Zaudējis spēku - Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

Zaudējis spēku - Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2023. gada 20. aprīļa rīkojumu Nr. 200 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai". Ministru kabineta rīkojums Nr. 210 Rīgā 2019. gada 7. maijā (prot. Nr. 21 27. §) Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 1. Apstiprināt Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk - Valdības rīcības plāns). 2. Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Sabiedrības integrācijas fondam un Pārresoru koordinācijas centram (turpmāk - iestādes), plānojot un īstenojot Valdības rīcības plānā iekļautos pasākumus, ievērot attiecīgā gada likumos par valsts budžetu un par vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzēto finansējuma apmēru. 3. Noteikt, ka Valdības rīcības plānā iekļautie finansiāli ietilpīgie pasākumi īstenojami, ievērojot Latvijas Republikas Ministru kabinetu veidojošo 13. Saeimas frakciju 2019. gada 23. janvārī parakstīto Fiskālās disciplīnas līgumu un Ministru kabinetam budžeta izskatīšanas procesā lemjot par budžeta prioritāro pasākumu un tiem paredzētā finansējuma noteikšanu. 4. Iestādēm nodrošināt valdības sociālo un sadarbības partneru un nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju iesaisti Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanā. 5. Iestādēm atbilstoši to kompetencei līdz 2019. gada 1. septembrim un turpmāk katru gadu līdz 1. februārim un 1. augustam elektroniski (excel formātā) iesniegt Pārresoru koordinācijas centrā pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi. 6. Šā rīkojuma 5. punktā minētajā pārskatā iestādes norāda būtiskākās veiktās darbības pasākuma mērķa sasniegšanai. Ja pasākums noteiktajā termiņā izpildīts daļēji vai nav izpildīts, norāda iemeslus, kādēļ pasākums nav izpildīts. Ja pasākuma izpildes termiņš vēl nav iestājies, sniedz informāciju par pasākuma izpildes gaitu un veiktajām darbībām pasākuma mērķa sasniegšanai. 7. Pārresoru koordinācijas centram nodrošināt, ka iestāžu iesniegtā informācija par Valdības rīcības plāna izpildi tiek aktualizēta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 42. punktam. Pārresoru koordinācijas centrs var pieprasīt iestādēm papildu informāciju par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildes gaitu. 8. Ministru prezidenta birojam sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru, ja nepieciešams, organizēt sanāksmes ar iestādēm, lai izvērtētu Valdības rīcības plāna pasākumu izpildes gaitu, tai skaitā jautājumus par to sagatavot izskatīšanai Ministru prezidenta vadītajās padomēs. 9. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2016. gada 3. maija rīkojumu Nr. 275 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 88., 220. nr.; 2017, 65. nr.; 2018, 34. nr.). Ministru prezidents A. K. Kariņš Finanšu ministra vietā - veselības ministre I. Viņķele (Apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210) Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Deklarācijas sadaļa un rīcības joma Deklarācijā dotā uzdevuma numurs Pasākuma numurs Deklarācijā dotais uzdevums Rīcības plāna pasākums Darbības rezultāts Nacionālā attīstības plāna (NAP) uzdevuma numurs un NAP rādītājs (ja attiecināms) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (dd.mm.gggg.) NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Fiskālā un budžeta politika 001. 1.1. Īstenosim atbildīgu fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības. Izstrādāt vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumentus, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības, t.i.: - Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam; - Latvijas Stabilitātes programmu 2020.-2023. gadam; - Latvijas Stabilitātes programmu 2021.-2024. gadam; - Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025. gadam. Latvijas Stabilitātes programma katru gadu ir izstrādāta, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības. Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot 2019. gada budžetu: - vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance 2019. gadā ir -0,55 % no IKP, 2020. gadā -0,20 % no IKP un 2021. gadā -0,50 % no IKP; - vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā ir 0,7 % no IKP, 2020. gadā 0,3 % no IKP un 2021. gadā 0,3 % no IKP. Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par Vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. FM Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 28. pantu un ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas grafiku Latvijas Stabilitātes programma jāiesniedz Saeimā līdz kārtējā gada 15. aprīlim, t.i., līdz: 15.04.2019. 15.04.2020. 15.04.2021. 15.04.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Fiskālā un budžeta politika 002. 2.1. Sagatavosim likumprojektus par vidēja termiņa budžeta ietvaru atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. Katru gadu izstrādāt vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu: - likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam"; - likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam"; - likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekts un fiskālo risku deklarācija ir izstrādāta atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. FM Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību un ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas grafiku. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Fiskālā un budžeta politika 003. 3.1. Turpināsim veikt valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, samazinot administratīvo slogu un efektivizējot budžeta procesus valsts iestādēm un pašvaldībām. Paaugstinot valsts pārvaldes efektivitāti un attīstot atbalsta funkciju un procesu centralizāciju valsts pārvaldē, ieekonomēto finansējumu primāri izmantosim nozares aktuālajām prioritātēm. Nodrošināta patstāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana, lai optimizētu valsts budžeta izdevumus un izvērtētu to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī apkopoti un analizēti priekšlikumi budžeta procesu un sistēmu sakārtošanai, kas veicina līdzekļu ekonomisku izlietošanu, administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības efektivitāti. 