Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un pr

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 617 Rīgā

1. gada
2. septembrī (prot. Nr. 39
3. §) Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma
4. pantu un
5. panta trešo daļu
6. Vispārīgie jautājumi
7. Noteikumi nosaka: 1.
8. profesionālās kvalifikācijas līmeni, mācību ilgumu, profesionālās kvalifikācijas prasības un attiecīgajai profesijai un specialitātei nepieciešamo kompetenci un teorētisko un praktisko zināšanu apjomu; 1.
9. ārstniecības personu kompetenci ārstniecībā; 1.
10. teorētisko un praktisko zināšanu apjomu, ārstniecības personām nosakāmos kritērijus jaunizveidotās papildspecialitātes vai apakšspecialitātes iegūšanai, neapgūstot izglītības programmu jaunizveidotajā papildspecialitātē vai apakšspecialitātē, un laikposmu, kurā ārstniecības personām, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem, ir tiesības pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu minētajā papildspecialitātē vai apakšspecialitātē. 2
11. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.
12. simulāciju mācību vide – fiziska vide (apkārtne vai apstākļi), kas atdarina citas reālas vides aspektus un elementus un kurā tiek īstenota kontrolēta simulācijā balstīta izglītības aktivitāte, nodrošinot dalībnieku fizisko, emocionālo un psiholoģisko drošību, ar nolūku mācīties, novērtēt vai testēt. Prasmju (praktisko manipulāciju) apguves līmeņi: 2.1.
13. A līmenis jeb iesācēja līmenis – izglītojamam ir teorētiskas zināšanas par prasmi, tās mērķi un pielietojumu; 2.1.
14. B1 līmenis jeb pamatlīmenis – izglītojamam ir iemaņas praktiski īstenot prasmi, izmantojot simulāciju resursus simulāciju vidē; 2.1.
15. B2 līmenis jeb vidējais līmenis – izglītojamam ir izpratne, spējas un praktiskās iemaņas simulāciju vidē pielietot prasmi simulācijas scenārija ietvaros (simulācijas scenāriju veido klīniskais algoritms un klīniska situācija); 2.1.
16. C1 līmenis jeb augsts līmenis – izglītojamam ir izpratne, spējas un praktiskās iemaņas pielietot prasmi reālā darba vides situācijā apmācīttiesīgas personas vai sertificētas ārstniecības personas tiešā uzraudzībā; 2.1.
17. C2 līmenis jeb eksperta līmenis – izglītojamam ir izpratne, spējas un praktiskās iemaņas patstāvīgi veikt situācijas analīzi un pielietot prasmi reālā darba vides situācijā apmācīttiesīgas personas vai sertificētas ārstniecības personas vadībā; 2.
18. tieša uzraudzība – studiju programmā noteikto zināšanu, prasmju un kompetenču apguve klīniskā vidē, kur ārstniecības persona nodrošina studējošā apmācību, strādājot kopā ar studējošo, vai ir nekavējoties pieejama studējošajam; 2.
19. vadība – studiju programmā pielietošanas līmenī apgūto un sekmīgi novērtēto zināšanu, prasmju un kompetenču pielietošana klīniskā vidē, kur ārstniecības persona sniedz studējošajam profesionālo atbalstu un ir pieejama tiešām vai attālinātām konsultācijām, kā arī Ārstniecības likuma 39.1 un 43.2 pantā minētajā gadījumā sertificēts speciālists sniedz ārstam stažierim profesionālo atbalstu un ir pieejams tiešām vai attālinātām konsultācijām. Vadība ietver regulāras konsultācijas, viedokļu un pieredzes apmaiņu, lai pilnveidotu studējošā prasmes, zināšanas un attieksmi klīniskās darbības laikā. 3
20. Teorētisko un praktisko zināšanu apjomā un kompetences apguvē ietver caurviju kompetenču apguvi, izmantojot supervīziju kā pašvadītās mācīšanās, emocionālās inteliģences, komunikācijas prasmju (tai skaitā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā), sadarbības un refleksijas spēju pilnveidošanas metodi, kā arī ietver kompetences tiesību un ētikas jomā, pacientu datu aizsardzībā, digitālajās prasmēs, pacientu drošībā, bērnu tiesību aizsardzībā, vardarbības atpazīšanā un dzimumu līdztiesībā. 4
21. Prasmes (praktiskās manipulācijas) medicīnas un veselības aprūpes izglītības programmu ietvaros studējošajiem jāapgūst simulāciju vidē, kā to nosaka attiecīgās profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības (turpmāk – profesijas standarts). Prasmju (praktisko manipulāciju) apguve simulāciju vidē paredzama vismaz šādos gadījumos: 4.
22. klīnisko prasmju apguve un pilnveide ārstniecības iestādē ir ierobežota vai arī vispār nav iespējama; 4.
23. klīnisko prasmju apguve un pilnveide pie pacienta var ierobežot pacienta tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību; 4.
24. klīnisko prasmju apguve praktisku, ētisku un tiesisku aspektu dēļ nav iespējama citādā veidā. 5
25. Studējošajiem, kuri apgūst medicīnas studiju programmu piektajā un sestajā studiju gadā vai apgūst zobārstniecības studiju programmu piektajā studiju gadā, ir kompetence asistēt un sniegt atbalstu ārstam vai zobārstam pacientu aprūpē, praktisko manipulāciju veikšanā (studējošais apguvis attiecīgas prasmes un tās ir novērtētas), medicīnas dokumentācijas aizpildīšanā un citās darbībās, kuras studējošais ārsta vai zobārsta tiešā uzraudzībā var nodrošināt atbilstošā kvalitātē un kuras atbilst ārsta vai zobārsta kompetencei, izņemot nāves iestāšanās konstatēšanu, primārās diagnozes noteikšanu un racionāla un mērķtiecīga izmeklēšanas plāna sastādīšanu, diferenciāldiagnozes analīzes veikšanu, medikamentozās terapijas blakņu izvērtēšanu un darbības to novēršanai, sirds netiešās masāžas veikšanu, neatliekamo reanimācijas pasākumu nodrošināšanu vitālo funkciju nodrošināšanai dzīvībai bīstamās situācijās, pacienta ārstniecības procesa plānošanu individuāli un multiprofesionālas speciālistu komandas sastāvā. 6
26. Ārstniecības personas, kuras apgūst pamatspecialitāti, apakšspecialitāti, papildspecialitāti, veic profesionālo darbību attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kompetencei ārstniecībā, kā arī attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes ārstniecības personu zināšanu, prasmju un kompetences apjomam un sertificētas un apmācīttiesīgas attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes ārstniecības personas tiešā uzraudzībā vai vadībā. 7
27. Rezidents, kas apgūst pamatspecialitāti, pirmajā un otrajā rezidentūras gadā atbilstoši izglītības programmai profesionālās patstāvības un atbildības kopumu īsteno attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista tiešā uzraudzībā, dokumentējot iegūto klīnisko pieredzi. 8
28. Rezidents attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā atbilstoši izglītības programmai īsteno profesionālās patstāvības un atbilstības kopumu, dokumentējot iegūto klīnisko pieredzi: 8.
29. sākot ar trešo studiju gadu, – rezidents, kurš apgūst pamatspecialitāti; 8.
30. rezidents, kurš apgūst apakšspecialitāti vai papildspecialitāti. 9
31. Studējošie ārpus studiju programmas apguves medicīnas asistenta amatā attiecīgās profesijas sertificētas ārstniecības personas tiešā uzraudzībā (izņemot māsas (vispārējās aprūpes māsas)) ārstniecības iestādē īsteno ārstniecības iestādes vadītāja noteikto profesionālās patstāvības un atbildības kopumu atbilstoši studiju laikā apgūtajām un novērtētajām profesionālajām zināšanām un prasmēm (studējošais iesniedz ziņas par apgūtajiem studiju kursiem, prasmēm (praktiskajām manipulācijām) un to apguves līmeni, praksēm un to vērtējumiem), ko ārstniecības iestādes vadītājs noteicis, ņemot vērā arī attiecīgās profesijas ārstniecības personas ieteikumus. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā medicīnas asistenta tiešo uzraudzību nodrošina māsa (vispārējās aprūpes māsa), kura ir reģistrēta ārstniecības personu reģistrā. 10
32. Šo noteikumu
33. punktā minētajai personai profesionālās patstāvības un atbildības kopumu ārstniecības iestādē ārpus izglītības programmas apguves nosaka ārstniecības iestādes vadītājs, ņemot vērā, ka rezidenta patstāvīgā darba apjoms attiecīgajā specialitātē ir atbilstošs augstskolas apliecinājumam par rezidentūras programmā apgūtajiem profesionālās darbības pienākumiem un uzdevumiem, kā arī ievērojot šādus nosacījumus: 10.
34. persona strādā attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā; 10.
35. par personas darbu ārpus rezidentūras studiju programmas ir atbildīgs attiecīgajā specialitātē sertificēts ārstniecības iestādes speciālists. 11 10.1 Ārstniecības personām (izņemot Ārstniecības likuma 39.¹ un 43.² pantā minētās ārstniecības personas), kuras nav nokārtojušas ārstniecības personas sertifikācijas eksāmenu vai kurām ir bijis ārstniecības personas sertifikāts, profesionālās patstāvības un atbildības kopumu pamatspecialitātē nosaka ārstniecības iestādes vadītājs. Šāda ārstniecības persona ir tiesīga strādā kā stažieris specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā. Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri). 12 (MK 25.06.
36. noteikumu Nr. 389 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2026., sk. grozījumu
37. punktu)
38. Ārstniecības personām, kurām saskaņā ar likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" profesijā vai specialitātē ir noteikts adaptācijas periods, profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo zināšanu, prasmju, profesionālās patstāvības un atbildības kopums ir atbilstošs šajos noteikumos noteiktajai attiecīgās profesijas vai specialitātes kompetencei un to īsteno attiecīgajā specialitātē sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā, kura noteikta lēmumā par adaptācijas perioda piemērošanu, dokumentējot iegūto klīnisko pieredzi. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā adaptāciju īsteno ārstniecības personu reģistrā reģistrētas māsas uzraudzībā, kura noteikta lēmumā par adaptācijas perioda piemērošanu. 13
39. Šo noteikumu
40. punktā minēto ārstniecības personu profesionālās patstāvības un atbildības kopumu ārstniecības iestādē nosaka ārstniecības iestādes vadītājs, ņemot vērā lēmumu par adaptācijas perioda piemērošanu, ko pieņēmusi institūcija, kura izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās veselības aprūpes jomā, kā arī pamatojoties uz lēmumā par adaptācijas perioda piemērošanu noteiktās attiecīgajā specialitātē sertificētās ārstniecības personas ieteikumiem. 14
41. Jaunizveidotu papildspecialitāti vai apakšspecialitāti bez rezidentūras programmas apgūšanas var iegūt attiecīgajā pamatspecialitātē izglītības programmu apguvis sertificēts ārsts un zobārsts, kurš šajos noteikumos ietvertajā jaunizveidotās papildspecialitātes vai apakšspecialitātes aprakstā noteiktajā laikposmā var apliecināt praktiskās iemaņas jaunizveidotajā papildspecialitātē vai apakšspecialitātē. 15
42. Ārsts 2.
43. Ārsts (P 00)
44. Ārsta kompetence atbilst ārsta profesijas standartam un tajā iekļautajām profesionālās kvalifikācijas prasībām (turpmāk – profesijas standarts). Lai veiktu ārstniecisko darbību, ārstam ir zināšanu, prasmju un kompetences apjoms atbilstoši ārsta profesijas standartam. 16
45. Ārsta profesionālā kvalifikācija atbilst septītajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 17 2.
46. Internists (P 01)
47. Internists ir ārsta pamatspecialitāte. Internista profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 18
48. Internista kompetencē ir: 17.
49. pacienta veselības stāvokļa izvērtēšana kopumā, izmantojot zināšanas alergoloģijā, arodmedicīnā, endokrinoloģijā, gastroenteroloģijā, geriatrijā, hematoloģijā, kardioloģijā, nefroloģijā, onkoloģijā, pneimonoloģijā, reimatoloģijā un neatliekamos stāvokļos medicīnā par iekšķīgo slimību etioloģiju un patoģenēzi, šo slimību diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un profilakse; 17.
50. pareiza un veselīga dzīvesveida popularizēšana, iedzīvotāju izglītošana par dažādām paškontroles medicīniskām ierīcēm un to lietošanas iespējām dažādu veselības problēmu gadījumā. 19
51. Lai veiktu ārstniecisko darbību, internistam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 18.
52. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana; 18.
53. iekšķīgo slimību etioloģija un patoģenēze; 18.
54. anamnēzes ievākšanas metodika dažādu vecuma grupu un izglītības līmeņu pacientu vidū un īpatnības dažādu iekšķīgo slimību gadījumos; 18.
55. fizikālās izmeklēšanas metodes; 18.
56. dažādu instrumentālo un laboratorisko izmeklējumu indikācijas un rezultātu interpretācija; 18.
57. vispārējā veselības stāvokļa izvērtēšana invazīvo un operatīvo manipulāciju veikšanai; 18.
58. akūtu ķirurģisku stāvokļu simptomi un ārstēšanas stratēģijas izstrāde; 18.
59. akūtu infekcijas slimību simptomi un ārstēšanas stratēģijas izstrāde; 18.
60. akūtu neiroloģisku stāvokļu simptomi un ārstēšanas stratēģijas izstrāde; 18.
61. primārās diagnozes noteikšana un izmeklēšanas plāna izveidošana; 18.
62. diferenciāldiagnostikas realizēšana un diagnozes precizēšana; 18.
63. atbilstošu ārstēšanas metožu piemērošana un kompleksas terapijas principu lietošana; 18.
64. dažādu medikamentu, farmakoloģisko līdzekļu, kontrastvielu blakņu izvērtēšana un farmakovigilances principi; 18.
65. internās medicīnas profila pacientu aprūpe ambulatori un stacionārā, dažādu slimību dinamiskās novērošanas principi; 18.
66. skrīninga metodes internajā medicīnā; 18.
67. indikācijas koronārās angiogrāfijas veikšanai; 18.
68. iekšķīgo slimību pacientu dinamiska novērošana pēc ārstēšanas ar neinvazīvām, invazīvām un ķirurģiskām metodēm; 18.
69. intravenozās manipulācijas (injekcijas, katetru ievadīšana, darbs ar perfuzoriem un infuzomatiem), artēriju punkcija asins gāzu analīzes iegūšanai, pleiras dobuma punkcija, locītavu punkcijas, nazogastrālās zondes ievadīšana un izņemšana, urīnpūšļa katetrizācija, kuņģa skalošana, rektālā izmeklēšana un informācijas izvērtēšana; 18.
70. iekšķīgo slimību pacientu rehabilitācija (nosūtīšanas indikācijas un rehabilitācijas rezultātu novērtēšana); 18.
71. dokumentācijas sagatavošana pacienta nosūtīšanai prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzes veikšanai; 18.
72. profesionālās darbības juridiskie pamati. 20
73. Rezidentūras ilgums specialitātē ir pieci gadi: 19.
74. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas kardioloģijā, pneimonoloģijā, nefroloģijā, gastroenteroloģijā, tai skaitā nutrīcijas un dietoloģijas pamatos, reimatoloģijā, endokrinoloģijā, hematoloģijā, ftiziatrijā, intensīvajā terapijā, infektoloģijā, alergoloģijā un imunoloģijā, onkoloģijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā stacionārā un internās medicīnas diferenciāldiagnostikā; 19.
75. trešajā, ceturtajā un piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas geriatrijā, medicīniskajā ekspertīzē, medicīniskajā ģenētikā, internista darbā klīnikā un ambulatorās ārstniecības iestādēs dažādās internās medicīnas nozarēs (alergoloģijā, endokrinoloģijā, gastroenteroloģijā, kardioloģijā, nefroloģijā, pneimonoloģijā un reimatoloģijā), neiroloģijā, dermatoloģijā, arodmedicīnā, akūtā abdominālā ķirurģiskā patoloģijā, skrīninga elektrokardiogrāfijā, standarta slodzes testos ar elektrokardiogrammas pierakstu, skrīninga transtorakālajā ehokardiogrāfijā un ultrasonogrāfiskajā izmeklēšanā šīs metodes standarta prasību līmenī (ultrasonogrāfijas veikšanai nepieciešams diagnostiskās metodes sertifikāts "M33 – Vispārējā ultrasonogrāfija") vai mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā diferenciāldiagnostikas nolūkos internista profesionālo pienākumu un uzdevumu ietvaros. 21
76. Ja ārsts ir ieguvis izglītības dokumentu, kas apliecina rezidentūras izglītības programmas apguvi kādā no šo noteikumu 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.7., 2.32., 2.33., 2.45., 2.59., 2.63., 2.
77. vai 2.
78. apakšnodaļā minētajām ārsta pamatspecialitātēm, rezidentūras izglītības programmas apguvē šo noteikumu 2.
79. apakšnodaļā minētajā pamatspecialitātē augstskola var piemērot daļēju atbrīvojumu, ņemot vērā iepriekš iegūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas: 20.
80. šo noteikumu 2.
81. apakšnodaļā minētajai specialitātei šādos jautājumos: 20.1.
82. balsta un kustību sistēmas struktūru normālā un patoloģiskā anatomija un fizioloģija un to loma slimību attīstībā, normāla imūnsistēmas darbība un tās traucējumi slimību etioloģijā un patoģenēzē, hroniska imūnsistēmas un autoimūna iekaisuma veidošanās mehānismi; 20.1.
83. reimatisko slimību etioloģija un patoģenēze; 20.1.
84. anamnēzes ievākšanas metodika un īpatnības balsta un kustību slimību un sistēmas saistaudu slimību gadījumā, fizikālās izmeklēšanas metodes; 20.1.
85. funkcionālās un instrumentālās izmeklēšanas metodes, laboratorisko un imunoloģisko izmeklējumu indikācijas un rezultātu klīniskā interpretācija; 20.1.
86. balsta un kustību sistēmas radioloģiskās izmeklēšanas metožu izvēle un rezultātu izvērtēšanas pamati; 20.1.
87. reimatisko slimību klasifikācijas kritēriji un to nozīme klīniskajā praksē un pētniecībā reimatoloģijā; 20.1.
88. reimatisko slimību aktivitātes un funkcionālo izmaiņu indeksi, to aprēķināšanas metodes, lietošana ikdienas darbā un pētniecībā; 20.1.
89. balsta un kustību slimību riska faktoru izvērtēšana, nefarmakoloģiskās un farmakoloģiskās metodes un iespējamie rezultāti, ārstēšanas izraisītās blaknes, iespējamais zāļu kombināciju radītais risks; 20.1.
