09.

  1. Kodeksa pamatredakcija pieejama šeit. Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt
  2. gada
  3. aprīļa likumu: Kriminālprocesa likums. LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS Latvijas Kriminālprocesa kodekss PIRMĀ SADAĻA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI Pirmā nodaļa Pamatnoteikumi 1.pants. Kriminālprocesa likumi Procesuālo kārtību krimināllietās Latvijas Republikas teritorijā nosaka Latvijas Kriminālprocesa kodekss. Kriminālprocesa likumu noteiktā procesuālā kārtība ir vienota un obligāta visās krimināllietās un visās tiesu, prokuratūras un izziņas iestādēs. Procesuālo kārtību krimināllietās nosaka kriminālprocesa likumi, kas ir spēkā tai laikā, kad izdara pirmstiesas izmeklēšanu vai lietu izskata tiesā. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.
  4. un 22.06.
  5. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 2.pants. Kriminālprocesa uzdevumi Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.1990., 05.02.
  6. un 14.10.
  7. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 3.pants. Pienākums ierosināt krimināllietu un atklāt noziedzīgu nodarījumu Tiesai, prokuroram un izziņas iestādei savas kompetences robežās katru reizi, kad atklātas noziedzīga nodarījuma pazīmes, jāierosina krimināllieta, pielietojot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīgā nodarījuma notikumu un personas, kas vainīgas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un lai tās sodītu. Ziņas par noziedzīgiem nodarījumiem iekļaujamas vienotajā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994., 14.10.
  8. un 20.06.
  9. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 4.pants. Apsūdzības celšana pieļaujama vienīgi uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā Nevienu nevar saukt pie kriminālatbildības kā apsūdzēto citādi kā vien uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā. 5 5.pants. Apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā Krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz: 1) ja nav noticis noziedzīgs nodarījums; 2) ja nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva; 3) ja iestājies noilgums; 4) sakarā ar amnestijas aktu, ja amnestija novērš soda piemērošanu par nodarījumu, kā arī sakarā ar atsevišķu personu apžēlošanu; 5) pret personu, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi vecumu, pēc kura sasniegšanas saskaņā ar likumu iespējama kriminālatbildība; 6) uz cietušā un apsūdzētā izlīguma pamata lietās, kuras ierosināmas vienīgi pēc cietušo sūdzībām, tas ir, šā kodeksa 111.panta 2.punktā paredzētajās lietās; 7) kad nav cietušā sūdzības, ja lietu var ierosināt vienīgi uz viņa sūdzības pamata, izņemot šā kodeksa 111.panta 1.punkta otrajā daļā un 3.punktā paredzētos gadījumus; 8) pret mirušo, izņemot gadījumus, kad tiesvedība nepieciešama, lai mirušo reabilitētu vai lietu atjaunotu pret citām personām sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem; 9) pret personu, par kuru tai pašā apsūdzībā jau ir likumīgā spēkā stājies spriedums vai tiesas lēmums par lietas izbeigšanu uz tāda paša pamata; 10) pret personu, par kuru tai pašā apsūdzībā ir neatcelts izziņas iestādes vai prokurora lēmums par lietas izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad lietas ierosināšanu atzinusi par nepieciešamu tiesa, kuras tiesvedībā atrodas krimināllieta. Ja šā panta 1., 2.,
  10. un 4.punktā norādītie apstākļi atklājas iztiesāšanas stadijā, tiesa turpina un pabeidz lietas iztiesāšanu un taisa attaisnojošu spriedumu vai notiesājošu spriedumu, atbrīvojot notiesāto no soda. Lietas izbeigšana šā panta
  11. un 4.punktā norādītajos gadījumos nav pieļaujama, ja pret to iebilst apsūdzētais, bet apsūdzētā nāves gadījumā - viņa tuvi radinieki. Šādā gadījumā lietas gaitu turpina parastajā kārtībā. Ja, izdarot pirmstiesas izmeklēšanu, nav noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, krimināllieta tiek izbeigta uz šā panta 3.punktā paredzētā pamata, izņemot lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu paredzēts nāves sods, kā arī lietas par tīšu slepkavību un tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.
  12. dekrētu, 13.08.1991., 06.04.1993., 22.06.1994., 14.10.
  13. un 19.06.
  14. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 5.1 pants. Krimināllietas izbeigšana, personu saucot pie administratīvās atbildības, materiālus nododot biedru tiesai, Nepilngadīgo lietu komisijai vai personu nododot sabiedriskajā galvojumā 7 (Izslēgts ar 27.04.
  15. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 5.2 pants. Krimināllietas izbeigšana sakarā ar personas saukšanu pie administratīvās atbildības 8 (Izslēgts ar 27.04.
  16. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 5.3 pants. Atteikšanās ierosināt krimināllietu vai krimināllietas izbeigšana, atbrīvojot no kriminālatbildības Prokurors vai ar viņa piekrišanu izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, ja: 1) persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu; 2) personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; 3) noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais un ir konstatēti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai īpaši apstākļi, un par nepilngadīgā personību iegūtas ziņas, kas mīkstina viņa atbildību. Nav pieļaujams atteikties ierosināt krimināllietu vai izbeigt krimināllietu, ja pret to iebilst persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai likumā noteiktajos gadījumos tās likumiskais pārstāvis. Kriminālpārkāpuma gadījumā nav pieļaujams atteikties ierosināt krimināllietu vai izbeigt krimināllietu uz izlīguma pamata, ja cietušais ir nepilngadīgs. 9 (14.10.
  17. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 5.4 pants. Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošas ziņas un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var krimināllietu izbeigt, attiecīgo personu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Šajā gadījumā prokurors nenosūta krimināllietu tiesai, ja persona pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpilda prokurora uzliktos pienākumus. Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pieļaujama tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, ja tā nav sodīta, ja pret to pēdējo piecu gadu laikā krimināllieta nav izbeigta, pamatojoties uz šo pantu, un ja šādu izbeigšanu sankcionē virsprokurors. Krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un rakstveidā izteiktu piekrišanu. Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem. Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt par pienākumu: 1) atvainoties cietušajam; 2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu; 3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā; 4) atturēties no noteiktas rīcības un nodarbošanās veidiem; 5) ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības. Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs nedrīkst atcelt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. 10 (20.06.
  18. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.
  19. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.) 6.pants. Krimināllietas izbeigšana, nododot personu sabiedriskajā galvojumā 11 (Izslēgts ar 27.04.
  20. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 7.pants. Materiālu vai izbeigtas krimināllietas nodošana biedru tiesai 12 (Izslēgts ar 27.04.
  21. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 8.pants. Materiālu vai izbeigtas krimināllietas nosūtīšana uz tiesu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai Ja nepilngadīgais izdarījis noziedzīgu nodarījumu un ir konstatēti šā kodeksa 5.3 pantā minētie apstākļi, prokurors vai izziņas izdarītājs ar prokurora piekrišanu var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu un materiālu vai izbeigtas krimināllietas nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai nepilngadīgajam. Nosūtīt materiālus tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai var arī gadījumos, kad Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi persona, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi 14 gadu vecumu. 13 (14.10.
  22. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
  23. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 9.pants. Paziņojums cietušajam un viņa pārstāvim par lietas izbeigšanu 14 (Izslēgts ar 27.04.
  24. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 10.pants. Lietas atjaunošana pret sabiedriskajā galvojumā nodotu personu 15 (Izslēgts ar 27.04.
  25. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 11.pants. Personas neaizskaramība Nevienu nedrīkst apcietināt citādi kā tikai uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata. Prokuroram nekavējoties jāatbrīvo katra persona, kam nelikumīgi atņemta brīvība vai kas tiek turēta apcietinājumā ilgāk par likumā vai tiesas spriedumā paredzēto laiku. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  26. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 11.1 pants. Dzīvokļa neaizskaramība, personu personiskās dzīves un korespondences noslēpuma aizsardzība Personām ir garantēta dzīvokļa neaizskaramība. Nevienam nav tiesību bez likumīga pamata ieiet dzīvoklī pret tajā dzīvojošo personu gribu. Personu personisko dzīvi, korespondences, telefona sarunu un telegrāfisko ziņojumu noslēpumu sargā likums. Kratīšanu, izņemšanu, personu telpu apskati, aresta uzlikšanu korespondencei un tās izņemšanu pasta un telegrāfa iestādēs, kā arī telefona sarunu noklausīšanos var izdarīt tikai uz tādiem pamatiem un tādā kārtībā, kādu nosaka likums. 17 (21.10.
  27. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.
  28. un 14.10.
  29. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 12.pants. Tiesu spriež tikai tiesa Krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personām celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot tām sodu. 18 (27.04.
  30. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.
  31. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 13.pants. Tiesas spriešana, pamatojoties uz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā Krimināllietās tiesu spriež, pamatojoties uz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā neatkarīgi no viņu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīves vietas un citiem apstākļiem. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.
  32. dekrētu un 14.10.
  33. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 14.pants. Tiesas sastāvs Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus. Rajona (pilsētas) tiesā tiesnesis un divi piesēdētāji koleģiāli izskata krimināllietas: 1) par sevišķi smagu noziegumu; 2) par smagu noziegumu, ja tiesājamais ir nepilngadīgs, izņemot šā kodeksa 406.pantā paredzētos gadījumus; 3) par smagu noziegumu, ja prokurors, apsūdzētais vai viņa aizstāvis rakstveidā pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu; 4) par smagu noziegumu, ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma koleģiāli; 5) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu. Apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā krimināllietu izskata tiesnesis un divi piesēdētāji. Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu izskata trīs tiesneši. Jautājumus, kas rodas, izskatot krimināllietu koleģiāli, tiesa izlemj ar balsu vairākumu. Tiesnesim un tiesas piesēdētājiem, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu, ir vienādas tiesības. Neviens nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja amatpersona vai cita persona, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, jebkāda iegansta dēļ traucē viņam pildīt savus pienākumus, tiesnesis var saukt to pie likumā noteiktās administratīvās atbildības. 20 (20.06.
  34. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.
  35. 2002.) 15.pants. Tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam Iztiesājot krimināllietas, tiesneši un tiesas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Tiesneši un tiesas piesēdētāji izspriež krimināllietas, pamatojoties uz likumu, atbilstoši tiesiskai apziņai un apstākļos, kuros izslēgta tiesnešu ietekmēšana. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.
  36. un 27.04.
  37. likumu, kas stājas spēkā 05.05.1993.) 16.pants. Tiesvedības valoda Tiesvedība krimināllietā notiek valsts valodā. Tiesa, tiesnesis, prokurors un izziņas iestāde, kuru lietvedībā atrodas lieta, var pieļaut arī citu procesa valodu, ja tam piekrīt prokurors un procesa dalībnieki. Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda procesa valodu, tiesa, tiesnesis, prokurors un izziņas iestāde nodrošina tiesības iesniegt pieteikumus, liecināt, pieteikt lūgumus, iepazīties ar visiem lietas materiāliem, kā arī uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda, un izmantot tulku šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Procesuālie dokumenti, kas izsniedzami apsūdzētajam, tiesājamam vai citiem procesa dalībniekiem, kuri nepārvalda procesa valodu, jātulko tajā valodā, kuru šīs personas pārvalda. 22 (27.04.
  38. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  39. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 17.pants. Iztiesāšanas atklātums Lietas visās tiesās iztiesā atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma sargāšanas interesēm. Bez tam pēc motivēta tiesas lēmuma ir atļauts slēgtā tiesas sēdē iztiesāt lietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ko izdarījušas sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas, lietas par dzimumnoziegumiem un citas lietas, lai netiktu izpausti lietas dalībnieku dzīves intīmie apstākļi, kā arī gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt cietušā, liecinieka vai citu lietas dalībnieku, viņu ģimenes locekļu vai citu viņiem tuvu personu drošību. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumus vienmēr pasludina publiski. Lietās, kuras izskatītas slēgtā vai daļēji slēgtā tiesas sēdē, sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu pasludina atklātā tiesas sēdē. Pēc tam sprieduma motīvu daļu pasludina slēgtā tiesas sēdē. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.
  40. dekrētu, 13.08.1991., 14.10.
  41. un 15.02.
  42. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.) 18.pants. Aizstāvības tiesību nodrošināšana aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam Aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam tiek nodrošinātas tiesības uz aizstāvību. Tiesai, prokuroram un izziņas izdarītājam jānodrošina aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam iespēja aizstāvēties ar likumā noteiktajiem līdzekļiem un veidiem, kā arī jānodrošina viņu personisko un mantisko tiesību aizsardzība. 24 (12.01.
  43. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  44. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 19.pants. Patiesības noskaidrošana Tiesai, tiesnesim, prokuroram un izziņas izdarītājam ir pienākums pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izmeklēt lietas apstākļus un atbilstoši objektīvajai patiesībai noskaidrot noziedzīga nodarījuma esamību un to, kas vainīgs noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī citus apstākļus, kam ir nozīme pareizā krimināllietas izlemšanā. Lietas apstākļu noskaidrošanai var izmantot tikai tos pierādījumus, kas iegūti, pārbaudīti un novērtēti šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Izlemjot jebkādus jautājumus lietā, jānoskaidro un jāņem vērā apsūdzēto (tiesājamo) apsūdzošie un attaisnojošie, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. 25 (27.04.
  45. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  46. un 14.10.
  47. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 19.1 pants. Nevainīguma prezumpcija Nevienu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. Pierādīšanas pienākums ir apsūdzētājam. Apsūdzētajam (tiesājamam) nav jāpierāda savs nevainīgums. Notiesājoša sprieduma pamatā jābūt tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, kas apstiprina tiesājamā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu apsūdzētajam (tiesājamam). Tāpat vērtējamas šaubas, kas rodas, tulkojot un piemērojot krimināllikumus un kriminālprocesa likumus. 26 (27.04.
  48. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.
  49. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 20.pants. Latvijas Republikas Augstākās Tiesas uzraudzība pār tiesu darbību Latvijas Republikas Augstākā Tiesa uzrauga Latvijas Republikas tiesu jurisdikciju. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.
  50. likumu, kas stājas spēkā 09.12.1990.) 21.pants. Prokuratūras uzraudzība kriminālprocesā Uzraudzību pār Latvijas Republikas likumu precīzu un vienveidīgu ievērošanu kriminālprocesā realizē Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori. Prokuroram visās kriminālprocesa stadijās savlaicīgi jālieto likumā paredzētie līdzekļi, lai novērstu jebkuru likuma pārkāpumu, vienalga, kas šo pārkāpumu būtu izdarījis. Savas pilnvaras kriminālprocesā prokurors realizē neatkarīgi no jebkādām iestādēm un amatpersonām, pakļaudamies vienīgi likumam. Prokurora lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar likumu, obligāti jāizpilda visiem uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, amatpersonām un fiziskajām personām. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.
