Zaudējis spēku - Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu

Zaudējis spēku - Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2000. gada 26. oktobra likumu: Par radiācijas drošību un kodoldrošību.  Ministru kabineta noteikumi Nr.297 Rīgā 1997.gada 12.augustā (prot. Nr.44 5.§) Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 4.pantu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumos lietotie termini: 1.1. absorbētā doza (D) - masas vienībā absorbētā jonizējošā starojuma enerģija. Absorbētā doza nozīmē vidējo dozu audiem vai orgāniem un vides objektiem, tās mērvienība ir džouls uz kilogramu, tās nosaukums ir grejs (Gy); 1.2. aktivitāte (A) - savu enerģētisko līmeni mainošo radionuklīdu daudzums noteiktā enerģētiskā līmenī dotajā laikā. Aktivitātes mērvienība ir bekerels (Bq), kas ir vienāds ar vienu kodolpārvērtību sekundē; 1.3. apstarošana - process, kurā jonizējošais starojums iedarbojas uz audiem, orgāniem, cilvēka ķermeni kopumā vai citiem vides objektiem; 1.4. apstarošana avārijā - apstarošana ar jonizējošo starojumu, kurā var tikt pārsniegts kāds no dozu limitiem apstarojumam pakļautajiem darbiniekiem vai noteiktie iejaukšanās līmeņi iedzīvotājiem; 1.5. apstarojumam pakļautie darbinieki (personāls) - personas no astoņpadsmit gadiem un vecākas, kuras, veicot šajos noteikumos paredzētās darbības, var tikt pakļautas apstarošanai ar jonizējošo starojumu un saņemtās dozas var pārsniegt kādu no dozu limitiem iedzīvotājiem; 1.6. audu ietekmes faktors (wT) - bezdimensijas reizinātājs ekvivalentās dozas aprēķināšanai (1.pielikums); 1.7. avārija (negadījums) - neparedzēts gadījums, kurš izraisa bojājumus starojuma avotam vai ir šādu bojājumu rezultāts un var radīt: 1.7.1. iedzīvotāju apstarošanu, pārsniedzot noteiktos iejaukšanās līmeņus; 1.7.2. darbinieku apstarošanu, pārsniedzot noteiktos dozu limitus; 1.7.3. vides radioaktīvo piesārņojumu, pārsniedzot pieļaujamos limitus; 1.8. dezaktivācija - radioaktīvā piesārņojuma aizvākšana, lai samazinātu paliekošo radioaktīvo vielu daudzumu uz virsmām, cilvēka organismā, materiālos vai citos vides objektos; 1.9. dozu ierobežojums - dozu limitu noteikšana, ko izmanto radiācijas drošības optimizācijai; 1.10. efektīvā doza (E) - visa ķermeņa audu un orgānu ārējās un iekšējās apstarošanas ekvivalento dozu summa, ņemot vērā audu ietekmes faktoru. To aprēķina: E = Σ/T wTHT, kur: HT - audos vai orgānā T absorbētā ekvivalentā doza; wT - audu ietekmes faktors audiem vai orgānam T. Efektīvās dozas mērvienība ir džouls uz kilogramu, tās nosaukums ir zīverts (Sv); 1.11. ekvivalentā doza (HT,R) - absorbētā doza audos vai orgānā T atbilstoši starojuma tipam R un enerģijas diapazonam (kvalitātei). To aprēķina: HT,R = wRDT,R, kur: DT,R - absorbētā starojuma tipa R doza audos vai orgānā T; wR - starojuma tipa R ietekmes faktors attiecīgajam enerģijas diapazonam. Ja starojuma lauku veido atšķirīgu tipu un enerģiju starojumi ar atšķirīgām wR vērtībām, tad kopējā ekvivalentā doza (HT,R) tiek aprēķināta: HT,R = ΣR wRDT,R . Ekvivalentās dozas mērvienība ir džouls uz kilogramu, tās nosaukums ir zīverts (Sv); 1.12. iedzīvotāji - jebkurš indivīds, izņemot personas, kas pakļautas profesionālai apstarošanai vai apstarošanai ārstnieciski diagnostiskos nolūkos; 1.13. iedzīvotāju kritiskā grupa - iedzīvotāji, kuri tiek vienveidīgi un vienādā līmenī pakļauti kāda starojuma avota iedarbībai un kuriem apstarošana no šī avota ir vislielākā; 1.14. iejaukšanās - darbība, lai samazinātu apstarošanu, aizvācot eksistējošos starojuma avotus, pārveidojot apstarošanas ceļus vai samazinot starojumam pakļauto indivīdu skaitu; 1.15. iejaukšanās līmenis - ekvivalentā doza, efektīvā doza vai no tām atvasinātas vērtības, pie kurām nepieciešama iejaukšanās; 1.16. inhalācijas klase - Starptautiskās radiācijas aizsardzības komisijas izstrādāta klasifikācija plaušās ieelpoto radioaktīvo nuklīdu pašizvadīšanās raksturošanai: Ā - ātri (mazāk par 10 dienām), V - vidēji (10 - 100 dienas), L - lēni (vairāk par 100 dienām); 1.17. kaitējums (veselībai) - klīniski novērtējams cilvēka organisma funkciju traucējums (samazinājušās cilvēka organisma adaptācijas spējas un darbaspējas vai viņa pēcnācējiem radušies morfoloģiski funkcionāli traucējumi un konstatējamas izmaiņas viņu genomā), kas radies, pārsniedzot pieļaujamos dozu limitus indivīda apstarošanā ar jonizējošo starojumu; 1.18. kontroles zona - teritorija, kura ir paredzēta radioaktīvā piesārņojuma aizkavēšanai, tajā ir noteiktas speciālas prasības un ierobežota personu iekļūšana; 1.19. kvalificēts eksperts - persona, kurai ir zināšanas un nepieciešamā pieredze, lai izdarītu fizikālas, tehniskas un radioķīmiskas pārbaudes, noteiktu apstarošanas dozas, kā arī sniegtu atzinumus un nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Personas tiesības darboties kā kvalificētam ekspertam apstiprina kompetentas institūcijas; 1.20. limits - noteikts lielums, kura vērtību nedrīkst pārsniegt: 1.20.1. pamatlimiti - maksimālā pieļaujamā ekvivalentā doza un (vai) efektīvā doza ķermenim kopumā; 1.20.2. pakārtotie limiti - maksimāli pieļaujamā ekvivalentā doza atsevišķām ķermeņa daļām ārējā apstarošanā vai gada uzņemšanas limits iekšējā apstarošanā. Šos limitus izmanto, lai novērtētu pamatlimita ievērošanu; 1.20.3. atvasinātie limiti - aprēķinātie lielumi, kuri atvasināti no pamatlimitiem vai pakārtotajiem limitiem. To noteikšanai jāizmanto tāds aprēķina modelis, lai pieņēmumu radītās kļūdas neizsauktu pamatlimitu nozīmīgu pārsniegšanu; 1.20.4. pieļaujamie limiti - limiti, ko nosaka kompetenta institūcija konkrētam darbības veidam. Parasti šie limiti ir zemāki par pamatlimitiem, pakārtotajiem limitiem vai atvasinātajiem limitiem; 1.21. māceklis - persona, kuru apmāca darboties jonizējošā starojuma iedarbībai pakļautos apstākļos; 1.22. novērstā doza - doza, kura iejaukšanās rezultātā netiek saņemta. Tā ir starpība starp paredzamo dozu, ja nenotiktu iejaukšanās, un to dozu, kura tiek saņemta; 1.23. paredzamā efektīvā doza (E(τ)) - paredzamā audu vai orgānu T ekvivalento dozu summa, no kurām katra doza reizināta ar atbilstošo audu vai orgānu ietekmes faktoru wT. To aprēķina: E(τ) = ΣT wTH(t) kur t - laika periods gados, kurā tiek veikta summēšana. Paredzamās efektīvās dozas mērvienība ir zīverts (Sv); 1.24. paredzamā ekvivalentā doza (HT,R(τ)) - dozu integrālis laika periodā (τ) no ekvivalentās dozas jaudas audos vai orgānā T. Tā tiek aprēķināta uzņemšanas laika momentam t0 (kalendāra gadam): HT(τ) = t0+τ/t0 HT,R(τ)dτ, kur: HT,R(τ) - atbilstošā ekvivalentās dozas jauda orgānos vai audos T laikā τ, τ - laika periods gados, kurā tiek veikta integrēšana, ja tas nav dots, tad tiek pieņemts 50 gadu periods pieaugušajiem un 70 gadu periods bērniem. Paredzamās ekvivalentās dozas mērvienība ir zīverts (Sv); 1.25. pārraudzības zona - teritorija, kurā notiek radioaktīvā piesārņojuma un jonizējošā starojuma pārbaudes, lai novērtētu radiācijas drošības programmu efektivitāti un potenciālo apstarošanu avārijā; 1.26. pieaugušais - persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu; 1.27. pussabrukšanas periods (T1/2) - laiks, kas nepieciešams, lai puse no atomiem radioaktīvās sabrukšanas rezultātā mainītu savu enerģētisko līmeni; 1.28. radioaktīvais piesārņojums - jebkādu materiālu, virsmas vai indivīdu piesārņojums ar radioaktīvām vielām. Attiecībā uz cilvēku tas ietver gan ārējo ādas nosmērētību, gan iekšējo piesārņojumu ar radioaktīvām vielām; 1.29. slēgts starojuma avots - tāds jonizējošā starojuma avots, kas satur radioaktīvu vielu un kura struktūra normālos lietošanas apstākļos nepieļauj radioaktīvu vielu nokļūšanu apkārtējā vidē; 1.30. uzņemšana - radionuklīdu nokļūšana cilvēka organismā no ārējās vides; 1.31. vaļējs starojuma avots - jebkura radioaktīva viela, kura nav slēgta starojuma avota veidā. 