Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"

Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 83 Rīgā 2022. gada 10. februārī (prot. Nr. 6 38. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" 1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) IV sadaļā ietverto risinājumu B (1) – konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" izveidošanu starp Iekšlietu ministriju, Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti, kā arī jaunas mācību/studiju ēkas būvniecību. 2 2. Noteikt  Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma īstenošanā.     3 3. Atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par studiju izmaksu koeficienta optimālo vērtību 1,9 izglītības tematiskajai jomai "Tieslietu zinātnes" attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu un darbinieku  izglītības ieguvi Iekšējās drošības akadēmijā īstenotajās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās "Pirmstiesas izmeklēšana", ņemot vērā tajās iekļaujamos specifiskos kursus. 4 4. Iekšlietu ministrijai līdz 2022. gada 1. jūnijam nodrošināt konsorcija līguma noslēgšanu starp iesaistītajām pusēm, paredzot, ka konsorcija līguma neatņemama sastāvdaļa ir vienošanās protokols, ko puses slēdz par katru saimniecisko gadu un kurā paredzēts vidējais studiju vietu skaits attiecīgajā saimnieciskajā gadā un tam atbilstošais finansējuma apmērs atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta likumam. 5 5. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu tiesībaizsardzības iestādēm  2023. gadam un turpmākajiem gadiem speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām Iekšējās drošības akadēmijā izskatīt Ministru kabinetā turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Iekšlietu ministrijai turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt attiecīgus starpnozaru prioritāro pasākumu pieteikumus, ņemot vērā arī faktisko vidējo studiju vietu skaitu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā, bakalaura studiju programmās un maģistra studiju programmās, studiju vietas bāzes izmaksas attiecīgajam gadam un izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficientus. 6 6. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai 2023. gadam ne vairāk kā 3 718 473  euro, 2024. gadam ne vairāk kā 18 352 050 euro, 2025. gadam ne vairāk kā 20 224 564 euro un 2026. gadam ne vairāk kā 715 477 euro infrastruktūras izveidei un modernizācijai, kā arī aprīkojuma nodrošinājumam Valsts policijas koledžā izskatīt Ministru kabinetā turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 7 7. Pieņemt zināšanai, ka konceptuālajā ziņojumā atbalstītā risinājuma īstenošanai plānotais papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem būtiski pārsniedz Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) plānoto finansējumu tiesībaizsardzības iestādēs strādājošo izglītības kvalitātes palielināšanai un infrastruktūras uzlabošanai. Ja koncepcijas īstenošanai nepieciešamais finansējums netiks piešķirts pilnā apmērā, tas ietekmēs tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku mācību procesa kvalitāti un saturu un konceptuālā ziņojuma mērķi netiks sasniegti pilnā apmērā.  8 8. Lai nodrošinātu šā rīkojuma 3. punkta izpildi, Iekšlietu ministrijai līdz 2022. gada 1. aprīlim sagatavot un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumu projektu Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem". 9 9. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju līdz 2022. gada 31. decembrim sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā  iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumu projektus normatīvajos aktos, paredzot vārda "akadēmija" lietojumu izglītības iestāžu izveidotā konsorcija nosaukumā. Iekšlietu ministrijai līdz 2022. gada 31. decembrim izvērtēt un, ja nepieciešams, sagatavot konsorcija darbības uzsākšanai nepieciešamos normatīvo aktu grozījumu projektus un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā. 10 10. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 220 "Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"". 11 Ministru prezidents A. K. Kariņš Iekšlietu ministre M. Golubeva (Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojums Nr. 83) Konceptuāls ziņojums "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" SATURSI. KopsavilkumsII. Situācijas apraksts2.2. Pašreizējā izglītības modeļa un prasību neatbilstības2.3. Valsts policijas profesionālās pilnveides sistēmaIII. Ietekme uz problēmas risināšanu3.1. Izmeklētāju mācību centra izveide3.2. Augsti kvalificēta un profesionāla mācību personāla piesaiste3.3. Nozares kvalitātes kontroles kritēriju izstrāde un sistēmas ieviešana3.4. Izglītības prasību paaugstināšana3.5. Jauna profesijas standarta "Izmeklētājs" izstrāde3.6. Jaunu studiju programmu izstrāde3.7. Vadības kompetenču apguve3.8. Doktora programma un zinātniski pētnieciskais darbs3.9. Citu studiju programmu izstrāde3.10. Kapitālieguldījumi infrastruktūrāIV. Risinājuma varianti4.1. Risinājums A4.2. Risinājums B4.3. Risinājums C4.4. Risinājumu salīdzinājumsV. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetuI. KopsavilkumsRisināmās problēmasSIA "Ernst & Young Baltic" pētnieki, analizējot pirmstiesas izmeklēšanas procesu Valsts policijā, secinājuši, ka izmeklētājiem trūkst praktisko iemaņu, jo pēc darba uzsākšanas trūkst kvalitatīvas augstākās izglītības un apmācības, kas atbilstu pašreizējām noziedzības attīstības tendencēm.1Valsts kontrole ir secinājusi, ka kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti ietekmē izmeklētāju nepietiekamā kvalifikācija, kā tas bieži izskanējis publiski, kā arī spējas pieņemt pareizus lēmumus attiecībā uz iespējamās vainīgās personas noskaidrošanu, kriminālprocesa virzību un pierādījumu pietiekamību, no kā atkarīga kriminālprocesa kvalitatīva un efektīva izmeklēšana. Izmeklētājiem līdz šim nav bijušas izvirzītas veicamo pienākumu apjomam atbilstošas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības.2Lai gan Latvija pēdējos gados ir veikusi būtiskus uzlabojumus finanšu sistēmas stiprināšanā, ārvalstu regulatori joprojām norāda uz augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas līmeni finanšu sektorā. Tas liecina, ka nepieciešamas turpmākas aktivitātes, kas vērstas uz sarežģīto ekonomisko noziegumu formu atpazīšanu un tiesībaizsardzības iestāžu personāla izglītošanu. Ņemot vērā arvien sarežģītākos ekonomiskos noziegumus, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas, šo noziegumu novēršana un apkarošana pieprasa mūsdienīgu un specifisku kompetenču apguvi starpdisciplināru un pieredzē balstītu mācību ietvaros.Atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijā definētajam ir jāturpina stiprināt tiesību aizsardzības institūciju kapacitāte tieši izmeklēšanas jomā, īstenojot atbilstošu cilvēkresursu politiku, tostarp ieguldot finansējumu gan attiecīgā personāla atalgojumā, gan izglītībā un profesionālās kvalifikācijas celšanā.Nepieciešams radīt finansiālu un juridisku pamatu pastāvīgai un pilnvērtīgai tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku sagatavošanai specializētā augstskolā, tādā veidā uzlabojot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un citus