Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 696 Rīgā 2020. gada 24. novembrī (prot. Nr. 73 34. §) Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam 1. Atbalstīt Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam (turpmāk - pamatnostādnes). 2. Noteikt, ka par pamatnostādņu izpildes koordināciju ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus: 3.1. līdz 2025. gada 30. decembrim - pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu; 3.2. līdz 2032. gada 30. decembrim - pamatnostādņu īstenošanas gala ietekmes novērtējumu. 4. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanu 2020. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs, Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks (Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra rīkojums Nr. 696) Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam Saturs Kopsavilkums Saīsinājumi 1. Zemes dzīļu izmantošanas politikas mērķi un pastāvošo problēmu raksturojums 1.1. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi 1.2. Zemes dzīļu izmantošana politikas un attīstības plānošanas dokumentos 1.3. Sasaiste ar ES un starptautiskajiem politikas plānošanas dokumentiem 1.4. Kūdras nozarē identificēto problēmu raksturojums 1.4.1. Kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībai 1.4.2. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme tautsaimniecībā 1.4.3. Normatīvais regulējums 1.4.4. Institucionālā sadrumstalotība 1.4.5. Ģeoloģiskā informācija un terminoloģija 1.4.6. Datu atšķirības dažādos informācijas avotos 1.4.7. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas 1.4.8. Derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācija 1.4.9. Speciālistu un attīstības kapacitātes trūkums nozarē 2. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 3. Rīcības virzieni un uzdevumi mērķu sasniegšanai 4. Teritoriālā perspektīva 5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem Pielikums Nr. 1: Situācijas apraksts Pielikums Nr. 2: Kūdras atradnes un dabas aizsardzības teritorijas Pielikums Nr. 3: Vēsturiskās kūdras ieguves vietas Pielikums Nr. 4: Latvijas apstākļos piemērotie kūdrāju rekultivācijas veidi Kopsavilkums Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam izstrādātas atbilstoši: - Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam") noteiktajam B2. rīcības virziena B2.1. pasākumam "Izstrādāt zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju (plānošanas dokumentu), katru derīgo izrakteņu veidu izdalot atsevišķi"; - Valdības rīcības plānam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"), kurā paustas šādas apņemšanās: "039. Panāksim oglekļa ietilpības samazināšanu tautsaimniecībā un celsim energoefektivitāti", "062. Izstrādāsim Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu klimata izmaiņu mazināšanai1" un "065. Īstenosim tādu zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tai skaitā kūdras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu izmantošanu.", kā arī "081. Atbalstīsim vietējo energoresursu izmantošanu, lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību un drošību, radītu papildu darba vietas un ekonomiskos ieguvumus reģionos"; - Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas 2016. gada 13. oktobra vēstulei Nr. 142.9/17-21-12/16, kurā tika lūgts sagatavot kūdras nozares attīstības stratēģiju; - Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2016. gada 19. oktobra vēstulei Nr. 142.9/8-16-12/16. Kūdras atradnes Latvijas teritorijā aizņem ap 10 % - 15 % no valsts platības - ap 6782 km2 līdz 9700 km2 2. Resurss ir nozīmīgs valsts attīstībai, kura ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots. Purviem jeb kūdrājiem ir būtiska loma tautsaimniecībā, kā arī tie nodrošina sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, pārtikā lietojamās dabas veltes, atpūtas un rekreācijas iespējas, ūdens regulāciju dabā, aizsardzību pret plūdiem, dzīvesvietu putniem, kā arī uzglabā lielus oglekļa krājumus. Galvenās problēmas kūdras nozarē Latvijā, kuru risināšanai nepieciešams īstenot valdības politiku, ir aizsargājamo (īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu) un kūdras ieguvei atvēlamo platību noteikšana, resursa tautsaimnieciskās lomas aktualizācija, kūdras izmantošanas ietekmes uz klimata pārmaiņām novērtējums, ģeoloģiskās informācijas kvalitāte un pieejamība, terminoloģija, pieejamo datu atšķirības dažādos datu avotos, senāk kūdras ieguvei izmantoto un nerekultivēto platību efektīva apsaimniekošana, kā arī speciālistu trūkums kūdras nozarē. Lai nodrošinātu kūdras nozares ilgtspējīgu attīstību, identificēti galvenie rīcības virzieni: - veikt kūdras atradņu inventarizāciju un nodrošināt ilgtspējīgu kūdras resursu apsaimniekošanu un izmantošanu tautsaimniecībā; - pilnveidot purvu izmantošanas juridisko ietvaru un celt institucionālo kapacitāti; - pilnveidot informācijas pieejamību un veicināt zinātnisko pētniecību un inovatīvus risinājumus kūdras ieguvei un izstrādei un siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitei. Rīcības virzienu sasniegšanai noteiktas konkrētas veicamās darbības, sasniedzamie rezultāti un atbildīgās iestādes. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam vispusīgi aptver kūdras izmantošanu un var kļūt par pamatu kūdrāju izmantošanas plānošanai ilgtermiņā. Šis ir ilgtspējīgas attīstības politikas dokuments, kurā tiek noteikti tālākās rīcības mērķi, kā arī rīcības virzieni mērķu sasniegšanai. Ilgtspējīga apsaimniekošana nozīmē resursu pārvaldīšanu un izmantošanu tādā veidā un apjomā, kas saglabā to potenciālu īstenot vides, tai skaitā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, un kas nerada draudus citām ekosistēmām. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam sagatavotas, lai novērtētu kūdras ilgtspējīgas izmantošanas potenciālu, ņemot vērā saistītās nozares, radītu priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursu apsaimniekošanai, nodrošinātu sistemātisku datu par kūdrāju izplatību un pieejamiem kūdras resursiem ieguvi, aktualizēšanu un uzturēšanu. Sabiedrības līdzdalība nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktā noteiktajā veidā - rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā. Saīsinājumi COP - Konvenciju pušu konference CSP - Centrālā statistikas pārvalde DAP - Dabas aizsardzības pārvalde Direktīva 2009/28/EK - Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK DRN - Dabas resursu nodoklis EK - Eiropas Komisija EM - Ekonomikas ministrija Enerģētikas pamatnostādnes - Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016. - 2020. gadam ES - Eiropas Savienība ETS - Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas FM - Finanšu ministrija ĢIS - Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas IIN - Iedzīvotāju ienākuma nodoklis INSPIRE - Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā IZM - Izglītības un zinātnes ministrija ĪADT - Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Klimata pārmaiņu konvencija - Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām Klimatneitralitātes stratēģija - Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam Kompensācijas mehānisms - Mehānisms siltumnīcefekta gāzu emisiju no kūdras ieguves un ieguves teritorijām kompensēšanai KPSP - Klimata pārmaiņu starpvaldību padome Latvija 2030 - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam Licence - Zemes dzīļu izmantošanas licence LLU - Latvijas Lauksaimniecības universitāte LKA - Biedrība "Latvijas Kūdras asociācija" LM - Labklājības ministrija LPSR - Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika LU - Latvijas Universitāte LVĢMC - Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" LZA - Latvijas Zinātņu akadēmija NEKP - Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam NĪVK IS - Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma Pamatnostādnes - Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam Regula Nr. 2018/842 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regula Nr. 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 Saeima - Latvijas Republikas Saeima SEG - Siltumnīcefekta gāzes TPF - Taisnīgas pārkārtošanās fonds UIN - Uzņēmumu ienākuma nodoklis VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VID - Valsts ieņēmumu dienests VMD - Valsts meža dienests VPP - Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam VSAOI - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Zemes pārskats - Latvijas Republikas 2017. gada zemes pārskats ZIZIMM - Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība ZIZIMM regula - Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regula Nr. 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES ZM - Zemkopības ministrija 1. Zemes dzīļu izmantošanas politikas mērķi un pastāvošo problēmu raksturojums 1.1. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi Galvenie kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi ir sekojoši: - novērtēt kūdras ilgtspējīgas izmantošanas potenciālu, ņemot vērā saistīto nozaru, tautsaimniecības un sabiedrības intereses dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu ierobežošanā un rekreācijas vajadzības; - radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursu apsaimniekošanai un prognozējamai resursu pieejamībai; - nodrošināt sistemātisku datu par kūdrāju izplatību un pieejamiem kūdras resursiem ieguvi, aktualizēšanu un uzturēšanu. 1.2. Zemes dzīļu izmantošana politikas un attīstības plānošanas dokumentos Atjaunotās Latvijas zemes dzīļu izmantošanas politikas izveide tika aizsākta 1995. gadā, Ministru kabinetam apstiprinot koncepciju "Latvijas zemes dzīles" (apstiprināts Ministru kabinetā 1995. gada 9. maijā). Šīs koncepcijas uzdevums bija noteikt Latvijas zemes dzīļu izmantošanas pamatnostādnes valsts nodrošināšanai ar reģionālai plānošanai un ekonomikas attīstībai nepieciešamo informāciju par zemes garozas uzbūvi, tās derīgajām, bīstamajām īpašībām un resursiem, kā arī iezīmēt ģeoloģisko darbu realizācijas pamatvirzienus. Valsts līmeņa attīstības plānošanas dokumentos, kā, piemēram, Latvija 2030 (apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā) zemes dzīļu izmantošanas jautājums skarts vispārīgi. Vairāk kontekstā ar dabas resursiem un to izmantošanas jautājumu, lai gan VARAM, sniedzot atzinumus par šo dokumentu projektiem, ir norādījusi uz šīs nozares nozīmību. Latvija 2030 attiecībā uz dabas resursu izmantošanu minēts, ka ES ietvaros Latviju var uzskatīt par dabas kapitāla lielvalsti. Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais dabas kapitāla saglabāšanā uzliek par pienākumu Latvijai būt ES valstīm par paraugu dabas kapitāla apsaimniekošanā arī pie jauniem attīstības izaicinājumiem. Latvijas lielākās dabas bagātības ir gan meži, augsne, zemes dzīles un ūdens, gan flora un fauna. Zemes dzīļu resursi ir pieminēti, bet Latvija 2030 nav analizēti zemes dzīļu izmantošanas jautājumi vai sniegtas norādes turpmākām rīcībām. Latvija 2030 saistībā ar attīstības virzieniem minēts: "dažādot lauku ekonomiku, attīstot lauku tūrismu, amatniecību, bioloģisko lauksaimniecību, derīgo izrakteņu ieguvi un būvmateriālu ražošanu, transporta un citu pakalpojumu uzņēmumu attīstību, klasteru veidošanos u.c.;", bet risinājumu sadaļā zemes dzīļu izmantošana vairs nav pieminēta. Latvija 2030 shēmā norādīts, ka kūdra ir uzskatāma par vienu no neatjaunojamiem dabas resursiem kopā ar naftu, oglēm, iežiem, minerāliem, dabas gāzi u.c. Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (ar Saeimas deputātu priekšlikumiem apstiprināts Saeimā 2012. gada 20. decembrī) ievadā teikts, ka "Latvijas ekonomikas pamats ir efektīva, pārdomāta un koncentrēta resursu izmantošana, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību valstī. Nozīmīgākie ir tie uzņēmumi (lielie, vidējie un mazie), kas rada produktus un pakalpojumus eksportam". Kūdras ieguves nozare tieši atbilst minētajam raksturojumam. Zemes dzīļu izmantošana iekļauta 438. uzdevumā un paredz stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi saudzējošas tehnoloģijas. VPP (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam") paredzētas vairākas nozīmīgas reformas, tajā skaitā apņemšanās pilnveidot zemes dzīļu izmantošanas juridisko ietvaru un stiprināt institucionālo kapacitāti, nodrošinot efektīvu zemes dzīļu aizsardzību un valsts pārvaldību. VPP noteikts politikas mērķis: "Nodrošināt sabiedrību ar mūsdienīgu, aktuālu informāciju par zemes dzīļu resursiem un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem, kas tiek ņemta vērā attīstības plānošanā". Rīcības virziens mērķa sasniegšanai ir "Izstrādāt zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju (plānošanas dokumentu), katru derīgo izrakteņu veidu izdalot atsevišķi". VPP paredz noteikt arī dabas aizsardzības mērķus visiem aizsargājamo biotopu veidiem, balstoties uz ES nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (biotopu kartēšana) rezultātiem. Šis uzdevums netieši var ietekmēt arī kūdras izmantošanas nozari, jo daži no aizsargājamo biotopu veidiem ir arī purvu biotopi. Tomēr, ne visi purvu veidi un ne visi potenciālie kūdras ieguves purvi atbilst aizsargājama biotopa pazīmēm. Taču, kamēr biotopu kartēšana nav noslēgusies un apkopoti pilnvērtīgi dati par visā valsts teritorijā sastopamajiem biotopiem un to kvalitāti, lemjot par kūdras izstrādei atvēlamajām platībām, pilnā apjomā jāpiemēro Vides aizsardzības likuma 3. pantā noteiktais piesardzības princips. VPP nosaka mērķi arī SEG emisiju samazināšanai un CO2 piesaistes nodrošināšanai no meža apsaimniekošanas, kā arī Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītās ietekmes mazināšanai. Kūdras ieguve un izmantošana enerģētikā rada SEG emisijas un tādējādi ir jāskata kontekstā arī ar SEG emisiju samazināšanas mērķiem. Lai nodrošinātu reģionu kopīgas attīstības plānošanu, tai skaitā arī attiecībā uz dabas resursu izmantošanu, saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni - Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Zemgales plānošanas reģions (Reģionālās attīstības likuma 5. panta trešā daļa). Plānošanas reģiona kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmā 2015.