Krimināllikums

Krimināllikums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Krimināllikums VISPĀRĪGĀ DAĻA I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Kriminālatbildības pamats (1) Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. (2) Atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu. (3) Likumā noteiktajos gadījumos personu atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodu nosaka arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. (4) Nodarījumu nevar atzīt par noziedzīgu, likumu piemērojot pēc analoģijas. (5) Nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau ticis attaisnots vai sodīts ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā. Minētais neizslēdz atkārtotu lietas izskatīšanu saskaņā ar likumu, ja ir konstatēti jaunatklāti apstākļi vai ja iepriekšējā procesā pieļauts būtisks materiālo vai procesuālo likuma normu pārkāpums, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005., 13.12.2012. un 15.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2014.) 2.pants. Krimināllikuma spēks Latvijas teritorijā (1) Persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā, atbild saskaņā ar šo likumu. (2) Ja noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā izdarījis ārvalstu diplomātiskais pārstāvis vai cita persona, kura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem nav pakļauta Latvijas Republikas jurisdikcijai, jautājums par šīs personas saukšanu pie kriminālatbildības izlemjams diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos. 3 3.pants. Krimināllikuma spēks uz gaisakuģiem, jūras un upju kuģiem ārpus Latvijas teritorijas Persona, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ārpus Latvijas teritorijas, atrodoties uz gaisakuģa, jūras vai upju kuģa vai cita peldoša līdzekļa, ja šis līdzeklis reģistrēts Latvijas Republikā un ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, saucama pie atbildības saskaņā ar šo likumu. 4 4.pants. Krimināllikuma spēks ārpus Latvijas teritorijas (1) Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas izdarītu nodarījumu neatkarīgi no tā, vai tas izdarīšanas vietā atzīts par noziedzīgu un sodāmu, saucami pie atbildības Latvijas teritorijā saskaņā ar šo likumu. (11) Par citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas izdarītu nodarījumu neatkarīgi no tā, vai tas izdarīšanas vietā atzīts par noziedzīgu un sodāmu, ja to izdarījusi fiziskā persona Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas interesēs, labā vai juridiskās personas nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā, juridiskajai personai var piemērot šajā likumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. (2) Latvijas Republikas karavīri, kuri izvietoti ārpus Latvijas teritorijas, par noziedzīgiem nodarījumiem saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi. (3) Ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri izdarījuši citas valsts teritorijā smagus vai sevišķi smagus noziegumus, kas vērsti pret Latvijas Republikas vai tās iedzīvotāju interesēm, neatkarīgi no tās valsts likumiem, kuras teritorijā izdarīts noziegums, saucami pie kriminālatbildības saskaņā ar šo likumu, ja tie nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai saskaņā ar nozieguma izdarīšanas vietas valsts likumiem. (4) Ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas, neatkarīgi no nodarījuma izdarīšanas vietas valsts likumiem saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja par šo nodarījumu tie nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai citas valsts teritorijā. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002., 16.12.2004., 21.05.2009., 21.10.2010. un 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2014.) 5.pants. Krimināllikuma spēks laikā (1) Nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā. (2) Likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā likuma spēkā stāšanās, kā arī uz personu, kura izcieš sodu vai izcietusi sodu, bet kurai saglabājusies sodāmība. (3) Likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu, pastiprina sodu vai ir citādi nelabvēlīgs personai, atpakaļejoša spēka nav. (4) Persona, kas izdarījusi noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu un piedalījusies genocīdā, ir sodāma neatkarīgi no šo noziegumu izdarīšanas laika. 6 II nodaļa Noziedzīgs nodarījums 6.pants. Noziedzīga nodarījuma jēdziens (1) Par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. (2) Par noziedzīgu nav atzīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir šajā likumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, bet kas izdarīts apstākļos, kuri izslēdz kriminālatbildību. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.) 7.pants. Noziedzīgu nodarījumu klasifikācija (1) Atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam noziedzīgi nodarījumi iedalāmi kriminālpārkāpumos un noziegumos. Noziegumi iedalāmi šādi: mazāk smagi noziegumi, smagi noziegumi un sevišķi smagi noziegumi. (2) Kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām, bet ne ilgāku par trim mēnešiem (īslaicīga brīvības atņemšana), vai vieglāka soda veids. (3) Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem. (4) Smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem. (5) Sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums. (6) Ja par noziegumu šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, tad par attiecīgo noziegumu tajā paredz arī vieglāka soda veidu. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009., 01.12.2011., 13.12.2012. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.) 8.pants. Vainas formas (1) Par vainīgu noziedzīgā nodarījumā atzīstama tikai persona, kas to izdarījusi ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības. (2) Nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm. 9 9.pants. Noziedzīga nodarījuma izdarīšana ar nodomu (tīši) (1) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona to izdarījusi ar tiešu vai netiešu nodomu. (2) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos. (3) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar netiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos. 10 (13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.) 