policijas darba rādītājus, kā arī veicinot darbaspēka produktivitāti, elastīgumu, pielāgošanos pārmaiņām un straujām tehnoloģiju un drošības situācijas izmaiņām.Konceptuālais ziņojums "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" (turpmāk – ziņojums) sagatavots pēc Iekšlietu ministrijas (turpmāk – IeM) iniciatīvas, lai piedāvātu valdībai izvēlēties atbilstošāko risinājumu pastāvošās IeM padotības iestāžu speciālistu profesionālās sagatavošanas sistēmas reformai.Mērķis: izveidot mūsdienīgu, tiesībaizsardzības iestāžu prasībām, sabiedrības interesēm un mūžizglītības interesēm atbilstošu pēctecīgu izglītības modeli, kura ietvaros tiktu īstenota zināšanu, metožu un inovāciju jaunrade, kā arī zinātnē un izcilībā balstītu studiju īstenošana augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā drošības un noziedzības apkarošanas jomā.Policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošana ir saistīta ar komplicētu kompetenču apguvi un ar modernām tehnoloģijām aprīkotu studiju infrastruktūru. Neatkarīgi no risinājuma varianta ir nepieciešami kapitālieguldījumi objektā Rīgā, Ezermalas ielā 8A, kas sastāv no vairākiem nekustamajiem īpašumiem. Valsts policijas koledža izvietota ēkā Ezermalas ielā 10, kas ietilpst Ezermalas ielas 8A nekustamo īpašumu sastāvā ietilpstošo infrastruktūras objektu renovācijā/būvniecībā, aprīkojuma, materiālā nodrošinājuma un piegulošās teritorijas attīstībā, šim nolūkam daļēji piesaistot ES fondu finansējumu.Risinājums A: dibināt jaunu augstskolu – Latvijas Iekšējās drošības akadēmiju, ar mērķi sagatavot kvalificētus speciālistus IeM padotības iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu specifiskajām vajadzībām, likvidējot Valsts policijas koledžu (turpmāk – VPK), bet tās personāla un studiju resursus integrējot jaunizveidotajā akadēmijā, kā arī paredzot pieprasījumam atbilstošu un kvalitatīvu formālās un mūžizglītības piedāvājumu, iekšlietu specifiskajām prasībām atbilstošu mācību infrastruktūras izveidi un profesionāla pedagoģiskā personāla nodrošinājumu;Risinājums B: veidot ilgtermiņa konsorciju ("Iekšējās drošības akadēmija") starp Iekšlietu ministriju, VPK, Rīgas Stradiņa Universitāti un Latvijas Universitāti par speciālistu sagatavošanu iekšlietu iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām, paredzot pieprasījumam atbilstošu un kvalitatīvu formālās un mūžizglītības piedāvājumu, iekšlietu specifiskajām prasībām atbilstošu mācību infrastruktūras izveidi un profesionāla pedagoģiskā personāla nodrošinājumu;Risinājums C: veidot īstermiņa konsorciju starp Iekšlietu ministriju, VPK, Rīgas Stradiņa Universitāti un Latvijas Universitāti par speciālistu sagatavošanu iekšlietu iestāžu vajadzībām līdz jaunas augstskolas dibināšanai. Šo risinājumu neatbalstīja potenciālā konsorcija dalībnieki, tādēļ tas netika detalizēti analizēts.Ņemot vērā, ka šobrīd nepastāv kopīgas mācību platformas tieši izmeklēšanas jomā starp Valsts policiju, Tiesnešu mācību centru un prokuratūru, kuras ietvaros tiktu nodrošināta vienveidība mācību procesā atbilstoši mūžizglītības principam, veidota vienota izpratne, izstrādāti vienoti metodiskie materiāli un vadlīnijas, neatkarīgi no izvēlētā risinājuma (indikatīvi jau 2022. gadā), plānota pirmstiesas izmeklēšanu veicošo un operatīvo darbinieku mūžizglītības modeļa izveide, VPK ietvaros veidojot Izmeklētāju mācību centru, kura darbības mērķis būtu pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvā darba kvalitātes celšana, nodrošinot Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanu, pastāvīgu tālākizglītības ieguvi un profesionālās kvalifikācijas celšanu atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai.Laika izteiksmē projekta ieviešana plānota trīs posmos:1. Īstermiņa (2022. gadā) – Izmeklētāju mācību centra izveide un profesiju standartu izstrāde/aktualizācija, finansējuma piesaiste;2. Vidēja termiņa (indikatīvi līdz 2025. gadam) – risinājuma A, B, vai C ieviešana, normatīvā regulējuma izstrāde, kvalificēta un profesionāla mācību personāla piesaiste, studiju/mācību programmu izstrāde, licencēšana, studiju virzienu/institucionālā akreditācija, infrastruktūras izveide, būvniecības/renovācijas īstenošana, nozares kvalitātes kontroles kritēriju izstrāde un sistēmas ieviešana u.c.;3. Ilgtermiņa (indikatīvi pēc 2025. gada) – doktora programmas izstrāde un ieviešana, zinātniskās darbības un starptautiskās sadarbības attīstīšana, īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas izstrāde pašvaldības policijas vajadzībām, risinājuma A gadījumā sadarbības veidošana ar citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs specifiskās jomās, lai nodrošinātu kopīgu infrastruktūras izmantošanu, kā arī lai kopīgi īstenotu kādu no studiju programmām, moduļiem vai atsevišķiem studiju kursiem u.c.Ministrijas atbalstāmais risinājums B (ilgtermiņa konsorcijs "Iekšējās drošības akadēmija"), kas: ļauj izmantot katras iesaistītās augstākās izglītības institūcijas konkrētajā jomā kompetentāko un kvalificētāko akadēmisko personālu, neinvestējot būtiskus finanšu resursus profesūras piesaistē no citām augstskolām; nodrošina studiju programmu kopīgu izstrādi un īstenošanu; nodrošina infrastruktūras un cilvēkresursu koplietošanu, kas ilgtermiņa sadarbībā un ar stabilu studiju finansējumu arī var samazināt infrastruktūras izveides un uzturēšanas izmaksas, jo universitātes šim mērķim varētu piesaistīt arī savus resursus; ļauj kāpināt studiju rezultātu kvalitāti, konsorcijā iesaistot starptautiski atpazīstamas zinātniskās universitātes ar augstu akadēmisko un zinātnisko potenciālu tiesību zinātņu jomā; atšķiras ar juridisko vienkāršību (risinājuma ieviešanai nav nepieciešams veikt apjomīgus un dažādi vērtētus grozījumus daudzos normatīvos aktos); atšķiras ar īsāku sagatavošanās periodu un ātrāku ieviešanas termiņu (risinājums ir ātrāk uzsākams, negaidot jaunas būvniecības ieceres īstenošanas pabeigšanu); atšķiras ar būtiski zemākiem projekta apdraudējuma riskiem; atbilst valdībā akceptētajam īstenoto reformu plānam augstākajā izglītībā.II. Situācijas apraksts2.1. Vispārīgs esošās situācijas raksturojumsIeM padotības iestāžu pasūtījumu pēc kvalificētiem speciālistiem īsteno IeM padotības iestāžu (Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) padotībā esošās koledžas (VPK, Valsts robežsardzes koledža - turpmāk VRK, Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledža-turpmāk UCAK, turpmāk kopā - IeM koledžas), kas saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu un šo izglītības iestāžu nolikumiem ir IeM sistēmas iestādes un tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuru pamatfunkcija ir amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm profesionālā sagatavošana dienestam attiecīgajā IeM padotībā esošajā iestādē, īstenojot arodizglītības, tālākizglītības, profesionālās pilnveides, pieaugušo neformālās izglītības programmas un īsā cikla augstākās izglītības programmas. Vienlaikus IeM koledžas veic amatpersonu profesionālās pilnveides funkcijas, kā arī virkni citus, IeM padotībā esošo iestāžu, kuru pakļautībā atrodas attiecīgā koledža, deleģētos specifiskos uzdevumus, kas tikai daļēji ir saistīti ar šo izglītības iestāžu pamatfunkciju