Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem

Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta noteikumi Nr.530 Rīgā 2013.gada 6.augustā (prot. Nr.42 65.§) Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu I. Vispārīgais jautājums 1. Noteikumi nosaka: 1.1. valsts standartu pamatizglītībā, kas nosaka pamatizglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, pamatizglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību; 1.2. pamatizglītības mācību priekšmetu standartus, kas nosaka mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi, mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus; 1.3. pamatizglītības programmu paraugus atbilstoši izglītības ieguves formām un izglītības programmu īpašajiem veidiem. 2 II. Pamatizglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi 2. Pamatizglītības programmu galvenie mērķi ir šādi: 2.1. nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm; 2.2. radīt pamatu izglītojamā turpmākajai izglītībai; 2.3. veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību; 2.4. sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, vidi un valsti. 3 3. Pamatizglītības programmu galvenie uzdevumi ir šādi: 3.1. veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām; 3.2. nodrošināt valodas un matemātikas pamatzināšanu un pamatprasmju apguves iespēju; 3.3. nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas; 3.4. nodrošināt iespēju izglītojamiem apgūt nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības; 3.5. nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi; 3.6. veidot pamatpriekšstatu par Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojumu; 3.7. izkopt saskarsmes un sadarbības spējas; 3.8. iemācīt apzināties savu un citu atbildību par veselību. 4 III. Pamatizglītības obligātais saturs 4. Pamatizglītības obligāto saturu veido šādas izglītības jomas: 4.1. valoda; 4.2. tehnoloģiju un zinātņu pamati; 4.3. cilvēks un sabiedrība; 4.4. māksla. 5 5. Izglītības jomām raksturīgie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs noteikts šo noteikumu 1.pielikumā. 6 6. Pamatizglītības programmu saturs tiek īstenots šādos mācību priekšmetos: 6.1. latviešu valoda latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs; 6.2. latviešu valoda un literatūra mazākumtautību pamatizglītības programmā; 6.3. mazākumtautības valoda mazākumtautību pamatizglītības programmā; 6.4. svešvaloda; 6.5. matemātika; 6.6. informātika; 6.7. dabaszinības; 6.8. bioloģija; 6.9. fizika; 6.10. ķīmija; 6.11. ģeogrāfija; 6.12. literatūra; 6.13. mūzika; 6.14. vizuālā māksla; 6.15. pasaules vēsture; 6.16. Latvijas vēsture; 6.17. sociālās zinības; 6.18. mājturība un tehnoloģijas; 6.19. sports; 6.20. ētika; 6.21. kristīgā mācība. 7 7. Pamatizglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti: 7.1. Latviešu valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (2.pielikums); 7.2. Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (3.pielikums); 7.3. Mazākumtautības valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (4.pielikums); 7.4. Svešvaloda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (5.pielikums); 7.5. Matemātika. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (6.pielikums); 7.6. Informātika. Mācību priekšmeta standarts 5.–7.klasei (7.pielikums); 7.7. Dabaszinības. Mācību priekšmeta standarts 1.–6.klasei (8.pielikums); 7.8. Bioloģija. Mācību priekšmeta standarts 7.–9.klasei (9.pielikums); 7.9. Fizika. Mācību priekšmeta standarts 8.–9.klasei (10.pielikums); 7.10. Ķīmija. Mācību priekšmeta standarts 8.–9.klasei (11.pielikums); 7.11. Ģeogrāfija. Mācību priekšmeta standarts 7.–9.klasei (12.pielikums); 7.12. Literatūra. Mācību priekšmeta standarts 4.–9.klasei (13.pielikums); 7.13. Mūzika. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (14.pielikums); 7.14. Vizuālā māksla. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (15.pielikums); 7.15. Pasaules vēsture. Mācību priekšmeta standarts 6.–9.klasei (16.pielikums); 7.16. Latvijas vēsture. Mācību priekšmeta standarts 6.–9.klasei (17.pielikums); 7.17. Sociālās zinības. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (18.pielikums); 7.18. Mājturība un tehnoloģijas. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (19.pielikums); 7.19. Sports. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (20.pielikums); 7.20. Ētika. Mācību priekšmeta standarts 1.–3.klasei (21.pielikums); 7.21. Kristīgā mācība. Mācību priekšmeta standarts 1.–3.klasei (22.pielikums). 8 8. Latviešu valodas un mazākumtautību mācību valodas lietojumu mazākumtautību pamatizglītības programmās nosaka šajos noteikumos ietvertie mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugi. 9 9. Pamatizglītības programmās 1.–3.klasē pēc vecāku (personas, kas īsteno aizgādību) (turpmāk – vecāki) izvēles izglītojamie apgūst ētiku vai kristīgo mācību. 10 10. Nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā pamatizglītības programmām noteikto mācību stundu skaitu dienā un slodzi, izglītības iestāde pamatizglītības programmas ietvaros var īstenot mācību priekšmetus, kas nav minēti šo noteikumu 6.punktā. Šādu mācību priekšmetu standartus izglītības iestāde izstrādā patstāvīgi un saskaņo tos ar Valsts izglītības satura centru. 11 11. Izglītības programmās, kuras īsteno vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības) formā, kā arī izglītības programmās, kuras īsteno ieslodzījuma vietās, var neiekļaut šo noteikumu 6.18. un 6.19.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus. 12 12. Speciālajās pamatizglītības programmās izglītības iestāde šajos noteikumos minētās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim: 12.1. speciālajās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem var neiekļaut šo noteikumu 6.8., 6.9. un 6.10.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot šo noteikumu 6.7., 6.17. un 6.18.apakšpunktā minēto mācību priekšmetu saturā; 12.2. speciālajās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem var neiekļaut šo noteikumu 6.20. un 6.21.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot šo noteikumu 6.17.apakšpunktā minētā mācību priekšmeta saturā, kā arī šo noteikumu 6.8., 6.9., 6.10., 6.11., 6.4., 6.12., 6.15. un 6.16.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus. 13 13. Visās pamatizglītības programmās iekļauj šādas tēmas: vide, drošība un veselība. 14 IV. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība 14. Standartā noteiktās pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmeta apguvi noteiktas atbilstoši optimālajam izglītojamo zināšanu un prasmju līmenim. 15 15. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi: 15.1. prasību atklātības un skaidrības princips. Mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem; 15.