1) Valsts budžeta politika tiek īstenota ekonomiskāk un efektīvāk, pastāvīgi un sistemātiski pārskatot valsts budžeta izdevumus. 2) Tiek pilnveidoti budžeta un finanšu vadības procesi valsts un pašvaldību budžetu plānošanas, sagatavošanas un izpildes uzskaitē. 3) Sabiedrībai interaktīvā un uzskatāmā veidā tiek sniegta informācija par valsts budžetu kā politikas īstenošanas instrumentu. FM Katru gadu saskaņā ar MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvara un likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas grafiku NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Fiskālā un budžeta politika 003. 3.2. Turpināsim veikt valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, samazinot administratīvo slogu un efektivizējot budžeta procesus valsts iestādēm un pašvaldībām. Paaugstinot valsts pārvaldes efektivitāti un attīstot atbalsta funkciju un procesu centralizāciju valsts pārvaldē, ieekonomēto finansējumu primāri izmantosim nozares aktuālajām prioritātēm. Preču un pakalpojumu grupu identificēšana, kuru iepirkumus būtu nepieciešams centralizēt, šo iepirkumu centralizācijas procesa koordinēšana, ieteikumu sagatavošana un metodiskā atbalsta sniegšana ministrijām centralizēto iepirkumu organizēšanā, kā rezultātā veikti centralizēti iepirkumi, izmantojot elektroniskos katalogus, tādējādi mazinot ministriju un to padotības iestāžu administratīvo slogu ikdienas preču un pakalpojumu iegādē Identificētas preču un pakalpojumu grupas, kuru iepirkumus būtu nepieciešams centralizēt, sagatavotas vadlīnijas un sniegts metodiskais atbalsts ministrijām centralizēto iepirkumu organizēšanā FM (IUB) Visas ministrijas, VRAA Katru gadu saskaņā ar MK rīkojumu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvara un likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas grafiku (Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu 67. punktu) jāiesniedz Saeimā: 15.10.2019. 15.10.2020. 15.10.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Fiskālā un budžeta politika 004. 4.1. Ņemot vērā īstenotās nodokļu reformas un veicamās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetiem, fiskāli atbildīgi veidosim stabilu, reģionāli sabalansētu finanšu resursu pieejamību, lai radītu līdzvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību funkciju veikšanai un attīstībai, tai skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā Izstrādāt priekšlikumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas izmaiņām Izstrādāts un MK iesniegts likumprojekts "Grozījumi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā" FM LPS 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Fiskālā un budžeta politika 004. 4.2. Ņemot vērā īstenotās nodokļu reformas un veicamās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetiem, fiskāli atbildīgi veidosim stabilu, reģionāli sabalansētu finanšu resursu pieejamību, lai radītu līdzvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību funkciju veikšanai un attīstībai, tai skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā Izstrādāt jaunu politikas plānošanas dokumentu - Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, tai skaitā nosakot investīciju vajadzības teritoriju attīstībai ES fondu piesaistei 2021.-2027. gada plānošanas periodā, primāri novirzot finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai reģionos Noteikta politika un pasākumi reģionālās attīstības veicināšanai, koordinējot nozaru attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstības prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstībai 379; 372; 374 VARAM 31.10.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA Nodokļu politika 005. 5.1. Nodrošināsim paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, laikus izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu. Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes Izstrādātas un iesniegtas MK vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 124; 156; 157; 245 FM VID, LM, EM, VARAM, SM, VM, PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS, ZM 31.05.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 005. 5.2. Nodrošināsim paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, laikus izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu. Vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes ietvaros sagatavot izvērtējumu par nodokļu politikas ietekmi uz dažādu ienākumu līmeņu iedzīvotāju grupām (kvintilēm), lai identificētu, vai īstenotie pasākumi veicinājuši ienākumu nevienlīdzības samazināšanos. Izstrādājot vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, iegūti secinājumi par nodokļu politikas ietekmi uz iedzīvotāju grupām un ienākumu nevienlīdzības samazināšanos un sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai. 245; 270 FM, LM 31.05.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 005. 5.3. Nodrošināsim paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, laikus izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu. Izvērtēt pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Iegūti secinājumi par pašnodarbināto veicēju loku, iemaksu objektu, apdrošināšanas veidiem, maksāšanas un deklarēšanas kārtību, sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai un sagatavots informatīvais ziņojums. LM FM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 006. 6.1. Turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu. Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, izstrādājot vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu. Izstrādātas un iesniegtas MK vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. 156 FM VID, LM, EM, VARAM, SM, VM, PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS, ZM 31.05.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 006. 6.2. Turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem veikt situācijas izvērtējumu un sagatavot priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas iespējām. Sniegti priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas iespējām un minimālās mēneša darba algas apmēru (vienlaikus ar nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādi, bet ne vēlāk kā ar 2021. gadu, sagatavojot informatīvo ziņojumu un grozījumus normatīvajos aktos). LM EM, FM, sociālie partneri 31.05.