90. balsta un kustību slimību pacientu aprūpe ambulatori, dienas stacionārā, stacionārā, tai skaitā nefarmakoloģiskās un farmakoloģiskās terapijas rezultāti un ilgtermiņa prognoze; 20.1.
91. hronisku imūnsistēmas un autoimūnu iekaisuma slimību riska faktoru izvērtēšana, nefarmakoloģiskās un farmakoloģiskās metodes un iespējamie rezultāti, ārstēšanas izraisītās blaknes, iespējamais zāļu kombināciju radītais risks; 20.1.
92. hronisku imūnsistēmas un autoimūnu iekaisuma slimību pacientu aprūpe ambulatori, dienas stacionārā, stacionārā, tai skaitā nefarmakoloģiskās un farmakoloģiskās terapijas rezultāti un ilgtermiņa prognoze; 20.1.
93. kristālisko artropātiju etioloģija, patoģenēze, riska faktoru izvērtēšana, polarizējošā mikroskopa izmantošana sinoviālā šķidruma vai tofu aspirāta analīzē, nefarmakoloģiskās un farmakoloģiskās metodes un iespējamie rezultāti, ārstēšanas izraisītās blaknes, iespējamais zāļu kombināciju radītais risks; 20.1.
94. kristālisko artropātiju pacientu aprūpe ambulatori, dienas stacionārā, stacionārā, izvērtējot nefarmakoloģisko un farmakoloģisko terapijas rezultātu efektivitāti un ilgtermiņa prognozi; 20.1.
95. paraneoplastisku reimatisku sindromu etioloģija, patoģenēze, diagnostikas algoritms un sadarbība ar citu specialitāšu ārstiem diagnozes precizēšanai; 20.1.
96. agrīnu aterosklerozes un sirds un asinsvadu slimību riska faktoru izvērtēšana visiem reimatiskiem pacientiem un nefarmakoloģiskas un farmakoloģiskas terapijas uzsākšana un terapijas drošības aspektu izvērtēšana ilgtermiņā un kombinācijā ar slimību modificējošiem pretreimatiskiem līdzekļiem; 20.1.
97. kortikosteroīdu loma reimatisko slimību ārstēšanā, nevēlamo blakņu novērošana, uzsākot terapiju un ilgtermiņā; 20.1.
98. bioloģisko slimību modificējošo antireimatisko līdzekļu indikācijas, kontrindikācijas, blakņu regulāra izvērtēšana, terapijas maiņa medikamentu neefektivitātes dēļ un terapijas drošības aspektu nepārtraukta monitorēšana ambulatori, dienas stacionārā un stacionārā; 20.1.
99. reimatisko pacientu ar pulmonālas hipertensijas agrīnām pazīmēm identificēšana, regulāri veicot monitorēšanu pēc skrīninga algoritma, sagatavošana sirds labās puses katetrizācijai, izvērtējot indikācijas un kontrindikācijas, un pulmonālas hipertensijas terapijas drošības aspektu izvērtēšana kombinācijā ar slimību modificējošiem antireimatiskiem līdzekļiem; 20.1.
100. reimatisko slimību pacientu rehabilitācija, reimatisko slimību pacientu novērošana ārstēšanas laikā ar sintētiskajiem un bioloģiskajiem slimību modificējošiem antireimatiskiem līdzekļiem no terapijas efektivitātes viedokļa un no terapijas nevēlamo blakņu viedokļa, uzsākot terapiju un terapijas laikā, tas ir, ārstēšanas drošības aspekti; 20.1.
101. hronisku sāpju diagnostikas algoritmi, terapijas principi, rehabilitācija un ilgtermiņa prognoze pacientiem ar reimatiskām slimībām; 20.1.
102. juvenila idiopātiska artrīta pacientu aprūpe, pārnākot no bērnu reimatologu aprūpes pieaugušo reimatologu aprūpē, – slimības aktivitātes izvērtēšanas principi, funkcionālā deficīta noteikšana, terapijas ar sintētiskajiem un bioloģiskajiem slimību modificējošiem antireimatiskiem līdzekļiem uzraudzīšana ilgtermiņā; 20.1.
103. reimatisku pacientu ar nieru mazspēju terapijas aspekti un nevēlamo blakņu analīze, izvēloties piemērotāko aprūpi un ārstēšanu šai pacientu grupai; 20.1.
104. reimatisku slimību diagnostikas, ārstēšanas un terapijas nevēlamo blakņu analīze, terapijas mijiedarbība ar citiem medikamentiem geriatriskiem pacientiem; 20.1.
105. reimatisku slimību pacientu aprūpe fertilā vecumā, gatavojoties grūtniecībai, grūtniecības laikā un krūts barošanas laikā – dažādu reimatisku slimību klīniskās gaitas norises īpatnības, terapijas ar sintētiskajiem un bioloģiskajiem slimību modificējošiem antireimatiskiem līdzekļiem optimālākā izvēle un nevēlamo blakņu risku izvērtēšana; 20.1.
106. vakcinācijas principi reimatisku slimību pacientiem; 20.1.
107. reimatisku slimību pacientu sagatavošana ķirurģiskām manipulācijām, uzraudzības principi no infekciju manifestācijas viedokļa un sintētisko un bioloģisko slimību modificējošo antireimatisko līdzekļu lietošanas aspekti dažādu infekcijas slimību laikā; 20.1.
108. pacienta psiholoģiska raksturojuma īpatnības un terapijas principi hronisku reimatisku slimību gadījumā; 20.1.
109. pacientu balsta un kustību sistēmas funkcionālo spēju izvērtēšanas indeksu noteikšana un lietošana praksē; 20.
110. šo noteikumu 2.
111. apakšnodaļā minētajai specialitātei šādos jautājumos: 20.2.
112. radioloģija, bērnu pneimonoloģija un tuberkuloze, plaušu funkcionālā diagnostika, torakālā ķirurģija, torakālā onkoloģija, alergoloģija, medicīniskā ģenētika, kā arī miega apnojas diagnostika un ārstēšana; 20.2.
113. bronhoskopija, klīniskā prakse pneimonoloģijā un klīniskā prakse ftiziatrijā; 20.
114. šo noteikumu 2.
115. apakšnodaļā minētajai specialitātei šādos jautājumos – endokrinoloģijā lietojamās laboratorijas metodes un iegūto rezultātu izvērtēšana, endokrīnās sistēmas radioloģijas izmeklēšanas metožu izvēle un rezultātu izvērtēšanas pamati, endokrīno dziedzeru histoloģiskās un citoloģiskās izmeklēšanas metodes, endokrīnā oftalmoloģija, klīniskā endokrinoloģija stacionārās daudzprofilu ārstniecības iestādēs, bērnu endokrinoloģija stacionārās daudzprofilu ārstniecības iestādēs, klīniskā endokrinoloģija stacionārās daudzprofilu ārstniecības iestādēs, diabēta izraisīto ekstremitāšu asinsvadu un nervu bojājumi – "diabētiskā pēda" (diabētiskās pēdas aprūpes kabinetos), endokrīno pacientu ambulatorā aprūpe, cukura diabēta pacientu apmācība paškontrolei un diabēta kontrolei, kā arī rehabilitācijai (indikāciju noteikšana un rehabilitācijas rezultātu novērtēšana); 20.
116. šo noteikumu 2.
117. apakšnodaļā minētajai specialitātei, ja iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos – klīniskā nefroloģija (nieru slimības, arteriālā hipertensija, ar endokrīnām slimībām saistītās nieru izpausmes), skābju–sārmu un ūdens–elektrolītu līdzsvara problēmas (akūtās un hroniskās), akūtā un hroniskā hemodialīze un tās veidi, peritoneālā dialīze, nieru transplantāta recipientu pirmstransplantācijas un pēctransplantācijas uzraudzība, manipulācijas un procedūras (nieru biopsija, hemodialīze, akūta vaskulāra pieeja, peritoneālā katetra implantācija, automatizētā peritoneālā dialīze); 20.
118. šo noteikumu 2.
119. apakšnodaļā minētajai specialitātei, ja iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas daudzprofilu stacionārā ārstniecības iestādē, kurā sniedz terciārā līmeņa gastroenteroloģiskā profila palīdzību, ieskaitot gastroķirurģiju, transplantoloģiju un gastroenteroloģijas radioloģiju, šādos jautājumos – terapeitiskā gastroenteroloģija, gastroinestinālā endoskopija, terapeitiskā endoskopija ārstniecības iestādē ar specialitātei atbilstošu profilu, pediatriskā gastroenteroloģija, kā arī terapeitiskā gastroenteroloģija; 20.
120. šo noteikumu 2.
121. apakšnodaļā minētajai specialitātei, ja iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos – onkoloģiskā ķirurģija (visi profili, kā arī prakse ambulatorā ārstniecības iestādē), onkoloģiskā ginekoloģija, radioloģija, terapeitiskā radioloģija, morfoloģiskā diagnostika, medikamentozā onkoloģija (prakse ambulatorā ārstniecības iestādē), laboratoriskā un imunoloģiskā diagnostika, bērnu onkoloģija, paliatīvā aprūpe, onkoloģiskās palīdzības organizācija un vadīšana, onkoloģija un ķīmijterapija, tai skaitā hematoloģija (prakse ambulatorā ārstniecības iestādē); 20.
122. šo noteikumu 2.
123. apakšnodaļā minētajai specialitātei, ja iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos – asins šūnu morfoloģija, šūnu imūnfenotipēšana ar plūsmas citometriju, imunoloģija, laboratoriskā diagnostika, transfuzioloģija un imūnhematoloģija, ģenētiskā un molekulāri bioloģiskā diagnostika, hematoloģisko slimību ārstēšanas principi, terapeitiskā radioloģija onkoloģijā, bērnu hematoloģija, cilmes šūnu transplantācija, hematoloģisko pacientu aprūpe geriatrijā, vispārējā hematoloģija un šādu patoloģiju diagnostika un ārstēšana: akūtu leikožu un mielodisplastisku sindromu, limfoīdo malignitāšu, plazmas šūnu patoloģiju, mieloproliferatīvo onkohematoloģisko slimību, hemorāģisko stāvokļu un trombožu gadījumos; 20.
124. šo noteikumu 2.
125. apakšnodaļā minētajai specialitātei, ja iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas specializētajā infektoloģijas stacionārā vai daudzprofilu slimnīcas specializētajās struktūrās, konsultatīvajā ambulatora tipa blokā un vakcinācijas iestādē šādos jautājumos – bērnu infektoloģija, neiroloģija, narkoloģija, darbs ar nozokomiālo infekciju un infekciju pacientiem dažādu profilu nodaļās daudzprofilu slimnīcās – strutainā ķirurģija, transplantoloģija, hematoonkoloģija, reanimācija, dermatoveneroloģija, radioloģijas metožu izvēle un rezultātu interpretācija klīniski diagnostiskajā laboratorijā un citās specializētajās struktūrās; 20.
126. šo noteikumu 2.
127. apakšnodaļā minētajai specialitātei, ja iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos – geriatrija, dabīgas novecošanās mehānismi dažādās organisma sistēmās, farmakoloģija un farmakodinamika vecumā, psihes izmaiņas vecumā, vizuālās un neirofizioloģiskās diagnostikas un novērtēšanas metodes, vitalitātes izmaiņas vecumā, režīma ieteikumi, asistīvās tehnoloģijas, ētiskie aspekti geriatrijā, traumatoloģija un ortopēdija, geriatriskā neiroloģija un balsta kustību aparāta ārstniecība; 20.
128. šo noteikumu 2.
129. apakšnodaļā minētajai specialitātei šādos jautājumos: 20.10.
130. sirds struktūru, koronāro asinsvadu un citu lielo asinsvadu normālā un patoloģiskā anatomija un fizioloģija un to loma slimību attīstībā, normāla lipīdu vielmaiņa un tās traucējumi slimību etioloģijā un patoģenēzē, trombožu veidošanās mehānismi; 20.10.
131. anamnēzes ievākšanas metodika un īpatnības sirds un asinsvadu slimību gadījumā, fizikālās izmeklēšanas metodes; 20.10.
132. funkcionālās un instrumentālās izmeklēšanas metodes, laboratorisko izmeklējumu indikācijas un rezultātu klīniskā interpretācija, arteriālā asinsspiediena monitorēšanas metodes, asinsvadu elasticitātes un reģionālās asinsrites novērtēšanas metodes; 20.10.
133. sirds un asinsvadu slimību, dislipidēmiju, citu riska faktoru un trombožu medikamentozās ārstēšanas metodes un iespējamie rezultāti, sirds un asinsvadu slimību nemedikamentozā ārstēšana, medikamentu, farmakoloģisko līdzekļu, kontrastvielu ietekme, to izraisītās blaknes, iespējamais zāļu kombināciju radītais risks; 20.10.
134. primārā un sekundārā kardiovaskulārā profilakse, kardiovaskulārā riska novērtēšanas metodes un rīcības plāns atbilstoši riska pakāpei; 20.10.
135. kardioloģiska profila pacientu aprūpe ambulatori un stacionārā, kardioloģiskā intensīvā terapija un reanimācija, tai skaitā kardiopulmonālā reanimācija – sirds masāža, mākslīgā plaušu ventilācija, tai skaitā trahejas intubācija un respiratoru izmantošana, elektrokardioversija un defibrilācija; 20.10.
136. skrīninga un padziļināta elektrokardiogrāfija, standarta un padziļinātie slodzes testi ar elektrokardiogrammas pierakstu, miokarda perfūzijas scintigrāfija, farmakoloģiskie slodzes testi, skrīninga transtorakāla ehokardiogrāfija, standarta transtorakāla ehokardiogrāfija, izvērsta ehokardiogrāfija, tai skaitā transezofageāla ehokardiogrāfija, stresa ehokardiogrāfija, trīsdimensiju ehokardiogrāfija, kontrasta ehokardiogrāfija, fiziskās slodzes testi ar elektrokardiogrammas pierakstu, slodzes testi ar miokarda vizualizācijas metodēm, tai skaitā miokarda perfūzijas scintigrāfiju, farmakoloģiskie slodzes testi; 20.10.
137. diagnostiskā sirds daļu, koronāro artēriju un lielo asinsvadu katetrizācija un digitālā angiogrāfija, hemodinamikas parametru analīze, diagnostiskā un ārstnieciskā perkutānā koronāro un citu lielo asinsvadu intervence, ieskaitot invazīvās papildu izmeklēšanas un ārstniecības metodes, tai skaitā intravaskulārā ultrasonoskopija, optiskās koherences tomogrāfija, frakcionētā plūsmas rezerve, aortas balonkontrapulsācijas sistēmas un citu perkutānu cirkulācijas palīgierīču sistēmu izveidošana un monitorēšana, endomiokarda biopsija, centrālo un perifēro asinsvadu punkcija un katetrizācija, perikardiocentēze, torakocentēze, perkutānās invazīvās iegūto un iedzimto strukturālo sirds slimību un lielo asinsvadu slimību ārstēšanas metodes, sirds mazspējas invazīvās ārstēšanas metodes; 20.10.
138. sirds un asinsvadu radioloģijas metožu izvēle, rezultātu izvērtēšana un interpretācija; 20.10.
139. neinvazīva un invazīva elektrofizioloģiskā izmeklēšana, Holtera monitorēšana, transezofageāla elektrofizioloģiska izmeklēšana, transezofageāla elektrokardiostimulācija, invazīvās sirds ritma traucējumu korekcijas metodes, radiofrekvences katetrablācija, pastāvīgās sirds ritmu regulējošās un diagnosticējošās iekārtas, tai skaitā elektrokardiostimulatori, sirds resinhronizācijas terapijas ierīces, implantējamie elektrokardioverteri – defibrilatori un cilpas pieraksta iekārtas, implantēto diagnostisko un ārstniecisko ierīču darbības pārbaude un programmēšana, transkutānas vai transvenozas pagaidu elektrokardiostimulācijas sistēmas izveide, īslaicīga intravenoza vispārēja anestēzija neatliekamai, steidzamai un plānveida ritma traucējumu ārstēšanai ar elektroimpulsu terapiju; 20.10.
140. koronārās sirds slimības ķirurģiskās ārstēšanas metodes, iegūto un iedzimto strukturālo sirds un asinsvadu slimību ķirurģiskā ārstēšana; 20.10.
141. perkutānās invazīvās iegūto un iedzimto strukturālo sirds slimību un lielo asinsvadu slimību ārstēšanas metodes, sirds mazspējas ķirurģiskās ārstēšanas metodes; 20.10.
142. kardioloģisko pacientu rehabilitācija, kardioloģisko pacientu novērošana pēc ārstēšanas ar neinvazīvām, invazīvām un ķirurģiskām metodēm; 20.
143. šo noteikumu 2.
144. apakšnodaļā minētajai specialitātei, ja iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos – pediatrija, dzemdniecība un ginekoloģija, oftalmoloģija, klīniskā mikrobioloģija, otolaringoloģija, darba higiēna, statistikas un pētījumu datu apstrāde, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, juridiskie pamati, aroda toksikoloģija, aroda medicīna, radiācijas medicīna, arodslimības, ergonomika, arodveselība, arodslimnieku rehabilitācija, aroda medicīnas prakse un darba fizioloģija; 20.
145. šo noteikumu 2.
146. apakšnodaļā minētajai specialitātei, ja augstākās izglītības programmas ietvaros iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos – akupunktūras vēsture, Ķīnas un Dienvidaustrumāzijas reģiona tradicionālā filozofija, terminoloģija un koncepcija akupunktūras praksē, ādas anatomija un fizioloģija, Zang–Fu orgāni, ekstraorgāni, to morfoloģija un fizioloģija organismā, enerģijas un organisma bioloģisko šķidrumu morfoloģija un fizioloģija, fundamentālo substanču savstarpējā saistība, fizioloģija un bioritmi, kanālu un kolaterāļu sistēma akupunktūrā, to topogrāfija un fizioloģija, akupunktūras punktu sistēma akupunktūrā, to topogrāfija un fizioloģija, etioloģiskie faktori akupunktūrā, eksogēnā un endogēnā jēdziens, etiopatoģenēze akupunktūrā, sindromu fizioloģija, savstarpējā saistība, diagnostikas pamatprincipi, metodes un manipulācijas akupunktūrā, ulsolingvālās diagnostikas metode akupunktūrā, klīnisko sindromu diferenciācijas astoņi pamatetapi, instrumentālās diagnostikas metodes akupunktūrā, klīnisko sindromu terapijas principi akupunktūrā, akupunktūras medicīniskās tehnoloģijas, akupunktūras terapijas kursa izvēle, noteikšana un analīze, uz akupunktūru balstītās ārstnieciskās un diagnostiskās metodes, citas komplementārās un nekonvenciālās medicīnas metodes, pneimonoloģisko, kardioloģisko, gastroenteroloģisko, nefroloģisko, uroloģisko, endokrinoloģisko, hematoloģisko, sistēmas saistaudu, reimatoloģisko, neiroloģisko, psihiatrisko, psiholoģisko, psihosomatiskās medicīnas, ķirurģisko, oftalmoloģisko, otolaringoloģisko, narkoloģisko, dermatoloģisko, ginekoloģisko, dzemdniecisko, pediatrisko, stomatoloģisko, arodslimību, anestezioloģisko, sporta medicīnas, hepatoloģisko, infektoloģisko, onkoloģisko, alergoloģisko, imunoloģisko, traumatoloģisko un ortopēdisko, kustību balsta fizioloģisko stāvokļu un slimību nozoloģiskā forma, kā arī termināli fizioloģisko stāvokļu interpretācija akupunktūrā. 22
147. Šo noteikumu
148. punktā minētais daļējais atbrīvojums nedrīkst pārsniegt vairāk par pusi no šajos noteikumos noteiktā attiecīgās ārsta pamatspecialitātes rezidentūras izglītības programmas ilguma. 23 2.
