Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums apstiprina Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu un tā pielikumus, reaģējot uz mainīgo ekonomisko un ģeopolitisko situāciju. Tas paredz precizēt esošā plāna investīciju rādītājus un ieviešanas laika grafiku, kā arī iekļaut jaunas komponentes, piemēram, REPowerEU nodaļu.

Ko tas regulē

  • Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu.
  • Plāna 1., 2. un 3. pielikumu.
  • Jaunas komponentes, tostarp REPowerEU nodaļu.
  • Esošo pasākumu investīciju rādītāju un ieviešanas laika grafika precizēšanu.

Kam tas attiecas

  • Ministru kabinetam, kas apstiprina plāna papildinājumu.
  • Iestādēm, kas atbildīgas par Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu.

Galvenie punkti

  • Papildinājums reaģē uz ekonomiskajām un ģeopolitiskajām izmaiņām kopš sākotnējā plāna iesniegšanas, īpaši uz inflāciju un enerģijas drošības riskiem.
  • Tas paredz precizēt atsevišķu pasākumu investīciju rādītājus un ieviešanas laika rāmi, ņemot vērā cenu pieaugumu.
  • Plānā tiek iekļauts papildu finansējums 8 501 144 EUR apmērā no atlikušās mainīgās granta daļas, kas novirzīta sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamībai un cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū.
  • Papildinājums neietekmē finansējuma apjomu klimata un digitāliem mērķiem, kā arī neparedz finansējuma pārdales starp komponentēm vai atteikšanos no investīciju pasākumiem.
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 635 Rīgā

  1. gada
  2. septembrī (prot. Nr. 47
  3. §) Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu Apstiprināt Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu (sākotnējais plāns apstiprināts ar Ministru kabineta
  4. gada
  5. aprīļa rīkojumu Nr. 292 "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2021,
  6. nr.)) un tā 1.,
  7. un
  8. pielikumu. 2 Ministru prezidente E. Siliņa Finanšu ministrs A. Ašeradens (Ministru kabineta
  9. gada
  10. septembra rīkojums Nr. 635) LATVIJAS ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNA PAPILDINĀJUMS LATVIJA2023–2026LATVIJAS ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNA PAPILDINĀJUMSIZMANOTIE TERMINI UN SAĪSINĀJUMI
  11. DAĻA: IEVADS PAR PAPILDINĀJUMU
  12. Vispārējais mērķis
  13. Papildinājuma pamatojums
  14. Aizdevums
  15. DAĻA: PAPILDU UN MAINĪTO REFORMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS
  16. Jaunas komponentes
  17. REPowerEU nodaļa2.
  18. DAĻA: REPOWER NODAĻA
  19. Nodaļas vispārīgais mērķis
  20. Nodaļā iekļauto reformu un investīciju aprakstsa) Kopsavilkuma tabulab) REPowerEU mērķic) Reformu un investīciju aprakstsd) Pārrobežu vai daudzvalstu projektie) Konsultāciju processf) Digitālā dimensijag) Zaļā dimensijah) Princips "nenodarīt būtisku kaitējumu"i) Finansējums un izmaksasj) Citi ieguldījumi, kas veicina REPowerEU, ko finansē no citiem avotiem, nevis no AF
  21. Mainītās komponentes
  22. DAĻA: PLĀNA PAPILDINĀTĪBA UN IEVIEŠANA
  23. Savienojamība ar citām iniciatīvām
  24. Finansējuma papildināmība
  25. Ieviešana
  26. Konsultāciju process
  27. Kontrole un audits
  28. Komunikācija
  29. DAĻA: PLĀNA VISPĀRĒJĀ SASKAŅOTĪBA UN IETEKME
  30. Saskaņotība
  31. Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas visiem
  32. Ekonomiskās, sociālās un institucionālās noturības stiprināšana
  33. Salīdzinājums ar izejas pozīcijuIZMANOTIE TERMINI UN SAĪSINĀJUMIAS "Augstsprieguma tīkls"ASTLatvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānsAF plānsSatiksmes ministrijaSMEkonomikas ministrijaEMKlimata un enerģētikas ministrijaKEMAtjaunojamie energoresursiAERPrincips "nenodarīt būtisku kaitējumu"DNSHLatvijas Atveseļošanas un noturības mehānismsAFVAS "Latvijas dzelzceļš"LDZZemās grīdas tramvajsZGTBaltkrievijjas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vienotā elekroenerģijas sistēmaBRELLEiropas infrastruktūras savienošanas instrumentsCEFelektroenerģijas uzkrājošās baterijasBESSVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVARAMInformācijas un komunikācijas tehnoloģijasIKTValsts ieņēmumu dienestsVIDEiropas SavienībaESNacionālais enerģētikas un klimata plānsNEKPSiltumnīcefekta gāzesSEGLīgums par Eiropas Savienības darbībuLESDEiropas digitālās inovācijas centrsEDICLatvijas Investīciju un attīstības aģentūraLIAAEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/435 (
  34. gada
  35. februāris), ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EKAF regulaInformāciju tehnoloģija un komunikācijaIKTIzglītības un zinātnes ministrijaIZMElektronisko iepirkumu sistēmaEISEiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismuAF pamatregula
  36. DAĻA: IEVADS PAR PAPILDINĀJUMU
  37. Vispārējais mērķisJauni izaicinājumiKopš sākotnējā AF plāna iesniegšanas ekonomiskā un ģeopoltiskā situācija ir būtiski mainījusies Krievijas uzsāktā kara dēļ un tā ietekme uz piegāžu ķēdēm un it īpaši uz inflāciju ir plaši jūtama visos ekonomikas sektoros.Latvija ir piedzīvojusi augstāko inflācijas līmeni kopš
  38. gadu sākuma, kad ekonomika pārkārtojās no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku un izveidoja savu valūtu. Inflācija un enerģētikas cenu pieaugums uzsākās
  39. gadā, ko noteica straujā atgūšanās no Covid-19 pandēmijas pasaules ekonomikā, kam sekoja būtisks energoresursu pieprasījuma pieaugums. Kopš
  40. gada februāra situāciju jau pilnībā noteica Krievijas iesāktais karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas, ievērojami paaugstinot energoresursu, it īpaši gāzes cenas, ceļot kopējo inflācijas līmeni un būtiski palēninot ekonomikas attīstību.
  41. gada martā gada inflācija Latvijā bija nokritusi līdz 17,3% iepretim eirozonas gada inflācijai 6,9% apmērā. Inflācijas tempi ir mazinājušies kopš
  42. gada, kad inflācija pārsniedza 22% atzīmi, tomēr situācija joprojām saglabājas neskaidra attiecībā uz tālāko inflācijas trajektoriju.Jaunajā situācijā kā izteikta prioritāte iezīmējas enerģijas drošības un enerģijas cenu stabilitātes nodrošināšana, ņemot vērā atteikšanos no Krievijas fosilo energoresursu importa. Līdz kara sākumam Krievijas gāze veidoja 100% no Latvijas gāzes importa, tāpat Latvijas elektrotīkli joprojām ir sinhronizēti ar Krievijas un Baltkrievijas tīkliem, kas rada enerģijas drošības riskus.Tāpat būtiski pieaugot inflācijai, iepriekš AF plānā nospraustie mērķi vairs nav sasniedzami ar tiem atvēlēto finansējumu un laika ietvaru.Abi šie augstākminētie izaicinājumi ir risināti ar AF plāna izmaiņām.Inflācija būvniecības sektorā
  43. gadā būvniecības izmaksas piedzīvoja ļoti straujas un neparedzētas izmaiņas. Tās saistītas ar zaudētu pieeju daudziem būvmateriālu tirgiem un esošo piegādāju nespēju pilnībā apmierināt pieprasījumu, kā arī būtiski sadārdzinājušies energoresursi, kas noved pie augstām būvmateriālu cenām. Līdz šim būvniecības izmaksu pieaugumu nosaka būvmateriālu cenu pieaugums, kas
  44. gada vidū pārsniedza pat 30%. Jāatzīmē, ka atsevišķos būvniecības materiālu segmentos cenas pieredzēja arī krietni augstāku cenu pieaugumu un/vai materiāli nebija pieejami.1.
  45. attēls. Būvniecības izmaksu pārmaiņas
  46. gada
  47. ceturksnī, salīdzinot ar
  48. gada
  49. ceturksni, būvniecības izmaksu līmenis pieauga par 14,2 %. Būvmateriālu cenas palielinājās par 17,0 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 12,8 %, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 9,8 %.EM pasūtīts pētījums par ikgadējām izmaksu dinamikas prognozēm un pārkaršanas riskiem Latvijas būvniecības nozarē prognozē 9,9% cenu pieagumu būvniecībā
  50. gadā un 2024-2026 periodā vidēji 8,7% pieaugumu gadā.Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka būvniecības sektors nav atguvies kopš Covid-19 krīzes un pēc 9,8% krituma
  51. gadā piedzīvoja samazinājumu vēl par 11,3%
  52. gadā. Tas skaidrojams ar investīciju bremzēšanos strauji pieaugot būvniecības izmaksām, kavējoties līgumu pārslēgšanai un mazinoties privātajam pieprasījumam. Šāda būtiska nozares lejpuslīde rada kapacitātes un nozares pielāgošanās riskus, izpildot publiskos pasūtījumus.Plašāka informācija par izmaksu ietekmējošiem faktoriem, tajā skaitā piegāžu ķēdēm, pieejama EM pasūtītajā pētījumā par ikgadējo izmaksu dinamkas prognozēm (Pētījuma par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā 2021 [ID Nr. EM 2021/15] ZIŅOJUMS). Ņemot vērā straujo cenu līmeņa dinamiku ceturkšņu un mēnešu griezumā, inflācijas ietekme uz sākotnējā AF plāna pasākumiem būs atšķirīga ņemot vērā to īstenošanas stadiju. Pie katra konkrētā grozījuma pamatojuma atrodama informācija par inflāciju pamatojošiem datiem.Nodarbinātība un nabadzības riskiNeskatoties uz enerģētikas krīzi un patēriņa cenu ļoti būtisko pieaugumu, darba tirgus un sociālie rādītāji ir saglabājušies stabili kopš sākotnējā AF plāna iesniegšanas.Darba tirgus uzrāda stabilu un nedaudz pozitīvu tendenci neskatoties uz ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos. Bezdarba līmenis līdz ar pandēmijas ierobežojumu atcelšanu samazinājās no 7,6%
  53. gadā līdz 6,9%
  54. gadā. Covid-19 negatīvo ietekmi pagājušā gada sākumā vēl palīdzēja mazināt valsts atbalsta pasākumi, bet gada laikā bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma samazinājās no 7,3% pirmajā ceturksnī līdz 6,7% ceturtajā ceturksnī.Pozitīvi atzīmējama tendence par iedzīvotāju dalību mūžizglītībā, kur vērojams pieaugums
  55. gadā sasniedzot 9,7% no iedzīvotājiem iepretim
  56. gadā 8,6%.Cilvēku īpatsvars, kas pakļauti nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai, nedaudz samazinājies no 27,3%

(2019)un 26,1%
(2021)uz 26%
(2022). Līdzīgi rādītāji arī par bērniem šajā kategorijā, kur ir vērojms samazinājums no 20,1%
(2021)uz 19,8%
(2022). Vērtējot mājsaimniecību spēju nodrošināt pietiekoši siltu mājokli, mājsaimniecību skaits, kas nespēja nodrošināt pietiekošu siltu mājokli
  1. gadā pieauga, tomēr saglabājās zem ES vidējā rādītāja. Mājsaimniecības, kas nespēj nodrošināt pietiekoši siltu mājokli – 8% mājsaimniecību
  2. gadā; 4,9% -
  3. gadā un 7,1% –
  4. gadā. Jāņem vērā ļoti būtiskais valsts atbalsts iedzīvotājiem, lai pārvarētu enerģētikas cenu pieaugmu, kas iespēju robežās ir mērķēts uz mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Valsts atbalsts sasniedza 1,4% no IKP
  5. gadā un 0,5% no IKP
  6. gada pirmajā ceturksnī. Gatavjoties nākošajai 2023/2024 apkures sezonai Klimata un enerģētikas ministrija strādā pie mērķētākas atbalsta sistēmas izveides, lai nepieciešamības gadījumā atbalsts tiktu sniegts mājsaimniecībām, izvērējot to ienākumus un spēju segt komunālo pakalpojumu rēķinus. Tāpat
  7. gadā Enerģētikas likuma grozījumos tika definēta enerģētiskā nabadzība un nostiprināts valsts pārvaldes pienākums prioritāri atbalstīt šīs mājsaimniecības, izstrādājot energoefektivitātes pasākumus.Enerģētikas politika un RePowerEU komponenteNenoliedzami būtiskākais jaunais izaicinājums Latvijai kopš sākotnējā AF plāna iesniegšanas ir enerģijas drošības riski un enerģijas cenu kāpums, un ar to saistītā neparedzamība, kas apdraud ekonomisko attīstību.Latvija ir pilnībā atteikusies no Krievijas fosilās enerģijas importa un šobrīd ir pārorientējusies uz sašķidrinātās dabas gāzes piegādēm no termināļiem Baltijas reģionā. Stratēģiskā nozīme ir pieaugusi projektam, kura mērķis ir sinhronizēt Latvijas elektrotīklus ar ES un desinhronizēties no Krievijas un Baltkrievijas tīkliem.Starp šiem izaicinājumiem izgaismojas arī nākotnes iespējas saistībā ar būtisku potenciālu atjaunojamo energoresursu ražošanā, veidojot noturīgu energosistēmu, kas kalpo kā stabils pamats ekonomikas attīstībai.Lai nodrošinātu koordinētu klimata un enerģētikas politikas plānošanu un īstenošanu,
  8. gada beigās Latvijā ir izveidota jauna Klimata un enerģētikas ministrija.NEKP izvirza mērķi līdz
  9. gadam nodrošināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru elektroenerģijā – >60 %, kā arī atjaunojamās enerģijas īpatsvaru siltumapgādē un dzesēšanā – 57,6 %. Sagaidāms, ka šie mērķi tiks paaugstināti, ņemot vērā nesen apstiprināto "Gatavs mērķrādītājam 55%1 pakotni" un jaunos Dalībvalstu mērķus. Lai palielinātu AER īpastsvaru energoapgādes sistēmā, ir nepieciešamas tālākas papildinošas investīcijas Klimata kompontē plānotajam elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai un sinhronizācijai ar Eiropas enerģijas tirgu, kas savukārt stiprinās enerģijas drošību.Augstākminētās investīcijas un reformas plānots īstenot pēc
  10. gada
  11. februāra saskaņā ar RePower EU attiecināmības periodu. Šīs investīcijas sniegs tiešu ieguldījumu
  12. un
  13. gada ikgadējās energoneatkarības rekomendācijas izpildē – samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus.AF plāna papildinājums, ikgadējie ieteikumi un seši pīlāriAF plāna papildinājumā paredzēts precizēt atsevišķu pasākumu investīciju rādītājus, atspoguļojot cenu pieaugumu, kā arī precizējot investīciju ieviešanas laika rāmi, ņemot vērā nestabilo situāciju ar inflāciju. AF plāna papildinājums neparedz finansējuma pārdales starp komponentēm un atteikšanos no investīciju pasākumiem, tāpat papildinājums neparedz reformu ambīciju mazināšanu. Esošā AF plāna papildinājums neietekmē finansējuma apjomu klimata un digitāliem mērķiem.Līdz ar papildinājumiem AF plānā, tiek iekļauts papildus finansējums:- Atlikusī AF finansējuma mainīgā granta daļa 8 501 144 EUR, kas novirzīta plānā esošiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt ilgstošu sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību un stiprināt cilvēku ar invaliditāti piekļuvi pakalpojumiem un iekļaušanu darba tirgū. Šis īpaši svarīgi, lai nodrošinātu Padomes ieteikuma izpildi par sociālās palīdzības un pakalpojumu nodrošināšanu mazaisargātām iedzīvotāju grupām. Latvijas galīgā aploksne pēc piešķīruma mainīgās daļas pārrēķina samazinājās par 128 miljoniem EUR, jo Latvijas ekonomika atguvās no Covid-19 ierobežojumu ietekmes straujāk nekā sākotnēji prognozēts. Sākotnējā AF plāna izstrādē tika ņemta vērā aktuālākās prognozes un sagatavots plāns par mazāku summu nekā maksimālā iespējamā aploksne, kas pakļauta pārrēķinam. Līdz ar to šobrīd pēc pārrēķina Latvija plānā var ieļaut vēl 8 501 144 EUR, neskatoties uz aploksnes samazinājumu.- Jaunajai RePowerEU komponentei tiks novirzīts 123 797 035 EUR, kas ir Latvijai maksimālais piešķīrums no RePowerEU inciatīvas. Ņemot vērā jaunās prioritātes enerģētikā nozīmi, papildus tiks piesaistīti 10 946 343 EUR, pieprasot pārvedumu no Breksit pielāgošanās rezerves. Komponentes mērķis ir stiprināt enerģētikas drošību un pāreju uz atjaunojamiem resursiem, kā arī stiprināt vēja enerģijas komponenšu ražošanas kapacitāti Eiropas mērogā, kas nodrošinās ikgadējā ieteikuma īstenošanu attiecībā uz energoneatkarību.Ņemot vērā augstāk minēto, AF plāna papildinājums saglabā sākotnējā AF plāna līdzsvaru, risinot aktuālos ekonomiskos un sociālos izaicinājumus, kas atspoguļoti Padomes ikgadējos ieteikumos, kā arī saglabājot sākotnējā plānā paredzēto līdzsvarotās investīcijas sešos pīlāros. Plānā papildus pieejamie un piesaistītie resursi tiek novirzīti pasākumiem, kas vērsti uz Padomes ikgadējo rekomendāciju īstenošanu.Pielāgojoties inflācijas izaicinājumiem, īpaši tiek sargāta sociālā joma. Jaunā RePowerEU komponente sniegs ieguldījumu Padomes ikgadējos ieteikumos energoneatkarības jomā - samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus.