  51. un 14.10.
  52. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 22.pants. Tiesneša, prokurora un citu procesa dalībnieku noraidījums Tiesnesis, tiesas piesēdētājs, prokurors, izziņas izdarītājs, tiesas sēdes sekretārs, eksperts, speciālists un tulks nevar piedalīties tiesvedībā krimināllietā un ir noraidāmi, ja viņi personīgi tieši vai netieši ieinteresēti šai lietā. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.
  53. dekrētu, 27.04.
  54. un 22.06.
  55. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 23.pants. Kārtība, kādā tiesas, prokuratūras un izziņas iestādes sazinās ar attiecīgajām ārvalstu iestādēm 30 (Izslēgts ar 20.06.
  56. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 23.1 pants. Kriminālprocesa likuma darbība attiecībā uz ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem 31 (Izslēgts ar 20.06.
  57. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 23.2 pants. Ārvalstu iestāžu uzdevumu izpilde procesuālo darbību veikšanā 32 (Izslēgts ar 20.06.
  58. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 23.3 pants. Lūgums ierosināt krimināllietu 33 (Izslēgts ar 20.06.
  59. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 23.4 pants. Lūgums ārvalstij izdot personu 34 (Izslēgts ar 20.06.
  60. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 23.5 pants. Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības robežas un drošības līdzekļa - apcietinājuma termiņi 35 (Izslēgts ar 20.06.
  61. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 23.6 pants. Personas izdošana 36 (Izslēgts ar 20.06.
  62. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) Otrā nodaļa Tiesa un piekritība 24.pants. Tiesas sastāvs, izskatot lietu Tiesas sastāvā, kas izskata lietu, var būt vienīgi personas, kuras likumā noteiktā kārtībā ievēlētas šās tiesas sastāvā. 37 25.pants. Tiesas sastāva nemainība Katra lieta jāizskata vienā un tai pašā tiesas sastāvā. Ja kāds no tiesnešiem kaut kādu iemeslu dēļ nevar turpmāk piedalīties sēdē, viņu aizstāj cits tiesnesis, un lietas izskatīšana jāatsāk no jauna, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā kodeksa 26.pantā. Ja no tiesas sastāva izstājas priekšsēdētājs, lietas izskatīšana tiek atlikta. 38 26.pants. Rezerves tiesas piesēdētājs Lietā, kuras izskatīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, var aicināt rezerves tiesas piesēdētāju. Rezerves tiesas piesēdētājs ir klāt tiesas sēdē no krimināllietas izskatīšanas sākuma un, izstājoties no tiesas sastāva tiesas piesēdētājam, viņu aizstāj. Ja rezerves tiesas piesēdētājs, kas stājies cita piesēdētāja vietā, nepieprasa tiesas darbību atsākšanu, tad lietas iztiesāšana turpinās. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.
  63. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 27.pants. Apstākļi, kas izslēdz tiesneša piedalīšanos krimināllietas izskatīšanā Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā tiklab rīcības sēdē, kā arī tiesas sēdē: 1) ja viņš ir radinieks kādam no tiesnešiem, kas ir tiesas sastāvā izskatāmajā lietā; 2) ja viņš izskatāmajā lietā ir cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs, šo personu radinieks vai laulātais, apsūdzētā radinieks vai laulātais; 3) ja viņš ir piedalījies šai lietā kā cietušais, liecinieks, eksperts, speciālists, tulks, izziņas izdarītājs, izmeklētājs, prokurors, aizstāvis, apsūdzētā likumiskais pārstāvis, cietušā, civilprasītāja, civilatbildētāja pārstāvis; 4) ja viņš pats, viņa radinieki vai laulātais tieši vai netieši ieinteresēts lietā; 5) (izslēgts ar 20.06.
  64. likumu). Par pamatu tiesneša noraidījumam nevar būt viņa pieņemtie lēmumi izskatāmajā lietā par šajā kodeksā paredzēto procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu un Operatīvās darbības likumā paredzēto sevišķajā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu akceptu. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.
  65. dekrētu, 23.02.1995., 14.10.
  66. un 20.06.
  67. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 28.pants. Tiesas sastāvs, no jauna izskatot lietu Ja lietas izskatīšana tiesā ir pabeigta ar tiesas nolēmumu, tiesnesis nevar piedalīties šīs lietas jaunā izskatīšanā nevienas instances tiesā gadījumos, kad spriedums vai lēmums, kas pieņemts, viņam piedaloties jebkuras instances tiesā, ir atcelts. 41 (19.06.
  68. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 29.pants. Noraidījuma pieteikšana Ja ir šā kodeksa
  69. un 27.pantā norādītie apstākļi, tiesnesim un tiesas piesēdētājam pašam sevi jāatstata. Aiz tiem pašiem iemesliem noraidījumu pret tiesnesi un tiesas piesēdētāju var pieteikt šā kodeksa 243.pantā minētie procesa dalībnieki. Noraidījums jāmotivē un jāpieteic līdz tiesas izmeklēšanas sākumam; vēlāk noraidījumu var pieteikt tikai tai gadījumā, ja tiesai vai personai, kura noraidījumu pieteic, noraidījuma pamats kļuvis zināms pēc tiesas izmeklēšanas sākuma. Tiesnesis vai tiesas piesēdētājs, pret kuru pieteikts noraidījums, var šai jautājumā sniegt savus paskaidrojumus. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.
  70. un 27.04.
  71. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 30.pants. Noraidījuma izlemšana Ja krimināllietu izskata vienpersoniski, pret tiesnesi pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis. Ja krimināllietu izskata koleģiāli, pret tiesnesi, piesēdētāju vai visu tiesas sastāvu pieteikto noraidījumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
  72. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 31.pants. Krimināllietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai Rajona (pilsētas) tiesai ir piekritīgas visas krimināllietas, izņemot tās, kuras ir piekritīgas apgabaltiesai. 44 (22.06.
  73. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 32.pants. Krimināllietu piekritība apgabaltiesai Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci, mieru, krimināllietas par kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem pret valsti un par tādiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma
  74. un 118.pantā, 153.panta otrajā un trešajā daļā, 154.pantā, 176.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā, 179.panta trešajā daļā,183.panta otrajā daļā, 184.pantā, 190.panta trešajā daļā, 190.1 panta otrajā un trešajā daļā, 192.,
  75. un 225.pantā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 253.1 pantā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 268.pantā, 320.panta trešajā daļā, 321.panta otrajā daļā, 322.panta otrajā daļā, 323.panta otrajā daļā, 348.pantā un 349.pantā, visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi, kā arī visas krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja tie izdarīti ar mazgadīgo vai nepilngadīgo. Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa var izskatīt lietas arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras tā uzskata par nepieciešamu pieņemt savā izskatīšanā lietu juridiskās sarežģītības vai drošības apsvērumu dēļ. 45 (15.02.
  76. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.
  77. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.) 33.pants. Krimināllietu piekritība kara tribunāliem 46 (Izslēgts ar 05.02.
  78. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 34.pants. Krimināllietas piekritība pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas Krimināllieta izskatāma tajā tiesā, kuras darbības rajonā izdarīts noziedzīgs nodarījums. Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams precīzi konstatēt, lieta piekritīga tai tiesai, kuras rajonā šai lietā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana. Ilgstošu vai turpināmu noziedzīgu nodarījumu gadījumos lieta piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā noziedzīgs nodarījums pabeigts vai pārtraukts. Lai nodrošinātu lietas izskatīšanas ātrumu un pilnīgumu, atsevišķos gadījumos to var izskatīt pēc noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietas vai pēc noziedzīga nodarījuma seku iestāšanās vietas, kā arī pēc apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas. 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  79. un 14.10.
  80. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 35.pants. Krimināllietas piekritības noteikšana atsevišķos gadījumos Atsevišķos gadījumos, lai panāktu krimināllietu ātrāku izskatīšanu un varētu nodrošināt likumā noteikto kārtību un drošību lietas iztiesāšanas laikā, pirmās instances tiesai piekritīgo krimināllietu var nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai. Lietas nodošana citai tiesai pieļaujama tikai līdz tās iztiesāšanas sākumam tiesas sēdē. Jautājumu par krimināllietas nodošanu šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos no vienas rajona (pilsētas) tiesas citai rajona (pilsētas) tiesai izšķir attiecīgās apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, bet par krimināllietas nodošanu no vienas apgabaltiesas citai apgabaltiesai - Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta. 48 (15.02.
  81. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2001.) 36.pants. Vairākām vienāda nosaukuma tiesām piekritīgo krimināllietu piekritības noteikšana Ja lieta vairāku apsūdzēto vai citu iemeslu dēļ vienlaikus piekritīga divām vai vairākām vienāda nosaukuma tiesām, tad to izskata tiesa, kuras rajonā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana. 49 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  82. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 37.pants. Dažāda nosaukuma tiesām piekritīgo krimināllietu piekritības noteikšana Ja viena persona vai personu grupa apsūdzēta vienā vai vairākos noziedzīgos nodarījumos un ja lieta kaut par vienu no apsūdzētajiem vai kaut par vienu no šiem noziedzīgiem nodarījumiem piekritīga apgabaltiesai, tad lietu izskata apgabaltiesa. 50 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992., 22.06.
  83. un 14.10.
  84. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 38.pants. Krimināllietas nodošana pēc piekritības Ja tiesa vai tiesnesis konstatē, ka krimināllieta nav piekritīga šai tiesai, lietu nosūta pēc piekritības. Tiesa, konstatējusi, ka tās rīcībā esošā lieta piekritīga citai tādai pašai tiesai, var turpināt tiesvedību šai lietā tikai tai gadījumā, ja tā jau sākusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē. Ja rajona (pilsētas) tiesa noskaidrojusi tiesas sēdē, ka lieta ir piekritīga apgabaltiesai, tā nosūta lietu iztiesāšanai attiecīgajai apgabaltiesai. Lietu, ko uzsāk iztiesāt apgabaltiesa, nevar nodot iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesai, kaut arī, lietu iztiesājot, ir noskaidrots, ka tā ir piekritīga rajona (pilsētas) tiesai. 51 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  85. un 15.02.
  86. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.) 39.pants. Piekritību strīdu nepieļaujamība Ikviena lieta, ko tiesa nosūta citai tiesai šā kodeksa noteiktā kārtībā, šai tiesai obligāti jāpieņem, un nekādi piekritības strīdi starp tiesām nav atļauti. Rajona (pilsētas) tiesa, kas saņēmusi no citas tiesas apgabaltiesai piekritīgu lietu, nosūta šo lietu attiecīgajai apgabaltiesai piekritības jautājuma izšķiršanai. 52 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  87. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) Trešā nodaļa Prokurors 40.pants. Prokurors Prokurors ir likumā noteiktajā kārtībā iecelta prokuratūras amatpersona. Savas pilnvaras kriminālprocesā prokurors realizē neatkarīgi no citām amatpersonām un iestādēm, izpildot vienīgi likumā noteiktās prasības un vadoties pēc ģenerālprokurora norādījumiem. 53 (22.06.
  88. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 41.pants. Prokurora pilnvaras Prokurors kriminālprocesā uzrauga izziņas iestāžu darbību, organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu, kā arī uztur valsts apsūdzību tiesā. Realizējot uzraudzību, prokurors ierosina vai atsaka ierosināt krimināllietu, uzdod izziņas iestādēm ierosināt krimināllietu, atceļ nelikumīgus un nepamatotus izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru lēmumus par krimināllietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt krimināllietu, kā arī atceļ citus nelikumīgus un nepamatotus izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru lēmumus krimināllietās, piedalās izmeklēšanas darbību veikšanā, dod norādījumus par izmeklēšanas virzību un konkrētu izmeklēšanas darbību veikšanu, pārbauda sūdzības par izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru darbību un lēmumiem, kā arī pieteikumus par izziņas izdarītāja un amatā zemāku prokuroru noraidījumu, nodod krimināllietas papildizmeklēšanai. Prokurors ierosina kriminālvajāšanu, pieņem lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, uzrāda to apsūdzētajam, nopratina viņu un personiski veic izmeklēšanas darbības vai uzdod tās veikt izziņas iestādei, iepazīstina apsūdzēto ar tiesībām vienoties par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā, sagatavo vienošanās projektu sadarbībai krimināltiesisko attiecību brīvprātīgā noregulēšanā un iesniedz to tiesai, iepazīstina tiesu ar noslēgto vienošanos, sastāda apsūdzības rakstu un virza lietu izskatīšanai tiesā, likumā noteiktajos gadījumos var pieprasīt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu, kā arī izbeidz vai aptur izmeklēšanu lietā, uztur valsts apsūdzību pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā, iesniedz protestu par nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu un tiesnešu nolēmumiem, piedalās lietu izskatīšanā kasācijas instances tiesā, ierosina tiesvedību krimināllietā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī realizē citas šajā kodeksā viņam noteiktās pilnvaras. Lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā prokurors piedalās pierādījumu pārbaudē, dod savu atzinumu par lietas izskatīšanas laikā konstatētiem apstākļiem, izsaka savu viedokli par krimināllikuma un soda veida piemērošanu, kā arī par noziedzīga nodarījuma civiltiesiskajām sekām. Ja, izskatot lietu tiesā, prokurors atzīst, ka celtā apsūdzība tiesas izmeklēšanā nav apstiprinājusies, viņa pienākums ir atteikties no apsūdzības, motivējot savu atteikšanos. 54 (22.06.
  89. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.1997., 14.10.1998., 20.06.
  90. un 19.02.
  91. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.) 42.pants. Prokurora noraidīšana Šā kodeksa
  92. un 29.panta noteikumi attiecas arī uz prokuroru. Turpretī par pamatu noraidījumam nevar būt tas, ka prokurors ir piedalījies pirmstiesas izmeklēšanā vai uzturējis apsūdzību, vai devis atzinumu šai lietā. Jautājumu par prokurora noraidījumu pirmstiesas izmeklēšanā izlemj amatā augstāks prokurors, bet tiesā - tiesa, kas izskata lietu. 55 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  93. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) Ceturtā nodaļa Izmeklētājs un izziņas izdarītājs 43.pants. Izmeklētājs 56 (Izslēgts ar 22.06.