10.pants. Noziedzīga nodarījuma izdarīšana aiz neuzmanības (1) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona to izdarījusi aiz noziedzīgas pašpaļāvības vai noziedzīgas nevērības. (2) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz noziedzīgas pašpaļāvības, ja persona ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst. (3) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz noziedzīgas nevērības, ja persona nav paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja minētās kaitīgās sekas paredzēt. (4) Šajā likumā paredzētais nodarījums nav krimināli sodāms, ja persona neparedzēja, tai nevajadzēja un tā nevarēja paredzēt savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju. 11 (13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.) 11.pants. Vecums, ar kuru iestājas kriminālatbildība Pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu. Mazgadīgais, tas ir, persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, pie kriminālatbildības nav saucams. 12 12.pants. Fiziskās personas atbildība juridiskās personas lietā Par noziedzīgu nodarījumu, ko privāto tiesību juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, attiecīgā fiziskā persona saucama pie kriminālatbildības, bet juridiskajai personai var piemērot šajā likumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. 13 (14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.) 13.pants. Nepieskaitāmība (1) Pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav varējusi saprast savu darbību vai to vadīt. (2) Personai, kas atzīta par nepieskaitāmu, tiesa var piemērot šajā likumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2014.) 14.pants. Ierobežota pieskaitāmība (1) Ja persona noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav bijusi spējīga visā pilnībā saprast savu darbību vai to vadīt, tas ir, atradusies ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, tai atkarībā no nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tiesa var mīkstināt piespriežamo sodu vai šo personu atbrīvot no soda. (2) Personai, kura atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, tiesa var piemērot šajā likumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2024.) 15.pants. Pabeigts un nepabeigts noziedzīgs nodarījums (1) Par pabeigtu atzīstams noziedzīgs nodarījums, ja tam ir visas šajā likumā paredzētās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. (2) Sagatavošanās noziegumam un nozieguma mēģinājums ir nepabeigts noziedzīgs nodarījums. (3) Par sagatavošanos noziegumam atzīstama līdzekļu vai rīku sameklēšana vai pielāgošana vai citāda tīša labvēlīgu apstākļu radīšana tīša nozieguma izdarīšanai, ja turklāt tas nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Kriminālatbildība iestājas tikai par sagatavošanos smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem. (4) Par nozieguma mēģinājumu atzīstama apzināta darbība (bezdarbība), kas tieši vērsta uz tīšu tā izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. (5) Atbildība par sagatavošanos noziegumam vai nozieguma mēģinājumu iestājas saskaņā ar to pašu šā likuma pantu, kas paredz atbildību par konkrēto nodarījumu. (6) Par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības. 16 16.pants. Labprātīga atteikšanās (1) Labprātīga atteikšanās no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas ir personas uzsāktā noziedzīgā nodarījuma pilnīga pārtraukšana pēc šīs personas gribas, tai apzinoties, ka pastāv iespēja noziedzīgo nodarījumu izdarīt līdz galam. (2) Persona, kas labprātīgi atteikusies no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, nav saucama pie kriminālatbildības. Šāda persona atbild tikai tajā gadījumā, ja tās faktiski izdarītajā nodarījumā ir cita noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. 17 17.pants. Noziedzīga nodarījuma izdarītājs Par noziedzīga nodarījuma izdarītāju uzskatāma persona, kas noziedzīgo nodarījumu pati tieši izdarījusi vai tā izdarīšanā izmantojusi citu personu, kura saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nav saucama pie kriminālatbildības. 18 18.pants. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā Divu vai vairāku personu kopīga apzināta piedalīšanās tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir dalība vai līdzdalība. 19 19.pants. Dalība Par dalību (līdzizdarīšanu) uzskatāma apzināta noziedzīga darbība, ar kuru tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījušas divas vai vairākas personas (tas ir, grupa). Katra no šīm personām ir noziedzīgā nodarījuma dalībnieks (līdzizdarītājs). 20 20.pants. Līdzdalība (1) Par līdzdalību uzskatāma apzināta darbība vai bezdarbība, ar kuru persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījusies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi tā tiešā izdarītāja. Noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki ir organizētāji, uzkūdītāji, atbalstītāji. (2) Par organizētāju uzskatāma persona, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu organizējusi vai vadījusi. (3) Par uzkūdītāju uzskatāma persona, kas pamudinājusi citu personu izdarīt noziedzīgu nodarījumu. (4) Par atbalstītāju uzskatāma persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus vai arī iepriekš apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus. (5) Līdzdalībnieks noziedzīgos nodarījumos saucams pie atbildības saskaņā ar to pašu šā likuma pantu, kas paredz izdarītāja atbildību. (6) Individuālās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kas attiecas uz noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, neietekmē citu dalībnieku vai līdzdalībnieku atbildību. (7) Ja līdzdalībnieks nav apzinājies kādu no izdarītāja un citu līdzdalībnieku izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, viņš par tiem nav saucams pie kriminālatbildības. (8) Ja izdarītājs noziegumu nav izdarījis līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, līdzdalībnieki ir atbildīgi par līdzdalību attiecīgā nozieguma mēģinājumā. Ja izdarītājs nav uzsācis nozieguma izdarīšanu, līdzdalībnieki ir atbildīgi par sagatavošanos attiecīgajam noziegumam. (9) Organizētāja un uzkūdītāja labprātīga atteikšanās no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas līdz galam uzskatāma par tādu tikai tajos gadījumos, kad viņi savlaicīgi darījuši visu iespējamo, lai novērstu ar viņu līdzdalību iecerētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, un šis nodarījums nav izdarīts. Atbalstītājs nav saucams pie kriminālatbildības, ja viņš līdz noziedzīgā nodarījuma uzsākšanai labprātīgi atteicies sniegt apsolīto palīdzību. 