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips. Iegūtā pamatizglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī; 15.3. vērtējuma atbilstības princips. Noslēguma pārbaudes darbā tiek piedāvāta iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu; 15.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips. Mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus; 15.5. vērtēšanas regularitātes princips. Mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku; 15.6. vērtējuma obligātuma princips. Izglītojamam nepieciešams iegūt vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots. 16 16. Izglītojamā mācību sasniegumus 1.klasē vērtē aprakstoši. Tas ir īss mutisks un rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku. 17 17. Izglītojamā mācību sasniegumus 2. un 3.klasē šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3. un 6.5.apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos vērtē 10 ballu skalā (23.pielikums), pārējos mācību priekšmetos izglītojamā mācību sasniegumus vērtē aprakstoši. 18 18. Izglītojamā mācību sasniegumus 4.–9.klasē vērtē 10 ballu skalā. 19 19. Centralizētajā eksāmenā izglītojamo mācību sasniegumus izsaka procentuālajā novērtējumā. Iegūto novērtējumu ieraksta pamatizglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai. 20 20. Izglītojamiem centralizētajā eksāmenā latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības sertifikātā papildus norāda valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi atbilstoši normatīvajam aktam par valsts valodas zināšanu apjomu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai. 21 21. Valsts pārbaudījumi, beidzot 3.klasi, ir šādi: 21.1. diagnosticējošais darbs ar kombinētu mācību saturu; 21.2. diagnosticējošais darbs latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās. 22 22. Valsts pārbaudījumi, beidzot 6.klasi, ir šādi: 22.1. diagnosticējošais darbs latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās; 22.2. diagnosticējošais darbs latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās; 22.3. diagnosticējošais darbs matemātikā; 22.4. diagnosticējošais darbs dabaszinībās; 22.5. diagnosticējošais darbs mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās. 23 23. Valsts pārbaudījumi, beidzot 9.klasi, ir šādi: 23.1. eksāmens latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās; 23.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās; 23.3. eksāmens matemātikā; 23.4. eksāmens Latvijas vēsturē; 23.5. eksāmens mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās; 23.6. eksāmens svešvalodā. 24 V. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni 24. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē atbilstoši izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai. 25 25. Ir šādas mācību sasniegumu vērtēšanas formas: 25.1. mutiskā; 25.2. rakstiskā; 25.3. praktiskā; 25.4. kombinētā. 26 26. Mācību sasniegumu vērtēšana ir integrēta mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju, kā arī mācību sasniegumu attīstības dinamikas noteikšanai. 27 27. Mācību sasniegumus vērtē: 27.1. pedagogs; 27.2. izglītojamais, patstāvīgi novērtējot savus sasniegumus; 27.3. izglītojamie, savstarpēji novērtējot viens otra sasniegumus; 27.4. izglītības iestādes administrācija; 27.5. izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists; 27.6. Valsts izglītības satura centrs. 28 28. Mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskie paņēmieni ir šādi: 28.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu; 28.2. kārtējā vērtēšana mācību procesa laikā, nosakot izglītojamā mācību sasniegumus, lai tos uzlabotu un saskaņotu mācību procesa norises, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, kā arī veicinot izglītojamā pašnovērtēšanas prasmes un atbildību; 28.3. nobeiguma vērtēšana, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, kā arī izglītojamā produktīvās darbības prasmes temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa vai izglītības pakāpes nobeigumā. 29 29. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtētājs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto pamatizglītības programmu. 30 30. Vērtējumu mācību priekšmetā gadā, ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, izliek visās klasēs, izņemot šo noteikumu 6.4., 6.7., 6.13., 6.14., 6.19., 6.20. un 6.21.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus 1.klasē un 2.–3.klasē. 31 31. Mācību sasniegumu vērtētājs izglītības iestādes obligātajā dokumentācijā lieto apzīmējumu "n/v" (nav vērtējuma), ja saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu nav iespējams novērtēt izglītojamā mācību sasniegumus. Izglītības iestāde iekšējos normatīvajos aktos nosaka gadījumus, kad mācību sasniegumu vērtētājs ir tiesīgs lietot apzīmējumu "n/v". 32 VI. Pamatizglītības programmu paraugi 32. Šo noteikumu 24.pielikums atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai nosaka paraugu pamatizglītības programmai (izglītības programmas kods 21011111), kas ietver: 32.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) programmu (izglītības programmas kods 11011111); 32.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 11011112); 32.3. pamatizglītības vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011112); 32.4. pamatizglītības neklātienes programmu (izglītības programmas kods 21011113); 32.5. pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programmu (izglītības programmas kods 21012111); 32.6. pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu (izglītības programmas kods 21013111); 32.7. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena programmu (izglītības programmas kods 21014111); 32.8. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) programmu (izglītības programmas kods 23011111); 32.9. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 23011112); 32.10. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) neklātienes programmu (izglītības programmas kods 230111113). 33 33. Šo noteikumu 25.pielikums atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai nosaka paraugu mazākumtautību pamatizglītības programmai (izglītības programmas kods 21011121), kas ietver: 33.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011121); 33.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011122); 33.3. pamatizglītības mazākumtautību vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011122); 33.4. pamatizglītības mazākumtautību neklātienes programmu (izglītības programmas kods 21011123); 33.5. pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21012121); 33.6. pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21013121); 33.7. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21014121); 33.8. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011121); 33.9. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011122); 33.10. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) mazākumtautību neklātienes programmu (izglītības programmas kods 23011123). 34 34. Šo noteikumu 26.pielikums atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai nosaka paraugu pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programmai (izglītības programmas kods 21011811), kas ietver: 34.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) pedagoģiskās korekcijas programmu (izglītības programmas kods 11011811); 34.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011821); 34.3. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 11011812); 34.4. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011822); 34.5. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21011821); 34.6. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011812); 34.7. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21011822); 34.8. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena pedagoģiskās korekcijas programmu (izglītības programmas kods 21014811); 34.9. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21014821); 34.10. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21014812); 34.11. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21014822); 34.12. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas programmu (izglītības programmas kods 23011811); 34.13. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011821); 34.14. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 23011812); 34.15. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011822); 34.16. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas neklātienes programmu (izglītības programmas kods 23011813); 34.17. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību neklātienes programmu (izglītības programmas kods 23011823). 35 35. Šo noteikumu 27.pielikums atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai nosaka paraugu pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmai (izglītības programmas kods 21011911), kas ietver: 35.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) sociālās korekcijas izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011911); 35.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011921); 35.3. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011912); 35.4. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011922); 35.5. pamatizglītības sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 21011921); 35.6. pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011912); 35.7. pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21011922); 35.8. pamatizglītības profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas izglītības programmu (izglītības programmas kods 21014911); 35.9. pamatizglītības profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 21014921); 35.10. pamatizglītības profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas vakara (maiņu) izglītības programmu (izglītības programmas kods 21014912); 35.11. pamatizglītības profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 21014922); 35.12. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) sociālās korekcijas izglītības programmu (izglītības programmas kods 23011911); 35.13. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) sociālās korekcijas izglītības mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011921); 35.14. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) izglītības programmu (izglītības programmas kods 23011912); 35.15. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 23011922); 35.16. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas programmu (izglītības programmas kods 23014911); 35.17. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) profesionāli orientēta virziena sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 23014921). 36 36. Šo noteikumu 28.pielikums nosaka speciālās pamatizglītības programmu paraugu šādām izglītības programmām atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai: 36.1. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar redzes traucējumiem (izglītības programmas kods 2015111); 36.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar redzes traucējumiem (izglītības programmas kods 2015121); 36.3. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem (izglītības programmas kods 21015211); 36.4. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem (izglītības programmas kods 21015221); 36.5. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015311); 36.6. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015321); 36.7. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām (izglītības programmas kods 21015411); 36.8. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām (izglītības programmas kods 21015421); 36.9. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar valodas traucējumiem (21015511); 36.10. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar valodas traucējumiem (21015521); 36.11. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (izglītības programmas kods 21015611); 36.12. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (izglītības programmas kods 21015621); 36.13. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015711); 36.14. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015721). 37 37. Šo noteikumu 29.pielikums nosaka speciālās pamatizglītības programmu paraugu šādām izglītības programmām atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai: 37.1. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015811); 37.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015821). 38 38. Šo noteikumu 30.pielikums nosaka speciālās pamatizglītības programmu paraugu šādām izglītības programmām atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai: 38.1. speciālās pamatizglītības programmai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015911); 38.2. speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (izglītības programmas kods 21015921). 39 VII. Noslēguma jautājumi 39. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumus Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 204.nr.; 2007, 83.nr.; 2008, 36.nr.; 2009, 99., 187.nr.; 2010, 167.nr.; 2011, 69., 137.nr.; 2012, 3. nr.). 40 40. Mācību priekšmetu standarti, kas izglītības iestādei apstiprināti Valsts izglītības satura centrā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz to apstiprinājuma termiņa beigām. 41 41. 2013./2014., 2014./2015., 2015./2016., 2016./2017., 2017./2018., 2018./2019.mācību gadā 3.–9.klasē pamatizglītības programma šo noteikumu 6.4.apakšpunktā minētajā mācību priekšmetā tiek īstenota atbilstoši šo noteikumu 31.pielikumam. 42 42. Ar 2014./2015.mācību gadu 1.klasē un ar 2015./2016.mācību gadu 1. un 2.klasē pamatizglītības programma šo noteikumu 6.4.apakšpunktā minētajā mācību priekšmetā tiek īstenota atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam. 43 43. 