Viedās specializācijas stratēģijas monitorings

Viedās specializācijas stratēģijas monitorings Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt 27.02.2018. Informatīvais ziņojums VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS STRATĒĢIJAS MONITORINGS Rīga 2018. gada februāris SATURS IEVADS IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI KOPSAVILKUMS 1. RIS3 UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI 2. RIS3 KONCEPTS 3. VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS JOMU SASAISTE AR TAUTSAIMNIECĪBAS UN ZINĀTNES NOZARĒM 4. EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS TENDENCES, MĒRĶI UN IZAICINĀJUMI 5. TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTURĀLĀS TRANSFORMĀCIJAS VIRZIENI 6. RIS3 MONITORINGA IETVARS 7. MĒRĶA RĀDĪTĀJU HIERARHIJA 8. POLITIKAS REZULTĀTU MĒRĶU SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI 9. RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJU ANALĪZE PASĀKUMU PLĀNS 1.2.1.1. pasākums "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" (72,3 milj. EUR) EM 2023 PIELIKUMI 1. pielikums. Nozaru makro analīze 2. pielikums. Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam turpmākās rīcības plānojumā noteikto uzdevumu izpilde 3. pielikums. Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu uzdevumu un pasākumu īstenošanas progress 2014.-2016.gadam 4. pielikums. Nozaru diskusiju platforma - uzņēmējdarbības atklājuma principa ieviešana 5. pielikums. Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 6. pielikums. RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāju vērtības 2008. - 2015. gads IEVADS Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings" (turpmāk - ziņojums) ir pirmais Latvijas Viedās Specializācijas stratēģijas (turpmāk - RIS3) ieviešanas izvērtējums. Tas izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra uzdevumam - Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai nodrošināt RIS3 monitoringa īstenošanu, tostarp RIS3 progresa ziņojumu izstrādi un ietekmes vērtēšanu, un nepieciešamo tematisko pētījumu pasūtīšanu (prot. Nr. 47, 35 §). Ziņojumā ietverta informācija par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, mērķiem un izaicinājumiem, RIS3 programmu un pasākumu īstenošanas gaitu un virzību uz mērķu sasniegšanu, kā arī RIS3 rādītāju analīze un turpmāko pasākumu plāns. Ņemot vērā RIS3 mērķus un tvērumu (RIS3 ir tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu), ziņojums ietver Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014. - 2020.gadam (turpmāk - ZTAI pamatnostādnes) un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2014. - 2020.gadam (turpmāk - NIP) rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošanas gaitu laika periodā no 2014. līdz 2016.gadam un pasākumu plānu 2018. - 2020.gadam. ZTAI pamatnostādnes ir apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.decembra rīkojumu Nr.685 (prot. Nr.67, 97.§); turpat arī noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz ZTAI pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu MK līdz 2017.gada 1.jūnijam. NIP ir apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.282 (prot. Nr.32 62.§); turpat arī noteikts, ka Ekonomikas ministrija iesniedz MK informatīvo ziņojumu par NIP īstenošanas starpposma novērtējumu, kā arī paredzēto uzdevumu un pasākumu plānu 2018.-2020.gadam līdz 2017.gada 1.oktobrim. NIP galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu augstāka ienesīguma preču un pakalpojumu ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. NIP galvenie mērķi un uzstādījumi ir integrēti arī Nacionālajā attīstības plānā 2014. - 2020.gadam. Izstrādājot ziņojumu, informāciju par ZTAI un NIP pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem atbilstoši kompetencei ir sniegušas Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī atbilstošie nozares partneri. Ziņojuma izstrāde nodrošina šādu uzdevumu izpildi: • Ex-ante nosacījumu Eiropas Savienības Kohēzijas politikas 2014. - 2020.gada plānošanas periodam, kur uz pētniecības un inovāciju jomu attiecināms ex-ante nosacījums ir "jābūt Nacionālajai Reformu Programmai atbilstošai Viedās specializācijas stratēģijai, kas veicinātu privātos ieguldījumus pētījumiem un inovācijai, labi funkcionējošas pētniecības un inovācijas sistēmas ietvarā"; • MK 2013.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.282 (prot. Nr.32 62.§) "Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam" 5.1. apakšpunktu, kas nosaka, ka Ekonomikas ministrijai jāsagatavo un ekonomikas ministram līdz 2017.gada 1.oktobrim noteiktā kārtībā MK jāiesniedz informatīvais ziņojums par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2014. - 2020.gadam īstenošanas starpposma novērtējumu, kā arī paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns 2018. - 2020.gadam; • MK 2013.gada 28.decembra rīkojuma Nr.685 (prot. Nr.67; 97.§) "Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam" 4.1. apakšpunktu un 2017.gada 19.aprīļa MK rīkojumu Nr. 191 (prot. Nr. 20 8. §), kas nosaka Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram iesniegt Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas starpposma novērtējumu. Ziņojumā ir 10 pamatnodaļas, kurās aprakstīts RIS3 koncepts un sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem, raksturoti tautsaimniecības attīstības izaicinājumi un strukturālās transformācijas virzieni, izvērtēti politikas rezultātu mērķa sasniegšanas rādītāji, kā arī analizēti RIS3 mikro līmeņa rādītāji. Ziņojuma nobeigumā ir iekļauts turpmāko pasākumu plāns. Ziņojumam ir 6 pielikumi. IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI CSP Centrālā statistikas pārvalde FBMTKC Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centrs ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai EPO Eiropas Patentu birojs ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība EK Eiropas Komisija EM Ekonomikas ministrija ESFRI Eiropas stratēģiskais forums par Pētniecības infrastruktūrām (European Strategy Forum on Research Infrastructures) ERIC Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorcijs FM Finanšu ministrija IIN iedzīvotāju ienākuma nodoklis IKP iekšzemes kopprodukts IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IT informācijas tehnoloģijas ITKC IT kompetences centrs IP ES Ietvara programma IZM Izglītības un zinātnes ministrija JPR 1.2.1.4. pasākums "Jaunu produktu ieviešana ražošanā" KM Kultūras ministrija LAKIFA Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija LDDK Latvijas darba devēju konfederācija LETERA Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija LEO LEO pētījumu centrs LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LIKTA Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija LLDRA Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija LM Labklājības ministrija LPISP Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome LPKC Latvijas pārtikas kompetences centrs LPPEVĀVP Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes LPUA Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija LPUF Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LVRA Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija MASOC Mašīnbūves un metālapstrādes Rūpniecības