Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"

(1)– konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" izveidošanu starp Iekšlietu ministriju, Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti, kā arī jaunas mācību/studiju ēkas būvniecību. 2

1. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma īstenošanā. 3
2. Atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par studiju izmaksu koeficienta optimālo vērtību 1,9 izglītības tematiskajai jomai "Tieslietu zinātnes" attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu un darbinieku izglītības ieguvi Iekšējās drošības akadēmijā īstenotajās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās "Pirmstiesas izmeklēšana", ņemot vērā tajās iekļaujamos specifiskos kursus. 4
3. Iekšlietu ministrijai līdz
4. gada
5. jūnijam nodrošināt konsorcija līguma noslēgšanu starp iesaistītajām pusēm, paredzot, ka konsorcija līguma neatņemama sastāvdaļa ir vienošanās protokols, ko puses slēdz par katru saimniecisko gadu un kurā paredzēts vidējais studiju vietu skaits attiecīgajā saimnieciskajā gadā un tam atbilstošais finansējuma apmērs atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta likumam. 5
6. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu tiesībaizsardzības iestādēm
7. gadam un turpmākajiem gadiem speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām Iekšējās drošības akadēmijā izskatīt Ministru kabinetā turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Iekšlietu ministrijai turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt attiecīgus starpnozaru prioritāro pasākumu pieteikumus, ņemot vērā arī faktisko vidējo studiju vietu skaitu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā, bakalaura studiju programmās un maģistra studiju programmās, studiju vietas bāzes izmaksas attiecīgajam gadam un izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficientus. 6
8. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai
9. gadam ne vairāk kā 3 718 473 euro,
10. gadam ne vairāk kā 18 352 050 euro,
11. gadam ne vairāk kā 20 224 564 euro un
12. gadam ne vairāk kā 715 477 euro infrastruktūras izveidei un modernizācijai, kā arī aprīkojuma nodrošinājumam Valsts policijas koledžā izskatīt Ministru kabinetā turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 7
13. Pieņemt zināšanai, ka konceptuālajā ziņojumā atbalstītā risinājuma īstenošanai plānotais papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem būtiski pārsniedz Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–
14. gadam (NAP2027) plānoto finansējumu tiesībaizsardzības iestādēs strādājošo izglītības kvalitātes palielināšanai un infrastruktūras uzlabošanai. Ja koncepcijas īstenošanai nepieciešamais finansējums netiks piešķirts pilnā apmērā, tas ietekmēs tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku mācību procesa kvalitāti un saturu un konceptuālā ziņojuma mērķi netiks sasniegti pilnā apmērā. 8
15. Lai nodrošinātu šā rīkojuma
16. punkta izpildi, Iekšlietu ministrijai līdz
17. gada
18. aprīlim sagatavot un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumu projektu Ministru kabineta
19. gada
20. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem". 9
21. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju līdz
22. gada
23. decembrim sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumu projektus normatīvajos aktos, paredzot vārda "akadēmija" lietojumu izglītības iestāžu izveidotā konsorcija nosaukumā. Iekšlietu ministrijai līdz
24. gada
25. decembrim izvērtēt un, ja nepieciešams, sagatavot konsorcija darbības uzsākšanai nepieciešamos normatīvo aktu grozījumu projektus un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā. 10
26. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta
27. gada
28. maija rīkojumu Nr. 220 "Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"". 11 Ministru prezidents A. K. Kariņš Iekšlietu ministre M. Golubeva (Ministru kabineta
29. gada
30. februāra rīkojums Nr. 83) Konceptuāls ziņojums "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" SATURSI. KopsavilkumsII. Situācijas apraksts2.
31. Pašreizējā izglītības modeļa un prasību neatbilstības2.
32. Valsts policijas profesionālās pilnveides sistēmaIII. Ietekme uz problēmas risināšanu3.
33. Izmeklētāju mācību centra izveide3.
34. Augsti kvalificēta un profesionāla mācību personāla piesaiste3.
35. Nozares kvalitātes kontroles kritēriju izstrāde un sistēmas ieviešana3.
36. Izglītības prasību paaugstināšana3.
37. Jauna profesijas standarta "Izmeklētājs" izstrāde3.
38. Jaunu studiju programmu izstrāde3.
39. Vadības kompetenču apguve3.
40. Doktora programma un zinātniski pētnieciskais darbs3.
41. Citu studiju programmu izstrāde3.
42. Kapitālieguldījumi infrastruktūrāIV. Risinājuma varianti4.
43. Risinājums A4.
44. Risinājums B4.
45. Risinājums C4.
46. Risinājumu salīdzinājumsV. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetuI. KopsavilkumsRisināmās problēmasSIA "Ernst & Young Baltic" pētnieki, analizējot pirmstiesas izmeklēšanas procesu Valsts policijā, secinājuši, ka izmeklētājiem trūkst praktisko iemaņu, jo pēc darba uzsākšanas trūkst kvalitatīvas augstākās izglītības un apmācības, kas atbilstu pašreizējām noziedzības attīstības tendencēm.1Valsts kontrole ir secinājusi, ka kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti ietekmē izmeklētāju nepietiekamā kvalifikācija, kā tas bieži izskanējis publiski, kā arī spējas pieņemt pareizus lēmumus attiecībā uz iespējamās vainīgās personas noskaidrošanu, kriminālprocesa virzību un pierādījumu pietiekamību, no kā atkarīga kriminālprocesa kvalitatīva un efektīva izmeklēšana. Izmeklētājiem līdz šim nav bijušas izvirzītas veicamo pienākumu apjomam atbilstošas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības.2Lai gan Latvija pēdējos gados ir veikusi būtiskus uzlabojumus finanšu sistēmas stiprināšanā, ārvalstu regulatori joprojām norāda uz augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas līmeni finanšu sektorā. Tas liecina, ka nepieciešamas turpmākas aktivitātes, kas vērstas uz sarežģīto ekonomisko noziegumu formu atpazīšanu un tiesībaizsardzības iestāžu personāla izglītošanu. Ņemot vērā arvien sarežģītākos ekonomiskos noziegumus, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas, šo noziegumu novēršana un apkarošana pieprasa mūsdienīgu un specifisku kompetenču apguvi starpdisciplināru un pieredzē balstītu mācību ietvaros.Atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijā definētajam ir jāturpina stiprināt tiesību aizsardzības institūciju kapacitāte tieši izmeklēšanas jomā, īstenojot atbilstošu cilvēkresursu politiku, tostarp ieguldot finansējumu gan attiecīgā personāla atalgojumā, gan izglītībā un profesionālās kvalifikācijas celšanā.Nepieciešams radīt finansiālu un juridisku pamatu pastāvīgai un pilnvērtīgai tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku sagatavošanai specializētā augstskolā, tādā veidā uzlabojot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un citus policijas darba rādītājus, kā arī veicinot darbaspēka produktivitāti, elastīgumu, pielāgošanos pārmaiņām un straujām tehnoloģiju un drošības situācijas izmaiņām.Konceptuālais ziņojums "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" (turpmāk – ziņojums) sagatavots pēc Iekšlietu ministrijas (turpmāk – IeM) iniciatīvas, lai piedāvātu valdībai izvēlēties atbilstošāko risinājumu pastāvošās IeM padotības iestāžu speciālistu profesionālās sagatavošanas sistēmas reformai.Mērķis: izveidot mūsdienīgu, tiesībaizsardzības iestāžu prasībām, sabiedrības interesēm un mūžizglītības interesēm atbilstošu pēctecīgu izglītības modeli, kura ietvaros tiktu īstenota zināšanu, metožu un inovāciju jaunrade, kā arī zinātnē un izcilībā balstītu studiju īstenošana augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā drošības un noziedzības apkarošanas jomā.Policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošana ir saistīta ar komplicētu kompetenču apguvi un ar modernām tehnoloģijām aprīkotu studiju infrastruktūru. Neatkarīgi no risinājuma varianta ir nepieciešami kapitālieguldījumi objektā Rīgā, Ezermalas ielā 8A, kas sastāv no vairākiem nekustamajiem īpašumiem. Valsts policijas koledža izvietota ēkā Ezermalas ielā 10, kas ietilpst Ezermalas ielas 8A nekustamo īpašumu sastāvā ietilpstošo infrastruktūras objektu renovācijā/būvniecībā, aprīkojuma, materiālā nodrošinājuma un piegulošās teritorijas attīstībā, šim nolūkam daļēji piesaistot ES fondu finansējumu.Risinājums A: dibināt jaunu augstskolu – Latvijas Iekšējās drošības akadēmiju, ar mērķi sagatavot kvalificētus speciālistus IeM padotības iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu specifiskajām vajadzībām, likvidējot Valsts policijas koledžu (turpmāk – VPK), bet tās personāla un studiju resursus integrējot jaunizveidotajā akadēmijā, kā arī paredzot pieprasījumam atbilstošu un kvalitatīvu formālās un mūžizglītības piedāvājumu, iekšlietu specifiskajām prasībām atbilstošu mācību infrastruktūras izveidi un profesionāla pedagoģiskā personāla nodrošinājumu;Risinājums B: veidot ilgtermiņa konsorciju ("Iekšējās drošības akadēmija") starp Iekšlietu ministriju, VPK, Rīgas Stradiņa Universitāti un Latvijas Universitāti par speciālistu sagatavošanu iekšlietu iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām, paredzot pieprasījumam atbilstošu un kvalitatīvu formālās un mūžizglītības piedāvājumu, iekšlietu specifiskajām prasībām atbilstošu mācību infrastruktūras izveidi un profesionāla pedagoģiskā personāla nodrošinājumu;Risinājums C: veidot īstermiņa konsorciju starp Iekšlietu ministriju, VPK, Rīgas Stradiņa Universitāti un Latvijas Universitāti par speciālistu sagatavošanu iekšlietu iestāžu vajadzībām līdz jaunas augstskolas dibināšanai. Šo risinājumu neatbalstīja potenciālā konsorcija dalībnieki, tādēļ tas netika detalizēti analizēts.Ņemot vērā, ka šobrīd nepastāv kopīgas mācību platformas tieši izmeklēšanas jomā starp Valsts policiju, Tiesnešu mācību centru un prokuratūru, kuras ietvaros tiktu nodrošināta vienveidība mācību procesā atbilstoši mūžizglītības principam, veidota vienota izpratne, izstrādāti vienoti metodiskie materiāli un vadlīnijas, neatkarīgi no izvēlētā risinājuma (indikatīvi jau
47. gadā), plānota pirmstiesas izmeklēšanu veicošo un operatīvo darbinieku mūžizglītības modeļa izveide, VPK ietvaros veidojot Izmeklētāju mācību centru, kura darbības mērķis būtu pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvā darba kvalitātes celšana, nodrošinot Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanu, pastāvīgu tālākizglītības ieguvi un profesionālās kvalifikācijas celšanu atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai.Laika izteiksmē projekta ieviešana plānota trīs posmos:
48. Īstermiņa (
49. gadā) – Izmeklētāju mācību centra izveide un profesiju standartu izstrāde/aktualizācija, finansējuma piesaiste;
50. Vidēja termiņa (indikatīvi līdz
51. gadam) – risinājuma A, B, vai C ieviešana, normatīvā regulējuma izstrāde, kvalificēta un profesionāla mācību personāla piesaiste, studiju/mācību programmu izstrāde, licencēšana, studiju virzienu/institucionālā akreditācija, infrastruktūras izveide, būvniecības/renovācijas īstenošana, nozares kvalitātes kontroles kritēriju izstrāde un sistēmas ieviešana u.c.;
52. Ilgtermiņa (indikatīvi pēc
53. gada) – doktora programmas izstrāde un ieviešana, zinātniskās darbības un starptautiskās sadarbības attīstīšana, īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas izstrāde pašvaldības policijas vajadzībām, risinājuma A gadījumā sadarbības veidošana ar citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs specifiskās jomās, lai nodrošinātu kopīgu infrastruktūras izmantošanu, kā arī lai kopīgi īstenotu kādu no studiju programmām, moduļiem vai atsevišķiem studiju kursiem u.c.Ministrijas atbalstāmais risinājums B (ilgtermiņa konsorcijs "Iekšējās drošības akadēmija"), kas: ļauj izmantot katras iesaistītās augstākās izglītības institūcijas konkrētajā jomā kompetentāko un kvalificētāko akadēmisko personālu, neinvestējot būtiskus finanšu resursus profesūras piesaistē no citām augstskolām; nodrošina studiju programmu kopīgu izstrādi un īstenošanu; nodrošina infrastruktūras un cilvēkresursu koplietošanu, kas ilgtermiņa sadarbībā un ar stabilu studiju finansējumu arī var samazināt infrastruktūras izveides un uzturēšanas izmaksas, jo universitātes šim mērķim varētu piesaistīt arī savus resursus; ļauj kāpināt studiju rezultātu kvalitāti, konsorcijā iesaistot starptautiski atpazīstamas zinātniskās universitātes ar augstu akadēmisko un zinātnisko potenciālu tiesību zinātņu jomā; atšķiras ar juridisko vienkāršību (risinājuma ieviešanai nav nepieciešams veikt apjomīgus un dažādi vērtētus grozījumus daudzos normatīvos aktos); atšķiras ar īsāku sagatavošanās periodu un ātrāku ieviešanas termiņu (risinājums ir ātrāk uzsākams, negaidot jaunas būvniecības ieceres īstenošanas pabeigšanu); atšķiras ar būtiski zemākiem projekta apdraudējuma riskiem; atbilst valdībā akceptētajam īstenoto reformu plānam augstākajā izglītībā.II. Situācijas apraksts2.