  14. un
  15. gada rekomendācijas pamatā saglabā to pašu ievirzi kā rekomendāciju kopa, kas tika izvērtēta sākotnējā AF plānā.
  16. un
  17. gadā papildus nāk klāt rekomendācija par energoneatkarību, kas iezīmē jaunos izaicinājumus pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā. Par paveikto un plānoto saistībā ar
  18. un
  19. gada rekomendāciju ieviešanu plašāka informācija ir pieejama progresa ziņojumos par Latvijas Nacionālās reformu programmas īstenošanu (Eiropas Semestris | Ekonomikas ministrija)1.
  20. tabula. ES Padomes 2022./
  21. gada rekomendācijas
  22. gada rekomendācijas
  23. gada rekomendācijasAF plāna ieguldījumsFiskālās rekomendācijasNodrošināt, ka
  24. gadā valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai politikas nostājai, ņemot vērā to, ka turpinās pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas.Būt gatavai kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai. Palielināt publiskās investīcijas, kas sekmēs zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, tostarp izmantojot AF, REPowerEU un citus ES fondus.Laikposmā pēc
  25. gada īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli. Lai mazinātu nevienlīdzību, paplašināt cita starpā īpašuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem un stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu.Fiskālās rekomendācijasLīdz
  26. gada beigām izbeigt spēkā esošos enerģētikas atbalsta pasākumus, saistītos ietaupījumus izmantojot valdības budžeta deficīta samazināšanai. Ja atkal pieaugošu enerģijas cenu dēļ nepieciešami atbalsta pasākumi, nodrošināt, ka tie ir orientēti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, fiskāli pieņemami un ka tie saglabā stimulus enerģijas taupīšanai; nodrošināt piesardzīgu fiskālo politiku, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto neto primāro izdevumu nominālo pieaugumu
  27. gadā līdz ne vairāk kā 3,0 %. saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt ANM dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos; laikposmā pēc
  28. gada turpināt īstenot vidēja termiņa fiskālo stratēģiju pakāpeniskai un ilgtspējīgai konsolidācijai apvienojumā ar tādām investīcijām un reformām, kas veicina lielāku ilgtspējīgu izaugsmi, lai panāktu piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli; paplašināt cita starpā nodokļu uzlikšanu īpašumam un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem un stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu;Plānā iekļautie pasākumi nav pretrunā ar fiskālām rekomendācijām.Attiecībā uz rekomendāciju stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu, joprojām paliek spēkā paredzētās reformas un investīcijas
  29. un
  30. komponentē, kas risina šos izaicinājumus.Pēc aploksnes pārrēķina identificētais papildu finansējums novirzīts sociālām investīcijām
  31. komponentē.ES ieguldījumiTurpināt atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, ievērojot Padomes
  32. gada
  33. jūlija īstenošanas lēmumā iekļautos atskaites punktus un mērķrādītājus. Iesniegt 2021.–
  34. gada kohēzijas politikas plānošanas dokumentus, lai būtu iespējams noslēgt sarunas ar Komisiju un pēc tam sākt to īstenošanu.ES ieguldījumi turpināt atveseļošanas un noturības plāna stabilu īstenošanu un ātri pabeigt REPowerEU nodaļu, lai nekavējoties sāktu tās īstenošanu; turpināt kohēzijas politikas programmu ātru īstenošanu ciešā papildināmībā un sinerģijā ar atveseļošanas un noturības plānu;Kohēzijas politikas programma ir saskaņota ar AF plānu nodrošinot papildinātību un izvairoties no pārklāšanās.AF plāna grozījumu apstiprināšana veicinās investīciju un reformu raitu īstenošanu.Finansējuma pieejamībaUzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot publiskās aizdevumu un garantiju shēmas, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju atvieglošanu, jo īpaši zaļās pārkārtošanās un reģionālās attīstības jomā.Finansējuma pieejamībauzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot publiskās aizdevumu un garantiju shēmas, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju atvieglošanu, jo īpaši zaļās pārkārtošanās un reģionālās attīstības jomās;AF plāna 1.2.
  35. un
  36. komponentē, kā arī jaunā 2021.–
  37. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros uzņēmējdarbības atbalstam paredzēts:− digitālajai transformācijai - 183,5 milj. EUR;− produktivitātes veicināšanai - 520,8 milj. EUR;− nevienlīdzības mazināšanai - 205,5 milj. EUR;− klimata un energoefektivitātes pasākumiem - 673,1 milj. EUR.EnergoneatkarībaSamazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām un diversificēt fosilo degvielu importu, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus un ar vērienīgu energoefektivitātes pasākumu palīdzību samazinot kopējo enerģijas patēriņu.Energoneatkarībasamazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu, un stiprinot energoefektivitātes pasākumus, piemēram, izmantojot jaunus finansēšanas un atbalsta pasākumus, lai sasniegtu ilgtermiņa renovācijas stratēģijas mērķrādītājus; nodrošināt pietiekamu starpsavienojumu jaudu, lai palielinātu piegādes drošību un turpinātu sinhronizāciju ar ES elektrotīklu; pastiprināt politikas centienus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam vajadzīgās prasmes.AF plānā paliek nemainīgas reformas un investīcijas
  38. komponentē, kas risina energoefektivitātes izaicinājumus ēkās un uzņēmējdarbībā; SEG samazinājumi transporta sektorā; AER saražotās elektroenerģijas kāpināšana, it īpaši vēja enerģija un sadales un pārvades stiprināšana. Tāpat arī
  39. komponentē iekļautā reforma attiecībā uz tiesiskā ietvara stiprināšanu ilgtspējīgai un sociāli atbildīgai pieaugušo izglītības atbalsta sistēmai; mudina uzņēmumus (jo īpaši MVU) nodrošināt saviem darbiniekiem iespējas uzlabot savas prasmes un kompetences; un rada plašākas iespējas un tiesības darbiniekiem piedalīties izglītībā, tādējādi stiprinot mūžizglībītu.Papildus jaunā RePowerEU komponente paredz tālākas reformas, lai stiprinātu AER ražošanu un izmantošanu un sinhronizācijas ar ES elektrotīklu:• Investīcijas 7.1.1.1.i. "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija" ietvaros tiks veikta elektroenerģijas uzkrājošo vienību būvniecība, kas vienlaikus samazinās vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu, kā arī nodrošinās pietiekamu starpsavienojumu jaudu, lai palielinātu piegādes drošību un turpinātu sinhronizāciju ar ES elektrotīklu.• Investīcijas 7.1.1.2.i. "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija" ietvaros tiks veikta elektrotīklu, transformatoru un apakšstaciju atjaunošana un būvniecība, kā arī ieviesti viedie IT risinājumi, kas nodrošinās sistēmas attālinātu vadību, tādējādi palielinot kopējo sistēmā pieejamo jaudu samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu.• Investīcijas 7.1.1.3.i. "Atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana" un 7.1.2.1.i. "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana" ietvaros tiks uzstādītas AER ģenerējošās vienības, kas samazinās vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu;• Reformas "Elektroenerģijas tīkla kapacitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšana" un "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana" pastiprinās politikas centienus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam vajadzīgās prasmes, veicot normatīvā regulējuma izstrādi no AER ražotas enerģijas sekmīgai integrācijai galapatēriņā un sabiedrības kopumā motivēšanai tās ražošanā. Tāpat plānots izstrādāt energokopienu tiesisko ietvaru, lai veicinātu plašāku sabiedrības iesasiti AER ražošanā.Plāna grozījumi un papildinājums ir saskaņā ar
  40. gada
  41. novembra Padomes ieteikumu par eirozona ekonomikas politiku. Plāna grozījumi nodrošinās, ka tiek uzturēts augsts publisko investīciju līmenis, lai palielinātu ekonomisko un sociālo noturību un atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos. RePowerEU sadaļā iekļautas reformas un investīcijas, kas paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju un palielinātu Savienības enerģētisko neatkarību.AF plāna grozījumu saskaņotība pirmajās sešās komponentēs ar Taisnīgu pārkārtošanas mehānismu un NEKP saglabājas kā sākotnējā plānā. AF plāna apstiprināšanas brīdī pieejamais Taisnīgas pārkārtošanas teritoriālā plāna projekts tika apstiprināts bez būtiskām izmaiņām un nav ticis grozīts. Tāpat arī NEKP nav precizēts kopš AF plāna apstiprināšanas, to paredzēts precizēt un papildināt
  42. gadā.Visi
  43. komponentes pasākumi tieši izriet no NEKP prioritātēm, kas saistītas ar energoneatkarības un drošības stiprināšanu, kā arī atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu. Visi plāna pasākumi ir saskaņā ar Nacionālo reformu programmu.
  44. Papildinājuma pamatojumsIzmaiņas AF plānā tiek ierosinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2021/241 (
  45. gada
  46. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – AF regula)
  47. un
  48. pantu. Izmaiņas, kas tiek veiktas saskaņā ar minētās regulas 18.panta 2.punktu, pamatojamas ar Latvijai papildu piešķirto finansējumu 8 501 144 EUR apmērā, pārskatot AF finansējuma piešķīrumu.Tāpat izmaiņu pamatojumam izmantots AF regulas
  49. pants, kura izmantošana pamatojama ar augstajiem inflācijas rādītājiem valstī, kā arī Krievijas militārās agresijas Ukrainā ekonomiskajām sekām.AF plānam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2023/435 (
  50. gada
  51. februāris), ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – RePowerEU regula), lai risinātu enerģētiskās atkarības no Krievijas energoresursiem problēmas un palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvaru, tiek pievienota RePower sadaļa, līdz ar to, kā pamatojums izmantojams arī RePowerEU regulas 21.a un 21.b. panta
  52. punkts.1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports Rīgas pilsētas kopējā sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.1., 1.1.1.1.i.
  53. un 1.1.1.1.i.
  54. saistītajos pasākumos:Juridiskais pamats: AF regulas
  55. pants.Pamatojums:
  56. gada sākumā strauji pieauga izmaksas būvniecības jomā, kā arī investīcijas pasākuma ietvaros sagatavošanās darbu laikā identificēti vairāki tirgus ierobežojumi, kuru dēļ investīcijas tvērumā nepieciešams veikt izmaiņas, t.sk. samazinot rādītāja apjomu.1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.
  57. pasākumā:Juridiskais pamats: AF regulas
  58. pants.Pamatojums: Izmaiņas nepieciešamas, jo objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams pilnībā efektīvi īstenot 1.1.1.2.i. investīcijas 1.1.1.2.i.
  59. pasākumu, tai skaitā nodrošināt rādītāju sasniegšanu. Izmaiņas ierosinātas, jo investīcijas pasākuma ietvaros nav iespējams atsevišķi pasūtīt un piegādāt investīcijas ietvaros paredzētos četrus zemās grīdas tramvajus, jo šāds apjoms ražotājiem ir ekonomiski neizdevīgs (atbilstoši investīcijas ieviešanas ietvaros 08.09.
  60. izsludinātajai tirgus izpētei). Atbrīvotais finansējums tiek novirzīts 1.1.1.2.i.
  61. investīcijai.1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.
  62. pasākumā:Juridiskais pamats: AF regulas
  63. pants.Pamatojums: Ierosinātās izmaiņas tiek plānotas, ņemot vērā būvniecības izmaksu palielinājumu paredzot samazināt izbūvējamās tramvaja līnijas pagarinājumu (no 3,5 km uz 2,2 km), bet nesamazinot izbūvējamo mobilitātes punktu skaitu un neatkarīgās ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas un veloceliņa izbūvējamo garumu, un atbilstoši 1.1.1.2.1.pasākuma izmaiņu pamatojuma sniegtajam priekšlikumam četru zemās grīdas tramvaju iegādei paredzētā finansējuma 10 milj. EUR apmērā novirzīšanai 1.1.1.2.i.
  64. pasākuma īstenošanai, kā arī paredzot papildus izbūvēt transportmijas punktu un trolejbusa līnijas pagarinājumu (300 m garumā) pie Šķirotavas stacijas.1.1.1.3.i.: Pilnveidota veloceļu infrastruktūraJuridiskais pamats: AF regulas
  65. pants.Pamatojums:
  66. gada sākumā strauji pieauga izmaksas būvniecības jomā, kā rezultātā par pieejamo AF finansējumu iespējama mazāka (no 60 km uz 52 km) veloceļu infrastruktūras izbūve un atjaunošana.1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t.sk. bioekonomikā)Juridiskais pamats: AF regulas
  67. pants.Pamatojums: Izmaiņas paredz precizēt mērķrādītāju Nr. 12, palielinot apstiprināto projektu mērķi par 1.2.1.2.i. investīcijas
  68. pasākuma apjomu, ko iespējams īstenot atbilstošā laika perioda ietvaros, kā arī precizēt investīciju tvērumu.1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkāsJuridiskais pamats: AF regulas
  69. pants.Pamatojums: izmaiņas mērķī, kas izmaksu pieauguma dēļ vairs nav sasniedzams.1.3.1.2.i.: Plūdu risku mazināšanas infrastruktūrāJuridiskais pamats: AF regulas
  70. pants.Pamatojums: Ierosinātās izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā būvniecības materiālu un energoresursu cenu kāpumu. Pēc atkārtotas projektu izmaksu analīzes piedāvāts samazināt projektu skaitu. Vienlaikus ar izmaiņām tiek precizēta terminoloģija, lai nodrošinātu atbilstību nacionālajai likumdošanai.2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības videJuridiskais pamats: AF regulas
  71. pants.Pamatojums: Izmaiņa ir daļa no piedāvātās izmaiņas investīciju 2.1.1.1.i, 2.1.2.1.i un 2.1.3.1.i projektu struktūrā un aprēķināto izdevumu apjomos, kas rada iespēju sasniegt un datu kopu rādītāja gadījumā pat pārsniegt sākotnēji plānotās mērķu rādītāju vērtības, nepalielinot reformu un investīciju virziena kopējās aprēķinātās izmaksas.2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmasJuridiskais pamats: AF regulas
  72. pants.Pamatojums: Izmaiņa ir daļa no piedāvātās izmaiņas investīciju 2.1.1.1.i, 2.1.2.1.i un 2.1.3.1.i projektu struktūrā un aprēķināto izdevumu apjomos, kas rada iespēju sasniegt un datu kopu rādītāja gadījumā pat pārsniegt sākotnēji plānotās mērķu rādītāju vērtības, nepalielinot reformu un investīciju virziena kopējās aprēķinātās izmaksas.2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonisJuridiskais pamats: AF regulas
  73. pantsPamatojums: Tiek piedāvāts pārveidot mērķi M35 par atskaites punktu mērķa M36 sasniegšanā, nosakot, ka atskaites punktā M35 četru koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu būs jāpierāda ar vismaz vienas valsts platformas vai sistēmas darbināšanu katrā no tiem, bet galīgā mērķa M36 izpildi apliecinās 10 valsts platformu vai sistēmu darbināšana pie visiem četriem koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem kopumā – pēc būtības atbilstoši sākotnējam mērķim, veicot tikai redakcionālus un izpildes pierādījumu formulējumu precizējumus.2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītikaJuridiskais pamats: AF regulas
  74. pants.Pamatojums: Izmaiņa ir daļa no piedāvātās izmaiņas investīciju 2.1.1.1.i, 2.1.2.1.i un 2.1.3.1.i projektu struktūrā un aprēķināto izdevumu apjomos, kas rada iespēju sasniegt un datu kopu rādītāja gadījumā pat pārsniegt sākotnēji plānotās mērķu rādītāju vērtības, nepalielinot reformu un investīciju virziena kopējās aprēķinātās izmaksas.1.
