Zaudējis spēku - Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

Skatīt Ministru kabineta 2023. gada 20. aprīļa rīkojumu Nr. 200 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai". Ministru kabineta rīkojums Nr. 210 Rīgā 2019. gada 7. maijā (prot. Nr. 21 27. §) Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 1. Apstiprināt Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk - Valdības rīcības plāns). 2. Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Sabiedrības integrācijas fondam un Pārresoru koordinācijas centram (turpmāk - iestādes), plānojot un īstenojot Valdības rīcības plānā iekļautos pasākumus, ievērot attiecīgā gada likumos par valsts budžetu un par vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzēto finansējuma apmēru. 3. Noteikt, ka Valdības rīcības plānā iekļautie finansiāli ietilpīgie pasākumi īstenojami, ievērojot Latvijas Republikas Ministru kabinetu veidojošo 13. Saeimas frakciju 2019. gada 23. janvārī parakstīto Fiskālās disciplīnas līgumu un Ministru kabinetam budžeta izskatīšanas procesā lemjot par budžeta prioritāro pasākumu un tiem paredzētā finansējuma noteikšanu. 4. Iestādēm nodrošināt valdības sociālo un sadarbības partneru un nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju iesaisti Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanā. 5. Iestādēm atbilstoši to kompetencei līdz 2019. gada 1. septembrim un turpmāk katru gadu līdz 1. februārim un 1. augustam elektroniski (excel formātā) iesniegt Pārresoru koordinācijas centrā pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi. 6. Šā rīkojuma 5. punktā minētajā pārskatā iestādes norāda būtiskākās veiktās darbības pasākuma mērķa sasniegšanai. Ja pasākums noteiktajā termiņā izpildīts daļēji vai nav izpildīts, norāda iemeslus, kādēļ pasākums nav izpildīts. Ja pasākuma izpildes termiņš vēl nav iestājies, sniedz informāciju par pasākuma izpildes gaitu un veiktajām darbībām pasākuma mērķa sasniegšanai. 7. Pārresoru koordinācijas centram nodrošināt, ka iestāžu iesniegtā informācija par Valdības rīcības plāna izpildi tiek aktualizēta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 42. punktam. Pārresoru koordinācijas centrs var pieprasīt iestādēm papildu informāciju par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildes gaitu. 8. Ministru prezidenta birojam sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru, ja nepieciešams, organizēt sanāksmes ar iestādēm, lai izvērtētu Valdības rīcības plāna pasākumu izpildes gaitu, tai skaitā jautājumus par to sagatavot izskatīšanai Ministru prezidenta vadītajās padomēs. 9. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2016. gada 3. maija rīkojumu Nr. 275 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 88., 220. nr.; 2017, 65. nr.; 2018, 34. nr.). Ministru prezidents A. K. Kariņš Finanšu ministra vietā - veselības ministre I. Viņķele (Apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210) Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Deklarācijas sadaļa un rīcības joma Deklarācijā dotā uzdevuma numurs Pasākuma numurs Deklarācijā dotais uzdevums Rīcības plāna pasākums Darbības rezultāts Nacionālā attīstības plāna (NAP) uzdevuma numurs un NAP rādītājs (ja attiecināms) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (dd.mm.gggg.) NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Fiskālā un budžeta politika 001. 1.1. Īstenosim atbildīgu fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības. Izstrādāt vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumentus, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības, t.i.: - Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam; - Latvijas Stabilitātes programmu 2020.-2023. gadam; - Latvijas Stabilitātes programmu 2021.-2024. gadam; - Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025. gadam. Latvijas Stabilitātes programma katru gadu ir izstrādāta, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības. Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot 2019. gada budžetu: - vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance 2019. gadā ir -0,55 % no IKP, 2020. gadā -0,20 % no IKP un 2021. gadā -0,50 % no IKP; - vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā ir 0,7 % no IKP, 2020. gadā 0,3 % no IKP un 2021. gadā 0,3 % no IKP. Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par Vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. FM Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 28. pantu un ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas grafiku Latvijas Stabilitātes programma jāiesniedz Saeimā līdz kārtējā gada 15. aprīlim, t.i., līdz: 15.04.2019. 15.04.2020. 15.04.2021. 15.04.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Fiskālā un budžeta politika 002. 2.1. Sagatavosim likumprojektus par vidēja termiņa budžeta ietvaru atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. Katru gadu izstrādāt vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu: - likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam"; - likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam"; - likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekts un fiskālo risku deklarācija ir izstrādāta atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. FM Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību un ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas grafiku. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Fiskālā un budžeta politika 003. 3.1. Turpināsim veikt valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, samazinot administratīvo slogu un efektivizējot budžeta procesus valsts iestādēm un pašvaldībām. Paaugstinot valsts pārvaldes efektivitāti un attīstot atbalsta funkciju un procesu centralizāciju valsts pārvaldē, ieekonomēto finansējumu primāri izmantosim nozares aktuālajām prioritātēm. Nodrošināta patstāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana, lai optimizētu valsts budžeta izdevumus un izvērtētu to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī apkopoti un analizēti priekšlikumi budžeta procesu un sistēmu sakārtošanai, kas veicina līdzekļu ekonomisku izlietošanu, administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības efektivitāti. 1) Valsts budžeta politika tiek īstenota ekonomiskāk un efektīvāk, pastāvīgi un sistemātiski pārskatot valsts budžeta izdevumus. 2) Tiek pilnveidoti budžeta un finanšu vadības procesi valsts un pašvaldību budžetu plānošanas, sagatavošanas un izpildes uzskaitē. 3) Sabiedrībai interaktīvā un uzskatāmā veidā tiek sniegta informācija par valsts budžetu kā politikas īstenošanas instrumentu. FM Katru gadu saskaņā ar MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvara un likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas grafiku NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Fiskālā un budžeta politika 003. 3.2. Turpināsim veikt valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, samazinot administratīvo slogu un efektivizējot budžeta procesus valsts iestādēm un pašvaldībām. Paaugstinot valsts pārvaldes efektivitāti un attīstot atbalsta funkciju un procesu centralizāciju valsts pārvaldē, ieekonomēto finansējumu primāri izmantosim nozares aktuālajām prioritātēm. Preču un pakalpojumu grupu identificēšana, kuru iepirkumus būtu nepieciešams centralizēt, šo iepirkumu centralizācijas procesa koordinēšana, ieteikumu sagatavošana un metodiskā atbalsta sniegšana ministrijām centralizēto iepirkumu organizēšanā, kā rezultātā veikti centralizēti iepirkumi, izmantojot elektroniskos katalogus, tādējādi mazinot ministriju un to padotības iestāžu administratīvo slogu ikdienas preču un pakalpojumu iegādē Identificētas preču un pakalpojumu grupas, kuru iepirkumus būtu nepieciešams centralizēt, sagatavotas vadlīnijas un sniegts metodiskais atbalsts ministrijām centralizēto iepirkumu organizēšanā FM (IUB) Visas ministrijas, VRAA Katru gadu saskaņā ar MK rīkojumu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvara un likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas grafiku (Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu 67. punktu) jāiesniedz Saeimā: 15.10.2019. 15.10.2020. 15.10.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Fiskālā un budžeta politika 004. 4.1. Ņemot vērā īstenotās nodokļu reformas un veicamās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetiem, fiskāli atbildīgi veidosim stabilu, reģionāli sabalansētu finanšu resursu pieejamību, lai radītu līdzvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību funkciju veikšanai un attīstībai, tai skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā Izstrādāt priekšlikumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas izmaiņām Izstrādāts un MK iesniegts likumprojekts "Grozījumi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā" FM LPS 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Fiskālā un budžeta politika 004. 4.2. Ņemot vērā īstenotās nodokļu reformas un veicamās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetiem, fiskāli atbildīgi veidosim stabilu, reģionāli sabalansētu finanšu resursu pieejamību, lai radītu līdzvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību funkciju veikšanai un attīstībai, tai skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā Izstrādāt jaunu politikas plānošanas dokumentu - Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, tai skaitā nosakot investīciju vajadzības teritoriju attīstībai ES fondu piesaistei 2021.-2027. gada plānošanas periodā, primāri novirzot finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai reģionos Noteikta politika un pasākumi reģionālās attīstības veicināšanai, koordinējot nozaru attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstības prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstībai 379; 372; 374 VARAM 31.10.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA Nodokļu politika 005. 5.1. Nodrošināsim paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, laikus izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu. Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes Izstrādātas un iesniegtas MK vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 124; 156; 157; 245 FM VID, LM, EM, VARAM, SM, VM, PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS, ZM 31.05.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 005. 5.2. Nodrošināsim paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, laikus izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu. Vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes ietvaros sagatavot izvērtējumu par nodokļu politikas ietekmi uz dažādu ienākumu līmeņu iedzīvotāju grupām (kvintilēm), lai identificētu, vai īstenotie pasākumi veicinājuši ienākumu nevienlīdzības samazināšanos. Izstrādājot vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, iegūti secinājumi par nodokļu politikas ietekmi uz iedzīvotāju grupām un ienākumu nevienlīdzības samazināšanos un sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai. 245; 270 FM, LM 31.05.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 005. 5.3. Nodrošināsim paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, laikus izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu. Izvērtēt pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Iegūti secinājumi par pašnodarbināto veicēju loku, iemaksu objektu, apdrošināšanas veidiem, maksāšanas un deklarēšanas kārtību, sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai un sagatavots informatīvais ziņojums. LM FM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 006. 6.1. Turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu. Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, izstrādājot vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu. Izstrādātas un iesniegtas MK vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. 156 FM VID, LM, EM, VARAM, SM, VM, PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS, ZM 31.05.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 006. 6.2. Turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem veikt situācijas izvērtējumu un sagatavot priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas iespējām. Sniegti priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas iespējām un minimālās mēneša darba algas apmēru (vienlaikus ar nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādi, bet ne vēlāk kā ar 2021. gadu, sagatavojot informatīvo ziņojumu un grozījumus normatīvajos aktos). LM EM, FM, sociālie partneri 31.05.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 007. 7.1. Nodrošināsim taisnīgu visu sabiedrības grupu dalību sociālās sistēmas uzturēšanā. Veikt izvērtējumu par sociālās apdrošināšanas sistēmas finansēšanas turpmāko attīstību. Veikts izvērtējums par sociālās apdrošināšanas sistēmas finansēšanas turpmāko attīstību un MK iesniegts informatīvais ziņojums. LM FM, EM, sociālie partneri 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 008. 8.1. Stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, samazināsim ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tai skaitā turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāru neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, kurās fiskālo iespēju robežās tiek risināti ienākuma nevienlīdzības jautājumi. Izstrādātas un iesniegtas MK vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. 156 FM VID, LM, EM, VARAM, SM, VM, PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS, ZM 31.05.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 008. 8.2. Stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, samazināsim ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tai skaitā turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāru neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Pārskatīt minimālās pensijas apmēru un noteikšanas kārtību. Pilnveidot ienākumu atbalstu iedzīvotāju grupām, kuras visbiežāk pakļautas nabadzības riskam. 1) Paaugstināts minimālās pensijas apmērs. 2) Iedzīvotājiem, kuriem ir viszemākais ienākumu līmenis, tiek paaugstināts ienākumu atbalsts, palielinot minimālo valsts pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (tai skaitā izskatot tā indeksēšanas iespējas), paaugstinot trūcīgas personas ienākumu līmeni un garantētā minimālā ienākuma līmeni. Lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts, noteikts vienots maznodrošinātai personai atbilstošs ienākuma līmenis, lai saņemtu valsts atbalsta pasākumus, kā arī ir vienotas rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku:

1. a)MK iesniegts attīstības plānošanas dokuments;
2. b)īstenots attīstības plānošanas dokuments. LM 2.a), 2.
3. b)LPS 1) 30.10.2022. 2.
4. a)01.07.2019. 2.