21 21.pants. Organizēta grupa (1) Organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt vienu vai vairākus noziegumus un kuras dalībnieki saskaņā ar iepriekšēju vienošanos sadalījuši pienākumus. (2) Atbildība par nozieguma izdarīšanu organizētā grupā personai iestājas šajā likumā paredzētajos gadījumos par grupas izveidošanu un vadīšanu, piedalīšanos smaga vai sevišķi smaga nozieguma sagatavošanā vai nozieguma izdarīšanā neatkarīgi no personas lomas kopīgi izdarītajā nodarījumā. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.) 22.pants. Iepriekš neapsolīta slēpšana un neziņošana (1) Nozieguma izdarītāja vai līdzdalībnieka, kā arī nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu vai nozieguma pēdu iepriekš neapsolīta slēpšana un neziņošana par noziegumu nav līdzdalība, un kriminālatbildība par to iestājas tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. (2) Par iepriekš neapsolītu slēpšanu un neziņošanu neatbild noziegumu izdarījušās personas saderinātais, laulātais, vecāki, bērni, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni, kā arī tā persona, ar kuru noziegumu izdarījusī fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība. (3) Likumā noteiktajos gadījumos par neziņošanu neatbild arī citas personas. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 23.pants. Atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums (1) Atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums ir viens nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, vai arī divi vai vairāki savstarpēji saistīti noziedzīgi nodarījumi, kurus aptver vainīgās personas vienots nodoms un kuri atbilst tikai viena noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. (2) Atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu veido arī turpināti un ilgstoši noziedzīgi nodarījumi. (3) Atsevišķu turpinātu noziedzīgu nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi, ja tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, tāpēc savā kopumā tās veido vienu noziedzīgu nodarījumu. (4) Atsevišķs ilgstošs noziedzīgs nodarījums ir nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar tai sekojošu ilgstošu to pienākumu neizpildīšanu, kurus likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajai personai. (5) (Izslēgta ar 13.12.2012. likumu) 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.) 24.pants. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība (1) Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība ir tad, kad viena persona izdara (vai pieļauj) divus vai vairākus patstāvīgus nodarījumus (darbība vai bezdarbība), kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, vai tad, kad persona izdara (vai pieļauj) vienu nodarījumu (darbība vai bezdarbība), kas atbilst vismaz divu dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm. (2) Noziedzīgu nodarījumu daudzējādību veido noziedzīgu nodarījumu kopība un recidīvs. (3) Noziedzīgu nodarījumu daudzējādību veido arī tādi noziedzīgi nodarījumi, par kuriem Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriests sods. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.) 25.pants. Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība 26 (Izslēgts ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.) 26.pants. Noziedzīgu nodarījumu kopība (1) Noziedzīgu nodarījumu kopību veido vienas personas izdarīts viens nodarījums vai vairāki nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav arī iestājies kriminālatbildības noilgums. (2) Personas izdarīts nodarījums, kas atbilst vairāku dažādu savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, veido noziedzīgu nodarījumu ideālo kopību. (3) Personas izdarīti divi vai vairāki savstarpēji nesaistīti nodarījumi, kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, veido noziedzīgu nodarījumu reālo kopību. (4) Noziedzīgu nodarījumu kopību neveido nodarījums, par kura izdarīšanu persona atbrīvota no kriminālatbildības. (5) Ja viens noziedzīgs nodarījums atbilst šā likuma sevišķajā daļā paredzētajai vispārējai un speciālai normai, tad noziedzīgu nodarījumu kopība neveidojas un kriminālatbildība iestājas tikai saskaņā ar speciālo normu. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.) 27.pants. Noziedzīgu nodarījumu recidīvs Noziedzīga nodarījuma recidīvu veido personas izdarīts jauns tīšs noziedzīgs nodarījums pēc šīs personas notiesāšanas par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā. 28 (12.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.) III nodaļa Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 28.pants. Kriminālatbildību izslēdzošo apstākļu veidi Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, kaut arī šajos apstākļos izdarītās darbības atbilst šajā likumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, ir nepieciešamā aizstāvēšanās, aizturēšana, nodarot personai kaitējumu, galējā nepieciešamība, attaisnojams profesionālais risks un noziedzīgas pavēles vai noziedzīga rīkojuma izpildīšana. 29 29.pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās (1) Nepieciešamā aizstāvēšanās ir darbība, kas izdarīta, aizsargājot valsts vai sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības, kā arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums. Kriminālatbildība par šo darbību iestājas, ja pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas. (2) Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu. (3) Kaitējuma radīšana uzbrucējam aiz neuzmanības, atvairot uzbrukumu, nav krimināli sodāma. (4) Personai ir tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos neatkarīgi no iespējām izvairīties no uzbrukuma vai griezties pēc palīdzības pie citām personām. 30 30.pants. Šķietamā aizstāvēšanās (1) Šķietamā aizstāvēšanās ir tad, kad nenotiek šā likuma 29.pantā minētais reālais uzbrukums, bet persona kļūdas pēc domā, ka šāds uzbrukums notiek. (2) Gadījumos, kad notikuma apstākļi devuši pamatu pieņemt, ka notiek reāls uzbrukums, bet persona, kura pielietojusi aizsardzības līdzekļus, nav apzinājusies, ka šāds pieņēmums ir kļūdains, turklāt tā nevarēja un tai arī nevajadzēja to apzināties, šīs personas darbības vērtējamas kā nepieciešamā aizstāvēšanās. (3) Persona, kura pārkāpusi aizstāvēšanās robežas, kas būtu pieļaujamas atbilstoša reāla uzbrukuma apstākļos, atbild kā par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu. (4) Persona, kura kaitējumu, kas atbilst noziedzīga nodarījuma pazīmēm, šķietamajam uzbrucējam rada, neapzinādamās uzbrukuma šķietamību, lai gan konkrētajos apstākļos tai vajadzēja un tā varēja to apzināties, atbild par attiecīgo nodarījumu kā tādu, kas izdarīts aiz neuzmanības. 