-2020. gadam prioritātes "Zaļā Kurzeme 2020 - resursu efektivitāte un ilgtspēja" rīcības virziens "Eko-efektivitātes un zaļo inovāciju veicināšana" kā atbalstāmās darbības paredz esošo dabas resursu efektīvu izmantošanu, alternatīvo un atjaunīgo energoresursu izpēti un attīstību, pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem. Rīgas plānošanas reģiona attīstības programmā minēts rīcības virziens "Atbalsts reģiona eksportspējīgo nozaru uzņēmumiem un klasteru izveide starptautiski konkurētspējīgās jomās". Viens no Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas 2015. - 2020. gadam mērķiem ir "pilnveidot dabas kapitāla ilgtspējīgu apsaimniekošanu, vēršot uzmanību uz dabas resursu saglabāšanu un vides ilgtspējīgu apsaimniekošanu". Zemgales plānošanas reģiona attīstības programmā 2015.-2020. gadam minēts, ka ļoti vērtīgs dabas resurss Zemgales plānošanas reģionā ir ĪADT - 91 ĪADT ar kopējo platību 520,18 km2. Vides un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un attīstība - prioritāte paredz veicināt efektīvu reģiona vides un dabas resursu pārvaldību. Kā viens no rīcības virzieniem minēts "Saglabāt un atjaunot reģiona bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas". Latgales plānošanas reģiona attīstības programmā minēts, ka Latgales reģions ir bagāts ar dabas resursiem, tomēr to potenciāls zemās ekonomiskās aktivitātes dēļ izmantots ar zemu pievienoto vērtību. "Latgale ID" apakšprogrammā "Sociālā uzņēmējdarbība" pie ieguvumiem minēts: "akumulētas zināšanas nozarēs, kuras uzskatāmas par perspektīvajām reģiona nozarēm, jo ir balstītas esošo uzņēmumu pieredzē, vietējos dabas resursos un lielākajā daļā reģiona iedzīvotāju prasmju". Starp galvenajām atziņām minēts, ka "Latgalei ir potenciāls stimulēt ekonomisko izaugsmi, ņemot vērā priekšrocības, ko sniedz labvēlīgs ģeogrāfiskais novietojums, transporta koridori, salīdzinoši zemas darbaspēka izmaksas, neizmantotie cilvēku un dabas resursi, taču nepieciešama nozīmīga publiskā sektora rīcība produktīvo sektoru, īpaši tradicionālo augstas un vidējās pievienotās vērtības apstrādes rūpniecības sektoru atbalstīšanā". 2016. gada 8. decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu3 apstiprināta Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investoru piesaistei. Veicot grozījumus likumā "Par zemes dzīlēm", tajos paredzēts iestrādāt mehānismu, lai nodrošinātu iespēju veikt zemes dzīļu izpēti. Cita starpā tas atvieglotu iespēju veikt Latvijas ģeoloģisko kartēšanu, ietverot arī kūdras resursu ģeoloģisko kartēšanu. Enerģētikas pamatnostādnēs (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra rīkojumu Nr. 129 "Par enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.- 2020. gadam") minēts, ka 2013. gadā vietējie energoresursi nodrošināja 34,9 % no kopējā primāro energoresursu patēriņa. Lielākā daļa no tiem bija atjaunojami energoresursi - koksnes biomasa, hidroresursi, vējš, biogāze, biodegvielas un vietējie energoresursi - kūdra, atkritumi. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs norādīts, ka enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai zināms potenciāls ir kūdras ieguvei. Enerģētiskās kūdras ieguvi jau sagatavotās kūdras atradnēs, kuru izstrādei ir spēkā esošas licences, var uzsākt aptuveni 4000 ha platībā, iegūstot vismaz 700 tūkst. t enerģētiskās kūdras gadā4. Piemēram, Latvijā 2015. gadā darbojās vairāk nekā 300 ūdenssildāmie katli, kuros tehnoloģiski būtu iespējams sadedzināt kūdru. Enerģijas ražošanai var izmantot ap 462 tūkst. t kūdras gadā. Tajā pat laikā, izmantojot kūdru kā kurināmo, ir svarīgi, ka nepasliktinās vides kvalitāte, it īpaši tas nav pieļaujami blīvāk apdzīvotajās vietās. Vienlaikus, ir svarīgi, lai kūdras izmantošana neapdraud SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 1. tabulā mērķa "Primāro energoresursu diversifikācija" sasniegšanai norādīti rīcības virzieni: "1.1. Izvērtēt kūdras, ģeotermālās enerģijas iegūšanas un citu alternatīvo avotu efektīvas izmantošanas iespējas un ar to iegūšanu saistītos apstākļus, ņemot vērā tās iegūšanas un izmantošanas ietekmi uz vidi."; "4.2.2. Veicināt biomasas un kūdras izmantošanu energoapgādē, piešķirot tam Eiropas Savienības fondu atbalstu, nodrošināt atbilstošu attīrīšanas tehnoloģiju uzstādīšanu šo iekārtu radīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanai.". Informatīvā ziņojuma Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030-konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai 3. sadaļā "Enerģētikas sektora attīstības pamatnosacījumi" kā viens no darbības virzieniem minēts: "11) veicināt vietējo energoresursu ieguves potenciālu, tajā skaitā kūdras ieguvi un slānekļa gāzes un naftas potenciāla tālāku izpēti, kā arī pieņemt atbilstošu regulējumu ogļūdeņražu izpētes un ieguves investīciju vides nostiprināšanai." Lai gan kūdrai kā energoresursam ir potenciāls, nākotnē nav plānots veicināt kūdras izmantošanu enerģētikas vajadzībām, ņemot vērā virzību uz klimatneitralitāti. Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 3. jūlija rīkojumu Nr. 326 "Par Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam") purvi kā dabas tūrisma sastāvdaļa minēti pie stratēģiskajiem tūrisma produktiem un dots ieteikums veidot jaunus dabas tūrisma produktus, attīstot produktus, kas balstīti uz dabas izziņu (piemēram, putnu vērošana, purva biotopu izziņa, rasenes barošanās procesa vērošana u.c.), kas būtu nozīmīgi papildu piesaistes elementi kādam citam pamatproduktam. Latvijas Bioekonomikas stratēģijā 2030 bioekonomika definēta šādi: "Bioekonomika ir tautsaimniecības daļa, kur ražošanas procesā ilgtspējīgā un pārdomātā veidā tiek izmantoti atjaunojamie dabas resursi (augi, dzīvnieki, mikroorganismi u.c.), lai ražotu pārtiku un barību, industriālos produktus un enerģiju." Kūdras nozari varētu uzskatīt par bioekonomikas sastāvdaļu, jo no iegūtā produkta tiek ražota pārtika, atjaunotas mežu platības un veicināta sociālekonomisko faktoru risināšana. Turklāt aprites cikla beigās izmantotā kūdra nekļūst par atkritumu. Ņemot vērā minēto, būtu izvērtējama kūdras loma bioekonomikā un aprites ekonomikā. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam5 kūdras purvi minēti saistībā ar ļoti augstu ugunsgrēku varbūtības palielināšanos nākotnē. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams meklēt risinājumus ugunsdrošības uzlabošanai kūdras purvos, veicot pētījumus un pilnveidojot normatīvo regulējumu. Klimatneitralitātes stratēģijas mērķis ir nodrošināt Latvijas klimatneitralitāti 2050. gadā. Lai to sasniegtu ir izvirzīti divi stratēģiskie mērķi - SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības sektoros un CO2 piesaistes palielināšana. Klimatneitralitātes stratēģija, paredz, ka 2050. gadā ir panākts ilgtspējīgs līdzsvars starp dažādiem zemes izmantošanas veidiem, ievērojot klimata, dabas aizsardzības, ekonomiskos un sociālos aspektus; Latvijas lauksaimniecība un mežsaimniecība ir resursu efektīva - panākta augsta produktivitāte, tiek ražoti produkti ar augstu pievienoto vērtību; ir veikta organisko augšņu izpēte un tām tiek piemērota atbilstoša izmantošana; tiek maksimāli veicināta atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģētikā; ražošanas procesi ir energoefektīvi. NEKP6 ir dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanai, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem desmit gadiem, ņemot vērā ieskicētos ilgtermiņa attīstības virzienus. NEKP ilgtermiņa mērķis ir, uzlabojot enerģētisko drošību un sabiedrības labklājību, ilgtspējīgā, konkurētspējīgā, izmaksu efektīvā, drošā un uz tirgus principiem balstītā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Ņemot vērā kopējo mērķi NEKP ir noteikts, ka ir jāizveido kūdras augšņu izplatības karti lauksaimniecības zemēs, kā arī jāveicina vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu rekultivācija, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu. NEKP ir plānots līdz 2023. gadam tiesību aktos noteikt kūdras kurināmajam piemēroto CO2 DRN atbrīvojumu atcelšanu. 1.3. Sasaiste ar ES un starptautiskajiem politikas plānošanas dokumentiem ES politikas dokumenti tiešā veidā neattiecas uz kūdras ieguvi, tomēr tie attiecas uz saistītajām jomām - dabas aizsardzību, klimata pārmaiņām un atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Latvijai rekomendējoša ir ES 2006. gada septembrī pieņemtā Augsnes aizsardzības tematiskā stratēģija (EK 2006. gada 22. septembra paziņojums "Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai"7), no kuras izriet, ka jāveic darbības augsnes, tajā skaitā purva augsnes, auglības, oglekļa uzkrājuma un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam (EK 2011. gada 3. marta paziņojums "Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls - bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam"8) pamatmērķis ir līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju ES un atjaunot tos, ciktāl reāli iespējams, vienlaikus palielinot ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Lai sasniegtu šo mērķi stratēģijā ir iekļauti 20 uzdevumi, no kuriem pirmajā - pilnībā īstenot Putnu direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību) un Biotopu direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību) - paredzēts, ka dalībvalstis turpinās integrēt sugu un biotopu aizsardzības un pārvaldības prasības galvenajās ar zemes un ūdens izmantošanu saistītajās rīcībpolitikās, ko īsteno gan Natura 2000 teritorijās, gan ārpus tām. Turklāt minētajā stratēģijā iekļauts uzdevums uzturēt un atjaunot ekosistēmas un to pakalpojumus. EK 2018. gada 28. novembra paziņojums9 "Tīru planētu visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku", kas ietver redzējumu par visas tautsaimniecības nozares un visus sabiedrības slāņus aptverošām ekonomiskajām un sabiedrības pārveidēm, kas vajadzīgas, lai līdz 2050. gadam ES sasniegtu SEG neto emisiju nulles līmeni jeb klimatneitralitāti. Pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku būs vajadzīga kopīga rīcība vairākās stratēģiskās jomās, tajā skaitā, jomās, kuras attiecas uz dabiskajiem oglekļa piesaistītājiem un oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu. Saskaņā ar Klimata pārmaiņu konvencijas10 prasībām, dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, katru gadu Klimata pārmaiņu konvencijas sekretariātam ir jāsniedz inventarizācija par SEG emisijām un CO2 piesaisti valstī. SEG inventarizācija tiek sagatavota saskaņā ar KPSP izstrādātām un Klimata pārmaiņu konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferencē apstiprinātām metodikām un ziņošanas vadlīnijām. Aptverot tikai 3 % no pasaules zemes, kūdrāji satur apmēram 500 Gt oglekļa kūdrā. Kūdras ieguves rezultātā rodas oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīda un metāna emisijas. Direktīvas 2009/28/EK11 2. panta

1. a)apakšpunkts noteic, ka "enerģija, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem ir enerģija no atjaunojamajiem nefosiliem energoresursiem, proti, vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija un biomasas enerģija; atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes enerģija". Savukārt minētās direktīvas 17. panta 4. punkts noteic, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras saražotas no zemes platības ar augstu oglekļa koncentrāciju. Saskaņā ar šā panta
2. a)apakšpunktu tie ir mitrāji - zemes platības, kuras nepārtraukti vai ievērojamu laikposmu gadā klāj ūdens vai kuras ir piesātinātas ar ūdeni. CSP apkopo informāciju par energoresursu ražošanu, importu, eksportu un patēriņu valstī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku12 B pielikumu un izstrādā Latvijas Energobilanci. Šīs regulas B pielikumā ir definēts, ka kūdra ir energoprodukts. Šī definīcija neskar atjaunīgās enerģijas resursu definīciju direktīvā 2009/28/EK un 2006. gada KPSP vadlīnijas valsts SEG uzskaitei. ZIZIMM regula13, kuras ietvaros mitrzemju apsaimniekošanas (tai skaitā kūdras ieguves) uzskaite klimata saistību izpildē no 2026. gada ir noteikta kā obligāta14. ZIZIMM regulai jāveicina SEG emisiju samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu šādās apsaimniekoto zemju uzskaites kategorijās - apmežota zeme, atmežota zeme, apsaimniekota meža zeme, apsaimniekota aramzeme, apsaimniekoti zālāji un no 2026. gada - apsaimniekoti mitrāji. Kūdras ieguves kontekstā svarīgi ir nosacījumi apsaimniekotu mitrāju uzskaitei. Saistībā ar apsaimniekotiem mitrājiem SEG emisijas un CO2 piesaiste tiks uzskaitīta 2026.-2030. gada periodam šādās zemes kategorijās: - mitrājiem, kas paliek mitrāji; - apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem; - mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām vai citu zemi. Aprēķini veicami, balstoties uz datiem par SEG emisijām un CO2 piesaisti, kura radusies 2026 -2030. gadā, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada SEG emisijas un CO2 piesaisti, kura radusies apsaimniekotos mitrājos 2005.-2009. gada periodā (bāzes periods). Tikmēr 2021.-2025. gada periodā Latvijai jāziņo dati par SEG emisijām un CO2 piesaisti no apsaimniekotiem mitrājiem, taču šo SEG emisiju un CO2 piesaistes apjomi nav iekļauti SEG ierobežošanas saistībās. Saskaņā ar Regulas 2018/842 4. panta 1. punktu un 1. pielikumu periodā no 2021. gada līdz 2030. gadam Latvijai ir nepieciešams nodrošināt 6 % ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājumu līdz 6 % samazinājumam, salīdzinot ar Latvijas ne-ETS darbību SEG emisiju apjomu 2005. gadā. Ikgadējie 2021.-2030. gada perioda ne-ETS mērķi Latvijai tiks noteikti, izmantojot 2020. gadā iesniegtās SEG inventarizācijas datus 2005., 2016., 2017. un 2018. gadam, kuri pēc tam tiks apstiprināti ar EK īstenošanas aktu, pamatojoties uz Regulas 2018/842 4. pantu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīva Nr. 2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu15. Virzībā uz to, lai sasniegtu tādus gaisa kvalitātes līmeņus, kas nerada būtisku negatīvu ietekmi un būtiskus riskus cilvēku veselībai un videi, dalībvalstīm jāizstrādā, jāpieņem un jāīsteno valstu gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas, kā arī jāveic saistītu emisiju un to ietekmju monitorings, un jāziņo par to. Vienlaikus jāatzīmē, ka kūdras sadedzināšana rada mazāk kā 1 % no kopējām slāpekļa oksīdu, daļiņu PM2,5, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisijām (skatīt pamatnostādņu 1. pielikuma 36. attēlu). EK paziņojums "Eiropas Zaļais kurss"16, kas ir ES izaugsmes stratēģija, lai radītu taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā SEG neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei. Ņemot vērā minēto, arī kūdras nozarē būs nepieciešams izstrādāt un īstenot pasākumus virzībai uz klimatneitralitāti. 