  94. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 44.pants. Izmeklētāja pilnvaras 57 (Izslēgts ar 22.06.
  95. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 44.1 pants. Izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieks 58 (Izslēgts ar 22.06.
  96. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 44.2 pants. Izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka pilnvaras 59 (Izslēgts ar 22.06.
  97. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 45.pants. Izziņas izdarītājs un viņa pienākumi Izziņas izdarītājs ir valsts amatpersona, kuru noteiktā kārtībā ir iecēlusi valsts policija vai cita valsts institūcija, kam ar likumu ir noteiktas izziņas iestādes tiesības, un kuras pienākums ir veikt pirmstiesas izmeklēšanu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Ja ir šā kodeksa 107.pantā minētie iemesli un pamats, izziņas izdarītājam atbilstoši savai piekritībai un kompetencei obligāti ir jāierosina krimināllieta un nekavējoties jāuzsāk izmeklēšana. Ja noziedzīga nodarījuma atklāšanas un pierādījumu iegūšanas nolūkā ir veicamas neatliekamas izmeklēšanas darbības, izziņas izdarītājs uzsāk arī tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas ir piekritīga citai izziņas iestādei. Šādos gadījumos pēc neatliekamo izmeklēšanas darbību veikšanas krimināllieta nekavējoties nododama pēc piekritības. Visos gadījumos, kad izziņas izdarītājs uzsāk izmeklēšanu krimināllietā, viņš to pieņem savā lietvedībā un nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo par to prokuroram un ieinteresētajām personām. Izziņas izdarītāja pienākums ir nodrošināt krimināllietā pieņemto lēmumu likumību, izmeklēšanas darbību savlaicīgu veikšanu, kā arī savā lietvedībā pieņemtās krimināllietas ātru, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu. 60 (14.10.
  98. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 45.1 pants. Izziņas izdarītāja pilnvaras Izziņas izdarītājam ir tiesības: 1) savas piekritības ietvaros ierosināt krimināllietu un veikt nepieciešamās pirmstiesas izmeklēšanas darbības šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, līdz tiek noskaidrota persona, kas saucama pie kriminālatbildības, un iegūti pietiekami pierādījumi kriminālvajāšanas uzsākšanai; 2) patstāvīgi pieņemt visus lēmumus par izziņas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu, izņemot šajā kodeksā noteiktos gadījumus, kad nepieciešams tiesneša lēmums vai prokurora piekrišana; 3) dot rakstveida uzdevumus operatīvajiem dienestiem tādu apstākļu vai faktu noskaidrošanā, kuri ir būtiski krimināllietā, bet kurus var noskaidrot, tikai izmantojot operatīvās darbības metodes un līdzekļus; 4) saņemt informāciju, kas iegūta, veicot operatīvo darbību krimināllietā, un pārbaudīt operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā. Šāda informācija izmantojama, ievērojot Operatīvās darbības likuma nosacījumus. Izziņas izdarītāja lēmumi viņa izmeklējamā krimināllietā obligāti izpildāmi visām fiziskajām un juridiskajām personām. 61 (14.10.
  99. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 45.2 pants. Izziņas iestādes priekšnieks Izziņas iestādes priekšnieks ir valsts amatpersona, kuru noteiktā kārtībā ir iecēlusi valsts policija vai cita valsts institūcija, kam ar likumu ir noteiktas izziņas iestādes tiesības. Procesuālās pilnvaras, kas noteiktas izziņas iestādes priekšniekam šā kodeksa 45.3 pantā, ir arī viņa vietniekam un izziņu veicošās struktūrvienības priekšniekam un viņa vietniekam, kuri realizē šīs tiesības pakļautības kārtībā un atbilstoši katrs savai kompetencei. 62 (14.10.
  100. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 45.3 pants. Izziņas iestādes priekšnieka procesuālās pilnvaras Izziņas iestādes priekšniekam ir tiesības: 1) pārbaudīt krimināllietas, kurās tiek izdarīta izziņa; 2) dot norādījumus izziņas izdarītājam par pirmstiesas izmeklēšanas izdarīšanu un atsevišķu izmeklēšanas darbību veikšanu; 3) nodot lietu citam izziņas izdarītājam; 4) uzdot lietā veikt pirmstiesas izmeklēšanu vairākiem izziņas izdarītājiem un iecelt izziņas grupas vadītāju; 5) piedalīties izziņā un personīgi veikt pirmstiesas izmeklēšanas darbības, izmantojot šajā gadījumā izziņas izdarītāja pilnvaras, tiesības un pienākumus; 6) atcelt nepamatotus vai nelikumīgus izziņas izdarītāja lēmumus. Izziņas iestādes priekšnieks un šā kodeksa 45.2 panta otrajā daļā minētās valsts amatpersonas izziņas izdarītājam krimināllietā norādījumus dod rakstveidā un tie ir obligāti izpildāmi. Saņemto norādījumu pārsūdzēšana augstākam priekšniekam vai prokuroram neaptur to izpildi, izņemot šajā kodeksā paredzētos gadījumus. 63 (14.10.
  101. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 46.pants. Izziņas izdarītāja noraidīšana Izziņas izdarītājs ir noraidāms un nevar piedalīties pirmstiesas izmeklēšanā, ja viņš ir personiski tieši vai netieši ieinteresēts šajā lietā. Izziņas izdarītāja agrākā piedalīšanās izmeklēšanā nevar būt par pamatu viņa noraidījumam. Izziņas izdarītājam noraidījumu var pieteikt aizdomās turētais, apsūdzētais, aizstāvis, kā arī cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji. Noraidījums jāmotivē. Izziņas izdarītājs noraidījuma pieteikumu divdesmit četru stundu laikā nosūta prokuroram, neapturot izmeklēšanu. Prokuroram jāpieņem lēmums attiecībā uz noraidījuma pieteikumu divu dienu laikā no tā saņemšanas brīža. 64 (22.06.
  102. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.) Piektā nodaļa Pierādījumi 47.pants. Krimināllietā pierādāmie apstākļi Krimināllietas pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā pierādāmi šādi apstākļi: 1) noziedzīga nodarījuma notikums (noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiks, vieta, veids un citi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļi); 2) apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā; 3) apstākļi, kas ietekmē apsūdzētā atbildības pakāpi un raksturu; 4) ar noziedzīgu nodarījumu nodarīto zaudējumu un radītā kaitējuma raksturs un apmēri. 65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  103. un 14.10.
  104. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 48.pants. Cēloņu un apstākļu atklāšana, kas veicinājuši noziedzīga nodarījuma izdarīšanu Krimināllietas pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā izziņas iestādei, prokuroram un tiesai jāatklāj cēloņi un apstākļi, kas veicinājuši noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. 66 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.
  105. dekrētu, 22.06.
  106. un 14.10.
  107. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 49.pants. Pierādījumi Pierādījumi krimināllietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis un tiesa likumā noteiktā kārtībā nosaka Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmju esamību vai neesamību, šo nodarījumu izdarījušās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar liecinieku liecībām, cietušā liecībām, aizdomās turētā liecībām, apsūdzētā liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, izmeklēšanas un tiesu protokoliem, kā arī ziņām par faktiem, kas iegūtas un likumā noteiktajā kārtībā fiksētas ar tehniskiem līdzekļiem, un citiem dokumentiem. Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja tās iespējams pārbaudīt šajā kodeksā noteiktajā procesuālajā kārtībā. 67 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.
  108. dekrētu, 22.06.1994., 20.02.1997., 14.10.
  109. un 20.06.
  110. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 50.pants. Pierādījumu savākšana un iesniegšana Izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa šā kodeksa noteiktā kārtībā var viņu rīcībā esošās lietās aicināt jebkuru personu, lai to nopratinātu vai pieprasītu no tās eksperta atzinumu; var prasīt no uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, amatpersonām un citām fiziskajām personām, lai tie iesniegtu priekšmetus un dokumentus, no kuriem var iegūt lietai nepieciešamās ziņas; prasīt, lai uzņēmumi, iestādes un organizācijas izdarītu dokumentālās revīzijas. Šāds pieprasījums obligāti jāizpilda visām personām, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām. Pierādījumus uz savu ierosmi var iesniegt arī aizdomās turētais, apsūdzētais un viņa aizstāvis, apsūdzētājs, cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji, kā arī jebkura persona, uzņēmums, iestāde un organizācija. 68 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.
  111. dekrētu, 22.06.
  112. un 14.10.
  113. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 50.1 pants. Informācijas avota norādīšanas pienākums Izziņas iestāde vai prokurors var ierosināt tiesai uzdot masu informācijas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt informācijas avotu. Izziņas iestādes vai prokurora ierosinājumu izlemj rajona tiesas tiesnesis, uzklausījis iesniedzēju, masu informācijas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem. Lēmumu par informācijas avota norādīšanu tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, žurnālists vai redaktors, un to izskata šā kodeksa 222.1 pantā noteiktajā kārtībā. 69 (20.06.
  114. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 50.2 pants. Neizpaužamo ziņu iegūšana no kredītiestādēm

(1)Ja pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai nepieciešams iegūt neizpaužamas ziņas no kredītiestādēm, izziņas iestādes priekšnieks vai prokurors iesniedz rajona (pilsētas) tiesā akceptēšanai rakstveida pieprasījumu, norādot ziņu precīzu nosaukumu un apjomu, kā arī ziņu pieprasīšanas pamatojumu.
(2)Lēmumu par izziņas iestādes priekšnieka vai prokurora pieprasījuma akceptēšanu pieņem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis, uzklausot iesniedzēju un iepazīstoties ar materiāliem. Lēmumu par izziņas iestādes priekšnieka vai prokurora pieprasījuma akceptēšanu tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu.
(3)Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt pieprasījuma iesniedzējs, un to izskata šā kodeksa 222.1 pantā noteiktajā kārtībā. 70 (26.05.
  1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.) 51.pants. Pierādījumu novērtēšana Tiesa, tiesnesis, prokurors un izziņas izdarītājs pierādījumus vērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izskatītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu, tiesnesi, prokuroru un izziņas izdarītāju. 71 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.
  2. un 22.06.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 52.pants. Liecinieka liecības Liecinieku var nopratināt vienīgi par lietā noskaidrojamiem apstākļiem, arī par apsūdzētā un cietušā personu. Liecinieks tai pašā lietā nevar būt par aizstāvi, apsūdzētāju, kā arī par cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvi. Nevar aicināt un nopratināt kā liecinieku: 1) apsūdzētā aizstāvi lietā, kurā viņš izpilda aizstāvja pienākumus; 2) personu, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, un par tiem pareizi liecināt; 3) advokātu, arodbiedrības un citas sabiedriskās organizācijas pār-stāvi - par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi sakarā ar pārstāvja pienākumu izpildi. Ja liecinieka liecības ir pamatotas uz citu personu izteikumiem, tad arī šīs personas jānopratina. Nevar uzlūkot par pierādījumu liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms. 72 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.
  4. un 24.11.
  5. dekrētu) 53.pants. Liecinieka pienākumi un tiesības Par liecinieku aicinātai personai jāierodas un pēc izziņas izdarītāja, prokurora un tiesas priekšlikuma jāizstāsta viss viņai lietā zināmais, patiesīgi liecinot un atbildot uz jautājumiem, kas uzdoti saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem. Liecinieks var neliecināt pret sevi un saviem ģimenes locekļiem. Lieciniekam ir tiesības: liecināt savā dzimtajā valodā; iepazīties ar nopratināšanas protokolu pirmstiesas izmeklēšanā, pieprasīt šā protokola papildināšanu un labošanu; iesniegt sūdzības par tās personas rīcību, kas izdara pratināšanu; saņemt izdevumu atlīdzību par visu laiku, kas patērēts sakarā ar ierašanos uz izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, kā arī saņemt atlīdzību par atraušanu no parastā darba. 73 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.
  6. un 22.06.
  7. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 54.pants. Liecinieka atbildība Par atteikšanos liecināt liecinieks ir atbildīgs pēc Krimināllikuma 302.panta; par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs pēc Krimināllikuma 300.panta. Par liecinieka atteikšanos dot izziņas izdarītājam vai prokuroram liecību tiek sastādīts protokols, ierosināta lieta, un pēc izmeklēšanas lieta tiek nosūtīta pēc piekritības. Ja liecinieks atsakās liecināt tiesā, tiesa uz šā pamata pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu, kuru nosūta prokuroram izmeklēšanai. Par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieku sauc pie kriminālatbildības vispārējā kārtībā pēc tam, kad tiesas spriedums lietā, kurā viņš liecinājis, stājies likumīgā spēkā, vai arī pēc tam, kad šī lieta izbeigta. Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa var likt šo liecinieku atvest piespiedu kārtā. Par liecinieka neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par liecinieka saukšanu pie likumā paredzētās atbildības. Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt lieciniekam naudas sodu līdz divām minimālajām mēnešalgām. 74 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.07.
  8. un 21.10.
  9. dekrētu, 05.02.1992., 05.01.1993., 22.06.1994., 20.02.
  10. un 14.10.
  11. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 55.pants. Cietušā liecības Cietušo var nopratināt par faktiem, kas lietā noskaidrojami, arī par savstarpējām attiecībām ar apsūdzēto. Cietušais var neliecināt pret sevi un saviem ģimenes locekļiem. Bez tam cietušajam ir tiesība dot paskaidrojumus par faktiem, kam lietā ir pierādījumu nozīme. Par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu, kā arī par neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma cietušais atbild pēc šā kodeksa 54.panta noteikumiem. 75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.01.
  12. dekrētu, 05.01.
  13. un 22.06.
