Viedās specializācijas stratēģijas monitorings

27.02.2018.

Informatīvais ziņojums VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS STRATĒĢIJAS MONITORINGS Rīga 2018. gada februāris SATURS IEVADS IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI KOPSAVILKUMS 1. RIS3 UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI 2. RIS3 KONCEPTS 3. VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS JOMU SASAISTE AR TAUTSAIMNIECĪBAS UN ZINĀTNES NOZARĒM 4. EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS TENDENCES, MĒRĶI UN IZAICINĀJUMI 5. TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTURĀLĀS TRANSFORMĀCIJAS VIRZIENI 6. RIS3 MONITORINGA IETVARS 7. MĒRĶA RĀDĪTĀJU HIERARHIJA 8. POLITIKAS REZULTĀTU MĒRĶU SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI 9. RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJU ANALĪZE PASĀKUMU PLĀNS 1.2.1.1. pasākums "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" (72,3 milj. EUR) EM 2023 PIELIKUMI 1. pielikums. Nozaru makro analīze 2. pielikums. Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam turpmākās rīcības plānojumā noteikto uzdevumu izpilde 3. pielikums. Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu uzdevumu un pasākumu īstenošanas progress 2014.-2016.gadam 4. pielikums. Nozaru diskusiju platforma - uzņēmējdarbības atklājuma principa ieviešana 5. pielikums. Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 6. pielikums. RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāju vērtības 2008.

Ziņojumā ietverta informācija par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, mērķiem un izaicinājumiem, RIS3 programmu un pasākumu īstenošanas gaitu un virzību uz mērķu sasniegšanu, kā arī RIS3 rādītāju analīze un turpmāko pasākumu plāns.

Ņemot vērā RIS3 mērķus un tvērumu (RIS3 ir tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu), ziņojums ietver Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014. - 2020.gadam (turpmāk - ZTAI pamatnostādnes) un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2014. - 2020.gadam (turpmāk - NIP) rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošanas gaitu laika periodā no 2014. līdz 2016.gadam un pasākumu plānu 2018. - 2020.gadam.

ZTAI pamatnostādnes ir apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.decembra rīkojumu Nr.685 (prot. Nr.67, 97.§); turpat arī noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz ZTAI pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu MK līdz 2017.gada 1.jūnijam. NIP ir apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.282 (prot. Nr.32 62.§); turpat arī noteikts, ka Ekonomikas ministrija iesniedz MK informatīvo ziņojumu par NIP īstenošanas starpposma novērtējumu, kā arī paredzēto uzdevumu un pasākumu plānu 2018.-2020.gadam līdz 2017.gada 1.oktobrim. NIP galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu augstāka ienesīguma preču un pakalpojumu ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. NIP galvenie mērķi un uzstādījumi ir integrēti arī Nacionālajā attīstības plānā 2014. - 2020.gadam.

Izstrādājot ziņojumu, informāciju par ZTAI un NIP pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem atbilstoši kompetencei ir sniegušas Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī atbilstošie nozares partneri.

Ziņojuma izstrāde nodrošina šādu uzdevumu izpildi:

Ziņojumā ir 10 pamatnodaļas, kurās aprakstīts RIS3 koncepts un sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem, raksturoti tautsaimniecības attīstības izaicinājumi un strukturālās transformācijas virzieni, izvērtēti politikas rezultātu mērķa sasniegšanas rādītāji, kā arī analizēti RIS3 mikro līmeņa rādītāji. Ziņojuma nobeigumā ir iekļauts turpmāko pasākumu plāns.

Ziņojumam ir 6 pielikumi.

IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI CSP Centrālā statistikas pārvalde FBMTKC Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centrs ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai EPO Eiropas Patentu birojs ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība EK Eiropas Komisija EM Ekonomikas ministrija ESFRI Eiropas stratēģiskais forums par Pētniecības infrastruktūrām (European Strategy Forum on Research Infrastructures) ERIC Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorcijs FM Finanšu ministrija IIN iedzīvotāju ienākuma nodoklis IKP iekšzemes kopprodukts IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IT informācijas tehnoloģijas ITKC IT kompetences centrs IP ES Ietvara programma IZM Izglītības un zinātnes ministrija JPR 1.2.1.4. pasākums "Jaunu produktu ieviešana ražošanā"

KM Kultūras ministrija LAKIFA Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija LDDK Latvijas darba devēju konfederācija LETERA Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija LEO LEO pētījumu centrs LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LIKTA Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija LLDRA Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija LM Labklājības ministrija LPISP Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome LPKC Latvijas pārtikas kompetences centrs LPPEVĀVP Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes LPUA Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija LPUF Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LVRA Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija MASOC Mašīnbūves un metālapstrādes Rūpniecības Asociācija MK Ministru kabinets MKC Mašīnbūves kompetences centrs MKN Ministru kabineta noteikumi MVK mazie un vidējie komersanti NAP Latvijas Nacionālais attīstības plāns NIP Nacionālās Industriālās politikas pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam NIS Nacionālā inovācijas sistēma NKP Nacionālais kontaktpunkts ES Ietvara programmā NVO nevalstiskās organizācijas OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija P&A pētniecība un attīstība P&A&I pētniecība un attīstība un inovācijas PKC Pārresoru koordinācijas centrs PLE pilna laika ekvivalents RIS3 Latvijas Viedās specializācijas stratēģija RP Rektoru Padome STEM Zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika (Science, Technology, Engineering and Mathematics) UIN uzņēmumu ienākuma nodoklis VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VITEKC Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas kompetences centrs VK Valsts kanceleja VM Veselības ministrija VMTKC Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs VNPC Valsts nozīmes pētniecības centrs VRUA Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija ZM Zemkopības ministrija ZTAI Zinātne, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ZTAI pamatnostādnes Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam KOPSAVILKUMS RIS3 ieviešanas izvērtējuma ziņojums izstrādāts saskaņā ar to saistītajiem ilgtermiņa un vidēja termiņa nacionālajiem plānošanas dokumentiem.

Ņemot vērā, ka RIS3 ir tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu, informatīvais ziņojums aptver integrētu analīzi par RIS3, ZTAI un NIP pamatnostādņu ieviešanas progresu, tai skaitā minētajos politikas plānošanas dokumentos izvirzīto rīcībpolitikas rezultātu sasniegšanas rādītāju analīzi un turpmāko pasākumu plānu. Paredzams, ka NIP un ZTAI pamatnostādnes tiks izstrādātas arī nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā, vienlaikus vērtējot iespēju konsolidēt vairākus politikas plānošanas dokumentus vienā.

Latvijas ekonomikas attīstības tendenču analīze parāda, ka Latvijas ekonomikai trūkst straujākas izaugsmes stimulu.

Konkurētspējas rādītāju dinamika liecina, ka Latvijas ekonomikas modelis nav mainījies un joprojām balstās zemo izmaksu konkurētspējas priekšrocībās. Ilgtspējīgas un sabalansētas ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana, kuras pamatā ir tehnoloģiskās novitātes, ražošanas procesa vadības pilnveidošana un, ne mazāk svarīgi - esošo resursu pārdale augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai, t.i., tautsaimniecības strukturālā transformācija. Transformācijas procesa veicējs ir uzņēmējs, kas pieņem lēmumu modernizēt ražošanu vai pārvietot resursus uz citu nozari/reģionu/valsti, tāpēc uzņēmēju motivācijas veicināšana ieguldīt attīstībā ir galvenais politikas mērķis. Valsts investīciju un atbalsta uzdevums ir mazināt transformācijas izdevumus pārsvarā ar pieejamu zināšanu bāzi, kvalitatīvu cilvēkkapitālu un sabiedriskajiem pakalpojumiem, un nodrošināt veicinošu biznesa vidi, tai skaitā nodrošinot uzņēmējam iespēju primāri fokusēties uz produktīvām investīcijām, atstājot valsts intervencei tās investīcijas, kas primāri nav fokusētas uz produktivitāti, bet nodrošina atbilstošas ekosistēmas radīšanu. Attiecīgi specifiski mērķēti atbalsta instrumenti, piemēram, investējot infrastruktūras izveidē vai modernizācijā, nodrošinātu uzņēmējiem iespēju iesaistīties augstākas pievienotās vērtības produktu izstrādē un ieviešanā ražošanā.

Virzību uz RIS3 mērķu sasniegšanu raksturo kopējie ieguldījumi P&A, pozīcija Eiropas inovāciju rādītāju grupā un produktivitātes pieaugums apstrādes rūpniecībā. Lai gan Latvijai ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju grupā pakāpties uz vidēju, galvenais ekonomikas zināšanu un tehnoloģiju ietilpības rādītājs - ieguldījumi P&A - neaug ne valsts, ne privātā sektora daļā. Pozitīva virzība ir vērojama rādītājā, kas atspoguļo augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvaru Latvijas preču eksportā (%), kā arī strukturālo reformu rezultātā notikušo pētniecības fragmentācijas mazināšanu, veidojot mazāku skaitu spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju, zinātnisko rakstu žurnālos, kas iekļauti starptautiskās datu bāzēs, skaitā, kā arī iedzīvotāju īpatsvarā 30-34 gadu vecumā, kuriem ir augstākā izglītība. Bez turpmākas valsts ieguldījumu apmēra būtiskas palielināšanas nav iespējams nodrošināt ekonomiskas straujākai izaugsmei nepieciešamās zināšanas un tehnoloģijas, cilvēkresursus, kas ilgtermiņā varētu nodrošināt arī uzņēmumu biznesa modeļa maiņu un, secīgi, privātā sektora produktu un pakalpojumu zināšanu ietilpību. Ievērojot minēto, saglabājoties pašreizējiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, identificējami būtiski riski politikas plānošanas dokumentos izvirzīto rādītāju nesasniegšanā sākotnēji plānotajā apmērā 2020.gadā.

Lielākajā daļā RIS3 ieguldījumu programmu (valsts budžeta un ES fondu finansētas, kas sniedz tiešu ieguldījumu RIS3 mikro līmeņa rādītāju sasniegšanā) ir iestrādāti stimuli, kas sekmē RIS3 mikro līmeņa rādītāju pieaugumu un tādējādi virzību uz RIS3 virsmērķu un tautsaimniecības transformācijas rādītāju sasniegšanu. Tomēr atsevišķās programmās vērojami sākotnējie signāli par plānoto rezultatīvo rādītāju neizpildi pilnā apmērā, kas rada nepieciešamību pārskatīt pašreiz noteiktos stimulus un iestrādāt jaunus, kas nodrošinātu efektīvāku virzību uz plānoto.

Vienlaikus jāņem vērā, ka lielākā daļa investīciju programmu ir uzsākušās 2016.gada 2.pusgadā un 2017.gada 1.pusgadā, attiecīgi pilnvērtīgu vērtējumu par to ietekmi uz rādītāju izpildi vēl nav iespējams veikt. Uz 2018. gada janvāri ir šāds ES fondu programmu ieviešanas statuss:

Papildu tam laika posmā no 2014.gada līdz 2017.gada vidum nodrošināta zinātnes un uzņēmējdarbības nozares ekosistēmas normatīvā ietvara pilnveide. Būtiskākie paveiktie darbi:

RIS3 sekmīgākam monitoringam veikti būtiski datu vākšanas uzlabojumi: 1) CSP pētniecības un inovācijas apsekojuma datu paplašinājums, sākot ar 2017.gadu; 2) zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojums 2016.gadā; 3) Nacionālās zinātniskās darbības sistēmas un studentu un absolventu reģistra izveide.

Papildus īstenoti vairāki tematiskie izvērtējumi, kas sniegs informāciju RIS3 monitoringam un tālāko lēmumu pieņemšanai, t.sk.

Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) eksperti veic pētījumu Latvijas augstākās izglītības institūciju pārvaldības pilnveidei un augstākās izglītības modernizācijai, noslēdzies ES fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam ieguldījumu P&I ex-post izvērtējums, augstākās izglītības institūciju ES valodu un kopīgo doktorantūras programmu izvērtējums, kā arī Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmas efektivitātes izvērtējums, ko veica Eiropas Komisijas Horizon 2020 Policy Support Facility ekspertu grupa.

Uzņēmējdarbības atklājuma princips ir iestrādāts visos RIS3 ieviešanas pasākumos. Piemēram, augstskolu, koledžu un zinātnisko institūciju attīstības stratēģiju izvērtēšanai IZM izstrādāja vērtēšanas kritēriju kopumu, kas ietvēra prasību pētniecības programmu, STEM studiju programmu piedāvājuma un attīstības stratēģiju izstrādāšanā iesaistīt saistīto nozaru asociācijas.