2020. gada 14. janvārī EK publicēja priekšlikumu regulai, ar ko izveido TPF17. TPF tiek plānots kā būtisks instruments, lai sniegtu atbalstu teritorijām, kuras saskaras ar lielām sociālekonomiskām grūtībām, kas rodas, pārkārtojoties uz klimatneitrālu ES ekonomiku un kuras vissmagāk skars pāreja uz klimatneitralitāti, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā, tostarp oglēm, kūdras un degslānekļa vai rūpnieciskajiem procesiem, kuros ir liela SEG emisijas intensitāte. Tāpat TPF kalpos kā instruments, lai novērstu reģionālo atšķirību palielināšanos. Saskaņā ar regulas priekšlikumu visām ES dalībvalstīm, lai kvalificētos TPF finansējumam, būs jāizstrādā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns. Latvijas pozīcija par regulas priekšlikumu tika apstiprināta 2020. gada 10. martā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 10. marta protokollēmuma Nr. 10 28. § 2. punktu VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādās augstāk minēto plānu. 1.4. Kūdras nozarē identificēto problēmu raksturojums Ir identificētas vairākas problēmas, kuru risināšanai nepieciešams īstenot valdības politiku. Pastāvošās problēmas aptver kūdras ieguves, tautsaimniecības, normatīvā regulējuma, kūdras nozares pārvaldības, klimata pārmaiņu, ģeoloģiskās informācijas kvalitātes un saglabāšanas, rekultivācijas un izglītības jomas, kuru raksturojums sniegts turpmākajās apakšnodaļās. 1.4.1. Kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībai Latvija ir bagāta ar purviem, kas uzskatāmi par kūdras iegulām un atradnēm, taču nav izstrādātas pamatnostādnes zemes dzīļu resursa - kūdras ilgtspējīgai izmantošanai. Valsts līmenī nav noteikts, kāda daļa no šiem resursiem būtu aizsargājama, kāda izmantojama kūdras ieguvei un kādi ir Latvijas apstākļos efektīvākie, ekonomiskākie, klimata pārmaiņas mazinošākie, dabas daudzveidībai un videi draudzīgākie rekultivācijas pasākumi. Likuma "Par zemes dzīlēm" 2. pantā noteikts tā mērķis, proti, nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības. Derīgo izrakteņu ieguve ir pasākumu komplekss un vienā atradnē tā var ilgt vairākus gadu desmitus, pat 70 - 80 gadus. Kūdras atradnes vidējais izstrādes laiks ir 50 gadi. No SEG emisiju samazināšanas viedokļa ir lietderīgi kūdras ieguves periodu iespējami koncentrēt, tomēr ar kūdras ieguvi ir saistīti arī citi aspekti, piemēram, dabas aizsardzība. Šajā gadījumā ieguves ietekmes mazināšanai strauja ieguve nebūtu vēlama. Šobrīd nav noteikti ilgtspējīgi kūdras ieguves apjomi, kas veicinātu kūdras ieguves nozares attīstību un dotu iespēju sabalansēt sabiedrības ekonomiskās intereses un intereses dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu ierobežošanā un rekreācijā. Būtiski ir arī purvu ekosistēmu pakalpojumi. Tos iedala trīs kategorijās: apgādes, regulācijas un uzturēšanas, kā arī kultūras pakalpojumi18. Kamerāli izanalizējot pašlaik pieejamos datus par kūdras atradnēm19, izdalīts 1461 telpiskais objekts ar kopējo platību 501 079 ha. Daļu no šiem telpiskajiem objektiem var uzskatīt par kūdras ieguvei potenciāli pieejamām atradnēm (skatīt pamatnostādņu 1. pielikumu). Pamatnostādņu 2. pielikumā ietverta informācija par atradņu platībām, kurās izsniegtas licences, par teritorijām, kurās kūdras resursu ieguve ir pārtraukta, kā arī par dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT un mikroliegumiem), kurās kūdras resursu ieguve nav atļauta vai ir atļauta ar ierobežojumiem. 40,13 % (204 307
3. ha)no kamerāli identificēto kūdras atradņu teritorijas pārklājas ar ĪADT (tajā skaitā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu) un mikroliegumiem. Saskaņā ar LIFE REstore projekta "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" datiem uz 2016. gada 1. janvāri aktīva kūdras ieguve notika 15 000 ha no licenču laukumu platības. Tikmēr, saskaņā ar Valsts vides dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst. ha. Atšķirība starp aktīvajām ieguves platībām un licenču laukumu platībām veidojas, jo aktīva kūdras ieguve licences laukumā notiek pakāpeniski. Ieguves tiesības licences laukumā (arī tā platība) tiek piešķirtas tikai pēc kūdras krājumu izpētes un akceptēšanas (attiecīgi kūdras krājumi ir izpētīti) un ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas. Saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 1. panta 14. punktu licences laukums ir konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis (bloks) vai arī vairāku iecirkņu (bloku) vai to daļu sakopojums, kura robežas ir noteiktas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā. Ieguvējam tiek piešķirtas tiesības veikt kūdras ieguvi, tai skaitā visus nepieciešamos sagatavošanas darbus, visā noteiktajā licences laukumā. Ievērojot pašreizējos ieguves apjomus un kūdras ieguvei paredzētās (licenču) platības, kā arī potenciāli pieejamos kūdras resursus, pamatnostādņu periodā gada griezumā būtu saprātīgi turpināt nodrošināt tautsaimniecībai kūdras resursu 26 000 ha platībā ar iespējamo vidēji gadā iegūstamo kūdras apjomu 1,2 milj. t (vidēji, rēķinot 10 gadu periodā). Šie rādītāji var svārstīties 10 % robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības. Tas nodrošinātu vienmērīgu un prognozējamu kūdras ieguvi šajās pamatnostādnēs paredzētajam laika periodam līdz 2030. gadam. Jaunu licenču laukumu noteikšanas gadījumā pēc iespējas jāizvairās no neskartu kūdras purvu apgūšanas, vispirms izvērtējot iespēju veikt kūdras ieguvi (ja pēc ģeoloģiskās izpētes datiem tas ir racionāli iespējams) "vēsturiskajās" kūdras ieguves vietās. Tāpat, plānojot jaunas kūdras ieguves platības un izvērtējot tos purvus, kuros iespējama kūdras ieguve nākotnē, svarīga Natura 2000 tīkla konektivitāte, lai saglabātos neskarti purvi arī ārpus Natura 2000 tīkla, caur kuriem iespējama augstiem purviem raksturīgo sugu pārvietošanās. Problēmjautājuma risināšanai būtiski nodrošināt sakārtotu un pamatotu informāciju par kūdras resursu izmantošanas potenciālu tautsaimniecībā. 1.4.2. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme tautsaimniecībā 1.4.2.1. Kūdras ieguves devums un potenciāls tautsaimniecībai Kūdras ieguves nozarei raksturīga ir sezonalitāte, ieguve atkarīga no laika apstākļiem, nokrišņu daudzuma. Nozare ir patstāvīga un tā darbojas pēc normāliem tirgus principiem. Kūdras ieguve vienmērīgi notiek visā Latvijas teritorijā - Kurzemes plānošanas reģionā atrodas 20 % no licencētajām kūdras ieguves platībām, Rīgas plānošanas reģionā - 20 %, Vidzemē - 21%, Zemgalē - 22 %, bet Latgalē - 17 %. Lai gan Latgale ir kūdras resursiem bagātākais valsts reģions (tur atrodas trešā daļa jeb 31 % no visiem Latvijas kūdras resursiem), Latgalē atrodas procentuāli mazākā daļa licencēto platību. Kūdras izmantošana ļauj saglabāt nodarbinātību laukos, attīsta vietējo ekonomiku, kas īpaši būtiski ir Latgalei, kurā koncentrēti arī kūdras resursi. Pieprasījums pēc kūdras resursiem un tās izmantošana ir cieši saistīti ar attīstības tendencēm pasaulē, jo kūdras izmantošana dārzkopībā nodrošina arī pārtikas ražošanu. 70 % no pasaulē dārzkopībā izmantojamiem substrātiem ir kūdras substrāti. Aprēķināts, ka 2050. gadā iedzīvotāju skaits pasaulē sasniegs 10 miljardus un pārtikas nodrošināšanai, dekoratīvajiem augiem un koku stādiem būs nepieciešams par 415 % vairāk substrātu. Pieprasījums pēc dārzkopības kūdras augs vismaz par 250 % (ņemot vērā arī citu substrātu pieaugumu pat par 1000 %)20. Latvijas kūdras atradnēs pieejami 1,5 miljardi tonnu kūdras, kas ir 0,4 % no pasaules kūdras resursiem. Laikā no 2010. līdz 2018. gadam vidējais kūdras ieguves apjoms Latvijā gadā ir 997 tūkst. tonnas, svārstoties no 704 tūkst.t. 2010. gadā līdz 1400 tūkst.t. 2018. gadā21, ieguves apjoms atkarīgs no laika apstākļiem. Nodokļu ieņēmumi no kūdras ieguves Latvijā ir 18,5 miljoni euro gadā22 (galveno apjomu veido VSAOI, IIN, UIN), kuri, pareizi plānojot un ražojot produktus ar augstāku pievienoto vērtību, ir iespējami vēl lielāki. Pie esošajiem dārzkopības kūdras ieguves apjomiem, attīstot tehnoloģijas, jaunus produktus, vietējo pārstrādi, tuvāko piecu gadu laikā apgrozījumu iespējams paaugstināt par 23 %. Papildu līdzekļi modernizācijai ļautu kāpināt apgrozījumu vēl vairāk. Latvijas stādu audzētāji gada laikā izlieto aptuveni 300 000 m3 kūdras un kūdras produktu23. Piemēram, AS "Latvijas valsts meži", kā arī citi uzņēmumi, koku stādus audzē Latvijas kūdras substrātos. Vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt 7000 koku stādu (priede, egle), tajā pašā daudzumā kūdras var izaudzēt tomātus 4500 euro vērtībā. Latvijas kūdra un kūdras produkti ir pieprasīti visā pasaulē, tie ieņem nozīmīgu lomu Eiropas dārzkopībā, nodrošinot 31 % no profesionālās dārzkopības pieprasījuma24. Latvijas kūdru un kūdras produktus izmanto dārzeņu, garšaugu, dekoratīvo augu, koku stādu audzēšanai, kā arī apzaļumošanai. Kūdras nozares uzņēmumi ir būtisks darba devējs laukos. Kūdras ieguve un pārstrāde dod ieguldījumu ar to saistīto nozaru attīstībā, izmantojot to pakalpojumus (skatīt pamatnostādņu 1. pielikumu). Šīs nozares ir loģistika, degvielas tirdzniecība, iepakojuma ražošana, elektroenerģijas ražošana, apdrošināšana, banku un grāmatvedības pakalpojumi, būvniecības pakalpojumi, tehnikas remonts, zemes dzīļu ģeoloģiskā izpēte. Latvijā būtu nepieciešama kūdras produktu ar pievienoto vērtību (kūdras substrāti stādu audzēšanai dārzkopībai, mežsaimniecībai, lauksaimniecībai) tālāka ilgtspējīga attīstība, veicinot ieguldījumus pētniecībā, inovācijās un ražošanas tehnoloģijās un veicinot vietējo pārstrādi, izmantošanu un gala produktu eksportu. Tāpat būtiski veicināt ilgtspējīgāku kūdras izmantošanu inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību - celtniecības materiālu (siltumizolācijas materiāli, kūdras krāsa vai špakteļmasa), dekoratīvā dizaina un mākslas priekšmetu izstrādi, kā arī izmantošanu kā izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā un tekstila ražošanā. Ļoti svarīgi ir veikt vēsturisko un degradēto kūdras ieguves vietu rekultivāciju, lai degradētās teritorijas atgrieztu saimnieciskajā apritē, tostarp, veicot mežu ieaudzēšanas pasākumus vai izmantojot šīs teritorijas lielogu dzērveņu audzēšanai u.c. Būtu atbalstāma kūdras ieguves tehnoloģiju un tehnoloģisko procesu modernizēšana ar mērķi samazināt SEG emisijas kūdras ieguves procesā. Lai nodrošinātu kūdras izmantošanas ilgtspēju, šie resursi ir saprātīgi jāapsaimnieko. Šim nolūkam ir jāizmanto ilgtspējīgas derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes metodes, kā arī efektīvi jāizmanto jau izstrādātās vai daļēji izstrādātās purvu platības. Vēsturiskajās kūdras ieguves platībās, kur ieguve ir pārtraukta un nav atjaunota, dabisko faktoru ietekmē notiek dažādi procesi - vēja erozija, kūdras mineralizācija un nosēšanās, līdz ar to samazinās valsts nozīmes resurss. Saskaņā ar DAP projekta LIFE Restore "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultātiem, atbilstošākais turpmākas izmantošanas veids jāizvēlas degradētiem kūdrājiem 18 010 ha platībā25. Tomēr jāņem vērā, ka novērtējums veikts kamerāli, no identificētajiem 50 179 ha degradētu kūdrāju, ģeoloģiskais apsekojums (ne ģeoloģiskā izpēte) veikts 78 kūdrājos. Lai šo resursu izmantotu saimnieciski, nepieciešams lauka darbos izpētīt šīs platības, novērtēt tajās esošo kūdras apjomu un pieņemt lēmumu par tālāku izmantošanu kūdras ieguvei vai rekultivācijas veikšanu. 1.4.2.2. Iespējas izmantot tumšo kūdru Jo ātrāk ieguves vietā kūdras ieguve tiks pabeigta un ieguves vieta rekultivēta, jo īsāks būs ar ieguvi saistīto SEG emisiju laiks. Vienlaikus atsevišķos gadījumos kūdras ieguvi nevar pabeigt, jo, kaut gan labi sadalījušās zemā purva tipa kūdras izmantošana dārzkopībā paplašinās, pieprasījums pēc labi sadalījušās zemā purva tipa kūdras ("tumšās kūdras"), kas atrodas atradnes dziļākajos slāņos, joprojām ir neliels. Vēsturiski būtisks "tumšās kūdras" patērētājs ir bijusi enerģētikas nozare, taču pieprasījums pēc kurināmās kūdras ir krities. Atjaunotajā Latvijā samazināja vietējo kūdras resursu izmantošanu un palielināja gāzes izmantošanu. No 2003. gada līdz ar TEC-1 rekonstrukciju un kūdras izmantošanas pārtraukšanu radikāli saruka enerģētiskās kūdras patēriņš un ražošana. Uzņēmumi, kuri kādreiz kūdru ieguva enerģētikas vajadzībām, pārorientējās uz dārzkopības kūdras ieguvi, tomēr visās platībās to nebija iespējams izdarīt. Jāņem vērā, ka kūdras izmantošana enerģētikas sektorā nedrīkst apdraudēt SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. Attiecīgi, lai varētu veikt tumšās kūdras ieguvi, nepieciešami pētījumi tumšās kūdras pielietojuma attīstībai. 1.4.3. Normatīvais regulējums Purvu un kūdrāju izmantošanu reglamentē normatīvie akti, kas skar vairākas jomas: zemes un zemes dzīļu īpašumtiesības, ietekmes uz vidi novērtējumu, teritorijas attīstības plānošanu, dabas aizsardzību, publiskas personas īpašuma izmantošanu, zemes dzīļu izmantošanu, būvniecību, SEG emisiju uzskaiti un ziņošanu par tām, kā arī enerģētiku. Būtiska problēma kūdras resursu apzināšanā ir zemes dzīļu īpašumtiesības. Gan Civillikums, gan likums "Par zemes dzīlēm" noteic, ka Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam. Ņemot vērā minēto, šobrīd ir neiespējama valsts mēroga ģeoloģiskā kartēšana un ir apgrūtināta kompleksu (ārpus konkrētā zemes īpašuma) ģeoloģiskās izpētes darbu veikšana. Pilnvērtīga Latvijas kūdras resursu kartēšana, inventarizācija un kūdras fonda aktualizācija nav veikta kopš pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma26. Sistemātiskas informācijas par kūdras resursiem iegūšanas laiks ir no 1978. līdz 1997. gadam. Informācija par daļu atradņu ir ievākta vairāk nekā pirms 50 gadiem. Pašlaik notiek atsevišķu kūdras atradņu ģeoloģiskā izpēte vai kūdras ieguves lauku inventarizācija, bet netiek veikti sistemātiski kūdras resursu ģeoloģiskās kartēšanas darbi. Tādēļ ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, kas ļautu veikt ģeoloģisko kartēšanu. Minētā problēma attiecas arī uz citiem zemes dzīļu resursiem, tomēr pamatnostādnēs tiek risināti jautājumi saistībā ar kūdras nozari. Lai veiktu pilnvērtīgu kūdras resursu kartēšanu un novērtēšanu, nepieciešams aptvert visu Latvijas teritoriju, ieskaitot arī zemes, kas pieder privātpersonām, jo vienas atradnes robežās var būt vairāki zemes īpašnieki. Detalizētāks normatīvā regulējuma izvērtējums sniegts pamatnostādņu 1. pielikuma 1.1. apakšnodaļā "Normatīvais regulējums". 