2013./2014.mācību gadā 9.klasē pamatizglītības programma šo noteikumu 6.15. un 6.16.apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos tiek īstenota mācību priekšmetā "Latvijas un pasaules vēsture" atbilstoši šo noteikumu 32.pielikumam. 44 44. Ar 2014./2015.mācību gadu 9.klasē pamatizglītības programma šo noteikumu 6.15. un 6.16.apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos tiek īstenota atbilstoši šo noteikumu 16. un 17.pielikumam. 45 45. Sākot ar 2013./2014.mācību gadu, valsts pārbaudījumi, beidzot 3.klasi, ir šādi: 45.1. diagnosticējošais darbs ar kombinētu mācību saturu; 45.2. diagnosticējošais darbs latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās. 46 46. Sākot ar 2013./2014.mācību gadu, valsts pārbaudījumi, beidzot 6.klasi, ir šādi: 46.1. diagnosticējošais darbs latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās; 46.2. diagnosticējošais darbs latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās; 46.3. diagnosticējošais darbs matemātikā; 46.4. diagnosticējošais darbs dabaszinībās; 46.5. diagnosticējošais darbs mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās. 47 47. Valsts pārbaudījumi, beidzot 9.klasi, ir šādi: 47.1. eksāmens latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās; 47.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās; 47.3. eksāmens matemātikā; 47.4. eksāmens Latvijas un pasaules vēsturē; 47.5. eksāmens mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās; 47.6. eksāmens svešvalodā. 48 48. Sākot ar 2013./2014.mācību gadu, vērtējumu mācību priekšmetā gadā nosaka: 48.1. 1.–5.klasē un 7.–9.klasē, ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu; 48.2. 6.klasē, ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī vērtējumu valsts pārbaudījumā. 49 49. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamatizglītības programmas, pamatojoties uz licenci, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ir tiesīgas to īstenot līdz licences darbības termiņa beigām. 50 50. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamatizglītības programmas, pamatojoties uz licenci, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, līdz 2014.gada 1.septembrim saņem jaunu licenci pamatizglītības programmas īstenošanai. 51 51. Noteikumi ir spēkā līdz 2014.gada 1.jūnijam. 52 Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 1.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Izglītības jomām atbilstošie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs 1. Izglītības jomām atbilstošie mācību priekšmeti un galvenie uzdevumiNr.p.k.Izglītības jomaMācību priekšmetiGalvenie uzdevumi1.1.Tehnoloģiju un zinātņu pamatiMatemātikaDabaszinībasFizikaĶīmijaBioloģijaĢeogrāfijaInformātikaNodrošināt iespēju apgūt pamatzināšanas par matemātikas un dabaszinātņu likumsakarībām, informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējām, veicinot izpratni par dabas vienotību.Veicināt pētniecības darba pamatu apguvi, vērojot parādības un procesus dabā, izmantojot matemātiskos modeļus un informācijas tehnoloģijas.Attīstīt izpratni par saistību starp matemātikas un dabaszinātņu sasniegumiem, tehnoloģijām, cilvēka ikdienas dzīvi, saimniecisko darbību un vidi, radot nepieciešamību rūpēties par vides un veselības saglabāšanu.Attīstīt daudzveidīgu mācību pieredzi1.2.ValodaLatviešu valodaLatviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās)Mazākumtautības valoda (mazākumtautību izglītības programmās)SvešvalodaVeidot valodas kompetenci, tas ir, saprast runātā un rakstītā teksta domu; radoši izteikt savas domas rakstos un runā.Pilnveidot zināšanas par valodas sistēmu, tās likumsakarībām un īpatnībām.Izkopt valodas un saskarsmes kultūru.Mācīt uztvert valodu kā cilvēces un nacionālās kultūras sastāvdaļu un veidot personisku atbildību par savas valodas kultūru.Pilnveidot patstāvīgas mācīšanās prasmes1.3.MākslaLiteratūraMūzikaVizuālā mākslaIepazīstināt ar dažādām mākslinieciskās izteiksmes formām.Rosināt izteikt sevi radošajos darbos, piedalīties mākslinieciskajā darbībā (piemēram, dziedāt, spēlēt, zīmēt, veidot, rakstīt), attīstīt mākslas darba uztveri.Iepazīstināt ar mākslas pasaules daudzveidību.Pilnveidot patstāvīgas mācīšanās prasmes1.4.Cilvēks un sabiedrībaLatvijas vēsturePasaules vēstureSociālās zinībasMājturība un tehnoloģijasSportsĒtikaKristīgā mācībaVeidot izpratni par cilvēka garīgās un fiziskās attīstības un pilsoniskuma vispārīgiem nosacījumiem.Veidot izpratni par veselības un dzīvības vērtību, savu atbildību par veselību un veselīgu vidi, kā arī par veselīgu paradumu nozīmi veselības saglabāšanā.Pilnveidot izpratni par sabiedrības uzbūvi un attīstību.Pilnveidot izpratni par ilgtspējīgu attīstību.Attīstīt pieredzi patstāvīgi, radoši un argumentēti interpretēt pagātnes un mūsdienu notikumus.Veidot saskarsmes un sadarbības prasmes.Sekmēt pozitīvu un aktīvu attieksmi pret dzīvi sabiedrībā un attīstīt demokrātiskas pilsoniskas līdzdalības prasmes.Pilnveidot patstāvīgas mācīšanās prasmes2. Izglītības jomās ietvertie izglītošanas aspekti un to vispārīgais satursNr.p.k.Izglītošanas aspektiVispārīgais saturs2.1.Pašizpausmes un radošais aspektsRadošās darbības pieredze.Patstāvīga iespēja meklēt un atrast risinājumu praktiskām problēmām, atklāt kopsakarības.Atjautības, iztēles kopšana.Iespēja nodarboties ar māksliniecisko jaunradi, sportu2.2.Analītiski kritiskais aspektsIntelektuālās darbības pieredze – patstāvīga, loģiska, bez pretrunām, motivēta, kritiska un produktīva domāšana.Prasme formulēt un pamatot savu viedokli.Pagātnes, tagadnes un nākotnes saikne2.3.Morālais un estētiskais aspektsIzpratne par jēdzieniem, kas saistīti ar cilvēku savstarpējo saskarsmi, – taisnīgums, cieņa, vienlīdzība, godīgums, uzticamība, atbildība, savaldība, izpalīdzība, iejūtība, laipnība.Izpratne par cilvēka tiesībām uz vienlīdzību.Pozitīva attieksme pret kultūras mantojumu2.4.Sadarbības aspektsPrasme sadarboties, strādāt komandā.Prasme uzklausīt un respektēt dažādus viedokļus.Prasme pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību par tā īstenošanu.Prasme atbildīgi rīkoties konfliktsituācijās, ekstremālās situācijās un rūpēties par savu un citu cilvēku drošību, ja nepieciešams, meklēt palīdzību2.5.Saziņas aspektsLatviešu valodas prasme.Praktiska pieredze valodas lietošanā.Prasme sazināties (sarunāties, rakstīt, lasīt) vairākās valodās.Prasme publiski uzstāties, izteikt un pamatot savu viedokli2.6.Mācīšanās un praktiskās darbības aspektsPrasme patstāvīgi mācīties, arī plānot un organizēt mācīšanās procesu.Dažādu zināšanu un prasmju apgūšana un lietošana praktiskā darbībā.Prasme mācību procesā izmantot dažādu veidu informāciju, konsultēties, atrast palīdzību.Prasme izmantot modernās tehnoloģijas2.7.Matemātiskais aspektsMatemātikas izmantošana praktiskajā dzīvē (piemēram, mērīšana, aprēķināšana, salīdzināšana, ilustrēšana diagrammās, grafikos) Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 2.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Latviešu valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda" mērķis ir attīstīt izglītojamā kompetenci latviešu valodā, prasmi sazināties latviešu valodā, apzināties valodas nozīmi personības izveidē, nacionālās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā.2. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. attīstīt valodiskās sazināšanās prasmes;2.2. apgūt valodas funkcionēšanas likumības un īpatnības;2.3. gūt izpratni par valodu – tautas kultūras un nacionālās identitātes sastāvdaļu;2.4. izmantot valodas prasmes mācību procesā un pašizpausmē, kā arī attīstīt prasmi pilnveidot savu runas kultūru.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Komunikatīvā kompetence:3.1. saziņa. Saziņas situācija, saziņas veidi un līdzekļi, saziņas kultūra;3.2. valoddarbības veidi. Klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. Klausītāja, runātāja, lasītāja un rakstītāja kultūra.4. Valodas kompetence:4.1. vispārīgie valodniecības jautājumi. Valoda kā zīmju sistēma, valodas pamatfunkcijas; valodas attīstības posmi; alfabēts; valodas nozīme cilvēka un sabiedrības dzīvē;4.2. teksts. Teksta pazīmes (mērķtiecīgums, veselums, sakarīgums, pabeigtība); teksta temats, galvenā doma, virsraksts; rindkopa; teksta daļas; teksta tipi, valodas stili; teksta rediģēšana;4.3. teikums. Teikuma pazīmes; sintaktiskie sakari teikumā, teikuma locekļi; teikumu iedalījums pēc izteikuma mērķa, emocionālās nokrāsas un gramatiskās uzbūves; pieturzīmju veidi; interpunkcijas normas;4.4. vārds. Vārda skaniskais sastāvs, vārda rakstiskā forma; vārda sastāvdaļas, vārddarināšana; vārda leksiskā nozīme, vārda daudznozīmība, vārdu krājums, homonīmi, sinonīmi, antonīmi, leksikas slāņi; frazeoloģismi; vārda gramatiskā nozīme, vārda formu veidošana; vārdšķiras; pareizrunas un pareizrakstības normas.5. Sociokultūras kompetence:5.1. valoda – tautas kultūras sastāvdaļa un izziņas līdzeklis;5.2. valodas situācija Latvijā;5.3. dzimtā valoda, valsts valoda un minoritātes valoda;5.4. valoda – personības un nacionālās identitātes saglabāšanas un attīstīšanas līdzeklis;5.5. runas etiķetes nacionālā un kultūras specifika;5.6. cieņpilna attieksme pret dzimto valodu un citu etnosu valodām.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi6. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:6.1. nosaka saziņas tematu un adresātu;6.2. veido adresātam un saziņas tematam atbilstošus izteikumus un izsaka savu viedokli;6.3. ievēro apgūtās runas etiķetes normas;6.4. uztver izteikumā un/vai tekstā ietvertu konkrētu informāciju;6.5. nosaka dzirdētā teksta tematu;6.6. atbild uz jautājumiem par mācību saturu un interesējošām tēmām, kā arī uzdod jautājumus;6.7. atstāsta lasītu un dzirdētu tekstu;6.8. stāsta par sevi, piedzīvoto un pārdzīvoto, par redzēto, dzirdēto un lasīto;6.9. pareizi un apzināti lasa mācībām un/vai savām interesēm atbilstošu tekstu;6.10. uztver lasāmajā tekstā izteikto domu un nosaka teksta tematu, virsraksta un temata saistību;6.11. saskata lasāmajā tekstā rindas un rindkopas;6.12. atrod tekstā konkrētu informāciju un izmanto to savā darbībā;6.13. raksta tekstu par sevi, par redzēto, dzirdēto, lasīto, piedzīvoto vai pārdzīvoto;6.14. rakstiski atstāsta (tuvu tekstam) lasītu/dzirdētu mācībām un/vai savām interesēm atbilstošu tekstu;6.15. pieraksta ikdienā vai mācībām nepieciešamo informāciju;6.16. glīti un pareizi raksta vārdus (burtu forma, burtu savienojumi) un teikumus.7. Valodas kompetence. Izglītojamais:7.1. izprot valodas nozīmi cilvēku dzīvē;7.2. zina un izmanto alfabētu;7.3. veido mērķtiecīgu un pabeigtu tekstu;7.4. nosaka teksta tematu un virsraksta atbilstību teksta tematam;7.5. veido tekstus ar apraksta vai vēstījuma elementiem;7.6. saskata vārdu izvēles un teikumu veidu, kā arī teikuma beigu pieturzīmju nozīmi teksta uztverē un izveidē;7.7. zina un veido teikumus atbilstoši teikuma pazīmēm;7.8. saskata vienkāršā teikumā virslocekļus;7.9. veido, intonatīvi pareizi izrunā un raksta stāstījuma, jautājuma un izsaukuma teikumus;7.10. veido vienkāršus paplašinātus teikumus;7.11. nosaka vārda skanisko sastāvu (skaņa, zilbe) un grafēmiski pareizi pieraksta vārdu;7.12. saskata vārda sakni un galotni;7.13. zina, ka ir viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi;7.14. izmanto savas runas bagātināšanai sinonīmus un antonīmus;7.15. zina vārdšķiras (lietvārds, īpašības vārds, darbības vārds).8. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:8.1. zina, ka ikvienam cilvēkam ir dzimtā valoda;8.2. zina, kas ir valsts valoda Latvijā;8.3. saskata tekstā informāciju par tautas vēsturi un kultūru.9. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 6.2., 6.3., 6.8. un 6.16.apakšpunktā minētās prasības.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi10. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:10.1. zina, ka ir verbāli un neverbāli saziņas līdzekļi (mīmika, žesti), un izprot to nozīmi saziņā;10.2. nosaka saziņas adresātu un adresantu, tematu, mērķi, vietu un laiku;10.3. plāno un veido adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam atbilstošus izteikumus, izsaka savu viedokli un pamato to;10.4. izprot runas kultūras nozīmi saziņā un ievēro apgūtās runas etiķetes normas;10.5. vērtē savu izteikumu atbilstību adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;10.6. dzirdēto tekstu uztver kā veselumu un detalizēti;10.7. nosaka dzirdētā teksta tematu un galveno domu, kā arī prot izskaidrot to saistību;10.8. apzinās klausīšanās nozīmi;10.9. veido izteikumus un tekstu atbilstoši saziņas tematam, mērķim un adresātam;10.10. stāsta un/vai atstāsta tekstu īsi vai detalizēti;10.11. uzstājas klasē ar paša sagatavotu tekstu;10.12. mērķtiecīgi pilnveido runāšanas prasmi;10.13. pareizi, apzināti, veikli un izteiksmīgi lasa;10.14. nosaka lasītā teksta tematu un galveno domu;10.15. izprot lasītā teksta plānveidību un rindkopas jēgu teksta veidošanā;10.16. vērtē tekstā ietverto informāciju (jauna/zināma, svarīga/mazsvarīga) un izmanto to savā darbībā;10.17. mērķtiecīgi attīsta lasīšanas prasmi;10.18. raksta tekstu atbilstoši adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;10.19. rakstiski atstāsta (īsi, konspektīvi) lasītu/dzirdētu tekstu;10.20. pieraksta un sistematizē informāciju, izmantojot dažādus paņēmienus;10.21. mērķtiecīgi pilnveido savu rakstītprasmi.11. Valodas kompetence. Izglītojamais:11.1. zina valodas pamatfunkcijas;11.2. zina, ka valoda ir zīmju sistēma, un atšķir valodas zīmes no citām zīmju sistēmām;11.3. veido mērķtiecīgu, sakarīgu un pabeigtu tekstu;11.4. nosaka teksta galveno domu un teksta daļas (ievads, iztirzājums, nobeigums) un izprot to nozīmi teksta izveidē;11.5. veido tekstus apraksta un vēstījuma veidā;11.6. zina valodas funkcionālo stilu pazīmes;11.7. saskata vārdu, sintaktisko konstrukciju un pieturzīmju nozīmi teksta uztverē un izveidē;11.8. izmanto uzmetumu un/vai melnrakstu teksta izveidē;11.9. atšķir teikumu no citām valodas vienībām, pamatojoties uz tā pazīmēm;11.10. izprot teikuma virslocekļu un palīglocekļu nozīmi teikuma veidošanā;11.11. veido pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;11.12. veido vienkāršus, saliktus sakārtotus un saliktus pakārtotus teikumus, ievērojot interpunkcijas normas (teikuma daļas, vienlīdzīgi teikuma locekļi, uzruna, izsauksmes vārds, tiešā runa);11.13. izrunā un raksta vārdus atbilstoši pareizrunas un pareizrakstības normām;11.14. nosaka vārda sastāvdaļas un izprot to nozīmi vārdu darināšanā;11.15. nošķir viennozīmīgus un daudznozīmīgus vārdus, šķir vārdu tiešās un pārnestās nozīmes;11.16. izmanto savas runas bagātināšanai dažādu slāņu leksiku;11.17. nosaka vārdu piederību vārdšķirai pēc to gramatiskajām pazīmēm.12. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:12.1. saprot valodas nozīmi kultūrā un savas personības pilnveidē;12.2. saprot, kas ir dzimtā valoda, valsts valoda un minoritātes valoda;12.3. saskata tekstā kulturoloģisku informāciju;12.4. saskata atšķirības starp savā un citu etnosu kultūrā pieņemto runas etiķeti/runas uzvedības tradīcijām;12.5. ar cieņu izturas pret dzimto valodu.13. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 10.3., 10.5., 10.8., 10.10., 10.17., 10.21. un 12.5.apakšpunktā minētās prasības.V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi14. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:14.1. saziņā mērķtiecīgi izmanto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus;14.2. orientējas dažādās saziņas situācijās;14.3. plāno, veido un koriģē savu runu un uzvedību atbilstoši saziņas situācijai, izsaka savu viedokli un argumentē to;14.4. ievēro saziņā runas etiķetes normas un uzvedības normas;14.5. vērtē savu un citu izteikumu atbilstību saziņas situācijai;14.6. kritiski uztver dzirdēto tekstu;14.7. izprot dzirdētā teksta autora komunikatīvo nolūku un uztver teksta noskaņu;14.8. ievēro klausītāja kultūru un vērtē savu klausīšanās kvalitāti;14.9. veido izteikumus un tekstu atbilstoši saziņas situācijai;14.10. stāsta radoši vai konspektīvi;14.11. mērķtiecīgi izmantojot valodas līdzekļus, sagatavo tekstu un uzstājas ar to;14.12. ievēro runātāja kultūru un vērtē savu runāšanas kvalitāti;14.13. izvēlas un izmanto lasīšanas mērķim atbilstošu lasīšanas stratēģiju;14.14. uztver teksta autora komunikatīvo nolūku;14.15. uztver un izprot galvenos teksta veidošanas līdzekļus un paņēmienus;14.16. kritiski vērtē tekstā ietverto informāciju un izmanto to savā darbībā;14.17. ievēro lasītāja kultūru un vērtē savu lasīšanas kvalitāti;14.18. raksta tekstu atbilstoši saziņas situācijai;14.19. rakstiski atstāsta (ar pārsprieduma elementiem) izlasītu/dzirdētu tekstu;14.20. mērķtiecīgi izmanto dažādas pieraksta tehnikas informācijas sistematizēšanai un apmaiņai;14.21. ievēro rakstītāja kultūru un vērtē savu rakstīšanas kvalitāti.15. Valodas kompetence. Izglītojamais:15.1. saprot valodas funkciju nozīmi cilvēka dzīvē;15.2. zina valodas attīstības pamatposmus un izprot valodas pārmaiņu cēloņus;15.3. izprot valodu kā zīmju sistēmu;15.4. veido tekstu, ievērojot teksta pazīmes;15.5. nosaka teksta veidu un tipu;15.6. veido pārsprieduma un jaukta tipa tekstus;15.7. zina un izmanto saziņā valodas funkcionālos un emocionāli ekspresīvos stilus;15.8. saskata valodas stilistiskās un tēlainās izteiksmes līdzekļu nozīmi tekstā;15.9. rediģē un pilnveido tekstu;15.10. raksturo un ievēro teikuma pazīmes;15.11. saskata vārdu sintaktiskos sakarus, savrupinājumus un vārdus, kas nav teikuma locekļi;15.12. apzināti un mērķtiecīgi lieto pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;15.13. veido un raksturo dažādu veidu teikumus pēc uzbūves, ievērojot interpunkcijas normas;15.14. izprot dažādu veidu teikumu stilistisko nozīmi teksta veidošanā;15.15. ievēro ortoēpijas un ortogrāfijas normas;15.16. izprot vārda un vārdformas morfēmisko sastāvu un saskata to veidošanas paņēmienus;15.17. izprot vārda pārnestās nozīmes iespējas valodas tēlainības radīšanā;15.18. mērķtiecīgi izmanto savā runā dažādu slāņu leksiku, frazeoloģismus, sakāmvārdus un parunas;15.19. izprot vārdšķiru sistēmu.16. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:16.1. apzinās, ka valoda ir kultūras sastāvdaļa, un saprot tās nozīmi nacionālās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā;16.2. saprot valodas situāciju Latvijā;16.3. saskata tekstā dažādu tautu priekšstatus par vērtībām;16.4. salīdzina dažādu etnosu runas etiķeti/runas uzvedību un atrod tajā kopīgo un atšķirīgo;16.5. apzinās atbildību par savas runas kvalitāti un dzimtās valodas saglabāšanu;16.6. ar cieņu izturas pret citas tautas valodu.17. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 14.5., 14.8., 14.10., 14.17., 14.21., 16.5. un 16.6.apakšpunktā minētās prasības. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 3.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei I. Vispārīgais jautājums1. Šajā standartā ir integrētas prasības latviešu valodas un literatūras apguvei. Mācību saturs ir saskaņots un saistāms ar mācību priekšmeta standartā "Literatūra" izvirzīto mērķi, uzdevumiem, obligāto saturu un pamatprasībām mācību priekšmeta apguvei.II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda un literatūra" mērķis ir attīstīt izglītojamā kompetenci latviešu valodā, lai veicinātu viņa integrāciju Latvijas sabiedrībā un veidotu pamatu izglītības ieguvei.3. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda un literatūra" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. apgūt prasmes izmantot latviešu valodu dažādiem saziņas mērķiem;3.2. veidot izpratni par latviešu valodas sistēmu, lai nodrošinātu jēgpilnus, precīzus un pareizus izteikumus runā un rakstos;3.3. apgūt zināšanas, veidot izpratni un attīstīt interesi par latviešu literatūru un kultūru citu tautu kultūru kontekstā, lai veicinātu saziņu un sadarbību Latvijas kultūrvidē;3.4. attīstīt izpratni par valodas apguves daudzveidīgajām iespējām, lai spētu patstāvīgi pilnveidot savas valodas prasmes un lietot valodu citu mācību priekšmetu apguvē.III. Mācību priekšmeta obligātais saturs4. Komunikatīvā kompetence:4.1. klausīšanās un lasīšana:4.1.1. lasītprasme;4.1.2. teksta uztvere un interpretēšana;4.1.3. saziņas mērķim atbilstošu klausīšanās un lasīšanas stratēģiju apguve un izvēle;4.2. runāšana un sazināšanās:4.2.1. valodas funkcijas saziņas nodrošināšanai – nosaukšana, kontaktu veidošana, informācijas apmaiņa, instruēšana, attieksmju un emociju izteikšana, iztēle;4.2.2. leksika ikdienas un mācību situācijās; vispārīgie jēdzieni un to izteikšanas līdzekļi; teksta plānošana un strukturēšana; saziņas stratēģiju