31 31.pants. Aizturēšana, radot personai kaitējumu (1) Aizturēšana, radot personai kaitējumu, ir darbība, kas vērsta pret tādu personu, kura izdara vai izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Kriminālatbildība par šo darbību neiestājas, ja nav pieļauta personai radītā kaitējuma acīmredzama neatbilstība nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam. (2) Persona, kura, izdarot aizturēšanu, ir pārkāpusi aizturēšanas nosacījumus, atbild par šo nosacījumu pārkāpšanu. (3) Ja darbības, ar kurām aizturamai personai rada kaitējumu, nav bijušas nepieciešamas tās aizturēšanai, atbildība par radīto kaitējumu iestājas uz vispārējiem pamatiem. (4) Nav krimināli sodāma kaitējuma radīšana aizturamai personai aiz neuzmanības. 32 32.pants. Galējā nepieciešamība Galējā nepieciešamība ir darbība, ko persona izdara, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud valsts vai sabiedrības intereses, šīs personas vai citas personas tiesības, kā arī šo vai citu personu, ja attiecīgo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. Galējā nepieciešamība izslēdz kriminālatbildību. 33 33.pants. Attaisnojams profesionālais risks (1) Kriminālatbildība neiestājas par kaitējumu, kas nodarīts ar profesionālu darbību, kurai ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, ja šī darbība izdarīta, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nebija iespējams sasniegt citādā veidā. Ar šo darbību saistītais profesionālais risks uzskatāms par attaisnojamu, ja persona, kas pieļāvusi risku, ir darījusi visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm. (2) Risks nav atzīstams par attaisnotu, ja tas ir apzināti saistīts ar vairāku personu dzīvības apdraudējumu vai ar draudiem izraisīt ekoloģisku katastrofu vai sabiedrisku postu. 34 34.pants. Noziedzīgas pavēles un noziedzīga rīkojuma izpildīšana (1) Noziedzīgas pavēles vai noziedzīga rīkojuma izpildīšana personai, kas to izpildījusi, ir attaisnojama tikai tādos gadījumos, ja šī persona nav apzinājusies pavēles vai rīkojuma noziedzīgo raksturu un tas nav bijis acīmredzams. Kriminālatbildība šādos gadījumos tomēr iestājas tad, kad izdarīti noziegumi pret cilvēci un mieru, kara noziegumi un genocīds. (2) Persona, kas nav izpildījusi noziedzīgu pavēli vai rīkojumu, nav saucama pie kriminālatbildības. 35 IV nodaļa Sods 35.pants. Sods un tā mērķis (1) Krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. (2) Soda mērķis ir: 1) aizsargāt sabiedrības drošību; 2) atjaunot taisnīgumu; 3) sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; 4) resocializēt sodīto personu; 5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.) 36.pants. Sodu veidi (1) Personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest vienu no šādiem pamatsodiem: 1) (izslēgts ar 01.12.2011. likumu); 2) brīvības atņemšana; 3) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu); 4) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu); 41) probācijas uzraudzība; 5) sabiedriskais darbs; 6) naudas sods. (2) Notiesātajam bez pamatsoda var piespriest šādus papildsodus: 1) mantas konfiskācija; 2) izraidīšana no Latvijas Republikas; 3) probācijas uzraudzība; 4) sabiedriskais darbs; 5) naudas sods; 6) tiesību ierobežošana. (3) Personai, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu vai smagu noziegumu, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem, prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, var noteikt probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, kā arī papildsodus — sabiedrisko darbu, naudas sodu vai tiesību ierobežošanu. (4) Sodu izciešanas kārtību nosaka saskaņā ar likumu. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004., 28.09.2005., 08.12.2005., 21.05.2009., 08.07.2011., 01.12.2011., 13.12.2012., 0.03.2016. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.) 37.pants. Nāves sods 38 (Izslēgts ar 01.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 38.pants. Brīvības atņemšana (1) Brīvības atņemšana ir personas piespiedu turēšana ieslodzījumā. (2) Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no piecpadsmit dienām līdz divdesmit gadiem. (21) Šajā likumā īpaši paredzētajos gadījumos par kriminālpārkāpumiem un noziegumiem, par kuriem šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, var noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim mēnešiem. (3) Šajā likumā īpaši paredzētajos gadījumos brīvības atņemšanu var noteikt uz visu mūžu (mūža ieslodzījums). (4) Brīvības atņemšanas laiks nosakāms gados, mēnešos un dienās. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 13.12.2012., 25.09.2014. un 12.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 02.12.2015.) 38.1 pants. Probācijas uzraudzība (1) Probācijas uzraudzība kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos. (2) Probācijas uzraudzību kā pamatsodu var piemērot šā likuma sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem. (21) Ja tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, neizciešot brīvības atņemšanu, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā var piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu no trim līdz sešiem gadiem arī par tāda mazāk smaga vai smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, vai par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. (22) Probācijas uzraudzību kā pamatsodu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nepiemēro, ja: 1) noziegums izraisījis cilvēka nāvi; 2) noziegums izdarīts pret nepilngadīgo, lietojot vardarbību; 3) noziegums izdarīts organizētā grupā; 4) izdarīts kāds no šā likuma IX, IX1 vai X nodaļā paredzētajiem noziegumiem; 5) izdarīts šā likuma 159., 160., 195. vai 253.1 pantā paredzētais noziegums. (3) Probācijas uzraudzību kā papildsodu var piemērot tikai kopā ar brīvības atņemšanu šā likuma sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos personai var piemērot probācijas uzraudzību kā papildsodu arī uz ilgāku laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam probācijas uzraudzību kā papildsodu tiesa var noteikt arī gadījumos, kad šis sods nav paredzēts šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā, uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. (4) Notiesātais vai persona, kam probācijas uzraudzība noteikta ar prokurora priekšrakstu par sodu, probācijas uzraudzības laikā pilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus. (5) Probācijas uzraudzību kā papildsoda izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Ja persona ir nosacīti pirms termiņa atbrīvota no brīvības atņemšanas soda izpildes, probācijas uzraudzību kā papildsoda