Asociācija MK Ministru kabinets MKC Mašīnbūves kompetences centrs MKN Ministru kabineta noteikumi MVK mazie un vidējie komersanti NAP Latvijas Nacionālais attīstības plāns NIP Nacionālās Industriālās politikas pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam NIS Nacionālā inovācijas sistēma NKP Nacionālais kontaktpunkts ES Ietvara programmā NVO nevalstiskās organizācijas OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija P&A pētniecība un attīstība P&A&I pētniecība un attīstība un inovācijas PKC Pārresoru koordinācijas centrs PLE pilna laika ekvivalents RIS3 Latvijas Viedās specializācijas stratēģija RP Rektoru Padome STEM Zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika (Science, Technology, Engineering and Mathematics) UIN uzņēmumu ienākuma nodoklis VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VITEKC Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas kompetences centrs VK Valsts kanceleja VM Veselības ministrija VMTKC Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs VNPC Valsts nozīmes pētniecības centrs VRUA Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija ZM Zemkopības ministrija ZTAI Zinātne, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ZTAI pamatnostādnes Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam KOPSAVILKUMS RIS3 ieviešanas izvērtējuma ziņojums izstrādāts saskaņā ar to saistītajiem ilgtermiņa un vidēja termiņa nacionālajiem plānošanas dokumentiem. Ņemot vērā, ka RIS3 ir tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu, informatīvais ziņojums aptver integrētu analīzi par RIS3, ZTAI un NIP pamatnostādņu ieviešanas progresu, tai skaitā minētajos politikas plānošanas dokumentos izvirzīto rīcībpolitikas rezultātu sasniegšanas rādītāju analīzi un turpmāko pasākumu plānu. Paredzams, ka NIP un ZTAI pamatnostādnes tiks izstrādātas arī nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā, vienlaikus vērtējot iespēju konsolidēt vairākus politikas plānošanas dokumentus vienā. Latvijas ekonomikas attīstības tendenču analīze parāda, ka Latvijas ekonomikai trūkst straujākas izaugsmes stimulu. Konkurētspējas rādītāju dinamika liecina, ka Latvijas ekonomikas modelis nav mainījies un joprojām balstās zemo izmaksu konkurētspējas priekšrocībās. Ilgtspējīgas un sabalansētas ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana, kuras pamatā ir tehnoloģiskās novitātes, ražošanas procesa vadības pilnveidošana un, ne mazāk svarīgi - esošo resursu pārdale augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai, t.i., tautsaimniecības strukturālā transformācija. Transformācijas procesa veicējs ir uzņēmējs, kas pieņem lēmumu modernizēt ražošanu vai pārvietot resursus uz citu nozari/reģionu/valsti, tāpēc uzņēmēju motivācijas veicināšana ieguldīt attīstībā ir galvenais politikas mērķis. Valsts investīciju un atbalsta uzdevums ir mazināt transformācijas izdevumus pārsvarā ar pieejamu zināšanu bāzi, kvalitatīvu cilvēkkapitālu un sabiedriskajiem pakalpojumiem, un nodrošināt veicinošu biznesa vidi, tai skaitā nodrošinot uzņēmējam iespēju primāri fokusēties uz produktīvām investīcijām, atstājot valsts intervencei tās investīcijas, kas primāri nav fokusētas uz produktivitāti, bet nodrošina atbilstošas ekosistēmas radīšanu. Attiecīgi specifiski mērķēti atbalsta instrumenti, piemēram, investējot infrastruktūras izveidē vai modernizācijā, nodrošinātu uzņēmējiem iespēju iesaistīties augstākas pievienotās vērtības produktu izstrādē un ieviešanā ražošanā. Virzību uz RIS3 mērķu sasniegšanu raksturo kopējie ieguldījumi P&A, pozīcija Eiropas inovāciju rādītāju grupā un produktivitātes pieaugums apstrādes rūpniecībā. Lai gan Latvijai ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju grupā pakāpties uz vidēju, galvenais ekonomikas zināšanu un tehnoloģiju ietilpības rādītājs - ieguldījumi P&A - neaug ne valsts, ne privātā sektora daļā. Pozitīva virzība ir vērojama rādītājā, kas atspoguļo augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvaru Latvijas preču eksportā (%), kā arī strukturālo reformu rezultātā notikušo pētniecības fragmentācijas mazināšanu, veidojot mazāku skaitu spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju, zinātnisko rakstu žurnālos, kas iekļauti starptautiskās datu bāzēs, skaitā, kā arī iedzīvotāju īpatsvarā 30-34 gadu vecumā, kuriem ir augstākā izglītība. Bez turpmākas valsts ieguldījumu apmēra būtiskas palielināšanas nav iespējams nodrošināt ekonomiskas straujākai izaugsmei nepieciešamās zināšanas un tehnoloģijas, cilvēkresursus, kas ilgtermiņā varētu nodrošināt arī uzņēmumu biznesa modeļa maiņu un, secīgi, privātā sektora produktu un pakalpojumu zināšanu ietilpību. Ievērojot minēto, saglabājoties pašreizējiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, identificējami būtiski riski politikas plānošanas dokumentos izvirzīto rādītāju nesasniegšanā sākotnēji plānotajā apmērā 2020.gadā. Lielākajā daļā RIS3 ieguldījumu programmu (valsts budžeta un ES fondu finansētas, kas sniedz tiešu ieguldījumu RIS3 mikro līmeņa rādītāju sasniegšanā) ir iestrādāti stimuli, kas sekmē RIS3 mikro līmeņa rādītāju pieaugumu un tādējādi virzību uz RIS3 virsmērķu un tautsaimniecības transformācijas rādītāju sasniegšanu. Tomēr atsevišķās programmās vērojami sākotnējie signāli par plānoto rezultatīvo rādītāju neizpildi pilnā apmērā, kas rada nepieciešamību pārskatīt pašreiz noteiktos stimulus un iestrādāt jaunus, kas nodrošinātu efektīvāku virzību uz plānoto. Vienlaikus jāņem vērā, ka lielākā daļa investīciju programmu ir uzsākušās 2016.gada 2.pusgadā un 2017.gada 1.pusgadā, attiecīgi pilnvērtīgu vērtējumu par to ietekmi uz rādītāju izpildi vēl nav iespējams veikt. Uz 2018. gada janvāri ir šāds ES fondu programmu ieviešanas statuss: 1) apstiprinātas visas investīciju programmas, kas vērstas uz zinātnes konkurētspējas paaugstināšanu (5 programmas); 2) apstiprinātas visas investīciju programmas, kas paredz sekmēt inovācijas kapacitātes stiprināšanu (4 programmas); 3) apstiprinātas visas investīciju programmas, kas vērstas uz uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšanu (15 programmas). Papildu tam laika posmā no 2014.gada līdz 2017.gada vidum nodrošināta zinātnes un uzņēmējdarbības nozares ekosistēmas normatīvā ietvara pilnveide. Būtiskākie paveiktie darbi: • 2013.gada 12.novembrī apstiprināti jauni zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas MK noteikumi Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām" (t.sk. veicot papildinošus grozījumus 2014.gada 28.oktobrī un 2015.gada 24.novembrī), kas mainīja kritērijus un nosacījumus zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtībai, ieviešot uz izcilību un starptautisko konkurētspēju un sadarbību ar industriju balstītus stimulus; • 2014.gada 1.jūlijā apstiprināti MK noteikumi Nr.373 "Noteikumi par pētniecības un attīstības darbību uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai", kas nosaka kārtību, kādā piemērojami uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi, ja uzņēmumā veiktas pētniecības un attīstības darbības; • 2015.gada 14.jūlijā apstiprināti studiju virzienu akreditācijas kārtību regulējošie MK noteikumi Nr.407 "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi", kas nosaka normatīvo ietvaru, lai nacionālā