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 007. 7.1. Nodrošināsim taisnīgu visu sabiedrības grupu dalību sociālās sistēmas uzturēšanā. Veikt izvērtējumu par sociālās apdrošināšanas sistēmas finansēšanas turpmāko attīstību. Veikts izvērtējums par sociālās apdrošināšanas sistēmas finansēšanas turpmāko attīstību un MK iesniegts informatīvais ziņojums. LM FM, EM, sociālie partneri 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 008. 8.1. Stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, samazināsim ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tai skaitā turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāru neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, kurās fiskālo iespēju robežās tiek risināti ienākuma nevienlīdzības jautājumi. Izstrādātas un iesniegtas MK vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. 156 FM VID, LM, EM, VARAM, SM, VM, PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS, ZM 31.05.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 008. 8.2. Stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, samazināsim ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tai skaitā turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāru neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Pārskatīt minimālās pensijas apmēru un noteikšanas kārtību. Pilnveidot ienākumu atbalstu iedzīvotāju grupām, kuras visbiežāk pakļautas nabadzības riskam. 1) Paaugstināts minimālās pensijas apmērs. 2) Iedzīvotājiem, kuriem ir viszemākais ienākumu līmenis, tiek paaugstināts ienākumu atbalsts, palielinot minimālo valsts pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (tai skaitā izskatot tā indeksēšanas iespējas), paaugstinot trūcīgas personas ienākumu līmeni un garantētā minimālā ienākuma līmeni. Lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts, noteikts vienots maznodrošinātai personai atbilstošs ienākuma līmenis, lai saņemtu valsts atbalsta pasākumus, kā arī ir vienotas rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku: a) MK iesniegts attīstības plānošanas dokuments; b) īstenots attīstības plānošanas dokuments. LM 2.a), 2.b) LPS 1) 30.10.2022. 2.a) 01.07.2019. 2.b) 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 009. 9.1. Izvērtēsim uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radīto efektu uz nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā un piedāvāsim fiskāli atbildīgu ilgtermiņa risinājumu, ieviešot papildu stimulus ziedot sabiedriskā labuma organizācijām. Izstrādāt informatīvo ziņojumu, kurā tiktu izvērtēts uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radītais efekts uz nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā. Izstrādāts un iesniegts MK informatīvais ziņojums, kurā tiktu analizēta likumā ietvertā ziedojumu regulējuma īstenošanas prakse. FM VID 30.11.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 010. 10.1. Veidosim godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā samazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā. Izstrādāt normatīvo aktu projektu, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu. Pieņemta pilnveidota kadastrālās vērtēšanas metodika un Nekustamā īpašuma valsts kadastram nodrošināti dati kadastrālo vērtību bāzes izstrādei. TM VZD, FM 30.06.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 010. 10.2. Veidosim godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā samazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā. Sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un citiem valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt nekustamā īpašuma nodokļa politiku galvenajam mājoklim. 1) MK iesniegts informatīvais ziņojums ar iekļautu risinājuma variantu. 2) MK iesniegti grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli". 156 FM TM (VZD), LPS, LDDK, LABS 1) 30.06.2020. 2) 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 011. 11.1. Atvieglosim mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un samazināsim administratīvo slogu, radot motivējošu vidi nodokļu samaksai. Attīstīt interaktīvas klientu apkalpošanas vidi atvieglotai un vienkāršotai nodokļu saistību izpildes sekmēšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Paplašinātas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas iespējas VID klientiem, atvieglojot normatīvajos aktos noteikto saistību izpildi, tai skaitā: - radītas iespējas automatizētai datu apmaiņai ar nodokļu maksātāja informācijas sistēmu tiešsaistes režīmā (API); - radīta interaktīva saskarne VID uzkrāto nodokļu maksātāja datu izgūšanai pārskatu veidā. 143; 155 FM (VID) 31.12.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 011. 11.2. Atvieglosim mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un samazināsim administratīvo slogu, radot motivējošu vidi nodokļu samaksai. Sadarbībā ar finanšu nozari izvērtēt iespēju ieviest brīvprātīgu risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma, - saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. MK iesniegti grozījumi normatīvajos aktos, ieviešot saimnieciskās darbības ieņēmumu konta risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma. 155 FM VID, Finanšu nozares asociācija 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 012. 12.1. Turpināsim īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. Ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām. Veikti grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta atbildība par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajiem standartiem. TM 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 012. 