54. Vispārīgs esošās situācijas raksturojumsIeM padotības iestāžu pasūtījumu pēc kvalificētiem speciālistiem īsteno IeM padotības iestāžu (Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) padotībā esošās koledžas (VPK, Valsts robežsardzes koledža - turpmāk VRK, Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledža-turpmāk UCAK, turpmāk kopā - IeM koledžas), kas saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu un šo izglītības iestāžu nolikumiem ir IeM sistēmas iestādes un tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuru pamatfunkcija ir amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm profesionālā sagatavošana dienestam attiecīgajā IeM padotībā esošajā iestādē, īstenojot arodizglītības, tālākizglītības, profesionālās pilnveides, pieaugušo neformālās izglītības programmas un īsā cikla augstākās izglītības programmas. Vienlaikus IeM koledžas veic amatpersonu profesionālās pilnveides funkcijas, kā arī virkni citus, IeM padotībā esošo iestāžu, kuru pakļautībā atrodas attiecīgā koledža, deleģētos specifiskos uzdevumus, kas tikai daļēji ir saistīti ar šo izglītības iestāžu pamatfunkciju īstenošanu, piemēram – kinoloģija, ugunsdzēsības depo darbība, fiziskās sagatavotības pārbaudes, profesionālās mācības dienesta vietās u.c.IeM koledžu izglītības procesā pamatā tiek iesaistīti nozares profesionāļi, kuriem ir atbilstoša izglītība, kvalifikācija, grāds, pedagoģiskā un praktiskā darba pieredze docējamā mācību priekšmetā (studiju kursā).IeM koledžu izglītojamie (kadeti) atrodas dienestā, saņem darba samaksu un normatīvajā regulējumā paredzētās sociālās garantijas, kā arī veselības aprūpi un atvaļinājumu, bet pēc koledžas absolvēšanas pilnībā tiek nodrošināti ar dienesta turpināšanas iespēju attiecīgā dienesta struktūrvienībā.IeM sistēmas iestādes, kuru pakļautībā atrodas attiecīgās koledžas, veic nepieciešamās kontroles, koordinācijas un administratīvās vadības funkcijas, t.sk. finanšu resursu plānošanu. IeM koledžu lēmējinstitūcija izglītības un pētniecības jautājumos ir koledžu padomes, kuru sastāvā ietilpst arī attiecīgo IeM sistēmas iestāžu deleģētas amatpersonas.IeM koledžas izglītības programmu īstenošana tiek finansēta tikai no valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem), un maksas grupas netiek veidotas. Tikai nelielu daļu no finansējuma veido koledžu ieņēmumi no maksas pakalpojumu sniegšanas un citi pašu ieņēmumi par izglītības pakalpojumiem un koledžu infrastruktūras izmantošanu (0,28-2,32%). Ministru kabinets ir noteicis atsevišķu finansēšanas kārtību IeM koledžām, ko paredz Ministru kabineta
55. gada
56. oktobra noteikumi Nr. 690 "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi".Analizējot IeM koledžu izdevumus, secināts, ka vismazāk līdzekļu administratīvā personāla atalgojumam izlieto VPK – 3,5%, bet VPK ir vislielākais izdevumu apjoms vispārējā personāla atalgojumam, proti, 80,5% no kopējiem atalgojumam paredzētajiem izdevumiem, kā rezultātā tikai 16% atlīdzības izdevumu ir akadēmiskā personāla atalgojuma nodrošināšanai, kas ir otrs mazākais rādītājs aiz VRK, kas mācībspēkiem novirza 14% no kopējiem atalgojuma izdevumiem.3IeM koledžas, neskatoties uz vienotu izglītības un dienesta gaitas regulējumu, darbojas: atšķirīgu iekšlietu iestāžu pakļautībā; atšķirīgās un speciāli veidotās infrastruktūrās, ar ģeogrāfiski atšķirīgu izvietojumu un finansējumu, kas plānots vienā budžeta programmā/apakšprogrammā ar iestādi, kuras pakļautībā tā atrodas (ir atsevišķš finansēšanas plāns un resursu izdevumu segšanai un izdevumu tāme; finansējumu nepieciešamības gadījumā var operatīvi mainīt); ar atšķirīgu piemērojamo profesiju standartu, izglītības programmu saturu un atšķirīgu stratēģisko vadību; ar atšķirīgu deleģēto papildfunkciju klāstu.Katrai no IeM koledžām ir radīta atbilstoša infrastruktūra, izveidotas un speciāli aprīkotas (t.sk. par ES finanšu instrumentu līdzekļiem) telpas, bibliotēkas, dienesta viesnīcas, specializēti mācību poligoni, atšķirīgi iestāžu deleģētie uzdevumi (kinoloģija, dienestu personāla fiziskā un speciālā sagatavošana u.c., piemēram, VRK jau vairāku gadu garumā ir investēti ES finanšu instrumentu līdzekļi un īstenoti vērienīgi attīstības projekti, kuru rezultātā rekonstruētas mācību telpas, labiekārtota dienesta viesnīca, uzbūvēts sporta centrs ar baseinu un stadionu, izveidots lauku mācību centrs ar šautuvi utt.). VRK atrodas ārējās valsts sauszemes robežas tuvumā, veidojot rezervi, lai normatīvajos aktos un ārkārtas situāciju novēršanas plānos paredzētajos gadījumos pastiprinātu pārējās Valsts robežsardzes struktūrvienības, kas veic valsts robežas kontroli4.UCAK īstenotās izglītības programmas ir krasi atšķirīgas no citām IeM koledžu īstenojamām programmām. Lielākā daļa speciālistu UCAK tiek sagatavoti tālākizglītības programmās, kuras absolvējot, izglītojamie iegūst trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. UCAK struktūrā darbojas akreditēta Ugunsdzēsības izmēģinājumu laboratorija un ugunsdzēsības depo. Notiek ES finanšu instrumentu finansējuma piesaiste pētījumam par apmācības kompleksa izveidi, kas vērsts uz salīdzinošo analīzi par pieejamiem risinājumiem, izglītības procesa uzlabošanu, kompleksa aprīkojuma, infrastruktūras un ēku pielāgošanu 2021.gadā, kā arī mācību poligona izbūvi un jaunas koledžas ēkas būvniecību. Kopš 2020.gada UCAK finanšu pārvaldība un grāmatvedības uzskaite centralizēta ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.UCAK, lai īstenotu profesionālās izglītības programmas, bez mācību auditorijām, sporta zāles un sporta laukuma nepieciešams ugunsdzēsības un glābšanas mācību daļas depo un specializētais mācību poligons, kurā ir mācību tornis, ūdens ņemšanas vietas (ugunsdzēsības hidranti, atklātā ūdens ņemšanas vieta ar muliņu), dūmu kamera, dūmgāzes konteiners, peldbaseins un citas speciāli ierīkotas praktisko nodarbību vietas. UCAK konsolidācija vienotā izglītības iestādē radītu situāciju, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nespētu nodrošināt Ministru kabineta
57. gada
58. maija noteikumu Nr. 297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" 6.
59. apakšpunkta izpildi par ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbiem ārpus nodarbību laika nepārtrauktību.IeM padotības iestādēs, kuru pakļautībā atrodas koledžas, darbojas centralizētā apgādes sistēma, kas nodrošina vienlaicīgu IeM koledžu apgādi ar nepieciešamajiem materiāli tehniskajiem līdzekļiem (formas tērpi, ekipējums, bruņojums, transports utt.).Minētais par problemātisku šobrīd padara visu trīs koledžu vienlaicīgu konsolidācijas iespēju un integrēšanu kādā no augstskolām. Šobrīd nav reālu iespēju visas trīs mācību iestādes konsolidēti izvietot kādā no IeM rīcībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, neinvestējot tajos būtiskus finanšu resursus, bet juridiska konsolidācija šobrīd būtu saistīta ar ievērojamu riska faktoru iespējamību, kura var radīt draudus koledžām nodrošināt izglītības procesa un dienesta funkciju izpildes nepārtrauktību un kvalitāti.Analizējot speciālistu sagatavošanas praksi Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk-IeVP), jāatzīst, ka IeVP nav savas augstākās izglītības iestādes, kurā tiktu sagatavoti speciālisti dienesta vajadzībām.
60. gada
61. jūlijā Ieslodzījuma vietu pārvalde ar Tieslietu ministriju parakstīja līgumu Nr. 1 6.4/2-2019 par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-
62. gada perioda programmas "Korekcijas dienesti" iepriekš noteiktā projekta "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā" īstenošanu. Projekts tiks īstenots līdz
63. gada
64. aprīlim, un tā kopējais finansējums ir 14 073 529 euro. Projekta ietvaros Olaines cietuma teritorijā paredzēts uzbūvēt Mācību centra un atklātā cietuma nodaļas ēkas. Plānots, ka būvniecība tiks uzsākta
65. gada sākumā (šobrīd noris būvniecības projektēšana). Būvniecību plānots pabeigt līdz 2023.gada maijam. Mācības jaunuzceltajā Mācību centrā ir plānots uzsākt jau
66. gada septembrī. Projektā plānots būvēt arī atklātā cietuma korpusu, tādējādi veidojot Olaines cietuma infrastruktūru kā jaunuzņemto korekcijas dienestu darbinieku prakses vietu. Projekta mērķis ir radīt modernu infrastruktūru un saturu Latvijas korekcijas dienestu personāla apmācībai, turpmāk sagatavojot mūsdienīgas sodu izpildes nodrošināšanai.Mācību centrā tiek plānots realizēt profesionālo tālākizglītības programmu "Ieslodzījuma vietu apsardze" ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju – ieslodzījuma vietu jaunākais inspektors. Šobrīd norit darbs pie triju jaunu profesionālās pilnveides izglītības programmu izveides (drošība, resocializācija un vadība).Pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas
67. gadā Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu personāla profesionālās izglītības sistēma policijas vecāko virsnieku sagatavošanā tika mainīta un pielāgota jauniem apstākļiem.Šobrīd IeM padotības iestāžu vecākajiem virsniekiem nepieciešamā otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguve tiek nodrošināta ārpakalpojumu sniedzošā valsts augstskolā, ar kuru noslēgts līgums par speciālistu sagatavošanu (Valsts policijas vecākajiem virsniekiem–Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk - RSU), Valsts robežsardzes vecākajiem virsniekiem–Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (turpmāk - RTA), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vecākajiem virsniekiem–Rīgas Tehniskajā universitātē (turpmāk - RTU)), speciāli dienesta prasībām veidotās un profesiju standartiem atbilstošās, akreditētu studiju virzienu un licencētās profesionālajās studiju programmās.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir pilnībā apmierināti ar RTU īstenotās studiju programmas absolventu kompetenču līmeni, uzskata programmu par kvalitatīvu un ilgtspējīgu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte nesaskata iespēju, ka ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieri perspektīvā varētu kvalitatīvi tikt sagatavoti citā augstskolā, kur nebūtu koncentrēti tehnisko zinātņu mācībspēki, kā arī izveidota studijām atbilstoša infrastruktūra. RTU nākamajos studiju līmeņos (maģistrantūra, doktorantūra) tiek nodrošināta iespēja studēt darba aizsardzību. Studiju virziena "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" RTU īstenotā profesionālā maģistra studiju programma "Darba aizsardzība" ir saņēmusi sertifikātu par programmas reitingu -
68. vietu pasaulē kategorijā Global TOP 100 Best Masters in the field of Environmental security.VRK un RTA īstenotās studiju programmas ir pēctecīgas un sniedz robežsarga dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes.Līdzīgi Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (turpmāk- CEPOL) izveidotajai 22 partneru konsorcija kopīgajai maģistra programmai (CEPOL European Joint Master Programme)5, kura orientēta uz ES valstu policijas vecāko virsnieku izglītošanu, Latvija ir spējusi kvalificēties vienam no konsorcija dalībniekiem Eiropas kopīgā maģistra studiju programmai Stratēģiskajā robežu pārvaldībā (European Joint Masters in Strategic Border Management). Minēto programmu īsteno 5 Konsorcija partnerinstitūcijas (augstskolas, universitātes) Lietuvā, Latvijā (RTA), Nīderlandē un Spānijā. Studiju programmas īstenošanā iesaistīti 76 eksperti no 14 valstīm un 20 augstskolām (universitātēm, akadēmijām). Studiju programmā uzņemti 27 studējošie no 20 ES dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu robežapsardzības institūcijām. Kopīgā maģistra grāda stratēģiskajā robežu menedžmentā programma ietver sevī eiropeiskās perspektīvas un vērtības, sadarbību starp operacionālo un akadēmisko vidi, kopīgu kultūru - mācīšanās standartus, filozofiju un vērtības, saskaņotu sadarbībspēju Eiropas robežsargu stratēģiskajās aktivitātēs uz robežām, respektējot ES robežu dažādību. Absolvējot šo studiju programmu, tiek piešķirts maģistra grāds stratēģiskajā robežu pārvaldībā. No Valsts robežsardzes minētajā programmā šobrīd studē divi robežsardzes virsnieki.Ministru kabinets ar
69. gada
70. maija rīkojumu Nr. 220 "Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"" atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvāto risinājumu par speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām jaunas struktūrvienības izveidi kādā no valsts universitātēm, savukārt,
71. gada
72. septembrī Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par valsts universitātes izvēli tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanai un atbilstoša normatīvā regulējuma izstrādes nepieciešamību" (turpmāk - Informatīvais ziņojums), atbalstot priekšlikumu IeM padotības iestāžu un atsevišķu citu tiesībaizsardzības iestāžu vecāko speciālistu apmācību veikt vienā konkrētā valsts universitātē (RSU).Informatīvajā ziņojumā tika iekļauts nosacījums par to, ka profesionālās bakalaura studiju programmas "Policijas darbs" absolventiem noteiktā skaitā un atbilstoši tiesībaizsardzības iestādes rekomendācijai tiks nodrošināta iespēja kvalificēties uzņemšanai par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā "Tiesību zinātne" jurista kvalifikācijas iegūšanai, kā arī RSU īstenot kvalifikācijas paaugstināšanas kursus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. Tāpat Informatīvajā ziņojumā tika paredzēts, ka ilgtermiņa tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanai RSU izveidos jaunu struktūrvienību un nodrošinās struktūrvienības darbam nepieciešamo administratīvo kapacitāti, kā arī investēs savus resursus kvalitatīvas studiju infrastruktūras izveidē. Vienlaikus minēto ieceru savlaicīgu izpildi ietekmēja nepilnīgais finansējums. Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas ietvaros RSU paredzēti izdevumi 178 400 euro apmērā, gadam nepieciešamo vismaz 1, 5 milj.euro vietā. Lai nodrošinātu faktiskajam un plānotajam studējošo skaitam un normatīvajos aktos6 paredzētajam izmaksu apjomam nepieciešamo finansējumu, Iekšlietu ministrija:
74. gadā ierosināja šim mērķim papildu novirzīt 170 545 euro, pārskatot citus izdevumus7; līdz ar to 2021.gadā Iekšlietu ministrijai budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei RSU plānoti348 945 euro;
75. 2022.–2024.gada budžeta projekta izstrādes procesā sagatavoja un virzīja prioritārā pasākuma pieteikumu (PPP) 14-02-P "Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide)", kam nepieciešamā finansējuma piešķiršana tika atbalstīta Ministru kabinetā8 un likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru" 2022.,
76. un
77. gadam", kuru ietvaros Iekšlietu ministrijai plānots finansējums šādā apjomā:Budžeta programma/apakšprogramma2022.gads2023.gads2024.gads06.01.00 "Valsts policija" - kopā1 849 0821 931 3222 097 633Bāzes izdevumi178 400178 400178 400Papildu (PPP)1 670 6821 752 9221 919 23302.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" - kopā20 00010 0002000Bāzes izdevumi000Papildu (PPP)20 00010 000200040.02.00 "Ņekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" - kopā1 300 00000Bāzes izdevumi000Papildu (PPP)1 300 00000Pavisam KOPĀ3 169 0821 941 3222 099 633No tā pasākumi:
78. Izmeklētāju apmācības centra izveide VPK (tsk. atlīdzība 438 756 euro) (detalizēts piešķirtā finansējuma aprēķins-2.pielikumā)2 229 756811 256768
79. Nodrošināta augstākās izglītības programmu apguve RSU amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm9939 3261 130 0661 331 377Šobrīd RSU studiju programmā "Policijas darbs" studējošie studē trīs uzņemto studentu plūsmas, kopumā 151 Valsts policijas amatpersona. Studiju programmā "Policijas darbs" mācību process notiek atbilstoši licencētajai studiju programmai un saskaņotajam studiju plānam.Uzņemto skaits pa gadiem/ vietu aizpildījums:2017.gads46 2018.gads42 2019.gads28 2020.gads80 2021.gads44 Absolventu skaits pa gadiem:2020.gads29 2021.gads34 Atbilstoši studējošo/absolventu veiktajai aptaujai par apmierinātību ar studiju programmu un tās saturu, 74% aptaujāto programmas saturu, apjomu novērtēja kā optimālu, 14% norādīja, ka ir nepieciešama padziļinātāka specializācijas kursu apguve, 12 % norādīja, ka tik padziļināta specializācijas kursu apguve nav nepieciešama. Kopējo studiju programmas kvalitāti absolventi/studējošie bija novērtējuši ar atzīmi 7,52.Studiju programmas 2020.gada absolventu vidējā svērtā atzīme 7,06,