Izvērtējot iesniegtās attīstības stratēģijas, starpresoru vērtēšanas komisija nepieciešamības gadījumā lūdz papildināt vai koriģēt institūciju attīstības plānus un saskaņot tos ar saistīto nozaru pārstāvošajām profesionālajām asociācijām un organizācijām. Praktisko un pēcdoktorantūras pētījumu programmā projektu iesniegumiem ir prasība pievienot komersanta vai nozares asociācijas atzinumu, tādējādi nodrošinot pētījuma atbilstību nozares attīstības vajadzībām un informācijas apriti starp pētniecības organizācijām un atbilstošām nozarēm. Tiek vērtēts projektu ieguldījums RIS3 mērķu sasniegšanā vai specializācijas jomu attīstībā. Vienlaikus jaunu, potenciālu tautsaimniecības nozaru un to jomu identificēšana ir plānota gan esošo nozaru diskusiju platformu ietvaros, identificējot jaunas un potenciālas jomas esošo tautsaimniecības nozaru ietvaros, gan divpusējo tikšanos laikā ar strauji augošiem uzņēmumiem, kur iespējams identificēt jaunas, potenciālas tautsaimniecības nozares.

Ziņojumā iekļauts pasākumu plāns 2018. - 2020.gadam, ietverot gan ES fondu un valsts budžeta finansētu programmu ieviešanas uzdevumus, gan nefinansiālas iniciatīvas un stimulus, kas vērsti uz RIS3 mērķu sasniegšanu. Pasākumi pēc to ietekmes iedalīti 6 virzienos: 1) inovācijas veicināšana, 2) konkurētspējas stiprināšana, 3) investīciju piesaiste, 4) eksporta veicināšana,

Būtisks priekšnoteikums pārejai uz inovatīvu ekonomiku ir Latvijas inovācijas sistēmas stiprināšana, novēršot tās nepilnības un veicinot mijiedarbību starp visiem inovācijas sistēmas subjektiem - uzņēmējdarbību, zinātni un izglītību, kā arī institucionālās vides pilnveidošanu.

RIS3 mērķis - palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā.

RIS3 uzdevums - nodrošināt attīstības prioritāšu izvirzīšanu un regulāru pārskatīšanu, publisko investīciju mērķtiecīgu fokusēšanu, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēli un tādas monitoringa sistēmas izveidi, kas ļauj sekot publisko ieguldījumu ietekmei un nodrošina maksimālu virzību uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Saskaņā ar Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014-2020.gadam RIS3 paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas instrumentu izvēli, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi.

Ievērojot RIS3 mērķus, RIS3 publisko investīciju programmas ir vērstas uz Latvijas tautsaimniecības inovācijas kapacitātes stiprināšanu un uz inovācijas šķēršļu mazināšanu.

2014.gadā tika organizētas 14 publiskās diskusijas, kurās piedalījās vairāk nekā 500 pārstāvji no zinātniskajām institūcijām, izglītības iestādēm un nozaru asociācijām.

Diskusijās tika secināts, ka Latvijas tautsaimniecības nozarēm ir raksturīga relatīvi augsta specializācija, tāpēc specializācija kopumā nav Latvijas tautsaimniecības problēma. Eksporta orientētie Latvijas uzņēmumi ir augsti specializēti un patstāvīgi meklē specializācijas iespējas nišās vai atsevišķās produktu nozarēs. Viens no svarīgākajiem viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas pamatprincipiem ir izvairīšanās no "uzvarētāju sektoru" noteikšanas jeb selektivitātes. Tā vietā galvenais uzsvars tiek likts uz uzņēmējdarbības vides veidošanu, kas veicina inovatīvas darbības un cilvēkresursu attīstību. Viens no diskusiju uzdevumiem bija identificēt iespējamās konkurētspējas nišas katras specializācijas jomas ietvaros.

Faktiskie kompetences centru pētījuma virzieni un klasteru programma ar atbilstošajiem finanšu instrumentiem aptver visas sākotnēji identificētās RIS3 specializācijas jomas. Jaunas jomas nav identificētas, bet sīkāk izdalīti pētījumu virzieni Viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomā, kā arī Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, attiecīgi - Viedie materiāli tehnoloģijas un inženiersistēmas - modernas ražošanas tehnoloģijas un inženiersistēmas, Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas - viedie materiāli un atbilstoši Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - aparātbūve (elektronika).

2.attēls.

Latvijas industrijas potenciālās specializācijas nišas Viedās specializācijas jomas ietvaros Specializācijas jomas Industrijas potenciālās specializācijas nišas 2014.gada diskusiju skatījumā Pētījuma virziens/ rezultāts; Kompetences centri1 Klasteri (programma uzsākta ar 2017.g.) 1.Zināšanu ietilpīga bioekonomika.

Ilgtspējīga un produktīva meža audzēšana mainīgos klimata apstākļos; Koksnes biomasas pilnīga izmantošana ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai; Inovatīvas, riskus mazinošas augu un dzīvnieku audzēšanas tehnoloģijas;

Inovatīvu augstas pievienotās vērtības nišas produktu izstrāde no koksnes, tradicionālām un netradicionālām lauksaimniecības augu un dzīvnieku izejvielām; augu un dzīvnieku audzēšanas un pārstrādes blakusproduktu izmantošanas tehnoloģiskie risinājumi; Pārtikas drošība.

Farmaceitisko un bioaktīvo vielu iegūšanas kīmiskās un biotehnoloģiskās metodes un produkti;

Jaunu un esošo humāno un veterināro zāļu izstrāde un izpēte;

Molekulārās un individualizētās ārstēšanas un diagnostikas metodes un šūnu tehnoloģijas;

Funkcionālā pārtika, ārstnieciskā kosmētika un bioaktīvi dabas vielu produkti.

Implantu materiāli, kompozītmateriāli, plānie slāņi un pārklājumi, iekārtas, mehānismi un darba mašīnas, stikla šķiedras izstrādājumi un viedie materiālus uz stikla šķiedras bāzes.

Viedie materiāli tehnoloģijas un inžniersistēmas - modernas ražošanas tehnoloģijas un inženiersistēmas

Resursu cenas; Energoresursu patēriņa intensitāte; ES klimata un enerģētikas ietvars 2030.

Inovatīva zināšanu pārvaldība, sistēmu modelēšanas un programmatūras izstrādes metodes un rīki; inovatīvi nozaru IKT aparatūras (hardware) un programmatūras (software) lietojumi; kiberfizikālās sistēmas, valodu tehnoloģijas un semantiskais tīmeklis; lielapjoma datu un zināšanu infrastruktūra; informācijas drošība un kvantu datori; datorsistēmu testēšanas metodes.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

Latvijas ekonomikas atkopšanās pēc krīzes bija strauja - 2011. un 2012.gadā IKP pieauga vidēji par 5,1%. Turpmākajos gados izaugsmes tempi pakāpeniski samazinājās - pēdējos četros gados IKP pieauga vidēji gadā par 2 procentiem (3.attēls). Latvijas ekonomikā ir novērstas izteiktās makroekonomiskās disproporcijas un mazināts ekonomikas ievainojamības riskus pret iekšējiem un ārējiem šokiem. Lai arī pašlaik Latvijas ekonomika ir makroekonomiski sabalansēta, tomēr tai trūkst straujākas izaugsmes stimuli. Nav izteiktas tendences, kas ļautu noteikt galvenos izaugsmes dzinuļus. Izaugsmes tempus īstermiņā nosaka dažādi īslaicīgi konjunktūras apstākļi un tie nesola noturīgu devumu turpmākās izaugsmes nosacījumos.

Ekonomikas aktivitātes kopumā nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni. Konkurētspējas rādītāju dinamika liecina, ka Latvijas ekonomikas modelis nav mainījies un joprojām saglabājas darbaspēka zemo izmaksu konkurētspējas priekšrocības.

Saglabājoties esošajam stāvoklim, ekonomikas izaugsmes tempi vidējā termiņā var sasniegt vien 2-3% gadā un ekonomikai ir risks nonākt vidēju ienākumu slazdā.

Valdības mērķis ir veicināt līdzsvarotu un konkurētspējīgu tautsaimniecības attīstību vidējā termiņā panākt stabilu un sabalansētu 5% IKP pieaugumu ik gadu.

Ilgtspējīgas un sabalansētās ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir jauno konkurētspējas priekšrocību veidošana, kas ir saistīts ar investīcijām cilvēkkapitālā, tehnoloģijās, inovācijā, pētniecībā, attiecīgi izveidojot mērķim atbilstošu valsts investīciju un atbalsta mehānismu un fokusējot privātās investīcijas. Jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošana ir svarīgs nosacījums eksporta noietu tirgus paplašināšanai un eksporta apjomu pieaugumam. Pašreizējos apstākļos Latvijas konkurētspēju ārējos un iekšējos tirgos noteiks spēja mazināt produktivitātes plaisu ar tehnoloģiski attīstītajām valstīm.

Produktivitātes paaugstināšanas pamatā ir ne tikai tehnoloģiskās novitātes, ražošanas procesa vadības pilnveidošana, bet arī esošo resursu pārdale augstākās pievienotās vērtības produktu ražošanai, t.i. tautsaimniecības strukturālā transformācija. Līdz ar to fundamentāli svarīgi koncentrēt valsts investīciju un atbalsta mehānismu uz nepieciešamo priekšnosacījumu un labvēlīgas vides izveidi, izvēloties mērķim atbilstošus instrumentus, savukārt komersantiem ļaujot veikt investīcijas produktos un to attīstībā. Analizējot esošo situāciju, var secināt, ka valsts intervence finanšu instrumentu veidā nesniedz pietiekamu atdevi tieši uz pievienotās vērtības produktu ražošanu un tautsaimniecības strukturālo transformāciju, proti, nemotivē uzņēmējus izvēlēties transformācijas ceļu.

Attiecīgi, lai motivētu uzņēmējus izvēlēties augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, nepieciešams no valsts puses investēt zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla nodrošināšanā un veidot tieši tādus atbalsta instrumentus, kas ļautu komersantam fokusēties uz produktivitāti, neveicot ilgtermiņa ieguldījumus investīcijās, kurām nav produktivitātes atdeves.

Tautsaimniecības strukturālās transformācijas process ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik kvalitatīvs ir institucionālais ietvars (likumdošana, valsts investīcijas un atbalsts, un ekonomiskās un politiskās institūcijas), kas nodrošina produktu un resursu tirgus darbības efektivitāti, minimizējot ar pārdales procesu saistītas izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts konkurētspēju.

Latvijas tautsaimniecība ir cieši integrēta starptautiskajos tirgos. Tāpēc jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanā Latvijai ir jāpielāgojas globāliem izaicinājumiem, kas maina tradicionālo biznesa modeli:

Valsts tautsaimniecības struktūru lielā mērā nosaka esošās salīdzinošās konkurences priekšrocības, kurām laika gaitā jāmainās, tāpēc strukturālās transformācijas pamatā ir jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošana.

Transformācijas procesā liela nozīme valsts struktūrpolitikai jeb industriālajai politikai. Katrā no nozaru grupām ir savi specifiski transformācijas stimuli, kam jābūt ierosināto diskusiju pamatmērķim.

Vairāki no transformācijas pamatelementiem jau ir iezīmēti Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014. - 2020.gadam.

Klasteri rada labumu, izmantojot pieeju specializētiem piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, resursu izlietojumam, idejām, zinātniskiem pētījumiem un citiem ārējiem efektiem.

Latvijas rūpniecības uzņēmumi nevar konkurēt masu produkcijas ražošanā. Latvijas ekonomikas mērogam ir raksturīgas nelielas kompānijas. Tās specifika ir nišas produkti.

Nišas produkts - unikāls produkts (ar specifikām lietošanas īpašībām, kas atbilst noteiktai patērētāju grupai), kam nav liels pieprasījums (tā nav masu produkcija), bet to iespējams ražot un realizēt pietiekošā daudzumā, lai gūtu peļņu. Nišas produktu gadījumā konkurences priekšrocības saistītas ar to, ka lielās kompānijas nav ieinteresētas ražot šādus produktus ierobežotā pieprasījuma dēļ.

Valsts investīciju un atbalsta uzdevums ir mazināt transformācijas izdevumus pārsvarā ar kvalitatīviem sabiedriskiem pakalpojumiem un nodrošināt veicinošu biznesa vidi.

Transformācijas izaicinājumi maina tradicionālo biznesa modeli, kā pamatā jābūt vismaz vidēja termiņa biznesa stratēģijai un tam jābalstās ekselentā biznesa vidē, kur galvenais elements ir savstarpēja uzticēšanās starp ekonomikas subjektiem (starp uzņēmējiem, starp valsts institūcijām un uzņēmējiem, darba devējiem un ņēmējiem). To veido likumdošana un atbilstošās valsts un pašvaldību institūcijas.