2. Šie noteikumi nosaka prasību kopumu, kas jāievēro fiziskajām un juridiskajām personām, lai nodrošinātu iedzīvotāju, personāla, pacientu un vides aizsardzību pret jonizējošo starojumu. 3. Šie noteikumi attiecināmi uz: 3.1. jebkuru darbību, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem nepieciešama atļauja vai licence darbībām ar radioaktīvām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem; 3.2. šādiem jonizējošā starojuma avotiem: 3.2.1. radioaktīvajiem materiāliem un iekārtām, kas satur radioaktīvās vielas vai ģenerē jonizējošo starojumu; 3.2.2. uzņēmumiem, kuros izmanto jonizējošā starojuma avotus, ko radiācijas drošības optimizācijas nolūkos var apskatīt kā vienu starojuma avotu; 3.2.3. dabiskajiem starojuma avotiem darba vietās; 3.3. šādiem apstarošanas veidiem: 3.3.1. profesionālo apstarošanu; 3.3.2. apstarošanu ārstnieciski diagnostiskos nolūkos; 3.3.3. apstarošanu avārijās; 3.3.4. iedzīvotāju apstarošanu. 4. Šie noteikumi nav attiecināmi uz 40K cilvēka ķermenī, kosmiskajiem stariem zemes līmenī un radionuklīdiem zemes garozā. 5. Aizliegts pievienot radioaktīvas vielas pārtikas produktiem, rotaļlietām, rotaslietām, juvelierizstrādājumiem un kosmētikas ražojumiem, kā arī tās apstarot, radot tajās radionuklīdus (izņemot zinātniski pētnieciskiem nolūkiem), bet, ja šādas darbības veiktas, aizliegts izplatīt attiecīgās preces. 6. Aizliegts veikt regulāras darbinieku radioloģiskās izmeklēšanas, lai atklātu prettiesisku nodarījumu, izņemot, ja visi attiecīgie darbinieki un to profesionālās arodbiedrības tam piekrīt. Šādām procedūrām pakļautie darbinieki jāuzskata par personālu, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, tas jāparedz attiecīgajos darba līgumos, kā arī jāpiemēro visas šo noteikumu prasības attiecībā uz profesionālo apstarošanu. 7. Aizliegts Latvijas Republikā ievest un izmantot jonizējošā starojuma avotus, kuri nav sertificēti vai citādi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atļauti lietošanai Latvijā, izņemot testēšanas nolūkiem. 8. Aizliegts apstarot cilvēkus medicīniskajos pētījumos, izņemot, ja ir saņemta Centrālās medicīnas ētikas komitejas piekrišana un cilvēks (attiecīgo pētījumu objekts) ir informēts par sagaidāmo risku un rakstiski devis piekrišanu piedalīties attiecīgajos pētījumos. 9. Persona, kura atklāj radiācijas drošības un kodoldrošības noteikumu pārkāpumus vai kurai ir pamats šaubām par noteikumu izpildi pilnā apjomā, informē attiecīgo darbu vadītāju un licences un atļaujas izsniedzēju. 10. Darbu vadītājs nekavējoties informē licences un atļaujas izsniedzēju par noteikumu pārkāpumu. 11. Ja netiek izpildīta kāda no šo noteikumu prasībām, darbu vadītājs un attiecīgās licences un atļaujas izsniedzējs: 11.1. izmeklē noteikumu pārkāpuma iemeslus, apstākļus un sekas; 11.2. veic atbilstošus pasākumus noteikumu pārkāpuma izraisīto seku likvidēšanai, kā arī novērš šādu pārkāpumu atkārtošanos. Attiecīgo pasākumu izpildi pilnībā finansē licences vai atļaujas īpašnieks; 11.3. informē par notikušo attiecīgās institūcijas un, ja nepieciešams, veic kopējus pasākumus, lai likvidētu radušās sekas un novērstu pārkāpuma atkārtošanos. II. Radiācijas drošības un kodoldrošības kultūra 12. Radiācijas drošības un kodoldrošības kultūras (turpmāk - drošības kultūra) pamatprasība nosaka, ka kodolobjekta un jebkura cita objekta drošībai, kurā izmanto radioaktīvās vielas vai citus jonizējošā starojuma avotus, tiek pievērsta attiecīgā objekta nozīmībai atbilstoša uzmanība un piešķirta prioritāte, salīdzinot ar citiem objektiem. 13. Licences vai atļaujas īpašniekam, licences un atļaujas izsniedzējam, radioaktīvo vielu un citu jonizējošā starojuma avotu piegādātājam, kā arī visām valsts institūcijām un citām personām, kas saistītas ar attiecīgajām darbībām, jāievēro drošības kultūras prasības, kā arī jānodrošina ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītās informācijas apmaiņa starp visiem attiecīgās informācijas lietotājiem un jāsekmē iespējamo problēmu paredzēšana un novēršana. 14. Darbu vadītājs iestādē, uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā, kurā veic darbības ar radioaktīvajām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem: 14.1. atbild par drošības kultūras prasību ievērošanu; 14.2. iesaista visus iestādes, uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības darbiniekus un vadību aizsardzības un drošības pasākumu ieviešanā; 14.3. nozīmē personas, kas ir atbildīgas par konkrētām darbībām ar starojuma avotiem un sadarbību ar valsts institūcijām. 15. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Labklājības ministrija: 15.1. veicina radiācijas un kodoldrošības infrastruktūras nostiprināšanu: 15.1.1. pilnveido valsts uzraudzības sistēmu par radioaktīvo vielu un citu jonizējošā starojuma avotu lietošanu; 15.1.2. iesaistās šīs nozares vadošo starptautisko organizāciju darbībā; 15.2. realizē drošības kultūras pasākumus valstī: 15.2.1. piedalās profesionālajā un speciālajā apmācībā un veicina apmācību programmu pilnveidošanu; 15.2.2. organizē dažāda līmeņa ekspertu apspriedes un piedalās tajās; 15.2.3. veicina iedzīvotāju izglītības programmu pilnveidošanu par radiācijas drošības jautājumiem un izplata informāciju par jaunākajām atziņām radiācijas un kodoldrošības jomā. III. Radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumu sistēmas vispārējās prasības un kvalitātes nodrošināšanas programma 16. Radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumu sistēma ietver šādas prasības: 16.1. jebkurai apstarošanai un apstarojumam pakļauto personu skaitam jābūt tik minimālam, kāds attiecīgajos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos ar saprātīgiem līdzekļiem ir sasniedzams; 16.2. veicot jebkuras darbības, kas saistītas ar radioaktīvo vielu vai citu jonizējošā starojuma avotu lietošanu, aizliegts pārsniegt šajos noteikumos noteiktos attiecīgo dozu un radioaktīvā piesārņojuma pamatlimitus vai atvasinātos limitus. 17. Šajos noteikumos noteiktie pamatlimiti aizstājami ar citiem dozu limitiem šādos gadījumos: 17.1. personas apstarošanai ārstnieciski diagnostiskos nolūkos jāpiemēro šo noteikumu 2. un 3.pielikumā rekomendētie dozu līmeņi; 17.2. īpaši sankcionētai apstarošanai jāpiemēro šo noteikumu VII nodaļā noteiktie dozu limiti un speciālās prasības; 17.3. personu apstarošanai, kas apzināti un pēc pašu vēlēšanās palīdz pacientiem diagnostikā vai ārstēšanā ārpus savas profesionālās darbības, jāpiemēro 5 mSv dozu limits; 17.4. brīvprātīgo apstarošanai medicīnisko un biomedicīnisko pētījumu ietvaros jāpiemēro Centrālās medicīnas ētikas komitejas apstiprinātie dozu līmeņi, ko nosaka katram konkrētajam gadījumam un attiecina tikai uz brīvprātīgajiem, kuri pētījumu rezultātā negūst tiešu ārstniecisku labumu. Centrālajai medicīnas ētikas komitejai, nosakot apstarošanas līmeņus, jāievēro Latvijas Medicīnas akadēmijas P.Stradiņa klīniskās slimnīcas Radioloģijas klīnikas atzinums. 