5. b)30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 009. 9.1. Izvērtēsim uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radīto efektu uz nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā un piedāvāsim fiskāli atbildīgu ilgtermiņa risinājumu, ieviešot papildu stimulus ziedot sabiedriskā labuma organizācijām. Izstrādāt informatīvo ziņojumu, kurā tiktu izvērtēts uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radītais efekts uz nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā. Izstrādāts un iesniegts MK informatīvais ziņojums, kurā tiktu analizēta likumā ietvertā ziedojumu regulējuma īstenošanas prakse. FM VID 30.11.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 010. 10.1. Veidosim godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā samazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā. Izstrādāt normatīvo aktu projektu, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu. Pieņemta pilnveidota kadastrālās vērtēšanas metodika un Nekustamā īpašuma valsts kadastram nodrošināti dati kadastrālo vērtību bāzes izstrādei. TM VZD, FM 30.06.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 010. 10.2. Veidosim godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā samazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā. Sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un citiem valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt nekustamā īpašuma nodokļa politiku galvenajam mājoklim. 1) MK iesniegts informatīvais ziņojums ar iekļautu risinājuma variantu. 2) MK iesniegti grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli". 156 FM TM (VZD), LPS, LDDK, LABS 1) 30.06.2020. 2) 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 011. 11.1. Atvieglosim mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un samazināsim administratīvo slogu, radot motivējošu vidi nodokļu samaksai. Attīstīt interaktīvas klientu apkalpošanas vidi atvieglotai un vienkāršotai nodokļu saistību izpildes sekmēšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Paplašinātas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas iespējas VID klientiem, atvieglojot normatīvajos aktos noteikto saistību izpildi, tai skaitā: - radītas iespējas automatizētai datu apmaiņai ar nodokļu maksātāja informācijas sistēmu tiešsaistes režīmā (API); - radīta interaktīva saskarne VID uzkrāto nodokļu maksātāja datu izgūšanai pārskatu veidā. 143; 155 FM (VID) 31.12.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 011. 11.2. Atvieglosim mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un samazināsim administratīvo slogu, radot motivējošu vidi nodokļu samaksai. Sadarbībā ar finanšu nozari izvērtēt iespēju ieviest brīvprātīgu risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma, - saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. MK iesniegti grozījumi normatīvajos aktos, ieviešot saimnieciskās darbības ieņēmumu konta risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma. 155 FM VID, Finanšu nozares asociācija 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 012. 12.1. Turpināsim īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. Ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām. Veikti grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta atbildība par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajiem standartiem. TM 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 012. 12.2. Turpināsim īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. Īstenot Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020. gadam iekļautos pasākumus, kas vērsti uz ēnu ekonomikas mazināšanu tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku (būvniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu jomā, apsardzes jomā, sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, transporta jomā u.c.), lai sekmētu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. Samazināts ēnu ekonomikas īpatsvars valstī no 21,3 % (2017. gada rezultāts) līdz vidējam rādītājam Eiropas Savienības līmenī (provizoriski 17,1 % 2022. gadā). Samazinātas nodokļu plaisas: - 2019. gadā PVN plaisa 10,8 %; VSAOI plaisa 14,0 %; IIN plaisa 13,8 %. Papildu ieņēmumi (nodokļu plaisu samazināšanās): PVN 21,94 milj. euro, VSAOI 23,19 milj. euro, IIN 13,18 milj. euro. - 2020. gadā PVN plaisa 10,3 %; VSAOI plaisa 13,5 %; IIN plaisa 13,3 %. Papildu ieņēmumi (nodokļu plaisu samazināšanās): PVN 13,15 milj. euro, VSAOI 17,53 milj. euro, IIN 10,22 milj. euro. - 2021. gadā PVN plaisa 10,0 %; VSAOI plaisa 13,0 %; IIN plaisa 12,7 %. Papildu ieņēmumi (nodokļu plaisu samazināšanās): PVN 8,47 milj. euro, VSAOI 18,28 milj. euro, IIN 13,12 milj. euro. 157 FM Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020. gadam pasākumu izpildē iesaistītās institūcijas 31.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 012. 12.3. Turpināsim īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. Pilnveidot valdes locekļu atbildību, pārskatot esošo kritēriju efektivitāti. MK iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", ar kuru pilnveidota valdes locekļu atbildība, mazinot iespējamos krāpšanās riskus. 157 FM TM, VID 30.06.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 012. 12.4. Turpināsim īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. Lai mazinātu ēnu ekonomiku vienā no ēnu ekonomikas vissmagāk skartajām nozarēm - būvniecības nozarē, mazināt būvdarbu izmaksu slieksni attiecībā uz būvlaukumiem, kuros obligāti ieviešama elektroniskā darba laika uzskaite. MK iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz mazināt būvdarbu izmaksu slieksni attiecībā uz būvlaukumiem, kuros obligāti ieviešama elektroniskā darba laika uzskaite. 157 FM EM, VID 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 013. 13.1. Pilnveidosim nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas, ģenerālvienošanās u.tml.). Izvērtēt iespēju paaugstināt nodokļu piedziņas īstenošanas procesa efektivitāti (ātrs, efektīvs piedziņas process), lai paātrinātu valsts budžetā piedzenamo nodokļu parādu summu iekasēšanu, kas sekmētu sociālo garantiju nodrošināšanu un stiprinātu nodokļu maksāšanas termiņu ievērošanas pienākumu. 1) Pārskatītas Valsts ieņēmumu dienesta piedziņas metodikas un vadlīnijas, lai paātrinātu un automatizētu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesu. 2) Automatizēts nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas uzsākšanas process. 155 FM VID 1) 01.09.2019. 2) 01.01.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 013. 13.2 Pilnveidosim nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas, ģenerālvienošanās u.tml.). Īstenot Nodokļu pakalpojuma informācijas sistēmas modernizācijas projektu, lai sniegtu sabiedrībai augstas kvalitātes VID pakalpojumus, pilnveidojot VID pamatdarbības procesus un sniegtos e-pakalpojumus. Ieviests vienotais konts un uzkrājuma princips. 143; 155 FM (VID) VID 15.03.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 013. 13.3. Pilnveidosim nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas, ģenerālvienošanās u.tml.). Ieviest sākotnēji aizpildītas gada ienākuma deklarācijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atgūšanai vai piemaksas veikšanai. Optimizēts VID pakalpojums - iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atmaksas veikšana, nodrošinot informācijas iegūšanu par nodokļu maksātāju veiktajiem maksājumiem par interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, tai skaitā informācijas iegūšanu no apdrošinātājiem par izmaksātām atlīdzībām par medicīnas pakalpojumiem. Samazināts pakalpojuma saņemšanas laiks nodokļu maksātājiem vidēji ne mazāk kā par 12 % jeb 5 dienām (2018. gadā vidēji 43 dienas). 143; 155 FM (VID) 01.03.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 013. 13.4. Pilnveidosim nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas, ģenerālvienošanās u.tml.). Īstenot e-muitas vides ieviešanu, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, paaugstinātu ES komersantu konkurētspēju kopējā tirgū un uzlabotu muitas procesu un procedūru efektivitāti. Ieviestas muitas informācijas sistēmas atbilstoši Savienības Muitas kodeksa Darba programmai un projektam "E-muita". 155 FM (VID) 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 014. 14.1. Uzstāsim uz plašāku reverso PVN sistēmu, tai skaitā visiem lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražotājiem. Veikt izvērtējumu problemātiskajās nozarēs par PVN krāpniecības apmēru. Izstrādāts un MK iesniegts informatīvais ziņojums ar izvērtējumu par nepieciešamību citās nozarēs ieviest PVN reverso maksāšanas kārtību. FM (VID) ZM, EM 31.12.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 015. 15.1. Ierobežosim azartspēļu pieejamību. Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību. Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares politiku, samazinot azartspēļu un interaktīvo izložu problemātisko spēlētāju skaitu, nodrošinot atbildīgu un godīgu uzņēmējdarbības vidi, tai skaitā ierobežojot Latvijas Republikā nelicencēto azartspēļu un izložu pieejamību, pilnveidojot nozares uzraudzību. 1) MK iesniegts politikas plānošanas dokuments azartspēļu un izložu jomā. 2) MK iesniegti normatīvo aktu projekti, lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu Latvijā nelegālā interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu ierobežošanai, personu ar pārmērīgu tieksmi uz azartspēlēm un izlozēm novēršanai no azartspēlēm un izlozēm, godīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanai un nozares uzraudzības procesa pilnveidošanai. 157; 155 FM IAUI, TM, VM, EM, IZM, SM 1) 31.12.2020. 2) 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Finanšu tirgus politika 016. 16.1. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Koordinēt Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikaposmam līdz 2019. gada 31. decembrim 2., 5., 7. un 8. rīcības virzienu izpildi, lai nodrošinātu efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanu un personu saukšanu pie atbildības, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju. Pasākumu plāna 2., 5., 7. un 8. rīcības virziena pasākumi ieviesti noteiktajos termiņos. TM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Finanšu tirgus politika 016. 16.2 16. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Pilnībā ieviesti pasākumi, kas paredzēti Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim saistībā ar plāna rīcības virzieniem "Uzraudzība" un "Preventīvie pasākumi". Nodrošināta starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei atbilstoša noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska pārvaldības sistēmas ieviešana publiskā un privātā sektora struktūrās, stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības institūciju darbības spējas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novēršanai. FM KD, FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Finanšu tirgus politika 016. 16.3. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Īstenot Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019. gadam noteiktos VID kompetences pasākumus, tostarp uzlabojot uz riska analīzi balstītu pārbaužu veikšanu NILLTF jomā. Nodrošināta nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uz riska analīzi balstītas uzraudzības funkcijas stiprināšana un 1000 klātienes pārbaužu veikšana NILLTFN likuma subjektiem. FM (VID) 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Finanšu tirgus politika 016. 16.4. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Nodrošināt MONEYVAL rekomendāciju ieviešanu, īstenot pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai. Pasākumu plāna 1., 9. un 10. rīcības virziena pasākumi ieviesti noteiktajos termiņos. Izstrādāts un ieviests pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai jaunajam plānošanas ciklam, nodrošināta tā īstenošana. IeM TM, FM, ĀM, SM, ĢP, KD, KNAB, VID, FKTK, LB, IAUI, NKMP, PTAC 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Finanšu tirgus politika 016. 16.5. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. 1) Pārskatīt un pilnveidot juridisko pamatu finanšu sankciju jomā, veicot grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un ar to saistītajos Ministra kabineta noteikumos. 2) Palielināt informācijas sniegšanu sabiedrībai, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas sankcijas un izveidotas iekšējās kontroles sistēmas, kas spētu noteikt potenciālo terorisma finansēšanas un proliferācijas riskus. Pilnveidots juridiskais regulējums, kas atbilst FATF standartiem, izstrādāti grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kā arī attiecīgajos MK noteikumos, stājušies spēkā atbilstošie grozījumi Krimināllikuma 84. pantā. Veikti sabiedrības informēšanas pasākumi, lai veicinātu izpratni par sankciju ievērošanas nozīmīgumu. Izstrādātas vadlīnijas un cita viegli pieejama informācija par sankciju ievērošanu. ĀM IeM, KD, VDD, FKTK, FM, VID, PTAC, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, TM, IUB 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Finanšu tirgus politika 017. 17.1. Īstenosim tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi. Pilnveidosim kredītiestāžu likvidācijas regulējumu. 1) Finanšu sektora kontroles reforma. 2) Nodrošināta 2018. gada 30. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai ieviešana pirms direktīvā noteiktā ieviešanas termiņa. 3) Izstrādāt Finanšu sektora attīstības plānu 2021.-2023. gadam, definējot politikas ietvaru finanšu tirgus attīstībai un konkurētspējai, balstoties uz iepriekšējā plāna uzdevumu izpildes rezultātiem. 1) Finanšu sektora kontroles reformas ietvaros:
6. a)pilnveidots kredītiestāžu likvidācijas regulējums. Izstrādāts, paredzot tiesisko ietvaru kredītiestādes darbības izbeigšanai, ja tās darbības izbeigšanas iemesls ir tiešā vai netiešā cēloņsakarībā ar iespējamiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pārkāpumiem;
7. b)FKTK pārvaldības pilnveide. Ņemot vērā FKTK centrālo uzraudzības lomu kredītiestāžu darbībā, pilnveidots FKTK darbības mērķis, nostiprinot FKTK uzraudzības lomu un uzdevumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jautājumos, tai skaitā stiprinot FKTK kapacitāti. 2) Nodrošināta starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei atbilstoša noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska pārvaldības sistēmas ieviešana publiskā un privātā sektora struktūrās, izstrādājot un izskatīšanai MK iesniedzot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/843 ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus. 3) MK iesniegts finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam:
8. a)izstrādāts un MK iesniegts izslēdzošā ieskaita regulējums;
9. b)ieviests segto obligāciju regulējums, veicinot Baltijas valstu segto obligāciju tirgus attīstību. FM 1.
10. a)01.07.2019. 1.
11. b)01.07.2019. 2) 01.07.2019. 3.
12. a)31.12.2020. 3.
