Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu

Īsumā

Šis tiesību akts apstiprina Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumus, kas ietver teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafiskās daļas kartes. Tas arī atceļ iepriekšējos saistošos noteikumus un vairākus detālplānojumus Jūrmalas teritorijā.

Ko tas regulē

  • Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu apstiprināšanu.
  • Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus.
  • Grafiskās daļas kartes ("Funkcionālais zonējums", "Apgrūtinājumi un aprobežojumi", "Kultūras pieminekļi" un "Funkcionālais zonējums un TIN").
  • Iepriekšējo Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu un vairāku detālplānojumu spēka zaudēšanu.

Kam tas attiecas

  • Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai.
  • Zemesgabalu īpašniekiem un attīstītājiem Jūrmalas valstspilsētas teritorijā.

Galvenie punkti

  • Apstiprinātie teritorijas plānojuma grozījumi un to sastāvdaļas ir pieejamas valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_29997.
  • Ar jauno plānojumu spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošie noteikumi Nr. 8.
  • Ar jauno plānojumu spēku zaudē arī vairāki detālplānojumi, kas pieņemti no 2002. līdz 2008. gadam, piemēram, detālplānojums teritorijai Jaunķemeru un Kaugurciema kāpu zonā un detālplānojumi zemesgabaliem Jūras ielā 58, Slokas ielā 107, un citi.
  • Kopš 17.07.2024. ar šiem saistošajiem noteikumiem apstiprināto teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 2431.2. un 2431.5. apakšpunkts nav piemērojams attiecībā uz zemesgabalu Kauguri 0505, Jūrmalā.
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Kopš 17.07.

  1. ar šiem saistošajiem noteikumiem apstiprināto teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 2431.
  2. un 2431.
  3. apakšpunkts nav piemērojams attiecībā uz zemesgabalu Kauguri 0505, Jūrmalā, un grafiskās daļas kartes "Funkcionālais zonējums", "Apgrūtinājumi un aprobežojumi" un "Funkcionālais zonējums un TIN" daļā, kas noteikta ar lokālplānojuma zemesgabalam Kauguri 0505, Jūrmalā, grafisko daļu. Jūrmalas domes saistošie noteikumi Nr. 2 Jūrmalā
  4. gada
  5. janvārī (prot. Nr. 2,
  6. p.) Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
  7. panta pirmās daļas
  8. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma
  9. panta pirmo daļu,
  10. panta pirmo daļu, Ministru kabineta
  11. gada
  12. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
  13. punktu
  14. Apstiprināt Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu (turpmāk – Teritorijas plānojuma grozījumi) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafiskās daļas kartes "Funkcionālais zonējums", "Apgrūtinājumi un aprobežojumi", "Kultūras pieminekļi" un "Funkcionālais zonējums un TIN" kas ir saistošo noteikumu neatņemamas sastāvdaļas un pieejamas valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_
  15. 2 (Grozīts ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 30.05.
  16. saistošajiem noteikumiem Nr. 25)
  17. Ar Teritorijas plānojuma grozījumu īstenošanas uzsākšanas brīdi atzīt par spēku zaudējušiem ar Jūrmalas pilsētas domes
  18. gada
  19. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" apstiprinātā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafisko daļu – kartes "Funkcionālais zonējums", "Apgrūtinājumi", "Sarkano līniju plāns", "Kultūras pieminekļi un to aizsargjoslas" un "Plūdu riska teritorijas". 3
  20. Ar Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem: 3.
  21. Detālplānojums teritorijai Jaunķemeru un Kaugurciema kāpu zonā no Brīzes līdz Peoniju ielai (Jūrmalas pilsētas domes
  22. gada
  23. novembra saistošie noteikumi Nr. 11 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu Jūrmalā, zemesgabalam Kaugurciems 1103 un tam pieguļošajai teritorijai"); 3.
  24. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Jūras ielā 58 (Jūrmalas pilsētas domes
  25. gada
  26. septembra saistošie noteikumi Nr. 10 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu zemesgabalam Jūrmalā, Jūras ielā 58"); 3.
  27. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Slokas ielā 107 (Jūrmalas pilsētas domes
  28. gada
  29. oktobra saistošie noteikumi Nr. 15 "Par detālplānojuma projekta zemesgabalam Jūrmalā, Slokas ielā 107 saistošās daļas apstiprināšanu"); 3.
  30. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Slokas ielā 95/97 (Jūrmalas pilsētas domes
  31. gada
  32. maija saistošie noteikumi Nr. 4 "Par detālā plānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Slokas ielā 95/97 apstiprināšanu"); 3.
  33. Detālplānojums Kūdras rajonam (Jūrmalas pilsētas domes
  34. gada
  35. augusta saistošie noteikumi Nr. 9 "Par detālplānojuma – teritorijas plānojuma grozījumu Jūrmalā, Kūdras rajonā apstiprināšanu"); 3.
  36. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Rubeņu ielā 102A (Jūrmalas pilsētas domes
  37. gada
  38. janvāra saistošie noteikumi Nr. 4 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Rubeņu ielā 102A projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu); 3.
  39. Detālplānojums zemesgabaliem Jūrmalā, Eduarda Veidenbauma ielā 2 un Gulbju ielā 91 (Jūrmalas pilsētas domes
  40. gada
  41. marta saistošie noteikumi Nr. 9 "Par detālplānojuma projekta zemesgabaliem Jūrmalā, Eduarda Veidenbauma ielā 2 un Gulbju ielā 91 grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  42. Detālplānojums zemesgabalam, Jūrmalā, Jūras ielā 49 (Jūrmalas pilsētas domes
  43. gada
  44. jūnija saistošie noteikumi Nr. 14 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Jūras ielā 49 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  45. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Skolotāju ielā 3 (Jūrmalas pilsētas domes
  46. gada
  47. augusta saistošie noteikumi Nr. 31 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Skolotāju ielā 3 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  48. Detālplānojums zemesgabaliem starp Kolkas ielu, Jaunķemeru ceļu, teritorijai piegulošo meža teritoriju un Jūrmalas pilsētas un Lapmežciema pagasta administratīvo robežu (Jūrmalas pilsētas domes
  49. gada
  50. septembra saistošie noteikumi Nr. 41 "Par detālplānojuma teritorijai Jūrmalā, starp Kolkas ielu, Jaunķemeru ceļu, teritorijai pieguļošo meža teritoriju un Jūrmalas pilsētas un Lapmežciema pagasta administratīvo robežu projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  51. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Vienības prospektā 2 (Jūrmalas pilsētas domes
  52. gada
  53. oktobra saistošie noteikumi Nr. 47 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Vienības prospektā 2 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  54. Detālplānojums zemesgabaliem Jūrmalā, Bišu ielā 18 un Bišu ielā 18A (Jūrmalas pilsētas domes
  55. gada
  56. novembra saistošie noteikumi Nr. 56 "Par detālplānojuma zemesgabaliem Jūrmalā, Bišu ielā 18 un Bišu ielā 18A projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  57. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Aveņu ielā 9 (Jūrmalas pilsētas domes
  58. gada
  59. novembra saistošie noteikumi Nr. 59 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Aveņu ielā 9 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  60. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Kadiķu ielā 29 (Jūrmalas pilsētas domes
  61. gada
  62. novembra saistošie noteikumi Nr. 61 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Kadiķu ielā 29 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  63. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Miera ielā 27A (Jūrmalas pilsētas domes
  64. gada
  65. decembra saistošie noteikumi Nr. 69 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Miera ielā 27A projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  66. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Prīmulu ielā 7 (Jūrmalas pilsētas domes
  67. gada
  68. decembra saistošie noteikumi Nr. 70 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Prīmulu ielā 7 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  69. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Brīvības prospektā 50 (Jūrmalas pilsētas domes
  70. gada
  71. decembra saistošie noteikumi Nr. 71 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Brīvības prospektā 50 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  72. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Caunu ielā 1/3 (Jūrmalas pilsētas domes
  73. gada
  74. decembra saistošie noteikumi Nr. 76 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Caunu ielā 1/3 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  75. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Viņku ielā 21 (Jūrmalas pilsētas domes
  76. gada
  77. janvāra saistošie noteikumi Nr. 6 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Viņķu ielā 21 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu); 3.
  78. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Alkšņu ielā 30, Alkšņu ielā 29 un Atbalss ielā 1 (Jūrmalas pilsētas domes
  79. gada
  80. janvāra saistošie noteikumi Nr. 8 "Par detālplānojuma zemesgabaliem Jūrmalā, Alkšņu ielā 30, Alkšņu ielā 29 un Atbalss ielā 1 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  81. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Kāpu iela 120 (Jūrmalas pilsētas domes
  82. gada
  83. marta saistošie noteikumi Nr. 21 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Kāpu ielā 120 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  84. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Slokas ielā 101 (Jūrmalas pilsētas domes
  85. gada
  86. marta saistošie noteikumi Nr. 23 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Slokas ielā 101 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  87. Detālplānojums Jūrmalā, teritorijai starp Vikingu, Matrožu ielām un Lielupi grozījumu projekta zemesgabaliem Jūrmalā, Matrožu ielā 1 un Matrožu ielā 1A (Jūrmalas pilsētas domes
  88. gada
  89. marta saistošie noteikumi Nr. 27 "Par detālplānojuma Jūrmalā, teritorijai starp Vikingu, Matrožu ielām un Lielupi grozījumu projekta zemesgabaliem Jūrmalā, Matrožu ielā 1 un Matrožu ielā 1A grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  90. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Dārzu ielā 7 (Jūrmalas pilsētas domes
  91. gada
  92. maija saistošie noteikumi Nr. 35 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Dārzu ielā 7 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  93. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Gulbju ielā 2 (Jūrmalas pilsētas domes
  94. gada
  95. jūnija saistošie noteikumi Nr. 38 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Gulbju ielā 2 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  96. Detālplānojums zemesgabaliem Jūrmalā, Tallinas ielā 35 un Tallinas ielā 37 (Jūrmalas pilsētas domes
  97. gada
  98. jūnija saistošie noteikumi Nr. 40 "Par detālplānojuma zemesgabaliem Jūrmalā, Tallinas ielā 35 un Tallinas ielā 37 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  99. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Cīruļu ielā 51 (Jūrmalas pilsētas domes
  100. gada
  101. jūlija saistošie noteikumi Nr. 42 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Cīruļu ielā 51 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  102. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Kāpu ielā 33 (Jūrmalas pilsētas domes
  103. gada
  104. jūlija saistošie noteikumi Nr. 49 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Kāpu ielā 33 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  105. Detālplānojums zemesgabaliem Jūrmalā, Kreimeņu ielā 1 un Kreimeņu ielā 3 (Jūrmalas pilsētas domes
  106. gada
  107. jūlija saistošie noteikumi Nr. 50 "Par detālplānojuma zemesgabaliem Jūrmalā, Kreimeņu ielā 1 un Kreimeņu ielā 3 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  108. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Mārupes ielā 8A (Jūrmalas pilsētas domes
  109. gada
  110. jūlija saistošie noteikumi Nr. 51 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Mārupes ielā 8A projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  111. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Mellužu prospektā 19A (Jūrmalas pilsētas domes
  112. gada
  113. jūlija saistošie noteikumi Nr. 53 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Mellužu prospektā 19A projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  114. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Mērsraga ielā 7 (Jūrmalas pilsētas domes
  115. gada
  116. jūlija saistošie noteikumi Nr. 54 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Mērsraga ielā 7 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  117. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Parka ielā 2 (Jūrmalas pilsētas domes
  118. gada
  119. jūlija saistošie noteikumi Nr. 56 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Parka ielā 2 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  120. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Rubeņu ielā 24 (Jūrmalas pilsētas domes
  121. gada
  122. jūlija saistošie noteikumi Nr. 59 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Rubeņu ielā 24 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  123. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Slokas ielā 45 (Jūrmalas pilsētas domes
  124. gada
  125. jūlija saistošie noteikumi Nr. 60 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Slokas ielā 45 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  126. Detālplānojums zemesgabaliem Jūrmalā, Zīlīšu ielā 4 un Skultes ielā 3 (Jūrmalas pilsētas domes
  127. gada
  128. jūlija saistošie noteikumi Nr. 64 "Par detālplānojuma zemesgabaliem Jūrmalā, Zīlīšu ielā 4 un Skultes ielā 3 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  129. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Babītes ielā 5A (Jūrmalas pilsētas domes
  130. gada
  131. jūlija saistošie noteikumi Nr. 65 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Babītes ielā 5A projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  132. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Pulkveža Brieža ielā 38 (Jūrmalas pilsētas domes