īstenošanu, piemēram – kinoloģija, ugunsdzēsības depo darbība, fiziskās sagatavotības pārbaudes, profesionālās mācības dienesta vietās u.c.IeM koledžu izglītības procesā pamatā tiek iesaistīti nozares profesionāļi, kuriem ir atbilstoša izglītība, kvalifikācija, grāds, pedagoģiskā un praktiskā darba pieredze docējamā mācību priekšmetā (studiju kursā).IeM koledžu izglītojamie (kadeti) atrodas dienestā, saņem darba samaksu un normatīvajā regulējumā paredzētās sociālās garantijas, kā arī veselības aprūpi un atvaļinājumu, bet pēc koledžas absolvēšanas pilnībā tiek nodrošināti ar dienesta turpināšanas iespēju attiecīgā dienesta struktūrvienībā.IeM sistēmas iestādes, kuru pakļautībā atrodas attiecīgās koledžas, veic nepieciešamās kontroles, koordinācijas un administratīvās vadības funkcijas, t.sk. finanšu resursu plānošanu. IeM koledžu lēmējinstitūcija izglītības un pētniecības jautājumos ir koledžu padomes, kuru sastāvā ietilpst arī attiecīgo IeM sistēmas iestāžu deleģētas amatpersonas.IeM koledžas izglītības programmu īstenošana tiek finansēta tikai no valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem), un maksas grupas netiek veidotas. Tikai nelielu daļu no finansējuma veido koledžu ieņēmumi no maksas pakalpojumu sniegšanas un citi pašu ieņēmumi par izglītības pakalpojumiem un koledžu infrastruktūras izmantošanu (0,28-2,32%). Ministru kabinets ir noteicis atsevišķu finansēšanas kārtību IeM koledžām, ko paredz Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 690 "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi".Analizējot IeM koledžu izdevumus, secināts, ka vismazāk līdzekļu administratīvā personāla atalgojumam izlieto VPK – 3,5%, bet VPK ir vislielākais izdevumu apjoms vispārējā personāla atalgojumam, proti, 80,5% no kopējiem atalgojumam paredzētajiem izdevumiem, kā rezultātā tikai 16% atlīdzības izdevumu ir akadēmiskā personāla atalgojuma nodrošināšanai, kas ir otrs mazākais rādītājs aiz VRK, kas mācībspēkiem novirza 14% no kopējiem atalgojuma izdevumiem.3IeM koledžas, neskatoties uz vienotu izglītības un dienesta gaitas regulējumu, darbojas: atšķirīgu iekšlietu iestāžu pakļautībā; atšķirīgās un speciāli veidotās infrastruktūrās, ar ģeogrāfiski atšķirīgu izvietojumu un finansējumu, kas plānots vienā budžeta programmā/apakšprogrammā ar iestādi, kuras pakļautībā tā atrodas (ir atsevišķš finansēšanas plāns un resursu izdevumu segšanai un izdevumu tāme; finansējumu nepieciešamības gadījumā var operatīvi mainīt); ar atšķirīgu piemērojamo profesiju standartu, izglītības programmu saturu un atšķirīgu stratēģisko vadību; ar atšķirīgu deleģēto papildfunkciju klāstu.Katrai no IeM koledžām ir radīta atbilstoša infrastruktūra, izveidotas un speciāli aprīkotas (t.sk. par ES finanšu instrumentu līdzekļiem) telpas, bibliotēkas, dienesta viesnīcas, specializēti mācību poligoni, atšķirīgi iestāžu deleģētie uzdevumi (kinoloģija, dienestu personāla fiziskā un speciālā sagatavošana u.c., piemēram, VRK jau vairāku gadu garumā ir investēti ES finanšu instrumentu līdzekļi un īstenoti vērienīgi attīstības projekti, kuru rezultātā rekonstruētas mācību telpas, labiekārtota dienesta viesnīca, uzbūvēts sporta centrs ar baseinu un stadionu, izveidots lauku mācību centrs ar šautuvi utt.). VRK atrodas ārējās valsts sauszemes robežas tuvumā, veidojot rezervi, lai normatīvajos aktos un ārkārtas situāciju novēršanas plānos paredzētajos gadījumos pastiprinātu pārējās Valsts robežsardzes struktūrvienības, kas veic valsts robežas kontroli4.UCAK īstenotās izglītības programmas ir krasi atšķirīgas no citām IeM koledžu īstenojamām programmām. Lielākā daļa speciālistu UCAK tiek sagatavoti tālākizglītības programmās, kuras absolvējot, izglītojamie iegūst trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. UCAK struktūrā darbojas akreditēta Ugunsdzēsības izmēģinājumu laboratorija un ugunsdzēsības depo. Notiek ES finanšu instrumentu finansējuma piesaiste pētījumam par apmācības kompleksa izveidi, kas vērsts uz salīdzinošo analīzi par pieejamiem risinājumiem, izglītības procesa uzlabošanu, kompleksa aprīkojuma, infrastruktūras un ēku pielāgošanu 2021.gadā, kā arī mācību poligona izbūvi un jaunas koledžas ēkas būvniecību. Kopš 2020.gada UCAK finanšu pārvaldība un grāmatvedības uzskaite centralizēta ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.UCAK, lai īstenotu profesionālās izglītības programmas, bez mācību auditorijām, sporta zāles un sporta laukuma nepieciešams ugunsdzēsības un glābšanas mācību daļas depo un specializētais mācību poligons, kurā ir mācību tornis, ūdens ņemšanas vietas (ugunsdzēsības hidranti, atklātā ūdens ņemšanas vieta ar muliņu), dūmu kamera, dūmgāzes konteiners, peldbaseins un citas speciāli ierīkotas praktisko nodarbību vietas. UCAK konsolidācija vienotā izglītības iestādē radītu situāciju, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nespētu nodrošināt Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumu Nr. 297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" 6.1. apakšpunkta izpildi par ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbiem ārpus nodarbību laika nepārtrauktību.IeM padotības iestādēs, kuru pakļautībā atrodas koledžas, darbojas centralizētā apgādes sistēma, kas nodrošina vienlaicīgu IeM koledžu apgādi ar nepieciešamajiem materiāli tehniskajiem līdzekļiem (formas tērpi, ekipējums, bruņojums, transports utt.).Minētais par problemātisku šobrīd padara visu trīs koledžu vienlaicīgu konsolidācijas iespēju un integrēšanu kādā no augstskolām. Šobrīd nav reālu iespēju visas trīs mācību iestādes konsolidēti izvietot kādā no IeM rīcībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, neinvestējot tajos būtiskus finanšu resursus, bet juridiska konsolidācija šobrīd būtu saistīta ar ievērojamu riska faktoru iespējamību, kura var radīt draudus koledžām nodrošināt izglītības procesa un dienesta funkciju izpildes nepārtrauktību un kvalitāti.Analizējot speciālistu sagatavošanas praksi Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk-IeVP), jāatzīst, ka IeVP nav savas augstākās izglītības iestādes, kurā tiktu sagatavoti speciālisti dienesta vajadzībām. 2019. gada 1. jūlijā Ieslodzījuma vietu pārvalde ar Tieslietu ministriju parakstīja līgumu Nr. 1 6.4/2-2019 par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas "Korekcijas dienesti" iepriekš noteiktā projekta "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā" īstenošanu. Projekts tiks īstenots līdz 2024. gada 30. aprīlim, un tā kopējais finansējums ir 14 073 529 euro. Projekta ietvaros Olaines cietuma teritorijā paredzēts uzbūvēt Mācību centra un atklātā cietuma nodaļas ēkas. Plānots, ka būvniecība tiks uzsākta 2022. gada sākumā (šobrīd noris būvniecības projektēšana). Būvniecību plānots pabeigt līdz 2023.gada maijam. Mācības jaunuzceltajā Mācību centrā ir plānots uzsākt jau 2023. gada septembrī. Projektā plānots būvēt arī atklātā cietuma korpusu, tādējādi veidojot Olaines cietuma infrastruktūru kā jaunuzņemto korekcijas dienestu darbinieku prakses vietu. Projekta mērķis ir radīt modernu infrastruktūru un saturu Latvijas korekcijas dienestu personāla apmācībai, turpmāk sagatavojot mūsdienīgas sodu izpildes nodrošināšanai.Mācību centrā tiek plānots realizēt profesionālo tālākizglītības programmu "Ieslodzījuma vietu apsardze" ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju – ieslodzījuma vietu jaunākais inspektors. Šobrīd norit darbs pie triju jaunu profesionālās pilnveides izglītības programmu izveides (drošība, resocializācija un vadība).Pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas 2010. gadā Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu personāla profesionālās izglītības sistēma policijas vecāko virsnieku sagatavošanā tika mainīta un pielāgota jauniem apstākļiem.