izpildi uzsāk ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas. (6) Tiesa pēc soda izpildes iestādes iesnieguma saņemšanas var samazināt probācijas uzraudzības termiņu vai atcelt probācijas uzraudzību, ja persona, kurai ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu noteikta probācijas uzraudzība, izcietusi pusi no noteiktā soda termiņa, ir priekšzīmīgi pildījusi kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus un sadarbojusies ar soda izpildes iestādi identificēto kriminogēna rakstura problēmu risināšanā un sociāli atbalstāmu mērķu sasniegšanā. (7) Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu noteikta probācijas uzraudzība, bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus, tiesa pēc soda izpildes iestādes iesnieguma saņemšanas aizstāj neizciesto soda laiku, vienu probācijas uzraudzības dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu, bet ne ilgāku par: 1) trim mēnešiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par kriminālpārkāpumu; 2) trim gadiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par mazāk smagu noziegumu; 3) pieciem gadiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. 40 (17.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022., 13.06.2024. un 19.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2026.) 39.pants. Arests 41 (Izslēgts ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.) 40. pants. Sabiedriskais darbs (1) Sabiedriskais darbs kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, psiholoģiskajām īpašībām, fiziskajām spējām un attīstības līmenim piemērotos sabiedrībai nepieciešamos darbos no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. (2) Sabiedrisko darbu kā pamatsodu nosaka uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Sabiedrisko darbu kā papildsodu uz laiku no četrdesmit līdz simt stundām var piemērot personai, kurai noteikta probācijas uzraudzība kā pamatsods. (3) Sabiedriskais darbs nav piemērojams personām, kuras fizisku vai psihisku traucējumu dēļ to nespēj veikt. (4) Pēc soda izpildes iestādes priekšlikuma tiesa personu, kura notiesāta ar sabiedrisko darbu vai kurai sabiedriskais darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, var atbrīvot no soda izciešanas, ja sabiedriskais darbs ir noteikts uz laiku, kas nav mazāks par astoņdesmit stundām, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no noteiktā soda un persona pildījusi kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos pienākumus, ievērojusi sabiedriskā darba izpildes nosacījumus un kārtību, kā arī priekšzīmīgi pildījusi sabiedrisko darbu. (5) Ja persona, kura notiesāta ar sabiedrisko darbu, vai persona, kurai sabiedriskais darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, bez attaisnojoša iemesla to nepilda, tiesa pēc soda izpildes iestādes iesnieguma saņemšanas neizciesto sodu aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, četras darba stundas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, taču ne ilgāk par trim mēnešiem. 42 (17.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 41.pants. Naudas sods (1) Naudas sods kā pamatsods vai papildsods ir naudas summa, ko tiesa vai prokurors uzliek samaksāt valsts labā 30 dienu laikā šajā pantā noteiktajos apmēros. (2) Naudas sods kā pamatsods atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms: 1) par kriminālpārkāpumu — vienas līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā; 2) par mazāk smagu noziegumu — trīs līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā; 3) par smagu noziegumu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, — desmit līdz divu tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. (21) Naudas sods nosakāms tādā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, kāds tas ir sprieduma taisīšanas dienā, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. (22) Atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim tiesa naudas sodu kā pamatsodu var noteikt arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja noziegums nav izraisījis cilvēka nāvi, nav radījis smagus miesas bojājumus vismaz vienai personai vai mazāk smagus miesas bojājumus vairākām personām, nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nav saistīts ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un nav izdarīts kāds no šā likuma IX, IX1 vai X nodaļā paredzētajiem noziegumiem, no simt līdz desmit tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. (3) Naudas sods kā papildsods atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms: 1) par kriminālpārkāpumu — vienas līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā; 2) par mazāk smagu noziegumu — trīs līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā; 3) par smagu noziegumu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, — piecu līdz divu tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā; 4) par smagu noziegumu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smagu noziegumu — desmit līdz piecu tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. (4) Vainīgā mantisko stāvokli nosaka, novērtējot viņa iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu vai gūt paredzamus ienākumus, kas viņam ļautu likumā noteiktajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu. (5) Naudas soda samaksu attiecīgi tiesa vai prokurors var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā. Ja naudas sods pārsniedz trīssimt minimālo mēnešalgu apmēru, tā samaksu attiecīgi tiesa vai prokurors var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā. (6) Noteiktajā laikā nesamaksāto naudas sodu, ja tas nepārsniedz trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmēru, aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras īslaicīgas brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par trim mēnešiem; nesamaksāto naudas sodu, ja tas nepārsniedz divsimt minimālo mēnešalgu apmēru, aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par vienu gadu; nesamaksāto naudas sodu, ja tas pārsniedz divsimt minimālo mēnešalgu apmēru, aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā piecas brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par pieciem gadiem. (7) Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu, viņš atbrīvojams vai brīvības atņemšanas ilgums saīsināms atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai. Norādītajā veidā saīsinot soda laiku, brīvības atņemšanas laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram. 43 (16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012., 12.11.2015., 29.10.2015., 10.03.2016., 08.06.2017., 06.06.2019., 11.06.2020., 06.07.2021., 07.04.2022. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 42.pants. Mantas konfiskācija (1) Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai. (2) Mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos. (3) Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. (4) Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamo mantu, kas nav konfiscējama. 44 (12.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2005., 21.05.2009., 13.12.2012. un 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2017.) 43.pants. Izraidīšana no Latvijas Republikas (1) Citas valsts pilsoni vai personu, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja citā valstī, var izraidīt no Latvijas Republikas, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņa atrašanās Latvijas Republikā. (11) Izraidīšana no Latvijas Republikas nav piemērojama Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonim, kā arī viņa laulātajam, bērniem līdz divdesmit viena gada vecumam, vecākiem vai personai, ar kuru viņš dzīvo kopā un ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība vai kura ir viņa apgādībā, izņemot gadījumus, kad tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus, noziedzīgā nodarījuma raksturu un vainīgā personību, tā atrašanās Latvijas Republikā rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai vai valsts drošībai. Ja šāda persona Latvijas Republikā ir uzturējusies iepriekšējos desmit gadus vai ir nepilngadīga, tad attiecībā uz to izraidīšana piemērojama tikai tad, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus, noziedzīgā nodarījuma raksturu un vainīgā personību, tā atrašanās Latvijas Republikā rada nopietnus draudus valsts drošībai. Izraidīšana no Latvijas Republikas nepilngadīgajam piemērojama arī tad, ja tā atbilst nepilngadīgā interesēm saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. (2) Šo sodu var piespriest kā papildsodu kopā ar brīvības atņemšanu vai naudas sodu, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz laiku no trim līdz desmit gadiem un izpildot to pēc pamatsoda izciešanas vai pēc atbrīvošanas no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā. Papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad persona izraidīta no Latvijas Republikas. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007., 13.12.2012., 16.10.2014. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 44.pants. Tiesību ierobežošana (1) Tiesību ierobežošana ir noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktu amatu, veikt noteiktu profesionālu vai cita veida darbību, apmeklēt noteiktas vietas vai pasākumus. (2) Tiesību ierobežošana ir papildsods, ko piespriež tiesa vai, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka prokurors uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem, atņemot šā likuma sevišķās daļas attiecīgajā pantā minētās tiesības vai nosakot aizliegumu. Ievērojot noziedzīgā nodarījuma veidu un raksturu, šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos personai var ierobežot tiesības arī uz ilgāku laiku, bet ne ilgāku par desmit gadiem. (3) Atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam tiesību ierobežošanu var noteikt arī gadījumos, kad šis sods nav paredzēts šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā, vai papildus šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā paredzētajam tiesību ierobežojumam noteikt arī citu tiesību ierobežojumu. (4) Ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu un ar tiesību ierobežošanu, tad šajā pantā minētais aizliegums attiecas tiklab uz laiku, kad persona izcieš brīvības atņemšanu, kā arī uz spriedumā noteikto papildsoda izciešanas laiku, skaitot no dienas, kad tā beidz izciest pamatsodu. Nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsoda veidiem, papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu. 46 (13.12.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.11.2015., 10.03.2016., 05.10.2023. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 44.1 pants. Aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās 47 (Izslēgts ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.) 45.pants. Policijas kontrole 48 (Izslēgts ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 10.punktu) 45.1 pants. Probācijas uzraudzība 49 (Izslēgts ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.) V nodaļa Soda noteikšana 46.pants. Soda noteikšanas vispārīgie principi (1) Sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus. (2) Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību. (3) Nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. (31) Ja šā likuma sevišķās daļas panta sankcija par izdarīto noziegumu paredz tikai vienu pamatsodu — brīvības atņemšanu, nosakot tās ilgumu, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. (4) Brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem. 50 (13.12.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2022.) 47.pants. Atbildību mīkstinošie apstākļi (1) Par atbildību mīkstinošiem atzīstami šādi apstākļi: 1) noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto; 2) vainīgais aktīvi veicinājis noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu; 3) vainīgais labprātīgi atlīdzinājis cietušajam ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai novērsis radīto kaitējumu; 4) vainīgais sekmējis citas personas nozieguma atklāšanu; 5) noziedzīgais nodarījums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē; 6) noziedzīgais nodarījums izdarīts, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās, galējās nepieciešamības, noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas aizturēšanas, attaisnojama profesionālā riska, pavēles un rīkojuma izpildīšanas tiesiskuma nosacījumus; 7) noziedzīgo nodarījumu izdarījusi persona ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī. (2) Nosakot sodu, par atbildību mīkstinošu apstākli var atzīt arī citu ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu saistītu apstākli, kurš šajā likumā nav paredzēts. (3) Par atbildību mīkstinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš šajā likumā paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme. 51 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.) 