12.2. Turpināsim īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. Īstenot Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020. gadam iekļautos pasākumus, kas vērsti uz ēnu ekonomikas mazināšanu tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku (būvniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu jomā, apsardzes jomā, sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, transporta jomā u.c.), lai sekmētu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. Samazināts ēnu ekonomikas īpatsvars valstī no 21,3 % (2017. gada rezultāts) līdz vidējam rādītājam Eiropas Savienības līmenī (provizoriski 17,1 % 2022. gadā). Samazinātas nodokļu plaisas: - 2019. gadā PVN plaisa 10,8 %; VSAOI plaisa 14,0 %; IIN plaisa 13,8 %. Papildu ieņēmumi (nodokļu plaisu samazināšanās): PVN 21,94 milj. euro, VSAOI 23,19 milj. euro, IIN 13,18 milj. euro. - 2020. gadā PVN plaisa 10,3 %; VSAOI plaisa 13,5 %; IIN plaisa 13,3 %. Papildu ieņēmumi (nodokļu plaisu samazināšanās): PVN 13,15 milj. euro, VSAOI 17,53 milj. euro, IIN 10,22 milj. euro. - 2021. gadā PVN plaisa 10,0 %; VSAOI plaisa 13,0 %; IIN plaisa 12,7 %. Papildu ieņēmumi (nodokļu plaisu samazināšanās): PVN 8,47 milj. euro, VSAOI 18,28 milj. euro, IIN 13,12 milj. euro. 157 FM Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020. gadam pasākumu izpildē iesaistītās institūcijas 31.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 012. 12.3. Turpināsim īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. Pilnveidot valdes locekļu atbildību, pārskatot esošo kritēriju efektivitāti. MK iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", ar kuru pilnveidota valdes locekļu atbildība, mazinot iespējamos krāpšanās riskus. 157 FM TM, VID 30.06.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 012. 12.4. Turpināsim īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. Lai mazinātu ēnu ekonomiku vienā no ēnu ekonomikas vissmagāk skartajām nozarēm - būvniecības nozarē, mazināt būvdarbu izmaksu slieksni attiecībā uz būvlaukumiem, kuros obligāti ieviešama elektroniskā darba laika uzskaite. MK iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz mazināt būvdarbu izmaksu slieksni attiecībā uz būvlaukumiem, kuros obligāti ieviešama elektroniskā darba laika uzskaite. 157 FM EM, VID 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 013. 13.1. Pilnveidosim nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas, ģenerālvienošanās u.tml.). Izvērtēt iespēju paaugstināt nodokļu piedziņas īstenošanas procesa efektivitāti (ātrs, efektīvs piedziņas process), lai paātrinātu valsts budžetā piedzenamo nodokļu parādu summu iekasēšanu, kas sekmētu sociālo garantiju nodrošināšanu un stiprinātu nodokļu maksāšanas termiņu ievērošanas pienākumu. 1) Pārskatītas Valsts ieņēmumu dienesta piedziņas metodikas un vadlīnijas, lai paātrinātu un automatizētu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesu. 2) Automatizēts nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas uzsākšanas process. 155 FM VID 1) 01.09.2019. 2) 01.01.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 013. 13.2 Pilnveidosim nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas, ģenerālvienošanās u.tml.). Īstenot Nodokļu pakalpojuma informācijas sistēmas modernizācijas projektu, lai sniegtu sabiedrībai augstas kvalitātes VID pakalpojumus, pilnveidojot VID pamatdarbības procesus un sniegtos e-pakalpojumus. Ieviests vienotais konts un uzkrājuma princips. 143; 155 FM (VID) VID 15.03.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 013. 13.3. Pilnveidosim nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas, ģenerālvienošanās u.tml.). Ieviest sākotnēji aizpildītas gada ienākuma deklarācijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atgūšanai vai piemaksas veikšanai. Optimizēts VID pakalpojums - iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atmaksas veikšana, nodrošinot informācijas iegūšanu par nodokļu maksātāju veiktajiem maksājumiem par interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, tai skaitā informācijas iegūšanu no apdrošinātājiem par izmaksātām atlīdzībām par medicīnas pakalpojumiem. Samazināts pakalpojuma saņemšanas laiks nodokļu maksātājiem vidēji ne mazāk kā par 12 % jeb 5 dienām (2018. gadā vidēji 43 dienas). 143; 155 FM (VID) 01.03.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 013. 13.4. Pilnveidosim nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas, ģenerālvienošanās u.tml.). Īstenot e-muitas vides ieviešanu, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, paaugstinātu ES komersantu konkurētspēju kopējā tirgū un uzlabotu muitas procesu un procedūru efektivitāti. Ieviestas muitas informācijas sistēmas atbilstoši Savienības Muitas kodeksa Darba programmai un projektam "E-muita". 155 FM (VID) 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 014. 14.1. Uzstāsim uz plašāku reverso PVN sistēmu, tai skaitā visiem lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražotājiem. Veikt izvērtējumu problemātiskajās nozarēs par PVN krāpniecības apmēru. Izstrādāts un MK iesniegts informatīvais ziņojums ar izvērtējumu par nepieciešamību citās nozarēs ieviest PVN reverso maksāšanas kārtību. FM (VID) ZM, EM 31.12.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Nodokļu politika 015. 15.1. Ierobežosim azartspēļu pieejamību. Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību. Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares politiku, samazinot azartspēļu un interaktīvo izložu problemātisko spēlētāju skaitu, nodrošinot atbildīgu un godīgu uzņēmējdarbības vidi, tai skaitā ierobežojot Latvijas Republikā nelicencēto azartspēļu un izložu pieejamību, pilnveidojot nozares uzraudzību. 1) MK iesniegts politikas plānošanas dokuments azartspēļu un izložu jomā. 2) MK iesniegti normatīvo aktu projekti, lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu Latvijā nelegālā interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu ierobežošanai, personu ar pārmērīgu tieksmi uz azartspēlēm un izlozēm novēršanai no azartspēlēm un izlozēm, godīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanai un nozares uzraudzības procesa pilnveidošanai. 157; 155 FM IAUI, TM, VM, EM, IZM, SM 1) 31.12.2020. 2) 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Finanšu tirgus politika 016. 16.1. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Koordinēt Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikaposmam līdz 2019. gada 31. decembrim 2., 5., 7. un 8. rīcības virzienu izpildi, lai nodrošinātu efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanu un personu saukšanu pie atbildības, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju. Pasākumu plāna 2., 5., 7. un 8. rīcības virziena pasākumi ieviesti noteiktajos termiņos. TM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Finanšu tirgus politika 016. 