Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam

Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 696 Rīgā 2020. gada 24. novembrī (prot. Nr. 73 34. §) Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam 1. Atbalstīt Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam (turpmāk - pamatnostādnes). 2. Noteikt, ka par pamatnostādņu izpildes koordināciju ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus: 3.1. līdz 2025. gada 30. decembrim - pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu; 3.2. līdz 2032. gada 30. decembrim - pamatnostādņu īstenošanas gala ietekmes novērtējumu. 4. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanu 2020. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs, Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks  (Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra rīkojums Nr. 696) Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam Saturs Kopsavilkums Saīsinājumi 1. Zemes dzīļu izmantošanas politikas mērķi un pastāvošo problēmu raksturojums 1.1. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi 1.2. Zemes dzīļu izmantošana politikas un attīstības plānošanas dokumentos 1.3. Sasaiste ar ES un starptautiskajiem politikas plānošanas dokumentiem 1.4. Kūdras nozarē identificēto problēmu raksturojums 1.4.1. Kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībai 1.4.2. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme tautsaimniecībā 1.4.3. Normatīvais regulējums 1.4.4. Institucionālā sadrumstalotība 1.4.5. Ģeoloģiskā informācija un terminoloģija 1.4.6. Datu atšķirības dažādos informācijas avotos 1.4.7. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas 1.4.8. Derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācija 1.4.9. Speciālistu un attīstības kapacitātes trūkums nozarē 2. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 3. Rīcības virzieni un uzdevumi mērķu sasniegšanai 4. Teritoriālā perspektīva 5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem Pielikums Nr. 1: Situācijas apraksts Pielikums Nr. 2: Kūdras atradnes un dabas aizsardzības teritorijas Pielikums Nr. 3: Vēsturiskās kūdras ieguves vietas Pielikums Nr. 4: Latvijas apstākļos piemērotie kūdrāju rekultivācijas veidi Kopsavilkums Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam izstrādātas atbilstoši: - Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam") noteiktajam B2. rīcības virziena B2.1. pasākumam "Izstrādāt zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju (plānošanas dokumentu), katru derīgo izrakteņu veidu izdalot atsevišķi"; - Valdības rīcības plānam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"), kurā paustas šādas apņemšanās: "039. Panāksim oglekļa ietilpības samazināšanu tautsaimniecībā un celsim energoefektivitāti", "062. Izstrādāsim Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu klimata izmaiņu mazināšanai1" un "065. Īstenosim tādu zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tai skaitā kūdras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu izmantošanu.", kā arī "081. Atbalstīsim vietējo energoresursu izmantošanu, lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību un drošību, radītu papildu darba vietas un ekonomiskos ieguvumus reģionos"; - Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas 2016. gada 13. oktobra vēstulei Nr. 142.9/17-21-12/16, kurā tika lūgts sagatavot kūdras nozares attīstības stratēģiju; - Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2016. gada 19. oktobra vēstulei Nr. 142.9/8-16-12/16. Kūdras atradnes Latvijas teritorijā aizņem ap 10 % - 15 % no valsts platības - ap 6782 km2 līdz 9700 km2 2. Resurss ir nozīmīgs valsts attīstībai, kura ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots. Purviem jeb kūdrājiem ir būtiska loma tautsaimniecībā, kā arī tie nodrošina sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, pārtikā lietojamās dabas veltes, atpūtas un rekreācijas iespējas, ūdens regulāciju dabā, aizsardzību pret plūdiem, dzīvesvietu putniem, kā arī uzglabā lielus oglekļa krājumus. Galvenās problēmas kūdras nozarē Latvijā, kuru risināšanai nepieciešams īstenot valdības politiku, ir aizsargājamo (īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu) un kūdras ieguvei atvēlamo platību noteikšana, resursa tautsaimnieciskās lomas aktualizācija, kūdras izmantošanas ietekmes uz klimata pārmaiņām novērtējums, ģeoloģiskās informācijas kvalitāte un pieejamība, terminoloģija, pieejamo datu atšķirības dažādos datu avotos, senāk kūdras ieguvei izmantoto un nerekultivēto platību efektīva apsaimniekošana, kā arī speciālistu trūkums kūdras nozarē. Lai nodrošinātu kūdras nozares ilgtspējīgu attīstību, identificēti galvenie rīcības virzieni: - veikt kūdras atradņu inventarizāciju un nodrošināt ilgtspējīgu kūdras resursu apsaimniekošanu un izmantošanu tautsaimniecībā; - pilnveidot purvu izmantošanas juridisko ietvaru un celt institucionālo kapacitāti; - pilnveidot informācijas pieejamību un veicināt zinātnisko pētniecību un inovatīvus risinājumus kūdras ieguvei un izstrādei un siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitei. Rīcības virzienu sasniegšanai noteiktas konkrētas veicamās darbības, sasniedzamie rezultāti un atbildīgās iestādes. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam vispusīgi aptver kūdras izmantošanu un var kļūt par pamatu kūdrāju izmantošanas plānošanai ilgtermiņā. Šis ir ilgtspējīgas attīstības politikas dokuments, kurā tiek noteikti tālākās rīcības mērķi, kā arī rīcības virzieni mērķu sasniegšanai. Ilgtspējīga apsaimniekošana nozīmē resursu pārvaldīšanu un izmantošanu tādā veidā un apjomā, kas saglabā to potenciālu īstenot vides, tai skaitā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, un kas nerada draudus citām ekosistēmām. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam sagatavotas, lai novērtētu kūdras ilgtspējīgas izmantošanas potenciālu, ņemot vērā saistītās nozares, radītu priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursu apsaimniekošanai, nodrošinātu sistemātisku datu par kūdrāju izplatību un pieejamiem kūdras resursiem ieguvi, aktualizēšanu un uzturēšanu. Sabiedrības līdzdalība nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktā noteiktajā veidā - rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā. Saīsinājumi COP - Konvenciju pušu konference CSP - Centrālā statistikas pārvalde DAP - Dabas aizsardzības pārvalde Direktīva 2009/28/EK - Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK DRN - Dabas resursu nodoklis EK - Eiropas Komisija EM - Ekonomikas ministrija Enerģētikas pamatnostādnes - Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016. - 2020. gadam ES - Eiropas Savienība ETS - Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas FM - Finanšu ministrija ĢIS - Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas IIN - Iedzīvotāju ienākuma nodoklis INSPIRE - Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā IZM - Izglītības un zinātnes ministrija ĪADT - Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Klimata