līmenī ieviestu Eiropas Augstākās izglītības telpas kvalitātes standartus un vadlīnijas augstākās izglītības sistēmas nodrošināšanā; • 2015.gada 28.jūlijā apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", kas regulē augstākās izglītības institūciju valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, ieviešot uz augstākās izglītības institūcijas individuālo sniegumu balstīta finansējuma piešķīruma komponenti; • 2016.gada 23.novembrī veikti grozījumi Augstskolu likumā, nosakot Studējošo un absolventu reģistra izveidi un tajā iekļaujamo informācijas apjomu; • 2016.gada 23.novembrī pieņemts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, ar mērķi veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu (starp-up) veidošanos Latvijā, kā arī sekmēt P&A rezultātu komercializāciju; • 2016.gada 8.decembrī veikti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, nosakot Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas darbību kā valsts informācijas sistēmu, kas apkopo ziņas par zinātnisko institūciju veikto zinātnisko darbību un tajā iesaistītajām personām; • Izstrādāts un pieņemts jauns Publisko iepirkumu likums, kas tostarp paredz atvieglotāku kārtību P&A projektu vērtēšanai, piesaistot ārvalstu ekspertus, tādējādi sekmējot starptautiskiem standartiem atbilstošu procedūru ieviešanu P&A projektu atlasē; • 2017.gada 17.janvārī apstiprināti jaunuzņēmumu darbību regulējošie MK noteikumi Nr.30 "Jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisijas nolikums", kas nosaka jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisijas nolikuma kārtību, kā arī 2017.gada 7.februārī apstiprināti MK noteikumi Nr.74 "Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība". RIS3 sekmīgākam monitoringam veikti būtiski datu vākšanas uzlabojumi: 1) CSP pētniecības un inovācijas apsekojuma datu paplašinājums, sākot ar 2017.gadu; 2) zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojums 2016.gadā; 3) Nacionālās zinātniskās darbības sistēmas un studentu un absolventu reģistra izveide. Papildus īstenoti vairāki tematiskie izvērtējumi, kas sniegs informāciju RIS3 monitoringam un tālāko lēmumu pieņemšanai, t.sk. Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) eksperti veic pētījumu Latvijas augstākās izglītības institūciju pārvaldības pilnveidei un augstākās izglītības modernizācijai, noslēdzies ES fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam ieguldījumu P&I ex-post izvērtējums, augstākās izglītības institūciju ES valodu un kopīgo doktorantūras programmu izvērtējums, kā arī Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmas efektivitātes izvērtējums, ko veica Eiropas Komisijas Horizon 2020 Policy Support Facility ekspertu grupa. Uzņēmējdarbības atklājuma princips ir iestrādāts visos RIS3 ieviešanas pasākumos. Piemēram, augstskolu, koledžu un zinātnisko institūciju attīstības stratēģiju izvērtēšanai IZM izstrādāja vērtēšanas kritēriju kopumu, kas ietvēra prasību pētniecības programmu, STEM studiju programmu piedāvājuma un attīstības stratēģiju izstrādāšanā iesaistīt saistīto nozaru asociācijas. Izvērtējot iesniegtās attīstības stratēģijas, starpresoru vērtēšanas komisija nepieciešamības gadījumā lūdz papildināt vai koriģēt institūciju attīstības plānus un saskaņot tos ar saistīto nozaru pārstāvošajām profesionālajām asociācijām un organizācijām. Praktisko un pēcdoktorantūras pētījumu programmā projektu iesniegumiem ir prasība pievienot komersanta vai nozares asociācijas atzinumu, tādējādi nodrošinot pētījuma atbilstību nozares attīstības vajadzībām un informācijas apriti starp pētniecības organizācijām un atbilstošām nozarēm. Tiek vērtēts projektu ieguldījums RIS3 mērķu sasniegšanā vai specializācijas jomu attīstībā. Vienlaikus jaunu, potenciālu tautsaimniecības nozaru un to jomu identificēšana ir plānota gan esošo nozaru diskusiju platformu ietvaros, identificējot jaunas un potenciālas jomas esošo tautsaimniecības nozaru ietvaros, gan divpusējo tikšanos laikā ar strauji augošiem uzņēmumiem, kur iespējams identificēt jaunas, potenciālas tautsaimniecības nozares. Ziņojumā iekļauts pasākumu plāns 2018. - 2020.gadam, ietverot gan ES fondu un valsts budžeta finansētu programmu ieviešanas uzdevumus, gan nefinansiālas iniciatīvas un stimulus, kas vērsti uz RIS3 mērķu sasniegšanu. Pasākumi pēc to ietekmes iedalīti 6 virzienos: 1) inovācijas veicināšana, 2) konkurētspējas stiprināšana, 3) investīciju piesaiste, 4) eksporta veicināšana, 5) uzņēmējdarbības vides pilnveidošana un 6) zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla attīstība. Tostarp, plānā ietvertie pasākumi paredz jaunus finansēšanas avotus un valsts pasūtījumu pētniecībai ekonomikas nozaru izaugsmes stimulēšanai, tematiskos uzsaukumus Bioekonomikas, Inovāciju un industrijas 4.0 jomās praktisko un pēcdoktorantūras pētījumu programmās. 1. RIS3 UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI 2. RIS3 KONCEPTS Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (RIS3) ir tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tautsaimniecības transformācijas stratēģija ir cieši saistīta ar tautsaimniecības pašreizējo attīstības līmeni un konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām). Būtisks priekšnoteikums pārejai uz inovatīvu ekonomiku ir Latvijas inovācijas sistēmas stiprināšana, novēršot tās nepilnības un veicinot mijiedarbību starp visiem inovācijas sistēmas subjektiem - uzņēmējdarbību, zinātni un izglītību, kā arī institucionālās vides pilnveidošanu. RIS3 mērķis - palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā. RIS3 uzdevums - nodrošināt attīstības prioritāšu izvirzīšanu un regulāru pārskatīšanu, publisko investīciju mērķtiecīgu fokusēšanu, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēli un tādas monitoringa sistēmas izveidi, kas ļauj sekot publisko ieguldījumu ietekmei un nodrošina maksimālu virzību uz izvirzīto mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014-2020.gadam RIS3 paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas instrumentu izvēli, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi. Ievērojot RIS3 mērķus, RIS3 publisko investīciju programmas ir vērstas uz Latvijas tautsaimniecības inovācijas kapacitātes stiprināšanu un uz inovācijas šķēršļu mazināšanu. 3. VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS JOMU SASAISTE AR TAUTSAIMNIECĪBAS UN ZINĀTNES NOZARĒM Praktiski visas tautsaimniecības nozares potenciāli var izmantot kādā no RIS3 specializācijas jomām dažādu zinātņu nozaru radītās zināšanas. 1. attēlā atspoguļota RIS3 specializācijas jomu sasaiste ar tautsaimniecības nozarēm (atbilstoši NACE red.2 klasifikācijai) un zinātnes apakšnozarēm (atbilstoši OECD zinātņu nozaru klasifikācijai), kā arī norādīts, kādas valsts zinātniskās institūcijas, t.sk. augstskolas, ietilpst katrā no RIS3 specializācijas jomām. 