RIS3 sekmīgākam monitoringam veikti būtiski datu vākšanas uzlabojumi:

Paplašinātā inovācijas apsekojuma ietvaros tiks iegūti dati par inovatīvi aktīvajiem uzņēmumiem pa ekonomiskās darbības veidiem NACE 2.red. 2 zīmju līmenī, kā arī sadalījumā pa plānošanas reģioniem.

Papildus īstenoti vairāki tematiskie izvērtējumi, kas sniegs informāciju turpmākajam RIS3 monitoringam un tālāko lēmumu pieņemšanai, t.sk. Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) eksperti veic pētījumu Latvijas augstākās izglītības institūciju pārvaldības pilnveidei un augstākās izglītības modernizācijai, 2017. gada III un IV ceturksnī noslēdzies ES fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam ieguldījumu P&I ex-post izvērtējums, augstākās izglītības institūciju ES valodu un kopīgo doktorantūras programmu izvērtējums, kā arī Latvijas zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas efektivitātes izvērtējums, ko veica Eiropas Komisijas Horizon 2020 Policy Support Facility ekspertu grupa.

Virzību uz RIS3 virsmērķu sasniegšanu raksturo kopējie ieguldījumi P&A (% no IKP), pozīcija Eiropas inovāciju rādītāju grupā un produktivitāte apstrādes rūpniecībā. Lai gan Latvijai ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju grupā pakāpties uz vidēju, galvenais ekonomikas zināšanu un tehnoloģiju ietilpības rādītājs - ieguldījumi P&A - ir negatīvs un apstrādes rūpniecības produktivitāte nav mainījusies.

Ieguldījumi P&A parāda gan valsts un privātā sektora investīcijas pētniecībā, gan arī atspoguļo ekonomikas zināšanu ietilpības līmeni.

Tā kā RIS3 virsmērķu un makro līmeņa mērķu rādītāji ir arī vidējā termiņa politikas plānošanas dokumentu mērķa rādītāji, virzība uz RIS3 mērķu sasniegšanu ir vērtēta šo politikas plānošanas dokumentu kontekstā.

5.attēls. RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji Mērķa sasniegšanas rādītāji 2010 2013 Fakts Progress 2020 Politikas plānošanas dokuments Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija) "modest" "modest" "moderate" (2016) ► "moderate"

ZTAIP9 RIS3 virsmērķi Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%) 0,6 0,6 0,44 (2016) ▼ 1,5 ZTAIP, NIP, NRP Produktivitāte apstrādes rūpniecībā (EUR uz 1 strādājošo) 18,5 20,3 23,6 (2016) ► 29 000 IV1 Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā 5563 5593 5120 (2016) ▼ 7000 ZTAIP Valdības politikas tiešā un netiešā ietekme IV2 Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās (tūkst. cilv.) 26,5 23,9 (2014) 15,8 (2016) ▼ 24,6 ZTAIP IV3 Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību 33 37 (2014) 43 (2016) ▲ 40 ZTAIP IV4 Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju 40 40 (2014) 22 (2017) ▲ 20 ZTAIP IV5 Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs 1032 1100 (2014) 1820* (2016) ▲ 1500 ZTAIP IV6 Sekmības rādītājs dalībai ES Ietvara programmā (%) 22,8 22 (2014) 12,7 (2016) ▼ 30 ZTAIP U1 Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem ieguldījumiem) 38 21 20,0% (2015) ▼ 48 ZTAIP U2 Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši pilna laika ekvivalentam) 22,7 (2011) 18 (2014) 20,6 (2015) ► 23 ZTAIP U3 Piešķirtie Eiropas patenti, kas pieteikti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā 11 (2011) 13 (2014) 16 (2016) ▼ 50 ZTAIP R1 Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem) 29,9 30,4 (2012) 25,5 (2014) ▼ 40 ZTAIP Tautsaimniecības transformācija R2 Apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20% (%) 13,4 12,7 12,5 (2016) ▼ 20 NIP R3 Apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir 40% 92,8 101,8 118,3 (2016) ► 140 NIP R4 Apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60% 95,1 102,3 113,1 (2016) ► 160 NIP R5 Eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās, %) 26,8 1,0 2,6 (2016) ► 5 (2018.-2020.g., vidēji gadā) LPPEVĀVP R6 Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%)10 4,8 8,0 9,8 (2015) ► 11% LPPEVĀVP R7 Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā 4,8 8,0 9,8 ► 31% ZTAI R8 ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā) 1,6 3,0 1,4 (2016) ▼ 1,2 (2018.-2020.g., vidēji gadā) LPPEVĀVP * Rādītājs parāda SCOPUS datubāzes publikāciju skaitu.

2016.gadā Web of Science datubāzē bija 2 172 publikācijas Politikas plānošanas dokumentos noteikto rādītāji tika sagrupēti sadalot tos saskaņā ar EIS metodoloģiju, izdalot trīs rādītāju grupas: (ENABLERS) inovācijas virzītāji ārpus uzņēmēju sektora (IV); (FIRM ACTIVITIES) uzņēmēju aktivitāte inovāciju jomā (U); (OUTPUTS) uzņēmēju inovatīvās aktivitātes rezultāti, kas atspoguļo tautsaimniecības transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības un inovatīvu ekonomiku (R).

Apzīmējumi:  ▲ - rādītājs ir uzlabojies; ▼ - rādītājs ir pasliktinājies; ► - rādītājs būtiski nav manījies; "-" - nav datu;

Ieguldījumi P&A parāda valsts investīcijas pētniecībā un atspoguļo nozaru uzņēmumu zināšanu ietilpību. Ņemot vērā to, ka šis rādītājs mēra P&A apjomu tautsaimniecībā un to, ka investīcijas P&A tiešā veidā ir saistītas gan ar zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla pieejamību, gan produktu un pakalpojumu zināšanu un tehnoloģiju ietilpību un, tādējādi, produktivitāti, valdība 2013.gadā apņēmās palielināt valsts budžeta investīcijas P&A, vienlaikus iestrādājot P&A finansēšanas programmu noteikumos stimulus privātā sektora P&A apjoma palielināšanai. Ar šo valdība ne tikai apņēmās investēt pētniecībā, bet arī signalizēja Latvijas sabiedrībai un Eiropas Komisijai politisku apņemšanos virzīties uz augstākas produktivitātes ekonomiku, kā arī uzņēmās starptautiskas saistības uz kuru pamata ZTAI nozarē pašreiz tiek investēti ES fondu līdzekļi nozares veiktspējas palielināšanai. Bez turpmākas valsts ieguldījumu apmēra būtiskas palielināšanas nav iespējams nodrošināt ekonomiskās produktivitātes palielinājumam nepieciešamo zināšanu bāzi - zināšanas un tehnoloģijas, un cilvēkkapitālu - cilvēkresursus un sadarbības tīklus, kas jau vidējā termiņā nodrošinātu arī uzņēmumu biznesa modeļa maiņu un, secīgi privātā sektora produktu un pakalpojumu zināšanu ietilpību, ko atspoguļo privātā sektora P&A ieguldījumi.

Vienlaikus šāda situācija rada riskus nesasniegt tos darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" plānotos struktūrfondu investīciju rezultatīvos rādītājus, kuru sasniegšana zināmā mērā ir ārpus struktūrfondu ietekmes, jo prasa noteiktu uzvedības maiņu un ilgtermiņa saistību uzņemšanos, tādējādi pozitīvi signalizējot par tautsaimniecības struktūras transformāciju, ko raksturo jaunu P&A darba vietu skaits12 un zinātnisko institūciju piesaistītais ārējais finansējums13 (rādītāju datus un pašreizējās vērtības skat. 39. attēlā un 9.1. apakšnodaļas "RIS3 mikro līmeņa rādītāji" 44.-45. un 46.lpp.). Minēto rādītāju būtiska nesasniegšana var rezultēties ar finanšu korekciju 2023.gadā un tādējādi radīt zaudējumus valsts budžetam.

RIS3 virsmērķu un makro līmeņa mērķu rādītāji un virzība uz to sasniegšanu ir apkopoti 5.attēlā. Visaptverošu rādītāju dinamiku pa gadiem laika posmā no 2008.gada līdz 2016.gadam var skatīt pielikumā Nr. 6 "RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāju vērtības 2008. - 2016.gads". No visiem makro līmeņa mērķu sasniegšanas rādītājiem pozitīva virzība ir vērojama tikai rādītājā, kas atspoguļo 1) augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvaru Latvijas preču eksportā (%), 2) strukturālo reformu rezultātā notikušo pētniecības konsolidāciju, veidojot mazāku skaitu spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju,

Visi saistītie politikas plānošanas dokumenti (NIP, ZTAI pamatnostādnes) principā ir vērsti uz RIS3 mērķu sasniegšanu.

Taču šajos dokumentos ir dažādi bāzes gadi. Tāpēc ir svarīgi, ka turpmāk RIS3 monitoringā tiek izmantots viens atskaites periods.

6.attēls Kopējie izdevumi P&A % no IKP Latvijas kopējie izdevumi P&A 2016.gadā bija 110,4 milj. eiro, jeb 0,44% no IKP. Tas ir ne tikai ievērojami mazāk kā 2016.gadā bija plānots (1,1%), bet arī mazāk nekā vidēji iepriekšējos gados. Šo samazinājumu izskaidro privātā un starptautiskā (ES fondu) sektora investīciju samazinājums kombinācijā ar valsts investīciju stagnāciju (7., 8., 9.attēls).

RIS3 plānotā politika paredzēja pasākumu kopumu, kur valsts investīciju būtisks pieaugums kombinācijā ar ES fondu ieguldījumiem un nozares infrastruktūrā un cilvēkresursos nodrošinātu privātā sektora investīciju pakāpenisku pieaugumu.

Ņemot vērā to, ka valsts un ES fondu investīciju mērķis ir nodrošināt priekšnoteikumus un stimulus privātā sektora investīciju pieaugumam, novērotā negatīvā attīstības tendence skaidri signalizē, ka tautsaimniecības struktūra ne tikai nemainās, bet pasliktinās. Vēl vairāk, faktiski nav iedarbināts viens no svarīgākajiem izaugsmes stimuliem.

Lai veicinātu valsts ieguldījumu palielinājumu P&A un attīstītu nozares cilvēkkapitālu, 2018. gadā valsts budžeta finansējums zinātnei un pētniecībai ir palielināts par 3,4 miljoniem eiro. Pie reizes ir noteikts, ka Valsts pētījumu programmas turpmāk tiek finansētas no attiecīgās nozares budžeta.

No Ekonomikas ministrijas budžeta sākot no 2018.gada ir panākti papildu 2 miljoni eiro šim mērķim - Valsts pētījumu programmas īstenošanai enerģētikas jomā.

Makro līmeņa rādītāju izmaiņas parāda, ka plānotā virzība uz mērķi 2020.gadā sasniegt tādu tautsaimniecības struktūru, ko raksturo 1,5% ieguldījumi P&A (% no IKP) nenotiek (6.attēls). Kopējie izdevumi P&A nav pieauguši.

Lai paaugstinātu privātā sektora zināšanu ietilpību, ko ataino privātā sektora ieguldījumi P&A, RIS3 paredzēja valsts investīciju ikgadēju palielinājumu 2014.gadā sasniedzot gandrīz 49.8 milj. eiro, 2015.gadā -75.4 milj. eiro un 120,9 milj. eiro 2016.gadā - (7.attēls).

Kā redzams 7.attēlā, plānotais valsts investīciju pieaugums P&A 2016.gadā atpalika no plānotā par 68 milj. Tādējādi, valsts nav pildījusi RIS3 plānā paredzēto un nav investējusi tautsaimniecības attīstības stimulēšanai nepieciešamajās zināšanās un tehnoloģijās. Valsts budžeta investīcijas 2013.-2016.gadā pieauga tikai par 19,3 milj. eiro. Šo pieaugumu pamatā veidoja zinātnisko institūciju bāzes jeb institucionālais finansējums (ievērojami mazākā apjomā nekā nepieciešams un plānots), kas paredzēts galvenokārt zinātniskās infrastruktūras uzturēšanai un līdzfinansējumam dalībai ES fondu finansētajos projektos. Valsts budžeta investīcijas pētniecības darbā netika palielinātas vispār, tādējādi radot situāciju, ka par ES fondiem modernizētā pētniecības infrastruktūra un cilvēkresursi netiek noslogoti un ekonomikas attīstībai, 7.attēls. Valsts finansējums P&A milj. EUR 8. attēls. Uzņēmumu finansējums P&A milj. EUR 9.attēls. Ārvalstu finansējums P&A milj. EUR nepieciešamās zināšanas netiek nodrošinātas pietiekamā apmērā.

