Zaudējis spēku - Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi

Īsumā

Šis tiesību akts, Ministru kabineta noteikumi Nr. 724 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi", nosaka dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkliem.

Ko tas regulē

Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības.
Terminus, kas tiek lietoti dzelzceļa satiksmē.
Prasības dzelzceļa būvēm, ierīcēm un ritošajam sastāvam.
Prasības ceļam, sliežu un pārmiju tipam un stāvoklim.

Kam tas attiecas

Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkliem.
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem un pārvadātājiem.

Galvenie punkti

Noteikumi attiecas uz Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkliem.
Būves un ierīces, kā arī ritošais sastāvs atbilst būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarītam saskaņā ar valsts standartu LVS 282:2021.
Attālums starp blakus esoša šaursliežu ceļa un platsliežu ceļa asīm nedrīkst būt mazāks par 4700 mm, bet mazāk svarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos – par 4100 mm.
Uz galvenā ceļa pirms pretasmens vilcienu kustības pārmijas asmeņiem novieto atsitējbrusu.

Likuma teksts

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta

gada
novembra noteikumus Nr. 680 "Dzelzceļa ekspluatācijas noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.724 Rīgā 2010.gada 3.augustā (prot. Nr.40 15.§) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 10.punktu
Vispārīgie jautājumi
Noteikumi nosaka dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības. 2 1.1 Noteikumi attiecas uz Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkliem. 3 (MK 05.07.
noteikumu Nr. 402 redakcijā)
Noteikumos lietotie termini: 2.
aizliedzošs signāls – signāls, kas aizliedz dzelzceļa satiksmi; 2.
atļaujošs signāls – signāls, kas atļauj dzelzceļa satiksmi; 2.
blokposms – posma sliežu ceļa daļa, kas aprīkota ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, kuras signālierīces aizliedz ritošajam sastāvam iebraukt šajā sliežu ceļa daļā, ja tajā atrodas cits ritošais sastāvs; 2.
bremzēšanas ceļš – attālums, kuru ritošais sastāvs nobrauc no bremžu iedarbināšanas brīža līdz pilnīgas apstāšanās brīdim; 2.
būvju tuvinājuma gabarīts – vismazākā līdz ceļa asij pieļaujamā attāluma kontūra, par kuru tuvāk nedrīkst atrasties nekādas būvju un ierīču daļas, izņemot ierīces, kas paredzētas tiešai mijiedarbībai ar ritošo sastāvu; 2.
ceļa lietderīgais garums – ceļa daļa, kura ir norobežota ar kontrolstabiņiem, luksoforiem vai izolētām salaidnēm (bet strupceļam – arī ar strupceļa prizmu) un uz kuras var novietot ritošo sastāvu, netraucējot normālu dzelzceļa satiksmi pa blakus ceļu; 2.
ceļa postenis – sadales punkts, kam nav ceļu izvērses; 2.
ceļš – dzelzceļa sliežu ceļš; 2.
centralizētā pārmija – pārmija, kuras asmeņus un krusteņa kustīgo serdi pārved ar ierīci, ko darbina no vienas centrālās vadības ierīces; 2.
dienesta bremzēšana – bremzēšana, lai vienmērīgi samazinātu ātrumu vai apturētu ritošo sastāvu iepriekš paredzētajā vietā; 2.
dzelzceļa satiksme – vilcienu kustība un manevri; 2.
galvenais ceļš – posma ceļš, kā arī stacijas ceļš, kas ir stacijai piegulošā posma ceļa tiešs turpinājums; 2.
iecirknis – funkcionāli saistītu staciju un posmu ceļu teritoriāls kopums; 2.
konduktors kontrolieris – pārvadātāja darbinieks, kas pasažieru vilcienā pārdod un pārbauda biļetes, kā arī nodrošina ceļotāju komfortu un drošību; 2.
lokomotīves brigāde – viena vilces līdzekļa vadīšanai norīkots vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai dzelzceļa speciālistu grupa; 2.
manevri – ritošā sastāva pārvietošana ar vilces līdzekļiem vai bez tiem, lai saformētu un izformētu vilcienu, pārvietotu ritošo sastāvu uz iekraušanas, izkraušanas, remonta un apkopes vietām vai stāvvietām, kā arī atsevišķu vilces līdzekļu pārvietošanās pa ceļiem; 2.