2014.gadā tika organizētas 14 publiskās diskusijas, kurās piedalījās vairāk nekā 500 pārstāvji no zinātniskajām institūcijām, izglītības iestādēm un nozaru asociācijām. Diskusijās tika secināts, ka Latvijas tautsaimniecības nozarēm ir raksturīga relatīvi augsta specializācija, tāpēc specializācija kopumā nav Latvijas tautsaimniecības problēma. Eksporta orientētie Latvijas uzņēmumi ir augsti specializēti un patstāvīgi meklē specializācijas iespējas nišās vai atsevišķās produktu nozarēs. Viens no svarīgākajiem viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas pamatprincipiem ir izvairīšanās no "uzvarētāju sektoru" noteikšanas jeb selektivitātes. Tā vietā galvenais uzsvars tiek likts uz uzņēmējdarbības vides veidošanu, kas veicina inovatīvas darbības un cilvēkresursu attīstību. Viens no diskusiju uzdevumiem bija identificēt iespējamās konkurētspējas nišas katras specializācijas jomas ietvaros. Faktiskie kompetences centru pētījuma virzieni un klasteru programma ar atbilstošajiem finanšu instrumentiem aptver visas sākotnēji identificētās RIS3 specializācijas jomas. Jaunas jomas nav identificētas, bet sīkāk izdalīti pētījumu virzieni Viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomā, kā arī Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, attiecīgi - Viedie materiāli tehnoloģijas un inženiersistēmas - modernas ražošanas tehnoloģijas un inženiersistēmas, Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas - viedie materiāli un atbilstoši Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - aparātbūve (elektronika). 2.attēls. Latvijas industrijas potenciālās specializācijas nišas Viedās specializācijas jomas ietvaros Specializācijas jomas Industrijas potenciālās specializācijas nišas 2014.gada diskusiju skatījumā Pētījuma virziens/ rezultāts; Kompetences centri1 Klasteri (programma uzsākta ar 2017.g.) 1.Zināšanu ietilpīga bioekonomika. Ilgtspējīga un produktīva meža audzēšana mainīgos klimata apstākļos; Koksnes biomasas pilnīga izmantošana ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai; Inovatīvas, riskus mazinošas augu un dzīvnieku audzēšanas tehnoloģijas; Inovatīvu augstas pievienotās vērtības nišas produktu izstrāde no koksnes, tradicionālām un netradicionālām lauksaimniecības augu un dzīvnieku izejvielām; augu un dzīvnieku audzēšanas un pārstrādes blakusproduktu izmantošanas tehnoloģiskie risinājumi; Pārtikas drošība. • Latvijas ražotāju produktu tirgus palielināšana (LPKC)2 • Ražošanas pievienotās vērtības un konkurētspējas palielināšana. (LPKC) • Meža kapitālvērtības palielināšana un mežsaimniecības attīstība (MNKC)3 • Jauni koksnes materiāli un tehnoloģijas. (MNKC) • Pārtikas produktu kvalitātes klasteris • Latvijas Koka būvniecības klasteris • CLEANTECH LATVIA (starp sektoru klasteris) • Viedās pilsētas klasteris (starp sektoru klasteris) 2.Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas. Farmaceitisko un bioaktīvo vielu iegūšanas kīmiskās un biotehnoloģiskās metodes un produkti; Jaunu un esošo humāno un veterināro zāļu izstrāde un izpēte; Molekulārās un individualizētās ārstēšanas un diagnostikas metodes un šūnu tehnoloģijas; Funkcionālā pārtika, ārstnieciskā kosmētika un bioaktīvi dabas vielu produkti. • Oriģinālzāles un ģenēriskās zāles - aktīvo medicīnas vielu izpēte jaunu t.sk. patentbrīvo medikamentu izstrādei, specifisku vielu novērtēšana konkrētu slimību ārstēšanai u.tml. (FBMTKC)4 · Dabas vielu zāļu attīstība (FBMTKC) • Latvijas Dzīvības zinātņu nozares attīstības klasteris - LifeScience.lv 3.Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas. Implantu materiāli, kompozītmateriāli, plānie slāņi un pārklājumi, iekārtas, mehānismi un darba mašīnas, stikla šķiedras izstrādājumi un viedie materiālus uz stikla šķiedras bāzes. Viedie materiāli tehnoloģijas un inžniersistēmas - modernas ražošanas tehnoloģijas un inženiersistēmas • Automatizētu inženiersistēmu un materiālu ražošanas tehnoloģijas. (MKC) • Transporta tehnoloģiju attīstība(MKC) Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas - viedie materiāli • Viedo pārklājumu un materiālu izstrāde, viedās tehnoloģijas, nanotehnoloģijas un nanometeriāli. (VMTKC)5 • Metālapstrādes klasteris • Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris (starp sektoru klasteris) • Drukas un mēdiju tehnoloģijas klasteris 4.Viedā enerģētika. Resursu cenas; Energoresursu patēriņa intensitāte; ES klimata un enerģētikas ietvars 2030. • Sekmēt jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību. (VITEKC)6 • Veicināt jaunu produktu izstrādi uz eksportu orientēto uzņēmumu efektīvāku jaunu noieta tirgu apgūšana. (VITEKC) •  Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas klasteris 5.Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Inovatīva zināšanu pārvaldība, sistēmu modelēšanas un programmatūras izstrādes metodes un rīki; inovatīvi nozaru IKT aparatūras (hardware) un programmatūras (software) lietojumi; kiberfizikālās sistēmas, valodu tehnoloģijas un semantiskais tīmeklis; lielapjoma datu un zināšanu infrastruktūra; informācijas drošība un kvantu datori; datorsistēmu testēšanas metodes. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - informācijas un komunikāciju tehnoloģijas • Inovatīvas zināšanu pārvaldības, sistēmu modelēšanas un programmatūras izstrādes metodes un rīki, to izmantošana (ITKC)7 • Inovatīvi nozaru IKT aparatūras un programmatūras lietojumi. (ITKC) •  Lielapjoma datu un zināšanu infrastruktura (ITKC) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - aparātbūve (elektronika) •  Jaunu produktu izstrāde elektronikas, elektrotehnikas jomā. (LEO)8 •  Informāciju Tehnoloģiju klasteris 4. EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS TENDENCES, MĒRĶI UN IZAICINĀJUMI Latvijas ekonomika ir makroekonomiski sabalansēta, bet tai trūkst stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanā visos ar ražošanas paplašināšanu un modernizāciju saistītajos procesos. Latvijas ekonomikas atkopšanās pēc krīzes bija strauja - 2011. un 2012.gadā IKP pieauga vidēji par 5,1%. Turpmākajos gados izaugsmes tempi pakāpeniski samazinājās - pēdējos četros gados IKP pieauga vidēji gadā par 2 procentiem (3.attēls). Latvijas ekonomikā ir novērstas izteiktās makroekonomiskās disproporcijas un mazināts ekonomikas ievainojamības riskus pret iekšējiem un ārējiem šokiem. Lai arī pašlaik Latvijas ekonomika ir makroekonomiski sabalansēta, tomēr tai trūkst straujākas izaugsmes stimuli. Nav izteiktas tendences, kas ļautu noteikt galvenos izaugsmes dzinuļus. Izaugsmes tempus īstermiņā nosaka dažādi īslaicīgi konjunktūras apstākļi un tie nesola noturīgu devumu turpmākās izaugsmes nosacījumos. Ekonomikas aktivitātes kopumā nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni. Konkurētspējas rādītāju dinamika liecina, ka Latvijas ekonomikas modelis nav mainījies un joprojām saglabājas darbaspēka zemo izmaksu konkurētspējas priekšrocības. Saglabājoties esošajam stāvoklim, ekonomikas izaugsmes tempi vidējā termiņā var sasniegt vien 2-3% gadā un ekonomikai ir risks nonākt vidēju ienākumu slazdā. Valdības mērķis ir veicināt līdzsvarotu un konkurētspējīgu tautsaimniecības attīstību vidējā termiņā panākt stabilu un sabalansētu 5% IKP pieaugumu ik gadu. Ilgtspējīgas un sabalansētās ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir jauno konkurētspējas priekšrocību veidošana, kas ir saistīts ar investīcijām cilvēkkapitālā, tehnoloģijās, inovācijā, pētniecībā, attiecīgi izveidojot mērķim atbilstošu valsts investīciju un atbalsta mehānismu un fokusējot privātās investīcijas. Jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošana ir svarīgs nosacījums eksporta noietu tirgus paplašināšanai