149. Reimatologs (P 56)
150. Reimatologs ir ārsta pamatspecialitāte. Reimatologa profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 24
151. Reimatologa kompetencē ir: 23.
152. izmantojot zināšanas par sistēmas saistaudu slimību un balsta un kustību sistēmas slimību etioloģiju, patoģenēzi un klīniskajām izpausmēm, veikt šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi; 23.
153. neinvazīvo un invazīvo manipulāciju veikšana un iegūto rezultātu interpretācija reimatoloģijas profila ietvaros. 25
154. Lai veiktu ārstniecisko darbību, reimatologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 24.
155. mīksto audu reimatisma, hronisku imūnsistēmas un autoimūno iekaisuma slimību (turpmāk – reimatiskā slimība) etioloģija un patoģenēze; 24.
156. anamnēzes ievākšanas metodika un īpatnības reimatisko slimību gadījumā (sākot no bērnības un ietverot visu orgānu sistēmu iespējamos slimību simptomus, anamnēzes datus un riska faktorus par reimatoloģijai specifiskiem jautājumiem); 24.
157. fizikālās izmeklēšanas metodes, kas ietver vispārējo novērtējumu un balsta un kustību sistēmas novērtējumu; 24.
158. reimatiskās slimības aktivitātes skalu izmantošana/aprēķins; 24.
159. reimatiskās slimības funkcionālo aktivitāšu indekss (piemēram, Bath Ankylosing Spondylitis Functional Index), veselības pašnovērtējuma anketu aizpildīšana, tai skaitā izskaidrojot jautājumu būtību pacientam, ja nepieciešams; 24.
160. blakusslimību izvērtējums pacientam ar reimatisko slimību pirms imūnsupresīvās terapijas noteikšanas; 24.
161. reimatiskās slimības prognozes noteikšana (prognostiski nelabvēlīgo faktoru noteikšana un novērtējums); 24.
162. reimatiskās slimības ietekme uz ikdienas aktivitātēm, grūtniecības iespējas un riski, vakcinācijas īpatnības, taktika infekcijas slimības gadījumā, iedzimtība; 24.
163. reimatiskās slimības terapijas drošības aspektu, zāļu nevēlamo blakņu, kontroles analīžu veikšanas nepieciešamības noteikšana, uzraudzība un detalizēts skaidrojums pacientam un rakstiskas rekomendācijas pacientam un ģimenes (vispārējās prakses) ārstam; 24.
164. sintētisko slimību modificējošo antireimatisko līdzekļu indikācijas, kontrindikācijas, blakņu regulāra izvērtēšana, terapijas maiņa medikamentu neefektivitātes dēļ un terapija, drošības aspektu nepārtraukta monitorēšana ambulatori, dienas stacionārā un stacionārā; 24.
165. bioloģisko slimību modificējošo antireimatisko līdzekļu indikācijas, kontrindikācijas, blakņu regulāra izvērtēšana, terapijas maiņa medikamentu neefektivitātes dēļ un terapija, drošības aspektu nepārtraukta monitorēšana ambulatori, dienas stacionārā un stacionārā; 24.
166. laboratorisko izmeklējumu noteikšanas indikācijas un rezultātu klīniskā interpretācija; 24.
167. neinvazīvo manipulāciju veikšana diagnozes noteikšanai, diferenciāldiagnostikas nolūkos, slimības aktivitātes un terapijas efektivitātes novērtējumā – sinoviālā šķidruma analīze polarizējošā mikroskopā kristālisku artropātiju noteikšanā, kapilaroskopija; 24.
168. invazīvo manipulāciju veikšana diagnozes noteikšanai, diferenciāldiagnostikas nolūkos, slimības aktivitātes un terapijas efektivitātes novērtējumā – sinoviālā šķidruma aspirācija, mīksto audu un locītavu injekcijas, sinoviālo audu, muskuļu, ādas, zemādas taukaudu, siekalu dziedzeru un kaulu biopsijas; 24.
169. radioloģijas metožu izvēle un rezultātu izvērtēšanas pamati; 24.
170. individuālā aprūpes plāna sastādīšana, nosakot izmeklējumus, kas pacientam nepieciešami, lai precizētu diagnozi, kā arī izvērtētu drošības aspektus pirms terapijas uzsākšanas un nepieciešamību uzsākt ārstēšanu nekavējoties, lai izvērtētu pacienta izmeklēšanas un medicīniskās aprūpes steidzamības pakāpi; 24.
171. reimatoloģiskā profila pacientu aprūpe ambulatori, dienas stacionārā un stacionārā, tai skaitā nefarmakoloģiskās un farmakoloģiskās terapijas rezultātu novērtēšana un ilgtermiņa prognoze; 24.
172. skrīninga muskuloskeletālās ultrasonogrāfijas veikšana un iegūto rezultātu interpretācija, kā arī metodes izmantošana invazīvo manipulāciju veikšanā; 24.
173. indikācijas standarta un izvērstai izmeklēšanai paraneoplastisku reimatisku sindromu gadījumā; 24.
174. agrīnu aterosklerozes un sirds un asinsvadu slimību riska faktoru izvērtēšana visiem reimatiskiem pacientiem, nefarmakoloģiskas un farmakoloģiskas terapijas uzsākšana un terapijas drošības aspektu izvērtēšana ilgtermiņā un kombinācijā ar slimību modificējošiem pretreimatiskiem līdzekļiem; 24.
175. vakcinācijas indikācijas un kontrindikācijas pacientiem, kuri lieto imūnsupresīvo terapiju; 24.
176. reimatisko pacientu ar pulmonālas hipertensijas agrīnām pazīmēm identificēšana, sagatavošana sirds labās puses katetrizācijai un pulmonālas hipertensijas terapijas drošības aspektu izvērtēšana kombinācijā ar slimību modificējošiem antireimatiskiem līdzekļiem; 24.
177. reimatisko pacientu ar nieru funkcijas traucējumiem un aknu funkcijas traucējumiem aprūpes aspekti – terapijas drošība un uzraudzība; 24.
178. reimatisko pacientu fertilā vecumā aprūpes īpatnības; 24.
179. reimatisko slimību pacientu rehabilitācija (nosūtīšanas indikācijas un rehabilitācijas rezultātu novērtēšana); 24.
180. hronisku sāpju diagnostikas algoritmu lietošana, terapijas principi, rehabilitācijas un ilgtermiņa prognozes pacientiem ar reimatiskām slimībām; 24.
181. reimatiskās slimības diagnostiskās un ārstnieciskās metodes; 24.
182. rekomendāciju sagatavošana pacienta nosūtīšanai prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzes veikšanai; 24.
183. profesionālās darbības juridiskie pamati. 26
184. Rezidentūras ilgums specialitātē ir pieci gadi: 25.
185. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas kardioloģijā, pneimonoloģijā, nefroloģijā, gastroenteroloģijā, tai skaitā nutrīcijas un dietoloģijas pamatos, reimatoloģijā, endokrinoloģijā, hematoloģijā, ftiziatrijā, intensīvajā terapijā, infektoloģijā, alergoloģijā un imunoloģijā, onkoloģijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā stacionārā un internās medicīnas diferenciāldiagnostikā; 25.
186. trešajā, ceturtajā un piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas dermatoveneroloģijā, fizikālajā terapijā, fizioterapijā un rehabilitācijā, radioloģijā, traumatoloģijā un ortopēdijā, bērnu reimatoloģijā un reimatoloģijā. Rezidenti tiek padziļināti apmācīti reimatologa darbam nepieciešamajās specifiskajās zināšanās reimatoloģiskā klīnikā stacionārās ārstniecības iestādēs un ambulatorās ārstniecības iestādēs, kā arī mērķētās ultrasonogrāfijas veikšanā diferenciāldiagnostikas nolūkos reimatologa kompetences ietvaros. 27 2.
187. Pneimonologs (P 57)
188. Pneimonologs ir ārsta pamatspecialitāte. Pneimonologa profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 28
189. Pneimonologa kompetencē ir: 27.
190. elpceļu, plaušu, bronhu, videnes un pleiras slimību diagnostika, terapija un profilakse; 27.
191. akūtas un hroniskas elpošanas nepietiekamības, elpošanas traucējumu miegā, diagnostika, terapija un profilakse; 27.
192. neinvazīvo un invazīvo manipulāciju veikšana un iegūto rezultātu interpretācija pneimonoloģijas specialitātes ietvaros; 27.
193. jebkuras lokalizācijas tuberkulozes diagnostika, terapija un profilakse. 29
194. Lai veiktu ārstniecisko darbību, pneimonologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 28.
195. plaušu, bronhu, videnes un pleiras slimību diagnostika, terapija un profilakse, kā arī jebkuras lokalizācijas tuberkulozes diagnostika, terapija un profilakse pieaugušajiem pacientiem; 28.
196. pneimonoloģijā izmantojamo diagnostisko un ārstniecisko metožu un manipulāciju lietošana un izvērtēšana: 28.2.
197. krēpu, bronhu skalojumu, bronhu alveolārās lavāžas un pleiras punktāta klīniskā, bakterioloģiskā un citoloģiskā izmeklēšana; 28.2.
198. pneimonoloģijā izmantojamās laboratoriskās izmeklēšanas metodes; 28.2.
199. elpošanas orgānu un videnes radioloģiskā izmeklēšana (tai skaitā rentgenoskopija, rentgenogrāfija, perfūzijas un inhalācijas scintigrāfija, datortomogrāfija un kodolmagnētiskās rezonanses tomogrāfija, pozitronu emisijas tomogrāfija); 28.2.
200. plaušu un pleiras ultrasonogrāfija; 28.2.
201. elpošanas orgānu izmeklēšana ar funkcionālās diagnostikas metodēm, tai skaitā plaušu difūzijas spēju noteikšana, ķermeņa pletismogrāfija, kardiopulmonālās slodzes testi, elpošanas muskulatūras spēka novērtēšana; 28.2.
202. bronhoskopija ar rigīdo un fleksiblo bronhoskopu (sanācijas un diagnostiskā), ieskaitot bronhu gļotādas biopsiju, transbronhiālu plaušu biopsiju, transbronhiālu limfmezglu punkcijas biopsiju ultraskaņas kontrolē, bronhoalveolāro lavāžu; 28.2.
203. mediastinoskopija; 28.2.
204. transtorakāla plaušu un pleiras biopsija, tai skaitā ultrasonogrāfijas un datortomogrāfijas kontrolē; 28.2.
205. torakostomija ar pleiras dobuma drenāžu; 28.2.
206. videoasistēta pleirodēze un pleirodēze caur drenu ar talka suspensiju; 28.2.
207. videoasistēta torakoskopija un torakoskopiskas biopsijas metodes; 28.2.
208. miega apnojas un citu elpošanas traucējumu miegā diagnostika un ārstēšana; 28.2.
209. artērijas punkcija un kateterizācija arteriālo asiņu paraugu iegūšanai, arteriālo asiņu gāzu analīzes interpretācija; 28.2.
210. neinvazīvās un invazīvās plaušu ventilācijas nodrošināšana ambulatori un stacionārā; 28.
211. profesionālās darbības juridiskie pamati. 30
212. Rezidentūras ilgums specialitātē ir pieci gadi: 29.
213. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas kardioloģijā, pneimonoloģijā, nefroloģijā, gastroenteroloģijā, tai skaitā nutrīcijas un dietoloģijas pamatos, reimatoloģijā, endokrinoloģijā, hematoloģijā, ftiziatrijā, intensīvajā terapijā, infektoloģijā, alergoloģijā un imunoloģijā, onkoloģijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā stacionārā un internās medicīnas diferenciāldiagnostikā; 29.
214. trešajā, ceturtajā un piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas radioloģijā, bērnu pneimonoloģijā, tuberkulozes diagnostikā un ārstēšanā pieaugušajiem, plaušu funkcionālajā diagnostikā, torakālajā ķirurģijā, torakālajā onkoloģijā, alergoloģijā, medicīniskajā ģenētikā, elpošanas traucējumu miegā diagnostikā un ārstēšanā, kā arī iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas bronhoskopijā, klīniskajā praksē pneimonoloģijā, neinvazīvajā un invazīvajā plaušu ventilācijā. 31 2.
215. Endokrinologs (P 58)
216. Endokrinologs ir ārsta pamatspecialitāte. Endokrinologa profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 32
217. Endokrinologa kompetencē ir veikt endokrīno slimību un vielmaiņas traucējumu diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi. 33
218. Lai veiktu ārstniecisko darbību, endokrinologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 32.
219. endokrīno dziedzeru funkciju traucējumu un vielmaiņas traucējumu izraisīto slimību etioloģija, patoģenēze, klīnika, diagnostika, ārstēšana un profilakse; 32.
220. endokrinoloģijā izmantojamo diagnostisko un ārstniecisko metožu pielietošana un izvērtēšana; 32.
221. profesionālās darbības juridiskie pamati. 34
222. Rezidentūras ilgums specialitātē ir pieci gadi: 33.
223. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas kardioloģijā, pneimonoloģijā, nefroloģijā, gastroenteroloģijā, tai skaitā nutrīcijas un dietoloģijas pamatos, reimatoloģijā, endokrinoloģijā, hematoloģijā, ftiziatrijā, intensīvajā terapijā, infektoloģijā, alergoloģijā un imunoloģijā, onkoloģijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā stacionārā un internās medicīnas diferenciāldiagnostikā; 33.
224. trešajā, ceturtajā un piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos – endokrinoloģijā lietojamās laboratoriskās metodes un iegūto rezultātu izvērtēšana, endokrīnās sistēmas radioloģijas metožu izvēle un rezultātu izvērtēšanas pamati, spēja patstāvīgi veikt vairogdziedzera ultrasonogrāfisku izmeklēšanu, endokrīno dziedzeru histoloģiskās un citoloģiskās izmeklēšanas metodes, endokrīnā oftalmoloģija, klīniskā endokrinoloģija stacionārā daudzprofilu ārstniecības iestādē, bērnu endokrinoloģija stacionārā daudzprofilu ārstniecības iestādē, diabēta izraisīto ekstremitāšu asinsvadu un nervu bojājumi – "diabētiskā pēda" (diabētiskās pēdas aprūpes kabinetos), endokrīno pacientu ambulatorā aprūpe, cukura diabēta pacientu apmācība paškontrolei un diabēta kontrolei, kā arī rehabilitācijai (indikāciju noteikšanai un rehabilitācijas rezultātu novērtēšanai). 35 2.
225. Nefrologs (P 59)
226. Nefrologs ir ārsta pamatspecialitāte. Nefrologa profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 36
227. Nefrologa kompetencē ir slimību diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un profilakse, izmantojot zināšanas par nierēm, nieru slimībām, to izcelsmi, simptomatoloģiju, saikni ar citu orgānu slimībām, kā arī visu veidu akūtu (nepārtrauktu vai intermitējošu) un hronisku nieru aizstājterapiju. 37
228. Lai veiktu ārstniecisko darbību, nefrologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 36.
229. nieru slimību histopatoloģiskā diagnostika, diferenciāldiagnostika un ārstēšana; 36.
230. nieru izpausmes citu iekšķīgo orgānu slimību gadījumos, to patoloģiskā fizioloģija, simptomatoloģija, diagnostika, diferenciāldiagnostika un ārstēšana; 36.
231. skābju–sārmu un ūdens–elektrolītu vielmaiņas traucējumi, to patoloģiskā fizioloģija, simptomatoloģija, diagnostika, diferenciāldiagnostika un ārstēšana; 36.
232. akūta un hroniska nieru mazspēja, tās patoloģiskā fizioloģija, simptomatoloģija, diagnostika, diferenciāldiagnostika un ārstēšana; 36.
233. visos dialīzes veidos iekļaujot: 36.5.
234. nepārtrauktu akūtu un hronisku hemodialīzi, hemofiltrāciju, hemodiafiltrāciju, hemadsorbciju un ar tām saistītās komplikācijas; 36.5.
235. akūtu un hronisku peritoneālo dialīzi; 36.
236. nieru transplantācijas recipientu pirmstransplantācijas un pēctransplantācijas sagatavošana, novērtēšana, vadīšana, imūnsupresīvās terapijas ordinēšana, dzīvo nieru transplantāta donoru novērtēšana; 36.
237. plazmas apmaiņas un plazmaferēzes procedūras un ar tām saistītās komplikācijas; 36.
238. nieru (natīvo un transplantēto) punkcijas biopsija, akūtas vaskulāras pieejas izveide hemodialīzei, centrālās venozās pieejas nodrošināšana; 36.
239. peritoneālās dialīzes katetra implantācija, dislokācijas korekcija; 36.
240. visu veidu hemodialīzes un peritoneālās dialīzes procedūru veikšana; 36.
241. automatizētās peritoneālās dialīzes veikšana; 36.
242. urīna sedimenta mikroskopija nieru slimību diagnostikā; 36.
243. mērķētas ultrasonogrāfijas veikšana uropoētiskās sistēmas izvērtēšanai nieru slimību diagnostikā; 36.
244. profesionālās darbības juridiskie pamati. 38
245. Rezidentūras ilgums specialitātē ir pieci gadi: 37.
246. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas kardioloģijā, pneimonoloģijā, nefroloģijā, gastroenteroloģijā, tai skaitā nutrīcijas un dietoloģijas pamatos, reimatoloģijā, endokrinoloģijā, hematoloģijā, ftiziatrijā, intensīvajā terapijā, infektoloģijā, alergoloģijā un imunoloģijā, onkoloģijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā stacionārā un internās medicīnas diferenciāldiagnostikā; 37.