1.4.4. Institucionālā sadrumstalotība Kūdras ilgtspējīga izmantošana netiek veicināta arī zemes dzīļu resursu pārvaldības institucionālās sadrumstalotības un nepietiekamas kapacitātes dēļ. Pašlaik zemes dzīļu, tajā skaidrā kūdras, pārvaldība ir sadalīta starp vairākām institūcijām. Valsts vides dienests izsniedz licences, derīgo izrakteņu atradņu pases, dabas resursu lietošanas atļaujas, nosaka derīgo izrakteņu ieguves limitus, saskaņo derīgo izrakteņu ieguves projektus un veic zemes dzīļu izmantošanas kontroli. Pašvaldības ir tiesīgas izsniegt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju kūdras ieguvei līdz piecu hektāru platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās atbilstoši derīgo izrakteņu ieguves limitam. LVĢMC uztur ģeoloģiskās informācijas sistēmu, akceptē un uzskaita derīgo izrakteņu krājumus, sniedz zemes dzīļu informāciju gan valsts pārvaldes funkciju ietvaros, gan kā maksas pakalpojumus. Tā kā Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, kā publiskas personas zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji zemes dzīļu apsaimniekošanā iesaistīti gan AS "Latvijas valsts meži", gan pašvaldības (tai skaitā Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži"), nelielos apjomos arī DAP. Savukārt privātpersonas pašas tiesīgas lemt par savas zemes izmantošanu, ciktāl tās neierobežo normatīvie akti. Problēmas risināšanai nepieciešams pilnveidot kūdras nozares valsts pārvaldību, mazinot iesaistīto institūciju skaitu un ceļot to kapacitāti. 1.4.5. Ģeoloģiskā informācija un terminoloģija Šobrīd informācija par kūdras atradņu ģeoloģisko, inženierģeoloģisko, izstrādē esošo kūdras atradņu derīgo izrakteņu ieguves projektu dokumentāciju un vēsturiski sagatavoto kūdras fonda pasu datiem par atradnēm, kuras iekļautas kūdras fondā, neatrodas vienuviet. Viens no pilnīgākajiem un būtiskākajiem pamatinformācijas avotiem par kūdras resursiem ir LVĢMC uzturētā Valsts ģeoloģijas fonda informācija. Daļa pirmmateriālu un sākotnējās informācijas par Latvijas kūdras resursiem atrodas VSIA "MELIORPROJEKTS", Latvijas Lauksaimniecības muzejā Talsos un privātos arhīvos, nevis Valsts ģeoloģijas fondā, kā to nosaka normatīvie akti. Nepieciešams risināt jautājumu par šo materiālu pievienošanu Valsts ģeoloģijas fondam un atbilstošu uzglabāšanu. Kūdras atradņu ģeotelpiskie dati lielā apjomā joprojām ir tikai papīra formātā, tie nav digitalizēti atbilstoši mūsdienu lietošanas prasībām, sistematizēti un elektroniski apstrādājami, kas ļautu nepieciešamās informācijas mērķtiecīgu, ātru, vispusīgu apstrādi un analīzi, tādējādi iegūstot pilnvērtīgu informāciju par kūdras atradnes raksturojošiem rādītājiem un tajā ietilpstošiem resursiem (kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji). Šāda veida datu neesamība, kā arī elektroniski izveidoto datu bāzu nesavietojamība ar telpiskajiem datiem apgrūtina vai daļēji padara neiespējamu veikt datu pilnvērtīgu lietošanu, kā arī operatīvas un kvalitatīvas nepieciešamās informācijas iegūšanu visiem lietotājiem, tostarp valsts institūciju vajadzībām. Tas, ka zemes dzīļu informācija un uz tās pamata izsniegtā dokumentācija neatrodas vienkopus, kā arī dažādie un bieži savstarpēji nesalāgojamie dokumentu veidi un ģeotelpisko datu kvalitāte (piemēram, attiecībā uz noteiktajām robežām, platībām, derīgo izrakteņu krājumiem, kā arī dokumentu derīguma termiņiem), ierobežo ģeoloģiskās informācijas sistēmas pilnveidošanu tā, lai zemes dzīļu informācija būtu efektīvi izmantojama datu analīzē, tai skaitā digitāli. Tā, piemēram, derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) atradnes pase ietver ģeoloģisko pamatinformāciju par visu atradni kopumā, nevis konkrēto derīgo izrakteņu ieguves vietu, atsevišķos gadījumos aptverot ievērojami lielāku teritoriju nekā konkrētās ieguves licences laukums. Tādos gadījumos netiek nodrošināta un nav pieejama objektīva informācija par derīgo izrakteņu krājumu apjomiem vai to atlikumiem pa konkrētiem licenču laukumiem. Tāpat arī, ņemot vērā dažādos dokumentu veidus un atšķirīgos termiņus un šobrīd spēkā esošos nosacījumus to nomaiņai, nereti nav salāgojama un nav pēc vienotas metodikas noteikta arī ģeotelpiskā informācija starp atradņu pasu, ģeoloģiskās izpētes un derīgo izrakteņu krājumu aprēķina laukumiem, ieguves licenču un ieguves limitu laukumiem un faktiskajām derīgo izrakteņu ieguves platību robežām dabā. Licences laukumā ietilpst gan platības, kur notiek kūdras ieguve, gan tādas, kur tā vēl nenotiek, kā arī platības, kur jāveic vai ir uzsākta rekultivācija (kamēr tās nav izslēgtas no licences laukuma). Ņemot vērā nepieciešamību veikt SEG emisiju inventarizāciju, nepieciešams veikt detālāku uzskaiti par darbībām licences laukumos, iegūstot datus tieši par platībām, kurās notiek ieguve vai kas sagatavotas ieguvei. Šobrīd LVĢMC notiek darbs pie derīgo izrakteņu atradņu reģistra un krājumu bilances pilnveidošanas, tomēr tas ir tikai sākuma stadijā, līdz ar to informācijas sistēmas koncepts un ietveramie dati, to izkārtojums vēl nav pilnībā zināmi. Šobrīd galvenais izaicinājums ir esošo digitālo datu, kuru apjoms nepārtraukti pieaug, sakārtošana, lai pilnvērtīgi nodrošinātu ģeoloģiskās informācijas uzturēšanas, sagatavošanas un sniegšanas funkcijas, kā arī ģeotelpisko datu atbilstību INSPIRE direktīvas prasībām. Līdz ar to, raugoties no informācijas pārvaldības viedokļa, ir svarīgi nodrošināt LVĢMC pārziņā esošo datu apkopošanu, strukturēšanu, operatīvu atjaunināšanu un tādējādi efektīvu pieejamību lietotājam. Nākamie soļi būtu šīs datu bāzes sasaiste ar citām datu bāzēm. Saistībā ar purviem, dabas aizsardzību un kūdras izmantošanu tiek izmantots daudz terminu, kas ne vienmēr rada skaidru izpratni par jomu. Ar to saistīta arī lielā datu par purviem dažādība, kas minēta pamatnostādņu 1.4.6. apakšnodaļā par datu atšķirību dažādos informācijas avotos. Speciālistu vidū ir nepieciešams panākt vienošanos par vienotas terminoloģijas izstrādi un lietošanu. To sekmētu arī attiecīgu vadlīniju izstrāde. 1.4.6. Datu atšķirības dažādos informācijas avotos Datu atšķirības dažādos informācijas avotos neļauj izdarīt korektus secinājumus gan par kūdras resursiem, gan par zemes lietojuma veidiem, gan arī apgrūtina aprēķinu veikšanu par SEG emisijām un CO2 piesaisti no apsaimniekotiem purviem vai organiskajām augsnēm. Saskaņā ar Kūdras Fonda (1980. gads) datiem kūdras atradnes ir 9,9 % no Latvijas teritorijas. Pēc ERAF projektā27 (LVĢMC, LU) veiktās digitalizācijas jau minēti 970 000 ha, kas ir 15 % no Latvijas teritorijas. Savukārt, Bioloģiskās daudzveidības nacionālajā programmā un citos ar bioloģisko daudzveidību saistītos dokumentos minēts, ka purvi ir 4,9 % no valsts teritorijas. Latvijas Republikas 2017. gada zemes pārskats28 sniedz ziņas par zemes sadalījumu valstī (uz 2018. gada 1. janvāri) pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām un zemes lietošanas veidiem, ievērojot nekustamā īpašuma tiesību statusu un īpašnieka statusu. Minētajā pārskatā norādīts, ka zemes ar zemes lietošanas veidu "purvs" uz 2018. gada 1. janvāri valstī ir 3,4 % (221 865,8
4. ha)no NĪVK IS reģistrētās kopplatības. Zemes pārskatā arī redzams, ka purvu izplatība ir mainīgs lielums un atšķiras pa gadiem, piemēram, 2002. gadā ir bijuši 5,0 %, bet 2010. gadā - 3,9 %. Saskaņā ar sniegto skaidrojumu, minētajā pārskatā norādītā purvu platība mainās tādēļ, ka, veicot zemes uzmērīšanu, tiek precizētas dažādu zemes lietojuma veidu platības. Kopš 2018. gada minētais pārskats vairs netiek sagatavots. Izvērtējot licences laukumus kūdras ieguvei pēc zemes lietošanas veidiem, secināts, ka zemes platībās, kurās izsniegta licence, ne vienmēr tiek realizēta ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīta darbība vai attiecīgās licences turētājs pēc kūdras ieguves teritorijas ierīkošanas nav veicis nepieciešamās darbības zemes lietojuma veida maiņai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Aizsargjoslu likuma 7.1 pants nosaka pienākumu noteikt purvu aizsargjoslas, un saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 8. pantu dati par purvu aizsargjoslām iekļaujami šajā sistēmā. Atbildīgo institūciju rīcībā nav aktuālu datu par purviem, tādējādi, izstrādājot teritorijas attīstības plāna grafisko daļu, dažos gadījumos dabīgie purvi tiek jaukti ar kūdras ieguves vietām un aizsargjosla noteikta ieguves vietai. Ir konstatēts, ka purva aizsargjosla iezīmēta šķērsām pāri purvam, paralēli pašvaldības administratīvajai robežai. Ja ieguves vietai piekļaujas purvs, aizsargjoslai būtu jāpārklājas ar ieguves vietu. Aprobežojumus purvu aizsargjoslā noteic Meža likuma 37. panta 2. punkts. Ja ieguves vietā meža nav, tad šāda aizsargjosla zaudē jēgu. Līdz ar to minēto nosacījumu izpilde ir apgrūtināta. Šī problēma attiecas gan uz pamatnostādņu 1.4.3. apakšnodaļu par normatīvajiem aktiem, gan uz šo apakšnodaļu (aizsargjoslā kūdras krājumi jāaprēķina atsevišķi, tāpēc aizsargjoslai jābūt iezīmētai loģiski un pareizi). Ir jāizvērtē purvu aizsargjoslu nepieciešamība un efektivitāte, ja šīs aizsargjoslas tiek saglabātas, jāizstrādā purvu aizsargjoslu noteikšanas metodiku. 1.4.7. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas Kūdras izmantošana rada SEG emisijas, kas kūdras ieguves rezultātā rodas kūdras ieguves teritorijā (kur notiek vai notikusi kūdras ieguve), un emisijas, kas rodas, kūdru izmantojot zemkopībā (mežsaimniecībā meža stādmateriāla audzēšanai, lopkopībā pakaišiem, dārzkopībā, izmantojot kūdras substrātus, augsnes bagātināšanai un stādu audzēšanai) un enerģētikā (sadedzinot). SEG inventarizācijā mitrāju kategorijā SEG emisijas tiek aprēķinātas no aktīvām kūdras ieguves teritorijām (kur notiek vai notikusi kūdras ieguve) (
5. ha)un iegūtā kūdras apjoma (t), nodalot izmantošanu enerģētikā (sadedzināšanai) un izmantošanu lauksaimniecībā (dārzkopībā, mežsaimniecībā stādu audzēšanai, augsnes bagātināšanai un lopkopībā pakaišiem). Vēl mitrāju kategorijā aprēķina oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un nedzīvajā biomasā platībās ar kokaugu apaugumu, kas neatbilst meža zemes definīcijai un SEG emisijas no augsnes platībās, kuras pēc kūdras ieguves applūdušas vai appludinātas vai tajās mērķtiecīgi atjaunots sākotnējais mitruma režīms (renaturalizācija). Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumu Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi" 19. punktu SEG aprēķinus no mitrzemēm mitrājiem sadarbībā ar noteiktām institūcijām sagatavo Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Lai, sākot no 2026. gada, varētu veikt SEG emisiju uzskaiti no mitrājiem, ir nepieciešams pilnveidot institucionālo sistēmu, kas nodrošina precīzu datu ieguvi. Tāpat nepieciešams uzlabot SEG emisiju aprēķinus no mitrājiem, izmantojot projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultātus. Ņemot vērā pamatnostādņu 3. rīcības virziena 10. uzdevumu, ir jāizvērtē iespēja pilnveidot statistiku par kūdru, kūdras produktiem, lai, veicot SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaiti un izstrādājot kompensācijas mehānismu, iespēju robežās varētu ņemt vērā Latvijā izmantotās kūdras un kūdras produktu apjomu, kurā tiek audzēti augi, kas nodrošina SEG emisiju piesaisti. Kūdras ieguve. Svarīgi samazināt SEG emisiju apjomu, pēc iespējas izvairoties no jaunu kūdras atradņu apgūšanas, vispirms izvērtējot iespēju veikt kūdras ieguvi (ja pēc ģeoloģiskās izpētes datiem tas ir racionāli iespējams) "vēsturiskajās" kūdras ieguves vietās (vietas, kurās ieguve vairs nenotiek, bet netiek veikta arī rekultivācija), kā arī modernizējot kūdras ieguves tehnoloģijas un tehnoloģiskos procesus. SEG mērījumi jāturpina, lai papildinātu SEG informāciju par tiem zemes lietojuma veidiem, kuros LIFE REstore projekta "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" gaitā tika veikti mērījumi, kā arī iegūtu jaunus datus, ņemot vērā kūdrāju hidroģeoloģiskos apstākļus, kā arī kūdras aprites ciklu. Kūdra dārzkopībā. Latvijā aptuveni 95 % no iegūtās kūdras apjoma tiek izmantoti dārzkopības vajadzībām. Lielākā daļa no resursa (93 %) tiek eksportēta, vietējām vajadzībām izmantojot tikai 7 %. Izmantojot kūdru dārzkopībā - SEG emisijas tiek aprēķinātas, ņemot vērā ieguves vietas platību un iegūtās kūdras apjomu. Lai arī kūdras ieguves procesā rodas SEG emisijas, izmantojot kūdru augu audzēšanai, notiek arī CO2 piesaiste, kā arī tiek samazināts sintētiskā mēslojuma izmantojums augsnes kvalitātes uzlabošanai, ja pēc izmantošanas kūdra tiek iestrādāta augsnē, uzlabojot augsnes kvalitāti un palielinot oglekļa daudzumu tajā. Tāpēc pēc iespējas vairāk ir nepieciešams veicināt šīs Latvijā iegūtās kūdras izmantošanu tieši Latvijas lauksaimniecībā. Kūdra enerģētikā. 2019. gadā enerģētikas vajadzībām tika izmantoti 0,5 % no visa valstī iegūtā kūdras apjoma29. Kūdru dedzināšanai ar enerģijas ieguvi var izmantot dažāda lieluma sadedzināšanas iekārtas, taču atkarībā no iekārtu nominālās siltuma jaudas mainās tām piemērojamās prasības un ietekme uz valsts SEG emisiju mērķu izpildi. Iekārtas, kuru nominālā siltuma jauda pārsniedz 20 MW, ir iekļautas ES ETS, kā tās obligātie dalībnieki un tām piemēro individuālas SEG emisiju samazināšanas saistības. Kūdras izmantošana zemākas nominālās siltuma jaudas katlos negatīvi ietekmētu valsts atbildībā esošā ES ETS neiekļautās darbības SEG emisiju samazināšanas mērķa izpildi. Tāpēc ir būtiski valsts līmenī veicināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, samazināt kūdras izmantošanu enerģētikā, tajā pašā laikā nodrošinot tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Mērķi un SEG emisijas kompensējošie pasākumi no kūdras ieguves un kūdras izmantošanas. Saskaņā ar ES tiesību aktiem un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem, Latvijai ir jānodrošina, ka periodos 2021.-2025. gads un 2026.-2030. gads kopumā ZIZIMM uzskaites kategorijās30, pielietojot ZIZIMM regulā noteiktos uzskaites noteikumus, nerodas neto SEG emisijas31. Mitrāju kategorijas SEG emisijas tiek uzskaitītas no 2026. gada32 pret mitrāju kategorijas 2005.-2009. gadu vidējo SEG emisiju līmeni (bāzes vērtību)33. NEKP ir iekļauts nacionāli noteiktais mērķis, ka 2030. gadā ZIZIMM uzskaites kategorijās ir jārada 3,1 miljonu vienību34 (neto piesaistei ir jābūt 3,1 Mt CO2 ekv. apmērā). Lai mitrāju uzskaites kategorija sniegtu savu ieguldījumu kopējā ZIZIMM uzskaites kategoriju mērķa sasniegšanā ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve saistītām SEG emisijām ir jābūt ne lielākām kā 2005.