pārmaiņu konvencija - Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām Klimatneitralitātes stratēģija - Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam Kompensācijas mehānisms - Mehānisms siltumnīcefekta gāzu emisiju no kūdras ieguves un ieguves teritorijām kompensēšanai KPSP - Klimata pārmaiņu starpvaldību padome Latvija 2030 - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam Licence - Zemes dzīļu izmantošanas licence LLU - Latvijas Lauksaimniecības universitāte LKA - Biedrība "Latvijas Kūdras asociācija" LM - Labklājības ministrija LPSR - Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika LU - Latvijas Universitāte LVĢMC - Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" LZA - Latvijas Zinātņu akadēmija NEKP - Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam NĪVK IS - Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma Pamatnostādnes - Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam Regula Nr. 2018/842 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regula Nr. 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 Saeima - Latvijas Republikas Saeima SEG - Siltumnīcefekta gāzes TPF - Taisnīgas pārkārtošanās fonds UIN - Uzņēmumu ienākuma nodoklis VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VID - Valsts ieņēmumu dienests VMD - Valsts meža dienests VPP - Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam VSAOI - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Zemes pārskats - Latvijas Republikas 2017. gada zemes pārskats ZIZIMM - Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība ZIZIMM regula - Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regula Nr. 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES ZM - Zemkopības ministrija 1. Zemes dzīļu izmantošanas politikas mērķi un pastāvošo problēmu raksturojums 1.1. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi Galvenie kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi ir sekojoši: - novērtēt kūdras ilgtspējīgas izmantošanas potenciālu, ņemot vērā saistīto nozaru, tautsaimniecības un sabiedrības intereses dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu ierobežošanā un rekreācijas vajadzības; - radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursu apsaimniekošanai un prognozējamai resursu pieejamībai; - nodrošināt sistemātisku datu par kūdrāju izplatību un pieejamiem kūdras resursiem ieguvi, aktualizēšanu un uzturēšanu. 1.2. Zemes dzīļu izmantošana politikas un attīstības plānošanas dokumentos Atjaunotās Latvijas zemes dzīļu izmantošanas politikas izveide tika aizsākta 1995. gadā, Ministru kabinetam apstiprinot koncepciju "Latvijas zemes dzīles" (apstiprināts Ministru kabinetā 1995. gada 9. maijā). Šīs koncepcijas uzdevums bija noteikt Latvijas zemes dzīļu izmantošanas pamatnostādnes valsts nodrošināšanai ar reģionālai plānošanai un ekonomikas attīstībai nepieciešamo informāciju par zemes garozas uzbūvi, tās derīgajām, bīstamajām īpašībām un resursiem, kā arī iezīmēt ģeoloģisko darbu realizācijas pamatvirzienus. Valsts līmeņa attīstības plānošanas dokumentos, kā, piemēram, Latvija 2030 (apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā) zemes dzīļu izmantošanas jautājums skarts vispārīgi. Vairāk kontekstā ar dabas resursiem un to izmantošanas jautājumu, lai gan VARAM, sniedzot atzinumus par šo dokumentu projektiem, ir norādījusi uz šīs nozares nozīmību. Latvija 2030 attiecībā uz dabas resursu izmantošanu minēts, ka ES ietvaros Latviju var uzskatīt par dabas kapitāla lielvalsti. Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais dabas kapitāla saglabāšanā uzliek par pienākumu Latvijai būt ES valstīm par paraugu dabas kapitāla apsaimniekošanā arī pie jauniem attīstības izaicinājumiem. Latvijas lielākās dabas bagātības ir gan meži, augsne, zemes dzīles un ūdens, gan flora un fauna. Zemes dzīļu resursi ir pieminēti, bet Latvija 2030 nav analizēti zemes dzīļu izmantošanas jautājumi vai sniegtas norādes turpmākām rīcībām. Latvija 2030 saistībā ar attīstības virzieniem minēts: "dažādot lauku ekonomiku, attīstot lauku tūrismu, amatniecību, bioloģisko lauksaimniecību, derīgo izrakteņu ieguvi un būvmateriālu ražošanu, transporta un citu pakalpojumu uzņēmumu attīstību, klasteru veidošanos u.c.;", bet risinājumu sadaļā zemes dzīļu izmantošana vairs nav pieminēta. Latvija 2030 shēmā norādīts, ka kūdra ir uzskatāma par vienu no neatjaunojamiem dabas resursiem kopā ar naftu, oglēm, iežiem, minerāliem, dabas gāzi u.c. Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (ar Saeimas deputātu priekšlikumiem apstiprināts Saeimā 2012. gada 20. decembrī) ievadā teikts, ka "Latvijas ekonomikas pamats ir efektīva, pārdomāta un koncentrēta resursu izmantošana, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību valstī. Nozīmīgākie ir tie uzņēmumi (lielie, vidējie un mazie), kas rada produktus un pakalpojumus eksportam". Kūdras ieguves nozare tieši atbilst minētajam raksturojumam. Zemes dzīļu izmantošana iekļauta 438. uzdevumā un paredz stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi saudzējošas tehnoloģijas. VPP (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam") paredzētas vairākas nozīmīgas reformas, tajā skaitā apņemšanās pilnveidot zemes dzīļu izmantošanas juridisko ietvaru un stiprināt institucionālo kapacitāti, nodrošinot efektīvu zemes dzīļu aizsardzību un valsts pārvaldību. VPP noteikts politikas mērķis: "Nodrošināt sabiedrību ar mūsdienīgu, aktuālu informāciju par zemes dzīļu resursiem un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem, kas tiek ņemta vērā attīstības plānošanā". Rīcības virziens mērķa sasniegšanai ir "Izstrādāt zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju (plānošanas dokumentu), katru derīgo izrakteņu veidu izdalot atsevišķi". VPP paredz noteikt arī dabas aizsardzības mērķus visiem aizsargājamo biotopu veidiem, balstoties uz ES nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (biotopu kartēšana) rezultātiem. Šis uzdevums netieši var ietekmēt arī kūdras izmantošanas nozari, jo daži no aizsargājamo biotopu veidiem ir arī purvu biotopi. Tomēr, ne visi purvu veidi un ne visi potenciālie kūdras ieguves purvi atbilst aizsargājama biotopa pazīmēm. Taču, kamēr biotopu kartēšana nav noslēgusies un apkopoti pilnvērtīgi dati par visā valsts teritorijā sastopamajiem biotopiem un to kvalitāti, lemjot par kūdras izstrādei atvēlamajām platībām, pilnā apjomā jāpiemēro Vides aizsardzības likuma 3. pantā noteiktais piesardzības princips. VPP nosaka mērķi arī SEG emisiju samazināšanai un CO2 piesaistes nodrošināšanai no meža apsaimniekošanas, kā arī Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītās ietekmes mazināšanai. Kūdras ieguve un izmantošana enerģētikā rada SEG emisijas un tādējādi ir jāskata kontekstā arī ar SEG emisiju samazināšanas mērķiem. Lai nodrošinātu reģionu kopīgas attīstības plānošanu, tai skaitā arī attiecībā uz dabas resursu izmantošanu, saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni - Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Zemgales plānošanas reģions (Reģionālās attīstības likuma 5. panta trešā daļa). Plānošanas reģiona kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmā 2015.-2020. gadam prioritātes "Zaļā Kurzeme 2020 - resursu efektivitāte un ilgtspēja" rīcības virziens "Eko-efektivitātes un zaļo inovāciju veicināšana" kā atbalstāmās darbības paredz esošo dabas resursu efektīvu izmantošanu, alternatīvo un atjaunīgo energoresursu izpēti un attīstību, pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem. Rīgas plānošanas reģiona attīstības programmā minēts rīcības virziens "Atbalsts reģiona eksportspējīgo nozaru uzņēmumiem un klasteru izveide starptautiski konkurētspējīgās jomās". Viens no Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas 2015. - 2020. gadam mērķiem ir "pilnveidot dabas kapitāla ilgtspējīgu apsaimniekošanu, vēršot uzmanību uz dabas resursu saglabāšanu un vides ilgtspējīgu apsaimniekošanu". Zemgales plānošanas reģiona attīstības programmā 2015.-2020. gadam minēts, ka ļoti vērtīgs dabas resurss Zemgales plānošanas reģionā ir ĪADT - 91 ĪADT ar kopējo platību 520,18 km2. Vides un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un attīstība - prioritāte paredz veicināt efektīvu reģiona vides un dabas resursu pārvaldību. Kā viens no rīcības virzieniem minēts "Saglabāt un atjaunot reģiona bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas". Latgales plānošanas reģiona attīstības programmā minēts, ka Latgales reģions ir bagāts ar dabas resursiem, tomēr to potenciāls zemās ekonomiskās aktivitātes dēļ izmantots ar zemu pievienoto vērtību. "Latgale ID" apakšprogrammā "Sociālā uzņēmējdarbība" pie ieguvumiem minēts: "akumulētas zināšanas nozarēs, kuras uzskatāmas par perspektīvajām reģiona nozarēm, jo ir balstītas esošo uzņēmumu pieredzē, vietējos dabas resursos un lielākajā daļā reģiona iedzīvotāju prasmju". Starp galvenajām atziņām minēts, ka "Latgalei ir potenciāls stimulēt ekonomisko izaugsmi, ņemot vērā priekšrocības, ko sniedz labvēlīgs ģeogrāfiskais novietojums, transporta koridori, salīdzinoši zemas darbaspēka izmaksas, neizmantotie cilvēku un dabas resursi, taču nepieciešama nozīmīga publiskā sektora rīcība produktīvo sektoru, īpaši tradicionālo augstas un vidējās pievienotās vērtības apstrādes rūpniecības sektoru atbalstīšanā". 2016. gada 8. decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu3 apstiprināta Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investoru piesaistei. Veicot grozījumus likumā "Par zemes dzīlēm", tajos paredzēts iestrādāt mehānismu, lai nodrošinātu iespēju veikt zemes dzīļu izpēti. Cita starpā tas atvieglotu iespēju veikt Latvijas ģeoloģisko kartēšanu, ietverot arī kūdras resursu ģeoloģisko kartēšanu. Enerģētikas pamatnostādnēs (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra rīkojumu Nr. 129 "Par enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.- 2020. gadam") minēts, ka 2013. gadā vietējie energoresursi nodrošināja 34,9 % no kopējā primāro energoresursu patēriņa. Lielākā daļa no tiem bija atjaunojami energoresursi - koksnes biomasa, hidroresursi, vējš, biogāze, biodegvielas un vietējie energoresursi - kūdra, atkritumi. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs norādīts, ka enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai zināms potenciāls ir kūdras ieguvei. Enerģētiskās kūdras ieguvi jau sagatavotās kūdras atradnēs, kuru izstrādei ir spēkā esošas licences, var uzsākt aptuveni 4000 ha platībā, iegūstot vismaz 700 tūkst. t enerģētiskās kūdras gadā4. Piemēram, Latvijā 2015. gadā darbojās vairāk nekā 300 ūdenssildāmie katli, kuros tehnoloģiski būtu iespējams sadedzināt kūdru. Enerģijas ražošanai var izmantot ap 462 tūkst. t kūdras gadā. Tajā pat laikā, izmantojot kūdru kā kurināmo, ir svarīgi, ka nepasliktinās vides kvalitāte, it īpaši tas nav pieļaujami blīvāk apdzīvotajās vietās. Vienlaikus, ir svarīgi, lai kūdras izmantošana neapdraud SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 1. tabulā mērķa "Primāro energoresursu diversifikācija" sasniegšanai norādīti rīcības virzieni: "1.1. Izvērtēt kūdras, ģeotermālās enerģijas iegūšanas un citu alternatīvo avotu efektīvas izmantošanas iespējas un ar to iegūšanu saistītos apstākļus, ņemot vērā tās iegūšanas un izmantošanas ietekmi uz vidi."; "4.2.2. Veicināt biomasas un kūdras izmantošanu energoapgādē, piešķirot tam Eiropas Savienības fondu atbalstu, nodrošināt atbilstošu attīrīšanas tehnoloģiju uzstādīšanu šo iekārtu radīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanai.". Informatīvā ziņojuma Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030-konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai 3. sadaļā "Enerģētikas sektora attīstības pamatnosacījumi" kā viens no darbības virzieniem minēts: "11) veicināt vietējo energoresursu ieguves potenciālu, tajā skaitā kūdras ieguvi un slānekļa gāzes un naftas potenciāla tālāku izpēti, kā arī pieņemt atbilstošu regulējumu ogļūdeņražu izpētes un ieguves investīciju vides nostiprināšanai." Lai gan kūdrai kā energoresursam ir potenciāls, nākotnē nav plānots veicināt kūdras izmantošanu enerģētikas vajadzībām, ņemot vērā virzību uz klimatneitralitāti. Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 3. jūlija rīkojumu Nr. 326 "Par Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam") purvi kā dabas tūrisma sastāvdaļa minēti pie stratēģiskajiem tūrisma produktiem un dots ieteikums veidot jaunus dabas tūrisma produktus, attīstot produktus, kas balstīti uz dabas izziņu (piemēram, putnu vērošana, purva biotopu izziņa, rasenes barošanās procesa vērošana u.c.), kas būtu nozīmīgi papildu piesaistes elementi kādam citam pamatproduktam. Latvijas Bioekonomikas stratēģijā 2030 bioekonomika definēta šādi: "Bioekonomika ir tautsaimniecības daļa, kur ražošanas procesā ilgtspējīgā un pārdomātā veidā tiek izmantoti atjaunojamie dabas resursi (augi, dzīvnieki, mikroorganismi u.c.), lai ražotu pārtiku un barību, industriālos produktus un enerģiju." Kūdras nozari varētu uzskatīt par bioekonomikas sastāvdaļu, jo no iegūtā produkta tiek ražota pārtika, atjaunotas mežu platības un veicināta sociālekonomisko faktoru risināšana. Turklāt aprites cikla beigās izmantotā kūdra nekļūst par atkritumu. Ņemot vērā minēto, būtu izvērtējama kūdras loma bioekonomikā un aprites ekonomikā. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam5 kūdras purvi minēti saistībā ar ļoti augstu ugunsgrēku varbūtības palielināšanos nākotnē. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams meklēt risinājumus ugunsdrošības uzlabošanai kūdras purvos, veicot pētījumus un pilnveidojot normatīvo regulējumu. Klimatneitralitātes stratēģijas mērķis ir nodrošināt Latvijas klimatneitralitāti 2050. gadā. Lai to sasniegtu ir izvirzīti divi stratēģiskie mērķi - SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības sektoros un CO2 piesaistes palielināšana. Klimatneitralitātes stratēģija, paredz, ka 2050. gadā ir panākts ilgtspējīgs līdzsvars starp dažādiem zemes izmantošanas veidiem, ievērojot klimata, dabas aizsardzības, ekonomiskos un sociālos aspektus; Latvijas lauksaimniecība un mežsaimniecība ir resursu efektīva - panākta augsta produktivitāte, tiek ražoti produkti ar augstu pievienoto vērtību; ir veikta organisko augšņu izpēte un tām tiek piemērota atbilstoša izmantošana; tiek maksimāli veicināta atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģētikā; ražošanas procesi ir energoefektīvi. NEKP6 ir dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanai, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem desmit gadiem, ņemot vērā ieskicētos ilgtermiņa attīstības virzienus. NEKP ilgtermiņa mērķis ir, uzlabojot enerģētisko drošību un sabiedrības labklājību, ilgtspējīgā, konkurētspējīgā, izmaksu efektīvā, drošā un uz tirgus principiem balstītā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Ņemot vērā kopējo mērķi NEKP ir noteikts, ka ir jāizveido kūdras augšņu izplatības karti lauksaimniecības zemēs, kā arī jāveicina vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu rekultivācija, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu. NEKP ir plānots līdz 2023. gadam tiesību aktos noteikt kūdras kurināmajam piemēroto CO2 DRN atbrīvojumu atcelšanu. 1.3. Sasaiste ar ES un starptautiskajiem politikas plānošanas dokumentiem ES politikas dokumenti tiešā veidā neattiecas uz kūdras ieguvi, tomēr tie attiecas uz saistītajām jomām - dabas aizsardzību, klimata pārmaiņām un atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Latvijai rekomendējoša ir ES 2006. gada septembrī pieņemtā Augsnes aizsardzības tematiskā stratēģija (EK 2006. gada 22. septembra paziņojums "Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai"7), no kuras izriet, ka jāveic darbības augsnes, tajā skaitā purva augsnes, auglības, oglekļa uzkrājuma un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam (EK 2011. gada 3. marta paziņojums "Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls - bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam"8) pamatmērķis ir līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju ES un atjaunot tos, ciktāl reāli iespējams, vienlaikus palielinot ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Lai sasniegtu šo mērķi stratēģijā ir iekļauti 20 uzdevumi, no kuriem pirmajā - pilnībā īstenot Putnu direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību) un Biotopu direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību) - paredzēts, ka dalībvalstis turpinās integrēt sugu un biotopu aizsardzības un pārvaldības prasības galvenajās ar zemes un ūdens izmantošanu saistītajās rīcībpolitikās, ko īsteno gan Natura 2000 teritorijās, gan ārpus tām. Turklāt minētajā stratēģijā iekļauts uzdevums uzturēt un atjaunot ekosistēmas un to pakalpojumus. EK 2018. gada 28. novembra paziņojums9 "Tīru planētu visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku", kas ietver redzējumu par visas tautsaimniecības nozares un visus sabiedrības slāņus aptverošām ekonomiskajām un sabiedrības pārveidēm, kas vajadzīgas, lai līdz 2050. gadam ES sasniegtu SEG neto emisiju nulles līmeni jeb klimatneitralitāti. Pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku būs vajadzīga kopīga rīcība vairākās stratēģiskās jomās, tajā skaitā, jomās, kuras attiecas uz dabiskajiem oglekļa piesaistītājiem un oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu. Saskaņā ar Klimata pārmaiņu konvencijas10 prasībām, dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, katru gadu Klimata pārmaiņu konvencijas sekretariātam ir jāsniedz inventarizācija par SEG emisijām un CO2 piesaisti valstī. SEG inventarizācija tiek sagatavota saskaņā ar KPSP izstrādātām un Klimata pārmaiņu konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferencē apstiprinātām metodikām un ziņošanas vadlīnijām. Aptverot tikai 3 % no pasaules zemes, kūdrāji satur apmēram 500 Gt oglekļa kūdrā. Kūdras ieguves rezultātā rodas oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīda un metāna emisijas. Direktīvas 2009/28/EK11 2. panta a) apakšpunkts noteic, ka "enerģija, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem ir enerģija no atjaunojamajiem nefosiliem energoresursiem, proti, vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija un biomasas enerģija; atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes enerģija". Savukārt minētās direktīvas 17. panta 4. punkts noteic, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras saražotas no zemes platības ar augstu oglekļa koncentrāciju. Saskaņā ar šā panta a) apakšpunktu tie ir mitrāji - zemes platības, kuras nepārtraukti vai ievērojamu laikposmu gadā klāj ūdens vai kuras ir piesātinātas ar ūdeni. CSP apkopo informāciju par energoresursu ražošanu, importu, eksportu un patēriņu valstī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku12 B pielikumu un izstrādā Latvijas Energobilanci. Šīs regulas B pielikumā ir definēts, ka kūdra ir energoprodukts. Šī definīcija neskar atjaunīgās enerģijas resursu definīciju direktīvā 2009/28/EK un 2006. gada KPSP vadlīnijas valsts SEG uzskaitei. ZIZIMM regula13, kuras ietvaros mitrzemju apsaimniekošanas (tai skaitā kūdras ieguves) uzskaite klimata saistību izpildē no 2026. gada ir noteikta kā obligāta14. ZIZIMM regulai jāveicina SEG emisiju samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu šādās apsaimniekoto zemju uzskaites kategorijās - apmežota zeme, atmežota zeme, apsaimniekota meža zeme, apsaimniekota aramzeme, apsaimniekoti zālāji un no 2026. gada - apsaimniekoti mitrāji. Kūdras ieguves kontekstā svarīgi ir nosacījumi apsaimniekotu mitrāju uzskaitei. Saistībā ar apsaimniekotiem mitrājiem SEG emisijas un CO2 piesaiste tiks uzskaitīta 2026.-2030. gada periodam šādās zemes kategorijās: - mitrājiem, kas paliek mitrāji; - apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem; - mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām vai citu zemi. Aprēķini veicami, balstoties uz datiem par SEG emisijām un CO2 piesaisti, kura radusies 2026 -2030. gadā, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada SEG emisijas un CO2 piesaisti, kura radusies apsaimniekotos mitrājos 2005.-2009. gada periodā (bāzes periods). Tikmēr 2021.-2025. gada periodā Latvijai jāziņo dati par SEG emisijām un CO2 piesaisti no apsaimniekotiem mitrājiem, taču šo SEG emisiju un CO2 piesaistes apjomi nav iekļauti SEG ierobežošanas saistībās. Saskaņā ar Regulas 2018/842 4. panta 1. punktu un 1. pielikumu periodā no 2021. gada līdz 2030. gadam Latvijai ir nepieciešams nodrošināt 6 % ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājumu līdz 6 % samazinājumam, salīdzinot ar Latvijas ne-ETS darbību SEG emisiju apjomu 2005. gadā. Ikgadējie 2021.-2030. gada perioda ne-ETS mērķi Latvijai tiks noteikti, izmantojot 2020. gadā iesniegtās SEG inventarizācijas datus 2005., 2016., 2017. un 2018. gadam, kuri pēc tam tiks apstiprināti ar EK īstenošanas aktu, pamatojoties uz Regulas 2018/842 4. pantu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīva Nr. 2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu15. Virzībā uz to, lai sasniegtu tādus gaisa kvalitātes līmeņus, kas nerada būtisku negatīvu ietekmi un būtiskus riskus cilvēku veselībai un videi, dalībvalstīm jāizstrādā, jāpieņem un jāīsteno valstu gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas, kā arī jāveic saistītu emisiju un to ietekmju monitorings, un jāziņo par to. Vienlaikus jāatzīmē, ka kūdras sadedzināšana rada mazāk kā 1 % no kopējām slāpekļa oksīdu, daļiņu PM2,5, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisijām (skatīt pamatnostādņu 1. pielikuma 36. attēlu). EK paziņojums "Eiropas Zaļais kurss"16, kas ir ES izaugsmes stratēģija, lai radītu taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā SEG neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei. Ņemot vērā minēto, arī kūdras nozarē būs nepieciešams izstrādāt un īstenot pasākumus virzībai uz klimatneitralitāti. 2020. gada 14. janvārī EK publicēja priekšlikumu regulai, ar ko izveido TPF17. TPF tiek plānots kā būtisks instruments, lai sniegtu atbalstu teritorijām, kuras saskaras ar lielām sociālekonomiskām grūtībām, kas rodas, pārkārtojoties uz klimatneitrālu ES ekonomiku un kuras vissmagāk skars pāreja uz klimatneitralitāti, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā, tostarp oglēm, kūdras un degslānekļa vai rūpnieciskajiem procesiem, kuros ir liela SEG emisijas intensitāte. Tāpat TPF kalpos kā instruments, lai novērstu reģionālo atšķirību palielināšanos. Saskaņā ar regulas priekšlikumu visām ES dalībvalstīm, lai kvalificētos TPF finansējumam, būs jāizstrādā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns. Latvijas pozīcija par regulas priekšlikumu tika apstiprināta 2020. gada 10. martā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 10. marta protokollēmuma Nr. 10 28. § 2. punktu VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādās augstāk minēto plānu. 1.4. Kūdras nozarē identificēto problēmu raksturojums Ir identificētas vairākas problēmas, kuru risināšanai nepieciešams īstenot valdības politiku. Pastāvošās problēmas aptver kūdras ieguves, tautsaimniecības, normatīvā regulējuma, kūdras nozares pārvaldības, klimata pārmaiņu, ģeoloģiskās informācijas kvalitātes un saglabāšanas, rekultivācijas un izglītības jomas, kuru raksturojums sniegts turpmākajās apakšnodaļās. 1.4.1. Kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībai Latvija ir bagāta ar purviem, kas uzskatāmi par kūdras iegulām un atradnēm, taču nav izstrādātas pamatnostādnes zemes dzīļu resursa - kūdras ilgtspējīgai izmantošanai. Valsts līmenī nav noteikts, kāda daļa no šiem resursiem būtu aizsargājama, kāda izmantojama kūdras ieguvei un kādi ir Latvijas apstākļos efektīvākie, ekonomiskākie, klimata pārmaiņas mazinošākie, dabas daudzveidībai un videi draudzīgākie rekultivācijas pasākumi. Likuma "Par zemes dzīlēm" 2. pantā noteikts tā mērķis, proti, nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības. Derīgo izrakteņu ieguve ir pasākumu komplekss un vienā atradnē tā var ilgt vairākus gadu desmitus, pat 70 - 80 gadus. Kūdras atradnes vidējais izstrādes laiks ir 50 gadi. No SEG emisiju samazināšanas viedokļa ir lietderīgi kūdras ieguves periodu iespējami koncentrēt, tomēr ar kūdras ieguvi ir saistīti arī citi aspekti, piemēram, dabas aizsardzība. Šajā gadījumā ieguves ietekmes mazināšanai strauja ieguve nebūtu vēlama. Šobrīd nav noteikti ilgtspējīgi kūdras ieguves apjomi, kas veicinātu kūdras ieguves nozares attīstību un dotu iespēju sabalansēt sabiedrības ekonomiskās intereses un intereses dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu ierobežošanā un rekreācijā. Būtiski ir arī purvu ekosistēmu pakalpojumi. Tos iedala trīs kategorijās: apgādes, regulācijas un uzturēšanas, kā arī kultūras pakalpojumi18. Kamerāli izanalizējot pašlaik pieejamos datus par kūdras atradnēm19, izdalīts 1461 telpiskais objekts ar kopējo platību 501 079 ha. Daļu no šiem telpiskajiem objektiem var uzskatīt par kūdras ieguvei potenciāli pieejamām atradnēm (skatīt pamatnostādņu 1. pielikumu). Pamatnostādņu 2. pielikumā ietverta informācija par atradņu platībām, kurās izsniegtas licences, par teritorijām, kurās kūdras resursu ieguve ir pārtraukta, kā arī par dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT un mikroliegumiem), kurās kūdras resursu ieguve nav atļauta vai ir atļauta ar ierobežojumiem. 40,13 % (204 307 ha) no kamerāli identificēto kūdras atradņu teritorijas pārklājas ar ĪADT (tajā skaitā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu) un mikroliegumiem. Saskaņā ar LIFE REstore projekta "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" datiem uz 2016. gada 1. janvāri aktīva kūdras ieguve notika 15 000 ha no licenču laukumu platības. Tikmēr, saskaņā ar Valsts vides dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst. ha. Atšķirība starp aktīvajām ieguves platībām un licenču laukumu platībām veidojas, jo aktīva kūdras ieguve licences laukumā notiek pakāpeniski. Ieguves tiesības licences laukumā (arī tā platība) tiek piešķirtas tikai pēc kūdras krājumu izpētes un akceptēšanas (attiecīgi kūdras krājumi ir izpētīti) un ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas. Saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 1. panta 14. punktu licences laukums ir konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis (bloks) vai arī vairāku iecirkņu (bloku) vai to daļu sakopojums, kura robežas ir noteiktas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā. Ieguvējam tiek piešķirtas tiesības veikt kūdras ieguvi, tai skaitā visus nepieciešamos sagatavošanas darbus, visā noteiktajā licences laukumā. Ievērojot pašreizējos ieguves apjomus un kūdras ieguvei paredzētās (licenču) platības, kā arī potenciāli pieejamos kūdras resursus, pamatnostādņu periodā gada griezumā būtu saprātīgi turpināt nodrošināt tautsaimniecībai kūdras resursu 26 000 ha platībā ar iespējamo vidēji gadā iegūstamo kūdras apjomu 1,2 milj. t (vidēji, rēķinot 10 gadu periodā). Šie rādītāji var svārstīties 10 % robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības. Tas nodrošinātu vienmērīgu un prognozējamu kūdras ieguvi šajās pamatnostādnēs paredzētajam laika periodam līdz 2030. gadam. Jaunu licenču laukumu noteikšanas gadījumā pēc iespējas jāizvairās no neskartu kūdras purvu apgūšanas, vispirms izvērtējot iespēju veikt kūdras ieguvi (ja pēc ģeoloģiskās izpētes datiem tas ir racionāli iespējams) "vēsturiskajās" kūdras ieguves vietās. Tāpat, plānojot jaunas kūdras ieguves platības un izvērtējot tos purvus, kuros iespējama kūdras ieguve nākotnē, svarīga Natura 2000 tīkla konektivitāte, lai saglabātos neskarti purvi arī ārpus Natura 2000 tīkla, caur kuriem iespējama augstiem purviem raksturīgo sugu pārvietošanās. Problēmjautājuma risināšanai būtiski nodrošināt sakārtotu un pamatotu informāciju par kūdras resursu izmantošanas potenciālu tautsaimniecībā. 1.4.2. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme tautsaimniecībā 1.4.2.1. Kūdras ieguves devums un potenciāls tautsaimniecībai Kūdras ieguves nozarei raksturīga ir sezonalitāte, ieguve atkarīga no laika apstākļiem, nokrišņu daudzuma. Nozare ir patstāvīga un tā darbojas pēc normāliem tirgus principiem. Kūdras ieguve vienmērīgi notiek visā Latvijas teritorijā - Kurzemes plānošanas reģionā atrodas 20 % no licencētajām kūdras ieguves platībām, Rīgas plānošanas reģionā - 20 %, Vidzemē - 21%, Zemgalē - 22 %, bet Latgalē - 17 %. Lai gan Latgale ir kūdras resursiem bagātākais valsts reģions (tur atrodas trešā daļa jeb 31 % no visiem Latvijas kūdras resursiem), Latgalē atrodas procentuāli mazākā daļa licencēto platību. Kūdras izmantošana ļauj saglabāt nodarbinātību laukos, attīsta vietējo ekonomiku, kas īpaši būtiski ir Latgalei, kurā koncentrēti arī kūdras resursi. Pieprasījums pēc kūdras resursiem un tās izmantošana ir cieši saistīti ar attīstības tendencēm pasaulē, jo kūdras izmantošana dārzkopībā nodrošina arī pārtikas ražošanu. 70 % no pasaulē dārzkopībā izmantojamiem substrātiem ir kūdras substrāti. Aprēķināts, ka 2050. gadā iedzīvotāju skaits pasaulē sasniegs 10 miljardus un pārtikas nodrošināšanai, dekoratīvajiem augiem un koku stādiem būs nepieciešams par 415 % vairāk substrātu. Pieprasījums pēc dārzkopības kūdras augs vismaz par 250 % (ņemot vērā arī citu substrātu pieaugumu pat par 1000 %)20. Latvijas kūdras atradnēs pieejami 1,5 miljardi tonnu kūdras, kas ir 0,4 % no pasaules kūdras resursiem. Laikā no 2010. līdz 2018. gadam vidējais kūdras ieguves apjoms Latvijā gadā ir 997 tūkst. tonnas, svārstoties no 704 tūkst.t. 2010. gadā līdz 1400 tūkst.t. 2018. gadā21, ieguves apjoms atkarīgs no laika apstākļiem. Nodokļu ieņēmumi no kūdras ieguves Latvijā ir 18,5 miljoni euro gadā22 (galveno apjomu veido VSAOI, IIN, UIN), kuri, pareizi plānojot un ražojot produktus ar augstāku pievienoto vērtību, ir iespējami vēl lielāki. Pie esošajiem dārzkopības kūdras ieguves apjomiem, attīstot tehnoloģijas, jaunus produktus, vietējo pārstrādi, tuvāko piecu gadu laikā apgrozījumu iespējams paaugstināt par 23 %. Papildu līdzekļi modernizācijai ļautu kāpināt apgrozījumu vēl vairāk. Latvijas stādu audzētāji gada laikā izlieto aptuveni 300 000 m3 kūdras un kūdras produktu23. Piemēram, AS "Latvijas valsts meži", kā arī citi uzņēmumi, koku stādus audzē Latvijas kūdras substrātos. Vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt 7000 koku stādu (priede, egle), tajā pašā daudzumā kūdras var izaudzēt tomātus 4500 euro vērtībā. Latvijas kūdra un kūdras produkti ir pieprasīti visā pasaulē, tie ieņem nozīmīgu lomu Eiropas dārzkopībā, nodrošinot 31 % no profesionālās dārzkopības pieprasījuma24. Latvijas kūdru un kūdras produktus izmanto dārzeņu, garšaugu, dekoratīvo augu, koku stādu audzēšanai, kā arī apzaļumošanai. Kūdras nozares uzņēmumi ir būtisks darba devējs laukos. Kūdras ieguve un pārstrāde dod ieguldījumu ar to saistīto nozaru attīstībā, izmantojot to pakalpojumus (skatīt pamatnostādņu 1. pielikumu). Šīs nozares ir loģistika, degvielas tirdzniecība, iepakojuma ražošana, elektroenerģijas ražošana, apdrošināšana, banku un grāmatvedības pakalpojumi, būvniecības pakalpojumi, tehnikas remonts, zemes dzīļu ģeoloģiskā izpēte. Latvijā būtu nepieciešama kūdras produktu ar pievienoto vērtību (kūdras substrāti stādu audzēšanai dārzkopībai, mežsaimniecībai, lauksaimniecībai) tālāka ilgtspējīga attīstība, veicinot ieguldījumus pētniecībā, inovācijās un ražošanas tehnoloģijās un veicinot vietējo pārstrādi, izmantošanu un gala produktu eksportu. Tāpat būtiski veicināt ilgtspējīgāku kūdras izmantošanu inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību - celtniecības materiālu (siltumizolācijas materiāli, kūdras krāsa vai špakteļmasa), dekoratīvā dizaina un mākslas priekšmetu izstrādi, kā arī izmantošanu kā izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā un tekstila ražošanā. Ļoti svarīgi ir veikt vēsturisko un degradēto kūdras ieguves vietu rekultivāciju, lai degradētās teritorijas atgrieztu saimnieciskajā apritē, tostarp, veicot mežu ieaudzēšanas pasākumus vai izmantojot šīs teritorijas lielogu dzērveņu audzēšanai u.c. Būtu atbalstāma kūdras ieguves tehnoloģiju un tehnoloģisko procesu modernizēšana ar mērķi samazināt SEG emisijas kūdras ieguves procesā. Lai nodrošinātu kūdras izmantošanas ilgtspēju, šie resursi ir saprātīgi jāapsaimnieko. Šim nolūkam ir jāizmanto ilgtspējīgas derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes metodes, kā arī efektīvi jāizmanto jau izstrādātās vai daļēji izstrādātās purvu platības. Vēsturiskajās kūdras ieguves platībās, kur ieguve ir pārtraukta un nav atjaunota, dabisko faktoru ietekmē notiek dažādi procesi - vēja erozija, kūdras mineralizācija un nosēšanās, līdz ar to samazinās valsts nozīmes resurss. Saskaņā ar DAP projekta LIFE Restore "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultātiem, atbilstošākais turpmākas izmantošanas veids jāizvēlas degradētiem kūdrājiem 18 010 ha platībā25. Tomēr jāņem vērā, ka novērtējums veikts kamerāli, no identificētajiem 50 179 ha degradētu kūdrāju, ģeoloģiskais apsekojums (ne ģeoloģiskā izpēte) veikts 78 kūdrājos. Lai šo resursu izmantotu saimnieciski, nepieciešams lauka darbos izpētīt šīs platības, novērtēt tajās esošo kūdras apjomu un pieņemt lēmumu par tālāku izmantošanu kūdras ieguvei vai rekultivācijas veikšanu. 1.4.2.2. Iespējas izmantot tumšo kūdru Jo ātrāk ieguves vietā kūdras ieguve tiks pabeigta un ieguves vieta rekultivēta, jo īsāks būs ar ieguvi saistīto SEG emisiju laiks. Vienlaikus atsevišķos gadījumos kūdras ieguvi nevar pabeigt, jo, kaut gan labi sadalījušās zemā purva tipa kūdras izmantošana dārzkopībā paplašinās, pieprasījums pēc labi sadalījušās zemā purva tipa kūdras ("tumšās kūdras"), kas atrodas atradnes dziļākajos slāņos, joprojām ir neliels. Vēsturiski būtisks "tumšās kūdras" patērētājs ir bijusi enerģētikas nozare, taču pieprasījums pēc kurināmās kūdras ir krities. Atjaunotajā Latvijā samazināja vietējo kūdras resursu izmantošanu un palielināja gāzes izmantošanu. No 2003. gada līdz ar TEC-1 rekonstrukciju un kūdras izmantošanas pārtraukšanu radikāli saruka enerģētiskās kūdras patēriņš un ražošana. Uzņēmumi, kuri kādreiz kūdru ieguva enerģētikas vajadzībām, pārorientējās uz dārzkopības kūdras ieguvi, tomēr visās platībās to nebija iespējams izdarīt. Jāņem vērā, ka kūdras izmantošana enerģētikas sektorā nedrīkst apdraudēt SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. Attiecīgi, lai varētu veikt tumšās kūdras ieguvi, nepieciešami pētījumi tumšās kūdras pielietojuma attīstībai. 1.4.3. Normatīvais regulējums Purvu un kūdrāju izmantošanu reglamentē normatīvie akti, kas skar vairākas jomas: zemes un zemes dzīļu īpašumtiesības, ietekmes uz vidi novērtējumu, teritorijas attīstības plānošanu, dabas aizsardzību, publiskas personas īpašuma izmantošanu, zemes dzīļu izmantošanu, būvniecību, SEG emisiju uzskaiti un ziņošanu par tām, kā arī enerģētiku. Būtiska problēma kūdras resursu apzināšanā ir zemes dzīļu īpašumtiesības. Gan Civillikums, gan likums "Par zemes dzīlēm" noteic, ka Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam. Ņemot vērā minēto, šobrīd ir neiespējama valsts mēroga ģeoloģiskā kartēšana un ir apgrūtināta kompleksu (ārpus konkrētā zemes īpašuma) ģeoloģiskās izpētes darbu veikšana. Pilnvērtīga Latvijas kūdras resursu kartēšana, inventarizācija un kūdras fonda aktualizācija nav veikta kopš pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma26. Sistemātiskas informācijas par kūdras resursiem iegūšanas laiks ir no 1978. līdz 1997. gadam. Informācija par daļu atradņu ir ievākta vairāk nekā pirms 50 gadiem. Pašlaik notiek atsevišķu kūdras atradņu ģeoloģiskā izpēte vai kūdras ieguves lauku inventarizācija, bet netiek veikti sistemātiski kūdras resursu ģeoloģiskās kartēšanas darbi. Tādēļ ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, kas ļautu veikt ģeoloģisko kartēšanu. Minētā problēma attiecas arī uz citiem zemes dzīļu resursiem, tomēr pamatnostādnēs tiek risināti jautājumi saistībā ar kūdras nozari. Lai veiktu pilnvērtīgu kūdras resursu kartēšanu un novērtēšanu, nepieciešams aptvert visu Latvijas teritoriju, ieskaitot arī zemes, kas pieder privātpersonām, jo vienas atradnes robežās var būt vairāki zemes īpašnieki. Detalizētāks normatīvā regulējuma izvērtējums sniegts pamatnostādņu 1. pielikuma 1.1. apakšnodaļā "Normatīvais regulējums". 1.4.4. Institucionālā sadrumstalotība Kūdras ilgtspējīga izmantošana netiek veicināta arī zemes dzīļu resursu pārvaldības institucionālās sadrumstalotības un nepietiekamas kapacitātes dēļ. Pašlaik zemes dzīļu, tajā skaidrā kūdras, pārvaldība ir sadalīta starp vairākām institūcijām. Valsts vides dienests izsniedz licences, derīgo izrakteņu atradņu pases, dabas resursu lietošanas atļaujas, nosaka derīgo izrakteņu ieguves limitus, saskaņo derīgo izrakteņu ieguves projektus un veic zemes dzīļu izmantošanas kontroli. Pašvaldības ir tiesīgas izsniegt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju kūdras ieguvei līdz piecu hektāru platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās atbilstoši derīgo izrakteņu ieguves limitam. LVĢMC uztur ģeoloģiskās informācijas sistēmu, akceptē un uzskaita derīgo izrakteņu krājumus, sniedz zemes dzīļu informāciju gan valsts pārvaldes funkciju ietvaros, gan kā maksas pakalpojumus. Tā kā Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, kā publiskas personas zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji zemes dzīļu apsaimniekošanā iesaistīti gan AS "Latvijas valsts meži", gan pašvaldības (tai skaitā Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži"), nelielos apjomos arī DAP. Savukārt privātpersonas pašas tiesīgas lemt par savas zemes izmantošanu, ciktāl tās neierobežo normatīvie akti. Problēmas risināšanai nepieciešams pilnveidot kūdras nozares valsts pārvaldību, mazinot iesaistīto institūciju skaitu un ceļot to kapacitāti. 1.4.5. Ģeoloģiskā informācija un terminoloģija Šobrīd informācija par kūdras atradņu ģeoloģisko, inženierģeoloģisko, izstrādē esošo kūdras atradņu derīgo izrakteņu ieguves projektu dokumentāciju un vēsturiski sagatavoto kūdras fonda pasu datiem par atradnēm, kuras iekļautas kūdras fondā, neatrodas vienuviet. Viens no pilnīgākajiem un būtiskākajiem pamatinformācijas avotiem par kūdras resursiem ir LVĢMC uzturētā Valsts ģeoloģijas fonda informācija. Daļa pirmmateriālu un sākotnējās informācijas par Latvijas kūdras resursiem atrodas VSIA "MELIORPROJEKTS", Latvijas Lauksaimniecības muzejā Talsos un privātos arhīvos, nevis Valsts ģeoloģijas fondā, kā to nosaka normatīvie akti. Nepieciešams risināt jautājumu par šo materiālu pievienošanu Valsts ģeoloģijas fondam un atbilstošu uzglabāšanu. Kūdras atradņu ģeotelpiskie dati lielā apjomā joprojām ir tikai papīra formātā, tie nav digitalizēti atbilstoši mūsdienu lietošanas prasībām, sistematizēti un elektroniski apstrādājami, kas ļautu nepieciešamās informācijas mērķtiecīgu, ātru, vispusīgu apstrādi un analīzi, tādējādi iegūstot pilnvērtīgu informāciju par kūdras atradnes raksturojošiem rādītājiem un tajā ietilpstošiem resursiem (kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji). Šāda veida datu neesamība, kā arī elektroniski izveidoto datu bāzu nesavietojamība ar telpiskajiem datiem apgrūtina vai daļēji padara neiespējamu veikt datu pilnvērtīgu lietošanu, kā arī operatīvas un kvalitatīvas nepieciešamās informācijas iegūšanu visiem lietotājiem, tostarp valsts institūciju vajadzībām. Tas, ka zemes dzīļu informācija un uz tās pamata izsniegtā dokumentācija neatrodas vienkopus, kā arī dažādie un bieži savstarpēji nesalāgojamie dokumentu veidi un ģeotelpisko datu kvalitāte (piemēram, attiecībā uz noteiktajām robežām, platībām, derīgo izrakteņu krājumiem, kā arī dokumentu derīguma termiņiem), ierobežo ģeoloģiskās informācijas sistēmas pilnveidošanu tā, lai zemes dzīļu informācija būtu efektīvi izmantojama datu analīzē, tai skaitā digitāli. Tā, piemēram, derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) atradnes pase ietver ģeoloģisko pamatinformāciju par visu atradni kopumā, nevis konkrēto derīgo izrakteņu ieguves vietu, atsevišķos gadījumos aptverot ievērojami lielāku teritoriju nekā konkrētās ieguves licences laukums. Tādos gadījumos netiek nodrošināta un nav pieejama objektīva informācija par derīgo izrakteņu krājumu apjomiem vai to atlikumiem pa konkrētiem licenču laukumiem. Tāpat arī, ņemot vērā dažādos dokumentu veidus un atšķirīgos termiņus un šobrīd spēkā esošos nosacījumus to nomaiņai, nereti nav salāgojama un nav pēc vienotas metodikas noteikta arī ģeotelpiskā informācija starp atradņu pasu, ģeoloģiskās izpētes un derīgo izrakteņu krājumu aprēķina laukumiem, ieguves licenču un ieguves limitu laukumiem un faktiskajām derīgo izrakteņu ieguves platību robežām dabā. Licences laukumā ietilpst gan platības, kur notiek kūdras ieguve, gan tādas, kur tā vēl nenotiek, kā arī platības, kur jāveic vai ir uzsākta rekultivācija (kamēr tās nav izslēgtas no licences laukuma). Ņemot vērā nepieciešamību veikt SEG emisiju inventarizāciju, nepieciešams veikt detālāku uzskaiti par darbībām licences laukumos, iegūstot datus tieši par platībām, kurās notiek ieguve vai kas sagatavotas ieguvei. Šobrīd LVĢMC notiek darbs pie derīgo izrakteņu atradņu reģistra un krājumu bilances pilnveidošanas, tomēr tas ir tikai sākuma stadijā, līdz ar to informācijas sistēmas koncepts un ietveramie dati, to izkārtojums vēl nav pilnībā zināmi. Šobrīd galvenais izaicinājums ir esošo digitālo datu, kuru apjoms nepārtraukti pieaug, sakārtošana, lai pilnvērtīgi nodrošinātu ģeoloģiskās informācijas uzturēšanas, sagatavošanas un sniegšanas funkcijas, kā arī ģeotelpisko datu atbilstību INSPIRE direktīvas prasībām. Līdz ar to, raugoties no informācijas pārvaldības viedokļa, ir svarīgi nodrošināt LVĢMC pārziņā esošo datu apkopošanu, strukturēšanu, operatīvu atjaunināšanu un tādējādi efektīvu pieejamību lietotājam. Nākamie soļi būtu šīs datu bāzes sasaiste ar citām datu bāzēm. Saistībā ar purviem, dabas aizsardzību un kūdras izmantošanu tiek izmantots daudz terminu, kas ne vienmēr rada skaidru izpratni par jomu. Ar to saistīta arī lielā datu par purviem dažādība, kas minēta pamatnostādņu 1.4.6. apakšnodaļā par datu atšķirību dažādos informācijas avotos. Speciālistu vidū ir nepieciešams panākt vienošanos par vienotas terminoloģijas izstrādi un lietošanu. To sekmētu arī attiecīgu vadlīniju izstrāde. 1.4.6. Datu atšķirības dažādos informācijas avotos Datu atšķirības dažādos informācijas avotos neļauj izdarīt korektus secinājumus gan par kūdras resursiem, gan par zemes lietojuma veidiem, gan arī apgrūtina aprēķinu veikšanu par SEG emisijām un CO2 piesaisti no apsaimniekotiem purviem vai organiskajām augsnēm. Saskaņā ar Kūdras Fonda (1980. gads) datiem kūdras atradnes ir 9,9 % no Latvijas teritorijas. Pēc ERAF projektā27 (LVĢMC, LU) veiktās digitalizācijas jau minēti 970 000 ha, kas ir 15 % no Latvijas teritorijas. Savukārt, Bioloģiskās daudzveidības nacionālajā programmā un citos ar bioloģisko daudzveidību saistītos dokumentos minēts, ka purvi ir 4,9 % no valsts teritorijas. Latvijas Republikas 2017. gada zemes pārskats28 sniedz ziņas par zemes sadalījumu valstī (uz 2018. gada 1. janvāri) pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām un zemes lietošanas veidiem, ievērojot nekustamā īpašuma tiesību statusu un īpašnieka statusu. Minētajā pārskatā norādīts, ka zemes ar zemes lietošanas veidu "purvs" uz 2018. gada 1. janvāri valstī ir 3,4 % (221 865,8 ha) no NĪVK IS reģistrētās kopplatības. Zemes pārskatā arī redzams, ka purvu izplatība ir mainīgs lielums un atšķiras pa gadiem, piemēram, 2002. gadā ir bijuši 5,0 %, bet 2010. gadā - 3,9 %. Saskaņā ar sniegto skaidrojumu, minētajā pārskatā norādītā purvu platība mainās tādēļ, ka, veicot zemes uzmērīšanu, tiek precizētas dažādu zemes lietojuma veidu platības. Kopš 2018. gada minētais pārskats vairs netiek sagatavots. Izvērtējot licences laukumus kūdras ieguvei pēc zemes lietošanas veidiem, secināts, ka zemes platībās, kurās izsniegta licence, ne vienmēr tiek realizēta ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīta darbība vai attiecīgās licences turētājs pēc kūdras ieguves teritorijas ierīkošanas nav veicis nepieciešamās darbības zemes lietojuma veida maiņai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Aizsargjoslu likuma 7.1 pants nosaka pienākumu noteikt purvu aizsargjoslas, un saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 8. pantu dati par purvu aizsargjoslām iekļaujami šajā sistēmā. Atbildīgo institūciju rīcībā nav aktuālu datu par purviem, tādējādi, izstrādājot teritorijas attīstības plāna grafisko daļu, dažos gadījumos dabīgie purvi tiek jaukti ar kūdras ieguves vietām un aizsargjosla noteikta ieguves vietai. Ir konstatēts, ka purva aizsargjosla iezīmēta šķērsām pāri purvam, paralēli pašvaldības administratīvajai robežai. Ja ieguves vietai piekļaujas purvs, aizsargjoslai būtu jāpārklājas ar ieguves vietu. Aprobežojumus purvu aizsargjoslā noteic Meža likuma 37. panta 2. punkts. Ja ieguves vietā meža nav, tad šāda aizsargjosla zaudē jēgu. Līdz ar to minēto nosacījumu izpilde ir apgrūtināta. Šī problēma attiecas gan uz pamatnostādņu 1.4.3. apakšnodaļu par normatīvajiem aktiem, gan uz šo apakšnodaļu (aizsargjoslā kūdras krājumi jāaprēķina atsevišķi, tāpēc aizsargjoslai jābūt iezīmētai loģiski un pareizi). Ir jāizvērtē purvu aizsargjoslu nepieciešamība un efektivitāte, ja šīs aizsargjoslas tiek saglabātas, jāizstrādā purvu aizsargjoslu noteikšanas metodiku. 1.4.7. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas Kūdras izmantošana rada SEG emisijas, kas kūdras ieguves rezultātā rodas kūdras ieguves teritorijā (kur notiek vai notikusi kūdras ieguve), un emisijas, kas rodas, kūdru izmantojot zemkopībā (mežsaimniecībā meža stādmateriāla audzēšanai, lopkopībā pakaišiem, dārzkopībā, izmantojot kūdras substrātus, augsnes bagātināšanai un stādu audzēšanai) un enerģētikā (sadedzinot). SEG inventarizācijā mitrāju kategorijā SEG emisijas tiek aprēķinātas no aktīvām kūdras ieguves teritorijām (kur notiek vai notikusi kūdras ieguve) (ha) un iegūtā kūdras apjoma (t), nodalot izmantošanu enerģētikā (sadedzināšanai) un izmantošanu lauksaimniecībā (dārzkopībā, mežsaimniecībā stādu audzēšanai, augsnes bagātināšanai un lopkopībā pakaišiem). Vēl mitrāju kategorijā aprēķina oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un nedzīvajā biomasā platībās ar kokaugu apaugumu, kas neatbilst meža zemes definīcijai un SEG emisijas no augsnes platībās, kuras pēc kūdras ieguves applūdušas vai appludinātas vai tajās mērķtiecīgi atjaunots sākotnējais mitruma režīms (renaturalizācija). Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumu Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi" 19. punktu SEG aprēķinus no mitrzemēm mitrājiem sadarbībā ar noteiktām institūcijām sagatavo Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Lai, sākot no 2026. gada, varētu veikt SEG emisiju uzskaiti no mitrājiem, ir nepieciešams pilnveidot institucionālo sistēmu, kas nodrošina precīzu datu ieguvi. Tāpat nepieciešams uzlabot SEG emisiju aprēķinus no mitrājiem, izmantojot projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultātus. Ņemot vērā pamatnostādņu 3. rīcības virziena 10. uzdevumu, ir jāizvērtē iespēja pilnveidot statistiku par kūdru, kūdras produktiem, lai, veicot SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaiti un izstrādājot kompensācijas mehānismu, iespēju robežās varētu ņemt vērā Latvijā izmantotās kūdras un kūdras produktu apjomu, kurā tiek audzēti augi, kas nodrošina SEG emisiju piesaisti. Kūdras ieguve. Svarīgi samazināt SEG emisiju apjomu, pēc iespējas izvairoties no jaunu kūdras atradņu apgūšanas, vispirms izvērtējot iespēju veikt kūdras ieguvi (ja pēc ģeoloģiskās izpētes datiem tas ir racionāli iespējams) "vēsturiskajās" kūdras ieguves vietās (vietas, kurās ieguve vairs nenotiek, bet netiek veikta arī rekultivācija), kā arī modernizējot kūdras ieguves tehnoloģijas un tehnoloģiskos procesus. SEG mērījumi jāturpina, lai papildinātu SEG informāciju par tiem zemes lietojuma veidiem, kuros LIFE REstore projekta "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" gaitā tika veikti mērījumi, kā arī iegūtu jaunus datus, ņemot vērā kūdrāju hidroģeoloģiskos apstākļus, kā arī kūdras aprites ciklu. Kūdra dārzkopībā. Latvijā aptuveni 95 % no iegūtās kūdras apjoma tiek izmantoti dārzkopības vajadzībām. Lielākā daļa no resursa (93 %) tiek eksportēta, vietējām vajadzībām izmantojot tikai 7 %. Izmantojot kūdru dārzkopībā - SEG emisijas tiek aprēķinātas, ņemot vērā ieguves vietas platību un iegūtās kūdras apjomu. Lai arī kūdras ieguves procesā rodas SEG emisijas, izmantojot kūdru augu audzēšanai, notiek arī CO2 piesaiste, kā arī tiek samazināts sintētiskā mēslojuma izmantojums augsnes kvalitātes uzlabošanai, ja pēc izmantošanas kūdra tiek iestrādāta augsnē, uzlabojot augsnes kvalitāti un palielinot oglekļa daudzumu tajā. Tāpēc pēc iespējas vairāk ir nepieciešams veicināt šīs Latvijā iegūtās kūdras izmantošanu tieši Latvija …