80. gada absolventu vidējā svērtā atzīme 7,22.Atbilstoši personīgai iniciatīvai un Valsts policijas struktūrvienības vadības ieteikumam studijām par valsts budžeta līdzekļiem uzņemtas tiek tās Valsts policijas amatpersonas, kuras absolvējušas VPK vai likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas koledžas izglītības programmu. Savukārt, tām Valsts policijas amatpersonām, kuras augstāko izglītību bija ieguvušas citā augstskolā (nevis VPK vai likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā), uzņemšana studijām RSU profesionālās bakalaura studiju programmas "Policijas darbs" uzsākt studijas vēlākā studiju posmā ir iespējams Augstskolu likuma
81. panta kārtībā (t.sk. gadījumos, kad amatpersonai ir atzītas iepriekš iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences).Secinājums- šobrīd esošā profesionālās (formālās) izglītības ieguves sistēma Valsts policijā ir atzīstama par laikietilpīgu. Lai iegūtu policijas vecākajam virsniekam nepieciešamo formālo izglītību policijas darba izglītības programmās pilnā laikā ir nepieciešami 5,5 gadi, nepilnā laikā - 6,5 gadi, nepārtrauktu studiju gadījumā.Kitija Bite savā pētījumā vērš uzmanību uz faktu, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā ir noteiktas nepamatoti zemas minimālās izglītības prasības kārtībnieka un instruktora amatiem. Autore secina, ka policijas profesionalitātes līmenis krītas nepiemērotās izglītības dēļ, t.i., gadījumā, ja policijas amatos tiek ieceltas personas ar dažādās augstskolu (nespecializētās) studiju programmās iegūtu augstāko izglītību (t.sk. juridisko).10Sanita Labozeviča savā pētījumā secina, ka ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanas kvalitātes trūkuma pamatā ir policijas amatpersonu nepietiekamais zināšanu līmenis, proti: izmeklēšanu veicošām amatpersonām (procesa virzītājiem) nav izvirzītas prasības par otrā līmeņa augstākās izglītības nepieciešamību; ceļu policijas darbinieka amata pildīšanai nav pietiekams otrais profesionālais kvalifikācijas līmenis, ko sniedz Valsts policijas koledžas arodizglītības programma.11Otrā līmeņa profesionālās kvalifikācija (arodizglītība), t.i. - teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu12, šobrīd ir minimālā kvalifikācijas prasība policijas kārtībniekiem, kuri veic sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un reaģēšanu uz notikumiem, veic satiksmes uzraudzību un darbu ceļu satiksmes negadījuma vietā, veic konvojēšanu un kritiskās infrastruktūras objektu apsardzi. Bet realitātē uz notikumiem reaģējošajiem policijas norīkojumiem, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības darbā nākas saskarties ar nepieciešamību operatīvi rīkoties lielas psiholoģiskās slodzes un stresa apstākļos, identificēt, apskatīt un izņemt pēdas un citus lietiskos pierādījumus, rīkoties un izvēlēties atbilstošu taktiku konfliktsituācijās, izmantot un pielietot šaujamieroci, patstāvīgi pieņemt lēmumus administratīvā pārkāpuma procesos un varmākas nošķiršanas gadījumos. Šādas kompetences ir attiecināmas pie sarežģīta izpildītāja darba, kurš ietverts ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa skaidrojumā (īsā cikla profesionālā augstākā izglītība).132019.gada 22.novembrī Valsts policijas padomē tika pieņemts lēmums, kurš paredz, ka sākot ar 2021.gadu pakāpeniski instruktoru amatus pārveidos par virsnieku amatiem. Līdz ar to nepieciešama arī policijas darbinieku izglītības līmeņa celšana, tostarp, pakāpeniska izglītojamo skaita pārdale, uzņemot vairāk izglītojamos studijām īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā, kā arī veicot amatu vietu un finansējuma pārdali Valsts policijā atbilstoši strukturālajām reformām.Reaģējošā policista koncepta īstenošana policijas iecirkņa līmenī ļautu sasniegt : augstāku policijas darbinieku izglītības līmeni un policijas darbinieku profesionālo sagatavotību; nodrošināt kvalitatīvu drošības pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai; panākt policijas resursu ekonomiju.Zemā reflektantu ieinteresētība apgūt policijas profesiju, neļauj kāpināt ikgadējās uzņemšanas rādītājus, lai izlīdzinātu negatīvo personāla bilanci. Katru gadu dienestu Valsts policijā pamet vairāk personu nekā tiek pieņemts dienestā, kas nākotnē tiešā veidā var atstāt ietekmi uz iekšējās drošības situāciju valstī.Šobrīd IeM sistēmas iestādes saskaras ar grūtībām nodrošināt pēctecīgu un profesionālu struktūrvienību darbu gadījumos, kad amatu pamet kāds no pieredzējušiem iekšlietu iestāžu struktūrvienību vadītājiem.Papildus pastāvošajai personāla komplektēšanas politikai Valsts policijā, vadošo amatu kandidātiem izvirzāmi augsti profesionalitātes, profesionālās ētikas un psiholoģiskās noturības, personālvadības kompetences atlases kritēriji.Secinājums - nepieciešams izstrādāt policijas vadītāju kvalifikācijas prasību un mērķtiecīgu vadītāju (un vadītāju amata kandidātu) profesionālās sagatavošanas sistēmu.IeM sistēmas iestādēs nepastāv atsevišķs amats ar nosaukumu "izmeklētājs", kā citās tiesībaizsardzības iestādēs, kā arī regulējumā nav definētas kvalifikācijas prasības tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētāja profesijai kopumā. Valsts policijā pirmstiesas izmeklēšanas darbu īsteno kriminālpolicijas amatpersonas, kuru profesionālā sagatavošana tiek īstenota VPK (īsā cikla profesionālā augstākā izglītība–inspektora amati) un RSU (otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība–vecākā un galvenā inspektora amati, struktūrvienību vadītāji). Jāatzīst, ka kriminālpolicijas struktūrvienībās operatīvā darba un pirmstiesas izmeklēšanas darba funkcijas praksē tiek nodalītas. Arī formālās izglītības procesā VPK minētās jomas ir nodalītas atšķirīgās specializācijās, kaut arī tuvākajos gados plānots likvidēt specializācijas un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības līmenī policijas jaunākos virsniekus sagatavot kā reaģējošos policistos, paredzot kompetenču universializāciju. Minētais ir saistīts ar darba organizācijas maiņu Valsts policijā, kuras ietvaros uz notikuma reaģējošajam norīkojumam plānots īstenot arī sākotnējās un neatliekamās procesuālās darbības.Esošās situācijas izpētes SIA "Ernst & Young Baltic" pētnieku ziņojumā, kurš tika sagatavots par pirmstiesas izmeklēšanas procesu Valsts policijā, izmeklētāju pieredzes analīzē secināts, ka ar VPK īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" Izmeklēšanas darba specializācijā iegūtajām zināšanām jaunajam izmeklētājam esot nepietiekami. Pētnieki secinājuši, ka izmeklētājiem trūkst praktisko iemaņu, jo pēc darba uzsākšanas trūkst kvalitatīvas augstākās izglītības un apmācības, kas atbilstu pašreizējām noziedzības attīstības tendencēm.14Valsts kontrole ir secinājusi, ka arī no Valsts policijas izmeklētāja kvalifikācijas un spējas pieņemt pareizus lēmumus attiecībā uz iespējamās vainīgās personas noskaidrošanu, kriminālprocesa virzību un pierādījumu pietiekamību ir atkarīga kriminālprocesa kvalitatīva un efektīva izmeklēšana, izmeklētājiem līdz šim nav bijušas izvirzītas veicamo pienākumu apjomam atbilstošas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī kopš Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas netiek īstenotas izmeklēšanas darbam nepieciešamajās kompetencēs balstītas otrā līmeņa augstākās izglītības programmas.15RSU bakalaura programmā "Policijas darbs" tiek īstenoti arī atsevišķi specializācijas studiju kursi, kuru ir saistīti ar pirmstiesas izmeklēšanas darba kompetencēm, bet minētā studiju programma nav šauri profilēta tikai uz pirmstiesas izmeklēšanas darbu.Valsts kontrole savā ziņojumā 2020 .gadā ir norādījusi, ka vairāki prokurori un tiesneši pauduši viedokli, ka ļoti aktuāls ir jautājums par atbilstošu izglītības programmu izveidi izmeklētāju izglītošanai un sagatavošanai, jo, kā daļa intervēto norādīja, kriminālprocesu izmeklēšanai nepieciešamas īpašas zināšanas un speciāla sagatavotība, to nevar veikt jebkurš iecirkņa inspektors. Minētais apliecina jau 2017.gadā Valsts kontroles revīzijā par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā konstatēto, ka Valsts policijas koledžas īstenotās izglītības programmas jaunos darbiniekus nesagatavo izmeklēšanas darbam atbilstošā līmenī.16Atbilstoši citu ES valstu pieredzei izmeklētāju sagatavošana pamatā ir balstīta uz bakalaura līmeņa studijām (3 gadi) tiesību zinātņu jomā. Horvātijas Policijas akadēmijā izmeklēšanas darba specializācija ir iekļauta ne tikai bakalaura programmu līmenī, bet arī pēctecīgā profesionālā maģistra studiju programmā "Kriminālā izmeklēšana" (2 gadi, 120 ECT).2.
82. Pašreizējā izglītības modeļa un prasību neatbilstībasValsts policijas personāla uzskaites datu analīze liecina, ka 916 izmeklēšanas funkciju veicējiem kriminālpolicijā 187 (21%) amatpersonas ir absolvējušas likvidēto Latvijas Policijas akadēmiju, 57 (6%) – VPK, 672 (73%) amatpersonas formālo izglītību ieguvušas citās augstskolās (no kurām 86 amatpersonas – izglītību ir ieguvušas neatbilstošā tematiskajā jomā). Tas norāda uz negatīvu tendenci, ka lielākā daļa pirmstiesas izmeklēšanas funkciju īstenotāju (izmeklētāju), kuriem normatīvais regulējums paredz obligātu augstākās izglītības nepieciešamību, to iegūst dažādās, ar policijas profesiju standartu nesaistītās, studiju programmās. Šādas tendences cēloņi daļēji varētu tikt saistīti ar amatpersonu nevēlēšanos uzņemties finansiālas saistības atvaļināšanās no dienesta gadījumā, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas zemo konkurētspēju, kas ierobežotu personas iekļaušanos kopējā darba tirgū dienesta pamešanas gadījumā, kā arī policista zemais atalgojums, kurš nav saistīts ar iegūto kvalifikāciju.Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumu Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" 2.pielikuma "Amatu saimei nepieciešamā izglītības tematiskā joma" 12.1.apakšpunktam – izmeklēšanas amata funkciju veicējiem nepieciešama augstākā izglītība kādā no šādām izglītības tematiskajām jomām: "Tiesību zinātne, civilā un militārā aizsardzība, datorika, komerczinības un administrēšana, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes". Jāatzīst, ka tik plašs tematisko jomu uzskaitījums un iztrūkstošais augstākās izglītības līmeņa ierobežojums (vismaz otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītība) regulējumā nav pieļaujams, jo praksē negatīvi ietekmē izmeklētāja profesionālās sagatavošanas sistēmu. Tas pieļauj iespēju kadeta amatā VPK pieņemt personu ar koledžas izglītību kādā no minētajām tematiskajām jomām un pēc 6 mēnešu apmācības, kurā ir ietvertas divas prakses, sākt pildīt izmeklētāja pienākumus. Valsts policijas personāla datu analīze parāda, ka jau šobrīd17, pie plašā tematisko jomu uzskaitījuma, dienestā 7% amatpersonām

(416)nav atbilstošas tematiskās jomas iegūta izglītība.Ņemot vērā apstākli, ka iekšlietu nozarei nav savas specializētas augstskolas, kurā būtu iegūstama profesionālā izglītība Valsts policijas vajadzībām atbilstošajās specializācijās, personāla komplektēšanas nosacījumus kandidātiem šobrīd nevar ierobežot ar konkrētā augstskolā iegūtu diplomu. Bet tas neizslēdz iespēju perspektīvā izstrādāt jaunu profesijas standartu izmeklētājiem, paredzot konkrētas kvalifikācijas prasības. Jauna standarta un kvalifikācijas prasību ieviešana izmeklētājiem būtu jāveic pakāpeniski, to sasaistot ar konkurētspējīgas atalgojuma sistēmas ieviešanu, izmeklētāju algojumu pietuvinot prokuroru atalgojumam. Minētais ļautu paaugstināt funkciju izpildes kvalitāti, vienlaikus minimizējot nekomplekta risku.Lai šobrīd mazinātu nekomplektu, VPK īsteno profesionālās pilnveides programmu "Policijas darba pamati" (mācību ilgums – 6 mēneši), kurā pēc profesionālās atlases tiek pieņemtas dienestā Valsts policijā personas ar iegūtu augstāko izglītību noteiktās izglītības tematiskajās jomās. Ar nākamo dienu minētās personas tiek pārceltas VPK Kadeta nodaļas kadeta amatā un uzņemtas licencētā profesionālās pilnveides izglītības programmā, kuru absolvējot, personas uzsāk pildīt dienesta pienākumus Valsts policijas jaunāko un vecāko virsnieku amatos (t.sk. pirmstiesas izmeklēšanas darbā). Prakse pierāda, ka policijas virsnieku, t.sk. pirmstiesas izmeklēšanas funkciju veicēju, sagatavošanai sešu mēnešu apmācība nav pietiekama, jo īpaši gadījumos, ja personas iegūtā augstākā izglītība nav saistīta bijusi ar specializētas studiju programmas apguves un atbilstošas profesionālās kvalifikācijas ieguves, kas balstīta uz atbilstošās profesijas standartu . Šobrīd nav nekādu tiesisku šķēršļu personu, kura minētās programmas ietvaros ir apguvusi specializāciju "Kārtības policijas darbs", pārcelt uz citu amatu, piemēram, kriminālpolicijā (t.sk. izmeklētāja funkciju veicēju). Tā rezultātā amatos nonāk amatpersonas ar konkrētam amatam (dienestam) nepietiekamu profesionālo kvalifikāciju un zināšanām. VPK Izglītības koordinācijas nodaļas veiktajā izglītības programmas "Policijas darba pamati" bijušo absolventu dienesta gaitas izpētē konstatēts, ka aptuveni puse no bijušajiem profesionālās pilnveides izglītības programmas "Policijas darba pamati" izglītojamajiem vairs nestrādā specializācijā, kuru bija apguvuši koledžā. Profesionālās pilnveides kursa īstenošanas prakse bez profesionālās kvalifikācijas apguves, personām ar augstāko izglītību, kas nav iegūta speciālās programmās, būtu pārtraucama, jo tā var atstāt negatīvu ietekmi uz dienesta pienākumu izpildes kvalitāti.Secinājums - nepieciešams definēt izmeklētājam (krimināltiesību jomā) kvalifikācijas prasības, izstrādāt un uzsākt īstenot izmeklēšanas darbam nepieciešamajās kompetencēs balstītas otrā līmeņa augstākās izglītības (bakalaura) programmu, vienlaikus pārtraucot izmeklētāju sagatavošanu VPK profesionālās pilnveides programmā "Policijas darbs", kura nesniedz atbilstošu profesionālo kvalifikāciju.Patreiz neviena augstskola nepiedāvā padziļinātu studiju programmu, kas sagatavotu speciālistus, kas ir apmācīti veikt amatnoziegumu izmeklēšanu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Pašlaik jaunie darbinieki, kas uzsāk darbu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē (turpmāk- VID NMP) vai IDP zināšanas par operatīvo un izmeklēšanas darbību veikšanu iegūst un pilnveido dažādu iekšējo un ārējo apmācību laikā vai pat pašmācības ceļā.Abām izmeklēšanas iestādes amatiem, kas veic izmeklēšanu, operatīvo darbību, analītisko izpēti ir apstiprināti amata apraksti saskaņā ar kuriem katram amatam ir noteikti savi izglītības (akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vēlama sociālajās zinātnēs, komerczinībās un administrēšanā (finanses, banku lietas un apdrošināšana, grāmatvedība un nodokļi) vai tiesību zinātnē), kompetenču un profesionālās kvalifikācijas parametri.