18. Lai aizsargātu personālu pret jonizējošo starojumu, licences vai atļaujas īpašnieks izstrādā radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmu (turpmāk - kvalitātes nodrošināšanas programma) un tās ietvaros: 18.1. veic visu starojumam pakļauto darbinieku dozimetrisko kontroli; 18.2. ievieš aizsardzības un drošības pasākumus un dokumentē to izpildi; 18.3. paredz nepieciešamos finansu resursus radiācijas drošības pasākumu veikšanai un izdara regulāras materiālo resursu inventarizācijas un pārbaudes; 18.4. atklāj un novērš drošības pasākumu pārkāpumus, nepieļauj to atkārtošanos; 18.5. nosaka kārtību, kādā darbu vadītājs konsultējas un sadarbojas radiācijas drošības jomā ar radniecīgām iestādēm, valsts institūcijām un pašvaldībām; 18.6. veic radioaktīvo, kodolmateriālu un citu jonizējošā starojuma avotu uzskaiti un savlaicīgi informē licences un atļaujas izsniedzēju par visām izmaiņām; 18.7. nodrošina minimālu radioaktīvo atkritumu kopējo radioaktivitāti un tilpumu; 18.8. savāc un sašķiro visus radioaktīvos atkritumus atbilstoši to radioķīmiskajām un ķīmiskajām īpašībām; 18.9. finansiāli un tehniski nodrošina radioaktīvo atkritumu apstrādi un iepakošanu atbilstoši valsts uzņēmumā "Radons" lietotajām tehnoloģijām; 18.10. nodrošina darbiniekus ar dozimetrisko un radiometrisko aparatūru, kā arī ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem atbilstoši avārijā veicamo darbu specifikai un apjomam. IV. Kompetento institūciju pamatuzdevumi 19. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Labklājības ministrija ir atbildīga par radiācijas drošības un kodoldrošības prasību izpildes kontroli un uzraudzību. Tās realizāciju nodrošina šādas institūcijas: 19.1. Vides valsts inspekcijas Radiācijas un kodoldrošības daļa (turpmāk - Radiācijas un kodoldrošības inspekcija); 19.2. Nacionālais vides veselības centrs (turpmāk - Veselības centrs); 19.3. Latvijas Medicīnas akadēmijas P.Stradiņa Valsts klīniskās slimnīcas Radioloģijas klīnika (turpmāk - Radioloģijas klīnika); 19.4. Latvijas Medicīnas akadēmijas P.Stradiņa Valsts klīniskās slimnīcas Konsultatīvā poliklīnika (turpmāk - Konsultatīvā poliklīnika); 19.5. Labklājības ministrijas Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija); 19.6. Latvijas Medicīnas akadēmijas P.Stradiņa Valsts klīniskās slimnīcas Radioloģijas klīnikas Termostimulētās luminiscences dozimetrijas laboratorija (turpmāk - TLD laboratorija). 20. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija, Veselības centrs un Radioloģijas klīnika: 20.1. kontrolē kvalitātes nodrošināšanas programmu izpildi; 20.2. veicina radiācijas drošības un kodoldrošības kultūras līmeņa paaugstināšanu; 20.3. piedalās radiācijas drošības un kodoldrošības speciālistu apmācībā; 20.4. piedalās radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertu akreditācijas komisijās. 21. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija, Veselības centrs, Radioloģijas klīnika un Darba inspekcija pieprasa, lai darbu vadītāji katram darbiniekam nodrošina brīvi pieejamu informāciju par viņa saņemto dozu mērījumiem vai dozu novērtējumiem, kas izdarīti, pamatojoties uz dozimetriskiem mērījumiem darba vietās un radiobioloģiskajiem izmeklējumiem. 22. Licences un atļaujas izsniedzējs pieprasa, lai licences vai atļaujas īpašnieks izveido speciālu radiācijas drošības struktūrvienību, kas ir atbildīga tikai par darbu ar radioaktīvajām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem, bet nav saistīta ar iestādes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatdarbību, šādos gadījumos: 22.1. darbībās ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma avotiem; 22.2. darbībās ar vaļējām radioaktīvajām vielām, kuru kopējā aktivitāte ir lielāka par 1 GBq; 22.3. izmantojot ārstēšanai jonizējošo starojumu vai radioaktīvās vielas; 22.4. izmantojot vairāk par 10 jonizējošā starojuma iekārtām, kuru darbībā ir nepieciešama tieša operatora līdzdalība; 22.5. izmantojot pārnēsājamās vai pārvietojamās starojuma iekārtas; 22.6. izmantojot slēgtos starojuma avotus, kuru kopējā aktivitāte ir lielāka par 1 TBq; 22.7. ja licences un atļaujas izsniedzējs uzskata, ka avārijas gadījumā var tikt apdraudēta cilvēku dzīvība vai pastāv vides radioaktīvā piesārņojuma risks. 23. Ja ārstniecības iestādē gada laikā vairāk nekā 100 pacientiem ārstēšanā tiek izmantoti jonizējošā starojuma avoti, tad jābūt vismaz vienam medicīnas fiziķim. Izņēmuma kārtā, līdz šādi speciālisti tiek apmācīti un akreditēti, tos var aizvietot ar sertificētiem ārstiem radiologiem terapeitiem vai diagnostikas radiologiem, ja šie ārsti ir papildus apmācīti izmantot minētās iekārtas. 24. Minimālais personāla skaits radiācijas drošības struktūrvienībās uz vienu starojuma avotu noteikts šo noteikumu 4.pielikumā. 25. Ja kopējais darbinieku skaits, kuri izmanto jonizējošā starojuma avotus, nav lielāks par pieciem cilvēkiem, tad šādas struktūrvienības vietā var būt viens kvalificēts eksperts radiācijas drošībā. 26. Eksperta izglītībai un darba pieredzei jābūt saistītai ar radioaktīvo vielu un citu jonizējošā starojuma avotu lietošanu: 26.1. ar vidējo speciālo izglītību - vismaz 17 gadi; 26.2. ar bakalaura grādu - vismaz 13 gadi; 26.3. ar maģistra grādu - vismaz 10 gadi; 26.4. ar zinātņu doktora grādu - vismaz 7 gadi. 27. Ekspertu akreditācijas komisiju izveido Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopīgi ar Labklājības ministriju, iesaistot tajās attiecīgo nozaru vadošos speciālistus un Radiācijas un kodoldrošības inspekcijas, Veselības centra un Radioloģijas klīnikas pārstāvjus. V. Radioaktīvo vielu, citu jonizējošā starojuma avotu un iedzīvotāju un personāla saņemto dozu uzskaite un kontrole 28. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija, Veselības centrs un Radioloģijas klīnika veic radioaktīvo un citu jonizējošā starojuma avotu valsts uzskaiti. 29. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija veic kodolmateriālu uzskaiti atbilstoši Latvijas Republikas un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras nolīgumam par garantiju piemērošanu saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu. 30. Veselības centrs novērtē iedzīvotāju saņemtās starojuma dozas, izmantojot dozas jaudas un radioaktīvā piesārņojuma mērījumus un citu informāciju, bet kritiskajām iedzīvotāju grupām dozu novērtēšanā izmanto tiešās mērīšanas metodes. 31. Personāla dozimetrisko kontroli nodrošina licences vai atļaujas īpašnieks. 32. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija pārrauga to darbinieku dozimetrisko kontroli, kuri nav saistīti ar starojuma avotu izmantošanu medicīnā. 33. Veselības centrs pārrauga to darbinieku dozimetrisko kontroli, kuri ir saistīti ar starojuma avotu (izņemot rentgeniekārtas) izmantošanu medicīnā. 34. Radioloģijas klīnika pārrauga to darbinieku dozimetrisko kontroli, kuri ir saistīti ar rentgeniekārtu izmantošanu medicīnā. 35. TLD laboratorija veic visa personāla, iedzīvotāju kritisko grupu un pacientu individuālās dozimetrijas mērījumus un nodrošina attiecīgās valsts institūcijas ar informāciju par darbinieku saņemtajām dozām. 36. Attiecīgās institūcijas izveido un aktualizē šādas datu bāzes: 36.1. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija - par personāla kvalifikācijas pārbaudēm iestādēs, kurās izmanto radioaktīvās vielas un citus jonizējošā starojuma avotus (izņemot medicīnas iestādes); 36.2. Veselības centrs: 36.2.1. par personāla kvalifikācijas pārbaudēm, kas saistīts ar starojuma avotu (izņemot rentgeniekārtas) izmantošanu medicīnā; 36.2.2. par iedzīvotāju saņemtajām starojuma dozām; 36.3. Radioloģijas klīnika - par personāla kvalifikācijas pārbaudēm ārstniecības iestādēs, kurās izmanto rentgeniekārtas; 36.4. Konsultatīvā poliklīnika - par personāla, mācekļu, studentu medicīniskajām pārbaudēm; 36.5. TLD laboratorija - par personāla, mācekļu, studentu saņemtajām starojuma dozām. VI. Dozu ierobežojumi personālam 37. Efektīvās dozas limits personāla apstarošanai ir 20 mSv gadā. Šis limits attiecas uz dozu summu, kuru veido ekvivalentā doza no ārējiem starojuma avotiem un paredzamā ekvivalentā doza no radioaktīvo vielu iekšējās uzņemšanas, rēķinot to no visa radionuklīdu daudzuma, kas uzņemts 50 gadu laikā. 38. Papildu pamatlimitam (20 mSv) personālam tiek noteikti šādi pakārtotie limiti gada laikā: 38.1. pieļaujamā ekvivalentā doza acs lēcai ir 150 mSv; 38.2. pieļaujamā ekvivalentā doza 1 cm2 lielai ādas virsmai ir 500 mSv. Tā piemērojama apstarojumam visvairāk pakļautajām ķermeņa daļām; 38.3. pieļaujamā ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm ir 500 mSv. 39. Ar brīdi, kad sieviete informē darba devēju par savu grūtniecību, auglis tiek aizsargāts kā jebkurš sabiedrības loceklis. 40. Ja grūtniece piekrīt strādāt darbu ar radioaktīvām vielām vai jonizējošā starojuma avotiem, viņai jānodrošina tādi darba apstākļi, lai ekvivalentā doza, ko saņem auglis, nepārsniedz 1 mSv visā atlikušajā grūtniecības periodā. 41. Ja darba devējs nespēj nodrošināt šo noteikumu 40.punktā noteikto prasību izpildi, tad grūtnieces darbs ar radioaktīvām vielām vai jonizējošā starojuma avotiem tiek pārtraukts uz visu grūtniecības periodu atbilstoši Latvijas darba likumu kodeksa normām. 42. Barojošas mātes aizliegts iesaistīt darbā, kas saistīts ar vaļējiem starojuma avotiem. 43. Dozu limiti tiem mācekļiem un studentiem, kas ir vecāki par 18 gadiem, ir tādi paši kā citiem starojumam pakļautiem darbiniekiem. 44. Efektīvās dozas limits mācekļiem un studentiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem, kuriem apmācību programmā paredzēts lietot starojuma avotus, ir 6 mSv gadā. Šiem mācekļiem un studentiem ir aizliegts strādāt kontroles zonās, izņemot radiācijas drošības un kodoldrošības apmācību. 45. Papildu pamatlimitam (6 mSv) mācekļiem un studentiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem tiek noteikti šādi pakārtotie limiti gada laikā: 45.1. pieļaujamā ekvivalentā doza acs lēcai ir 50 mSv; 45.2. pieļaujamā ekvivalentā doza 1 cm2 lielai ādas virsmai ir 150 mSv. Tā piemērojama apstarojumam visvairāk pakļautajām ķermeņa daļām; 45.3. pieļaujamā ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm ir 150 mSv. VII. Dozu limiti īpaši sankcionētai apstarošanai 46. Īpaši sankcionēta apstarošana var būt plānveida, ja kāda specifiska darbība paredz nepieciešamību pārsniegt 20 mSv limitu vienā gadā, vai apstarošana avārijā, ja rodas nepieciešamība glābt cilvēku dzīvības, aizkavēt daudzu iedzīvotāju apstarošanu vai saglabāt lielas materiālās vērtības. 47. Darbu vadītājs drīkst atļaut personālam avārijas seku likvidēšanas laikā saņemt papildu apstarošanas dozu šādu limitu robežās (ja tiek ievērotas šajā nodaļā noteiktās prasības): 47.1. 20 mSv - jebkurā īpaši sankcionētā gadījumā; 47.2. 40 mSv - ja darbība ir saistīta ar lielu materiālu vērtību saglabāšanu; 47.3. 200 mSv - ja avārijā var tikt apstarots liels iedzīvotāju daudzums vai jāglābj cilvēku dzīvības. Darbu vadītājam, pirms tas atļauj personālam saņemt papildu apstarošanas dozu līdz 200 mSv, tas jāsaskaņo ar Radiācijas un kodoldrošības inspekciju vai Veselības centru. 48. Izņēmuma gadījumos, kas minēti šo noteikumu 47.punktā, kompetentas institūcijas var, ja to prasa kāda specifiska darbība, īpaši sankcionēt dažu personu individuālu profesionālo apstarošanu, kas pārsniedz 20 mSv, bet nepārsniedz šajā nodaļā noteikto maksimālo apstarošanas līmeni. 49. Katras īpaši sankcionētas apstarošanas nepieciešamību kompetentas institūcijas izvērtē atsevišķi. 50. Īpaši sankcionētai apstarošanai var brīvprātīgi tikt pakļauti tikai tie darbinieki, kuri regulāri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem. 51. Grūtnieces, barojošas mātes, mācekļus un studentus neatkarīgi no to vecuma aizliegts pakļaut īpaši sankcionētām apstarošanām. 52. Īpaši sankcionētām apstarošanām aizliegts pakļaut tos darbiniekus, kuri piecu iepriekšējo gadu laikā ir piedalījušies avāriju seku likvidēšanā un jau ir saņēmuši dozu, kas lielāka par 100 mSv vienā gadā. 53. Ja viena gada laikā īpaši sankcionētas apstarošanas rezultātā pārsniegts dozas limits (20 mSv), darbiniekam jāļauj turpināt viņa parastās profesionālās darbības. 54. Katras īpaši sankcionētas apstarošanas dozas reģistrē attiecīgais darbu vadītājs, kā arī Radiācijas un kodoldrošības inspekcija vai Veselības centrs, kas sankcionējis šādu apstarošanu. 55. Ar īpaši sankcionētu apstarošanu saistītais personāls jāinformē par risku, kas saistīts ar šādām darbībām, un par nepieciešamo piesardzību, lai apstarošanas dozas un apstarojumam pakļauto personu skaits būtu tik minimāls, kāds attiecīgajos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos ar saprātīgiem līdzekļiem ir sasniedzams. 56. Īpaši sankcionētas apstarošanas nepieciešamību darbu vadītājs pamato un apspriež ar apstarošanai pakļaujamo personālu vai viņu pārstāvjiem, Konsultatīvās poliklīnikas Arodslimību un staru patoloģijas nodaļas praktizējošu ārstu un kvalificētu ekspertu. 57. Katrā konkrētā gadījumā, kad specifisku darbu veikšanai ir pierādīta īpaši sankcionētas apstarošanas nepieciešamība, Radiācijas un kodoldrošības inspekcija kopā ar Konsultatīvo poliklīniku attiecīgajam personālam uz noteiktu laiku šo specifisko darbu izpildei var atļaut pārsniegt dozu limitu 20 mSv vienā gadā. 58. Pamatdozu limita pārsniegšana var tikt atļauta laika periodā, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. 59. Aizliegts pārsniegt dozu limitu 50 mSv gadā, pie kam vidējā doza 10 gadus nedrīkst pārsniegt 20 mSv kopš tikusi īpaši sankcionēta šāda apstarošana. VIII. Dozu limiti iedzīvotājiem 60. Personas saņemtā doza nedrīkst pārsniegt dozas pamatlimitu vai no tā tieši atvasinātos cita veida limitus, izņemot radioterapiju, ja apstarošana ārstnieciskos nolūkos ir atbilstoši pamatota. 61. Nedrīkst pieļaut radioaktīvo vielu izplūšanu vidē, ja tā var radīt efektīvās dozas būtisku palielināšanos iedzīvotājiem. 62. Radionuklīdu daudzums, ko viena iestāde gada laikā drīkst izmest atmosfērā, notekūdeņos vai komunālo atkritumu izgāztuvēs, noteikts šo noteikumu 5.pielikumā. 63. Ja vienā teritorijā atrodas vairāki avoti, tad tiek izvērtētas pieļaujamās izmetes katram no tiem, ņemot vērā arī citu uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un iestāžu daļu radioaktīvā piesārņojuma fona izmaiņas. 64. Visām darbībām, ko regulē šie noteikumi, izņemot apstarošanu no dabiskajiem starojuma avotiem un apstarošanu ārstnieciski diagnostiskos nolūkos, efektīvās dozas pamatlimits iedzīvotājiem ir 1 mSv gadā. 65. Īpašos apstākļos, ja īsā laika periodā, veicot iejaukšanās pasākumus, nav iespējams novērst iedzīvotāju paaugstinātu apstarošanu, Labklājības ministrija var atļaut efektīvās dozas pamatlimita (1 mSv) pārsniegšanu vienā atsevišķā gadā, bet tā nedrīkst būt lielāka par 5 mSv, pie kam vidējā doza piecu nākamo gadu laikā nedrīkst pārsniegt 1 mSv gadā. 66. Papildu pamatlimitam (1 mSv) tiek noteikti šādi pakārtotie limiti: 66.1. ekvivalentā doza acs lēcai - 15 mSv gadā; 66.2. ekvivalentā doza 1 cm2 lielai ādas virsmai - 50 mSv gadā. Tā piemērojama apstarojumam visvairāk pakļautajām ķermeņa daļām; 66.3. ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm - 50 mSv gadā. 67. Iedzīvotāju apstarošana ārstniecības iestādē, ja tā nav saistīta ar viņu diagnostiku vai ārstēšanu, no visiem starojuma avotiem šajā iestādē, ieskaitot pacientus, kuru ārstēšanā izmanto radioaktīvās vielas, nedrīkst pārsniegt 5 mSv gadā. IX. Tehniskās prasības starojuma avotiem 68. Licences vai atļaujas īpašnieks un darbu vadītājs nodrošina nepārtrauktu kontroli pār jonizējošā starojuma avotiem un nekavējoties informē Radiācijas un kodoldrošības inspekciju un Drošības policiju, ja starojuma avots tiek pazaudēts vai prettiesiski atsavināts. 69. Aizsardzības un drošības pasākumos ir noteikta daudzpakāpju (daudzbarjeru) drošības sistēma, lai kļūdas vienā līmenī tiktu kompensētas vai koriģētas nākamajos aizsardzības līmeņos. Šo pasākumu mērķi ir: 69.1. novērst negadījumus, kuri var izsaukt apstarošanu; 69.2. vājināt šādu negadījumu sekas, ja tie tomēr notiek; 69.3. atjaunot avotu drošu lietošanu pēc negadījuma. 70. Licences vai atļaujas īpašnieks aizsardzības un drošības pasākumos izmanto tādas optimizācijas metodes, lai normālos darba apstākļos vai iespējamos negadījumos varbūtība apstaroties un saņemtās dozas lielums būtu tik mazs, kāds attiecīgajos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos ar saprātīgiem līdzekļiem ir sasniedzams. 71. Radiācijas drošības optimizācijai vienam licences vai atļaujas īpašniekam piederošas kompleksas vai vairākas vienādas iekārtas, kuras atrodas vienā kompaktā teritorijā, var tikt uzskatītas par vienu starojuma avotu. 72. Pamatprasības jonizējošā starojuma iekārtām ir šādas: 72.1. jebkuru bojājumu, kurš var izsaukt neplānotu apstarošanu, iespējams nekavējoties konstatēt; 72.2. jebkurš atsevišķs sistēmas sastāvdaļas bojājums nevar izsaukt neplānotu apstarojumu; 72.3. neplānota apstarojuma iespēja personāla kļūdas dēļ ir samazināta līdz minimumam. 73. Licences vai atļaujas īpašnieks nodrošina visu viņa īpašumā vai valdījumā esošo jonizējošā starojuma avotu kalibrēšanu. 74. Kalibrēšanu izdara starojuma avota ekspluatācijas sākumā, atkārto vismaz vienu reizi gadā, kā arī pēc katras tādas ekspluatācijas procedūras, kura ietekmē starojuma parametrus. 75. Iekārtas kalibrē atbilstoši starojuma veidam, enerģijai un absorbētajai dozai vai absorbētās dozas jaudai noteiktā attālumā. 76. Slēgtus starojuma avotus tuvai apstarošanai kalibrē pēc to aktivitātes, nosakot absorbētās dozas jaudu vakuumā vai noteiktā attālumā gaisā. 77. Licences vai atļaujas īpašnieks pēc jonizējošā starojuma iekārtas piegādātāja dotās informācijas apzina iespējamos iekārtas bojājumus un personāla kļūdas, kas var radīt neplānotu apstarojumu. 78. Licences vai atļaujas īpašnieks: 78.1. pieņem darbā kvalificētu personālu; 78.2. nodrošina personālam atbilstošu apmācību; 78.3. izveido kvalitātes garantiju programmu; 78.4. nodrošina adekvātas kalibrēšanas procedūras. 79. Licences vai atļaujas īpašnieks sadarbībā ar jonizējošā starojuma iekārtu piegādātāju nodrošina: 79.1. starojuma iekārtu tehniskās dokumentācijas, darbības un ekspluatācijas instrukciju, kā arī drošības instrukciju atbilstību Starptautiskās elektrotehniskās komisijas vai Starptautiskās standartizācijas organizācijas attiecīgajiem standartiem (dokumentācijai jābūt kādā no ANO oficiālajām valodām, kuru saprot lietotāji); 79.2. attiecīgās dokumentācijas, kas nepieciešama radiācijas drošības prasību izpildei, kā arī brīdinājuma informācijas un galveno raksturlielumu uz vadības pults tulkojumu latviešu valodā; 79.3. starojuma ģeneratoru apgādi ar kūļa ieslēgšanas un izslēgšanas indikatoriem, starojuma kūļa kontroles un kolimēšanas mehānismiem (ja starojuma ģenerators ar kolimēšanas mehānismiem netiek apgādāts, jānodrošina starojuma lauka maksimāla vienveidība arī bez starojuma lauka pārveidotāja); 79.4. starojuma iekārtu apgādi ar bloķējošām ierīcēm, kuras nepieļauj netīšu starojuma iekārtas ieslēgšanu; 79.5. starojuma iekārtu apgādi ar aizsargierīcēm pret izkliedēto starojumu; 79.6. radiogrāfisko iekārtu apgādi ar ierīcēm, kuras automātiski atslēdz starojumu pēc noteikta laika perioda vai attiecīgās dozas sasniegšanas. 80. Papildu prasības jonizējošā starojuma iekārtu konstrukcijai ir šādas: 80.1. radioaktīvā starojuma avoti apstarošanas iekārtās tiek automātiski atslēgti, ja tiek pārtraukta strāvas piegāde, un kūļa kontroles mehānisms tiek atkārtoti ieslēgts no vadības pults; 80.2. kontroles iekārtas nekavējoties brīdina par novirzēm iekārtu darbībā; 80.3. augstas dozas jaudas iekārtas ir nodrošinātas vismaz ar divām neatkarīgām drošības sistēmām to darbības pārtraukšanai; 80.4. augstas dozas jaudas iekārtas ir apgādātas ar drošības blokatoriem vai citiem līdzekļiem, kuri nepieļauj iekārtu izmantot citādi, kā tas norādīts uz vadības pults; 80.5. drošības blokatoru konstrukcijā lieto tādas fiziskās aizsardzības sistēmas kā kodus un atslēgas, kas garantē, ka iekārtas ekspluatācija ar atslēgtu bloķēšanu, veicot remontdarbus vai kalibrēšanu, ir iespējama tikai ekspluatācijas personāla tiešā kontrolē, izmantojot bloķēšanai divas savstarpēji neatkarīgas sistēmas, kuru atslēgšana jāveic diviem speciālistiem vienlaicīgi. X. Personāla aizsardzības organizēšanas principi 81. Darbu vadītājs novērtē iespējamās apstarošanas varbūtības raksturu un lielumu. 82. Visas darbavietas tiek sadalītas zonās, ievērojot sagaidāmo ikgadējo dozu novērtējumu, kā arī paredzamo negadījumu biežumu un to iespējamās sekas. 83. Licences vai atļaujas īpašnieks veic dozimetrisko kontroli un radioaktīvā piesārņojuma un jonizējošā starojuma dozas jaudas monitoringu dažādām zonām un dažādiem darba apstākļiem. 84. Licences vai atļaujas īpašnieks nodrošina darbinieku medicīnisko uzraudzību, izmantojot Konsultatīvās poliklīnikas pakalpojumus. 85. Jebkuram darbiniekam, māceklim vai studentam jābūt informētam par apdraudējumu veselībai, kas saistīts ar viņa veicamo darbu. 86. Visiem darbu izpildītājiem, kuri strādā ar radioaktīvām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem, jābūt informētiem par radiācijas drošības prasībām un jābūt apmācītiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu. 87. Strādājošām sievietēm jābūt informētām par iespējamo kaitējumu viņu veselībai. Šī informācija atbilstoši jāpapildina grūtniecības gadījumā. 88. Aizsardzības pasākumus apstarojumam pakļautajiem darbiniekiem nosaka darbu vadītājs, saskaņojot tos ar licences un atļaujas izsniedzēju. 89. Aizsardzības pasākumu ietvaros regulāri jāpārbauda: 89.1. starojuma avotu konstrukcijas un izvietojuma plāns; 89.2. jaunu vai modificētu starojuma avotu pieņemšana ekspluatācijā; 89.3. aizsardzības palīgierīču un materiālu efektivitāte; 89.4. mērinstrumenti; 89.5. aizsardzības pasākumu norises kvalitāte. XI. Apstarojumam pakļauto darbinieku grupas un kategorijas 90. Lai veiktu pārraudzību un dozu monitoringu, noteiktas šādas darbinieku grupas: 90.1. darbinieki, kuri strādā kontroles zonās; 90.2. mācekļi un studenti vecumā no 16 līdz 18 gadiem; 90.3. strādājošās grūtnieces un barojošās mātes (izņēmuma gadījumos). 