apguve;4.3. rakstīšana:4.3.1. rakstītprasme;4.3.2. teksta plānošana un loģiska strukturēšana atbilstoši valodas tradīcijām un prasībām.5. Valodas kompetence:5.1. fonoloģija:5.1.1. latviešu valodas skaņu un skaņu savienojumu skaidra un dabiska izruna;5.1.2. uzsvara, loģisko paužu un intonāciju ievērošana runā;5.2. leksika un semantika:5.2.1. vārdu krājums saziņas nodrošināšanai;5.2.2. situācijai atbilstoša valodas stila un valodas izteiksmes līdzekļu lietojums;5.2.3. svarīgāko valodniecības terminu un jēdzienu izpratne;5.3. gramatika:5.3.1. zināšanas par valodas uzbūvi, struktūru un funkcionēšanas īpatnībām un to izmantošana praktiskā valodas lietojumā;5.3.2. gramatikas likumību izpratne, lai nodrošinātu valodas pareizību.6. Sociokultūras kompetence:6.1. izpratne par kultūras parādībām Latvijā un starpkultūru dialogs:6.1.1. ikdienas dzīve, dzīves apstākļi, personu attiecības, vērtības, pārliecības un attieksmes, sociālās paražas, rituāli, valsts svētki, Latvijas kultūrvide, tradīcijas un sociālās pārmaiņas;6.1.2. kultūras tradīciju un sabiedrībā pieņemto normu ievērošana saziņā;6.1.3. starpkultūru dialoga izpratne un prasmes;6.2. literatūras apguve:6.2.1. literatūra – kultūras sastāvdaļa;6.2.2. literārā darba uztvere un radošā darbība;6.2.3. literatūra – vārda māksla. Literatūras žanri (folkloras žanri, literārā pasaka, pasaku luga, stāsts, novele, dzeja);6.3. sadarbības prasmes.7. Atbilstoši vecumposma interesēm un vajadzībām komunikatīvā, valodas un sociokultūras kompetence integrēti, pakāpeniski un secīgi tiek veidota šādos tematiskos lokos:7.1. es, citi, ikdiena un savstarpējās attiecības;7.2. es, citi, brīvais laiks, veselīgs dzīvesveids;7.3. es, citi, apkārtējā pasaule un savstarpējā mijiedarbība;7.4. es, citi, zinātne, tehnika un informācijas ieguves avoti;7.5. es, citi, skola un izglītība;7.6. es, citi un kultūras dzīve.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi8. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:8.1. sadzīves un mācību situācijās uztver un saprot savām vajadzībām un interesēm atbilstīgu, dabiskā tempā runātu tekstu;8.2. dabiskā tempā runātā tekstā saklausa sev nepieciešamo informāciju;8.3. nosaka runātāja attieksmi (jautājumu, lūgumu, pavēli);8.4. lasa savām vajadzībām un interesēm atbilstīgus informatīvus un literārus tekstus;8.5. atbilstoši mācību uzdevumam tekstā atrod nepieciešamo informāciju;8.6. nosaka tekstā galvenos varoņus, darbības vietu un apstākļus;8.7. atstāsta vienkāršu sižetu;8.8. stāsta par redzēto, dzirdēto un lasīto, par attēliem un ilustrācijām;8.9. izsaka savas vajadzības ikdienas situācijās;8.10. izsaka savas domas par literārā darba tēliem, tematu, darbības norises vietu un laiku;8.11. iesaistās un piedalās sarunās vienkāršās saziņas situācijās;8.12. prot veidot jautājumus un atbildes informācijas apmaiņā;8.13. raksta vārdus, frāzes un vienkāršus teikumus par sev tuvām un zināmām tēmām;8.14. rakstos sniedz ikdienā nepieciešamo informāciju par sevi;8.15. pieraksta sev nepieciešamo informāciju;8.16. raksta vienkāršus lietišķos rakstus;8.17. raksta īsu tekstu par apgūtajām tēmām, situācijām un izlasītajiem literārajiem darbiem.9. Valodas kompetence. Izglītojamais:9.1. zina un lieto rakstībā visus latviešu valodas alfabēta burtus;9.2. izprot atbilsmes starp skaņām un burtiem;9.3. apguvis nepieciešamo vārdu krājumu, lai lietotu valodu ikdienas saziņas situācijās un mācīto tēmu ietvaros;9.4. teikuma beigās lieto saturam atbilstošu pieturzīmi.10. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:10.1. saskata savā tuvākajā apkārtnē un sabiedrībā pastāvošo kultūru un valodu daudzveidību;10.2. zina raksturīgākos latviešu tautas svētkus un tradīcijas;10.3. lieto biežāk sastopamās pieklājības frāzes;10.4. klausās un lasa vēstītājfolkloru (pasakas, teikas, anekdotes);10.5. lasa mūsdienu latviešu autoru neliela apjoma darbus vai to fragmentus. Savu radošo darbību saista ar lasīto;10.6. uzklausa citus un cenšas saprast teikto;10.7. iesaistās valodas apguves uzdevumu veikšanā grupā.11. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 8.9., 8.10., 8.17., 10.6. un 10.7.apakšpunktā minētās prasības.V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi12. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:12.1. uztver un saprot savām zināšanām, prasmēm un pieredzei atbilstīgu, dabiskā tempā runātu monologu un dialogu;12.2. saprot informāciju, kas attiecas uz tuvāko apkārtni, sociālo vidi un kultūru;12.3. klausoties tekstu, iegūst un sistematizē nepieciešamo informāciju;12.4. lasa un saprot savām vajadzībām un interesēm atbilstīgus, tematiski dažādus daiļliteratūras, publicistikas, populārzinātniskus tekstus, noteikumus un instrukcijas;12.5. atrod sev nozīmīgu un specifisku informāciju daiļliteratūrā, publicistikā un uzziņu literatūrā;12.6. nosaka teksta tematiku un galveno domu, raksturo sižeta attīstību un tēlus;12.7. atstāsta sižetu, paplašina un pārveido tekstu;12.8. loģiski un secīgi stāsta par sev zināmām tēmām;12.9. izsaka savas vajadzības, jūtas, domas, viedokli, secinājumus un vērtējumu;12.10. izsaka un pamato savas domas par literārā darba virsrakstu, tematu, tēliem, darbības norises vietu un laiku;12.11. iesaistās, uzsāk, uztur un loģiski pabeidz sarunu;12.12. iegūst un sniedz informāciju par sev nozīmīgām tēmām;12.13. iesaistās pārrunās par citu mācību priekšmetu tēmām;12.14. raksta saistītu tekstu par sev tuvām un zināmām tēmām;12.15. raksta par pieredzēto, lasīto un dzirdēto, izsakot savas domas un attieksmi;12.16. pieraksta informāciju atbilstoši mācību uzdevumam;12.17. raksta lietišķos rakstus personiskiem mērķiem;12.18. saista frāzes un teikumus, ievērojot teksta veidošanas principus;12.19. raksta radošus darbus par apgūtajām tēmām un izlasītajiem literārajiem darbiem.13. Valodas kompetence. Izglītojamais:13.1. saprotami izrunā visas latviešu valodas skaņas un skaņu savienojumus;13.2. runā ievēro pareizu uzsvaru, loģiskās pauzes un intonāciju;13.3. ievēro un izmanto svarīgākās un praksē nepieciešamās pareizrunas normas;13.4. izprot un ievēro vārdu izrunas un rakstības atšķirības;13.5. apguvis pietiekamu vārdu krājumu, lai lietotu valodu sev nozīmīgās mācību un saziņas situācijās;13.6. zina un izmanto galvenos vārddarināšanas paņēmienus;13.7. lieto mācītos gramatikas modeļus saprotamu izteikumu veidošanai;13.8. saskaņo vārdus teikumā un izprot teikuma veidošanas principus;13.9. vienkāršā teikumā lieto pieturzīmes atbilstoši izteikuma mērķim.14. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:14.1. zina nozīmīgākās latviešu tautas kultūras vērtības un tradīcijas;14.2. saskata latviešu kultūras iezīmes ikdienas dzīvē un savstarpējās attiecībās;14.3. saziņā mācās ievērot runas un rakstu kultūras prasības;14.4. izprot latviešu valodas nozīmi Latvijas kultūrā;14.5. lasa un analizē pasakas, teikas un anekdotes, salīdzina kopīgo un atšķirīgo dažādu tautu folklorā;14.6. lasa mūsdienu latviešu autoru darbus vai to fragmentus, izsaka savas domas, emocijas un attieksmi, saista lasīto ar savu dzīves pieredzi un pārdzīvoto;14.7. izrāda interesi par sarunas tematu un partneriem;14.8. sadarbojoties attīsta prasmi lietot valodu saziņā un izziņā.15. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 12.6., 12.9., 12.10., 14.7. un 14.8.apakšpunktā minētās prasības.VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi16. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:16.1. uztver un saprot savām zināšanām un pieredzei atbilstīgu dažādu tekstu dažādās situācijās;16.2. saprot un izmanto dzirdēto informāciju dažādiem mērķiem;16.3. atbilstoši mērķim uztver un saprot tekstu kopumā, detalizēti vai kritiski;16.4. lasa un saprot dažāda apjoma, tematikas un žanru daiļliteratūras, publicistikas, populārzinātniskus, lietišķos un sarunvalodas tekstus, instrukcijas, nosacījumus un brīdinājumus;16.5. caurskata tekstus, atrod tekstā nepieciešamo informāciju un svarīgākās detaļas; lasa tekstu detalizēti; analizē, secina; izvērtē un izmanto lasīto informāciju dažādiem mērķiem;16.6. raksturo dažādu žanru tekstu kompozīciju (sižets, tēlu sistēma);16.7. veido stāstījumu par redzēto, dzirdēto un lasīto, ievērojot sižeta loģisku secību;16.8. izsaka emocijas, viedokli, vērtējumu un secinājumus par lasīto, redzēto un dzirdēto;16.9. izmanto valodas līdzekļus atbilstoši runas situācijai un mērķim;16.10. izsaka viedokli par literāru darbu, pamatojoties uz dzimtajā valodā apgūtajām zināšanām par daiļdarba analīzi;16.11. pārrunās un diskusijās argumentēti izsaka savu viedokli, iesaistās problēmu risināšanā;16.12. dialogā ievēro loģisku struktūru atbilstoši saziņas mērķim;16.13. diskutē par izlasītajiem literārajiem darbiem, to saturu, tēliem un problemātiku;16.14. raksta plānveidīgu tekstu par dažādiem tematiem;16.15. izmanto rakstīšanu dažādiem saziņas mērķiem;16.16. sistematizē un pieraksta iegūto informāciju;16.17. sniedz lietišķu informāciju atbilstoši saziņas mērķim un stila nosacījumiem;16.18. ievēro savā darbā rakstīšanas procesa posmus;16.19. raksta radošus darbus par lasītajiem literārajiem darbiem.17. Valodas kompetence. Izglītojamais:17.1. ir apguvis sistematizētu vārdu krājumu, lai precīzi izteiktu savas domas un īstenotu sev nozīmīgus saziņas uzdevumus;17.2. nosaka vārdu piederību vārdšķirai, zina vārda gramatiskās formas un pareizi tās lieto;17.3. pieraksta un saprot biežāk lietojamo vārdu saīsinājumus;17.4. valodā izmanto dažādas gramatiskās konstrukcijas atbilstoši komunikatīvajam mērķim un situācijai;17.5. izprot un ievēro gramatikas likumības atbilstoši saziņas vajadzībām, nepieļaujot sistemātiskas kļūdas;17.6. izmanto lingvistiskās zināšanas teksta sapratnei un saziņai;17.7. standartkonstrukcijās lieto pieturzīmes atbilstoši latviešu valodas gramatikas normām;17.8. ievēro valodas normas runā un rakstos.18. Sociokultūras kompetence. Izglītojamais:18.1. saskata kopīgo un atšķirīgo latviešu un cittautu kultūrā;18.2. saskata latviešu kultūras vērtības, pārliecības un attieksmes daudzkultūru dialogā;18.3. lieto valodu atbilstoši sabiedrībā pieņemtajām normām;18.4. izprot latviešu valodas nozīmi mūsdienu daudzkultūru sabiedrībā;18.5. saskata folkloras motīvu un tēlu izmantojumu literārajos darbos;18.6. lasa un analizē mūsdienu latviešu un cittautu autoru darbus latviešu valodā; prot saskatīt literārajā tekstā atainotā laika vērtības, problēmas un attieksmes;18.7. mācās saprasties daudzkultūru sabiedrībā;18.8. sadarbojoties pilnveido latviešu valodas zināšanas un prasmes.19. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 16.8., 16.10., 18.7. un 18.8.apakšpunktā minētās prasības. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 4.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Mazākumtautības valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta "Mazākumtautības valoda" mērķis ir attīstīt izglītojamā kompetenci dzimtajā valodā, lai varētu pilnvērtīgi sazināties dzimtajā valodā, apzināties tās nozīmi personības attīstībā, nacionālās identitātes saglabāšanā, tautas kultūras izzināšanā un starpkultūru dialoga veidošanā.2. Mācību priekšmeta "Mazākumtautības valoda" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. attīstīt komunikatīvās prasmes;2.2. apgūt valodas funkcionēšanas likumības un īpatnības;2.3. veidot izpratni par valodu kā tautas kultūras sastāvdaļu, par valodas nozīmi etniskās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā;2.4. iemācīties apzināti izmantot valodas prasmes mācību darbībā un pašizpausmē, kā arī attīstīt prasmi vērtēt un pilnveidot savu runas kultūru.II. Mācību priekšmeta obligātais saturs3. Komunikatīvā kompetence:3.1. saziņa. Saziņas situācija, tās komponenti. Saziņas veidi un paņēmieni. Saziņas kultūra. Informācijas avoti un informācijas ieguves, uzkrāšanas, sistematizēšanas, vērtēšanas, apmaiņas un prezentācijas veidi;3.2. valoddarbības veidi. Klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. Klausītāja, runātāja, lasītāja un rakstītāja kultūra.4. Valodas kompetence:4.1. valoda. Valodas pamatfunkcijas; valoda kā zīmju sistēma; valodas attīstības posmi; valodas normas (ortoēpijas, ortogrāfijas, gramatikas, interpunkcijas, stilistikas normas); valodas nozīme cilvēka, sabiedrības un valsts dzīvē; runas stili un žanri;4.2. teksts. Teksta pazīmes; teksta temats un galvenā doma; virsraksts; rindkopa; teksta daļas (ievads, iztirzājums, nobeigums); teksta plāns; teksta tipi; teikumu un rindkopu saistījums tekstā; atstāstījums, domraksts; teksta rediģēšana;4.3. teikums. Teikuma pazīmes; teikumu iedalījums pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas; vārdu sintaktiskie sakari teikumā; teikuma galvenie locekļi un palīglocekļi; teikumu veidi pēc uzbūves; interpunkcijas normas;4.4. vārds. Vārda skaniskais sastāvs; vārda rakstiskā forma; alfabēts; vārda morfēmiskā struktūra un galvenie vārddarināšanas paņēmieni; vārda leksiskā nozīme; viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi; homonīmi, sinonīmi, antonīmi; mantoti un aizgūti vārdi; historismi, arhaismi, neoloģismi; termini un profesionālismi; frazeoloģismi; vārda gramatiskā nozīme un formu veidošana; vārdšķiras.5. Sociokultūras kompetence:5.1. valoda – tautas kultūras sastāvdaļa un izziņas līdzeklis. Valodas situācija Latvijā;5.2. dzimtā valoda, valsts valoda, mazākumtautības valoda. Valodas nozīme etniskās identitātes saglabāšanā un attīstīšanā;5.3. valodā ietvertā informācija par tautas kultūru un vēsturi;5.4. runas etiķetes nacionālā un kultūras specifika. Cieņpilna attieksme pret dzimto valodu un citu etnosu valodu.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi6. Komunikatīvā kompetence. Izglītojamais:6.1. nosaka saziņas dalībniekus (adresantu un adresātu) un tematu;6.2. veido adresātam un saziņas tematam atbilstošus izteikumus;6.3 …