13. b)01.07.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 018. 18.1. Turpināsim iestāties par vienotu Eiropas Savienību, kurā ir vienlīdzīga attieksme pret visām dalībvalstīm. Visos ES diskusiju līmeņos un formātos uzsvērt konverģences un vienlīdzības principus. 1) ES Daudzgadu budžeta sarunu kontekstā (Kohēzijas politika, tiešmaksājumi, piekļuve ES programmām) - skat. 212. uzdevumu; 2) Vienotais tirgus (EM kompetence). ĀM Visas nozaru ministrijas 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 019. 19.1 Iestāsimies par pietiekamu un taisnīgu Eiropas Savienības budžetu ar pienācīgu atbalstu mazāk turīgajām dalībvalstīm. Latvijas interešu aizstāvēšana sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam. 1) Aktīvi pausta Latvijas nostāja un aizstāvētas Latvijas intereses, lai nepieļautu būtisku samazinājumu nacionālās aploksnēs Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikā visās ES institūcijās un formātos. 2) Aizstāvētas Latvijas intereses ES daudzgadu budžeta jomā gan divpusējās, gan daudzpusējās konsultācijās. 3) Aktīvi aizstāvētas intereses gan ES līmenī, gan divpusēji, lai nodrošinātu finansējumu Rail Baltica projekta pabeigšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF). 4) Aktīvi aizstāvētas Latvijas intereses, lai nodrošinātu labvēlīgus atlases kritērijus ES centralizētajās programmās (Apvārsnis Eiropa, Digitālā Eiropa, Eiropas drošības fonds u.c.). 5) Izstrādātas, saskaņotas un koordinētas Latvijas pozīcijas par ES daudzgadu budžetu nacionālajā līmenī. ĀM Visas nozaru ministrijas 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 020. 20.1. Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un transporta nozarēm. Iestāsimies pret t.s. "cīņu pret sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. Nodrošināt reģionālā gāzes tirgus sekmīgu funkcionēšanu ar 2020. gadu un pilnīgu reģionālā gāzes tirgus izveides pabeigšanu ar 2022. gadu. 1) Uzsāk funkcionēt FINESTLAT (Somija-Igaunija-Latvija) reģionālais gāzes tirgus ar vienotu ieejas-izejas tarifu. 2) FINESTLAT (Somija-Igaunija-Latvija) reģionālā gāzes tirgus darbība pilnveidota ar kopīgas balansēšanas zonas izveidi. 198 EM 1) 01.01.2020. 2) 01.01.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 020. 20.2. Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un transporta nozarēm. Iestāsimies pret t.s. "cīņu pret sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. Nodrošināt Latvijas ekonomiskajām interesēm atbilstošu ES Vienotā tirgus stratēģijas iniciatīvu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas izvirzītajām prioritātēm. Aktīvi aizstāvētas Latvijas ekonomiskās intereses, lai nepieļautu nozaru pārregulāciju ES līmenī un mazinātu regulatīvos un administratīvos šķēršļus. Stiprināta valsts institūciju, uzņēmēju un to apvienību izpratne par ES Vienotā tirgus pamatprincipu un sniegto iespēju izmantošanu, jo īpaši pakalpojumu sektora jomā. EM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 020. 20.3. Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un transporta nozarēm. Iestāsimies pret "cīņu pret sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. Paplašināt uz Eiropu vērstas starptautiskās izglītības piedāvājumu Latvijā, lai nodrošinātu atbilstošu darbības vidi Latvijā izvietotajām Eiropas Savienības aģentūrām. Izstrādāt un izskatīšanai MK iesniegt politikas plānošanas dokumentu par akreditētas Eiropas Skolas izveidi Rīgā un izstrādāti šādas izglītības iestādes izveidošanas nosacījumi. IZM SM, ĀM, LM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 020. 20.4. Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un transporta nozarēm. Iestāsimies pret t.s. "cīņu pret sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. Pilnveidot tiesisko regulējumu, kas saistīts ar darbinieku nosūtīšanu starptautisko pakalpojumu sniegšanas ietvaros. Pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Direktīvas (ES) 2018/957, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, prasības, mazināta negodīga konkurence un sekmēts princips, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā būtu jāsaņem vienāds atalgojums. 247 LM TM, EM 30.07.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 020. 20.5. Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un transporta nozarēm. Iestāsimies pret t.s. "cīņu pret sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. Atbalstīt Eiropas Darba iestādes (ELA) izveidi un darba uzsākšanu. Eiropas Darba iestāde atvieglo darba devējiem un darbiniekiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, kā arī atbalsta Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbību Eiropas Savienības tiesību aktu darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā. LM ĀM, IZM, EM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 021. 21.1. Iestāsimies par Banku savienības izveides pabeigšanu, kur vienotos uzraudzības un noregulējuma mehānismus papildina privātpersonu noguldījumu aizsardzība Eiropas līmenī. Cīņā ar "naudas atmazgāšanu" stingri uzstāsim uz vienotu regulējumu un uzraudzību Eiropas Centrālās bankas paspārnē. 1) Banku savienības izveides pabeigšana, izveidojot vienotu noguldījumu garantiju sistēmu ES. 2) Vienots regulējums un uzraudzība Eiropas Savienībā cīņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. 1) Uzturēta pozīcija par vienotu Eiropas Noguldījumu garantiju fondu. 2) Izstrādāta nostāja par kopīgu vienotu regulējumu un tā uzraudzību Eiropas Savienības līmenī par cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. FM 2) IeM 1) 30.10.2022. 2) 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 022. 22.1. Iestāsimies par to, ka nodokļu politika ir katras valsts nacionālā kompetence. Latvijas dalība ES Padomes darba grupās attiecībā uz tiešo, netiešo nodokļu un grāmatvedības, un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem, aizstāvot Latvijas un vienojoties par kopīgām interesēm ES līmenī. Nodrošināta Latvijas nacionālā suverenitāte nodokļu jomā. Izstrādātas Latvijas nacionālās pozīcijas, lai paustu un aizstāvētu Latvijas nostāju. FM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 023. 23.1. Stiprinot cīņu ar ēnu ekonomiku, iestāsimies par kopīgu ietvaru un pasākumiem, kas palīdz dalībvalstīm koordinēt un dalīties ar informāciju par komersantu PVN saistībām. VID atbilstoši ES regulējumam un savstarpējām vienošanām nodrošina padziļinātu administratīvu sadarbību ar dalībvalstīm pievienotās vērtības nodokļa jomā. Ietekme uz pievienotās vērtības nodokļa plaisas samazināšanos, panākot, ka 2021. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, PVN plaisa ir samazinājusies par 1,6 % punktiem (2018. gadā 11,6 %, 2021. gadā 10,0 %). FM VID 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 024. 24.1. Nodrošināsim efektīvu 2014.-2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju stiprināšanai. 1) Iesniegt MK programmas koncepciju Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gadam programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" ieviešanai. 2) Iesniegt MK noteikumus programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" ieviešanai. 3) Uzsākt programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" ieviešanu. 4) Izveidot Tehnoloģiju biznesa centru Rīgā. Izveidots inovācijas un tehnoloģiju biznesa centrs Rīgā un sniegts nefinansiāls un finansiāls atbalsts "zaļo", IKT un labklājības (welfare) biznesa ideju attīstītājiem, tostarp nodrošināts atbalsts uzņēmumiem videi draudzīgu ražošanas tehnoloģiju iegādei un instalēšanai (atbalstīti vismaz 45 komersanti). 172; 173; 179; 180; 185; 186 EM LIAA 1) 30.06.2019. 2) 31.12.2019. 3) 01.09.2020. 4) 01.01.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 024. 24.2. Nodrošināsim efektīvu 2014.-2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju stiprināšanai. Savlaicīgi uzsākt un ieviest EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu "Pētniecība un izglītība", apstiprinot atbilstošus MK noteikumus. Programmas "Pētniecība un izglītība" īstenošanas rezultātā ir: 1) starptautiskā līmenī uzlabots Baltijas pētniecības organizāciju sniegums, veikta pētniecības zināšanu apmaiņa; 2) uzlabotas studentu un personāla prasmes un kompetences augstākās izglītības un pētniecības jomā; veicināta mācību mobilitāte augstākās izglītības jomā (studenti un personāls) starp saņēmējvalsti un donorvalstīm; 3) veicināta zināšanu attīstība STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomā Baltijas reģionā. Inovāciju centros īstenotas izglītības un mācību programmas, paaugstinājusies skolēnu un jauniešu interese par STEM jomu. 182; 183; 190; 187 IZM VIAA, FM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 024. 24.3. Nodrošināsim efektīvu 2014.-2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju stiprināšanai. Koordinēt EEZ/NOR FI programmu kvalitatīvu un ātru uzsākšanu un sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu, nodrošinot efektīvu programmu vadību un risku pārvaldību. Līdz 2022. gada 30. oktobrim programmu apsaimniekotāji nodrošinājuši optimālu valsts budžeta naudas plūsmu kopā programmās un Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvās, novirzot tautsaimniecībā 1/3 no plānotajām investīcijām un sekmējot programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu sadarbībā ar donorvalstu partneriem. FM EEZ/NOR vadībā iesaistītās institūcijas (EM, IZM, VARAM, TM, IeM) 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 024. 24.4. Nodrošināsim efektīvu 2014.-2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju stiprināšanai. Nodrošināt EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" un "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" sagatavošanu, tiesiskā ietvara izstrādi un programmas uzsākšanu. Nodrošināta investīciju pieejamība EEZ un Norvēģijas investīcijām 24 milj. euro apmērā. 337; 392; 438 VARAM KM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 025. 25.1. Balstoties uz Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027) noteiktajiem mērķiem, izstrādāsim Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentus 2021.-2027. gada periodam un aizstāvēsim tos sarunās ar Eiropas Komisiju atbilstoši Latvijas interesēm. Kohēzijas politikas 2021.-2027. gada plānošanas perioda darbības programmas izstrāde, apstiprināšana MK un saskaņošana ar Eiropas Komisiju, nodrošinot laicīgu jaunā ES fondu plānošanas perioda uzsākšanu. MK iesniegta 2021.-2027. gada Kohēzijas politikas darbības programma. FM Nozaru ministrijas 01.01.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 025. 25.2. Balstoties uz Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027) noteiktajiem mērķiem, izstrādāsim Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentus 2021.-2027. gada periodam un aizstāvēsim tos sarunās ar Eiropas Komisiju atbilstoši Latvijas interesēm. Sadarbībā ar ES dalībvalstīm, nodrošināt ES fondu Eiropas Teritoriālās sadarbības programmu 2021.-2027. gada periodam sagatavošanu, tiesiskā ietvara izstrādi un programmu īstenošanas uzsākšanu Latvijā. Sagatavotas 9 Interreg programmas 2021.-2027. gada periodam un uzsākta to ieviešana. 392 VARAM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 026. 26.1. Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu investīciju īstenošanas efektīvu pārvaldību, uzraugot tautsaimniecības nozaru attīstības tendences un laikus novēršot to pārkaršanas riskus. Veikt efektīvu ES fondu risku pārvaldību, lai pilnībā izpildītu galvenos Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktos ikgadējos mērķus (Regulas 1303/2013 136. pantā noteiktais "n+3" automātiskās ES saistību atcelšanas princips) un Snieguma ietvara finanšu un iznākuma rādītāju mērķa vērtības pietiekamā apmērā līdz 2023. gadam ES fondu finansējuma izmantošanas iespēju saglabāšanai pilnā apmērā. 1) MK iesniegti ikmēneša un pusgada progresa ziņojumi ar priekšlikumiem rīcībai risku un nepieciešamo investīciju efektivitātes uzlabojumu gadījumā. 2) Izstrādāta, iesniegta MK un publiski pieejama ES fondu tīmekļvietnē ikgadēji aktualizēta investīciju jomu naudas plūsma pa gadiem (ar pieļaujamo izpildes novirzi 15 %) efektīvai valsts budžeta plānošanai. 3) MK iesniegts izvērtējums par prognozētām izmaiņām izmaksās būvniecības nozarē. 1), 2) FM; 3) EM CFLA, ES fondu vadībā iesaistītas institūcijas (EM, VK, TM, LM, IZM, SM, VARAM, VM, ZM, KM) 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 027. 27.1. Nodrošināsim finansējuma pieejamību tautsaimniecības attīstībai, veicinot kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprinot mazākuma akcionāru aizsardzību, kā arī alternatīva finansējuma pieejamību ar akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - sabiedrība Altum) starpniecību. Izvērtēsim krājaizdevu sabiedrību stiprināšanu reģionos. Iesniegt MK informatīvo ziņojumu par Baltijas inovāciju fonda otrās kārtas ieviešanu Latvijā. Nodrošinātas riska kapitāla investīcijas, lai atbalstītu straujas izaugsmes komersantus un inovatīvu komersantu izveidi, šim nolūkam izmantojot finansējumu no atmaksātajiem publiskajiem līdzekļiem finanšu instrumentu valsts atbalsta programmās. 125 EM Altum 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 027. 27.2. Nodrošināsim finansējuma pieejamību tautsaimniecības attīstībai, veicinot kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprinot mazākuma akcionāru aizsardzību, kā arī alternatīva finansējuma pieejamību ar sabiedrības Altum starpniecību. Izvērtēsim krājaizdevu sabiedrību stiprināšanu reģionos. Iesniegt MK noteikumus par ES fondu atbalsta instrumentu MVU finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Veicinātas mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgos, emitējot akcijas un obligācijas biržā. 125 EM 15.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 027. 