Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem

(21015511); 36.10. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar valodas traucējumiem

(21015521); 36.11. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (izglītības programmas kods 21015611); 36.12. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (izglītības programmas kods 21015621); 36.13. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015711); 36.14. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015721). 37 37. Šo noteikumu 29.pielikums nosaka speciālās pamatizglītības programmu paraugu šādām izglītības programmām atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai: 37.1. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015811); 37.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015821). 38 38. Šo noteikumu 30.pielikums nosaka speciālās pamatizglītības programmu paraugu šādām izglītības programmām atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai: 38.1. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015911); 38.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015921). 39 VII. Noslēguma jautājumi 39. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumus Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 204.nr.; 2007, 83.nr.; 2008, 36.nr.; 2009, 99., 187.nr.; 2010, 167.nr.; 2011, 69., 137.nr.; 2012, 3. nr.). 40 40. Mācību priekšmetu standarti, kas izglītības iestādei apstiprināti Valsts izglītības satura centrā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz to apstiprinājuma termiņa beigām. 41 41. 2013./2014., 2014./2015., 2015./2016., 2016./2017., 2017./2018., 2018./2019.mācību gadā 3.–9.klasē pamatizglītības programma šo noteikumu 6.4.apakšpunktā minētajā mācību priekšmetā tiek īstenota atbilstoši šo noteikumu 31.pielikumam. 42 42. Ar 2014./2015.mācību gadu 1.klasē un ar 2015./2016.mācību gadu 1. un 2.klasē pamatizglītības programma šo noteikumu 6.4.apakšpunktā minētajā mācību priekšmetā tiek īstenota atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam. 43 43. 2013./2014.mācību gadā 9.klasē pamatizglītības programma šo noteikumu 6.15. un 6.16.apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos tiek īstenota mācību priekšmetā "Latvijas un pasaules vēsture" atbilstoši šo noteikumu 32.pielikumam. 44 44. Ar 2014./2015.mācību gadu 9.klasē pamatizglītības programma šo noteikumu 6.15. un 6.16.apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos tiek īstenota atbilstoši šo noteikumu 16. un 17.pielikumam. 45 45. Sākot ar 2013./2014.mācību gadu, valsts pārbaudījumi, beidzot 3.klasi, ir šādi: 45.1. diagnosticējošais darbs ar kombinētu mācību saturu; 45.2. diagnosticējošais darbs latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās. 46 46. Sākot ar 2013./2014.mācību gadu, valsts pārbaudījumi, beidzot 6.klasi, ir šādi: 46.1. diagnosticējošais darbs latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās; 46.2. diagnosticējošais darbs latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās; 46.3. diagnosticējošais darbs matemātikā; 46.4. diagnosticējošais darbs dabaszinībās; 46.5. diagnosticējošais darbs mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās. 47 47. Valsts pārbaudījumi, beidzot 9.klasi, ir šādi: 47.1. eksāmens latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās; 47.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās; 47.3. eksāmens matemātikā; 47.4. eksāmens Latvijas un pasaules vēsturē; 47.5. eksāmens mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās; 47.6. eksāmens svešvalodā. 48 48. Sākot ar 2013./2014.mācību gadu, vērtējumu mācību priekšmetā gadā nosaka: 48.1. 1.–5.klasē un 7.–9.klasē, ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu; 48.2. 6.klasē, ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī vērtējumu valsts pārbaudījumā. 49 49. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamatizglītības programmas, pamatojoties uz licenci, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ir tiesīgas to īstenot līdz licences darbības termiņa beigām. 50 50. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamatizglītības programmas, pamatojoties uz licenci, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, līdz 2014.gada 1.septembrim saņem jaunu licenci pamatizglītības programmas īstenošanai. 51 51. Noteikumi ir spēkā līdz 2014.gada 1.jūnijam. 52 Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 1.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Izglītības jomām atbilstošie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs 1. Izglītības jomām atbilstošie mācību priekšmeti un galvenie uzdevumiNr.p.k.Izglītības jomaMācību priekšmetiGalvenie uzdevumi1.1.Tehnoloģiju un zinātņu pamatiMatemātikaDabaszinībasFizikaĶīmijaBioloģijaĢeogrāfijaInformātikaNodrošināt iespēju apgūt pamatzināšanas par matemātikas un dabaszinātņu likumsakarībām, informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējām, veicinot izpratni par dabas vienotību.Veicināt pētniecības darba pamatu apguvi, vērojot parādības un procesus dabā, izmantojot matemātiskos modeļus un informācijas tehnoloģijas.Attīstīt izpratni par saistību starp matemātikas un dabaszinātņu sasniegumiem, tehnoloģijām, cilvēka ikdienas dzīvi, saimniecisko darbību un vidi, radot nepieciešamību rūpēties par vides un veselības saglabāšanu.Attīstīt daudzveidīgu mācību pieredzi1.2.ValodaLatviešu valodaLatviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās)Mazākumtautības valoda (mazākumtautību izglītības programmās)SvešvalodaVeidot valodas kompetenci, tas ir, saprast runātā un rakstītā teksta domu; radoši izteikt savas domas rakstos un runā.Pilnveidot zināšanas par valodas sistēmu, tās likumsakarībām un īpatnībām.Izkopt valodas un saskarsmes kultūru.Mācīt uztvert valodu kā cilvēces un nacionālās kultūras sastāvdaļu un veidot personisku atbildību par savas valodas kultūru.Pilnveidot patstāvīgas mācīšanās prasmes1.3.MākslaLiteratūraMūzikaVizuālā mākslaIepazīstināt ar dažādām mākslinieciskās izteiksmes formām.Rosināt izteikt sevi radošajos darbos, piedalīties mākslinieciskajā darbībā (piemēram, dziedāt, spēlēt, zīmēt, veidot, rakstīt), attīstīt mākslas darba uztveri.Iepazīstināt ar mākslas pasaules daudzveidību.Pilnveidot patstāvīgas mācīšanās prasmes1.4.Cilvēks un sabiedrībaLatvijas vēsturePasaules vēstureSociālās zinībasMājturība un tehnoloģijasSportsĒtikaKristīgā mācībaVeidot izpratni par cilvēka garīgās un fiziskās attīstības un pilsoniskuma vispārīgiem nosacījumiem.Veidot izpratni par veselības un dzīvības vērtību, savu atbildību par veselību un veselīgu vidi, kā arī par veselīgu paradumu nozīmi veselības saglabāšanā.Pilnveidot izpratni par sabiedrības uzbūvi un attīstību.Pilnveidot izpratni par ilgtspējīgu attīstību.Attīstīt pieredzi patstāvīgi, radoši un argumentēti interpretēt pagātnes un mūsdienu notikumus.Veidot saskarsmes un sadarbības prasmes.Sekmēt pozitīvu un aktīvu attieksmi pret dzīvi sabiedrībā un attīstīt demokrātiskas pilsoniskas līdzdalības prasmes.Pilnveidot patstāvīgas mācīšanās prasmes2. Izglītības jomās ietvertie izglītošanas aspekti un to vispārīgais satursNr.p.k.Izglītošanas aspektiVispārīgais saturs2.1.Pašizpausmes un radošais aspektsRadošās darbības pieredze.Patstāvīga iespēja meklēt un atrast risinājumu praktiskām problēmām, atklāt kopsakarības.Atjautības, iztēles kopšana.Iespēja nodarboties ar māksliniecisko jaunradi, sportu2.2.Analītiski kritiskais aspektsIntelektuālās darbības pieredze – patstāvīga, loģiska, bez pretrunām, motivēta, kritiska un produktīva domāšana.Prasme formulēt un pamatot savu viedokli.Pagātnes, tagadnes un nākotnes saikne2.3.Morālais un estētiskais aspektsIzpratne par jēdzieniem, kas saistīti ar cilvēku savstarpējo saskarsmi, – taisnīgums, cieņa, vienlīdzība, godīgums, uzticamība, atbildība, savaldība, izpalīdzība, iejūtība, laipnība.Izpratne par cilvēka tiesībām uz vienlīdzību.Pozitīva attieksme pret kultūras mantojumu2.4.Sadarbības aspektsPrasme sadarboties, strādāt komandā.Prasme uzklausīt un respektēt dažādus viedokļus.Prasme pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību par tā īstenošanu.Prasme atbildīgi rīkoties konfliktsituācijās, ekstremālās situācijās un rūpēties par savu un citu cilvēku drošību, ja nepieciešams, meklēt palīdzību2.5.Saziņas aspektsLatviešu valodas prasme.Praktiska pieredze valodas lietošanā.Prasme sazināties (sarunāties, rakstīt, lasīt) vairākās valodās.Prasme publiski uzstāties, izteikt un pamatot savu viedokli2.6.Mācīšanās un praktiskās darbības aspektsPrasme patstāvīgi mācīties, arī plānot un organizēt mācīšanās procesu.Dažādu zināšanu un prasmju apgūšana un lietošana praktiskā darbībā.Prasme mācību procesā izmantot dažādu veidu informāciju, konsultēties, atrast palīdzību.Prasme izmantot modernās tehnoloģijas2.7.Matemātiskais aspektsMatemātikas izmantošana praktiskajā dzīvē (piemēram, mērīšana, aprēķināšana, salīdzināšana, ilustrēšana diagrammās, grafikos) Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 2.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Latviešu valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda" mērķis ir attīstīt izglītojamā kompetenci latviešu valodā, prasmi sazināties latviešu valodā, apzināties valodas nozīmi personības izveidē, nacionālās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā.2. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. attīstīt valodiskās sazināšanās prasmes;2.2. apgūt valodas funkcionēšanas likumības un īpatnības;2.3. gūt izpratni par valodu – tautas kultūras un nacionālās identitātes sastāvdaļu;2.4. izmantot valodas prasmes mācību procesā un pašizpausmē, kā arī attīstīt prasmi pilnveidot savu runas kultūru.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Komunikatīvā kompetence:3.1. saziņa. Saziņas situācija, saziņas veidi un līdzekļi, saziņas kultūra;3.2. valoddarbības veidi. Klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. Klausītāja, runātāja, lasītāja un rakstītāja kultūra.4. Valodas kompetence:4.1. vispārīgie valodniecības jautājumi. Valoda kā zīmju sistēma, valodas pamatfunkcijas; valodas attīstības posmi; alfabēts; valodas nozīme cilvēka un sabiedrības dzīvē;4.2. teksts. Teksta pazīmes (mērķtiecīgums, veselums, sakarīgums, pabeigtība); teksta temats, galvenā doma, virsraksts; rindkopa; teksta daļas; teksta tipi, valodas stili; teksta rediģēšana;4.3. teikums. Teikuma pazīmes; sintaktiskie sakari teikumā, teikuma locekļi; teikumu iedalījums pēc izteikuma mērķa, emocionālās nokrāsas un gramatiskās uzbūves; pieturzīmju veidi; interpunkcijas normas;4.4. vārds. Vārda skaniskais sastāvs, vārda rakstiskā forma; vārda sastāvdaļas, vārddarināšana; vārda leksiskā nozīme, vārda daudznozīmība, vārdu krājums, homonīmi, sinonīmi, antonīmi, leksikas slāņi; frazeoloģismi; vārda gramatiskā nozīme, vārda formu veidošana; vārdšķiras; pareizrunas un pareizrakstības normas.5. Sociokultūras kompetence:5.1. valoda – tautas kultūras sastāvdaļa un izziņas līdzeklis;5.2. valodas situācija Latvijā;5.3. dzimtā valoda, valsts valoda un minoritātes valoda;5.4. valoda – personības un nacionālās identitātes saglabāšanas un attīstīšanas līdzeklis;5.5. runas etiķetes nacionālā un kultūras specifika;5.6. cieņpilna attieksme pret dzimto valodu un citu etnosu valodām.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi6. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:6.1. nosaka saziņas tematu un adresātu;6.2. veido adresātam un saziņas tematam atbilstošus izteikumus un izsaka savu viedokli;6.3. ievēro apgūtās runas etiķetes normas;6.4. uztver izteikumā un/vai tekstā ietvertu konkrētu informāciju;6.5. nosaka dzirdētā teksta tematu;6.6. atbild uz jautājumiem par mācību saturu un interesējošām tēmām, kā arī uzdod jautājumus;6.7. atstāsta lasītu un dzirdētu tekstu;6.8. stāsta par sevi, piedzīvoto un pārdzīvoto, par redzēto, dzirdēto un lasīto;6.9. pareizi un apzināti lasa mācībām un/vai savām interesēm atbilstošu tekstu;6.10. uztver lasāmajā tekstā izteikto domu un nosaka teksta tematu, virsraksta un temata saistību;6.11. saskata lasāmajā tekstā rindas un rindkopas;6.12. atrod tekstā konkrētu informāciju un izmanto to savā darbībā;6.13. raksta tekstu par sevi, par redzēto, dzirdēto, lasīto, piedzīvoto vai pārdzīvoto;6.14. rakstiski atstāsta (tuvu tekstam) lasītu/dzirdētu mācībām un/vai savām interesēm atbilstošu tekstu;6.15. pieraksta ikdienā vai mācībām nepieciešamo informāciju;6.16. glīti un pareizi raksta vārdus (burtu forma, burtu savienojumi) un teikumus.7. Valodas kompetence. Izglītojamais:7.1. izprot valodas nozīmi cilvēku dzīvē;7.2. zina un izmanto alfabētu;7.3. veido mērķtiecīgu un pabeigtu tekstu;7.4. nosaka teksta tematu un virsraksta atbilstību teksta tematam;7.5. veido tekstus ar apraksta vai vēstījuma elementiem;7.6. saskata vārdu izvēles un teikumu veidu, kā arī teikuma beigu pieturzīmju nozīmi teksta uztverē un izveidē;7.7. zina un veido teikumus atbilstoši teikuma pazīmēm;7.8. saskata vienkāršā teikumā virslocekļus;7.9. veido, intonatīvi pareizi izrunā un raksta stāstījuma, jautājuma un izsaukuma teikumus;7.10. veido vienkāršus paplašinātus teikumus;7.11. nosaka vārda skanisko sastāvu (skaņa, zilbe) un grafēmiski pareizi pieraksta vārdu;7.12. saskata vārda sakni un galotni;7.13. zina, ka ir viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi;7.14. izmanto savas runas bagātināšanai sinonīmus un antonīmus;7.15. zina vārdšķiras (lietvārds, īpašības vārds, darbības vārds).8. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:8.1. zina, ka ikvienam cilvēkam ir dzimtā valoda;8.2. zina, kas ir valsts valoda Latvijā;8.3. saskata tekstā informāciju par tautas vēsturi un kultūru.9. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 6.2., 6.3., 6.8. un 6.16.apakšpunktā minētās prasības.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi10. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:10.1. zina, ka ir verbāli un neverbāli saziņas līdzekļi (mīmika, žesti), un izprot to nozīmi saziņā;10.2. nosaka saziņas adresātu un adresantu, tematu, mērķi, vietu un laiku;10.3. plāno un veido adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam atbilstošus izteikumus, izsaka savu viedokli un pamato to;10.4. izprot runas kultūras nozīmi saziņā un ievēro apgūtās runas etiķetes normas;10.5. vērtē savu izteikumu atbilstību adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;10.6. dzirdēto tekstu uztver kā veselumu un detalizēti;10.7. nosaka dzirdētā teksta tematu un galveno domu, kā arī prot izskaidrot to saistību;10.8. apzinās klausīšanās nozīmi;10.9. veido izteikumus un tekstu atbilstoši saziņas tematam, mērķim un adresātam;10.10. stāsta un/vai atstāsta tekstu īsi vai detalizēti;10.11. uzstājas klasē ar paša sagatavotu tekstu;10.12. mērķtiecīgi pilnveido runāšanas prasmi;10.13. pareizi, apzināti, veikli un izteiksmīgi lasa;10.14. nosaka lasītā teksta tematu un galveno domu;10.15. izprot lasītā teksta plānveidību un rindkopas jēgu teksta veidošanā;10.16. vērtē tekstā ietverto informāciju (jauna/zināma, svarīga/mazsvarīga) un izmanto to savā darbībā;10.17. mērķtiecīgi attīsta lasīšanas prasmi;10.18. raksta tekstu atbilstoši adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;10.19. rakstiski atstāsta (īsi, konspektīvi) lasītu/dzirdētu tekstu;10.20. pieraksta un sistematizē informāciju, izmantojot dažādus paņēmienus;10.21. mērķtiecīgi pilnveido savu rakstītprasmi.11. Valodas kompetence. Izglītojamais:11.1. zina valodas pamatfunkcijas;11.2. zina, ka valoda ir zīmju sistēma, un atšķir valodas zīmes no citām zīmju sistēmām;11.3. veido mērķtiecīgu, sakarīgu un pabeigtu tekstu;11.4. nosaka teksta galveno domu un teksta daļas (ievads, iztirzājums, nobeigums) un izprot to nozīmi teksta izveidē;11.5. veido tekstus apraksta un vēstījuma veidā;11.6. zina valodas funkcionālo stilu pazīmes;11.7. saskata vārdu, sintaktisko konstrukciju un pieturzīmju nozīmi teksta uztverē un izveidē;11.8. izmanto uzmetumu un/vai melnrakstu teksta izveidē;11.9. atšķir teikumu no citām valodas vienībām, pamatojoties uz tā pazīmēm;11.10. izprot teikuma virslocekļu un palīglocekļu nozīmi teikuma veidošanā;11.11. veido pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;11.12. veido vienkāršus, saliktus sakārtotus un saliktus pakārtotus teikumus, ievērojot interpunkcijas normas (teikuma daļas, vienlīdzīgi teikuma locekļi, uzruna, izsauksmes vārds, tiešā runa);11.13. izrunā un raksta vārdus atbilstoši pareizrunas un pareizrakstības normām;11.14. nosaka vārda sastāvdaļas un izprot to nozīmi vārdu darināšanā;11.15. nošķir viennozīmīgus un daudznozīmīgus vārdus, šķir vārdu tiešās un pārnestās nozīmes;11.16. izmanto savas runas bagātināšanai dažādu slāņu leksiku;11.17. nosaka vārdu piederību vārdšķirai pēc to gramatiskajām pazīmēm.12. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:12.1. saprot valodas nozīmi kultūrā un savas personības pilnveidē;12.2. saprot, kas ir dzimtā valoda, valsts valoda un minoritātes valoda;12.3. saskata tekstā kulturoloģisku informāciju;12.4. saskata atšķirības starp savā un citu etnosu kultūrā pieņemto runas etiķeti/runas uzvedības tradīcijām;12.5. ar cieņu izturas pret dzimto valodu.13. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 10.3., 10.5., 10.8., 10.10., 10.17., 10.21. un 12.5.apakšpunktā minētās prasības.V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi14. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:14.1. saziņā mērķtiecīgi izmanto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus;14.2. orientējas dažādās saziņas situācijās;14.3. plāno, veido un koriģē savu runu un uzvedību atbilstoši saziņas situācijai, izsaka savu viedokli un argumentē to;14.4. ievēro saziņā runas etiķetes normas un uzvedības normas;14.5. vērtē savu un citu izteikumu atbilstību saziņas situācijai;14.6. kritiski uztver dzirdēto tekstu;14.7. izprot dzirdētā teksta autora komunikatīvo nolūku un uztver teksta noskaņu;14.8. ievēro klausītāja kultūru un vērtē savu klausīšanās kvalitāti;14.9. veido izteikumus un tekstu atbilstoši saziņas situācijai;14.10. stāsta radoši vai konspektīvi;14.11. mērķtiecīgi izmantojot valodas līdzekļus, sagatavo tekstu un uzstājas ar to;14.12. ievēro runātāja kultūru un vērtē savu runāšanas kvalitāti;14.13. izvēlas un izmanto lasīšanas mērķim atbilstošu lasīšanas stratēģiju;14.14. uztver teksta autora komunikatīvo nolūku;14.15. uztver un izprot galvenos teksta veidošanas līdzekļus un paņēmienus;14.16. kritiski vērtē tekstā ietverto informāciju un izmanto to savā darbībā;14.17. ievēro lasītāja kultūru un vērtē savu lasīšanas kvalitāti;14.18. raksta tekstu atbilstoši saziņas situācijai;14.19. rakstiski atstāsta (ar pārsprieduma elementiem) izlasītu/dzirdētu tekstu;14.20. mērķtiecīgi izmanto dažādas pieraksta tehnikas informācijas sistematizēšanai un apmaiņai;14.21. ievēro rakstītāja kultūru un vērtē savu rakstīšanas kvalitāti.15. Valodas kompetence. Izglītojamais:15.1. saprot valodas funkciju nozīmi cilvēka dzīvē;15.2. zina valodas attīstības pamatposmus un izprot valodas pārmaiņu cēloņus;15.3. izprot valodu kā zīmju sistēmu;15.4. veido tekstu, ievērojot teksta pazīmes;15.5. nosaka teksta veidu un tipu;15.6. veido pārsprieduma un jaukta tipa tekstus;15.7. zina un izmanto saziņā valodas funkcionālos un emocionāli ekspresīvos stilus;15.8. saskata valodas stilistiskās un tēlainās izteiksmes līdzekļu nozīmi tekstā;15.9. rediģē un pilnveido tekstu;15.10. raksturo un ievēro teikuma pazīmes;15.11. saskata vārdu sintaktiskos sakarus, savrupinājumus un vārdus, kas nav teikuma locekļi;15.12. apzināti un mērķtiecīgi lieto pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;15.13. veido un raksturo dažādu veidu teikumus pēc uzbūves, ievērojot interpunkcijas normas;15.14. izprot dažādu veidu teikumu stilistisko nozīmi teksta veidošanā;15.15. ievēro ortoēpijas un ortogrāfijas normas;15.16. izprot vārda un vārdformas morfēmisko sastāvu un saskata to veidošanas paņēmienus;15.17. izprot vārda pārnestās nozīmes iespējas valodas tēlainības radīšanā;15.18. mērķtiecīgi izmanto savā runā dažādu slāņu leksiku, frazeoloģismus, sakāmvārdus un parunas;15.19. izprot vārdšķiru sistēmu.16. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:16.1. apzinās, ka valoda ir kultūras sastāvdaļa, un saprot tās nozīmi nacionālās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā;16.2. saprot valodas situāciju Latvijā;16.3. saskata tekstā dažādu tautu priekšstatus par vērtībām;16.4. salīdzina dažādu etnosu runas etiķeti/runas uzvedību un atrod tajā kopīgo un atšķirīgo;16.5. apzinās atbildību par savas runas kvalitāti un dzimtās valodas saglabāšanu;16.6. ar cieņu izturas pret citas tautas valodu.17. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 14.5., 14.8., 14.10., 14.17., 14.21., 16.5. un 16.6.apakšpunktā minētās prasības. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 3.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei I. Vispārīgais jautājums1. Šajā standartā ir integrētas prasības latviešu valodas un literatūras apguvei. Mācību saturs ir saskaņots un saistāms ar mācību priekšmeta standartā "Literatūra" izvirzīto mērķi, uzdevumiem, obligāto saturu un pamatprasībām mācību priekšmeta apguvei.II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda un literatūra" mērķis ir attīstīt izglītojamā kompetenci latviešu valodā, lai veicinātu viņa integrāciju Latvijas sabiedrībā un veidotu pamatu izglītības ieguvei.3. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda un literatūra" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. apgūt prasmes izmantot latviešu valodu dažādiem saziņas mērķiem;3.2. veidot izpratni par latviešu valodas sistēmu, lai nodrošinātu jēgpilnus, precīzus un pareizus izteikumus runā un rakstos;3.3. apgūt zināšanas, veidot izpratni un attīstīt interesi par latviešu literatūru un kultūru citu tautu kultūru kontekstā, lai veicinātu saziņu un sadarbību Latvijas kultūrvidē;3.4. attīstīt izpratni par valodas apguves daudzveidīgajām iespējām, lai spētu patstāvīgi pilnveidot savas valodas prasmes un lietot valodu citu mācību priekšmetu apguvē.III. Mācību priekšmeta obligātais saturs4. Komunikatīvā kompetence:4.1. klausīšanās un lasīšana:4.1.1. lasītprasme;4.1.2. teksta uztvere un interpretēšana;4.1.3. saziņas mērķim atbilstošu klausīšanās un lasīšanas stratēģiju apguve un izvēle;4.2. runāšana un sazināšanās:4.2.1. valodas funkcijas saziņas nodrošināšanai – nosaukšana, kontaktu veidošana, informācijas apmaiņa, instruēšana, attieksmju un emociju izteikšana, iztēle;4.2.2. leksika ikdienas un mācību situācijās; vispārīgie jēdzieni un to izteikšanas līdzekļi; teksta plānošana un strukturēšana; saziņas stratēģiju apguve;4.3. rakstīšana:4.3.1. rakstītprasme;4.3.2. teksta plānošana un loģiska strukturēšana atbilstoši valodas tradīcijām un prasībām.5. Valodas kompetence:5.1. fonoloģija:5.1.1. latviešu valodas skaņu un skaņu savienojumu skaidra un dabiska izruna;5.1.2. uzsvara, loģisko paužu un intonāciju ievērošana runā;5.2. leksika un semantika:5.2.1. vārdu krājums saziņas nodrošināšanai;5.2.2. situācijai atbilstoša valodas stila un valodas izteiksmes līdzekļu lietojums;5.2.3. svarīgāko valodniecības terminu un jēdzienu izpratne;5.3. gramatika:5.3.1. zināšanas par valodas uzbūvi, struktūru un funkcionēšanas īpatnībām un to izmantošana praktiskā valodas lietojumā;5.3.2. gramatikas likumību izpratne, lai nodrošinātu valodas pareizību.6. Sociokultūras kompetence:6.1. izpratne par kultūras parādībām Latvijā un starpkultūru dialogs:6.1.1. ikdienas dzīve, dzīves apstākļi, personu attiecības, vērtības, pārliecības un attieksmes, sociālās paražas, rituāli, valsts svētki, Latvijas kultūrvide, tradīcijas un sociālās pārmaiņas;6.1.2. kultūras tradīciju un sabiedrībā pieņemto normu ievērošana saziņā;6.1.3. starpkultūru dialoga izpratne un prasmes;6.2. literatūras apguve:6.2.1. literatūra – kultūras sastāvdaļa;6.2.2. literārā darba uztvere un radošā darbība;6.2.3. literatūra – vārda māksla. Literatūras žanri (folkloras žanri, literārā pasaka, pasaku luga, stāsts, novele, dzeja);6.3. sadarbības prasmes.7. Atbilstoši vecumposma interesēm un vajadzībām komunikatīvā, valodas un sociokultūras kompetence integrēti, pakāpeniski un secīgi tiek veidota šādos tematiskos lokos:7.1. es, citi, ikdiena un savstarpējās attiecības;7.2. es, citi, brīvais laiks, veselīgs dzīvesveids;7.3. es, citi, apkārtējā pasaule un savstarpējā mijiedarbība;7.4. es, citi, zinātne, tehnika un informācijas ieguves avoti;7.5. es, citi, skola un izglītība;7.6. es, citi un kultūras dzīve.