maršruts – noteikts pārmiju stāvoklis vilcienu pieņemšanai vai nosūtīšanai, vai manevru veikšanai; 2.
mazdarbīgais iecirknis – reģionālas nozīmes III kategorijas dzelzceļa infrastruktūras iecirknis; 2.
necentralizētā pārmija – pārmija, kuras asmeņus pārved ar pārvedierīci, kas atrodas tieši pie pārmijas; 2.
nepareizais ceļš – divceļu posma ceļš, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens neatbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam; 2.
palīglokomotīve – vilces līdzeklis, kuru izmanto palīdzības sniegšanai citam vilcienam, lai tas varētu atbrīvot posmu; 2.
pareizais ceļš – divceļu posma ceļš, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens atbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam; 2.
pārmijas uzgriešana – pārmijas asmens vai krusteņa kustīgās serdes mehāniska atspiešana ar riteņiem ritošā sastāva paasmens izbraukšanas gadījumā pa nesagatavotu maršrutu; 2.
pēkšņā bremzēšana – bremzēšana iepriekš neparedzētos gadījumos, ja ritošais sastāvs ir nekavējoties jāaptur; 2.
pieturas punkts – vieta, kur apstājas vilciens. Tam nav ceļu izvērsuma, un tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai; 2.
platsliežu dzelzceļš – 1520 mm un 1524 mm platuma dzelzceļš; 2.
posms – ceļš starp divām blakus esošām stacijām; 2.
riteņpāris – ritošā sastāva slodzi nesošie riteņi, kas konstruktīvi savienoti ar kopēju asi; 2.
signāls – redzams vai dzirdams noteikts rīkojums vai norādījums, kas ir saistošs dzelzceļa darbiniekiem un citām personām, kas atrodas dzelzceļa zemes nodalījuma joslā vai tieši piedalās dzelzceļa satiksmē; 2.
stacija – dzelzceļa infrastruktūras objektu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu; 2.
šaursliežu dzelzceļš – 750 mm platuma dzelzceļš; 2.
tehniskās rīcības akts – dokuments, kurā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka drošas dzelzceļa satiksmes kārtību stacijā, stacijas tehnisko iekārtu izmantošanas kārtību un darba aizsardzības prasības; 2.
telefonogramma – mutisks ziņojums, kas nodots, lietojot telefona sakarus vai radiosakarus; 2.
vietējā instrukcija – dokuments, kurā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka drošas dzelzceļa satiksmes kārtību privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā, tās tehnisko iekārtu izmantošanas kārtību un darba aizsardzības prasības; 2.
vilciena konduktors – dzelzceļa speciālists, kurš veic šajos noteikumos minētās funkcijas vilcienu kustības, vilcienu sastādīšanas un manevru darbu vadīšanā; 2.
vilcienu kustība – saformētu un sakabinātu vagonu vai cita ritošā sastāva (kam piešķirts vilciena numurs un kas aprīkots ar vilciena signālierīcēm) kustība ar vienu vai vairākiem vilces līdzekļiem. 4
Būves un ierīces, kā arī ritošais sastāvs, nodrošinot platsliežu dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju, atbilst būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarītam saskaņā ar valsts standartu LVS 282:2021 "Dzelzceļa būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti". 5 (MK 05.07.
noteikumu Nr. 402 redakcijā)
Mērīšanas līdzekļus, ar kuriem mēra noteikumos norādītos parametrus, dzelzceļa elektriskās aizsardzības ierīces, ugunsdrošības līdzekļus, ugunsgrēka signalizācijas un automātikas ierīces, vilces līdzekļu manometrus, drošības vārstus, gaisa rezervuārus, kā arī tvaika katlus tvaika lokomotīvēs pārbauda normatīvajos aktos par verificēšanu un kalibrēšanu paredzētajā kārtībā. 6
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina pārvadātājam iespēju iepazīties ar šajos noteikumos paredzētos gadījumos sastādāmajiem sarakstiem par dzelzceļa infrastruktūras lietošanas vietējiem apstākļiem un īpašu izmantošanas kārtību. 7
Noteikumos minētās prasības nepiemēro mašīnām un mehānismiem, kas pārvietojas pa sliedēm, bet nepiedalās dzelzceļa satiksmē. 8
Ceļš 2.