27.3. Nodrošināsim finansējuma pieejamību tautsaimniecības attīstībai, veicinot kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprinot mazākuma akcionāru aizsardzību, kā arī alternatīva finansējuma pieejamību ar sabiedrības Altum starpniecību. Izvērtēsim krājaizdevu sabiedrību stiprināšanu reģionos. 1) Sabiedrībai Altum īstenot valsts atbalsta programmu riska kapitāla pieejamības paaugstināšanai, veicinot riska kapitāla ieguldījumu veikšanu, piesaistot ieguldījumiem riska kapitālā pensiju un ieguldījumu plānu līdzekļus. 2) Sabiedrībai Altum izstrādāt plānu, kas paredz papildus ES fondu finanšu resursiem piesaistīt nepieciešamos līdzekļus no starptautiskajām finanšu institūcijām (piemēram, EIB, ZIB, EPAB, ERAB) vai no finanšu tirgus, veicot obligāciju emisijas. 3) Sabiedrībai Altum nodrošināt mazo un vidējo komersantu valsts atbalsta programmu apjomu palielināšanu, piesaistot papildu finansējumu investīciju platformās no Stratēģisko investīciju fonda. 4) Sabiedrībai Altum kā nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju konsultāciju centru nodrošināt konsultācijas par līdzekļu piesaisti investīciju projektu īstenošanai no EIB Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) ietvaros. 5) Veicināt kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprināt mazākuma akcionāru aizsardzību. 6) Pilnveidot regulējumu nodrošināto vērtspapīru jomā, mazinot šķēršļus vērtspapīrošanai. 7) Pilnveidot darbības normatīvo ietvaru otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību darbībai. 1) Līdz 2020. gada beigām nodrošināta kapitāla piesaiste uzņēmumiem 94,11 milj. euro apmērā, tai skaitā piesaistot privātos līdzekļus 14,11 milj. euro apmērā un ERAF līdzekļus 80 milj. euro apmērā. 2) Sabiedrības Altum programmām nepieciešamais apjoms palielināts par 55,47 milj. euro valsts atbalsta programmām, piesaistot resursus (papildus ES fondiem) no starptautiskajām finanšu institūcijām vai kapitāla tirgū. 3) Sabiedrības Altum programmu ietvaros veicināta finanšu pieejamības paaugstināšana maziem un vidējiem komersantiem par 75 milj. euro, piesaistot resursus (papildus ES fondiem) no starptautiskajām finanšu institūcijām vai kapitāla tirgū. 4) Paaugstināta finanšu pieejamība lieliem investīciju projektiem, sabiedrībai Altum kā nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju konsultāciju centru nodrošinot konsultācijas par līdzekļu piesaisti investīciju projektu īstenošanai no EIB ESIF ietvaros. 5) Sagatavots izvērtējums par mazākuma akcionāru aizsardzībai nepieciešamajiem pasākumiem. 6) Sagatavots izvērtējums un normatīvais regulējums nodrošinātajiem vērtspapīriem. 7) MK iesniegts likumprojekts, kas paredz attīstīt kopīgas sadarbības iespējas krājaizdevu sabiedrībām. FM 1)-4) EM, Altum; 5) TM, FKTK; 6) FKTK 1) 31.12.2020. 2) 31.12.2019. 3) 31.12.2019. 4) 31.12.2019. 5) 31.12.2022. 6) 31.12.2021. 7) 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 028. 28.1. Veiksim nepieciešamos biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistīs eksportējošos uzņēmumus. Iesniegt MK aktualizētu Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu, 2021. gadā izvērtējot iespēju kardināli mainīt plāna izstrādes un ieviešanas procesu (sistēma 2.0.). 1) Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns atbilst aktuālajai situācijai un vajadzībām. 2) Plānā iekļauta arī sadaļa inovāciju veicināšanai (2019. gadā). 3) Uzņēmēji ciešāk iesaistīti uzņēmējdarbības vides problēmu identificēšanā un novēršanā. Plāna īstenošanas rezultāti ir uzskatāmāki un vieglāk izsekojami (2021. gadā). 155 EM 1), 2) 31.03.2019. 1) 31.05.2020. 1), 3) 31.05.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 029. 29.1. Panāksim, ka energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir konkurētspējīgas Baltijas valstīs un tiek panākta elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Veicināsim Krievijas dabasgāzei alternatīvu piegādes avotu attīstību. Parakstīt Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem pievienošanās līgumu un tehnisko nosacījumu katalogu. Nodrošināti visi priekšnosacījumi, lai efektīvi īstenotu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projektu. EM 31.07.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 029. 29.2. Panāksim, ka energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir konkurētspējīgas Baltijas valstīs un tiek panākta elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Veicināsim Krievijas dabasgāzei alternatīvu piegādes avotu attīstību. Iesniegt Saeimā priekšlikumus Grozījumiem Enerģētikas likumā (124/Lp13). Nodrošināti priekšnosacījumi reģionālā gāzes tirgus sekmīgai funkcionēšanai ar 2020. gadu - izveidots regulējums, kas atbilst balansēšanas un citiem nosacījumiem, kuru īstenošana mainīsies pēc reģionālā tirgus ieviešanas. 198 EM 31.07.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 030. 30.1. Likvidēsim obligātā iepirkuma komponenti, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā. Izvērtēsim obligātā iepirkuma komponentes izveidošanas un ieviešanas tiesiskumu. Veikt izmaiņas spēkā esošajos normatīvajos aktos elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai tiesiski korektā veidā. Īstenoti pasākumi elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai. EM TM, VARAM, ZM, FM 31.05.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 031. 31.1. Panāksim, ka darbaspēka nodokļi visās algu grupās un pārējās darbaspēka izmaksas (darbnespējas lapas, virsstundu laiks) ir konkurētspējīgas Baltijas valstīs. Izvērtēt esošo darbnespējas lapu apmaksas kārtību. Veikts izvērtējums par darbnespējas lapu apmaksas turpmāko attīstību, tai skaitā apzināta Lietuvas un Igaunijas pieredze un sagatavots informatīvais ziņojums iesniegšanai MK. LM VM, FM, EM 31.12.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 032. 32.1. Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt. Izveidot jaunu uzņēmējdarbības atbalsta formu pašvaldībām attiecībā uz pašvaldības nomas objektu efektīvu izmantošanu. Plānošanas reģioniem un pašvaldībām dotas plašākas iespējas sekmēt uzņēmējdarbību, attiecībā uz pašvaldības nomas objektu efektīvu izmantošanu (MK iesniegti grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā). 390 VARAM 31.05.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 032. 32.2. Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt. Attīstīt pašvaldību garantiju instrumentu, lai nepietiekama nodrošinājuma gadījumā pašvaldībai būtu iespēja sniegt garantiju uzņēmējiem, kuri dibinājuši vai plāno dibināt uzņēmējdarbību attiecīgajā pašvaldībā. Pašvaldībām dotas plašākas iespējas sekmēt uzņēmējdarbību, sniedzot garantiju uzņēmējiem, kuri dibinājuši vai plāno dibināt uzņēmējdarbību attiecīgajā pašvaldībā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību (MK iesniegti grozījumi Publiskas personas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas un novēršanas likumā). 390 VARAM 31.05.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 032. 32.3. Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt. Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ietvaros izstrādāt valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu piekrastes infrastruktūras attīstībai ieviešanai un priekšlikumus piekrastes atbalsta programmai pēc 2020. gada. Kultūras un dabas mantojuma Baltijas jūras piekrastē daudzveidīgāka izmantošana un jaunu pakalpojumu attīstība, investējot publiskās ārtelpas infrastruktūrā, kā arī dabas un kultūras objektos. Apmeklētāju skaita pieaugums attīstāmajās vietās un objektos - vismaz par 5 % gadā. 393 VARAM 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 032. 32.4. Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt. Piesaistot ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējumu, nodrošināt darba vietu izveidi un privāto investīciju piesaisti reģionos, kā arī turpināt ES fondu investīcijas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā. Izveidotas vismaz 4 930 jaunas privātā sektora darba vietas un piesaistītas privātā sektora nefinanšu investīcijas vismaz 300,74 milj. euro apmērā. 127 VARAM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 033. 33.1. Panāksim, ka iekšējam tirgum ir raksturīga godīga konkurence un Baltijas valstīs zemākais korupcijas līmenis, kā arī aizsargāsim patērētāju intereses. Nodrošināt konkurences neitralitātes principa korektu ievērošanu un uzraudzību. Novērsti konkurences kropļojumi publisko personu darbā, uzlabojas komercdarbības vide, ir investīciju pieaugums un pieaugusi pārkāpumu novēršanas efektivitāte (Konkurences padomes novērstie ierobežojumi no publisko personu darbības (īpatsvars % no visiem KP veiktajiem pasākumiem publisko personu uzraudzībā)). 144 EM KP 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 033. 33.2. Panāksim, ka iekšējam tirgum ir raksturīga godīga konkurence un Baltijas valstīs zemākais korupcijas līmenis, kā arī aizsargāsim patērētāju intereses. 1) Stiprināt un efektivizēt Konkurences padomes darbu un pārskatīt pilnvaras atbilstoši ECN + Direktīvas* prasībām un OECD rekomendācijām. 2) Vērsties pret smagākajiem konkurences kropļojumiem, it sevišķi iepirkumu karteļu jomā. Stiprināt IT rīku izmantošanu Konkurences padomē, lai būtu iespējams efektīvi atklāt un fiksēt iepirkumu karteļu pazīmes. 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva Nr. 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu. Konkurences padomes veikto konkurences aizsardzības aktivitāšu rezultātā (novēršot aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu), radīts materiāls ieguvums sabiedrībai vismaz 20 milj. euro apmērā. 144 EM KP 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 033. 33.3. Panāksim, ka iekšējam tirgum ir raksturīga godīga konkurence un Baltijas valstīs zemākais korupcijas līmenis, kā arī aizsargāsim patērētāju intereses. Izvērtēt tirgus uzraudzības institūciju darbības kapacitāti un efektivitāti (tai skaitā iespējamo funkciju apvienošanu). Izstrādāt un ieviest tirgus uzraudzības stratēģiju. Uzlabojas nepārtikas preču drošums un atbilstība prasībām, patērētāji pasargāti no riskiem veselībai un dzīvībai saistībā ar nedrošu vai neatbilstošu precu izmantošanu. 157 EM Tirgus uzraudzības institūcijas (nepārtikas) 30.12.2021. (izvērtējums) 30.10.2022. (ieviešana) NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 034. 34.1. Panāksim, ka visi Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt. Izvērtēsim imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanai. Izstrādāt darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kurās identificētas iespējamās darba tirgus disproporcijas vidējā un ilgtermiņā un sniegti priekšlikumi nozaru politiku koriģēšanai, tai skaitā priekšlikumi imigrācijas politikas veidotājiem. MK un sabiedrība informēta par aktuālajām prognozēm attiecībā uz darbaspēka pietiekamību. Veicināta darbaspēka piedāvājuma atbilstība tautsaimniecības pieprasījumam. EM LM, IZM 30.06.2020. 30.06.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 034. 34.2. Panāksim, ka visi Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt. Izvērtēsim imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanai. Veicināt darbaspēka reģionālo mobilitāti, tai skaitā pilnveidojot atbalsta pasākumus. Pilnveidoti reģionālās mobilitātes pasākumi, ņemot vērā OECD veiktā zinātniskā pētījuma "Cilvēku sasaiste ar labākām darbavietām" (rezultāti plānoti 2019. aprīlī) rekomendācijas Latvijai, kā arī izstrādājot grozījumus MK noteikumos. LM EM 30.06.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 034. 34.3. Panāksim, ka visi Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt. Izvērtēsim imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanai. Uzlabot informācijas pieejamību iedzīvotājiem par darba tirgus situāciju Latvijā un pieejamām vakancēm. NVA CV un vakanču portālā nodrošināta daudzpusīga un aktuāla informācija Latvijas uzņēmējiem, darba meklētājiem un remigrantiem par darba tirgus situāciju un darba atrašanas iespējām Latvijā. Organizēti (vai nodrošināta dalība tajos) 100 publiski pasākumi gadā (vakanču gadatirgi, semināri, diskusijas, dalība citos publiskos pasākumos, forumi, karjeras dienas, informatīvās kampaņas u.tml.). 246; 341 LM NVA 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 035. 35.1. Panāksim, ka pasaules sabiedrībai nav šaubu par Latvijas atbilstību OECD standartiem tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu jomās. Izveidot trauksmes celšanas kontaktpunktu un nodrošināt tā darbību. Iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja celt trauksmi par sabiedrības interešu apdraudējumiem. VK VAS, visas ministrijas 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 035. 35.2. Panāksim, ka pasaules sabiedrībai nav šaubu par Latvijas atbilstību OECD standartiem tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu jomās. Nodrošināt komercdarbībai draudzīgu un stabilu tiesisko vidi, īpašu uzmanību pievēršot akciju sabiedrību tiesiskā regulējuma modernizēšanai un moderno komercdarbības formu un finansēšanas iespēju attīstīšanai. 1) Ar grozījumiem Komerclikumā un citos nepieciešamajos likumprojektos nostiprināta droša, skaidra akciju reģistrācijas un uzskaites kārtība caur akciju turēšanu kontos. 2) Caurspīdīgas akciju sabiedrības - viegli pieejama, aktuāla un uzticama informācija par akcionāriem. TM 30.06.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 035. 35.3. Panāksim, ka pasaules sabiedrībai nav šaubu par Latvijas atbilstību OECD standartiem tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu jomās. Atbilstoši OECD rekomendācijai izstrādāt normatīvo regulējumu, kas ļaus tiesai, prokuroriem un izmeklētājiem pieprasīt zvērinātam revidentam sniegt informāciju izmantošanai, kad tiek izmeklēta ārvalstu amatpersonu kukuļošana. Atbilstoši OECD rekomendācijai izstrādāts un MK iesniegts normatīvais regulējums, kas ļaus tiesai, prokuroriem un izmeklētājiem pieprasīt zvērinātam revidentam sniegt informāciju izmantošanai, kad tiek izmeklēta ārvalstu amatpersonu kukuļošana. FM TM, KNAB, Valsts policija, ĢP 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 035. 