16.2 16. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Pilnībā ieviesti pasākumi, kas paredzēti Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim saistībā ar plāna rīcības virzieniem "Uzraudzība" un "Preventīvie pasākumi". Nodrošināta starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei atbilstoša noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska pārvaldības sistēmas ieviešana publiskā un privātā sektora struktūrās, stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības institūciju darbības spējas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novēršanai. FM KD, FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Finanšu tirgus politika 016. 16.3. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Īstenot Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019. gadam noteiktos VID kompetences pasākumus, tostarp uzlabojot uz riska analīzi balstītu pārbaužu veikšanu NILLTF jomā. Nodrošināta nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uz riska analīzi balstītas uzraudzības funkcijas stiprināšana un 1000 klātienes pārbaužu veikšana NILLTFN likuma subjektiem. FM (VID) 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Finanšu tirgus politika 016. 16.4. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Nodrošināt MONEYVAL rekomendāciju ieviešanu, īstenot pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai. Pasākumu plāna 1., 9. un 10. rīcības virziena pasākumi ieviesti noteiktajos termiņos. Izstrādāts un ieviests pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai jaunajam plānošanas ciklam, nodrošināta tā īstenošana. IeM TM, FM, ĀM, SM, ĢP, KD, KNAB, VID, FKTK, LB, IAUI, NKMP, PTAC 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Finanšu tirgus politika 016. 16.5. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. 1) Pārskatīt un pilnveidot juridisko pamatu finanšu sankciju jomā, veicot grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un ar to saistītajos Ministra kabineta noteikumos. 2) Palielināt informācijas sniegšanu sabiedrībai, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas sankcijas un izveidotas iekšējās kontroles sistēmas, kas spētu noteikt potenciālo terorisma finansēšanas un proliferācijas riskus. Pilnveidots juridiskais regulējums, kas atbilst FATF standartiem, izstrādāti grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kā arī attiecīgajos MK noteikumos, stājušies spēkā atbilstošie grozījumi Krimināllikuma 84. pantā. Veikti sabiedrības informēšanas pasākumi, lai veicinātu izpratni par sankciju ievērošanas nozīmīgumu. Izstrādātas vadlīnijas un cita viegli pieejama informācija par sankciju ievērošanu. ĀM IeM, KD, VDD, FKTK, FM, VID, PTAC, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, TM, IUB 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Finanšu tirgus politika 017. 17.1. Īstenosim tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi. Pilnveidosim kredītiestāžu likvidācijas regulējumu. 1) Finanšu sektora kontroles reforma. 2) Nodrošināta 2018. gada 30. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai ieviešana pirms direktīvā noteiktā ieviešanas termiņa. 3) Izstrādāt Finanšu sektora attīstības plānu 2021.-2023. gadam, definējot politikas ietvaru finanšu tirgus attīstībai un konkurētspējai, balstoties uz iepriekšējā plāna uzdevumu izpildes rezultātiem. 1) Finanšu sektora kontroles reformas ietvaros: a) pilnveidots kredītiestāžu likvidācijas regulējums. Izstrādāts, paredzot tiesisko ietvaru kredītiestādes darbības izbeigšanai, ja tās darbības izbeigšanas iemesls ir tiešā vai netiešā cēloņsakarībā ar iespējamiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pārkāpumiem; b) FKTK pārvaldības pilnveide. Ņemot vērā FKTK centrālo uzraudzības lomu kredītiestāžu darbībā, pilnveidots FKTK darbības mērķis, nostiprinot FKTK uzraudzības lomu un uzdevumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jautājumos, tai skaitā stiprinot FKTK kapacitāti. 2) Nodrošināta starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei atbilstoša noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska pārvaldības sistēmas ieviešana publiskā un privātā sektora struktūrās, izstrādājot un izskatīšanai MK iesniedzot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/843 ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus. 3) MK iesniegts finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam: a) izstrādāts un MK iesniegts izslēdzošā ieskaita regulējums; b) ieviests segto obligāciju regulējums, veicinot Baltijas valstu segto obligāciju tirgus attīstību. FM 1.a) 01.07.2019. 1.b) 01.07.2019. 2) 01.07.2019. 3.a) 31.12.2020. 3.b) 01.07.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 018. 18.1. Turpināsim iestāties par vienotu Eiropas Savienību, kurā ir vienlīdzīga attieksme pret visām dalībvalstīm. Visos ES diskusiju līmeņos un formātos uzsvērt konverģences un vienlīdzības principus. 1) ES Daudzgadu budžeta sarunu kontekstā (Kohēzijas politika, tiešmaksājumi, piekļuve ES programmām) - skat. 212. uzdevumu; 2) Vienotais tirgus (EM kompetence). ĀM Visas nozaru ministrijas 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 019. 19.1 Iestāsimies par pietiekamu un taisnīgu Eiropas Savienības budžetu ar pienācīgu atbalstu mazāk turīgajām dalībvalstīm. Latvijas interešu aizstāvēšana sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam. 1) Aktīvi pausta Latvijas nostāja un aizstāvētas Latvijas intereses, lai nepieļautu būtisku samazinājumu nacionālās aploksnēs Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikā visās ES institūcijās un formātos. 2) Aizstāvētas Latvijas intereses ES daudzgadu budžeta jomā gan divpusējās, gan daudzpusējās konsultācijās. 3) Aktīvi aizstāvētas intereses gan ES līmenī, gan divpusēji, lai nodrošinātu finansējumu Rail Baltica projekta pabeigšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF). 4) Aktīvi aizstāvētas Latvijas intereses, lai nodrošinātu labvēlīgus atlases kritērijus ES centralizētajās programmās (Apvārsnis Eiropa, Digitālā Eiropa, Eiropas drošības fonds u.c.). 5) Izstrādātas, saskaņotas un koordinētas Latvijas pozīcijas par ES daudzgadu budžetu nacionālajā līmenī. ĀM Visas nozaru ministrijas 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 020. 