un eksporta apjomu pieaugumam. Pašreizējos apstākļos Latvijas konkurētspēju ārējos un iekšējos tirgos noteiks spēja mazināt produktivitātes plaisu ar tehnoloģiski attīstītajām valstīm. Produktivitātes paaugstināšanas pamatā ir ne tikai tehnoloģiskās novitātes, ražošanas procesa vadības pilnveidošana, bet arī esošo resursu pārdale augstākās pievienotās vērtības produktu ražošanai, t.i. tautsaimniecības strukturālā transformācija. Līdz ar to fundamentāli svarīgi koncentrēt valsts investīciju un atbalsta mehānismu uz nepieciešamo priekšnosacījumu un labvēlīgas vides izveidi, izvēloties mērķim atbilstošus instrumentus, savukārt komersantiem ļaujot veikt investīcijas produktos un to attīstībā. Analizējot esošo situāciju, var secināt, ka valsts intervence finanšu instrumentu veidā nesniedz pietiekamu atdevi tieši uz pievienotās vērtības produktu ražošanu un tautsaimniecības strukturālo transformāciju, proti, nemotivē uzņēmējus izvēlēties transformācijas ceļu. Attiecīgi, lai motivētu uzņēmējus izvēlēties augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, nepieciešams no valsts puses investēt zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla nodrošināšanā un veidot tieši tādus atbalsta instrumentus, kas ļautu komersantam fokusēties uz produktivitāti, neveicot ilgtermiņa ieguldījumus investīcijās, kurām nav produktivitātes atdeves. Tautsaimniecības strukturālās transformācijas process ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik kvalitatīvs ir institucionālais ietvars (likumdošana, valsts investīcijas un atbalsts, un ekonomiskās un politiskās institūcijas), kas nodrošina produktu un resursu tirgus darbības efektivitāti, minimizējot ar pārdales procesu saistītas izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts konkurētspēju. Latvijas tautsaimniecība ir cieši integrēta starptautiskajos tirgos. Tāpēc jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanā Latvijai ir jāpielāgojas globāliem izaicinājumiem, kas maina tradicionālo biznesa modeli: • ražošanas faktoru un kapitāla starptautiskās mobilitātes palielināšanās. Pašlaik globālās ekonomikas attīstība ir ļoti vāja, līdz ar to saasinās konkurence starptautiskajos talantu, produktu, darba un kapitāla tirgos; • ražošanas fragmentācija, veidojas valstu specializācija kādā noteiktā nozarē vai arī produkta pievienotās vērtības radīšanas ķēdē. Latvijai ir jāizmanto iespēja iesaistīties globālajās piegādes un ražošanas ķēdēs, kur gala produkta ražošanai svarīga ir izcilība visos ražošanas posmos un līmeņos, piegādātāju un sadarbības partneru kompetence un inovācijas kā saistītajās nozarēs, tā arī dažādos reģionos. Pašreizējais zemais inovāciju sniegums liecina ne tikai par nepietiekamu valsts ieguldījumu zināšanu bāzē un cilvēkkapitālā, un atbalstu, bet arī (un iespējams pat vairāk) par uzņēmēju zemo pieprasījumu pēc inovācijām; • strauji augošas jaunās industriālās valstis ar izteikti lētā darbaspēka priekšrocībām. Latvijas ražotāju konkurētspēja joprojām lielā mērā balstās uz lētā darbaspēka priekšrocībām. Bet jāņem vērā, ka darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams atvērta darba tirgus apstākļos. Tādējādi Latvija var zaudēt konkurētspēju zemo izmaksu segmentos ātrāk nekā iegūt priekšrocības produktu ražošanā ar augstu pievienoto vērtību. Bez tam, turpinot šādu biznesa modeli pastāv risks zaudēt talantus aizvien pieaugošā apmērā; • privāto investīciju piesaistei lielākas prasības tiek izvirzītas institucionālai videi un infrastruktūrai. Latvijas institucionālai videi ir vairākas nepilnības (kropļojumi). Kā izteiktākie jāmin lielais ēnu ekonomikas īpatsvars un nekvalitatīvie publiskie pakalpojumi. • Transformācijas procesa veicējs ir uzņēmējs - viņš pieņem lēmumu modernizēt ražošanu vai pārvietot resursus uz citu nozari/reģionu/valsti. Tāpēc uzņēmēju motivācijas veicināšana biznesa modeļa maiņai un jaunu konkurētspējas priekšrocību izzināšanai un veidošanai ir galvenais politikas mērķis. 5. TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTURĀLĀS TRANSFORMĀCIJAS VIRZIENI Strukturālā transformācija ir process, ko dažkārt dēvē par "kāpšanu augšup pa tehnoloģijas kāpnēm", kas izpaužas kā augstāka ražošanas produktivitāte. Tas saistīts ar resursu pārdali uz augstākas produktivitātes nozarēm, kā arī ražošanas diversifikāciju un tehnoloģisko modernizāciju. Valsts tautsaimniecības struktūru lielā mērā nosaka esošās salīdzinošās konkurences priekšrocības, kurām laika gaitā jāmainās, tāpēc strukturālās transformācijas pamatā ir jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošana. Transformācijas procesā liela nozīme valsts struktūrpolitikai jeb industriālajai politikai. Katrā no nozaru grupām ir savi specifiski transformācijas stimuli, kam jābūt ierosināto diskusiju pamatmērķim. Vairāki no transformācijas pamatelementiem jau ir iezīmēti Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014. - 2020.gadam. - Klasteru attīstība. Attīstītu klasteru esamība ir būtisks strukturālās transformācijas priekšnosacījums. Tas īpaši attiecas uz tradicionālām nozarēm. Klasteri rada labumu, izmantojot pieeju specializētiem piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, resursu izlietojumam, idejām, zinātniskiem pētījumiem un citiem ārējiem efektiem. - Iekļaušanās globālajās vērtību ķēdēs nodrošina eksporta izaugsmi un augstāku produktivitāti. Tā, piemēram, augstāku produktivitāti var iegūt Latvijas uzņēmums, kurš darbojas autoražotāja tiešajā piegādes ķēdē, nevis tiek uztverts, kā viens no piegādātājiem vērtību ķēdē esošam uzņēmumam. Šādu efektu vēlas panākt viens no Latvijas kokrūpniecības sektora uzņēmumiem, kurš veic izejvielu piegādi autorūpniecības sektoram, izmantojot piegādes ķēdē esošu starpnieku. - Nišas produktu attīstība. Latvijas rūpniecības uzņēmumi nevar konkurēt masu produkcijas ražošanā. Latvijas ekonomikas mērogam ir raksturīgas nelielas kompānijas. Tās specifika ir nišas produkti. Nišas produkts - unikāls produkts (ar specifikām lietošanas īpašībām, kas atbilst noteiktai patērētāju grupai), kam nav liels pieprasījums (tā nav masu produkcija), bet to iespējams ražot un realizēt pietiekošā daudzumā, lai gūtu peļņu. Nišas produktu gadījumā konkurences priekšrocības saistītas ar to, ka lielās kompānijas nav ieinteresētas ražot šādus produktus ierobežotā pieprasījuma dēļ. Valsts investīciju un atbalsta uzdevums ir mazināt transformācijas izdevumus pārsvarā ar kvalitatīviem sabiedriskiem pakalpojumiem un nodrošināt veicinošu biznesa vidi. Transformācijas izaicinājumi maina tradicionālo biznesa modeli, kā pamatā jābūt vismaz vidēja termiņa biznesa stratēģijai un tam jābalstās ekselentā biznesa vidē, kur galvenais elements ir savstarpēja uzticēšanās starp ekonomikas subjektiem (starp uzņēmējiem, starp valsts institūcijām un uzņēmējiem, darba devējiem un ņēmējiem). To veido likumdošana un atbilstošās valsts un pašvaldību institūcijas. 