  133. gada
  134. jūlija saistošie noteikumi Nr. 67 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Pulkveža Brieža ielā 38 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  135. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Dzintaru prospektā 24 (Jūrmalas pilsētas domes
  136. gada
  137. jūlija saistošie noteikumi Nr. 69 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Dzintaru prospektā 24 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  138. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Mētru ielā 15 (Jūrmalas pilsētas domes
  139. gada
  140. augusta saistošie noteikumi Nr. 72 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Mētru ielā 15 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  141. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Rubeņu ielā 92 (Jūrmalas pilsētas domes
  142. gada
  143. augusta saistošie noteikumi Nr. 73 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Rubeņu ielā 92 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  144. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Slokas ielā 100 (Jūrmalas pilsētas domes
  145. gada
  146. augusta saistošie noteikumi Nr. 75 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Slokas ielā 100 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  147. Detālplānojums zemesgabaliem Jūrmalā, Raga ielā 1, Dzintari 51F, Kaugurciems 1103, Jaunķemeri 0402 daļai un Raga ielai (Jūrmalas pilsētas domes
  148. gada
  149. augusta saistošie noteikumi Nr. 77 "Par detālplānojuma grozījumu projekta zemesgabaliem Jūrmalā, Raga ielā 1, Dzintari 51F, Kaugurciems 1103 un Jaunķemeri 0402 daļai, un Raga ielai grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  150. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Aveņu ielā 13 (Jūrmalas pilsētas domes
  151. gada
  152. septembra saistošie noteikumi Nr. 80 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Aveņu ielā 13 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  153. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Pulkveža Brieža ielā 40 (Jūrmalas pilsētas domes
  154. gada
  155. oktobra saistošie noteikumi Nr. 84 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Pulkveža Brieža ielā 40 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  156. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Tallinas ielā 26 (Jūrmalas pilsētas domes
  157. gada
  158. oktobra saistošie noteikumi Nr. 86 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Tallinas ielā 26 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  159. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Cīruļu ielā 37 (Jūrmalas pilsētas domes
  160. gada
  161. oktobra saistošie noteikumi Nr. 88 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Cīruļu ielā 37 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  162. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Augļu ielā 15 (Jūrmalas pilsētas domes
  163. gada
  164. novembra saistošie noteikumi Nr. 92 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Augļu ielā 15 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  165. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Cīruļu ielā 31 (Jūrmalas pilsētas domes
  166. gada
  167. decembra saistošie noteikumi Nr. 98 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Cīruļu ielā 31 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  168. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Tallinas iela 39 (Jūrmalas pilsētas domes
  169. gada
  170. marta saistošie noteikumi Nr. 18 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Tallinas ielā 39 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  171. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Babītes iela 17 (Jūrmalas pilsētas domes
  172. gada
  173. marta saistošie noteikumi Nr. 21 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Babītes ielā 17 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  174. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Kurzemes ielā 5A (Jūrmalas pilsētas domes
  175. gada
  176. maija saistošie noteikumi Nr. 33 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Kurzemes ielā 5A projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  177. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Ezeru ielā 3 (Jūrmalas pilsētas domes
  178. gada
  179. jūnija saistošie noteikumi Nr. 41 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Ezeru ielā 3 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  180. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Valtera prospektā 25 (Jūrmalas pilsētas domes
  181. gada
  182. jūnija saistošie noteikumi Nr. 42 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Valtera prospektā 25 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  183. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Valtera prospektā 29 (Jūrmalas pilsētas domes
  184. gada
  185. jūnija saistošie noteikumi Nr. 43 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Valtera prospektā 29 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  186. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Zemgales ielā 78 (Jūrmalas pilsētas domes
  187. gada
  188. jūnija saistošie noteikumi Nr. 52 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Zemgales ielā 78 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  189. "Slokas darījumu parka" detālplānojuma grozījumi zemesgabalam Jūrmalā, Brankciema ielā 6 (Jūrmalas pilsētas domes
  190. gada
  191. oktobra saistošie noteikumi Nr. 66 "Par "Slokas darījumu parka" detālplānojuma grozījumu zemesgabalam Jūrmalā, Brankciema ielā 6 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  192. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Garkalnes ielā 1A (Jūrmalas pilsētas domes
  193. gada
  194. novembra saistošie noteikumi Nr. 72 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Garkalnes ielā 1A projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  195. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Dāvja ielā 8 (Jūrmalas pilsētas domes
  196. gada
  197. decembra saistošie noteikumi Nr. 76 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Dāvja ielā 8 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu); 3.
  198. "Slokas darījumu parka" detālplānojuma grozījumi zemesgabalam Jūrmalā, Ventspils šosejā 47 (Jūrmalas pilsētas domes
  199. gada
  200. decembra saistošie noteikumi Nr. 77 "Par "Slokas darījumu parka" detālplānojuma grozījumu zemesgabalam Jūrmalā, Ventspils šosejā 47 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  201. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Kalsnavas ielā 2 (Jūrmalas pilsētas domes
  202. gada
  203. decembra saistošie noteikumi Nr. 81 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Kalsnavas ielā 2 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  204. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Piebalgas ielā 2 (Jūrmalas pilsētas domes
  205. gada
  206. decembra saistošie noteikumi Nr. 82 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Piebalgas ielā 2 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  207. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Zīlīšu ielā 1 (Jūrmalas pilsētas domes
  208. gada
  209. janvāra saistošie noteikumi Nr. 5 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Zīlīšu ielā 1 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  210. Detālplānojums zemesgabaliem Jūrmalā, Skolotāju ielā 1 un Peldu ielā 3 (Jūrmalas pilsētas domes
  211. gada
  212. februāra saistošie noteikumi Nr. 8 "Par detālplānojuma Jūrmalā, Skolotāju ielā 1 grozījumu zemesgabaliem Jūrmalā, Skolotāju ielā 1 un Peldu ielā 3 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  213. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Kapteiņa Zolta ielā 121A un piegulošajai Kapteiņa Zolta ielas daļai (Jūrmalas pilsētas domes
  214. gada
  215. februāra saistošie noteikumi Nr. 9 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Kapteiņa Zolta ielā 121A un piegulošajai Kapteiņa Zolta ielas daļai projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  216. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Skolotāju ielā 15 (Jūrmalas pilsētas domes
  217. gada
  218. februāra saistošie noteikumi Nr. 10 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Skolotāju ielā 15 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  219. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Maigas ielā 4 (Jūrmalas pilsētas domes
  220. gada
  221. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 23 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Maigas ielā 4 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  222. Detālplānojuma grozījumi zemesgabalam Jūrmalā, Skautu ielā 14/16 (Jūrmalas pilsētas domes
  223. gada
  224. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 24 "Par detālplānojuma grozījumu zemesgabalam Jūrmalā, Skautu ielā 14/16 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  225. Detālplānojums zemesgabalam Skolotāju ielā 11 (Jūrmalas pilsētas domes
  226. gada
  227. jūnija saistošie noteikumi Nr. 34 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Skolotāju ielā 11 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  228. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Ezeru ielā 19 (Jūrmalas pilsētas domes
  229. gada
  230. jūlija saistošie noteikumi Nr. 43 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Ezeru ielā 19 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  231. Detālplānojums zemesgabaliem Jūrmalā, Bražciems 0209 un Bražciems 0302 (Jūrmalas pilsētas domes
  232. gada
  233. janvāra saistošie noteikumi Nr. 4 "Par detālplānojuma zemesgabaliem Jūrmalā, Bražciems 0209 un Bražciems 0302 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  234. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Lielupe 5901 (Jūrmalas pilsētas domes
  235. gada
  236. maija saistošie noteikumi Nr. 21 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Lielupe 5901 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  237. Detālplānojums zemesgabaliem Jūrmalā, Bražciems 0501 un Bražciems 0502 (Jūrmalas pilsētas domes
  238. gada
  239. jūnija saistošie noteikumi Nr. 24 "Par detālplānojuma zemesgabaliem Jūrmalā, Bražciems 0501 un Bražciems 0502 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  240. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Upes ielā 3 (Jūrmalas pilsētas domes
  241. gada
  242. septembra saistošie noteikumi Nr. 36 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Upes ielā 3 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  243. Detālplānojums zemesgabaliem Jūrmalā, Stigas ielā 2 un Stigas ielā 5 (Jūrmalas pilsētas domes
  244. gada
  245. decembra saistošie noteikumi Nr. 46 "Par detālplānojuma zemesgabaliem Jūrmalā, Stigas ielā 2 un Stigas ielā 5 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  246. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Kaugurciema ielā 48 (Jūrmalas pilsētas domes
  247. gada
  248. janvāra saistošie noteikumi Nr. 5 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Kaugurciema ielā 48 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  249. Detālplānojums zemesgabalam Jūrmalā, Pilsoņu ielā 2 (Jūrmalas pilsētas domes
  250. gada
  251. marta saistošie noteikumi Nr. 10 "Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Pilsoņu ielā 2 projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); 3.
  252. Detālplānojums teritorijai Jūrmalā, pie Mellužu prospekta, starp Silu ielu un Mežsargu ielu (Jūrmalas pilsētas domes
  253. gada
  254. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 18 "Par detālplānojuma teritorijai Jūrmalā pie Mellužu prospekta, starp Silu ielu un Mežsargu ielu projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"). 4
  255. Šo saistošo noteikumu pielikumā esošie lokālplānojumi, kas izstrādāti Ministru kabineta
  256. gada
  257. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 41.
  258. apakšpunktā noteiktajā detalizācijas pakāpē: 4.
  259. lokālplānojums teritorijai Jūrmalā starp Ērgļu ielu, Madonas ielu, dzelzceļu un pludmali (Jūrmalas pilsētas domes
  260. gada
  261. jūnija saistošie noteikumi Nr. 26 "Par lokālplānojuma teritorijai Jūrmalā starp Ērgļu ielu, Madonas ielu, dzelzceļu un pludmali teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, un grafiskās daļas apstiprināšanu"); https://geolatvija.lv/geo/tapis?documents=open#document_29337 4.
  262. lokālplānojums zemesgabalam Kaugurciems 47, Jūrmalā (Jūrmalas pilsētas domes
  263. gada
  264. maija saistošie noteikumi Nr. 23 "Par lokālplānojuma zemesgabalam Kaugurciems 47, Jūrmalā, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); https://geolatvija.lv/geo/tapis?documents=open#document_11870 4.
  265. lokālplānojums zemesgabalam
  266. līnija 1202, Jūrmalā (Jūrmalas pilsētas domes
  267. gada
  268. janvāra saistošie noteikumi Nr. 4 "Par lokālplānojuma zemesgabalam
  269. līnija 1202, Jūrmalā, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); https://geolatvija.lv/geo/tapis?documents=open#document_13688 4.
  270. lokālplānojums zemesgabaliem
  271. līnijā 1A, Jūrmalā,
  272. līnijā 2, Jūrmalā, un Bulduri 1304, Jūrmalā (Jūrmalas pilsētas domes
  273. gada
  274. augusta saistošie noteikumi Nr. 33 "Par lokālplānojuma zemesgabaliem
  275. līnijā 1A, Jūrmalā,
  276. līnijā 2, Jūrmalā, un Bulduri 1304, Jūrmalā, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); https://geolatvija.lv/geo/tapis?documents=open#document_15507 4.
  277. lokālplānojums teritorijai starp
  278. līniju, apbūves teritorijām Bulduru prospekta jūras pusē, Vienības prospektu un pludmali, Jūrmalā (Jūrmalas domes
  279. gada
  280. jūnija saistošie noteikumi Nr. 11 "Par lokālplānojuma teritorijai starp
  281. līniju, apbūves teritorijām Bulduru prospekta jūras pusē, Vienības prospektu un pludmali, Jūrmalā, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"); https://geolatvija.lv/geo/tapis?documents=open#document_27736 4.