20.1. Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un transporta nozarēm. Iestāsimies pret t.s. "cīņu pret sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. Nodrošināt reģionālā gāzes tirgus sekmīgu funkcionēšanu ar 2020. gadu un pilnīgu reģionālā gāzes tirgus izveides pabeigšanu ar 2022. gadu. 1) Uzsāk funkcionēt FINESTLAT (Somija-Igaunija-Latvija) reģionālais gāzes tirgus ar vienotu ieejas-izejas tarifu. 2) FINESTLAT (Somija-Igaunija-Latvija) reģionālā gāzes tirgus darbība pilnveidota ar kopīgas balansēšanas zonas izveidi. 198 EM 1) 01.01.2020. 2) 01.01.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 020. 20.2. Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un transporta nozarēm. Iestāsimies pret t.s. "cīņu pret sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. Nodrošināt Latvijas ekonomiskajām interesēm atbilstošu ES Vienotā tirgus stratēģijas iniciatīvu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas izvirzītajām prioritātēm. Aktīvi aizstāvētas Latvijas ekonomiskās intereses, lai nepieļautu nozaru pārregulāciju ES līmenī un mazinātu regulatīvos un administratīvos šķēršļus. Stiprināta valsts institūciju, uzņēmēju un to apvienību izpratne par ES Vienotā tirgus pamatprincipu un sniegto iespēju izmantošanu, jo īpaši pakalpojumu sektora jomā. EM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 020. 20.3. Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un transporta nozarēm. Iestāsimies pret "cīņu pret sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. Paplašināt uz Eiropu vērstas starptautiskās izglītības piedāvājumu Latvijā, lai nodrošinātu atbilstošu darbības vidi Latvijā izvietotajām Eiropas Savienības aģentūrām. Izstrādāt un izskatīšanai MK iesniegt politikas plānošanas dokumentu par akreditētas Eiropas Skolas izveidi Rīgā un izstrādāti šādas izglītības iestādes izveidošanas nosacījumi. IZM SM, ĀM, LM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 020. 20.4. Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un transporta nozarēm. Iestāsimies pret t.s. "cīņu pret sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. Pilnveidot tiesisko regulējumu, kas saistīts ar darbinieku nosūtīšanu starptautisko pakalpojumu sniegšanas ietvaros. Pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Direktīvas (ES) 2018/957, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, prasības, mazināta negodīga konkurence un sekmēts princips, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā būtu jāsaņem vienāds atalgojums. 247 LM TM, EM 30.07.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 020. 20.5. Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un transporta nozarēm. Iestāsimies pret t.s. "cīņu pret sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. Atbalstīt Eiropas Darba iestādes (ELA) izveidi un darba uzsākšanu. Eiropas Darba iestāde atvieglo darba devējiem un darbiniekiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, kā arī atbalsta Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbību Eiropas Savienības tiesību aktu darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā. LM ĀM, IZM, EM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 021. 21.1. Iestāsimies par Banku savienības izveides pabeigšanu, kur vienotos uzraudzības un noregulējuma mehānismus papildina privātpersonu noguldījumu aizsardzība Eiropas līmenī. Cīņā ar "naudas atmazgāšanu" stingri uzstāsim uz vienotu regulējumu un uzraudzību Eiropas Centrālās bankas paspārnē. 1) Banku savienības izveides pabeigšana, izveidojot vienotu noguldījumu garantiju sistēmu ES. 2) Vienots regulējums un uzraudzība Eiropas Savienībā cīņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. 1) Uzturēta pozīcija par vienotu Eiropas Noguldījumu garantiju fondu. 2) Izstrādāta nostāja par kopīgu vienotu regulējumu un tā uzraudzību Eiropas Savienības līmenī par cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. FM 2) IeM 1) 30.10.2022. 2) 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 022. 22.1. Iestāsimies par to, ka nodokļu politika ir katras valsts nacionālā kompetence. Latvijas dalība ES Padomes darba grupās attiecībā uz tiešo, netiešo nodokļu un grāmatvedības, un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem, aizstāvot Latvijas un vienojoties par kopīgām interesēm ES līmenī. Nodrošināta Latvijas nacionālā suverenitāte nodokļu jomā. Izstrādātas Latvijas nacionālās pozīcijas, lai paustu un aizstāvētu Latvijas nostāju. FM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. ES budžeta un vienotā tirgus politika 023. 23.1. Stiprinot cīņu ar ēnu ekonomiku, iestāsimies par kopīgu ietvaru un pasākumiem, kas palīdz dalībvalstīm koordinēt un dalīties ar informāciju par komersantu PVN saistībām. VID atbilstoši ES regulējumam un savstarpējām vienošanām nodrošina padziļinātu administratīvu sadarbību ar dalībvalstīm pievienotās vērtības nodokļa jomā. Ietekme uz pievienotās vērtības nodokļa plaisas samazināšanos, panākot, ka 2021. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, PVN plaisa ir samazinājusies par 1,6 % punktiem (2018. gadā 11,6 %, 2021. gadā 10,0 %). FM VID 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 024. 24.1. Nodrošināsim efektīvu 2014.-2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju stiprināšanai. 1) Iesniegt MK programmas koncepciju Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gadam programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" ieviešanai. 2) Iesniegt MK noteikumus programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" ieviešanai. 3) Uzsākt programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" ieviešanu. 4) Izveidot Tehnoloģiju biznesa centru Rīgā. Izveidots inovācijas un tehnoloģiju biznesa centrs Rīgā un sniegts nefinansiāls un finansiāls atbalsts "zaļo", IKT un labklājības (welfare) biznesa ideju attīstītājiem, tostarp nodrošināts atbalsts uzņēmumiem videi draudzīgu ražošanas tehnoloģiju iegādei un instalēšanai (atbalstīti vismaz 45 komersanti). 172; 173; 179; 180; 185; 186 EM LIAA 1) 30.06.2019. 2) 31.12.2019. 3) 01.09.2020. 4) 01.01.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 024. 24.2. Nodrošināsim efektīvu 2014.