6. RIS3 MONITORINGA IETVARS 7. MĒRĶA RĀDĪTĀJU HIERARHIJA RIS3 monitoringa sistēmas mērķis ir nodrošināt publisko ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā efektivitāti, ilgtspēju un sabiedrisko vērtību. Tās uzdevums dot iespēju lēmumu pieņēmējiem novērtēt ieguldījumu ietekmi un nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas stratēģijā vai tās īstenošanas instrumentos. Monitoringa sistēma ir veidota, lai sekotu RIS3 mērķu sasniegšanai trīs līmeņos: RIS3 virsmērķi, RIS3 makro līmeņa rādītāji, RIS3 mikro līmeņa rādītāji. RIS3 sekmīgākam monitoringam veikti būtiski datu vākšanas uzlabojumi: 1) CSP pētniecības un inovācijas apsekojuma datu paplašinājums, sākot ar 2017.gadu. Paplašinātais pētniecības apsekojums aptvers datus (a) par izdevumiem pētnieciskajām darbībām sadalījumā pa finanšu avotiem un pa ekonomiskās darbības veidiem NACE 2.red. 2 zīmju līmenī, (b) par zinātniskajiem darbiniekiem sadalījumā pa sektoriem un pētniecības jomām. Paplašinātā inovācijas apsekojuma ietvaros tiks iegūti dati par inovatīvi aktīvajiem uzņēmumiem pa ekonomiskās darbības veidiem NACE 2.red. 2 zīmju līmenī, kā arī sadalījumā pa plānošanas reģioniem. 2) Zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojums 2016.gadā; 3) Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas un studentu un absolventu reģistra izveide. Papildus īstenoti vairāki tematiskie izvērtējumi, kas sniegs informāciju turpmākajam RIS3 monitoringam un tālāko lēmumu pieņemšanai, t.sk. Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) eksperti veic pētījumu Latvijas augstākās izglītības institūciju pārvaldības pilnveidei un augstākās izglītības modernizācijai, 2017. gada III un IV ceturksnī noslēdzies ES fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam ieguldījumu P&I ex-post izvērtējums, augstākās izglītības institūciju ES valodu un kopīgo doktorantūras programmu izvērtējums, kā arī Latvijas zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas efektivitātes izvērtējums, ko veica Eiropas Komisijas Horizon 2020 Policy Support Facility ekspertu grupa. Virzību uz RIS3 virsmērķu sasniegšanu raksturo kopējie ieguldījumi P&A (% no IKP), pozīcija Eiropas inovāciju rādītāju grupā un produktivitāte apstrādes rūpniecībā. Lai gan Latvijai ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju grupā pakāpties uz vidēju, galvenais ekonomikas zināšanu un tehnoloģiju ietilpības rādītājs - ieguldījumi P&A - ir negatīvs un apstrādes rūpniecības produktivitāte nav mainījusies. Ieguldījumi P&A parāda gan valsts un privātā sektora investīcijas pētniecībā, gan arī atspoguļo ekonomikas zināšanu ietilpības līmeni. Tā kā RIS3 virsmērķu un makro līmeņa mērķu rādītāji ir arī vidējā termiņa politikas plānošanas dokumentu mērķa rādītāji, virzība uz RIS3 mērķu sasniegšanu ir vērtēta šo politikas plānošanas dokumentu kontekstā. 8. POLITIKAS REZULTĀTU MĒRĶU SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI Virzību uz RIS3 virsmērķu sasniegšanu raksturo kopējie ieguldījumu P&A (% no IKP) pieaugums un struktūras maiņa, izmaiņas Latvijas pozīcijā Eiropas inovāciju rādītāju grupā un produktivitātes pieaugums apstrādes rūpniecībā. Lai gan Latvijai ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju grupā pakāpties uz vidēju, tas ir noticis galvenokārt pateicoties 2007-2013.gadā veiktajiem ES fondu ieguldījumiem cilvēkresursos un iekārtās Latvijas uzņēmumos. 5.attēls. RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji Mērķa sasniegšanas rādītāji 2010 2013 Fakts Progress 2020 Politikas plānošanas dokuments Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija) "modest" "modest" "moderate" (2016) ► "moderate" ZTAIP9 RIS3 virsmērķi Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%) 0,6 0,6 0,44 (2016) ▼ 1,5 ZTAIP, NIP, NRP Produktivitāte apstrādes rūpniecībā (EUR uz 1 strādājošo) 18,5 20,3 23,6 (2016) ► 29 000 IV1 Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā 5563 5593 5120 (2016) ▼ 7000 ZTAIP Valdības politikas tiešā un netiešā ietekme IV2 Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās (tūkst. cilv.) 26,5 23,9 (2014) 15,8 (2016) ▼ 24,6 ZTAIP IV3 Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību 33 37 (2014) 43 (2016) ▲ 40 ZTAIP IV4 Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju 40 40 (2014) 22 (2017) ▲ 20 ZTAIP IV5 Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs 1032 1100 (2014) 1820* (2016) ▲ 1500 ZTAIP IV6 Sekmības rādītājs dalībai ES Ietvara programmā (%) 22,8 22 (2014) 12,7 (2016) ▼ 30 ZTAIP U1 Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem ieguldījumiem) 38 21 20,0% (2015) ▼ 48 ZTAIP U2 Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši pilna laika ekvivalentam) 22,7 (2011) 18 (2014) 20,6 (2015) ► 23 ZTAIP U3 Piešķirtie Eiropas patenti, kas pieteikti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā 11 (2011) 13 (2014) 16 (2016) ▼ 50 ZTAIP R1 Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem) 29,9 30,4 (2012) 25,5 (2014) ▼ 40 ZTAIP Tautsaimniecības transformācija R2 Apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20% (%) 13,4 12,7 12,5 (2016) ▼ 20 NIP R3 Apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir 40% 92,8 101,8 118,3 (2016) ► 140 NIP R4 Apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60% 95,1 102,3 113,1 (2016) ► 160 NIP R5 Eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās, %) 26,8 1,0 2,6 (2016) ► 5 (2018.-2020.g., vidēji gadā) LPPEVĀVP R6 Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%)10 4,8 8,0 9,8 (2015) ► 11% LPPEVĀVP R7 Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā 4,8 8,0 9,8 ► 31% ZTAI R8 ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā) 1,6 3,0 1,4 (2016) ▼ 1,2 (2018.-2020.g., vidēji gadā) LPPEVĀVP * Rādītājs parāda SCOPUS datubāzes publikāciju skaitu. 2016.gadā Web of Science datubāzē bija 2 172 publikācijas Politikas plānošanas dokumentos noteikto rādītāji tika sagrupēti sadalot tos saskaņā ar EIS metodoloģiju, izdalot trīs rādītāju grupas: (ENABLERS) inovācijas virzītāji ārpus uzņēmēju sektora (IV); (FIRM ACTIVITIES) uzņēmēju aktivitāte inovāciju jomā (U); (OUTPUTS) uzņēmēju inovatīvās aktivitātes rezultāti, kas atspoguļo tautsaimniecības transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības un inovatīvu ekonomiku (R). Apzīmējumi:  ▲ - rādītājs ir uzlabojies; ▼ - rādītājs ir pasliktinājies; ► - rādītājs būtiski nav manījies; "-" - nav datu; - Eiropas Inovācijas rezultātu tablo 2016 (European Innovation Scoreboard 2016) rādītāji11 Galvenais ekonomikas zināšanu un tehnoloģiju ietilpību raksturojošais rādītājs - ieguldījumi P&A - nav pieaudzis un apstrādes rūpniecības produktivitāte nav būtiski mainījusies. Ieguldījumi P&A parāda valsts investīcijas pētniecībā un atspoguļo nozaru uzņēmumu zināšanu ietilpību. Ņemot vērā to, ka šis rādītājs mēra P&A apjomu tautsaimniecībā un to, ka investīcijas P&A tiešā veidā ir saistītas gan ar zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla pieejamību, gan produktu un pakalpojumu zināšanu un tehnoloģiju ietilpību un, tādējādi, produktivitāti, valdība 2013.gadā apņēmās palielināt valsts budžeta investīcijas P&A, vienlaikus iestrādājot P&A finansēšanas programmu noteikumos stimulus privātā sektora P&A apjoma palielināšanai. Ar šo valdība ne tikai apņēmās investēt pētniecībā, bet arī signalizēja Latvijas sabiedrībai un Eiropas Komisijai politisku apņemšanos virzīties uz augstākas produktivitātes ekonomiku, kā arī uzņēmās starptautiskas saistības uz kuru pamata ZTAI nozarē pašreiz tiek investēti ES fondu līdzekļi nozares veiktspējas palielināšanai. Bez turpmākas valsts ieguldījumu apmēra būtiskas palielināšanas nav iespējams nodrošināt ekonomiskās produktivitātes palielinājumam nepieciešamo zināšanu bāzi - zināšanas un tehnoloģijas, un cilvēkkapitālu - cilvēkresursus un sadarbības tīklus, kas jau vidējā termiņā nodrošinātu arī uzņēmumu biznesa modeļa maiņu un, secīgi privātā sektora produktu un pakalpojumu zināšanu ietilpību, ko atspoguļo privātā sektora P&A ieguldījumi. Vienlaikus šāda situācija rada riskus nesasniegt tos darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" plānotos struktūrfondu investīciju rezultatīvos rādītājus, kuru sasniegšana zināmā mērā ir ārpus struktūrfondu ietekmes, jo prasa noteiktu uzvedības maiņu un ilgtermiņa saistību uzņemšanos, tādējādi pozitīvi signalizējot par tautsaimniecības struktūras transformāciju, ko raksturo jaunu P&A darba vietu skaits12 un zinātnisko institūciju piesaistītais ārējais finansējums13 (rādītāju datus un pašreizējās vērtības skat. 39. attēlā un 9.1. apakšnodaļas "RIS3 mikro līmeņa rādītāji" 44.