35.4. Panāksim, ka pasaules sabiedrībai nav šaubu par Latvijas atbilstību OECD standartiem tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu jomās. Nodrošināt OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas veikto Latvijas 3. fāzes novērtējumu un ieviest novērtējuma ietvaros izteiktās rekomendācijas. Pieņemts Latvijas 3. fāzes novērtējuma ziņojums OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas plenārsēdē un sekmīgi ieviestas rekomendācijas. TM 31.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 036. 36.1. Panāksim, ka infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā mājokļu pieejamībai), kā arī IKT infrastruktūra ir labākā Baltijas valstīs. Izstrādāt platjoslas politikas plānošanas dokumentu. Izstrādāts Nacionālais platjoslas plāns 2021.-2027. gadam. 414 SM SPRK 30.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 036. 36.2. Panāksim, ka infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā mājokļu pieejamībai), kā arī IKT infrastruktūra ir labākā Baltijas valstīs. Nodrošināt Platjoslas kompetenču centra konsultatīvo atbalstu valsts atbalsta programmām platjoslas projektu īstenošanā, tostarp sagatavot priekšlikumus platjoslas tīkla kartēšanas risinājuma izveidei. 1) Izstrādāti grozījumi SM nolikumā. 2) Sagatavots informatīvais ziņojums par platjoslas tīkla kartēšanas risinājuma izveidi. 414 SM SPRK 30.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 036. 36.3. Panāksim, ka infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā mājokļu pieejamībai), kā arī IKT infrastruktūra ir labākā Baltijas valstīs. Izvērtēt un piedāvāt papildu valsts atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu elektronisko sakaru "pēdējās jūdzes" pieejamību. 1) Veikts izvērtējums. 2) Sagatavots informatīvais ziņojums. 414 SM (LVRTC) FM 1) 29.03.2019. 2) 30.09.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 036. 36.4. Panāksim, ka infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā mājokļu pieejamībai), kā arī IKT infrastruktūra ir labākā Baltijas valstīs. Izstrādāt 5 paaudzes mobilo sakaru tīkla (5G) attīstības ceļvedi, lai nodrošinātu ES 5G mērķu sasniegšanu un veicinātu transporta digitalizāciju. Izstrādāts 5 paaudzes mobilo sakaru tīkla (5G) attīstības ceļvedis. 414 SM (LVRTC) VARAM (VASES), SPRK, IeM 28.06.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 036. 36.5. Panāksim, ka infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā mājokļu pieejamībai), kā arī IKT infrastruktūra ir labākā Baltijas valstīs. Īstenot Baltijas valstu transporta ministru parakstīto saprašanās memorandu par savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica koridorā. Panākta vienošanās ar LT un EE par homogēnu sakaru un transporta digitālo infrastruktūru Via Baltica koridorā. 414 SM (LVRTC) 30.07.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 037. 37.1. Nodrošināsim ārlietu un ekonomiskās politikas sinerģiju valsts konkurētspējas un labklājības veicināšanā, izveidojot vienotu ārējo investīciju portfeli, lai sekmētu un būtiski kāpinātu investīciju piesaisti un eksporta pieaugumu, tā ceļot Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Katru gadu izstrādāt 2 investīciju piedāvājumus ārvalstu investoriem investēšanai stratēģiski nozīmīgās ekosistēmās. Nodrošināta stratēģisku uzņēmējdarbības ekosistēmu attīstība, lai veicinātu privātā un akadēmiskā sektora sadarbību, iezīmējot konkrētas investīciju vajadzības un piedāvājumu attiecīgajās ekosistēmās un piesaistot tām ārvalstu investorus. 111; 114 EM ĀM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 038. 38.1. Uzlabosim publisko iepirkumu procedūras, paaugstinot to efektivitāti un samazinot korupcijas riskus. Vadlīniju un veidņu iepirkumu nolikumu sagatavošanai izstrāde; sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, kuru līgumcena nesasniedz likuma piemērošanas robežas, atklātuma veicināšana. Attīstītas prognozējamas un vienveidīgas prasības publisko iepirkumu dokumentācijā, samazinot korupcijas un favorītisma riskus, nodrošināta informācijas pieejamība par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumiem, kam netiek piemērotas likumā noteiktās procedūras, nodrošinot iespēju identificēt iespējamu iepirkumu sadalīšanu vai neracionālu resursu izlietojumu. FM (IUB) 30.06.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 038. 38.2. Uzlabosim publisko iepirkumu procedūras, paaugstinot to efektivitāti un samazinot korupcijas riskus. Veikt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, paredzot, ka: 1) pirms iepirkuma izsludināšanas ir veikta tirgus izpēte un noskaidrotas piegādātāju iespējas konkurences apstākļos nodrošināt pasūtītāju vajadzības; 2) iepirkuma izsludināšanas brīdī ir maksimāli precīzi noteikta paredzamā līgumcena un aktuālas, normatīvajiem aktiem atbilstošas tehniskās specifikācijas; 3) paaugstināta iepirkumu veicēju atbildība par iepirkumu norisi; 4) ierobežota iespēja noslēgt iepirkuma līgumus iepirkuma procedūru rezultātā, kurās nav nodrošināta konkurence un iesniegts tikai viens pieteikums vai piedāvājums; 5) pakāpeniska atteikšanās no zemākās cenas kā vienīgā kritērija izvērtēšanas, paredzot, ka noteiktās būvdarbu, preču un pakalpojumu grupās obligāti jāvērtē arī citi saimnieciskā izdevīguma kritēriji; 6) nodrošināt, ka vienviet ir pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem un tajos veiktajiem grozījumiem. MK iesniegti sagatavotie likumprojekti grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā. FM IUB 30.06.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Mājokļu politika un būvniecība 038. 38.3. Uzlabosim publisko iepirkumu procedūras, paaugstinot to efektivitāti un samazinot korupcijas riskus. Ieteikumu sagatavošana tirgus apzināšanai pirms iepirkumu veikšanas; sadarbība ar nozaru asociācijām, sagatavojot ieteikumus un organizējot seminārus pasūtītājiem saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju noteikšanai. Sagatavotas un publicētas vadlīnijas par tirgus izpētes veikšanu un ekspertu piesaisti; Sagatavoti un publicēti metodiskie materiāli saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju noteikšanai nozaru iepirkumos. FM (IUB) 30.06.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 039. 39.1. Panāksim oglekļa ietilpības samazināšanu tautsaimniecībā un celsim energoefektivitāti. Īstenot aktivitātes, tai skaitā nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, 2020. gada Latvijai juridiski saistošo energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, tai skaitā transporta jomā, mērķu sasniegšanas nodrošināšanai. 1) Sasniegti 2020. gada juridiski saistošie mērķi:
14. a)2014.-2020. gadā kumulatīvs enerģijas ietaupījums enerģijas galapatēriņā 9917 GWh apmērā;
15. b)2014.-2020. gadā katru gadu renovēti 3 % no tiešās pārvaldes ēku platības;
16. c)40 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā;
17. d)10 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā transportā. 2) Minēto mērķu sasniegšanai apgūts energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta pasākumiem pieejamais ES fondu līdzfinansējums 377 milj. euro apmērā:
18. a)paaugstināta energoefektivitāte vismaz 650 daudzdzīvokļu ēkās un 100 publiskajās ēkās;
19. b)rekonstruēti vismaz 70 km siltumtīklu, ietaupot siltumenerģiju vismaz 49 GWh/gadā;
20. c)modernizēti siltumavoti vismaz 70 MW apjomā;
21. d)veicināta pāreja uz AER siltumavotos vismaz 28 MW apjomā;
22. e)atbalstīta vismaz 40 apstrādes rūpniecības komersantu ēku un iekārtu energoefektivitātes paaugstināšana, ietaupot vismaz 4,4 GWh/gadā patērētās enerģijas. 3) Palielināta pašvaldību ēku energoefektivitāte, samazinot primārās enerģijas gada patēriņu sabiedriskajās ēkās - vismaz 20,5 milj. kWh/gadā; siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā - vismaz 5 180 tonnas CO2 ekvivalenta. 126; 196; 197; 201; 202; 203; 204; 205; 206; 207 1) EM; 2) EM; 3)VARAM 1), 2), 3) visas ministrijas 1) 30.12.2020. 2) 30.10.2022. 3) 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 039. 39.2. Panāksim oglekļa ietilpības samazināšanu tautsaimniecībā un celsim energoefektivitāti. Izstrādāt ietvardokumentu tautsaimniecības nozaru politikām - Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģijas 2050. gadam, lai izpildītu Parīzes nolīguma prasības un ņemtu vērā Eiropas Komisijas paziņojumu "Tīru planētu visiem!". Noteikts stratēģiskais ietvars ilgtspējīgai ekonomiskai, vides un sociālai attīstībai, attīstības principi un Latvijas siltumnīcefekta gāzu ierobežošanas mērķi 2050. gadam (MK iesniegts dokumenta projekts). 120 VARAM 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Produktivitātes kāpināšana 040. 40.1. Panāksim, ka ir izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma. Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli. Izveidot vienu spēcīgu vienotu zinātnes administrējošo institūciju, apvienojot esošos institucionālos resursus. Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par zinātniskās ekspertīzes un zinātnes administrējošo resursu apvienošanu vienā rīcībpolitikas ieviešanas iestādē, tādējādi samazinot administratīvo slogu. IZM EM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Produktivitātes kāpināšana 040. 40.2. Panāksim, ka ir izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma. Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli. Saskaņā ar Saeimas 21.06.2018. paziņojumu izveidot no valsts budžeta līdzekļiem finansētu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fondu inovatīvu un tehnoloģiski ietilpīgu biznesa projektu atbalstīšanai, tehnoloģiju pārneses procesu veicināšanai un inovācijas atbalsta institucionālā ietvara konsolidēšanai. 1) Sniegts ziņojums Saeimai par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi. 2) MK iesniegts ziņojums par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveides modeli. 3) Izveidots Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonds. 172; 173; 179; 180; 185; 186 EM FM, IZM, VARAM 1) 01.06.2019. 2) 30.12.2020. 3) 01.01.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Produktivitātes kāpināšana 040. 40.3. Panāksim, ka ir izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma. Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli. Veicināt virzību uz ES līmeņa ekselenci P&A jomā. Izveidotas 3 ekosistēmas, kas apvieno uzņēmējus, pētniecības un izglītības institūcijas. 186 EM VARAM 30.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Produktivitātes kāpināšana 040. 40.5. Panāksim, ka nozares un reģioni specializējas uz augstākas pievienotās vērtības produktiem. Panāksim, ka reģionālā specializācija ir cieši saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. Iesniegt MK plānošanas dokumentu nacionālajai industriālajai politikai, tajā ietverot arī nepieciešamo rīcību industrijas 4.0. ieviešanai Latvijā. Noteikti politikas pamatprincipi, mērķi, rezultāti, rādītāji, rīcības virzieni, uzdevumi nacionālās industriālās politikas attīstībai, kas vienlaikus kalpo par pamatu ES struktūrfondu nākamā plānošanas perioda līdzekļu apguves plānošanai. 127 EM VARAM 01.10.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Produktivitātes kāpināšana 040. 40.4. Panāksim, ka ir izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma. Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli. Iedzīvināt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, stiprinot darbinieku inovācijas kompetences un nodrošinot ekosistēmu inovāciju īstenošanai. Izveidotas inovācijas laboratorijas, darbojas projektu komandas valdības prioritāro reformu īstenošanai, nodrošinātas mācības par publisko pakalpojumu dizainu, procesu efektivizēšanu u.c. VK (VAS) Visas iestādes 31.08.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Produktivitātes kāpināšana 041. 41.1. Panāksim, ka nozares un reģioni specializējas uz augstākas pievienotās vērtības produktiem. Panāksim, ka reģionālā specializācija ir cieši saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. Efektīvi ieguldīt ES fondu atbalstu inovācijām un mazo un vidējo komersantu konkurētspējai tautsaimniecības transformācijā uz augstāku produktivitāti un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu. Līdz 30.10.2022. atbalsts 425,7 milj. euro apmērā piešķirts 4 117 komersantiem. 100; 110; 115; 125; 130; 131 EM VARAM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Produktivitātes kāpināšana 041. 41.2. Panāksim, ka nozares un reģioni specializējas uz augstākas pievienotās vērtības produktiem. Panāksim, ka reģionālā specializācija ir cieši saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. Izveidot Produktivitātes padomi. Nodrošināta 2016. gada 20. septembrī ES Vispārējo lietu padomē apstiprinātās ES Padomes rekomendācijas (Eirozonas valstīm veidot Nacionālās produktivitātes padomes izpilde), kas ļaus Latvijai piedalīties Eiropas produktivitātes padomju tīklā; rosinās diskusijas par esošo situāciju produktivitātes jomā Latvijā un veicamajiem pasākumiem strukturālo reformu atbalstam augstākam produktivitātes līmenim tautsaimniecībā. EM 30.06.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Produktivitātes kāpināšana 042. 42.1. Panāksim, ka publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju, pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu optimizāciju, energoefektivitāti un eksportu. Iesniegt MK konceptuālu ziņojumu par Eksporta kredītu aģentūras izveidi un finansēšanas modeli. Izveidota Eksporta kredītu aģentūra, atdalot minētās funkcijas no sabiedrības Altum. Atbalstīti komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, nodrošinot iespēju saņemt garantijas vidēja termiņa (līdz 5 gadiem) un ilgtermiņa (līdz 10 gadiem) eksporta darījumiem. 