  282. lokālplānojums zemesgabalam Piestātnes ielā 14, Jūrmalā (Jūrmalas domes
  283. gada
  284. decembra saistošie noteikumi Nr. 47 "Par lokālplānojuma zemesgabalam Piestātnes ielā 14, Jūrmalā, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"; https://geolatvija.lv/geo/tapis?documents=open#document_28965 4.
  285. lokālplānojums zemesgabalam Vikingu ielā 3, Jūrmalā (Jūrmalas domes
  286. gada
  287. decembra saistošie noteikumi Nr. 46 "Par lokālplānojuma zemesgabalam Vikingu ielā 3, Jūrmalā, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"). https://geolatvija.lv/geo/tapis?documents=open#document_28970 5 (Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 30.05.
  288. saistošo noteikumu Nr. 25 redakcijā) Jūrmalas domes priekšsēdētāja R. Sproģe Apstiprināti ar Jūrmalas domes
  289. gada
  290. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 2 "Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 30.05.
  291. saistošajiem noteikumiem Nr. 25; Satversmes tiesas 13.11.
  292. spriedumu) Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000056357Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV-2015pasts@jurmala.lv http://www.jurmala.lvJūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumiRedakcija 5.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs
  293. Noteikumu lietošana un definīcijas1.
  294. Noteikumu lietošana1.
  295. Definīcijas
  296. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.
  297. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.
  298. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.
  299. Zemes vienību veidošana2.
  300. Prasības piekļūšanai zemes vienībām2.
  301. Prasības vides pieejamības nodrošināšanai2.
  302. Meliorācijas sistēmas, poldera infrastruktūra un dabīgās noteces2.
  303. Reljefa, augsnes virskārtas un koku aizsardzība2.
  304. Aizsargjoslas un tauvas josla
  305. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.
  306. Prasības transporta infrastruktūrai3.
  307. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.
  308. Prasības apbūvei3.
  309. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.
  310. Prasības vides risku samazināšanai3.
  311. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju inženiertehniskā sagatavošana un izmantošana3.
  312. Krastu, applūstošo teritoriju un plūdu riska teritoriju inženiertehniskā sagatavošana un izmantošana3.
  313. Aizsardzība pret troksni
  314. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.
  315. Savrupmāju apbūves teritorija4.
  316. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
  317. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
  318. Publiskās apbūves teritorija4.
  319. Jauktas centra apbūves teritorija4.
  320. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.
  321. Transporta infrastruktūras teritorija4.
  322. Tehniskās apbūves teritorija4.
  323. Dabas un apstādījumu teritorija4.
  324. Mežu teritorija4.
  325. Lauksaimniecības teritorija4.
  326. Ūdeņu teritorija
  327. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.
  328. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.
  329. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.
  330. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.
  331. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.
  332. Ainaviski vērtīga teritorija5.
  333. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.
  334. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.
  335. Degradēta teritorija
  336. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība6.
  337. Teritorijas plānojuma īstenošana6.
  338. Arhitektūras un pilsētbūvniecības konkurss6.
  339. Prasības detālplānojumiem6.
  340. Prasības lokālplānojumiem6.
  341. Nekustamo īpašumu uzturēšana
  342. Citi nosacījumi/prasības7.
  343. Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai7.
  344. Noslēguma jautājumiPielikumi
  345. pielikums. Teritorijas izmantošanas veidu pārejas tabula
  346. pielikums. Minimālie attālumi līdz kokam un koka sakņu aizsardzība
  347. pielikums. Apbūves parametri un ēku daļu aprēķini
  348. pielikums. Ielu šķērsprfilu piemēri
  349. pielikums. Izpētes
  350. pielikums. Īpašā režīma zona
  351. pielikums. Apbūves izvērtējums
  352. pielikums. Transports un ielas
  353. pielikums. Kāpu stiprinājumu varianti
  354. pielikums. Piekļuve pludmalei
  355. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS1.
  356. NOTEIKUMU LIETOŠANA
  357. Noteikumu mērķis un darbības joma:1.
  358. Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka prasības visas Jūrmalas pilsētas teritorijas un pilsētas teritorijas daļu izmantošanai un apbūvei saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums".1.
  359. Noteikumu mērķis ir veicināt Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010-2030 īstenošanu:1.2.
  360. sekmēt pilsētas ekonomisko izaugsmi, uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un nodrošināt dabas vides saglabāšanu;1.2.
  361. saglabāt un pilnveidot pilsētas, tostarp pilsētainavas, daudzveidību un unikalitāti;1.2.
  362. līdzsvarot personu, dažādu interešu grupu un sabiedrības intereses teritorijas izmantošanā un attīstībā.1.
  363. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuru teritoriju plānošanu, zemes vienību izmantošanu, sadalīšanu, apvienošanu, robežu pārkārtošanu, ēku un inženierbūvju projektēšanu, būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu.1.
  364. Teritorijās, kurām ir spēkā esošs detālplānojums vai lokālplānojums, primāri ievēro detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Pārējās prasības piemēro atbilstoši tiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, saskaņā ar kuriem izstrādāts detālplānojums vai lokālplānojums.1.
  365. Šo noteikumu 7.
  366. nodaļas prasības kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai kā speciālie noteikumi prevalē pār noteikumiem attiecībā uz prasībām teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā.1.
  367. Lai nodrošinātu Noteikumu pēctecību un šo Noteikumu saskaņotību ar Noteikumu sākotnējo redakciju un
  368. gada grozījumiem, Noteikumu
  369. pielikumā "Teritorijas atļautās izmantošanas veidu pārejas tabula" ir apkopoti Teritorijas atļautās izmantošanas veidi no Noteikumu
  370. gada grozījumiem un to atbilstība spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.1.
  371. Maksimālie vai minimālie apbūves pamata parametri ir noteikti katrā funkcionālajā zonā, šo Noteikumu
  372. nodaļā, bet šo Noteikumu
  373. pielikumā noteikta detalizācija maksimālās apbūves intensitātes un minimālās brīvās zaļās teritorijas parametram dažāda augstuma apbūvē, un ēku daļu aprēķini.1.
  374. Citas prasības un aprobežojumi teritorijas (zemes vienības) apbūvei un cita veida izmantošanai, ir noteiktas spēkā esošos likumos un citos normatīvos aktos, t.sk. attiecīgās nozares Latvijas valsts standartos.1.
  375. DEFINĪCIJAS
  376. Noteikumos papildus citos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem un skaidrojumiem tiek lietoti šādi termini un precizējumi:2.
  377. aizliegtā izmantošana – teritorijas izmantošana, kuru aizliegts veikt saskaņā ar šo noteikumu prasībām vai kura šajos noteikumos nav minēta kā galvenā vai papildizmantošana;2.
  378. fasādes fronte – ēkas fasādes platuma projekcija pret ielas sarkano līniju, upes krastu vai citu šajos noteikumos minētu atskaites objektu;2.
  379. pludmales centrs – komplekss pakalpojumu objekts, kurā pieejami vismaz šādi pakalpojumi pludmales apmeklētājiem – dušas un tualetes, ģērbtuves, medicīnas punkts, glābšanas dienests. Pludmales centrā parasti ir arī tirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas objekti, pludmales un sporta inventāra noma vai citi pakalpojumi pludmales apmeklētājiem;2.
  380. stāvvieta – viena transportlīdzekļa novietošanai paredzēta un šim nolūkam iekārtota (izbūvēta) platība zemes vienībā, ēkā vai publiskajā auto novietnē;2.
  381. transportlīdzekļu novietne – teritorija, inženierbūve vai ēkas daļa transportlīdzekļu novietošanai. Novietnē ietilpst transportlīdzekļu stāvvietas, piebraucamie ceļi un vertikālās komunikācijas (rampas). Ir šādas novietnes:2.5.
  382. segta autonovietne (garāža) – stāvvietas transportlīdzekļu novietošanai šim nolūkam izbūvētā ēkā vai ēkas daļā;2.5.
  383. stāvlaukums – transporta līdzekļu novietošanai izbūvēts un ierīkots laukums, ietverot iebrauktuves un labiekārtojumu;2.5.
  384. velonovietne – teritorija, inženierbūve vai ēkas daļa, kas izbūvēta vai ierīkota velosipēdu novietošanai;2.
  385. vizuālā ietekme – iespaids, ko uz ainavu, arī pilsētainavu, atstāj plānotā attīstība;2.
  386. vizuālās ietekmes analīze – teksta un grafiskais materiāls, kurā izvērtēta plānotās attīstības vizuālā ietekme un, ja nepieciešams, izstrādātas prasības degradējošas ietekmes mazināšanai;2.
  387. zemes vienības fronte – zemes vienības robeža pret ielu, upes krastu vai citu atskaites teritoriju.
  388. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI2.
  389. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA
  390. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot Noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī:3.
  391. teritorijas inženiertehniskā sagatavošana atļautās izmantošanas uzsākšanai;3.
  392. elektrotransporta uzlādes punkta ierīkošanai;3.
  393. atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas punkta izvietošanai.2.
  394. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA
  395. Visā Jūrmalas pilsētas teritorijā ir aizliegts:4.
  396. novietot un izmantot kā būves un labiekārtojuma elementus transporta līdzekļu korpusus un daļas, un citas konstrukcijas, kas nav būvētas vai izgatavotas atļautajai teritorijas izmantošanai;4.
  397. ceļojumu treilerus un atpūtas vagoniņus aizliegts izmantot dzīvošanai vai saimnieciskiem mērķiem. Šī prasība neattiecas uz pagaidu būvēm būvlaukumos būvdarbu veikšanas laikā, kempingiem un treileru novietnēm;4.
  398. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai;4.
  399. veikt rūpniecisko ražošanu, kam nepieciešama A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, izņemot energoapgādes uzņēmumus;4.
  400. veikt priekšmetu un vielu ārpustelpu uzkrāšanu un uzglabāšanu, izņemot priekšmetu un vielu (arī atkritumu) uzkrāšanu un uzglabāšanu atbilstoši teritorijas plānojumam un normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotās vietās;4.
  401. ierīkot kazino, spēļu zāles, bingo zāles, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas:4.6.
  402. ēkās, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās izglītības iestādes un 250 metru attālumā/perimetrā no to ieejas;4.6.
  403. publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un 250 metru attālumā/perimetrā no to ieejas;4.6.
  404. dzīvojamās ēkās.2.
  405. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA
  406. Atļauts veidot vienīgi tādas zemes vienības, kurām tiek nodrošināta piekļūšana, atbilstoši šo noteikumu prasībām.
  407. Zemes vienības platību var samazināt 5 % robežās no šo noteikumu
  408. nodaļā noteiktās minimālās jaunveidojamās zemes vienības platības.
  409. Jaunveidojamo zemes vienību minimālo un maksimālo platību ierobežojumi neattiecas uz šādiem gadījumiem:7.
  410. zemes vienību sadalīšanu reālajās daļās dzelzceļa infrastruktūras teritorijās, nodalot dzelzceļa infrastruktūrai nepiederošas būves un tām piekrītošo zemi;7.
  411. daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku piesaistāmo zemesgabalu noteikšanai un zemes vienību daļu atdalīšanai, lai izbeigtu dalītās īpašuma tiesības, ņemot vērā šo noteikumu prasības.
  412. Līdz
  413. gadam vēsturiski apbūvētu zemes vienību sadalei reālajās daļās, nodalot atsevišķās zemes vienībās uzbūvētas ēkas ar noteiktu kultūrvēsturiskās vērtības statusu, nepiemēro minimālo platību ierobežojumu prasības ēku vai to daļu izvietošanai, kas noteiktas šo Noteikumu
  414. punktā.
  415. Jaunveidojamās zemes vienības maksimālo atļauto platību aprēķina pēc šādas formulas: Zmax = Zmin x 3, kur Zmax – maksimālā jaunveidojamās zemes vienības platība, Zmin – šajos noteikumos noteiktā jaunveidojamas zemes vienības minimālā platība.
  416. Zemes vienības platību var palielināt 5 % robežās no šajos noteikumos noteiktās maksimālās zemes vienības platības. Jaunveidojamās zemes vienības maksimālās platības ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad zemes vienību platības, atbilstoši šo noteikumu prasībām, ir nosakāmas detālplānojumā.