-45. un 46.lpp.). Minēto rādītāju būtiska nesasniegšana var rezultēties ar finanšu korekciju 2023.gadā un tādējādi radīt zaudējumus valsts budžetam. RIS3 virsmērķu un makro līmeņa mērķu rādītāji un virzība uz to sasniegšanu ir apkopoti 5.attēlā. Visaptverošu rādītāju dinamiku pa gadiem laika posmā no 2008.gada līdz 2016.gadam var skatīt pielikumā Nr. 6 "RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāju vērtības 2008. - 2016.gads". No visiem makro līmeņa mērķu sasniegšanas rādītājiem pozitīva virzība ir vērojama tikai rādītājā, kas atspoguļo 1) augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvaru Latvijas preču eksportā (%), 2) strukturālo reformu rezultātā notikušo pētniecības konsolidāciju, veidojot mazāku skaitu spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju, 3) zinātnisko rakstu skaitā, kas publicēti žurnālos, kas iekļauti starptautiskās datu bāzēs , un 4) iedzīvotāju īpatsvarā 30-34 gadu vecumā, kuriem ir augstākā izglītība. Savukārt tiem rādītājiem, kuru izpilde ir tieši saistīta ar ieguldījumiem P&A, rādītāju izpildes progress ir negatīvs, ko izaugsmes stimulēšanai nepietiekamais investīciju apmēru P&A. Visi saistītie politikas plānošanas dokumenti (NIP, ZTAI pamatnostādnes) principā ir vērsti uz RIS3 mērķu sasniegšanu. Taču šajos dokumentos ir dažādi bāzes gadi. Tāpēc ir svarīgi, ka turpmāk RIS3 monitoringā tiek izmantots viens atskaites periods. 6.attēls Kopējie izdevumi P&A % no IKP Latvijas kopējie izdevumi P&A 2016.gadā bija 110,4 milj. eiro, jeb 0,44% no IKP. Tas ir ne tikai ievērojami mazāk kā 2016.gadā bija plānots (1,1%), bet arī mazāk nekā vidēji iepriekšējos gados. Šo samazinājumu izskaidro privātā un starptautiskā (ES fondu) sektora investīciju samazinājums kombinācijā ar valsts investīciju stagnāciju (7., 8., 9.attēls). RIS3 plānotā politika paredzēja pasākumu kopumu, kur valsts investīciju būtisks pieaugums kombinācijā ar ES fondu ieguldījumiem un nozares infrastruktūrā un cilvēkresursos nodrošinātu privātā sektora investīciju pakāpenisku pieaugumu. Ņemot vērā to, ka valsts un ES fondu investīciju mērķis ir nodrošināt priekšnoteikumus un stimulus privātā sektora investīciju pieaugumam, novērotā negatīvā attīstības tendence skaidri signalizē, ka tautsaimniecības struktūra ne tikai nemainās, bet pasliktinās. Vēl vairāk, faktiski nav iedarbināts viens no svarīgākajiem izaugsmes stimuliem. Lai veicinātu valsts ieguldījumu palielinājumu P&A un attīstītu nozares cilvēkkapitālu, 2018. gadā valsts budžeta finansējums zinātnei un pētniecībai ir palielināts par 3,4 miljoniem eiro. Pie reizes ir noteikts, ka Valsts pētījumu programmas turpmāk tiek finansētas no attiecīgās nozares budžeta. No Ekonomikas ministrijas budžeta sākot no 2018.gada ir panākti papildu 2 miljoni eiro šim mērķim - Valsts pētījumu programmas īstenošanai enerģētikas jomā. Makro līmeņa rādītāju izmaiņas parāda, ka plānotā virzība uz mērķi 2020.gadā sasniegt tādu tautsaimniecības struktūru, ko raksturo 1,5% ieguldījumi P&A (% no IKP) nenotiek (6.attēls). Kopējie izdevumi P&A nav pieauguši. Lai paaugstinātu privātā sektora zināšanu ietilpību, ko ataino privātā sektora ieguldījumi P&A, RIS3 paredzēja valsts investīciju ikgadēju palielinājumu 2014.gadā sasniedzot gandrīz 49.8 milj. eiro, 2015.gadā -75.4 milj. eiro un 120,9 milj. eiro 2016.gadā - (7.attēls). Kā redzams 7.attēlā, plānotais valsts investīciju pieaugums P&A 2016.gadā atpalika no plānotā par 68 milj. Tādējādi, valsts nav pildījusi RIS3 plānā paredzēto un nav investējusi tautsaimniecības attīstības stimulēšanai nepieciešamajās zināšanās un tehnoloģijās. Valsts budžeta investīcijas 2013.-2016.gadā pieauga tikai par 19,3 milj. eiro. Šo pieaugumu pamatā veidoja zinātnisko institūciju bāzes jeb institucionālais finansējums (ievērojami mazākā apjomā nekā nepieciešams un plānots), kas paredzēts galvenokārt zinātniskās infrastruktūras uzturēšanai un līdzfinansējumam dalībai ES fondu finansētajos projektos. Valsts budžeta investīcijas pētniecības darbā netika palielinātas vispār, tādējādi radot situāciju, ka par ES fondiem modernizētā pētniecības infrastruktūra un cilvēkresursi netiek noslogoti un ekonomikas attīstībai, 7.attēls. Valsts finansējums P&A milj. EUR 8. attēls. Uzņēmumu finansējums P&A milj. EUR 9.attēls. Ārvalstu finansējums P&A milj. EUR nepieciešamās zināšanas netiek nodrošinātas pietiekamā apmērā. Tādā veidā tika radīta situācija, kurā pētniecībā nodarbinātajiem nebija darba iespēju nedz valsts, nedz privātajā sektorā. Ņemot vērā pētniecības darba tirgus globālo raksturu, valdības budžeta izstrādes gaitā pieņemtie lēmumi nefinansēt pētniecību ir veicinājuši "smadzeņu aizplūšanu" - Latvija turpina zaudēt talantus globālajā augstas pievienotās vērtības nozaru darba tirgū. Tas rada vēl lielākus riskus tam, ka tautsaimniecības transformācija uz augstāku pievienoto vērtību varētu nenotikt. Investīcijas pētniecībā paredz arī Zinātniskās darbības likuma 33. panta otrā daļa, kas nosaka ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0.15% no IKP līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Situācijas nopietnība ir konstatēta arī Eiropas Komisijas pētījumā14 par 2014.-2020.gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas ietvaros sagaidāmajiem rezultātiem, kas secina, ka 2014.