Ņemot vērā VID un Valsts policijas izmeklēšanas iestāžu specifiku, papildināt Valsts policijas vecākā virsnieka un jaunākā virsnieka standartus nav nepieciešams, kā arī nav lietderīgi izstrādāt jaunas priekš VID IDP vai NMPP amatiem, jo: atsevišķa VID NMPP vai VID IDP amata profesijas programma tiks paredzēta šauram personu lokām (izmeklēšanu, operatīvo darbību, analītisko izpēti IDP veic 23 amata vietas; NMPP - 332 amata vietas); visu VID NMPP un IDP amati, kas veic izmeklēšanu, operatīvo darbību, analītisko izpēti, paredz iepriekš gūto pieredzi noziedzīgo nodarījumu atklāšanas un novēršanas jomā, bet specifiskās profesionālās zināšanās tiek iegūtas mūžizglītības ietvaros attīstot papildus kompetences.VID NMPP un IDP nodarbināto profesionālā kvalifikācija, kompetences un izglītība attīstāma mūžizglītības ietvaros, ņemot vērā uzdevumus un kompetenci.VID rīcībā nav mācībspēki, kas varētu pasniegt mācību programmas Valsts policijas vecākā virsnieka un jaunākā virsnieka profesijas standartiem, kā arī nav infrastruktūra un/vai materiāli tehniskais nodrošinājums tā pasniegšanai. VID rīcībā atsevišķu kategoriju mācībās ir pasniedzēji, kas šobrīd veic apmācības noteiktajās specifiskajās jomās, piemēram, muitošanas procedūras, nodokļu aprēķini un auditi, specifiskie jautājumi par kontrabandu, pārvadājumiem, amatnoziegumiem, lietiskajiem pierādījumiem u.c., taču VID amatpersonām nepieciešams starpdisciplināro mācību rezultātā gūt praktiskas zināšanas arī no prokuratūras un tiesas sistēmas pārstāvjiem, lai izpratne par minētiem jautājumiem būtu vienota.Ieslodzījuma vietu pārvaldē izmeklēšanas funkciju nodrošina - 12 amatpersonas, bet operatīvo darbu – 63 amatpersonas. Tuvākajos gados, no šīm amatpersonām, piecām iestājas tiesības uz izdienas pensiju.Izmeklētāja profils IeM Iekšējās drošības birojā (turpmāk-IDB): vidējais vecums – 41 gads, jurists (73%), 27% jurista kvalifikāciju ieguvuši likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā; operatīvā darbinieka profils: vidējais vecums–37 gadi, jurists vai juriskonsults (73%), 68 % absolvējuši likvidēto Latvijas Policijas akadēmiju. IDB amatpersonām aktuāli ir pilnveidot zināšanas un prasmes operatīvās darbības taktikā, izmeklēšanas taktikā.Profesionālās pilnveides jomā IDB izmeklētājiem aktuālas ir apmācības šādās tēmās – aizturēšana; speciālās izmeklēšanas darbības, tajā skaitā neatliekamības kārtībā; aresta uzlikšana mantai.Militārās policijas Izmeklēšanas dienestu var uzsākt virsnieki, kuri ir sekmīgi apguvuši virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā. Kursa pretendentam izvirzītas sekojošas izglītības prasības: augstskolas absolvents, kurš ieguvis akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ieguvis jurista kvalifikāciju vai bakalaura grādu minētajā jomā. Virsnieka speciālista pamatkursa mērķis ir sagatavot militāros speciālistus, kuri pildīs jurista pienākumus NBS vienībās. Turklāt, tiek pārbaudīta kandidāta atbilstība saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu gan nacionālā līmenī gan NATO.Par prokuroru var iecelt personu, kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot īsā cikla profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu.18Secinājums - atšķirīgas ir tiesībaizsardzības iestāžu prasības attiecībā pret personāla kvalifikāciju un nav viena specializēta augstskola vai studiju programma, kurā dažādu tiesībaizsardzības iestāžu personāls varētu apgūt dienesta vai darba pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību. Valsts policijas vecākajam virsniekam nepieciešamās kompetences ir noteiktas Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standartā, kas tiek ņemts par pamatu jaunu studiju programmu izstrādē, vienlaikus šo standartu nevar piemērot tiesneša, prokurora, notāra un advokāta sagatavošanā, jo šo amatu kandidātiem speciālais regulējums paredz jurista kvalifikācijas iegūšanas nepieciešamību.Formālās izglītības procesam Valsts policijā seko profesionālā pilnveide VPK, Valsts administrācijas skolā un citās izglītības iestādēs Latvijā un ārvalstīs, t.sk. Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrā. Eiropas Komisija organizē dažādas starptautiskas konferences, kurās noziedzības apkarošanas eksperti var apmainīties ar jaunāko informāciju. Apmācības un pieredzes apmaiņas pasākumi tiek īstenoti Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Nr. 3.4.1.0/16/I/001 "Justīcija attīstībai" un "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" ietvaros, kas piedāvā tiesībaizsardzības iestāžu personālam, t.sk. pirmstiesas izmeklēšanas funkciju veicējiem, ārvalstu pieredzes apmaiņas pasākumus, dalību konferencēs, semināros un starpdisciplinārās mācībās, kurās piedalās tiesneši, prokurori un izmeklētāji vienkopus.2.3. Valsts policijas profesionālās pilnveides sistēmaŠī brīža Valsts policijas amatpersonu galvenie profesionālās pilnveides pasākumi tiek organizēti šādos formātos:1. Tiesu administrācijas administrētā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 3.4.1.0/16/I/001 "Justīcija attīstībai" ietvaros (mērķis–nodrošināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenču celšanu komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai, mērķauditorija-izmeklētāji VP (ENAP, Kriminālistikas pārvalde), IDB, VRS), tiešais menedžments – VP Personāla pārvalde, kontaktpunkts – IeM, aptuvenā kapacitāte - 200 izglītojamie gadā;2. Valsts administrācijas skolas administrētais projekts Nr. 3.4.2.0/15/I/002 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" (mērķis–sniegt valsts pārvaldē nodarbinātajiem nepieciešamās kompetences korupcijas atpazīšanai, risku identificēšanai, interešu konflikta novēršanai, izmeklēšanas un operatīvās darbības stiprināšanai, nodrošinot korupcijas novēršanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, tiešais menedžments – VP Personāla pārvalde, aptuvenā kapacitāte- 350 izglītojamie gadā);3. ES ekonomikas atveseļošanās plānā pieteiktā aktivitāte 6.2.1.2.i. "Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana" (pieteiktais mērķis–ekonomisko noziegumu izmeklēšanas efektivitātes un kvalitātes stiprināšana), kriminālpolicijas darbinieku mācības Sertificēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālista (CAMS) sertifikāta ieguvei un Vienota tiesnešu, prokuroru un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide - 6.2.1.3.i. "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide";4. Valsts policijas koledžā klātienē īstenotās Pieaugušo neformālās izglītības programmas (kopā 115 programmas19, aptuvenā kapacitāte- 3000 izglītojamie gadā);5. VPK administrētās Mācības dienesta vietās e–vidē;6. Valsts administrācijas skolas piedāvātie kursi20, aptuvenā kapacitāte – 50 izglītojamie gadā;7. IeM Veselības un sporta centra mācību kursu piedāvājums (psiholoģiskā atbalsta sniegšanas grupu un apmācības programmu nodarbības)21;8. Izglītības komercpakalpojumi un kursi Latvijā (kapacitāte – aptuveni 600 amatpersonas gadā) un kursi ārvalstīs aptuveni 600 amatpersonas gadā, t.sk. CEPOL organizētie klātienes (kursi, konferences) un attālināto (webināri) mācību pasākumi noziedzības apkarošanas un prevencijas jomās.Secinājums - profesionālās pilnveides organizācija ir sadrumstalota (dažādās izglītības iestādēs), saturs ne vienmēr spēj apmierināt pieprasījumu (īpaši specifiskās jomās), nav pietiekami pieejams, efektīvs un inovatīvs, kas negatīvi ietekmē satura kvalitāti un apmācamo zināšanas. Praktiskās pieredzes sniegšana nepieciešamajā apjomā ne vienmēr ir iespējama, trūkst interaktīvu līdzekļu darba situāciju modelēšanai. IeM koledžās nodarbināto mācībspēku darba samaksas apmērs nav konkurētspējīgs un ierobežo motivētu un profesionālu, ar praktiskā darba pieredzi pedagogu piesaisti un noturēšanu. Atsevišķās specifiskās un sarežģītās policijas darba jomās ir sarežģīti piesaistīt kvalificētus speciālistus, tostarp ārvalstu speciālistus, nodrošinot tirgus situācijai atbilstošu atalgojumu (informācijas tehnoloģiju speciālistiem un analītiķiem par jaunākajiem instrumentiem kriminālizlūkošanas un operatīvās darbības jomā, rīkiem un metodēm, u.c. speciālistiem policijas darbības jomās). Tāpat nepastāv kopīgas mācību platformas tieši izmeklēšanas jomā starp Valsts policiju, Tiesnešu mācību centru un prokuratūru, kuras ietvaros tiktu nodrošināta vienveidība mācību procesā, veidota vienota izpratne, izstrādāti vienoti metodiskie materiāli un vadlīnijas.ES Ekonomikas atveseļošanas plānā pieteikto aktivitāšu 6.2.1.2.i. "Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana" un 6.2.1.3.i. "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide" ietvaros tiks īstenoti šādi pasākumi:6.2.1.2.i. "Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana" galvenās atbalstāmās darbības (1 050 000 euro apmērā):Ekonomisko un vides noziegumu izmeklētāju tehniskā aprīkojuma iegāde mobila, attālināta darba apstākļiem pielāgota nepārtraukti profesionāla lietisko pierādījumu izgūšanas, izmeklēšanas procesuālo darbību veikšanai Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un reģionālajās izmeklētāju vienībās, caurspīdīguma nodrošināšanai un korupcijas risku mazināšanai izmeklēšanas procesuālo darbību ietvaros, kā arī vides noziegumu izmeklēšanai nepieciešamā speciālā apģērba iegāde, darba drošības nodrošināšanai.Paredzams, ka investīcijas tiks izmantotas šādām darbībām:1. Runas atpazīšanas modeļa trenēšana (apmācība) ekonomisko noziegumu izmeklēšanas ietvaros veicamo interviju procesuālo darbību vajadzībām;2. Ekonomisko noziegumu profesionalitātes apliecinājuma CAM sertifikācijas kursu apmaksai, 20

(50)ekonomisko noziegumu izmeklētājiem;3. Mobilo darba staciju iegāde, tehniskā aprīkojuma komplekta nodrošinājums reģionālajiem un centrālo vienību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmeklētāju darba mobilitātes uz datu apstrādes ātruma nodrošināšanai, 200

(238)vienības;

1. Lielapjoma datu glabātuvju iegāde un uzstādīšana reģionālo ekonomisko noziegumu izmeklētāju struktūrvienībās lietisko pierādījumu apstrādes un izmeklēšanas procesuālo darbību kvalitatīvai īstenošanai, 4 vienības;
2. Videokonferenču iekārtu komplekta iegāde, 3 vienības.Īstenoto aktivitāšu rezultātā tiks uzlabotas ekonomisko noziegumu, tajā skaitā vides noziegumu, izmeklētāju profesionālās zināšanas un moderns pierādījumu izņemšanas un izmeklēšanas atbalsta aprīkojums, nodrošinātu lietu izmeklēšanas kvalitātes un ātruma uzlabojumu, kā arī samazinātu pirmstiesas pierādījumu vākšanas procesa ilgumu. 6.2.1.3.i. "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide"Vienota tiesnešu, prokuroru un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra kā ilgtspējīgas un stabilas struktūras izveide, nodrošinot iespēju plānot, izstrādāt un realizēt ilgtermiņa mācību programmas, kas secīgi papildina viena otru.Īstenojamo pasākumu rezultātā tiks izveidots vienots Tiesnešu un prokuroru, kā arī specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos), tiesu darbinieku un prokuroru atbalsta personāla kvalifikācijas pilnveides mācību centrs, nodrošinot:
3. Vienotu kompetenču un vajadzību noteikšanu, kā arī jaunu, savstarpēji papildinošu mācību programmu izstrādi, uzsvaru liekot gan uz kompetenču un prasmju attīstību, gan juridiskās domas attīstību;
4. Sistēmisku, jēgpilnu, mērķtiecīgu un uz vajadzībām balstītu pieeju mācību satura noteikšanā un pasniegšanā;
5. Tiesu varas, tai skaitā Tieslietu padomes lomas mācību satura veidošanā un noteikšanā attīstīšanu;
6. Starpdisciplinārā dialoga attīstīšanu;
7. Atbilstošu telpu pielāgošanu un to aprīkošanu izveidojot mūsdienīgu un modernu vidi apmācību un izglītības procesa īstenošanai; xii. Starptautiskās sadarbības veicināšanu.Vienotā kvalifikācijas pilnveides mācību centra galvenās mērķgrupas būtu:
8. Tiesneši, tiesu darbinieki
9. Prokurori, prokuroru atbalsta personāls;
10. Specializētie izmeklētāji (starpdisciplināros jautājumos).Lai arī jaunās institūcijas pamatmērķa grupas ir tiesneši, prokurori, kā arī tiesnešu un prokuroru palīgi, piemērojot starpdisciplināro mācību pieeju sevišķa uzmanība tiks veltīta mācību programmu izstrādē un īstenošanā, kas nodrošinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu efektīvu un ātru iztiesāšanu, tas nozīmēs specializēto izmeklētāju būtisku iesaisti mācību procesā un kvalifikācijas celšanā. Identificējot citas jaunas aktualitātes, arī citas mācību auditorijas var tikt piesaistītas, ņemot vērā šo personu iesaisti vai lomu efektīvā tiesu procesā (piemēram, brīvo juridisko profesiju pārstāvji, valsts institūciju pārstāvji, u.c.).Tieslietu padome ar
11. gada
12. jūnija lēmumu Nr.57 "Par vienota kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveidi" konceptuāli atbalstīja tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmas reformu, izveidojot vienotu kvalifikācijas pilnveides mācību centru, atzīstot, ka būtiski nodrošināt ne tikai augstus standartus attiecībā uz tiesu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmu, bet tajā ir jāietver arī izmeklētāji starpdisciplināros jautājumos, kas ir būtiski efektīva procesa norisei un taisnīgam tā rezultātam. Attiecīgi valdība
13. gada jūlijā lēma par finansējuma piešķiršanu Tieslietu mācību centra izveidei. Finansējums tiek piešķirts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, un kvalifikācijas pilnveides sistēmas reforma, izveidojot Tieslietu mācību centru, tiks nodrošināta atsevišķa projekta ietvaros.
14. gadā tiks īstenoti šī projekta uzsākšanas darbi.Tieslietu ministrijas organizētajā
15. gada
16. decembra sarunā ar Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un VPK pārstāvjiem par Tieslietu mācību centra izveidi tika secināts, ka izmeklētāji kā Tieslietu mācību centra vai Izmeklētāju mācību centra mērķgrupas nav nošķirami pēc to amata vai specializācijas. Mācībās galvenokārt paredzēts starpdisciplinārs formāts, tomēr netiek izslēgtas arī citas izmeklētāju mērķgrupas iesaistes formas. Piemēram, ir iespējami arī mācību pasākumi, kuru auditorija nav starpdisciplināra sastāvā. Proti, var tikt paredzētas mācības, kurās mērķauditorija varētu būt tikai izmeklētāji starpdisciplināros jautājumos, kas ir būtiski efektīva procesa norisei. Lai koordinētu mācību programmas gan attiecībā uz saturu, gan lektoriem, kā arī, lai novērstu dubultā finansējuma riskus, veidojama cieša sadarbība starp sākotnēji Tieslietu mācību centra projekta ieviešanas komandu un Izmeklētāju mācību centru, bet ar Tieslietu mācību centra darbības uzsākšanu starp Tieslietu mācību centru un Izmeklētāju mācību centru.Latvijā nav izglītības iestādes (tādas ir Vācijā, Polijā, Anglijā, Šveicē un ASV), kurā tiktu īstenotas specializētas, akreditētas izglītības programmas kriminālistikas un tiesu ekspertīzes jomā, jo šādas programmas izstrāde un īstenošana ir saistīta ar ļoti lielām (uz sagatavojamo speciālistu skaita-nesamērīgām) izmaksām. Lai kārtotu Tiesu eksperta padomes organizēto kvalifikācijas eksāmenu un saņemtu darbam nepieciešamo sertifikātu, nepieciešams apgūt ekspertu specialitātēm atbilstošu augstāko otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību kādā no Latvijas valsts augstskolām (LU, RTU, RSU u.c. piemēram, filoloģijas, ekonomikas, bioloģijas, ķīmijas, datortehnikas, mašīnzinības, u.c. tehniskās zinātnes) un papildus, katrai tiesu eksperta specialitātei atbilstošo un Tiesu ekspertu padomē saskaņoto, papildizglītības apmācības programmu.22 No tā secināms, ka šobrīd neviena augstskola Latvijā nespētu rast atbilstošu piedāvājumu tik plaša spektra tiesu ekspertu sagatavošanā.Bet vienlaikus ir nepieciešams nodalīt tiesu ekspertus no inspektoriem kriminālistiem, kuri veic darbu notikumu vietā. Valsts policijas vajadzībām ikgadus nepieciešams sagatavot vidēji 2-3 šādus speciālistus, kuru būtu ieguvuši otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un papildus arī padziļinātas profesionālās kompetences darbam notikumu vietā. Inspektoru kriminālistu sagatavošana ārpakalpojumā nav ilgtspējīga un uz kvalitāti orientēta. Lai arī šo speciālistu sagatavošana ir ļoti dārga, jāapzinās, ka no tā tiešā veidā ir atkarīga izmeklējamo kriminālprocesu kvalitāte un noziedzīgu nodarījumu atklāšanas iespēja. Ir zināms, ka noziedzīga nodarījuma atklāšana ir cieši saistīta ar notikuma vietas apskates kvalitātes, kuras ietvaros tiek iegūti svarīgi pierādījumi, lai sekmētu noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un vainas pierādīšanu aizdomās turētajai personai.Secinājums: nepieciešams izvērtēt iespēju izstrādāt speciālu praktiskās kriminālistikas moduli, kurš būtu integrēts policijas darba bakalaura studiju programmā, un kuru izvēlētos apgūt kā atsevišķu studiju moduli topošie inspektori kriminālisti, kā arī jebkuras citas tiesībaizsardzības vai citas valsts iestādes, kura saistīta ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, darbinieks.Ministru kabinets atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 28.panta otrajā un trešajā daļā dotajam deleģējumam ir noteicis atsevišķu kārtību, kādā amatpersona tiek nosūtīta uz izglītības iestādi dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, kā arī izdevumu segšanas, atmaksāšanas kārtību nesekmības, atvaļināšanās no dienesta u.c. gadījumos –izdoti Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.