Tādā veidā tika radīta situācija, kurā pētniecībā nodarbinātajiem nebija darba iespēju nedz valsts, nedz privātajā sektorā. Ņemot vērā pētniecības darba tirgus globālo raksturu, valdības budžeta izstrādes gaitā pieņemtie lēmumi nefinansēt pētniecību ir veicinājuši "smadzeņu aizplūšanu" - Latvija turpina zaudēt talantus globālajā augstas pievienotās vērtības nozaru darba tirgū. Tas rada vēl lielākus riskus tam, ka tautsaimniecības transformācija uz augstāku pievienoto vērtību varētu nenotikt.

Investīcijas pētniecībā paredz arī Zinātniskās darbības likuma 33. panta otrā daļa, kas nosaka ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0.15% no IKP līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Situācijas nopietnība ir konstatēta arī Eiropas Komisijas pētījumā14 par 2014.-2020.gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas ietvaros sagaidāmajiem rezultātiem, kas secina, ka 2014.-2020.gada plānošanas periodā Latvijai starp Baltijas valstīm ne tikai zemākais nacionālā finansējuma piešķīrums P&A no kopējā publiskā finansējuma15, bet arī zemākais Kohēzijas politikas ietvaros plānotā finansējuma apjoms P&A16. Faktiski, pašreiz plānotās investīcijas, pat ja tās tiktu investētas pilnā apjomā, nav pietiekošas, lai nodrošinātu vēlamo attīstību un objektīvi varētu rezultēties vien tādā tautsaimniecības struktūrā, kuras zināšanu ietilpība ir apmēram 0,8% no Latvijas IKP.

RIS3 ietvaros plānotais ES fondu (ārvalstu) finansējums līdz 2016.gadam pārsniedza plānoto par 7 milj. eiro gadā (9.attēls).

Šādu attīstību skaidro tas, ka valdības lēmums neinvestēt plānoto finansējumu pētniecībā tika kompensēts ar papildus ES fondu investīcijām zinātnisko institūciju konsolidācijā un attīstībā 2014. un 2015.gadā, kas vienlaikus finansēja institucionālas izmaiņas un ļāva zinātniskajām institūcijām iesaistīt personālu pārmaiņu administrēšanā, tādējādi īstermiņā noturot ar ES fondu ieguldījumiem piesaistītos talantus. Lai gan šī pasākuma rezultātā tika nedaudz mazināti personāla zaudēšanas riski, tomēr Latvijas zinātniskajos institūtu personāla skaits ir būtiski samazinājies. Šis pasākums tomēr nespēja kompensēt situāciju, kas izveidojās 2016.gadā, kad ES fondu (ārvalstu) finansējums pētniecībai samazinājās par 37.8 milj. eiro, jeb par 55 % gada laikā, un ZTAIP plānotais investīciju pieaugums netika īstenots.

Tādējādi, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, Latvija joprojām atrodas to valstu starpā, kuras de-facto nav pieņēmušas stratēģisku lēmumu investēt zināšanās un tehnoloģiju attīstībā balstītā tautsaimniecībā (10.attēls). Latvija ar kopējiem P&A izdevumiem 152,3 milj. eiro jeb 0,63 % no IKP 2015.gadā ir līdzīgā situācijā ar tādām tradicionāli zemas pievienotās vērtības ekonomikas valstīm, kā Kipra un Rumānija.

Tai pat laikā, piemēram, Igaunijas, Čehijas un Slovākijas tautsaimniecības struktūra jau ir daudz tuvāka ES vidējam līmenim.

Atsevišķi apskatot Latvijas valsts P&A izdevumu apmēru uz 1 iedzīvotāju, Latvijas valsts P&A izdevumi 2015.gadā veido vien 25 eiro gadā, kas ir 13,6% no ES vidējā līmeņa un aptuveni 5% apmērā no Luksemburgas, Dānijas, Austrijas un Zviedrijas līmeņa. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā bija 64% apmērā no ES vidējā līmeņa. Salīdzinot Latvijas rādītājus ar Lietuvu un Igauniju, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai nedaudz lielāks kā Latvijā (Lietuva - 73,3% no ES vidējā līmeņa, Igaunija - 73,6%), redzams, ka kopējo P&A izdevumu apmērs uz 1 iedzīvotāju Lietuvai ir 133 eiro apmērā (par 72% vairāk nekā Latvijai) un Igaunijai tas ir 231 eiro apmērā (par 200% vairāk nekā Latvijai). Šī atšķirība skaidri demonstrē, ka atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvija nav politiskajā līmenī par prioritāti izvirzījusi augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstību. Jau vidējā termiņā tas rada risku Latvijai nespēt izkļūt no nabadzības.

Inovatīvi aktīvo uzņēmumu īpatsvars pārskata periodā par 2012. - 2014.gadu samazinājās par 4,9%, bet par 10,1% palielinājās to uzņēmumu skaits, kuros bija tikai netehnoloģiskās inovācijas - tirgdarbības un organizatoriskās. Tādējādi pārskata periodā par 2012. - 2014.gadu inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem) bija 25,5% (2010. - 2012.gadu periodā - 30,4%). 60,2% rūpniecības un 47,9% pakalpojumu nozares uzņēmumu ieviesa tehnoloģiskās inovācijas, bet ne-tehnoloģiskās inovācijas ieviesa 39,8% rūpniecības un 52,1% pakalpojumu nozares uzņēmumu.

Jāsecina, ka Latvijas uzņēmumu inovācijas un pētniecības kapacitāte ir nepietiekama, lai nodrošinātu jaunu konkurences priekšrocību radīšanu un uzņēmumu izaugsmi ilgtermiņā. Tas lielā mērā ir saistīts ar esošo tautsaimniecības struktūru, zemo apstrādes rūpniecības daļu, kur dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares. Turklāt Latvijas uzņēmumu struktūrā lielākā daļa ir mikro un MVU (2013.gadā - 99,6% no visiem ekonomiski aktīvajiem individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām. No tiem mikro uzņēmumi - 86,2%, mazie uzņēmumi - 11,1%, vidējie uzņēmumi - 2,3%).

Savukārt mikro un MVU inovācijas potenciālu un sniegumu ietekmē gan ierobežotie cilvēkresursi, gan pašu finanšu resursi, kas pieejami šiem uzņēmumiem P&A un inovācijas aktivitāšu īstenošanai, tostarp ierobežotas iespējas piesaistīt finansējumu augsto tehnoloģisko un biznesa risku dēļ. Tāpat Latvijas uzņēmumiem lielākoties ir nepietiekami attīstītas sasvstarpējās sadarbības prasmes nozares vai starpnozaru aspektā, bet jo īpaši

Privātā sektora P&A izdevumu samazinājums saistāms ar vairāku faktoru kopumu, jo īpaši Krievijas noteikto embargo atsevišķiem produktiem un Krievijas rubļa devalvāciju, kā arī viena no lielākajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem - AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšanu. Krievijas krīzes rezultātā samazinājās Latvijas uzņēmumu apgrozījums no šī tirgus, tāpēc uzņēmumi bija spiesti veikt radikālu izmaksu samazināšanu - darbinieku atlaišanas, investīciju projektu iesaldēšanu, kā arī inovāciju, P&A darbu atlikšanu uz vēlāku laiku.

Laika periodā no 2012. līdz 2015.gadam augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru produktu eksports (faktiskajās cenās) pieauga par 7,3%. Par pozitīvām izmaiņām eksporta struktūrā liecina augsto tehnoloģiju (high-tech) produktu īpatsvara pieaugums. Lai gan augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars kopējā eksporta apjomā joprojām ir zemāks nekā vidēji ES, tomēr kopš 2012.gada tas ir palielinājies gandrīz par pusotru reizi (13.attēls).

13.attēls. Augsto tehnoloģiju produktu daļa Latvijas kopējā eksportā, % Jaunu P&A investīciju neesamība un finansējuma deficīts ir arī ir iemesls zinātnisko darbinieku skaita P&A samazinājumam, kur izpilde 2020.gadā paredzētajiem 7000 zinātniskajiem darbiniekiem nenotiek un esošais P&A finansējums pat nav ļāvis noturēt zinātniskā personāla skaitu 2012.gada līmenī (14.attēls). Turklāt, ņemot vērā kompensējošā ES fondu finansējuma neesamību 2016.gadā, ir vērojams būtisks zinātnisko darbinieku skaita samazinājums 2016.gadā. Pēdējo gadu samazinājums zinātnisko darbinieku skaitā raksturo kopējo zinātnes nozares finansējuma un īstenoto pētniecības darbu apmēru un nepalielinoties nozares finansējumam, nav gaidāms zinātnisko darbinieku skaita pieaugums. Šo tendenci pastiprina arī tas, ka Latvijas P&A izdevumi uz 1 zinātnisko darbinieku ir ievērojami mazākā skaitā nekā citās ES valstīs un arī pārējās Baltijas valstīs (15.attēls). Lai veicinātu šī rādītāja izpildi pasākumu plāna 2018. - 2020.gadam uzdevumos 1.13, 1.13a, 1.14, 1.24, 6,13, 6.14. punktos ir noteikti rezultāta vai iznākuma rādītāji, kuri sniedz ieguldījumu zinātnisko darbinieku skaita palielināšanā. Uz šo rādītāja sasniegšanu ir vērsts arī RIS3 makro rādītājs "P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits" kura rezultātu sasniegšanā ir iestrādāti stimuli Praktiskajos pētījumos, Inovācijas grantos studentiem, Kompetences centru programmā, Tehnoloģijas pārneses programmā, Zinātnes bāzes finansējumā, Valsts Pētījumu programmās, Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos un Augstskolu snieguma finansējumā. Tomēr, zinātnes finansējuma apjoms, kas ir pieejams šajās programmās, kurās ir stimuli uz šī mērķa sasniegšanu, ir nepietiekams, lai nodrošinātu šī rādītāja plānoto vērtību sasniegšanu 2020.gadā.

Būtiska loma zinātnē nodarbināto cilvēkresursu piesaistē bija iepriekšējā 2007. - 2013.gada fondu perioda aktivitātēm, piemēram, īstenojot apakšaktivitāti "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai", kuras īstenošanas rezultātā bija izdevies ievērojami palielināt doktora grāda ieguvušo skaitu pēdējo gadu laikā. Laika posmā starp 2011. un 2013.gadu doktora grāda ieguvēju skaits palielinājās par 138% (16.attēls).

Lielā mērā pateicoties šiem ieguldījumiem bija izdevies būtiski uzlabot zinātnes cilvēkresursu vecuma struktūru - palielināt 35 - 44 gadu veco zinātnisko darbinieku skaitu laika posmā starp 2012. un 2015.gadu no 21,1% uz 23,4%, kā arī noturēt stabilu skaitu vecumgrupā 25 - 34 (17.attēls). Ņemot vērā, ka beidzoties apakšaktivitātes "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai" īstenošanas periodam sāk ievērojami samazināties ikgadējais doktora grāda ieguvēju skaits, ir nepieciešamas jaunas pētniecības programmas un stimuli, kas sekmētu talantu piesaisti pētnieciskajam darbam.

Zinātnisko darbinieku (zinātnieki, zinātnes tehniskais un apkalpojošais personāls) skaits Latvijā (PLE izteiksmē) 2015.gadā bija 5570, kas kopā veidoja 0,58% no nodarbināto skaita Latvijā. Zinātnisko darbinieku īpatsvars kopējā darbaspēka struktūrā Latvijā ir vien 48% apmērā salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni (1,20%). Tikai 3 ES valstīs ir vēl mazāka zinātnisko darbinieku loma kopējā darbaspēka struktūrā (Horvātija, Rumānija, Kipra) (18.attēls).

Plānotās vērtības ir sasniegtas tajos rādītājos, kuriem ir saistība ar P&A nozarē veiktajām strukturālajām reformām. Šo reformu īstenošana bija priekšnoteikums, lai nodrošinātu 2014. - 2020.gada ES fondu ieguldījumus zinātnē un inovācijās. Piemēram, valsts finansēto zinātnisko institūciju skaita samazinājums no 42 institūcijām 2013.gadā līdz 20 institūcijām 2020.gadā jau ir gandrīz panākts 2017.gadā, kad bāzes finansējumu saņem 22 valsts dibinātas zinātniskās institūcijas. Šo progresu nodrošināja vairāki pasākumi. Pirmkārt, zinātnisko institūciju konsolidāciju stimulēja normatīvā regulējuma izmaiņas zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtībā - 2013.gadā tika noteikts, ka no 2016.gada šis finansējums vairs netiks piešķirts tām institūcijām, kuras zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā izvērtējumā bija saņēmušas zemu novērtējumu. Vienlaikus, zinātnisko institūciju pašu inicētajai konsolidācijai un RIS3 prioritātēm atbilstošu pētniecības programmu izstrādāšanai tika sniegts atbalsts ES fondu 2.1.1.3.3. apakšaktivitātes "Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība" programmas ietvaros.