-2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju stiprināšanai. Savlaicīgi uzsākt un ieviest EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu "Pētniecība un izglītība", apstiprinot atbilstošus MK noteikumus. Programmas "Pētniecība un izglītība" īstenošanas rezultātā ir: 1) starptautiskā līmenī uzlabots Baltijas pētniecības organizāciju sniegums, veikta pētniecības zināšanu apmaiņa; 2) uzlabotas studentu un personāla prasmes un kompetences augstākās izglītības un pētniecības jomā; veicināta mācību mobilitāte augstākās izglītības jomā (studenti un personāls) starp saņēmējvalsti un donorvalstīm; 3) veicināta zināšanu attīstība STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomā Baltijas reģionā. Inovāciju centros īstenotas izglītības un mācību programmas, paaugstinājusies skolēnu un jauniešu interese par STEM jomu. 182; 183; 190; 187 IZM VIAA, FM 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 024. 24.3. Nodrošināsim efektīvu 2014.-2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju stiprināšanai. Koordinēt EEZ/NOR FI programmu kvalitatīvu un ātru uzsākšanu un sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu, nodrošinot efektīvu programmu vadību un risku pārvaldību. Līdz 2022. gada 30. oktobrim programmu apsaimniekotāji nodrošinājuši optimālu valsts budžeta naudas plūsmu kopā programmās un Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvās, novirzot tautsaimniecībā 1/3 no plānotajām investīcijām un sekmējot programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu sadarbībā ar donorvalstu partneriem. FM EEZ/NOR vadībā iesaistītās institūcijas (EM, IZM, VARAM, TM, IeM) 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 024. 24.4. Nodrošināsim efektīvu 2014.-2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju stiprināšanai. Nodrošināt EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" un "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" sagatavošanu, tiesiskā ietvara izstrādi un programmas uzsākšanu. Nodrošināta investīciju pieejamība EEZ un Norvēģijas investīcijām 24 milj. euro apmērā. 337; 392; 438 VARAM KM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 025. 25.1. Balstoties uz Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027) noteiktajiem mērķiem, izstrādāsim Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentus 2021.-2027. gada periodam un aizstāvēsim tos sarunās ar Eiropas Komisiju atbilstoši Latvijas interesēm. Kohēzijas politikas 2021.-2027. gada plānošanas perioda darbības programmas izstrāde, apstiprināšana MK un saskaņošana ar Eiropas Komisiju, nodrošinot laicīgu jaunā ES fondu plānošanas perioda uzsākšanu. MK iesniegta 2021.-2027. gada Kohēzijas politikas darbības programma. FM Nozaru ministrijas 01.01.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 025. 25.2. Balstoties uz Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027) noteiktajiem mērķiem, izstrādāsim Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentus 2021.-2027. gada periodam un aizstāvēsim tos sarunās ar Eiropas Komisiju atbilstoši Latvijas interesēm. Sadarbībā ar ES dalībvalstīm, nodrošināt ES fondu Eiropas Teritoriālās sadarbības programmu 2021.-2027. gada periodam sagatavošanu, tiesiskā ietvara izstrādi un programmu īstenošanas uzsākšanu Latvijā. Sagatavotas 9 Interreg programmas 2021.-2027. gada periodam un uzsākta to ieviešana. 392 VARAM 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 026. 26.1. Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu investīciju īstenošanas efektīvu pārvaldību, uzraugot tautsaimniecības nozaru attīstības tendences un laikus novēršot to pārkaršanas riskus. Veikt efektīvu ES fondu risku pārvaldību, lai pilnībā izpildītu galvenos Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktos ikgadējos mērķus (Regulas 1303/2013 136. pantā noteiktais "n+3" automātiskās ES saistību atcelšanas princips) un Snieguma ietvara finanšu un iznākuma rādītāju mērķa vērtības pietiekamā apmērā līdz 2023. gadam ES fondu finansējuma izmantošanas iespēju saglabāšanai pilnā apmērā. 1) MK iesniegti ikmēneša un pusgada progresa ziņojumi ar priekšlikumiem rīcībai risku un nepieciešamo investīciju efektivitātes uzlabojumu gadījumā. 2) Izstrādāta, iesniegta MK un publiski pieejama ES fondu tīmekļvietnē ikgadēji aktualizēta investīciju jomu naudas plūsma pa gadiem (ar pieļaujamo izpildes novirzi 15 %) efektīvai valsts budžeta plānošanai. 3) MK iesniegts izvērtējums par prognozētām izmaiņām izmaksās būvniecības nozarē. 1), 2) FM; 3) EM CFLA, ES fondu vadībā iesaistītas institūcijas (EM, VK, TM, LM, IZM, SM, VARAM, VM, ZM, KM) 30.10.2022. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 027. 27.1. Nodrošināsim finansējuma pieejamību tautsaimniecības attīstībai, veicinot kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprinot mazākuma akcionāru aizsardzību, kā arī alternatīva finansējuma pieejamību ar akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - sabiedrība Altum) starpniecību. Izvērtēsim krājaizdevu sabiedrību stiprināšanu reģionos. Iesniegt MK informatīvo ziņojumu par Baltijas inovāciju fonda otrās kārtas ieviešanu Latvijā. Nodrošinātas riska kapitāla investīcijas, lai atbalstītu straujas izaugsmes komersantus un inovatīvu komersantu izveidi, šim nolūkam izmantojot finansējumu no atmaksātajiem publiskajiem līdzekļiem finanšu instrumentu valsts atbalsta programmās. 125 EM Altum 31.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 027. 27.2. Nodrošināsim finansējuma pieejamību tautsaimniecības attīstībai, veicinot kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprinot mazākuma akcionāru aizsardzību, kā arī alternatīva finansējuma pieejamību ar sabiedrības Altum starpniecību. Izvērtēsim krājaizdevu sabiedrību stiprināšanu reģionos. Iesniegt MK noteikumus par ES fondu atbalsta instrumentu MVU finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Veicinātas mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgos, emitējot akcijas un obligācijas biržā. 125 EM 15.12.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 027. 27.3. Nodrošināsim finansējuma pieejamību tautsaimniecības attīstībai, veicinot kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprinot mazākuma akcionāru aizsardzību, kā arī alternatīva finansējuma pieejamību ar sabiedrības Altum starpniecību. Izvērtēsim krājaizdevu sabiedrību stiprināšanu reģionos. 