Šobrīd IeM padotības iestāžu vecākajiem virsniekiem nepieciešamā otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguve tiek nodrošināta ārpakalpojumu sniedzošā valsts augstskolā, ar kuru noslēgts līgums par speciālistu sagatavošanu (Valsts policijas vecākajiem virsniekiem–Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk - RSU), Valsts robežsardzes vecākajiem virsniekiem–Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (turpmāk - RTA), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vecākajiem virsniekiem–Rīgas Tehniskajā universitātē (turpmāk - RTU)), speciāli dienesta prasībām veidotās un profesiju standartiem atbilstošās, akreditētu studiju virzienu un licencētās profesionālajās studiju programmās.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir pilnībā apmierināti ar RTU īstenotās studiju programmas absolventu kompetenču līmeni, uzskata programmu par kvalitatīvu un ilgtspējīgu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte nesaskata iespēju, ka ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieri perspektīvā varētu kvalitatīvi tikt sagatavoti citā augstskolā, kur nebūtu koncentrēti tehnisko zinātņu mācībspēki, kā arī izveidota studijām atbilstoša infrastruktūra. RTU nākamajos studiju līmeņos (maģistrantūra, doktorantūra) tiek nodrošināta iespēja studēt darba aizsardzību. Studiju virziena "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" RTU īstenotā profesionālā maģistra studiju programma "Darba aizsardzība" ir saņēmusi sertifikātu par programmas reitingu - 15. vietu pasaulē kategorijā Global TOP 100 Best Masters in the field of Environmental security.VRK un RTA īstenotās studiju programmas ir pēctecīgas un sniedz robežsarga dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes.Līdzīgi Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (turpmāk- CEPOL) izveidotajai 22 partneru konsorcija kopīgajai maģistra programmai (CEPOL European Joint Master Programme)5, kura orientēta uz ES valstu policijas vecāko virsnieku izglītošanu, Latvija ir spējusi kvalificēties vienam no konsorcija dalībniekiem Eiropas kopīgā maģistra studiju programmai Stratēģiskajā robežu pārvaldībā (European Joint Masters in Strategic Border Management). Minēto programmu īsteno 5 Konsorcija partnerinstitūcijas (augstskolas, universitātes) Lietuvā, Latvijā (RTA), Nīderlandē un Spānijā. Studiju programmas īstenošanā iesaistīti 76 eksperti no 14 valstīm un 20 augstskolām (universitātēm, akadēmijām). Studiju programmā uzņemti 27 studējošie no 20 ES dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu robežapsardzības institūcijām. Kopīgā maģistra grāda stratēģiskajā robežu menedžmentā programma ietver sevī eiropeiskās perspektīvas un vērtības, sadarbību starp operacionālo un akadēmisko vidi, kopīgu kultūru - mācīšanās standartus, filozofiju un vērtības, saskaņotu sadarbībspēju Eiropas robežsargu stratēģiskajās aktivitātēs uz robežām, respektējot ES robežu dažādību. Absolvējot šo studiju programmu, tiek piešķirts maģistra grāds stratēģiskajā robežu pārvaldībā. No Valsts robežsardzes minētajā programmā šobrīd studē divi robežsardzes virsnieki.Ministru kabinets ar 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 220 "Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"" atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvāto risinājumu par speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām jaunas struktūrvienības izveidi kādā no valsts universitātēm, savukārt, 2019. gada 17. septembrī Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par valsts universitātes izvēli tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanai un atbilstoša normatīvā regulējuma izstrādes nepieciešamību" (turpmāk - Informatīvais ziņojums), atbalstot priekšlikumu IeM padotības iestāžu un atsevišķu citu tiesībaizsardzības iestāžu vecāko speciālistu apmācību veikt vienā konkrētā valsts universitātē (RSU).Informatīvajā ziņojumā tika iekļauts nosacījums par to, ka profesionālās bakalaura studiju programmas "Policijas darbs" absolventiem noteiktā skaitā un atbilstoši tiesībaizsardzības iestādes rekomendācijai tiks nodrošināta iespēja kvalificēties uzņemšanai par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā "Tiesību zinātne" jurista kvalifikācijas iegūšanai, kā arī RSU īstenot kvalifikācijas paaugstināšanas kursus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. Tāpat Informatīvajā ziņojumā tika paredzēts, ka ilgtermiņa tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanai RSU izveidos jaunu struktūrvienību un nodrošinās struktūrvienības darbam nepieciešamo administratīvo kapacitāti, kā arī investēs savus resursus kvalitatīvas studiju infrastruktūras izveidē. Vienlaikus minēto ieceru savlaicīgu izpildi ietekmēja nepilnīgais finansējums. Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas ietvaros RSU paredzēti izdevumi 178 400 euro apmērā, gadam nepieciešamo vismaz 1, 5 milj.euro vietā. Lai nodrošinātu faktiskajam un plānotajam studējošo skaitam un normatīvajos aktos6 paredzētajam izmaksu apjomam nepieciešamo finansējumu, Iekšlietu ministrija:1. 2021. gadā ierosināja šim mērķim papildu novirzīt 170 545 euro, pārskatot citus izdevumus7; līdz ar to 2021.gadā Iekšlietu ministrijai budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei RSU plānoti348 945 euro;2. 2022.–2024.gada budžeta projekta izstrādes procesā sagatavoja un virzīja prioritārā pasākuma pieteikumu (PPP) 14-02-P "Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide)", kam nepieciešamā finansējuma piešķiršana tika atbalstīta Ministru kabinetā8 un likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru" 2022., 2023. un 2024. gadam", kuru ietvaros Iekšlietu ministrijai plānots finansējums šādā apjomā:Budžeta programma/apakšprogramma2022.gads2023.gads2024.gads06.01.00 "Valsts policija" - kopā1 849 0821 931 3222 097 633Bāzes izdevumi178 400178 400178 400Papildu (PPP)1 670 6821 752 9221 919 23302.