125 EM 30.12.2019. (ziņojums) 30.09.2021. (aģentūras izveide) NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Produktivitātes kāpināšana 042. 42.2. Panāksim, ka publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju, pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu optimizāciju, energoefektivitāti un eksportu. Latvijas tautsaimniecības un publiskās pārvaldes digitālās transformācijas ietvara izstrāde. Veikts izvērtējums par Latvijas digitālo transformāciju (OECD projekta "Going Digital" ietvaros) un noteikta informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības stratēģija un prioritātes, tai skaitā ievērojot valsts un pašvaldību institūciju prioritātes (MK iesniegts dokumenta projekts). 415 VARAM 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Produktivitātes kāpināšana 042. 42.3. Panāksim, ka publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju, pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu optimizāciju, energoefektivitāti un eksportu. Panāksim, ka publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju, pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu optimizāciju, energoefektivitāti un eksportu. Noteiktas Latvijas mākslīgā intelekta attīstības prioritātes un stratēģija (MK iesniegts dokumenta projekts). 415 VARAM 31.07.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Produktivitātes kāpināšana 043. 43.1. Panāksim, ka Latvijā pieaug informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studentu skaits. Izveidot Baltijas jūras reģionā izcilāko izglītības programmu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. 1) Nodrošināta publiskā finansējuma piešķiršana mācībspēku piesaistei un attīstībai. 2) Uzņemti studenti bakalaura programmā "Computer Science and Organizational Technology" Latvijā: 2019. gadā - 40, 2020. gadā - 80, 2021. gadā - 100. 175; 184 EM IZM 30.11.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Produktivitātes kāpināšana 044. 44.1. Atbalstīsim jaunuzņēmumus, kas piedāvā tirgus produktus Eiropas Savienības vai globālā līmenī. Veicināt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību un pilnveidot esošos atbalsta instrumentus. Izstrādāts un īstenots speciāls rīcības plāns jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai (EM līmenī), tai skaitā diskusijas ar jaunuzņēmumus pārstāvošām organizācijām, kritēriju paplašināšana jaunuzņēmumu atbalstam (grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā), sadarbības veicināšana ar augstākās izglītības iestādēm, atvieglota regulējuma izstrāde inovatīviem jaunuzņēmumiem, mārketinga aktivitātes u.c. 179; 180 EM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Eksporta atbalsts 045. 45.1. Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem. Izveidot vienotu Latvijas valsts tēlu: 1) definēt Latvijas vienotā tēla vērtības piedāvājumu (value proposition); 2) pamatojoties uz vienotā tēla vērtības piedāvājumu, sagatavot mārketinga piedāvājumu; 3) apstiprināt mārketinga piedāvājumu un izstrādāt ieviešanas plānu. Pilnveidots Latvijas tēla lietojums ārējās ekonomiskās darbības komunikācijā. 161 EM (LIAA) VK, ĀM, KM, IZM, SM, FM, ZM, VARAM, Latvijas Institūts 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Eksporta atbalsts 045. 45.2. Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem. Nodrošināt koordinētu transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzību starptautiskā tirgū, Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās piegādes ķēdēs ar vienotu nozares zīmolu VIA LATVIA. Nodrošināta pastāvīga dalība starptautiskos sadarbības pasākumos ārvalstīs un Latvijā. SM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Eksporta atbalsts 046. 46.1. Konsekventi samazināsim administratīvos šķēršļus Latvijas preču un pakalpojumu eksportam. Iesniegt MK aktualizētu Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu, 2021. gadā izvērtējot iespēju kardināli mainīt plāna izstrādes un ieviešanas procesu (sistēma 2.0.) 1) Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns atbilst aktuālajai situācijai un vajadzībām. 2) Plānā iekļauta arī sadaļa inovāciju veicināšanai (2019. gadā). 3) Uzņēmēji ciešāk iesaistīti uzņēmējdarbības vides problēmu identificēšanā un novēršanā. Plāna īstenošanas rezultāti ir uzskatāmāki un vieglāk izsekojami (2021. gadā). 155 EM 1), 2) 31.03.2019. 1) 31.05.2020. 1), 3) 31.05.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Eksporta atbalsts 046. 46.2. Konsekventi samazināsim administratīvos šķēršļus Latvijas preču un pakalpojumu eksportam. Nodrošināt pastāvīgu situācijas monitoringu Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas nozarēs, administratīvo šķēršļu identificēšanu ciešā sadarbībā ar nozares nevalstiskām organizācijām un attiecīgu priekšlikumu izstrādi un tālāku virzību Latvijas loģistikas sistēmas un nozares eksporta pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanā. Nodrošināta nepārtraukta sadarbība ar nevalstisko sektoru, informācijas aprite, priekšlikumu izstrāde loģistikas, ostu un tranzīta konkurētspējas paaugstināšanai un to tālāka virzība īstenošanai. SM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Eksporta atbalsts 047. 47.1. Stiprināsim Eiropas Savienības vienotā tirgus (tai skaitā arī digitālā) turpmāku pilnveidošanu, tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un pakalpojumu eksportu. 1) Nodrošināt informācijas pieejamību par valsts un pašvaldību pakalpojumiem uzņēmējiem pārrobežu darbībām saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas prasībām. 2) Samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Par 5 % gadā pieaudzis vietnes latvija.lv uzņēmējdarbības e-pakalpojumu lietotāju skaits. EM VARAM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Eksporta atbalsts 048. 48.1. Panāksim, ka finanšu atbalsts eksportam ir pietiekams un efektīvs, sekmējot uzņēmēju kooperēšanos eksportam un Latvijas eksporta zīmolu izveidi un nostiprināšanu, lai Latvijas uzņēmēji veiksmīgāk darbotos globālajās pievienotās vērtības ķēdēs. Virzīt jaunu politikas iniciatīvu par izmaiņām eksporta atbalsta finansēšanas kārtībā. Panākts, ka eksporta atbalsta pasākumi pilnībā tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem. 125 EM 31.05.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Eksporta atbalsts 048. 48.2. Panāksim, ka finanšu atbalsts eksportam ir pietiekams un efektīvs, sekmējot uzņēmēju kooperēšanos eksportam un Latvijas eksporta zīmolu izveidi un nostiprināšanu, lai Latvijas uzņēmēji veiksmīgāk darbotos globālajās pievienotās vērtības ķēdēs. Iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos par atbalsta programmu maziem un vidējiem uzņēmumiem eksporta veicināšanai, nodrošinot programmas darbību 2020.-2022. gadā. Novirzīts papildu finansējums grantu piešķiršanai uzņēmējiem, lai īstenotu eksporta aktivitātes pēc 2019. gada. 125 EM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Eksporta atbalsts 048. 48.3. Panāksim, ka finanšu atbalsts eksportam ir pietiekams un efektīvs, sekmējot uzņēmēju kooperēšanos eksportam un Latvijas eksporta zīmolu izveidi un nostiprināšanu, lai Latvijas uzņēmēji veiksmīgāk darbotos globālajās pievienotās vērtības ķēdēs. Izvērtēt iespēju sniegt atbalstu lielajiem eksportspējīgajiem uzņēmumiem eksporta veicināšanai LIAA atbalstītajās programmās, tai skaitā lielajiem pārtikas uzņēmumiem. Sniegts eksporta veicināšanas atbalsts lielajiem eksportspējīgajiem uzņēmumiem LIAA atbalstītajās programmās, tai skaitā lielajiem pārtikas eksporta spējīgiem uzņēmumiem. EM ZM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Mājokļu politika un būvniecība 049. 49.1. Ieviesīsim jaunu īres tiesisko regulējumu, lai veicinātu mājokļu īres tirgus attīstību. Ja nepieciešams, iesniegt Saeimā priekšlikumus Dzīvojamo telpu īres likuma projektam (144/Lp13). 1) Ātrāka strīdu izšķiršana par norēķiniem un īres termiņu. 2)veicināts privāto investīciju pieaugums nekustamā īpašuma attīstīšanā. 3) mazināta ēnu ekonomika īres tirgū. EM FM (VID) 30.06.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Mājokļu politika un būvniecība 050. 50.1. Pilnveidosim un attīstīsim mājokļu valsts garantiju programmas mājokļa iegādei dažādām iedzīvotāju grupām. Iesniegt MK grozījumus MK 20.02.2018. noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai". 1) Palielināts garantijas apmērs ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem. 2) Dota iespēja saņemt palīdzību atkārtoti, ja pēc iepriekšējas garantijas saņemšanas ir pieaudzis apgādībā esošu un kopā dzīvojošu bērnu skaits vai ir iestājusies grūtniecība. 3) Lai sekmētu atbalstu ģimenēm, kuras vēlas atgriezties Latvijā un saņemt valsts palīdzību mājokļa iegādei vai būvniecībai, vairs nebūs jānorāda deklarētā vai reģistrētā dzīves vieta Latvijā. 4) Citi pasākumi mājokļu pieejamības veicināšanai. 230 EM DLC 31.07.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Mājokļu politika un būvniecība 051. 51.1. Ieviesīsim valsts atbalsta instrumentus īres dzīvojamā fonda attīstībai, lai veicinātu jaunu īres dzīvokļu būvniecību attīstības centros. Iesniegt MK "Noteikumus par aizdevumiem dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei". Nodrošināta finanšu pieejamība īres māju būvniecībai. EM DLC 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Mājokļu politika un būvniecība 052. 52.1. Nodrošināsim mājokļu kvalitātes celšanu, uzlabojot lēmumu pieņemšanu apsaimniekošanas jomā, stimulējot ēku atjaunošanu un veicinot finanšu resursu pieejamību. Iesniegt MK jaunu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un jaunu Dzīvokļa īpašuma likumu. 1) Uzlabota lēmumu pieņemšanas procedūra daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. 2) nodrošināta parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem, kā arī komunālajiem pakalpojumiem piedziņas iespējamība. 3) precizēts dzīvojamo māju pārvaldnieku sniegto pakalpojumu apjoms. EM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Mājokļu politika un būvniecība 052. 52.2. Nodrošināsim mājokļu kvalitātes celšanu, uzlabojot lēmumu pieņemšanu apsaimniekošanas jomā, stimulējot ēku atjaunošanu un veicinot finanšu resursu pieejamību. Turpināt valsts nekustamo īpašumu optimizāciju (tai skaitā sakārtošanu) un to vērtības saglabāšanu ilgtermiņā. 1) Pārskatīts publiskas personas zemes nomas maksas apmērs piespiedu nomas gadījumos, ņemot vērā regulējuma izmaiņas kadastrālās vērtības noteikšanā un nekustamā īpašuma nodoklī, novēršot atšķirīgu pieeju gadījumā, kad zemes īpašnieks ir privātpersona un gadījumā kad zemes īpašnieks ir publiska persona, sekmējot tiesisko noteiktību, vienlīdzīgu attieksmi un vienotas tiesu prakses veidošanos lietās par piespiedu nomas attiecībām. 2) Veikta Finanšu ministrijas valdījumā esošo vidi degradējošo objektu skaita samazināšana atbilstoši pieejamam finansējumam (aptuveni 20 objekti gadā). FM (VNĪ) 1) 31.12.2021. 2) 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Mājokļu politika un būvniecība 053. 53.1. Veicināsim efektīvus un drošus būvniecības procesus, panāksim, ka būvniecības ieceru procedūras īstenojamas ātrāk nekā citās Baltijas valstīs. Iesniegt MK noteikumus par tipveida nosacījumiem publisko būvdarbu līgumos. Ieviesti skaidri nosacījumi būvdarbu līgumiem. 155 EM 30.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Mājokļu politika un būvniecība 053. 53.2. Veicināsim efektīvus un drošus būvniecības procesus, panāksim, ka būvniecības ieceru procedūras īstenojamas ātrāk nekā citās Baltijas valstīs. Iesniegt MK grozījumus MK noteikumos par Latvijas būvnormatīviem. Būvnormatīvos vairs nav novecojušu un aktuālajai situācijai neatbilstošu tehnisko prasību, tie pilnveidoti atbilstoši jaunākajām būvniecības tehnoloģijām. 155 EM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Mājokļu politika un būvniecība 054. 54.1. Ieviesīsim digitālu dokumentu apriti būvniecībā, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu, un radīsim normatīvo ietvaru BIM (Būvniecības informācijas modelēšana) ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos. Turpināt attīstīt Būvniecības informācijas sistēmu. 1) Izstrādāta Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāte būvdarbu uzraudzības un būvju pieņemšanas ekspluatācijā elektroniskajam procesam. 2) Izstrādāts Būvniecības informācijas sistēmas attīstības 2. kārtas projekts, lai varētu ieviest elektronisko procesu būvju ekspluatācijas uzraudzībai. 155 EM 1), 2) 30.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Mājokļu politika un būvniecība 054. 54.2. Ieviesīsim digitālu dokumentu apriti būvniecībā, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu, un radīsim normatīvo ietvaru BIM (Būvniecības informācijas modelēšana) ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos. Izstrādāt būvniecības informācijas modelēšanas ieviešanas "ceļa karti". Būvniecības informācijas modelēšanas ieviešana nodrošinās augstāku būvniecības kvalitāti, būvdarbu termiņu ievērošanu un mazinās riskus papildu darbiem. EM 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Mājokļu politika un būvniecība 055. 55.1. Noteiksim skaidru būvniecības procesu dalībnieku atbildības sadalījumu. Iesniegt MK grozījumus Būvniecības likumā. 1) Skaidri noteikta katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība par konkrētu procesa posmu (atbildības apjoms, par katru jautājumu viens atbildīgais). 2) Noteikti gadījumi, kādos būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanā tiek piemērots "klusēšanas-piekrišanas" princips. 3) Pilnveidota būvniecības apdrošināšanas sistēma. 155 EM 1), 2) 01.09.2019. 3) 01.09.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 056. 