  417. Minimālais jaunveidojamas apbūvējamas zemes vienības frontes platums ir 15 m.
  418. Zemes vienību aizliegts sadalīt šādos gadījumos:12.
  419. ja sadalīšanas rezultātā jaunveidojamās zemes vienībās tiek pārsniegts atļautais maksimālais apbūves blīvums, izņemot šajos noteikumos noteiktās prasības zemes vienību dalīšanai reālajās daļās;12.
  420. ja zemes vienība atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā ar indeksu DA1, DA2, DA3, DA4, DA5, DA6; DA8 vai Ūdeņu teritorijā (Ū);12.
  421. ja zemes vienību sadalīšanas, apvienošanas vai robežu pārkārtošanas rezultātā veidojas zemes vienība, kuras konfigurācija neatbilst apkārtējās teritorijas pilsētbūvnieciskajai struktūrai;12.
  422. ja valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās zemes vienību sadales rezultātā netiek saglabāta vēsturiskā plānojuma lineārā, savstarpēji proporcionālā zemesgabalu struktūra, tostarp veidota jauna ielu/ceļu struktūra, izņemot, ja ir saņemta Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauja.
  423. Zemes vienību dalīšana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – Krasta kāpu aizsargjoslā) pamatojama vienīgi, izstrādājot detālplānojumu.2.
  424. PRASĪBAS PIEKĻŪŠANAI ZEMES VIENĪBĀM
  425. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta šādos gadījumos:14.
  426. zemes vienībai ir pieslēgums vai ir iespējams izbūvēt pieslēgumu D vai E kategorijas ielai;14.
  427. zemes vienībai ir pieslēgums C vai B kategorijas ielai;14.
  428. piekļuve ir nodrošināta pie pilsētas ielas pa piebraucamo ceļu vai piebrauktuvi. Minimālais piebraucamā ceļa un piebrauktuves platums ir 4,5 m.
  429. Vietās, kur pašvaldība ir izbūvējusi ielas ar cieto segumu, objektu pieslēgumus paredzēt ar atbilstošu cieto segumu.2.
  430. PRASĪBAS VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI
  431. Detālplānojumos un būvniecības iecerēs izstrādā tādus risinājumus, kas nodrošina iespēju jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fiziskām spējām brīvi un patstāvīgi piekļūt un pārvietoties vidē atbilstoši ārtelpas, būves vai telpas funkcijai.2.
  432. MELIORĀCIJAS SISTĒMAS, POLDERA INFRASTRUKTŪRA UN DABĪGĀS NOTECES
  433. Jūrmalas meliorācijas grāvju, grāvju rajonu un meliorācijas sistēmas shēma ir ietverta Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Meliorācijas un lietus kanalizācijas sistēmas".
  434. Gadījumos, kad grāvi vai citu meliorācijas sistēmas elementu nav iespējams saglabāt vai pārvietot tās pašas zemes vienības robežās, to var aizvietot ar slēgto drenu sistēmu vai jaunu meliorācijas sistēmas elementu blakus esošajā zemes vienībā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
  435. Izbūvējot ielu vai citu inženierbūvi pāri grāvim, saglabā vai izveido jaunas caurtekas ūdens notecei.
  436. Veicot būvniecību Jāņupītes poldera teritorijā, papildus jāņem vērā šo noteikumu prasības, kas noteiktas Teritorijā ar īpašiem noteikumiem (TIN116).
  437. Gar pašvaldības, pašvaldības nozīmes koplietošanas vai koplietošanas meliorācijas sistēmām (grāvjiem un kolektoriem) veido un uztur neapbūvētas brīvi pieejamas joslas, kas nepieciešamas sistēmas uzturēšanas darbu veikšanai. Sistēmas uzturēšanai nepieciešamā teritorija:21.
  438. grāvjiem un kolektoriem, kas atrodas gar ielām, Transporta infrastruktūras teritorijā – sakrīt ar ielas sarkanajām līnijām;21.
  439. gar grāvjiem un kolektoriem apbūves teritorijās, ārpus Transporta infrastruktūras teritorijas, jānodrošina neapbūvēta 3 m plata josla no grāvja augšējās malas (krotes) vai kolektora ārējās malas, abās pusēs, nodrošinot tiem piebraukšanu.2.
  440. RELJEFA, AUGSNES VIRSKĀRTAS UN KOKU AIZSARDZĪBA
  441. Prasības reljefa un augsnes virskārtas saglabāšanai nosaka lokālplānojumā vai detālplānojumā (ja nepieciešama tā izstrāde).
  442. Krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot apbūvei paredzētās teritorijās saskaņā ar detālplānojuma risinājumiem.
  443. Koka sakņu sistēmas teritorijā cieto materiālu iesegumu veido ar atstarpēm starp seguma elementiem; koka sakņu sistēmas vienlaidu iesegšana pieļaujama, veidojot gaisa un ūdens drenāžu (
  444. pielikuma
  445. zīmējums).
  446. Būvdarbu laikā:25.
  447. koka sakņu sistēmas teritorijā kabeļus un cauruļvadus iegulda nebojājot koka saknes; ja darbu veikšanas gaitā saknes tiek bojātas, bojāto sakņu galus rūpīgi nolīdzina un tranšeju piepilda ar barības vielām bagātu augsni (
  448. pielikuma
  449. un
  450. zīmējums);25.
  451. koka stumbru apliek ar dēļu vairogu 2,5 metru augstumā nebojājot koka mizu, bet koka sakņu sistēmas teritorijā uzber 20 centimetrus biezu grants vai šķembu slāni, kuru lielu slodžu gadījumā nosedz ar tērauda plātnēm (
  452. pielikuma
  453. zīmējums);25.
  454. ja tiek bojātas koka saknes, bojāto sakņu galus rūpīgi nolīdzina un apber ar 50 centimetrus platu auglīgas augsnes slāni (
  455. pielikuma
  456. zīmējums);25.
  457. ja zemes virsmas līmenis ap esošo koku tiek mainīts, īsteno koka saglabāšanas risinājumus, kurus nosaka būvprojektā.2.
  458. AIZSARGJOSLAS UN TAUVAS JOSLA
  459. Aizsargjoslas un citus aprobežojumus nosaka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
  460. Aizsargjoslu un tauvas joslu teritoriju izmantošanā ievēro aprobežojumus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
  461. Teritoriju izmantošanā un apbūvē kultūras pieminekļu aizsargjoslās papildus citu normatīvo aktu prasībām ievēro šo noteikumu prasības.
  462. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI3.
  463. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI3.1.
  464. Īpašā režīma zona transporta līdzekļu iebraukšanai
  465. Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā ir noteikta īpašā režīma zona transporta līdzekļu iebraukšanai, kuras izveidošanas mērķi ir:29.
  466. tranzīta autosatiksmes ierobežošana un videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana;29.
  467. tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšana;29.
  468. vides aizsardzība;29.
  469. kultūras pieminekļu aizsardzība.
  470. Īpašā režīma zonas robežas ir noteiktas šo Noteikumu
  471. pielikumā "Īpašā režīma zona transporta līdzekļu iebraukšanai".
  472. Īpašā režīma zonas robežas dabā apzīmē ar ceļa zīmēm.
  473. Autotransporta, triciklu, kvadriciklu un motociklu iebraukšanas kārtība īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā ir noteiktas atsevišķos Jūrmalas pilsētas domes saistošajos noteikumos.3.1.
  474. Ielas
  475. Jūrmalas pilsētas ielas, atbilstoši to atrašanās vietai, nozīmei pilsētas ielu tīklā un galvenajām funkcijām, kas jānodrošina ielu projektēšanā, būvniecībā, pārbūvē un ekspluatācijā, ir klasificētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
  476. Jūrmalas pilsētas ielu klasifikācija ir ietverta šo noteikumu
  477. pielikuma
  478. tabulā. Ielu galvenās funkcijas, atbilstoši ielas kategorijai, ir noteiktas šo noteikumu
  479. pielikuma
  480. tabulā.
  481. Ielu tīkla veidošanā ievēro dažādu kategoriju ielu savienojumu hierarhijas principu. Ielu savienojumus var veidot, ja ielu kategorijas savstarpēji atšķiras ne vairāk kā par divām kārtām.
  482. Aizliegts veidot slēgtas privātas ielas.
  483. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai īpašām tehniskām ierīcēm.3.1.
  484. Ielu sarkanās līnijas
  485. Pārbūvējot esošas ielas, ievēro attālumus starp sarkanajām līnijām, atbilstoši šo noteikumu
  486. pielikuma
  487. tabulai.
  488. Lauksaimniecības teritorijā ar indeksu L2 (mazdārziņu teritorijā) atļauts samazināt attālumu starp ielu sarkanajām līnijām līdz 8 m, bet vienvirziena ielām – 5,5 m.
  489. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām atļauts:40.
  490. atjaunot esošas būves;40.
  491. izvietot īslaicīgas lietošanas būves tirdzniecības un pakalpojumu funkcijai;40.
  492. izvietot vides reklāmas, vides dizaina objektus un labiekārtojuma elementus.
  493. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām aizliegts izvietot jebkādus brauktuvi, nomali vai gājēju ietvi norobežojošus elementus, tostarp, laukakmeņus.3.1.
  494. Ielu šķērsprofili
  495. Ielas šķērsprofilu nosaka atbilstoši ielas kategorijai un plānotajām funkcijām, ņemot vērā inženiertīklu ierīkošanai nepieciešamo teritoriju un ielas projektēšanas rādītājus atbilstoši šo noteikumu
  496. pielikuma
  497. tabulai.
  498. Ielu šķērsprofilu projektē, ņemot par piemēru šo noteikumu
  499. pielikuma
  500. tabulā noteikto maksimālo ielas funkcijas nodrošinājumu un izvērtējot ierobežojošos apstākļus, tostarp, nekustamos īpašumus, ekonomiskos apsvērumus, satiksmes dalībnieku komfortu. Ielu šķērsprofilu piemēri ir ietverti šo noteikumu
  501. pielikumā.
  502. Ietves augstums pie ielas braucamās daļas ir no 0,08 m līdz 0,15 m, atbilstoši projektam. Gājēju pārejās, kā arī velosipēdu ceļu pārejās ietves apmales veido vienā līmenī ar ielas segumu.3.1.
  503. Transportlīdzekļu novietnes
  504. Objektu minimālo nodrošinājumu ar automašīnu stāvvietām plāno atbilstoši šo noteikumu
  505. pielikuma
  506. tabulai.
  507. Esošām būvēm nepieciešamo stāvvietu skaitu pārrēķina un nodrošina šādos gadījumos:46.
  508. tiek mainīta būves vai zemes vienības izmantošana;46.
  509. tiek palielināta būves platība;46.
  510. (svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 30.05.
  511. saistošajiem noteikumiem Nr. 25);46.
  512. pārbūves rezultātā dzīvojamā ēkā tiek palielināts dzīvokļu skaits.
  513. Nepieciešamo stāvvietu skaitu objektiem, kas nav minēti šo noteikumu
  514. pielikuma
  515. tabulā, nosaka saskaņā ar attiecīgā Latvijas valsts standarta prasībām.
  516. Pie publiskas ēkas un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas veido stāvvietas operatīvā transporta un apkalpes dienestu autotransporta novietošanai, tās izvietojot ēkas ieejas tiešā tuvumā. Stāvvietu skaitu nosaka atbilstoši šādam aprēķinam:48.
  517. ēkām līdz 3,5 stāviem – 1 stāvvieta uz 2 kāpņu telpām;48.
  518. ēkām, kas augstākas par 3,5 stāviem – 1 stāvvieta uz katru kāpņu telpu.
  519. Dažādu funkciju ēkai kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, summējot katrai izmantošanai nepieciešamās autostāvvietas.
  520. Pašvaldība var noteikt stāvvietu skaita ierobežojumus, ņemot vērā šādus faktorus:50.
  521. pilsētas nozīmes publiska objekta apmeklējumam ir epizodisks raksturs;50.
  522. 500 m rādiusā no objekta ir publiska transportlīdzekļu novietne;50.
  523. objekts atrodas pilsētas centrā, pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, kūrorta objektu tuvumā vai citā pilsētai nozīmīgā teritorijā un nav iespējams izveidot transportlīdzekļu novietnes risinājumu, kas nepasliktina pilsētainavas kvalitāti;50.
  524. atbilstoši transporta plūsmu analīzei, būtiski palielinās satiksmes intensitāte tuvējās ielās un transporta mezglos.