  14. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 56.pants. Aizdomās turētā liecības Aizdomās turētais dod liecības par apstākļiem, uz kuru pamata viņš aizturēts vai sakarā ar kuriem viņam izraudzīts drošības līdzeklis, kā arī par visiem viņam zināmiem lietas apstākļiem. 76 57.pants. Apsūdzētā liecības Apsūdzētais dod liecības pēc viņam uzrādītās apsūdzības būtības un par viņam zināmiem lietas apstākļiem. 77 58.pants. Eksperta atzinums Eksperta atzinums lietā tiek dots gadījumos, kad lietai nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai kādā amatniecības nozarē. Eksperta atzinums nevar pārsniegt viņa speciālo zināšanu robežas. Eksperta atzinums nav obligāts izziņas izdarītājam, prokuroram, tiesnesim un tiesai, tomēr viņu nepiekrišana eksperta atzinumam jāmotivē attiecīgā lēmumā vai spriedumā. Ja izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa nepiekrīt eksperta atzinumam tā neskaidrības vai nepilnības dēļ, var noteikt papildu ekspertīzi, ko uzdod tam pašam vai citam ekspertam. Ja eksperta atzinumam nepiekrīt tā nepamatotības dēļ, var noteikt atkārtotu ekspertīzi, ko uzdod citam ekspertam vai citiem ekspertiem. 78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  15. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 59.pants. Obligātā ekspertīze Ekspertīze ir obligāta: 1) nāves cēloņu noteikšanai; 2) miesas bojājuma rakstura noteikšanai; 3) aizdomās turētā vai apsūdzētā psihiskā stāvokļa noteikšanai tais gadījumos, kad izziņas izdarītājam, prokuroram, tiesnesim vai tiesai rodas šaubas par viņu pieskaitāmību; 4) liecinieka vai cietušā psihiskā vai fiziskā stāvokļa noteikšanai tais gadījumos, kad rodas šaubas par viņu spējām pareizi uztvert apstākļus, kam nozīme lietā, un pareizi par tiem liecināt; 5) aizdomās turētā, apsūdzētā vai cietušā vecuma noteikšanai, kad vecumam lietā ir nozīme, bet nav nepieciešamo dokumentu. 79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  16. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 60.pants. Eksperts Par ekspertu var būt persona, kam ir speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai kādā amatniecības nozarē. Ja ir ekspertu iestādes, ekspertīzi izdara šo iestāžu eksperti. Izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa par ekspertiem var izraudzīt arī personas, kas ekspertu iestādēs nestrādā. Izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas prasība izsaukt ekspertu ir saistoša tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadītājam, kurā eksperts strādā. Eksperts dod atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par savu atzinumu. 80 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.
  17. dekrētu un 22.06.
  18. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 61.pants. Eksperta noraidījums Eksperts nevar piedalīties lietā šādos gadījumos: 1) ja ir šā kodeksa 27.pantā paredzētie nosacījumi; tomēr viņa iepriekšējā piedalīšanās lietā par ekspertu vai speciālistu nevar būt pamats viņa noraidījumam; 2) ja viņš pēc dienesta vai citādi ir bijis vai ir atkarīgs no apsūdzētā, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja; 3) ja viņš šai lietā ir izdarījis revīziju, kuras materiāli bijuši par pamatu krimināllietas ierosināšanai; 3a) (izslēgts ar 20.06.
  19. likumu); 4) ja noskaidrojas, ka viņš nav kompetents. Pirmstiesas izmeklēšanā jautājumu par eksperta noraidījumu izlemj izziņas izdarītājs vai prokurors, bet tiesā - tiesa, kas izskata lietu. 81 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.
  20. dekrētu, 22.06.1994., 20.06.
  21. un 19.06.
  22. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 62.pants. Eksperta pienākumi un tiesības Ekspertam, kuru aicina izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, jāierodas un jādod atzinums viņam uzdotajos jautājumos. Ja eksperts nepamatoti atsakās pildīt savus pienākumus, dod apzināti nepatiesu atzinumu vai neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, pret viņu lietojami tādi paši līdzekļi kā pret liecinieku. Ekspertam ir tiesības: iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ko viņam nodevis izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa; lūgt izsniegt viņam atzinuma došanai nepieciešamos papildmateriālus; ar izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas sēdes priekšsēdētāja starpniecību uzdot ekspertīzes priekšmeta robežās jautājumus personām, kas tiek pratinātas; saņemt izdevumu atlīdzību sakarā ar ierašanos uz izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājumu. Ja eksperts savus pienākumus neizpilda kā dienesta uzdevumu, viņam ir tiesība saņemt īpašu atlīdzību. Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie materiāli nav pietiekami vai viņam uzdotie jautājumi iet pāri viņa speciālo zināšanu robežām. Šādos gadījumos eksperts ar rakstu ziņo personai vai iestādei, kas noteikusi ekspertīzi, ka atzinumu dot nav iespējams. 82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.
  23. un 22.06.
  24. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 63.pants. Lietiskie pierādījumi Lietiskie pierādījumi ir priekšmeti, kas noderējuši par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkiem, saglabājuši noziedzīga nodarījuma pēdas vai kas bijuši par noziedzīgās darbības objektu, kā arī visi citi priekšmeti, ar kuru palīdzību var atklāt noziedzīgo nodarījumu un noskaidrot vainīgos vai atspēkot apsūdzību, vai mīkstināt apsūdzētā atbildību. 83 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.
  25. dekrētu un 14.10.
  26. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 64.pants. Lietisko pierādījumu un citu izņemto priekšmetu pievienošana lietai un uzglabāšana Lietiskie pierādījumi sīki jāapraksta apskates protokolā, pēc iespējas jānofotografē un jāpievieno lietai ar īpašu izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu un jāglabā tai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē vai tiesā, kuras rīcībā atrodas krimināllieta. Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus jau pirms lietas pabeigšanas var izsniegt to īpašniekiem, ja viņi to lūdz un ja šādu lūgumu iespējams apmierināt, nekaitējot tiesvedībai šai lietā. Lietiskos pierādījumus un citus izņemtos priekšmetus, kurus nav iespējams glabāt pie krimināllietas, aizzīmogo, nofotografē un glabā uz vietas vai Ministru kabineta noteiktajās institūcijās līdz izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas turpmākajam rīkojumam vai līdz nolēmuma pieņemšanai, izšķirot krimināllietu. Ja izziņas iestāde, prokurors vai tiesa (tiesnesis) nosūta lietu citai izziņas iestādei, prokuroram vai tiesai (tiesnesim), lietiskie pierādījumi nododami kopā ar lietu. Par lietisko pierādījumu pārvietošanu, to iesaiņojuma atvēršanu vai citu rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem sastāda protokolu. 84 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  27. un 19.06.
  28. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 65.pants. Lietisko pierādījumu un citu izņemto priekšmetu uzglabāšanas termiņi Lietiskos pierādījumus uzglabā, kamēr spriedums stājas likumīgā spēkā vai kamēr notek termiņš lēmuma par lietas izbeigšanu pārsūdzībai. Ja strīds par tiesībām uz lietām izšķirams civilprocesa kārtībā, lietiskos pierādījumus uzglabā, kamēr attiecīgais civilspriedums stājas likumīgā spēkā. Ja lietiskie pierādījumi vai citi izņemtie priekšmeti ātri bojājas un tos nevar atdot īpašniekam vai arī to ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, procesa virzītājs lemj par to nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Vajadzības gadījumā realizētos vai iznīcinātos priekšmetus atlīdzina īpašniekam ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetiem vai arī samaksā to vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas brīdī. 85 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.
  29. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 66.pants. Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un citiem izņemtajiem priekšmetiem, izšķirot krimināllietu Lēmumā par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai par krimināllietas izbeigšanu, kā arī spriedumā jānorāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā izņemtajiem priekšmetiem, pie tam: 1) apsūdzētajam piederošie noziedzīga nodarījuma rīki konfiscējami; 2) vērtības un lietas, kas iegūtas noziedzīgā kārtā, vai kas bijušas paredzētas vai izlietotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai arī izsniedzamas atpakaļ to īpašniekam; 3) apgrozībai aizliegtas lietas neizsniedz, bet nodod attiecīgām iestādēm vai iznīcina; 4) lietas, kam nav nekādas vērtības un ko nevar izlietot, iznīcināmas, bet uz ieinteresētu personu vai iestāžu lūguma izsniedzamas tām; 5) pārējās lietas izsniedzamas to īpašniekiem; ja rodas strīds par īpašuma tiesībām uz šīm lietām, to izšķir civilprocesa kārtībā; 6) ja lietiskie pierādījumi ir dokumenti, tos uzglabā lietā visu lietas uzglabāšanas laiku vai arī nodod ieinteresētām iestādēm. 86 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.
  30. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 67.pants. Izmeklēšanas un tiesu darbību protokoli un citi dokumenti Lietai nozīmīgus faktus var konstatēt ar apskates, aplūkošanas, kratīšanas un citu izmeklēšanas un tiesu darbību protokoliem, kuri sastādīti un noformēti atbilstoši šā kodeksa prasībām. Faktus var konstatēt arī ar citiem dokumentiem, ko izdevuši uzņēmumi, iestādes un organizācijas, amatpersonas un pilsoņi. 87 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.
  31. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) Sestā nodaļa Drošības līdzekļi 68.pants. Drošības līdzekļu piemērošana Ja ir pietiekams pamats varbūtībai, ka apsūdzētais vai tiesājamais, būdams brīvībā, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas vai traucēs patiesības noskaidrošanu krimināllietā, arī apdraudot vai ietekmējot krimināllietās liecinošās personas, vai izdarīs noziedzīgu darbību, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildīšanu, izziņas izdarītājam, prokuroram un tiesai (tiesnesim) ir tiesības piemērot apsūdzētajam vai tiesājamam vienu no šajā kodeksā paredzētajiem drošības līdzekļiem, izņemot šā kodeksa 69.panta trešajā daļā minēto gadījumu. 88 (22.06.
  32. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.
  33. un 19.02.
  34. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.) 69.pants. Drošības līdzekļu veidi Drošības līdzekļi ir: 1) paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu; 2) personisks galvojums; 3) drošības nauda; 4) nodošana policijas uzraudzībā; 5) mājas arests; 6) apcietinājums; 7) karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā; 8) nepilngadīgā nodošana vecāku, aizbildņu vai aizgādņu pārraudzībā; 9) noteiktas nodarbošanās aizliegums. Personai, kurai piemērots šā panta pirmās daļas
  35. — 5.punktā vai 9.punktā minētais drošības līdzeklis, bez procesa virzītāja atļaujas aizliegts izbraukt no valsts. Šā panta pirmās daļas 9.punktā minēto drošības līdzekli var piemērot arī papildus kādam citam drošības līdzeklim. 89 (22.06.
  36. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 20.06.2002., 19.06.
  37. un 19.02.
  38. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.) 70.pants. Drošības līdzekļu piemērošana aizdomās turētajam Izņēmuma gadījumā drošības līdzekli personai, ko tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var piemērot arī pirms apsūdzības celšanas. Šādā gadījumā apsūdzība jāceļ ne vēlāk kā desmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas brīža. Ja drošības līdzeklis izraudzīts attiecībā uz personu, kas tiek turēta aizdomās par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu vai par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa 32.pantu piekrīt apgabaltiesai, apsūdzība pret šo personu ceļama ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas dienas. Ja šajā laikā apsūdzība netiek celta, drošības līdzeklis atceļams. Personai, kas apcietināta pirms apsūdzības celšanas, ir tiesības pārsūdzēt izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša darbības, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus. 90 (22.06.
  39. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.
  40. un 15.02.
  41. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.) 71.pants. Lēmums par drošības līdzekļa piemērošanu Par drošības līdzekļa piemērošanu izziņas izdarītājs, prokurors vai tiesa (tiesnesis) pieņem motivētu lēmumu, norādot tajā noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu persona apsūdzēta, tiek turēta aizdomās vai ir tiesājama, un pamatojot drošības līdzekļa izraudzīšanu. Lēmums jāpaziņo personai, attiecībā uz kuru drošības līdzeklis izraudzīts. 91 (22.06.
  42. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.
  43. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 72.pants. Apstākļi, kas ņemami vērā, izraugoties drošības līdzekli Izlemjot jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu un izraugoties vienu no drošības līdzekļiem, izziņas izdarītājs, prokurors un tiesa (tiesnesis) ņem vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma smagumu, apsūdzētā vai tiesājamā personību, varbūtību, ka apsūdzētais vai tiesājamais izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas vai traucēs patiesības noskaidrošanu, arī apdraudot vai ietekmējot krimināllietās liecinošās personas, kā arī apsūdzētā vai tiesājamā nodarbošanos, vecumu, veselības stāvokli, ģimenes stāvokli un citus apstākļus. 92 (22.06.
  44. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.
  45. un 09.12.
  46. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2000.) 73.pants. Paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu Paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu uzliek aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam par pienākumu neatstāt savu dzīvesvietu vai pagaidu uzturēšanās vietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas. Ja aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais pārkāpj ar parakstu apstiprināto solījumu, attiecībā uz viņu var izraudzīties stingrāku drošības līdzekli. Par to jāpaziņo aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam jau tad, kad no viņa tiek ņemts paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu. 93 (22.06.
  47. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 74.pants. Personisks galvojums Personisks galvojums ir rakstveida saistība, ar kuru fiziskā persona galvo, ka aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora un tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Ja šis drošības līdzeklis tiek pārkāpts, izziņas iestāde, prokurors vai tiesa (tiesnesis) izlemj jautājumu par galvinieka saukšanu pie likumā noteiktās administratīvās atbildības. Personiskiem galviniekiem ir jābūt ne mazāk kā diviem. Pieņemot galvojumu, galvinieki jāinformē par lietu, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, kā arī par sekām, kas iestāsies, ja tas netiks ievērots. 94 (22.06.
  48. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.
  49. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 75.pants. Drošības nauda Drošības nauda ir nauda vai vērtības, kas tiek nodotas izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Ja šis drošības līdzeklis netiek ievērots, ar izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmumu drošības naudu ieskaita valsts budžetā. Drošības naudu var dot persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu dod cita persona, tā jāinformē par lietu, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, kā arī par sekām, kas iestāsies, ja tas netiks ievērots. Par drošības naudas pieņemšanu sastāda protokolu, kura norakstu izsniedz drošības naudas devējam. Drošības naudas apmēru nosaka izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa, ievērojot noziedzīga nodarījuma smagumu, ar to nodarītā materiālā zaudējuma apjomu, draudošā soda bargumu un drošības naudas devēja mantisko stāvokli, bet ne mazāku par piecdesmit minimālajām mēnešalgām. 95 (22.06.
  50. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.
  51. un 14.10.
  52. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 75.1 pants. Nodošana policijas uzraudzībā Nodošana policijas uzraudzībā nozīmē, ka tiek ierobežota personas brīvība pārvietoties, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas vai iestādes, ka tai ne retāk kā divas reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību. Lēmumu par šā drošības līdzekļa piemērošanu nosūta izpildīšanai policijas iestādei pēc personas dzīvesvietas. Policijas iestādei uzraugāmā persona nekavējoties jāreģistrē un par tās ņemšanu uzraudzībā jāinformē šīs personas darbavieta vai mācību iestāde, kā arī izziņas iestāde, prokurors vai tiesa (tiesnesis), kas pieņēmusi lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu. 96 (22.06.