Vispārīgās prasības
Ceļš atbilst attiecīgās kategorijas ceļam noteiktajām prasībām. 9
Ceļš, sliežu un pārmiju tips un stāvoklis atbilst ekspluatācijas apstākļiem – kravas pārvadājumu intensitātei, ritošā sastāva asu slodzēm un vilcienu kustības ātrumam. 10
Ceļu uztur atbilstoši iecirkņa plāna un profila shēmām. 11
Attālums starp blakus esoša šaursliežu ceļa un platsliežu ceļa asīm nedrīkst būt mazāks par 4700 mm, bet mazāk svarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos – par 4100 mm. 12 (Grozīts ar MK 16.09.
noteikumiem Nr.546)
Ja attālums starp blakus esošo ceļu asīm neatbilst šo noteikumu prasībām, līdz līniju pārbūvei (rekonstrukcijai) var saglabāt esošos attālumus. 13
Līmeniskos attālumus līknēs starp blakus esošo ceļu asīm un starp ceļa asi un būvju tuvinājuma gabarītu posmā, kā arī stacijā nosaka atbilstoši standartiem un tehniskajiem noteikumiem. 14
Savienotājceļa un pievedceļa pievienojumu galvenajam ceļam posmā un stacijā aprīko ar aizsargierīci – aizsargstrupceļu, aizsargpārmiju, nosviedējpārmiju vai nosviedējasmeņiem. 15
Stacijas vai posma pievienotajam ceļam, uz kura ir paredzēta ritošā sastāva stāvēšana bez vilces līdzekļa, ierīko aizsargierīci – aizsargstrupceļu, aizsargpārmiju, nosviedējpārmiju, nosviedējasmeņus vai nosviedējkurpes – ritošā sastāva pašaizripošanas draudu novēršanai stacijas vai posma virzienā, ja tas: 14.
ir ar slīpumu stacijas vai posma virzienā; 14.
ir ar kāpumu stacijas vai posma virzienā, kas mazāks par 1,5 mm/m; 14.
atrodas horizontālā plaknē. 16
No jauna ieliktu ceļu krustojumu stacijā un pārmiju stacijā vai posmā ieslēdz savstarpējā atkarībā. Ja nav iespējams šādu pārmiju ieslēgt savstarpējā atkarībā, to pieņem ekspluatācijā, nosakot kārtību, kādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs apskata un pārbauda šādu pārmiju un nostiprina tās asmeņus. 17
Uz galvenā ceļa pirms pretasmens vilcienu kustības pārmijas asmeņiem novieto atsitējbrusu. Atsitējbrusu var nenovietot, ja šādas pārmijas vilktņi ir izvietoti metāla silēs, kuras ir apsegtas ar vāku. 18
Uz galvenajiem ceļiem un pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem esošo pārmiju, kā arī aizsargpārmiju normālais stāvoklis ir šāds: 17.
vienceļa iecirkņa staciju galveno ceļu ieejas pārmijām – virzienā uz dažādiem ceļiem no katra stacijas gala; 17.
divceļu iecirkņa staciju galveno ceļu ieejas pārmijām – virzienā pa attiecīgajiem galvenajiem ceļiem; 17.
pārējām galveno ceļu pārmijām posmos un stacijās (izņemot pārmijas, kas ved uz aizsargstrupceļiem un uztvērējstrupceļiem) – virzienā pa attiecīgajiem galvenajiem ceļiem; 17.
pārmijām, kas ved uz aizsargstrupceļiem un uztvērējstrupceļiem, – virzienā uz šiem strupceļiem; 17.
mazdarbīgo iecirkņu stacijās, kurās pasažieru vilcienu un kravas vilcienu skaits kopumā pēc vilcienu kustības grafika nepārsniedz 8 pārus diennaktī, vienceļa iecirkņa galvenajos ceļos ieejas pārmijām normālais stāvoklis var būt uz vienu un to pašu ceļu. 19
Necentralizētu pārmiju aprīko ar pārmiju virziena rādītāju. Ja tas tehniski nav iespējams, pārmijai nodrošina apgaismojumu. 20
Elektriskajā centralizācijā ieslēgtu pārmiju ar pārmiju virziena rādītāju neaprīko. Šādu pārmiju pārlikšana normālā stāvoklī nav obligāta (izņemot pārmijas uz aizsargstrupceļa, uztvērējstrupceļa un nosviedējpārmijām). 21
Ar pārmiju kontrolslēdzenēm aprīko necentralizētu pārmiju, kas: 20.