247. trešajā, ceturtajā un piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas klīniskajā nefroloģijā (nieru slimības, arteriālā hipertensija, ar endokrīnām slimībām saistītās nieru izpausmes), skābju–sārmu un ūdens–elektrolītu līdzsvara problēmās (akūtās un hroniskās), akūtā un hroniskā hemodialīzē ar tās veidiem, peritoneālā dialīzē, nieru transplantāta recipientu pirmstransplantācijas un pēctransplantācijas uzraudzībā, manipulācijās un procedūrās (nieru biopsija, hemodialīze, akūta vaskulāra pieeja, peritoneālā katetra implantācija, automatizētā peritoneālā dialīze). 39 2.
248. Gastroenterologs (P 60)
249. Gastroenterologs ir ārsta pamatspecialitāte. Gastroenterologa profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 40
250. Gastroenterologam ir šādas kompetences: 39.
251. vispārējās kompetences; 39.
252. gastroenteroloģijas un hepatoloģijas pamatkompetences; 39.
253. ar noteiktiem stāvokļiem saistītas kompetences; 39.
254. kompetences par slimībām un to vadību. 41
255. Vispārējai kompetencei nepieciešamas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: attiecību nodibināšana un pacienta nomierināšana, anamnēzes ievākšana, fizikālās izmeklēšanas veikšana, izmaksu efektīvu un ētisku diagnostisko pasākumu rekomendēšana, secinājumu izdarīšana pēc izmeklējumu rezultātu saņemšanas, skaidra un empātiska komunikācija un atbalsts, pacienta izglītošana un izglītības resursu veidošana, palīdzības vai otrā viedokļa iegūšana no kolēģiem vai citiem veselības aprūpes speciālistiem vajadzības gadījumā, terapijas vai terapeitisku procedūru rekomendēšana, diagnostisku vai terapeitisku procedūru veikšana, pacienta datu konfidencialitātes ievērošana, pacienta datu dokumentēšana, profesionālās darbības juridiskie pamati. 42
256. Gastroenteroloģijas un hepatoloģijas pamatkompetencei nepieciešamas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 41.
257. kuņģa–zarnu trakta, aknu, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera struktūras un normālas funkcijas, aizkuņģa dziedzera un kuņģa–zarnu trakta anatomija, histoloģija un embrioloģija; 41.
258. bioķīmija, īpaši gremošanas trakta hormoni un neirotransmiteri; 41.
259. aknu metabolisms un transports, žultsceļu fizioloģija un patofizioloģija; 41.
260. gremošanas trakta gļotādas imunitāte un imunoloģija; 41.
261. farmakoloģija; 41.
262. fizioloģija, tostarp motilitāte, gremošana, uzsūkšanās un sekrēcija; 41.
263. klasiskā un molekulārā ģenētika; 41.
264. normāla zarnu mikrobioloģija un infekcija kā slimības cēlonis; 41.
265. aknu un kuņģa–zarnu trakta slimību epidemioloģija; 41.
266. profilaktiskās medicīnas principi gastroenteroloģijā un hepatoloģijā; 41.
267. fizioloģiskas un citas izmaiņas gremošanas traktā un hepatopankreatobiliārā sistēmā, kas saistītas ar īpašiem stāvokļiem, piemēram, grūtniecību. 43
268. Ar noteiktiem stāvokļiem saistītai kompetencei nepieciešamas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 42.
269. gremošanas trakta asiņošana – augšējā un apakšējā gremošanas trakta asiņošanas smaguma un avota noteikšana, diagnostika un terapeitiskā iejaukšanās (vazoaktīvās zāles, tilpuma aizstāšana, asins pārliešana, terapeitiskā endoskopija un ķirurģiska iejaukšanās), prasme atšķirt varikozu gremošanas trakta asiņošanu no nevarikozas asiņošanas un rīcības taktika katrā asiņošanas gadījumā; 42.
270. dzelte un izmainīti aknu fermenti – bilirubīna metabolisms, laboratoriskie rādītāji, dažādu bilirubīna metabolisma traucējumu un dzeltes (hepatocelulārā disfunkcija, holestāze) diagnostika, anamnēzes ievākšana par dzelti un patoloģiskiem aknu bioķīmiskiem rādītājiem (piemēram, informācija par medikamentu vai citu toksisku vielu lietošanu, iepriekšējām ķirurģiskām manipulācijām, ceļojumiem un ģimenes anamnēzi), akūtas un hroniskas aknu slimības pazīmes, obstruktīvas un hepatocelulāras aknu fermentu izmaiņas, atbilstošu radioloģisko izmeklējumu, funkcionālo testu, seruma analīžu vai morfoloģisko testu nepieciešamība; 42.
271. ascīts un ascīta cēloņi – infekcijas, sirds mazspēja, nieru mazspēja un ļaundabīgi audzēji, portālas hipertensijas patoģenēze, aizkuņģa dziedzera izvada bojājumi, žults ascīts, hilozais ascīts un hipotireoze. 44
272. Kompetencei par slimībām un to vadību nepieciešamas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 43.
273. zarnu un smadzeņu mijiedarbības traucējumi – kairinātu zarnu sindroms, zināšanas par zarnu–smadzeņu asi, viscerālo hiperjutību, zarnu mikrobiomu un gremošanas trakta motilitāti, psihosociālo faktoru, seksuālās un fiziskās vardarbības, depresijas, trauksmes un onkofobijas ietekme un spēja risināt šos faktorus, zināšanas par testiem – barības vada pHmetriju, manometriju, kuņģa iztukšošanas testiem, anorektālās funkcijas izvērtēšanu, anorektālo biofeedback, resnās zarnas tranzītu, elptestiem; 43.
274. funkcionāla dispepsija, barības vada un kuņģa dismotilitātes sindromi, psihogēnas sliktas dūšas un vemšanas sindroms un cikliskās vemšanas sindroms, kairinātas zarnas sindroms, funkcionāla caureja un aizcietējums, fēču nesaturēšana; 43.
275. oroezofageālie traucējumi: 43.3.
276. barības vada motorā funkcija un ar to saistītie traucējumi; 43.3.
277. GERS patoģenēze un klīniskā nozīme; 43.3.
278. Bareta barības vads (īpaši skrīninga protokoli); 43.3.
279. displāzijas diagnostika, novērošana un ārstēšana Bareta barības vada gadījumā; 43.3.
280. eozinofīls ezofagīts; 43.3.
281. barības vada audzēji; 43.3.
282. barības vada traucējumi, ko izraisa kairinoši līdzekļi, medikamenti, infekcija un traumas; 43.3.
283. disfāgijas diagnostika, izmeklēšana un vadība; 43.3.
284. ahalāzijas diagnostika un ārstēšana; 43.3.
285. rīšanas traucējumi gados vecākiem cilvēkiem un orofaringeāla disfāgija; 43.3.
286. refluksa ezofagīta ārstēšana; 43.3.
287. barības vada struktūru diagnostika un vadība; 43.3.
288. barības vada divertikulu ārstēšana; 43.
289. barības vada akūti bojājumi: 43.4.
290. akūta disfāgija – svešķermeņi; 43.4.
291. Mallory–Weiss sindroms; 43.4.
292. spontāna barības vada perforācija; 43.4.
293. pēcprocedūras perforācija; 43.4.
294. akūta ezofagospasma; 43.4.
295. asiņojošas barības vada varikozās vēnas; 43.
296. kuņģis un divpadsmitpirkstu zarna: 43.5.
297. H. pylori, NSPL izraisīta čūla un idiopātiska čūla; 43.5.
298. specifiski gastrīti un gastropātijas; 43.5.
299. eozinofīls gastrīts; 43.5.
300. refraktāra peptiska čūla; 43.5.
301. ar stresu saistīta čūlas slimība; 43.5.
302. peptiskas čūlas slimības komplikācijas, ķirurģiska terapija; 43.5.
303. bariatriskas ķirurģijas indikācijas un komplikācijas; 43.5.
304. pirmsvēža kuņģa bojājumu ārstēšana; 43.5.
305. kuņģa adenokarcinoma, izmeklēšana un ārstēšana; 43.5.
306. kuņģa polipi, neiroendokrīni tumori, gastrointestināli stromāli tumori un Zolindžera-Elisona sindroms; 43.
307. aizkuņģa dziedzera darbības traucējumi: 43.6.
308. akūts un hronisks pankreatīts, ģenētiskie traucējumi; 43.6.
309. pankreatīta etioloģija; 43.6.
310. autoimūns pankreatīts un IgG4 slimības; 43.6.
311. komplikācijas: inficētas nekrozes, pseidocistas un portālu vēnu tromboze; 43.6.
312. uztura atbalsts pankreatīta gadījumā; 43.6.
313. uztura atbalsts pankreatīta gadījumā; 43.6.
314. multidisciplināra pieeja akūta pankreatīta ārstēšanā (radioloģija, ķirurģija); 43.6.
315. aizkuņģa dziedzera audzēju un aizkuņģa dziedzera cistisku struktūru diagnostika un vadība; 43.
316. žultsceļu bojājumi – žults veidošanās fizioloģija, bioķīmija un žultsakmeņu patoģenēze, žultsakmeņu slimības komplikāciju simptomi (žults kolika, akūts holecistīts, žultsvadu obstrukcija un holangīts), prasme atšķirt simptomātiskus un asimptomātiskus žultsakmeņus, diferenciācijas klīniskās sekas, ārstēšana, komplikācijas, indikācijas operatīvai un neoperatīvai ārstēšanai, sklerozējoša holangīta, citu holangīta cēloņu, žultsvadu, žultspūšļa un ampulas audzēju ārstēšana, endoskopiskās un radioloģiskās žults ceļu slimību ārstēšanas indikācijas un komplikācijas; 43.
317. hepatoloģijas pamati, aknu mikroanatomija, fizioloģija un bioķīmija saistībā ar slimības procesu, aknu slimību izpausmes, izmainītas transamināžu aktivitātes, dzelte, akūta aknu mazspēja, akūts un hronisks hepatīts, ciroze, dzelzs un vara vielmaiņas traucējumi, intrahepatiska un ekstrahepatiska holestāze, holangīts, asinsvadu aknu slimības, abscesi/lokalizētas infekcijas un audzēji. Pēc izvēles var apgūt hepatoloģiju padziļināti, kas ietver apmācību aknu mazspējas, endovaskulāras iejaukšanās un aknu transplantācijas jautājumos; 43.
318. tievā zarna: 43.9.
319. malabsorbcijas pārvaldība; 43.9.
320. celiakija; 43.9.
321. laktozes un fruktozes malabsorbcija un nealerģiska nepanesība; 43.9.
322. pārtikas olbaltumvielu izraisīts enterokolīta sindroms; 43.9.
323. tievās zarnas bakteriāla, parazitāra un helmintu infekcijas diagnostika un ārstēšana; 43.9.
324. tievās zarnas baktēriju proliferācijas sindroms (SIBO); 43.9.
325. olbaltumvielu zuduma enteropātija – Vipla slimība; 43.9.
326. tievās zarnas limfoma; 43.9.
327. tievās zarnas audzēji – adenokarcinoma, GIST, NET; 43.9.
328. tievās zarnas akūti bojājumi – perforācija, invaginācija, obstrukcija, išēmija; 43.
329. resnā zarna: 43.10.
330. infekcioza caureja; 43.10.
331. ar antibiotikām saistīta caureja – Clostridioides Difficile caureja; 43.10.
332. zarnas mikrobiots; 43.10.
333. divertikulārā slimība, divertikulīts; 43.10.
334. mezenteriska išēmija; 43.10.
335. aklās zarnas slimības; 43.10.
336. kolorektāli polipi; 43.10.
337. anālais un kolorektālais vēzis; 43.10.
338. izolēta taisnās zarnas čūla; 43.10.
339. invaginācija; 43.10.
340. rektocēle; 43.10.
341. labdabīgi anorektāli veidojumi; 43.10.
342. Bovena slimība, kondilomas; 43.10.
343. proktīts; 43.10.
344. seksuāli transmisīvās perianālās slimības; 43.10.
345. sistēmiskās slimības – infekciju, endokrīnās, hematoloģiskās, infiltratīvās, reimatoloģiskās un asinsvadu slimības, primāro imūndeficīta slimību GI izpausmes; 43.
346. iekaisīga zarnu slimība (IZS): 43.11.
347. IZS patoģenēze, klasifikācija, čūlainais kolīts (ČK), Krona slimība (KS), neklasificēts IZS un mikroskopisks kolīts (limfocītu kolīts un kolagēna kolīts), IZS imunoloģija un tās sasaiste ar dažādām ārstēšanas metodēm; 43.11.
348. IZS diagnostika: diagnostikas instrumenti, prasme diferencēt IZS no citām iespējamām slimībām – infekcijām, vaskulīta, išēmijas, Behčeta slimības, kairinātu zarnu sindroma (KZS), medikamentu izraisīta kolīta, prasme atšķirt IZS no SIBO, žults sāļu malabsorbcijas, obstrukcijas, infekcijām un funkcionālām zarnu slimībām, zināšanas par atbilstošiem izmeklējumiem – biomarķieri (asinis un fēču), endoskopija (augšējā un apakšējā, kapsulas endoskopija, enteroskopija), radioloģiskās metodes (CT, MRI, vēdera dobuma ultraskaņa un zarnu ultraskaņa), prasme klasificēt slimību, izmantojot standarta klasifikācijas, piemēram, Monreālas klasifikāciju, zināšanas par slimības apjomu, slimības aktivitāti, papildu zarnu izpausmēm un komplikācijām; 43.11.
349. zināšanas par medikamentiem, kuri tiek izmantoti un pieejami IZS ārstēšanai, ārstēšanas iespējas, ņemot vērā slimības izplatību un aktivitāti, iepriekšējo ārstēšanas vēsturi un komplikācijas, prasme interpretēt skrīninga testu rezultātus, ārstēšanas stratēģijas un medicīniskās terapijas blakusparādības un komplikāciju (tostarp biežuma) uzraudzība un pārvaldība, zināšanas par zāļu lietošanas pārtraukšanu un nepieciešamo ķirurģisko terapiju; 43.11.
350. zināšanas par blakusslimībām, ņemot vērā iepriekšējo ļaundabīgo audzēju vēsturi vai ļaundabīgo audzēju attīstības riskus, kā arī papildu slimības – tuberkuloze, B hepatīts, C hepatīts un HIV, infekcijas slimību skrīnings un imunizācijas nozīme pirms terapijas uzsākšanas un medicīniskās ārstēšanas laikā; 43.11.
351. zināšanas par augstas kvalitātes endoskopiskām procedūrām un spēja pielietot: 43.11.5.
352. dažādas slimību vērtēšanas sistēmas, kas tiek izmantotas klīniskajā praksē; 43.11.5.
353. kolorektālā vēža uzraudzības principus IZS gadījumā; 43.11.5.
354. hromoendoskopijas vai citas progresīvas endoskopijas metodes; 43.11.5.
355. video kapsulas endoskopijas, zināšanas par kontrindikācijām IZS gadījumā; 43.11.5.
356. poučoskopija; 43.11.
357. displāzijas parādīšanās un ārstēšana, novērošanas kolonoskopijas laikā; 43.11.
358. IZS komplikācijas; 43.11.
359. IZS histoloģiskās iezīmes un atšķirības no citām kuņģa–zarnu trakta patoloģijām (piemēram, infekcija); 43.11.
360. papildu apmācība kapsulas endoskopijas un enteroskopijas veikšanai; 43.11.
361. izprot savlaicīgas ķirurģiskas terpijas nozīmi un MDT lomu lēmumu pieņemšanā, pirmsoperācijas procesa nozīmi, ķirurģijas lomu ar slimību saistītās displāzijas ārstēšanā; 43.11.
362. zināšanas par enterālās barošanas lomu aktīvas IZS ārstēšanā, IZS deficītu mehānismiem (tostarp vitamīnu un minerālvielu deficītu), enterālās un parenterālās barošanas indikācijām un tās iespējamām komplikācijām, mājas parenterālās barošanas izaicinājumiem un pamatprincipiem; 43.11.
363. zināšanas par indikācijām un riskiem, par radioloģiskās izmeklēšanas metodēm; 43.11.
364. zināšanas par stomas maisiņu un pouchīta novērtēšanu un pārvaldību, akūta smaga kolīta ārstēšanu, fistulizējošu un perianālu KS (perianālas, enteroenteriskas, enterokutānas, enterovezikālas un taisnās zarnas fistulas), IZS ekstraintestinālām izpausmēm, grūtniecību, zāļu terapiju un operācijas ietekmi uz auglību un grūtniecību, imūnsupresantiem, bioloģiskās terapijas un ķirurģijas nozīmi grūtniecības laikā, krūtsbarošanu un ārstēšanas izvēli, jaundzimušo vakcināciju, ļaundabīgiem audzējiem (ar IZS saistīti un nesaistīti, skrīnings), oportūnistiskām infekcijām, uztura novērtējumu, pārejas aprūpi (pāreja no pediatrijas uz pieaugušo), MDT lomu, jaunām terapijām. 45
365. Klīniskās un vispārējās pamatprasmes un zināšanas endoskopijai: 44.
366. pacienta piekrišana, tostarp komplicētās piekrišanas situācijās, pacientu drošība, komforta novērtējums un mērīšana, saziņa ar pacientiem pirms un pēc procedūras, īpaši "slikto ziņu" paziņošana; 44.
367. atbilstība un pareizas indikācijas; 44.
368. droša sedācijas ievadīšana, tās uzraudzība – Richmond Agitation Sedation Scale; 44.
369. endoskopa dizains, funkcijas un iespējas (mākslīgais intelekts (AI)); 44.
370. diatermkoagulācijas lietošana un komplikācijas; 44.
371. endoskopiskās vienības projektēšana un vadība, tostarp finanses un personāls; 44.
372. endoskopa dekontaminācija; 44.
373. izmeklējumu kvalitātes kritēriji; 44.
374. prasme atpazīt patoloģiju un noteikt šo izmaiņu smaguma pakāpi; 44.
375. augšējā gremošanas trakta endoskopija: 44.10.
376. diagnostiskā endoskopija ar biopsiju un hromoendoskopiju; 44.10.
377. terapeitiskā endoskopija – hemostāzes metodes (ligācija, termiskā hemostāze, injekcijas metodes, klipšu lietošana); 44.10.
378. stenozes dilatācija; 44.10.
379. stenta ievietošana; 44.10.
380. PEG ievietošana un evakuācija; 44.
381. apakšējā gremošanas trakta endoskopija: 44.11.
382. diagnostiskā apakšējā endoskopija ar biopsiju un hromoendoskopiju; 44.11.
383. proktoskopija, rektoskopija, sigmoidoskopija; 44.11.
384. ileokolonoskopija; 44.11.
385. terapeitiskā endoskopija; 44.11.
386. pamata polipektomija; 44.11.
387. hemostāzes paņēmieni (piemēram, liģēšana, endocilpa, termiskā hemostāze, injekciju tehnika, klipsēšana); 44.11.
388. stenozes dilatācija; 44.
389. prasmju apguvei nepieciešamais indikatīvs procedūru skaits: 44.12.
390. diagnostiskā ezofago-gastro-duodenoskopijas – 300; 44.12.
391. hemostatiskās metodes barības vada varikozām vēnām un citām augšējā gremošanas trakta patoloģijām – 30; 44.12.
392. ileokolonoskopija – 300; 44.12.
393. diagnostiska sigmoidoskopija – 50; 44.12.
394. rektoskopija/proktoskopija –100; 44.12.
395. polipektomija un hemostāzes veikšana kolonoskopijas laikā – 100; 44.12.
396. balona dilatācija – 10; 44.12.
397. PEG-
398. 46
399. Klīniskās un vispārējās pamatprasmes un zināšanas ultraskaņas tehnikas pielietošanai: 45.
400. cistas FNA punkcija; 45.
401. abscesa, inficēta dobuma punkcija; 45.
402. limfmezgla FNA/FNB; 45.
403. aknas tumora FNA/FNB; 45.
404. aizkuņģa dziedzera FNA/FNB; 45.
405. aknu cistas punkcija; 45.
406. aizkuņģa dziedzera cistu drenāža; 45.
407. abscesa punkcija/drenāža; 45.
408. prasmju apguvei nepieciešamais indikatīvo ultraskaņas tehnikas procedūru skaits – diagnostikas procedūras – 50, terapeitiskas procedūras –
409. 47
410. Uzturs un adekvāti gremošanas procesi, uzsūkšanās un barības vielu piegāde ir vielmaiņas homeostāzes un veselības stūrakmeņi: 46.
411. nepietiekama uztura bioķīmija un fizioloģija; 46.
412. nepietiekama uztura un gremošanas traucējumu patoģenēze; 46.
413. malabsorbcijas etioloģija, motilitātes traucējumi, pēcoperācijas komplikācijas un medikamentu izraisītie traucējumi; 46.
414. mikrobiotas fizioloģiskā loma veselībā un disbiozes nozīme slimību patofizioloģijā; 46.
415. vielmaiņa normālos apstākļos un stresa vai pēcoperācijas situācijās; 46.
416. barošanas iespējas, iespējas izvēlēties atbilstošu diētu un pārtikas piedevas, uztura bagātinātājus; 46.
417. papildu uzturvielu ievadīšanas veidi, piemēram, perorāli, enterāli vai parenterāli, iespējamās komplikācijas; 46.
418. vēža kaheksijas ārstēšana gremošanas trakta onkoloģisku slimību gadījumos; 46.
419. parenterālās barošanas pamatprincipi pacientiem mājās un izaicinājumi; 46.
420. optimāla organizatoriska struktūra, lai veiksmīgi vadītu pacientus, kuriem ir deficītu risks; 46.
421. uztura atbalsta komandas nozīme lēmumu pieņemšanā, ciešas sadarbības nepieciešamība ar radniecīgiem veselības aprūpes speciālistiem, piemēram, medicīnas māsām, dietologiem un farmaceitiem. 48
422. Rezidentūras ilgums specialitātē ir pieci gadi: 47.
423. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas kardioloģijā, pneimonoloģijā, nefroloģijā, gastroenteroloģijā, tai skaitā nutrīcijas un dietoloģijas pamatos, reimatoloģijā, endokrinoloģijā, hematoloģijā, intensīvajā terapijā, infektoloģijā, alergoloģijā un imunoloģijā, onkoloģijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā stacionārā un internās medicīnas diferenciāldiagnostikā; 47.
424. trešajā, ceturtajā un piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas daudzprofilu stacionārā ārstniecības iestādē, kurā sniedz terciārā līmeņa gastroenteroloģiska profila palīdzību, ieskaitot gastroķirurģiju, transplantoloģiju un gastroenteroloģijas radioloģiju, terapeitiskajā gastroenteroloģijā, gastroinestinālajā endoskopijā, ārstniecības iestādē ar specialitātei atbilstošu profilu terapeitiskajā endoskopijā, pediatriskajā gastroenteroloģijā, kā arī terapeitiskajā gastroenteroloģijā. 49 (Grozīts ar MK 25.06.
425. noteikumiem Nr. 389) 2.
426. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts (P 02)
427. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 50
428. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta darbība ir centrālais posms primārajā veselības aprūpē, un tai ir koordinējoša loma primārajā veselības aprūpes līmenī un citos veselības aprūpes līmeņos. 51
429. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta zināšanas un tām atbilstošā darbība klīniskajā medicīnā tiek iedalīta četros līmeņos, nosakot šādu kompetences sadalījumu starp ģimenes (vispārējās prakses) ārstu un citu specialitāšu ārstiem: 50.
430. pirmais līmenis – ģimenes (vispārējās prakses) ārsts diagnosticē, izvērtē pacienta veselības stāvokli, ārstē saslimšanu patstāvīgi un darbojas neatkarīgi; 50.
431. otrais līmenis – ģimenes (vispārējās prakses) ārsts diagnosticē, izvērtē pacienta veselības stāvokli un ārstē saslimšanu patstāvīgi, ja nepieciešams, izmantojot citu specialitāšu ārstu konsultācijas; 50.
432. trešais līmenis – ģimenes (vispārējās prakses) ārsts izvērtē pacienta veselības stāvokli un veido darba hipotēzi, bet slimības diagnozes apstiprināšanai un turpmākai ārstēšanai nosūta pacientu citu veselības aprūpes speciālistu aprūpē, kopā ar šiem speciālistiem piedalās pacienta ar hroniskām saslimšanām terapijas rezultātu un veselības stāvokļa novērtēšanā un pēc pacienta klīniskās izveseļošanās vai hroniskās saslimšanas paasinājuma fāzes beigām turpina pacienta veselības stāvokļa pastāvīgu novērošanu un organizē viņa rehabilitāciju; 50.
433. ceturtais līmenis – ģimenes (vispārējās prakses) ārsts diagnosticē un nosūta pacientu turpmākai ārstēšanai stacionārā ārstniecības iestādē, lai nodrošinātu dzīvības uzturēšanu pēc sekmīgas kardiopulmonālās reanimācijas, kā arī lai uzsāktu ķirurģisku vai traumu ārstēšanu, un pēc pacienta klīniskās izveseļošanās organizē viņa rehabilitāciju un citu specialitāšu ārstu rekomendāciju izpildi. 52
434. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta kompetencē ir: 51.
435. iedzīvotāju veselības veicināšana, slimību profilakse, agrīna slimību diagnosticēšana, ārstēšana un rehabilitācija (indikāciju noteikšana un rehabilitācijas rezultātu novērtēšana); 51.
436. speciālo izmeklējumu nepieciešamības un citu specialitāšu ārstu līdzdalības noteikšana pacienta veselības aprūpē, kā arī citu veselības aprūpes speciālistu ieteikumu koordinēšana, izmantojot izmaksu efektīvākos veidus profilakses un ārstēšanas resursu izmantošanā; 51.
437. manipulāciju veikšana, specialitātes kompetences ietvaros izmantojot attiecīgās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes; 51.
438. veselības, slimības stāvokļa, slimības–veselības robežstāvokļa un veselības atbilstības izvērtēšana pacientam, sagatavojot par to medicīnisku atzinumu; 51.
439. akūtu un hronisku iekšējo orgānu, ādas, nervu, kaulu un mīksto audu, infekciju, acu, ausu, kakla un deguna, reproduktīvās sistēmas un seksuāli transmisīvo, psihisko slimību, narkomānijas un alkoholisma, kā arī citu slimību un to komplikāciju diagnostika un ārstēšana atbilstoši savas kompetences līmenim; 51.
440. pirmās palīdzības sniegšana un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 51.
441. konsultācijas ar stacionārās ārstniecības iestādes ārstiem, pacientam ārstējoties stacionārā, un atveseļošanas turpināšana pēcslimnīcas etapā, pārstāvot pacienta intereses; 51.
442. profilaktisko un diagnostisko pasākumu veikšana pacientu reproduktīvās veselības nodrošināšanai, veicot atbilstošas analīzes; 51.
443. konsultēšana ģimenes plānošanā un kontracepcijas jautājumos, izvērtējot nākamo vecāku veselību un reprodukcijai kaitīgos faktorus; 51.
444. grūtniecības diagnosticēšana un fizioloģiski noritošas grūtniecības pilna novērošana un vadīšana, kā arī patoloģiskas grūtniecības un grūtnieču ar paaugstinātu grūtniecības risku novērošana un vadīšana, sadarbība ar konsultējošo ginekologu dzemdību speciālistu; 51.
445. nedēļnieces un jaundzimušā aprūpe, konsultējoties ar attiecīgā profila speciālistiem sarežģītu pēcdzemdību patoloģiju gadījumā; 51.
446. jaundzimušo, zīdaiņu un bērnu attīstības un veselības novērošana un konsultāciju sniegšana par to uzlabošanu, profilaktiskās vakcinācijas veikšana atbilstoši vakcinācijas kalendāram; 51.
447. zīdaiņu, bērnu un pusaudžu ārstēšana, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās specialitātes ārstu; 51.
448. integrālas un nepārtrauktas aprūpes veikšana; 51.
449. iesaistīšanās pacienta psihosociālo apstākļu risināšanā, sniedzot konsultācijas veselības aprūpes jautājumos. 53
450. Lai veiktu ārstniecisko darbību, ģimenes (vispārējās prakses) ārstam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 52.
451. ģimenes medicīnas attīstības vēsture; 52.
452. ģimenes medicīna kā atsevišķa medicīnas nozare un tās pamatprincipi; 52.
453. ģimenes (vispārējās prakses) ārsts kā atsevišķa pamatspecialitāte, viņa loma veselības aprūpē; 52.
454. ģimenes medicīnas filozofiskais un zinātniskais pamatojums; 52.
455. veselības aprūpe un ģimenes medicīnas attīstības perspektīvas; 52.
456. veselības aprūpes nepārtrauktības princips ģimenes (vispārējās prakses) ārsta darbā; 52.
457. veselības, slimības un veselības aprūpes modeļi; 52.
458. veselības meklējuma process; 52.
459. komunikatīvā prasme, komunikāciju veidi un vides ietekme uz komunikācijām ģimenes (vispārējās prakses) ārsta darbā; 52.
460. vadlīnijas konsultācijas organizēšanai; 52.
461. problēmas definēšanas process ģimenes medicīnā (iemesli lūgumam pēc palīdzības, problēmu raksturs un simptomu izvērtējums); 52.
462. klīniskā metode ģimenes medicīnā un veselības problēmu risināšanas veidi; 52.
463. krīzes situācijas vadīšanas principi; 52.
464. biežākās krīzes situācijas ģimenē; 52.
465. slimību profilakse, veselības saglabāšana un veicināšana ģimenes (vispārējās prakses) ārsta darbā; 52.
466. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta prakses izveidošana un ar to saistītie likumi, normatīvie akti un prasības prakses izveidošanai; 52.
467. biznesa vadība ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē; 52.
468. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta prakses finansēšana; 52.
469. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta darba organizācija un sadarbības veidošana ar citiem veselības aprūpes speciālistiem un ārstniecības iestādēm, kā arī ar citām institūcijām un nevalstiskajām (sabiedriskajām) organizācijām; 52.
470. internā medicīna, neiroloģija, oftalmoloģija, otolaringoloģija, dermatoloģija, veneroloģija; 52.
471. mātes un bērna veselība (grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods, jaundzimušā, zīdaiņa un bērnu vecuma īpatnības un veselības problēmas, reproduktīva veselība un ģimenes plānošana); 52.
472. personas, ģimenes un sabiedrības veselība un rehabilitācija (psihiatrija, ģimenes (vispārējās prakses) ārsta darba psiholoģiskie aspekti, sabiedrības veselība); 52.
473. ķirurģija un neatliekamā medicīniskā palīdzība (ambulatorā ķirurģija, tai skaitā uroloģijas problēmas primārajā veselības aprūpē, traumatoloģija, neatliekamā medicīniskā palīdzība, katastrofu medicīna). 54
474. Rezidentūras ilgums specialitātē ir trīs gadi: 53.
475. pirmajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas internajā medicīnā (70 %), personas, ģimenes un sabiedrības veselībā (20 %), ģimenes medicīnā (10 %); 53.
476. otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas mātes un bērna veselībā (60 %), ķirurģijā, ambulatorajā ķirurģijā (15 %) un neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā (5 %), personas, ģimenes un sabiedrības veselībā (10 %), ģimenes medicīnā (10 %); 53.
477. trešajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas ģimenes medicīnā (90 %), personas, ģimenes un sabiedrības veselībā (10 %). 55
478. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par sirds un asinsvadu slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem, darbspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos: 54.
479. pirmais līmenis – esenciāla arteriāla hipertensija; 54.
480. otrais līmenis: 54.2.
481. sirds išēmiskā slimība: 54.2.1.
482. stenokardija; 54.2.1.
483. hroniska sirds išēmiskā slimība; 54.2.
484. arteriāla hipertensija un hipertoniskā krīze; 54.2.
485. miokardīti; 54.2.
486. kardiomiopātijas; 54.2.
487. akūta un hroniska sirds mazspēja; 54.2.
488. sirdskaites – iegūtas vārstuļu kaites; 54.2.
489. pulmonāla hipertensija; 54.
490. trešais līmenis: 54.3.
491. sirds išēmiskā slimība: 54.3.1.
492. miokarda infarkts; 54.3.1.
493. citas akūtas išēmiskās slimības formas; 54.3.
494. endokardīti; 54.3.
495. perikardīti; 54.3.
496. sirdskaites: 54.3.4.
497. iedzimtas sirds vārstuļu kaites; 54.3.4.
498. nozīmīgākās iedzimtās sirdskaites (atvērts Botalla vads, priekškambara vai kambara starpsienas defekts, aortas koarktācija, Fallo tetrāde); 54.3.
499. plaušu–sirds, plaušu–asinsrites patoloģija (plaušu infarkts, plaušu–asinsvadu trombembolija un tromboze); 54.3.
500. sirdsdarbības impulsa rašanās un vadīšanas traucējumi; 54.
501. ceturtais līmenis – sirds išēmiskā slimība – pēkšņa koronāra klīniskā nāve. 56
502. Rezidentūras laikā rezidents apgūst iemaņas sirds slimību diagnostikā: 55.
503. elektrokardiogrāfija (pieraksts un primārā interpretācija); 55.
504. ehokardiogrāfija; 55.
505. angiogrāfija; 55.
506. rentgenoloģiskie un radioloģiskie izmeklējumi; 55.
507. fonokardiogrāfija. 57
508. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju kardioloģijā: 56.
509. sirdsklauves; 56.
510. arteriāla hipertensija; 56.
511. sāpes sirds rajonā; 56.
512. elpas trūkums; 56.
513. tūska; 56.
514. cianoze. 58
515. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par elpošanas orgānu sistēmas slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem, darbspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos: 57.
516. pirmais līmenis: 57.1.
517. akūtas augšējo elpošanas ceļu infekcijas; 57.1.
518. akūtas apakšējo elpošanas ceļu slimības; 57.1.
519. bronhiālā astma – bronhiālas astmas lēkme; 57.
520. otrais līmenis: 57.2.
521. pneimonija; 57.2.
522. bronhiālā astma; 57.2.
523. pleirīts; 57.2.
524. pneimoskleroze; 57.2.
525. akūta un hroniska elpošanas mazspēja; 57.
526. trešais līmenis: 57.3.
527. plaušu tuberkuloze; 57.3.
528. plaušu vēzis; 57.3.
529. pneimokoniozes; 57.
530. ceturtais līmenis – bronhiālā astma – astmatiskais stāvoklis. 59
531. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par alerģisku slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem, darbspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos: 58.
532. pirmais līmenis: 58.1.
533. vazomotors un alerģisks rinīts; 58.1.
534. balsenes tūska; 58.1.
535. akūta nātrene; 58.
536. otrais līmenis: 58.2.
537. hroniska recidivējoša nātrene; 58.2.
538. medikamentozās alerģijas izpausmes; 58.
539. trešais līmenis – akūts alerģisks alveolīts; 58.
540. ceturtais līmenis: anafilaktiskais šoks. 60
541. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju pneimonoloģijā un alergoloģijā: 59.
542. klepus ar un bez krēpām; 59.
543. elpas trūkums; 59.
544. sāpes krūšu kurvī; 59.
545. asins spļaušana; 59.
546. šķidrums pleiras telpā. 61
547. Rezidentūras laikā rezidents apgūst praktiskās iemaņas elpošanas orgānu slimību diagnostikā: 60.
548. ārējās elpošanas izmeklēšana; 60.
549. asins gāzu analīze; 60.
550. bronhoskopija; 60.
551. skaitļotājtomogrāfija; 60.
552. funkcionālās raudzes (bronhu caurlaidības novērtēšana); 60.
553. plaušu rentgenogramma (jāprot izvērtēt rezultātus); 60.
554. ādas alerģiskās raudzes un specifiskā hiposensibilizācija. 62
555. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādām diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām pneimonoloģijā un alergoloģijā: 61.
556. ārējās elpošanas funkciju pamatrādītāju novērtēšana; 61.
557. pleiras punkcija; 61.
558. aerosolu inhalācijas tehnika; 61.
559. pikflovmetrija. 63
560. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par muskuļu, kaulu un saistaudu slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem, darbspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos: 62.
561. otrais līmenis: 62.1.
562. reimatisms; 62.1.
563. reimatoīdais artrīts; 62.1.
564. reaktīvie artrīti un HLA – B27 asociētās slimības, Reitera sindroms; 62.1.
565. psoriātiskais artrīts; 62.1.
566. deformējošā osteoartroze (arī deformējošā spondiloze); 62.1.
567. miozīts; 62.
568. trešais līmenis: 62.2.
569. ankilozējošais spondilartrīts; 62.2.
570. podagra un pseidopodagra; 62.2.
571. dermatomiozīts; 62.2.
572. reimatiskā polimialģija, fibrozīts; 62.2.
573. sistēmas vaskulīts; 62.2.
574. sistēmas sarkanā vilkēde; 62.2.