91. Ja apstarojumam pakļauto darbinieku skaits iestādē pārsniedz 50, tad licences vai atļaujas īpašnieks sadala darbiniekus divās kategorijās atbilstoši paredzamajai apstarošanas dozai: 91.1. "A" kategorija - darbinieki, kuru paredzamā apstarošanas doza gadā var pārsniegt 6 mSv; 91.2. "B" kategorija - darbinieki, kuru paredzamā apstarošanas doza gadā nevar pārsniegt 6 mSv. 92. "B" kategorijas darbiniekus nedrīkst pakļaut īpaši sankcionētām apstarošanām un iesaistīt avāriju seku likvidēšanas darbos. 93. Licences vai atļaujas īpašnieks, saskaņojot ar attiecīgo profesionālo arodbiedrību un Konsultatīvo poliklīniku, var sašaurināt dozimetrijas un medicīniskās uzraudzības programmas "B" kategorijas darbiniekiem. 94. Mācekļu un studentu vecumā no 16 līdz 18 gadiem aizsardzība ir tāda pati kā iedzīvotājiem, bet dozu limits ir 6 mSv gadā. XII. Prasības aizsardzībai darba vietās 95. Darba vietu sagatavošanai, kurās pastāv iespēja apstarošanai ar jonizējošo starojumu, kas pārsniedz dozu 1 mSv gadā, jāatbilst starojuma avotu raksturam un aizsardzības pasākumu prasībām, kā arī iespējamo negadījumu raksturam un apjomam. 96. Licences un atļaujas izsniedzējs nosaka darba vietu sadalījumu kontroles un pārraudzības zonās. 97. Darbu vadītājs veic darba vietu sadalīšanu kontroles un pārraudzības zonās un nodrošina atbilstošu uzraudzību. 98. Kontroles zona ir norobežota, un iekļūšana tajā tiek kontrolēta saskaņā ar darbu vadītāja rakstiski noteiktu kārtību. 99. Ja kontroles zonā var izdalīt atsevišķas apakšzonas ar būtiski atšķirīgām prasībām radiācijas drošībai, darbu vadītājs nosaka kārtību apakšzonu robežu šķērsošanai. 100. Licences vai atļaujas īpašnieks nodrošina zonu un apakšzonu atdalīšanu ar barjerām un to marķēšanu, norādot zonas tipu, starojuma avotu raksturu un bīstamību, kā arī nodrošina atbilstošus resursus zonu un apakšzonu kontrolei un aizsardzībai. 101. Darbu vadītājs izstrādā instrukcijas atbilstoši apstarošanas varbūtībai un veicamajām darbībām kontroles un pārraudzības zonās, organizē monitoringu šajās zonās. XIII. Dozimetriskā kontrole un monitorings 102. Darbu vadītājs uzrauga darba vidi un kontrolē šādus parametrus: 102.1. ekvivalentās dozas lielumu, norādot mērāmā starojuma dabu un īpašības; 102.2. piesārņojošo radioaktīvo vielu koncentrāciju gaisā un virsmas nosmērētību ar radioaktīvām vielām, norādot to dabu, fizikālo un ķīmisko stāvokli (ja individuālie mērījumi nav iespējami vai ir nepietiekami, monitorings jāpamato ar darba vietas uzraudzības rezultātiem vai citiem darbiniekiem izdarīto individuālo mērījumu novērtējumu); 102.3. apstarošanai pakļauto darbinieku monitoringu. 103. Licences un atļaujas izsniedzējs nodrošina vispārējo uzraudzību un nosaka tos darbiniekus, kas pakļauti iekšēja piesārņojuma saņemšanai, kura rezultātā ekvivalentā doza var pārsniegt 1 mSv gadā, un izveido atbilstošu viņu individuālo dozu monitoringa sistēmu. 104. Darbu vadītājs vai tā nozīmēta persona reģistrē mērījumu rezultātus. 105. Personāla saņemto dozu aprēķina darbu vadītājs, pamatojoties uz individuālajiem dozimetriskajiem mērījumiem, ko nodrošina atļaujas vai licences īpašnieks, bet izpilda TLD laboratorija. 106. Ja nav veikta individuālā dozimetrija, tad ārējā apstarojuma dozu aprēķināšanai izmanto šo noteikumu I nodaļā dotās formulas un 6.pielikumā dotās skaitliskās vērtības, bet iekšējās apstarošanas efektīvo dozu aprēķināšanai - 7.pielikumā dotās skaitliskās vērtības un radioaktīvā piesārņojuma mērījumus darba telpās. XIV. Darbinieku apstarošanas reģistrācija un izpēte pēc netīšas apstarošanas vai avārijas 107. Uzskaites dokumenti par darbinieku, kurš apstarots ar jonizējošo starojumu, jāsaglabā visu attiecīgā darbinieka darba laiku, kā arī pēc šādu darbu izbeigšanas, kamēr minētā persona sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadus pēc tāda darba beigām, kas bijis saistīts ar apstarošanu. 108. Uzskaites dokumentiem jāietver šāda informācija: 108.1. izmērītā vai novērtētā apstarojuma individuālā doza; 108.2. informācija par darba apstākļiem un veikto darbību apjomu ar jonizējošā starojuma avotiem; 108.3. jebkuri darba vietas monitoringa rezultāti, it īpaši, ja tie izmantoti dozas noteikšanā vai novērtēšanā. 109. Darbu vadītājs: 109.1. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, ziņo licences un atļaujas izsniedzējam par monitoringa rezultātiem; 109.2. nodrošina monitoringa rezultātu pieejamību attiecīgajiem darbiniekiem; 109.3. nodod informāciju par darbinieku saņemtajām dozām Konsultatīvās poliklīnikas Arodslimību un staru patoloģijas kabinetam. 110. Netīšas apstarošanas vai avārijas gadījumā visi mērījumu vai novērtējumu rezultāti nekavējoties tiek nodoti licences un atļaujas izsniedzējam, lai nodrošinātu nepieciešamo lēmumu pieņemšanu par īpašu medicīnisko uzraudzību vai neatliekamās palīdzības sniegšanu. 111. Netīšas apstarošanas gadījumā darbu vadītājs un licences un atļaujas izsniedzējs izpēta negadījuma apstākļus, kā arī novērtē un iereģistrē uzskaites dokumentos attiecīgā darbinieka saņemtās dozas un to sadalījumu ķermenī. XV. Darbinieku medicīniskā uzraudzība 112. Jonizējošajam starojumam pakļauto darbinieku veselības stāvokli regulāri novērtē Konsultatīvās poliklīnikas Arodslimību un staru patoloģijas kabineta arodslimībās sertificēts ārsts. 113. Jonizējošajam starojumam pakļauto darbinieku apskatē Konsultatīvās poliklīnikas Arodslimību un staru patoloģijas kabinets pieprasa izrakstu no ambulatorā vai stacionārā slimnieka medicīniskās kartes, kurā ietvertas visas zināmās agrāk gūtās apstarošanas darbā un ārstnieciski diagnostiskos nolūkos. 114. Konsultatīvā poliklīnika var turpināt darbinieka medicīnisko uzraudzību pēc darba ar jonizējošā starojuma avotiem izbeigšanas tik ilgi, cik tas nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgās personas veselību. 115. Informācija par medicīniskajām pārbaudēm jāsaglabā, līdz persona sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadus pēc tāda darba beigām, kas bijis saistīts ar apstarošanu. 116. Ja ir pārsniegta efektīvā doza 20 mSv vai kāda cita gada laikā pieļaujamā dozas robeža, jānodrošina attiecīgā darbinieka īpaša medicīniskā uzraudzība. Darba turpināšanai ar jonizējošā starojuma avotiem nepieciešama Konsultatīvās poliklīnikas Arodslimību un staru patoloģijas kabineta arodslimībās sertificēta ārsta atļauja. 117. Ja notikusi avārija: 117.1. jānodrošina apstarotā personāla speciālas apskates; 117.2. jālikvidē radioaktīvais piesārņojums organismā; 117.3. jānodrošina attiecīgu zāļu lietošana, ja to uzskata par nepieciešamu arodslimībās sertificēts ārsts, kurš veic jonizējošajam starojumam pakļauto darbinieku veselības stāvokļa novērtēšanu; 117.4. vienlaicīgi jānodrošina citas nepieciešamās darbības apstarotās personas veselības aprūpei, ja to pieprasa Konsultatīvā poliklīnika vai cita ārstniecības iestāde, kura specializējusies radioloģiskajās avārijās cietušo veselības aprūpē. XVI. Apstarošana darbā no dabīgiem starojuma avotiem 118. Šī noteikumu daļa attiecas uz dabīgiem jonizējošā starojuma avotiem darba vietās, kas saistītas ar palielinātu radona koncentrāciju vai paaugstinātu gamma radiāciju (piemēram, dziednieciskie avoti, alas, raktuves un citas darba vietas pazemē), uz tādu materiālu glabāšanu un darbībām ar tiem, kurus neuzskata par radioaktīviem, bet kas satur vērā ņemamu dabīgo radionuklīdu daudzumu, kā arī uz reaktīvo lidmašīnu apkalpēm lidojuma laikā. 