56.1. Nodrošināsim Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglītībā un zinātnē. Nodrošināt zinātnes bāzes finansējuma pakāpenisku pieaugumu, veicinot finansējuma nepārtrauktību un stabilitāti (tai skaitā par atalgojumu). Sagatavots prioritārais pasākums budžeta veidošanas procesā, paredzot zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu, kas veicina ilgtspējīgu valsts tautsaimniecības attīstību. Šī mērķa izpildei nepieciešams ieguldīt būtisku daļu no Zinātniskās darbības likumā paredzētā ikgadējā 0,15 % IKP pieauguma pētniecībai un attīstībai, kas 2020. gadā veido vismaz 20 milj. euro, 2021. gadā vismaz 40 milj. euro, 2022. gadā vismaz 60 milj. euro, kurus investē, izpildot jaunos kvalitātes kritērijus. 176; 182 IZM 31.05.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 056. 56.2. Nodrošināsim Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglītībā un zinātnē. Nodrošināt ikgadēju finansējuma pieaugumu Valsts pētījumu programmu nodrošināšanai nozaru ministrijās. Nodrošināts valsts pētījumu programmām nepieciešamais papildu finansējums, sākot ar 2020. gadu, vismaz 10 milj. euro apmērā gadā. IZM Visas ministrijas (izņemot AizM) 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 056. 56.3. Nodrošināsim Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglītībā un zinātnē. Nodrošināt pakāpenisku finansējuma pieaugumu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu finansēšanai. 2020. gadā palielināts finansējums par 10 milj. euro, salīdzinot ar 2019. gadu, un 2021. gadā palielināts par 5 milj. euro, salīdzinot ar 2020. gadu, nodrošinot, ka vismaz 25 % virs kvalitātes sliekšņa novērtēto Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekti ikgadēji tiek finansēti. 183 IZM LZP 31.12.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 056. 56.4. Nodrošināsim Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglītībā un zinātnē. Nodrošināt ikgadēju finansējuma pieaugumu valsts dibinātajās augstskolās ne mazāk kā par 0,25 % no IKP gadā, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātajās augstskolās sasniedz vismaz 2 % no IKP. Augstākās izglītības bāzes finansējuma pakāpenisks pieaugums valsts dibinātajās augstskolās: 2020. gadā vismaz 20 807 311 euro, 2021. gadā vismaz 48 602 744 euro, 2022. gadā vismaz 78 594 930 euro apmērā. IZM VM, ZM, LM, AizM, KM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 056. 56.5. Nodrošināsim Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglītībā un zinātnē. Īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību, definējot un ieviešot jaunus zinātnes kvalitātes kritērijus izcilībai, internacionalizācijai (tostarp Latvijas un ārvalstu zinātniskā personāla mobilitātei) un sadarbībai ar industriju. Sagatavoti un iesniegti MK 12.11.2013. grozījumi noteikumos Nr. 1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām". 182; 187; 190 IZM EM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 057. 57.1. Turpināsim pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, nodrošinot kvalitāti un starptautisko konkurētspēju. Balstoties uz 2019./2020. gada zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātiem un rekomendācijām un pildot Zinātniskās darbības likuma 33. pantā noteikto uzdevumu, mērķtiecīgi palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, tādējādi sekmējot cilvēkresursu piesaisti, inovatīvu ideju izstrādi, pētnieciskās infrastruktūras pilnveidi, augstākās izglītības, zinātnes un privātā sektora sadarbību, kā arī pētniecības un inovācijas pārnesi uzņēmējdarbībā, un panākt tādu zinātnes finansējuma sistēmu, kas vērsta uz kvalitāti, starptautisko konkurētspēju un zinātnes aktīvu sadarbību ar privāto sektoru. 1) Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, sākot no 2020. gada, atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 33. pantam tiek palielināti par 0,15 % no IKP katru gadu, līdz kopējie valsts ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniedz 1,5 % no iekšzemes kopprodukta (atbilstoši Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, MK 28.12.2013. rīkojums Nr. 685), paredzot papildu finansiālos ieguldījumus, lai sekmīgi īstenotu kopīgas stratēģiskas pieejas un darbības starptautiskai sadarbībai zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā. 2) Izstrādāts un MK iesniegts politikas plānošanas dokuments par Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmu, uz kura pamata ir pilnveidota zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība, nodrošinot konkurētspējīgu cilvēkresursu piesaisti, sekmējot kvalitāti, sadarbību ar privāto sektoru un starptautisko konkurētspēju, kā arī pētniecības infrastruktūras ilgtermiņa attīstību. 3) Nodrošināta Latvijas pāreja no esošās ES Ietvara programmas "Apvārsnis 2020" uz nākamo ES Ietvara programmu "Apvārsnis Eiropa", sekmīgi iesaistot Latvijas zinātniskās institūcijas un nodrošinot visus priekšnoteikumus "Apvārsnis Eiropa" projektu īstenošanai Latvijā, tai skaitā sadarbībā ar komercsektoru. 4) Sagatavoti priekšnoteikumi, lai Latvija kļūtu par Eiropas kodolpētījumu organizācijas (CERN), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Eiropas Atomskaldīšanas centra (ESS) asociēto vai dalībvalsti. 179; 182; 183; 186; 187; 190 IZM EM, VARAM, VM, ZM, KM 1) katru gadu līdz 31. decembrim 2) 31.05.2020. 3) 31.12.2020. 4) 31.12.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 057. 57.2. Turpināsim pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, nodrošinot kvalitāti un starptautisko konkurētspēju. Nodrošināt zinātnisko institūciju (tostarp augstskolu) starptautisko izvērtējumu. Veikts zinātnisko institūciju starptautiskais novērtējums, sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par publiskā finansējuma piešķiršanas noteikumiem zinātniskajām institūcijām. IZM 31.05.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 057. 57.3. Turpināsim pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, nodrošinot kvalitāti un starptautisko konkurētspēju. Izveidot ar zinātnisko institūciju attīstības stratēģijām saistītu publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmu un tās ieviešanas monitoringu. Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par publiskā finansējuma sasaiti ar zinātnisko institūciju stratēģijām. IZM KM, ZM, VM, EM 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 058. 58.1. Īstenojot viedās specializācijas stratēģiju, veicināsim uzņēmēju un zinātnisko institūciju sadarbību, sekmēsim zinātnes darba rezultātu komercializāciju un sasaisti ar tautsaimniecības attīstību un stiprināsim universitāšu lomu šajā procesā. Izvērtēt iespējas piesaistīt papildu investīcijas ES struktūrfondu programmu ietvaros zinātnisko institūciju un komercsektora sadarbības stimulēšanai praktiskās pētniecības programmas īstenošanai (1.1.1.1. pasākums "Praktiskas ievirzes pētījumi"), īpaši veicinot komersantu īstenotajos projektos universitāšu kā zinātnisko institūciju iesaisti un valsts budžeta finansējumu - zinātnisko institūciju īstenoto un ES struktūrfondu pārfinansēto Apvārsnis2020. pētniecības projektu finansēšanai tam periodam, kas pārsniedz ES struktūrfondu investīciju attiecināmības periodu. 1) Balstoties uz ES struktūrfondu vidusposma izvērtējumu, 1.1.1.1. pasākumam papildus piesaistīti 20 milj. euro, lai papildus nodrošinātu aptuveni 50 praktisko pētījumu īstenošanu, kas vērsti uz tautsaimniecības attīstībai svarīgu produktu vai pakalpojumu attīstību Latvijas viedās specializācijas jomās. 2) Nodrošināta iespēja atbalstīt kvalitatīvi novērtētus, bet finansējumu nesaņēmušus Apvārsnis2020. projektus, ja to īstenošanas termiņš pārsniedz ES struktūrfondu izmaksu attiecināmības termiņu (ja projekts ir ilgāks par ES struktūrfondu attiecināmības periodu 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" 3. kārtas ietvaros). IZM FM, EM, VIAA 1) 31.12.2021. 2) 31.12.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 058. 58.2. Īstenojot viedās specializācijas stratēģiju, veicināsim uzņēmēju un zinātnisko institūciju sadarbību, sekmēsim zinātnes darba rezultātu komercializāciju un sasaisti ar tautsaimniecības attīstību un stiprināsim universitāšu lomu šajā procesā. 1) Atbalstīt pētniecības un uzņēmēju sadarbības projektus ES fondu programmā "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" (1.2.1.1.). 2) Atbalstīt pētniecības organizāciju rīcībā esošo pētniecības rezultātu komercializāciju, kā arī atbalstīt MVU jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un augstas kvalifikācijas darbinieku piesaisti un jaunuzņēmumu vizītes pie investoriem ES fondu programmā "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (1.2.1.2.). 1) Atbalstīto pētniecības projektu skaits - 135. 2) Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits - 100; atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantu atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus - 320. 172; 173; 179; 180; 185; 186 EM LIAA 1), 2) 30.06.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 059. 59.1. Nodrošināsim pilnvērtīgu valsts pasūtījumu zinātnē, ieviešot jaunas valsts pētījumu programmas visās nozarēs ilgtermiņa izaugsmei un efektīvai resursu izmantošanai. Uzsākt un īstenot jaunas Valsts pētījumu programmas, pakāpeniski aptverot visas 18 valstī noteiktās politikas jomas un valstij prioritārās nozares. Nozaru ministrijām papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanas gadījumā sagatavoti un apstiprināšanai MK iesniegti rīkojumi par jaunām valsts pētījumu programmām, kā arī uzsākta to īstenošana, lai nodrošinātu attiecīgo jomu efektīvu un ilgtspējīgu attīstību, tai skaitā nepieciešamā cilvēkkapitāla attīstību, un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu un rīcībpolitikas īstenošanu. IZM Visas ministrijas (izņemot AizM), LZP, SZA 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 059. 59.2. Nodrošināsim pilnvērtīgu valsts pasūtījumu zinātnē, ieviešot jaunas valsts pētījumu programmas visās nozarēs ilgtermiņa izaugsmei un efektīvai resursu izmantošanai. Nodrošināt valsts pētījumu programmas īstenošanu zinātnes virzienā "Sabiedrības veselība" (ja tam tiks piešķirts finansējums kā jaunai politikas prioritātei). Valsts pētījumu programma zinātnes virzienā "sabiedrības veselība" īstenota četros prioritārajos virzienos: 1) pētījumi par neinfekciju slimībām; 2) veselības ekonomikas un sabiedrības veselības jomu attīstība; 3) antimikrobās rezistences pētījumi; 4) translācijas medicīnas attīstība. 183; 186 VM IZM, LZP, SZA 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 060. 60.1. Lai paaugstinātu augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī programmu Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa finansējuma piesaisti, veiksim nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko institūciju darbībā. Nodrošināt nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras attīstību un uzturēšanu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas prioritārajās jomās un atbilstoši Eiropas Stratēģiskā foruma pētniecības infrastruktūrai Latvijas ceļakartei (Latvijas ESFRI ceļakarte). 1) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras attīstību un finansēšanas principiem un aktualizēta un apstiprināta Latvijas ESFRI ceļakarte. 2) Izstrādāti priekšnosacījumi ES struktūrfondu ieguldījumiem un valsts budžeta investīcijām nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras attīstībai Viedās specializācijas stratēģijas prioritārajās jomās un atbilstoši Latvijas ESFRI ceļakartei. IZM KM, VM, ZM, LZP 1) 31.08.2020. 2) 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 060. 60.2. Lai paaugstinātu augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī programmu Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa finansējuma piesaisti, veiksim nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko institūciju darbībā. Fokusēt ES struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda investīcijas augstākajā izglītībā uz augstskolu pārvaldības stiprināšanu un augstākās izglītības, zinātnes un komercsektora ciešāku sadarbību. Izstrādāti un iesniegti MK noteikumu projekti, lai sekmētu mērķtiecīgas investīcijas augstākās izglītības attīstībā un konkurētspējā, tai skaitā nodrošinot atbalstu dalībai starptautiskos izcilības forumos, augstskolu vadības prasmju pilnveidei starptautiskās dimensijas stiprināšanai, akadēmiskā godīguma nostiprināšanai augstskolās, kā arī e-koplietošanas risinājumu ieviešanai. 190 IZM 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 060. 60.3. Lai paaugstinātu augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī programmu Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa finansējuma piesaisti, veiksim nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko institūciju darbībā. Izveidot ar augstskolu attīstības stratēģijām saistītu publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmu un tās ieviešanas monitoringu. Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par kritēriju zinātniskā un akadēmiskā personāla integrācijai noteikšanu, augstskolu attīstības stratēģijās noteikto mērķu, uzdevumu, izpildes rādītāju sasaisti ar publiskā finansējuma piešķiršanu, tautsaimniecības attīstības tendencēm un sabiedrības izaicinājumiem, lai efektīvāk plānotu katrai augstskolai nepieciešamos specifiskos ieguldījumus tās attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai. IZM KM, VM, ZM, LM, IeM 31.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 060. 60.4. Lai paaugstinātu augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī programmu Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa finansējuma piesaisti, veiksim nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko institūciju darbībā. Sagatavot augstskolu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanu, sākot ar 2024. gadu. Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par augstskolu cikliskās institucionālās akreditācijas ieviešanu un priekšlikumi normatīvajam regulējumam. IZM KM, VM, ZM, LM, IeM, AizM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība 060. 