-2009. gada vidējais SEG emisiju līmenis. Savukārt saistībā ar kūdras sadedzināšanu, ņemot vērā alternatīvu esamību, pielietojot dažādus politikas instrumentus, ir jāsekmē, ka kūdras izmantošana enerģētikā tiek samazināta līdz minimumam. Gadījumā, ja valsts saskaras ar grūtībām sasniegt šos mērķus, līdz 2023. gadam ir jāizstrādā kompensācijas mehānisms. Tāpat atsevišķi kompensācijas mehānisms varētu paredzēt kā valstī varētu tikt kompensētas arī SEG emisijas, kas rodas kūdras kā energoresursa izmantošanai enerģijas ražošanā Latvijā iekārtās, kas nav iekļautas likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā. Lai izstrādātu šādu kompensācijas mehānismu un tā darbības principus, tiks veikts pētījums un, balstoties uz tā rezultātiem, tiks izstrādāta kompensācijas mehānisma piemērošanas metodika. Pētījuma un metodikas izstrādē tiktu iesaistītas visas atbildīgās institūcijas, lai tā ieviešana nepalielinātu SEG emisiju slogu ne-ETS sektorā, kā arī nodrošinātu, ka kopējās ar kūdru saistītās SEG emisijas nākotnē nepalielinās. Viens no pētījuma par kompensācijas mehānisma izveidi apskatāmajiem jautājumiem būtu, kā uzskaitīt kompensējošo pasākumu ietekmi. Izstrādājot SEG emisiju kompensācijas mehānismu, uz kūdras ieguves nozari iespēju robežās būtu jāattiecina arī tie SEG emisiju samazināšanas pasākumi, kurus īsteno vai finansē nozare un kas tiek veikti citos zemes izmantošanas veidos, tajā skaitā platībās, kur nav veikta kūdras ieguve un vēsturiskajās ieguves platībās. Tā kā ZIZIMM regula noteic, ka katrai ES dalībvalstij ir jāsasniedz neto nulle SEG emisijās visās uzskaites kategorijās kopumā, mitrāju (kūdras ieguves, kūdras ieguves vietu) radītās SEG emisijas primāri būtu kompensējamas tieši ZIZIMM uzskaites kategoriju ietvaros, kur tas ekonomiski un saimnieciski izdevīgāk. Kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas radīto SEG emisiju kompensēšana varētu notikt ar tādiem CO2 piesaistes palielināšanas pasākumiem, kā, piemēram, mitrāju atjaunošana, meža stādīšana organiskajās augsnēs, izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācija, tos apmežojot, stādot dzērvenes un mellenes, vai īstenojot citas kompensējošas aktivitātes, piemēram, būvējot vēja elektrostacijas izstrādātajos kūdras ieguves laukos u.c. Veicot rekultivāciju, jāizmanto rekultivācijas vietai piemērotākos, SEG emisiju samazināšanai efektīvākos un zemes īpašniekam iespēju robežās vēlamākos rekultivācijas veidus35. Papildus, nepieciešami pasākumi pētniecībā, lai veiktu kūdras ieguves tehnoloģiju un tehnoloģisko procesu modernizāciju ar mērķi mazināt SEG emisijas kūdras ieguves procesā. Nepieciešami pētījumi par citām tumšās kūdras izmantošanas iespējām, neskaitot sadedzināšanu. Jāveicina CO2 piesaiste Latvijā - stādu un dārzkopības produktu audzēšanas nozares attīstība un tās veicinošo pasākumu nodrošināšana, lai samazinātu kūdras eksporta radītās transportēšanas SEG emisijas un samazinātu iepakojuma izmantošanu. Viens no pētījuma par mehānisma izveides iespējām virzieniem būs analīze par kompensācijas mehānismu, kas, iespējams, būtu balstāms uz DRN pamata un no tā gūtajiem ieņēmumiem, kā arī regulējuma pilnveidošanas attiecībā uz kūdras atradņu rekultivācijas nosacījumiem, jo emisijas no kūdras rodas, gan tās ieguves zemes sagatavošanas darbos, gan pašā ieguves procesā, gan pēcapstrādē (līdz rekultivācijai), gan arī potenciāli no enerģētiskās kūdras sadedzināšanas. Saskaņā ar EK 2012. gada 21. jūnija regulas Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 38. pantu kūdra netiek uzskatīta par biomasu, kā rezultātā tai netiek piemērots 0 emisijas faktors kā biomasai. CO2 emisiju faktors no kūdras sadedzināšanas ir 105,9862 t/TJ, kas ir vairāk nekā oglēm - 100,5 t/TJ. Ņemot vērā augstāk minēto un, lai nodrošinātu, ka ne-ETS sektoram būtu konsekvence ar ETS sektoru, kur iekārtu operatori par kūdras emisijām nodod emisijas kvotas, pirmais solis uz kompensācijas mehānisma ieviešanu būtu DRN atbrīvojuma par CO2 emisijām kūdras izmantošanai stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās atcelšana. Kopš 2014. gada DRN par kūdras ieguvi nav mainījusies - 0,55 euro par 1 tonnu. Nākotnē šīs likmes turpmāku palielinājumu nepieciešams izvērtēt. Potenciāli kompensācijas mehānisma ietvaros valsts pamatbudžetā ieskaitītos DRN ieņēmumus no kūdras ieguves un CO2 emisijām varētu novirzīt (pilnā vai % apmērā) speciālā valsts budžeta programmai klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošanai, tai skaitā emisiju piesaistes veicināšanai un vienību pirkšanai mērķu neizpildes gadījumā. Vienlaikus jāizstrādā papildu nosacījumi kūdras atradņu rekultivācijai (arī gadījumos, ja tās ilgstoši netiek izstrādātas līdz galam). Veicot rekultivāciju, jāizmanto rekultivācijas vietai piemērotākos, SEG emisiju samazināšanai efektīvākos rekultivācijas veidus (atbilstoši pamatnostādņu 4. pielikumam). Piemēram, šo teritoriju apmežošana, mitrāju atjaunošana vai atgriešana ekonomiskā apritē - ogulāju stādījumi u.c. 1.4.8. Derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācija Likuma "Par zemes dzīlēm" 14. panta 8. punkts nosaka derīgo izrakteņu ieguvējam pienākumu par saviem līdzekļiem rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala bojājumus licencē norādītajā termiņā. Rekultivācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas. Vienlaikus ir virkne vēsturisko kūdras atradņu, kur, laika gaitā mainoties īpašuma formām, ieguve vairs nenotiek, bet netiek arī veikta rekultivācija. Par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiek sauktas vietas, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet tā pārtraukta, šajā teritorijā pašlaik nav spēkā esošas licences vai atļaujas, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai konservācija, vieta nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu reģistra Īstenojot projektu "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", kamerāli identificēti 190 laukumi ar kopējo platību 26 232 ha36, kuros dažādos laika periodos ir veikta vai, iespējams, ir veikta kūdras ieguve ar dažādām kūdras ieguves metodēm (pamatnostādņu 3. pielikums "Vēsturiskās kūdras ieguves vietas"). Šādas teritorijas nosauktas par vēsturiskajām kūdras ieguves teritorijām37. Identifikācijai izmantota informācija par pagājušajā gadsimtā izstrādē esošajām atradņu teritorijām no LPSR kūdras fonda pēc stāvokļa uz 1980. gada 1. janvāri, aktuālā informācija no kūdras ieguves licenču ģeodatubāzes, kā arī dažādu laika periodu Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras turējumā esošās ortofoto kartes un topogrāfiskās kartes. LIFE Restore projekts "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" kamerāli identificējis degradētus kūdrājus platību 50 179 ha platībā38, kur kādreiz ir veikta vai atskaites brīdī notika kūdras ieguve. Analizējot identificētās teritorijas pēc zemes lietojuma, konstatēti dažādi zemes lietošanas veidi, piemēram, ūdenskrātuves un applūstošas teritorijas, meži, pļavas, apbūvētas teritorijas, ogu ražošanas teritorijas u.c. Īstenojot LIFE REstore projektu "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā", aplēsts 18 010 ha teritorijas, kurās kūdras ieguve ir pārtraukta vai pabeigta un nav datu par to, ka veikta teritorijas rekultivācija. Šīm teritorijām jāizvēlas atbilstošākais turpmākas izmantošanas veids. No šo divu projektu rezultātiem redzams, ka, datus izvērtējot kamerāli, tie ir atšķirīgi, jo LIFE Restore projekta "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietvaros konstatētā degradēto kūdrāju teritorija ir par 30 % mazāka. Ir jāveic vēsturisko kūdras ieguves vietu apsekošana un jāpieņem lēmums par atbilstošākajiem rekultivācijas veidiem. Informācijas neesamība par šīm vietām apgrūtina lēmumu pieņemšanu zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem par to īpašumā vai valdījumā esošās zemes saimniecisko izmantošanu, kā arī sniedz nepatiesu priekšstatu par atradnē ietilpstošajiem resursiem un resursiem Latvijā. Rekomendācijas par piemērotākajiem rekultivācijas veidiem izstrādātas projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietvaros39 (pamatnostādņu 4. pielikums) un publicētas arī VARAM tīmekļvietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/publikacijas-vides-aizsardzibas-joma. Ņemot vērā rekomendācijas, nepieciešams izstrādāt metodiku un darbības plānu teritoriju pilnvērtīgai izvērtēšanai no ģeoloģiskajiem (atlikušajiem kūdras krājumiem atradnē, kvalitātes u.c. rādītājiem), saimnieciskajiem, klimatiskajiem un bioloģiskajiem aspektiem, tādējādi iegūstot pārliecību par katras teritorijas tālāku izmantošanas mērķi un veidu. Savukārt, ieguves vietās, kur jāuzsāk rekultivācija, derīgo izrakteņu ieguvējam un vietējām pašvaldībām nepieciešama informācija par labāko rekultivācijas veidu. Vienlaikus rekomendāciju un darbības plāna izstrāde neatceļ pienākumu esošajiem zemes dzīļu izmantotājiem veikt rekultivāciju normatīvajos aktos un derīgo izrakteņu ieguves projektā noteiktajā kārtībā un termiņos. Degradētajās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās jāparedz prioritāra derīgā izrakteņa ieguve (ja tāda ir racionāli iespējama) ar tai sekojošu rekultivāciju, atbilstoši vispiemērotākajam rekultivācijas veidam. 1.4.9. Speciālistu un attīstības kapacitātes trūkums nozarē Kopš pagājušā gadsimta otrās puses praktiski netiek veikta atbilstoša speciālistu sagatavošana kūdras nozarē. Lai sekmētu ilgtspējīgu kūdras nozares attīstību, nepieciešama speciālistu sagatavošana ar purvu un kūdras atradņu izpēti, izstrādi, kūdras pārstrādi un rekultivāciju saistītās jomās - purvu hidroloģijā un ekoloģijā, hidroģeoloģijā, meliorācijā, vides pārvaldībā un rekultivācijā. Vienlaikus, lai sekmētu vietējo nodarbinātību un uzlabotu sociālekonomisko situāciju kūdras nozarei aktuālajos reģionos, ir nepieciešams kūdras nozarē nodarbināto vidū pilnveidot prasmes un zināšanas par ilgtspējīgām kūdras ieguves tehnoloģijām un inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas iespējām, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanas un kūdras ieguves un izmantošanas iespējām. 2. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji Pamatnostādnēs izvirzīto kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķu galvenais rezultāts ir nodrošināt kūdras resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Šī mērķa sasniegšana tiek vērtēta ar četriem rezultatīvajiem rādītājiem. 1. Politikas rezultāts (PR): Nodrošināta kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana, ņemot vērā sabiedrības intereses un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības prioritātes. Rezultatīvais rādītājs (RR) 2020. gads 2023. gads 2030. gads 1. Degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu platība, kurai izstrādāts pasākumu plāns rekultivācijai. 0 ha 7 870 ha 26 232 ha40 2. Platība, par kuru nodrošināta zinātniski pamatota informācija par kūdras resursu izmantošanas potenciālu tautsaimniecībā. 0 ha 150 324 ha 501 079 ha41 3. Nodrošināta prognozējama kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībā42. 26 000 ha43 vai 1,2 milj.t44 26 000 ha vai 1,2 milj.t 26 000 ha vai 1,2 milj.t 4. Nodrošināts SEG emisiju, kas saistītas ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve, nulle pieaugums pret 2005.-2009. gada perioda vidējo SEG emisiju līmeni45. 1 523,27 kt CO2 ekv.46 -47 0 SEG emisiju pieaugums [1332,62 kt CO2 ekv. 48] 3. Rīcības virzieni un uzdevumi mērķu sasniegšanai 1. Rīcības virziens: Veikt kūdras atradņu inventarizāciju un nodrošināt ilgtspējīgu kūdras resursu apsaimniekošanu un izmantošanu tautsaimniecībā. Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Nodrošināt valstī vienotas ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveidi aktuālu kūdras resursu datu uzturēšanai, publiskai pieejamībai un izmantošanai. 2024. VARAM/ LVĢMC ZM 1.PR 2.RR 2. Veikt ģeoloģisko kartēšanu un noteikt potenciāli pieejamos un rūpnieciski izmantojamos kūdras resursus. 2030. VARAM/ LVĢMC ZM 1.PR 2.RR 3.RR 3. Izvērtēt valstī pieejamos kūdras resursus un, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos, bioloģiskās daudzveidības un klimata aspektus, nodrošināt, ka līdz 2030. gadam izmantošanai tautsaimniecībā pieejamā kūdrāju platība un resursu apjoms ir līdzvērtīgs 2020. gada 1. janvāra licences laukumu platībai un apjomam. 2030. VARAM ZM, EM 1.PR 3.RR 4. Apzināt iespējas degradēto purvu platībās, tajā skaitā vēsturiskajās ieguves vietās (kur kūdras ieguve pārtraukta un nav atjaunota) veikt prioritāru rekultivāciju, ja vien tajās nav iespējama un nav plānojama kūdras ieguve. 2030. VARAM ZM 1.PR 1.RR 5. Veicināt produktu ar pievienoto vērtību (kūdras substrātu) ražošanu Latvijā un to daļas palielināšanu eksportā. 2030. Komersanti, Zinātniskās institūcijas EM, ZM, VARAM, pašvaldības 1.PR 2.RR 6. Veicināt dārzkopības attīstību Latvijā, izmantojot Latvijā iegūtās kūdras produktus (siltumnīcu būvniecību, dārzeņu audzēšanu, dekoratīvo un koku stādu audzēšanu, stādu eksportu). 2030. ZM EM, Pašvaldības, VARAM 1.PR 4.RR 2. Rīcības virziens: Pilnveidot purvu izmantošanas juridisko ietvaru un celt institucionālo kapacitāti. 1. Ievērojot aktuālās zināšanas par kūdras resursiem un tehnoloģijām, pilnveidot normatīvo aktu prasības, mazinot to radīto administratīvo slogu, rosinot grozījumus normatīvajos aktos zemes dzīļu izmantošanas, meliorācijas un būvniecības jomās. 2024. VARAM ZM, EM 1.PR 2.RR 2. Pilnveidot kūdras nozares valsts pārvaldību, mazinot iesaistīto institūciju skaitu un ceļot to kapacitāti. 2022. VARAM 1.PR 2.RR 3. Izstrādāt vienotu terminoloģiju par purviem un kūdru, ņemot vērā starptautisko pieredzi un tiesību aktus. 2023. LKA VARAM, LZA, zinātniskās institūcijas, ZM 1.PR 2.RR 4. Pilnveidot normatīvo regulējumu zemes dzīļu jomā, lai veicinātu purvu un kūdras resursu ģeoloģisko izpēti un nodrošinātu ģeoloģisko kartēšanu. 2023. VARAM 1.PR 2.RR 5. Izstrādāt vadlīnijas, lai nodrošinātu teritoriju pilnvērtīgu izvērtēšanu lēmumu pieņemšanai un darbības plānu izstrādei teritoriju rekultivācijai, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu. 2030. VARAM DAP, ZM, zinātniskās institūcijas, LKA 1.PR 1.RR 6. Izstrādāt pētījumu par mehānisma izveides iespējām SEG emisiju, kas veidojas kūdras ieguves procesā un no platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve un kas rodas kūdras kā energoresursa izmantošanai enerģijas ražošanā Latvijā iekārtās, kas nav iekļautas likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā, kompensācijai. 