119. Ja ir pamatota informācija, ka noteiktās darba vietās strādājošie var saņemt apstarošanas dozu, kas ievērojami lielāka par 1 mSv gadā, Labklājības ministrija pieprasa darba devējam veikt darba vides pētījumus, lai noteiktu, kurās teritorijās, pie kādām darbībām un kādos apstākļos strādājošie ir pakļauti attiecīgajai apstarošanai: 119.1. ja doza ir lielāka par 1 mSv, bet mazāka par 6 mSv gadā, tad darba devējs nodrošina tikai to radiācijas drošības prasību izpildi, kas noteiktas šo noteikumu 4.1.apakšnodaļā sievietēm grūtniecēm; 119.2. ja doza ir lielāka par 6 mSv gadā, tad darba devējs nodrošina visu šajos noteikumos noteikto radiācijas drošības un darba aizsardzības pasākumu izpildi. 120. Darba devējs kopā ar Radiācijas un kodoldrošības inspekciju kontrolē reaktīvo lidmašīnu apkalpes saņemto apstarošanas dozu un, ja doza ir lielāka par 1 mSv, bet mazāka par 6 mSv gadā, tad lidmašīnu apkalpes loceklēm grūtniecēm nodrošina to radiācijas drošības prasību izpildi, kas noteiktas šo noteikumu VI nodaļā. XVII. Iedzīvotāju aizsardzība normālos apstākļos 121. Ja paredzamās darbības ir saistītas ar apstarošanas iespējamību iedzīvotājiem, tad Radiācijas un kodoldrošības inspekcija vai Veselības centrs pieprasa licences vai atļaujas īpašniekam veikt iespējamā apdraudējuma analīzi un izskata iespēju atļaut šādu darbību veikšanu vai izmaiņas tajās. 122. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija, Vides valsts ekspertīzes pārvalde, Veselības centrs un Darba inspekcija piedalās tādu jaunu objektu pieņemšanā ekspluatācijā, kuri rada iespējamību iedzīvotāju apstarošanai vai vides piesārņošanai ar radioaktīvām vielām. 123. Darbu vadītājs saskaņo radioaktīvo atkritumu pārstrādes un apglabāšanas plānus ar Radiācijas un kodoldrošības inspekciju un valsts uzņēmumu "Radons". 124. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apstiprina valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu kontroles plānu. 125. Civilās aizsardzības centrs kopā ar Radiācijas un kodoldrošības inspekciju apstiprina avārijas pasākumu plānus tādiem objektiem, kuri avāriju gadījumos rada iespēju iedzīvotāju apstarošanai vai vides piesārņošanai ar radioaktīvām vielām. 126. Veselības centrs novērtē apstarošanas dozas no visiem starojuma avotiem attiecīgo rajonu iedzīvotājiem un valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu ietekmes zonās noteiktajām kritiskajām iedzīvotāju grupām. 127. Labklājības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ievērojot radioaktīvo vielu galvenos pārnešanas ceļus, apzina iedzīvotāju kritiskās grupas un veic pētījumus par iedzīvotāju apstarošanu. 128. Iedzīvotāju apstarošanas dozu novērtējumā jāietver: 128.1. ārējā starojuma dozu mērījumi iedzīvotāju kritiskajām grupām; 128.2. radionuklīdu kopējās un īpatnējās radioaktivitātes mērījumi vides objektos un pārtikas produktos; 128.3. informācija par iepriekš veiktajām darbībām ar radioaktīvajām vielām. 129. Ja atbilstoši likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 11.panta ceturtajai daļai tiek pieprasītas papildu pārbaudes, lai precizētu kāda starojuma objekta ietekmi uz iedzīvotāju apstarošanas dozām, šādu pārbaužu plānu apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 130. Veselības centrs kopā ar Radiācijas un kodoldrošības inspekciju apkopo informāciju, kura tiek saņemta no licenču vai atļauju īpašniekiem par pētījumiem pārraudzības zonās, izveido un aktualizē datu bāzes par dozu novērtējumiem iedzīvotāju kritiskajām grupām. 131. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija, Veselības centrs un Darba inspekcija sagatavo priekšlikumus attiecīgajiem iedzīvotājiem vai darba devējam radiācijas drošības uzlabošanai šādos gadījumos: 131.1. ja iedzīvotāju grupai apstarošanas doza no ārējā starojuma ilgstoši ir lielāka vai vienāda ar 5 mSv gadā; 131.2. ja tikai radona (222Rn) vidējā koncentrācija gaisā ir: 131.2.1. dzīvojamās telpās - lielāka vai vienāda ar 500 Bq/m3; 131.2.2. darbavietās - lielāka vai vienāda ar 1000 Bq/m3. XVIII. Pārtikas produktu un mājdzīvnieku aizsardzība 132. Pieļaujamos pārtikas produktu radioaktīvā piesārņojuma līmeņus nosaka, balstoties uz iedzīvotāju apstarošanas dozas pamatlimitu, katru radionuklīdu grupu apskatot atsevišķi. Ja konstatētas vairāku radionuklīdu grupas vienlaicīgi, tad atšķirīgo radionuklīdu aktivitātes jāsummē. 133. Pieļaujamie pārtikas produktu radioaktīvā piesārņojuma līmeņi noteikti šo noteikumu 8.pielikumā. Šo līmeņu ievērošanas kontroli veic pilnvarotas kompetentas institūcijas. 134. Pieļaujamie dzīvnieku barības radioaktīvā piesārņojuma līmeņi cēzija izotopiem un lietošanai sagatavotai dzīvnieku barībai noteikti šo noteikumu 9.pielikumā. XIX. Aizsardzība pret radonu ēkās un radioaktivitātes limiti celtniecības materiālos 135. Potenciāli bīstamo rajonu atrašanu un izpēti pēc valsts vai pašvaldību pasūtījuma veic: 135.1. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija; 135.2. Nacionālais vides veselības centrs vai teritoriālie vides veselības centri; 135.3. atbilstoši sertificētas institūcijas. 136. Radona līmeni ēkās, kuras nav ietvertas valsts vai pašvaldību pasūtījuma programmās, nosaka sertificētas institūcijas pēc ēkas īpašnieka vai tās lietotāja pasūtījuma. 137. Lēmumu pieņemšanu par nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem ēkās pamato ar radona gāzes un tā sabrukšanas produktu ilgstošiem vai periodiskiem mērījumiem, ievērojot radona koncentrācijas sezonālās izmaiņas. 138. Ja uz tiešo mērījumu pamata aprēķinātā radona gāzes vidējā koncentrācija gadā dzīvojamās telpās ir 300 Bq/m3, dzīvojamo telpu īpašnieki vai īrnieki par to ziņo Radiācijas un kodoldrošības inspekcijai vai Veselības centram. 139. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija kopā ar Veselības centru izlemj par atbilstošiem aizsardzības pasākumiem. Pasākumu neatliekamību nosaka tas, cik lielā mērā ir pārsniegts 300 Bq/m3 līmenis. 140. Ja ēkās radona vidējā koncentrācija ir lielāka par 500 Bq/m3, tad Radiācijas un kodoldrošības inspekcija vai Veselības centrs informē iedzīvotājus par sagaidāmo kaitējumu viņu veselībai un iespējamajiem pasākumiem radona kaitīgās ietekmes samazināšanai. 141. Ja konstatētā radona koncentrācija dzīvojamās telpās ir lielāka par 1000 Bq/m3 mērījuma laikā vai 600 Bq/m3 vidēji gadā, dzīvojamo telpu īpašniekiem vai īrniekiem aizsardzības pasākumi jāveic nekavējoši. 142. Ja, balstoties uz U238 un Ra226 mērījumiem augsnē, sagaidāms, ka radona koncentrācija jaunceļamā ēkā varētu pārsniegt 300 Bq/m3, tad jau celtniecības projektā jāparedz nepieciešamie aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu šī radona koncentrācijas līmeņa pārsniegšanu. 143. Būvniecības dalībnieki (celtniecības darbu pasūtītājs, projektētāji un darbu izpildītāji) ir atbildīgi par to, lai jaunuzceltajās ēkās radona gāzes koncentrācija nepārsniegtu 300 Bq/m3. 144. Dabisko radionuklīdu limitus nosaka kā efektīvo aktivitāti Aef, ko aprēķina pēc formulas: Aef = ARa + 1,31 ATh + 0,85 AK. Celtniecības materiālu ražotāji, piegādātāji un celtniecības darbu izpildītāji ir atbildīgi par šo limitu ievērošanu. 