60.5. Lai paaugstinātu augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī programmu Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa finansējuma piesaisti, veiksim nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko institūciju darbībā. Izstrādāt un ieviest starptautiskiem standartiem (Zalcburgas principiem) atbilstošu doktorantūras modeli. Izstrādāti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi jaunam regulējumam, kas paredz promocijas procesa organizēšanas kārtību jaunam doktorantūras finansēšanas modelim, pilnveidotam regulējumam doktora studiju, tai skaitā doktorantūras skolu izveidošanai un prasībām studiju kvalitātei un augstskolu un citu zinātnisko institūciju sadarbības apjomam, lai nodrošinātu kvalitatīvas doktorantūras studijas. IZM KM, VM, ZM 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 061. 61.1. Stiprināsim Valsts vides dienestu, lai mazinātu pārkāpumus vides jomā. Uz risku novērtēšanu balstītu kontroles pasākumu efektivizēšana (plašāka izmantošana), tai skaitā izmantojot IT risinājumus. Dabas kapitāla izmantošanas kontroles darba efektivizēšana un vides kvalitātes uzlabošana. 415 VARAM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 062. 62.1. Izstrādāsim Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot SEG emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu klimata izmaiņu mazināšanai. Izpildot ES dalībvalsts saistības, izplānot ilgtspējīgas un Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas un klimata politikas līdz 2030. gadam. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam iesniegts Eiropas Komisijā. 196; 197; 198; 199 EM, VARAM FM, SM, ZM, IZM 30.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 062. 62.2. Izstrādāsim Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot SEG emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu klimata izmaiņu mazināšanai. Īstenot pasākumus Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam mērķu sasniegšanai, jo īpaši attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti, kā arī pētniecības, inovāciju un konkurētspējas veicināšanu. Līdz 2022. gada beigām nodrošināts nepieciešamais ieguldījums Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteikto 2030. gada mērķu sasniegšanai, tai skaitā: 1) atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā 41,3-42,5 % robežās; 2) moderno biodegvielu īpatsvars enerģijas galapatēriņā transportā 0,2 % apmērā; 3) kumulatīvs enerģijas ietaupījums enerģijas galapatēriņā 717,6 GWh apmērā (indikatīvi); 4) SEG emisiju samazinājums ne-ETS sektorā 2030. gadā 8857,56 kt CO2 apmērā (indikatīvi); 5) ZIZIMM uzskaites kategorijās radītā uzskaitāmā piesaiste 2030. gadā sasniedz 3,1 milj. t CO2. 196; 197; 198; 199 1)-3) EM; 4)-5) VARAM 1)-3) VARAM, FM, SM, ZM, IZM; 4)-5) EM, FM, SM, ZM, IZM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 062. 62.3. Izstrādāsim Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot SEG emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu klimata izmaiņu mazināšanai. Plūdu riska mazināšana pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās, piesaistot ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējumu. Iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem - 119 740. 438; 440 VARAM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 062. 62.4. Izstrādāsim Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot SEG emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu klimata izmaiņu mazināšanai. Sekmēt zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora klimata mērķu izpildi. Izveidota mitrzemju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēma. 438 VARAM ZM 31.12.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 063. 63.1. Iedzīvināsim modernu aprites ekonomiku, tai skaitā pieņemsim jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai veicinātu atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, ieviesīsim depozīta sistēmu. Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai veicinātu to plašāku lietojumu. Izstrādāt normatīvo regulējumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, lai no 2023. gada ieviestu depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam. Saeimas komisijā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Iepakojuma likumā, saskaņojot tos ar iesaistītajām pusēm. Pieņemti depozīta sistēmas ieviešanas nodrošināšanai nepieciešami normatīvie akti. 442; 426 VARAM 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 063. 63.2. Iedzīvināsim modernu aprites ekonomiku, tai skaitā pieņemsim jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai veicinātu atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, ieviesīsim depozīta sistēmu. Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai veicinātu to plašāku lietojumu. Izstrādāt pasākumu plānu aprites ekonomikas attīstībai Latvijā, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību konkurētspējīgā, iekļaujošā un ilgtspējīgā veidā, maksimāli efektīvi izmantojot resursus, tai skaitā dabas resursus. MK iesniegts Pasākumu plāns aprites ekonomikas attīstībai Latvijā. 442; 426 VARAM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 063. 63.3. Iedzīvināsim modernu aprites ekonomiku, tai skaitā pieņemsim jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai veicinātu atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, ieviesīsim depozīta sistēmu. Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai veicinātu to plašāku lietojumu. Izstrādāt Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam atbilstoši MK 12.07.2011. noteikumu Nr. 564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu" prasībām. MK iesniegts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam. 442; 426 VARAM 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 063. 63.4. Iedzīvināsim modernu aprites ekonomiku, tai skaitā pieņemsim jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai veicinātu atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, ieviesīsim depozīta sistēmu. Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai veicinātu to plašāku lietojumu. Zaļā publiskā iepirkuma plašāka lietojuma veicināšana, tai skaitā pārstrādātu riepu galaproduktu izmantošana. Normatīvā regulējuma zaļā publiskā iepirkuma jomā pilnveide, tai skaitā papildinot ar jaunu iepirkuma kritēriju izstrādi bērnu rotaļu laukumiem un sporta laukumiem. Zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars finansiālā izteiksmē 2019. gadā sasniedz 19 % un dinamika turpina pieaugt par 1 % gadā. 439 VARAM ZM 30.06.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 063. 63.5. Iedzīvināsim modernu aprites ekonomiku, tai skaitā pieņemsim jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai veicinātu atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, ieviesīsim depozīta sistēmu. Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai veicinātu to plašāku lietojumu. Palielināt atkritumu pārstrādes un reģenerācijas jaudas, piesaistot ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējumu. Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums atbalstītajos projektos - 161 710 t/gadā. Latvijas iedzīvotājiem pieejama bioloģisko atkritumu dalītā vākšana visā valsts teritorijā. 442 VARAM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 064. 64.1. Samazināsim gaisa piesārņojumu. Atbalstīsim dabas daudzveidības saglabāšanu. Noteikt vides politiku pēc 2020. gada - jauna Vides politikas plānošanas dokumenta 2021.-2027. gadam izstrāde, tai skaitā aktualizējot vides monitoringa pamatnostādnes un monitoringa programmu 2021.-2026. gadam. Noteiktas prioritātes rīcībām vides aizsardzības jomā un optimizēts vides datu vākšanas tīkls, parametri, regularitāte un izmantojamās metodes. MK iesniegts vides politikas plānošanas dokuments un vides monitoringa programma. 122 VARAM 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 064. 64.2. Samazināsim gaisa piesārņojumu. Atbalstīsim dabas daudzveidības saglabāšanu. Samazināt gaisa piesārņojuma radītās negatīvās ietekmes uz cilvēku veselību un vidi, kā arī sasniegt Latvijai noteikto emisiju samazināšanas mērķus. Izstrādāt gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.-2030. gadam. MK iesniegts Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030. gadam. 120 VARAM 31.08.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 064. 64.3. Samazināsim gaisa piesārņojumu. Atbalstīsim dabas daudzveidības saglabāšanu. Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Izstrādāt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laikposmam līdz 2030. gadam. MK iesniegts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laikposmam līdz 2030. gadam. Nodrošināta Latvijas gatavība klimata pārmaiņām, minimizējot potenciālos zaudējumus un maksimizējot potenciālo iespēju izmantošanu. VARAM 30.06.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 064. 64.4. Samazināsim gaisa piesārņojumu. Atbalstīsim dabas daudzveidības saglabāšanu. Turpināt "dabas skaitīšanu", kā arī nodrošināt racionālu un pamatotu "dabas skaitīšanas" rezultātu pielietojumu. Sagatavoti priekšlikumi nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos biotopu aizsardzības un labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu veikšanai, aizsargājamo teritoriju tīkla pilnveidošanai. 438 VARAM 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 064. 64.5. Samazināsim gaisa piesārņojumu. Atbalstīsim dabas daudzveidības saglabāšanu. Novērst piesārņojuma izplatīšanos dabas vidē, nodrošināt dabas un vides aizsardzību, tai skaitā biotopu kartēšanu un atjaunošanu, vides informācijas centru izveidi, vides monitoringu, vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju un ūdenssaimniecības attīstību. Dzīvotņu platība, kura saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi - vismaz 9 318 ha. Izveidota un attīstīta sabiedrības vides apziņas veicināšanas infrastruktūra trijos nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centros. Vismaz līdz 1200 palielināts vides monitoringa vietu skaits, kurās vides monitorings tiek veikts atbilstoši normatīvajiem aktiem. Uzlaboto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums par 29 420. 438 VARAM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 065. 65.1. Īstenosim tādu zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tai skaitā kūdras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu izmantošanu. Efektīva zemes dzīļu valsts pārvaldība un zemes dzīļu aizsardzības nodrošināšana, stiprinot institucionālo kapacitāti. MK iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"". Ar likumprojektu pilnveidots normatīvais ietvars zemes dzīļu izpētei un jaunas, mūsdienīgas informācijas par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām iegūšanai, kā arī investīcijām labvēlīgas vides izveidošanai. Optimizētas un nodalītas funkcijas zemes dzīļu resursu apzināšanai un izvērtēšanai, zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības kontrolei. 438 VARAM 31.08.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Vide un dabas kapitāls 065. 65.2. Īstenosim tādu zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tai skaitā kūdras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu izmantošanu. Kūdras resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas un izmantošanas nodrošināšana, ņemot vērā sabiedrības intereses un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības prioritātes. MK iesniegts politikas plānošanas dokuments kūdras ilgtspējīgai izmantošanai. 438 VARAM 30.09.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Lauksaimniecības politika 066. 66.1. Sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām izstrādāsim priekšlikumus Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada, lai veicinātu pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu, novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem, kā arī kāpinot Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju Eiropas Savienībā, tai skaitā palielinot Latvijas NVO sektora rīcībspēju. Nodrošināt Latvijas interešu pārstāvēšanu lauksaimniecībā Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes reformas procesā un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalsta izstrādē, nosakot mērķus un gatavojot īstenošanas pasākumu priekšlikumus, lai pēc 2020. gada nodrošinātu taisnīgu finansējuma apjomu lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, kāpinot to konkurētspēju ES. 1) Latvijas lauksaimniekiem no ES fondiem saņemamā finansējuma apjoms tiek tuvināts ES vidējam finansējuma apjomam. 2) Aizstāvētas Latvijas intereses KLP nākotnes politikas un EJZF atbalsta izstrādē. 125; 384; 438; 441 ZM 30.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Lauksaimniecības politika 066. 66.2. Sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām izstrādāsim priekšlikumus Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada, lai veicinātu pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu, novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem, kā arī kāpinot Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju Eiropas Savienībā, tai skaitā palielinot Latvijas NVO sektora rīcībspēju. Izstrādāt KLP Stratēģisko plānu 2021.-2027. gadam un EJZF rīcības programmu 2021.-2027. gadam. 1) Izstrādāts, saskaņots un apstiprināšanai EK iesniegts KLP Stratēģiskais plāns Latvijai 2021.-2027. gadam. 2) Izstrādāta, saskaņota un apstiprināšanai EK iesniegta EJZF rīcības programma 2021.-2027. gadam. 125; 384; 438; 441 ZM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Lauksaimniecības politika 066. 66.3. Sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām izstrādāsim priekšlikumus Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada, lai ve