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi8. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:8.1. sadzīves un mācību situācijās uztver un saprot savām vajadzībām un interesēm atbilstīgu, dabiskā tempā runātu tekstu;8.2. dabiskā tempā runātā tekstā saklausa sev nepieciešamo informāciju;8.3. nosaka runātāja attieksmi (jautājumu, lūgumu, pavēli);8.4. lasa savām vajadzībām un interesēm atbilstīgus informatīvus un literārus tekstus;8.5. atbilstoši mācību uzdevumam tekstā atrod nepieciešamo informāciju;8.6. nosaka tekstā galvenos varoņus, darbības vietu un apstākļus;8.7. atstāsta vienkāršu sižetu;8.8. stāsta par redzēto, dzirdēto un lasīto, par attēliem un ilustrācijām;8.9. izsaka savas vajadzības ikdienas situācijās;8.10. izsaka savas domas par literārā darba tēliem, tematu, darbības norises vietu un laiku;8.11. iesaistās un piedalās sarunās vienkāršās saziņas situācijās;8.12. prot veidot jautājumus un atbildes informācijas apmaiņā;8.13. raksta vārdus, frāzes un vienkāršus teikumus par sev tuvām un zināmām tēmām;8.14. rakstos sniedz ikdienā nepieciešamo informāciju par sevi;8.15. pieraksta sev nepieciešamo informāciju;8.16. raksta vienkāršus lietišķos rakstus;8.17. raksta īsu tekstu par apgūtajām tēmām, situācijām un izlasītajiem literārajiem darbiem.9. Valodas kompetence. Izglītojamais:9.1. zina un lieto rakstībā visus latviešu valodas alfabēta burtus;9.2. izprot atbilsmes starp skaņām un burtiem;9.3. apguvis nepieciešamo vārdu krājumu, lai lietotu valodu ikdienas saziņas situācijās un mācīto tēmu ietvaros;9.4. teikuma beigās lieto saturam atbilstošu pieturzīmi.10. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:10.1. saskata savā tuvākajā apkārtnē un sabiedrībā pastāvošo kultūru un valodu daudzveidību;10.2. zina raksturīgākos latviešu tautas svētkus un tradīcijas;10.3. lieto biežāk sastopamās pieklājības frāzes;10.4. klausās un lasa vēstītājfolkloru (pasakas, teikas, anekdotes);10.5. lasa mūsdienu latviešu autoru neliela apjoma darbus vai to fragmentus. Savu radošo darbību saista ar lasīto;10.6. uzklausa citus un cenšas saprast teikto;10.7. iesaistās valodas apguves uzdevumu veikšanā grupā.11. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 8.9., 8.10., 8.17., 10.6. un 10.7.apakšpunktā minētās prasības.V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi12. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:12.1. uztver un saprot savām zināšanām, prasmēm un pieredzei atbilstīgu, dabiskā tempā runātu monologu un dialogu;12.2. saprot informāciju, kas attiecas uz tuvāko apkārtni, sociālo vidi un kultūru;12.3. klausoties tekstu, iegūst un sistematizē nepieciešamo informāciju;12.4. lasa un saprot savām vajadzībām un interesēm atbilstīgus, tematiski dažādus daiļliteratūras, publicistikas, populārzinātniskus tekstus, noteikumus un instrukcijas;12.5. atrod sev nozīmīgu un specifisku informāciju daiļliteratūrā, publicistikā un uzziņu literatūrā;12.6. nosaka teksta tematiku un galveno domu, raksturo sižeta attīstību un tēlus;12.7. atstāsta sižetu, paplašina un pārveido tekstu;12.8. loģiski un secīgi stāsta par sev zināmām tēmām;12.9. izsaka savas vajadzības, jūtas, domas, viedokli, secinājumus un vērtējumu;12.10. izsaka un pamato savas domas par literārā darba virsrakstu, tematu, tēliem, darbības norises vietu un laiku;12.11. iesaistās, uzsāk, uztur un loģiski pabeidz sarunu;12.12. iegūst un sniedz informāciju par sev nozīmīgām tēmām;12.13. iesaistās pārrunās par citu mācību priekšmetu tēmām;12.14. raksta saistītu tekstu par sev tuvām un zināmām tēmām;12.15. raksta par pieredzēto, lasīto un dzirdēto, izsakot savas domas un attieksmi;12.16. pieraksta informāciju atbilstoši mācību uzdevumam;12.17. raksta lietišķos rakstus personiskiem mērķiem;12.18. saista frāzes un teikumus, ievērojot teksta veidošanas principus;12.19. raksta radošus darbus par apgūtajām tēmām un izlasītajiem literārajiem darbiem.13. Valodas kompetence. Izglītojamais:13.1. saprotami izrunā visas latviešu valodas skaņas un skaņu savienojumus;13.2. runā ievēro pareizu uzsvaru, loģiskās pauzes un intonāciju;13.3. ievēro un izmanto svarīgākās un praksē nepieciešamās pareizrunas normas;13.4. izprot un ievēro vārdu izrunas un rakstības atšķirības;13.5. apguvis pietiekamu vārdu krājumu, lai lietotu valodu sev nozīmīgās mācību un saziņas situācijās;13.6. zina un izmanto galvenos vārddarināšanas paņēmienus;13.7. lieto mācītos gramatikas modeļus saprotamu izteikumu veidošanai;13.8. saskaņo vārdus teikumā un izprot teikuma veidošanas principus;13.9. vienkāršā teikumā lieto pieturzīmes atbilstoši izteikuma mērķim.14. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:14.1. zina nozīmīgākās latviešu tautas kultūras vērtības un tradīcijas;14.2. saskata latviešu kultūras iezīmes ikdienas dzīvē un savstarpējās attiecībās;14.3. saziņā mācās ievērot runas un rakstu kultūras prasības;14.4. izprot latviešu valodas nozīmi Latvijas kultūrā;14.5. lasa un analizē pasakas, teikas un anekdotes, salīdzina kopīgo un atšķirīgo dažādu tautu folklorā;14.6. lasa mūsdienu latviešu autoru darbus vai to fragmentus, izsaka savas domas, emocijas un attieksmi, saista lasīto ar savu dzīves pieredzi un pārdzīvoto;14.7. izrāda interesi par sarunas tematu un partneriem;14.8. sadarbojoties attīsta prasmi lietot valodu saziņā un izziņā.15. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 12.6., 12.9., 12.10., 14.7. un 14.8.apakšpunktā minētās prasības.VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi16. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:16.1. uztver un saprot savām zināšanām un pieredzei atbilstīgu dažādu tekstu dažādās situācijās;16.2. saprot un izmanto dzirdēto informāciju dažādiem mērķiem;16.3. atbilstoši mērķim uztver un saprot tekstu kopumā, detalizēti vai kritiski;16.4. lasa un saprot dažāda apjoma, tematikas un žanru daiļliteratūras, publicistikas, populārzinātniskus, lietišķos un sarunvalodas tekstus, instrukcijas, nosacījumus un brīdinājumus;16.5. caurskata tekstus, atrod tekstā nepieciešamo informāciju un svarīgākās detaļas; lasa tekstu detalizēti; analizē, secina; izvērtē un izmanto lasīto informāciju dažādiem mērķiem;16.6. raksturo dažādu žanru tekstu kompozīciju (sižets, tēlu sistēma);16.7. veido stāstījumu par redzēto, dzirdēto un lasīto, ievērojot sižeta loģisku secību;16.8. izsaka emocijas, viedokli, vērtējumu un secinājumus par lasīto, redzēto un dzirdēto;16.9. izmanto valodas līdzekļus atbilstoši runas situācijai un mērķim;16.10. izsaka viedokli par literāru darbu, pamatojoties uz dzimtajā valodā apgūtajām zināšanām par daiļdarba analīzi;16.11. pārrunās un diskusijās argumentēti izsaka savu viedokli, iesaistās problēmu risināšanā;16.12. dialogā ievēro loģisku struktūru atbilstoši saziņas mērķim;16.13. diskutē par izlasītajiem literārajiem darbiem, to saturu, tēliem un problemātiku;16.14. raksta plānveidīgu tekstu par dažādiem tematiem;16.15. izmanto rakstīšanu dažādiem saziņas mērķiem;16.16. sistematizē un pieraksta iegūto informāciju;16.17. sniedz lietišķu informāciju atbilstoši saziņas mērķim un stila nosacījumiem;16.18. ievēro savā darbā rakstīšanas procesa posmus;16.19. raksta radošus darbus par lasītajiem literārajiem darbiem.17. Valodas kompetence. Izglītojamais:17.1. ir apguvis sistematizētu vārdu krājumu, lai precīzi izteiktu savas domas un īstenotu sev nozīmīgus saziņas uzdevumus;17.2. nosaka vārdu piederību vārdšķirai, zina vārda gramatiskās formas un pareizi tās lieto;17.3. pieraksta un saprot biežāk lietojamo vārdu saīsinājumus;17.4. valodā izmanto dažādas gramatiskās konstrukcijas atbilstoši komunikatīvajam mērķim un situācijai;17.5. izprot un ievēro gramatikas likumības atbilstoši saziņas vajadzībām, nepieļaujot sistemātiskas kļūdas;17.6. izmanto lingvistiskās zināšanas teksta sapratnei un saziņai;17.7. standartkonstrukcijās lieto pieturzīmes atbilstoši latviešu valodas gramatikas normām;17.8. ievēro valodas normas runā un rakstos.18. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:18.1. saskata kopīgo un atšķirīgo latviešu un cittautu kultūrā;18.2. saskata latviešu kultūras vērtības, pārliecības un attieksmes daudzkultūru dialogā;18.3. lieto valodu atbilstoši sabiedrībā pieņemtajām normām;18.4. izprot latviešu valodas nozīmi mūsdienu daudzkultūru sabiedrībā;18.5. saskata folkloras motīvu un tēlu izmantojumu literārajos darbos;18.6. lasa un analizē mūsdienu latviešu un cittautu autoru darbus latviešu valodā; prot saskatīt literārajā tekstā atainotā laika vērtības, problēmas un attieksmes;18.7. mācās saprasties daudzkultūru sabiedrībā;18.8. sadarbojoties pilnveido latviešu valodas zināšanas un prasmes.19. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 16.8., 16.10., 18.7. un 18.8.apakšpunktā minētās prasības. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 4.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Mazākumtautības valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta "Mazākumtautības valoda" mērķis ir attīstīt izglītojamā kompetenci dzimtajā valodā, lai varētu pilnvērtīgi sazināties dzimtajā valodā, apzināties tās nozīmi personības attīstībā, nacionālās identitātes saglabāšanā, tautas kultūras izzināšanā un starpkultūru dialoga veidošanā.2. Mācību priekšmeta "Mazākumtautības valoda" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. attīstīt komunikatīvās prasmes;2.2. apgūt valodas funkcionēšanas likumības un īpatnības;2.3. veidot izpratni par valodu kā tautas kultūras sastāvdaļu, par valodas nozīmi etniskās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā;2.4. iemācīties apzināti izmantot valodas prasmes mācību darbībā un pašizpausmē, kā arī attīstīt prasmi vērtēt un pilnveidot savu runas kultūru.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Komunikatīvā kompetence:3.1. saziņa. Saziņas situācija, tās komponenti. Saziņas veidi un paņēmieni. Saziņas kultūra. Informācijas avoti un informācijas ieguves, uzkrāšanas, sistematizēšanas, vērtēšanas, apmaiņas un prezentācijas veidi;3.2. valoddarbības veidi. Klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. Klausītāja, runātāja, lasītāja un rakstītāja kultūra.4. Valodas kompetence:4.1. valoda. Valodas pamatfunkcijas; valoda kā zīmju sistēma; valodas attīstības posmi; valodas normas (ortoēpijas, ortogrāfijas, gramatikas, interpunkcijas, stilistikas normas); valodas nozīme cilvēka, sabiedrības un valsts dzīvē; runas stili un žanri;4.2. teksts. Teksta pazīmes; teksta temats un galvenā doma; virsraksts; rindkopa; teksta daļas (ievads, iztirzājums, nobeigums); teksta plāns; teksta tipi; teikumu un rindkopu saistījums tekstā; atstāstījums, domraksts; teksta rediģēšana;4.3. teikums. Teikuma pazīmes; teikumu iedalījums pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas; vārdu sintaktiskie sakari teikumā; teikuma galvenie locekļi un palīglocekļi; teikumu veidi pēc uzbūves; interpunkcijas normas;4.4. vārds. Vārda skaniskais sastāvs; vārda rakstiskā forma; alfabēts; vārda morfēmiskā struktūra un galvenie vārddarināšanas paņēmieni; vārda leksiskā nozīme; viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi; homonīmi, sinonīmi, antonīmi; mantoti un aizgūti vārdi; historismi, arhaismi, neoloģismi; termini un profesionālismi; frazeoloģismi; vārda gramatiskā nozīme un formu veidošana; vārdšķiras.5. Sociokultūras kompetence:5.1. valoda – tautas kultūras sastāvdaļa un izziņas līdzeklis. Valodas situācija Latvijā;5.2. dzimtā valoda, valsts valoda, mazākumtautības valoda. Valodas nozīme etniskās identitātes saglabāšanā un attīstīšanā;5.3. valodā ietvertā informācija par tautas kultūru un vēsturi;5.4. runas etiķetes nacionālā un kultūras specifika. Cieņpilna attieksme pret dzimto valodu un citu etnosu valodu.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi6. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:6.1. nosaka saziņas dalībniekus (adresantu un adresātu) un tematu;6.2. veido adresātam un saziņas tematam atbilstošus izteikumus;6.3. izsaka savu viedokli;6.4. iegūst informāciju no bērnu grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem un izmanto to dialogā ar skolotāju, klasesbiedriem un vecākiem;6.5. saziņā ievēro apgūtās runas etiķetes normas;6.6. uztver izteikumā un tekstā ietvertu konkrētu informāciju;6.7. nosaka dzirdētā teksta tematu;6.8. stāsta par sevi, redzēto, dzirdēto, lasīto un pārdzīvoto;6.9. detalizēti atstāsta dzirdētu vai lasītu tekstu;6.10. skaidro dzirdēta vai lasīta mācību uzdevuma saturu;6.11. lasa tekstu ar izpratni, izsaka savu attieksmi pret lasīto;6.12. nosaka lasītā teksta tematu un virsraksta saikni ar tematu;6.13. atrod tekstā konkrētu informāciju un izmanto to savā darbībā;6.14. izmanto vārdnīcas un bērnu enciklopēdijas nepieciešamās informācijas ieguvei;6.15. raksta tekstus par redzēto, dzirdēto, lasīto vai pārdzīvoto notikumu;6.16. rakstiski atstāsta (tuvu tekstam) lasītu vai dzirdētu tekstu;6.17. pieraksta ikdienā vai mācībām nepieciešamo informāciju.7. Valodas kompetence. Izglītojamais:7.1. zina, ka valodā ir noteikumi un likumi;7.2. zina alfabētu un izmanto to mācībās;7.3. pārvalda apgūtās valodas normas;7.4. veido tekstu, ievērojot tā pazīmes (virsraksts, temats, pabeigtība);7.5. nosaka teksta tematu;7.6. piedāvā teksta virsrakstu, kas atbilst teksta tematam;7.7. uzdod jautājumus par tekstu, veido vienkāršo plānu;7.8. veido tekstus ar apraksta vai vēstījuma elementiem;7.9. zina un ievēro teikuma pazīmes;7.10. nosaka vienkārša teikuma virslocekļus un veido vienkāršus paplašinātus teikumus;7.11. nosaka vārda skanisko sastāvu (skaņa, zilbe), grafēmiski pareizi pieraksta vārdu, izmanto pareizrakstības vārdnīcu;7.12. skaidro nepazīstamu vārdu nozīmi, izmantojot skaidrojošo vārdnīcu;7.13. savas runas bagātināšanai izmanto sinonīmus un antonīmus;7.14. nosaka vārda sakni un galotni, atrod vienas saknes vārdus;7.15. zina vārdšķiras (lietvārds, īpašības vārds, darbības vārds, prievārds).8. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:8.1. zina, ka ikvienam cilvēkam ir dzimtā valoda;8.2. saskata tekstā informāciju par tautas kultūru un vēsturi.9. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 6.4., 6.5., 6.11. un 8.2.apakšpunktā minētās prasības.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi10. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:10.1. zina, ka ir verbāli un neverbāli saziņas līdzekļi (žesti, mīmika), izprot to nozīmi saziņā;10.2. nosaka saziņas dalībniekus, tematu, mērķi, vietu un laiku;10.3. plāno un veido adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam atbilstošus izteikumus;10.4. izsaka savu viedokli un pamato to;10.5. novērtē savu un citu izteikumu atbilstību adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;10.6. iegūst informāciju grāmatās, laikrakstos, žurnālos, televīzijā, radio un internetā, sniedz to citiem;10.7. izprot runas kultūras nozīmi saziņas procesā un ievēro apgūtās runas etiķetes normas;10.8. uztver dzirdēto tekstu kā veselumu un detalizēti;10.9. nosaka izteikuma, dzirdētā teksta galveno domu;10.10. izmanto apgūtos klausīšanās paņēmienus;10.11. mutiski veido tekstus atbilstoši adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;10.12. īsi un detalizēti atstāsta tekstu;10.13. plāno savu darbību, izmantojot dzirdētu vai lasītu informāciju (uzdevuma formulējums, mācību teksts);10.14. uzstājas klasē ar paša sagatavotu tekstu;10.15. izteiksmīgi lasa tekstu;10.16. nosaka lasītā teksta galveno domu;10.17. vērtē tekstā ietverto informāciju (jauna/zināma, svarīga/mazsvarīga) un izmanto to savā darbībā;10.18. izmanto uzziņu literatūru lingvistiskās un kulturoloģiskās informācijas ieguvei;10.19. raksta tekstus atbilstoši adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;10.20. rakstiski atstāsta (īsi, konspektīvi) lasītu vai dzirdētu tekstu;10.21. pieraksta un sistematizē informāciju, izmantojot dažādus paņēmienus.11. Valodas kompetence. Izglītojamais:11.1. zina valodas pamatfunkcijas;11.2. zina, kā attīstījusies rakstība;11.3. zina, ka valoda ir zīmju sistēma, un atšķir valodas zīmes no citām zīmju sistēmām;11.4. pārvalda apgūtās valodas normas;11.5. zina valodas funkcionālo stilu pazīmes;11.6. veido tekstu, ievērojot tā pazīmes (virsraksts, temats, galvenā doma, sakarīgums, pabeigtība);11.7. nosaka teksta galveno domu;11.8. piedāvā teksta virsrakstu, kas atbilst teksta tematam un galvenajai domai;11.9. nosaka tekstā rindkopas un teksta daļas (ievads, iztirzājums, nobeigums) un izprot to nozīmi teksta izveidē;11.10. plāno tekstu, izmantojot apgūtos plāna veidus; veido plānam atbilstošu tekstu;11.11. veido apraksta un vēstījuma tipa tekstus;11.12. rediģē tekstu, izmantojot apgūtos paņēmienus;11.13. atšķir teikumu no citām valodas vienībām, pamatojoties uz tā pazīmēm;11.14. veido, intonatīvi pareizi izrunā, raksta pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;11.15. atrod vienkārša teikuma virslocekļus un palīglocekļus;11.16. veido un raksta vienkāršus un saliktus teikumus, ievērojot apgūtās interpunkcijas normas;11.17. izrunā un raksta vārdus atbilstoši apgūtajām pareizrunas un pareizrakstības normām; pārbaudei izmanto nepieciešamās vārdnīcas;11.18. skaidro vārdu, frazeoloģismu un sakāmvārdu leksisko nozīmi; izmanto sinonīmu, antonīmu, frazeoloģisko un skaidrojošo vārdnīcu;11.19. nosaka homonīmu, sinonīmu, antonīmu, vecvārdu, aizguvumu un terminu nozīmi teksta veidošanā; izmanto sinonīmus savas runas pilnveidošanai;11.20. nosaka vārdā morfēmas, raksturo apgūto morfēmu nozīmi; darina vārdus, izmantojot apgūtos vārddarināšanas paņēmienus;11.21. nosaka vārda piederību vārdšķirai, pamatojoties uz tās gramatiskajām pazīmēm (apgūtajām vārdšķirām);11.22. skaidro vārda, morfēmas, skaņas kā tēlainās izteiksmes līdzekļa nozīmi teksta veidošanā.12. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:12.1. izprot valodas nozīmi savas tautas un citu tautu kultūrā, kā arī savas personības pilnveidē;12.2. atrod tekstā kulturoloģisku informāciju, novērtē to un izmanto savā pieredzē;12.3. atšķir savas tautas kultūrā pieņemtās runas un kultūras tradīcijas no citu etnosu kultūras tradīcijām;12.4. ar cieņu izturas pret savu dzimto valodu;12.5. zina, kādas ir valodas situācijas īpatnības Latvijā;12.6. ir iecietīgs pret cilvēkiem, kuri svešā valodā runā ar akcentu.13. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 10.7., 12.1., 12.4. un 12.6.apakšpunktā minētās prasības.V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi14. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:14.1. mērķtiecīgi izmanto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus;14.2. orientējas un piedalās dažādās saziņas situācijās;14.3. plāno, veido un koriģē savu runas uzvedību atbilstoši saziņas situācijai;14.4. izsaka savu viedokli, argumentē to, izmantojot dažādus paņēmienus, uztver un vērtē saziņas partnera(-

1. u)viedokli;14.5. vērtē savu un citu izteikumu atbilstību saziņas situācijai;14.6. iegūst informāciju no dažādiem avotiem, analizē un vērtē to, izmanto savā pieredzē un informē par to citus;14.7. saziņā ievēro runas etiķetes normas un uzvedības kultūru;14.8. kritiski uztver dzirdēto tekstu;14.9. uztver dzirdētā izteikuma vai teksta autora komunikatīvo nolūku;14.10. izmanto dažādus klausīšanās paņēmienus atbilstoši izvirzītajam mērķim;14.11. ievēro klausīšanās kultūru un vērtē savu klausīšanās kvalitāti;14.12. veido mutvārdu tekstus atbilstoši saziņas situācijai;14.13. stāsta radoši vai konspektīvi;14.14. plāno grupas darbu, izmantojot dzirdētu vai lasītu informāciju;14.15. uzstājas ar paša sagatavotu tekstu un vērtē savu uzstāšanos;14.16. ievēro runāšanas kultūru un vērtē savu runāšanas kvalitāti;14.17. izvēlas un izmanto izvirzītajam mērķim atbilstošu lasīšanas stratēģiju;14.18. uztver teksta autora komunikatīvo nolūku;14.19. kritiski vērtē tekstā ietverto informāciju un izmanto to savā darbībā;14.20. izmanto dažādus informācijas avotus lingvistiskās un kulturoloģiskās informācijas ieguvei;14.21. ievēro lasīšanas kultūru un vērtē savu lasīšanas kvalitāti;14.22. raksta tekstu atbilstoši saziņas situācijai;14.23. rakstiski atstāsta (ar pārsprieduma, interpretācijas elementiem) lasītu vai dzirdētu tekstu;14.24. izmanto dažādas pieraksta tehnikas informācijas sistematizēšanai un apmaiņai;14.25. ievēro rakstīšanas kultūru un vērtē savu rakstīšanas kvalitāti.15. Valodas kompetence. Izglītojamais:15.1. zina, kāda ir valodas nozīme cilvēka, sabiedrības un valsts dzīvē;15.2. zina valodas attīstības pamatposmus;15.3. zina valodas zīmes un līmeņus;15.4. pārvalda valodas normas;15.5. zina un izmanto saziņā un tekstveidē valodas funkcionālos stilus un runas žanrus;15.6. ar cieņu izturas pret valodu, izjūt atbildību par savas runas kvalitātes uzlabošanu;15.7. veido tekstu, ievērojot tā pazīmes (atbilstība adresātam, temats, modalitāte, informatīvums, sakarīgums, veselums, pabeigtība);15.8. veido dialogu ar tekstu, lai atklātu autora komunikatīvo nolūku;15.9. piedāvā dažādus teksta virsrakstus;15.10. atrod tekstā apakštematus;15.11. plāno tekstu, izmantojot dažādus plāna veidus; veido tekstu atbilstoši plānam;15.12. veido pārsprieduma un jaukta tipa tekstus;15.13. rediģē un pilnveido tekstu, izmantojot dažādus paņēmienus;15.14. raksturo un ievēro teikuma pazīmes;15.15. savā runā apzināti un mērķtiecīgi lieto pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;15.16. nosaka vārdu sintaktiskos sakarus vienkāršā un saliktā teikumā, savrupinātos teikuma locekļus, kā arī vārdus un vārdu savienojumus, kuri nav teikuma locekļi;15.17. veido un raksta dažādu veidu teikumus, ievērojot sintakses un interpunkcijas normas;15.18. raksturo teikumus pēc uzbūves;15.19. skaidro dažādu veidu teikumu stilistisko nozīmi teksta veidošanā;mērķtiecīgi izmanto dažādu veidu teikumus mutvārdos un rakstos;15.20. ievēro ortoēpijas un ortogrāfijas normas, pamana un labo kļūdas;15.21. skaidro vārdu, frazeoloģismu, sakāmvārdu un parunu leksisko nozīmi, izmantojot dažādus paņēmienus un dažādus uzziņas avotus;15.22. mērķtiecīgi izmanto savā runā dažādu slāņu leksiku, ņemot vērā tās iederīgumu un māksliniecisko izteiksmīgumu;15.23. nosaka vārda, vārdformas morfēmisko sastāvu un to veidošanas paņēmienus;15.24. zina vārdšķiru sistēmu, raksturo vārda piederību vārdšķirai, ņemot vērā tā gramatiskās pazīmes;15.25. mērķtiecīgi izmanto savā runā valodas zīmes kā tēlainās izteiksmes līdzekļus.16. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:16.1. apzinās valodu kā tautas kultūras un cilvēka etniskās identitātes sastāvdaļu, kā savas un pasaules kultūras izziņas līdzekli;16.2. analizē un sistematizē valodas materiālu, lai rekonstruētu dažādu tautu priekšstatus par vērtībām;16.3. salīdzina dažādu tautu runas kultūras tradīcijas, atrod tajās kopīgo un atšķirīgo, kā arī iesaistās starpkultūru dialogā;16.4. apzinās savu atbildību par dzimtās valodas saglabāšanu un savas runas kvalitāti;16.5. zina, kāda ir valodas situācija pasaulē;16.6. ar cieņu izturas pret citas tautas valodu, saprotot, ka šāda attieksme ir kulturāla cilvēka pazīme.17. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 14.6., 14.11., 14.16., 14.21., 14.25., 15.6., 16.1., 16.4. un 16.6. apakšpunktā minētās prasības. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 5.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Svešvaloda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei I. Vispārīgais jautājums1. Mācību priekšmeta standarts "Svešvaloda" ir veidots jebkurai svešvalodai un nosaka mācību priekšmeta mērķi, uzdevumus, obligāto saturu un pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3., 6. un 9.klasi.II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" mērķis ir veidot izglītojamā valodas, komunikatīvo un sociokultūras kompetenci, lietojot svešvalodu mācībās, saziņā un sadarbībā mainīgajā daudzkultūru pasaulē.3. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. sazināties svešvalodā mutvārdos un rakstos;3.2. apgūt svešvalodas likumsakarību un funkciju pamatus;3.3. veicināt atvērtību pret neierasto un veidot vērtējošu attieksmi pret sevi, citiem, pasauli, apgūstot un salīdzinot dzimto valodu un svešvalodu, kā arī iepazīstot kultūru daudzveidību;3.4. apzināties valodu lomu saziņā;3.5. izprast valodu nozīmi citu mācību priekšmetu apguvē.III. Mācību priekšmeta obligātais saturs4. Valodas kompetence:4.1. skaņa;4.2. vārds;4.3. teikums;4.4. teksts.5. Komunikatīvā kompetence:5.1. saziņas situācijas;5.2. saziņas mērķi;5.3. saziņas stratēģijas.6. Sociokultūras kompetence:6.1. saziņas kultūra;6.2. kopīgais un atšķirīgais, sazinoties dzimtajā valodā un svešvalodā;6.3. valodu kontekstā ietvertā informācija par dažādu tautu kultūru;6.4. kultūras parādības: dzīves apstākļi, svētki, paražas, cieņa pret citu tautu valodām un kultūru daudzveidību.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi7. Izglītojamo rosina sasniegt valodas, komunikatīvo un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes A1 līmenim. Atsevišķi valodas, komunikatīvās un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 19.punktā.8. Valodas un komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:8.1. saklausa un saprot pazīstamus vārdus, pamatfrāzes un vienkāršus teikumus;8.2. lasa un saprot pazīstamus vārdus, pamatfrāzes un vienkāršus teikumus;8.3. vienkāršā veidā sazinās par sev labi zināmām tēmām;8.4. izmanto atsevišķus vārdus, pamatfrāzes un vienkāršus teikumus, lai atbildētu un uzdotu jautājumus par tuvāko apkārtni un cilvēkiem;8.5. vienkāršos teikumos stāsta par savu dzīvesvietu un cilvēkiem, kurus pazīst;8.6. raksta atsevišķus vārdus, pamatfrāzes un vienkāršus teikumus par sevi un savu tuvāko apkārtni.9. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:9.1. iepazīstas ar valstīm, kuru valodu apgūst;9.2. izrāda pozitīvu attieksmi un interesi par valodām.10. Izglītojamā attieksmi raksturo šā pielikuma 8.5., 8.6. un 9.2.apakšpunktā minētās prasības.V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi11. Izglītojamo rosina sasniegt valodas, komunikatīvo un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes A2 līmenim. Atsevišķi valodas, komunikatīvās un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Apgūstot otro svešvalodu no 6.klases, 6.klases beigās izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes A1 līmeni. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 19.punktā.12. Valodas un komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:12.1. klausās un saprot biežāk lietotos vārdus un frāzes par sevi un savu tuvāko apkārtni;12.2. uztver galveno domu vienkāršos un skaidri izrunātos izteikumos;12.3. lasa un saprot īsus, vienkāršus tekstus par zināmām tēmām;12.4. sameklē konkrētu informāciju vienkāršos, ar ikdienas dzīvi saistītos tekstos;12.5. sazinās ikdienišķās situācijās, kur notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmām tēmām;12.6. iesaistās sarunā, bet tās uzturēšanai var būt nepieciešama sarunas biedra palīdzība;12.7. vienkāršos teikumos stāsta par sevi, savu tuvāko apkārtni un citām zināmām tēmām;12.8. raksta īsu, vienkāršu tekstu par zināmām tēmām: zīmītes, paziņojumus, pastkartes un vēstules;12.9. aizpilda vienkāršas veidlapas, ierakstot informāciju par sevi.13. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:13.1. zina to valstu iedzīvotāju paradumus un tradīcijas, kuru valodu apgūst;13.2. saredz kopīgo un atšķirīgo savas valsts un svešvalodā runājošo valstu iedzīvotāju saziņā un kultūras tradīcijās;13.3. ir iecietīgs pret svešo un nepazīstamo.14. Izglītojamā attieksmi raksturo šā pielikuma 12.5., 12.6., 12.7., 12.8., 12.9. un 13.3.apakšpunktā minētās prasības.VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi15. Izglītojamo rosina sasniegt valodas, komunikatīvo un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes B1 līmenim. Atsevišķi valodas, komunikatīvās un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Apgūstot otro svešvalodu no 6.klases, 9.klases beigās izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes A2–B1 līmeni. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 19.punktā.16. Valodas un komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:16.1. klausās un saprot skaidru un literāri pareizu runu par pazīstamām tēmām;16.2. saprot radio un televīzijas raidījumu saturu, ja par zināmiem notikumiem vai tematiem runā samērā lēni un skaidri;16.3. lasa un saprot tekstus, kuros izmantota ikdienā bieži lietota valoda, kā arī vienkāršus literārus tekstus;16.4. sameklē konkrētu informāciju dažādu stilu un žanru tekstos;16.5. piedalās sarunā par zināmiem vai interesējošiem, kā arī ar ikdienas dzīvi saistītiem tematiem;16.6. iesaistās diskusijās par labi zināmām un ar ikdienas dzīvi saistītām problēmām;16.7. pamato un paskaidro savus uzskatus un nodomus;16.8. stāsta par dzirdēto, redzēto, piedzīvoto vai lasīto, izsakot savu attieksmi;16.9. raksta saistītu tekstu par zināmiem vai interesējošiem jautājumiem;16.10. raksta vēstuli par saviem pārdzīvojumiem un iespaidiem.17. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:17.1. ir iepazinis to valstu kultūru, raksturīgākos iedzīvotāju paradumus un tradīcijas, kuru valodu apgūst, un salīdzina tās ar situāciju Latvijā;17.2. izprot kultūru dažādību un izmanto iegūto informāciju sevis bagātināšanai;17.3. veido un uztur kontaktus ar vienaudžiem un pieaugušajiem, pieņem viedokļu daudzveidību;17.4. ar cieņu izturas pret citām tautām un valodām.18. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 16.7., 16.8., 17.3. un 17.4.apakšpunktā minētās prasības.19. Valodas prasmes līmeni nosaka šādi kritēriji. Izglītojamais:19.1. C2 līmenī – spēj viegli saprast gandrīz visu dzirdēto vai lasīto. Atsaucot atmiņā izteiktos argumentus un viedokļus, spēj apkopot informāciju no dažādiem mutvārdu vai rakstiskiem avotiem un secīgi to izklāstīt. Spēj izteikties spontāni, raiti un precīzi, ņemot vērā nozīmju nianses pat komplicētās situācijās;19.2. C1 līmenī – spēj saprast dažādas tematikas sarežģītus, garus tekstus un uztvert zemtekstu. Spēj izteikties radoši un spontāni, īpaši nemeklējot vārdus. Spēj atbilstoši un prasmīgi lietot valodu sociālajā, akadēmiskajā un profesionālajā jomā. Spēj izveidot skaidru, labi strukturētu, detalizētu tekstu par sarežģītiem jautājumiem, labi pārzinot tekstveides principus un lietojot atbilstošus saistījuma un saskaņojuma līdzekļus;19.3. B2 līmenī – spēj saprast galveno domu sarežģītos tekstos gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, arī diskusijās par profesionāliem jautājumiem savā specialitātē. Spēj sarunāties samērā brīvi un spontāni, saziņa ar dzimtās valodas lietotājiem noris bez aizķeršanās. Spēj skaidri un detalizēti izteikties par dažādiem tematiem, pamatot savu viedokli, izklāstot dažādu variantu priekšrocības un trūkumus;19.4. B1 līmenī – spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti ar darbu, skolu, brīvo laiku. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus;19.5. A2 līmenī – spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem. Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības;19.6. A1 līmenī – spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri, un ir gatavs palīdzēt otram. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 6.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Matemātika. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta "Matemātika" mērķis ir veidot skolēnu izpratni par matemātiskām metodēm un attīstīt prasmes tās lietot pasaules izzināšanā, citos mācību priekšmetos un daudzveidīgā darbībā.2. Mācību priekšmeta "Matemātika" uzdevums ir radīt skolēnam iespēju:2.1. apgūt prasmes izpildīt darbības ar reāliem skaitļiem, izmantot sakarības un analītiskas metodes, pētīt plaknes ģeometriskās figūras un to īpašības, attīstīt telpiskos priekšstatus;2.2. apgūt prasmes pētīt un risināt praktiskus uzdevumus, izmantojot matemātiskos modeļus, iegūstot, sakārtojot, analizējot datus un prognozējot iegūstamo rezultātu;2.3. veicināt domāšanas attīstību, veidojot prasmi izteikt matemātiski pamatotus spriedumus un apgūstot problēmrisināšanas pieredzi.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Matemātiskā instrumentārija izveide:3.1. skaitļi un darbības ar tiem:3.1.1. naturālie skaitļi;3.1.2. parastās daļas;3.1.3. decimāldaļas;3.1.4. racionālie skaitļi;3.1.5. reālie skaitļi;3.2. algebriskās izteiksmes un darbības ar tām:3.2.1. algebriskās izteiksmes;3.2.2. vienādojumi ar vienu mainīgo un to sistēmas;3.2.3. nevienādības ar vienu mainīgo un to sistēmas;3.2.4. viena argumenta funkcijas;3.2.5. skaitļu virknes;3.3. ģeometriskās figūras un to pētīšana:3.3.1. ģeometrijas pamatelementi;3.3.2. trijstūri;3.3.3. četrstūri;3.3.4. riņķa līnija un riņķis;3.3.5. daudzstūri ar patvaļīgu malu skaitu, regulāri daudzstūri;3.3.6. plaknes figūru simetrija;3.3.7. ģeometriskie ķermeņi.4. Matemātikas lietojums dabas un sabiedrības procesu analīzē:4.1. lielumi un to mērīšana, sakarības starp tiem;4.2. informācijas apstrādes, statistikas un varbūtību teorijas elementi:4.2.1. informācijas iegūšana, apstrāde un analīze;4.2.2. elementu grupēšana un varbūtības jēdziens.5. Matemātisko modeļu veidošana un pētīšana ar matemātikai raksturīgām metodēm:5.1. matemātiskā valoda;5.2. matemātisko modeļu veidošana un analizēšana:5.2.1. problēmas precizēšana, tās formulēšana, izmantojot matemātisko modeli;5.2.2. matemātiskā modeļa atrisināšana un atrisinājuma interpretācija.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi6. Matemātiskā instrumentārija izveidē izglītojamais prot:6.1. ar naturāliem skaitļiem pirmā simta robežās veikt četras aritmētiskās darbības galvā un rakstos, kā arī nosaukt darbības un to locekļus;6.2. ar naturāliem skaitļiem pirmā tūkstoša robežās veikt šādas darbības:6.2.1. nolasīt un pierakstīt naturālos skaitļus decimālajā pierakstā;6.2.2. atlikt naturālos skaitļus uz skaitļu ass un nolasīt no tās; parādīt, ka naturālo skaitļu ir bezgalīgi daudz;6.2.3. saskaitīt un atņemt rakstos un ar kalkulatoru;6.2.4. galvā aptuveni novērtēt sagaidāmo skaitlisko aprēķinu rezultātu;6.2.5. risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti ar sadzīves, dabaszinātņu, vides un veselības jautājumiem;6.3. izmantojot parastās daļas, veikt šādas darbības:6.3.1. izmantot sakarību, ka pozitīva lieluma īsta daļa ir mazāka nekā veselais;6.3.2. izmantot daļas jēdzienu praktisku uzdevumu risināšanā;6.4. izmantojot decimāldaļas, nolasīt cenu, kas pierakstīta decimāldaļas formā;6.5. salīdzināt un sakārtot pēc lieluma naturālos skaitļus, pierakstīt salīdzināšanas rezultātus;6.6. nosaukt reālās dzīves situācijas, kurās ir svarīgs skaitļu sakārtojums virknē;6.7. noteikt zīmējumā un uzzīmēt taisni un nogriezni;6.8. izmērīt nogriežņa garumu, uzzīmēt noteikta garuma nogriezni;6.9. noteikt zīmējumā un modelī trijstūri un uzzīmēt to;6.10. noteikt zīmējumā un modelī četrstūri un uzzīmēt to (arī taisnstūri, kvadrātu);6.11. noteikt zīmējumā un uzzīmēt riņķa līniju;6.12. noteikt zīmējumā un modelī kubu, cilindru un lodi.7. Matemātikas lietojumā dabas un sabiedrības procesu analīzē izglītojamais prot:7.1. atšķirt salīdzināmus un nesalīdzināmus lielumus;7.2. lielumus raksturot ar skaitļiem; pareizi lietot laika, masas, temperatūras, garuma, naudas mērvienības;7.3. mērīt laiku, garumu, kā arī precīzi veikt mērījumus;7.4. pāriet no lielākām uz mazākām mērvienībām, risinot praktiskus uzdevumus;7.5. sakārtot augošā vai dilstošā secībā lielumus, kas izteikti ar naturāliem skaitļiem, pierakstīt salīdzināšanas rezultātus;7.6. nodarbībās brīvā dabā uzskaitīt dažādus objektus vidē un pazīt to formas;7.7. iegūt informāciju no tabulām, stabiņveida diagrammām un tekstiem;7.8. salīdzināt, šķirot un sakārtot objektus pēc norādītas vai paša izvēlētas pazīmes.8. Matemātisko modeļu veidošanā un pētīšanā ar matemātikai raksturīgām metodēm izglītojamais prot:8.1. lietot matemātiskos terminus;8.2. ar piemēriem paskaidrot matemātikas kursā sastopamos jēdzienus un apgalvojumus un pazīt to pareizu lietojumu;8.3. pareizi lietot vārdus "tik reižu", "par tik", "pulksteņa rādītāja kustības virzienā", "pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam", "pa labi", "pa kreisi";8.4. uzklausīt citu viedokli;8.5. izteikt savu viedokli;8.6. izvirzīt pieņēmumu reālas problēmas risināšanai;8.7. apkopot matemātisku informāciju;8.8. izmantot atbilstošus paņēmienus problēmas risināšanai;8.9. matemātiski risināt problēmu;8.10. aktīvi iesaistīties grupas darbā, veidot grupas darba prezentāciju;8.11. glīti un pareizi rakstīt ciparus un matemātiskas izteiksmes.9. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 8.4, 8.5., 8.10. un 8.11.apakšpunktā minētās prasības.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi10. Matemātiskā instrumentārija izveide:10.1. izmantojot naturālos skaitļus, izglītojamais prot veikt šādas darbības:10.1.1. nolasīt un decimālajā sistēmā pierakstīt skaitļus līdz triljonam (miljardam) ieskaitot;10.1.2. veikt četras aritmētiskās darbības, kāpināšanu kvadrātā un kubā, aprēķināt izteiksmes vērtību;10.1.3. izmantot darbību īpašības aprēķinu atvieglošanai;10.1.4. sadalīt skaitli pirmreizinātājos;10.1.5. lietot dalāmības pazīmes ar 2; 3; 5; 9; 10; n (n – naturāls skaitlis);10.1.6. noskaidrot, vai viens skaitlis ir otra dalāmais/dalītājs, atrast skaitļu lielāko kopīgo dalītāju un mazāko kopīgo dalāmo;10.1.7. nolasīt un pierakstīt gadskaitļus, izmantojot romiešu ciparus;10.2. izmantojot parastās daļas, prot veikt šādas darbības:10.2.1. aprēķināt īstas un neīstas daļas vērtību no dotā skaitļa;10.2.2. izteikt vienu skaitli kā otra skaitļa daļu;10.2.3. aprēķināt visu skaitli, zinot tā daļas vērtību;10.2.4. izmantot daļas pamatīpašību tās pārveidošanā;10.2.5. veikt četras aritmētiskās darbības, saīsināšanu, kāpināšanu kvadrātā un kubā rakstos un ar kalkulatoru;10.2.6. aprēķināt dotajam skaitlim apgriezto skaitli;10.2.7. aprēķināt divu skaitļu attiecību;10.2.8. aprēķināt attālumu kartē pēc dotā mēroga;10.3. izmantojot galīgas decimāldaļas, prot veikt šādas darbības:10.3.1. pierakstīt un lasīt galīgas decimāldaļas, norādīt šķiru vērtības decimāldaļu pierakstā;10.3.2. veikt četras aritmētiskās darbības, kāpināšanu kvadrātā un kubā rakstos un ar kalkulatoru;10.3.3. pārveidot parastu daļu par galīgu decimāldaļu un otrādi;10.3.4. izteikt procentus galīgas decimāldaļas veidā un otrādi;10.3.5. aprēķināt procentus no skaitļa un skaitli, ja zināma tā procentu vērtība, izteikt divu skaitļu attiecību procentos;10.4. izmantojot racionālus skaitļus, prot veikt šādas darbības:10.4.1. atrast dotajam skaitlim pretēju skaitli;10.4.2. veikt četras aritmētiskās darbības ar parastās daļas vai galīgas decimāldaļas formā dotiem racionāliem skaitļiem vienkopus, kāpināt tos kvadrātā vai kubā rakstos un ar kalkulatoru, aptuveni galvā novērtēt izteiksmes sagaidāmo rezultātu;10.4.3. atvērt iekavas un ieslēgt iekavās, ja pirms tām ir mīnusa (plusa) zīme;10.4.4. atrast skaitļa moduli (algebriskā un ģeometriskā izpratnē);10.4.5. risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti ar sadzīves, dabaszinātņu, vides un veselības jautājumiem, apzinās to nozīmi ikdienas dzīvē;10.5. prot aprēķināt nezināmo darbības locekli;10.6. prot salīdzināt pēc lieluma patvaļīgā formā dotus racionālos skaitļus;10.7. izmantojot sakarības, prot veikt šādas darbības:10.7.1. saskatīt sakarības starp mainīgiem lielumiem dabā, sabiedrībā, tehnikā;10.7.2. atlikt punktu ar racionālām koordinātām uz koordinātu ass (koordinātu plaknē), nolasīt punkta koordinātu (koordinātas);10.7.3. attēlot sakarības tabulās;10.8. prot nosaukt pirmskaitļu virknes pirmos locekļus;10.9. zina, ka pirmskaitļu ir bezgalīgi daudz;10.10. prot noteikt zīmējumā un uzzīmēt staru;10.11. prot uzzīmēt perpendikulāras un paralēlas taisnes un pazīst tās rūtiņu lapā;10.12. prot raksturot ģeometrisku figūru izmērus ar garumu, laukumu, tilpumu, leņķa lielumu;10.13. prot uzzīmēt noteikta lieluma leņķi, izmērīt ar transportieri leņķa lielumu un novērtēt to pēc acumēra;10.14. prot veikt nepieciešamos mērījumus un aprēķināt trijstūra perimetru;10.15. prot veikt mērījumus un aprēķināt četrstūra (arī kvadrāta, taisnstūra) perimetru;10.16. prot veikt mērījumus un aprēķināt taisnstūra un kvadrāta laukumu;10.17. prot noteikt zīmējumā riņķa līnijas centru un rādiusu;10.18. prot veikt nepieciešamos mērījumus un aprēķināt riņķa līnijas garumu;10.19. prot noteikt un uzzīmēt taisnstūra paralēlskaldni (arī kubu);10.20. prot veikt nepieciešamos mērījumus un aprēķināt taisnstūra paralēlskaldņa (kuba) virsmas laukumu un tilpumu.11. Matemātikas lietojums dabas un sabiedrības procesu analīzē. Skolēns prot veikt šādas darbības:11.1. lietot laukuma, tilpuma un ātruma mērvienības;11.2. izmantot tiešu mērījumu rezultātus citu lielumu noteikšanai;11.3. novērtēt apgūto ģeometrisko figūru lielumu pēc acumēra;11.4. atsevišķos gadījumos pāriet no mazākām mērvienībām uz lielākām, risinot praktiskus uzdevumus;11.5. sakārtot augošā vai dilstošā secībā lielumus, kas izteikti ar racionāliem skaitļiem;11.6. savākt un pierakstīt dažādos eksperimentos, pētījumos un aptaujās iegūtos datus, tos sakārtot, sistematizēt un attēlot vizuāli;11.7. attēlot informāciju tabulās, stabiņveida diagrammās un iegūt informāciju no tām, iegūt informāciju no sektora diagrammām;11.8. aprēķināt skaitļu vidējo aritmētisko;11.9. izmantot datoru informācijas iegūšanai;11.10. sakārtot objektus pēc lieluma vai alfabēta secībā.12. Matemātisko modeļu veidošana un pētīšana ar matemātikai raksturīgām metodēm. Izglītojamais prot veikt šādas darbības:12.1. aprakstoši vispārīgā veidā paskaidrot matemātikas kursā sastopamos jēdzienus un apgalvojumus un tos pareizi lietot;12.2. uzrakstīt skaitlisku izteiksmi pēc tās vārdiska apraksta;12.3. izprast pamatojuma nepieciešamību;12.4. uzklausīt un izprast dažādus viedokļus;12.5. izvirzīt hipotēzes reālās problēmas formulēšanai matemātiskā valodā;12.6. apkopot matemātisko informāciju un saskatīt likumsakarības tajā;12.7. lietot piemērotus paņēmienus, lai atrisinātu problēmas, izmantojot skaitliskus modeļus;12.8. precīzi lietot simbolus un apzīmējumus;12.9. lietot shēmas, stabiņu diagrammas un tabulas, prezentējot problēmas risinājumu;12.10. rūpīgi izveidot grupas darba prezentāciju un pastāstīt par to;12.11. pilnveidot savu matemātisko izpratni.13. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 10.4.5., 12.10. un 12.11.apakšpunktā minētās prasības.V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi14. Matemātiskā instrumentārija izveide. Izglītojamais prot veikt šādas darbības:14.1. aprēķināt kvadrātsakni, ja tā ir naturāls skaitlis;14.2. izmantojot parastās daļas:14.2.1. aprēķināt kvadrātsakni, ja tā ir racionāls skaitlis formā m/n (m un n – naturāli skaitļi);14.2.2. sastādīt proporciju un aprēķināt proporcijas nezināmo locekli;14.3. izmantojot decimāldaļas:14.3.1. pārveidot parastu daļu par galīgu vai bezgalīgu decimāldaļu;14.3.2. noapaļot bezgalīgu decimāldaļu;14.3.3. kāpināt galīgu decimāldaļu pakāpē ar naturālu kāpinātāju;14.3.4. aprēķināt kvadrātsaknes vērtību, ja tā ir galīga decimāldaļa;14.4. izmantojot racionālus skaitļus:14.4.1. pārveidot parastu daļu par bezgalīgu periodisku decimāldaļu un otrādi;14.4.2. kāpināt skaitli pakāpē ar veselu kāpinātāju (neatkarīgi no skaitļa uzdošanas formas);14.4.3. vilkt kvadrātsakni no skaitļa, ja tā ir racionāls skaitlis;14.5. izmantojot reālos skaitļus:14.5.1. noteikt to piederību kopām N (visu naturālo skaitļu kopa), Z (visu veselo skaitļu kopa), Q (visu racionālo skaitļu kopa), R (visu reālo skaitļu kopa);14.5.2. pazīt vienkāršāko skaitlisko izteiksmju racionalitāti/iracionalitāti un noteikt atbilstošās decimāldaļas periodiskumu;14.5.3. veikt aritmētiskās darbības ar skaitliskām izteiksmēm, kas satur racionālus skaitļus un iracionālus skaitļus kvadrātsakņu un simboliskā formā;14.5.4. lietot pakāpju īpašības skaitlisku izteiksmju pārveidojumos;14.5.5. pierakstīt skaitli normālformā un nolasīt šādu pierakstu;14.5.6. veikt darbības ar skaitļiem normālformā;14.5.7. lietot kvadrātsaknes īpašības skaitlisku izteiksmju pārveidojumos;14.5.8. novērtēt darbību rezultātus aptuvenos aprēķinos;14.5.9. mērķtiecīgi pilnveidot skaitlisku praktiska satura uzdevumu risināšanas prasmi;14.6. izmantojot algebriskās izteiksmes:14.6.1. saskaitīt, atņemt, dalīt, reizināt, kāpināt monomus, savilkt polinoma līdzīgos locekļus un noskaidrot tā pakāpi;14.6.2. pārbaudīt, vai skaitlis ir viena mainīgā polinoma sakne;14.6.3. noteikt kvadrāttrinoma saknes;14.6.4. saskaitīt, atņemt, reizināt polinomus;14.6.5. reizināt un dalīt polinomu ar monomu;14.6.6. sadalīt polinomu reizinātājos, iznesot kopīgo reizinātāju, grupējot saskaitāmos, lietojot saīsinātās reizināšanas formulas a2 - b2, (a + b)2 un (a - b)2, atrodot saknes;14.6.7. saskaitīt, atņemt, reizināt, dalīt un kāpināt algebriskas daļas;14.6.8. noskaidrot algebriskas daļas definīcijas apgabalu;14.6.9. izmantot algebriskas daļas pamatīpašību tās pārveidojumos;14.7. izmantojot vienādojumus ar vienu mainīgo:14.7.1. noteikt atšķirību starp identitāti un vienādojumu;14.7.2. pārveidot vienādojumu vai vienādojumu sistēmu, iegūstot tiem ekvivalentas izteiksmes;14.7.3. atrisināt lineāru vienādojumu un kvadrātvienādojumu;14.7.4. noteikt daļveida racionāla vienādojuma (skaitītājā un saucējā var būt pirmās vai otrās pakāpes polinomi) definīcijas apgabalu un atrisināt to;14.8. izmantojot vienādojumu sistēmas ar diviem mainīgajiem:14.8.1. paskaidrot, kas ir atrisinājums vienādojumam ar diviem mainīgajiem;14.8.2. paskaidrot, kas ir atrisinājums vienādojumu sistēmai;14.8.3. atrisināt vienādojumu sistēmas ar diviem mainīgajiem ar ievietošanas, saskaitīšanas un grafisko paņēmienu (sistēmā divi pirmās pakāpes vienādojumi vai viens pirmās un viens otrās pakāpes vienādojums);14.8.4. risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti ar sadzīves, dabaszinātņu, vides un veselības jautājumiem, sastādot vienādojumus, to sistēmas, noteikt atšķirību starp teksta uzdevuma atrisinājumu un atbilstošā vienādojuma vai vienādojumu sistēmas atrisinājumu;14.8.5. mērķtiecīgi pilnveidot algebrisku praktisku uzdevumu risināšanas prasmi, izvērtēt uzdevumu teksta saturu;14.9. izmantojot nevienādības ar vienu mainīgo un to sistēmas:14.9.1. noteikt, kuri pārveidojumi nodrošina skaitlisko nevienādību ekvivalenci;14.9.2. paskaidrot, kas ir nevienādības atrisinājums un ko nozīmē atrisināt nevienādību;14.9.3. salīdzināt reālus skaitļus, kas doti decimālajā pierakstā, daļas formā un skaitliskas izteiksmes formā;14.9.4. atrisināt lineāru nevienādību;14.9.5. atrisināt otrās pakāpes nevienādību un daļveida racionālu nevienādību (skaitītājā un saucējā var būt pirmās pakāpes polinomi), arī ar intervālu metodi;14.9.6. atrisināt divkāršu lineāru nevienādību;14.9.7. atrisināt divu lineāru nevienādību sistēmu;14.10. izmantojot viena argumenta funkcijas:14.10.1. uzdot funkciju tabulāri, grafiski, ar formulu, vārdiski, izmantojot piemērus no dabas, sabiedrības, tehnikas;14.10.2. pēc argumenta vērtības noskaidrot funkcijas vērtības (var būt aptuveni) un otrādi, izmantojot funkcijas vērtību tabulu vai grafiku;14.10.3. konstruēt un shematiski attēlot kvadrātfunkcijas, lineāras, apgrieztās proporcionalitātes un kvadrātsaknes funkciju grafikus koordinātu plaknē;14.10.4. analītiski noskaidrot minēto funkciju un daļveida racionālu funkciju definīcijas apgabalus un grafiku krustpunktus ar koordinātu asīm, intervālus, kuros to vērtībām ir nemainīga zīme;14.10.5. izmantojot minēto funkciju grafikus, noteikt definīcijas un vērtību apgabalus, augšanas un dilšanas intervālus, funkcijas saknes, intervālus, kuros funkcijas vērtībām ir nemainīga zīme, funkcijas lielāko un mazāko vērtību, funkciju grafiku krustpunktus ar koordinātu asīm;14.10.6. nekonstruējot lineāras funkcijas un kvadrātfunkcijas grafikus, noskaidrot to novietojumu koordinātu plaknē, aprēķināt parabolas virsotnes koordinātas;14.10.7. analizēt dabas, tehnikas un sabiedrības procesus, vispirms sastādot to matemātiskos modeļus minēto funkciju formā;14.11. izmantojot skaitļu virknes:14.11.1. nosaukt galīgu, bezgalīgu, periodisku, neperiodisku virkņu piemērus matemātikā, dabā, tehnikā, ekonomikā (arī skaitļa tuvinājumu virknes);14.11.2. izmantot virknes pirmos locekļus un rekurento uzdošanas formu tās tālāko locekļu skaitlisko vērtību aprēķināšanā;14.11.3. lietot aritmētiskās progresijas un ģeometriskās progresijas