575. sistēmas sklerodermija. 64
576. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par imunoloģisko, mikrobioloģisko, bioķīmisko un instrumentālo izmeklējumu indikācijām un vērtējumu pacientiem ar muskuļu, kaulu un saistaudu slimībām, kā arī apgūst izmantojamos fizikālās terapijas un ārstnieciskās fizkultūras veidus (indikācijas un kontrindikācijas). 65
577. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju: 64.
578. artralģija, artrīts; 64.
579. mialģija; 64.
580. tendosinovīts. 66
581. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par nieru un urīna izvadceļu slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem, darbspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos: 65.
582. pirmais līmenis – urīnceļu infekcija; 65.
583. otrais līmenis: 65.2.
584. hronisks bakteriāls intersticiāls nefrīts; 65.2.
585. diabētiskā nefropātija; 65.2.
586. priekšdziedzera iekaisums un hipertrofija; 65.2.
587. hroniska nieru mazspēja; 65.
588. trešais līmenis: 65.3.
589. akūts un hronisks glomerulonefrīts; 65.3.
590. akūts intersticiāls nefrīts; 65.3.
591. obstruktīva uropātija; 65.3.
592. nieru slimības un grūtniecība; 65.3.
593. nieru bojājumi sistēmslimību pacientiem; 65.3.
594. akūta nieru mazspēja. 67
595. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju nefroloģijā: 66.
596. eritrocitūrija; 66.
597. leikocitūrija; 66.
598. proteīnūrija; 66.
599. anūrija; 66.
600. urēmija; 66.
601. nieru kolika; 66.
602. tūskas, nefrotiskais sindroms; 66.
603. renālā arteriālā hipertensija; 66.
604. urīna izdales ritmikas un daudzuma izmaiņas. 68
605. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par indikācijām un speciālām metodēm nieru un urīna izvadceļu slimību diagnostikā: 67.
606. abdominālā ultrasonogrāfija; 67.
607. nieru scintigrāfija; 67.
608. nieru asinsvadu doplerogrāfija; 67.
609. urogrāfija; 67.
610. datortomogrāfija un kodolmagnētiskā rezonanse. 69
611. Rezidentūras laikā rezidents apgūst detalizētas zināšanas un izpildes tehniku šādām diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām urīna izvadceļu slimību gadījumos: 68.
612. urīna izmeklēšanas ekspresmetodes; 68.
613. urīnpūšļa katetrizācija; 68.
614. priekšdziedzera palpācija un masāža. 70
615. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu kuņģa–zarnu trakta, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera un aknu slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbaspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos: 69.
616. pirmais līmenis: 69.1.
617. funkcionālās gremošanas trakta slimības (funkcionāla dispepsija, kairinātas zarnas sindroms, žultsceļu diskinēze); 69.1.
618. akūts un hronisks gastroenterīts; 69.1.
619. duodēna čūlas slimība; 69.
620. otrais līmenis: 69.2.
621. gastrointestināla atviļņa slimība; 69.2.
622. akūts un hronisks gastrīts, duodenīts; 69.2.
623. kuņģa čūlas slimība; 69.2.
624. hronisks pankreatīts; 69.2.
625. hronisks hepatīts; 69.2.
626. stāvokļi pēc vēdera dobuma orgānu operācijām; 69.2.
627. nekalkulozs holecistīts; 69.
628. trešais līmenis: 69.3.
629. obstruktīvas barības vada slimības; 69.3.
630. kuņģa vēzis; 69.3.
631. akūts pankreatīts; 69.3.
632. akūts hepatīts; 69.3.
633. aknu ciroze; 69.3.
634. taukainā hepatoze, amiloidoze, hemohromatozes, hronisks persistējošs hepatīts, hronisks aktīvs hepatīts, hronisks autoimūns hepatīts, reaktīvs hepatīts; 69.3.
635. holecistīts un holangīts (kalkulozs); 69.3.
636. nespecifisks čūlains kolīts; 69.3.
637. zarnu audzēji. 71
638. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu, sindromu un neatliekamo stāvokļu diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju kuņģa–zarnu trakta, aknu, žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera slimību gadījumā: 70.
639. malabsorbcija; 70.
640. disbakterioze; 70.
641. obstipācija; 70.
642. caureja; 70.
643. sāpes vēderā; 70.
644. dzelte; 70.
645. portāla hipertensija; 70.
646. hepatomegālija; 70.
647. anoreksija, novājēšana; 70.
648. hroniska un akūta gastrointestināla asiņošana; 70.
649. žults kolika; 70.
650. akūts vēders; 70.
651. citolītiskais sindroms; 70.
652. holestātiskais sindroms; 70.
653. hemorāģiskais sindroms; 70.
654. pārmantotās pigmenthepatozes (Žilbēra sindroms); 70.
655. neatliekamā medicīniskā palīdzība asiņošanas gadījumā no barības vada vēnām; 70.
656. aknu šūnu mazspēja (encefalopātija, aknu koma, hemorāģiskais sindroms). 72
657. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par indikācijām, pacientu sagatavošanu un rezultātu interpretāciju šādām manipulācijām kuņģa–zarnu trakta, aknu, žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera slimību diagnostikā: 71.
658. endoskopija; 71.
659. rentgenoloģiskie izmeklējumi; 71.
660. ultraskaņas izmeklējumi; 71.
661. pH metrija; 71.
662. bakterioloģiskie un citi izmeklējumi (koprogramma). 73
663. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas un izpildes tehniku šādām diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām gastroenteroloģijā: 72.
664. kuņģa skalošana; 72.
665. izmeklēšana per rectum; 72.
666. sagatavošana endoskopiskiem un rentgenoloģiskiem izmeklēju­miem. 74
667. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par asinsrades sistēmas slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbspēju vērtējumu un profilaksi, kā arī par diagnostisko metožu indikācijām, kontrindikācijām un novērtējumu hematoloģijā šādos līmeņos: 73.
668. pirmais līmenis – dzelzs deficīta anēmija; 73.
669. otrais līmenis: 73.2.
670. akūta un hroniska posthemorāģiska anēmija; 73.2.
671. vitamīna B deficīta anēmija; 73.2.
672. hemorāģiskas angiopātijas (Šenleina–Henoha purpura, Rendju–Oslera slimība); 73.
673. trešais līmenis: 73.3.
674. hemolītiskas anēmijas; 73.3.
675. aplastiskas anēmijas; 73.3.
676. akūta leikoze; 73.3.
677. hroniska mieloleikoze, mielodisplāzijas sindroms; 73.3.
678. hroniska limfoleikoze; 73.3.
679. mielomas slimība; 73.3.
680. limfomas un limfogranulomatoze; 73.3.
681. koagulopātijas, hemofīlijas; 73.3.
682. trombocitopātijas, Verlhofa slimība; 73.
683. ceturtais līmenis – diseminētas intravazālas koagulopātijas (DIC) sindroms. 75
684. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju hematoloģijā: 74.
685. anēmija; 74.
686. policitēmija; 74.
687. izmaiņas leikocītu skaitā un leikoformulā (tai skaitā agranulocitoze); 74.
688. trombocitopēnija; 74.
689. asinsreces traucējumi; 74.
690. limfadenopātija; 74.
691. splenomegālija; 74.
692. akūta asiņošana. 76
693. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas un izpildes tehniku šādām diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām hematoloģijā: 75.
694. asins analīze – ekspresmetodes; 75.
695. asins grupas noteikšana. 77
696. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu endokrinoloģisko slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbaspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos: 76.
697. pirmais līmenis: 76.1.
698. aptaukošanās; 76.1.
699. patoloģisks klimaktērijs; 76.
700. otrais līmenis: 76.2.
701. II tipa (neinsulinējamais) cukura diabēts; 76.2.
702. metaboliskais (X) sindroms; 76.2.
703. diabēta kompensācijas rādītāji, labas kompensācijas kritēriji, diabēta slimnieku apmācība, diabētiķu diētas kalkulācija, fiziskie vingrinājumi, ķermeņa un pēdas higiēna, autokontrole, insulīnterapija, mūsdienu insulīn­terapijas shēmas (intensificētā konvencionālā insulīnterapija); 76.2.
704. grūtniecība un cukura diabēts, tireotoksikoze, hipotireoze; 76.2.
705. vairogdziedzera hipofunkcija un hiperfunkcija; 76.
706. trešais līmenis: 76.3.
707. I tipa (insulinējamais) cukura diabēts; 76.3.
708. vairogdziedzera audzēji, tireoidīti; 76.3.
709. virsnieru slimības (primārs aldosteronisms, Kušinga sindroms, feo­hromocitomas, adrenoģenitālais sindroms (21 – hidroksilāzes deficīts), hroniska virsnieru mazspēja); 76.3.
710. hipofīzes slimības (akromegālija, prolaktinoma, hipopituitārisms, bezcukura diabēts); 76.3.
711. primārs hiperparatireoīdisms, hipoparatireoīdisms. 78
712. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu, sindromu un neatliekamo stāvokļu diferenciāldia­gnostiku un diferencētu terapiju endokrinoloģijā: 77.
713. polidipsija, poliūrija; 77.
714. mazs augums; 77.
715. ginekomastija; 77.
716. hiperkalciēmija, hipokalciēmija; 77.
717. hipoglikēmija; 77.
718. hirsutisms; 77.
719. matu izkrišana; 77.
720. vīriešu infertilitāte; 77.
721. agrīna un aizkavēta dzimumno­briešana; 77.
722. osteoporoze, osteomalācija; 77.
723. diabētiskā ketoacidoze (koma); 77.
724. hipoglikēmiskā koma; 77.
725. akūta virsnieru mazspēja. 79
726. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par endokrinoloģijā izmantojamo speciālo diagnostisko izmeklējumu indikācijām un novērtējumu: 78.
727. ultrasonogrāfiskā izmeklēšana; 78.
728. vairogdziedzera scintigrāfija un izmeklēšana ar radioaktīvajiem izotopiem; 78.
729. hormonu līmeņa noteikšana serumā; 78.
730. datortomogrāfija un kodolmagnētiskā rezonanse. 80
731. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas un izpildes tehniku šādām diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām endokrinoloģijā: 79.
732. glikēmijas noteikšana ar glikometru; 79.
733. glikozūrijas un ketonūrijas noteikšana; 79.
734. diētas kalkulācijas pamati cukura diabēta pacientam ar I tipa un II tipa cukura diabētu; 79.
735. cukura diabēta pacientu apmācība. 81
736. Rezidentūras laikā rezidents apgūst šādus infektoloģijas pamatprincipus: 80.
737. infekcijas slimību galvenās īpatnības; 80.
738. organisma nespecifiskie un specifiskie (imunitātes) aizsargfaktori; 80.
739. epidēmiskais process, tā sastāvdaļas; 80.
740. infekcijas slimību profilakses principi; 80.
741. imūnprofilakse, vakcīnas, imūnglobulīni; 80.
742. plānveida un profilaktiskā potēšana pēc epidēmiskām indikācijām; 80.
743. agrīnās komplikācijas pēc vakcīnu ievadīšanas; 80.
744. infekcijas slimību agrīnās diagnostikas principi; 80.
745. klīnisko un bioloģisko laboratorisko izmeklējumu nozīme agrīnā infekcijas slimību diagnostikā; 80.
746. infekcijas slimību specifiskās izmeklēšanas metodes (bakterio­skopiskās, bakterioloģiskās, parazitoloģiskās, virusoloģiskās, seroloģiskās), to izvēle un novērtējums; 80.
747. infekcijas slimību ārstēšanas pamatprincipi – specifiskā (imūn­globulīni, serumi), etiotropā, patoģenētiskā, simptomātiskā ārstēšana; 80.
748. ārsta taktika (algoritms), diagnosticējot (rodoties aizdomām) infekcijas slimības; 80.
749. dinamiskās novērošanas principi pēc pārslimotām infekcijas slimībām. 82
750. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu infekcijas slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbspēju vērtējumu un profilaksi, kā arī par diagnostisko metožu indikācijām, kontr­indikācijām un novērtējumu infektoloģijā šādos līmeņos: 81.
751. pirmais līmenis: 81.1.
752. saindēšanās ar pārtiku, vīrusu izraisīta caureja; 81.1.
753. vīrusu, baktēriju, mikoplazmu un hlamīdiju izraisītās elpošanas ceļu infekcijas; 81.1.
754. gripa, paragripa, rinovīrusu un adenovīrusu infekcijas; 81.1.
755. enterovīrusu infekcijas; 81.1.
756. infekciozā mononukleoze; 81.1.
757. herpes vīrusu infekcija; 81.1.
758. kaķu skrāpējumu slimība, citomegalovīrusu infekcija; 81.
759. otrais līmenis: 81.2.
760. infekciozā mononukleoze; 81.2.
761. herpes vīrusu infekcija; 81.2.
762. kaķu skrāpējumu slimība, citomegalovīrusu infekcija; 81.2.
763. šigeloze, salmoneloze, kampilobakterioze, žardiāze (lamblioze); 81.2.
764. enterobioze, askaridoze; 81.2.
765. Laima slimība; 81.2.
766. toksoplazmoze; 81.
767. trešais līmenis: 81.3.
768. ešerihioze, jersinioze, holēra; 81.3.
769. botulisms; 81.3.
770. trihocefaloze, trihineloze, difilobotrioze, tenidoze, toksokaroze; 81.3.
771. slimības, kas norit ar dzelti (A, B, C, D un E vīrushepatīts, leptospiroze); 81.3.
772. slimības, kas norit ar drudzi (vēdertīfs, paratīfi, izsitumu tīfs, malārija, sepse); 81.3.
773. poliomielīts; 81.3.
774. difterija; 81.3.
775. meningokoku infekcija un citi strutaini un serozi meningīti; 81.3.
776. ērču encefalīts; 81.3.
777. HIV infekcija; 81.3.
778. AIDS oportūniskās infekcijas; 81.3.
779. karantīnas infekcijas slimības (mēris, dzeltenais drudzis, īstās bakas); 81.3.
780. trakumsērga un stingumkrampji. 83
781. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu nervu slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem un profilaksi šādos līmeņos: 82.
782. otrais līmenis: 82.1.
783. hipertenzīva encefalopātija; 82.1.
784. cerebrāla hroniska išēmija; 82.1.
785. migrēna; 82.1.
786. grupas (claster) galvassāpes; 82.1.
787. tenzijas galvassāpes; 82.1.
788. hroniskas posttraumatiskas galvassāpes; 82.1.
789. sekundārs parkinsonisms; 82.
790. trešais līmenis: 82.2.
791. trijzaru nerva neiralģija; 82.2.
792. sejas nerva bojājums; 82.2.
793. citu kraniālo nervu bojājums; 82.2.
794. nervu (rokas, jostas un krustu) pinumu bojājums; 82.2.
795. kakla, krūšu, jostas un krustu nervu saknīšu bojājumi (kompresija); 82.2.
796. mononeiropātijas (rokas, kājas u. c.); 82.2.
797. polineiropātijas (iekaisīgas, toksiskas u. c.); 82.2.
798. meningīts; 82.2.
799. encefalīts, encefalomielīts, mielīts; 82.2.
800. intrakraniāls, intraspināls abscess; 82.2.
801. intrakraniāls, intraspināls tromboflebīts; 82.2.
802. vaskulāra mielopātija; 82.2.
803. epilepsija un epileptiskie sindromi; 82.2.
804. narkolepsija un katalepsija; 82.2.
805. Parkinsona slimība; 82.2.
806. sekundārs parkinsonisms; 82.2.
807. citas bazālo gangliju deģeneratīvas izmaiņas; 82.2.
808. distonijas; 82.2.
809. esenciāls tremors; 82.2.
810. mazā horeja un citi horejas veidi; 82.2.
811. Alcheimera slimība; 82.2.
812. cirkumskriptā galvas smadzeņu atrofija; 82.2.
813. multiplā skleroze; 82.2.
814. citas demielinizējošas nervu sistēmas slimības; 82.2.
815. Hentingtona slimība; 82.2.
816. pārmantota ataksija; 82.2.
817. pārmantota spastiska parapleģija; 82.2.
818. spināla muskuļu atrofija; 82.2.
819. spastiska cerebrāla trieka; 82.2.
820. hemipleģija; 82.2.
821. parapleģija, tetrapleģija (šļauganā un spastiskā); 82.2.
822. citi paralītiskie sindromi; 82.2.
823. muskuļu distrofijas; 82.2.
824. iedzimtas un cita veida miopātijas; 82.2.
825. miastēnija un miastēnijas sindromi; 82.2.
826. miotonija un miotoniskie sindromi; 82.2.
827. autonomās nervu sistēmas slimības (izņemot autonomo somatoformo disfunkciju); 82.2.
828. siringomielija un siringobulbija; 82.2.
829. galvas un muguras smadzeņu audzēji; 82.
830. ceturtais līmenis: 82.3.
831. cerebrāla tranzitora išēmiska lēkme; 82.3.
832. cerebrāls infarkts; 82.3.
833. intracerebrāla hemorāģija; 82.3.
834. subarahnoidāla hemorāģija; 82.3.
835. spināls infarkts; 82.3.
836. epileptisks stāvoklis; 82.3.
837. miastēnija un miastēnijas krīze; 82.3.
838. hidrocefālija; 82.3.
839. toksiska encefalopātija; 82.3.
840. smadzeņu kompresija; 82.3.
841. centrālās nervu sistēmas traumatiski bojājumi. 84
842. Rezidentūras laikā rezidenti apgūst zināšanas par izpildes tehniku un iegūto datu interpretāciju šādiem izmeklējumiem un manipulācijām neiroloģijā: 83.
843. acu zīlīšu tiešās un sadraudzības reakcijas noteikšana un novērtēšana; 83.
844. acu ābolu kustību noteikšana un novērtēšana; 83.
845. radzenes refleksa noteikšana un novērtēšana; 83.
846. nistagma (vertikālais, horizontālais) noteikšana un novērtēšana; 83.
847. mīmikas muskulatūras kustību novērtēšana; 83.
848. mīksto aukslēju un rīkles refleksa noteikšana un novērtēšana; 83.
849. roku un kāju cīpslu refleksa noteikšana; 83.
850. "snuķīša" un Marinesku refleksa noteikšana un novērtēšana; 83.
851. Babinska refleksa noteikšana un novērtēšana; 83.
852. nervu un saknīšu palpējamo punktu noteikšana; 83.
853. Lasega un Neri simptoma noteikšana un novērtēšana; 83.
854. sprandas stīvuma un Kerniga simptoma noteikšana un novērtēšana; 83.
855. ādas sāpju sajūtas noteikšana; 83.
856. kustības un stāvokļa sajūtas noteikšana; 83.
857. muskulatūras tonusa noteikšana un novērtēšana; 83.
858. Romberga mēģinājuma novērtēšana; 83.
859. pirksta–degungala un papēža–ceļgala mēģinājuma novērtēšana; 83.
860. dermogrāfisma noteikšana; 83.
861. vienkāršāko manuālās terapijas paņēmienu veikšana; 83.
862. vienkāršāko masāžas paņēmienu veikšana; 83.
863. vienkāršāko refleksterapijas paņēmienu veikšana; 83.
864. infiltrācijas un perineirālas blokādes veikšana. 85
865. Rezidentūras laikā rezidents apgūst indikācijas un kontrindikācijas šādiem izmeklējumiem nervu sistēmas slimību gadījumos: 84.
866. redzes nerva diska apskate; 84.
867. kraniogrāfija; 84.
868. spondilogrāfija; 84.
869. elektroencefalogrāfija; 84.
870. elektromiogrāfija; 84.
871. ehoencefaloskopija; 84.
872. smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija; 84.
873. cerebrospinālā likvora analīze; 84.
874. smadzeņu datortomogrāfija; 84.
875. mugurkaula starpskriemeļu disku datortomogrāfija; 84.
876. kontrasta mielogrāfija; 84.
877. kodolmagnētiskās rezonanses izmantošana neiroloģisko slimību diagnostikā. 86
878. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu acu slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbspēju novērtējumu un profilaksi šādos līmeņos: 85.
879. pirmais līmenis: 85.1.
880. mieža grauds; 85.1.
881. konjunktivīti; 85.1.
882. vājredzīgu un aklu pacientu sociālā rehabilitācija; 85.
883. otrais līmenis: 85.2.
884. blefarīti; 85.2.
885. mieža grauds; 85.2.
886. krusas grauds; 85.2.
887. ksantelasma; 85.2.
888. dakrioadenīts; 85.2.
889. radzenes tūska; 85.2.
890. uveīti; 85.2.
891. katarakta; 85.2.
892. diabētiskā retinopātija; 85.2.
893. hipertoniskā retinopātija; 85.2.
894. hemoftalmi; 85.2.
895. redzes orgāna izmaiņas vispārēju slimību gadījumos (hiperto­niskā slimība, cukura diabēts, nieru slimības, centrālās nervu sistēmas slimības); 85.2.
896. šķielēšana – esotropija, hipertropija, hipotropija, heteroforija, paralītiska šķielēšana, nistagms; 85.2.
897. hipermetropija; 85.
898. trešais līmenis: 85.3.
899. entropija un ektropija; 85.3.
900. plakstiņa ievainojumi; 85.3.
901. trichiasis; 85.3.
902. radzenes virspusēji bojājumi un keratīti; 85.3.
903. lagophthalmus; 85.3.
904. epicantus; 85.3.
905. ksantelasma; 85.3.
906. plakstiņa tumori; 85.3.
907. dakriocistīts; 85.3.
908. dakriostenoze; 85.3.
909. asaru kanāla audzēji; 85.3.
910. konjunktīvas svešķermeņi; 85.3.
911. pterygium; 85.3.
912. subkonjunktivālas hemorāģijas; 85.3.
913. konjunktīvas jaunveidojumi; 85.3.
914. radzenes apdegumi; 85.3.
915. radzenes distrofijas; 85.3.
916. radzenes transplantācija; 85.3.
917. keratokonuss; 85.3.
918. sklēras slimības (episklerīti, sklerīti); 85.3.
919. iridociklīts; 85.3.
920. iris tumori; 85.3.
921. katarakta; 85.3.
922. afakija; 85.3.
923. artefakija; 85.3.
924. stiklveida ķermeņa slimības – vitreoretinālās ķirurģijas iespējas un indikācijas; 85.3.
925. tīklenes asinsvadu akūta necaurlaidība; 85.3.
926. tīklenes atslāņošanās; 85.3.
927. maculas deģenerācija; 85.3.
928. retinoblastoma; 85.3.
929. neiznēsāto bērnu retinopātija; 85.3.
930. horeoretinīts; 85.3.
931. melanoma; 85.3.
932. atvērta kakta glaukoma; 85.3.
933. iedzimta glaukoma; 85.3.
934. sekundāra glaukoma; 85.3.
935. acs ābola kontūzijas; 85.3.
936. endoftalmīts; 85.3.
937. mikroftalms; 85.3.
938. hifēma; 85.3.
939. redzes orgāna izmaiņas vispārēju slimību gadījumos (hiperto­niskā slimība, cukura diabēts, nieru slimības, centrālās nervu sistēmas slimības); 85.3.
940. šķielēšana – esotropija, ekso­tropija, hipertropija, hipotropija, heteroforija, paralītiska šķielēšana, nistagms; 85.3.
941. hipermetropija; 85.3.
942. miopija; 85.3.
943. astigmatisms; 85.3.
944. presbiopija; 85.3.
945. anizometropija; 85.3.
946. cikloplēģija; 85.3.
947. diplopija; 85.3.
948. ambliopija; 85.3.
949. zema redze un aklums; 85.3.
950. redzes nerva ekskavācija; 85.3.
951. redzes nerva tūska; 85.3.
952. redzes nerva atrofija; 85.3.
953. redzes nerva neirīts; 85.
954. ceturtais līmenis: 85.4.
955. asaru kanāla ievainojumi; 85.4.
956. radzenes svešķermeņi; 85.4.
957. lēcas un intraokulārās lēcas dislokācija; 85.4.
958. akūtas glaukomas lēkme; 85.4.
959. orbitocelulīts un orbītas flegmona; 85.4.
960. orbītas lūzumi; 85.4.
961. orbītas tumori; 85.4.
962. acs ābola perforējoši ievainojumi; 85.4.
963. intraokulāri svešķermeņi; 85.4.
964. buftalms; 85.4.
965. hipopion. 87
966. Rezidentūras laikā rezidents apgūst papildu zināšanas par izmeklēšanas metožu lietošanas indikācijām oftalmoloģijā. 88
967. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par indikācijām, izpildes tehniku un iegūto datu interpretāciju šādiem izmeklējumiem un manipulācijām oftalmoloģijā šādos līmeņos: 87.
968. pirmais līmenis: 87.1.
969. redzes asuma pārbaude bez korekcijas un ar pacienta brillēm; 87.1.
970. redzes lauka orientējoša noteikšana; 87.1.
971. krāsu redzes izmeklēšana ar tabulām; 87.1.
972. acu kustību pārbaude; 87.1.
973. zīlīšu reakcijas noteikšana; 87.1.
974. acs ārējā apskate; 87.1.
975. fundus oculi apskate; 87.
976. otrais līmenis: 87.2.
977. redzes asuma pārbaude bērniem un zīdaiņiem; 87.2.
978. binokulārās redzes pārbaude; 87.2.
979. acs stāvokļa orbītā noteikšana; 87.2.
980. acs spiediena mērīšanas palpatorā un bezkontakta metode; 87.2.
981. fundus oculi apskate; 87.
982. trešais līmenis: 87.3.
983. refrakcijas pārbaude, subjektīvā un objektīvā; 87.3.
984. dinamiskā un statiskā perimetrija; 87.3.
985. aplanācijas tonometrija. 89
986. Rezidentūras laikā rezidents apgūst šādas terapeitiskās prasmes oftalmoloģijā: 88.
987. acu pilienu pilināšana; 88.
988. acu ziedes ielikšana; 88.
989. svešķermeņa izņemšana no konjunktīvas; 88.
990. acu pārsēja uzlikšana; 88.
991. skropstas izņemšana. 90
992. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par indikācijām šādām izmeklēšanas metodēm oftalmoloģijā: 89.
993. gonioskopija; 89.
994. eksoftalmometrija; 89.
995. ortoptiska; 89.
996. izmeklēšana; 89.
997. perimetrija; 89.
998. elektroretinogrāfija; 89.
999. fluorescentā angiogrāfija; 89.
1000. ehogrāfija; 89.
1001. elektrofizioloģiskā izmeklēšana. 91
1002. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par indikācijām šādām operācijām oftalmoloģijā: 90.
1003. lāzerterapija; 90.
1004. kataraktas ķirurģija; 90.
1005. šķielēšanas ķirurģija; 90.
1006. vitrektomija; 90.
1007. tīklenes operatīva ārstēšana; 90.
1008. glaukomas operatīva ārstēšana; 90.
1009. radzenes transplantācija; 90.
1010. plakstiņu ķirurģiska ārstēšana. 92
1011. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem jautājumiem otolaringoloģijā: 91.
1012. deguna elpošanas nozīme bērna sejas skeleta attīstībā, adenoīdu sejas veidošanās; 91.
1013. deguna aizsargfunkcijas; 91.
1014. orgānu (specialitātes ietvaros) iekaisumu tipiskā mikroflora, antimikrobās, antivirālās un antimikotiskās (lokālās un virspusējās) ārstēšanas principi; 91.
1015. neatliekamā medicīniskā palīdzība otolaringoloģijā; 91.
1016. balsenes stenoze; 91.
1017. indikācijas lig. Conicum punkcijai un incīzijai; 91.
1018. indikācijas traheostomijai; 91.
1019. traheostomēta pacienta kopšana; 91.
1020. akūts dzirdes zudums; 91.
1021. ārstēšanas taktikas un transportēšanas jautājumi pacientiem ar otogēnām–endokraniālām, rinogēnām–endokraniālām, orbitālām komplikā­cijām. 93
1022. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par ausu, deguna un kakla slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbaspēju novērtējumu un profilaksi šādos līmeņos: 92.
1023. pirmais līmenis: 92.1.
1024. deguna asiņošana – cēloņi un asiņošanas apturēšana; 92.1.
1025. svešķermenis degunā; 92.1.
1026. vulgāras angīnas; 92.1.
1027. akūts rinīts, faringīts, laringīts; 92.1.
1028. akūts vidusauss iekaisums (salpingootīts, serozs iekaisums); 92.1.
1029. akūts paranazāls sinusīts; 92.
1030. otrais līmenis: 92.2.
1031. paratonsilīti (flegmona, abscess); 92.2.
1032. sekundāras angīnas hematoloģiskiem pacientiem; 92.2.
1033. deguna furunkuls; 92.2.
1034. auss furunkuls; 92.2.
1035. akūts paranazāls sinusīts; 92.2.
1036. akūts vidusauss iekaisums (salpingootīts, strutains iekaisums); 92.
1037. trešais līmenis: 92.3.
1038. otogēns sejas nerva bojājums; 92.3.
1039. labirinta ataka (Menjera slimība un sindroms); 92.3.
1040. deguna kaula lūzums; 92.3.
1041. svešķermenis trahejā, bronhā un barības vadā; 92.3.
1042. paratonsilīti (flegmona, abscess); 92.3.
1043. sifilītiskā angīna un laringīts; 92.3.
1044. agrīnās onkoloģisko slimību pazīmes otolaringoloģijā; 92.
1045. ceturtais līmenis – barības vada ķīmiskais apdegums. 94
1046. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par indikācijām, izpildes tehniku un iegūto datu interpretāciju šādiem izmeklējumiem un manipulācijām otolaringoloģijā: 93.
1047. deguna, deguna blakusdobumu, auss, kakla inspekcija un palpācija; 93.
1048. faringoskopija, otoskopija; 93.
1049. uztriepes noņemšana no rīkles un deguna; 93.
1050. rīkles gļotādas ieziešana; 93.
1051. balss saišu apskate; 93.
1052. indikācijas deguna blakusdobumu rentgenogrāfijai un iegūto rezultātu analīze; 93.
1053. dzirdes pārbaude ar valodu; 93.
1054. Vēbera un Rinnes testi; 93.
1055. audiometrija un audiogrammas (bez izpildes tehnikas), līdzsvara traucējumu un vestibulārā nistagma pārbaude; 93.
1056. auss skalošana; 93.
1057. auss izpūšana; 93.
1058. desmurģija otolaringoloģijā; 93.
1059. deguna asiņošanas apturēšana; 93.
1060. svešķermeņu izvilkšana no deguna; 93.
1061. svešķermeņa izvilkšana no mutes, rīkles; 93.
1062. svešķermeņa izvilkšana no auss ejas; 93.
1063. deguna priekšējā tamponāde. 95
1064. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem jautājumiem dermatoveneroloģijā šādos līmeņos: 94.
1065. pirmais līmenis: 94.1.
1066. ādas simptomātika – eflorescences; 94.1.
1067. dermatožu klasifikācija; 94.1.
1068. sēnīšu slimību profilakse; 94.1.
1069. niezes izpausmes klīniskie simptomi un izraisītājfaktori; 94.1.
1070. dermatītu klīniskās izpausmes; 94.1.
1071. iekšķīgo slimību izpausmes ādā, matos un nagos; 94.1.
1072. hipovitaminožu izpausmes ādā, matos un nagos; 94.1.
1073. gastrointestinālā trakta patoloģijas izpausme ādā; 94.1.
1074. senilas pārmaiņas ādā un prekankrozes; 94.1.
1075. seksuāli transmisīvās slimības, to veidi; 94.1.
1076. AIDS izpausme ādā un gļotādās; 94.
1077. otrais līmenis: 94.2.
1078. kašķis; 94.2.
1079. keratomikozes; 94.2.
1080. epidermomikoze; 94.2.
1081. trihofītija; 94.2.
1082. mikrosporija; 94.2.
1083. piodermija; 94.2.
1084. psoriasis vulgaris; 94.2.
1085. ekzēma; 94.2.
1086. dermatītu klīniskās izpausmes; 94.2.
1087. seksuāli transmisīvās slimības, to veidi; 94.2.
1088. gonoreja; 94.2.
1089. iekšējo orgānu bojājumi sekundārā un terciārā sifilisa gadījumā; 94.
1090. trešais līmenis: 94.3.
1091. piodermija; 94.3.
1092. psoriasis vulgaris; 94.3.
1093. ekzēma; 94.3.
1094. profesionālās dermatozes; 94.3.
1095. gonoreja; 94.3.
1096. primārais un sekundārais sifiliss; 94.3.
1097. nervu sistēmas sifiliss; 94.3.
1098. iedzimts sifiliss. 96
1099. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas un praktiskās iemaņas par šādiem jautājumiem dermatoveneroloģijā: 95.
1100. iztriepju un uzsējumu ņemšanas tehnika seksuāli transmisīvo slimību noteikšanai; 95.
1101. nokasījumu ņemšanas tehnika no ādas un nagiem sēnīšu slimību mikroskopiskai izmeklēšanai; 95.
1102. nokasījumu ņemšana no ādas histoloģiskai izmeklēšanai. 97
1103. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem jautājumiem pediatrijā šādos līmeņos: 96.
1104. pirmais līmenis: 96.1.
1105. bērns vispārējā praksē; 96.1.
1106. prakses organizācija bērnu veselības aprūpei; 96.1.
1107. speciālistu loma bērnu veselības aprūpē; 96.1.
1108. strukturālās izmaiņas pediatrijā; 96.1.
1109. bērnu attīstības fizioloģija (pedoloģija); 96.1.
1110. somatiskā attīstība un funkcionālais nobriedums; 96.1.
1111. atsevišķu orgānu un sistēmu funkcionālais nobriedums attīstības fāzēs; 96.1.
1112. statomotorās, psihosensorās un intelektuālās attīstības pazīmju pazīšana; 96.1.
1113. psihiskā attīstība, sensorie sasniegumi, inteliģences, runas un sociālā attīstība; 96.1.
1114. attīstības un nobrieduma novērtējums; 96.1.
1115. novirzes no normālās attīstības – definīcijas; 96.1.
1116. vesela bērna barošana (vispārējie pamati – uzturvielu nepieciešamība); 96.1.
1117. bērna barošana dažādās attīstības fāzēs; 96.1.
1118. jaundzimušā kopšana; 96.1.
1119. zīdaiņa kopšana; 96.1.
1120. dienas režīms; 96.1.
1121. agrīna pareizu mātes un bērna attiecību nodibināšana; 96.1.
1122. bērns ģimenē; 96.1.
1123. bērna patofizioloģijas īpatnības dažādos vecumos; 96.1.
1124. anamnēzes savākšanas īpatnības pediatrijā; 96.1.
1125. bērna izmeklēšana (ārsta pieņemšanas laikā); 96.1.
1126. ārstēšanas noteikšanas pamatiezīmes terapeitiskā un diagnostiskā tehnika; 96.1.
1127. primārā un sekundārā prevencija: 96.1.23.
1128. bērnu veselības uzraudzība un potēšana; 96.1.23.
1129. nelaimes gadījumu prevencija; 96.1.23.
1130. agrīnās diagnostikas stratēģija un īstenošana; 96.1.23.
1131. norūdīšana; 96.1.
1132. drudzis; 96.1.
1133. nabas anomālijas un nabas sai­tes atliekas atkrišanas problēma; 96.1.
1134. ādas infekcijas jaundzimušajiem; 96.1.
1135. rinīts jaundzimušajiem; 96.1.
1136. zīdaiņu slimības: 96.1.28.
1137. dispepsija; 96.1.28.
1138. zarnu kolikas; 96.1.28.
1139. vitamīnu nodrošinājums; 96.1.28.
1140. rahīts; 96.1.
1141. gremošanas trakta slimības: 96.1.29.
1142. kairinātās zarnas sindroms; 96.1.29.
1143. aizcietējumi; 96.1.
1144. respiratorās sistēmas slimības: 96.1.30.
1145. akūtas respiratoras saslimšanas; 96.1.30.
1146. laringīts bez stenozes; 96.1.30.
1147. streptokoku faringīts, tonsilīts; 96.1.30.
1148. bakteriāla pneimonija; 96.1.
1149. nieru un urīnceļu slimības: 96.1.31.
1150. nieru iekaisuma slimības, urīnceļu infekcija; 96.1.31.
1151. akūta urīna atteces aizture; 96.1.
1152. nervu sistēmas slimības: 96.1.32.
1153. dzemdību galvas traumas; 96.1.32.
1154. minimāla cerebrāla disfunkcija; 96.1.32.
1155. inteliģences defekts (oligofrēnija); 96.1.32.
1156. uzvedības traucējumi, psihopātijai līdzīgā uzvedība; 96.1.32.
1157. galvassāpes; 96.1.
1158. asinsrites slimības: 96.1.33.
1159. hipertonija; 96.1.33.
1160. hipotonija, ortostatiskas sinkopas; 96.1.33.
1161. anēmijas; 96.1.
1162. acu slimības: 96.1.34.
1163. plakstiņu slimības; 96.1.34.
1164. konjunktīvas slimības; 96.1.
1165. stājas traucējumi; 96.1.
1166. infekciju un parazitāro slimību īpatnības bērnu vecumā (garais klepus, seksuāli transmisīvo slimību izpausmes bērniem, masalas, masaliņas, varicella, herpes infekcija, parotīts, difterija, tuberkuloze, hepatīti, helmintozes); 96.1.
1167. ādas slimību īpatnības jaundzimušo, zīdaiņu un bērnu vecumā; 96.1.
1168. hroniski slims (vai apdraudēts) bērns: 96.1.38.
1169. hroniski slima (vai apdraudēta) bērna dinamiskās novērošanas vispārējie aspekti; 96.1.38.
1170. medicīniskā rehabilitācija (nosūtīšanas indikācijas un reha­bilitācijas rezultātu novērtēšana); 96.1.38.
1171. sociālā rehabilitācija; 96.1.38.
1172. hroniski slima bērna dinamiskā novērošana; 96.1.38.
1173. sporta nodarbības; 96.1.38.
1174. profesijas izvēle; 96.
1175. otrais līmenis: 96.2.
1176. attīstības un nobrieduma novērtējums; 96.2.
1177. novirzes no normālās attīstības; 96.2.
1178. bērna barošana dažādās attīstības fāzēs; 96.2.
1179. fizisko spēju izvērtējums (Eurotesti); 96.2.
1180. vemšana; 96.2.
1181. urinācijas traucējumi; 96.2.
1182. jaundzimušo slimības: 96.2.7.
1183. fizioloģiskā dzelte; 96.2.7.
1184. ādas infekcijas; 96.2.7.
1185. barības uzņemšanas traucējumi, rīšanas traucējumi un atgrūšanas; 96.2.7.
1186. caureja; 96.2.
1187. slima jaundzimušā un zīdaiņa novērošana; 96.2.
1188. dzemdību traumas; 96.2.
1189. intoksikācijas zīdaiņu vecumā; 96.2.
1190. vitamīna C deficīts (Muller–Barlowsche slimība) un citu vitamīnu deficīts; 96.2.
1191. distrofija; 96.2.
1192. adipositas; 96.2.
1193. augšanas anomālijas (mazs augums, garš augums, augšanas ātruma traucējumi); 96.2.
1194. pubertātes traucējumi; 96.2.
1195. fertilitātes traucējumi; 96.2.
1196. seksuālās problēmas pubertātes vecumā; 96.2.
1197. gremošanas trakta slimības: 96.2.18.
1198. gļotādu, mutes un siekalu dziedzeru slimības; 96.2.18.
1199. zobu un smaganu slimības; 96.2.18.
1200. recidivējoša un hroniska caur­eja; 96.2.18.
1201. vēdera sāpes; 96.2.18.
1202. recidivējošas zarnu kolikas; 96.2.
1203. respiratorās sistēmas slimības: 96.2.19.
1204. aringīts bez stenozes; 96.2.19.
1205. bronhiolīts, bronhopneimonija; 96.2.19.
1206. bakteriālas dabas komplikācijas (otīts, sinusīts); 96.2.19.
1207. bakteriāla pneimonija; 96.2.19.
1208. bronhiālā astma; 96.2.19.
1209. svešķermenis augšējos elpošanas ceļos; 96.2.
1210. nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības: 96.2.20.
1211. pielonefrīts; 96.2.20.
1212. glomerulonefrīts; 96.2.20.
1213. nefrotiskais sindroms; 96.2.20.
1214. nierakmeņu slimība; 96.2.20.
1215. akūta urīna atteces aizture; 96.2.20.
1216. prepucialsinēhijas, fimoze, balanīts, parafimoze, akūta hidro­cēle, orhīts, periorhīts, epididimīts, sēklinieku torsijas; 96.2.20.
1217. vulvovaginīts; 96.2.
1218. nervu sistēmas slimības: 96.2.21.
1219. dzemdību galvas traumas; 96.2.21.
1220. kraniostenoze/mikrocefālija; 96.2.21.
1221. miopātijas; 96.2.21.
1222. inteliģences defekts (oligofrēnija); 96.2.21.
1223. uzvedības traucējumi, psihopātijai līdzīga uzvedība; 96.2.21.
1224. galvassāpes; 96.2.
1225. asinsrites slimības: hipertonija; 96.2.
1226. anēmijas; 96.2.
1227. acu slimības: 96.2.24.
1228. strabisms; 96.2.24.
1229. aklums un vājredzība; 96.2.
1230. ortopēdiskās slimības: 96.2.25.
1231. skeleta anomālijas zīdaiņiem; 96.2.25.
1232. skeleta anomālijas bērnu vecumā; 96.2.25.
1233. kāju un pēdas deformācijas; 96.2.
1234. hroniski slims (vai uz to apdraudēts) bērns: 96.2.26.
1235. speciālā izglītība un integratīvā apmācība; 96.2.26.
1236. psihiskā rehabilitācija; 96.2.26.
1237. medicīniskā un sociālā rehabilitācija; 96.2.
1238. nelaimes gadījumi ar jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem; 96.
1239. trešais līmenis: 96.3.
1240. ģenētiskā uzraudzība; 96.3.
1241. bērna aprūpe ārstniecības iestādē (dzemdību palīdzības profila ārstniecības iestādē); 96.3.
1242. dzemdību traumas; 96.3.
1243. hipertrofiskā pilorostenoze; 96.3.
1244. cukura diabēts (Diabetes mellitus); 96.3.
1245. atkārtotas ketonēmiskās vemšanas; 96.3.
1246. gremošanas trakta slimības: 96.3.7.
1247. augšžokļa, aukslēju iedzimtas anomālijas; 96.3.7.
1248. celiakija; 96.3.7.
1249. mukoviscidoze; 96.3.7.
1250. granulomatozs enterokolīts (Krona slimība); 96.3.7.
1251. akūts vēders; 96.3.
1252. respiratorās sistēmas slimības: 96.3.8.
1253. laringīts ar stenozi; 96.3.8.
1254. bronhiālā astma; 96.3.8.
1255. svešķermenis augšējos elpošanas ceļos; 96.3.
1256. nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības: 96.3.9.
1257. glomerulonefrīts; 96.3.9.
1258. nefrotiskais sindroms; 96.3.9.
1259. hemolītiski urēmiskais sindroms; 96.3.9.
1260. tubulārais sindroms; 96.3.9.
1261. prepucialsinēhijas, fimoze, balanīts, parafimoze, akūta hidrocēle, orhīts, periorhīts, epididimīts, sēklinieku torsijas; 96.3.9.
1262. hipospadija; 96.3.9.
1263. asiņošana no dzimumorgāniem; 96.3.
1264. nervu sistēmas slimības: 96.3.10.
1265. iedzimts galvas smadzeņu un muguras smadzeņu plēves iekaisums; 96.3.10.
1266. dzemdību galvas traumas; 96.3.10.
1267. iedzimti koordinācijas traucējumi; 96.3.10.
1268. intrakraniāli tilpuma procesi; 96.3.10.
1269. hidrocefālija; 96.3.10.
1270. hroniskas subdurālas asiņošanas, subdurālas higromas; 96.3.10.
1271. Reja sindroms; 96.3.10.
1272. kraniostenoze/mikrocefālija; 96.3.10.
1273. miopātijas; 96.3.
1274. sirds un asinsvadu slimības: 96.3.11.
1275. iedzimtas sirds un lielo asinsvadu anomālijas; 96.3.11.
1276. iegūtas sirdskaites; 96.3.11.
1277. kardīts; 96.3.
1278. sistēmu slimības un audzēji; 96.3.
1279. asins slimības, asins recēšanas traucējumi: 96.3.13.
1280. alerģiskais vaskulīts (Šenleina–Henoha, reimatiskā purpura); 96.3.13.
1281. idiopatiskā trombocitopēniskā purpura; 96.3.13.
1282. hemofīlija; 96.3.13.
1283. koagulopātijas; 96.3.
1284. acu slimības: 96.3.14.
1285. lēcas un acs ābola slimības; 96.3.14.
1286. strabisms; 96.3.14.
1287. refrakcijas novirzes; 96.3.14.
1288. aklums un vājredzība; 96.3.14.
1289. acu traumas; 96.3.
1290. ortopēdiskās slimības: 96.3.15.
1291. iedzimtas anomālijas (gūžas locītavu displāzijas, Pes equinovarus adductus excavatus, Torticollis); 96.3.15.
1292. mugurkaula deformācijas; 96.3.15.
1293. aseptiskās kaulu nekrozes, kaulu sāpes; 96.3.15.
1294. skeleta traumas (lūzumi, luksācijas); 96.
1295. ceturtais līmenis – bezsamaņa. 98
1296. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem ģimenes plānošanas jautājumiem šādos līmeņos: 97.
1297. pirmais līmenis: 97.1.
1298. pusaudžu seksuālās problēmas un kontracepcija; 97.1.
1299. neplānotu grūtniecību galvenie iemesli un to novēršanas iespējas; 97.1.
1300. kontracepcija ar barjermetodēm sievietēm un vīriešiem; 97.1.
1301. dabīgas ģimenes plānošanas metodes; 97.1.
1302. kontracepcija laktācijas periodā, pēc operatīvām dzemdībām; 97.1.
1303. grūtniecības plānošana ģimenē; 97.1.
1304. veselības mācības pamatprincipi; 97.
1305. otrais līmenis – hormonālā kontracepcija (veidi, blakusiedarbība, kontrindikācijas); 97.
1306. trešais līmenis: 97.3.
1307. ķirurģiska kontracepcija un tās veidi sievietēm un vīriešiem; 97.3.
1308. intrauterīnā kontracepcija, sarežģījumi, kontrindikācijas. 99
1309. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem jautājumiem dzemdniecībā šādos līmeņos: 98.
1310. pirmais līmenis: 98.1.
1311. grūtniecības diagnostika; 98.1.
1312. fizioloģiskās izmaiņas sievietes organismā grūtniecības laikā; 98.1.
1313. antenatālā mātes un bērna aprūpe; 98.1.
1314. slimības, kuras var ietekmēt grūtniecības gaitu (sirds un asinsvadu saslimšanas, tai skaitā varikozas vēnas, nieru un urīnceļu saslimšanas (urīnceļu infekcija, nierakmeņi), endokrīnas slimības, tai skaitā cukura diabēts, asinsrades orgānu slimības, nervu slimības, vairogdziedzera un virsnieru saslimšanas, elpošanas ceļu saslimšanas, biežākās ķirurģiskās problēmas grūtniecības laikā (žultsakmeņi, apendicīts, zarnu necaurejamība, traumas)); 98.1.
1315. medikamentu ietekme uz grūtnieci un augli; 98.1.
1316. alkohola, smēķēšanas ietekme uz grūtnieci un augli; 98.1.
1317. fizioloģisks pēcdzemdību periods; 98.1.
1318. krūts barošana; 98.1.
1319. pēcdzemdību depresija; 98.1.
1320. anēmija; 98.1.
1321. pēcdzemdību periods pēc operatīvām dzemdībām; 98.
1322. otrais līmenis: 98.2.
1323. grūtniecības riska faktoru noteikšana; 98.2.
1324. infekcijas (masaliņas, sifiliss, gonoreja, citomegalovīruss, herpes simplex vīruss, B vīrushepatīts, toksoplazmoze, HIV, hlamidioze, kandidoze, bakteriāla vaginoze, trihomoniāze); 98.2.
1325. slikta dūša, vemšana grūtniecības laikā, anēmija, ģenitālā trakta infekcijas grūtniecības laikā; 98.2.
1326. laktācijas traucējumi un mastīts; 98.2.
1327. pēcdzemdību periods pēc operatīvām dzemdībām; 98.
1328. trešais līmenis: 98.3.
1329. ģenētiska patoloģija ģimenes anamnēzē; 98.3.
1330. asiņošanas iemesli grūtniecības laikā (spontāns aborts (stadijas, septisks aborts, nenoticis iesācies aborts), trofoblastiskās saslimšanas (pūslīšu mola, horionkarcinoma), priekšguloša placenta, normāli piestiprinātas placentas priekšlaicīga atslāņošanās, sieviešu dzimumorgānu pirmsvēža saslimšanas, dzemdes kakla vēzis, dzemdes plīsums); 98.3.
1331. infekcijas (masaliņas, sifiliss, gonoreja, citomegalovīruss, herpes simplex vīruss, B vīrushepatīts, toksoplazmoze, HIV, hlamidioze, kandidoze, bakteriāla vaginoze, trihomoniāze); 98.3.
1332. nepareiza augļa guļa, augļa augšanas traucējumi, dzemdes kakla nepietiekamība, priekšlaicīgas dzemdības, pārnēsāta grūtniecība, hipertensīvie stāvokļi grūtniecības laikā, preeklampsija (dzemdību un pēcdzemdību periodā), izosensibilizēta grūtniecība; 98.3.
1333. pēcdzemdību infekcijas (dzemdību ceļu, urīnceļu infekcijas, vēnu iekaisumi); 98.
1334. ceturtais līmenis: 98.4.
1335. normālu dzemdību vadīšana un pieņemšana; 98.4.
1336. ārpusdzemdes grūtniecība; 98.4.
1337. pēcdzemdību asiņošana (dzemdes atonija, placentas retence, dzemdību ceļu trauma). 100
1338. Rezidentūras laikā rezidents apgūst detalizētas zināšanas par šādiem jautājumiem ginekoloģijā šādos līmeņos: 99.
1339. pirmais līmenis: 99.1.
1340. slimības anamnēzes svarīgākie dati un nepieciešamās izmeklēšanas metodes pacientēm ar sieviešu slimībām; 99.1.
1341. sievietes veselības aprūpes pamatprincipi un to saistība ar pacientes psiholoģiju, sociālo un emocionālo stāvokli; 99.1.
1342. ētikas problēmas saistībā ar sieviešu slimībām; 99.1.
1343. sievietes reproduktīvās sistēmas anatomija un fizioloģija; 99.1.
1344. menstruālā cikla fizioloģija; 99.1.
1345. menstruālā cikla biežākie traucējumu veidi, iemesli un ģimenes ārsta taktika; 99.1.
1346. perimenopauzālā perioda fizioloģija un traucējumi; 99.1.
1347. medicīniskā aborta indikācijas un iespējamie pārtraukšanas veidi; 99.1.
1348. seksuālās vardarbības medicīniskās ekspertīzes jautājumi; 99.1.
1349. iekšējo dzimumorgānu noslīdējumi, indikācijas ķirurģiskai ārstēšanai; 99.1.
1350. maksts tīrības pakāpes noteikšana un izvērtēšana; 99.1.
1351. dispareūnija, tās iemesli, ārsta taktika; 99.1.
1352. ginekoloģiskās saslimstības profilakses principi; 99.
1353. otrais līmenis: 99.2.
1354. premenstruālās spriedzes sindroms un ārstēšanas principi; 99.2.
1355. neauglība, tās cēloņi; 99.2.
1356. dzemdes piedēkļu iekaisums; 99.2.
1357. ārējo dzimumorgānu iekaisuma procesi; 99.2.
1358. dispareūnija, tās iemesli, ārsta taktika; 99.2.
1359. pacienta sagatavošana ginekoloģiskām operācijām; 99.
1360. trešais līmenis: 99.3.
1361. menstruālās funkcijas traucējumi – disfunkcionālas asiņošanas; 99.3.
1362. primārās un sekundārās amenorejas iemesli un izmeklēšanas metodes; 99.3.
1363. juvenilās asiņošanas īpatnības un biežākie iemesli; 99.3.
1364. bērnu un pusaudžu biežākās ginekoloģiskās saslimšanas (iedzimtas anomālijas, iekaisuma slimības, audzēji, traumas); 99.3.
1365. priekšlaicīga un aizkavēta dzimumnobriešana; 99.3.
1366. endometrīts (simptomātika); 99.3.
1367. endometrioze, klasifikācija; 99.3.
1368. seksuāli transmisīvās infekcijas ginekoloģijā, AIDS; 99.3.
1369. dzimumorgānu traumas; 99.3.
1370. funkcionālie testi ginekoloģijas praksē; 99.3.
1371. dzemdes mioma, diagnostika, novērtēšana; 99.
1372. ceturtais līmenis: 99.4.
1373. legāls aborts un tā komplikācijas (agrīnās, vēlīnās); 99.4.
1374. spontāns aborts (simptomi); 99.4.
1375. ārpusdzemdes grūtniecības iemesli (klīnika); 99.4.
1376. pelvioperitonīts, difūzs peritonīts un septisks stāvoklis, saistīts ar ginekoloģiskām saslimšanām. 101
1377. Rezidentūras laikā rezidents apgūst pirmā līmeņa zināšanas un praktiskās iemaņas par šādiem jautājumiem ginekoloģijā: 100.
1378. laboratorisko izmeklējumu novērtēšana (bakterioskopiskā un bakterioloģiskā maksts un uretras izdalījumu analīze, spermogramma, citoloģiskā izmeklēšana (onkocitoloģija)); 100.
1379. ginekoloģisko izmeklēšanas metožu veikšana (spoguļos, vagināli, rektāli); 100.
1380. iztriepju ņemšana (onkocitoloģiskai izmeklēšanai, hormonālai kolpocitoloģijai, bakterioskopiskai izmeklēšanai u. c.); 100.
1381. uzsējuma ņemšana bakterioloģiskai izmeklēšanai; 100.
1382. krūšu dziedzeru izmeklēšana (analīžu ņemšana onkocitoloģiskai izmeklēšanai); 100.
1383. vaginālo procedūru veikšana (vanniņas, tamponi u. c.). 102
1384. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem jautājumiem onkoloģiskajā ginekoloģijā šādos līmeņos: 101.
1385. pirmais līmenis: 101.1.
1386. ārējo dzimumorgānu fona saslimšanas; 101.1.
1387. ārējo dzimumorgānu pirmsvēža saslimšanas, ārējo dzimumorgānu vēža saslimšanas riska grupas; 101.1.
1388. dzemdes kakla pirmsvēža saslimšanas svarīgākās diagnostikas metodes; 101.1.
1389. dzemdes kakla vēža saslimšanas riska grupas; 101.1.
1390. sievietes dzimumhormonatkarīgo ļaundabīgo audzēju lokalizācija; 101.
1391. otrais līmenis: 101.2.
1392. dzemdes kakla displāzijas ārstēšanas metodes; 101.2.
1393. olnīcu pirmsvēža stadija; 101.
1394. trešais līmenis: 101.3.
1395. endometrija vēzis, saslimšanas riska grupas; 101.3.
1396. endometrija hiperplāzijas veidi un ārstēšana; 101.3.
1397. ārsta taktika onkoloģiski konstatētā paaugstinātā estrogēnu līmeņa gadījumos menopauzē; 101.3.
1398. olnīcu vēža simptomātika, metastazēšanās ceļi, diferenciāl­diagnoze; 101.3.
1399. krūšu dziedzeru vēzi