-2020.gada plānošanas periodā Latvijai starp Baltijas valstīm ne tikai zemākais nacionālā finansējuma piešķīrums P&A no kopējā publiskā finansējuma15, bet arī zemākais Kohēzijas politikas ietvaros plānotā finansējuma apjoms P&A16. Faktiski, pašreiz plānotās investīcijas, pat ja tās tiktu investētas pilnā apjomā, nav pietiekošas, lai nodrošinātu vēlamo attīstību un objektīvi varētu rezultēties vien tādā tautsaimniecības struktūrā, kuras zināšanu ietilpība ir apmēram 0,8% no Latvijas IKP. RIS3 ietvaros plānotais ES fondu (ārvalstu) finansējums līdz 2016.gadam pārsniedza plānoto par 7 milj. eiro gadā (9.attēls). Šādu attīstību skaidro tas, ka valdības lēmums neinvestēt plānoto finansējumu pētniecībā tika kompensēts ar papildus ES fondu investīcijām zinātnisko institūciju konsolidācijā un attīstībā 2014. un 2015.gadā, kas vienlaikus finansēja institucionālas izmaiņas un ļāva zinātniskajām institūcijām iesaistīt personālu pārmaiņu administrēšanā, tādējādi īstermiņā noturot ar ES fondu ieguldījumiem piesaistītos talantus. Lai gan šī pasākuma rezultātā tika nedaudz mazināti personāla zaudēšanas riski, tomēr Latvijas zinātniskajos institūtu personāla skaits ir būtiski samazinājies. Šis pasākums tomēr nespēja kompensēt situāciju, kas izveidojās 2016.gadā, kad ES fondu (ārvalstu) finansējums pētniecībai samazinājās par 37.8 milj. eiro, jeb par 55 % gada laikā, un ZTAIP plānotais investīciju pieaugums netika īstenots. Tādējādi, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, Latvija joprojām atrodas to valstu starpā, kuras de-facto nav pieņēmušas stratēģisku lēmumu investēt zināšanās un tehnoloģiju attīstībā balstītā tautsaimniecībā (10.attēls). Latvija ar kopējiem P&A izdevumiem 152,3 milj. eiro jeb 0,63 % no IKP 2015.gadā ir līdzīgā situācijā ar tādām tradicionāli zemas pievienotās vērtības ekonomikas valstīm, kā Kipra un Rumānija. Tai pat laikā, piemēram, Igaunijas, Čehijas un Slovākijas tautsaimniecības struktūra jau ir daudz tuvāka ES vidējam līmenim. Atsevišķi apskatot Latvijas valsts P&A izdevumu apmēru uz 1 iedzīvotāju, Latvijas valsts P&A izdevumi 2015.gadā veido vien 25 eiro gadā, kas ir 13,6% no ES vidējā līmeņa un aptuveni 5% apmērā no Luksemburgas, Dānijas, Austrijas un Zviedrijas līmeņa. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā bija 64% apmērā no ES vidējā līmeņa. Salīdzinot Latvijas rādītājus ar Lietuvu un Igauniju, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai nedaudz lielāks kā Latvijā (Lietuva - 73,3% no ES vidējā līmeņa, Igaunija - 73,6%), redzams, ka kopējo P&A izdevumu apmērs uz 1 iedzīvotāju Lietuvai ir 133 eiro apmērā (par 72% vairāk nekā Latvijai) un Igaunijai tas ir 231 eiro apmērā (par 200% vairāk nekā Latvijai). Šī atšķirība skaidri demonstrē, ka atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvija nav politiskajā līmenī par prioritāti izvirzījusi augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstību. Jau vidējā termiņā tas rada risku Latvijai nespēt izkļūt no nabadzības. Inovatīvi aktīvo uzņēmumu īpatsvars pārskata periodā par 2012. - 2014.gadu samazinājās par 4,9%, bet par 10,1% palielinājās to uzņēmumu skaits, kuros bija tikai netehnoloģiskās inovācijas - tirgdarbības un organizatoriskās. Tādējādi pārskata periodā par 2012. - 2014.gadu inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem) bija 25,5% (2010. - 2012.gadu periodā - 30,4%). 60,2% rūpniecības un 47,9% pakalpojumu nozares uzņēmumu ieviesa tehnoloģiskās inovācijas, bet ne-tehnoloģiskās inovācijas ieviesa 39,8% rūpniecības un 52,1% pakalpojumu nozares uzņēmumu. Jāsecina, ka Latvijas uzņēmumu inovācijas un pētniecības kapacitāte ir nepietiekama, lai nodrošinātu jaunu konkurences priekšrocību radīšanu un uzņēmumu izaugsmi ilgtermiņā. Tas lielā mērā ir saistīts ar esošo tautsaimniecības struktūru, zemo apstrādes rūpniecības daļu, kur dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares. Turklāt Latvijas uzņēmumu struktūrā lielākā daļa ir mikro un MVU (2013.gadā - 99,6% no visiem ekonomiski aktīvajiem individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām. No tiem mikro uzņēmumi - 86,2%, mazie uzņēmumi - 11,1%, vidējie uzņēmumi - 2,3%). Savukārt mikro un MVU inovācijas potenciālu un sniegumu ietekmē gan ierobežotie cilvēkresursi, gan pašu finanšu resursi, kas pieejami šiem uzņēmumiem P&A un inovācijas aktivitāšu īstenošanai, tostarp ierobežotas iespējas piesaistīt finansējumu augsto tehnoloģisko un biznesa risku dēļ. Tāpat Latvijas uzņēmumiem lielākoties ir nepietiekami attīstītas sasvstarpējās sadarbības prasmes nozares vai starpnozaru aspektā, bet jo īpaši - nepietiekami attīstīta sadarbība ar pētniecības institūcijām Latvijā un ārvalstīs. Privātā sektora P&A izdevumu samazinājums saistāms ar vairāku faktoru kopumu, jo īpaši Krievijas noteikto embargo atsevišķiem produktiem un Krievijas rubļa devalvāciju, kā arī viena no lielākajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem - AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšanu. Krievijas krīzes rezultātā samazinājās Latvijas uzņēmumu apgrozījums no šī tirgus, tāpēc uzņēmumi bija spiesti veikt radikālu izmaksu samazināšanu - darbinieku atlaišanas, investīciju projektu iesaldēšanu, kā arī inovāciju, P&A darbu atlikšanu uz vēlāku laiku. Laika periodā no 2012. līdz 2015.gadam augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru produktu eksports (faktiskajās cenās) pieauga par 7,3%. Par pozitīvām izmaiņām eksporta struktūrā liecina augsto tehnoloģiju (high-tech) produktu īpatsvara pieaugums. Lai gan augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars kopējā eksporta apjomā joprojām ir zemāks nekā vidēji ES, tomēr kopš 2012.gada tas ir palielinājies gandrīz par pusotru reizi (13.attēls). 13.attēls. Augsto tehnoloģiju produktu daļa Latvijas kopējā eksportā, % Jaunu P&A investīciju neesamība un finansējuma deficīts ir arī ir iemesls zinātnisko darbinieku skaita P&A samazinājumam, kur izpilde 2020.gadā paredzētajiem 7000 zinātniskajiem darbiniekiem nenotiek un esošais P&A finansējums pat nav ļāvis noturēt zinātniskā personāla skaitu 2012.gada līmenī (14.attēls). Turklāt, ņemot vērā kompensējošā ES fondu finansējuma neesamību 2016.gadā, ir vērojams būtisks zinātnisko darbinieku skaita samazinājums 2016.gadā. Pēdējo gadu samazinājums zinātnisko darbinieku skaitā raksturo kopējo zinātnes nozares finansējuma un īstenoto pētniecības darbu apmēru un nepalielinoties nozares finansējumam, nav gaidāms zinātnisko darbinieku skaita pieaugums. Šo tendenci pastiprina arī tas, ka Latvijas P&A izdevumi uz 1 zinātnisko darbinieku ir ievērojami mazākā skaitā nekā citās ES valstīs un arī pārējās Baltijas valstīs (15.attēls). Lai veicinātu šī rādītāja izpildi pasākumu plāna 2018. - 2020.gadam uzdevumos 1.13, 1.13a, 1.14, 1.24, 6,13, 6.14. punktos ir noteikti rezultāta vai iznākuma rādītāji, kuri sniedz ieguldījumu zinātnisko darbinieku skaita palielināšanā. Uz šo rādītāja sasniegšanu ir vērsts arī RIS3 makro rādītājs "P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits" kura rezultātu sasniegšanā ir iestrādāti stimuli Praktiskajos pētījumos, Inovācijas grantos studentiem, Kompetences centru programmā, Tehnoloģijas pārneses programmā, Zinātnes bāzes finansējumā, Valsts Pētījumu programmās, Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos un Augstskolu snieguma finansējumā. Tomēr, zinātnes finansējuma apjoms, kas ir pieejams šajās programmās, kurās ir stimuli uz šī mērķa sasniegšanu, ir nepietiekams, lai nodrošinātu šī rādītāja plānoto vērtību sasniegšanu 2020.gadā. Būtiska loma zinātnē nodarbināto cilvēkresursu piesaistē bija iepriekšējā 2007. - 2013.gada fondu perioda aktivitātēm, piemēram, īstenojot apakšaktivitāti "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai", kuras īstenošanas rezultātā bija izdevies ievērojami palielināt doktora grāda ieguvušo skaitu pēdējo gadu laikā. Laika posmā starp 2011. un 2013.gadu doktora grāda ieguvēju skaits palielinājās par 138% (16.attēls). Lielā mērā pateicoties šiem ieguldījumiem bija izdevies būtiski uzlabot zinātnes cilvēkresursu vecuma struktūru - palielināt 35 - 44 gadu veco zinātnisko darbinieku skaitu laika posmā starp 2012. un 2015.gadu no 21,1% uz 23,4%, kā arī noturēt stabilu skaitu vecumgr …