  53. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 75.2 pants. Mājas arests Mājas arests nozīmē, ka piespiedu kārtā tiek ierobežota personas brīvība pārvietoties, nosakot, ka tai pastāvīgi jāuzturas savā mājā (dzīvoklī), ka tai ir aizliegts sazināties ar lēmumā minētajām personām, izmantojot sakaru līdzekļus, saraksti vai starpniekus. Ja nepieciešams, arestētā māju (dzīvokli) var apsargāt, bet viņa uzvedību var uzdot uzraudzīt policijai. Mājas arestu (tāpat kā apcietinājumu) kā drošības līdzekli piemēro un tā termiņus nosaka šā kodeksa
  54. - 78.pantā noteiktajā kārtībā. 97 (22.06.
  55. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 76.pants. Apcietinājums Apcietinājumu var piemērot, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, par kuru krimināllikums paredz brīvības atņemšanas sodu. Nepilngadīgajiem apcietinājumu kā drošības līdzekli var piemērot tikai izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams sakarā ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, nepilngadīgā personību vai atkārtotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Apcietinājumu kā drošības līdzekli drīkst piemērot tikai ar tiesneša lēmumu, kas pieņemts uz prokurora vai izziņas izdarītāja uzrādīto materiālu pamata apcietināmās personas, tās aizstāvja, bet likumā noteiktajos gadījumos - arī likumiskā pārstāvja klātbūtnē. Apcietināmās personas klātbūtne nav obligāta, ja tā atrodas ārpus Latvijas Republikas robežām vai tās atrašanās vieta nav zināma. Tiesnesis (tiesa), iepazinies ar krimināllietas materiāliem un uzklausījis prokurora, izziņas izdarītāja, apcietināmās personas, tās aizstāvja, bet likumā noteiktajos gadījumos - arī likumiskā pārstāvja viedokli, pārbauda, vai ir likumīgs pamats šīs personas apcietināšanai, un pieņem motivētu lēmumu. Apcietinātās personas tiek turētas izmeklēšanas cietumā vai izmeklēšanas cietuma nodaļā, kas izveidota cita veida cietumā. Apcietinātos karavīrus var turēt virssardzē. Apcietināto ievietošanas un izvietošanas kārtību, dienas kārtību, tiesības un pienākumus, medicīnisko aprūpi un materiālo nodrošinājumu, drošības pasākumus, kārtību, kādā apcietinātie tiek atbrīvoti no izmeklēšanas cietuma vai pārcelti uz citu brīvības atņemšanas iestādi, nosaka Ministru kabinets. 98 (22.06.
  56. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.1997., 14.10.
  57. un 20.06.
  58. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 77.pants. Apcietinājuma termiņi Apcietinājuma termiņu aprēķina no aizdomās turētā faktiskās aizturēšanas dienas, bet, ja persona nav bijusi aizturēta, - no apcietināšanas dienas. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā apcietinājums nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Ja nav iespējams pabeigt pirmstiesas izmeklēšanu, kā arī apsūdzētā un viņa aizstāvja iepazīstināšanu ar krimināllietas materiāliem, un prokuroram nav pamata grozīt drošības līdzekli, tiesnesis šo termiņu drīkst pagarināt līdz vienam gadam un sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem katru reizi uz prokurora iesnieguma un uzrādīto lietas materiālu pamata, ja nepieciešams - pieaicinot apcietināto, viņa aizstāvi, bet likumā noteiktajos gadījumos - arī likumisko pārstāvi. Termiņa turpmāka pagarināšana nav pieļaujama; pēc tā izbeigšanās apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo. Izņēmuma gadījumos krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem, ja tie saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, tiesnesis var pagarināt pirms­tiesas apcietinājuma termiņu virs viena gada un sešiem mēnešiem, dodot iespēju apcietinātajai personai paust savu viedokli par drošības līdzekļa — apcietinājuma pagarināšanu un izvērtējot, vai turpina pastāvēt šā kodeksa 72.pantā minētie apstākļi. Apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo arī tad, ja apcietinājuma termiņš pārsniedz krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta. Ja izmeklēšanas laikā apsūdzētais izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, viņam sakarā ar to kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādā gadījumā apcietinājuma termiņu aprēķina saskaņā ar šo pantu neatkarīgi no tā, cik ilgi apsūdzētais atradies apcietinājumā sakarā ar iepriekš izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas pirms likumā noteiktā maksimālā apcietinājuma termiņa izbeigšanās krimināllietas materiāli nekavējoši uzrādāmi apsūdzētajam un viņa aizstāvim, lai viņi varētu ar tiem iepazīties. Ja lieta tiek nosūtīta papildizmeklēšanai un nav pamata grozīt drošības līdzekli, apcietinājuma termiņu nosaka tiesa, bet tas nedrīkst būt ilgāks par vienu mēnesi. Šādā gadījumā apcietinājuma termiņu aprēķina no brīža, kad lietu saņēmusi prokuratūra. No dienas, kad lieta saņemta tiesā, līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā drošības līdzekļa - apcietinājuma termiņš apcietinātajai personai nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu un sešiem mēnešiem. Pēc tā izbeigšanās drošības līdzeklis - apcietinājums jāatceļ un apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo no apcietinājuma. Izņēmuma gadījumos krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem, ja tie saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, drošības līdzekļa - apcietinājuma termiņu virs viena gada un sešiem mēnešiem var pagarināt Augstākās tiesas Senāts. 99 (22.06.
  59. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.1997., 14.10.1998., 15.02.2001., 20.06.2001., 20.06.2002., 17.10.
  60. un 20.01.
  61. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2005.) 77.1 pants. Nepilngadīgajam piemērojamā apcietinājuma termiņi Pagarināt nepilngadīgajam apcietinājuma termiņu, ja tas pārsniedz divus mēnešus, drīkst tikai izņēmuma gadījumos. Šo termiņu tiesnesis drīkst pagarināt līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem katru reizi. Termiņa turpmāka pagarināšana nav pieļaujama; pēc tā izbeigšanās drošības līdzeklis - apcietinājums jāatceļ un nepilngadīgais nekavējoties jāatbrīvo no apcietinājuma. Attiecībā uz nepilngadīgajam piemērojamā apcietinājuma termiņiem ir spēkā 77.panta trešās, ceturtās, piektās, sestās daļas noteikumi. No dienas, kad lieta saņemta tiesā, līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā drošības līdzekļa - apcietinājuma termiņš nepilngadīgajam nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Pēc tā izbeigšanās drošības līdzeklis - apcietinājums jāatceļ un nepilngadīgais nekavējoties jāatbrīvo no apcietinājuma. Izņēmuma gadījumos krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem, ja tie saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, drošības līdzekļa - apcietinājuma termiņu virs sešiem mēnešiem var pagarināt Augstākās tiesas Senāts. 100 (22.06.
  62. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.
  63. un 20.06.
  64. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2001.) 78.pants. Paziņojums par aizdomās turētā, apsūdzētā un tiesājamā apcietināšanu Par apcietinājuma kā drošības līdzekļa izraudzīšanu izziņas izdarītājs, prokurors vai tiesa nekavējoties paziņo aizdomās turētā, apsūdzētā, tiesājamā darba vietai, mācību iestādei un ģimenei. Lēmuma noraksts par apcietināšanu tiek nosūtīts ieslodzījuma vietai. Ja aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais ir ārvalsts pilsonis, tad šā lēmuma norakstu nosūta arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai. 101 (12.01.
  65. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.
  66. un 22.06.
  67. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 79.pants. Aizgādnība par apcietinātās personas nepilngadīgajiem bērniem Ja apcietinātajai personai ir nepilngadīgi bērni, kas paliek bez uzraudzības, tad izziņas iestādei, prokuroram vai tiesai tie jānodod radinieku vai citu personu, vai iestāžu aizgādnībā. 102 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  68. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 80.pants. Apcietinātās personas īpašuma aizsardzības nodrošināšana Ja apcietinātajai personai ir īpašums vai dzīvoklis, kas paliek bez uzraudzības, izziņas iestādei, prokuroram vai tiesai jāgādā par to aizsardzības nodrošināšanu. 103 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  69. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 81.pants. Nepilngadīgā nodošana pārraudzībā Ja nepilngadīgo nodod vecāku, aizbildņu vai aizgādņu pārraudzībā, kāda no šīm personām ar rakstveida saistību apņemas gādāt par nepilngadīgā apsūdzētā ierašanos pie prokurora vai tiesā un rūpēties par viņa pienācīgu uzvešanos. Vecākiem, aizbildņiem un aizgādņiem, kas uzņemas pārraudzību pār nepilngadīgo apsūdzēto, tiek darīta zināma celtās apsūdzības būtība, kā arī viņu atbildība, ja apsūdzētais neierastos pie prokurora vai tiesā. Ja personas, kuru pārraudzībā nodots nepilngadīgais apsūdzētais, neizpilda uzņemtās saistības, pret tām tiek lietoti šā kodeksa 74.panta trešajā daļā paredzētie līdzekļi. 104 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  70. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 81.1 pants. Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā nozīmē, ka vienības komandierim (priekšniekam) tiek uzlikts par pienākumu saskaņā ar izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmumu nodrošināt, lai aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais karavīrs ierastos pēc minēto personu aicinājuma, netraucētu patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinātu izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Vienības komandierim (priekšniekam) nosūta izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmuma norakstu par drošības līdzekļa piemērošanu un informē viņu par lietu, sakarā ar kuru izraudzīts drošības līdzeklis. 105 (22.06.
  71. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 81.2 pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu, ka aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam uz laiku tiek aizliegta noteikta nodarbošanās (darbība) vai konkrēta amata pienākumu pildīšana, ja ir pietiekams pamats domāt, ka tas traucēs kriminālprocesa uzdevumu sasniegšanu vai persona turpinās noziedzīgu darbību. 106 (19.02.
  72. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.) 82.pants. Karaspēka daļas pavēlniecības pārraudzība 107 (Izslēgts ar 05.02.
  73. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 83.pants. Drošības līdzekļa atcelšana vai grozīšana Drošības līdzekli atceļ, ja tas ir nelikumīgi piemērots vai turpmāk vairs nav nepieciešams, vai groza, aizstājot ar stingrāku vai vieglāku, ja to prasa lietas apstākļi. Drošības līdzekli atceļ vai groza ar tā izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša (tiesas) lēmumu, kura lietvedībā atrodas krimināllieta, bet izziņas izdarītāja vai prokurora nelikumīgi piemēroto drošības līdzekli var atcelt arī amatā augstāks prokurors. Pirmstiesas izmeklēšanā tiesneša (tiesas) piemēroto drošības līdzekli (apcietinājums, mājas arests) atceļ vai groza tikai ar prokurora motivētu lēmumu, bet šā kodeksa 222.1 pantā noteiktajos gadījumos - atceļ arī tiesa. 108 (20.02.
  74. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.1997.) Septītā nodaļa Protokoli un citi fiksēšanas līdzekļi(Nodaļas nosaukums 20.06.
  75. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 84.pants. Protokola rakstīšanas pienākums Izdarot izmeklēšanas darbības, pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas sēdēs obligāti jāraksta protokols. Protokolu var rakstīt ar roku vai ar tehniskām ierīcēm. Lai nodrošinātu protokola pilnību, var izdarīt stenografēšanu. Stenogrāfisko pierakstu lietai nepievieno. 109 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.
  76. dekrētu, 23.10.1990., 22.06.
  77. un 14.10.
  78. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 85.pants. Izmeklēšanas darbības protokols Izmeklēšanas darbības protokolu raksta izmeklēšanas darbības gaitā vai tieši pēc tās pabeigšanas izziņas izdarītājs vai prokurors. Protokolā jānorāda: izmeklēšanas darbības vieta un datums; laiks, kad tā sākta un pabeigta; protokola rakstītāja amats un uzvārds; katras personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, vārds, uzvārds un personas kods, bet nepieciešamības gadījumos arī tās adrese; izmeklēšanas darbības saturs un tās gaitā atklātie svarīgie lietas apstākļi. Ja izmeklēšanas darbības gaitā ir fotografēts, izdarīti kino uzņēmumi, skaņu vai video ieraksti vai izgatavoti pēdu nolējumi vai nospiedumi, tad protokolā jānorāda arī tehniskie līdzekļi, kas pielietoti, izdarot attiecīgo izmeklēšanas darbību, to izmantošanas apstākļi un kārtība, objekti, kam šie līdzekļi pielietoti, un gūtie rezultāti. Protokolā bez tam jāatzīmē, ka personām, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, pirms tehnisko līdzekļu lietošanas paziņots par to. Protokolu nolasa visām personām, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, pie kam tām jāizskaidro tiesība izteikt piezīmes, kas jāieraksta protokolā. Protokolu paraksta izziņas izdarītājs vai prokurors, nopratinātais, tulks, speciālists un citas personas, ja tās piedalījušās izmeklēšanas darbībā. Protokolam pievieno foto negatīvus un uzņēmumus, kino lentas, video lentas, diapozitīvus, fonogrammas, plānus, shēmas, pēdu nolējumus un nospiedumus, kas iegūti izmeklēšanas darbības gaitā. Ja izmeklēšanas darbībā iesaistītās personas drošības vai citu iemeslu dēļ nav lietderīgi izpaust šīs personas adresi un darbavietu, protokolā to aizstāj ar tās iestādes nosaukumu un telefona (faksa) numuru, ar kuras starpniecību procesa virzītājs var šo personu izsaukt. 110 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.
  79. un 21.10.
  80. dekrētu, 13.08.1991., 22.06.1994., 12.06.1997., 14.10.
  81. un 20.06.
  82. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 85.1 pants. Skaņu un video ieraksta pielietošana Procesa virzītājs izmeklēšanas darbības gaitu var fiksēt skaņu vai video ierakstā, par to pirms izmeklēšanas darbības uzsākšanas paziņojot personām, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā. Ierakstā jābūt fiksētām šā kodeksa 85.panta otrajā daļā norādītajām ziņām, kā arī visai izmeklēšanas darbības gaitai. Nav pieļaujams izdarīt daļēju izmeklēšanas darbības ierakstu. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākuma laiku un pēc pārtraukuma - izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku. Par izmeklēšanas darbību, kurā pielieto skaņu vai video ierakstu, sastāda izmeklēšanas darbības protokolu, kurā norāda: 1) izmeklēšanas darbības vietu un datumu; 2) laiku, kad tā sākta un pabeigta; 3) protokola rakstītāja amatu un uzvārdu; 4) katras personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet, ja nepieciešams, - arī adresi; 5) atzīmi par skaņu vai video ieraksta pielietošanu; 6) ziņas par ieraksta tehniskajiem līdzekļiem, ieraksta apstākļiem un pārtraukumiem; 7) izmeklēšanas darbības gaitu un tās laikā atklātos faktus, kurus personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, uzskata par īpaši būtiskiem un fiksējamiem protokolā. Sastādot protokolu, ievēro šā kodeksa 85.panta trešās un ceturtās daļas prasības. Izmeklēšanas darbības skaņu vai video ierakstu uzglabā kopā ar lietu. 111 (20.06.