vispārīgā locekļa un pirmo n locekļu summas formulas;14.11.4. veidot un analizēt procesu matemātiskos modeļus ar aritmētiskās progresijas/ģeometriskās progresijas palīdzību;14.12. pazīt zīmējumā un uzzīmēt krustleņķus, blakusleņķus, iekšējos šķērsleņķus, kāpšļu leņķus, iekšējos vienpusleņķus, lauztu līniju (arī vienkāršu un slēgtu lauztu līniju);14.13. konstruēt nogriežņa viduspunktu, leņķa bisektrisi, nogriežņa vidusperpendikulu, perpendikulu no punkta pret taisni, ar doto leņķi vienādu leņķi, taisni caur doto punktu, kas paralēla dotajai taisnei;14.14. noteikt vienādas, vienlielas, līdzīgas figūras;14.15. izmantot nogriežņa un lauztas līnijas garuma, leņķa lieluma, leņķa bisektrises punktu, nogriežņa vidusperpendikula punktu, paralēlu taišņu (tai skaitā paralēlu taišņu, ko krusto trešā taisne) īpašības/pazīmes uzdevumu risināšanā;14.16. pētīt figūru savstarpējo novietojumu;14.17. izmantojot trijstūrus, noteikt zīmējumā, uzzīmēt un apzīmēt visu veidu trijstūrus (iedalījums pēc malu un leņķu lielumiem), to mediānas, bisektrises, augstumus, viduslīnijas;14.18. konstruēt trijstūri (dots: trīs malas, divas malas un leņķis starp tām, mala un tās pieleņķi);14.19. izmantot uzdevumu risināšanā:14.19.1. sakarības starp trijstūra malu garumiem, starp malu garumiem un perimetru;14.19.2. sakarības starp dažādmalu trijstūru malu garumiem un leņķu lielumiem;14.19.3. vienādmalu un vienādsānu trijstūru īpašības un pazīmes;14.19.4. trijstūru vienādības pazīmes;14.19.5. teorēmu par trijstūra leņķu summu;14.19.6. trijstūra viduslīnijas īpašības un pazīmi, mediānu īpašības;14.19.7. Pitagora teorēmu un tai apgriezto teorēmu;14.19.8. trijstūru līdzības pazīmes un līdzīgu trijstūru īpašības, teorēmu par līdzīgu trijstūru lineāro elementu un laukumu attiecību;14.19.9. trijstūra laukuma formulas (S = 0,5ah un S = 0,5absinC (C 14.20. aprēķināt taisnleņķa trijstūra elementus, izmantojot šaurā leņķa trigonometriskās funkcijas (sinuss, kosinuss, tangenss), to vērtības 30°, 45°, 60° leņķu lielumiem;14.21. noteikt zīmējumā, uzzīmēt un apzīmēt izliektus un ieliektus četrstūrus – arī paralelogramus, rombus, taisnstūrus, kvadrātus, trapeces (vienādsānu un taisnleņķa trapeces), to diagonāles un trapeces viduslīniju, paralelograma, romba un trapeces augstumus;14.22. konstruēt paralelogramu (ja dotas divas malas un leņķis starp tām, divas malas un diagonāle), rombu (ja dotas malas un leņķis, diagonāle un leņķis, diagonāles);14.23. izmantot uzdevumu risināšanā:14.23.1. paralelograma, romba, taisnstūra, kvadrāta un trapeces (tai skaitā vienādsānu trapeces) īpašības un pazīmes;14.23.2. paralelograma, romba, taisnstūra, kvadrāta un trapeces (tai skaitā vienādsānu trapeces) perimetru un laukuma aprēķināšanas formulas;14.23.3. trapeces viduslīnijas īpašības un pazīmes;14.24. noteikt zīmējumā, uzzīmēt un apzīmēt riņķa līnijas diametru, pieskari, hordu, loku, centra leņķi, ievilktu leņķi, riņķa sektoru, riņķa segmentu, ap trijstūri apvilktu un tajā ievilktu riņķa līniju;14.25. konstruēt trijstūrī ievilktu un tam apvilktu riņķa līniju;14.26. izmantot uzdevumu risināšanā:14.26.1. riņķa līnijas un tās loka garuma aprēķināšanas formulas un riņķa laukuma formulu;14.26.2. sakarību starp ievilkta leņķa, centra leņķa lielumu un tā loka lielumu, uz kura tie balstās;14.26.3. pieskaru nogriežņu īpašību, kas vilkti no viena punkta ārpus riņķa līnijas;14.26.4. teorēmas par trijstūrī ievilktas un tam apvilktas riņķa līnijas centru atrašanās vietu;14.27. uzzīmēt un apzīmēt regulārus trijstūrus, četrstūrus, sešstūrus un to centrus, neregulārus (arī ieliektus) daudzstūrus;14.28. izmantot uzdevumu risināšanā:14.28.1. teorēmas par daudzstūra leņķu summu, regulāra daudzstūra leņķa lielumu;14.28.2. sakarības starp regulāra trijstūra, četrstūra, sešstūra malas garumu un ievilktas/apvilktas riņķa līnijas rādiusa garumu;14.28.3. aprēķināt apkārtmēru un laukumu tādām figūrām, kas sastāv no planimetrijas kursā aplūkotajām figūrām, izmantojot arī vienlielu figūru īpašības;14.29. pazīt zīmējumā, dzīvajā dabā, tehnikā un mākslā centrāli/aksiāli simetriskas figūras;14.30. konstruēt dotajai figūrai simetrisku figūru attiecībā pret doto punktu/taisni;14.31. atrast (uzzīmēt/konstruēt) ģeometrijas kursā aplūkoto figūru simetrijas asis/centru;14.32. izmantot centrāli/aksiāli simetrisku figūru īpašības uzdevumu risināšanā;14.33. noteikt dabā un tehnikā ķermeņus, kas saistīti ar šādiem jēdzieniem: taisna prizma, regulāra prizma, piramīda, regulāra piramīda, cilindrs, konuss, lode, kā arī uzzīmēt minēto ķermeņu attēlus;14.34. izmērīt minēto ķermeņu virsmas laukuma un tilpuma aprēķināšanai pietiekamos lielumus un aprēķināt virsmas laukumu un tilpumu.15. Matemātikas lietojums dabas un sabiedrības procesu analīzē. Izglītojamais prot veikt šādas darbības:15.1. izteikt norādīto lielumu no dotās formulas;15.2. mērīt un salīdzināt daudzumus, lietojot piemērotas mērvienības un instrumentus;15.3. pāriet no vienas mērvienības citā, risinot praktiskus uzdevumus;15.4. sakārtot augošā vai dilstošā secībā lielumus, kas izsakāmi ar reāliem skaitļiem;15.5. formulēt jautājumus par nepieciešamajiem datiem, kas jāvāc un jāapkopo, apsverot, kādi secinājumi no tiem tiks izdarīti un kāda statistiskā analīze nepieciešama;15.6. savākt datus no dažādiem piemērotiem avotiem, ietverot eksperimentus, pētījumus un aptaujas; apstrādāt un attēlot datus sektora diagrammās un grafikos; piedalīties informācijas apmaiņā;15.7. precīzi un objektīvi interpretēt un apspriest datus – atbildēt uz izvirzītajiem jautājumiem, izdarīt secinājumus, pamatojoties uz datiem;15.8. sazināties matemātiski, lietojot dažādu veidu diagrammas un ar tām saistīto paskaidrojošo tekstu, izskaidrojot to matemātiskā pasniegšanas veida izvēli;15.9. veidot un analizēt informācijas apkopojumus ar matemātisku saturu un iegūt no tiem jaunu informāciju;15.10. izmantot kalkulatoru/datoru informācijas apstrādei;15.11. grupēt elementus pēc dotajiem nosacījumiem, noteikt prasītā veida grupu skaitu;15.12. izskaidrot varbūtības jēdzienu;15.13. aprēķināt notikuma varbūtību galīga vienādi iespējamu iznākumu skaita gadījumā.16. Matemātisko modeļu veidošana un pētīšana ar matemātikai raksturīgām metodēm. Izglītojamais prot veikt šādas darbības:16.1. formulēt matemātikas kursā sastopamos jēdzienus un apgalvojumus, novērtēt to pareizu lietošanu, pazīt dažādu valodas konstrukciju precīzo loģisko jēgu, pāriet no kāda fakta formulējuma uz tam ekvivalentu formulējumu;16.2. uzrakstīt matemātisku izteiksmi pēc tās vārdiska apraksta;16.3. pareizi lietot vārdus "ja ... tad", "tātad", "visiem", "vismaz", "kaut vienam" u.tml.;16.4. noteikt, vai apgalvojums ir aksioma, definīcija, teorēma, īpašība, pazīme, kā arī pareizi lietot šos jēdzienus;16.5. pazīt atšķirību starp atsevišķiem gadījumiem un vispārīgiem spriedumiem;16.6. formulēt pamatojumus un novērtēt pamatojuma pareizību;16.7. objektīvi izvērtēt dažādus viedokļus, pamatot un aizstāvēt savu viedokli;16.8. reālu problēmu formulēt matemātiskā valodā;16.9. izveidot un apkopot doto vai iegūto matemātisko informāciju, atklāt likumsakarības, tās paplašināt un vispārināt, pārbaudīt un izskaidrot vispārinājumu;16.10. izvēlēties un lietot piemērotus paņēmienus, lai atrisinātu problēmas, izmantojot algebriskus un ģeometriskus modeļus;16.11. precīzi un konsekventi lietot simbolus un apzīmējumus;16.12. pētīt matemātisko sakarību un iegūtos rezultātus interpretēt reālās problēmas atrisinājumā;16.13. lietot diagrammas un shēmas, prezentējot problēmas risinājumu;16.14. individuāli un grupā izveidot darba prezentāciju;16.15. precīzi argumentēt savu viedokli;16.16. mērķtiecīgi pilnveidot savu matemātisko izpratni.17. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 14.5.9., 14.8.5., 15.7., 16.7., 16.15. un 16.16.apakšpunktā minētās prasības. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 7.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Informātika. Mācību priekšmeta standarts 5.–7.klasei I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta "Informātika" mērķis ir sekmēt izglītojamā zināšanu pilnveidošanu un praktisko prasmju attīstīšanu moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanai, apstrādei un analīzei, kas nepieciešama daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.2. Mācību priekšmeta "Informātika" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. apgūt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzienus;2.2. pilnveidot praktiskās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes, lai individuāli vai sadarbībā ar citiem spētu identificēt problēmas un risināt tās;2.3. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;2.4. veidot paradumu strādāt drošā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai varētu izvairīties no veselības traucējumiem, kas gūti darbā pie datora, vai mazināt tos;2.5. izprast informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujās attīstības nozīmi sabiedrībā;2.6. motivēti attīstīt savas spējas, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Zināšanas par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieniem.4. Praktiskais un pētniecības darbs:4.1. datora lietošana un rīkošanās ar datnēm;4.2. attēlu apstrāde;4.3. teksta apstrāde;4.4. izklājlapu (rēķintabulu) apstrāde;4.5. prezentācijas materiālu sagatavošana un demonstrēšana;4.6. informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošana.5. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi6. Zināšanas par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības tempiem un pamatjēdzieniem. Izglītojamais:6.1. zina jēdzienus: informācija, informācijas tehnoloģija, dators, aparatūra, programmatūra, programma un algoritms;6.2. zina informācijas apjoma un datu pārraides ātruma mērvienības, prot tās ilustrēt ar piemēriem. Priekšstata līmenī zina, kas ir informācijas kodēšana un kāpēc tā tiek veikta;6.3. prot nosaukt datoru tipus (lieldatori, tīkla datori, personālie datori un klēpjdatori, plaukstdatori, personālie ciparasistenti) un zina to lietošanas iespējas;6.4. pazīst personālā datora sistēmbloka galvenās sastāvdaļas un perifērijas ierīces, zina to funkcijas:6.4.1. centrālais procesors;6.4.2. atmiņa – brīvpiekļuves atmiņa un lasāmatmiņa;6.4.3. atmiņas ierīces – cietais disks, kompaktdisks, ciparvideodisks un zibatmiņa;6.4.4. ievades ierīces – pele, tastatūra, skeneris, skārienpaliktnis, kursorsvira, ciparu kamera (fotokamera un videokamera), mikrofons;6.4.5. izvades ierīces – monitors, drukas iekārta (printeris), skaļrunis;6.4.6. ievadizvades ierīces – modems, skārienekrāns, austiņas ar mikrofonu;6.5. saprot datora programmvadības principus;6.6. prot nosaukt populārākās operētājsistēmas un lietotnes (attēlu apstrādes, teksta apstrādes, izklājlapu, prezentācijas un multivides lietotnes) un to izmantošanas iespējas;6.7. prot aprakstoši raksturot jēdzienus: lokālais un teritoriālais tīkls, klientserveris; zina par priekšrocībām un trūkumiem, ko sniedz darbs datortīklā;6.8. prot nosaukt komunikācijas tīklu (fiksēto un mobilo telefonu tīklu, radiosakaru un satelītsakaru tīklu) izmantošanas iespējas datu pārraidē;6.9. prot nosaukt sadzīvē biežāk lietotās komunikācijas iekārtas: fiksētie un mobilie tālruņi, faksa aparāti, modemi;6.10. prot aprakstoši raksturot jēdzienu "internets" un zina par izplatītākajiem tā pakalpojumu veidiem – globālo tīmekli, e-pastu, tērzēšanu, datņu lejupielādi un augšupielādi;6.11. prot aprakstoši raksturot jēdzienus: IP adrese, tīmekļa adrese, vienotais resursu vietrādis un hipersaite;6.12. prot nosaukt datoru izmantošanas piemērus ikdienā (sadzīvē, izglītībā, ražošanā, tirdzniecībā, medicīnā, pārvaldē);6.13. prot nosaukt dažus uzdevumus, kurus efektīvāk var veikt dators un kurus – cilvēks.7. Praktiskais un pētniecības darbs. Izglītojamais:7.1. zina, kā pareizi ieslēgt un izslēgt datoru, atsākt datora darbību (atsāknēt to), kā pareizi ieslēgt un izslēgt perifērijas ierīces – monitoru un printeri – un kādas sekas var radīt šo noteikumu neievērošana;7.2. prot lietot elektronisko datu nesējus (USB zibatmiņa u.c.);7.3. zina, kas ir darbvirsma, un prot izmantot tās