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" - kopā20 00010 0002000Bāzes izdevumi000Papildu (PPP)20 00010 000200040.02.00 "Ņekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" - kopā1 300 00000Bāzes izdevumi000Papildu (PPP)1 300 00000Pavisam KOPĀ3 169 0821 941 3222 099 633No tā pasākumi:   1. Izmeklētāju apmācības centra izveide VPK (tsk. atlīdzība 438 756 euro) (detalizēts piešķirtā finansējuma aprēķins-2.pielikumā)2 229 756811 256768 2562. Nodrošināta augstākās izglītības programmu apguve RSU amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm9939 3261 130 0661 331 377Šobrīd RSU studiju programmā "Policijas darbs" studējošie studē trīs uzņemto studentu plūsmas, kopumā 151 Valsts policijas amatpersona. Studiju programmā "Policijas darbs" mācību process notiek atbilstoši licencētajai studiju programmai un saskaņotajam studiju plānam.Uzņemto skaits pa gadiem/ vietu aizpildījums:2017.gads46 2018.gads42 2019.gads28 2020.gads80 2021.gads44 Absolventu skaits pa gadiem:2020.gads29 2021.gads34 Atbilstoši studējošo/absolventu veiktajai aptaujai par apmierinātību ar studiju programmu un tās saturu, 74% aptaujāto programmas saturu, apjomu novērtēja kā optimālu, 14% norādīja, ka ir nepieciešama padziļinātāka specializācijas kursu apguve, 12 % norādīja, ka tik padziļināta specializācijas kursu apguve nav nepieciešama. Kopējo studiju programmas kvalitāti absolventi/studējošie bija novērtējuši ar atzīmi 7,52.Studiju programmas 2020.gada absolventu vidējā svērtā atzīme 7,06, 2021. gada absolventu vidējā svērtā atzīme 7,22.Atbilstoši personīgai iniciatīvai un Valsts policijas struktūrvienības vadības ieteikumam studijām par valsts budžeta līdzekļiem uzņemtas tiek tās Valsts policijas amatpersonas, kuras absolvējušas VPK vai likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas koledžas izglītības programmu. Savukārt, tām Valsts policijas amatpersonām, kuras augstāko izglītību bija ieguvušas citā augstskolā (nevis VPK vai likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā), uzņemšana studijām RSU profesionālās bakalaura studiju programmas "Policijas darbs" uzsākt studijas vēlākā studiju posmā ir iespējams Augstskolu likuma 47. panta kārtībā (t.sk. gadījumos, kad amatpersonai ir atzītas iepriekš iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences).Secinājums- šobrīd esošā profesionālās (formālās) izglītības ieguves sistēma Valsts policijā ir atzīstama par laikietilpīgu. Lai iegūtu policijas vecākajam virsniekam nepieciešamo formālo izglītību policijas darba izglītības programmās pilnā laikā ir nepieciešami 5,5 gadi, nepilnā laikā - 6,5 gadi, nepārtrauktu studiju gadījumā.Kitija Bite savā pētījumā vērš uzmanību uz faktu, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā ir noteiktas nepamatoti zemas minimālās izglītības prasības kārtībnieka un instruktora amatiem. Autore secina, ka policijas profesionalitātes līmenis krītas nepiemērotās izglītības dēļ, t.i., gadījumā, ja policijas amatos tiek ieceltas personas ar dažādās augstskolu (nespecializētās) studiju programmās iegūtu augstāko izglītību (t.sk. juridisko).10Sanita Labozeviča savā pētījumā secina, ka ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanas kvalitātes trūkuma pamatā ir policijas amatpersonu nepietiekamais zināšanu līmenis, proti: izmeklēšanu veicošām amatpersonām (procesa virzītājiem) nav izvirzītas prasības par otrā līmeņa augstākās izglītības nepieciešamību; ceļu policijas darbinieka amata pildīšanai nav pietiekams otrais profesionālais kvalifikācijas līmenis, ko sniedz Valsts policijas koledžas arodizglītības programma.11Otrā līmeņa profesionālās kvalifikācija (arodizglītība), t.i. - teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu12, šobrīd ir minimālā kvalifikācijas prasība policijas kārtībniekiem, kuri veic sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un reaģēšanu uz notikumiem, veic satiksmes uzraudzību un darbu ceļu satiksmes negadījuma vietā, veic konvojēšanu un kritiskās infrastruktūras objektu apsardzi. Bet realitātē uz notikumiem reaģējošajiem policijas norīkojumiem, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības darbā nākas saskarties ar nepieciešamību operatīvi rīkoties lielas psiholoģiskās slodzes un stresa apstākļos, identificēt, apskatīt un izņemt pēdas un citus lietiskos pierādījumus, rīkoties un izvēlēties atbilstošu taktiku konfliktsituācijās, izmantot un pielietot šaujamieroci, patstāvīgi pieņemt lēmumus administratīvā pārkāpuma procesos un varmākas nošķiršanas gadījumos. Šādas kompetences ir attiecināmas pie sarežģīta izpildītāja darba, kurš ietverts ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa skaidrojumā (īsā cikla profesionālā augstākā izglītība).132019.gada 22.novembrī Valsts policijas padomē tika pieņemts lēmums, kurš paredz, ka sākot ar 2021.gadu pakāpeniski instruktoru amatus pārveidos par virsnieku amatiem. Līdz ar to nepieciešama arī policijas darbinieku izglītības līmeņa celšana, tostarp, pakāpeniska izglītojamo skaita pārdale, uzņemot vairāk izglītojamos studijām īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā, kā arī veicot amatu vietu un finansējuma pārdali Valsts policijā atbilstoši strukturālajām reformām.Reaģējošā policista koncepta īstenošana policijas iecirkņa līmenī ļautu sasniegt : augstāku policijas darbinieku izglītības līmeni un policijas darbinieku profesionālo sagatavotību; nodrošināt kvalitatīvu drošības pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai; panākt policijas resursu ekonomiju.Zemā reflektantu ieinteresētība apgūt policijas profesiju, neļauj kāpināt ikgadējās uzņemšanas rādītājus, lai izlīdzinātu negatīvo personāla bilanci. Katru gadu dienestu Valsts policijā pamet vairāk personu nekā tiek pieņemts dienestā, kas nākotnē tiešā veidā var atstāt ietekmi uz iekšējās drošības situāciju valstī.Šobrīd IeM sistēmas iestādes saskaras ar grūtībām nodrošināt pēctecīgu un profesionālu struktūrvienību darbu gadījumos, kad amatu pamet kāds no pieredzējušiem iekšlietu iestāžu struktūrvienību vadītājiem.Papildus pastāvošajai personāla komplektēšanas politikai Valsts policijā, vadošo amatu kandidātiem izvirzāmi augsti profesionalitātes, profesionālās ētikas un psiholoģiskās noturības, personālvadības kompetences atlases kritēriji.Secinājums - nepieciešams izstrādāt policijas vadītāju kvalifikācijas prasību un mērķtiecīgu vadītāju (un vadītāju amata kandidātu) profesionālās sagatavošanas sistēmu.IeM sistēmas iestādēs nepastāv atsevišķs amats ar nosaukumu "izmeklētājs", kā citās tiesībaizsardzības iestādēs, kā arī regulējumā nav definētas kvalifikācijas prasības tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētāja profesijai kopumā. Valsts policijā pirmstiesas izmeklēšanas darbu īsteno kriminālpolicijas amatpersonas, kuru profesionālā sagatavošana tiek īstenota VPK (īsā cikla profesionālā augstākā izglītība–inspektora amati) un RSU (otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība–vecākā un galvenā inspektora amati, struktūrvienību vadītāji). Jāatzīst, ka kriminālpolicijas struktūrvienībās operatīvā darba un pirmstiesas izmeklēšanas darba funkcijas praksē tiek nodalītas. Arī formālās izglītības procesā VPK minētās jomas ir nodalītas atšķirīgās specializācijās, kaut arī tuvākajos gados plānots likvidēt specializācijas un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības līmenī policijas jaunākos virsniekus sagatavot kā reaģējošos policistos, paredzot kompetenču universializāciju. Minētais ir saistīts ar darba organizācijas maiņu Valsts policijā, kuras ietvaros uz notikuma reaģējošajam norīkojumam plānots īstenot arī sākotnējās un neatliekamās procesuālās darbības.Esošās situācijas izpētes SIA "Ernst & Young Baltic" pētnieku ziņojumā, kurš tika sagatavots par pirmstiesas izmeklēšanas procesu Valsts policijā, izmeklētāju pieredzes analīzē secināts, ka ar VPK īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" Izmeklēšanas darba specializācijā iegūtajām zināšanām jaunajam izmeklētājam esot nepietiekami. Pētnieki