  525. Objekta transportlīdzekļu novietni ierīko zemes vienībā, kurā tas atrodas, izņemot šādus gadījumus:51.
  526. ir noslēgts līgums par transportlīdzekļu novietnes būvniecību uz objekta kalpošanas ilgumu citā zemes vienībā;51.
  527. transportlīdzekļu novietne tiek būvēta kā tehniskā publiskā infrastruktūra un pēc būvniecības tiks nodota pašvaldībai;51.
  528. transportlīdzekļu novietnes un piebraucamos ceļu risinājumu nosaka detālplānojumā, detālplānojuma teritorijā iekļaujot zemes vienības, kurās stāvvietas plānots izvietot.
  529. Transportlīdzekļu novietnes projekta sastāvā izstrādā tā labiekārtojuma un apstādījumu risinājumu.
  530. Būvējot un ierīkojot transportlīdzekļu novietni, ievēro šādas prasības:53.
  531. stāvlaukumus projektē vai pārbūvē, nodrošinot, ka gaisma no transportlīdzekļu starmešiem nekristu uz dzīvojamo māju, ārstniecības iestāžu stacionāru un viesnīcu logiem vai paredz alternatīvus risinājumus – ekrānus, apstādījumus u.c.;53.
  532. laukumus un piebraucamos ceļus būvē ar cieto segumu;53.
  533. apstādījumus transportlīdzekļu novietnēs ierīko kā sadalošās joslas un norobežojošus stādījumus;53.
  534. piebraucamā ceļa, pie transportlīdzekļu novietnes un ēkas, minimālais platums ir 3,5 m, ja plāno vienvirziena brauktuvi, un vismaz 5,5 m, ja plāno divvirzienu brauktuvi;53.
  535. gājēju kustībai būvē ietves vai joslas, kas atrodas ārpus brauktuvēm;53.
  536. ierīko organizētu lietusūdeņu novadīšanas sistēmu;53.
  537. pazemes autostāvvietai paredz horizontālu brauktuves daļu pirms nobrauktuves (rampas) slīpās daļas vismaz 4 m garumā, skaitot no ietves ārējās malas vai brauktuves malas, ja ielai vai ceļam nav ietves;53.
  538. esošo koku saglabāšanai dod priekšroku salīdzinājumā ar jauniem apstādījumiem;53.
  539. būvējot publiski pieejamu autonovietni 50 un vairāk transportlīdzekļiem, jāparedz publiski pieejama elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta ierīkošana;53.
  540. būvējot autonovietni 50 un vairāk transportlīdzekļiem, jāparedz lietusūdeņu attīrīšana smilšu ķērājos un naftas produktu atdalītājos.3.1.
  541. Nosacījumi labiekārtotu ūdensmalu ierīkošanai un izmantošanai
  542. No transportlīdzekļu novietnes, kas ierīkota pie upes laivu vai jahtu piestātnes izbūvē laivu ceļu līdz piestātnei.
  543. Laivu garāžas un citu ūdenstransporta līdzekļu novietnes izvieto tā, lai tās netraucētu kustībai ūdensceļos.
  544. Ūdensmalas (krastmalas) labiekārtojuma elementus, to daudzumu un izvietojumu nosaka, izstrādājot labiekārtotas ūdensmalas būvniecības dokumentāciju, ņemot vērā labiekārtojamās ūdensmalas izmēru, ūdens objekta īpašības, tām pieguļošās apbūves un labiekārtojuma raksturu, dabas vērtības un paredzamo noslodzi.
  545. Minimālais labiekārtojums no jauna ierīkojamā publiski pieejamā ūdensmalā (krastmalā): atkritumu savākšanas tvertnes un tualetes, autostāvvietu nodrošinājums teritorijas tuvumā, velonovietnes, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai – dzeramā ūdens ņemšanas vieta.
  546. Labiekārtojot ūdensmalu, nodrošina tās ērtu sasniedzamību ar kājām un ar velosipēdu, iespēju robežās integrējot veloceļu tīklā. Ceļa, kas paredzēts piekļūšanas nodrošināšanai pie piestātnes, būvniecību pabeidz līdz piestātnes nodošanai ekspluatācijā.
  547. Prasības laipu veidošanai ūdensmalā:59.
  548. laipas garumu un platumu nosaka pēc nepieciešamības;59.
  549. krastam paralēlas laipas var lietot kā pastaigu takas.3.1.
  550. Nosacījumi piestātnēm un peldbūvēm
  551. Piestātņu krasta konstrukcijas būvē ūdensobjekta krastā, nepieciešamības gadījumā padziļinot ūdens akvatoriju, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Nav atļauta autoriepu izmantošana piestātnes aizsargaprīkojuma atdurierīcēm (fenderiem).
  552. Jaunas piestātnes būvniecība ir atļauta, izstrādājot detālplānojumu. Detālplānojumu var neizstrādāt un būvniecību veikt, izstrādājot tikai attiecīgo būvniecības dokumentāciju:61.
  553. piestātnēm ar ietilpību līdz 5 mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 m un kuri nav jāreģistrē Kuģu reģistrā un buru kuģus līdz 2,5 m garumam, pret zemes vienībām, uz kurām atrodas savrupmājas vai atļauta savrupmāju būvniecība saskaņā ar plānojumu un kuras nepārsniedz zemes vienības frontes platumu;61.
  554. ja piestātni veido persona, kuras īpašumā (valdījumā) ir piestātnes funkcionēšanai nepieciešamā sauszemes teritorija, kas atrodas ārpus applūstošās teritorijas un tieši robežojas ar ūdens teritoriju, un piestātnei nepieciešamā akvatorija platumā nepārsniedz pieguļošās zemes vienības fronti.
  555. Piestātni vai citu būvi ūdens akvatorijā izvieto tā, lai šīs būves vai pie tām pietauvotie kuģošanas līdzekļi neatrastos ūdensceļos un netraucētu ūdenstransporta kustību ūdenstecē vai ūdenstilpnē.
  556. Ielu, kas izbūvēta līdz piestātnei, noslēdz ar publisku autonovietni.
  557. Ūdenī izvietojamu būvju, t.sk. peldbūvju, ieceres kompleksam risinājumam izstrādā lokālplānojumu, ietverot teritoriju, kurā plānots izvietot būves un ar to funkcionāli saistīto krastmalas teritoriju sauszemē. Lokālplānojumā precizē būvju funkcijas, parametrus un izvietojumu, piekļūšanu, prasības teritorijas labiekārtojumam un apsaimniekošanai, ņemot vērā arī citu normatīvo aktu prasības.3.
  558. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM3.2.
  559. Vispārīgas prasības inženiertehniskās infrastruktūras ierīkošanai
  560. Inženiertīklu ierīkošanā un pārbūvē paredz tādu inženiertīklu izvietojumu un tehniskos risinājumus, lai pēc iespējas racionāli izmantotu ielas pazemes telpu, būvniecības iecerē norādot visu esošo un plānoto inženiertīklu savstarpējo izvietojumu un ielu šķērsprofilus, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības. Neskaidros vai sarežģītos apstākļos inženiertīklu piesaistes izsniedz un saskaņo Jūrmalas pilsētas domes atbildīgajā struktūrvienībā.
  561. Būves īpašnieks vai lietotājs nodrošina inženiertehniskās apgādes tīklu pieslēguma ierīkošanu no pieslēguma vietas līdz ēkai.
  562. Sezonas vai īslaicīgas lietošanas būvju inženiertehnisko nodrošinājumu var ierīkot pagaidu, pārvietojamā vai mobilā variantā ar termiņu ne ilgāk par 1 gadu (vai divām sezonām), paredzot šo inženiertīklu nojaukšanu vai pārbūvi kopā ar attiecīgo būvi. Ja inženiertīklu pieslēgumus pilsētas ielas vai ceļu nodalījumā vai sarkano līniju robežās tiek plānots izmantot ilgāk par 1 gadu vai divām sezonām, tad ielas/ceļa teritorijā attiecīgos tīklus projektē un ierīko kā patstāvīgas līnijbūves ne ilgāk kā 2 gadu laikā no darbības uzsākšanas saskaņā ar nomas līgumu. Darbu veikšanai nepieciešams saņemt atbilstošus dienestu tehniskos noteikumus.3.2.
  563. Ūdensapgāde un kanalizācija
  564. Teritorijās, kur ir ierīkoti centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, veicot būvniecību (arī ēku pārbūvi), ēkas, ja nepieciešams arī citas būves, pieslēdz centralizētajiem inženiertehniskās apgādes tīkliem.
  565. Lokālie ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumi atļauti vietās, kur maģistrālie tīkli atrodas tālāk par vienu kvartālu no ēkas un pašvaldība nenodrošina ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu ierīkošanu vismaz šādā attālumā.
  566. Lokālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un infiltrācijas lauku ierīkošana pieļaujama vietās, kuras to nesasniedz gruntsūdens līmenis, un kur nav esošu vai plānotu centralizēto kanalizācijas tīklu.
  567. Aizliegts neattīrītus notekūdeņus novadīt gruntī, virszemes ūdeņos, meliorācijas sistēmā grāvjos un lietus kanalizācijas sistēmā.
  568. Teritorijās, kur ir ierīkoti centralizētās lietus ūdens kanalizācijas tīkli, veicot publisko ēku būvniecību vai pārbūvi, ēku jāpieslēdz centralizētajiem lietus ūdens kanalizācijas tīkliem.
  569. Peldbūvi pieslēdz centralizētajam ūdensvada un kanalizācijas tīklam. Gadījumā, ja nav tehniski nav iespējama un ekonomiski nav pamatojama peldbūves tieša pieslēgšana pie centralizētā kanalizācijas tīkla, jānodrošina lokāla saimniecisko notekūdeņu savākšana, regulāra to izvešana un novadīšana centralizētajā saimnieciskās kanalizācijas sistēmā.3.2.
  570. Citas inženierbūves
  571. Plānojot elektroapgādes un elektrotehnisko sakaru tīklu izvietojumu, nodrošina to netraucētu apkalpošanu un transporta piekļūšanas iespējas.
  572. Teritorijās, kur pašvaldība ir nodrošinājusi centralizētos siltumapgādes tīklus, plānojot būvju siltumapgādi, jāparedz tā pieslēgšanos centralizētajiem siltumapgādes tīkliem. Citu siltumapgādes risinājumu būvniecības izvēli pamato ar tehniski ekonomisko pamatojumu.
  573. Ir atļauts uzstādīt individuāli lietojamas (pašpatēriņam) mikroģeneratoru – saules paneļu sistēmu un vēja ģeneratoru sistēmas uz ēkām un teritorijās. Aizliegts tās izvietot uz vai pie ēku galvenajām fasādēm, izņemot ja tie veidoti saskanīgā dizainā ar ēkas arhitektūru un nepasliktina tās arhitektonisko veidolu. Vēja ģeneratorus ar kopējo un augstumu – līdz 20 m, kuru darbība var radīt sadzīviskus traucējumus kaimiņiem, atļauts uzstādīt, saņemot kaimiņu zemes īpašnieku saskaņojumu.
  574. Visā Jūrmalas pilsētā aizliegts izvietot vēja parkus.
  575. Aizliegts ierīkot tādu publiskās vai privātās ārtelpas apgaismojumu, ja apgaismes ķermeņa gaisma:78.
  576. rada stroboskopa efektu;78.
  577. ir vērsta pret debesīm;78.
  578. ir vērsta pret dzīvojamo ēku logiem.3.
  579. PRASĪBAS APBŪVEI3.3.
  580. Būvju augstums, izkārtojums un apjoms
  581. Vispārīgā gadījumā ēkas augstums nevienā tās punktā nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu no šī punkta projekcijas uz zemes līdz robežai ar kaimiņu zemes vienību. Ēkas augstumu atļauts palielināt, ja ir saņemta attiecīgā kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana.
  582. Arhitektoniskā akcenta maksimālā aizņemtā laukuma platība pa ārējo perimetru ir 10 % no augstākā ēkas pilnā stāva platības. Arhitektoniskā akcentā neveido telpas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem dzīvojamo vai nedzīvojamo ēku telpu grupu izmantošanas veidiem.
  583. Teritorijās, kur ēkas nav iespējams pieslēgt centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, maksimālais ēkas stāvu skaits ir divi stāvi.