Lai gan zinātniskās institūcijas veica visus valdības noteiktos uzdevumus, īstenotajām konsolidācijas aktivitātēm un zināšanu un cilvēkkapitāla koncentrēšanai spēcīgākajās valsts zinātniskajās institūcijās līdz šim nav sekojušas atbilstošas nacionāla līmeņa darbības attiecībā uz pilnvērtīga zinātniskās darbības bāzes finansējuma un valsts pasūtījuma nodrošināšanu. Latvijas pētniecības resursi ir koncentrēti 22 spēcīgākajās zinātniskās institūcijās, kas saņem zinātnes bāzes finansējumu. Tomēr joprojām zinātnes bāzes finansējums tiek piešķirts tikai 65% apmērā no aprēķinātā, tādējādi nedodot zinātniskajām institūcijām pilnībā īstenot to potenciālu. Lai zinātniskās institūcijas varētu palielināt savu darba apjomus, ir nepieciešams nodrošināt zinātnes bāzes pilnā apmērā, tādējādi investējot RIS3 virsmērķa sasniegšanu, palielinot ieguldījumu apmēru P&A (% no IKP).

Nav izdevies nodrošināt STEM studiju programmu absolventu skaita pieaugumu RIS3 paredzētajā apjomā. STEM programmu studējošo īpatsvars ir pakāpeniski pieaudzis, ko izskaidro studiju vietu pārdale, kuras ietvaros STEM studiju vietām ir piešķirta augstāka prioritāte. Tomēr pēdējo gadu tendences parāda to, ka absolventu skaita pieaugums STEM programmās notiek ievērojami lēnāk un pēdējo 3 gadu laikā tas nav palielinājies (19.attēls).

Lielā mērā šie dati parāda to, ka STEM studiju programmās pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājies studentu atbirums.

Absolventu skaita kritumu izraisa faktoru kopums, tai skaitā salīdzinoši zemais augstākās izglītības finansējuma apjoms uz vienu studējošo, vidējās izglītības kvalitāte utml. - pēdējo gadu tendences parāda to, ka absolventu kopējā skaita samazinājums notiek lielākā tempā, salīdzinājumā ar kopēju studentu skaita kritumu, jo starp 2011. un 2016.gadu kopējais studējošo skaits ir samazinājies par 14,5%. Šīs kopējās tendences ir attiecināmas arī uz STEM studiju programmām un lai nodrošinātu kvalitatīvu speciālistu sagatavošanu STEM nozarē, kurā ir prognozējams būtisks darbaspēka deficīts, ir nepieciešams īstenot pasākumus, kas novērstu problēmas saistībā ar absolventu skaitu.

Ievērojams ir grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaita kritums augstskolās un koledžās, kur ZTAI pamatnostādnes paredz to skaitu noturēt stabilā 2011.gada rādītāja līmenī (20.attēls). Reālie dati parāda absolventu skaita kritumu starp 2011. un 2016.gadu 36% apmērā, ko lielā mērā izraisa kopējais studējošo skaita kritums, galvenokārt demogrāfisko faktoru dēļ (piemēram, 30 - 34 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību turpina pieaugt, kas parāda to, ka augstākās izglītības vērtība starp Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti augsta), taču būtiska loma ir arī citiem faktoriem (nepilnīgais finansējums, vidējās izglītības kvalitātes līmenis, studentu atbirums u.c.). Šis ir arī ir viens no tiem rādītājiem, kuros ir skaidri prognozējams, ka ZTAI pamatnostādnēs noteiktās vērtības sasniegt 2020.gadā nav iespējams dēļ ievērojamā krituma imatrikulēto studējošo skaitā, taču, pasākumi, kuru rezultātā tiks samazināts esošo studējošo atbirums ir veicami, lai vismaz noturētu šo rādītāju 2016.gada līmenī.

Attiecībā uz patentu skaita pieaugumu - piešķirto patentu skaits ir ļoti svārstīgs starp gadiem, un tā pieauguma nelielās tendences ir ievērojami mazākā apmērā salīdzinājumā ar pamatnostādnēs plānoto (21.attēls).

Būtiski nav mainījies arī Latvijas rezidentiem piešķirto Eiropas patentu biroja (turpmāk EPO) patentu īpatsvars no visu piešķirto patentu kopskaita, 2011. un 2016.gadā Latvijas rezidentiem piešķirot 0,02% no šo patentu kopskaita. Latvijas rezidentiem piešķirto patentu kopējais skaits ir ļoti zems uz Rietumeiropas valstu fona, piemēram, salīdzinājumā ar Vāciju, kuras rezidentiem 2016.gadā ir piešķirti 18 728 patenti. Apskatot piešķirto patentu skaitu uz 1 milj. iedzīvotāju Latvija 2016.gadā ir piešķīrusi 8 patentus, kas ir 3% no Vācijas līmeņa (230 patenti uz 1 milj. iedzīvotāju). Latvijas piešķirto EPO patentu skaita tendences ir līdzīgas ar pārējām Baltijas valstīm (2016.gadā Igaunija ir piešķīrusi 10 EPO patentus, Lietuva -

Daļēji arī piešķirto EPO patentu skaita pieaugumu 2016.gadā izskaidro straujais Latvijas patentu valdes izsniegto patentu samazinājums (22.attēls).

Vērtējot zinātnisko rakstu skaitu žurnālos, kuri ir iekļauti starptautiskajās datubāzēs, šim rādītājam ir nodrošināts ievērojams pieaugums, jau 2016.gadā ievērojami pārsniedzot 2020.gadā plānotās rādītāju vērtības gan SCOPUS, gan Web of Science datubāzēs, kas lielā mērā ir saistīts ar to, ka dažādos normatīvajos aktos (zinātnes bāzes finansēšanas noteikumos, ES fondu pasākumos u.c.) tika iestrādāti stimuli un liela nozīme piešķirta publikācijām šajās datubāzēs.

Apskatot publikāciju skaita dinamiku žurnālos, kas iekļauti SCOPUS un Web of Science datubāzēs (23.attēls), var ievērot pozitīvu tendenci gan pēdējo 10 gadu griezumā, gan kopš 2013.gada (kad tika pieņemti zinātnes bāzes finansēšanas noteikumi). Starp 2013. un 2016.gadu kopējais publikāciju skaits ir pieaudzis par 10 % SCOPUS un par 31 % Web of Science datubāzē iekļautajos žurnālos. Pozitīvi ir novērtējams, ka publikāciju skaits šajās datubāzēs iekļautos žurnālos ir pieaudzis, pateicoties palielinājumam tieši zinātnisko žurnālu rakstu skaitam kā publikāciju veidam.

Vienlaikus augstu vērtējams ir tas, ka šis publikāciju skaita pieaugums nav noticis uz kvalitātes krituma rēķina, ko parāda publikāciju īpatsvars top 10% zinātnisko žurnālu skaitā (24.attēls), kas pēdējo gadu laikā ir palielinājies.17 Tas ļoti labi parāda Latvijas zinātnes nozares augsto kapacitāti, ja nozare spēj reaģēt uz ārējiem likumdošanas stimuliem, palielinot kvantitatīvi zinātnes rezultātu skaitu, nesamazinot (pat palielinot) kvalitāti.

Pēdējo gadu tendences parāda arī to, ka Latvijas publikāciju skaita pieaugums ir straujākā tempā, salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, ko apliecina tas, ka kopš 2007.gada Latvijas SCOPUS publikāciju daļa no ES kopskaita ir palielinājusies no 0,10 % līdz 0,21 % 2016.gadā. Būtiska loma šim pieaugumam ir tajā, ka Latvija, līdzīgi kā citas ES jaunās dalībvalstis cenšas piedzīt Rietumeiropas līmeni, kas atspoguļojas arī zinātniskās darbības rezultātos (25.attēls).

Atsevišķi ir arī skatāms publikāciju skaita salīdzinājums OECD 6 zinātnes nozaru grupu ietvaros, kur rezultāti parāda to, ka lielākajā daļā zinātņu nozaru ir pieaudzis publikāciju skaits straujākā tempā par ES vidējo līmeni, vislabākos rezultātus iegūstot lauksaimniecības zinātnēs, inženierzinātnēs un dabaszinātnēs (26.attēls).

Kopumā ar Latvijas pārstāvju līdzdalību līdz 2017.gada 28.februārim ES ietvarprogrammā "Apvārsnis 2020" ir iesniegti 1114 projektu pieteikumi ar 1392 Latvijas pārstāvju dalībām, no kuriem virssliekšņa kvalitātes novērtējumu saņēmuši vairāk nekā 400 projekti (36% no kopumā iesniegtajiem), bet līgums par īstenošanu noslēgts 131 iesniegtajam projektam par kopējo summu 35,22 MEUR (42.attēls.). Tādējādi sākotnēji secināms, ka ievērojot, ka Latvijas sekmības rādītājs dalībai programmā "Apvārsnis 2020" ir 12,57% (43.attēls), ZTAI pamatnostādnēs plānotā dinamika uz augstāku sekmību (un tādējādi lielāku programmas finansējuma piesaisti) netiek nodrošināta tai paredzētajā apmērā. Tomēr būtiski pieminēt, ka rādītāja sasniegšanu ietekmē vairāki ārējie faktori, proti, kopējā augstā konkurence un ierobežotais pieejamais finansējums18, kas paredzēts programmas "Apvārsnis 2020" īstenošanai. Kopumā vidējā projektu pieteikumu sekmība programmā "Apvārsnis 2020" saskaņā ar eCORDA datiem ir 12.17%, kas norāda, ka Latvijas sniegums ir līdzvērtīgs un pat nedaudz augstāks kā vidēji ES. Savukārt, izstrādājot ZTAI pamatnostādnēs ietvertos politikas rezultātu mērķu sasniegšanas rādītājus, tika ņemts vērā, ka 7.IP Latvijas pārstāvju sekmība projektu konkursos sasniedza 21.3% un vidējā sekmība 7.IP programmas ietvaros bija 21,8%. Vienlaikus, analizējot Latvijas sekmes programmā "Apvārsnis 2020", būtiski pievērst uzmanību ne tikai Latvijas sniegumam reģionālā mērogā, bet arī kopumā visu ES dalībvalstu konkurences ietvaros.

Saskaņā eCorda datiem, ES-13 dalībvalstis gan 7.IP, gan programmas "Apvārsnis 2020" līdzšinējās īstenošanas laikā, kopumā ir saņēmušas mazāk kā 5% no kopējā ietvarprogrammām paredzētā finansējuma (Latvija - 0,1% gan 7.IP, gan programmā "Apvārsnis 2020")19. Zemā ES-13 dalībvalstu performance cita starpā tiek skaidrota arī ievērojot publiskā finansējuma P&A salīdzinoši zemo piešķīrumu ES-13 valstīs (salīdzinot ar ES-15), kas būtiski kavē kritiskās masas izveidi pētniecības izcilībā. Savukārt zinātniskā izcilība programmas "Apvārsnis 2020" projektā pieteiktajā pētniecībā ir galvenais ES ietvarprogrammu projektu pieteikumu vērtēšanas kritērijs.

27.attēls.

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014. - 2020.gadam noteiktie politikas rezultātu sasniegšanas rādītāji.

NIP politikas rezultatīvie rādītāji Bāzes vērtība (gads) 2016 Mērķis Fakts Progress 2020 Apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20% 14,1 (2011) 17,4 12,5 (2016) ▼ 20 Apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir 40% 100 (2011) 122 116,4 (2016) ► 140 Apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60% 100 (2011) 129 113,1 (2016) ► 160 Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%) 0,7 (2011) 1,1 0,62 (2015) ▼ 1,5 Apstrādes rūpniecībā produktivitātes gada vidējie pieauguma tempi nedaudz atpaliek no mērķa rādītājiem. Tomēr to galvenokārt noteica nodarbināto skaita samazinājums (vidēji gadā par 0,6%).

Kamēr apstrādes pievienotā vērtība pieauga ik gadu vidēji par 2,5%, t.i. gandrīz divreiz lēnāk nekā plānots. Apstrādes rūpniecības izaugsmi galvenokārt balsta produktivitātes pieaugums, nevis papildus darbaspēka piesaiste. Saglabājoties šādam tendencēm 2020.gadā produktivitātes līmenis var atpalikt no mērķa radītāja tikai par 8 procentpunktiem.