secinājuši, ka izmeklētājiem trūkst praktisko iemaņu, jo pēc darba uzsākšanas trūkst kvalitatīvas augstākās izglītības un apmācības, kas atbilstu pašreizējām noziedzības attīstības tendencēm.14Valsts kontrole ir secinājusi, ka arī no Valsts policijas izmeklētāja kvalifikācijas un spējas pieņemt pareizus lēmumus attiecībā uz iespējamās vainīgās personas noskaidrošanu, kriminālprocesa virzību un pierādījumu pietiekamību ir atkarīga kriminālprocesa kvalitatīva un efektīva izmeklēšana, izmeklētājiem līdz šim nav bijušas izvirzītas veicamo pienākumu apjomam atbilstošas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī kopš Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas netiek īstenotas izmeklēšanas darbam nepieciešamajās kompetencēs balstītas otrā līmeņa augstākās izglītības programmas.15RSU bakalaura programmā "Policijas darbs" tiek īstenoti arī atsevišķi specializācijas studiju kursi, kuru ir saistīti ar pirmstiesas izmeklēšanas darba kompetencēm, bet minētā studiju programma nav šauri profilēta tikai uz pirmstiesas izmeklēšanas darbu.Valsts kontrole savā ziņojumā 2020 .gadā ir norādījusi, ka vairāki prokurori un tiesneši pauduši viedokli, ka ļoti aktuāls ir jautājums par atbilstošu izglītības programmu izveidi izmeklētāju izglītošanai un sagatavošanai, jo, kā daļa intervēto norādīja, kriminālprocesu izmeklēšanai nepieciešamas īpašas zināšanas un speciāla sagatavotība, to nevar veikt jebkurš iecirkņa inspektors. Minētais apliecina jau 2017.gadā Valsts kontroles revīzijā par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā konstatēto, ka Valsts policijas koledžas īstenotās izglītības programmas jaunos darbiniekus nesagatavo izmeklēšanas darbam atbilstošā līmenī.16Atbilstoši citu ES valstu pieredzei izmeklētāju sagatavošana pamatā ir balstīta uz bakalaura līmeņa studijām (3 gadi) tiesību zinātņu jomā. Horvātijas Policijas akadēmijā izmeklēšanas darba specializācija ir iekļauta ne tikai bakalaura programmu līmenī, bet arī pēctecīgā profesionālā maģistra studiju programmā "Kriminālā izmeklēšana" (2 gadi, 120 ECT).2.2. Pašreizējā izglītības modeļa un prasību neatbilstībasValsts policijas personāla uzskaites datu analīze liecina, ka 916 izmeklēšanas funkciju veicējiem kriminālpolicijā 187 (21%) amatpersonas ir absolvējušas likvidēto Latvijas Policijas akadēmiju, 57 (6%) – VPK, 672 (73%) amatpersonas formālo izglītību ieguvušas citās augstskolās (no kurām 86 amatpersonas – izglītību ir ieguvušas neatbilstošā tematiskajā jomā). Tas norāda uz negatīvu tendenci, ka lielākā daļa pirmstiesas izmeklēšanas funkciju īstenotāju (izmeklētāju), kuriem normatīvais regulējums paredz obligātu augstākās izglītības nepieciešamību, to iegūst dažādās, ar policijas profesiju standartu nesaistītās, studiju programmās. Šādas tendences cēloņi daļēji varētu tikt saistīti ar amatpersonu nevēlēšanos uzņemties finansiālas saistības atvaļināšanās no dienesta gadījumā, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas zemo konkurētspēju, kas ierobežotu personas iekļaušanos kopējā darba tirgū dienesta pamešanas gadījumā, kā arī policista zemais atalgojums, kurš nav saistīts ar iegūto kvalifikāciju.Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumu Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" 2.pielikuma "Amatu saimei nepieciešamā izglītības tematiskā joma" 12.1.apakšpunktam – izmeklēšanas amata funkciju veicējiem nepieciešama augstākā izglītība kādā no šādām izglītības tematiskajām jomām: "Tiesību zinātne, civilā un militārā aizsardzība, datorika, komerczinības un administrēšana, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes". Jāatzīst, ka tik plašs tematisko jomu uzskaitījums un iztrūkstošais augstākās izglītības līmeņa ierobežojums (vismaz otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītība) regulējumā nav pieļaujams, jo praksē negatīvi ietekmē izmeklētāja profesionālās sagatavošanas sistēmu. Tas pieļauj iespēju kadeta amatā VPK pieņemt personu ar koledžas izglītību kādā no minētajām tematiskajām jomām un pēc 6 mēnešu apmācības, kurā ir ietvertas divas prakses, sākt pildīt izmeklētāja pienākumus. Valsts policijas personāla datu analīze parāda, ka jau šobrīd17, pie plašā tematisko jomu uzskaitījuma, dienestā 7% amatpersonām (416) nav atbilstošas tematiskās jomas iegūta izglītība.Ņemot vērā apstākli, ka iekšlietu nozarei nav savas specializētas augstskolas, kurā būtu iegūstama profesionālā izglītība Valsts policijas vajadzībām atbilstošajās specializācijās, personāla komplektēšanas nosacījumus kandidātiem šobrīd nevar ierobežot ar konkrētā augstskolā iegūtu diplomu. Bet tas neizslēdz iespēju perspektīvā izstrādāt jaunu profesijas standartu izmeklētājiem, paredzot konkrētas kvalifikācijas prasības. Jauna standarta un kvalifikācijas prasību ieviešana izmeklētājiem būtu jāveic pakāpeniski, to sasaistot ar konkurētspējīgas atalgojuma sistēmas ieviešanu, izmeklētāju algojumu pietuvinot prokuroru atalgojumam. Minētais ļautu paaugstināt funkciju izpildes kvalitāti, vienlaikus minimizējot nekomplekta risku.Lai šobrīd mazinātu nekomplektu, VPK īsteno profesionālās pilnveides programmu "Policijas darba pamati" (mācību ilgums – 6 mēneši), kurā pēc profesionālās atlases tiek pieņemtas dienestā Valsts policijā personas ar iegūtu augstāko izglītību noteiktās izglītības tematiskajās jomās. Ar nākamo dienu minētās personas tiek pārceltas VPK Kadeta nodaļas kadeta amatā un uzņemtas licencētā profesionālās pilnveides izglītības programmā, kuru absolvējot, personas uzsāk pildīt dienesta pienākumus Valsts policijas jaunāko un vecāko virsnieku amatos (t.sk. pirmstiesas izmeklēšanas darbā). Prakse pierāda, ka policijas virsnieku, t.sk. pirmstiesas izmeklēšanas funkciju veicēju, sagatavošanai sešu mēnešu apmācība nav pietiekama, jo īpaši gadījumos, ja personas iegūtā augstākā izglītība nav saistīta bijusi ar specializētas studiju programmas apguves un atbilstošas profesionālās kvalifikācijas ieguves, kas balstīta uz atbilstošās profesijas standartu . Šobrīd nav nekādu tiesisku šķēršļu personu, kura minētās programmas ietvaros ir apguvusi specializāciju "Kārtības policijas darbs", pārcelt uz citu amatu, piemēram, kriminālpolicijā (t.sk. izmeklētāja funkciju veicēju). Tā rezultātā amatos nonāk amatpersonas ar konkrētam amatam (dienestam) nepietiekamu profesionālo kvalifikāciju un zināšanām. VPK Izglītības koordinācijas nodaļas veiktajā izglītības programmas "Policijas darba pamati" bijušo absolventu dienesta gaitas izpētē konstatēts, ka aptuveni puse no bijušajiem profesionālās pilnveides izglītības programmas "Policijas darba pamati" izglītojamajiem vairs nestrādā specializācijā, kuru bija apguvuši koledžā. Profesionālās pilnveides kursa īstenošanas prakse bez profesionālās kvalifikācijas apguves, personām ar augstāko izglītību, kas nav iegūta speciālās programmās, būtu pārtraucama, jo tā var atstāt negatīvu ietekmi uz dienesta pienākumu izpildes kvalitāti.Secinājums - nepieciešams definēt izmeklētājam (krimināltiesību jomā) kvalifikācijas prasības, izstrādāt un uzsākt īstenot izmeklēšanas darbam nepieciešamajās kompetencēs balstītas otrā līmeņa augstākās izglītības (bakalaura) programmu, vienlaikus pārtraucot izmeklētāju sagatavošanu VPK profesionālās pilnveides programmā "Policijas darbs", kura nesniedz atbilstošu profesionālo kvalifikāciju.Patreiz neviena augstskola nepiedāvā padziļinātu studiju programmu, kas sagatavotu speciālistus, kas ir apmācīti veikt amatnoziegumu izmeklēšanu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Pašlaik jaunie darbinieki, kas uzsāk darbu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē (turpmāk- VID NMP) vai IDP zināšanas par operatīvo un izmeklēšanas darbību veikšanu iegūst un pilnveido dažādu iekšējo un ārējo apmācību laikā vai pat pašmācības ceļā.Abām izmeklēšanas iestādes amatiem, kas veic izmeklēšanu, operatīvo darbību, analītisko izpēti ir apstiprināti amata apraksti saskaņā ar kuriem katram amatam ir noteikti savi izglītības (akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vēlama sociālajās zinātnēs, komerczinībās un administrēšanā (finanses, banku lietas un apdrošināšana, grāmatvedība un nodokļi) vai tiesību zinātnē), kompetenču un profesionālās kvalifikācijas parametri.