17. "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību". Visas amatpersonas, kuras par valsts budžeta līdzekļiem izglītību iegūst IeM koledžās vai sadarbības augstskolās, slēdz līgumu ar IeM padotības iestādi, kura nosacījumi paredz izdevumu atmaksas nepieciešamību (pienākumu) amatpersonai gadījumā, ja viņa nesekmības dēļ, disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc pašas vēlēšanās tiek izslēgta no izglītojamo saraksta vai amatpersona pēc izglītības ieguves nodien IeM sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk par pieciem gadiem. Līdz ar to riski par to, ka amatpersona pēc studiju programmas absolvēšanas varētu pamest dienestu iekšlietu nozarē, tiek ierobežoti.Šobrīd lielākā daļa tiesībaizsardzības iestāžu (izņemot iekšlietu un militārās iestādes) personālu uz vakantajiem amatiem konkursa kārtībā komplektē no praktisko pieredzi un atbilstošu izglītību guvušiem citu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. Bet šāda prakse nav uzskatāma par pozitīvu un ilgtspējīgu, jo zināmā mērā apgrūtina personālpolitikas īstenošanu iestādē, kura ir investējusi speciālista atlasē, izglītošanā un attiecīgās darba pieredzes nodrošināšanā, rēķinoties ar jaunā darbinieka atdevi pie attiecīgā darba devēja.Izglītības iegūšanas iespēja par valsts līdzekļiem uzskatāma par svarīgu motivējošu faktoru, kas var piesaistīt personas dienestam policijā un motivēt amatpersonas tālākizglītības procesam. Taču nereti nākas konstatēt, ka amatpersonas, kuru izglītošanā ir ieguldīti valsts budžeta līdzekļi, nostrādājot līgumā paredzēto termiņu, iegūstot dzīves un darba pieredzi un nepieciešamo kvalifikāciju, kas dod viņiem iespēju būt pietiekami konkurētspējīgiem darba tirgū, pamet dienestu policijā. Šāda izvēle tiek izdarīta vairāku iemeslu dēļ – darbs policijā nav pietiekami prestižs un populārs sabiedrībā, darba slodze, atalgojums un darba apstākļi nespēj konkurēt ar citiem valsts un īpaši privāto struktūru piedāvājumiem, amatpersonas neredz perspektīvu savas karjeras attīstībai.2.
18. Tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām trūkstošās kompetences, to apguvei nepieciešamā infrastruktūra un pedagoģiskais personālsLai apzinātu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām trūkstošās kompetences, to apguvei nepieciešamo infrastruktūru un pedagoģisko personālu, tika veikts darbības kvalitātes tūlītējai uzlabošanai nepieciešamu mācību vajadzību kartējums (
19. pielikums, kurš izmantojams atbilstošo izglītības programmu izstrādē.Analizējot iegūto datu rezultātus, var izdarīt kopīgus secinājumus par prioritārajām vajadzībām, tos grupējot atsevišķos vajadzību moduļos (skat .moduļu identifikatorus), vienlaikus atspoguļojot vispārīgu indikatīvo analīzi par mācību spēku un infrastruktūras resursu nepieciešamību.Mācību vajadzību analīze liecina, ka Krimināltiesību modulī tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētājiem prioritārākā ir tādu kompetenču apguve kā: prasmes īstenot kvalitatīvu procesuālo darbību veikšanu, izmeklēšanas versiju izvirzīšanu, pārbaudi un analīzi; prasmes noteikt optimālus resursus izmeklēšanai pirmstiesas procesā; prasmes izmeklēt interneta vidē izdarītus noziedzīgus nodarījumus (kibernoziegumus); prasmes izmeklēt naida noziegumus un noziegumus, kas saitīti ar uzņēmējdarbības, finanšu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (turpmāk-NILL) un cilvēktirdzniecības jomu; starppersonu komunikācijas prasmes; prasmes izmeklēt ar ļaunprātīgu dedzināšanu saistītus noziedzīgus nodarījumus un noziedzīgus nodarījumus pret jurisdikciju.Aptaujās Valsts policijas amatpersonas, kuras specializējušās pirmstiesas izmeklēšanas darbā, ir atzinušas, ka nepieciešams aktīvāk iesaistīt prokurorus un citus speciālistus mācību satura izveidē, lai pilnveidotu un papildinātu izmeklētāju praktiskās zināšanas, kā arī īstenot vairāk pieredzē balstītas mācības.Vadības zinību modulī prioritāras ir prasmes: veikt procesu vadību, izpēti, auditēšanu, metodiku izstrādi, pārmaiņu vadīšanu; īstenot projektu vadību, prasmes noteikt riskus, analizēt, novērtēt un vadīt tos; prasmes plānot un vadīt materiāltehniskos un cilvēkresursus (t.sk. speciālo operāciju ietvaros); prasmes starppersonu komunikācijas veidošanā; spēja plānot un organizēt iepirkumus.Analītisko prasmju modulī prioritāra ir: stratēģiskās un operatīvās analīzes veikšanas apguve; zināšanu apguve kriminālizlūkošanas, fiskālās politikas, ekonomikas un informācijas tehnoloģiju jomā; zināšanu apguve atklāto avotu izlūkošanas, operatīvās analīzes, statistikas, datu apkopošanas jomā; prasmes darbā ar vizualizācijas, multimediju datu apstrādes programmatūru un informācijas sistēmu (t.sk. Kriminālizlūkošanas atbalsta, vienotā notikuma reģistra, kriminālprocesa informācijas sistēmas u.c.); ES un nacionālās smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējuma metožu apguve.Mūsdienu informācijas tehnoloģiju attīstība un iegūto datu pieaugums, ar ko jāstrādā kriminālpolicijas amatpersonām prasa specifiskās zināšanas par datu ieguvi, apstrādi un analīzi, kuru sekmīga apguve šobrīd netiek nodrošināta nepieciešamajā apjomā un kvalitātē. Tirgū ir pieejamas dažāda veida un dažādiem mērķiem paredzētas programatūras, kas var atvieglot un paaugstināt policijas izmeklēšanas un operatīvas darbības efektivitāti. Tomēr, uz programatūru jāskatās kā uz instrumentu, kas kalpo vispārīgo vai specifisku uzdevumu risināšanai. Jāatceras, ka, piemērām, var gadīties, ka programatūra šodien ir ļoti laba, bet rīt tās izstrādātājs vairs tajā neiegulda līdzekļus attīstībai un parīt šī programatūra ir atpalikusi no konkurentiem.Līdz ar to, lai precīzāk izstrādātu nepieciešamo programatūras vai informācijas tehnoloģiju apmācību kursu klāstu nepieciešams zināt ar kādām problēmām datu ieguvē, apstrādē un analīzē sastopas amatpersonas.Valsts policijā izmanto daudz dažādu analītisko un datu izgūšanas programatūru, bet, diemžēl, nekur nav apkopotas zināšanas par tām un to izmantošanas labās prakses principiem un šo programatūru iespējam. Katrs tur šādas specifiskas zināšanas savā īpašumā un ilgtermiņā, tās radīs intelektuālo kaitējumu Valsts policijai, piemērām, paradīsies tāds fenomens kā institucionālā amnēzija. Tāpēc, jāveido institucionālo zināšanu krātuvi, lai zināšanu nodošana būtu daudz ātrāka un pastāvīga.Veidojot apmācības kursus par informācijas tehnoloģiju programatūras izmantošanu un pielietošanu policijas darbā jāņem vērā:• Mērķauditorija un cik bieži jāizmanto noteiktu programatūru. Nav efektīvi studiju saturu balstīt uz specifisku programatūru vai informācijas tehnoloģiju, ja ikdienā tā netiek izmantota vai tā nav pieejama dienesta vietā;• Studiju rezultāti. Studiju programmā jāiekļauj standarta dienesta uzdevumu risinājumi, lai pēc programmas apguves amatpersona būtu spējīga tos pildīt un paaugstināt vidējo zināšanas līmeni;• Studiju kursa mērķis:o Nodrošināt tehniski pareizas programmas lietošanas kompetenci;o Attīstīt datu apstrādes un analīzes domāšanu;• Mērķauditorijas un studiju kursa saderība. Mērķauditorijas zināšanu līmenim jābūt pietiekamam, lai apgūtu kursu.Informācijas tehnoloģiju apgūšanu kriminālpolicijas darbam var sadalīt četrās daļās:1) Datu apstrāde un analīze;2) OSINT, jeb atklāto avotu izlūkošana;3) Datu izgūšana no tehniskiem līdzekļiem;4) Datu zinātnes (Data Science) kapacitātes stiprināšana.Visbiežāk kriminālpolicijas amatpersonas sastopas ar problēmu, ka nav pietiekamu zināšanu esošo datu apstrādē, datu bagātināšanu no citiem datu avotiem un to analīzē. Tāpēc studijām jābūt orientētām uz amatpersonu datu apstrādes un analīzes spējām. Darbs ar datiem ir saprast, ko esošie dati var sniegt, kā tos var sagrupēt vai bagātināt, lai no tiem varētu iegūt jaunu informāciju un kā iegūtās informācijas likumsakarības veido izlūkošanas ziņas. Visām amatpersonām dienesta vietās pieejamais MS Excel, tas ir tā programatūra ar kuru var paveikt lielāko daļu no augstāk minētiem uzdevumiem.OSINT klātbūtne Valsts policijas darbā ir minimāla, dažas struktūrvienības to veic, bet katrs savā jomā un savā attīstības līmenī. OSINT kā disciplīnu būtu jāattīsta zināšanu veidā ar pielietojumu izmeklēšanas un operatīvajā darbā. OSINT veikšanai ir maksas programmatūra, kā arī ir atvērtā koda programmatūra, kuru var pielāgot savām vajadzībām. OSINT produkta izstrāde prasa specifiskas zināšanas un lielus laika ieguldījumus, līdz ar to amatpersonu skaits, kas varētu ar to nodarboties būtu ļoti mazs, bet izstrādāta produkta lietotāju skaits ļoti liels. Piemērām, izveidojot OSINT produktu par tirgotiem transportlīdzekļiem SS.COM vietnē, kur pieejamas vairākas datu kategorijas kā fotogrāfijas, telefonu numuri, adreses, transportlīdzekļu reģistrācijas numuri un cita informācija. Šāds produkts, varētu tieši vai netieši palīdzēt operatīvajā darbā vai pat būtu kā papildus datu avots. Produkta izstrādes izmaksas būtu nosacīti par velti, jo izstrādei vajadzīga amatpersona/as ar specifiskām zināšanām, kas reizināts ar izstrādes mēnešu skaitu.Datu izgūšana no tehniskiem līdzekļiem nodrošina noteiktas struktūrvienības vai amatpersonas kurām ir specifiskās zināšanas. Visbiežāk amatpersonas sastopas ar problēmu, ka nav pietiekošo zināšanu esošo datu apstrādē, datu bagātināšanu no citiem datu avotiem un to analīzē. Mobilie telefoni un datu nesēji ir tehniskie līdzekļi no kuriem bieži tiek izgūti dati. Piemēram, šīm nolūkam tiek izmantotas MSAB XRY, Celbrite UFED, Magnet AXIOM un citas programatūras. Minētās programmas ne tikai izgūst datus, bet arī tos analīze, grupējot datus pēc objektiem. Līdz ar to, lietotājam pēc datu izgūšanas un apstrādes atliek tikai meklēt vajadzīgo informāciju. Tajā pat laikā var saskarties ar specifiskiem datu izgūšanas uzdevumiem, piemēram, noteikta e-pasta lietotāja datu izņemšana no e-pasta servera.Skatoties uz nākotni Valsts policijai ir jāattīsta datu zinātnes kapacitāti un spējas. Piemēram, piedāvājot specializētos kursus par statistikas metodēm, datu bāžu veidošanas un uzturēšanas teoriju, pasniedzot SQL vaicājumu valodu, kā arī plaši izmantojamās programmēšanas valodas datu zinātnē kā Phython.Šobrīd VPK īstenotais studiju kurss "Kriminālizlūkošana" būtu pietiekama IDA 1.līmeņa studiju programmai. Veidojot padziļinātus studiju kursus (bakalaura līmenim) nepieciešams paplašināt esošos profesionālās pilnveides kursus stratēģiskā un operatīvā analīze, kā arī kursu "Informācijas tehnoloģiju izmantošana noziedzīgu nodarījumu apkarošanā". Papildus studentus nepieciešams padziļināti apmācīt MS Office lietošanā, kam būtu nepieciešamas MS Office pilnās versijas, kā arī atbilstoša datortehnika.Investējot informāciju tehnoloģiju apguvē, vidējā termiņā var sagaidīt Valsts policijas analītiskās kapacitātes un spēju pieaugumu, kad no neskaidriem datiem tiek radītas kriminālizlūkošanai svarīgas atziņas.Šobrīd VPK materiāli tehniskais nodrošinājums atpaliek no dienestā lietoto tehnisko, sakaru un speciālo līdzekļu klāsta. Līdz ar to pieaug risks, ka izglītojamo kompetences var neatbilst dienesta specifiskajām prasībām. Lai nepieļautu kadetu veselības un dzīvības apdraudējumu, ir svarīgi apgūt policijas ekipējuma izmantošanu. Saskaņā ar izglītības programmām izglītojamajiem ir paredzēta prakse vairākos posmos, kur kadeti nostiprina un apgūst teorētiskās zināšanas, kā arī pilnveido praktiskās iemaņas. Lai prakse būtu pilnvērtīga, t.sk. tiktu nodrošinātu kadetu drošība nepieciešams speciālais ekipējums (vieglās bruņuvestes un cits policista ikdienas ekipējums), kas būtu izmantojams, veicot prakses uzdevumus, kā arī izmantojams mācību procesā. Vairāku gadu garumā VPK cenšas rast risinājumu trūkstošajai policijas speciālās taktikas apguves un fiziskās sagatavošanas infrastruktūrai. VPK trūkst mūsdienīgas kriminālistikas iekārtas, videosimulācijas iekārtas u.c. materiāltehniskie resursi, kas mācību procesā liek dominēt teorijai. Atbilstoši šobrīd spēkā esošām izglītības attīstības pamatnostādnēm, kā viens no aktuālākajiem attīstības aspektiem izglītībā, tiek atzīts: mūsdienīgu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu ieviešana mācību procesā, savukārt Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" minēts, ka nākotnē paredzama arvien plašāka virtuālās realitātes tehnoloģiju izmantošana izglītībā, gan veidojot virtuālas klases, virtuālas laboratorijas, virtuālas tikšanās un diskusijas. Tādējādi mainīsies arī nepieciešamība pēc noteikta veida resursiem un infrastruktūras – būtiskāk par ieguldījumiem ēku attīstībā būs ieguldījumi telekomunikāciju, ātrdarbīga interneta platjoslas pieslēguma un digitālu rīku, resursu nodrošināšanā. Tehnoloģiju attīstība ietekmēs ne tikai izglītības procesu, bet arī izglītības sistēmas pārvaldību. Aktuāli kļūs mākslīgā intelekta un automatizācijas risinājumu gan izglītības sistēmas monitoringa, gan pārvaldības nolūkiem.Apzinoties tehnoloģiju straujo attīstību, kā arī nosprausto virzību uz digitalizācijā un inovācijās balstītu izglītību, IeM koledžām un jaunizveidotajai akadēmijai vajadzēs stāties pretī jauniem izaicinājumiem mūsdienīgas mācību vides veidošanā, lai neatpaliktu no radniecīgu izglītības iestāžu progresa Latvijā un Eiropā kopumā.Salīdzinājumam, Liepājas Jūrniecības koledžā ir uzstādīta jauna radio sakaru simulācijas iekārta – GMDSS simulātors, kas savienots jau ar izglītības iestādē esošo iekārtu infrastruktūru, kas tiek izmantota mācību procesa nodrošināšanai. Topošie kuģu vadītāji apgūst globālās jūras negadījumu un kuģošanas drošības sakaru sistēmas (GMDSS), jeb avārijas radio sakarus, kas ir paredzēti gadījumos, ja ar kuģi ir notikusi kāda nelaime. Bez GMDSS, koledžā ieviesti arī kuģa komandtiltiņa un kuģa dzinēju vadības posteņu simulātori, kas virtuālā vidē pilnvērtīgi imitē šīs darba vietas un ļauj trenēt kuģa vadības iemaņas praktiski reālā vidē.Savukārt LU Rīgas Medicīnas koledžā tiek īstenots STEM projekts, kura ietvaros koledža iegādājās aprīkojumu studiju procesa tālākai modernizēšanai, kā arī izveidoja simulāciju laboratoriju klīnisko un praktisko prasmju apguvei, šim mērķim iegādājoties aprīkojumu neatliekamās medicīnas un intensīvās terapijas, bērna un sievietes veselības aprūpes, ķirurģijas un traumatoloģijas, kā arī internās medicīnas un pacientu aprūpes dažādo situāciju simulācijai.Ārvalstu policijas mācību iestādēs Eiropā lielākajā daļā ir ieviesta simulācijas sistēmas šaujamieroču pielietošanas situāciju un operatīvā transportlīdzekļa vadības prasmju apguvē, bet atsevišķās policijas izglītības iestādēs, t.sk. Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijā un Polijas Policijas akadēmijā, ir izveidoti virtuālās simulācijas centri.23 Igauņi atzinuši, ka simulācijas programmas plaši tiek izmantotas speciālistu sagatavošanā policijas, robežsardzes un glābšanas dienestu vajadzībām.Mūsdienīgu, interaktīvu metožu ieviešana, kas būtu maksimāli pietuvinātas reālai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai virtuālajā vidē, simulējot noziedzīgo nodarījumu scenārijus un to izmeklēšanai nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības, simulējot aizturēšanas un speciālās operācijas, simulējot dažādas avārijas un ugunsgrēkus, tehnoloģiskās katastrofas, nelikumīgas robežšķērsošanas, likumpārkāpēju bēgšanas un pretošanās situācijas utt., ļautu būtiski sekmēt topošo un esošo iekšlietu nozares speciālistu profesionālo kompetenču apguvi, kā arī pašu mācību procesu padarīt par interesantu un aizraujošu. Policijas darbinieku zināšanas un prasmes, kas iegūtas formālajās izglītības programmās nenodrošina ilgspējīgu augstas kompetences līmeni. Drošības situācijas izmaiņas, tehnoloģiju attīstība, strukturālās un normatīvās izmaiņas prasa jaunu zināšanu un prasmju apguvi izmeklēšanas un citās policijas darba jomās, pastāvīgu profesionālo iemaņu pilnveidi un kvalitātes līmeņa uzturēšanu.III. Ietekme uz problēmas risināšanuNeskatoties uz veiktajiem pasākumiem un šobrīd īstenoto ārpakalpojuma stratēģiju Valsts policijas vecāko virsnieku sagatavošanā, Iekšlietu ministrija ir turpinājusi apzināt sadarbības partneru loku, meklēt iespējamā finansējuma avotus un ilgtermiņa risinājumu nākotnē, kas ļautu sakārtot tiesībaizsardzības iestāžu (t.sk. policijas) izglītības sistēmu valstī, padarot to kvalitatīvāku un efektīvāku, vienlaikus nodrošinot augstāku rezultativitātes sniegumu iekšējās drošības pakalpojumu jomā.Lai risinātu šajā ziņojumā aprakstītās problēmas un izpildītu ministra doto uzdevumu par jaunas iekšlietu nozares augstskolas dibināšanu, IeM 2021.gada aprīlī izveidoja starpinstitūciju darba grupu (turpmāk–darba grupa), kuras sastāvā tika iekļauti IeM, Valsts policijas, VPK, VRK, RSU, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Militārpolicijas, Ģenerālprokuratūras, Finanšu izlūkošanas dienesta un Latvijas iekšlietu darbinieku arodbiedrības pārstāvji. Tika organizētas vairākas darba grupas sēdes, kuru gaitā darba grupas locekļi tika iepazīstināti ar IeM izstrādāto koncepta projektu.Iepazīstoties ar esošo situāciju, kā arī projektā iesaistīto institūciju amatpersonu kompetenču pilnveides nepieciešamības izpēti (mācību vajadzību kartējums atspoguļots Pielikumā Nr.1) un tam nepieciešamo infrastruktūru, mācību spēkiem un šiem mērķiem nepieciešamo finansējumu, darba grupa vienojās par kopīgiem projekta nosacījumiem (neatkarīgi no izvēlētā risinājuma), kā arī trīs atšķirīgiem iespējamās rīcības variantiem(A, B un C).Starp darba grupā iekļauto iestāžu pārstāvjiem tika panākta vienošanās par turpmākās sadarbības aspektiem arī citu tiesībaizsardzības speciālistu sagatavošanā, izglītojamo skaitu, studiju programmām un tajās ietvertajām specializācijām, kas aprakstīti turpmāk izklāstītajos kopīgajos pasākumos izglītības sistēmas pilnveidošanai.3.
20. Izmeklētāju mācību centra izveideŅemot vērā, ka šobrīd nepastāv kopīgas mācību platformas tieši izmeklēšanas jomā starp Valsts policiju, Tiesnešu mācību centru (perspektīvā Tieslietu mācību centru) un prokuratūru, kuras ietvaros tiktu nodrošināta vienveidība mācību procesā, veidota vienota izpratne, izstrādāti vienoti metodiskie materiāli un vadlīnijas, nepieciešama pirmstiesas izmeklēšanu veicošo un operatīvo darbinieku mūžizglītības modeļa izveide, negaidot kāda no risinājuma variantiem ieviešanu. Prioritāro pasākumu ietvaros nepieciešams izveidot un VPK struktūrā iekļaut atsevišķu struktūrvienību - Izmeklētāju mācību centru (turpmāk-IMC), kurš risinājuma A un C gadījumā tiktu integrēts IDA struktūrā, bet Risinājuma B gadījumā-tiktu saglabāts un attīstīts VPK struktūras ietvaros.IMC mērķis - pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvā darba kvalitātes celšana, nodrošinot Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanu, pastāvīgu tālākizglītības ieguvi un profesionālās kvalifikācijas celšanu atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai.IMC uzdevums būs nodrošināt nepieciešamo kvalifikācijas celšanas pasākumu apzināšanu, apmācību administrēšanu, nepieciešamo pedagogu un instruktoru (t.sk. pieredzējušu nozares ekspertu un ārvalstu lektoru) piesaisti, mācību materiāltehniskā nodrošinājuma attīstības plānošanu un projektu īstenošanu, mācību un metodisko līdzekļu izstrādi, labākās prakses apkopošanu u.c. Profesionālās pilnveides pasākumu organizācijā plānots izmantot multidisciplināru pieeju (vairāku tiesībaizsardzības grupu veidošanu) efektīvākai savstarpējās pieredzes apmaiņai un izglītības pasākumiem, t.sk. e-vidē.Sekmīgai centra darbības norisei plānots īstenot ciešu sadarbību ar citām izglītības iestādēm, t.sk. jaunizveidoto Tieslietu mācību centru, mācību procesam piesaistot kvalificētus un pieredzējušus nozares profesionāļus (t. sk. prokurorus, tiesnešus u.c.). Lielu akcentu plānots likt arī uz ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu ekspertu iesaisti apmācībā un to satura sagatavošanā.Būtiski ir uzsvērt Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas savstarpējo sadarbību gan Tieslietu mācību centra ieviešanas gaitā (sadarbība attiecīgā projekta pārvaldības struktūrā, piemēram, projekta ieviešanas Konsultatīvajā padomē, kas iezīmēs mērķgrupas mācību vajadzības un piemērotākās metodes), gan tālākā nākotnē sadarbību starp Tieslietu mācību centru un Izmeklētāju mācību centru. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai definētu starpdisciplināro kursu tēmas, saturu un metodes, lai nodrošinātu izmeklētāju tālākapmācību iespējas atbilstoši sistēmā prioritārajiem jautājumiem.Atšķirībā no Tieslietu mācību centra IMC plānots nodrošināt visu izmeklētāju un operatīvo darbinieku profesionālās pilnveides pasākumus, nevis tikai specializētos (starpdisciplināros) izmeklētājiem ekonomisko noziegumu izmeklēšanā.Sākotnēji plānotais izglītojamo skaits gadā-1500 amatpersonas.IMC mācību saturs prioritāri aptvers tiesībaizsardzības iestāžu definētās un Krimināltiesību modulim piekritīgās kompetenču prasības mūžizglītības jomā (1.pielikums).IMC specializētie mācību kursi (sadarbībā ar izglītības iestādēm (universitātēm); ārpakalpojums/vieslektori) (izmaksas atbilstoši Prioritāro pasākumu pieteikumam IMC izveidei):Kriminālizlūkošanas analītiķu apmācības:• ES smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (SOCTA) un Nacionālais smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (nSOCTA);• SOCTA un nSOCTA metodoloģiju apguve, t.sk. apdraudējuma līmeņa noteikšanas metodikas apguve;• Vides analīzes metodes (PESTEL. SVID);• Draudu un risku analīze;• Operatīvās analīzes veidi;• Noziedzības attīstības prognozēšana;• Datu apkopošana un vizualizācija;• Lielo datu analīze;• Noziedzības attīstības prognozēšana;• Statistika;• OSINT;• Operatīvās analīzes programmatūru apguve;• Multimediju failu analīze (video/foto);• Finanšu analīze.Noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā kvalifikācija un izmeklēšanaNosaukumsMācību procesa īstenošanā iesaistītās pusesMantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana kriminālprocesā, kas uzsākts par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanuVPK akadēmiskais personālsSpeciālo izmeklēšanas darbību tiesiskie un praktiskie aspekti, to veikšanas metodikaVPK akadēmiskais personālsNoziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi, kas saistīti ar patvaļīgu koku ciršanu un nelikumīgām medībām, to krimināltiesiskais raksturojums un izmeklēšanas īpatnībasVPK akadēmiskais personālsNoziedzīgu nodarījumu ceļu satiksmē kvalifikācija un izmeklēšanaVPK akadēmiskais personālsNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijaVPK akadēmiskais personālsNoziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā kvalifikācija un izmeklēšanaVPK akadēmiskais personālsNoziedzīgi iegūtu līdzekļu atguve (identifikācija, izsekošana, arests, konfiskācija) (ARO- Asset Recovery Office )VPK akadēmiskais personāls un VP pārstāvjiCeļu satiksmes negadījumu noformēšana un kvalifikācijas problemātikaVPK akadēmiskais personālsInformācijas tehnoloģiju (IT) vidē izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanaVPK pieaicināts speciālistsStarptautiskā sadarbība kriminālprocesāVPK pieaicināts speciālistsNoziedzīgu nodarījumu izmeklēšana narkotisko, psihotropo vielu un to prekursoru nelikumīgas aprites jomā saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijuVPK akadēmiskais personālsElektronisko pierādījumu ieguve kriminālprocesāVPK akadēmiskais personālsPēdu un objektu izņemšana ugunsgrēka notikuma vietā un ugunsgrēka izmeklēšanas pamatprincipiVPK akadēmiskais personāls un pieaicināts speciālistsPēdu fiksēšana un izņemšana notikuma vietas apskatēVPK akadēmiskais personālsPolicijas darbinieku rīcības psiholoģiskie un tiesiskie aspekti seksuālās vardarbības gadījumosVPK akadēmiskais personālsPlānotie un pieprasītie izglītības pasākumiIzmeklēšanas īpatnības, kas saistītas ar viltotu interneta mājas lapu izmantošanu konfidenciālas informācijas zagšanai un krāpšanām, izmantojot automatizētās datu apstrādes sistēmas krimināllikuma 177.1.panta kontekstā;VPK pieaicināts speciālistsAviācijas negadījumu izmeklēšana, institūciju kompetence un sadarbība;VPK pieaicināts speciālistsPolicijas darbinieka kompetence un sākotnējā rīcība dzelzceļa satiksmes negadījumos;VPK pieaicināts speciālistsĪres tiesību civiltiesiskie un krimināltiesiskie aspekti. Izplatītāko likumpārkāpumu īres tiesību jomā raksturojums, to izmeklēšanas metodikas;Iespējams citas izglītības iestādes pārstāvisCitas ar izmeklēšanas jomu saistītas programmasNosaukumsMācību procesa īstenošanā iesaistītās pusesPPIP "Informācijas tehnoloģiju izmantošana noziedzīgu nodarījumu apkarošanā": "Informācijas tehnoloģiju pamati", specializācijas – "Informācijas apstrādes un analīzes speciālists" un "Informācijas tehnoloģiju speciālists kibernoziegumu apkarošanā" 160 kontaktstundas;VPK akadēmiskais personāls un pieaicināts speciālistsPPIP "Operatīvā darba pamati" 176 kontaktstundasVPK akadēmiskais personālsPPIP "Lietisko pierādījumu atrašana, fiksēšana unizņemšana noziedzīga nodarīuma notikuma vietā" 248 kontaPielikumsktstundasVPK akadēmiskais personālsOperatīvā detektīvdarbība. Operatīvais eksperiments (operatīvā eksperimenta veikšanas nosacījumi un noformēšana, operatīvā eksperimenta taktiskie paņēmieni)VPK akadēmiskais personālsOperatīvā analīzePiesaistīts speciālists, bijušais Eiropol darbinieksStratēģiskā analīzeVPK akadēmiskais personālsJaunāko tehnoloģiju izmantošana policijas darbā Kriminālizlūkošanas modulis. Vispārīgā izpratneVPK akadēmiskais personālsSaistītie kursi PPIP "Policijas reaģējošie norīkojumi"VPK akadēmiskais personālsBezpilota gaisa kuģu izmantošanas normatīvais regulējumsVPK akadēmiskais personālsCilvēktiesību ievērošana Valsts policijas darbāVPKLatviešu valoda juridiskajos dokumentosVPKValsts noslēpumu saturošas informācijas un informācijas dienesta vajadzībām droša apstrāde elektroniskā vidēVPKCilvēku tirdzniecības formas un prevencijaPiesaistīts speciālisti uz uzņēmuma līgumaBērnu tiesību aizsardzībaVPKBērnu tiesību aizsardzība- 2VPKValsts policijas darbinieku komunikācijas psiholoģiskās īpatnības ar psihiski nelīdzsvarotām personāmVPKValsts noslēpumu saturošas informācijas un informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības pamatprasībasVPKCiviltiesību normu realizācija policijas darbāVPKTiesību pārkāpumi pret Valsts policijas amatpersonām, rīcība un tiesiskie aizsardzības līdzekļiVPKCiti kursi (esošie un jauni), kuri sniedz šādu prasmju apguvi:• prasmes īstenot kvalitatīvu procesuālo darbību veikšanu, izmeklēšanas versiju izvirzīšanu, pārbaudi un analīzi;• prasmes noteikt optimālus resursus izmeklēšanai pirmstiesas procesā;• prasmes izmeklēt interneta vidē izdarītus noziedzīgus nodarījumus (kibernoziegumus);• prasmes izmeklēt naida noziegumus un noziegumus, kas saitīti ar uzņēmējdarbības, finanšu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (turpmāk - NILL) un cilvēktirdzniecības jomu;• starppersonu komunikācijas prasmes;• prasmes izmeklēt ar ļaunprātīgu dedzināšanu saistītus noziedzīgus nodarījumus un noziedzīgus nodarījumus pret jurisdikciju u.c.IMC darbībai nepieciešamie personāla resursiMācībspēki – sākotnēji tiks iesaistīts esošais VPK akadēmiskais personāls, bet papildus nepieciešams ne mazāk par 10 pedagogiem (akadēmiskais personāls – 4 docenti, 6 lektori), kā arī administratīvais personāls – ne mazāk par 7 nodarbinātajiem: (centra vadītājs, 6 vecākie speciālisti).Nepieciešamais finansējuma apmērs akadēmiskā un administratīvā personāla atlīdzībai
21. gadā un turpmāk ik gadu 438 756 euro: no tā, mēnešalgas – 284 892 euro un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, piemaksas, prēmijas un naudas balvas, darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi – 153 864 euro.Ministru kabineta
22. gada
23. septembra sēdē tika atbalstīta finansējuma piešķiršana Iekšlietu resora prioritārajam pasākumam IMC izveidei un turpmākai darbībai. IMC izveidei un turpmākai darbības nodrošināšanai likumā "Par valsts budžetu
24. gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022.,
25. un
26. gadam" paredzēts finansējums
27. gadā – 2 229 756 euro,
28. gadā - 811 256 euro un
29. gadā un turpmāk ik gadu - 768 256 euro (detalizēts aprēķins –
30. pielikumā), tai skaitā papildu personāla atlīdzībai – 438 756 euro katru gadu un būvdarbiem – 1 300 000 euro 2022.gadā.IMC nepieciešamā infrastruktūra un tehniskais aprīkojums ir iekļauts Risinājumu A un B aprakstos.IMC ieviešanas plāns (indikatīvi)PasākumsGadsJaunā modeļa struktūras definēšana un darbinieku kompetenču noteikšanaNormatīvā regulējuma izstrāde2022.g1.ceturksnisInfrastruktūras izveide (telpu renovācija un pielāgošana praktisko nodarbību īstenošanai, tehniskā aprīkojuma iegāde, IT nodrošinājums, u.c.)No 2022.-2025.g.Mācību personāla piesaiste2022.g1.ceturksnisMācību programmu izstrāde un ieviešana2022.g2.ceturksnisJaunais mācību centrs uzsāk darbu2022.g3.ceturksnis3.