28.attēls. Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP, (%) 29.attēls. Apstrādes rūpniecības apjomu izmaiņas, 2011=100 30.attēls. Apstrādes rūpniecības produktivitātes izmaiņas, 2011=100 Mērķis panākt apstrādes rūpniecības īpatsvaru 20% no IKP 2020.gadā netiks sasniegts. Pēdējos 5 gados apstrādes rūpniecība veido caurmērā 12-13% no IKP un straujš nozares īpatsvara pieaugums nav gaidāms. Vērā ņemamas strukturālas ekonomikas izmaiņas notiek krīzes laikā. Piemēram no 2008. - 2010.gadam apstrādes rūpniecība pieauga no 9 - 13%, bet tajā pašā laikā būvniecība saruka no 10 uz 5%. Normālos ekonomikas izaugsmes apstākļos būtiskas strukturālas izmaiņas nenotiek strauji, jo pilnīgi visas nozares ir savstarpēji cieši saistītas. Būtiski palielinoties ražošanas apjomiem apstrādes rūpniecībā, uzreiz palielināsies pieprasījums pēc citu nozaru produkcijas vai pakalpojumiem un attiecīgi palielināsies arī pārējo nozaru izaugsme (28. - 30.attēls).

31.attēls.

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam īstenošanas 2013. - 2015.gadā starpposma novērtējumā noteiktie politikas rezultātu sasniegšanas rādītāji.

Rezultatīvie rādītāji Bāzes vērtība Fakts Progress Mērķis 2015 2018 2020 Eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās, %) 1,4 2,6 (2016) ► 5 (2018.-2020.g., vidēji gadā) Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%) 9,8 9,8 (2015) - 10,5% 11% ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā) 1,5 1,4 (2016) ▼ 1,2 (2018.- 2020.g., vidēji gadā) 32.attēls. Eksporta izmaiņas, vidēji 3-gadu periodā, salīdz. cenās, 2007.=100 33.attēls. Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā, % 34.attēls. ĀTI snieguma indekss, 3-gadu vidējais rādītājs, % Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam Latvijas eksporta apjomi vidēji gadā pieauga par 3,1%, kas atpalika no Pamatnostādnēs nospraustā mērķa (vidēji gadā eksporta pieaugums -5%). Eksporta pieauguma tempu samazināšanos galvenokārt ietekmēja vājš ārējais pieprasījums saistībā ar lēno ekonomisko izaugsmi Latvijas lielākajās ES tirdzniecības partnervalstīs, Krievijas ekonomikas lejupslīde, kā arī Krievijas embargo pārtikas produktu importam.

Eksporta lēna izaugsme daļēji var būt skaidrojama arī ar konkurētspējas vājināšanos, ko noteica darbaspēka izmaksu straujāks kāpums nekā produktivitātes pieaugums (32.attēls).

Saglabājoties patreizējām pasaules ekonomikas attīstības tendencēm, ārējās vides nenoteiktībai, kā arī ņemot vērā ekonomiskās izaugsmes jaunākās prognozes, tuvākajos gados Latvijas eksporta pieaugums visdrīzāk saglabāsies mērens.

Kaut arī eksporta dinamika pēdējos gados ir mērena, jāatzīmē, ka ir uzlabojusies eksporta struktūra. Par ko liecina augsto tehnoloģiju (high-tech) produktu īpatsvara pieaugums. Lai gan augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksporta apjomā joprojām ir zemāka nekā vidēji ES (17%), tomēr tā ik gadu pieaug (33.attēls). 2015.gadā augsto tehnoloģiju produktu daļa Latvijas kopējā eksportā veidoja 9,8% (2012.gadā - 6,4%), kas ir augstāks līmenis nekā Lietuvā, tomēr joprojām gandrīz divreiz zemāks nekā Igaunijā.

ĀTI snieguma indekss raksturo Latvijas pievilcību ārvalstu investoriem Baltijas reģionā (34.attēls). Piesaistīto ĀTI intensitāte pēdējos gados bija visai mērena un Latvijā ienākošo ĀTI apjoms laika periodā no 2014. līdz 2016.gadam bija gandrīz uz pusi mazāks nekā laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam un gandrīz 3,5 reizes zemākā līmenī nekā ekonomikas straujās izaugsmes gados. Tomēr jāatzīmē, ka arī mūsu kaimiņvalstīs ĀTI plūsmas arī bija visai zemā līmenī. Kopumā ĀTI plūsmu intensitātes mazināšanās galvenokārt skaidrojama ar investīciju pārrobežu plūsmu samazinājumu pasaulē, galvenokārt sakarā ar pieaugušiem ģeopolitiskiem riskiem un politikas neprognozējamību.

Tā kā visām Baltijas valstīm vidējā termiņā bija kopumā vienādas tendences ĀTI plūsmu dinamikā, ĀTI snieguma indekss21 Latvijai ir salīdzinoši augsts (1,4), t.i. nedaudz augstāks nekā ir noteikts pamatnostādnēs (1,2 vidēji 2018. - 2020. gadiem).

Izstrādājot ieguldījumu programmas ES fondu, Valsts pētījumu programmu, Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmās u.c., katra atbildīgā institūcija plānotajos iznākuma, rezultātu un ietekmes rādītājos iekļauj vienu vai vairākus RIS3 mikro līmeņa rādītājus, kurus plānots sasniegt. 39.attēlā iekļauta informācija par RIS3 ieguldījumu programmās iestrādātajiem nosacījumiem, kas stimulē virzību uz rādītāja sasniegšanu, kā arī informācija par katras ieguldījumu programmas sniegumu RIS3 mikro līmeņa rādītāju izpildē. Ievērojot, ka virkne no RIS3 programmām šobrīd ir tikai īstenošanas uzsākšanas sākumposmā, daļā gadījumu norādītas uz šo brīdi programmu projektu ietvaros uzņemtās saistības (dati par projektos plānoto).

Dati par RIS3 mikro līmeņa rādītāju izpildes progresu, kas attiecas uz ES fondu programmām, tiek iegūti no ES fondu 2014. - 2020.gada plānošanas perioda vadības informācijas sistēmas, projektu pieteikumiem un to atskaitēm. Tos uzkrāj un apkopo institūcijas, kuras slēdz līgumus par attiecīgo programmu projektu īstenošanu - CFLA, VIAA, LIAA, AFI, LAD. Datus vienlaikus uzkrāj tautsaimniecības nozaru un OECD zinātņu nozaru grupu griezumā, kas ļauj analizēt katras investīciju programmas ietekmi uz specializācijas jomu un tautsaimniecības nozaru attīstību.

39.attēls. RIS3 mikro līmeņa rādītāji RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJI Programmas, kas sniedz ieguldījumu rādītāja sasniegšanā Finansēšanas avots RIS3 programma Programmas ieviešanas nosacījumos iestrādātie stimuli virzības uz rādītāja sasniegšanu sekmēšanai Sasniegtie rezultāti/ uzņemtās saistības Zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumi (EUR) SF Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112);

Starpt. sadarbība zinātnē (1115)

Praktiskie pētījumi (1111) - 160 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru ietvaros plānots izstrādāt 35 patentus, kā arī 26 citus licencējamus nemateriālos aktīvus un 99 komercializējamus jaunus produktus vai tehnoloģijas);

Post-dok (1112) - 90 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 12422 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru ietvaros plānots izstrādāt 4 patentus, kā arī 90 komercializējamus jaunu produktu un tehnoloģiju prototipus.

P&A infrastruktūra (1114)

Seal of excellence kritērijs, izstrādāt jaunus produktus un attīstīt ražošanas tehnoloģijas ar mērķi tās komercializēt, komersantam ir tiesības uz jaunradīto intelektuālo īpašumu, kuru tas tālāk izmanto savā saimnieciskajā darbībā.

Sasniegtos rezultātus un uzņemtās saistības vēl nav iespējams identificēt TP programma:

Komercializācijas un patentēšanas fonda ietvaros iespējams saņemt atbalstu rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai - izgudrojuma patentu pieteikumu sagatavošanai, reģistrācijai un uzturēšanai spēkā TPP ietvaros līdz 2017.gada beigām apstiprināti 10 zinātnisko ideju komercializācijas projekti.

VB (IZM) Bāzes finansējums; patentu ieņēmumi ir noteikti kā daļa no rādītāja zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā 2015.gadā valsts ZI, kuri saņem bāzes finansējumu guva ieņēmumus no patentiem 0,36 MEUR apmērā Valsts pētījumu programmas 2014-2017 ir normatīvajos aktos kā rezultāti noteikti programmas ietvaros uzturētie patenti vai augu šķirnes, bet ne ieņēmumi Izstrādāti 5 patenti VPP projektu ietvaros starp 2014. - 2017.gadu.

FLPP projektu vērtēšanā ņem vērā jauno tehnoloģisko atziņu radīšanas un licenču/patentu ieņēmumu paredzēšana Izstrādāti 39 patenti FLPP projektu ietvaros starp 2014. - 2017.gadu.

Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā23 saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem24 Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi par projektu īstenošanu ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros izstrādāti 5 patenti.

Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR) SF Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112)

Post-dok (1112) - 0,28 MEUR 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru ietvaros plānots piesaistīti 0,28 MEUR privātā līdzfinansējuma Inovācijas granti studentiem (1113)

KC programma (1211):

Pasākuma ietvaros līdz 2017.g. beigām uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem sastāda 9,86 MEUR Inovāciju vaučeris nodrošina, ka piešķirtās intensitātes apjoms no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām ir 60% un finansējums tiek piešķirts P&A projektu darbībām, kas veicina uzņēmuma līdzfinansējumu un darbību P&A.

Inovāciju vaučeri (1212):

Pasākuma ietvaros apstiprināti 7 projekti JPIR programma:

Specifiskie atbilstības kritēriji paredz, ka vismaz 20% no projekta iesniegumā paredzētajām attiecināmajām izmaksām ir pētniecības un attīstības darbi JPIR programma (1214):

2017. gadā apstiprināti 17 projekti, kas piesaistīs 47,12 MEUR privātās investīcijas VB (IZM) Bāzes finansējums Uzņēmumu līdzfinansējums zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā tiek ņemts vērā kā daļa no rādītājiem, kuri attiecas uz P&A finansējumu Nav iegūstams šāds rādītājs no institūciju sniegtās informācijas Valsts pētījumu programmas 2014-2017;

VPP noteikumos ir kā rādītājs noteikts privātā sektora līdzfinansējums programmā iekļauto projektu īstenošanai Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem Laika posmā par projektu īstenošanu no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to īstenošanai kopumā tiks piesaistīts privātais līdzfinansējums projektu īstenošanai 0,61 MEUR apmērā FLPP Nav noteikti stimuli šim rādītājam Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas SF Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112)

Post-dok (1112) - 18 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru īstenošanā jaunu produktu un tehnoloģiju atbalstu izstrādei saņems 18 uzņēmumi.

SF KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212), Biznesa inkubatori (3116), Jaunu produktu ieviešana ražošanā (1214), Finanšu instrumenti (312), Sadarbība (EFLA) Inovāciju vaučeris:

Pasākuma ietvaros atbalstīti 7 projekti BI programma:

BI programma (3116):

Dati uz 10.12.2017.:

Programmas ietvaros līdz 2017.g. beigām atbalstu saņēmuši 144 komersanti JPIR programma:

Specifiskie atbilstības kritēriji paredz, ka projekta iesniegumā ir apliecināts, ka projekta īstenošanas laikā vai projekta uzraudzības periodā projekta iesniedzējs radīs vismaz vienu jaunu produktu un to ieviesīs ražošanā JPIR programma:

2017. gada beigās noslēgti līgumi par atbalsta saņemšanu programmas 1.kārtas ietvaros un atbalstu saņēmuši 17 uzņēmumi.

VB (IZM; EM - UIN atlaides) Valsts pētījumu programmas 2014-2017 VPP noteikumos ir kā rādītājs programmas ietvaros izstrādātās jaunās tehnoloģijas, metodes, prototipi vai pakalpojumi (skaits), kas aprobēti uzņēmumos Izstrādāti 46 prototipi VPP projektu ietvaros.

FLPP Nav noteikti stimuli šim rādītājam Rādītājs nav attiecināms konkrētajai programmai Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR, no kuriem atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei saņem 10 komersanti UIN atlaides UIN P&A nodokļa stimuls, kuru var piemērot šādām attiecināmajām P&A izmaksām: 1) uzņēmuma zinātniskā un zinātnes tehniskā personāla izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma veikto pētniecības un attīstības darbu,

Uzņēmumu skaits, kas deklarējuši atlaidi:

2014.gadā - 86 2015.gadā - 30 2016.gadā - 27 Komersanta apgrozījums no pētniecības rezultātu ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas SF KC programma (SAM 1211), Jaunu produktu ieviešana ražošanā (1214) KC programma:

Konkurētspējas paaugstināšana JPIR programma:

Kvalitātes kritērijs nosaka, ka projekta iesniegumā ir apliecināts, ka pēc projekta īstenošanas gada pētniecības un attīstības (P&A) darbi pieaugs vismaz par 0,36 - 0,72 procentpunktiem no komersanta gada apgrozījuma, kurš tieši saistīts ar projekta īstenošanu (radies no projekta rezultātā izveidotajām iekārtām) vidēji visu projekta uzraudzības periodu Projektu īstenošana sākuma stadijā, rādītājs vēl nav nosakāms VB (EM) UIN atlaides Uzņēmumu ienākuma nodokļa gada deklarācijas 63.rindā iespējams norādīt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas var tikt norakstīti piemērojot vērtību palielinošu koeficientu "3".

Uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi, P&A ieguldījuši:

2014.gadā - 0,44 MEUR 2015.gadā - 1,41 MEUR 2016.gadā - 2,17 MEUR Zinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off) SF Inovācijas granti studentiem (1113)

AI bāzes finansējums Nav noteikti stimuli šim rādītājam Rādītājs nav attiecināms konkrētajai programmai Valsts pētījumu programmas 2014-2017 Nav noteikti stimuli šim rādītājam Rādītājs nav attiecināms konkrētajai programmai FLPP Nav noteikti stimuli šim rādītājam Rādītājs nav attiecināms konkrētajai programmai Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits SF Biznesa inkubatori (3116), Finanšu instrumenti (312), Inovāciju motivācijas programma (1222) BI programma:

Pirmsinkubācijas atbalstu var saņemt fiziskas personas (biznesa ideju autori), kuriem sniedz atbalstu biznesa modeļa izstrādē, tirgus izpētē un uzņēmējdarbības pamatzināšanu pilnveidošanā. Atbalsta intensitāte pirmsinkubācijā ir 100%.

Motivācijas programmas ietvaros tiek atbalstāmas šādas uz jaunu uzņēmumu veidošanu orientētas darbības:

BI programma:

Dati uz 10.12.2017.: pirmsinkubācijas ietvaros atbalstu saņēmuši 373 fiziskas personas (t.sk. 18 radošajā inkubatorā), kas potenciāli var izveidoties par uzņēmumiem Atbalstīto jauno zinātnieku skaits pēcdoktorantūras pētījumu īstenošanai SF Post-dok (1112)

Post-dok (1112) - 124 (PLE) 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru īstenošanas ietvaros paredzēts jaunizveidot 124 jauno zinātnieku (pēcdoktorantu) darba vietas) KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212), Biznesa inkubatori (3116), Finanšu instrumenti (312) KC programma:

Komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām - 66 (2017.gada beigas) BI programma:

Programmas ietvaros var tikt radītas darba vietas zinātniskajiem darbiniekiem BI programma:

Jaunizveidoto komersantu skaits - 62 (2017.gada beigas) JPIR programma:

Kvalitātes kritērijā "Komersantā radītās P&A darba vietas" iespējams saņemt papildus punktus, ja projekta iesniegumā ir apliecināts, ka komersantā tiks radītas jaunas pilna laika P&A darba vietas ar nozarē vidējo algu projektu iesniegšanas brīdī un tās tiks uzturētas visu projekta uzraudzības periodu JPIR programma:

Šobrīd apstiprinātajos 17 uzņēmumu projektos izveidotas 39 darba vietas, kurās nodarbināti pārējie zinātniskie darbinieki (PLE) VB (IZM) Valsts pētījumu programmas 2014-2017 Noteikumos nav noteikti stimuli šim rādītājam 5 privātajā sektorā jaunizveidotās darba vietas, kurās nodarbināts zinātniskais personāls.

Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā Saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros jaunizveidotas 32,42 zinātnisko darbinieku darba vietas.

FLPP Projektu pieteikumi, kas nodoti vērtēšanai, jau ietver projekta vadītāju, galvenos izpildītājus un izpildītājus. To zinātniskā kvalifikācija ir viens no projektu pieteikumu vērtēšanas kritērijiem. Netiek uzskaitīts, vai šie darbinieki ir jau darba attiecībās ar ZI, vai arī darba attiecības ar ZI izveidos no jauna vai atjaunos. Tikai atsevišķos gadījumos projekts paredz piesaistīt doktorantūras studentus kā izpildītājus, iepriekš viņus nenosaucot Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā H2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais finansējums (LV daļa; EUR) SF Starptautiskā sadarbība zinātnē (1115)

Programmas kvalitātes kritērijos papildus punktus iespējams saņemt, ja projekts iepriekš H2020 programmas ietvaros ticis novērtēts virs kvalitātes sliekšņa un saņēmis Seal of excellence apliecinājumu Programmas ietvaros sākot ar 2018.gada aprīli būs iespējams saņemt atbalstu H2020 SME instrumenta 1.fāzes Seal of Excellence projektiem VB (IZM) "Baltic Bonus" iniciatīva

Inovācijas granti studentiem (1113)

Atbilstošo finansējuma intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem, ja pētījuma rezultāti pieņemti publicēšanai vismaz divos zinātniskos rakstos.

KC programma:

Komersanta un zināšanu izplatīšanas organizācijas pētnieku koppublikāciju skaits - 35 (2017.g) Sadarbība (atbalsts EIP darba grupām; atbalsts jaunu produktu, metožu un tehnoloģiju izstrādei) (EFLA) Programmas ieviešanas nosacījumi nosaka projekta ietvaros veiktā pētījuma un rezultātu publicēšanu (vismaz Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē vai Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai darba grupas tīklā Ievērojot, ka projektu īstenošana vēl nav uzsākta, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības VB (IZM) Bāzes finansējums Zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā kā viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikts zinātniskās institūcijas zinātniskā personāla Web of Science vai SCOPUS publikācijas. Noteikumi arī nosaka, ka IZM nodrošina piekļuvi šīm datubāzēm No 2013 - 2016.gadam Latvijas Web of Science publikāciju skaits ir pieaudzis no 1 656 uz 2 172, SCOPUS no 1 660 uz 1 820 Valsts pētījumu programmas 2014-2017 VPP noteikumos pie rezultatīvajiem rādītājiem ir noteiktas SCOPUS publikācijas 2014 - 2017 gadā ir izdota 581 publikācija Web of Science un SCOPUS datubāzēs Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros izdotas 119 publikācijas Web of Science un SCOPUS datubāzēs FLPP FLPP noteikumos ir noteikts, ka finansējuma sadali veic arī pamatojoties uz zinātnisko publikāciju kvalitātes un atpazīstamības analīzi un vai projekta vadītāja publicēto zinātnisko darbu nozīmību starptautiskajā zinātniskajā apritē var apstiprināt kvantitatīvi indikatori, piemēram, raksta citēšanas indekss, Hirša indekss 2014. - 2017. gadā ir izdotas 560 publikācija Web of Science un SCOPUS datubāzēs Apmācītie darbinieki SF Nodarbināto apmācības (1221; 1223), Zināšanu pārnese (EFLA) Nodarbināto apmācību programmas (1221; 1223) Projekta kvalitātes kritērijs "Projektā apmācīto skaits" paredz, ka papildus punkti tiek piešķirti, ja projektā tiks apmācīti pēc iespējams vairāk nodarbināto Atbalsta intensitāte atkarīga no komersanta statusa.

Jaundibinātiem mikro komersantiem atbalsta intensitāte 70%, savukārt ilgstoši strādājošiem lielajiem uzņēmumiem 30%.

Zināšanu pārnese (EFLA) - 3152 apmācīti darbinieki (lauksaimniecības, pārtikas ražošanas (izņemot zivsaimniecības produktus) un mežsaimniecības nozarēs) Nodarbināto apmācības:

Kopā apmācīti 678 komersantu 6211 darbinieki (1.2.2.1.pasākumā 384 komersantu 5303 darbinieki un 1.2.2.3.pasākumā 294 komersantu 908 darbinieki) P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits SF Praktiskie pētījumi (1111)

39,77 MEUR), kuru īstenošanai paredzēts piesaistīt 148 maģistra un doktora studiju programmās studējošos 63 PLE apmērā Inovācijas granti studentiem (1113)

Atbilstošo finansējuma intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem, ja pētījuma ietvaros ir efektīva sadarbība ar vismaz vienu pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 90. punkta izpratnē, un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija sedz vismaz 10 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, un tai ir tiesības publicēt sava pētījuma rezultātus TP programma:

Viena no augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistes prasībām, ka piesaistītajam augstas kvalifikācijas darbinieks ir:

KC programma:

Pētniecības projektā iesaistīto doktorantu skaits - 93 (2017.g) VB (IZM) Bāzes finansējums Kā zinātniskās darbības rezultāti finansējuma aprēķinā tiek vērtēti zinātnisko institūciju zinātniskā personāla aizstāvētie promocijas darbi un zinātnisko darbinieku aizstāvētie maģistra darbi iepriekšējā atskaites periodā.

2015.gadā zinātniskajās institūcijās, kuras saņem bāzes finansējumu to zinātniskais personāls ir aizstāvējis 118 promocijas darbus un to zinātniskie darbinieki ir aizstāvējuši 175 maģistra darbus.

Valsts pētījumu programmas 2014-2017 Vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt īstenošanā iesaistītos jaunos zinātniekus, maģistrantūras un doktorantūras studentus (pamatotus ar skaitu PLE*) Projektos kopā nodarbināti 258 maģistranti un doktoranti (skaits), kuru indikatīvais vidējais PLE ir ~0,15.

FLPP Projektu pieteikumu vērtēšanā iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits ir pieteikuma vērtējumu sekmējošs faktors Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā AI finansējums 2015.gadā ieviestajā snieguma finansējumā viens no kritērijiem ir augstskolā P&A nodarbinātie maģistranti, doktoranti un pēdējo 5 gadu laikā doktora grāda ieguvēji Starp 2014. un 2015.gadu augstskolās nodarbināto jauno pētnieku skaits ir palielinājies no 307 PLE līdz 397 PLE 9.1. RIS3 MIKRO RĀDĪTĀJI Zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumi (EUR) Attiecībā uz zinātnisko institūciju licenču un patentu ieņēmumiem, ieguldījumu šim rādītājam sniedz zinātnes bāzes finansējuma noteikumi, kura aprēķināšana ir reglamentēta Ministru Kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām". Šo noteikumu 10.4.apakšpunktā kā daļa no rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikti zinātniskās institūcijas ieņēmumi no izgudrojumu, patentu vai reģistrēto augu šķirņu un reģistrēto meža reproduktīvā materiāla avotu tiesību nodošanas iepriekšējā finansēšanas periodā. Šī rādītāja ietekme zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā ir salīdzinoši neliela, jo tā ir tikai neliela daļa no 10.4 apakšpunkta rādītāja (to galvenokārt veido nozares pasūtīto līgumpētījumu finansējums), kurš ir viens no 8 rezultatīvajiem rādītājiem, kuri nosaka zinātniskajai institūcijai kopējo atnesto attīstības koeficienta finansējumu.

Tām zinātniskajām institūcijām, kuras saņem zinātnes bāzes finansējumu, ieņēmumi no licencēm vai patentiem 2015.gadā veidoja 362 546 EUR, kas veido 3,3 % no īstenoto P&A līgumdarbu un izgudrojumu, patentu vai reģistrēto augu šķirņu un reģistrēto meža reproduktīvā materiāla avotu tiesību nodošanas kopējā apjoma. Kopējie zinātnisko institūciju ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas ir salīdzinoši nelieli un zems ir arī kopējais piešķirto un pieteikto patentu skaits. Zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas noteikumi arī papildus atbalsta institūcijas šajā rādītājā, nosakot, zinātnes bāzes finansējums ir arī izmantojams izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai.

Valsts pētījumu programmu īstenotajos projektos starp 2014. - 2017.gadu kopā ir izstrādāti 5 patenti (4 patenti IMATEH projektā Inovatīvi un daudzfunkcionāli kompozītmateriāli ilgtspējīgām būvēm no vietējām izejvielām. 1 patents Letonika projektā Latviešu valodas pētījumi 21. gadsimta zinātnes kontekstā). Savukārt Fundamentālajos un lietišķo projektu pētījumu ietvaros starp 2014. - 2017.gadu kopā izstrādāti 39 patenti 25, no kuriem 21 inženierzinātnēs, 13 ķīmijā, 2 bioloģijā, 2 medicīnā un 1 mežzinātnēs.

Saskaņā ar ES struktūrfondu 1.1.1.SAM 1.1.1.1.pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" (turpmāk - 1.1.1.1.pasākums) un 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" (turpmāk - 1.1.1.2.pasākums) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenošanai apstiprinātajos projektos plānoto, šajās programmās laika posmā līdz 2023.gadam tiks izstrādāti 39 patentu pieteikumi.