uzdevumu joslu un tajā esošās ikonas;7.4. prot nosaukt logu veidus un raksturot to elementus: virsrakstjoslu, rīkjoslu, lenti, izvēlņu joslu, stāvokļa joslu, ritjoslu;7.5. prot atvērt, aizvērt, minimizēt, maksimizēt, atjaunot logu, mainīt tā izmērus un pārvietoties starp atvērtiem logiem;7.6. priekšstata līmenī zina par datu organizāciju atmiņas ierīcēs: mapes, apakšmapes, datnes un to ikonas;7.7. prot atšķirt populārāko lietotņu (teksta apstrādes, izklājlapu, prezentācijas, attēlu apstrādes) izveidoto datņu tipus un to ikonas;7.8. prot apskatīt mapju un datņu atribūtus: nosaukumu, lielumu, izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas datumu un laiku;7.9. prot apskatīt un sakārtot atmiņas ierīcēs esošo mapju un datņu sarakstus pēc to nosaukuma, lieluma, tipa un izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas datuma un laika;7.10. prot veikt darbības ar mapēm un datnēm: meklēt, dzēst, dublēt, pārvietot, veidot rezerves kopijas uz tās pašas un citas atmiņas ierīces, iztukšot atkritni un atjaunot datus no atkritnes;7.11. prot nosaukt datņu arhīvu veidošanas nepieciešamības piemērus un dažas arhivēšanas programmas, arhivēt un atarhivēt datnes;7.12. prot atvērt un aizvērt lietotni un sakārtot tās darba vidi, pārvietoties starp atvērtām lietotnēm;7.13. prot izveidot jaunu dokumentu, atvērt un aizvērt vienu vai vairākus eksistējošus dokumentus, pārvietoties starp atvērtiem dokumentiem, mainīt dokumenta apskates režīmus un mērogus;7.14. prot saglabāt eksistējošu dokumentu ar to pašu vai citu nosaukumu tajā pašā mapē, citā mapē, citā atmiņas ierīcē;7.15. zina un izprot, kāpēc nepieciešams iestatīt dokumenta lappuses parametrus (orientāciju, mērogu un lielumu), un prot nomainīt tos;7.16. zina, kāpēc pirms dokumenta izdrukāšanas jāveic tā priekšskatīšana, un prot priekšskatīt un izdrukāt dokumentu;7.17. prot nosaukt dažas programmu palīdzības sistēmas izmantošanas iespējas;7.18. zina un izprot datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus; prot nosaukt dažas grafisko attēlu apstrādes lietotnes;7.19. prot izmantot zīmēšanas standartrīkus un aizkrāsot laukumus;7.20. prot veikt darbības ar attēlu un tā daļām: dzēst, kopēt, pārvietot, pagriezt, mainīt izmērus;7.21. zina un izprot datorizētas teksta apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot nosaukt dažas teksta apstrādes lietotnes;7.22. prot ievadīt tekstu (rakstzīmes) un veikt rediģēšanas pamatoperācijas: iespraust un dzēst rakstzīmi, vārdu, rindu, teikumu, rindkopu un teksta fragmentu;7.23. prot dokumentā un starp aktīviem dokumentiem dublēt un pārvietot dokumenta daļas;7.24. prot formatēt rakstzīmes: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot slīprakstu, treknrakstu, pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu;7.25. prot formatēt rindkopas: līdzināt tekstu pēc kreisās un labās malas, abām malām, centrēt tekstu, veidot atkāpes, mainīt attālumu starp vienas teksta rindkopas rindām un starp rindkopām, veidot aizzīmētus un numurētus sarakstus;7.26. prot nosaukt dažus tabulēšanas lietošanas piemērus;7.27. prot dublēt rakstzīmes un rindkopas formātus;7.28. prot ilustratīvi raksturot dokumenta lappuses iekārtojumu (pamatteksts, malas, galvene, kājene, vēre);7.29. prot mainīt lappuses iekārtojumu: lapas izmērus, orientāciju un malu platumu;7.30. prot dokumentā ievietot un dzēst speciālas rakstzīmes (simbolus), rindkopu, lappuses pārtraukumu, lappuses numuru, vēri;7.31. prot ievietot formulu un attēlu, mainīt to novietojumu un izmēru;7.32. prot dokumentā izveidot tabulu un to modificēt: iespraust un dzēst ailes un rindas, mainīt aiļu platumu un tabulas noformējumu;7.33. prot izmantot pareizrakstības pārbaudes līdzekļus;7.34. zina izklājlapu lietošanas jomas un pamatjēdzienus – darbgrāmata, darblapa (izklājlapa), rinda, aile, šūna, šūnas adrese, apgabals, diagramma, formula – un prot nosaukt dažas izklājlapu lietotnes;7.35. prot šūnās ievadīt un rediģēt tekstu, skaitļus un formulas, izmantot automātiskās aizpildīšanas līdzekļus;7.36. prot izveidot formulas, izmantojot saskaitīšanas, atņemšanas, reizināšanas un dalīšanas darbības, un grupēt aritmētiskās darbības, izmantojot iekavas;7.37. prot nosaukt dažus šūnu absolūtās un relatīvās adresācijas lietošanas piemērus;7.38. zina un prot izmantot standartfunkcijas summas, vidējā aritmētiskā, lielākās un mazākās vērtības atrašanai;7.39. prot sakārtot tabulas datus augošā vai dilstošā secībā;7.40. prot veikt vienkāršu datu atlasi;7.41. prot veikt darbības ar šūnām: dzēst, dublēt un pārvietot to saturu;7.42. prot veikt darbības ar rindām un ailēm: izmest un iespraust, mainīt aiļu platumu un rindu augstumu;7.43. prot formatēt tekstu: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot kursīvu, treknrakstu, pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu, mainīt šūnas satura orientāciju un izlīdzināšanas veidu;7.44. prot formatēt skaitļus, norādot decimālzīmju skaitu, attēlot skaitļus kā procentus, izmantot valūtas simbolus;7.45. prot veikt šūnu grafisko noformēšanu;7.46. prot izveidot esošā vai jaunā lapā diagrammu, izvēlēties piemērotu diagrammas tipu (stabiņu, līniju, joslu un sektordiagrammu);7.47. prot mainīt diagrammas tipu un noformējumu, pievienot uzrakstus, pārvietot diagrammu un mainīt tās izmērus;7.48. prot nosaukt prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas, zina, ka informācijas prezentēšana ir katra projekta loģisks noslēgums, un prot nosaukt populārākās prezentāciju lietotnes;7.49. prot izmantot veidnes un vedņus;7.50. prot izveidot un aizpildīt jaunu slaidu, izmantojot slaidu veidnes (ar tekstu un attēliem), dzēst un dublēt slaidus, mainīt to secību;7.51. prot slaidā ievadīt, rediģēt un noformēt tekstu: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot slīprakstu, treknrakstu, pasvītrošanu, ieēnošanu, augšējo un apakšējo indeksu;7.52. prot slaidā ievietot gatavus attēlus un mākslinieciskus uzrakstus (WordArt);7.53. prot izveidot zīmējumu, izmantojot grafikas objektus: līnijas, bultiņas, četrstūrus, riņķus, teksta rāmīšus, elementārattēlus (AutoShapes);7.54. prot mainīt grafisko objektu noformējumu: līniju biezumu, krāsu un stilu, aizpildījumu;7.55. prot veikt darbības ar objektiem: dzēst, dublēt, pārvietot, pagriezt, mainīt izmērus, grupēt, atgrupēt, pārgrupēt un mainīt objektu attēlošanas secību;7.56. prot iestatīt un mainīt slaidu un to objektu animācijas efektus;7.57. prot demonstrēt izveidoto prezentāciju, ņemot vērā tās mērķus, tēmu un saturu, auditoriju un pieejamās tehnoloģijas;7.58. prot nosaukt nepieciešamo aprīkojumu interneta pakalpojumu izmantošanai;7.59. prot piekļūt konkrētām tīmekļa vietām: atvērt tīmekļa adresi, atvērt hipersaiti un atgriezties uz iepriekšējo lappusi un sākumlapu;7.60. prot veikt datņu lejupielādi;7.61. prot dublēt, saglabāt un izdrukāt atrasto informāciju;7.62. zina, kas ir meklētājprogramma, un prot nosaukt populārākās meklētājprogrammas;7.63. prot veikt nepieciešamās informācijas meklēšanu pēc atslēgas vārda un hierarhiskos katalogos;7.64. prot novērtēt internetā atrodamās informācijas glabāšanās ilgumu un tās ticamību (patiesumu);7.65. prot nosaukt e-pasta izmantošanas iespējas, kā arī tā priekšrocības un trūkumus salīdzinājumā ar citām pasta piegādes sistēmām, zina e-pasta lietošanas etiķeti;7.66. prot izveidot un nosūtīt jaunu e-pasta ziņojumu: norādīt saņēmēja(-
2. u)e-pasta adresi(-
3. es)un tematu, ievadīt un rediģēt ziņojuma tekstu, ziņojumam piesaistīt vienu vai vairākas datnes;7.67. prot saņemt e-pasta ziņojumus un sakārtot tos pēc sūtītāja un datuma;7.68. prot atvērt e-pasta ziņojumu, atvērt un saglabāt tam piesaistītās datnes, atbildēt e-pasta ziņojuma sūtītājam un pārsūtīt to citam adresātam;7.69. prot dzēst un izdrukāt saņemtos un nosūtītos e-pasta ziņojumus.8. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai. Izglītojamais:8.1. apzinās savu līdzatbildību par iesaistīšanos Latvijas un pasaules informācijas telpā;8.2. saprot, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un komunicēt ar apkārtējo pasauli, bet var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus, un zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem;8.3. ievēro drošības noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;8.4. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus (elektroapgādes traucējumi, mehāniskie bojājumi, vides ietekme un nesankcionēta piekļuve);8.5. zina veselīgas darba vides nosacījumus un pasākumus, kurus veicot var izvairīties no veselības traucējumiem vai mazināt tos;8.6. apzinās, kādas sekas var izraisīt intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības noteikumu neievērošana;8.7. saprot programmatūras (komercprogrammatūras, izplatāmprogrammatūras, brīvprogrammatūras, atklātā pirmkoda programmatūras) un lietotāja licenču lietošanas noteikumu, autortiesību, drošības un juridiskos aspektus, kas saistīti ar programmu kopēšanu, koplietošanu un aizdošanu. Apzinās, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;8.8. prot nosaukt dažas datorvīrusu radītās sekas un pasākumus, kādi veicami, lai izvairītos no datorvīrusiem;8.9. prot nosaukt dažas antivīrusu programmas un zina, kā rīkoties, ja ir atrasts datorvīruss;8.10. saprot, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību.9. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 8.1., 8.2., 8.6., 8.7. un 8.10.apakšpunktā minētās prasības. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 8.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Dabaszinības. Mācību priekšmeta standarts 1.–6.klasei I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta "Dabaszinības" mērķis ir radīt un pilnveidot izglītojamā interesi par dabas sistēmu un procesu pētīšanu, veidojot izpratni par dabas daudzveidību un vienotību, lai sekmētu labvēlīgu attieksmi pret vides un veselības saglabāšanu un uzlabošanu.2. Mācību priekšmeta "Dabaszinības" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. apgūt pētniecības darba pamatus dabaszinībās;2.2. izzināt dabas sistēmas un procesus, mācoties izprast dabas daudzveidību un vienotību;2.3. izprast dabaszinātņu sasniegumu nozīmi cilvēku ikdienas dzīvē un apzināties vides un veselības saudzēšanas nepieciešamību, gūstot praktisku pieredzi vides kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Pētniecības darba pamati:3.1. informācijas ieguve;3.2. pētījuma plānošana;3.3. eksperimentālā darbība datu ieguvei;3.4. informācijas avotos un eksperimentos iegūto datu apstrāde un analīze;3.5. iepazīstināšana ar iegūtajiem rezultātiem un to apspriešana.4. Dabas sistēmas un procesi:4.1. organismi un dzīvības procesi:4.1.1. dzīvības pazīmes;4.1.2. augi. Sēnes;4.1.3. cilvēks;4.1.4. mikropasaule;4.1.5. ekosistēmas;4.2. Zeme un tās vieta Visumā:4.2.1. planēta Zeme Saules sistēmā;4.2.2. Zemes litosfēra;4.2.3. Zemes hidrosfēra;4.2.4. Zemes atmosfēra;4.2.5. Zemes dabas ainavas;4.3. vielas un materiāli:4.3.1. vielas un materiāli dabā;4.3.2. vielu un materiālu īpašības;4.3.3. vielu un materiālu pārvērtības;4.3.4. vielu un materiālu izmantošana;4.3.5. vielu maisījumi;4.3.6. šķīdumi;4.4. fizikālie procesi:4.4.1. gaisma;4.4.2. skaņa;4.4.3. siltums;4.4.4. ķermeņu kustība;4.4.5. elektrība un magnētisms.5. Cilvēka un vides mijiedarbība:5.1. drošība;5.2. vide;5.3. veselība;5.4. dabaszinātņu un tehnoloģiju nozīme.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi6. Pētniecības darba pamati. Izglītojamais:6.1. iegūst informāciju par dabaszinību jautājumiem lasot, jautājot, klausoties, skatoties;6.2. izmanto vienkāršus uzziņu literatūras avotus (grāmatas, bērnu enciklopēdijas, Sarkano grāmatu, kalendāru) un specifiskus informācijas avotus (modeļus, Latvijas karti, globusu);6.3. atrod būtiskāko informāciju lasītajā un dzirdētajā atbilstoši mērķim;6.4. ar skolotāja palīdzību vai patstāvīgi saskata vienkāršas problēmas;6.5. formulē vienkāršus ar pētījumu saistītus jautājumus (Kāpēc? Kā būtu, ja ...?) un apsver, kā varētu iegūt atbildes;6.6. ar skolotāja palīdzību plāno vienkārša eksperimenta norisi nepieciešamo datu ieguvei;6.7. novēro objektus un parādības, apraksta novēroto (piemēram, vielu un mate