2022. VARAM FM, EM, ZM, LKA 1.PR 4.RR 7. Ņemot vērā pamatnostādņu 2. rīcības virziena 6. uzdevuma ietvaros veiktā pētījuma rezultātus, izstrādāt kompensācijas mehānisma piemērošanas metodiku. 2023. VARAM FM, EM 1.RR 4.RR 8. Izvērtēt purvu aizsargjoslu nepieciešamību un efektivitāti un vajadzības gadījumā izstrādāt purvu aizsargjoslu noteikšanas metodiku. 2024. VARAM, ZM 1.PR 2.RR 9. Pilnveidot normatīvo aktu prasības, lai izveidotu institucionālo ietvaru SEG aprēķināšanai no mitrājiem. 2022. VARAM ZM, EM 1.PR 4.RR 10. Izvērtēt dārzkopībā izmantotās kūdras lomu bioekonomikā. 2024. LKA, zinātniskās institūcijas ZM, VARAM 1.PR 2.RR 4.RR 11. Pilnveidot normatīvo regulējumu ugunsdrošības uzraudzības kompetenču jomā. 2025. VUGD, VMD LKA, ZM 1.PR 2.RR 3. Rīcības virziens: Pilnveidot informācijas pieejamību un veicināt zinātnisko pētniecību un inovatīvus risinājumus kūdras ieguvei un izstrādei un SEG emisiju uzskaitei. 1. Veikt kūdras atradņu datu digitalizāciju un ar to saistīto datu bāzu pilnveidošanu, tajā skaitā ievērojot arī INSPIRE direktīvas prasības. 2024. LVĢMC 1.PR 2.RR 2. Nodrošināt ģeoloģiskās informācijas par kūdras atradnēm publisku pieejamību un izmantošanu, izmantojot ĢIS rīkus. 2024. LVĢMC 1.PR 2.RR 3. Izveidot informācijas pārvaldības sistēmu, kas nodrošina, ka visa ar purviem saistītā ģeoloģiskā informācija nonāk Valsts ģeoloģijas fondā. 2024. VARAM, LVĢMC ZM 1.PR 2.RR 4. Veicināt iespējas iegūt zināšanas kūdras nozarei svarīgās specialitātēs (tai skaitā purvu hidroloģijā, meliorācijā, purvu ģeoloģijā): 4.1. ieviešot apmācības kursus attiecīgās specialitātēs; 4.2. veicinot prakses iespējas uzņēmumos; 4.3. organizējot izglītojošas nodarbības interesentiem un skolēniem, lai papildinātu zināšanas par purviem un ar tiem saistītiem dabas procesiem plašā aspektā. 2022. Zinātniskās institūcijas Vides izglītības un zinātnes padome, LKA, DAP 1.PR 2.RR 5. Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanu un kūdras nozares attīstību: 5.1. Iepazīstināt valsts, pašvaldību un citu iestāžu darbiniekus un sabiedrību, izmantojot seminārus, multimedijus u.c., rīkot seminārus žurnālistiem un citiem speciālistiem, kam nepieciešamas zināšanas par nozari; 5.2. Informēt un sniegt rekomendācijas uzņēmējiem un privāto purvu īpašniekiem: 5.2.1. par videi draudzīgākām un ekonomiski efektīvākajām apsaimniekošanas metodēm; 5.2.2. par klimata pārmaiņu mazinošu un videi draudzīgu kūdras ieguvi; 5.2.3. par dabas daudzveidībai un SEG emisiju mazināšanai labvēlīgiem rekultivācijas pasākumiem. Regulāri LKA, Zinātniskās institūcijas, Dabas muzejs, DAP ZM 1.PR 1.RR 2.RR 3.RR 4.RR 6. Veikt pētījumus, kuri sniedz informāciju un zināšanas kūdras ieguvē un izmantošanā: 6.1. par nosusināšanas ietekmi uz kūdras ieguves laukiem piegulošajām platībām; 6.2. par tehnoloģiju pilnveidošanu, lai samazinātu nosusināšanas negatīvo ietekmi; 6.3. par SEG emisijas mazinošām ieguves un apstrādes tehnoloģijām. 2024. LKA, Zinātniskās institūcijas VARAM, ZM 1.PR 2.RR 4.RR 7. Veikt kūdras pašaizdegšanās procesu pētījumus un monitoringu un meklēt inovatīvus ugunsdrošības risinājumus. 2022. Zinātniskās institūcijas, LKA, komersanti 1.PR 2.RR 8. Veikt tumšās kūdras izmantošanas iespēju pētījumus, izstrādāt kūdras produktu prototipus - veicināt materiālu aizstāšanu esošos produktos, izmantojot kūdru, un jaunu kūdras produktu izstrādāšana, it īpaši tādu produktu, kam ir ilgs kalpošanas laiks. Regulāri Zinātniskās institūcijas, komersanti 1.PR 2.RR 3.RR 9. Veikt pētījumus par kūdras sastāva un veidošanās apstākļu savstarpējām kopsakarībām. Regulāri Zinātniskās institūcijas, komersanti 1.PR 2.RR 10. Pilnveidot kūdras klasifikāciju Kombinētajā nomenklatūrā. Pilnveidot statistiku par kūdru, kūdras produktiem, transporta veidiem. 2023. LKA, FM, VID, EM, CSP VARAM 1.PR 2.RR 11. Veikt pētījumus nacionālo SEG emisiju un CO2 piesaistes emisijas faktoru pamatavotu uzskaitei degradētos purvos un platībās, kur notiek kūdras ieguve, kā arī renaturalizētās, apmežotās vai lauksaimniecībā izmantotās izstrādāto kūdras atradņu platībās. 2025. VARAM ZM 1.PR 1.RR 4.RR 12. Veikt pētījumus, kas nepieciešami organisko augšņu izplatību un īpašības raksturojošo darbību datu iegūšanai. 2024. Zinātniskās institūcijas VARAM, ZM 1.PR 2.RR 13. Sadarboties ar zinātniskajām institūcijām, lai rosinātu pētījumus purvu un to resursu jomā. Regulāri VARAM Zinātniskās institūcijas 1.PR 2.RR 14. Rosināt pētījumus par SEG emisiju piesaisti, ja kūdra tiek izmantota dārzkopībā Latvijā. 2023. VARAM, ZM Zinātniskās institūcijas 1.PR 4.RR 4. Teritoriālā perspektīva Pamatnostādnes aptver visu Latvijas teritoriju. 5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem Pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošana notiks pašreizējā un plānotā budžeta ietvaros, neparedzot papildu finansējumu. 1 Viens no darbības rezultātiem ir - izveidota mitrzemju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēma. 2 Latvijas PSR Kūdras fonda un ERAF projekta "Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē" dati. 3 Ministru kabineta 2016. gada 8. decembra rīkojums Nr. 752 "Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investoru piesaistei" 4 LKA informācija. 5 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlija rīkojumu Nr. 380 "Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam". 6 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 46 "Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam". 7 Pieejama tīmekļvietnē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52006DC0231. 8 Pieejama tīmekļvietnē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:52011DC0244. 9 Pieejams tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2018/LV/COM-2018-773-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF 10 Pieejama tīmekļvietnē: https://likumi.lv/ta/id/34198-par-apvienoto-naciju-organizacijas-visparejo-konvenciju-par-klimata-parmainam 11 Pieejama tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2009/28/oj/?locale=LV 12 Pieejama tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2008/1099/oj/?locale=LV 13 Regula pieejama tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018R0841. 14 ZIZIMM regulas 2. panta 4. punkts noteic, ka vajadzības gadījumā, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot IPCC precizējumu IPCC vadlīnijās, Komisija var nākt klajā ar priekšlikumu atlikt apsaimniekotu mitrāju obligāto uzskaiti uz vēl vienu piecu gadu laikposmu. 15 Pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32016L2284 16 Pieejams tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv 17 Pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:b82780d8-3771-11ea-ba6e-01aa75ed71a1.0011.02/ DOC_2&format=PDF. 18 Common International Classification of Ecosystem Services https://cices.eu. 19 Projekta atskaite "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", pieejama tīmekļvietnē https://www.lvafa.gov.lv/projektu-materiali/petijumi-izvertejumi-un-citi-dokumenti/2487-latvijas-kudras-atradnu-datu-kvalitates-analize-ieteikumu-sagatavosana-to-uzlabosanai 20 Wageningen Institute for Environment and Climate Research, https://www.wur.nl/en/Education-Programmes/PhD-Programme/ Graduate-Schools/www.wur.nlwimek.htm. 21 LKA informācija (2019. gada 18. aprīlī). Derīgo izrakteņu krājumu bilance par 2019. gadu vēl nav pieejama. 22 VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi, pieejams tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/vid-administretie-kopbudzeta-ienemumi. 23 Latvijas Stādu audzētāju biedrības informācija. 24 Dati no EPAGMA (European Peat and Growing Media Association). 25 Pieejams tīmekļvietnē: https://restore.daba.gov.lv/public/lat/aktivitates_un_rezultati/. 26 Latvijas PSR Kūdras fonds uz 1980. gada 1. janvāri. Latvijas Valsts meliorācija projektēšanas institūts. 27 Latvijas Universitātes un VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" īstenotais ERAF projekts "Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē" (Nr. 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/037). 28 Pieejams tīmekļvietnē: https://www.vzd.gov.lv/lv/par-mums/publikacijas/tematiskie-parskati/zemes-parskati/ 29 LKA informācija. 30 Apsaimniekota meža zeme, apmežota zeme, atmežota zeme, apsaimniekoti zālāji, apsaimniekotas aramzemes, no 2026.gada apsaimniekoti mitrāji. 31 2021.-2025.gada un 2026.-2030.gada periodā kopējais uzskaites kategorijās uzskaitītais SEG emisiju apjoms ir vienāds vai mazāks par kopējo uzskaites kategorijās uzskaitīto CO2 piesaisti. 32 Vajadzības gadījumā, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot IPCC precizējumu IPCC vadlīnijās, Komisija var nākt klajā ar priekšlikumu atlikt apsaimniekotu mitrāju obligāto uzskaiti uz vēl vienu piecu gadu laikposmu. 33 ZIZIMM regulas 7.3.pants: 2026.-2030. gada periodā visas dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos mitrājos radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un piesaistes, kuras radušās attiecīgajos periodos, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaisti, kuras apsaimniekotos mitrājos radušās 2005.-2009. gada bāzes periodā 34 Ievērojot Regulas 2018/842 7.pantu 35 LIFE REstore "Latvija pirmā no Baltijas valstīm izstrādā nacionālos siltumnīcefekta gāzu emisiju faktorus Latvijas SEG inventarizācijas ziņojumam", https://restore.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi/86/, I.Krīgere u.c.. Latvijas apstākļos piemērotākie rekultivācijas veidi. Grām.: Priede A., Gancone A. (red.) 2019. Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana. Baltijas krasti, Rīga, 173.-216.lpp 36 Projekta atskaite "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", pieejama https://www.lvafa.gov.lv/projektu-materiali/petijumi-izvertejumi-un-citi-dokumenti/2487-latvijas-kudras-atradnu-datu-kvalitates-analize-ieteikumu-sagatavosana-to-uzlabosanai 37 Detālāka informācija par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām pieejama pamatnostādņu 3. pielikumā. 38 Informācija par projekta aktivitātes "Degradēto purvu teritoriju inventarizācija un datu bāzes izveide" rezultātiem pieejama tīmekļvietnē: https://restore.daba.gov.lv/public/lat/aktivitates_un_rezultati/degradeto_purvu_teritoriju_inventarizacija_un_datu_bazes_izveide/. 39 Pieejams tīmekļvietne: http://restore.daba.gov.lv/public/lat/. 40 Rezultatīvais rādītājs noteikts atbilstoši projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultātiem. Par degradēto purvu un vēsturiskajām kūdras ieguves vietām uzskatāmas teritorijas, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet tā pārtraukta, šajā teritorijā pašlaik nav spēkā esošas licences vai atļaujas, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai konservācija, teritorija nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu reģistra. 41 Rezultatīvais rādītājs noteikts atbilstoši projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultātiem. 42 Rezultatīvais rādītājs var svārstīties 10 % robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības. 43 Rezultatīvais rādītājs noteikts, ņemot vērā spēkā esošo licenču laukumu platību kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri (Valsts vides dienesta informācija). 44 Iespējamais vidēji gadā iegūstamais kūdras apjoms desmit gadu periodā. 45 Saskaņā ar ZIZIMM regulā iekļautajiem uzskaites nosacījumiem mitrāju kategorijai (7.3. pants: 2026.-2030. gada periodā visas dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos mitrājos radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un piesaistes, kuras radušās attiecīgajos periodos, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaisti, kuras apsaimniekotos mitrājos radušās 2005.-2009. gada bāzes periodā). 46 2017. gada dati (2019. gada SEG inventarizācija). 47 Pēc ZIZIMM regulas nosacījumiem mitrāju emisijas tiek iekļautas uzskaitē no 2026. gada. 48 Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem, atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, tas ir 2032. gadā), kad novērtē, perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs, Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks 1. pielikums Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam Situācijas apraksts Saturs 1. Situācijas raksturojums purvu un kūdras izmantošanā 1.1 Normatīvais regulējums 1.2 Kūdras resursu īpašumtiesības 1.3 Kūdras nozares pārvaldība 1.4 Ģeoloģiskās informācijas pieejamība un kvalitāte 1.5 Informācija par purviem, ar purviem un kūdru saistītie termini 2. Purvu raksturojums 2.1 Purvu izplatība pasaulē 2.2 Purvi Latvijā 3. Kūdras resursu raksturojums 3.1 Kūdras ieguves licences laukumi un kūdras ieguves vietas 4. Kūdras raksturojums 4.1 Kas ir kūdra 4.2 Kūdras īpašības 4.3 Kūdras izmantošana un produkti 4.3.1 Dārzkopībā 4.3.2 Lauksaimniecībā 4.3.3 Enerģētikā 4.3.4 Citi izmantošanas veidi 5. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme Latvijas tautsaimniecībā 5.1 Kūdras ieguves vēsture Latvijā 5.2 Kūdras ieguves nozare mūsdienās 5.3 Kūdras ieguves ietekme uz nodarbinātību 5.4 Kūdras un kūdras produktu ārējā tirdzniecība 5.4.1 Kūdras un tās produktu eksports 5.4.2 Kūdras un kūdras produktu imports 5.5 Kūdras ieguves un pārstrādes rūpniecības mijiedarbība ar citām nozarēm 5.6 Kūdras ieguves un pārstrādes rūpniecības ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu 6. Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana 6.1 Ilgtspējīgas attīstības jēdziens 6.2 Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana Latvijā 6.3 Kūdras nozares sertificēšana 7. Kūdras atradņu izmantošana 7.1 Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes 7.2 Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes un dabas aizsardzība 7.3 Atradnes, kur kūdras ieguve pārtraukta, jeb "vēsturiskās" kūdras ieguves vietas 7.4 Rekultivācija 8. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas 9. Kūdras nozare un izglītība 10. Kūdras nozare un zinātne 11. Kūdras izmantošana un gaisa kvalitāte 12. Kūdras ieguve, vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana 1. Situācijas raksturojums purvu un kūdras izmantošanā 1.1 Normatīvais regulējums Normatīvo aktu sistēmas, kas reglamentē zemes dzīļu resursu, tajā skaitā kūdras, izmantošanas ietvaru nosaka likums "Par zemes dzīlēm" un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi. Likuma mērķis ir nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības. Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumi Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai" nosaka kārtību, kādā Valsts vides dienests izsniedz licences, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtību. Kūdras izpētei vai ieguvei nepieciešams saņemt licenci. Lai veicinātu racionālu dabas resursu ieguvi un teritorijas izmantošanu, noteiktas platības, no kurām valsts un pašvaldību zemē jārīko konkurss vai izsole par zemes nomas tiesībām un licences saņemšanu. Konkurss vai izsole jārīko, ja platība kūdras ieguvei ir lielāka par 150 ha. Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumi Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" nosaka prasības visiem ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīto darbu etapiem: ģeoloģiskajai izpētei, ģeoloģiskās izpētes pārskatam, derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanai LVĢMC. Noteiktas prasības derīgo izrakteņu ieguves projektiem un to saskaņošanas kārtība. Regulēti visi derīgo izrakteņu ieguves posmi: derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošana ieguvei, ieguves vietas ekspluatācija, iegūto derīgo izrakteņu un atlikušo derīgo izrakteņu krājumu uzskaite un ieguves vietas rekultivācija. Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumi Nr. 578 "Noteikumi par ģeoloģiskās informācijas sistēmu" nosaka ģeoloģiskās informācijas sistēmas saturu un tās izmantošanas noteikumus. Minētajā sistēmā ietilpst arī datubāze "Kūdra". Ģeoloģiskajai informācijai var noteikt komercinformācijas statusu. Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1055 "Noteikumi par valsts nodevu par zemes dzīļu izmantošanas licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un atradnes pasi" nosaka valsts nodevu apjomu par kūdras ieguvei nepieciešamajiem dokumentiem: licenci ģeoloģiskajai izpētei, atradnes pasi, licenci derīgo izrakteņu ieguvei. Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 752 "Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis" nosaka maksu par derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu. Dabas resursu nodokļa likuma mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Dabas resursu nodokļa likuma 1. pielikumā noteiktas nodokļa likmes par dabas resursu, tajā skaitā kūdras ieguvi. Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas" nosaka nodokļa aprēķināšanas un samaksas kārtību. Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. pielikuma 25. punkts noteic, ka ietekmes uz vidi novērtējums jāveic kūdras ieguvei 150 ha vai lielākā platībā. Tikmēr likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 2. pielikuma 2. punkts noteic, ka sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums jāveic ieguvei 25 ha vai lielākā platībā. Likuma mērķis ir novērst vai samazināt paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Ietekmes uz vidi novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. Sugu un biotopu aizsardzības prasības Latvijā nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likums, kura mērķi ir šādi: 1) nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot faunu, floru un biotopus; 2) regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību; 3) veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām; 4) regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību; 5) nodrošināt nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai skaitliski uzturētu savvaļā dzīvojošo savvaļas putnu sugu populācijas atbilstoši ekoloģijas, zinātnes, kultūras prasībām un ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības vai lai tuvinātu šo sugu populācijas minētajam līmenim. Atbilstoši šim likumam ir izveidoti īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saraksti, kuros tiek iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas un biotopi vai sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus. Šajos sarakstos ir iekļautas gan sugas, kas tradicionāli aizsargātas Latvijā, gan arī sugas, kuru aizsardzību paredz ES Putnu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību) vai Biotopu direktīva (Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību). Latvijā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos iekļauta 721 augu un dzīvnieku suga un 89 biotopi. Šo sugu un biotopu sarakstus ir apstiprinājis Ministru kabinets. Sugu un biotopu aizsardzība tiek nodrošināta ĪADT (tai skaitā Natura 2000 teritoriju tīklā) un mikroliegumos. Mikrolieguma izveidošanas kārtību un aizsardzības prasības nosaka Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu". Papildus tam, sugu un biotopu aizsardzība tiek nodrošināta, paredzot attiecīgu izvērtējumu darbībām, kuru rezultātā var tikt iznīcinātas īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes vai aizsargājami biotopi. ĪADT tiek izveidotas un apsaimniekotas saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kā arī ar to dabas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Aizsargjoslu likums nosaka aizsargjoslas ap purviem un virszemes ūdensobjektiem, un saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās. Teritorijas attīstības plānošanas likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus, tajā skaitā attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguvi. Tā kā kūdras ieguve saistīta ar nosusināšanu, uz to attiecas arī meliorāciju regulējošie normatīvie akti. Meliorācijas likuma mērķis ir nodrošināt tādu meliorācijas sistēmu pārvaldības mehānismu, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, nodrošina iedzīvotāju drošībai un labklājībai, infrastruktūras attīstībai nepieciešamo ūdens režīmu, kā arī racionālu meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību lauku apvidu un pilsētu zemē. Meliorācijas sistēmu būvniecība un pārbūve notiek saskaņā ar Būvniecības likumu. Vispārīgās būvniecības prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi". Piemēro arī speciālos būvnoteikumus: Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra noteikumus Nr. 550 "Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi", Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 329 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"". Kārtību, kādā notiek meliorācijas sistēmu ekspluatācija, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumi Nr. 714 "Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi" un Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 306 "Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs". 1.2 Kūdras resursu īpašumtiesības Zemes dzīles, tajā skaitā kūdras resursi, Latvijā pieder zemes īpašniekam. Saskaņā ar Civillikuma 1042. pantu zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas. Šāds regulējums noteikts arī likumā "Par zemes dzīlēm". Valstij īpašuma tiesību jomā ir jānodrošina saprātīgs līdzsvars starp valsts regulējumu un personas rīcības brīvību, atstājot personai izvēles tiesības tajās sfērās, kur īpašs regulējums nav nepieciešams. Īpašuma tiesības var ierobežot, ja ierobežojumi ir attaisnojami, proti, ja tie ir noteikti saskaņā ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi. Leģitīma mērķa esamība liecina par to, ka īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts sabiedrības interesēm. Pašlaik izplatītākais zemes dzīļu izmantošanas ierobežojums ir aizliegums iegūt derīgos izrakteņus, tajā skaitā kūdru, ĪADT, bet trijās ĪADT atsevišķās zonās kūdras ieguve ir atļauta ar nosacījumiem. Attiecībā uz valsts un pašvaldību zemēm tiesības izmantot zemes dzīles noteiktos gadījumos var iegūt konkursa kārtībā, savukārt privātpersonas pašas ir tiesīgas lemt par savā īpašumā esošo zemi. Tādējādi valsts mēroga ģeoloģiskās kartēšanas un izpētes darbu veikšana arī kūdras nozarē ir apgrūtināta, ņemot vērā katra zemes īpašnieka īpašumtiesības uz zemes dzīlēm. Šobrīd divas trešdaļas kūdras ieguves licences laukumu pieder publiskai personai - 55 % valstij un 16 % pašvaldībām. 1.3 Kūdras nozares pārvaldība Pašlaik zemes dzīļu, tajā skaidrā kūdras, pārvaldības funkcijas sadalītas starp vairākām institūcijām. Valsts vides dienests (VARAM padotības iestāde) izsniedz licences un dabas resursu lietošanas atļaujas, nosaka derīgo izrakteņu ieguves limitus, saskaņo derīgo izrakteņu ieguves projektus, kā arī veic zemes dzīļu izmantošanas kontroli. Pašvaldības ir tiesīgas izsniegt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas kūdras ieguvei līdz piecu hektāru platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās. LVĢMC, kuras kapitāldaļu turētāja ir VARAM, uztur ģeoloģiskās informācijas sistēmu, akceptē derīgo izrakteņu krājumus, sniedz maksas pakalpojumus saistībā ar ģeoloģisko informāciju, kā arī sniedz ģeoloģisko informāciju valsts pārvaldes funkciju ietvaros. Tā kā Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, kā zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji zemes dzīļu apsaimniekošanā iesaistīti gan AS "Latvijas Valsts meži" (apsaimnieko Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valsts zemi), gan pašvaldības (tai skaitā Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži"), nelielos apjomos arī DAP (apsaimnieko VARAM valdījumā esošo valsts zemi). 1.4 Ģeoloģiskās informācijas pieejamība un kvalitāte 1,2 LVĢMC likumā "Par zemes dzīlēm" un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūst, apkopo ģeoloģisko informāciju un to uzglabā ģeoloģiskās informācijas sistēmā. Ģeoloģiskās informācijas sistēmu veido Valsts ģeoloģijas fonds (uztur un papildina LVĢMC), kurā atrodas pārskati par ģeoloģisko izpēti, tematiskiem pētījumiem, zemes dzīļu monitoringu, inženierģeoloģisko un ģeoekoloģisko izpēti un citiem darbiem (papīra vai elektroniskā formā); Valsts ģeoloģijas arhīvs, kurā atrodas ģeoloģiskās izpētes darbu pirmmateriāli (piemēram, lauku darbu žurnāli); zinātniski tehniskās literatūras bibliotēka; urbumu seržu glabātava, kurā atrodas urbumu serdes un citi paraugi; elektroniskas datubāzes, tai skaitā "Kūdra", datubāžu saīsināts apkopojums tīmekļa lietotājiem - Derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, kurā iekļauta informācija par derīgo izrakteņu atradnēm. Ģeoloģiskās informācijas sistēmā ietilpst gan agrāk, tai skaitā pagājušajā gadsimtā, radīta ģeoloģiskā informācija, gan tagad iegūtā. Daļa informācijas pieejama LVĢMC tīmekļvietnē, tomēr tīmeklī pieeja ģeoloģiskajai informācijai ir apgrūtināta, kas kavē tās plašu izmantošanu. Tas saistīts ar to, ka kūdras atradņu telpiskie dati lielākoties ir papīra formātā, nav digitalizēti, sistematizēti un elektroniski apstrādājami, kas ļautu nepieciešamās informācijas mērķtiecīgu, ātru, vispusīgu apstrādi un analīzi, iegūstot pilnvērtīgu informāciju par kūdras atradni raksturojošiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem. Šāda veida datu neesamība, kā arī elektroniski izveidoto datu bāzu nesavietojamība ar telpiskajiem datiem, apgrūtina vai daļēji padara neiespējamu datu pilnvērtīgu lietošanu, kā arī operatīvas un kvalitatīvas nepieciešamās informācijas iegūšanu visiem lietotājiem, tostarp valsts institūciju vajadzībām. Elektroniski izveidotajām telpisko datu kopām pievienotie atribūtu lauki nesatur pilnvērtīgu informāciju par atradnē ietilpstošo resursu raksturojošiem rādītājiem. Viens no būtiskākajiem apstākļiem, kas ietekmē pieejamo datu kvalitāti, to analīzi un iegūto rezultātu interpretāciju, ir tas, ka lielākā daļa informācijas un datu, kas raksturo katru kūdras atradni, ir novecojuši. Tās iegūšanas laiks ir no 1978. līdz 1997. gadam. Savukārt daļai atradņu informācija tikusi ievākta vairāk nekā pirms 50 gadiem. Pilnvērtīga Latvijas kūdras resursu inventarizācija un kūdras fonda aktualizācija nav veikta kopš pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma. Informācija par kūdras atradņu ģeoloģisko, inženierģeoloģisko, izstrādē esošo kūdras atradņu izstrādes projekta dokumentāciju un vēsturiski sagatavoto kūdras fonda pasu datiem par atradnēm, kuras iekļautas kūdras fondā, neatrodas vienuviet. Viens no pilnīgākajiem un būtiskākajiem pamatinformācijas avotiem par kūdras resursiem ir Valsts ģeoloģijas fonda (fonda krājumus uztur LVĢMC) informācija. Valsts ģeoloģijas fondā papīra vai elektroniskā formā atrodas pārskati par ģeoloģisko izpēti, tematiskiem pētījumiem, zemes dzīļu monitoringu, inženierģeoloģisko un ģeoekoloģisko izpēti un citiem darbiem. Galvenais Valsts ģeoloģijas fonda uzdevums ir nodrošināt interesentus, potenciālos un esošos zemes dzīļu izmantotājus, kā arī valsts un nevalstiskās organizācijas ar informāciju par Latvijas zemes dzīlēm, ģeoloģisko uzbūvi, derīgajiem izrakteņiem un zemes dzīlēs notiekošajiem procesiem. VSIA "Meliorprojekts" pieejami dažādi ģeoloģiskās un inženierizpētes pirmmateriāli, kūdras atradņu izstrādes un nosusināšanas projekti, dokumentācija u.c. materiāli. Uzņēmuma arhīvā esošie materiāli ir pieejamie tikai papīra formātā. Arhīva materiāli satur informāciju, kura iegūta un sagatavota līdz 1990. gadam. Latvijas Lauksaimniecības muzejā, kas atrodas Talsos, pieejami pagājušajā gadsimtā veikto kūdras atradņu inventarizācijas materiāli, kas ietver gan sākotnējo Latvijas Kūdras fonda izveidošanas informāciju, gan arī to vēlāku inventarizāciju (1962. gads un 1980. gads) rezultātā iegūto informāciju (atradņu pases, atradņu piesaistes abrisi un novietojuma shēmas). Privāti arhīvi ietver juridisku (pārsvarā kūdras ražošanas uzņēmumu) un fizisku personu turējumā esošus dažādos laika posmos veiktu ģeoloģisko izpēšu materiālus, kūdras atradņu nosusināšanas projektu dokumentāciju u.c. materiālus. Ir nepieciešams risināt jautājumu par Latvijas kūdras resursu sākotnējās informācijas, kura atrodas dažādu institūciju turējumā, pievienošanu Valsts ģeoloģijas fonda materiāliem. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības muzejā esošā informācija par Latvijas kūdras fonda izveidošanu, kā arī tālākajās fonda inventarizācijās sagatavotie materiāli - kūdras atradņu pases, to piesaistes abrisi u.c. informācija. 