  584. Būves un to daļas nedrīkst projicēties ārpus zemes vienības robežas, izņemot šādus gadījumus:82.
  585. būve ir žogs starp zemes vienībām;82.
  586. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (erkers, balkons un jumtiņš virs ieejas vai cits arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām līdz 50 % no ietves platuma, bet ne vairāk kā 1 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs ietves ir vairāk kā 3 m pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un vairāk kā 4 m pilsētas pārējā teritorijā;82.
  587. ir nodibināts atbilstošs servitūts (pārkaru būves tiesība).
  588. Ja galvenā ēka ir izvietota zemes vienības dziļumā, palīgēku nedrīkst izvietot galvenās ēkas ielas fasādes priekšā.
  589. Uz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi izveidotās un reģistrētās zemes vienībās, kuru platība ir mazāka par šajos noteikumos noteikto minimālo platību ēkas izvietošanai, ēkas (izņemot palīgēkas) maksimālais augstums – 10 m.3.3.
  590. Būvlaides
  591. Jaunās apbūves teritorijās būvlaides minimālais attālums no ielas sarkanās līnijas, izņemot sezonas būves, ir šāds:85.
  592. gar E kategorijas ielām – 3 m;85.
  593. gar D kategorijas ielām – 3 m;85.
  594. gar C kategorijas ielām – 6 m;85.
  595. gar B kategorijas ielām, izņemot valsts autoceļus – 15 m;85.
  596. Talsu šosejai posmā no Celtnieku ielas līdz Telšu ielai – 10 m;85.
  597. būvlaidi, atbilstoši plānotajam apbūves veidam, gar valsts autoceļiem nosaka VSIA "Latvijas valsts ceļi".3.3.
  598. Prasības ēku izvietošanai zemes vienībā
  599. Minimālā platība zemes vienībā vienas ēkas vai tās raksturīgās daļas izvietošanai, ietverot arī platības, ko aizņem palīgēkas, ir šāda:86.
  600. savrupmājai vai dvīņu mājas pusei – 800 m2, izņemot gadījumus kad reālā zemes vienības platība izveidota balstoties uz vēsturiskajiem datiem uz 1940.gadu vai zemes reformas laikā, vai ar tiesas lēmumu ir mazāka par 800 m2;86.
  601. vienai rindu mājas sekcijai – 600 m2;86.
  602. vienai daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, kuras augstums nepārsniedz 3,5 stāvus – 2200 m2;86.
  603. vienai daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, kuras augstums ir lielāks par 3,5 stāviem – 3000 m2;86.
  604. nedzīvojamai ēkai atbilstoši apbūves parametriem, bet ne mazāk kā – 600 m2, izņemot inženiertīklu būves un gadījumus, kad reālā zemes vienības platība izveidota balstoties uz vēsturiskajiem datiem uz 1940.gadu vai zemes reformas laikā vai ar tiesas lēmumu ir mazāka par 600 m2.86.
  605. viesu izmitināšanas objektam, kura augstums ir lielāks par 2,5 stāviem – 2200 m2;
  606. (Svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 30.05.
  607. saistošajiem noteikumiem Nr. 25)
  608. Bloķētas ēkas (t.sk. rindu ēkas), kas ir funkcionāli un konstruktīvi nesaistītas un patstāvīgas ēkas, un kuras pa vertikāli saskaras ar virszemes vai pazemes daļu, var atrasties gan vienā zemes vienībā, gan katra savā zemes vienībā, ievērojot prasības ugunsdrošības un īpašuma tiesību jomā.
  609. Atļauts izvietot palīgēkas, t.sk. pazemes būves, ņemot vērā sekojošus nosacījumus:89.
  610. brīvstāvošs pagrabs ar kopējo platību līdz 40 m2;89.
  611. dzīvojamo māju palīgēkas, apsardzes ēkas u.c. ēkas, kuras nav klasificējamas kā dzīvojamās ēkas, kurās nav dzīvojamo telpu (pastāvīgai vai sezonas rakstura dzīvošanai), kuras ir funkcionāli pakārtotas zemes vienībā esošai dzīvojamai ēkai un nav augstākas par 7 m;89.
  612. nedzīvojamo ēku palīgēkas un būves – kas nepieciešamas tehniskās apkalpes, publisko ēku darbības nodrošināšanai un rūpnieciskās ražošanas procesam;89.
  613. pazemes būve – būve, kurai nav virszemes stāvu un kuras jumta pārseguma augstākais punkts atrodas mazāk kā 1 m virs zemes līmeņa. Pie pazemes būvēm ir pieskaitāmas arī būves daļas pagrabstāva līmenī, kas sniedzas ārpus ēkas pirmā stāva kontūras.
  614. Esošās apbūves paplašināšanu un jaunas apbūves izvietojumu Krasta kāpu aizsargjoslā izvērtē un nosaka detālplānojumā, apbūves zonas izvietojot ārpus īpaši aizsargājamo biotopu teritorijām un teritorijām ar izteiktu dabisku reljefu, ņemot vērā arī sekojošus nosacījumus:90.
  615. esošo koku, zemsedzes un reljefa aizsardzībai nosaka buferzonu, ēku un inženierbūvju izvietojumu plānojot tādā attālumā, kas nodrošina to aizsardzību, veicot būvdarbus un ekspluatāciju;90.
  616. maksimāli saglabājami dabas vides un ainavas elementi (kāpas vai to daļas ar vairāk vai mazāk izteiktu reljefu; koku grupas vai atsevišķi koki, prioritāri priedes un egles; lauces; dabas videi raksturīgā veģetācija un zemsedze);90.
  617. nepieciešamības gadījumā saglabājams vēsturiski izveidots labiekārtojums un tā elementi, kā lapenes, skatu laukumi, pastaigu takas ar soliņiem, spēļu laukumi u. tml.;90.
  618. krasta kāpu aizsargjoslā nav pieļaujama jauna apbūve un esošās apbūves paplašināšana teritorijās, kur pēc pazīmēm dabā vai izmaiņām ģeotelpiskās informācijas datos tiek konstatēta patvaļīga reljefa pārveidošana, dabiskās zemsedzes bojāšana vai koku izciršana.
  619. Papildus šo noteikumu
  620. punktā minētajiem nosacījumiem, pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās Krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā tiek saglabāta pilsētbūvniecības piemineklim un tā aizsardzības zonai raksturīgā dabas vide, īpašu vērību veltot kāpu un mežu joslai – neapbūvētai teritorijai ar kāpām raksturīgu reljefu, dabisko zemsedzi, veģetāciju, skujkokiem un citiem raksturīgiem ainavas elementiem, kuri veido Jūrmalas pilsētas kā unikālas Baltijas reģiona kūrorta vietas identitāti. Apbūves izvietošanai šādos gadījumos Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde veic papildu izvērtēšanu un sniedz rekomendācijas šādas vietas attīstībai vai apbūves projektēšanai.3.3.
  621. Fasāde un jumts
  622. Ēkas fasādi un jumtu krāso un atjauno atbilstoši krāsu pasei. Ēkas krāsojuma projektā (krāsu pasē) attēlo krāsu toņus un norāda krāsu kodus no kataloga, kas paredzēts attiecīgās virsmas krāsošanai.
  623. Ēku fasādes un jumtus krāso, ievērojot šādas prasības:93.
  624. ēkas krāsojumu izvēlas atbilstoši arhitektūras stila īpatnībām, vēsturiskajām tradīcijām un apkārtējās apbūves raksturam;93.
  625. fasāžu pamatplakņu krāsošanai neizmanto tīrus toņus. Krāsu dizainu risina dabas toņu gammā. Spožus krāsu toņus atļauts izmantot detaļās un dekoru akcentos;93.
  626. aizliegts atšķirīgi krāsot ēkas fasādes fragmentu, ēkas daļu arhitektoniskā dalījuma robežās (cokols, cokolstāvs, pretugunsmūris u.c.) krāso vienā tonī;93.
  627. fasāžu un jumta krāsojumā izmanto krāsojamai virsmai piemērota sastāva un toņa intensitātes krāsas;93.
  628. daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās aizliegts krāsot lodžijas, balkonus un durvis dažādās krāsās, izņemot gadījumus, kad daudzkrāsainība ir paredzēta ēkas projektā kā arhitektonisks izteiksmes līdzeklis.
  629. Remontējot vai siltinot ēku fasādes, aizliegts likvidēt vai vienkāršot dekora elementus, vai nosegt tos ar jaunu apdares slāni; nedrīkst pazemināt ēkas arhitektonisko vērtību.
  630. Ēku jumtu iesegumiem izmanto vēsturiskajai apbūvei raksturīgo jumta ieseguma materiālu vai iesegumu, kas materiāla, faktūras un krāsas ziņā pielīdzināms raksturīgajiem tradicionālajiem jumtiem. Vietās, kur tas nav vēsturiski bijis, nav pieļaujamas veidot viļņveidīgu lokšņu vai māla dakstiņu segumu.
  631. Ēkām paredz vienotu, ēkas arhitektoniskajam koptēlam atbilstošu fasādes risinājumu.
  632. Tehniskās ierīces (piemēram, elektrības sadalnes, kondicionierus, satelītantenas u.tml.) nedrīkst izvietot uz ēkas vai pie galvenās fasādes, izņemot ja tie veidoti saskanīgā dizainā ar ēkas arhitektūru un nepasliktina tās arhitektonisko veidolu. Ja minētās ierīces netiek ekspluatētas, tās ir demontējamas.
  633. Pagrabstāva pārseguma augšējai atzīmei jāatrodas mazāk kā 1 m virs projektētā zemes līmeņa. Zem zemes līmeņa esošu pagrabstāva sienas plakni pieļaujams atsegt ne vairāk kā par 15 % no sienas kopējās platības.
  634. Jumta iesegumu nomaiņu veic visai ēkai.3.3.
  635. Funkcionāli un dekoratīvi pilsētas ārtelpas elementi
  636. Labiekārtotās teritorijās izvieto publiskās tualetes, ģērbtuves, dušas, mantu glabātuves, sporta inventāra nomas punktus, un citus apmeklētājiem nepieciešamus pakalpojumu objektus, atbilstoši Būvvaldē saskaņotai būvniecības dokumentācijai.
  637. Virs skatlogiem atļauts ierīkot markīzes (sauljumus). Tām jāatrodas vismaz 2,2 m augstumā virs zemes un vismaz 0,5 m attālumā no ielas brauktuves, mērot attālumu horizontālā plaknē.3.3.
  638. Žogi
  639. Žogu būvē:102.
  640. vispārīgā gadījumā – uz zemes vienību robežas;102.
  641. ielas pusē – pa ielas sarkano līniju vai pa vēsturiski iedibināto žogu līniju;102.
  642. visus žogus ielas pusē viena kvartāla robežās – uz vienas līnijas;102.
  643. zemes vienību stūros ielu krustojumos, visus žogus – ievērojot redzamības brīvlaukus;102.
  644. tā, lai netraucētu inženiertīklu darbību un to apkalpošanu. Žogos veido "kabatas" vietās, kur atrodas virszemes inženiertīklu būves;102.
  645. tā, lai žogu vārtu atvērums nebūtu vērsts uz ielas pusi, žogā veidojot priekšlaukumu "kabatu" līdz sarkanajai līnijai.
  646. Žogu augstums un caurredzamība:103.
  647. žoga maksimālais augstums dzīvojamās apbūves teritorijās uz zemes vienības robežas ar publisko ārtelpu ir 1,6 m, bet žoga minimālā caurredzamība – 30 % (starp stabiem), skatā perpendikulāri pret žoga plakni. Ja žoga caurredzamība pārsniedz 90 %, pieļaujama žoga paaugstināšana līdz 1,8 m. Būvžoga maksimālais augstums ir 2 m;103.
  648. uz zemes vienības robežas ar citu apbūvējamu zemes vienību atļauts būvēt līdz 1,8 m augstu žogu. Žogs drīkst būt arī blīvs (necaurredzams). Žoga risinājumu un izvietojumu saskaņo ar blakus zemes vienības īpašnieku;103.
  649. ražošanas būvju teritoriju žoga maksimālais augstums ir 2,2 m. Ražošanas būvju teritoriju drīkst nožogot arī ar blīvu (necaurredzamu) žogu;103.