  83. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 85.2 pants. Procesuālo darbību veikšana, izmantojot tehniskos līdzekļus Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu (telefonkonference, videokonference) starpniecību, ja to prasa tiesvedības intereses. Procesuālās darbības gaitā ar tehnisko līdzekļu starpniecību jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, savstarpēji cita citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt - videokonferences laikā. Uzsākot procesuālo darbību, procesa virzītājs informē par abām procesuālās darbības norises vietām, datumu un laiku; procesa virzītāja amatu un uzvārdu; procesa virzītāja pilnvarotas personas, kas atrodas otrā procesuālās darbības norises vietā, amatu un uzvārdu; procesuālās darbības saturu un tās veikšanu ar tehnisko līdzekļu starpniecību. Pēc uzaicinājuma personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, nosauc savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. To personu identitāti, kuras piedalās procesuālajā darbībā, bet neatrodas ar procesa virzītāju vienā telpā, pārbauda un apliecina procesa virzītāja pilnvarota persona. Šīs personas pienākums ir nodrošināt procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā. Procesa virzītājs informē personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, par to tiesībām un pienākumiem, likumā paredzētajos gadījumos brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu un uzsāk procesuālo darbību. Procesa virzītāja pilnvarota persona sastāda apliecinājumu, norādot procesuālās darbības norises vietu, datumu un laiku; savu amatu un uzvārdu; katras šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, kā arī izteiktos brīdinājumus, ja likums paredz atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Brīdinātās personas par to parakstās. Apliecinājumā norāda arī pārtraukumus procesuālās darbības gaitā un procesuālās darbības beigu laiku. Apliecinājumu paraksta visas šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas, un tas tiek nosūtīts procesa virzītājam pievienošanai procesuālās darbības protokolam. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izmeklēšanas darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē šā kodeksa 85.1 pantā noteiktajā kārtībā, bet pārējās procesuālās darbības - šā kodeksa 85.pantā noteiktajā kārtībā. Lietas iztiesāšanas laikā procesuālās darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē tiesas sēdes protokolā. 112 (20.06.
  84. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 86.pants. Fakta apliecinājums par atteikšanos parakstīt izmeklēšanas darbības protokolu Ja apsūdzētajam vai citai personai fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi parakstīt izmeklēšanas darbības protokolu, uz viņas lūgumu to paraksta sveša persona, kas nav ieinteresēta lietas iznākumā. Ja apsūdzētais vai cita persona atsakās parakstīt izmeklēšanas darbības protokolu, izziņas izdarītājs vai prokurors par to ieraksta protokolā. Personai, kas atteikusies parakstīt protokolu, jādod iespēja sniegt paskaidrojumus par atteikšanās iemesliem. 113 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  85. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 87.pants. Tiesas sēdes protokola saturs Tiesas sēdes protokolā jānorāda: sēdes vieta un datums, atzīmējot sēdes sākumu un beigas; tiesas nosaukums un tās sastāvs, sekretārs, tulks, procesa dalībnieki un citas tiesā aicinātās personas, ja tās ir klāt sēdē; iztiesājamā lieta; tiesājamam izraudzītais drošības līdzeklis; tiesājamā personības dati; visas tiesas darbības tādā kārtībā, kādā tās notikušas; procesa dalībnieku pieteikumi un lūgumi; lēmumi, ko tiesa pieņēmusi, neejot apspriesties; norādījums uz lēmumiem, kas pieņemti apspriežu istabā; tiesājamā un citu procesa dalībnieku tiesību un pienākumu izskaidrojums; cietušo, liecinieku, apsūdzēto un ekspertu liecību saturs; tiesas sēdē izdarītās apskates un citu pierādījumu savākšanas un izmeklēšanas darbību rezultāti; pieteikumu saturs, kuri attiecas uz lietu, ja procesa dalībnieki lūguši tos ierakstīt protokolā; kārtības pārkāpumu gadījumi tiesas sēžu zālē un pārkāpējs; tiesu debašu un tiesājamā pēdējā vārda īss saturs; sprieduma vai lēmuma pasludināšanas un sprieduma vai lēmuma pārsūdzības kārtības izskaidrošana. Iztiesāšanas laikā var izdarīt nopratināšanas skaņu ierakstus. Šādā gadījumā fonogrammu pievieno tiesas sēdes protokolam, kurā izdara atzīmi par skaņu ierakstu izdarīšanu. Tiesas sēdes protokols jāizgatavo un jāparaksta ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tiesas sēdes pabeigšanas. Visi labojumi un papildinājumi protokolā ir jāatrunā. Protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs. 114 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.
  86. dekrētu) 88.pants. Piezīmes par tiesas sēdes protokolu Trīs dienu laikā pēc protokola parakstīšanas prokurors, aizstāvis, tiesājamais, kā arī cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji var iesniegt savas piezīmes par protokolu, norādot uz tā nepareizumu vai nepilnīgumu. Iesniegtās piezīmes izskata tiesas sēdes priekšsēdētājs un, ja viņš piekrīt piezīmēm, apliecina to pareizumu un pievieno tiesas sēdes protokolam. Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas tiesas rīcības sēdē tādā pašā sastāvā, kāds bijis, izskatot lietu. Vajadzības gadījumā uz rīcības sēdi aicina personas, kas iesniegušas piezīmes. Ja nav iespējams nodrošināt tādu pašu tiesas sastāvu, rīcības sēdes priekšsēdētājam un vienam no tiesas piesēdētājiem jābūt tiem tiesnešiem, kas piedalījušies lietas izskatīšanā. Tiesai jāapspriež iesniegtās piezīmes un jāpieņem par tām lēmums. Iesniegtās piezīmes pievienojamas lietai. 115 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.
  87. un 27.04.
  88. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 89.pants. Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Plēnuma sēdes protokols 116 (Izslēgts ar 14.10.
  89. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) Astotā nodaļa Termiņi un tiesu izdevumi 90.pants. Procesuālo termiņu aprēķināšana Šai kodeksā noteiktos termiņus aprēķina stundās, dienās un mēnešos. Aprēķinot termiņus, neņem vērā to stundu vai to dienu, kurā sākas termiņa tecējums, izņemot aizturēšanas un apcietinājuma termiņa aprēķināšanu. Aprēķinot termiņus mēnešos, termiņš beidzas pēdējā mēneša atbilstošajā datumā. Ja pēdējā mēnesī nav atbilstoša datuma, termiņš beidzas mēneša pēdējā dienā. Ja termiņa beigas neiekrīt darbdienā, tad par pēdējo termiņa dienu skaitāma pirmā sekojošā darbdiena. Termiņš nav uzskatāms par nokavētu, ja sūdzība vai cits dokuments nodoti pirms termiņa notecējuma pastā, bet apcietinājumā esošām personām - ja sūdzība vai cits dokuments nodots ieslodzījuma vietas administrācijai pirms termiņa notecējuma. 117 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  90. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 91.pants. Nokavētā termiņa atjaunošana Aiz dibināta iemesla nokavētais termiņš jāatjauno ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu, kuru rīcībā atrodas lieta. Uz ieinteresētās personas lūgumu ar nokavējumu pārsūdzētā lēmuma izpildīšanu var apturēt līdz jautājuma izšķiršanai par nokavētā termiņa atjaunošanu. 118 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  91. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 92.pants. Tiesu izdevumi Tiesu izdevumi ir: 1) summas, kas izmaksātas vai izmaksājamas cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem, speciālistiem, tulkiem; 2) summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai pārsūtīšanai un izmeklēšanai; 3) citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā. 119 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.
  92. dekrētu, 22.06.
  93. un 20.06.
  94. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 93.pants.Izdevumu atlīdzība lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, speciālistiem, tulkiem Lieciniekam, cietušajam, ekspertam, speciālistam, tulkam tiek saglabāta vidējā darba alga darba vietā par visu laiku, ko viņi patērējuši sakarā ar aicinājumu pie izziņas izdarītāja, prokurora vai aicinājumu tiesā. Personām, kas nav strādnieki un kalpotāji, izmaksā atlīdzību par viņu atraušanu no parastā darba. Bez tam visām minētajām personām ir tiesība uz izdevumu atlīdzību, kuri radušies sakarā ar ierašanos. Par savu pienākumu izpildīšanu ekspertam, speciālistam un tulkam ir tiesība saņemt atlīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad šos pienākumus viņi veic kā dienesta uzdevumu. Izdevumus, kas radušies sakarā ar ierašanos, atlīdzina un atlīdzību izmaksā no izziņas, prokuratūras iestāžu un tiesas līdzekļiem atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. 120 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.
  95. dekrētu, 13.08.1991., 22.06.
  96. un 20.06.
  97. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 94.pants. Tiesu izdevumu piedziņa Taisot notiesājošu spriedumu, tiesa lemj arī par tiesu izdevumu piedziņu no notiesātā. Tiesai ir tiesība uzlikt tiesu izdevumus arī tiesājamam, kas atzīts par vainīgu, bet atbrīvots no soda. Ja lietā par vainīgiem atzīti vairāki tiesājamie, tiesa lemj, kādā apmērā tiesu izdevumi uzliekami katram no tiem, ņemot pie tam vērā šo personu vainu, atbildības pakāpi un mantas stāvokli. Nepilngadīgo lietās pieļaujama tiesu izdevumu uzlikšana notiesātā vecākiem vai aizbildņiem tai gadījumā, ja konstatē nopietnus trūkumus viņu pienākumu pildīšanā pret nepilngadīgo. Izbeidzot šā kodeksa 111.panta 2.punktā paredzēto lietu tāpēc, ka cietušais izlīdzis ar tiesājamo, tiesai ir tiesība uzlikt tiesu izdevumus tiesājamam un cietušajam vai vienam no viņiem. Ja tiesājamo attaisno, tiesai ir tiesības tiesu izdevumus pilnīgi vai daļēji uzlikt personai, pēc kuras sūdzības uzsākta tiesvedība šai lietā. Ja krimināllietu izbeidz vai tiesājamo attaisno, kā arī tās personas maksātnespējas gadījumā, no kuras piedzenami tiesu izdevumi, tie ņemami uz valsts rēķina. Atlīdzība tulkam no tiesājamā nav piedzenama. 121 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.
  98. dekrētu) OTRĀ SADAĻA PROCESA DALĪBNIEKI, VIŅU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI Devītā nodaļa Procesa dalībnieki, viņu tiesības un pienākumi 95.pants. Apsūdzētais Apsūdzētais ir persona, par kuru šā kodeksa noteiktā kārtībā pieņemts lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības. Apsūdzēto, kas nodots tiesai, sauc par tiesājamo; apsūdzēto, par kuru spriedums stājies likumīgā spēkā - par notiesāto vai attaisnoto. Apsūdzētajam ir tiesības: zināt, par ko viņš apsūdzēts, un sniegt paskaidrojumus sakarā ar viņam uzrādīto apsūdzību; iesniegt pierādījumus; pieteikt lūgumus; iepazīties ar visiem lietas materiāliem no pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas brīža un izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus; pieņemt aizstāvi; piedalīties lietas iztiesāšanā pirmās instances tiesā; pieteikt noraidījumus; iesniegt sūdzības par izziņas izdarītāja, prokurora un tiesas darbībām un lēmumiem; pieprasīt drošības garantēšanu, kā arī ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par lietas nosūtīšanu tiesai pieprasīt krimināllietas par smagu noziegumu koleģiālu izskatīšanu, pieprasīt aizstāvi iztiesāšanā un pieteikt lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā vai atteikties no agrākās vienošanās šajā jautājumā, vienoties ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, apliecināt vienošanās brīvprātīgo un apzināto raksturu tiesā. Tiesājamam ir tiesība uz pēdējo vārdu. 122 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.08.
  99. dekrētu, 22.06.1994., 20.02.1997., 14.10.1998., 20.06.
  100. un 19.02.
  101. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.) 95.1 pants. Advokāts kriminālprocesā Ikvienai personai kriminālprocesā ir tiesības juridiskās palīdzības saņemšanai aicināt advokātu. Advokāta darba samaksu nodrošina pati persona, izņemot šajā kodeksā noteiktos gadījumus. Advokātam, kurš sniedz palīdzību personai kriminālprocesā, ir tiesības no procesa virzītāja saņemt informāciju par krimināllietas būtību un tās virzību, kā arī kopā ar personu piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras notiek ar šīs personas līdzdalību, sniegt tai juridisko palīdzību, paskaidrojumus, pieteikt lūgumus un iesniegt pierādījumus. 123 (20.06.
  102. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 96.pants. Aizstāvja piedalīšanās kriminālprocesā Aizstāvim ir tiesības piedalīties lietā no brīža, kad persona likumā noteiktajā kārtībā tiek atzīta par aizdomās turēto. Par aizstāvi krimināllietā var būt: 1) zvērināts advokāts; 2) zvērināta advokāta palīgs; 3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm; 4) ārvalsts advokāts (izņemot šīs daļas 3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību. Viens advokāts nevar būt par divu vai vairāku aizdomās turēto, apsūdzēto vai tiesājamo aizstāvi, ja viņu aizstāvības intereses nesakrīt. Tajos gadījumos, kad aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā izraudzītais aizstāvis šajā kodeksā noteiktajā laikā nevar piedalīties lietā, izziņas izdarītājam, prokuroram un tiesai ir tiesības ieteikt aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam uzaicināt citu aizstāvi vai nodrošināt aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam aizstāvi likumā noteiktajā kārtībā. Izziņas iestādei, prokuroram un tiesai, kuras lietvedībā ir lieta, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomei Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības aizdomās turēto, apsūdzēto, tiesājamo pilnīgi vai daļēji atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību. Ja izziņas iestāde, prokurors vai tiesa atbrīvojusi personu no maksas par juridisko palīdzību, advokāta darba samaksas izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Advokāta darba samaksas izdevumus Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts līdzekļiem sedz arī gadījumā, kad advokāts piedalījies pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā pēc norīkojuma. Izdevumu atlīdzināšanu pēc tam var uzlikt notiesātajam, ievērojot šā kodeksa
  103. panta noteikumus. 124 (12.01.
  104. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.1991., 05.02.1992., 22.06.1994., 20.02.1997., 14.10.
  105. un 19.02.
  106. likumu, kas stājas spēkā 01.03.
  107. Sk. pārejas noteikumus) 97.pants. Aizstāvja pienākumi un tiesības Aizstāvim jāizlieto visi likumā norādītie aizstāvības līdzekļi un paņēmieni, lai noskaidrotu aizdomās turēto, apsūdzēto un tiesājamo attaisnojošos vai viņu atbildību mīkstinošos apstākļus, un jāsniedz aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam nepieciešamā juridiskā palīdzība. No tā brīža, kad aizstāvis piedalās lietā, viņam ir tiesības: satikties ar aizdomās turēto, apsūdzēto, tiesājamo vienatnē; iesniegt pierādījumus, pieteikt noraidījumus un lūgumus; piedalīties aizdomās turētā nopratināšanā, apsūdzības uzrādīšanā un apsūdzētā nopratināšanā, kā arī citās izmeklēšanas darbībās pēc aizdomās turētā, apsūdzētā vai aizstāvja lūguma; piedalīties iztiesāšanā; iesniegt sūdzības par izziņas iestādes, izziņas izdarītāja, prokurora un tiesas darbībām un lēmumiem. Lietās, kas norādītas šā kodeksa 98.panta pirmās daļas
  108. un 2.punktā, aizstāvim ir tiesības pieprasīt krimināllietas par smagu noziegumu koleģiālu izskatīšanu. Aizstāvim ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem un izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus: lietās, kurās ir apsūdzētas šā kodeksa 98.panta
  109. un 2.punktā minētās personas, - no apsūdzības uzrādīšanas brīža; pārējās lietās - no apsūdzības uzrādīšanas brīža ar izziņas izdarītāja vai prokurora piekrišanu; visās lietās - šā kodeksa 204.pantā paredzētajos gadījumos. Ja aizdomās turētais aizturēts vai viņam pirms apsūdzības uzrādīšanas pielietots drošības līdzeklis, izziņas izdarītājam vai prokuroram aizstāvis jāiepazīstina ar lēmumu par krimināllietas ierosināšanu un procesuālajiem dokumentiem par aizturēšanu un drošības līdzekļa pielietošanu. Aizstāvim ir tiesības iepazīties ar aizdomās turētā un apsūdzētā nopratināšanas protokoliem, visiem izmeklēšanas darbību protokoliem, kurās piedalījies aizdomās turētais un apsūdzētais, lēmumiem par ekspertīzes noteikšanu un eksperta atzinumiem. Ar izziņas izdarītāja vai prokurora piekrišanu aizstāvim ir tiesības iepazīties arī ar citiem lietas materiāliem. Gadījumos, kad aizstāvis piedalās izmeklēšanas darbībās, viņam ir tiesības: 1) uzdot jautājumus aizdomās turētajam, apsūdzētajam, lieciniekiem, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem, ekspertam, speciālistam; 2) iepazīties ar izmeklēšanas darbības protokolu un izdarīt rakstiskas piezīmes protokolā par pierakstu pareizību un pilnību. Prokurors vai izziņas izdarītājs var noraidīt aizstāvja jautājumus, bet noraidītie jautājumi ir jāieraksta izmeklēšanas darbības protokolā. Advokāts nav tiesīgs izpaust ziņas, kas viņam darītas zināmas sakarā ar aizstāvības realizēšanu. Advokātam nav tiesību atteikties no aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā aizstāvības, ko viņš uzņēmies. 125 (12.01.
  110. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994., 20.02.
  111. un 20.06.
  112. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 97.1 pants. Apstākļi, kas liedz advokātam tiesības piedalīties lietā kā aizstāvim vai cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvim Advokāts nav tiesīgs piedalīties lietā kā aizstāvis vai cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvis, ja viņš šajā lietā sniedz vai agrāk ir sniedzis juridisko palīdzību personai, kuras intereses ir pretrunā ar tās personas interesēm, kas lūdz vest lietu, vai agrāk piedalījies lietā kā tiesnesis, prokurors, izmeklētājs, izziņas izdarītājs, eksperts, speciālists, tulks, liecinieks vai pieaicinātais, kā arī tad, ja lietas izmeklēšanā vai iztiesāšanā piedalās amatpersona, ar kuru advokātam ir radniecības attiecības. Jautājumu par advokāta noraidījumu izlemj šā kodeksa 136.pantā paredzētajā kārtībā. 126 (Ar grozījumiem, kas izdarīti 21.10.1982., 24.11.
  113. dekrētu un 12.01.
  114. likumu, kas stājas spēkā 22.01.1990.) 98.pants. Aizstāvja obligāta piedalīšanās Iztiesājot lietas pirmās instances tiesā, aizstāvja piedalīšanās ir obligāta: 1) lietās par nepilngadīgo noziedzīgiem nodarījumiem; 2) lietās par mēmiem, kurliem, akliem un citām personām, kuras savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pašas izlietot savu tiesību uz aizstāvību; 3) lietās par personām, kas neprot valodu, kurā notiek kriminālprocess; 4) lietās par noziegumiem, par kuriem var piespriest nāves sodu; 5) ja tiesājamo aizstāvības interesēs ir pretrunas un kaut vienam no viņiem ir aizstāvis; 6) (izslēgts ar 20.02.
  115. likumu). Gadījumos, kas paredzēti šā panta
  116. - 4.punktā, aizstāvja piedalīšanās šā kodeksa 96.pantā noteiktajā kārtībā obligāta arī pirmstiesas izmeklēšanā. Ja obligātās aizstāvības gadījumos aizstāvi nav izraudzījis pats aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai cita persona viņa uzdevumā, izziņas izdarītājam, prokuroram vai tiesai jānodrošina aizstāvja piedalīšanās lietā. 127 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.
  117. un 21.10.
  118. dekrētu, 12.01.1990., 05.02.1992., 22.06.1994., 20.02.
  119. un 14.10.
  120. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 99.pants. Atteikšanās no aizstāvja Aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam ir tiesības atteikties no aizstāvja. Tāda atteikšanās pieļaujama tikai pēc paša aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā iniciatīvas un nav šķērslis valsts apsūdzētāja un citu aizdomās turēto, apsūdzēto vai tiesājamo aizstāvju līdzdalībai lietā. Ja no aizstāvja atsakās nepilngadīgais, kā arī aizdomās turētais, apsūdzētais un tiesājamais, kurš savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ pats nespēj izlietot savas tiesības uz aizstāvību, šī atteikšanās nesaista izziņas izdarītāju, prokuroru un tiesu. 128 (12.01.
  121. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.
  122. un 22.06.
  123. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 100.pants. Cietušais Par cietušo atzīstama fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums. Par kāda pilsoņa atzīšanu par cietušo izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa pieņem lēmumu. Pilsonim, kas atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības dot liecības lietā. Cietušajam un viņa pārstāvim ir tiesības: iesniegt pierādījumus; pieteikt lūgumus; iepazīties ar visiem lietas materiāliem no pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas brīža un izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus; piedalīties lietas iztiesāšanā; pieteikt noraidījumus; iesniegt sūdzības par izziņas izdarītāja, prokurora un tiesas darbībām, kā arī iesniegt sūdzības par tiesas spriedumu vai lēmumu un tiesneša lēmumiem, kā arī pieprasīt drošības garantēšanu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Cietušajam ir tiesība tiesas sēdē pašam vai ar pārstāvja palīdzību uzturēt apsūdzību. 129 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.
  124. dekrētu, 27.04.1993., 22.06.1994., 20.02.
  125. un 14.10.
  126. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 101.pants. Civilprasība krimināllietā Civilprasību krimināllietā var pieteikt persona, uzņēmums, iestāde vai organizācija, kurai ar noziedzīgu nodarījumu nodarīti materiāli zaudējumi, un neatkarīgi no prasības apmēriem tā izskatāma kopā ar krimināllietu pēc šās lietas piekritības. Civilprasību pieteic pret apsūdzēto vai pret personu, kas materiāli atbildīga par apsūdzētā darbību. Civilprasību var pieteikt, kā ierosinot krimināllietu, tā pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī tiesā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam. Ja tiesa lietas iztiesāšanu atlikusi, tad cietušais saglabā tiesību pieteikt civilprasību līdz tiesas izmeklēšanas sākumam arī nākamajā tiesas sēdē. Civilprasība krimināllietā ir atbrīvota no valsts nodevas. Krimināllietā pieteiktās civilprasības pierādīšana notiek šai kodeksā paredzētajā kārtībā. Civilprasību krimināllietā nevar pieteikt, ja šo prasību tiesa jau noraidījusi civilprocesa kārtībā. Personai, kas nav pieteikusi civilprasību krimināllietā, kā arī personai, kuras civilprasība nav izskatīta tāpēc, ka krimināllieta izbeigta vai taisīts attaisnojošs spriedums, ir tiesība to pieteikt civilprocesa kārtībā. 130 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  127. un 14.10.
  128. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 102.pants. Civilprasītājs Personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu nodarīti materiāli zaudējumi, ir tiesība kriminālprocesā pieteikt civilprasību pret apsūdzēto vai personām, kas materiāli atbildīgas par apsūdzētā darbību. Šo civilprasību tiesa izskata kopā ar krimināllietu. Personai, uzņēmumam, iestādei vai organizācijai, kura ar izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas lēmumu atzīta par civilprasītāju, vai civilprasītāja pārstāvim ir tiesības: iesniegt pierādījumus; pieteikt lūgumus; piedalīties lietas iztiesāšanā; lūgt izziņas iestādi, prokuroru vai tiesu gādāt par pieteiktās civilprasības nodrošināšanu; uzturēt civilprasību; iepazīties ar lietas materiāliem no pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas brīža un izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus, bet lietās, kur pirmstiesas izmeklēšana nav notikusi, no brīža, kad apsūdzētais nodots tiesai; pieteikt noraidījumus; iesniegt sūdzības par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas rīcību, kā arī iesniegt sūdzības par spriedumu un tiesas lēmumiem tai daļā, kas skar civilprasību. Ja civilprasītājs neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par civilprasītāja saukšanu pie likumā paredzētās atbildības. Ja civilprasītājs neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt civilprasītājam naudas sodu līdz divām minimālajām mēnešalgām. 131 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993., 22.06.1994., 20.02.
  129. un 14.10.
  130. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 103.pants. Civilatbildētājs Par civilatbildētājiem var pieaicināt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras pēc likuma ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts ar apsūdzētā noziedzīgo darbību. Civilatbildētājam vai tā pārstāvim ir tiesības: celt iebildumus pret pieteikto prasību; sniegt paskaidrojumus pēc pieteiktās prasības būtības; iesniegt pierādījumus; pieteikt lūgumus; iepazīties ar lietas materiāliem no pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas brīža un izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus, bet lietās, kur pirmstiesas izmeklēšana nav notikusi, no apsūdzētā tiesai nodošanas brīža; piedalīties lietas iztiesāšanā; pieteikt noraidījumus; iesniegt sūdzības par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas rīcību, kā arī iesniegt sūdzības par spriedumu un tiesas lēmumiem tai daļā, kas skar civilprasību. Ja civilatbildētājs neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par civilatbildētāja saukšanu pie likumā paredzētās atbildības. Ja civilatbildētājs neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt civilatbildētājam naudas sodu līdz divām minimālajām mēnešalgām. 132 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993., 22.06.
  131. un 20.02.
  132. likumu, kas stājas spēkā 25.03.1997.) 104.pants. Cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvji Kā cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvji lietā var piedalīties: advokāti, arodbiedrību un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, tuvi radinieki un likumiskie pārstāvji. Procesa virzītājs pieņem lēmumu par nepilngadīgā cietušā pārstāvja - advokāta pieaicināšanu, ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai šā panta pirmajā daļā minētie pārstāvji vai bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis iesniedzis motivētu lūgumu. Šādos gadījumos advokāta darba samaksas izdevumus sedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta. Ja cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvji neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvju saukšanu pie likumā paredzētās atbildības. Ja cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvji neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvjiem naudas sodu līdz divām minimālajām mēnešalgām. 133 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.
  133. dekrētu, 05.01.1993., 22.06.1994., 20.02.
  134. un 09.12.
  135. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2000.) 105.pants. Likumiskie pārstāvji Likumiskie pārstāvji krimināllietā ir: apsūdzētā vai cietušā vecāki, adoptētāji, aizbildņi, aizgādņi un to iestāžu, organizāciju un personu pārstāvji, kuru aizbildnībā vai apgādībā atrodas apsūdzētais vai cietušais. Ja par likumisko pārstāvi atzīta persona neievēro pārstāvamā likumiskās intereses, procesa virzītājs atceļ lēmumu par šīs personas atzīšanu par likumisko pārstāvi un pieņem lēmumu par citas personas atzīšanu par likumisko pārstāvi. Likumiskie pārstāvji piedalās krimināllietā šai kodeksā paredzētajā kārtībā. Ja likumiskais pārstāvis neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par likumiskā pārstāvja saukšanu pie likumā paredzētās atbildības. Ja likumiskais pārstāvis neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt likumiskajam pārstāvim naudas sodu līdz divām minimālajām mēnešalgām. 134 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993., 22.06.1994., 20.02.
  136. un 09.12.
  137. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2000.) 106.pants. Pienākums izskaidrot un nodrošināt lietas dalībniekiem viņu tiesības Tiesai, prokuroram un izziņas izdarītājam jāizskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības un jānodrošina iespēja šīs tiesības izlietot. Ja ir pietiekamas ziņas, kas liecina par to, ka cietušajam, lieciniekam vai citām personām, kas piedalās lietā, kā arī viņu ģimenes locekļiem vai citām viņiem tuvām personām tiek izteikti draudi izdarīt slepkavību, pielietot vardarbību, iznīcināt vai sabojāt mantu vai tiek draudēts ar citu pretlikumīgu darbību izdarīšanu, viņi ir tiesīgi lūgt nodrošināt viņu personas, tiesību un likumisko interešu aizsardzību, bet izziņas izdarītājam, prokuroram un tiesai atkarībā no konkrētajiem lietas apstākļiem un draudu rakstura jāpielieto šā kodeksa 17., 85., 109., 111., 130., 166., 176.1, 208.1, 210.,
  138. un 280.pantā, kā arī devītajā A nodaļā paredzētie līdzekļi, lai aizsargātu šo personu dzīvību, veselību, godu, cieņu un mantu, kā arī lai noskaidrotu vainīgos un sauktu viņus pie atbildības. Bez tam, ja ir nepieciešams, izziņas iestādei pēc savas iniciatīvas ir tiesības nodrošināt, bet pēc prokurora vai tiesas uzdevuma tai jānodrošina minēto personu aizsardzība ar citiem līdzekļiem, kas nav pretrunā ar likumu. 135 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.1991., 22.06.
  139. un 14.10.
  140. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 106.1 pants. Izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesas pienākums izskaidrot personai tiesības uz to zaudējumu atlīdzināšanu, kas tai nodarīti nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā Izbeidzot krimināllietu tādēļ, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, ka nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, vai tādēļ, ka personas piedalīšanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav pierādīta, kā arī taisot attaisnojošu spriedumu, izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesas pienākums ir izskaidrot personai kārtību, kādā tā var atjaunot savas aizskartās tiesības un saņemt atlīdzību par tai nodarītajiem zaudējumiem. Zaudējumu atlīdzināšanas noteikumus un kārtību nosaka īpašs likums. 136 (28.05.
  141. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.
  142. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) Devītā A nodaļa Krimināllietā liecinošo personu speciālā procesuālā aizsardzība(Nodaļa 12.06.
  143. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.) 106.2 pants. Personas, kurām ir tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību Tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību ir cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam, apsūdzētajam, tiesājamajam un notiesātajam, kas liecina krimināllietās par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, un personām, kuru apdraudējums var ietekmēt speciāli procesuāli aizsargājamo. 137 (09.12.
  144. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2000.) 106.3 pants. Speciālās procesuālās aizsardzības pamats un iemesls Šā kodeksa 106.2 pantā minēto personu speciālā procesuālā aizsardzība nosakāma, ja sakarā ar šo personu sniegtajām liecībām ir noticis reāls to dzīvības, veselības, mantas vai likumīgo interešu apdraudējums, izteikti šādi draudi vai arī ir pietiekams pamats domāt, ka apdraudējums var notikt. Pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai ir 106.2 pantā minētās personas rakstveida iesniegums. 138 (12.06.
  145. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.) 106.4 pants. Personas atzīšana par speciāli procesuāli aizsargājamu Ja tiek konstatēti šā kodeksa 106.3 pantā minētie apstākļi, pēc procesa virzītāja rakstveida ierosinājuma ģenerālprokurors, iepazinies ar materiāliem un uzklausījis apdraudēto personu, pieņem motivētu lēmumu atzīt šo personu par speciāli procesuāli aizsargājamu. Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums netiek pievienots krimināllietai, bet tai tiek pievienota uzziņa par šāda lēmuma pieņemšanu. Ja procesa gaitā rodas nepieciešamība piemērot šā kodeksa 106.6 pantā paredzētos speciālās procesuālās aizsardzības pasākumus, lai slēptu personas identitātes datus, visi krimināllietā iepriekš sastādītie dokumenti, kuros ir fiksēti šīs personas identitātes dati, tiek pārrakstīti, mainot tikai personas identitātes datus, kā to paredz lēmums. Dokumentu oriģināli tiek izņemti no lietas un turpmāk glabājami kopā ar lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības piemērošanu šai personai, un ar tiem var iepazīties tikai procesa virzītāji šai lietā un ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors. 139 (12.06.
  146. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.) 106.5 pants. Procesa virzītāja pienākums veikt speciālās procesuālās aizsardzības pasākumus Veicot speciālo procesuālo aizsardzību, procesa virzītājs: 1) nodrošina, lai aizsargājamās personas identitātes dati netiktu izpausti un fiksēti krimināllietas materiālos; 2) izdara pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas darbības šā kodeksa 106.7 pantā noteiktajā kārtībā; 3) šā kodeksa 131.panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā ar ģenerālprokurora piekrišanu lietu par apsūdzēto, kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdalīt atsevišķā lietvedībā; 4) var uzdot operatīvās darbības subjektiem veikt nepieciešamos Operatīvās darbības likumā paredzētos un citus aizsardzības pasākumus; 5) neizmanto aizsargājamās personas liecību kā pierādījumu krimināllietā, ja šajā pantā paredzētie pasākumi nevar garantēt tās drošību. Lietas, kurās liecina aizsargājamās personas, izskatāmas slēgtā tiesas sēdē. Šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus procesa virzītājs izvēlas un veic atkarībā no lietas konkrētajiem apstākļiem šā kodeksa 106.6 -106.9 pantā noteiktajā kārtībā. 140 (12.06.
  147. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.
  148. un 15.02.
  149. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.) 106.6 pants. Aizsargājamās personas identitātes datu neizpaušana Lai nodrošinātu aizsargājamās personas identitātes datu neizpaušanu, visos krimināllietas dokumentos (protokolos, lēmumos, ekspertu un speciālistu atzinumos, apsūdzības rakstā, tā pielikumos, spriedumā u.c.) šīs personas identitātes dati tiek aizstāti ar pseidonīmu un tās iestādes nosaukumu un telefona (faksa) numuru, ar kuras starpniecību aizsargājamo personu var uzaicināt uz pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesu. 141 (12.06.
  150. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.) 106.7 pants. Īpaši noteikumi procesuālo darbību veikšanai ar aizsargājamo personu Lai izslēgtu iespēju identificēt aizsargājamo personu un garantētu tās drošību, papildus šā kodeksa attiecīgajos pantos paredzētajiem vispārīgajiem noteikumiem var piemērot šādus īpašus noteikumus: 1) rodoties nepieciešamībai novērst pretrunas divu agrāk nopratinātu personu liecībās, ja viena no šīm personām ir procesuāli aizsargājama, tās var nopratināt vienlaicīgi, izmantojot tādus tehniskos līdzekļus, kas neļauj identificēt aizsargājamo; 2) pratināšanā tiesas sēdē procesa virzītājs vai aizsargājamās personas pārstāvis (ja tāds ir) noraida jautājumus, atbildes uz kuriem var radīt iespēju identificēt aizsargājamo personu, bet aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz šādiem jautājumiem; 3) uzrādīšanu atpazīšanai aizsargājamai personai izdara, ievērojot šā kodeksa 166.panta otrajā daļā paredzēto kārtību; 4) tiesa var pratināt aizsargājamo personu apspriežu istabā vai citā telpā, izmantojot tehniskos līdzekļus un nodrošinot, lai pārējie procesa dalībnieki dzirdētu uzdotos jautājumus un pratināmā atbildes, kā arī varētu uzdot viņam jautājumus; 5) tiesa var pratināt aizsargājamo personu, kura neatrodas tiesas ēkā, izmantojot tehniskos līdzekļus un nodrošinot, lai procesa dalībniekiem tā būtu redzama, būtu iespēja uzdot tai jautājumus un dzirdēt atbildes uz tiem; 6) ja attiecībā uz aizsargājamo personu ir jāievēro šā kodeksa 106.6 panta noteikumi (šīs personas identitāte netiek izpausta), pratinot to šā panta
  151. un 6.punktā noteiktajā kārtībā, var radīt vizuālus vai akustiskus traucējumus, lai neļautu pārējiem procesa dalībniekiem identificēt šo personu; 7) ja aizsargājamā persona, kura neatrodas tiesas ēkā, tiek pratināta, izmantojot tehniskos līdzekļus, kopā ar pratināmo jābūt speciālistam - par pasu izsniegšanu atbildīgās institūcijas amatpersonai, kura pārbauda un apliecina pratināmā identitāti. 142 (12.06.
  152. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.
  153. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 106.8 pants. Aizsargājamās personas liecību neizmantošana Ja visi šā kodeksa 106.5 pantā paredzētie pasākumi konkrētajā situācijā nevar garantēt aizsargājamās personas drošību, pēc procesa virzītāja ierosinājuma ģenerālprokurors pieņem motivētu lēmumu neizmantot tās liecības kā pierādījumus krimināllietā. Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā visi aizsargājamās personas pratināšanas protokoli un citu ar šo personu izdarīto izmeklēšanas darbību protokoli, kuros fiksētās informācijas dēļ tā var tikt apdraudēta, no krimināllietas izņemami un turpmāk glabājami kopā ar 106.4 pantā paredzēto lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības piemērošanu šai personai, un ar tiem var iepazīties tikai procesa virzītāji šai lietā un ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors. 143 (12.06.
  154. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.) 106.9 pants. Speciāli procesuāli aizsargājamās personas tiesības Aizsargājamajai personai ir tiesības jebkurā laikā atteikties no aizsardzības, kā arī pieaicināt pārstāvi - advokātu, kuram ir tiesības pārstāvēt aizsargājamās personas intereses, kopā ar to piedalīties pirmstiesas izmeklēšanas darbībās, iztiesāšanā, apelācijas un kasācijas instances tiesās, pieteikt noraidījumus, iesniegt lūgumus un sūdzības. Aizsargājamajai personai ir tiesības pieprasīt, lai tiek atlīdzināts sakarā ar aizsardzību vai tās nepietiekamību dzīvībai vai veselībai nodarītais kaitējums. 144 (09.12.
  155. likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 05.01.2000.) 106.10 pants. Personas speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšanās Personas speciālā procesuālā aizsardzība tiek izbeigta ar ģenerālprokurora lēmumu, ja ir zudusi apdraudējuma iespēja, tās pamats, pati aizsargājamā persona atteikusies no speciālās procesuālās aizsardzības vai ar savu rīcību padarījusi to neiespējamu. 145 (12.06.
  156. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.) TREŠĀ SADAĻA KRIMINĀLLIETAS IEROSINĀŠANA UN PIRMSTIESAS IZMEKLĒŠANA(Sadaļas nosaukums 22.06.
  157. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.) Desmitā nodaļa Krimināllietas ierosināšana 107.pants. Krimināllietas ierosināšanas iemesli un pamats Krimināllietas ierosināšanas iemesli ir: 1) personu pieteikumi; 2) uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un amatpersonu ziņojumi vai attiecīgu materiālu iesniegšana; 3) pieteikšanās par vainīgu; 4) presē publicētās ziņas; 5) izziņas iestādes, prokurora, tiesas vai tiesneša tieši atklātas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes; 6) psihologa vai ārsta atzinums par seksuālo vardarbību pret bērnu (līdz 16 gadu vecumam). Krimināllietu var ierosināt tikai tajos gadījumos, kad ir pietiekams pamats, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. 146 (13.08.
  158. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994., 20.02.
  159. un 14.10.
  160. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 108.pants. Pieteikumi un paziņojumi par noziedzīgu nodarījumu Personu pieteikumi var būt mutvārdu un rakstveida. Mutvārdu pieteikumus ieraksta protokolā, kuru paraksta pieteicējs un amatpersona, kas protokolu sastādījusi. Pie tam jāizskaidro pieteicējam atbildība par apzināti nepatiesu ziņojumu, un tas jāieraksta protokolā. Pieteicējam savs rakstveida pieteikums jāparaksta. Uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un amatpersonu paziņojumi par noziedzīgu nodarījumu jāiesniedz rakstveidā. 147 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.
  161. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 109.pants. Pienākums izskatīt pieteikumus un paziņojumus par noziedzīgiem nodarījumiem Izziņas iestādei, prokuroram, tiesnesim vai tiesai jāpieņem materiāli, pieteikumi un paziņojumi par izdarītu vai gatavojamu noziedzīgu nodarījumu, pie tam arī lietās, kas viņiem nav piekritīgas. Sakarā ar saņemtajiem materiāliem, pieteikumu vai paziņojumu jāpieņem viens no šādiem lēmumiem: 1) par krimināllietas ierosināšanu; 2) par atteikšanos ierosināt krimināllietu; 3) par pieteikuma vai paziņojuma nodošanu pēc piekritības. Reizē ar to jālieto visi iespējamie līdzekļi noziedzīga nodarījuma aizkavēšanai vai novēršanai. Lai izšķirtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu sakarā ar saņemtajiem pieteikumiem un paziņojumiem, izziņas iestādei, prokuroram, tiesnesim (tiesai) ir tiesības pieprasīt nepieciešamos materiālus un paskaidrojumus, noteikt revīziju un saņemt revīzijas atzinumu, kā arī pieprasīt un saņemt speciālista konsultāciju, tomēr neizdarot šajā kodeksā paredzētās izmeklēšanas darbības. Ja nepieciešams, līdz lēmuma pieņemšanai par krimināllietas ierosināšanu izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis (tiesa), ievērojot šā kodeksa prasības, ar savu lēmumu var noteikt ekspertīzi un saņemt eksperta atzinumu, ja šis atzinums ir būtisks, izšķirot jautājumu par krimināllietas ierosināšanu, un ja ekspertīzes veikšanai nav nepieciešams izdarīt citas procesuālas darbības. Pieteikumi un paziņojumi par noziegumiem jāizskata nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā no to saņemšanas dienas. Ja pārbaudes laikā nepieciešams saņemt eksperta vai revīzijas atzinumu vai speciālista konsultāciju, pieteikums vai paziņojums jāizskata ne ilgāk kā trīsdesmit dienu laikā. 148 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994., 20.02.
  162. un 14.10.
  163. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 110.pants. Pieteikšanās par vainīgu Pieteikšanās par vainīgu ir personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ierašanās izziņas iestādē, pie prokurora vai tiesā, un paziņošana par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Par pieteikšanos par vainīgu sastādāms protokols, kurā sīki jāieraksta pieteikuma saturs. Protokolu paraksta persona, kas pieteikusies par vainīgu, un amatpersona, kas sastādījusi protokolu. 149 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
  164. un 14.10.
  165. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 111.pants. Krimināllietas ierosināšana pēc cietušā sūdzības 1) Krimināllietas par Krimināllikuma 159.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nevar ierosināt citādi kā tikai pēc cietušās sūdzības. Šādas lietas nevar izbeigt sakarā ar cietušās izlīgumu ar apsūdzēto, un tiesvedība šais lietās noris vispārējā kārtībā. Ja šādās lietās cietusī sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj izlietot savu tiesību uz aizstāvību, prokurors var ierosināt krimināllietu arī bez cietušā sūdzības. 2) Krimināllietas par Krimināllikuma 130., 156.,
  166. un 158.pantā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem nevar ierosināt citādi kā tikai pēc cietušā vai viņa pārstāvja sūdzības. Lai ierosinātu tādu lietu,

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.