145. Maksimālā pieļaujamā dabisko radionuklīdu efektīvā aktivitāte celtniecības materiālos ir: 145.1. jaunceļamām ēkām - 370 Bq/kg; 145.2. rūpnieciskajai celtniecībai, ārējai apdarei un ceļiem apdzīvotās vietās - 740 Bq/kg; 145.3. ceļiem ārpus apdzīvotām vietām - 1350 Bq/kg. XX. Iespējamās apstarošanas, negadījumi un avārijas 146. Darbu vadītājs izstrādā iejaukšanās plānus iespējamām avārijas situācijām attiecīgajā objektā, plānā paredzot informācijas sniegšanu ar plāna izpildi saistītajām organizācijām (arī Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja to paredz iesaistīt avārijas likvidēšanas darbos), kā arī izstrādā instrukcijas par personāla rīcību situācijās, kad tas var tikt pakļauts apstarošanai avārijā. 147. Licences vai atļaujas īpašnieks apstiprina darbu vadītāja sagatavoto iejaukšanās plānu un nodrošina tā realizāciju. 148. Civilās aizsardzības centrs kopā ar Radiācijas un kodoldrošības inspekciju pārbauda iejaukšanās plānus dažāda veida avārijām, šo plānu realizācijas gatavību un savas kompetences ietvaros nosaka papildu prasības plānotajiem iejaukšanās pasākumiem. 149. Iejaukšanās līmeņi hroniskas apstarošanas gadījumos noteikti šo noteikumu 10.pielikumā, iejaukšanās līmeņi un veicamie aizsardzības pasākumi kodolavārijā noteikti šo noteikumu 11.pielikumā. 150. Operatīvai lēmumu pieņemšanai kodolavārijas gadījumā jāizmanto šo noteikumu 11.pielikumā noteiktie dozu limiti. Šajā gadījumā var neievērot iekšējās apstarošanas dozu no radioaktīvi piesārņotajiem pārtikas produktiem. 151. Iejaukšanās nepieciešama tad, ja tās rezultātā panāktais dozas samazinājums nodrošina pietiekamu samazinājumu iespējamam veselības kaitējumam un šādi radītais pozitīvais efekts ir lielāks par iejaukšanās rezultātā radīto kaitējumu, kā arī visām ar to saistītajām izmaksām. 152. Iejaukšanās forma, mērogs un ilgums jāoptimizē tā, lai ieguvums no veselības zaudējuma samazināšanās maksimāli pārsniegtu iejaukšanās izdevumus. 153. Civilās aizsardzības centrs organizē glābšanas darbus lielās avārijās un kopā ar Katastrofu medicīnas centru sagatavo īpašas valsts finansētas grupas iejaukšanās pasākumu un katastrofu medicīnas pasākumu realizēšanai. 154. Iejaukšanās pasākumi var būt orientēti: 154.1. uz starojuma avotu, lai samazinātu vai pārtrauktu tiešu jonizējošā starojuma vai radionuklīdu emisiju; 154.2. uz vides objektiem, lai samazinātu radioaktīvo vielu pārnešanu uz cilvēkiem; 154.3. uz cilvēkiem, lai samazinātu neparedzētu apstarošanu un organizētu cietušo personu ārstēšanu. 155. Apstarošanas avārijās ir viens no īpaši sankcionētas apstarošanas veidiem, kad personālam var tikt atļauts pārsniegt dozu pamatlimitu 20 mSv. 156. Apstarošana avārijā virs pieļaujamajiem dozu limitiem var tikt atļauta tikai izņēmuma gadījumā, lai glābtu cilvēku dzīvības, aizkavētu liela iedzīvotāju skaita apstarošanu vai glābtu lielas materiālās vērtības. 157. Lēmuma pieņemšanā par personāla pakļaušanu apstarošanai avārijā jāizmanto šo noteikumu VII nodaļā noteiktie dozu limiti īpaši sankcionētām apstarošanām. 158. Licences un atļaujas izsniedzējs un licences vai atļaujas īpašnieks novērtē un reģistrē jebkuras avārijas sekas un iejaukšanās efektivitāti, bet Radiācijas un kodoldrošības inspekcija šo informāciju apkopo. 159. Darbu vadītājs sākotnēji novērtē avārijas sekas un izdara turpmāko analīzi, balstoties uz radioaktīvā piesārņojuma mērījumiem. 160. Darbu vadītājs veic visas nepieciešamās darbības avārijas seku samazināšanai, ieskaitot dezaktivāciju. 161. Kodolavārijā noteiktas šādas papildu prasības: 161.1. Civilās aizsardzības centrs informē iedzīvotājus par nepieciešamību patverties slēgtās telpās un aizsargāties pret radioaktīvajiem putekļiem un, ja nepieciešams, nosaka joda profilaksi un organizē piesārņoto teritoriju dezaktivāciju; 161.2. ja atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek plānota evakuācija, lai nepieļautu liela iedzīvotāju skaita apstarošanu, tad patveršanos slēgtās telpās izmanto kā pirmo aizsardzības metodi līdz iespējai evakuēties; 161.3. ja evakuācija tiek veikta radioaktīvo vielu izplūdes laikā vai pēc tās, tad Civilās aizsardzības centrs evakuējamos instruē, kā pēc iespējas ātrāk pārbaudīt un, ja nepieciešams, nomainīt virsdrēbes un apavus, veikt to dezaktivāciju, nonākot evakuācijai paredzētajā vietā. XXI. Operatīvās izziņošanas pamatprincipi un sniedzamā informācija par avārijām 162. Operatīvā izziņošana attiecas uz avārijām, kurās nepieciešams veikt plašus iedzīvotājus un vidi aizsargājošus pasākumus vai apkārtējā vidē nonācis vai var nonākt ievērojams daudzums radioaktīvo vielu. 163. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija ziņo par jebkuru šādu avāriju Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, Eiropas savienības Komisijai un valstīm, kuras var ietekmēt šāds kodolnegadījums vai radioloģiskā avārija. 164. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija saņem informāciju par avārijām no darba vadītājiem un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, bet datus par radioaktivitātes līmeni Latvijā - no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides datu centra. 165. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo un aktualizē informācijas par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem tulkojumu angļu valodā (arī citās valodās, ja to paredz starpvalstu līgumi), bet nepieciešamo informāciju sagatavo atbilstošo licenču vai atļauju īpašnieki pēc Radiācijas un kodoldrošības inspekcijas pieprasījuma. 166. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija atbilstoši Latvijā pieņemtajai operatīvās informācijas nodošanas kārtībai ārkārtējās situācijās nekavējoties informē attiecīgās institūcijas, ja: 166.1. notikusi avārija vai saņemta informācija par negadījumu: 166.1.1. kodolreaktorā; 166.1.2. kodoldegvielas cikla iekārtā; 166.1.3. radioaktīvo atkritumu glabāšanas, pārstrādes un apglabāšanas uzņēmumā; 166.2. Latvijas Republikā vai ārpus tās teritorijas tiek konstatēts radioaktivitātes līmenis, kas būtiski pārsniedz ilglaicīgos radiācijas novērojumos konstatēto līmeni un apdraud iedzīvotāju veselību; 166.3. noticis cits negadījums, kas saistīts vai varētu būt saistīts ar ievērojamu daudzumu radioaktīvo vielu nonākšanu apkārtējā vidē. 167. Informācija par avārijām tiek klasificēta pa darbību grupām, uz kurām attiecas operatīvā izziņošana: 167.1. I darbību grupa - kodolreaktoru ekspluatācija; 167.2. II darbību grupa: 167.2.1. darbības ar lietoto kodoldegvielu; 167.2.2. kodolreaktoru atkritumu apglabāšana; 167.2.3. apstarotās vai izlietotās kodoldegvielas glabāšana ārpus kodolreaktora teritorijas; 167.2.4. kodolreaktora ekspluatācijas izbeigšana un demontāža; 167.2.5. plaša radioaktīvo vielu ražošana; 167.3. III darbību grupa - visas operācijas ar radioaktīvajiem atkritumiem, to apglabāšanas vai pārstrādes vietās. 168. Radiācijas un kodoldrošības inspekcijas ziņojumā par avāriju nepieciešama vismaz šāda informācija: 168.1. avārijas laiks, precīza vieta un raksturs; 168.2. iekārta un darbība, kas izraisījusi avāriju; 168.3. iespējamais vai konstatētais avārijas iemesls un paredzamā notikumu attīstība, kas saistīta ar pārrobežu radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanos; 168.4. informācija par meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, lai varētu prognozēt radioaktīvā piesārņojuma izplatību. 169. Radiācijas un kodoldrošības inspekcijas ziņojumā par radioaktīvām izplūdēm vai …