  650. žoga augstumu mēra no esošā vai plānotā ietves (zemes) līmeņa ielas pusē. Žogu "sadures" vietās gruntsgabalu robežpunktos iekškvartālā atzīmi, no kuras mēra žoga augstumu, nosaka, kaimiņiem savstarpēji vienojoties;103.
  651. žoga cokola maksimālais augstums ir 0,5 m.
  652. Žogu stilistika:104.
  653. žogiem jābūt stilistiski saskaņotiem ar ēkas arhitektūru;104.
  654. žogus viena kvartāla robežās būvē vienā augstumā, bet nepārsniedzot maksimālo atļauto augstumu;104.
  655. valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un zemes vienībās ap kultūras pieminekļiem žogu dizainu veido attiecīgajā rajonā (pilsētas daļā) raksturīgajā vēsturiskajā stilā un materiālos, ievērojot 40 % caurredzamību;104.
  656. žogus ap publiskām būvēm un to teritorijām izvieto tā, lai netiktu slēgta pieeja publiskām ēkām;104.
  657. žogiem ap iežogotām dabas teritorijām ir jābūt ar caurredzamību vismaz 80 %.
  658. Aizliegts nožogot šādas teritorijas:105.
  659. zemes vienības vai tās daļas, kas atrodas Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD) funkcionālajās zonās, izņemot saimniecības pagalmus, bērnu rotaļu un sporta būvju teritorijas un citas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku teritorijas daļas, ja tiek saglabāta brīva piekļuve visām ēkām un inženierbūvēm un tas nerada šķēršļus teritorijas kopējai apsaimniekošanai;105.
  660. Dabas un apstādījumu teritorijas (DA), izņemot Dabas un apstādījumu teritorijas DA4, DA5, kurām ir izstrādāts labiekārtojuma projekts un nodrošināta publisko teritoriju pieejamība sabiedrībai, suņu apmācību un pastaigu laukumu norobežošanu, iežogošanu dabas daudzveidības saglabāšanas pasākumu ietvaros un jaunaudzes mežā. Dabas liegumā "Lielupes grīvas pļavas" atļauts ierīkot nožogojumu/aploku ganību dzīvniekiem.
  661. Valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās aizliegts ierīkot stiepļu žogus ielas frontē.
  662. Valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās gar ielas fronti pieļaujams veidot mūžzaļu dzīvžogu stādījumus, kuru augstums nepārsniedz 2,3 m.
  663. Zemes vienību aizliegts funkcionāli sadalīt, nožogojot atsevišķas tās daļas, izņemot publisko ēku saimnieciskos pagalmus un suņu pastaigu laukumus.
  664. Transportlīdzekļu novietnes atļauts iežogot, ja žogs nepārsniedz 1,50 m augstumu un to veido kompleksā ar dzīvžogu.3.3.
  665. Sezonas būves
  666. Sezonas būves izvieto atbilstoši šādām prasībām:110.
  667. pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā sezonas būves (izņemot labiekārtojuma elementus) ielas frontē neizvieto pret ēku fasādēm. Būve nedrīkst traucēt kultūrvēsturiskās vides kopējā tēla uztveri;110.
  668. būves vizuālo risinājumu izstrādā stilistiski saskanīgu ar apkārtējās pilsētvides raksturu un mērogu.
  669. Publiskas sezonas būves izvieto atbilstoši šādām prasībām:111.
  670. būvi izvieto atbilstoši būvniecības dokumentācijai, bet gadījumos, kad sezonas kafejnīcas ietvaros izvieto tikai galdiņus un saulessargus – atbilstoši Būvvaldē saskaņotam risinājumam;111.
  671. sezonas būvei un ar to funkcionāli saistītajiem labiekārtojuma un dizaina elementiem jābūt stilistiski saskanīgiem;111.
  672. jūras un celtniecības konteinerus u.tml., konstrukcijas pieļaujams izmantot, ja tie ir vizuāli pārveidoti, radot kvalitatīvus vides objektus, piemēram, izveidojot individuāla risinājuma fasāžu apdari no pludmales ainavā iederīgiem dabiskiem apdares materiāliem – koku ar atklātu koka tekstūru, klūgu pinumus, buru audumu u.tml., vai tos novietojot PVC telts iekšpusē, un kas ir piemēroti paredzētās funkcijas veikšanai;111.
  673. sērijveidā ražotas PVC teltis atļauts izvietot pludmales zonā un speciālajos noteikumos par ielu tirdzniecību noteiktajā kārtībā. Citās publiskās ārtelpas teritorijās tās ir aizliegt izvietot;111.
  674. publiskās ārtelpas teritorijās aizliegts izvietot piepūšamās atrakcijas, izņemot speciāli projektētus atrakciju un atpūtas parkus.
  675. Publiskajā ārtelpā nedrīkst atrasties sezonas būves, kuras neizmanto atbilstoši saskaņotajai funkcijai, kuras netiek ekspluatētas vai atrodas konservācijas stadijā.
  676. Nosacījumi publiskām sezonas būvēm pludmalē:113.
  677. vienas sezonas būves maksimālais augstums 6 m;113.
  678. sezonas būves ir pieļaujams grupēt, izvērtējot šādas prasības:113.2.
  679. sērijveidā ražotu PVC telšu grupas maksimālais apbūves laukums ir 130 m2;113.2.
  680. koka konstrukcijas ar stiklotu verandas tipa vai vaļēju apmeklētāju zonu ēku un būvju grupas maksimālais kopējais apbūves laukums ir 250 m2, paredzot uzirdinātu apjomu izvietojumu. Maksimālais apbūves laukums neattiecas uz sezonas būvēm, kuras izvieto teritorijās ar īpašiem noteikumiem TIN
  681. Ēkām un inženierbūvēm izmanto pludmales ainavā iederīgus dabiskos apdares materiālus – koku ar atklātu koka tekstūru, klūgu pinumus, buru audumu u.tml.;113.
  682. telšu un saulessargu krāsas izvēlas neitrālā pludmales ainavas tonalitātē; orientējoši – baltā, dzeltenā, ziloņkaula u.tml. pludmales ainavā iederīgos toņos;113.
  683. aizliegts ar žogu nožogot pludmales nogabalu. Atsevišķas funkcionālās zonas atļauts nodalīt vizuāli, ar atsevišķi izvietotiem dekoratīviem labiekārtojuma elementiem, saglabājot teritorijas caurstaigājamību;113.
  684. (svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 30.05.
  685. saistošajiem noteikumiem Nr. 25);113.
  686. aktīvās atpūtas elementus, tualetes un atkritumu konteinerus izvieto nomātajā teritorijā, integrējot kopējā dizaina risinājumā;113.
  687. izvietojot būves, aizliegts mainīt pludmales reljefu;113.
  688. vēja barjeras pieļaujams izvietot jūras pusē, konstruktīvā saistībā ar terasi. Atļauts izvietot caurspīdīgas (stikla u.tml.) vēja barjeras, kuru maksimālais augstums ir 1,5 m;113.
  689. būvēm pludmalē, t.sk. vēja barjerām aizliegts pielietot viegli plīstošu vai drūpošu stiklu vai līdzīgus PVC materiālus, lai novērstu iespējamo pludmales smilšu joslas mehānisku piesārņojumu būves bojājumu vai sagrūšanas gadījumā, piemēram, stipra vēja, negaisa vai vētras laikā. Atļauts izmantot rūdītu stiklu, armētu stiklu, sitienizturīgu drošības stiklu, laminētu stiklu (divi vai vairāki stikli savienoti ar polimēra plēves vai sveķu palīdzību), stiklu, kas pārklāts ar aizsargplēvi, u.tml.;113.
  690. sezonas būvēm, kuras izvieto teritorijās ar īpašiem noteikumiem TIN15, papildus jāievēro šo noteikumu 5.1.
  691. apakšnodaļas nosacījumi.
  692. Sezonas būves sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai (sezonas kafejnīca), kas paredzētas lietošanai konkrētā sezonā, izvietojamas atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
  693. Teritorijās pludmalē, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem TIN15, jāievēro papildus nosacījumi kas noteikti šo Noteikumu 5.1.
  694. apakšnodaļā.3.
  695. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM
  696. Pie būvēm atļauts ierīkot vai būvēt ar tām funkcionāli saistītas terases. Labiekārtojuma terases ir vaļēji laukumi pie būves, kas pret zemes virsmas līmeni ir līdz 45 cm augsti, vai vaļēji laukumi līdz 1 m augstumam, kas nav funkcionāli saistīti ar būvi.
  697. Apbūves teritorijās ar esošu meža zemi, zemes vienības neapbūvētajā daļā jāsaglabā meža biotops un zemsedze, un aizliegts ierīkot jaunas un paplašināt esošās siltumnīcas, sakņu un augļu dārzus, zālienus.
  698. Lai novērstu siltumsalu veidošanos un uzlabotu gaisa kvalitāti pilsētā ierīkojot teritorijas labiekārtojumu jāparedz apzaļumotas un ar apstādījumiem apaudzētas teritorijas ne mazāk kā 70 % apmērā no funkcionālajā zonā vai apakšzonā noteiktās minimālās brīvās zaļās teritorijas platības.3.
  699. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI
  700. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana ir nepieciešama:119.
  701. teritorijās, kurās grunts piesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu;119.
  702. teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni;119.
  703. teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt piekļūšanu un inženiertehnisko apgādi;119.
  704. Rīgas jūras līča pamatkrasta un Lielupes krasta erozijas zonās;119.
  705. Lielupes grīvas smilšu sanesumu teritorijās;119.
  706. teritorijās, kurās ir konstatēti nestabilas grunts apstākļi (kūdra u.c.);119.
  707. Lielupes aizsargjoslas teritorijā, ievērojot Aizsargjoslu likuma prasības.
  708. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana var ietvert vienu vai vairākus šādus pasākumus:120.
  709. teritorijas drenāžu;120.
  710. sūkņu stacijas būvniecību;120.
  711. teritorijas uzbēršanu;120.
  712. ūdensobjekta krasta nostiprinājuma būvju būvniecību un citus krasta nostiprināšanas pasākumus, piemēram, kārklu stādījumus krasta kāpās;120.
  713. hidrotehnisku būvju būvniecību;120.
  714. ūdensobjekta gultnes padziļināšanu;120.
  715. piesārņotas grunts sanāciju;120.
  716. ielas vai piebraucamā ceļa būvniecību;120.
  717. inženiertīklu ierīkošanu;120.
  718. tehniskos risinājumus hidroloģiskā režīma saglabāšanai teritorijā, kurā būvē pazemes būvi;120.
  719. citus pasākumus, kas nepieciešami, lai teritorijā būtu iespējams veikt būvniecību vai citu atļauto izmantošanu.
  720. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic atbilstoši būvniecības dokumentācijai.
  721. Ūdeņu novadīšanu no būvbedrēm veic, šo darbību saskaņojot par vides aizsardzību atbildīgajā pašvaldības struktūrvienībā un saņemot atļauju ūdens resursu lietošanai.
  722. Lai novērstu iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz apkārt esošajiem īpašumiem, ir aizliegta tāda zemes līmeņa paaugstināšana vai pazemināšana, kas pasliktina hidroloģisko režīmu blakus esošajos zemes īpašumos.
  723. Ķemeru Nacionālā Parka teritorijā aizliegts pārrakt kvartāra nogulumu slāni. Ja tiek veikti zemes darbi dziļāk par augsnes slāni, jāsaņem eksperta atzinums par ietekmi uz sērūdeņu veidošanās un tranzīta procesu.3.
  724. PIESĀRŅOTO UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTO TERITORIJU INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA UN IZMANTOŠANA
  725. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, nav veikta augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Šis ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.
  726. Lai novērtētu piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijas piesārņojuma līmeni, veic teritorijas izpēti vai izmanto normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veiktas izpētes materiālu informāciju.
  727. Ja teritorijā konstatēts pazemes ūdeņu vai grunts piesārņojums, izstrādā sanācijas programmu un uzsāk tās īstenošanu.
  728. Pirms būvniecības piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām novērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeni. Ja nepieciešams, pirms būvniecības saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic augsnes vai grunts sanāciju vai uzsāk monitoringu.3.