1) Sabiedrībai Altum īstenot valsts atbalsta programmu riska kapitāla pieejamības paaugstināšanai, veicinot riska kapitāla ieguldījumu veikšanu, piesaistot ieguldījumiem riska kapitālā pensiju un ieguldījumu plānu līdzekļus. 2) Sabiedrībai Altum izstrādāt plānu, kas paredz papildus ES fondu finanšu resursiem piesaistīt nepieciešamos līdzekļus no starptautiskajām finanšu institūcijām (piemēram, EIB, ZIB, EPAB, ERAB) vai no finanšu tirgus, veicot obligāciju emisijas. 3) Sabiedrībai Altum nodrošināt mazo un vidējo komersantu valsts atbalsta programmu apjomu palielināšanu, piesaistot papildu finansējumu investīciju platformās no Stratēģisko investīciju fonda. 4) Sabiedrībai Altum kā nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju konsultāciju centru nodrošināt konsultācijas par līdzekļu piesaisti investīciju projektu īstenošanai no EIB Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) ietvaros. 5) Veicināt kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprināt mazākuma akcionāru aizsardzību. 6) Pilnveidot regulējumu nodrošināto vērtspapīru jomā, mazinot šķēršļus vērtspapīrošanai. 7) Pilnveidot darbības normatīvo ietvaru otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību darbībai. 1) Līdz 2020. gada beigām nodrošināta kapitāla piesaiste uzņēmumiem 94,11 milj. euro apmērā, tai skaitā piesaistot privātos līdzekļus 14,11 milj. euro apmērā un ERAF līdzekļus 80 milj. euro apmērā. 2) Sabiedrības Altum programmām nepieciešamais apjoms palielināts par 55,47 milj. euro valsts atbalsta programmām, piesaistot resursus (papildus ES fondiem) no starptautiskajām finanšu institūcijām vai kapitāla tirgū. 3) Sabiedrības Altum programmu ietvaros veicināta finanšu pieejamības paaugstināšana maziem un vidējiem komersantiem par 75 milj. euro, piesaistot resursus (papildus ES fondiem) no starptautiskajām finanšu institūcijām vai kapitāla tirgū. 4) Paaugstināta finanšu pieejamība lieliem investīciju projektiem, sabiedrībai Altum kā nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju konsultāciju centru nodrošinot konsultācijas par līdzekļu piesaisti investīciju projektu īstenošanai no EIB ESIF ietvaros. 5) Sagatavots izvērtējums par mazākuma akcionāru aizsardzībai nepieciešamajiem pasākumiem. 6) Sagatavots izvērtējums un normatīvais regulējums nodrošinātajiem vērtspapīriem. 7) MK iesniegts likumprojekts, kas paredz attīstīt kopīgas sadarbības iespējas krājaizdevu sabiedrībām. FM 1)-4) EM, Altum; 5) TM, FKTK; 6) FKTK 1) 31.12.2020. 2) 31.12.2019. 3) 31.12.2019. 4) 31.12.2019. 5) 31.12.2022. 6) 31.12.2021. 7) 31.12.2020. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste 028. 28.1. Veiksim nepieciešamos biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistīs eksportējošos uzņēmumus. Iesniegt MK aktualizētu Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu, 2021. gadā izvērtējot iespēju kardināli mainīt plāna izstrādes un ieviešanas procesu (sistēma 2.0.). 1) Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns atbilst aktuālajai situācijai un vajadzībām. 2) Plānā iekļauta arī sadaļa inovāciju veicināšanai (2019. gadā). 3) Uzņēmēji ciešāk iesaistīti uzņēmējdarbības vides problēmu identificēšanā un novēršanā. Plāna īstenošanas rezultāti ir uzskatāmāki un vieglāk izsekojami (2021. gadā). 155 EM 1), 2) 31.03.2019. 1) 31.05.2020. 1), 3) 31.05.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 029. 29.1. Panāksim, ka energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir konkurētspējīgas Baltijas valstīs un tiek panākta elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Veicināsim Krievijas dabasgāzei alternatīvu piegādes avotu attīstību. Parakstīt Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem pievienošanās līgumu un tehnisko nosacījumu katalogu. Nodrošināti visi priekšnosacījumi, lai efektīvi īstenotu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projektu. EM 31.07.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 029. 29.2. Panāksim, ka energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir konkurētspējīgas Baltijas valstīs un tiek panākta elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Veicināsim Krievijas dabasgāzei alternatīvu piegādes avotu attīstību. Iesniegt Saeimā priekšlikumus Grozījumiem Enerģētikas likumā (124/Lp13). Nodrošināti priekšnosacījumi reģionālā gāzes tirgus sekmīgai funkcionēšanai ar 2020. gadu - izveidots regulējums, kas atbilst balansēšanas un citiem nosacījumiem, kuru īstenošana mainīsies pēc reģionālā tirgus ieviešanas. 198 EM 31.07.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 030. 30.1. Likvidēsim obligātā iepirkuma komponenti, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā. Izvērtēsim obligātā iepirkuma komponentes izveidošanas un ieviešanas tiesiskumu. Veikt izmaiņas spēkā esošajos normatīvajos aktos elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai tiesiski korektā veidā. Īstenoti pasākumi elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai. EM TM, VARAM, ZM, FM 31.05.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 031. 31.1. Panāksim, ka darbaspēka nodokļi visās algu grupās un pārējās darbaspēka izmaksas (darbnespējas lapas, virsstundu laiks) ir konkurētspējīgas Baltijas valstīs. Izvērtēt esošo darbnespējas lapu apmaksas kārtību. Veikts izvērtējums par darbnespējas lapu apmaksas turpmāko attīstību, tai skaitā apzināta Lietuvas un Igaunijas pieredze un sagatavots informatīvais ziņojums iesniegšanai MK. LM VM, FM, EM 31.12.2021. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 032. 32.1. Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt. Izveidot jaunu uzņēmējdarbības atbalsta formu pašvaldībām attiecībā uz pašvaldības nomas objektu efektīvu izmantošanu. Plānošanas reģioniem un pašvaldībām dotas plašākas iespējas sekmēt uzņēmējdarbību, attiecībā uz pašvaldības nomas objektu efektīvu izmantošanu (MK iesniegti grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā). 390 VARAM 31.05.2019. NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Labākā biznesa vide Baltijas valstīs 032. 32.2. Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt. Attīstīt pašvaldību garantiju instrumentu, lai nepietiekama no …