31. Augsti kvalificēta un profesionāla mācību personāla piesaisteAugsti kvalificēti docētāji augstskolu darba tirgū ir pieprasīti un liek augstskolām savstarpēji konkurēt mācībspēku piesaistē, jo tieši akadēmiskais personāls ir atzīstams par svarīgāko studiju kvalitāti veidojošo faktoru. Gan IMC izveides procesā, tā arī visu iespējamo risinājuma gadījumos, prioritārs uzdevums ir kvalificēta un profesionāla mācību personāla piesaiste.3.
32. Nozares kvalitātes kontroles kritēriju izstrāde un sistēmas ieviešana.Nozares kvalitātes kontroles kritēriju izstrāde un sistēmas ieviešana, paredzot atbilstošu finansējumu, kvalitātes kontrolei piesaistot ārēju, neatkarīgu partneri (piemēram-CEPOL), kurš, neatkarīgi no licencēšanas un akreditācijas procesa, analizētu studiju (mācību) organizācijas un satura kvalitāti, studiju rezultātu kvalitāti un atbilstību mācību vajadzībām.3.
33. Izglītības prasību paaugstināšanaNepieciešams izvērtēt grozījumu izstrādes nepieciešamību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, paredzot, ka iecelt amatā Valsts policijā (izņemot kadeta amatu) amatpersonu varētu tikai pēc specializētas studiju programmas apguves, kas ļautu palielināt Valsts policijas personāla darbības profesionalitāti un sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti.3.
34. Jauna profesijas standarta "Izmeklētājs" izstrādePolicijas profesija pieder pie tām profesijām, kurām obligāti ir piemērojami profesiju standarti24 un profesionālās kvalifikācijas prasības25, bez kurām profesionālās izglītības programmas izstrāde nav iespējama.26 Policijas profesijas kvalifikācijas prasības ir radniecīgas jurista profesijai, taču gan ES, gan Latvijas, prakse pierāda, ka policijas amatpersonai ir jābūt apveltītai ar daudz plašākām iemaņām un zināšanām kā juristam, tāpēc tikai juridiskā izglītība policistam ir nepietiekama, ir obligāti nepieciešama policijas specializācija, kura dod pilnu policistam nepieciešamo zināšanu spektru.Lai valstiski risinātu pastāvošo problēmu ar izmeklētāju kvalifikācijas prasību trūkumu, nepieciešams radīt tiesisku pamatu profesiju klasifikatora papildināšanai ar jaunu profesiju-Izmeklētājs (krimināltiesību jomā), izstrādājot tam atbilstošas profesionālās kvalifikācijas prasības un Profesiju standartu. Izmeklētāja profesijai nepieciešams paredzēt kvalifikācijas prasības: Piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis (
35. PKL), kas atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (
36. LKI). Šai profesijai vistuvāk radniecīga ir tiesību zinātņu izglītības tematiskā joma, jo tiesību zinātņu jomai piederīgās kompetences lielā mērā korelē ar izmeklēšanas darbības jomas nepieciešamām kompetencēm, atšķirībā no citām policijas darbības jomām, tādām kā: operatīvā darbība, administratīvo pārkāpumu process, kriminālistika, operatīvā reaģēšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un satiksmes uzraudzība u.c.Ministru kabineta
37. gada
38. janvāra noteikumu Nr. 49 "Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm noteiktais zinātnes dalījums zinātnes nozarēs un apakšnozarēs" Tiesību zinātņu nozarē iekļautas tiesību zinātnes, kriminoloģija, penitenciārā zinātne un tiesību apakšnozares: Kriminālistika un operatīvās darbības teorija, Policijas tiesības un citas tiesību zinātnes apakšnozares. Šāds dalījums atšķiras no izglītības tematisko jomu klasifikatoriem, kas minēti Ministru kabineta
39. gada
40. jūnija noteikumos Nr. 322 "Noteikumu par Latvijas izglītības klasifikāciju", kas klasificē Latvijas izglītību pēc tematiskajām jomām. Lai arī katrs no klasifikatoriem- izglītības klasifikators pēc tematiskajām jomām un Latvijas zinātnes nozaru un apakšnozaru klasifikācija ir radīta atšķirīgiem mērķiem, tomēr uz Izmeklētāja profesijas piederību Tiesību zinātņu nozarei tas netieši norāda.Izmeklētāja profesijas standarts būtu piemērojams visu tiesībaizsardzības iestāžu (izņemot reglamentēto profesiju amatus, kuru darbību regulē speciālie likumi un kuriem obligāta ir jurista kvalifikācija) pirmstiesas izmeklēšanas darba veicējiem. Jurista kvalifikācijas iegūšana būtu paredzama nākamajā (secīgajā)- maģistra studiju līmenī, kurā papildus tiktu iekļautas unikālas apakšspecializācijas, kas šo studiju programmu padarītu par atšķirīgu no citās augstskolās īstenotajām tiesību zinātņu maģistra programmām. Ģenerālprokuratūras ieskatā tiesību studijās izmeklētājiem papildus būtu jārod iespēja apgūt kursu par pareizu latviešu valodas lietojumu juridiskajos dokumentos, kā arī mācības pareizā procesuālo dokumentu sagatavošanā kriminālprocesā un speciālo izmeklēšanas darbību apguvē.Prokuratūras likuma
41. panta pirmajā daļā minētie nosacījumi paredz, ka par prokurora palīgu var kļūt persona, kura uzsākusi studijas augstākās izglītības mācību iestādē jurista kvalifikācijas iegūšanai vai ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē vai citu augstāko izglītību. Pēc bakalaura programmas absolvēšanas prokurora amata kandidāti ir tiesīgi ieņemt prokurora palīga amatu, bet pretendēt uz prokurora amatu varēs tikai pēc maģistra studiju programmas absolvēšanas un jurista kvalifikācijas iegūšanas.Ir svarīgi, lai tiesību zinātņu studijas izglītojamiem sniegtu juridisko zināšanu apguvi tādā līmenī, lai viņi sekmīgi spētu iesaistīties tiesībaizsardzības iestāžu darbībā jau no darba uzsākšanas posma un patstāvīgi varētu veikt pirmstiesas izmeklēšanu, vienlaikus sekmīgi nokārtojot vienoto jurista eksāmenu.3.
42. Jaunu studiju programmu izstrāde.Izmeklētāja profesijas apguvei nepieciešams izstrādāt un īstenot studiju virzienā "Tiesību zinātne" šādas studiju programmas:profesionālā bakalaura programma "Pirmstiesas izmeklēšana" (160 kredītpunkti, LKI-6), Moduļi: Pirmstiesas izmeklēšana, Iztiesāšana, Finanšu un amatnoziegumu izmeklēšana, Kibernoziegumu izmeklēšana. Programmas absolventi: tiesībaizsardzības iestāžu pirmstiesas izmeklēšanas funkciju īstenotāji (izmeklētāji) un to kandidāti; studiju programma nepieciešama šādām iestādēm - Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Ieslodzījumu vietu pārvaldei, Militārpolicijai, VID, KNAB, IDB un Ģenerālprokuratūrai; vidējais prognozētais studiju vietu skaits2023.-
43. gadā (pilna un nepilna laika studijās) kopā:1 335; plānotais studiju finansējums 2023.-
44. gadā: 2 205 794 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Krimināltiesību poligons, Kiberpoligons, Kriminālistikas poligons, Praktisko nodarbību telpa E-notikuma vieta; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.-
45. gadam: 1 003 314 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija - 10%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 5%, VPK- 5%, ārvalstu pasniedzēji - 5 %; RSU - 10 %, LU - 70 %); indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2023.-
46. gadā: 3 209 108 euro;profesionālā maģistra studiju programma "Pirmstiesas izmeklēšana" (80 kredītpunkti, LKI-7), Moduļi: Pirmstiesas izmeklēšanas menedžments, Iztiesāšanas salīdzinošā izpēte un efektivizācija. Programmas absolventi: prokuroru amata kandidāti, pirmstiesas izmeklēšanas struktūrvienību vadītāji un to kandidāti; studiju programma nepieciešama šādām iestādēm - Valsts policijai, Militārpolicijai, VID, KNAB, IDB un Ģenerālprokuratūrai; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2023.-
47. gadā (pilna un nepilna laika studijās) kopā: 337; plānotais studiju finansējums 2023.-
48. gadā: 732 897euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Krimināltiesību poligons, Kiberpoligons; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.-2026.gadam: 254 886 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija - 10%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 5%, RSU-5%, LU-80%); indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2023.-
49. gadā: 987 783 euro.Profesionālā bakalaura studiju programmas saturā būtu iekļaujami tādi studiju kursi, kā kriminālistika, krimināltiesības, kriminoloģija, kriminālprocesa tiesības, policijas tiesības, pirmstiesas izmeklēšana, kibernoziegumu izmeklēšana, finanšu noziegumu izmeklēšana, tiesas izmeklēšana, starptautiskie līgumi par palīdzību krimināllietās, grāmatvedība un nodokļu sistēma, kā arī tiesību teorija, jurista ētika, juridiskā angļu valoda, konstitucionālās tiesības, saistību tiesības, lietu tiesības, mantojuma tiesības, ģimenes tiesības, darba tiesības, administratīvās tiesības, Eiropas Savienības tiesības, starptautiskās publiskās tiesības, starptautiskās privāttiesības, kā arī civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa tiesības u.c. Šādas programmas un moduļu īstenošana ļautu mērķtiecīgāk un kvalitatīvāk sagatavot tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētājus savu tiešo pienākumu veikšanai, kas pozitīvi ietekmētu pirmstiesas izmeklēšanas darba kvalitāti kopumā.Topošajam izmeklētājam, kā ikvienam augstskolas studentam, lai sekmīgi apgūtu izglītības programmu, ir jābūt apveltītam ar spēju pilnvērtīgi teorētiskās prasmes un iemaņas izmantot paredzētajam mērķim.Studiju procesā potenciālajam izmeklētājam ir jārada apstākļi maksimāli tuvināti reālajai darba videi- izmeklēšanas procesam. Visproduktīvāk to būtu nodrošināt, izveidojot simulācijas telpas visiem ar pirmstiesas izmeklēšanu saistītajiem procesiem, t.i., izveidojot praktisko mācību klases, kurās var veikt notikuma vietas apskates (arī 3D formātā), nopratināšanas, tai skaitā praktizēties attālināto – video nopratināšanu veikšanai ar audio/video ieraksta nodrošināšanas funkciju, kratīšanas, apcietināšanas (improvizēta tiesas sēde drošības līdzekļa- apcietinājuma piemērošana) norises pēc iespējas tuvinātas reālajiem darba vides apstākļiem. Mācību procesā, lai attīstītu izmeklēšanas prasmes, potenciālajam izmeklētājam ir jārada apstākļi maksimāli pietuvināti reālajai situācijai darba apstākļiem, tādējādi dodot iespēju paaugstināta stresa apstākļos attīstīt lēmuma pieņemšanas ātrumu un pareizību.Ņemot vērā e-krimināllietas ieviešanas procesa īpatnības, katrs studējošais ir jānodrošina ar iespēju veikt testa kriminālprocesu e-vidē.Atbilstoša mūsdienu tehnoloģisko apstākļu prasībām apmācību procesa realizācijai, studējošais ir jānodrošina ar klēpjdatoru, jābūt piekļuvei nepieciešamajām informācijas sistēmām, tai skaitā testa "uzraugošā prokurora uzraudzības procesam", testa "izmeklēšanas tiesneša iesaistei procesuālo darbību akceptēšanai", testa "nodošana kriminālvajāšanas uzsākšanai", jāparedz e-bibliotēkas izveide nepieciešamo metodisko materiālu un atbilstošās literatūras izmantošanai izmeklēšanas procesam.Studiju programmā ir jāparedz programmēšanas pamati, ieteicams Python programmēšanas valodā. Sekojošā valoda ir pamatā daudziem datorkriminālistikas un lielo datu (bigdata) analīzes rīkiem - realizācijai būs nepieciešams piesaistīt papildus viesdocētājus.Pēc profesionālā bakalaura programmas sekmīgas apguves jāparedz iespējas turpināt studijas tiesību zinātņu maģistra programmā, kurā plānots iekļaut izmeklēšanas darba padziļinātai apguvei nepieciešamos studiju kursus un citus tiesību studiju kursus. Pēc studiju programmas sekmīgas apguves un vienotā jurista eksāmena nokārtošanas, programmas absolventi iegūs jurista kvalifikāciju. Tas padarītu minētās studiju programmas potenciālajiem studentiem konkurētspējīgas un pievilcīgas, mazinot studiju motivācijas trūkuma problēmu.Pēc attiecīgo profesiju standarta aktualizācijas nepieciešams izstrādāt šādas studiju programmas:īsa cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Policijas darbs" (80 kredītpunkti, LKI-5), programmas absolventi- Valsts policijas jaunākie virsnieki- "reaģējošie" policisti; studiju programma nepieciešama šādām iestādēm- Valsts policijai, kā arī Ieslodzījumu vietu pārvaldei, Militārpolicijai un IDB (tie izglītojamie, kuri turpinās studijas operatīvā darba apakšprogrammā); vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2023.-
50. gadā (pilna un nepilna laika studijās) kopā:1 094; plānotais studiju finansējums 2023.-
51. gadā: 7 051 205 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Policijas taktikas poligons, šautuve, sporta komplekss, virtuālo simulāciju tehniskais risinājums; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.-
52. gadam: 889 717 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija - 40%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 5%, VPK - 50 %, ārvalstu pasniedzēji- 5%; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2023.-
53. gadā: 7 940 922 euro;īsa cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Kriminālsodu izpilde" (tikai A risinājumā) (80 kredītpunkti, LKI-5), programmas absolventi - jaunākie virsnieki kriminālsodu izpildes jomā; studiju programma nepieciešama Ieslodzījumu vietu pārvaldei; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2025.-
54. gadā (pilna laika studijās) kopā: 80; plānotais studiju finansējums 2025.-
55. gadā: 547 760 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Policijas taktikas poligons, šautuve, sporta komplekss, virtuālo simulāciju tehniskais risinājums; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2025.‑
56. gadam: 70 992 euro atbilstoši IDA izveidei paredzētajām izmaksām; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija - 20%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 5%, VPK - 30%, ārvalstu pasniedzēji - 5%; Ieslodzījumu vietu pārvalde - 40%; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2025.-
57. gadā: 618 752 euro;profesionālā bakalaura studiju programmu "Policijas darbs" (180 kredītpunkti, LKI-6), kurā iekļautas apakšspecializācijas: Kārtības policijas darbs, Operatīvais darbs, Praktiskā kriminālistika; programmas absolventi – Kārtības policijas un Kriminālpolicijas vecākie virsnieki, kriminālistikas inspektori; studiju programma nepieciešama šādām iestādēm- Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Ieslodzījumu vietu pārvaldei, Militārpolicijai un IDB (tie izglītojamie, kuri turpinās studijas operatīvā darba apakšprogrammā); vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2023.‑
58. gadā (pilna un nepilna laika studijās) kopā:1 163; plānotais studiju finansējums 2023.‑
59. gadā: 7 169 834 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Policijas taktikas poligons, Kriminālistikas un operatīvās darbības poligons, Infotehniskā laboratorija, virtuālo simulāciju tehniskais risinājums; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.‑
60. gadam: 1 298 743 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija - 30%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 15 %, VPK - 25 %, ārvalstu pasniedzēji - 15%; RSU - 15%; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2023.‑
61. gadā: 8 468 577 euro;profesionālā bakalaura studiju programmu "Kriminālsodu izpilde" (160 kredītpunkti, LKI-6)27 (tikai A risinājumā); programmas absolventi – vecākie virsnieki kriminālsodu izpildes jomā; studiju programma nepieciešama Ieslodzījumu vietu pārvaldei; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2025.‑
62. gadā (nepilna laika studijās) kopā: 25; plānotais studiju finansējums 2025.-
63. gadā: 128 375 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Policijas taktikas poligons, virtuālo simulāciju tehniskais risinājums; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2025.-
64. gadam: 5 403 euro atbilstoši IDA izveidei paredzētajām izmaksām; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija- 20%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 10%, VPK - 10%, ārvalstu pasniedzēji - 10%; RSU - 20%, Ieslodzījumu vietu pārvalde -30 %; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2025.-
65. gadā: 133 778 euro;profesionālā bakalaura studiju programmu "Robežapsardze"28 (160 kredītpunkti, LKI-6) (tikai A risinājumā); programmas absolventi – Valsts robežsardzes vecākie virsnieki; studiju programma nepieciešama Valsts robežsardzei; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2025.‑
66. gadā (nepilna laika studijās) kopā: 34; plānotais studiju finansējums 2025.-
67. gadā: 174 590 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Policijas taktikas poligons, šautuve, virtuālo simulāciju tehniskais risinājums; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins
68. gadam: 8 947 euro atbilstoši IDA izveidei paredzētajām izmaksām; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts robežsardze - 10%, VRK - 30%; RTA – 60%; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2025.‑
69. gadā: 183 537 euro;profesionālā maģistra programma "Iekšējā drošība un pārrobežu noziedzība"29 programmas absolventi - Valsts policijas Kriminālpolicijas vecākie virsnieki, kiberdrošības speciālisti; studiju programma nepieciešama Valsts policijai un FID; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2023.‑
70. gadā (nepilna laika studijās) kopā: 139; plānotais studiju finansējums 2023.-
71. gadā: 1 068 011euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Inovāciju un izpētes laboratorija; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.‑
72. gadam: 70 000 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija un VPK - 15%, FID - 15%; citas tiesībaizsardzības iestādes - 10%, ārvalstu pasniedzēji - 50%; RSU - 5 %, LU - 5%; vai profesionālā maģistra programma "Ekonomiskā drošība" (60 kredītpunkti, LKI-7), kurā iekļauta apakšspecializācija: Operatīvā darbība ekonomiskajos noziegumos, Kiberdrošība, Noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma novēršana, programmas absolventi – Valsts policijas Kriminālpolicijas vecākie virsnieki, kiberdrošības speciālisti; studiju programma nepieciešama Valsts policijai, Militārpolicijai un VID; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2023.‑
73. gadā (nepilna laika studijās) kopā:139; plānotais studiju finansējums 2023.-
74. gadā: 1 068 011 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Inovāciju un izpētes laboratorija; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.-
75. gadam: 70 000 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija un VPK - 15%, citas tiesībaizsardzības iestādes - 10%, FID- 10 %, ārvalstu pasniedzēji - 20%; RSU - 40 %, LU - 5%; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas 2023.-
76. gadā: 1 138 011 euro.Lai sagatavotu mūsdienu prasībām atbilstoša līmeņa policijas personālu, tostarp stiprinātu pretterorisma spējas, studiju programmu (īpaši īsā cikla) īstenošanu svarīgi ir balstīt praktisko kompetenču apguvē, izmantojot arī moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas, interaktīvās šautuves funkcionalitātes, izveidojot un modelējot digitālās krīžu simulācijas situācijas, apmācot un attīstot policijas darbinieka spējas tās izvērtēt, pieņemt pareizus lēmumus un efektīvi rīkoties krīzes un paaugstinātas psiholoģiskās spiedzes (stresa) apstākļos. Terorisma, "aktīvā šāvēja" un citu noziedzīgu situāciju, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, efektīva neitralizēšana nav iespējama bez kvalitatīva apmācību un treniņu cikla. VPK infrastruktūra Ezermalas ielā, Rīgā, šobrīd nevar nodrošināt visas nepieciešamās vajadzības un papildus būtu nepieciešams praktisko mācību poligons.Atbilstoši ārvalstu policijas personāla sagatavošanas labajai praksei, īsā cikla (īsā cikla) profesionālo augstākās izglītības programmas "Policijas darbs", kā arī visas pārējās profesionālo studiju programmu svarīgi balstīt uz praktisko kompetenču apguvē balstītu moduļu studijas sistēmu, kā arī nodrošināt studentcentrētu mācīšanās īstenošanas praksi (atgriezeniskā saite ar studentiem un to atbilstoša, jēgpilna līdzdalība studiju procesā).Jāatzīst, ka viens no studiju programmu starpdisciplinārā rakstura unikalitātes principiem ir tās elastīgās struktūras (tostarp moduļu tipa studijas, specializācijas moduļu izvēles kursi). Ņemot vērā augstākās izglītības attīstības tendences ES, augstskolām ir jāveicina izglītības elastīgums. Programmu sadalīšana moduļos augstskolai ļaus nodrošināt attiecīgo elastīgumu. Moduļu sistēmas ietvaros mācību process tiks sadalīts atsevišķās mazākās vienībās, tādejādi zināšanu par katra atsevišķa moduļa apguvi novērtēšana mazinās studējošo spriedzi un dos iespēju detalizētāk, strukturētāk un pēctecīgāk nodrošināt specializācijas apguvi. Mācību procesa organizēšana, sadalot to mazākās vienībās (moduļos) un iespēja studējošiem iegūt novērtējumu par mazāku mācību vienību apguvi, veicinās studējošo motivāciju mācīties, atvieglos iespēju apvienot mācības ar personīgajām vajadzībām. Papildus, jāatzīmē, ka programmas specifika norāda uz nepieciešamību pēc studiju process strukturēšanas un studējošo centrēto pieeju apgūstot specifiskus studiju kursus. Moduļu sistēma ļaus nodrošināt specifisku zināšanu loģisku apgūšanu. Moduļu sistēma ļaus efektīvi apgūt specializācijas blokus, kas arī veido programmas unikalitāti, jo tiks apvienoti studiju kursi ar kopīgiem un specifiskiem mērķiem, kas likumsakarīgi novedīs pie sasniedzamiem studiju rezultātiem attiecīgajā nozarē.Profesionālajā bakalaura programmā "Policijas darbs" par valsts budžeta līdzekļiem Valsts policijas vajadzībām plānots uzņemt tikai pēc Valsts policijas veiktās kandidātu atlases un sniegtās rekomendācijas personai, kura ir ieguvusi īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs". Šādu prasību diktē iestāžu profesionālās darbības specifika un speciālistu pieprasījums konkrētajā segmentā. Tas ļaus arī gandrīz uz pusi saīsināt bakalaura programmu ilgumu, ņemot vērā ka kredītpunktus plānots ieskaitīt no zemākā līmeņa īsā cikla (īsā cikla) augstākās profesionālās izglītības studiju programmas. Arī pārējo iestāžu vajadzībām, neatkarīgi no agrāk iegūtās izglītības, speciālisti tiktu sagatavoti sākotnēji īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs", pēc kā turpinātu studijas pēctecīgajā profesionālā bakalaura studiju programmā "Policijas darbs".Apakšspecializācijā "Operatīvais darbs" būs nepieciešams saņemt atļauja darbam ar valsts noslēpuma objektiem. Ņemot vērā operatīvā darba un kriminālistikas jomas komplicētību, nav pieļaujams šajās profesionālajās jomās paredzēt zemāku profesionālās kvalifikācijas prasības kā: piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.Pārējās studiju programmās uzņemšana vēlākā studiju posmā būtu paredzama tikai Augstskolu likuma 47.panta kārtībā.Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā "Robežapsardze" paredzēts uzņemt (tikai A risinājumā) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kuras ir ieguvušas īsā cikla profesionālo augstāko izglītību ar iegūtu kvalifikāciju – Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks robežsardzes darbā. Studijām par valsts budžeta līdzekļiem uzņemtu Valsts robežsardzes amatpersonas ar priekšnieka rekomendāciju. Studiju programmas apguvei un īstenošanai nepieciešama iespēja sesijas laikā (aptuveni 5–6 reizes gadā pa nedēļai) uzturēties dienesta viesnīcā kā studējošajiem, tā arī – akadēmiskajam personālam. Studiju programmu vienlaicīgi apgūtu vidēji 45 studējošie. Studiju programmas nodrošināšanā arī turpmāk varētu tikt iesaistītas tās Valsts robežsardzes koledžas, Valsts robežsardzes amatpersonas vai bijušās Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras atrodas izdienas pensijā, kuras ir ieguvušas atbilstošu izglītību un profesionālo pieredzi. VRK akadēmiskais personāls primāri nodrošina VRK mācību/studiju programmu īstenošanu un akadēmiskā personāla skaits ir atbilstošs izglītojamo/ studējošo skaitam. Ņemot vērā to, ka VRK atrodas Rēzeknē, tad VRK mācībspēku iesaiste studiju procesa realizācijā ir vērtējama atbilstoši noslodzei, iesaistot studiju programmas īstenošanā vieslektoru statusā un attālināti. Studiju programmas nepilnā laikā tiktu īstenota studējošajiem ierodoties klātienē uz sesiju vai arī attālināti – atbilstoši studiju kursam un epidemioloģiskajai situācijai valstī.Šobrīd kopīgo profesionālā maģistra studiju programmu "Stratēģiskā robežu pārvaldība" īsteno starptautisks konsorcijs, kurā ietilpst Nīderlandes aizsardzības akadēmija, Igaunijas Drošības Zinātņu akadēmija, Salamankas Universitāte Spānijā un Mīkola Romera Universitāte Lietuvā un RTA. Periodā no 2015.gada, kad tika uzsākta kopīgās studiju programmas īstenošana, maģistra grādu stratēģiskajā robežu pārvaldībā ieguvušas trīs Valsts robežsardzes amatpersonas, plānots, ka 2021.gadā maģistra grādu stratēģiskajā robežu pārvaldībā iegūs vēl kopā trīs Valsts robežsardzes amatpersonas. Kopīgā studiju programma ir licencēta un akreditēta saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Licence Nr. 04048-86 kopīgās maģistra studiju programmas īstenošanai izsniegta (03.06.2015.). Akreditācijas lapa Nr.107 izsniegta (05.06.2013.) Studiju virziena "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība", kam atbilst kopīgā maģistra studiju programma, saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu
77. panta ceturto daļu akreditācijas termiņš ir pagarināts līdz
78. gada
79. decembrim. Ievērojot šos nosacījumus, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija līdz
80. gada
81. decembrim veiks studiju virziena "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" un tam atbilstošās kopīgās maģistra studiju programmas ciklisko akreditāciju atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi". Papildus Akreditācijas organizācija (turpmāk-NVAO) Konsorcija īstenoto kopīgo maģistra studiju programmu
82. gada
83. februārī atkārtoti akreditēja uz 6 gadiem līdz
84. gada
85. maijam, kas ir papildu garantija studiju programmas atbilstībai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes standartiem.Veidojot savu specializētu augstskolu (Risinājums A), izvērtēšanas vērta ir kopējā konsorcija maģistra programmas "Stratēģiskā robežu pārvaldība" īstenošanas iespēju paredzēšana nākotnē jaunizveidotajā augstskolā, par šo jautājumu nākotnē diskutējot ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) un NVAO, kā arī, komunicējot ar pārējām Eiropas partnerinstitūcijām.Šobrīd neviena augstskola nepiedāvā maģistra studiju līmenī apgūt cilvēkdrošības un ekonomiskās drošības kompetences, kurā būtu iekļautas tādas specifiskas tēmas, kā pārrobežu un starptautiskā noziedzība, nelegālās naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana, organizētās noziedzības (t.sk.cilvēktirdzniecības) apkarošana, bērnu pornogrāfijas un pedofilijas apkarošana, ekonomisko noziegumu, finanšu noziegumu un kibernoziegumu apkarošana. Tādēļ svarīgi ir vērtēt iespēju izstrādāt profesionālo studiju programmu (bakalaura/maģistra) programmu "Iekšējā drošība un pārrobežu noziedzība", kuras mērķis būtu attīstīt kapacitāti jaunākajās praktiskās iekšējās drošības un pārrobežu noziedzības novēršanas metodoloģijās, gan attīstīt augsta-līmeņa stratēģisku un pārvaldes kapacitāti. Mūsdienu pasaules izaicinājumi ir radījuši nepieciešamību pēc tādiem tiesībaizsargājošo iestāžu darbiniekiem, kas ir spējīgi izprast un apkarot gan ar iekšējās drošības nodrošināšanu saistītos jautājumus, gan tos, kas izriet no starptautiskiem noziegumiem. Minētā programma varētu būt balstīta uz sociālajām zinātnēm, iekšējās drošības pamatiem, starptautisko tirdzniecību, lokāliem un pārrobežu ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, t.sk. kibernoziedzību, terorismu un terorisma finansēšanu, noziedzīgu līdzekļu legalizāciju un cilvēktirdzniecību. Programma sniegtu jaunas praktiskas metodoloģiskas pieejas izmeklēšanai un izlūkdatu vākšanai robežu drošības jomās, tostarp digitālās un pārrobežu izmeklēšanas jomās, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un citiem smagiem finanšu noziegumiem, kā arī attīstītu stratēģiskas vadības spējas, savienojot starpnozaru politikas plānošanu starpvalstu un vietējā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot jauniem izaicinājumiem, piemēram, starptautiskai drošībai, kiberdrošībai, bioloģiskajai drošībai un vides drošībai. Ņemot vērā, ka šādas programmas īstenošana apvienotu vairākas nozares, tajā būtu jāiesaista gan akadēmiskie mācībspēki, gan augstākās kvalifikācijas nozares profesionāļi ar pedagoģisko pieredzi, kas vielu un materiālus pielāgotu attiecīgajai auditorijai. Vairumā gadījumu augsta līmeņa speciālistus jāpiesaista no ārvalstīm, un tas būtu iespējams, pateicoties tiešsaistes vai video formātam, vienlaikus nodrošinot nozares terminoloģiju un specifiku pārzinošu tulkošanas speciālistu atbalstu. Obligāts priekšnosacījums uzņemšanai studiju programmā būtu angļu va