1.1.1.1.pasākuma pirmajā kārtā noslēgti līgumi par 74 pētījumu projektu īstenošanu (kopējais publiskais finansējums 39,77 MEUR) un to ietvaros plānots izstrādāt 35 patentus, 26 citus nemateriālos aktīvus, kā arī 99 komercializējamus jaunu produktu vai tehnoloģiju prototipus, savukārt 4 patentus un 90 komercializējamus jaunu produktu vai tehnoloģiju prototipus - 1.1.1.2.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros, kurā noslēgti līgumi par 124 141 pētījumu pieteikumu īstenošanu ar kopējo publiskā finansējuma apmēru - 15,7 MEUR.

Lai veicinātu zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumus zinātniskajās institūcijās, EM īsteno divus pasākumus:

Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR) IZM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras sniedz ieguldījumu šajā RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākums. Saskaņā ar abu pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas indikatīvajiem rezultātiem, kopējais privātais līdzfinansējums P&A projektu īstenošanai ir plānots 3,0 MEUR apmērā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka privātā līdzfinansējuma apmērā tiek ieskaitīti arī zinātnisko institūciju privātie līdzekļi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tālāk sniegta īsa analīze par indikatīvo plānoto komersantu līdzfinansējuma apmēru katrā no pasākumiem, t.sk. tā piesaistes veidu (komersanta individuāls vai komersanta un zinātniskās institūcijas partnerības projekts). 1.1.1.1.pasākuma ietvaros īstenotajiem projektiem ar kopējo publiskā finansējuma apmēru īstenošanai 39,77 MEUR plānots komersantu līdzfinansējums indikatīvi 1,58 MEUR apmērā un 1.1.1.2.pasākuma pētījumu īstenošanā ar kopējo publiskā finansējuma apmēru 15,7 MEUR - 0,06 jeb indikatīvi 56 tūkst. EUR (40.attēls). Izvērtējot abu pasākumu ietvaros piesaistītā komersantu līdzfinansējuma piesaistes dimensiju, secināms, ka 1.1.1.1.pasākumā ir līdzvērtīgs privātā finansējuma piesaistes modelis 0,79 MEUR komersantu finansējuma pētniecībai un inovācijām tiks ieguldīts īstenojot partnerības (zinātniskā institūcija un komersants) projektus, kamēr komersantiem, pētījumu īstenojot individuāli, plānotais ieguldījums P&I darbībām ir 0,80 MEUR. 1.1.1.2.pasākumā - individuāli komersantu īstenotu pēcdoktorantūras pētījumu ietvaros paredzētā privātā līdzfinansējuma daļa ir 38 tūkst. EUR, savukārt zinātniskās institūcijas - komersanta partnerības ietvaros - 17,6 tūkst. EUR. Saskaņā ar iepriekš minēto, 1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākumu ietvaros plānotās piesaistītās privātās investīcijas pētniecības un attīstības projektiem, nesniedz būtisku ieguldījumu virzībā uz privātā sektora P&A investīciju apmēra pieaugumu. Salīdzinoši nelielais piesaistītā privātā līdzfinansējuma apmērs izriet no plānoto pētniecības projektu rakstura - abu pasākumu ietvaros kopumā atbalstīti 8 ar saimniecisku darbību saistīti projekti (7 jeb 9% no kopējā īstenošanai apstiprinātā projektu skaita 1.1.1.1.pasākumā un 1 jeb 1% no kopējā īstenošanai apstiprinātā projektu skaita 1.1.1.2.pasākumā). Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktais mērķis ir ar ES struktūrfondu investīcijām piesaistīt 15,9 MEUR privātā līdzfinansējuma, tostarp praktiskas ievirzes pētījumu un pēcdoktorantūras pētījumu programmu ietvaros - 12,83 MEUR. Ievērojot iepriekš minēto,

secināms, ka nepieciešams pārskatīt šobrīd abu programmu ietvaros iestrādātos stimulus privātā (komersantu) līdzfinansējuma piesaistei P&A projektu īstenošanai. Padziļināta analīze un priekšlikumi īstenojamajiem stimuliem sniegti IZM izstrādātajā informatīvā ziņojuma projektā "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātu analīze un priekšlikumi turpmāko atlases kārtu saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem".

Papildus ir jāpiemin arī zinātnes bāzes finansējuma, kura aprēķināšanā kā rādītājs ir ņemts vērā arī institūciju saņemtais uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem. Tas finansējuma aprēķinā veido daļu zinātnes bāzes finansējuma noteikumos 10.2, 10.3. un 10.4.apakšpunktā noteikto rādītāju kopējās vērtības.

Tādējādi arī zinātnes bāzes finansējums sniedz finansiālu iniciatīvu palielināt uzņēmumu iesaisti P & A ar projektu līdzfinansējuma nodrošināšanu.

EM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras sniedz ieguldījumu šajā RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.2.1.1., 1.2.1.2. un 1.2.1.4.pasākums. 1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem sastāda 2,6 MEUR. 1.2.1.2. pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam iesniegti 2 projekti un saskaņā ar 1.2.1.4. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātiem, apstiprināti 16 projekti, kas piesaistījuši 43,7 MEUR privātās investīcijas.

Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas 1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros kopumā atbalstu jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei saņems 36 komersanti. 18 komersanti (jeb 24% gadījumu no kopējā projektu skaita) piedalās 1.1.1.1.pasākuma pētījumu projektu īstenošanā, arī 1.1.1.2. pasākumā sadarbība pētniecības projektu īstenošanā paredzēta ar 18 komersantiem.

1.2.1.1.pasākuma ietvaros atbalstu jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei līdz 2017.g.maijam atbalstu saņēmuši 106 komersanti. 1.2.1.4.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros kopumā atbalstu jaunu tehnoloģiju izstrādei saņēmuši 16 komersanti. 1.2.1.2.pasākuma ietvaros Inovāciju vaučeru programmā līdz šim jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei atbalstam pieteikušies 2 komersanti. 3.1.1.6.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam atbalstu pirmsinkubācijai saņēmuši 208 personas, kā arī inkubācijai atbalsts sniegts 101 komersantam.

Komersantiem, sākot ar 2014.gada 1.jūliju ir pieejams UIN stimuls uzņēmumu P&A izmaksām, kas var tikt norakstītas tajā gadā, kad tās radušās, piemērojot vērtību palielinošu koeficientu "3". Stimula ietvaros 2014. gadā atbalstu izmantojuši 86 uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi o,44 MEUR apmērā un 2015.gadā 30 uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi 1,41 MEUR apmērā.

Zinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off) Attiecībā uz atbalstu šo uzņēmumu izveidei, 21 augstskolai un zinātniskajām institūcijām, kuras piedalās 8.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" un 1.1.1.4 pasākumā "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" kā rādītājs tiek monitorēts arī institūcijas jaundibināto uzņēmumu skaits (spin-off uzņēmumi). 2016.gadā visas institūcijas bija kopā dibinājušas 13 šādus uzņēmumus (visvairāk spin-off uzņēmumus bija dibinājusi Rīgas Tehniskā universitāte un Vidzemes Augstskola, katra pa 5), savukārt 2020.gadā šīs institūcijas prognozē sasniegt 62 jaundibinātus uzņēmumus.

Zinātnes bāzes finansējums neparedz tiešu atbalstu jaundibināto uzņēmumu izveidei.

Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits Lai sniegtu atbalstu jaunizveidoto komersantu skaita palielināšanai EM īsteno pasākumus 3.1.1.6. un 1.2.2.2.

3.1.1.6.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam pirmsinkubācijas ietvaros atbalstu saņēmušas 208 fiziskas personas (t.sk. 18 radošajā inkubatorā), kas potenciāli var izveidot jaunus uzņēmumus. 1.2.2.2.pasākuma ietvaros šobrīd tiek īstenotas uz jaunu uzņēmumu veidošanu orientētas darbības.

Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā EM īstenotā 1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz 2016.gada beigām atbalstu saņēmuši 23 komersanti, kas sadarbojas ar pētniecības institūcijām. Šobrīd pasākuma ietvaros projektu īstenošanā iesaistīti 46 maģistranti un doktoranti. Tā kā 3.1.1.6.pasākums ir nesen uzsākts, tad jaunradīto darba vietu skaitu šobrīd grūti prognozēt, jo tas būs atkarīgs gan no pirmsinkubācijas rezultātiem, gan arī inkubācijas procesā atbalstu guvušiem uzņēmumiem, kas attīstīsies par pastāvīgiem uzņēmumiem.

1.2.1.4.pasākuma ietvaros šobrīd apstiprinātajos 16 uzņēmumu projektos ir izveidotas 39 darba vietas, kurās nodarbināti pārējie zinātniskie darbinieki (PLE).

Valsts pētījumu programmu īstenotajos projektos starp 2014. - 2017.gadu, ir 5 privātajā sektorā jaunizveidotās darba vietas, kurās nodarbināts zinātniskais personāls.

Savukārt IZM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras sniedz ieguldījumu RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākums. Saskaņā ar abu pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas indikatīvajiem rezultātiem, 1.1.1.SAM ietvaros plānots izveidot 167 jaunu pētnieku darba vietu (pilna laika ekvivalenta izteiksmē). Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktais mērķis ir ar ES struktūrfondu investīcijām sekmēt 700 jaunu P&A darba vietu izveidi.

Ievērojot minēto, secināms, ka nepieciešams pārskatīt šobrīd abu programmu ietvaros iestrādātos stimulus jaunu pētnieku piesaistei. Padziļināta analīze un priekšlikumi īstenojamajiem stimuliem un nepieciešamām darbībām sniegti IZM izstrādātajā informatīvā ziņojuma projektā "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātu analīze un priekšlikumi turpmāko atlases kārtu saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem".

H2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais finansējums (LV daļa; EUR) Lai veicinātu sadarbību starp Baltijas valstīm pētniecībā, it īpaši ES ietvarprogrammās pētniecības jomā, 2015.gadā tika uzsākta "Baltic Bonus" programmas īstenošana. "Baltic Bonus" programma tiek īstenota vienlaicīgi visās Baltijas valstīs, sadarbojoties VIAA, Lietuvas Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju aģentūrai un Igaunijas Zinātnes padomei (saskaņā ar 2015. gada 27.jūnijā noslēgto vienošanos par sadarbību). "Baltic Bonus" programmas ietvaros tiek piešķirts finansējums tādu projektu pieteikumu izstrādes izdevumu daļējai segšanai, kuri ir saņēmuši ekspertīzes vērtējumu virssliekšņa vērtībā. Lai sekmētu starptautisko sadarbību zinātnē un inovācijā un īpaši atbalstītu sadarbību šajā jomā starp Baltijas valstīm, projektu pieteicējiem tiek piešķirts papildus finansējums 1 000 eiro apmērā par tādu projektu pieteikumu izstrādi, kuros ir iesaistīti partneri no Baltijas valstīm.

2015.gadā tika sniegts atbalsts 47 projektu izstrādes izdevumu segšanai, 2016.gadā - 62 projektu izstrādes izdevumu segšanai.

Vienlaikus ieguldījumu mikro līmeņa rādītāja sasniegšanā sniegs 1.1.1.5.pasākums "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās". Ievērojot, ka šobrīd norisinās projektu iesniegumu vērtēšana, vēl nav iespējams vērtēt šīs investīciju programmas ieguldījumu mikro līmeņa rādītāja īstenošanā. Lai pilnvērtīgi izvērtētu Latvijas dalības programmā "Apvārsnis 2020", aplūkojami vēl šādi rādītāji: − dalību skaits, salīdzinot ar 7.IP datiem, ir audzis, sasniedzot 0.37% no visām EU-28 valstu dalībām programmas "Apvārsnis 2020" projektu konkursos. 7.IP šis rādītājs bija 0.27%. Latvija, apsteidzot Maltu, Lietuvu un Horvātiju, pakāpusies uz 25.vietu dalībvalstu sarakstā, kas sastādīts vadoties pēc piesaistītā finanšu apjoma. 7.IP līdzvērtīgā skatījumā Latvija atradās 27.vietā 28 ES dalībvalstu sarakstā.

Iesniegtais projektu pieteikumu skaits norāda uz arvien lielāku Latvijas institūciju aktivitāti projektu iesniegumu sagatavošanā un, vadoties pēc šī brīža datiem, var prognozēt, ka līdz programmas "Apvārsnis 2020" noslēgumam Latvijas pārstāvju aktivitāte programmā noteikti pieaugs, salīdzinot ar dalības aktivitāti 7.IP. − Latvijas dalībnieki kā projektu koordinatori ir 15% gadījumu (19 projektiem) no kopējā atbalstīto projektu skaita.

Aplūkojot 7.IP rādītājus, kur visā ietvarprogrammas īstenošanas laikā Latvijas dalībnieki bija projektu koordinatori 12,5%