  75. tabula. Finansējuma pārdales starp
  76. komponentes investīcijāmInvestīcijaŠobrīd AF plāna rādītājsRādītāji pēc AF plāna izmaiņāmΔŠobrīd pieejamais finansējums bez PVNInvestīcijai pieejamais finansējums bez PVN pēc AF plāna izmaiņāmΔ2.1.1.1.i.1111024 437 28013 677 280-10 760 0002.1.2.1.i.1515070 177 92068 707 920-1 470 0002.1.2.2.i.44012 490 80012 490 80002.1.3.1.i.610421 756 00033 986 00012 230 000KOPĀ: 128 862 000128 862 00002.2.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumuJuridiskais pamats: AF regulas
  77. pants.Pamatojums: Šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķauditorijassasniegšanu. Lai nodrošinātu, ka Eiropas digitālā inovāciju centra ietvaros atbalstu var sniegt visiem iesaistītiem dalībniekiem (komersanti, biedrības un nodibinājumi, pētniecības un izplatīšanas organizācijas, pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību), precizējumi paredz mērvienības un mērķrādītāja nosaukumā aizstāt vārdu "uzņēmums" ar vārdu "vienība".Investīcijas kopējais mērķis ir sniegt atbalstu iespējami lielākai mērķauditorijai, lai uzlabotu uzņēmumu un citu saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju, publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti.2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveideiJuridiskais pamats: AF regulas
  78. pants.Pamatojums: Šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķauditorijas sasniegšanu. Lai nodrošinātu, ka Eiropas digitālā inovāciju centra ietvaros atbalstu var sniegt visiem iesaistītiem dalībniekiem (komersanti, biedrības un nodibinājumi, pētniecības un izplatīšanas organizācijas, pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību), precizējumi paredz mērvienības un mērķrādītāja nosaukumā aizstāt vārdu "uzņēmums" ar vārdu "vienība", tādējādi novēršot riskus nesasniegt noteiktos rādītājus un nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā.Investīcijas kopējais mērķis ir sniegt atbalstu iespējami lielākai mērķauditorijai, lai uzlabotu uzņēmumu un citu saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju, publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti.2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībāJuridiskais pamats: AF regulas
  79. pants.Pamatojums: Šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķauditoriju sasniegšanu. Precizējumi nepieciešami mērvienībā un mērķrādītāja nosaukumā, aizstājot vārdu "uzņēmums" ar vārdu "vienība", lai nodrošinātu, ka investīcijas ietvaros atbalstu var saņemt visi iesaistītie dalībnieki (komersanti, biedrības un nodibinājumi, pētniecības un izplatīšanas organizācijas, pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību), tādējādi novēršot riskus nesasniegt noteiktos rādītājus un nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā. Vienlaikus mērķrādītāja apraksts ir jāprecizē, vārdu "EDIC" aizstājot ar vārdu "LIAA", jo ieguldījumu īstenošanu nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Investīcijas kopējais mērķis ir sniegt atbalstu iespējami lielākai mērķauditorijai, lai uzlabotu uzņēmumu un citu saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju, publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti.2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībāJuridiskais pamats: AF regulas
  80. pants.Pamatojums: Ar ierosinātajām izmaiņām reformas ieviešanā, tiek precizēti 2.2.1.3.i. investīcijas "Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā" rādītāji Nr.47 un Nr.48, kur rādītāja nosaukuma un kvantitatīvā rādītāja precizēšana nepieciešama, lai rādītāju kvantificējot naudas izteiksmē, veicinātu izpratni par rādītāja pienesumu tautsaimniecībā, līdz ar ko veidotu viennozīmīgu izpratni par iespējamo atbalsta saņemšanu pētniecības un attīstības aktivitāšu veikšanai gala labuma guvēja līmenī.2.
  81. Ilgstpējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība"Juridiskais pamats: AF regulas
  82. pants.Pamatojums: Izmaiņas paredz apvienot
  83. un 57.mērķa rādītāju un apvienotajam mērķa rādītājam noteikt izpildes termiņu
  84. gada
  85. ceturksni, paredzot ka viss normatīvais regulējums, kas ir saistīts ar kritērijiem, kārtību un atbalsta pasākumiem attiecībā uz stimuliem un pienākumiem darba devējiem atbalstīt savu darbinieku izglītošanu un radīt plašākas iespējas un tiesības darbiniekiem izglītoties, tiek pieņemts un stājas spēkā šajā termiņā.2.
  86. Ilgstpējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība"Juridiskais pamats: AF regulas
  87. pantsPamatojums: Izmaiņas paredz precizēt 58.mērķrādītāja izpildes termiņu atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par valdības rīcības plānā noteiktajiem uzdevumieim un to izpildes termiņiem, attiecīgi precizējot 59.mērķrādītāja aprakstu, īstenošanas grafiku un pārbaudes mehānisma aprakstu.2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstībaJuridiskais pamats: AF regulas
  88. pantsPamatojums: Izmaiņas paredz precizēt
  89. un 64.mērķrādītājus, samazinot investīcijai sasniedzamo starpposma mērķa rādītāju apjomu kā arī samazinot mērķa rādītāju apjomu kopumā.2.3.1.3.i. Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstībaJuridiskais pamats: AF regulas
  90. pantsPamatojums: Izmaiņas paredz precizēt 65mērķrādītāju, samazinot investīcijai sasniedzamo mērķa rādītāju apjomu atbilstoši pārskatītajam finansējumam.2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstībaJuridiskais pamats: AF regulas
  91. pants.Pamatojums: Izmaiņas paredz precizēt
  92. un 67.mērķa rādītāju, samazinot uz
  93. gadu sasniedzamo mērķa rādītāja apjomu, kopumā investīcijai paredzēto mērķa rādītāju nesamazinot.2.3.2.1.i. Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiemJuridiskais pamats: AF regulas
  94. pants.Pamatojums: Izmaiņas paredz precizēt 71.mērķrādītāju, samazinot investīcijai sasniedzamo starpposma mērķrādītāja apjomu, vienlaikus investīcijai noteiktais gala mērķrādītājs
  95. netiek mainīts, bet tiek tehniski precizēts. Lai nodrošinātu atbilstību sākotnēji AF plānā paredzētajam saturam un neradītu pārpratumus attiecībā uz atskaites punkta būtību un tā izpildi, nepieciešams redakcionāli precizēt
  96. un
  97. mērķrādītāju nosaukuma un apraksta formulējumu latviešu un angļu valodā.2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās pārveides prasmju un iespēju attīstībaJuridiskais pamats: AF regulas
  98. pants.Pamatojums: Tehnisks precizējums
  99. atskaites punkta nosaukumā - nepieciešams dzēst atskaites punkta nosaukumā norādīto datumu, jo atskaites punkta sasniegšanas datums ir norādīts atsevišķi.2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēsJuridiskais pamats: AF regulas
  100. pants.Pamatojums: tiek svītrots 78.mērķrādītājs, jo to vairs nav iespējams sasniegt, un mainīta 79.mērķrādītāja vērtība, kas objektīvu apstākļu dēļ nav sasniedzama, ņemot vērā izmaiņas portatīvo datoru iegādes stratēģijā un attiecīgi vienas vienības cenas (izmaksu) izmaiņas. 79.mērķrādītāja vērtība tika plānota, balstoties uz
  101. gada cenām par datortehniku bez skārienjūtīga ekrāna, paredzot portatīvās tehnikas iegādi ar klaviatūru, peli un programmatūru centralizētai ierīču uzraudzībai. Taču lietošanas pilotprojekti un testi izglītības iestādēs liecina, ka datortehnika bez skārienjūtīga ekrāna un pildspalvas, nenodrošina virkni funkcionālo prasību, lai pilnvērtīgi izmantotu digitālo saturu – piemēram – zīmētu, risinātu matemātikas formulas, veiktu piezīmes ar roku utt. Tādēļ 2.3.2.3.i investīcijas ietvaros plānots iegādāties ierīces arī ar skārienjūtīgo ekrānu un pildspalvu, taču to vienības cena ir aptuveni 100 EUR uz ierīci dārgāka nekā IZM iepriekš iegādātās
  102. gadā un
  103. gadā citu investīciju ietvaros. Rezultātā Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros plānots iegādāties 22 000 IKT vienības, nevis 26 620 IKT vienības, paredzot to sasniegt līdz
  104. gada beigām, t.i. izslēdzot starprādītāju (78.mērķrādītājs)
  105. gadam.2.4.1.1.i investīcija "Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai"Juridiskais pamats: AF regulas
  106. pants.Pamatojums: Valsts atbalsta saskaņošanas laikā konstatēts, ka nepieciešams mainīt mērķteritoriju un iepriekš saskaņoto tehnisko specifikāciju. Pēc tirgus izpētes konstatēts, ka nav iespējams plānotos darbus paveikt noteiktajos termiņos. Šai investīcijai plānotos 12,5 miljonus EUR plānots pārdalīts 2.4.1.2.i investīcijai, lai palielinātu mērķrādītāju "pēdējās jūdzes" investīciju pasākumam.2.4.1.2.i investīcija "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība"Juridiskais pamats: AF regulas
  107. pants.Pamatojums: Pārvirzīts finansējums no 2.4.1.1.i. un palielināts mērķrādītājs.3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošanaJuridiskais pamats: AF regulas
  108. pants.Pamatojums: Lai uzlabotu CID pielikuma lasāmību, nepieciešams svītrot investīcijas 3.1.1.1.i. "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana" rādītājus Nr.87 un Nr.
  109. Izmaiņas ierosinātas, ņemot vērā, ka tie dublējas ar 1.1.1.1.i.
  110. un 1.1.1.2.i.1.pasākuma rādītājiem, un konkrētie rādītāji tiks sasniegti 1.komponentes ietvaros (1.1.1.1.i.
  111. un 1.1.1.2.i.
  112. pasākuma ietvaros). Vienlaikus ierosinātās izmaiņas attiecībā uz
  113. un
  114. mērķi ir veiktas, lai nodrošinātu skaidrāku mērķu aprakstu atbilstoši Latvijas Atveseļošanas fonda plānam (latviešu valodā) un mazinātu administratīvo slogu, deklarējot sasniegtos mērķus. Tāpat piedāvātās izmaiņas Padomes Īstenošanas lēmuma (CID) pielikumā (aprakstošā daļa) nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību izmaiņām mērķu nosaukumos un aprakstos. Atbilstoši piedāvātajām izmaiņām nepieciešams veikt izmaiņas arī dokumentā "Atveseļošanas un noturības mehānisms Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija".3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanaiJuridiskais pamats: AF regulas
  115. pants.Pamatojums: Ierosinātas izmaiņas mērķa rādītāju Nr. 91 un 92 aprakstā CID pielikumā, nolūkā vienkāršot rādītāju aprakstu. Atbilstoši piedāvātajām izmaiņām, līdzvērtīgas izmaiņas būtu veicamas arī dokumentā "Atveseļošanas un noturības mehānisms Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija", vienkāršojot arī pārbaudes mehānismu tekstus rādītājos Nr. 91 un 92.3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībaiJuridiskais pamats: AF regulas 21.pants.Pamatojums: izmaiņas mērķī, kas objektīvu apstākļu dēļ vairs nav izpildāms.
  116. un
  117. gadā faktiskās būvniecības izmaksas ir būtiski pieaugušas. Atbilstoši iepirkuma ietvaros iesniegtajiem piedāvājumiem, zemākās faktiskās izmaksas zemas īres maksas mājokļu būvniecībai ir 1800 EUR/m2 bez PVN (izmaksu pieaugums pret atbalsta programmā līdzšinēji apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām ir 56,5 %).3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošanaJuridiskais pamats: AF regulas
  118. pantsPamatojums: Izmaiņas paredz precizēt 106.mērķrādītāju, to palielinot atbilstoši pārskatītajam finansējumam, kā arī noteikt investīcijai digitālo mērķa apjomu.3.1.1.6.i. Pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegādeJuridiskais pamats: AF regulas
  119. pants.Pamatojums: Lai nodrošinātu atbilstību sākotnēji AF plānā paredzētajam saturam un investīcijas pamata mērķim, kā arī, lai neradītu pārpratumus attiecībā uz atskaites punktu un mērķu būtību un to izpildi, nepieciešams redakcionāli precizēt investīcijas nosaukumu,
  120. atskaites punkta un
  121. mērķa apraksta formulējumu angļu valodā un
  122. mērķa vērtību, nosakot to 85 procentu apmērā no sākotnēji plānotās mērķa vērtības, ievērojot Eiropas Savienības fondu 2014.-
  123. gada plānošanas perioda praksi un ņemot vērā, ka paredzams, ka
  124. mērķa vērtība varēs tikt sasniegta ar samazinātu finansējuma apjomu.3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi personām ar invaliditātiJuridiskais pamats: AF regulas
  125. pants un
  126. panta
  127. punkts;Pamatojums: Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi personām ar invaliditāti" laika ietvars un investīcijas ietvaros sasniedzamo atskaites punktu2 īstenošanas termiņš, kurš šobrīd objektīvu apstākļu dēļ faktiski nav izpildāms.Vienlaikus, lai sasniegtu 3.1.2.1.i. investīcijas sākotnēji plānotās atskaites punkta vērtības, kā risinājums ir plānota papildu AF finansējuma piesaiste būvniecības cenu sadārdzinājuma segšanai – izmantojot atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu) 8 501 144 EUR AF finansējuma (t.i., investīcijas īstenošanai pilnā apmērā nepieciešami papildu 4 097 637 EUR). Tas ir saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas ieļauts Ministru kabineta 14.07.
  128. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem".3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrādeJuridiskais pamats: AF regulas
  129. pants.Pamatojums: Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde" laika ietvars un investīcijas ietvaros sasniedzamo atskaites punktu3 īstenošanas termiņš, kurš šobrīd objektīvu apstākļu dēļ faktiski nav izpildāms.3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktībaJuridiskais pamats: AF regulas
  130. pants un
  131. panta
  132. punkts.Pamatojums: Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība":1) laika ietvars un investīcijas ietvaros sasniedzamā atskaites punktā4 īstenošanas termiņš, kas šobrīd objektīvu apstākļu dēļ faktiski nav izpildāms;2) pārskatīts noteiktais mērķa rādītājs – noslēgto vienošanās ar pašvaldībām par jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidošanu skaits (no 18 uz vismaz 17).Vienlaikus, lai veicinātu 3.1.2.3.i. investīcijas 2.kārtas sākotnēji plānoto atskaites punkta vērtību sasniegšanu un segtu būvniecības cenu sadārdzinājumu, plāntos piesaistīt atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu) 8 501 144 EUR finansējuma (t.i., investīcijas īstenošanai var novirzīt 3 903 507 EUR). Tas ir saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas iekļauts Ministru kabineta 14.07.
  133. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem", kā arī palielinot 2.kārtas finansējumu par 1.kārtas atlikumu (39 930 EUR).3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanaiJuridiskais pamats: AF regulas
  134. panta
  135. punkts un
  136. panta
  137. punkts;Pamatojums: Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.4.i. investīcijas "Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai":1) atsevišķu atskaites punktu5 īstenošanas termiņš, kurš šobrīd objektīvu apstākļu dēļ faktiski nav izpildāms;2) īstenošanai pieejamais finansējums. Papildu finansējums plānots, piesaistot atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu) 8 501 144 EUR AF finansējuma (t.i., investīcijas īstenošanai pilnā apmērā nepieciešami papildu 500 000 EUR), saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas iekļauts Ministru kabineta 14.07.
  138. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem".3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgūJuridiskais pamats: AF regulas
  139. pants.Pamatojums: Veikti redakcionāli precizējumi atskaites punktu aprakstos.4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveideJuridiskais pamats: pārrakstīšanās kļūdas labojumsPamatojums: Precizējums rādītāja aprakstā, lai novērstu tehnisku kļūdu, ņemot vērā neskaidro definīciju Atveseļošanas fonda plāna
  140. pielikumā, kas radusies, tulkojot Atveseļošanas fonda plānu no latviešu uz angļu valodu.5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšanaJuridiskais pamats: AF regulas
  141. pants.Pamatojums: Pašreizējā redakcija nesniedz iespēju sasniegt pilnībā noteikto rādītāju. Plāna grozījumi 5.1.1.1.i investīcijas ietvaros nepieciešami, lai ieviestu Viedās specializācijas stratēģijas vadības grupu (inovācijas klasteri) darbību un iekļaušanos inovācijas sistēmas pārvaldības modelī. Investīcijas ietvaros, lai nodoršinātu Viedo specializāciju stratēģiju vadības grupu (inovācijas klasteru) ilgtermiņa stratēģiju izstrādi un uzraudzību un veiktu patstāvīgu monitoringu, plānots mainīt cilvēkresursu sadalījumu. Cilvēkresursu sadalījuma izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu cilvēku sadalījumu starp iesaistītajā pārvaldības iestādēm, kas neietekmēs kopējo investīcijas finansējumu vai rādītāju sasniegšanu.5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai"Juridiskaits pamats: AF regulas
  142. pants.Pamatojums: Ar ierosinātajām izmaiņām reformas ieviešanā, tiek precizēti 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai" rādītāji Nr.157 un Nr.158, kur saistītā pasākuma (reforma vai investīcija) no esošās redakcijas "5.1.1.2.i. Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai" precizēšana sekojoši "5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" nepieciešama, lai veidotu viennozīmīgu izpratni par iespējamo atbalsta saņemšanu pētniecības un attīstības aktivitāšu veikšanai gala labuma guvēja līmenī.5.2.1.r investīcijas "Augstākās izglītības un zinātniskās izcilības un pārvaldības reforma"Juridiskais pamats: AF regulas
  143. pants.Pamatojums: Ar ierosinātajām izmaiņām tiek precizēts 5.2.1.r investīcijas "Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija" rādītājs Nr.161, mainot formulējumu no "jaunu izcilības studiju programmu izveide" uz "jaunu studiju programmu izveide". Pamatojums –studiju programmu licencēšanas procesā "Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrā" iesniedzējam jau ir jāpamato studiju programmu atbilstība augstākās izglītības kvalitātes, tirgus, industrijas, kā arī likumdošanas prasībām; iepriekš minēto izvērtē neatkarīgi ārējie eksperti attiecīgi vēl viens kvalitātes izvērtēšanas posms 5.2.1.r investīcijas programmas ietvaros nav nepieciešams.6.1.2.1.i. Dzelzceļa rentgena iekārtu sasaiste ar BAXE un mākslīgā intelekta izmantošana dzelzceļu kravu skenēšanas attēlu analīzeiJuridiskais pamats: AF regulas
  144. pants.Pamatojums: Ņemot vērā darbību ierobežojumus esošajam BAXE sistēmas izstrādātājam, veikta tirgus izpēte, lai apzinātu citus potenciālos pretendentus jaunas BAXE sistēmas funcionaltātes izveidei Latvijas muitas dienesta vajadzībām un dzelzceļa muitas kontroles punktu skeneru sasaistei ar to un jau esošo BAXE sistēmu. Nepieciešamība apzināt alternatīvus izstrādātājus un ņemot vērā nepieciešamos sistēmas pielāgošanas procesus, konstatēts, ka nepieciešams pagarināt kopējo investīcijas ieviešanas laiku.Vienlaikus investīcijas īstenošanas pagarinājums saistīts ar nepieciešamību veikt papildu izpēti un tehnisko specifikāciju papildināšanu dzelzceļa kravu skenēto attēlu analīzes platformas izveidei.6.1.2.4.i. Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā.Juridiskais pamats: AF regulas
  145. pants.Pamatojums: Izmaiņas nepieciešamas, jo objektīvu apstākļu dēļ noteiktajā termiņā nav iespējams nodrošināt 6.1.2.4.i. investīcijas rādītāju sasniegšanu sākotnēji plānotajā apmērā. Izmaiņas ierosinātas, jo investīcijas pasākuma ietvaros:- inflācija būvniecības nozarē (ģeopolitiskā situācija saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju radītās ekonomiskās sekas (t.i. straujš un neprognozējams būvizstrādājumu cenu kāpums)) radīja konsekvences attiecībā pret plānoto investīcijas 6.1.2.4.i. "Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā" īstenošanai nepieciešamo finansējumu;- no Finansējuma saņēmēja neatkarīgu iemeslu dēļ nepieciešams veikt atkārtotu iepirkumu kontroles dienestu infrastruktūras projektēšanai, izbūvei un tehnoloģisko iekārtu (t.sk. kravu kontroles rentgena) iegādei un uzstādīšanai; un- kravu kontroles rentgena iekārtas piegāde un uzstādīšana nav iespējama pirms jaunās kontroles dienestu infrastruktūras, tai skaitā skeneru ēkas, izbūves Kundziņsalā.6.2.1.2.i. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanaJuridiskais pamats: AF regulas 21.pants.Pamatojums: izmaiņas komponentes aprakstā nepieciešamas, lai salāgotu informāciju ar atskaites punktu Nr. 188 "Ir apstiprināts progresa ziņojums par rīcības plāna īstenošanu", jo saksaņā ar Darbības kārtību, tam jābūt sasniegtam 2025.gada 4.ceturknī, kamēr reformas termiņš, kas tieši saistīts ar minēto ziņojumu ir 2022.gads.6.2.1.2.i. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanaJuridiskais pamats: AF regulas 21.pants.Pamatojums: izmaiņas nepieciešamas, lai izlabotu mērķa Nr.189 "Atklāto krimināllietu saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi īpatsvars" tulkojumu angļu valodā un nodrošinātu minētā mērķa sasniegšanas izsekojamību.6.2.1.3.i. Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumis) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveideJuridiskais pamats: AF regulas 21.pants;Pamatojums: Veikti redakcionāli precizējumi atskaites punktā 192 "Likuma un citu ar Tieslietu mācību centru saistīto tiesību aktu stāšanās spēkā", kas ļaus ātrāk izpildīt mērķi.6.3.1.1.i. investīcija "Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga valsts pārvalde"Juridiskais pamats: AF regulas
  146. pants;Pamatojums: Precizēta informācija par CID mērķa Nr.200 "Kvalitatīvo rādītāju" (atskaites punktiem) un "Pārbaudes mehānisu", lai nodrošinātu konsekvenci starp CID kolonnām "Pārbaudes mehānisms" un "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)"6.3.1.2.i. Valsts pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un citas kapacitātes celšanaJuridiskais pamats: AF regulas 21.pants;Pamatojums: Precizēta informācija par CID mērķa Nr.200 "Kvalitatīvo rādītāju" (atskaites punktiem) un "Pārbaudes mehānisu", lai nodrošinātu konsekvenci starp CID kolonnām "Pārbaudes mehānisms" un "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)"6.3.1.4.i. Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecības stiprināšanā un sabiedrības interešu uzraudzībāJuridiskais pamats: AF regulas 21.pants.Pamatojums: izmaiņas nepieciešamas, lai salāgotu informāciju par mērķi Nr.207 "Atbalsta programmas atbalsta saņēmēji" starp visām kolonām un nerastos pārpratumi par mērķa sasniegšnas brīdi. Mērķis Nr.207 "Atbalsta programmas atbalsta saņēmēji" tiks sasniegts, kad tiks parakstīti granta līgumi par atbalsta sniegšanu starp Sabiedrības integrācijas fondu un nevalstiskajām organizācijām.
  147. AizdevumsSaskaņā ar AF regulas
  148. pantu līdz
  149. gada
  150. decembrim pēc dalībvalsts pieprasījuma Eiropas Komisija var dalībvalstij piešķirt aizdevuma atbalstu tās AF plāna īstenošanai. AF regulas
  151. panta
  152. punktā ir noteikts, ka aizdevumu var pieprasīt līdz
  153. gada
  154. augustam. Tāpat saskaņā ar AF regulas
  155. panta
  156. punktu katrai dalībvalstij piešķirtā aizdevuma atbalsta maksimālais apjoms nevar pārsniegt 6,8 % no tās
  157. gada nacionālā kopienākuma faktiskajās cenās.Latvija neplāno minēto AF aizdevuma atbalstu – aizdevums ietekmēs gan valdības parādu, gan valdības izdevumus, palielinot tos. Budžeta ietvars 2023.–
  158. gadiem ir apstiprināts, visa pieejamā fiskālā telpa trim gadiem ir sadalīta. Attiecīgi papildus izdevumiem pretī ir jābūt kompensējošiem pasākumiem (izdevumu pārskatīšana vai jauni ieņēmumu avoti).
  159. DAĻA: PAPILDU UN MAINĪTO REFORMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS
  160. Jaunas komponentesJaunas komponentes netiek piedāvātas, izņemot tālāk REPowerEU nodaļā aprakstīto REPowerEU komponenti.
  161. REPowerEU nodaļa2.
  162. DAĻA: REPOWER NODAĻA
  163. Nodaļas vispārīgais mērķisLatvijas mērķis ir tiekties mazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un veidot noturīgāku energosistēmu, sekmējot pāreju uz tīru un ilgtspējīgu ekonomiku.Līdz ar to, ES "zaļajam kursam" ir nozīmīga loma tautsaimniecības ekonomikas izaugsmes atjaunošanā, darbavietu saglabāšanā un noturīgas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Latvijai ir būtiski ES "zaļā kursa" ietvaros virzīties uz ES izvirzīto mērķi, kas paredz līdz
  164. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar
  165. gada līmeni. Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāpārvar daudz izaicinājumu, un katrai ES dalībvalstij ir jādod savs ieguldījums. NEKP ir noteikti ilgtermiņa mērķi un pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai valstī, enerģijas, kas iegūta no AER īpatsvara palielināšanai enerģijas gala patēriņā, enerģētiskās drošības nodrošināšanai, enerģijas tirgus infrastruktūras uzturēšanai un uzlabošanai, kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas sekmēšanai laika posmā līdz
  166. gadam. Ņemot vērā NEKP izvirzītos mērķus līdz
  167. gadam paredzēt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru elektroenerģijā – >60 %, kā arī atjaunojamās enerģijas īpatsvaru siltumapgādē un dzesēšanā – 57,6 %, Latvijai ir veicami mērķtiecīgi pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanā.Saskaņā ar dažādu analītikas uzņēmumu (GWEC, Woodmac un BNEF ) prognozēm, līdz
  168. gadam ES atkrastes vēja parku saražotā jauda palielināsies vairāk nekā četras reizes, kas nozīmē vidējo jaudas pieaugumu vairāk nekā 18 GW gadā. Paredzams, ka aptuveni 75% no šī apjoma tiks uzstādīti Ziemeļjūrā un 25% Baltijas jūrā. Saskaņā ar iespējamām jaunu atjaunojamo energoresursu projektu attīstības prognozēm Latvija līdz
  169. gadam nodrošinās ar 14,5 GW atjaunojamo energoresursu jaudu.Šādā kontekstā arvien nozīmīgāks kļūst jautājums par elektroenerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, ražošanas jaudu būtisku palielināšanu, tai skaitā izmantojot atkrastes vēja enerģijas potenciālu Baltijas jūrā.Lai nodrošinātu Latvijas patēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, Baltijas valstis vēsturiski ir darbojušās un arī pašreiz darbojas sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām (BRELL loks). Sākot no
  170. gada Baltijas valstis ciešā sadarbībā ar ES mērķtiecīgi ir strādājušas, lai līdz
  171. gada beigām atslēgtos no BRELL loka un integrētu Baltijas valstis Eiropas vienotajā elektroenerģijas tirgū. Ar
  172. gada maiju, Baltijas valstīm pārtraucot Krievijas elektroenerģijas komerctirdzniecību vairumtirgū, Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori turpina tikai minimāli nepieciešamo tehniski operatīvo sadarbību ar BRELL. Taču joprojām ir veicama virkne darbu, lai nodrošinātu Baltijas valstu, tajā skaitā Latvijas pilnīgu desinhronzāciju no BRELL loka, un sinhronizāciju ar Eiropas vienoto elektroenerģijas tirgu. Investīciju īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu energoneatkarības un elektroenerģijas apgādes drošuma stiprināšanā.Vienlaikus jāatzīmē, ka ES Padome gan
  173. gada, gan
  174. gada rekomendācijās Latvijai uzsvērusi ar klimatu saistītos jautājumus, norādot uz ieguldījumu virzieniem, kas būtu attīstāmi, respektīvi, resursu efektivitāti un energoefektivitāti. Rekomendācijas paredzēja arī veicināt augstā gatavībā esošu investīciju projektu īstenošanu, rosinot privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atlabšanu, zaļo pārkārtošanos, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu.
  175. Nodaļā iekļauto reformu un investīciju aprakstsa) Kopsavilkuma tabulaPasākumi, kas pievienoti/izvērsti plašāk ar dotācijām (21.a pants, 21.b panta
  176. punkts un
  177. panta
  178. punkts)Pasākuma nosaukumsAttiecīgā gadījumā – esošā PĪL atsauces numurs
(3)Aplēstās izmaksas7. REPowerEU komponenteReformu un investīciju virziens "Atjaunojamo energoresursu ražošana"7.1.1. Reforma "Enerģijas sektora transformācija"7.1.1.1.i. Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijaNav attiecināms60 343 378 EUR7.1.1.2.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijaNav attiecināms72 900 000 EUR7.1.1.3.i. Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšanaNav attiecināms1 500 000 EURPasākumi, kas pievienoti/izvērsti plašāk ar aizdevumiem (14. pants)-
  1. b)REPowerEU mērķiSaskaņā ar REPowerEU mērķiem, ES valstīm nepieciešams dažādot atjaunīgās enerģijas iekārtu un kritiski svarīgo izejvielu piegādi, mazināt nozaru atkarību, novērst sastrēgumposmus un pārrāvumus piegādes ķēdēs un paplašināt ES tīras enerģijas tehnoloģiju ražošanas jaudu. Lai gan ES ir pasaules līdere elektrolīzeru, vēja un siltumsūkņu tehnoloģiju jomā, ES fotoelementu paneļu un siltumsūkņu tirgū pēdējos gados ir palielinājies imports no Āzijas. Reformu un investīciju virziens "Atjaunojamo energoresursu ražošana" tiešā veidā sekmēs šī mērķa izpildi, nodrošinot nepieciešamo komponenšu ražošanu ES. Plānotā reforma un investīcijas pilnībā atbilst arī RePowerEU noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz zaļo pārkārtošanos, enerģētiskās atkarības no fosilā kurināmā mazināšanu un enerģētiskās drošības stiprināšanu.Liela mēroga infrastruktūras attīstības projekta īstenošana sekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi, veicinās augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā un eksporta pieaugumu, kā arī radīs jaunas darba vietas. Turklāt, atkrastes vēja enerģijas parku attīstība ir viens no priekšnosacījumiem RePowerEU mērķu sasniegšanā atjaunīgo elektroenerģijas un ūdeņraža ieguvē, un rīcībā piegādes pusē, lai radītu jaudu un satvaru AER izvēršanai un atjaunīgās enerģijas ražošanai.Plānotās investīcijas sniegs iespēju būtiski paplašināt iespējas Latvijas energoapgādes sistēmai pieslēgt papildu AER jaudu, kā arī veicinās Latvijas energoapgādes drošuma līmeņa paaugstināšanos. Viens no pasākuma būtiskākajiem ieguvumiem, kas ietekmē visas sabiedrības labklājību, ir tā pozitīvā ietekme uz elektroenerģijas pārvades un sadales tarifiem, t.i., projekta īstenošanas rezultātā būs iespēja par būtisku daļu nepaaugstināt elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas tarifu.Tāpat plānotās investīcijas sniegs būtisku ieguldījumu CEF līdzfinansētam pārrobežu sinhronizācijas projektam, ko īsteno Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija, un kas paredz virkni īstenojamu darbību, kas nodrošinās Baltijas valstu pilnīgu sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīkliem, t.sk. maģistrālo elektroenerģijas pārvades tīklu jeb starpsavienojumu būvniecību, enerģijas uzkrājošo vienību būvniecību kā arī atbalsta sistēmu izveidi. Kā papildinājumu CEF sinhronizācijas projektam AST RePowerEU investīciju ietvaros plāno uzstādīt elektroenerģijas uzkrājošo bateriju. Sinhronizācijas projekta īstenošana ir viens no būtiskākajiem Latvijas un Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības mērķa sasniegšanas rīkiem. Tā īstenošanas rezultātā tiks panākta Baltijas valstu desinhronizācija no BRELL loka un sinhronizācija ar Eiropas elektrotīklu.
  2. c)Reformu un investīciju apraksts7.1.1.r. reforma "Enerģētikas sektora transformēšana"Mērķi:– Veicināt Latvijas energoneatkarību un Latvijas, kā eneroresrusu eksportētājvalsts lomas nostiprināšanu.– Veicināt ekonomikas dekarbonizāciju.– Veicināt energoapgādes drošumu.Galvenie izaicinājumiLai gan uzstādītās jaudas Latvijā ir pilnīgi pietiekošas nacionālā patēriņa nosegšanai, Latvija ir elektroenerģijas importētājvalsts. Vēsturisku apstākļu dēļ, Latvijas enerģētikas sektors līdz pat Krievijas brutālajam karam Ukrainā, bija cieši saistīts ar Krievijas enerģētikas sektoru. Līdz 2022. gadam vairāk par 95% dabasgāzes, kā arī būtiska daļa no elektroenerģijas, tika importēti no Krievijas.Kopš 2022. gada Baltijas valstis pieņēmušas būtiskus un nozīmīgus lēmumus, kas ļauj nākotnes enerģētikas sektoru veidot balstoties uz pašpietiekamību, rūpēm par dabu un cilvēku. Jau 2022. gadā izbeigta elektroenerģijas tirdzniecība ar Krieviju, savukārt no 2023. gada aizliegts no Krievijas ievest dabasgāzi. Šie lēmumi ir spēcīgs pamats, uz kura būvēt Latvijas nākotnes enerģētikas politiku.Vienlaikus, jāņem vērā, ka transformācija prasa sarežģītu pielāgošanos gan sabiedrībai, gan uzņēmumiem kā arī to, ka šī transformācija norit paralēli jau tā pieaugošajai dzīves dārdzībai un sarūkošam iedzīvotāju skaitam.Reformas īstenošanaLai transformētu Latvijas enerģētiku no importētājvalsts uz enerģijas eksportētājvalsti, nepieciešams veikt virkni regulējuma pielāgojumu. Transformācijas pamatā ir esošo priekšrocību izmantošana. Tās ir:Dabas resursu priekšrocība– Latvija ir valsts ar ceturto lielāko meža platību īpatsvaru Eiropā. Teju 52% no kopējām zemēm Latvijā ir meži, savukārt kopējā krāja mežos sasniedz 680 milj.m3.– Latvijā ir attīstītas lopkopības un putnkopības nozares, kuras raksturo liels skaits ar salīdzinoši nelielām saimniecībām. Sadrumstalotais nozares raksturojums, nav ļāvis līdz šim efektīvi izmantot lopkopības un putnkopības blakusproduktus (atlikum-produktus) biometāna ražošanai. Aplēsts, ka izmantojot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, iespējams pilnībā nodrošināt visu mājsaimniecību patēriņu.– Latvijā ir salīdzinoši zems iedzīvotāju blīvums, plašas neapstrādātās zemes, piemērota līdzena topoloģija un piemērots vēja ātrums izmaksās efektīvai vēja enerģijas izmantošanai elektroenerģijas ražošanai.Spēcīga energoapgādes infrastruktūraLatvijā paralēli eksistē trīs enerģijas tīkli – elektroenerģijas, dabasgāzes, un centralizētās siltumapgādes. Eksistējošā infrastruktūra ļauj nodrošināt ātrāku pārslēgšanos un sistēmas efektivizēšanu ņemot vērā gan tīklu pārklājumu, gan iedzīvotāju blīvumu lielākajās pilsētās un to piepilsētās. Pat bez papildu elektroenerģijas sistēmas iestiprināšanas, Latvijas elektroenerģijas tīkls spēj uzņemt teju 3,5 reizes vairāk elektroenerģijas nekā Latvijas patēriņš. Tas nozīmē, ka bez ilgtermiņa tīkla pārstrukturēšanas ir iespējas uzsākt lieljaudas atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanu.Liberalizēti tirgi, izmaksās balstīti tarifiKopš 2015. gada Latvijā ir pilnībā atvērts elektroenerģijas mazumtirgus, kopš 2023. gada – dabasgāzes mazumtirgus. Būtisks darbs ieguldīts arī tajā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, izmaksas atspoguļojošu elektroenerģijas tarifu struktūru, kas stimulē efektīvu tīklu izmantošanu. Papildus tam, teju visi vairumtirgus darījumi noris elektroenerģijas biržā. Tas nozīmē, ka gan nozares uzņēmumi, gan lietotāji ir ar salīdzinoši augstu pratību un briedumu.Transformācijas pamatā ir trīs galvenie regulējuma attīstības mērķi (dimensijas), kas noteikti trim enerģētikas pamat-sektoriem:1. Ciešāka sadarbība ar Eiropas savienību;2. Efektīva kopīgās infrastruktūras izmantošana;3. Aktīvo lietotāju stiprināšana;4. Latvijā ražotu resursu lietošana.Transformācijas ietvarā paredzēts īstenot virkni tiesību aktu grozījumu elektroenerģijas, gāzveida kurināmā un siltumenerģijas nozarēs.RePower loma transformācijas īstenošanāRePower finansējums nodrošina iespēju paātrināt plānoto transformāciju palīdzot pārvarēt pielāgošanās izaicinājumus elektroenerģijas un gāzveida kurināmā nozarēs.Transformācijas dimensija – Ciešāka sadarbība ar Eiropas savienībuBūtiska daļa no finansējuma tiek novirzīta energosistēmas pielāgošanai sinhronam darbam ar kontientālās Eiropas tīklu. Strādājot sinhroni Krievijas vienotajā elektroapgādes tīklā, Baltijas valstīm nebija iespējas/ pamata attīstīt ātro rezervju pakalpojumus. Šobrīd īstenojot paātrinātu sinhronizāciju, spēja efektīvi nodrošināt energoapgādes stabilitāti ir viens no būtiskākajiem jautājumiem.RePowerEU finansētā uzkrātuve dos iespēju sistēmas operatoram nodrošināt rezerves jaudas līdz brīdim, kad būs attīstījies nacionālais rezervju tirgus.Papildus finansējums vērsts uz nākotnes jaudu attīstību, lai nodrošinātu, ka Latvija ne tikai spēj saražot savām vajadzībām nepieciešamo elektroenerģiju, bet arī spēj to efektīvi eksportēt.Transformācijas dimensija – Aktīvo lietotāju stiprināšanaLīdz šim populārākā aktīvā lietotāja forma bijusi neto-uzskaites sistēma, kas efektīvi dod iespēju mājsaimniecības lietotājam saražoto elektroenerģiju virtuāli noglabāt un izmantot vēlāk. Šī sistēma ir pieejama lietotājiem tikai noteiktas jaudas (11.1 kW) apjomā. Pārējiem lietotājiem aktīvā lietotāja funkcija jāīsteno realizējot elektroenerģiju par tirgus nosacījumiem. Līdz šim tirgotāju-lietotāju līgumi uz tirgus nosacījumiem tiek noslēgti reti. Kā biežākais iemesls – nespēja lietotājam un tirgotājam rast abpusēji pieņemamus līguma nosacījumus. Lai padarītu aktīvā lietotāja lomu pievilcīgāku, tiek izstrādāta jauna neto sistēma – neto norēķins, kas ļauj par standartizētiem nosacījumiem, jebkuram aktīvajam lietotājam pārpalikušo elektroenerģiju nodot elektroenerģijas tirgotājam. Cita starpā, neto-norēķinu sistēma paredzēs minimālo iepirkuma cenu, ja puses nevar vienoties.Tāpat jāmin, ka reformas ietvaros tiks izveidots regulējums, kas paredzēs energokopienu reģistrēšanu un darbību, kas ir būtisks turpmākai mikroģenerācijas jaudu uzstādīšanas veicināšanai un AER jaudas palielināšanai kopējā energobilancē, kā arī uzstādītās mikroģenerīcjas jaudas koordinētas un mērķtiecīgas darbības nodrošināšanai. Regulējums paredzēs iespēju visiem lietotājiem (gan mājsaimniecību lietotājiem, gan juridiskajiem lietotājiem, gan pašavldībām, kā arī gan vienas daudzdzīvokļu ēkas ietvaros, gan vairāku ēku ietvaros) veidot energokopienas, neierobežojot energokopienu darbību specifiskā ģeogrāfiskā tvērumā un nepiemērojot energokopienu darbībai nesamērīgus ierobežojumus un kritērijus, tā vietā paredzot iespēju energokopienu dalībniekiem savstarpēji brīvi vienoties par nosacījumiem, uz kā pamata attiecīgā energokopiena darbosies.Reformas ietvaros normatīvajā regulējumā tiks paredzēti vairāki būtiski aspekti, kas raksturojami kā tādi, kas ir ārpus Eiropas Savienības līmeņa normatīvā regulējumā ietverto dalībvalstu pienākumu vai veicamo uzdeumu tvēruma:1) normatīvajā regulējumā (Ministru kabienta noteikumos, kas izriet no likumā noteiktā deleģējuma), kas noteikts energokopienu reģistrēšanas un darbības kārtību, tiks paredzēts:- nosacījums, ka energokopienas ietvaros dalīšanās ar enerģiju būs iepsējama ārpus vienas daudzdzīvokļa mājas ietvariem.- pienākums pašvaldībām daļu no energokopienā saražotā elektroenerģijas apjoma vai no tā gūtā labumma novirzīt sabiedrības mazaisargātajām grupām;- paredzēts pienākums elektroenerģijas tirgotājiem ieviest vismaz vienu produktu jeb tā dēvēto universālo pakalpojumu elektroenerģijas pirkšanai no energokopienām;2) normatīvajā regulējumā (Ministru kabienta noteikumos, kas izriet no likumā noteiktā deleģējuma), kas noteiks kārtību, kādā darbojas neto norēķinu sistēma, tiks:- paredzēta iespēja viena elektroeneŗgijas lietotāja objektā saražoto elektroenerģijas apjomu izmantot citā tā paša lietotāja objektā, neatkarīgi no objektu izvietojuma (vienīgais objektu atrašanās vietas ģeogrāfiskais ierobežojums – tiem jāatrodas Latvijas Republikas teritorijā un jābūt ieslēgti Latvijas Republikā esošajai elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai;- paredzēts pienākums elektroenerģijas tirgotājiem ieviest vismaz vienu produktu jeb tā dēvēto universālo pakalpojumu elektroenerģijas pirkšanai no mikroģeneratoru īpašniekiem, kas vēlas darboties neto norēķinu sistēmā.Proti, attiecībā uz enerokopienām Eiropas Parlameta un Padomes direktīvas (ES) 2019/944 (2019.gada 5.jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES 16.pants paredz pienākumu dalībvalstīm paredzēt energokopienām labvēlīgu tiesisko regulējumu, nosakot, ka dalība energokpienās ir brīvprātīga, tajās var darboties fiziskas personas, publiskās pārvaldes ietsādes un juridiskas personas, t.sk., mazie un vidējie uzņēmumi, un tām tiek piemēroti nediskriminējoši nosacījumi attiecībā uz tīkla maksas noteikšanu. Jānorāda, ka dirketīvā paredzētie dalībvalstu pienākumi Latvijā ir pārņemti Elektroenerģijas tirgus likumā, taču reformas ietvaros plānotie jauninājumi, kas direktīvā nav ietverti kā dalībvalsts pienākumi, un kas norādīti augstāk, tiks ietverti Ministru kabienta noteikumos, kas noteiks energokopienu reģistrēšanas un darbības kārtību. Jānorāda, ka direktīva neparedz dalībvalstīm noteikt jebkādus pienākumus publiskās pārvaldes ietsādēm dalīties ar to saražoto elektroenerģiju un neparedz pienākumu dalībvalstīm noteikt pienākumu elektroenerģijas tirgotājiem ieviest vismaz vienu produktu elektroenerģijas pirkšanai no energokopienām. Tieši otrais no minētajiem pienākumiem varētu veicināt energokopienu darbību tirgū.Savukārt attiecībā uz neto norēķinu sistēmas darbību, skaidrojam, ka attiecīgās direktīvas 15.pants paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošnāt ispēju aktīvajiem lietotoājiem darboties tirgū tieši vai ar agregartoru starpniecību, tiesības pārdot savu saražoto elektroenerģiju, slēdzot līgumu, tiem tiek piemēroti nediskriminējoši principi darbībai tirgū. Tāpat, kā attiecībā uz energokoienām, arī attiecībā uz aktīvajiem lietotājiem direktīva neparedz dalībvalstīm pienākumu normatīvajā regulējumā paredzēt pienākumu elektroenerģijas tirgotājiem nodoršināt vismaz vienu produktu elektroenerģijas pirkšanai no aktīvajiem lietotājiem, tāpat dirke’tiva neparedz pienākumu dalībvalstīm savā normatīvajā regulējumā paredzēt aktīvajam lietotājam iespējas sev piederošā vienā objektā saražoto elektroenerģiju izlietot citā sev piederošā objektā. Abi šie papildu nosacījumi, kas tiks ietverti normatīvajā regulējumā, veicinās aktīvo lietotāju skaita paplašināšanos un kopumā dos plašākas iespējas aktīvajiem lietotoājiem kontrolēt savas regulārās elektroenerģijas izmaksas un patēriņu.Savukārt, RePower finansējums tiek izmantots, lai pēc iespējas plašāks lietotāju loks varētu kļūt par aktīvajiem lietotājiem. Šobrīd sadales operatora investīcijas tīklā noteiktas ikgadējā nolietojuma apmērā. Tas ļauj tīklu uzturēt, bet neļauj efektīvi reaģēt uz tām tīkla daļām, kurās jaunus mazjaudas ģeneratorus vairs nav iespējams uzstādīt.Transformācijas dimensija – efektīva kopīgās infrastruktūras izmantošanaAtjaunīgie resursi pēc savas dabas ir nepastāvīgi. Tā, piemēram, saules enerģija gada griezumā nodrošina tīkla noslodzi vien 10% apmērā. Lai nodrošinātu efektīvu esošās tīkla infrastruktūras izmantošanu nepieciešams gan regulējums, kas dod iespēju pieslēguma punktos efektīvi kombinēt dažādas tehnoloģijas ar atšķirīgiem ražošanas profiliem, gan arī sistēmas operatoriem jāpielāgo sistēmvadības informācijas sistēmas, kas ļauj efektīvi šīs nepastāvīgās jaudas vadīt.Reformas ietvaros normatīvajā regulējumā (Ministru kabienta noteikumos, kas izriet no likumā noteiktā deleģējuma) tiks paredzēti nosacījumi, kas ļaus efektīvāk izmantot jau eošo elektroenerģijas pārrvades un sadales infrastruktūru, t.i., tiks paredzēti nosacījumi, kas ļaus kombinēt dažādu profilu un veidu elektroenerģijas ražojošas vai uzkrājošas vienības vienas apakšstacijas vai transformatora ietvaros jeb tā sauktais maiņas produkts, kas ir raksturojami kā tādi, kas ir ārpus Eiropas Savienības līmeņa normatīvā regulējumā ietverto dalībvalstu pienākumu vai veicamo uzdeumu tvēruma.Jānorāda, ka ne Eiropas Parlameta un Padomes direktīva (ES) 2019/944 (2019.gada 5.jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES, ne Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu neparedz dalībvalstīm pienākumu ieviest tirgū šādu produktu.Transformācijas dimensija – Latvijā esošo resursu izmantošanaLai gan biometāna ražošanas potenciāls Latvijā ir pietiekami nozīmīgs (kā minēts iepriekš, tas pielīdzināms visa nacionālā mājsaimniecību patēriņa apjomam), tas pagaidām ir praktiski neapgūts. Iemesls tam ir būtiskas fiksētās izmaksas, no kurām pietiekami nozīmīga ir arī pieslēguma izbūve. Lai efektīvi izmantotu Latvijā pieejamos resursus, nepieciešams izveidot mobilos biometāna ievades punktus. Tie ļaus lielākam skaitam mazo biometāna ražotājiem efektīvi izmantot vienoto gāzveida kurināmā infrastruktūru.Būtiski minēt, ka reformas ietvaros normatīvajā regulējumā (Ministru kabienta noteikumos, kas izriet no likumā noteiktā deleģējuma) tiks paredzēti nosacījumi, kas ļaus ārpus dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas transportētu biometānu ievadīt kopējā dabagsāzes apgādes sistēmā, ir raksturojami kā tādi, kas ir ārpus Eiropas Savienības līmeņa normatīvā regulējumā ietverto dalībvalstu pienākumu vai veicamo uzdeumu tvēruma. Papildus jānorāda, ka šāda normatīvā regulējuma tvēruma paplašināšana kopumā ļaus efektīvāk veikkt bioloģisko atkriumu apsaimniekošanu un konvertēšanu AER enerģijā.Jānorāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/2001 (2018.gada 11.decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu neparedz speifiskus dalībvalstu pienākumus tāda biometāna ievadei kopējā dabasgāzes apgādes sistēmā, kas tarnsportēts ārpus dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas. Ņemot vērā Latvijas specifiku un lauksaimniecības un lopkopības īpatsvaru kopējā uzņēējdarbības sektorā, kāa rī ņemnot vērā, ka attiecīgo sektoru darbības rezultātā rodas biloģiksie atkritumi, kam ir pārtsrādāšanas potenciāls, šāda normatīvā regulējuma izveide vienlaikus veicinātu AER īaptsvara palielināšanos kopējā dabasgāzes patēriņā, mazinatu bioloģisko atkritumu apjomu, dotu iespēju arī mazajiem biogāzes ražotājiem savu saražoto biomtānu ievadīt kopējā dabasgāzes apgādes sitsēmā reģionāli dislocētajos biometāva ievades punktos.Reformas rezultātā veiktās izmaiņas normatīvajos aktos nodrošinās nepieciešamo ietvaru, lai sekmētu plānotās investīcijas un virzību uz AER izmantošanu, energoneatkarību un Latviju kā energoresursu importētājvalsti ilgtermiņā. Reformas īstenošana sniegs ieguldījumu 2022.gada energoneatkarības rekomendācijas izpildē – samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām un diversificēt fosilo degvielu importu, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus.Reformas ietvaros plānotā regulējuma pilnveide paredzēs gan elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai kritisko drošības nosacījumu un sistēmas kvalitātes pilnveidošanu, gan dos plašākas iespējas pašpatēriņam nepieciešamo mikroģenerācijas jaudu uzstādīt gan mājsaimniecībām, gan komersantiem, gan ļaus efektīvāk izmantot Latvijā pieejamos resursus, lai mazinātu atkarību no importētajiem fosilajiem resursiem. Attiecībā uz reformas ietvaros paredzētajām investīcijām, jānorāda, ka tās ir investīcijas nacionāla līmeņa kritiskajā elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmā, kas ilgtermiņā dos iespēju gan reformas ietvaros attīstītā regulējuma ietvaros ietvertās patērētāju tiesības un iespējas uzstādīt mikroģenerācijas jaudas pašpatēriņam, ieviest dzīvē, gan efektīvi kopējā pašpatēriņā izmantot Latvijā līdz šim nepietiekami efektīvi izmantotos resursus. Proti, tikai pietiekamas kapacitātes elektroenerģijas pārvades un sadales sistēma spēs ilgtermiņā uzņemt sistēmā papildu jaudu, t.sk., tādu jaudu, ko uzstāda mājsaimniecības, gan valsts iestādes (ja mikroģenerators tiek uzstādīts, piemēram, kādā valsts īpašumā esošajā sociālās aprūpes iestādē), gan komersanti, tajā skaitā, vidējie un mazie komersanti. Tāpat veiktā reforma ļaus sekmīgi apsaimniekot lauksaimniecības sektora radītos atkritumus, konvertējot tos energoresursā, un palielinot AER īpatsvaru kopējā energoresursu bilancē. Jānorāda, ka Latvijas plānotās RePowerEU investīcijas ir cieši saistītas ar plānotajām izmaiņām nacionāla līmeņa tiesību aktos.7.1.1.1.i. investīcija "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija"Galvenie izaicinājumi:Lai nodrošinātu Latvijas patēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, Baltijas valstis vēsturiski ir darbojušās un arī pašreiz darbojas sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām (BRELL loks). Sākot no 2009.gada Baltijas valstis ciešā sadarbībā ar ES mērķtiecīgi ir strādājušas, lai līdz 2025.gada beigām atslēgtos no BRELL loka un integrētu Baltijas valstis Eiropas vienotajā elektroenerģijas tirgū. Ar 2022.gada maiju, Baltijas valstīm pārtraucot Krievijas elektroenerģijas komerctirdzniecību vairumtirgū, Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori turpina tikai minimāli nepieciešamo tehniski operatīvo sadarbību ar BRELL. Taču joprojām ir veicama virkne darbu, lai nodrošinātu Baltijas valstu, tajā skaitā Latvijas pilnīgu desinhronzāciju no BRELL loka, un sinhronizāciju ar Eiropas vienoto elektroenerģijas tirgu. Investīciju īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu energoneatkarības un elektroenerģijas apgādes drošuma stiprināšanā.Būtiski norādīt, ka Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla iespējami drīza desinhroznizācija no BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas elektroenerģijas tīklu projekta veiksmīga īstenošana savu papildu aktualitāti ieguvusi pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā, tādējādi starptautiskajai sabiedrībai skaidri parādot, ka tās retorika, lēmumi un rīcība var būt neprognozējama, t.sk., radīt papildu potenciālus draudus Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas drošībai.Kā vēl vienu ar sinhornizāciju saistītu problēmu jāpiemin Baltijas valstu energosistēmu apgādes drošības un stabilitātes nodrošināšanu izolētā režīmā no BRELL, kam iespējamais tehniskais risinājums ir akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu uzstādīšana.Papildus jānorāda, ka situāciju enerģētikas jomā un īpaši enerģētikas objektu būvniecības sektorā 2022.gadā krasi mainīja karš Ukrainā, ievērojami pieauga inflācija, sadārdzinājās loģistikas piegāžu process, būtiski sadārdzinājās materiālu un aprīkojuma izmaksas, piemēram, enerģijas uzkrājošo vienību izmaksu pieaugums pasaulē 2022.gadā bija 2 vai 3 reizes lielāks nekā 2020.–2022.gadā, tāpēc šādu investīciuju veikšana bez papildu atbalsta nav iespējama.Mērķi:• Veicināt Baltijas valstu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu projekta sekmīgu īstenošanu, ar RePowerEU ietvaros pānotajām investīcijām būtiski papildunot īstenošanā esoša CEF līdzfinansētu pārrobežu sinhronizācijas projektu, ko īsteno Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija, un kas paredz virkni īstenojamu darbību, kas nodrošinās Baltijas valstu pilnīgu sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīkliem, t.sk. maģistrālo elektroenerģijas pārvades tīklu jeb starpsavienojumu būvniecību, enerģijas uzkrājošo vienību būvniecību kā arī atbalsta sistēmu izveidi.• Nodoršināt Baltijas valsts elektroenerģijas sistēmas drošību un stabilitāti.• Stiprināt Latvijas energoneatkarību no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkla.• Veicināt tāda REPowerEU mērķa sasniegšanu, kā: pievērsties iekšējo un pārrobežu enerģijas pārvades un sadales nepietiekamajai caurlaides spējai un atbalstīt elektroenerģijas uzkrāšanu, īstenojot sinhronizācijas projektu un tās atbalsta projektu, kas vērsts uz elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas viedas vadības nodrošināšanu un drošības stiprināšanu.Ieviešana:Plānots atbalsts granta veidā:1) jaunas 60MW/120MWh enerģiju uzkrājošās vienības Rēzeknē uzstādīšanai;2) programmatūrai kritiskās infrastruktūras kiberdrošības uzlabošanai saistībā ar kiberdraudu pieaugumu pēc sinhronizācijas – tā saucamās "Zero trust" IT arhitektūras drošības pieejas ieviešanai;3) konceptam un programmatūrai AER ražošanas resursu vadībai, lai nodrošinātu pārvades tīkla stabilu darbību pēc sinhronizācijas. Sadarbībā ar sadales sistēmas operatoru Latvijā, kā arī kopā ar EE un LT pārvades sistēmas operatoriem tiks izstrādāts koncepts un programmatūra, kas uzlabo AER ražošanas resursu vadību attiecībā uz pārvades tīkla slodzēm un zudumiem. Ievērojami pieaugošo AER pieslēgumu apjomu gan augstsprieguma tīklā, gan sadales tīklā nepieciešams modelēt, izstrādāt un īstenot vieda tīkla koncepciju AER pieslēgumu kontrolei, regulēšanai un apkalpošanai. Vieda tīkla projekts īstenojams sadarbībā ar Latvijas sadales sistēmas operatoru "Sadales tīkls", kas savā attīstībā paredz ievērojamus līdzekļus AER vadības un kontroles darba rīku nodrošināšanai. Ievērojot plānoto tuvākā nākotnē sadales tīklā pieslēgto AER apjomu >1GW apjomu ietekmi uz elektropārvades tīklu, ir nepieciešama pārvades sistēmas operatora programmatūras izstrāde un saskaņošana ar Sadales tīkls līdzīgu programmatūru, t.sk. ADMS (advanced distribution management system) sistēmu. Minētās aktivitātes jāveic arī sadarbībā ar kaimiņvalstu pārvades sistēmas operatoriem, nodrošinot programmatūras izstrādi maksimāli iespējamam pieslēgtam AER apjomam starpsavienojumiem Latvijas pusē, ievērojot kaimiņvalstu pieslēgto AER ietekmi uz Latvijas tīkliem.No RePowerEU investīcijas finasēšanai plānots piešķirt 60 343 378 euro, paredzot to:1) jaunas enerģiju uzkrājošās baterijas uzstādīšanai;2) kiberdrošības risinājumam;3) konceptam un programmatūrai AER ražošanas resursu vadībai.Investīcijas ieviešanas rezultātā tiks:1) nodrošināta nepieciešamās frekvences noturēšana un atjaunošanas rezervju apjoms Latvijas un Baltijas energoapgādes drošībai un sistēmas stabilam darbam sinhronizācijas režīmā ar centrālo Eiropu;2) samazināti kiberdrošības riski kritiskajai infrastruktūrai, kas jau ir augsti un vēl var pieaugt pēc sinhronizācijas ar centrālo Eiropu;3) nodrošināta katra pārvades sistēmas operatora IT resursa papildu aizsardzība, izmantojot vairākas drošības metodes, tādējādi būtiski stiprinot pārvades sistēmas operatora kiberdrošības spējas;4) palielināts elektrotīklam pieslēdzamo AER apjoms un nodrošināta elektrotīkla vadība dažādos režīmos – programmatūras risinājums AER pieslēgumu kontrolei, regulēšanai un apkalpošanai.Finansējuma saņēmējs investīcijas ietvaros plānto projektu īstenošanai ir pārvades sistēmas operators AST. Vienlaikus norādām, ka investīcijas ietvaros minētie plānotie projekti, tiem nepieciešamais finansējuma apjoms un sasniedzamie rezultāti ir indikatīvi un var tikt mainīti, vadoties no aktuālās situācijas, objektīviem mainīgajiem apstākļiem un projektu iepirkuma procedūru rezultāta. Neskatoties uz to, reformu un investīciju ietvaros plānoto rādītāju sasniegšanu tas neietekmēs.Valsts atbalsts: Piešķirot atbalstu tiks ievēroti visi nosacījumi, kas norādīti Paziņojumā par atbalsta jēdzienu enerģētikas infrastruktūrai (https://ec.europa.eu/competition/state_aid/modernisation/grid_energy_en.pdf ).Mērķa grupa: enerģijas infrastruktūras pārvades operators, Latvijas iedzīvotāji.Laika ietvars: 2023.gada jūnijs – 2026.gada augustsDemarkācija: Pasākuma ietvaros plānotajām darbībām nav tiešas sasaistes ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā 2021.–2026.gadam ietvertajām programmām vai citās atbalsta programmās plānotajām darbībām.7.1.1.2.i. investīcija "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija"Galvenie izaicinājumi:Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai 2050.gadā un starpmērķu sasniegšanai 2030.gadā ir nepieciešama pakāpeniska visu tautsaimniecības sektoru dekarbonizācija. To ir iespējams panākt, mainot enerģijas patēriņa paradumus un izvēloties efektīvākus risinājumus, kā arī fosilo energoresursu patēriņu aizstājot ar enerģiju, kas ražota no AER. Šos abus virzienus apvieno no AER ražotas elektroenerģijas īpatsvara celšana enerģijas gala patēriņā jeb dekarbonizēta elektrifikācija.Dekarbonizētas elektrifikācijas reforma paredz mērķtiecīgu ilgtspējīgi saražotas elektroenerģijas pieaugumu un patēriņa veicināšanu izmaksu ziņā visefektīvākajos veidos.Šī soļa sekmīgai speršanai nepieciešama vienlaicīga elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras pielāgošana, jaunu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošana, un patēriņa viedizācija. Latvijā šīs nepagūtās iespējas joprojām ir plašas un to efektīvai izmantošanai nepieciešama pārdomāta rīcība visos būtiskākajos elektroenerģijas sektora aspektos.Latvijas enerģētikas politikai jāveicina izmaksu efektīvu jaunu AER jaudu uzstādīšana. Tās jāplāno vietās, kur tās būtu samērotas ar tuvumā esošo patēriņa slodzi. Šāds plānojums paralēli AER veicināšanai mazinātu arī elektroenerģijas zudumus un palīdzētu sasniegt energoefektivitātes mērķus. Latvijas energoapgādes sistēma šobrīd saskaras ar būtisku izaicinājumu elektrotīklu kapacitātes nodrošināšanā jaunu potenciālo, atjaunojamo energoresursu ražošanas jaudu pieslēgšanā. Lai efektīvi savienotu mainīgās AER ražošanas jaudas ar nākotnes elektroenerģijas patēriņa struktūru, būs nepieciešams stiprināt pārvades infrastruktūru kopumā. Ir nepieciešams stiprināt gan pārvades, gan sadales infrastruktūru lokāli, kur palielināsies elektroenerģijas patēriņš un kur tiks uzstādītas tādas AER jaudas, kas balstīsies uz elektroenerģijas sistēmas elastību. Ir nepieciešams stiprināt elektroapgādes drošumu un kvalitāti, lai patēriņa elektrifikācija neradītu būtiskus riskus patērētājiem. Ir nepieciešams izveidot atbilstošas automatizētas IT sistēmas, kuras spēj efektīvi novadīt informāciju par ražošanu un patēriņu visiem sistēmas lietotājiem, ražotājiem, tirgotājiem tiem nepieciešamajā griezumā. Tapāt ir jārada infrastruktūra inovatīvu uzkrāšanas tehnoloģiju attīstībai. Līdz ar to ir nepieciešamas laicīgas investīcijas infrastruktūrā un tās pārvaldībā. Papildus ir jāveicina Latvijas sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīklu, veicot mērķtiecīgas investīcijas jau īstenošanā esošajos projektos.Tāpat būtisku ieguldījumu Latvijai noteikto mērķu izpildē un AER īpatsvara palielināšnaā sniedz iedzīvotāju ikdienas paradumu maiņa un mikroģenerācijas jaudu uzstādīšana. Līdz 2022.gada beigām uzstādītā mikroģenerācijas jauda Latvijā bija 95 MW, uzstādīto mikroģenertoru skaitam pārsniedzot 12 000.Papildus jāmin, ka lai veiktu mērķtiecīgas investīcijas infrastruktūrā, būtiski ir veikt kvalitatīvu analīzi un aprēķinus par maksimāli iespējamo elektropārvades tīklam pieslēdzamo AER jaudu, elektroenerģijas patēriņa pieauguma tendencēm Latvijā, t.sk., vairākās enerģētikas nozarēs, ievērojot vairākus attīstības scenārijus un patēriņa attīstības tehnoloģijas. Līdz šim šāda padziļināta izpēte nav veikta. Balstoties uz pētījumos un aprēķinos iegūtajiem rezultātiem, pastāv iespēja precīzāk plānot Latvijas elektroenerģijas sistēmas patēriņu, AER ģenerējošo jaudu elektrostaciju vai vienību pieslēgumu pie elektroenerģijas pārvades un sadales tīkla, un visas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas attīstību ilgtermiņā.Ir nepieciešams izveidot atbilstošas automatizētas IT sistēmas, kuras spēj efektīvi novadīt informāciju par ražošanu un patēriņu visiem sistēmas lietotājiem, ražotājiem, tirgotājiem tiem nepieciešamajā griezumā, kā arī nepieciešams uzlabot AER ražošanas resursu vadību attiecībā uz pārvades tīkla slodzes mērījumiem un elektroenerģijas zudumu pārvades un sadales sistēmā identificēšanu, ieviešot viedo tīkla pārvaldības sistēmu.Stiprinot kiberdrošību, ir nepieciešamas investīcijas Nulles uzticamības (Zero Trust) drošības arhitektūrā, kas spēj nodrošināt pārvades un sadales sistēmas operatoru resursa papildus aizsardzību, izmantojot vairākas drošības metodes, kā arī spēj nodrošināt, ka pārvades un sadales sistēmas operatoru informācija ir aizsargāta pret neautorizētu piekļuvi, tādējādi mazinot apdraudējuma riskus un paaugstinot elektroenerģijas pārvades pakalpojuma drošumu, it īpaši saistībā ar kiberdraudu pieaugumu pēc sinhronizācijas ar centrālās Eiropas elektropārvades sistēmu.Ņemot vērā minēto, dekarbonizētas elektrifikācijas reformas īstenošanai visos būtiskākajos elektroenerģijas sektora aspektos nepieciešams nozīmīgs finansiāls atbalsts.Mērķi:• Palielināt kopējo elektroīklu jaudu, tādējādi nodoršinot iespēju elektrotīklam pieslēgt papildu elektroenerģiju ģenerējošās vienības, t.sk., nodrošināt efektīvāku elektroenerģijas plūsmas pārvadīšanu, saglabājot/nemazinot maksimālo AER ģenerācijas apjomu.• Palielināt kopējo elektrotīkla drošību un elektroenerģijas pārvades kvalitāti.• Palielināt elektroenerģijas pārvades tīkla vadības kvalitāti, veidojot vienotu tīklu vadības un kontroles sistēmu, nodrošinot iespēju saintegrēt esošos datus vienkopus, nodrošinot reālā laika jaudas plūsmas aprēķinus un tīkla stāvokļa novērtēšanu, paredzot īstermiņa slodzes prognozēšanu, paredzot ārkārtas slodzes samazināšanu, nodrošinot sistēmas datu analīzes iespēju uzlabošanu izkliedētās ģenerācijas vajadzībām, nodrošinot optimālā tīkla stāvokļa prognozēšanu, paredzot automatizēta tīkla pārslēgumu plānošanu un automātiska bojājumu un traucējumu analīzi, paaugstinot kiberdrošību un sasaisti ar citām sistēmām.• Mazināt investīciju elektroenerģijas pārvades un sadales tīklā ietekmi uz elektroenerģijas pārvades un sadales tarifiem.• Veicināt tāda REPowerEU mērķa sasniegšanu, kā: pievērsties iekšējo enerģijas pārvades un sadales nepietiekamajai caurlaides spējai un paātrināt atjaunojamo energoresursu integrāciju, īstenojot elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas modernizēšanas projektus, kā arī tādus projektus, kas vērsti uz elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas viedas vadības nodrošināšanu un drošības stiprināšanu.Ieviešana:Plānots atbalsts granta veidā:1) Jaudu pieejamības nodrošināšanai un tās nepieiešamās infrastruktūras būvniecībai, t.sk.:1.1. Indikatīvi – Kuldīgas digitālās apakšstacijas izbūvei. Šīs digitālās apakšstacijas pamatā ir bināro statusu un analogo mērījumu datu pārveidošana ciparu datos, kas nozīmē, ka elektrisko parametru mērījumi un signāli apakšstacijas teritorijā tiek pārraidīti pa datu tīklu, nevis fizisko kabeļu tīklu. Digitālajā apakšstacijā paredzēts pielietot optiskos strāvmaiņus, kas informāciju par mērāmo analogo vērtību uzreiz pārveido digitālā formātā, kā arī apakšstacijā uzstādāmos transformatorus aprīkot ar monitoringa sistēmu, kas kontrolē transformatora eļļas parametrus un citus svarīgus transformatora parametrus reāllaikā. Elektroenerģijas pārvades tīkla digitalizācija un jaunu sistēmu izstrāde palielina arī iekārtu stāvokļa novērtēšanas precizitāti un aktualitāti, un turpmākās automatizācijas iespējas. Ņemot vērā, ka pārvades sistēmas operators pārskatāmā nākotnē plāno ieviest reāllaikā iegūstamos datos balstītu iekārtu stāvokļa novērtēšanas sistēmu, kas tiktu izmantota gan ekspluatācijas pasākumu optimizēšanai, gan arī iekārtu nomaiņas programmas sastādīšanai, šādas digitālas apakšstacijas izbūve ir pirmais solis nākotnes iekārtas apkalpošanas kultūras veidošanā. Projekta ietvaros paredzēta apakšstacijas 110kV sadalnes izbūves projektēšana, pārbūvei nepieciešamo 110kV primāro iekārtu un sekundāro iekārtu piegāde, 110kV transformatoru, kas aprīkoti ar monitoringa sistēmu, piegāde un uzstādīšana, būvdarbu veikšana, iekārtu testēšana un pieņemšana ekspluatācijā.1.2. Indikatīvi – Carnikavas apakšstacijas pārbūvei jaunu AER jaudu pieslēgšanai. Projekts paredz pārbūvēt esošās apakšstacijas Carnikavā 110kV sadalni, lai izveidotu tajā elektroenerģijas pārvades sistēmas pieslēguma iespējas saules elektrostacijām, tai pat laikā šīs pārbūves īstenošanai pielietojot "zaļās" iekārtas (iekārtas, kurās izolācijas vidi nodrošina videi draudzīgas gāzes, salīdzinājumā ar šobrīd plaši pielietotajām iekārtām, kurās izolācijas vidi nodrošina SF6 gāze). Projekta ietvaros paredzēta apakšstacijas 110kV sadalnes izbūves projektēšana, pārbūvei nepieciešamo 110kV "zaļo" primāro iekārtu un sekundāro iekārtu piegāde, būvdarbu veikšana, iekārtu testēšana un pieņemšana ekspluatācijā.1.3. jaunu 110 kV apakšstaciju izbūvei un 110 kV apakšstacijās pieejamo 110 kV transformatoru jaudu palielināšanai. Apzinātie iespējamie indikatīvie objekti ir, piemēram, Saldū, Launkalnē, Olainē, Rīgā, Dobelē, Jēkabpilī, Valmierā, u.c. pilsētās.. Apakšstaciju izbūve un transformatoru jaudas palielināšana ir nepieciešama, lai palielinātu kopējo tīkla jadu un ilgtermiņā radītu iespēju tīkla pieslēgt papildu AER ģenerējošās jaudas. Daļa aktivitātes izmaksu tiks ieguldītas pārvades sistēmas tīklā (veicot samaksu par pieslēgumu 110 kV elektrotīklam). Projekta ietvaros ir paredzēta gan apakšstaciju projektēšana, gan būvniecība.2) Elektroenerģijas sadales sistēmas elektrotīkla attīstībai. Projekta ietvaros paredzēta gaisvadu elektrotīkla (galvenokārt vidsprieguma) pārbūve kabeļu izpildījumā. Kabeļtīkla tehniskais risinājums nodrošina visaugstāko tīkla darbības stabilitāti nelabvēlīgu laikapstākļu, klimatisko pārmaiņu un potenciāli mērķtiecīgu fizisko uzbrukumu gadījumā. Kabeļu elektrotīkla un izolētā elektrotīkla attīstība kopumā ir svarīga gan valsts energodrošībai, gan enerģiju ražojušo objektu stabilākas darbības nodrošināšanai un aizsardzībai no tīkla pārrāvumiem. Projekta ietvaros tiks veikta projektēšana un kabeļu izbūve elektrotīkla daļās, kur vērojama un sagaidāma augsta mikroģenerācijas un elektrifikācijas attīstība (siltumsūkņi, elektroauto), tādējādi uzlabojot elektroapgādes drošumu un kvalitāti.3) Tīkla digitālās vadības pilnveidei, t.sk.:a. ADMS risinājuma ieviešanai. Viedā tīkla pārvaldības sistēma (advanced distribution management system) nepieciešama, lai efektīvāk izmantotu un vadītu esošo elektrotīklu, realizētu elastīgāku jaudas plūsmu pārvaldību. Tā nodrošina iespējas operatīvi pielāgot tīkla darbības režīmus, tīkla konfigurāciju, ņemot vērā konkrētos apstākļus elektrotīklā un faktiskās izkliedētās ģenerācijas elektrostaciju jaudas. Efektīva jaudas pārvaldība nodrošina elastīgāku jaudas vadību pastāvīgi mainīgās situācijās visos sprieguma līmeņos, līdz ar to arī augstāku elektroenerģijas kvalitāti un piegādes drošību. Efektīva jaudas pārvaldība nodrošina arī iespēju sistēmai pieslēgt papildus AER ražošanas un patēriņa jaudas. Aktivitātes ietvaros paredzēts paplašināt esošajām IT sistēmām – elektrotīkla operatīvā stāvokļa pārvaldības sistēmai (DMS) un elektrotīkla vadības sistēmai (DVS) – funkcionālo nodrošinājumu (papildu moduļu un esošo moduļu papildinājumu iegāde), radot viedu tīkla pārvaldības sistēmu ADMS.b. Attālināti vadāmu vidsprieguma slēdžu uzstādīšanai (līdz 300 gb.). Attālināti vadāmi vidsprieguma slēdži nodrošina sprieguma līmeņa plašākas kontroles izveidi ar regulēšanas iespējām un vadību kritiskajos tīkla punktos. Tiek saīsināts bojājumu lokalizācijas un novēršanas laiks (jo darbiniekam nav jābrauc uz konkrēto bojājuma vietu – atslēgumu veic dispečers vai sistēma). Aktivitātes ietvaros paredzēta attālināti vadāmu vidsprieguma slēdžu iegāde un uzstādīšana uz kabeļlīnijām transformatoru apakšstacijās un uz līnijām dažādos komutāciju punktos.4) Tīkla attīstības plānošanas pilveidei, t.sk.:a. Jauna Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma un jaunas 330kV līnijas Ventspils-Brocēni-Telši ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai projekta infrastruktūrai Latvijas teritorijā. Ventspils-Brocēni-Telši ir jaunas 330 kV elektropārvades līnijas projekts ir vitāli svarīgs Latvijas elektropārvades tīkla stiprināšanai strauji pieaugošo AER ražotāju pieslēgšanai pie Latvijas elektropārvades tīkla. Projekts palielinās tīkla caurlaides spēju un ļaus pieslēgt papildus 05.-0.7GW AER jaudas. Lai uzsāktu projekta īstenošanu, pēc Latvijas likumdošanas, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), identificējot projekta infrastruktūras trases variantus un no piedāvātājiem variantiem izveloties videi draudzīgāko un optimālāko.b. Maksimāli iespējamā elektropārvades tīklam pieslēdzamā AER apjoma noteikšanai, izmantojot inovatīvu tehnoloģiju iespējas. Tiks noteikts, cik liels apjoms var tikt pieslēgts pie elektropārvades tīkla dažādos attīstības scenārijos, tai skaitā izmantojot vairākas inovatīvas tehnoloģijas (piemēram, līnijas caurlaides spējas dinamiskais monitorings; enerģijas bateriju uzkrājošo sistēmu izmantošana, ražotāju īstermiņa ierobežojumu piemērošana, līnijas pretestības maiņas kompensācijas ierīces, u.c.). Balstoties uz izpētes datiem, AST varēs precīzāk plānot turpmākos AER attīstītāju pieslēgumus.c. Latvijas elektroenerģijas patēriņa pieauguma un potenciālā elektrifikācijas apjoma noteikšanai tuvāko 10 gadu perspektīvā. Tiks izpētītas elektroenerģijas patēriņa pieauguma tendences Latvijā, t.sk. vairākās enerģētikas nozarēs, ievērojot vairākus attīstības scenārijus un patēriņa attīstības tehnoloģijas. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, AST varēs precīzāk plānot Latvijas elektroenerģijas sistēmas patēriņu un AER pieslēgumus pie elektropārvades tīkla.No RePowerEU investīcijas finasēšanai plānots piešķirt 72,9milj. EUR euro, paredzot to:1) Kuldīgas digitālās apakšstacijas izbūvei;2) Carnikavas apakšstacijas pārbūvei;3) jaunu 110 kV apakšstaciju izbūvei;4) esošajās 110 kV apakšstacijās pieejamo 110 kV transformatoru jaudu palielināšanai;5) ADMS risinājuma ieviešanai;6) Attālināti vadāmu vidsprieguma slēdžu uzstādīšanai;7) Elektroenerģijas sadales sistēmas elektrotīkla attīstībai;8) Jauna Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma un jaunas 330kV līnijas Ventspils-Brocēni-Telši ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai;9) Maksimāli iespējamā elektropārvades tīklam pieslēdzamā AER apjoma noteikšanai;10) Latvijas elektroenerģijas patēriņa pieauguma un potenciālā elektrifikācijas apjoma noteikšanai tuvāko 10 gadu perspektīvā.Investīcijas ieviešanas rezultātā plānotajos projektos tiks panākta šādu darbību īstenošana un pozitīva ietekme uz sistēmas darbību:1) Izbūvējot Kuldīgas digitālo apakšstaciju tiks:1.1. izbūvēta 110 kV digitālās apakšstacija;1.2. palielināta iekārtu stāvokļa novērtēšanas precizitāte un aktualitāte;1.3. vienkāršots datu pārsūtīšanas un kopīgošanas process un atvieglota datu apstrāde bojājumu preventīvai konstatēšanai un avāriju novēršanai;1.4. nodrošināta precīzākā iekārtas tehniskā stāvokļa novērtēšana;1.5. nodrošināta AER pieslēgumu optimālā vadība un ekspluatācija.2) Pārbūvējot Carnikavas digitālo apakšstaciju tiks:c. nodrošināta iespēja pieslēgt pārvades tīklam jaunas AER elektrostacijas;d. nodoršinārta AER pieslēgumu optimāla vadība un ekspluatācija.3) Izbūvējot jaunas 110 kV apakšstacijas, palielinot esošajās 110 kV apakšstacijās pieejamo 110 kV transformatoru jaudu tiks palielināta pieejamā 110 kV transformatoru jauda līdz 70 MW.4) Ieviešot ADMS risinājumu, tiks nodrošināta:3.1. vienota vadības un pārvaldības vide;3.2. modulāra arhitektūra ar iespēju saintegrēt esošos datus vienkopus;3.3. reālā laika jaudas plūsmas aprēķini un tīkla stāvokļa novērtēšana;3.4. īstermiņa slodzes prognozēšana;3.5. ārkārtas slodzes samazināšana;3.6. sistēmas datu analīzes iespēju uzlabošana izkliedētā ģenerācijas vajadzībām;3.7. optimālā tīkla stāvokļa prognozēšana;3.8. automatizēta tīkla pārslēgumu plānošana;3.9. automātiska bojājumu un traucējumu analīze;3.10. kiberdrošības paaugstināšana;3.11. sasaiste ar citām sistēmām, t.sk., ar pārvades sistēmas operatora sistēmu.5) Uzstādot attālināti vadāmus vidsprieguma slēdžus, tiks:5.1. panākta iespēja 5 gadu laikā plānotos elektrotīkla automatizācijas darbus izdarīt 2 gados;5.2. saīsināts bojājumu lokalizācijas un novēršanas laiks;5.3. panākta zkliedētās ģenerācijas vajadzību efektīva nodrošināšana un to ietekmes uz tīklu optimāla pārvaldīšana;5.4. paaugstināta tīkla elastība.6) Attīstot elektroenerģijas sadales sistēmas elektrotīklu, tiks nodrošināts:6.1. elektrolīniju bojājumu skaita un līdz ar to arī elektrotīkla uzturēšanas izmaksu samazinājums;6.2. iespēja pieslēgt lielāku skaitu AER mikroģeneratoru tīkla daļā, kur vērojama augstākā šādu pieslēgumu aktivitāte;6.3. izkliedētās ģenerācijas efektīva nodrošināšana un optimāla pārvaldīšana;7) Veicot jauna Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma un jaunas 330kV līnijas Ventspils-Brocēni-Telši ietekmes uz vidi novērtējumu tiks nodrošināta turpmāka projekta realizācijas iespēja un priekšdarbu veikšana.8) Veicot izpēti par maksimāli iespējamā elektropārvades tīklam pieslēdzamā AER apjoma noteikšanu, tiks:8.1. veikti dinamiskās stabilitātes aprēķini un AER apjoma ietekme uz elektropārvades tīkla drošumu un stabilitāti;8.2. identificēti inovatīvie risinājumi AER apjoma ietekmes samazināšanai uz elektropārvades tīklu;8.3. noteikts maksimāli pieļaujamais AER apjoms, ko varēs pieslēgt pie elektropārvades tīkla.9) Veicot izpēti par Latvijas elektroenerģijas patēriņa pieauguma un potenciālā elektrifikācijas apjoma noteikšanai tuvāko 10 gadu perspektīvā, tiks:9.1. noteikts, cik lielas ir elektroenerģijas patēriņa un maksimālās slodzes attīstības iespējas tuvāko 10 gadu perspektīvā;9.2. noteikta precīzāka jaudas pietiekamības prognoze un tīkla attīstības plānošana.Finansējumu investīcijas ietvaros plānots piešķirt AST un AS "Sadales tīkls". Vienlaikus norādām, ka investīcijas ietvaros minētie plānotie projekti, tiem nepieciešamais finansējuma apjoms un sasniedzamie rezultāti ir indikatīvi un var tikt mainīti, vadoties no aktuālās situācijas, objektīviem mainīgajiem apstākļiem un projektu iepirkuma procedūru rezultāta. Neskatoties uz to, reformu un investīciju ietvaros plānoto rādītāju sasniegšanu tas neietekmēs.Valsts atbalsts: Piešķirot atbalstu tiks ievēroti visi nosacījumi, kas norādīti Paziņojumā par atbalsta jēdzienu enerģētikas infrastruktūrai (https://ec.europa.eu/competition/state_aid/modernisation/grid_energy_en.pdf ).Mērķa grupa: enerģijas infrastruktūras pārvades un sadales operatori, Latvijas iedzīvotāji.Laika ietvars: 2023.gada jūnijs – 2026.gada augustsDemarkācija: Pasākuma ietvaros plānotajām darbībām ir netieša sasaiste ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā 2021.–2026.gadam ietverto 1.2.1.5.i. investīciju "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija" (turpmāk – 1.2.1.5.i. investīcija), kas cita starpā paredz investīcijas elektrotīklu modernizēšanā un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu gala patēriņā, un kā ievaros finansējuma saņēmēji ir AST un AS "Sadales tīkls". Tiks nodrošināta 1.2.1.5.i. investīcijas un RePowerEU plānotās investīcijas "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija un AER īpatsvara palielināšana energoapgādes sistēmā" ietvaros iesniegto projektu demarkācija un novērsta dubulta finansējuma iespējamība.7.1.1.3.i. investīcija "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana"Galvenie izaicinājumiŅemot vērā NEKP izvirzītos mērķus līdz 2030.gadam, paredzot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru siltumapgādē un dzesēšanā – 57,6 %, ir skaidrs, ka jau šobrīd Latvijai ir veicami mērķtiecīgi pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanā. Vienlaikus Latvija ir būtiski arī ES Zaļā kursa ietvaros virzīties uz ES izvirzīto mērķi, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ņemot vērā, ka reformas ietvaros ir plānotas investīcijas biometāna ievades punkta izveidē, un attiecīgais ievades punkts paredzēs biometāna ievadi kopējā dabasgāzes apgādes sistēmā, kas cita starpā tiek izmantota arī siltumapgādes nodrošināšanai, reformas ietavros paredzētās investīcijas ir cieši saiostītas ar attiecīgā NEKP ietvaros izvirzītā mērķa sasniegšanu.Saskaņā ar Eiropas Komisijas norādījumiem Latvijai ir iespēja aptuveni 15% no pašreizējā importētā dabasgāzes apjoma aizstāt ar biometānu. Tāpat Komisija norādījusi, ka labi attīstīts dabasgāzes pārvades un sadales tīkls dod priekšrocības ievadīt tīklā biometānu, un viens no galvenajiem priekšnosacījumiem efektīvai biometāna ievadei ir biometāna ražojošo iekārtu optimāls tuvums dabasgāzes tīklam un ievades punktam. Ņemot vērā minēto, Latvijas plānotās investīcijas biometāna ievades punkta būvniecībā ir loģisks risinājums efektīvas no AER ražotas gāzes ievadei kopējā dabasgāzes sistēmā.Papildus jānorāda, ka Direktīvā Nr. 2018/2001 dalībvastīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka no AER iegūtas enerģijas izcelsmi šīs direktīvas nozīmē var apliecināt pēc objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem. Latvija ir pieņēmusi grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka, ka pienākumu gāzes izcelsmes apliecinājumus izsniegt un pārvaldīt vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram atbilstoši Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas vai citas Eiropas atjaunojamās enerģijas izcelsmes apliecinājumu dokumentācijas shēmas prasībām par gāzes izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu un atcelšanu, kā arī veikt citās ES dalībvalstīs izsniegtu gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu. Lai nodrošinātu attiecīgā pienākumu praktisku ieviešanu Latvijai ir veicams darbs pie gāzes izcelmes reģistra izveides un praktiskas darbības nodrošināšanas.Mērķi• Veicināt biometāna īpatsvara kopējā dabasgāzes apgādes sistēmā un gala patēriņā palielināšanu, ieviešot no loģistikas un izmaksu viedokļa efektīvāko risinājumu.• Veicināt AER īpatsvara kopējā galapatēriņā palielināšanu un līdz 2030.gadam noteikto AER mērķu sasniegšanu.• Veicināt tāda REPowerEU mērķa sasniegšana, kā: paātrināt AER integrāciju, kā arī palielināt ilgtspējīga biometāna izmantošanu.IeviešanaInvestīcijas ietvaros plānots atblasts granta veidā:1) reģionāla biometāna ievades punkta izbūvei, lai integrētu no atjaunojamiem energoresursiem ražotu gāzi esošajā dabasgāzes infrastruktūrā, kas tiks īstenots kā pilotprojekts. Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators šobrīd ir identificējis nepieciešamību un vēlas attīstīt biometāna pārvades sistēmas attīstības projektu, kas atbilst Latvijas situācijai un ir īstenojams ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem. Ņemot vērā Eiropas Savienības iniciatīvas klimata un enerģētikas jomā, no atjaunojamiem energoresursiem ražotās gāzes, t.sk biometāns, ir ieguvušas jaunu – apgādes drošības un enerģētiskās neatkarības veicinātāja – lomu. Lai integrētu no atjaunojamiem energoresursiem ražotu gāzi esošajā dabasgāzes infrastruktūrā, ir nepieciešama šī biometāna projekta īstenošana, no kuriem punkts ar visaugstāko potenciālu un zemākajām izveidošanas izmaksām atrodas Džūkstes pagastā. Kopējais sistēmā ievadāmā biometāna apjoms būs līdz 120 milj.m3/gadā (balstoties uz šī brīža novērtējumu par esošajām biogāzes ražošanas jaudām bez jaunu ražotņu veidošanas).2) IT risnājuma biometāna ievades punkta vadībai nodrošināšana, kas nodrošinās, piemēram, šādus pakalpojumus: kravas reģistrāciju, ražotāja identifikāciju, jaudas rezervēšanu, sadali un informācijas pārsūtīšanu uz gāzes izcelsmes apliecinājumu reģuistru. Tiks ieviesti metāna, kā arī biometāna noplūdes novēršanas standarti.No RePowerEU investīcijas finasēšanai plānots piešķirt 1 500 000 euro, paredzot to:1) Biometāna ievades punkta izbūvei;2) IT risinājuma biometāna ievades punkta vadībai nodrošināšanai.Investīcijas ieviešanas rezultātā tiks:1) mazināta atkarību no ārējām dabasgāzes piegādēm, izmantojot iekšzemē saražotu biometānu;2) izmantoti vietējie resursi - dažādi bioloģiskas izcelsmes atkritumi;3) rasta iespēja nodrošināt biometāna ražotājus ar starptautiski atzīstamiem izcelsmes apliecinājumiem;4) radīta bāze turpmākai biometāna ražošanas īpatsvara palielināšanai;5) radīta iespēja attīstīt jaunus, inovatīvus procesus un darbības veidus biometāna ražošanā un ievadē kopējā dabasgāzes apgādes sistēmā;6) nodrošināta biogāzes metanizācija, izmantojot "zaļo" ūdeņradi (procesā biogāzē esošā CO2 tiek pārvērsta papildu metānā);7) nodrošināta sintētiskā metāna ražošana, izmantojot biomasas pirolīzes gāzes un "zaļo" ūdeņradi.Finansējuma saņēmējs investīcijas ietvaros plānto projektu īstenošanai ir dabasgāzes pārvades sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid". Vienlaikus norādām, ka investīcijas ietvaros plānotās projekta darbības, tiem nepieciešamais finansējuma apjoms un sasniedzamie rezultāti ir indikatīvi un var tikt mainīti, vadoties no aktuālās situācijas, objektīviem mainīgajiem apstākļiem un projektu iepirkuma procedūru rezultāta. Neskatoties uz to, reformu un investīciju ietvaros plānoto rādītāju sasniegšanu tas neietekmēs.Valsts atbalsts: Piešķirot atbalstu tiks ievēroti visi nosacījumi, kas norādīti Paziņojumā par atbalsta jēdzienu enerģētikas infrastruktūrai (https://ec.europa.eu/competition/state_aid/modernisation/grid_energy_en.pdf ).Mērķa grupa: enerģijas infrastruktūras pārvades operators, Latvijas iedzīvotāji.Laika ietvars: 2023.gada jūnijs – 2026.gada augustsDemarkācija: Pasākuma ietvaros plānotajām darbībām nav sasaistes ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā 2021.–2026.gadam ietvertajām investīcijām un tā ietvaros plpānotās darbības nepārklāsies ar citu pasākumu ietvaros plānotajām darbībām.
  3. d)Pārrobežu vai daudzvalstu projektiLai arī ne visām plānotajām investīcijām/to projektiem paredzēta pārrobežu/daudzvalstu ietekme, kopumā REPower komponentes ietvaros tiks nodrošināta 30% prasība plānoto invetīciju pārrobežu ietekmei.7.1.1.1.i. investīcija "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija"Pasākums sniegs būtisku papildinājumu īstenošanā esoša CEF līdzfinansēta pārrobežu sinhronizācijas projekta pilnīgā īstenošanā, ko īsteno Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija, un kas paredz virkni īstenojamu darbību, kas nodrošinās Baltijas valstu pilnīgu sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīkliem. Pasākuma ietvaros plānotas investīcijas enerģijas uzkrājošo vienību (bateriju) uzstādīšanā, kā RePowerEU ietvaros izmaksas plānotas ap 58-59 milj. EUR, kas ir aptuveni 43% no visām RePowerEU plānotajā investīcijām. Viena no nozīmīgām sinhrozinācijas projekta sastāvdaļām ir elektroenerģijas uzkrājošo vienību uzstādīšana, kā arī tādas programmatūras iegāde un pielāgošana, kas nodrošinās Latvijas elektrotīklu sinhronu darbību ar Eiropas elektrotīklu, kā arī mazinās kiberdraudus un cita veida virtuālus draudus elektroenerģijas tīkla darbībai. Pasākuma ietvaros plānotās darbības sniegs ieguldījumu kopējā Baltijas valstu energoapgādes sistēmas drošības stiprināšanā un pilnīgā sinhronizācijā ar Eiropas elektrotīkliem, vienlaikus mazinot enerģētisko atkarību no Krievijas resursiem un veicinot Baltijas valstu pilnīgu desinhronizāciju no BRELL loka, kas cita starpā veicina problēmas, kas noteikta Komisijas vajadzību novērtējumā par REPowerEU plānu 2022.gada 18.maijā, risināšanu.7.1.1.2.i. investīcija "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija"Investīcijai nav identificēta pārrobežu ietekme.7.1.1.3.i. Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšanaInvestīcijai nav plānota pārrobežu ietekmee) Konsultāciju processLai nodrošinātu lielāku sabiedrības iesaisti AF plāna papildinājuma izstrādē un saskaņošanā, kā arī nodrošināru RePowerEU komponentē iekļauajmā investīciju tvēruma saskaņošanu ar plašāku sabiedrību, no 2023. gada 18. maija līdz 1. jūnijam Tiesību aktu portālā (TAP) tika organizēta AF plāna papildinājuma projekta publiskā apspriešana, paralēli tiesību akta projekts tikai nodots oficiālai saskaņošanai TAP nozaru ministrijām (no 16.05.2023.–29.05.2023.), arī šīs saskaņošanas ietvaros atzinumus sniedza sadarbības partneri.Kopumā tika saņemti 12 komentāri no četriem sadarbības partneriem - biedrības "Zaļā brīvība", Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, biedrības "Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris". Galvenie komentāri saistīti ar RePower un Klimata pārmaiņu komponenti, plānoto investīciju biometāna infrastruktūrā un plānotajiem rādītāju samazinājumiem, kā arī pieejamā finansējuma nepietiekamību. Komentāri nemainīja RePower sadaļas sākotnējo piedāvājumu pēc būtības. Tāpat sadarbības partneri izteica viedokli par ambicioziem Digitālās transformācijas komponentes radītājiem uzņēmējdarbībai, kā arī AF un Valsts kases aizņēmumu iespējām. Visi saņemtie komentāri sadarbībā ar ministrijām ir izskatīti, sniegts skaidrojums, kā arī nepieciešamības gadījumā precizēti AF plāna papildinājuma dokumenti.7.1.1.1.i. investīcija "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija"Ņemot vērā, ka investīcija ietver specifiskas kritiskās energoapgādes infrastruktūras būvniecību, tās izstrādē tika iesaistīts elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AST.7.1.1.2.i. investīcija "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija"Ņemot vērā, ka investīcija ietver specifiskas kritiskās energoapgādes infrastruktūras modernizēšanu un drošības stiprināšanu, tā izstrādē tika iesaiiastīti elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatori AST un AS "Sadales tīkls".7.1.1.3.i. investīcija "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana"Ņemot vērā, ka investīcija ietver specifiskas kritiskās energoapgādes infrastruktūras modernizēšanu un drošības stiprināšanu, tā izstrādē tika iesaistīts dabasgāzes pārvades operators AS "Conexus Baltic Grid".Papildus pirms investīciju plānošanas AS "Conexus Baltic Grid", analizējot datus par esošo biogāzes ražotņu izvietojumu un novērtējot potenciālo biometāna ražošanas apjomu, 2022.gadā identificēja četrus potenciālos pirmās kārtas biometāna ievades punktus. Balstoties uz šiem datiem AS "Conexus Baltic Grid" veica sabiedrisko apspriešanu, piedāvājot ieinteresētajam pusēm (biometāna ražotājiem) iespēju sniegt savu viedokli par biometāna ievades punktu projektu. Ņemot vērā iesaistīto pušu pausto interesi, AS "Conexus Baltic Grid" nolēma biometāna ievades punktu ieceres īstenošanu sākt ar Džūkstes biometāna ievades punktu, ar laiku attīstot arī pārējos punktus, balstoties uz pirmā biometāna ievades punkta darbības laikā uzkrāto pieredzi. Džūkstes biometāna ievades punkts varētu apkalpot līdz divdesmit 50–60 km rādiusā esošus biometāna ražotājus. Papildus AS "Conexus Baltic Grid" organizējusi iesaistīto pušu semināru, kurā pārrunāti saņemtie komentāri un diskutēts par projektu.
  4. f)Digitālā dimensija7.1.1.1.i. investīcija "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija"Investīcijas ietvaros plānots īstenot sinhronizācijas atbalsta projektus, t.sk., IT sistēmas stiprināšanu un kiberdraudu ietekmes mazināšanu - kritiskās infrastruktūras kiberdrošības uzlabošanu saistībā ar kiberdraudu pieaugumu pēc sinhronizācijas - tā saucamās "Zero trust" IT arhitektūras drošības pieejas ieviešanu, kas ir saistīts ar AF regulas VII pielikumā ietverto digitālās intervences jomu 021d "Kiberdrošības tehnoloģiju, pasākumu un atbalsta objektu izstrāde un ieviešana publiskā un privātā sektora lietotājiem".7.1.1.2.i. investīcija "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija"Investīcijas ietvaros plānots īstenot darbības, kas ir netieši saistītas ar elektroenerģijas pārvades un sadales tīkla viedu vadību un kontroli kas ir saistīts ar AF regulas VII pielikumā ietverto digitālās intervences jomu 021d "Kiberdrošības tehnoloģiju, pasākumu un atbalsta objektu izstrāde un ieviešana publiskā un privātā sektora lietotājiem".7.1.1.3.i. investīcija "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana"Investīcija neskar digitālo dimensiju.
  5. g)Zaļā dimensija7.1.1.1.i. investīcija "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija"Investīcijas īstenošanas rezultātā tiks paaugstinātas iespējas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai pieslēgt papildu AER jaudu. Investīcija pēc būtības ir vērsta uz Latvijas kopējo AER un klimata mērķu sasniegšanu.Atbilstošais kods: 033 "Viedas enerģijas sadales sistēmas vidējos uz zemsprieguma līmeņos (tostarp viedtīkli un IKT sistēmas) un ar tām saistītās krātuves".7.1.1.2.i. investīcija "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija"Investīcijas īstenošanas rezultātā tiks paaugstinātas iespējas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai pieslēgt papildu AER jaudu. Investīcja pēc būtības ir vērsta uz Latvijas kopējo AER un klimata mērķu sasniegšanu.Atbilstošais kods: 033 "Viedas enerģijas sadales sistēmas vidējos uz zemsprieguma līmeņos (tostarp viedtīkli un IKT sistēmas) un ar tām saistītās krātuves".7.1.1.3.i. investīcija "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana"Investīcijas īstenošanas rezultātā tiks veicināta biometāna īpatsvara palielināšana enerģijas gala patēriņā. Investīcija pēc būtības ir vērsta uz Latvijas kopējo AER un klimata mērķu sasniegšanu.Atbilstošais kods: 033 "Viedās energosistēmas (ieskaitot viedtīklus un IKT sistēmas) un ar tām saistītā krātuve".
  6. h)Princips "nenodarīt būtisku kaitējumu"Lūdzu skatīt papildinājuma pielikumā pievienotos DNSH failus.
  7. i)Finansējums un izmaksasLūdzu skatīt papildinājuma pielikumā pievienoto excel failu.
  8. j)Citi ieguldījumi, kas veicina REPowerEU, ko finansē no citiem avotiem, nevis no AF7.1.1.1.i. investīcijā "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija", 7.1.1.2.i. investīcijā "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija", 7.1.1.3.i. investīcijā "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana" plānotajos projektos papildu finansējumu nodrošinās projektu īstenotāji – AST, AS "Sadales tīkls", AS "Conexus Baltic Grid". Precīzu pašu finansējuma apjomu pašlaik nav iespējams noteikt, tas izrietēs no iepirkumu rezultātā izgūtajām būvniecības cenām.3. Mainītās komponentes1. tabula:KOMPONENTE NR.1: KLIMATA PĀRMAIŅASPĪL atsauce uz investīciju/reformuLV-C[C1]-R[1-1-1-r-]; LV-C[C1]-I[1-2-1-2-i-]; LV-C[C1]-I[1-2-1-4-i-I-]; LV-C[C1]-I[1-3-1-2-i-]Investīcijas/reformas nosaukums1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana;1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā;1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās;1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrāIzmaiņu veids salīdzinājumā ar PĪLGrozījumiIzmaiņu juridiskais pamats (izvēlieties vismaz vienu) 14. panta 2. punkts – aizdevuma pieprasījums 18. panta 2. punkts – maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšana 21. pants – grozījumi objektīvu apstākļu dēļ 21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi) 21.b panta 2. punkts – Brexit korekcijas rezerves pārvietojumi Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojumsMainītie elementi (tikai grozītajiem pasākumiem) Komponentes un/ vai pasākuma apraksts Atskaites punkti un mērķi Plānotās izmaksas Zaļie un digitālie mērķi DNSH pašnovērtējums KOMPONENTE NR.2: DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJAPĪL atsauce uz investīciju/reformuLV-C[C2]-I[2-1-1-1-i-]; LV-C[C2]-I[2-1-2-1-i-]; LV-C[C2]-I[2-1-2-2-i-]; LV-C[C2]-I[2-1-3-1-i-]; LV-C[C2]-R[2-2-r-]; LV-C[C2]-I[2-2-1-1-i-]; LV-C[C2]-I[2-2-1-2-i-];LV-C[C2]-R[2-3-r-]; LV-C[C2]-I[2-3-1-2-i-]; LV-C[C2]-I[2-3-1-3-i-]; LV-C[C2]-I[2-3-1-4-i-]; LV-C[C2]-I[2-3-2-1-i-]; LV-C[C2]-I[2-3-2-3-i-]Investīcijas/reformas nosaukums2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platforma

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.