atrodas galvenajā ceļā vai vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā; 20.
ir aizsargpārmija; 20.
ved uz ceļu, kas paredzēts ar sprāgstvielām piekrautu vagonu stāvēšanai; 20.
ved uz ceļu, kas paredzēts palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu, kā arī defektoskopijas vagonu, ceļa mērvagonu un ceļa mašīnu stāvēšanai; 20.
ved uz aizsargstrupceļu vai uztvērējstrupceļu. 22
Ja stacijā necentralizēta pārmija nav pārredzama no pārmiju posteņa, pārmiju aprīko ar kontrolslēdzenēm, kuru atslēgas ievieto atslēgatkarības sistēmas vadības ierīcē, bet, ja nav atslēgatkarības sistēmas, šādas atslēgas glabā pie stacijas dežuranta. 23 (Grozīts ar MK 26.04.
noteikumiem Nr.316)
Pārmijas asmeņus un krusteņa kustīgo serdi (izņemot pārmijas, kas atrodas uzkalna un šķirošanas ceļā) aprīko ar ierīci to noslēgšanai ar piekaramo slēdzeni. Šāda ierīce nodrošina pārmijas asmens ciešu piegulšanu rāmjsliedei un krusteņa kustīgās serdes ciešu piegulšanu spārnsliedei. 24
Pārmijas pārvedu ar lokaniem asmeņiem, kas ieliktas ceļa līknē, un krusteņa kustīgo serdi aprīko ar ārējiem noslēdzējiem. 25
Stacijā ar nemaršrutizētajiem manevru pārvietojumiem krusteņa kustīgās serdes ārējos noslēdzējus papildina ar ierīci, kas nodrošina indikācijas kontroli stacijas dežuranta vadības iekārtā, ja, braucot paasmens virzienā, ritošā sastāva kustības virziens neatbilst krusteņa kustīgās serdes stāvoklim. 26 (MK 26.04.
noteikumu Nr.316 redakcijā)
Pārmijas normālo stāvokli norāda uz pārmiju statnēm vai uz elektriskās centralizācijas pārmijas piedziņas apvalka. 27 (Grozīts ar MK 26.04.
noteikumiem Nr.316)
Pie galvenā ceļa uzstāda ceļazīmes – dzelzceļa līniju garuma, kilometru un piketu pastāvīgos rādītājus. 28
Ceļazīmes uzstāda dzelzceļa līniju garuma kilometru skaita pieauguma virzienā labajā pusē. Elektrificētā iecirknī ceļazīmes var novietot uz kontakttīkla balstiem, izņemot balstus, uz kuriem uzstādītas luksoforu galviņas, komplektās transformatoru apakšstacijas, kontakttīkla atvienotāji un izlādņi. 29
Ceļa instrumentālā pārbaude veicama: 28.
posmam – ne retāk kā reizi 30 gados; 28.
šķirošanas, uzkalna un izvilkšanas ceļam – ne retāk kā reizi 5 gados; 28.
pārējiem ceļiem – ne retāk kā reizi 20 gados. 30
Elektropārvades un sakaru līnijas, naftas un gāzes vada, ūdensvadu un citu virszemes un pazemes ietaišu krustojums ar dzelzceļa infrastruktūru pieļaujams saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tehniskajiem noteikumiem. Šajos noteikumos paredz drošības ierīces vai pasākumus, kas nodrošina netraucētu un drošu dzelzceļa ekspluatāciju. 31 2.
Platsliežu ceļš
Zemes klātnes augšdaļas platums platsliežu ceļa taisnē ir ne mazāks par 5500 mm vienceļa līnijā un ne mazāks par 9600 mm divceļu līnijā. 32
Būvējot vai rekonstruējot I un II kategorijas platsliežu ceļu, zemes klātnes augšdaļas platums ir ne mazāks par 6600 mm vienceļa līnijā un ne mazāks par 10700 mm divceļu līnijā. 33 31.1 Būvējot vai rekonstruējot platsliežu ceļu, horizontālās līknes minimālais rādiuss galvenajiem sliežu ceļiem posmos un stacijās vai pieņemšanas un nosūtīšanas sliežu ceļiem ir 300 m, visiem pārējiem sliežu ceļiem – 150 m. 34 (MK 16.09.
noteikumu Nr.546 redakcijā)
Minimālais platsliežu zemes klātnes augšmalas platums ir 400 mm no katras ceļa puses. 35
Platsliežu ceļa līknē, kur rādiuss ir mazāks par 2000 m, zemes klātni paplašina atbilstoši tehniskajām prasībām. 36
Platsliežu divceļu līnijā attālums starp ceļu asīm ceļa taisnē nav mazāks par 4100 mm. 37
Stacijā attālums starp blakus esošo platsliežu ceļu asīm ceļa taisnēs nav mazāks par 4800 mm, bet mazāk svarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos – ne mazāks par 4500 mm. 38
Ja platsliežu galvenie ceļi stacijā ir malējie, tad attālums starp to asīm nav mazāks par 4100 mm. 39
Attālums starp to platsliežu ceļu asīm, kas paredzēti kravas tiešai pārkraušanai no vagona uz vagonu, nav mazāks par 3600 mm. 40
Platsliežu ceļa aizsargstrupceļa lietderīgais garums ir vismaz 50 m. 41
Ceļa platuma uzturēšanas normas platsliežu ceļam, mērot starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm 13 mm zemāk par sliedes galviņas virsmu, ir noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā. 42
Aizliegts ekspluatēt platsliežu ceļus, kuru ceļa platums ir lielāks par 1548 mm un mazāks par 1512 mm, kā arī platsliežu ceļus, kas šaurāki par 1509 mm, ar dzelzsbetona gulšņiem, kas izgatavoti līdz 1996.gadam. 43
Platsliežu ceļa taisnēs visā to garumā sliežu galviņu virsmas uztur vienā līmenī vai arī vienas sliedes galviņu virsmu uztur 6 mm augstāk par otru. 44
Ārējās sliedes paaugstinājumu platsliežu ceļa līknēs nosaka atbilstoši līknes rādiusam un dzelzceļa satiksmes ātrumam. Šis paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 150 mm. 45
Platsliežu pārmijām ir šādu marku krusteņi: 43.
galvenajos ceļos un pasažieru vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos: 43.1.
ne stāvāki par 1/11; 43.1.
krustpārmijām un atsevišķām pārmijām, kas ir krustpārmiju turpinājums, – ne stāvāki par 1/9; 43.1.
pārmijām, kurām pasažieru vilcieni brauc pāri tikai taisnajā pārmijas virzienā, var būt 1/9 markas krusteņi; 43.1.
līdz ceļa rekonstrukcijai – ne stāvāki par 1/
Atļauta pasažieru vilcienu kustība arī sānu virzienā; 43.
kravas vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos – ne stāvāki par 1/9, simetriskajām pārmijām – ne stāvāki par 1/6; 43.
pārējos ceļos – ne stāvāki par 1/9, simetriskajām pārmijām – ne stāvāki par 1/4,
46
Platsliežu centralizētu pārmiju, kurai ir lokanie asmeņi un krustenis, ne stāvāks par 1/11, un kura atrodas galvenajā ceļā vai vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā, kur vilcienu ātrums ir 100 km stundā un vairāk, aprīko ar asmeņu stāvokļa papildu kontrolierīcēm. 47
Aizliegts ekspluatēt platsliežu pārmiju un ceļu krustojumu, ja ir kaut viens no šādiem bojājumiem: 45.
atvienoti pārmijas asmeņi un krusteņa kustīgās serdes vilktņi; 45.
pārmijas asmens nepiegulst rāmjsliedei vai krusteņa kustīgā serde nepiegulst spārnsliedei 4 mm un vairāk (asmens un serdes nepiegulšana mērāma pretim pārmijas pirmajam vilktnim, bet, ja smailā krusteņa kustīgās serdes vilktņa stiprinājums atrodas pirms krusteņa serdes smailes, – krusteņa serdes smailē); 45.
izdrupis pārmijas asmens vai krusteņa kustīgā serde, kas var izraisīt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei; 45.
pārmijas asmens vai krusteņa kustīgās serdes izdrupuma garums ir: 45.4.
galvenajā ceļā – 200 mm un vairāk; 45.4.
vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā – 300 mm un vairāk; 45.4.
pārējos ceļos – 400 mm un vairāk; 45.
asmens pazeminājums pret rāmjsliedi vai kustīgās serdes pazeminājums pret spārnsliedi ir 2 mm un vairāk, mērot griezumā, kur asmens galviņas vai kustīgās serdes virsmas platums ir 50 mm un vairāk; 45.
ja attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāks par 1472 mm; 45.
ja attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 1435 mm; 45.
asmens vai rāmjsliedes lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums; 45.
pārrauta pretsliedes bultskrūve (vienbultas ieliktnī) vai abas bultskrūves (divbultu ieliktnī). 48
Ja būvē jaunu vai rekonstruē esošu galveno platsliežu ceļu, gulšņu skaits uz 1 km ir: 46.
taisnē un līknē ar rādiusu 1200 m un vairāk – vismaz 1840; 46.
līknē ar rādiusu līdz 1200 m – vismaz
49
Līdz platsliežu galvenā ceļa pārbūvei ceļam ir vismaz 1600 gulšņu uz 1 km. 50
Platsliežu ceļam renes minimālais platums starp sliedes iekšējo šķautni un autoceļa vai pārejas segumu ir 75 mm, bet maksimālais – 110 mm. Šādas renes minimālais dziļums ir 45 mm. 51
Ceļazīmi platsliežu ceļam uzstāda ne tuvāk par 3100 mm no malējā ceļa ass. 52 2.
Šaursliežu ceļš
Šaursliežu divceļu līnijā attālums starp ceļu asīm ceļa taisnēs nav mazāks par 3000 mm. 53
Stacijā attālums starp blakus šaursliežu ceļu asīm ceļa taisnēs ir ne mazāks par 4000 mm, bet mazāk svarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos – ne mazāks par 3600 mm. 54 (Grozīts ar MK 16.09.
noteikumiem Nr.546)
Šaursliežu ceļa aizsargstrupceļa lietderīgais garums ir vismaz 25 m. 55
Zemes klātnes augšdaļas platums šaursliežu ceļa taisnēs ir vismaz 3200 mm vienceļa līnijā un 6200 mm divceļu līnijā. 56
Minimālais zemes klātnes augšmalas platums šaursliežu ceļam ir 200 mm no katras ceļa puses. 57
Šaursliežu ceļa līknē, kur rādiuss ir mazāks par 300 m, zemes klātni paplašina atbilstoši tehniskajām prasībām. 58
Ceļa platums šaursliežu ceļam, mērot starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm 7 mm zemāk par sliedes galviņas virsmu ar pieļaujamo atkāpi 4 mm paplašinājumā un 2 mm sašaurinājumā, ir: 56.
taisnē un līknēs ar rādiusu no 300 m – 750 mm; 56.
līknēs ar rādiusu no 201 līdz 299 m – 755 mm; 56.
līknēs ar rādiusu no 100 līdz 200 m – 760 mm; 56.
līknēs ar rādiusu, kas mazāks par 100 m, – 764 mm. 59
Aizliegts ekspluatēt šaursliežu ceļu, ja ceļa platums ir lielāks par 768 mm un mazāks par 748 mm. 60
Šaursliežu ceļa taisnēs visā to garumā sliežu galviņu virsmas uztur vienā līmenī vai arī vienas sliedes galviņu virsmu uztur 3 mm augstāk par otru. 61
Ārējās sliedes paaugstinājumu šaursliežu ceļa līknēs nosaka atbilstoši līknes rādiusam un dzelzceļa satiksmes ātrumam. Šis paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 60 mm. 62
Šaursliežu pārmijām ir šādu marku krusteņi: 60.
galvenajos ceļos un pasažieru vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos – ne stāvāki par 1/8; 60.
pārējos ceļos – ne stāvāki par 1/
63
Aizliegts ekspluatēt šaursliežu pārmiju un ceļu krustojumu, kuriem ir kaut viens no šādiem bojājumiem: 61.
atvienoti pārmiju asmeņi un krusteņu kustīgās serdes vilktņi; 61.