48.pants. Atbildību pastiprinošie apstākļi (1) Par atbildību pastiprinošiem var atzīt šādus apstākļus: 1) noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu; 2) noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā; 3) noziedzīgais nodarījums izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli vai citas personas uzticību; 4) noziedzīgais nodarījums izraisījis smagas sekas; 5) noziedzīgais nodarījums izdarīts pret sievieti, apzinoties, ka viņa ir grūtniecības stāvoklī; 6) noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, vai pret personu, izmantojot tās bezpalīdzības stāvokli vai vecuma nevarību; 7) noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, izmantojot tās dienesta, materiālo vai citādu atkarību no vainīgā; 8) noziedzīgais nodarījums izdarīts ar sevišķu cietsirdību vai ņirgājoties par cietušo; 9) noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot sabiedriskā posta apstākļus vai ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā; 10) noziedzīgais nodarījums izdarīts, lietojot ieročus vai sprāgstošas vielas vai citā vispārbīstamā veidā; 11) noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ; 12) noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē; 13) noziedzīgo nodarījumu izdarījusī persona nolūkā panākt soda samazināšanu ir sniegusi apzināti nepatiesas ziņas par citas personas izdarītu noziedzīgo nodarījumu; 14) noziedzīgs nodarījums izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu vai sociālā naida dēļ; 15) noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai noziedzīgs nodarījums pret tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīts pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība; 16) noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai tīšs noziedzīgs nodarījums pret personas veselību vai tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīts nepilngadīgā klātbūtnē; 17) noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona sniegusi apzināti nepatiesu liecību; 18) noziedzīgs nodarījums pret tikumību un dzimumneaizskaramību apdraudējis nepilngadīgā dzīvību. (2) Ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu, var neatzīt par atbildību pastiprinošu jebkuru no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem. (3) Nosakot sodu, nevar atzīt par atbildību pastiprinošiem tādus apstākļus, kuri nav norādīti šajā likumā. (4) Par atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš šajā likumā paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme. 52 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004., 12.10.2006., 21.10.2010., 13.12.2012., 15.05.2014., 25.09.2014., 08.06.2017., 26.04.2018., 11.06.2020., 06.07.2021. un 06.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2024.) 49.pants. Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods (1) Ja tiesa, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošos apstākļus un vainīgā personību, atzīst par nepieciešamu noteikt viņam sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā, tā var sodu attiecīgi mīkstināt, spriedumā obligāti norādot šāda nolēmuma motīvus. (11) Nosakot brīvības atņemšanas sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta šā likuma sevišķajā daļā, personai nedrīkst piespriest mazāk kā: 1) pusi no attiecīgā panta sankcijā paredzētā minimālā soda par smaga nozieguma izdarīšanu; 2) divas trešdaļas no attiecīgā panta sankcijā paredzētā minimālā soda par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. (2) Tiesa, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošos apstākļus un vainīgā personību, par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var noteikt vieglāka soda veidu, ja attiecīgais noziegums nav izraisījis cilvēka nāvi, nav radījis smagus miesas bojājumus vismaz vienai personai vai mazāk smagus miesas bojājumus vairākām personām, nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nav saistīts ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un nav izdarīts organizētā grupā. (3) Šā panta pirmā un otrā daļa nav piemērojama, ja tiesa ir atzinusi, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos. (4) (Izslēgta ar 08.11.2007. likumu) 53 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002., 08.11.2007., 13.12.2012. un 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 49.1 pants. Soda noteikšana, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā (1) Ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var: 1) šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt; 2) noteikt sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā; 3) noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā. (2) Ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un persona izdarījusi noziegumu, par kuru Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā paredzēts mūža ieslodzījums, tiesa mūža ieslodzījuma vietā var noteikt brīvības atņemšanu uz divdesmit gadiem. 54 (21.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 50.pants. Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem (1) Ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. (2) Kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Saskaitīto brīvības atņemšanas sodu (izņemot mūža ieslodzījumu) kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus, bet, ja izdarīts sevišķi smags noziegums, kura rezultātā iestājusies cietušā nāve, brīvības atņemšanas soda kopējo laiku var noteikt arī uz visu mūžu (mūža ieslodzījums). Ja ir noteikta brīvības atņemšana uz visu mūžu, tad pārējie noteiktie sodi ir ietverami mūža ieslodzījumā. (3) (Izslēgta ar 13.06.2024. likumu) (4) Papildsods, tāpat kā pamatsods, vispirms nosakāms atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, bet pēc tam pēc noziedzīgu nodarījumu kopības kopā ar pamatsodu. Pēc noziedzīgu nodarījumu kopības noteiktajam pamatsodam pievieno papildsodus, kas piespriesti atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. (41) Ja pamatsods un papildsods atbilst vienam soda veidam, tad tie pilnīgi vai daļēji saskaitāmi, galīgo sodu nosakot kā pamatsodu. Šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt attiecīgajam pamatsoda veidam paredzēto maksimālo apmēru vai laiku, bet ne vairāk par pusi no tā. (5) (Izslēgta ar 13.06.2024. likumu) (6) Šā panta kārtībā noteiktā galīgā soda kopējais apmērs vai laiks drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku. 55 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010., 13.12.2012., 25.09.2014., 08.06.2017., 17.12.2020., 07.04.2022. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 51.pants. Soda noteikšana pēc vairākiem nolēmumiem (1) Galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka tad, kad tie ir stājušies spēkā un vēl nav izpildīti. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc nolēmumu kopības, pilnīgi vai daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus. Daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus, smagākajam piespriestajam sodam daļēji pieskaita citu piespriesto sodu. (11) Daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus, smagākajam piespriestajam sodam pieskaita ne mazāk kā vienu trešdaļu no cita piespriestā soda, ja vismaz viens no sodiem ir piespriests par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. (2) Galīgajā sodā pēc vairākiem nolēmumiem ieskaita soda daļu, kas jau ir izciesta. Sodu daļas, kuru izciešana laika ziņā sakrīt, tiek skaitītas kā viena izciesta soda daļa. (3) Saskaitot sodus pēc vairākiem nolēmumiem, kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku, bet ne vairāk kā par pusi no attiecīgajam soda veidam noteiktā maksimālā apmēra vai laika. Saskaitīto brīvības atņemšanas sodu (izņemot mūža ieslodzījumu) kopējais laiks nedrīkst pārsniegt trīsdesmit gadus, bet, ja izdarīts sevišķi smags noziegums, kura rezultātā iestājusies cietušā nāve, brīvības atņemšanas soda kopējo laiku var noteikt arī uz visu mūžu (mūža ieslodzījums). Ja ir piespriesta brīvības atņemšana uz visu mūžu, tad pārējie piespriestie sodi ir ietverami mūža ieslodzījumā. (31) (Izslēgta ar 13.06.2024. likumu) (4) Nolēmums šā likuma 51. un 52.panta izpratnē ir arī prokurora priekšraksts par sodu. 56 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007., 21.10.2010., 13.12.2012., 25.09.2014., 11.06.2020. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 52.pants. Sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi (1) Saskaitot sodus par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vai pēc vairākiem nolēmumiem, brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst: 1) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu); 2) astoņām sabiedriskā darba stundām; 3) (izslēgts ar 08.07.2011. likumu); 4) divām probācijas uzraudzības dienām; 5) vienai ceturtdaļai minimālās mēnešalgas no naudas soda. (2) Naudas sods, tiesību ierobežošana, ja šie sodi tiek piespriesti kopā ar brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai sabiedrisko darbu, tiek izpildīti patstāvīgi. (21) Ja piespriesti pamatsodi — sabiedriskais darbs vai probācijas uzraudzība un brīvības atņemšana, kuras termiņš kopumā nepārsniedz piecus gadus —, tad sodu — sabiedriskais darbs vai probācijas uzraudzība — izpilda patstāvīgi. Šādos gadījumos sabiedriskā darba vai probācijas uzraudzības izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. (22) Ja piespriesti sodi — sabiedriskais darbs un probācijas uzraudzība —, tad sabiedrisko darbu izpilda vienlaikus ar probācijas uzraudzību. (23) (Izslēgta ar 13.06.2024. likumu) (3) Nosakot sodus, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, nolēmumā, ņemot vērā apcietinājumu, izciestā soda daļu vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas laiku, var mīkstināt sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgo no soda izciešanas. (4) Soda termiņus skaita gados, mēnešos un dienās. Apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, vienu apcietinājuma dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu. Aizturēšanu tiesa ieskaita soda laikā, aizturēšanu līdz divdesmit četrām stundām rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu. Soda laikā netiek ieskaitīts tāds apcietinājums, kas laika ziņā sakrīt ar brīvības atņemšanas soda izciešanu par citu noziedzīgu nodarījumu. (5) Apcietinājumu, aizturēšanu un izciestā soda daļu ieskaita smagākā soda termiņā atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem. (6) Mājas arestu ieskaita brīvības atņemšanas soda termiņā. Viena mājas aresta diena atbilst vienai brīvības atņemšanas dienai. (7) Aizstātos sodus pilnībā saskaita. 57 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 28.09.2005., 16.06.2009., 08.07.2011., 13.12.2012., 15.05.2014., 08.06.2017., 06.06.2019., 11.06.2020., 17.12.2020., 06.06.2024. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 53.pants. Soda noteikšana par sagatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu Nosakot sodu par sagatavošanos noziegumam vai par nozieguma mēģinājumu, tiesa ņem vērā vainīgā izdarīto darbību raksturu un ar tām radīto kaitējumu, noziedzīgā nodoma realizēšanas pakāpi un iemeslus, kuru dēļ noziegums nav izdarīts līdz galam. 58 54.pants. Soda noteikšana par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdzdalībā (1) Nosakot sodu noziedzīga nodarījuma līdzdalībniekiem, tiesa ņem vērā katra līdzdalības raksturu un lomu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā. (2) Atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus, kas attiecas uz atsevišķu līdzdalībnieku, tiesa ņem vērā, nosakot sodu tikai šim līdzdalībniekam. 59 55.pants. Nosacīta notiesāšana 60 (Izslēgts ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) VI nodaļa Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda 56.pants. Kriminālatbildības noilgums (1) Personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks: 1) (izslēgts ar 21.10.2010. likumu); 2) divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas; 3) pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas; 4) desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas; 5) piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu; 6) (izslēgts ar 12.11.2015. likumu). (11) Personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai ar ko nodarīti smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, vai cilvēku tirdzniecībā, vai piespiešanā veikt abortu, cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, ir pagājuši trīsdesmit pieci gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu. (2) Noilguma termiņu aprēķina no dienas, kad izdarīts noziedzīgs nodarījums, vai šā panta 1.1 daļā paredzētajā gadījumā no dienas, kad cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, līdz apsūdzības izsniegšanai vai oficiālā izdošanas lūguma paziņošanai apsūdzētajam, ja apsūdzētais uzturas citā valstī un izsludināta viņa meklēšana. (3) Noilgums tiek pārtraukts, ja līdz šā panta pirmajā vai 1.1 daļā norādīto termiņu izbeigšanās brīdim persona, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Šajā gadījumā noilguma laiku, kas paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, sāk skaitīt no jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža. (4) Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegu …