Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu

Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 635 Rīgā 2023. gada 26. septembrī (prot. Nr. 47 37. §) Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu Apstiprināt Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu (sākotnējais plāns apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 292 "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 86. nr.)) un tā 1., 2. un 3. pielikumu. 2 Ministru prezidente E. Siliņa Finanšu ministrs A. Ašeradens (Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra rīkojums Nr. 635) LATVIJAS ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNA PAPILDINĀJUMS LATVIJA2023–2026LATVIJAS ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNA PAPILDINĀJUMSIZMANOTIE TERMINI UN SAĪSINĀJUMI1. DAĻA: IEVADS PAR PAPILDINĀJUMU1. Vispārējais mērķis2. Papildinājuma pamatojums3. Aizdevums2. DAĻA: PAPILDU UN MAINĪTO REFORMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS1. Jaunas komponentes2. REPowerEU nodaļa2.1. DAĻA: REPOWER NODAĻA1. Nodaļas vispārīgais mērķis2. Nodaļā iekļauto reformu un investīciju aprakstsa) Kopsavilkuma tabulab) REPowerEU mērķic) Reformu un investīciju aprakstsd) Pārrobežu vai daudzvalstu projektie) Konsultāciju processf) Digitālā dimensijag) Zaļā dimensijah) Princips "nenodarīt būtisku kaitējumu"i) Finansējums un izmaksasj) Citi ieguldījumi, kas veicina REPowerEU, ko finansē no citiem avotiem, nevis no AF3. Mainītās komponentes3. DAĻA: PLĀNA PAPILDINĀTĪBA UN IEVIEŠANA1. Savienojamība ar citām iniciatīvām2. Finansējuma papildināmība3. Ieviešana4. Konsultāciju process5. Kontrole un audits6. Komunikācija4. DAĻA: PLĀNA VISPĀRĒJĀ SASKAŅOTĪBA UN IETEKME1. Saskaņotība2. Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas visiem3. Ekonomiskās, sociālās un institucionālās noturības stiprināšana4. Salīdzinājums ar izejas pozīcijuIZMANOTIE TERMINI UN SAĪSINĀJUMIAS "Augstsprieguma tīkls"ASTLatvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānsAF plānsSatiksmes ministrijaSMEkonomikas ministrijaEMKlimata un enerģētikas ministrijaKEMAtjaunojamie energoresursiAERPrincips "nenodarīt būtisku kaitējumu"DNSHLatvijas Atveseļošanas un noturības mehānismsAFVAS "Latvijas dzelzceļš"LDZZemās grīdas tramvajsZGTBaltkrievijjas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vienotā elekroenerģijas sistēmaBRELLEiropas infrastruktūras savienošanas instrumentsCEFelektroenerģijas uzkrājošās baterijasBESSVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVARAMInformācijas un komunikācijas tehnoloģijasIKTValsts ieņēmumu dienestsVIDEiropas SavienībaESNacionālais enerģētikas un klimata plānsNEKPSiltumnīcefekta gāzesSEGLīgums par Eiropas Savienības darbībuLESDEiropas digitālās inovācijas centrsEDICLatvijas Investīciju un attīstības aģentūraLIAAEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/435 (2023. gada 27. februāris), ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EKAF regulaInformāciju tehnoloģija un komunikācijaIKTIzglītības un zinātnes ministrijaIZMElektronisko iepirkumu sistēmaEISEiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismuAF pamatregula1. DAĻA: IEVADS PAR PAPILDINĀJUMU1. Vispārējais mērķisJauni izaicinājumiKopš sākotnējā AF plāna iesniegšanas ekonomiskā un ģeopoltiskā situācija ir būtiski mainījusies Krievijas uzsāktā kara dēļ un tā ietekme uz piegāžu ķēdēm un it īpaši uz inflāciju ir plaši jūtama visos ekonomikas sektoros.Latvija ir piedzīvojusi augstāko inflācijas līmeni kopš 1990. gadu sākuma, kad ekonomika pārkārtojās no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku un izveidoja savu valūtu. Inflācija un enerģētikas cenu pieaugums uzsākās 2021. gadā, ko noteica straujā atgūšanās no Covid-19 pandēmijas pasaules ekonomikā, kam sekoja būtisks energoresursu pieprasījuma pieaugums. Kopš 2022. gada februāra situāciju jau pilnībā noteica Krievijas iesāktais karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas, ievērojami paaugstinot energoresursu, it īpaši gāzes cenas, ceļot kopējo inflācijas līmeni un būtiski palēninot ekonomikas attīstību.2023. gada martā gada inflācija Latvijā bija nokritusi līdz 17,3% iepretim eirozonas gada inflācijai 6,9% apmērā. Inflācijas tempi ir mazinājušies kopš 2022. gada, kad inflācija pārsniedza 22% atzīmi, tomēr situācija joprojām saglabājas neskaidra attiecībā uz tālāko inflācijas trajektoriju.Jaunajā situācijā kā izteikta prioritāte iezīmējas enerģijas drošības un enerģijas cenu stabilitātes nodrošināšana, ņemot vērā atteikšanos no Krievijas fosilo energoresursu importa. Līdz kara sākumam Krievijas gāze veidoja 100% no Latvijas gāzes importa, tāpat Latvijas elektrotīkli joprojām ir sinhronizēti ar Krievijas un Baltkrievijas tīkliem, kas rada enerģijas drošības riskus.Tāpat būtiski pieaugot inflācijai, iepriekš AF plānā nospraustie mērķi vairs nav sasniedzami ar tiem atvēlēto finansējumu un laika ietvaru.Abi šie augstākminētie izaicinājumi ir risināti ar AF plāna izmaiņām.Inflācija būvniecības sektorā2022. gadā būvniecības izmaksas piedzīvoja ļoti straujas un neparedzētas izmaiņas. Tās saistītas ar zaudētu pieeju daudziem būvmateriālu tirgiem un esošo piegādāju nespēju pilnībā apmierināt pieprasījumu, kā arī būtiski sadārdzinājušies energoresursi, kas noved pie augstām būvmateriālu cenām. Līdz šim būvniecības izmaksu pieaugumu nosaka būvmateriālu cenu pieaugums, kas 2022. gada vidū pārsniedza pat 30%. Jāatzīmē, ka atsevišķos būvniecības materiālu segmentos cenas pieredzēja arī krietni augstāku cenu pieaugumu un/vai materiāli nebija pieejami.1.1. attēls. Būvniecības izmaksu pārmaiņas2023. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, būvniecības izmaksu līmenis pieauga par 14,2 %. Būvmateriālu cenas palielinājās par 17,0 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 12,8 %, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 9,8 %.EM pasūtīts pētījums par ikgadējām izmaksu dinamikas prognozēm un pārkaršanas riskiem Latvijas būvniecības nozarē prognozē 9,9% cenu pieagumu būvniecībā 2023. gadā un 2024-2026 periodā vidēji 8,7% pieaugumu gadā.Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka būvniecības sektors nav atguvies kopš Covid-19 krīzes un pēc 9,8% krituma 2021. gadā piedzīvoja samazinājumu vēl par 11,3% 2022. gadā. Tas skaidrojams ar investīciju bremzēšanos strauji pieaugot būvniecības izmaksām, kavējoties līgumu pārslēgšanai un mazinoties privātajam pieprasījumam. Šāda būtiska nozares lejpuslīde rada kapacitātes un nozares pielāgošanās riskus, izpildot publiskos pasūtījumus.Plašāka informācija par izmaksu ietekmējošiem faktoriem, tajā skaitā piegāžu ķēdēm, pieejama EM pasūtītajā pētījumā par ikgadējo izmaksu dinamkas prognozēm (Pētījuma par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā 2021 [ID Nr. EM 2021/15] ZIŅOJUMS). Ņemot vērā straujo cenu līmeņa dinamiku ceturkšņu un mēnešu griezumā, inflācijas ietekme uz sākotnējā AF plāna pasākumiem būs atšķirīga ņemot vērā to īstenošanas stadiju. Pie katra konkrētā grozījuma pamatojuma atrodama informācija par inflāciju pamatojošiem datiem.Nodarbinātība un nabadzības riskiNeskatoties uz enerģētikas krīzi un patēriņa cenu ļoti būtisko pieaugumu, darba tirgus un sociālie rādītāji ir saglabājušies stabili kopš sākotnējā AF plāna iesniegšanas.Darba tirgus uzrāda stabilu un nedaudz pozitīvu tendenci neskatoties uz ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos. Bezdarba līmenis līdz ar pandēmijas ierobežojumu atcelšanu samazinājās no 7,6% 2021. gadā līdz 6,9% 2022. gadā. Covid-19 negatīvo ietekmi pagājušā gada sākumā vēl palīdzēja mazināt valsts atbalsta pasākumi, bet gada laikā bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma samazinājās no 7,3% pirmajā ceturksnī līdz 6,7% ceturtajā ceturksnī.Pozitīvi atzīmējama tendence par iedzīvotāju dalību mūžizglītībā, kur vērojams pieaugums 2022. gadā sasniedzot 9,7% no iedzīvotājiem iepretim 2021. gadā 8,6%.Cilvēku īpatsvars, kas pakļauti nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai, nedaudz samazinājies no 27,3% (2019) un 26,1% (2021) uz 26% (2022). Līdzīgi rādītāji arī par bērniem šajā kategorijā, kur ir vērojms samazinājums no 20,1% (2021) uz 19,8% (2022). Vērtējot mājsaimniecību spēju nodrošināt pietiekoši siltu mājokli, mājsaimniecību skaits, kas nespēja nodrošināt pietiekošu siltu mājokli 2022. gadā pieauga, tomēr saglabājās zem ES vidējā rādītāja. Mājsaimniecības, kas nespēj nodrošināt pietiekoši siltu mājokli – 8% mājsaimniecību 2019. gadā; 4,9% - 2021. gadā un 7,1% – 2022. gadā. Jāņem vērā ļoti būtiskais valsts atbalsts iedzīvotājiem, lai pārvarētu enerģētikas cenu pieaugmu, kas iespēju robežās ir mērķēts uz mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Valsts atbalsts sasniedza 1,4% no IKP 2022. gadā un 0,5% no IKP 2023. gada pirmajā ceturksnī. Gatavjoties nākošajai 2023/2024 apkures sezonai Klimata un enerģētikas ministrija strādā pie mērķētākas atbalsta sistēmas izveides, lai nepieciešamības gadījumā atbalsts tiktu sniegts mājsaimniecībām, izvērējot to ienākumus un spēju segt komunālo pakalpojumu rēķinus. Tāpat 2021. gadā Enerģētikas likuma grozījumos tika definēta enerģētiskā nabadzība un nostiprināts valsts pārvaldes pienākums prioritāri atbalstīt šīs mājsaimniecības, izstrādājot energoefektivitātes pasākumus.Enerģētikas politika un RePowerEU komponenteNenoliedzami būtiskākais jaunais izaicinājums Latvijai kopš sākotnējā AF plāna iesniegšanas ir enerģijas drošības riski un enerģijas cenu kāpums, un ar to saistītā neparedzamība, kas apdraud ekonomisko attīstību.Latvija ir pilnībā atteikusies no Krievijas fosilās enerģijas importa un šobrīd ir pārorientējusies uz sašķidrinātās dabas gāzes piegādēm no termināļiem Baltijas reģionā. Stratēģiskā nozīme ir pieaugusi projektam, kura mērķis ir sinhronizēt Latvijas elektrotīklus ar ES un desinhronizēties no Krievijas un Baltkrievijas tīkliem.Starp šiem izaicinājumiem izgaismojas arī nākotnes iespējas saistībā ar būtisku potenciālu atjaunojamo energoresursu ražošanā, veidojot noturīgu energosistēmu, kas kalpo kā stabils pamats ekonomikas attīstībai.Lai nodrošinātu koordinētu klimata un enerģētikas politikas plānošanu un īstenošanu, 2022. gada beigās Latvijā ir izveidota jauna Klimata un enerģētikas ministrija.NEKP izvirza mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru elektroenerģijā – >60 %, kā arī atjaunojamās enerģijas īpatsvaru siltumapgādē un dzesēšanā – 57,6 %. Sagaidāms, ka šie mērķi tiks paaugstināti, ņemot vērā nesen apstiprināto "Gatavs mērķrādītājam 55%1 pakotni" un jaunos Dalībvalstu mērķus. Lai palielinātu AER īpastsvaru energoapgādes sistēmā, ir nepieciešamas tālākas papildinošas investīcijas Klimata kompontē plānotajam elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai un sinhronizācijai ar Eiropas enerģijas tirgu, kas savukārt stiprinās enerģijas drošību.Augstākminētās investīcijas un reformas plānots īstenot pēc 2022. gada 1. februāra saskaņā ar RePower EU attiecināmības periodu. Šīs investīcijas sniegs tiešu ieguldījumu 2022. un 2023. gada ikgadējās energoneatkarības rekomendācijas izpildē – samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus.AF plāna papildinājums, ikgadējie ieteikumi un seši pīlāriAF plāna papildinājumā paredzēts precizēt atsevišķu pasākumu investīciju rādītājus, atspoguļojot cenu pieaugumu, kā arī precizējot investīciju ieviešanas laika rāmi, ņemot vērā nestabilo situāciju ar inflāciju. AF plāna papildinājums neparedz finansējuma pārdales starp komponentēm un atteikšanos no investīciju pasākumiem, tāpat papildinājums neparedz reformu ambīciju mazināšanu. Esošā AF plāna papildinājums neietekmē finansējuma apjomu klimata un digitāliem mērķiem.Līdz ar papildinājumiem AF plānā, tiek iekļauts papildus finansējums:- Atlikusī AF finansējuma mainīgā granta daļa 8 501 144 EUR, kas novirzīta plānā esošiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt ilgstošu sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību un stiprināt cilvēku ar invaliditāti piekļuvi pakalpojumiem un iekļaušanu darba tirgū. Šis īpaši svarīgi, lai nodrošinātu Padomes ieteikuma izpildi par sociālās palīdzības un pakalpojumu nodrošināšanu mazaisargātām iedzīvotāju grupām. Latvijas galīgā aploksne pēc piešķīruma mainīgās daļas pārrēķina samazinājās par 128 miljoniem EUR, jo Latvijas ekonomika atguvās no Covid-19 ierobežojumu ietekmes straujāk nekā sākotnēji prognozēts. Sākotnējā AF plāna izstrādē tika ņemta vērā aktuālākās prognozes un sagatavots plāns par mazāku summu nekā maksimālā iespējamā aploksne, kas pakļauta pārrēķinam. Līdz ar to šobrīd pēc pārrēķina Latvija plānā var ieļaut vēl 8 501 144 EUR, neskatoties uz aploksnes samazinājumu.- Jaunajai RePowerEU komponentei tiks novirzīts 123 797 035 EUR, kas ir Latvijai maksimālais piešķīrums no RePowerEU inciatīvas. Ņemot vērā jaunās prioritātes enerģētikā nozīmi, papildus tiks piesaistīti 10 946 343 EUR, pieprasot pārvedumu no Breksit pielāgošanās rezerves. Komponentes mērķis ir stiprināt enerģētikas drošību un pāreju uz atjaunojamiem resursiem, kā arī stiprināt vēja enerģijas komponenšu ražošanas kapacitāti Eiropas mērogā, kas nodrošinās ikgadējā ieteikuma īstenošanu attiecībā uz energoneatkarību.Ņemot vērā augstāk minēto, AF plāna papildinājums saglabā sākotnējā AF plāna līdzsvaru, risinot aktuālos ekonomiskos un sociālos izaicinājumus, kas atspoguļoti Padomes ikgadējos ieteikumos, kā arī saglabājot sākotnējā plānā paredzēto līdzsvarotās investīcijas sešos pīlāros. Plānā papildus pieejamie un piesaistītie resursi tiek novirzīti pasākumiem, kas vērsti uz Padomes ikgadējo rekomendāciju īstenošanu.Pielāgojoties inflācijas izaicinājumiem, īpaši tiek sargāta sociālā joma. Jaunā RePowerEU komponente sniegs ieguldījumu Padomes ikgadējos ieteikumos energoneatkarības jomā - samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus.2022. un 2023. gada rekomendācijas pamatā saglabā to pašu ievirzi kā rekomendāciju kopa, kas tika izvērtēta sākotnējā AF plānā. 2022. un 2023. gadā papildus nāk klāt rekomendācija par energoneatkarību, kas iezīmē jaunos izaicinājumus pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā. Par paveikto un plānoto saistībā ar 2022. un 2023. gada rekomendāciju ieviešanu plašāka informācija ir pieejama progresa ziņojumos par Latvijas Nacionālās reformu programmas īstenošanu (Eiropas Semestris | Ekonomikas ministrija)1.1. tabula. ES Padomes 2022./2023. gada rekomendācijas2022. gada rekomendācijas2023. gada rekomendācijasAF plāna ieguldījumsFiskālās rekomendācijasNodrošināt, ka 2023. gadā valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai politikas nostājai, ņemot vērā to, ka turpinās pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas.Būt gatavai kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai. Palielināt publiskās investīcijas, kas sekmēs zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, tostarp izmantojot AF, REPowerEU un citus ES fondus.Laikposmā pēc 2023. gada īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli. Lai mazinātu nevienlīdzību, paplašināt cita starpā īpašuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem un stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu.Fiskālās rekomendācijasLīdz 2023. gada beigām izbeigt spēkā esošos enerģētikas atbalsta pasākumus, saistītos ietaupījumus izmantojot valdības budžeta deficīta samazināšanai. Ja atkal pieaugošu enerģijas cenu dēļ nepieciešami atbalsta pasākumi, nodrošināt, ka tie ir orientēti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, fiskāli pieņemami un ka tie saglabā stimulus enerģijas taupīšanai; nodrošināt piesardzīgu fiskālo politiku, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto neto primāro izdevumu nominālo pieaugumu 2024. gadā līdz ne vairāk kā 3,0 %. saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt ANM dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos; laikposmā pēc 2024. gada turpināt īstenot vidēja termiņa fiskālo stratēģiju pakāpeniskai un ilgtspējīgai konsolidācijai apvienojumā ar tādām investīcijām un reformām, kas veicina lielāku ilgtspējīgu izaugsmi, lai panāktu piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli; paplašināt cita starpā nodokļu uzlikšanu īpašumam un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem un stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu;Plānā iekļautie pasākumi nav pretrunā ar fiskālām rekomendācijām.Attiecībā uz rekomendāciju stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu, joprojām paliek spēkā paredzētās reformas un investīcijas 3. un 4. komponentē, kas risina šos izaicinājumus.Pēc aploksnes pārrēķina identificētais papildu finansējums novirzīts sociālām investīcijām 3. komponentē.ES ieguldījumiTurpināt atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, ievērojot Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmumā iekļautos atskaites punktus un mērķrādītājus. Iesniegt 2021.–2027. gada kohēzijas politikas plānošanas dokumentus, lai būtu iespējams noslēgt sarunas ar Komisiju un pēc tam sākt to īstenošanu.ES ieguldījumi turpināt atveseļošanas un noturības plāna stabilu īstenošanu un ātri pabeigt REPowerEU nodaļu, lai nekavējoties sāktu tās īstenošanu; turpināt kohēzijas politikas programmu ātru īstenošanu ciešā papildināmībā un sinerģijā ar atveseļošanas un noturības plānu;Kohēzijas politikas programma ir saskaņota ar AF plānu nodrošinot papildinātību un izvairoties no pārklāšanās.AF plāna grozījumu apstiprināšana veicinās investīciju un reformu raitu īstenošanu.Finansējuma pieejamībaUzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot publiskās aizdevumu un garantiju shēmas, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju atvieglošanu, jo īpaši zaļās pārkārtošanās un reģionālās attīstības jomā.Finansējuma pieejamībauzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot publiskās aizdevumu un garantiju shēmas, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju atvieglošanu, jo īpaši zaļās pārkārtošanās un reģionālās attīstības jomās;AF plāna 1.2.3. un 5. komponentē, kā arī jaunā 2021.–2027. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros uzņēmējdarbības atbalstam paredzēts:− digitālajai transformācijai - 183,5 milj. EUR;− produktivitātes veicināšanai - 520,8 milj. EUR;− nevienlīdzības mazināšanai - 205,5 milj. EUR;− klimata un energoefektivitātes pasākumiem - 673,1 milj. EUR.EnergoneatkarībaSamazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām un diversificēt fosilo degvielu importu, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus un ar vērienīgu energoefektivitātes pasākumu palīdzību samazinot kopējo enerģijas patēriņu.Energoneatkarībasamazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu, un stiprinot energoefektivitātes pasākumus, piemēram, izmantojot jaunus finansēšanas un atbalsta pasākumus, lai sasniegtu ilgtermiņa renovācijas stratēģijas mērķrādītājus; nodrošināt pietiekamu starpsavienojumu jaudu, lai palielinātu piegādes drošību un turpinātu sinhronizāciju ar ES elektrotīklu; pastiprināt politikas centienus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam vajadzīgās prasmes.AF plānā paliek nemainīgas reformas un investīcijas 1. komponentē, kas risina energoefektivitātes izaicinājumus ēkās un uzņēmējdarbībā; SEG samazinājumi transporta sektorā; AER saražotās elektroenerģijas kāpināšana, it īpaši vēja enerģija un sadales un pārvades stiprināšana. Tāpat arī 2. komponentē iekļautā reforma attiecībā uz tiesiskā ietvara stiprināšanu ilgtspējīgai un sociāli atbildīgai pieaugušo izglītības atbalsta sistēmai; mudina uzņēmumus (jo īpaši MVU) nodrošināt saviem darbiniekiem iespējas uzlabot savas prasmes un kompetences; un rada plašākas iespējas un tiesības darbiniekiem piedalīties izglītībā, tādējādi stiprinot mūžizglībītu.Papildus jaunā RePowerEU komponente paredz tālākas reformas, lai stiprinātu AER ražošanu un izmantošanu un sinhronizācijas ar ES elektrotīklu:• Investīcijas 7.1.1.1.i. "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija" ietvaros tiks veikta elektroenerģijas uzkrājošo vienību būvniecība, kas vienlaikus samazinās vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu, kā arī nodrošinās pietiekamu starpsavienojumu jaudu, lai palielinātu piegādes drošību un turpinātu sinhronizāciju ar ES elektrotīklu.• Investīcijas 7.1.1.2.i. "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija" ietvaros tiks veikta elektrotīklu, transformatoru un apakšstaciju atjaunošana un būvniecība, kā arī ieviesti viedie IT risinājumi, kas nodrošinās sistēmas attālinātu vadību, tādējādi palielinot kopējo sistēmā pieejamo jaudu samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu.• Investīcijas 7.1.1.3.i. "Atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana" un 7.1.2.1.i. "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana" ietvaros tiks uzstādītas AER ģenerējošās vienības, kas samazinās vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu;• Reformas "Elektroenerģijas tīkla kapacitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšana" un "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana" pastiprinās politikas centienus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam vajadzīgās prasmes, veicot normatīvā regulējuma izstrādi no AER ražotas enerģijas sekmīgai integrācijai galapatēriņā un sabiedrības kopumā motivēšanai tās ražošanā. Tāpat plānots izstrādāt energokopienu tiesisko ietvaru, lai veicinātu plašāku sabiedrības iesasiti AER ražošanā.Plāna grozījumi un papildinājums ir saskaņā ar 2022. gada 22. novembra Padomes ieteikumu par eirozona ekonomikas politiku. Plāna grozījumi nodrošinās, ka tiek uzturēts augsts publisko investīciju līmenis, lai palielinātu ekonomisko un sociālo noturību un atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos. RePowerEU sadaļā iekļautas reformas un investīcijas, kas paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju un palielinātu Savienības enerģētisko neatkarību.AF plāna grozījumu saskaņotība pirmajās sešās komponentēs ar Taisnīgu pārkārtošanas mehānismu un NEKP saglabājas kā sākotnējā plānā. AF plāna apstiprināšanas brīdī pieejamais Taisnīgas pārkārtošanas teritoriālā plāna projekts tika apstiprināts bez būtiskām izmaiņām un nav ticis grozīts. Tāpat arī NEKP nav precizēts kopš AF plāna apstiprināšanas, to paredzēts precizēt un papildināt 2024. gadā.Visi 7. komponentes pasākumi tieši izriet no NEKP prioritātēm, kas saistītas ar energoneatkarības un drošības stiprināšanu, kā arī atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu. Visi plāna pasākumi ir saskaņā ar Nacionālo reformu programmu.2. Papildinājuma pamatojumsIzmaiņas AF plānā tiek ierosinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – AF regula) 18. un 21. pantu. Izmaiņas, kas tiek veiktas saskaņā ar minētās regulas 18.panta 2.punktu, pamatojamas ar Latvijai papildu piešķirto finansējumu 8 501 144 EUR apmērā, pārskatot AF finansējuma piešķīrumu.Tāpat izmaiņu pamatojumam izmantots AF regulas 21. pants, kura izmantošana pamatojama ar augstajiem inflācijas rādītājiem valstī, kā arī Krievijas militārās agresijas Ukrainā ekonomiskajām sekām.AF plānam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2023/435 (2023. gada 27. februāris), ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – RePowerEU regula), lai risinātu enerģētiskās atkarības no Krievijas energoresursiem problēmas un palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvaru, tiek pievienota RePower sadaļa, līdz ar to, kā pamatojums izmantojams arī RePowerEU regulas 21.a un 21.b. panta 2. punkts.1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports Rīgas pilsētas kopējā sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.1., 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistītajos pasākumos:Juridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: 2022. gada sākumā strauji pieauga izmaksas būvniecības jomā, kā arī investīcijas pasākuma ietvaros sagatavošanās darbu laikā identificēti vairāki tirgus ierobežojumi, kuru dēļ investīcijas tvērumā nepieciešams veikt izmaiņas, t.sk. samazinot rādītāja apjomu.1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.1. pasākumā:Juridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Izmaiņas nepieciešamas, jo objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams pilnībā efektīvi īstenot 1.1.1.2.i. investīcijas 1.1.1.2.i.1. pasākumu, tai skaitā nodrošināt rādītāju sasniegšanu. Izmaiņas ierosinātas, jo investīcijas pasākuma ietvaros nav iespējams atsevišķi pasūtīt un piegādāt investīcijas ietvaros paredzētos četrus zemās grīdas tramvajus, jo šāds apjoms ražotājiem ir ekonomiski neizdevīgs (atbilstoši investīcijas ieviešanas ietvaros 08.09.2022. izsludinātajai tirgus izpētei). Atbrīvotais finansējums tiek novirzīts 1.1.1.2.i.2. investīcijai.1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.2. pasākumā:Juridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Ierosinātās izmaiņas tiek plānotas, ņemot vērā būvniecības izmaksu palielinājumu paredzot samazināt izbūvējamās tramvaja līnijas pagarinājumu (no 3,5 km uz 2,2 km), bet nesamazinot izbūvējamo mobilitātes punktu skaitu un neatkarīgās ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas un veloceliņa izbūvējamo garumu, un atbilstoši 1.1.1.2.1.pasākuma izmaiņu pamatojuma sniegtajam priekšlikumam četru zemās grīdas tramvaju iegādei paredzētā finansējuma 10 milj. EUR apmērā novirzīšanai 1.1.1.2.i.2. pasākuma īstenošanai, kā arī paredzot papildus izbūvēt transportmijas punktu un trolejbusa līnijas pagarinājumu (300 m garumā) pie Šķirotavas stacijas.1.1.1.3.i.: Pilnveidota veloceļu infrastruktūraJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: 2022. gada sākumā strauji pieauga izmaksas būvniecības jomā, kā rezultātā par pieejamo AF finansējumu iespējama mazāka (no 60 km uz 52 km) veloceļu infrastruktūras izbūve un atjaunošana.1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t.sk. bioekonomikā)Juridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Izmaiņas paredz precizēt mērķrādītāju Nr. 12, palielinot apstiprināto projektu mērķi par 1.2.1.2.i. investīcijas 2. pasākuma apjomu, ko iespējams īstenot atbilstošā laika perioda ietvaros, kā arī precizēt investīciju tvērumu.1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkāsJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: izmaiņas mērķī, kas izmaksu pieauguma dēļ vairs nav sasniedzams.1.3.1.2.i.: Plūdu risku mazināšanas infrastruktūrāJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Ierosinātās izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā būvniecības materiālu un energoresursu cenu kāpumu. Pēc atkārtotas projektu izmaksu analīzes piedāvāts samazināt projektu skaitu. Vienlaikus ar izmaiņām tiek precizēta terminoloģija, lai nodrošinātu atbilstību nacionālajai likumdošanai.2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības videJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Izmaiņa ir daļa no piedāvātās izmaiņas investīciju 2.1.1.1.i, 2.1.2.1.i un 2.1.3.1.i projektu struktūrā un aprēķināto izdevumu apjomos, kas rada iespēju sasniegt un datu kopu rādītāja gadījumā pat pārsniegt sākotnēji plānotās mērķu rādītāju vērtības, nepalielinot reformu un investīciju virziena kopējās aprēķinātās izmaksas.2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmasJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Izmaiņa ir daļa no piedāvātās izmaiņas investīciju 2.1.1.1.i, 2.1.2.1.i un 2.1.3.1.i projektu struktūrā un aprēķināto izdevumu apjomos, kas rada iespēju sasniegt un datu kopu rādītāja gadījumā pat pārsniegt sākotnēji plānotās mērķu rādītāju vērtības, nepalielinot reformu un investīciju virziena kopējās aprēķinātās izmaksas.2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonisJuridiskais pamats: AF regulas 21. pantsPamatojums: Tiek piedāvāts pārveidot mērķi M35 par atskaites punktu mērķa M36 sasniegšanā, nosakot, ka atskaites punktā M35 četru koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu būs jāpierāda ar vismaz vienas valsts platformas vai sistēmas darbināšanu katrā no tiem, bet galīgā mērķa M36 izpildi apliecinās 10 valsts platformu vai sistēmu darbināšana pie visiem četriem koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem kopumā – pēc būtības atbilstoši sākotnējam mērķim, veicot tikai redakcionālus un izpildes pierādījumu formulējumu precizējumus.2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītikaJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Izmaiņa ir daļa no piedāvātās izmaiņas investīciju 2.1.1.1.i, 2.1.2.1.i un 2.1.3.1.i projektu struktūrā un aprēķināto izdevumu apjomos, kas rada iespēju sasniegt un datu kopu rādītāja gadījumā pat pārsniegt sākotnēji plānotās mērķu rādītāju vērtības, nepalielinot reformu un investīciju virziena kopējās aprēķinātās izmaksas.1.2. tabula. Finansējuma pārdales starp 2. komponentes investīcijāmInvestīcijaŠobrīd AF plāna rādītājsRādītāji pēc AF plāna izmaiņāmΔŠobrīd pieejamais finansējums bez PVNInvestīcijai pieejamais finansējums bez PVN pēc AF plāna izmaiņāmΔ2.1.1.1.i.1111024 437 28013 677 280-10 760 0002.1.2.1.i.1515070 177 92068 707 920-1 470 0002.1.2.2.i.44012 490 80012 490 80002.1.3.1.i.610421 756 00033 986 00012 230 000KOPĀ:   128 862 000128 862 00002.2.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumuJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķauditorijassasniegšanu. Lai nodrošinātu, ka Eiropas digitālā inovāciju centra ietvaros atbalstu var sniegt visiem iesaistītiem dalībniekiem (komersanti, biedrības un nodibinājumi, pētniecības un izplatīšanas organizācijas, pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību), precizējumi paredz mērvienības un mērķrādītāja nosaukumā aizstāt vārdu "uzņēmums" ar vārdu "vienība".Investīcijas kopējais mērķis ir sniegt atbalstu iespējami lielākai mērķauditorijai, lai uzlabotu uzņēmumu un citu saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju, publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti.2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveideiJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķauditorijas sasniegšanu. Lai nodrošinātu, ka Eiropas digitālā inovāciju centra ietvaros atbalstu var sniegt visiem iesaistītiem dalībniekiem (komersanti, biedrības un nodibinājumi, pētniecības un izplatīšanas organizācijas, pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību), precizējumi paredz mērvienības un mērķrādītāja nosaukumā aizstāt vārdu "uzņēmums" ar vārdu "vienība", tādējādi novēršot riskus nesasniegt noteiktos rādītājus un nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā.Investīcijas kopējais mērķis ir sniegt atbalstu iespējami lielākai mērķauditorijai, lai uzlabotu uzņēmumu un citu saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju, publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti.2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībāJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķauditoriju sasniegšanu. Precizējumi nepieciešami mērvienībā un mērķrādītāja nosaukumā, aizstājot vārdu "uzņēmums" ar vārdu "vienība", lai nodrošinātu, ka investīcijas ietvaros atbalstu var saņemt visi iesaistītie dalībnieki (komersanti, biedrības un nodibinājumi, pētniecības un izplatīšanas organizācijas, pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību), tādējādi novēršot riskus nesasniegt noteiktos rādītājus un nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā. Vienlaikus mērķrādītāja apraksts ir jāprecizē, vārdu "EDIC" aizstājot ar vārdu "LIAA", jo ieguldījumu īstenošanu nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Investīcijas kopējais mērķis ir sniegt atbalstu iespējami lielākai mērķauditorijai, lai uzlabotu uzņēmumu un citu saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju, publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti.2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībāJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Ar ierosinātajām izmaiņām reformas ieviešanā, tiek precizēti 2.2.1.3.i. investīcijas "Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā" rādītāji Nr.47 un Nr.48, kur rādītāja nosaukuma un kvantitatīvā rādītāja precizēšana nepieciešama, lai rādītāju kvantificējot naudas izteiksmē, veicinātu izpratni par rādītāja pienesumu tautsaimniecībā, līdz ar ko veidotu viennozīmīgu izpratni par iespējamo atbalsta saņemšanu pētniecības un attīstības aktivitāšu veikšanai gala labuma guvēja līmenī.2.3. Ilgstpējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība"Juridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Izmaiņas paredz apvienot 55. un 57.mērķa rādītāju un apvienotajam mērķa rādītājam noteikt izpildes termiņu 2023. gada 4. ceturksni, paredzot ka viss normatīvais regulējums, kas ir saistīts ar kritērijiem, kārtību un atbalsta pasākumiem attiecībā uz stimuliem un pienākumiem darba devējiem atbalstīt savu darbinieku izglītošanu un radīt plašākas iespējas un tiesības darbiniekiem izglītoties, tiek pieņemts un stājas spēkā šajā termiņā.2.3. Ilgstpējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība"Juridiskais pamats: AF regulas 21. pantsPamatojums: Izmaiņas paredz precizēt 58.mērķrādītāja izpildes termiņu atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par valdības rīcības plānā noteiktajiem uzdevumieim un to izpildes termiņiem, attiecīgi precizējot 59.mērķrādītāja aprakstu, īstenošanas grafiku un pārbaudes mehānisma aprakstu.2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstībaJuridiskais pamats: AF regulas 21. pantsPamatojums: Izmaiņas paredz precizēt 63. un 64.mērķrādītājus, samazinot investīcijai sasniedzamo starpposma mērķa rādītāju apjomu kā arī samazinot mērķa rādītāju apjomu kopumā.2.3.1.3.i. Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstībaJuridiskais pamats: AF regulas 21. pantsPamatojums: Izmaiņas paredz precizēt 65mērķrādītāju, samazinot investīcijai sasniedzamo mērķa rādītāju apjomu atbilstoši pārskatītajam finansējumam.2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstībaJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Izmaiņas paredz precizēt 66. un 67.mērķa rādītāju, samazinot uz 2024. gadu sasniedzamo mērķa rādītāja apjomu, kopumā investīcijai paredzēto mērķa rādītāju nesamazinot.2.3.2.1.i. Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiemJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Izmaiņas paredz precizēt 71.mērķrādītāju, samazinot investīcijai sasniedzamo starpposma mērķrādītāja apjomu, vienlaikus investīcijai noteiktais gala mērķrādītājs 72. netiek mainīts, bet tiek tehniski precizēts. Lai nodrošinātu atbilstību sākotnēji AF plānā paredzētajam saturam un neradītu pārpratumus attiecībā uz atskaites punkta būtību un tā izpildi, nepieciešams redakcionāli precizēt 71. un 72. mērķrādītāju nosaukuma un apraksta formulējumu latviešu un angļu valodā.2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās pārveides prasmju un iespēju attīstībaJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Tehnisks precizējums 74. atskaites punkta nosaukumā - nepieciešams dzēst atskaites punkta nosaukumā norādīto datumu, jo atskaites punkta sasniegšanas datums ir norādīts atsevišķi.2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēsJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: tiek svītrots 78.mērķrādītājs, jo to vairs nav iespējams sasniegt, un mainīta 79.mērķrādītāja vērtība, kas objektīvu apstākļu dēļ nav sasniedzama, ņemot vērā izmaiņas portatīvo datoru iegādes stratēģijā un attiecīgi vienas vienības cenas (izmaksu) izmaiņas. 79.mērķrādītāja vērtība tika plānota, balstoties uz 2020. gada cenām par datortehniku bez skārienjūtīga ekrāna, paredzot portatīvās tehnikas iegādi ar klaviatūru, peli un programmatūru centralizētai ierīču uzraudzībai. Taču lietošanas pilotprojekti un testi izglītības iestādēs liecina, ka datortehnika bez skārienjūtīga ekrāna un pildspalvas, nenodrošina virkni funkcionālo prasību, lai pilnvērtīgi izmantotu digitālo saturu – piemēram – zīmētu, risinātu matemātikas formulas, veiktu piezīmes ar roku utt. Tādēļ 2.3.2.3.i investīcijas ietvaros plānots iegādāties ierīces arī ar skārienjūtīgo ekrānu un pildspalvu, taču to vienības cena ir aptuveni 100 EUR uz ierīci dārgāka nekā IZM iepriekš iegādātās 2020. gadā un 2022. gadā citu investīciju ietvaros. Rezultātā Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros plānots iegādāties 22 000 IKT vienības, nevis 26 620 IKT vienības, paredzot to sasniegt līdz 2023. gada beigām, t.i. izslēdzot starprādītāju (78.mērķrādītājs) 2022. gadam.2.4.1.1.i investīcija "Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai"Juridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Valsts atbalsta saskaņošanas laikā konstatēts, ka nepieciešams mainīt mērķteritoriju un iepriekš saskaņoto tehnisko specifikāciju. Pēc tirgus izpētes konstatēts, ka nav iespējams plānotos darbus paveikt noteiktajos termiņos. Šai investīcijai plānotos 12,5 miljonus EUR plānots pārdalīts 2.4.1.2.i investīcijai, lai palielinātu mērķrādītāju "pēdējās jūdzes" investīciju pasākumam.2.4.1.2.i investīcija "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība"Juridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Pārvirzīts finansējums no 2.4.1.1.i. un palielināts mērķrādītājs.3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošanaJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Lai uzlabotu CID pielikuma lasāmību, nepieciešams svītrot investīcijas 3.1.1.1.i. "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana" rādītājus Nr.87 un Nr.88. Izmaiņas ierosinātas, ņemot vērā, ka tie dublējas ar 1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1.pasākuma rādītājiem, un konkrētie rādītāji tiks sasniegti 1.komponentes ietvaros (1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1. pasākuma ietvaros). Vienlaikus ierosinātās izmaiņas attiecībā uz 85. un 86. mērķi ir veiktas, lai nodrošinātu skaidrāku mērķu aprakstu atbilstoši Latvijas Atveseļošanas fonda plānam (latviešu valodā) un mazinātu administratīvo slogu, deklarējot sasniegtos mērķus. Tāpat piedāvātās izmaiņas Padomes Īstenošanas lēmuma (CID) pielikumā (aprakstošā daļa) nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību izmaiņām mērķu nosaukumos un aprakstos. Atbilstoši piedāvātajām izmaiņām nepieciešams veikt izmaiņas arī dokumentā "Atveseļošanas un noturības mehānisms Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija".3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanaiJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Ierosinātas izmaiņas mērķa rādītāju Nr. 91 un 92 aprakstā CID pielikumā, nolūkā vienkāršot rādītāju aprakstu. Atbilstoši piedāvātajām izmaiņām, līdzvērtīgas izmaiņas būtu veicamas arī dokumentā "Atveseļošanas un noturības mehānisms Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija", vienkāršojot arī pārbaudes mehānismu tekstus rādītājos Nr. 91 un 92.3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībaiJuridiskais pamats: AF regulas 21.pants.Pamatojums: izmaiņas mērķī, kas objektīvu apstākļu dēļ vairs nav izpildāms. 2021. un 2022. gadā faktiskās būvniecības izmaksas ir būtiski pieaugušas. Atbilstoši iepirkuma ietvaros iesniegtajiem piedāvājumiem, zemākās faktiskās izmaksas zemas īres maksas mājokļu būvniecībai ir 1800 EUR/m2 bez PVN (izmaksu pieaugums pret atbalsta programmā līdzšinēji apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām ir 56,5 %).3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošanaJuridiskais pamats: AF regulas 21. pantsPamatojums: Izmaiņas paredz precizēt 106.mērķrādītāju, to palielinot atbilstoši pārskatītajam finansējumam, kā arī noteikt investīcijai digitālo mērķa apjomu.3.1.1.6.i. Pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegādeJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Lai nodrošinātu atbilstību sākotnēji AF plānā paredzētajam saturam un investīcijas pamata mērķim, kā arī, lai neradītu pārpratumus attiecībā uz atskaites punktu un mērķu būtību un to izpildi, nepieciešams redakcionāli precizēt investīcijas nosaukumu, 107. atskaites punkta un 108. mērķa apraksta formulējumu angļu valodā un 108. mērķa vērtību, nosakot to 85 procentu apmērā no sākotnēji plānotās mērķa vērtības, ievērojot Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda praksi un ņemot vērā, ka paredzams, ka 109. mērķa vērtība varēs tikt sasniegta ar samazinātu finansējuma apjomu.3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi personām ar invaliditātiJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants un 18. panta 2. punkts;Pamatojums: Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi personām ar invaliditāti" laika ietvars un investīcijas ietvaros sasniedzamo atskaites punktu2 īstenošanas termiņš, kurš šobrīd objektīvu apstākļu dēļ faktiski nav izpildāms.Vienlaikus, lai sasniegtu 3.1.2.1.i. investīcijas sākotnēji plānotās atskaites punkta vērtības, kā risinājums ir plānota papildu AF finansējuma piesaiste būvniecības cenu sadārdzinājuma segšanai – izmantojot atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu) 8 501 144 EUR AF finansējuma (t.i., investīcijas īstenošanai pilnā apmērā nepieciešami papildu 4 097 637 EUR). Tas ir saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas ieļauts Ministru kabineta 14.07.2022. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem".3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrādeJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde" laika ietvars un investīcijas ietvaros sasniedzamo atskaites punktu3 īstenošanas termiņš, kurš šobrīd objektīvu apstākļu dēļ faktiski nav izpildāms.3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktībaJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants un 18. panta 2. punkts.Pamatojums: Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība":1) laika ietvars un investīcijas ietvaros sasniedzamā atskaites punktā4 īstenošanas termiņš, kas šobrīd objektīvu apstākļu dēļ faktiski nav izpildāms;2) pārskatīts noteiktais mērķa rādītājs – noslēgto vienošanās ar pašvaldībām par jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidošanu skaits (no 18 uz vismaz 17).Vienlaikus, lai veicinātu 3.1.2.3.i. investīcijas 2.kārtas sākotnēji plānoto atskaites punkta vērtību sasniegšanu un segtu būvniecības cenu sadārdzinājumu, plāntos piesaistīt atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu) 8 501 144 EUR finansējuma (t.i., investīcijas īstenošanai var novirzīt 3 903 507 EUR). Tas ir saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas iekļauts Ministru kabineta 14.07.2022. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem", kā arī palielinot 2.kārtas finansējumu par 1.kārtas atlikumu (39 930 EUR).3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanaiJuridiskais pamats: AF regulas 21. panta 1. punkts un 18. panta 2. punkts;Pamatojums: Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.4.i. investīcijas "Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai":1) atsevišķu atskaites punktu5 īstenošanas termiņš, kurš šobrīd objektīvu apstākļu dēļ faktiski nav izpildāms;2) īstenošanai pieejamais finansējums. Papildu finansējums plānots, piesaistot atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu) 8 501 144 EUR AF finansējuma (t.i., investīcijas īstenošanai pilnā apmērā nepieciešami papildu 500 000 EUR), saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas iekļauts Ministru kabineta 14.07.2022. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem".3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgūJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Veikti redakcionāli precizējumi atskaites punktu aprakstos.4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveideJuridiskais pamats: pārrakstīšanās kļūdas labojumsPamatojums: Precizējums rādītāja aprakstā, lai novērstu tehnisku kļūdu, ņemot vērā neskaidro definīciju Atveseļošanas fonda plāna 3. pielikumā, kas radusies, tulkojot Atveseļošanas fonda plānu no latviešu uz angļu valodu.5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšanaJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Pašreizējā redakcija nesniedz iespēju sasniegt pilnībā noteikto rādītāju. Plāna grozījumi 5.1.1.1.i investīcijas ietvaros nepieciešami, lai ieviestu Viedās specializācijas stratēģijas vadības grupu (inovācijas klasteri) darbību un iekļaušanos inovācijas sistēmas pārvaldības modelī. Investīcijas ietvaros, lai nodoršinātu Viedo specializāciju stratēģiju vadības grupu (inovācijas klasteru) ilgtermiņa stratēģiju izstrādi un uzraudzību un veiktu patstāvīgu monitoringu, plānots mainīt cilvēkresursu sadalījumu. Cilvēkresursu sadalījuma izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu cilvēku sadalījumu starp iesaistītajā pārvaldības iestādēm, kas neietekmēs kopējo investīcijas finansējumu vai rādītāju sasniegšanu.5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai"Juridiskaits pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Ar ierosinātajām izmaiņām reformas ieviešanā, tiek precizēti 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai" rādītāji Nr.157 un Nr.158, kur saistītā pasākuma (reforma vai investīcija) no esošās redakcijas "5.1.1.2.i. Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai" precizēšana sekojoši "5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" nepieciešama, lai veidotu viennozīmīgu izpratni par iespējamo atbalsta saņemšanu pētniecības un attīstības aktivitāšu veikšanai gala labuma guvēja līmenī.5.2.1.r investīcijas "Augstākās izglītības un zinātniskās izcilības un pārvaldības reforma"Juridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Ar ierosinātajām izmaiņām tiek precizēts 5.2.1.r investīcijas "Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija" rādītājs Nr.161, mainot formulējumu no "jaunu izcilības studiju programmu izveide" uz "jaunu studiju programmu izveide". Pamatojums –studiju programmu licencēšanas procesā "Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrā" iesniedzējam jau ir jāpamato studiju programmu atbilstība augstākās izglītības kvalitātes, tirgus, industrijas, kā arī likumdošanas prasībām; iepriekš minēto izvērtē neatkarīgi ārējie eksperti attiecīgi vēl viens kvalitātes izvērtēšanas posms 5.2.1.r investīcijas programmas ietvaros nav nepieciešams.6.1.2.1.i. Dzelzceļa rentgena iekārtu sasaiste ar BAXE un mākslīgā intelekta izmantošana dzelzceļu kravu skenēšanas attēlu analīzeiJuridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Ņemot vērā darbību ierobežojumus esošajam BAXE sistēmas izstrādātājam, veikta tirgus izpēte, lai apzinātu citus potenciālos pretendentus jaunas BAXE sistēmas funcionaltātes izveidei Latvijas muitas dienesta vajadzībām un dzelzceļa muitas kontroles punktu skeneru sasaistei ar to un jau esošo BAXE sistēmu. Nepieciešamība apzināt alternatīvus izstrādātājus un ņemot vērā nepieciešamos sistēmas pielāgošanas procesus, konstatēts, ka nepieciešams pagarināt kopējo investīcijas ieviešanas laiku.Vienlaikus investīcijas īstenošanas pagarinājums saistīts ar nepieciešamību veikt papildu izpēti un tehnisko specifikāciju papildināšanu dzelzceļa kravu skenēto attēlu analīzes platformas izveidei.6.1.2.4.i. Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā.Juridiskais pamats: AF regulas 21. pants.Pamatojums: Izmaiņas nepieciešamas, jo objektīvu apstākļu dēļ noteiktajā termiņā nav iespējams nodrošināt 6.1.2.4.i. investīcijas rādītāju sasniegšanu sākotnēji plānotajā apmērā. Izmaiņas ierosinātas, jo investīcijas pasākuma ietvaros:- inflācija būvniecības nozarē (ģeopolitiskā situācija saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju radītās ekonomiskās sekas (t.i. straujš un neprognozējams būvizstrādājumu cenu kāpums)) radīja konsekvences attiecībā pret plānoto investīcijas 6.1.2.4.i. "Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā" īstenošanai nepieciešamo finansējumu;- no Finansējuma saņēmēja neatkarīgu iemeslu dēļ nepieciešams veikt atkārtotu iepirkumu kontroles dienestu infrastruktūras projektēšanai, izbūvei un tehnoloģisko iekārtu (t.sk. kravu kontroles rentgena) iegādei un uzstādīšanai; un- kravu kontroles rentgena iekārtas piegāde un uzstādīšana nav iespējama pirms jaunās kontroles dienestu infrastruktūras, tai skaitā skeneru ēkas, izbūves Kundziņsalā.6.2.1.2.i. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanaJuridiskais pamats: AF regulas 21.pants.Pamatojums: izmaiņas komponentes aprakstā nepieciešamas, lai salāgotu informāciju ar atskaites punktu Nr. 188 "Ir apstiprināts progresa ziņojums par rīcības plāna īstenošanu", jo saksaņā ar Darbības kārtību, tam jābūt sasniegtam 2025.gada 4.ceturknī, kamēr reformas termiņš, kas tieši saistīts ar minēto ziņojumu ir 2022.gads.6.2.1.2.i. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanaJuridiskais pamats: AF regulas 21.pants.Pamatojums: izmaiņas nepieciešamas, lai izlabotu mērķa Nr.189 "Atklāto krimināllietu saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi īpatsvars" tulkojumu angļu valodā un nodrošinātu minētā mērķa sasniegšanas izsekojamību.6.2.1.3.i. Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumis) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveideJuridiskais pamats: AF regulas 21.pants;Pamatojums: Veikti redakcionāli precizējumi atskaites punktā 192 "Likuma un citu ar Tieslietu mācību centru saistīto tiesību aktu stāšanās spēkā", kas ļaus ātrāk izpildīt mērķi.6.3.1.1.i. investīcija "Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga valsts pārvalde"Juridiskais pamats: AF regulas 21. pants;Pamatojums: Precizēta informācija par CID mērķa Nr.200 "Kvalitatīvo rādītāju" (atskaites punktiem) un "Pārbaudes mehānisu", lai nodrošinātu konsekvenci starp CID kolonnām "Pārbaudes mehānisms" un "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)"6.3.1.2.i. Valsts pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un citas kapacitātes celšanaJuridiskais pamats: AF regulas 21.pants;Pamatojums: Precizēta informācija par CID mērķa Nr.200 "Kvalitatīvo rādītāju" (atskaites punktiem) un "Pārbaudes mehānisu", lai nodrošinātu konsekvenci starp CID kolonnām "Pārbaudes mehānisms" un "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)"6.3.1.4.i. Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecības stiprināšanā un sabiedrības interešu uzraudzībāJuridiskais pamats: AF regulas 21.pants.Pamatojums: izmaiņas nepieciešamas, lai salāgotu informāciju par mērķi Nr.207 "Atbalsta programmas atbalsta saņēmēji" starp visām kolonām un nerastos pārpratumi par mērķa sasniegšnas brīdi. Mērķis Nr.207 "Atbalsta programmas atbalsta saņēmēji" tiks sasniegts, kad tiks parakstīti granta līgumi par atbalsta sniegšanu starp Sabiedrības integrācijas fondu un nevalstiskajām organizācijām.3. AizdevumsSaskaņā ar AF regulas 14. pantu līdz 2023. gada 31. decembrim pēc dalībvalsts pieprasījuma Eiropas Komisija var dalībvalstij piešķirt aizdevuma atbalstu tās AF plāna īstenošanai. AF regulas 14. panta 2. punktā ir noteikts, ka aizdevumu var pieprasīt līdz 2023. gada 31. augustam. Tāpat saskaņā ar AF regulas 14. panta 5. punktu katrai dalībvalstij piešķirtā aizdevuma atbalsta maksimālais apjoms nevar pārsniegt 6,8 % no tās 2019. gada nacionālā kopienākuma faktiskajās cenās.Latvija neplāno minēto AF aizdevuma atbalstu – aizdevums ietekmēs gan valdības parādu, gan valdības izdevumus, palielinot tos. Budžeta ietvars 2023.–2025. gadiem ir apstiprināts, visa pieejamā fiskālā telpa trim gadiem ir sadalīta. Attiecīgi papildus izdevumiem pretī ir jābūt kompensējošiem pasākumiem (izdevumu pārskatīšana vai jauni ieņēmumu avoti).2. DAĻA: PAPILDU UN MAINĪTO REFORMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS1. Jaunas komponentesJaunas komponentes netiek piedāvātas, izņemot tālāk REPowerEU nodaļā aprakstīto REPowerEU komponenti.2. REPowerEU nodaļa2.1. DAĻA: REPOWER NODAĻA1. Nodaļas vispārīgais mērķisLatvijas mērķis ir tiekties mazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un veidot noturīgāku energosistēmu, sekmējot pāreju uz tīru un ilgtspējīgu ekonomiku.Līdz ar to, ES "zaļajam kursam" ir nozīmīga loma tautsaimniecības ekonomikas izaugsmes atjaunošanā, darbavietu saglabāšanā un noturīgas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Latvijai ir būtiski ES "zaļā kursa" ietvaros virzīties uz ES izvirzīto mērķi, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāpārvar daudz izaicinājumu, un katrai ES dalībvalstij ir jādod savs ieguldījums. NEKP ir noteikti ilgtermiņa mērķi un pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai valstī, enerģijas, kas iegūta no AER īpatsvara palielināšanai enerģijas gala patēriņā, enerģētiskās drošības nodrošināšanai, enerģijas tirgus infrastruktūras uzturēšanai un uzlabošanai, kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas sekmēšanai laika posmā līdz 2030. gadam. Ņemot vērā NEKP izvirzītos mērķus līdz 2030. gadam paredzēt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru elektroenerģijā – >60 %, kā arī atjaunojamās enerģijas īpatsvaru siltumapgādē un dzesēšanā – 57,6 %, Latvijai ir veicami mērķtiecīgi pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanā.Saskaņā ar dažādu analītikas uzņēmumu (GWEC, Woodmac un BNEF ) prognozēm, līdz 2035. gadam ES atkrastes vēja parku saražotā jauda palielināsies vairāk nekā četras reizes, kas nozīmē vidējo jaudas pieaugumu vairāk nekā 18 GW gadā. Paredzams, ka aptuveni 75% no šī apjoma tiks uzstādīti Ziemeļjūrā un 25% Baltijas jūrā. Saskaņā ar iespējamām jaunu atjaunojamo energoresursu projektu attīstības prognozēm Latvija līdz 2050. gadam nodrošinās ar 14,5 GW atjaunojamo energoresursu jaudu.Šādā kontekstā arvien nozīmīgāks kļūst jautājums par elektroenerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, ražošanas jaudu būtisku palielināšanu, tai skaitā izmantojot atkrastes vēja enerģijas potenciālu Baltijas jūrā.Lai nodrošinātu Latvijas patēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, Baltijas valstis vēsturiski ir darbojušās un arī pašreiz darbojas sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām (BRELL loks). Sākot no 2009. gada Baltijas valstis ciešā sadarbībā ar ES mērķtiecīgi ir strādājušas, lai līdz 2025. gada beigām atslēgtos no BRELL loka un integrētu Baltijas valstis Eiropas vienotajā elektroenerģijas tirgū. Ar 2022. gada maiju, Baltijas valstīm pārtraucot Krievijas elektroenerģijas komerctirdzniecību vairumtirgū, Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori turpina tikai minimāli nepieciešamo tehniski operatīvo sadarbību ar BRELL. Taču joprojām ir veicama virkne darbu, lai nodrošinātu Baltijas valstu, tajā skaitā Latvijas pilnīgu desinhronzāciju no BRELL loka, un sinhronizāciju ar Eiropas vienoto elektroenerģijas tirgu. Investīciju īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu energoneatkarības un elektroenerģijas apgādes drošuma stiprināšanā.Vienlaikus jāatzīmē, ka ES Padome gan 2019. gada, gan 2020. gada rekomendācijās Latvijai uzsvērusi ar klimatu saistītos jautājumus, norādot uz ieguldījumu virzieniem, kas būtu attīstāmi, respektīvi, resursu efektivitāti un energoefektivitāti. Rekomendācijas paredzēja arī veicināt augstā gatavībā esošu investīciju projektu īstenošanu, rosinot privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atlabšanu, zaļo pārkārtošanos, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu.2. Nodaļā iekļauto reformu un investīciju aprakstsa) Kopsavilkuma tabulaPasākumi, kas pievienoti/izvērsti plašāk ar dotācijām (21.a pants, 21.b panta 2. punkts un 18. panta 2. punkts)Pasākuma nosaukumsAttiecīgā gadījumā – esošā PĪL atsauces numurs (3)Aplēstās izmaksas7. REPowerEU komponenteReformu un investīciju virziens "Atjaunojamo energoresursu ražošana"7.1.1. Reforma "Enerģijas sektora transformācija"7.1.1.1.i. Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijaNav attiecināms60 343 378 EUR7.1.1.2.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijaNav attiecināms72 900 000 EUR7.1.1.3.i. Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšanaNav attiecināms1 500 000 EURPasākumi, kas pievienoti/izvērsti plašāk ar aizdevumiem (14. pants)-b) REPowerEU mērķiSaskaņā ar REPowerEU mērķiem, ES valstīm nepieciešams dažādot atjaunīgās enerģijas iekārtu un kritiski svarīgo izejvielu piegādi, mazināt nozaru atkarību, novērst sastrēgumposmus un pārrāvumus piegādes ķēdēs un paplašināt ES tīras enerģijas tehnoloģiju ražošanas jaudu. Lai gan ES ir pasaules līdere elektrolīzeru, vēja un siltumsūkņu tehnoloģiju jomā, ES fotoelementu paneļu un siltumsūkņu tirgū pēdējos gados ir palielinājies imports no Āzijas. Reformu un investīciju virziens "Atjaunojamo energoresursu ražošana" tiešā veidā sekmēs šī mērķa izpildi, nodrošinot nepieciešamo komp …