1.5 Informācija par purviem, ar purviem un kūdru saistītie termini Katras nozares pārstāvji atbilstoši savai specifikai apskatāmo teritoriju dēvē dažādi - par purvu, kūdras atradni, kūdrāju, purvainu mežu vai purva biotopu. Dati par purvu platībām ir atšķirīgi atkarībā no informācijas avota un informācijas mērķa. Izpratne par purvu atkarīga no nozares un zemes izmantošanas veida. Piemēram, mežsaimniecībā dati veidojas no tā, vai koki ir pieci metri vai augstāki3: ja zemāki koki - tad purvs, ja augstāki - tad mežs. Dabas aizsardzības speciālistiem interesē biotops, purvos izdala vairākus aizsargājamos biotopus. Purvi tiek analizēti dažādos aspektos: kūdras atradnes, licences laukumi (izpētei vai ieguvei paredzēta teritorija, kuras robežas tiek noteiktas licencē), kūdras ieguves laukumi (teritorija, kurā notiek kūdras ieguve, tā var atšķirties no licences laukuma), vēsturiskās kūdras ieguves vietas (teritorija, kur agrāk notikusi kūdras ieguve, tā pārtraukta un nav atjaunota), SEG emisijas un CO2 piesaiste, dabas aizsardzības teritorijas. Pēc aptuvenām aplēsēm neskarti purvi kopumā aizņem 4,9 % valsts teritorijas jeb 316 900 ha. Ieskatam daži kūdras nozarē un dabas aizsardzībā biežāk lietotie termini. Purvs - zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, specifiska veģetācija un kūdras uzkrāšanās. Saskaņā ar purvu klasifikāciju ģeoloģiskā aspektā purvainu vietu droši var saukt par purvu tikai tad, ja tajā nenosusinātā stāvoklī ir vismaz 30 centimetrus biezs kūdras slānis. Izdala augstos, zemos un pārejas purvus (Silamiķele et al., 2017). Purvi - ekosistēma uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par pieciem metriem (Aizsargjoslu likuma 1. panta 15. punkts). Purva biotops - dzīvotne, kas pēc vides apstākļiem (mitrums, gaisma, augsne u.c.) aizņem samērā viendabīgu platību purvā vai tā daļā, kas piemērota konkrētam purvam raksturīgo augu, dzīvnieku un sēņu sugu aktīvai pastāvēšanai (Auniņa, 2016). Kūdras atradne - teritorija, kurā veikta ģeoloģiskā izpēte un atzīts, ka šī teritorija ir kūdrājs, kuru iespējams izmantot kūdras ieguvei, tā ietver dažus slapjos meža tipus, nosusinātos purvus un kūdras ieguves vietas, kā arī nosusinātas lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem4 rūpnieciski izmantojamā slāņa dziļums ir ne mazāks par 0,9 m nenosusinātai vai 0,7 m nosusinātai atradnei, vidējais dziļums 1,0 m un lielāks (Silamiķele et al., 2017). Kūdrājs - zemes virsmas nogabals ar vai bez veģetācijas, kur dabiski izveidojies kūdras slānis (LIFE REstore projekts "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"). Kūdras tips - galvenokārt nosaka pēc kūdru veidojošo augu atlieku botāniskā sastāva, ņemot vērā šo augu grupas barošanās veidu un apstākļus to augšanas laikā. Atbilstoši kūdru veidojošo augu grupas augšanas un barošanās apstākļiem izšķir trīs kūdras tipus: zāļu kūdra jeb zemā tipa kūdra (tautas valodā saukta par melno vai tumšo kūdru), pārejas tipa un sūnu jeb augstā tipa kūdru (tautas valodā saukta arī par gaišo kūdru). Katram kūdras tipam raksturīgi konkrēti, tikai šim tipam raksturīgi kūdras veidi, kurus nosaka pēc konkrētā kūdras tipa veidojošo augu dominējošajām atliekām. Piemēram, ir noteikts, ka slāni veido augstā tipa jeb sūnu kūdra, ja tajās pārsvarā ir sfagnu un spilvju atliekas. Nosakot kuru minēto augu atliekas dominē, tiek noteikts kūdras veids. Ja sfagni ir vairāk kā 50 %, tad būs sfagnu kūdra, bet, ja gandrīz līdzīgi, tad atkarībā no pārsvarā esošo augu atliekām, kas veido nosaukuma otro vārdu, būs spilvju-sfagnu kūdra (Tjuremnov, 1976; Silamiķele et al., 2017; Kalniņa, 2018). Kūdras sadalīšanās pakāpe - augu sadalīšanās ir bioķīmisku procesu virkne, kas norisinās sākumā bioloģiski ļoti aktīvo aerobo, vēlāk pasīvāko anaerobo mikroorganismu iespaidā, veidojoties amorfai organiskai vielai - humusam. Tā ir procentos izteikta kūdru veidojošo sadalījušos augu bezstruktūras daļas attiecība pret atlieku veselo šūnu daudzumu. Kūdras sadalīšanās pakāpi var noteikt ar vairākām metodēm - vizuālo (visbiežāk tiek lieto lauka apstākļos), mikroskopisko un centrifūgas (tiek veiktas laboratorijas apstākļos). Kūdras sadalīšanās pakāpi lauka apstākļos nosaka vizuāli, izmantojot von Posta shēmu, ņemot vērā kūdras plastiskumu, elastīgumu, augu atlieku daudzumu un tо saglabāšanās pakāpi, ūdens daudzumu, krāsu un dzidrumu. Kūdru pēc sadalīšanās pakāpes iedala: - maz sadalījusies kūdra - 5-20%, - vidēji sadalījusies kūdra - 20-35%, - labi sadalījusies kūdra - > 35% (Silamiķele et al., 2017). Licences laukums - konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis vai arī vairāku iecirkņu vai to daļu sakopojums, kura robežas ir licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā. Kūdras ieguve var nenotikt vienlaikus visā licences laukumā (likuma "Par zemes dzīlēm" 1. panta 14. punkts). Kopumā saistībā ar purviem, dabas aizsardzību un kūdras izmantošanu tiek izmantoti ļoti daudz terminu. Ir nepieciešams speciālistu vidū panākt vienošanos par vienotu terminu lietošanu. To sekmētu arī attiecīgu vadlīniju izstrāde vai publikācijas. Purvi, kas tiek uzskatīti par kūdras atradnēm (platības ar kūdras slāni 0,3 m un biezāku, vidēji vismaz 0,5 m biezu, kas nav mazākas par vienu hektāru, tai skaitā ar mežu), Latvijā aizņem ap 10 % no valsts teritorijas. LPSR Kūdras fondā5 uz 1980. gada 1. janvāri reģistrētas 5499 kūdras atradnes. Kūdras atradnes ietver purvus ar rūpnieciski izmantojamiem kūdras krājumiem, dažus slapjos meža tipus, nosusinātos purvus un kūdras ieguves vietas, kā arī nosusinātas lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte sadarbībā ar LVĢMC īstenoja ERAF projektu "Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē" (projekts īstenots 2010. - 2013.gadā), kura ietvaros digitizēta Kūdras fonda informācija. Sagatavotā informācija sniedz ziņas par 9563 kūdras iegulām. Informācijas sagatavošanai izmantoti 1962. un 1980. gada Kūdras fonda, meklēšanas un revīzijas, kā arī detālās izpētes un atradņu pasu dati6. Identificēto kūdras atradņu platība sasniedz aptuveni 970 tūkst. ha, kas ir 15 % no Latvijas teritorijas. 0,6% sastāda kūdras atradnes, kuru platība ir mazāka nekā 10 ha. Datu atšķirības veidojas gan tādēļ, ka ir dažādi informācijas apkopošanas mērķi, gan tādēļ, ka dati tiek apkopoti un analizēti kamerāli. Datus nepieciešams aktualizēt, apsekojot kūdrājus dabā. 2. Purvu raksturojums 2.1 Purvu izplatība pasaulē7 Pasaules kontekstā kūdras purvi ieņem nozīmīgu vietu starp visiem pieejamajiem dabas resursiem, kā arī ekosistēmas un dabas daudzveidības saglabāšanā. Visā pasaulē purvi ir 175 valstīs un kopumā sedz 4 milj. km2 jeb 3 % no pasaules zemes teritorijas. 1. attēlā ir redzama kūdras purvu platība attiecība pret valsts platību. Purvainākās teritorijas atrodas Ziemeļu puslodē un Indonēzijā. Tuvākajās kaimiņvalstīs purvi izskatās un pēc uzbūves ir līdzīgi Latvijas purviem, bet tie, kas atrodas tālāk vai pat citā klimatiskajā joslā, ir ievērojami atšķirīgi no Latvijā pierastās purvu ainas. Piemēram, tropiskie purvi lielāko daļu gada ir zem ūdens un izskatās pēc ezeriem. Pasaulē lielākās tropisko purvu platības atrodas Indonēzijā. Lai gan Indonēzija ierindojas tikai 6. vietā pasaulē pēc purvu teritorijas lieluma īpatsvara kopējā valsts teritorijā, kur purvu teritorija aizņem 11 % no valsts kopējās teritorijas (1. tabula) un 4. vietā pēc purvu platības (2. tabula), tropisko purvu platību rangā Indonēzija ir pirmajā vietā. 1. att. Kūdras purvu platību sadalījums pasaulē attiecībā pret valsts teritoriju, % Valstis, kurās purvu platība pārsniedz 10 % no kopējās valsts teritorijas ir Somija, Igaunija, Zviedrija, Baltkrievija, Kanāda, Indonēzija un Latvija. 1. tabula Valstu rangs pēc purvu procentuālā īpatsvara valsts teritorijā 2016. gadā Vieta Valsts Kūdras purvu platība, km2 Valsts teritorijas kopējā platība, km2 Purvu īpatsvars kopējā teritorijā, % 1. Somija 89 000 338 145 26 2. Igaunija 9 000 45 339 20 3. Zviedrija 66 000 447 435 15 4. Baltkrievija 24 000 207 600 12 5. Kanāda 1 100 000 9 985 000 11 6. Indonēzija 207 000 1 905 000 11 7. Latvija 6 782 64 589 10 8. Krievija 1 390 000 17 100 000 8 9. Norvēģija 28 000 385 178 7 10. Lielbritānija 17 500 243 610 7 11. ASV 625 000 9 834 000 6 12. Lietuva 3 500 65 300 5 13. Vācija 14 000 357 376 4 14. Polija 12 000 312 679 4 15. Ukraina 10 000 603 628 2 Somijā kūdras purvi aizņem 26 % no kopējās valsts teritorijas - 89 000 km2. Tādējādi, Somijā ir pasaulē piektā lielākā purvu platība vienā valstī. Kūdras purvu platība attiecībā pret valsts teritorijas platību Somiju ievieto pirmajā vietā pasaulē. Purvi ir izvietoti visā Somijā, bet lielāks blīvums ir valsts Rietumos un Ziemeļos. Kūdras purvu platība, kas ir piemērota komerciālajai darbībai, ir 6 220 km2, no kuriem aptuveni 22 % satur augstas kvalitātes kūdru, kas piemērota dārzkopībai un augsnes uzlabošanai. Atlikušie 78 % kūdras platību ir piemēroti enerģētiskās kūdras ražošanai (Peat in Finland, 2016). Igaunijā kūdrāji aizņem aptuveni 20 % no tās kopējās teritorijas. Kūdras purvu kopējā platība Igaunijā ir 9000 km2 (1. tabula). Ievērojama daļa kūdras tiek izmantota, lai ražotu briketes, no kurām lielākā daļa ir paredzētas eksportam (Peat in Estonia, 2016). Krievijā ir vislielākās kūdrāju platības pasaulē - 1 390 000 km2 (2. tabula), no kurām 85 % atrodas Sibīrijā. Kūdras produkcijas lielākā daļa tiek izmantota lauksaimniecībā un dārzkopībā (Peat in Russia, 2016). 2. tabula Valstu rangs pēc kūdras purvu platības valsts teritorijā 2016. gadā Vieta Valsts Kūdras purvu platība, km2 Valsts teritorijas kopējā platība, km2 Purvu īpatsvars kopējā teritorijā, % 1. Krievija 1 390 000 17 100 000 8 2. Kanāda 1 100 000 9 985 000 11 3. ASV 625 000 9 834 000 6 4. Indonēzija 207 000 1 905 000 11 5. Somija 89 000 338 145 26 6. Zviedrija 66 000 447 435 15 7. Norvēģija 28 000 385 178 7 8. Baltkrievija 24 000 207 600 12 9. Lielbritānija 17 500 243 610 7 10. Vācija 14 000 357 376 4 11. Polija 12 000 312 679 4 12. Ukraina 10 000 603 628 2 13. Igaunija 9 000 45 339 20 14. Latvija 6 782 64 589 10 15. Lietuva 3 500 65 300 5 Kanāda ieņem otro vietu purvu platību ziņā - tās purvu kopējā platība ir 1 100 000 km2. Tomēr Kanāda ir galvenais kūdras ražotājs un eksportētājs pasaulē. Galvenie eksporta tirgi ir ASV, Meksika, Dienvidamerika, Japāna, Koreja, Ziemeļāfrika, u.c. Galvenokārt tiek eksportēts dārzkopībai nepieciešamais kūdras substrāts (Peat and peatlands). Trešā lielākā valsts pēc kūdras purvu platības ir ASV - 625 000 km2, no kuriem lielākā daļa atrodas Aļaskā. ASV galvenās kūdras atradnes ir ziemeļu štatos - Minesotā, Mičiganā un Viskonsīnā, arī gar austrumu piekrasti no Menas štata līdz Floridas štatam un gar Meksikas līča piekrastes reģionu līdz Luiziānas štatam. 2.2 Purvi Latvijā Purvu rašanās un veidošanās var notikt dažādi, bet galvenie purvu veidojošie faktori ir brīvu ūdeņu aizaugšana un sauszemes pārpurvošanās. Brīvu ūdeņu aizaugšanas gadījumā, purvs veidojas, attīstoties ūdens augiem un uzkrājoties to atliekām. Tā rezultātā ūdens daudzums baseinā laika gaitā samazinās un uzkrājas kūdras kārta. Sauszemes pārpurvošanās gadījumā, purvs veidojas, savairojoties augiem, kas saista ūdeni un rada velēnu, tādā veidā ūdens daudzums uz sauszemes pieaug. Saskaņā ar Kūdras fonda datiem kūdras purvu (atradņu) platības aizņem ap 641 115 ha, kas ir ap 10 % no Latvijas teritorijas. Kopumā 70 % no purvu teritorijas ir dabīga (neskarta), no tā 20 % ir Natura 2000 aizsardzībā (128 000
6. ha)un 50 % ir citi dabīgie purvāji (318 129
7. ha)(2. att.). Pēc veģetācijas īpašībām un kūdru veidojošo augu botāniskā sastāva, izšķir augstos jeb sūnu purvus, zemos jeb zāļu purvus un pārejas purvus. Latvijā 41,7 % ir augstie purvi, 49,3 % ir zemie purvi un 9 % pārejas purvi. Augstie purvi veidojas vājas minerālās barošanās apstākļos, galvenokārt, lēzenu zemieņu ūdensšķirtņu rajonos. Šādās vietās galvenie kūdras veidotāji ir sfagni jeb baltās sūnas, kas ļoti mazā mērā ir atkarīgas no augsnes un var iztikt ar nokrišņu minerālvielām. Augstajiem purviem ir kupolveida forma, ko nosaka sfagnu augšanas ātrums, it īpaši purva centrālajā, visvairāk apūdeņotajā daļā, kas izveidojas augstāka par nomalēm, no kurām ūdens daļēji aiztek. Zemie purvi veidojas ieplakās, upju ielejās, kur pieplūst virsūdeņi vai gruntsūdeņi. Daļa šo purvu aizņem aizaugušu senezeru vietas. Šajos purvos galvenie kūdras veidotājaugi ir dažādi zālaugi (grīšļi, spilves, niedres u.c.), kā arī zaļās jeb hipnu sūnas, purvu bērzi un melnalkšņi. Pārejas tipa purviem ir raksturīga samērā vāja minerālā barošanās un liels apūdeņojums. Pēc augu sastāva šī tipa purvos kūdru veido mazāk prasīgie zemo purvu un prasīgākie augsto purvu augi - grīšļi, sfagnu un hipnu sūnas, zilenes, priedes, bērzi. Kūdras īpašības ir vidējas starp augsto un zemo purvu kūdru. 2. att. Purvu izmantošana Latvijā No ekonomiskā viedokļa, galvenais purvu resurss ir kūdra, tomēr purvu resursu izmantošana notiek ne tikai kūdras ieguves veidā, bet arī pasīvi. Pasīvā veidā purvi izmantojami kā ainavas veidotāji, kā rekreācijas un izziņas avoti, kā bioloģiskās daudzveidības saglabātāji, kā ūdens, oglekļa uzkrājēji, kas regulē klimatu un arī citos veidos8,9. 3. Kūdras resursu raksturojums Latvija ir 7. lielākā valsts pēc kūdras purvu īpatsvara valsts teritorijā, savukārt pēc kūdras purvu platības Latvija ierindojas 14. vietā pasaulē. Pasaules mērogā Latvijā atrodas 0,4 % no pasaules kūdras krājumiem. Kūdras resursi nav precīzi noteikti, tie varētu būt aptuveni 11,3 miljardi m³ jeb 1,7 miljardi t. No kopējiem resursiem 1,1 miljards tonnu ir kurināmā kūdra. Kurināšanai izmantojamie krājumi ir ap 230 milj. t kūdras vai 663 milj. MWh enerģijas. 30 miljoni tonnu no šiem krājumiem atrodas kūdras ieguvei jau sagatavotās platībās. Kūdras fondā10 ir iekļautas 5799 atradnes. No tām septiņas ir lielākas par 5000 ha, 87 ar platību no 1001 līdz 5000 ha, 109 ar platību no 501 - 1000 ha. No kopējās platības 49,3 % aizņem zemā tipa purvi, 41,7 % - augstā tipa, bet 9 % - pārejas. Neskartā stāvoklī atrodas 69,7 % purvu platību, 23,4 % ir nosusinātas, 3,9 % izmanto kūdras ieguvei, 1,8 % kūdras krājumi jau ir izmantoti, bet 1,2 % ierīkotas ūdenskrātuves. Lielākā daļa kūdras atradņu atrodas valsts austrumu un centrālajos rajonos, to vidējais dziļums ir 2-5 m, maksimālais sasniedz 12 m. Laika posmā no 2010. gada 1. novembra līdz 2013. gada 31. oktobrim, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte sadarbībā ar LVĢMC īstenoja projektu "Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē". Viens no projekta uzdevumiem bija veikt Valsts ģeoloģijas fondā uzkrātās kartogrāfiskās informācijas par Latvijas kūdras resursiem pārveidošanu digitālā formā, kā arī sasaistīt ar ģeotelpisko pamatinformāciju un sistematizēt datus atbilstoši ģeogrāfisko informācijas sistēmu pamatprincipiem. Sagatavotā informācija sniedz ziņas par 9563 kūdras iegulām (3. attēls). Nereti vienā kūdras purvā pēc ģeoloģiskās izpētes datiem ir noteiktas vairākas robežas (kūdras slāņa "0 m" dziļuma vai kūdras slāņa rūpnieciski iegūstamā "0,7-1,2 m" dziļuma, kā arī purvu tipu robežas), kas ir atspoguļotas da