Ņemot vērā VID un Valsts policijas izmeklēšanas iestāžu specifiku, papildināt Valsts policijas vecākā virsnieka un jaunākā virsnieka standartus nav nepieciešams, kā arī nav lietderīgi izstrādāt jaunas priekš VID IDP vai NMPP amatiem, jo: atsevišķa VID NMPP vai VID IDP amata profesijas programma tiks paredzēta šauram personu lokām (izmeklēšanu, operatīvo darbību, analītisko izpēti IDP veic 23 amata vietas; NMPP - 332 amata vietas); visu VID NMPP un IDP amati, kas veic izmeklēšanu, operatīvo darbību, analītisko izpēti, paredz iepriekš gūto pieredzi noziedzīgo nodarījumu atklāšanas un novēršanas jomā, bet specifiskās profesionālās zināšanās tiek iegūtas mūžizglītības ietvaros attīstot papildus kompetences.VID NMPP un IDP nodarbināto profesionālā kvalifikācija, kompetences un izglītība attīstāma mūžizglītības ietvaros, ņemot vērā uzdevumus un kompetenci.VID rīcībā nav mācībspēki, kas varētu pasniegt mācību programmas Valsts policijas vecākā virsnieka un jaunākā virsnieka profesijas standartiem, kā arī nav infrastruktūra un/vai materiāli tehniskais nodrošinājums tā pasniegšanai. VID rīcībā atsevišķu kategoriju mācībās ir pasniedzēji, kas šobrīd veic apmācības noteiktajās specifiskajās jomās, piemēram, muitošanas procedūras, nodokļu aprēķini un auditi, specifiskie jautājumi par kontrabandu, pārvadājumiem, amatnoziegumiem, lietiskajiem pierādījumiem u.c., taču VID amatpersonām nepieciešams starpdisciplināro mācību rezultātā gūt praktiskas zināšanas arī no prokuratūras un tiesas sistēmas pārstāvjiem, lai izpratne par minētiem jautājumiem būtu vienota.Ieslodzījuma vietu pārvaldē izmeklēšanas funkciju nodrošina - 12 amatpersonas, bet operatīvo darbu – 63 amatpersonas. Tuvākajos gados, no šīm amatpersonām, piecām iestājas tiesības uz izdienas pensiju.Izmeklētāja profils IeM Iekšējās drošības birojā (turpmāk-IDB): vidējais vecums – 41 gads, jurists (73%), 27% jurista kvalifikāciju ieguvuši likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā; operatīvā darbinieka profils: vidējais vecums–37 gadi, jurists vai juriskonsults (73%), 68 % absolvējuši likvidēto Latvijas Policijas akadēmiju. IDB amatpersonām aktuāli ir pilnveidot zināšanas un prasmes operatīvās darbības taktikā, izmeklēšanas taktikā.Profesionālās pilnveides jomā IDB izmeklētājiem aktuālas ir apmācības šādās tēmās – aizturēšana; speciālās izmeklēšanas darbības, tajā skaitā neatliekamības kārtībā; aresta uzlikšana mantai.Militārās policijas Izmeklēšanas dienestu var uzsākt virsnieki, kuri ir sekmīgi apguvuši virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā. Kursa pretendentam izvirzītas sekojošas izglītības prasības: augstskolas absolvents, kurš ieguvis akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ieguvis jurista kvalifikāciju vai bakalaura grādu minētajā jomā. Virsnieka speciālista pamatkursa mērķis ir sagatavot militāros speciālistus, kuri pildīs jurista pienākumus NBS vienībās. Turklāt, tiek pārbaudīta kandidāta atbilstība saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu gan nacionālā līmenī gan NATO.Par prokuroru var iecelt personu, kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot īsā cikla profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu.18Secinājums - atšķirīgas ir tiesībaizsardzības iestāžu prasības attiecībā pret personāla kvalifikāciju un nav viena specializēta augstskola vai studiju programma, kurā dažādu tiesībaizsardzības iestāžu personāls varētu apgūt dienesta vai darba pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību. Valsts policijas vecākajam virsniekam nepieciešamās kompetences ir noteiktas Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standartā, kas tiek ņemts par pamatu jaunu studiju programmu izstrādē, vienlaikus šo standartu nevar piemērot tiesneša, prokurora, notāra un advokāta sagatavošanā, jo šo amatu kandidātiem speciālais regulējums paredz jurista kvalifikācijas iegūšanas nepieciešamību.Formālās izglītības procesam Valsts policijā seko profesionālā pilnveide VPK, Valsts administrācijas skolā un citās izglītības iestādēs Latvijā un ārvalstīs, t.sk. Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrā. Eiropas Komisija organizē dažādas starptautiskas konferences, kurās noziedzības apkarošanas eksperti var apmainīties ar jaunāko informāciju. Apmācības un pieredzes apmaiņas pasākumi tiek īstenoti Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Nr. 3.4.1.0/16/I/001 "Justīcija attīstībai" un "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" ietvaros, kas piedāvā tiesībaizsardzības iestāžu personālam, t.sk. pirmstiesas izmeklēšanas funkciju veicējiem, ārvalstu pieredzes apmaiņas pasākumus, dalību konferencēs, semināros un starpdisciplinārās mācībās, kurās piedalās tiesneši, prokurori un izmeklētāji vienkopus.2.3. Valsts policijas profesionālās pilnveides sistēmaŠī brīža Valsts policijas amatpersonu galvenie profesionālās pilnveides pasākumi tiek organizēti šādos formātos:1. Tiesu administrācijas administrētā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 3.4.1.0/16/I/001 "Justīcija attīstībai" ietvaros (mērķis–nodrošināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenču celšanu komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai, mērķauditorija-izmeklētāji VP (ENAP, Kriminālistikas pārvalde), IDB, VRS), tiešais menedžments – VP Personāla pārvalde, kontaktpunkts – IeM, aptuvenā kapacitāte - 200 izglītojamie gadā;2. Valsts administrācijas skolas administrētais projekts Nr. 3.4.2.0/15/I/002 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" (mērķis–sniegt valsts pārvaldē nodarbinātajiem nepieciešamās kompetences korupcijas atpazīšanai, risku identificēšanai, interešu konflikta novēršanai, izmeklēšanas un operatīvās darbības stiprināšanai, nodrošinot korupcijas novēršanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, tiešais menedžments – VP Personāla pārvalde, aptuvenā kapacitāte- 350 izglītojamie gadā);3. ES ekonomikas atveseļošanās plānā pieteiktā aktivitāte 6.2.1.2.i. "Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana" (pieteiktais mērķis–ekonomisko noziegumu izmeklēšanas efektivitātes un kvalitātes stiprināšana), kriminālpolicijas darbinieku mācības Sertificēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālista (CAMS) sertifikāta ieguvei un Vienota tiesnešu, prokuroru un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide - 6.2.1.3.i. "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide";4. Valsts policijas koledžā klātienē īstenotās Pieaugušo neformālās izglītības programmas (kopā 115 programmas19, aptuvenā kapacitāte- 3000 izglītojamie gadā);5. VPK administrētās Mācības dienesta vietās e–vidē;6. Valsts administrācijas skolas piedāvātie kursi20, aptuvenā kapacitāte – 50 izglītojamie gadā;7. IeM Veselības un sporta centra mācību kursu piedāvājums (psiholoģiskā atbalsta sniegšanas grupu un apmācības programmu nodarbības)21;8. Izglītības komercpakalpojumi un kursi Latvijā (kapacitāte – aptuveni 600 amatpersonas gadā) un kursi ārvalstīs aptuveni 600 amatpersonas gadā, t.sk. CEPOL organizētie klātienes (kursi, konferences) un attālināto (webināri) mācību pasākumi noziedzības apkarošanas un prevencijas jomās.Secinājums - profesionālās pilnveides organizācija ir sadrumstalota (dažādās izglītības iestādēs), saturs ne vienmēr spēj apmierināt pieprasījumu (īpaši specifiskās jomās), nav pietiekami pieejams, efektīvs un inovatīvs, kas negatīvi ietekmē satura kvalitāti un apmācamo zināšanas. Praktiskās pieredzes sniegšana nepieciešamajā apjomā ne vienmēr ir iespējama, trūkst interaktīvu līdzekļu darba situāciju modelēšanai. IeM koledžās nodarbināto mācībspēku darba samaksas apmērs nav konkurētspējīgs un ierobežo motivētu un profesionālu, ar praktiskā darba pieredzi pedagogu piesaisti un noturēšanu. Atsevišķās specifiskās un sarežģītās policijas darba jomās ir sarežģīti piesaistīt kvalificētus speciālistus, tostarp ārvalstu speciālistus, nodrošinot tirgus situācijai atbilstošu atalgojumu (informācijas tehnoloģiju speciālistiem un analītiķiem par jaunākajiem instrumentiem kriminālizlūkošanas un operatīvās darbības jomā, rīkiem un metodēm, u.c. speciālistiem policijas darbības jomās). Tāpat nepastāv kopīgas mācību platformas tieši izmeklēšanas jomā starp Valsts policiju, Tiesnešu mācību centru un prokuratūru, kuras ietvaros tiktu nodrošināta vienveidība mācību procesā, veidota vienota izpratne, izstrādāti vienoti metodiskie materiāli un vadlīnijas.ES Ekonomikas atveseļošanas plānā pieteikto aktivitāšu 6.2.1.2.i. "Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana" un 6.2.1.3.i. "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide" ietvaros tiks īstenoti šādi pasākumi:6.2.1.2.i. "Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana" galvenās atbalstāmās darbības (1 050 000 euro apmērā):Ekonomisko un vides noziegumu izmeklētāju tehniskā aprīkojuma iegāde mobila, attālināta darba apstākļiem pielāgota nepārtraukti profesionāla lietisko pierādījumu izgūšanas, izmeklēšanas procesuālo darbību veikšanai Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un reģionālajās izmeklētāju vienībās, caurspīdīguma nodrošināšanai un korupcijas risku mazināšanai izmeklēšanas procesuālo darbību ietvaros, kā arī vides noziegumu izmeklēšanai nepieciešamā speciālā apģērba iegāde, darba drošības nodrošināšanai.Paredzams, ka investīcijas tiks izmantotas šādām darbībām:1. Runas atpazīšanas modeļa trenēšana (apmācība) ekonomisko noziegumu izmeklēšanas ietvaros veicamo interviju procesuālo darbību vajadzībām;2. Ekonomisko noziegumu profesionalitātes apliecinājuma CAM sertifikācijas kursu apmaksai, 20 (50) ekonomisko noziegumu izmeklētājiem;3. Mobilo darba staciju iegāde, tehniskā aprīkojuma komplekta nodrošinājums reģionālajiem un centrālo vienību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmeklētāju darba mobilitātes uz datu apstrādes ātruma nodrošināšanai, 200 (238) vienības;4. Lielapjoma datu glabātuvju iegāde un uzstādīšana reģionālo ekonomisko noziegumu izmeklētāju struktūrvienībās lietisko pierādījumu apstrādes un izmeklēšanas procesuālo darbību kvalitatīvai īstenošanai, 4 vienības;5. Videokonferenču iekārtu komplekta iegāde, 3 vienības.Īstenoto aktivitāšu rezultātā tiks uzlabotas ekonomisko noziegumu, tajā skaitā vides noziegumu, izmeklētāju profesionālās zināšanas un moderns pierādījumu izņemšanas un izmeklēšanas atbalsta aprīkojums, nodrošinātu lietu izmeklēšanas kvalitātes un ātruma uzlabojumu, kā arī samazinātu pirmstiesas pierādījumu vākšanas procesa ilgumu. 6.2.1.3.i. "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide"Vienota tiesnešu, prokuroru un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra kā ilgtspējīgas un stabilas struktūras izveide, nodrošinot iespēju plānot, izstrādāt un realizēt ilgtermiņa mācību programmas, kas secīgi papildina viena otru.Īstenojamo pasākumu rezultātā tiks izveidots vienots Tiesnešu un prokuroru, kā arī specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos), tiesu darbinieku un prokuroru atbalsta personāla kvalifikācijas pilnveides mācību centrs, nodrošinot:1. Vienotu kompetenču un vajadzību noteikšanu, kā arī jaunu, savstarpēji papildinošu mācību programmu izstrādi, uzsvaru liekot gan uz kompetenču un prasmju attīstību, gan juridiskās domas attīstību;2. Sistēmisku, jēgpilnu, mērķtiecīgu un uz vajadzībām balstītu pieeju mācību satura noteikšanā un pasniegšanā;3. Tiesu varas, tai skaitā Tieslietu padomes lomas mācību satura veidošanā un noteikšanā attīstīšanu;4. Starpdisciplinārā dialoga attīstīšanu;5. Atbilstošu telpu pielāgošanu un to aprīkošanu izveidojot mūsdienīgu un modernu vidi apmācību un izglītības procesa īstenošanai; xii. Starptautiskās sadarbības veicināšanu.Vienotā kvalifikācijas pilnveides mācību centra galvenās mērķgrupas būtu:1. Tiesneši, tiesu darbinieki2. Prokurori, prokuroru atbalsta personāls;3. Specializētie izmeklētāji (starpdisciplināros jautājumos).Lai arī jaunās institūcijas pamatmērķa grupas ir tiesneši, prokurori, kā arī tiesnešu un prokuroru palīgi, piemērojot starpdisciplināro mācību pieeju sevišķa uzmanība tiks veltīta mācību programmu izstrādē un īstenošanā, kas nodrošinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu efektīvu un ātru iztiesāšanu, tas nozīmēs specializēto izmeklētāju būtisku iesaisti mācību procesā un kvalifikācijas celšanā. Identificējot citas jaunas aktualitātes, arī citas mācību auditorijas var tikt piesaistītas, ņemot vērā šo personu iesaisti vai lomu efektīvā tiesu procesā (piemēram, brīvo juridisko profesiju pārstāvji, valsts institūciju pārstāvji, u.c.).Tieslietu padome ar 2021. gada 18. jūnija lēmumu Nr.57 "Par vienota kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveidi" konceptuāli atbalstīja tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmas reformu, izveidojot vienotu kvalifikācijas pilnveides mācību centru, atzīstot, ka būtiski nodrošināt ne tikai augstus standartus attiecībā uz tiesu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmu, bet tajā ir jāietver arī izmeklētāji starpdisciplināros jautājumos, kas ir būtiski efektīva procesa norisei un taisnīgam tā rezultātam. Attiecīgi valdība 2021. gada jūlijā lēma par finansējuma piešķiršanu Tieslietu mācību centra izveidei. Finansējums tiek piešķirts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, un kvalifikācijas pilnveides sistēmas reforma, izveidojot Tieslietu mācību centru, tiks nodrošināta atsevišķa projekta ietvaros. 2022. gadā tiks īstenoti šī projekta uzsākšanas darbi.Tieslietu ministr …