  729. KRASTU, APPLŪSTOŠO TERITORIJU UN PLŪDU RISKA TERITORIJU INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA UN IZMANTOŠANA
  730. Rīgas jūras līča krasta un ēku aizsardzībai pret eroziju atļauts veikt krasta nostiprināšanu ņemot vērā šo Noteikumu
  731. pielikumu un
  732. pielikumu. Konkrēti krasta stiprinājuma risinājumi jānosaka būvprojektā.
  733. Jūrmalas pilsētā visā Lielupes krastmalas joslā, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabisko palieņu pļavu biotopu teritorijas, erozijas skartajās vietās atļauts būvēt jaunus un pārbūvēt esošos krasta nostiprinājumus, izstrādājot būvprojektu.
  734. Lielupes krasta stiprināšanas inženiertehniskos pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz esošo apbūvi un applūstošajām teritorijām.
  735. Zemes vienībās, kuras Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma kartē "Funkcionālais zonējums" noteiktas kā applūstošas, atļauts uzsākt vai turpināt uzsākto būvniecību šādos gadījumos:132.
  736. lokālplānojumā ir precizēta applūstošās teritorijas robeža un noteikta atbilstoša atļautā izmantošana ārpus applūstošās teritorijas;132.
  737. detālplānojumā ir precizēta applūstošās teritorijas robeža un apbūvi izvieto ārpus applūstošās teritorijas;132.
  738. zemes vienība atrodas teritorijā, kurā būvniecība ir atļauta saskaņā ar spēkā esoša detālplānojuma vai lokālplānojuma prasībām, attēlojot būvniecības iecerē aktuālu applūstošās teritorijas robežu un būvi izvietojot ārpus applūstošās teritorijas.
  739. Pretplūdu aizsardzības būvju izvietojumu nosaka detālplānojumā vai lokālplānojumā. Būves konstruktīvo risinājumu izstrādā būvprojektā.
  740. Papildus šajos noteikumos noteiktajām prasībām, uzsākot un veicot teritorijas izmantošanu Lielupes krastmalā, ievēro Lielupes ekspluatācijas noteikumu prasības.3.
  741. AIZSARDZĪBA PRET TROKSNI
  742. Trokšņa līmeņa rādītāji galvenajiem trokšņa avotiem nosakāmi pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav, akustisko mērījumu vai trokšņu modelēšanas rezultātā. Galvenie trokšņa piesārņojuma radītāji Jūrmalas pilsētas teritorijā ir:135.
  743. autoceļi un ielas;135.
  744. dzelzceļš;135.
  745. rūpnieciskās ražošanas un tehniskās ēkas un inženierbūves, kuru darbība saistīta ar paaugstinātu vides troksni.
  746. Trokšņa samazināšanas līdzekļi (prettrokšņa pasākumi) projektējami atbilstoši Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām. Trokšņa modelēšana jāveic un prettrokšņa pasākumi jāparedz plānošanas vai projektēšanas stadijā. Prettrokšņa pasākumu veidu un apjomu nosaka, veicot trokšņa līmeņa mērījumus un aprēķinus.
  747. Trokšņa samazināšanas pasākumu plānošanā un projektēšanā ievēro šādus principus:137.
  748. ja trokšņa samazināšanas pasākumus plāno un projektē trokšņa avota valdītājs, tas primāri izvērtē iespējas realizēt pasākumus trokšņa emisijas samazināšanai;137.
  749. plašu apbūves teritoriju aizsardzībai pret troksni plāno un projektē prettrokšņa ekrānus;137.
  750. prettrokšņa ekrānu, stādījumu joslas vai citus risinājumus konkrētā teritorijā nav iespējams izbūvēt vai ierīkot, trokšņa avota tuvumā plāno būves, kurām saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav piemērojami vides trokšņa robežlielumi, vai plāno un projektē individuālus aizsardzības pasākumus būves ārējo norobežojošo konstrukciju prettrokšņa izolācijai uzlabošanai.
  751. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ4.
  752. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA4.1.
  753. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)4.1.1.
  754. Pamatinformācija
  755. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.1.
  756. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  757. Savrupmāju apbūve

(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.140. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.1.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.142. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.1.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)143.1500 m212līdz 31līdz 12līdz 3 1631 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.1.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2)4.1.2.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.2.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.146. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.2.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.148. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.2.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)149.1800 m212līdz 31līdz 12līdz 3 2632 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.2.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3)4.1.3.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.3.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.152. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.3.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.154. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.3.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)155.2200 m212līdz 31līdz 12līdz 3 3633 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.3.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4)4.1.4.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.4.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.158. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.4.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.160. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.4.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)161.3000 m212līdz 31līdz 12līdz 3 4634 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.4.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS5)4.1.5.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.5.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.164. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.5.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.166. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.5.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)167.3600 m212līdz 31līdz 12līdz 3 5635 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.5.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS6)4.1.6.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.6.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.170. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.6.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.172. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.6.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)173.1200 m215līdz 39līdz 12līdz 3 6606 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.6.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS7)4.1.7.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.7.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.176. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.7.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.178. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.7.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)179.1800 m215līdz 39līdz 12līdz 3 7607 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.7.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS8)4.1.8.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.8.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.182. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.8.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.184. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.8.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)185.2200 m215līdz 39līdz 12līdz 3 8608 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.8.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS9)4.1.9.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.9.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.188. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.9.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve
(12008): apbūve, ko veido ārstu prakses.190. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.191. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.9.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)192.2000 m215 9līdz 39līdz 12līdz 3 10609 Zemes vienībai Lielupē, Bulduru prospektā, ar kadastra apzīmējumu 1300 004 3502 maksimālais apbūves blīvums 20 %10 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.9.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS10)4.1.10.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.10.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.195. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.10.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.197. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.10.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)198.1200 m220līdz 52līdz 12līdz 3 115511 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.10.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS11)4.1.11.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.11.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.201. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.11.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.203. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.11.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)204.1500 m220līdz 52līdz 12līdz 3 125512 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.11.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS12)4.1.12.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.12.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.207. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.12.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.209. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.12.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)210.1800 m220līdz 52līdz 12līdz 3 135513 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.12.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS13)4.1.13.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.13.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.213. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.13.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.215. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.13.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)216.2200 m220līdz 52līdz 12līdz 3 145514 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.13.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS14)4.1.14.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.14.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.219. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.14.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.221. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.14.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)222.1000 m225 15līdz 65līdz 12līdz 3 165015 Zemes vienībai Dzintaros, Aglonas ielā, ar kad.apz. 1300 008 2801 maksimālais apbūves blīvums 20 %16 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.14.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS15)4.1.15.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.15.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.225. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.15.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve
(12003): apbūve, ko veido viesu nami.227. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.228. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.15.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)229.1200 m225līdz 65līdz 12līdz 3 175017 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.15.
  2. Citi noteikumi
  3. Viesu namu apbūve atļauta tikai Ķemeros, ievērojot šādus nosacījumus: būvniecības priekšlikumiem veic būvniecības publisko apspriešanu; lēmumu par atļauju būvēt viesu namu pieņem atbilstoši būvniecības publiskās apspriešanas rezultātiem, izvērtējot to personu viedokli, kurus tieši ietekmēs objekta darbība.4.1.
  4. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS16)4.1.16.
  5. Pamatinformācija
  6. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.16.
  7. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  8. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.233. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.16.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.235. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.16.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)236.1500 m225līdz 65līdz 12līdz 3 185018 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.16.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS17)4.1.17.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.17.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.239. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.17.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.241. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.17.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)242.2200 m225līdz 65līdz 12līdz 3 195019 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.17.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS18)4.1.18.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.18.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.245. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.18.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve
(12003): apbūve ko veido viesu nami.247. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.248. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.18.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)249.800 m225līdz 65līdz 12līdz 3 205020 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.18.
  2. Citi noteikumi
  3. Viesu namu apbūve atļauta tikai Ķemeros, ievērojot šādus nosacījumus: būvniecības priekšlikumiem veic būvniecības publisko apspriešanu; lēmumu par atļauju būvēt viesu namu pieņem atbilstoši būvniecības publiskās apspriešanas rezultātiem, izvērtējot to personu viedokli, kurus tieši ietekmēs objekta darbība.4.1.
  4. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS19)4.1.19.
  5. Pamatinformācija
  6. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.19.
  7. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  8. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.253. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.19.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.255. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.19.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)256.1200 m230līdz 78līdz 12līdz 3 214521 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.19.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS20)4.1.20.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.20.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.259. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.20.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.261. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.20.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)262.800 m230līdz 78līdz 12līdz 3 224522 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības4.1.20.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS21)4.1.21.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.21.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.265. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.21.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve
(12002): apbūve, ko veido sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi.267. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve
(12003): apbūve, ko veido viesu mājas.268. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.269. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.21.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)270.1500 m220 24līdz 52 26līdz 12 23līdz 3 2555 2723 Kaugurciema teritorijā maksimālais ēku un inženierbūvju augstums 10m24 zemes vienībās ar platību no 1200 kv.m. līdz 1800 kv.m. maksimālais apbūves blīvums ir 15 %, bet zemes vienībās ar platību virs 1800 kv.m. maksimālais apbūves blīvums ir 12 %25 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības26 zemes vienībām ar platību no 1200 kv.m. līdz 1800 kv.m. maksimālā apbūves intensitāte ir 39 %, bet zemes vienībām ar platību virs 1800 kv.m. maksimālā apbūves intensitāte ir 31 %27 zemes vienībās ar platību no 1200 kv.m. līdz 1800 kv.m. rādītājs ir 60 %, bet zemes vienībās ar platību virs 1800 kv.m. rādītājs ir 63 %4.1.21.
  2. Citi noteikumi
  3. Kaugurciemā jaunu ēku fasādes apdarina ar koku. Atļauts veidot arī kombinētu koka un dekoratīvā apmetuma apdari.
  4. Papildizmantošanas veidus – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi un viesu mājas, atļauts piemērot tikai Kaugurciema teritorijā.
  5. Detālplānojuma "Zemesgabalam Jūrmalā, Kaugurciema ielā 63" teritorijā minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība ir 1200m2.
  6. Zemes vienībā Jūrmalā, Palu ielā 10 (kad. apz. 13000191814) minimālā jaunizveidojamā zemesgabala platība ir 1000 m2, nodrošinot iespēju katrai dzīvojamai ēkai izveidot atsevišķu zemes vienību.4.1.
  7. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS22)4.1.22.
  8. Pamatinformācija
  9. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.22.
  10. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  11. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.277. Vasarnīcu apbūve
(11002).4.1.22.
  1. Teritorijas papildizmantošanas veidi
  2. Labiekārtota ārtelpa
(24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.279. Ārtelpa bez labiekārtojuma
(24002).4.1.22.
  1. Apbūves parametriNr.Minimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)280.5000 m2 2920 28līdz 52 31līdz 12līdz 3 3055 3228 zemes vienībās ar platību līdz 1200 kv.m. maksimālais apbūves blīvums ir 20 %; zemes vienībās ar platību no 1200 kv.m. līdz 1800 kv.m. maksimālais apbūves blīvums ir 15 %, bet zemes vienībās ar platību virs 1800 kv.m. maksimālais apbūves blīvums ir 12 %29 Risinājumu izstrādā detālplānojumā30 3 stāva platība nedrīkst pārsniegt 66 % no 2 stāva platības31 zemes vienībām ar platību līdz 1200 kv.m. maksimālā apbūves intensitāte ir 52 %; zemes vienībās ar platību no 1200 kv.m. līdz 1800 kv.m. maksimālā apbūves intensitāte ir 39 %; bet zemes vienībām ar platību virs 1800 kv.m. maksimālā apbūves intensitāte ir 31 %32 zemes vienībās ar platību līdz 1200 kv.m. minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ir 55 %; zemes vienībās ar platību no 1200 kv.m. līdz 1800 kv.m. rādītājs ir 60 %, bet zemes vienībās ar platību virs 1800 kv.m. rādītājs ir 63 %4.1.22.
  2. Citi noteikumiNenosaka4.1.
  3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS24)4.1.23.
  4. Pamatinformācija
  5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.23.
  6. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
  7. Savrupmāju apbūve
(11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu) un divu dzīvokļu mājas – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām, ietverot nepieciešamās palīgēkas un labiekārtojumu.283. Vasarnīcu apbūve (

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.