pārmijas asmens nepiegulst rāmjsliedei vai krusteņa kustīgā serde nepiegulst spārnsliedei 3 mm un vairāk (asmens un serdes nepiegulšana mērāma pretim pirmajam vilktnim, bet, ja smailā krusteņa kustīgās serdes vilktņa stiprinājums atrodas pirms krusteņa serdes smailes, – krusteņa serdes smailē); 61.
izdrupis pārmiju asmens vai kustīgā serde, kas var izraisīt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei; 61.
pārmiju asmens vai kustīgās serdes izdrupuma garums ir: 61.4.
galvenajos ceļos – 125 mm un vairāk; 61.4.
pārējos ceļos – 150 mm un vairāk; 61.
asmens pazeminājums pret rāmjsliedi vai kustīgās serdes pazeminājums pret spārnsliedi ir 2 mm un vairāk, mērot griezumā, kur sākas asmens galviņas virsmas vertikālais noēvelējums; 61.
attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāks par 716 mm; 61.
attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 680 mm; 61.
asmens vai rāmjsliedes lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums; 61.
pārrauta pretsliedes bultskrūve (vienbultas ieliktnī) vai abas bultskrūves (divbultu ieliktnī). 64
Aizliegts ekspluatēt šaursliežu pārmiju un ceļu krustojumu: 62.
ja 19 kg uz 1 m un vieglāku sliežu rāmjsliedes vertikālais nodilums: 62.1.
galvenajā ceļā ir lielāks par 4 mm; 62.1.
vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā ir lielāks par 5 mm; 62.1.
pārējos ceļos ir lielāks par 6 mm; 62.
ja 19 kg uz 1 m un vieglāku sliežu krusteņa serdes vertikālais nodilums vietā, kur tās šķērsgriezuma platums ir 40 mm: 62.2.
galvenajā un vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā ir lielāks par 4 mm; 62.2.
pārējos ceļos ir lielāks par 5 mm; 62.
ja 24 kg uz 1 m un smagāku sliežu rāmjsliedes vertikālais nodilums: 62.3.
galvenajā ceļā ir lielāks par 6 mm; 62.3.
vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā ir lielāks par 7 mm; 62.3.
pārējos ceļos ir lielāks par 8 mm. 65 (MK 26.04.
noteikumu Nr.316 redakcijā)
Šaursliežu ceļam ir vismaz 1320 gulšņi uz 1 km. 66
Ceļazīmi šaursliežu ceļam uzstāda ne tuvāk par 2000 mm no malējā ceļa ass. 67
Šaursliežu ceļam renes minimālais platums starp sliedes iekšējo šķautni un autoceļa vai pārejas segumu ir 60 mm, bet maksimālais – 80 mm. Šādas renes minimālais dziļums ir 35 mm. 68
Signāli 3.
Vispārīgās prasības
Signāli nodrošina dzelzceļa satiksmes drošību, kā arī vilcienu kustības un manevru precīzu organizāciju. 69
Pastāvīgo (stacionāro) signālierīču izvietošanas shēmas, kā arī staciju pārmiju, signālu un maršrutu savstarpējās atkarības tabulas izstrādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Normālo pārmiju stāvokli atkarības tabulās norāda ar plusa zīmi. 70 (Grozīts ar MK 26.04.
noteikumiem Nr.316)
Par signālierīces signālu skaidru uztveramību ir atbildīgs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs vai ritošā sastāva lietotājs, kura pārziņā ir signālierīce. 71
Dzelzceļa infrastruktūras tuvumā aizliegts novietot priekšmetus, kas var būt saprasti kā signāli vai var traucēt signālu pareizu uztveri. 72 3.
Redzes signāli
Signāla rīkojuma vai norādījuma nozīme ir atkarīga no redzes signāla krāsas, veida, stāvokļa un signālrādījumu skaita. 73
Signalizācijā lieto šādas signālu pamatkrāsas: 71.
zaļā – atļauj vilcienu kustību ar noteikto ātrumu; 71.
dzeltenā – atļauj vilcienu kustību ar gatavību apstāties; 71.
sarkanā – pavēl apstāties; 71.
mēnessbaltā – atļauj veikt manevrus; 71.
zilā – aizliedz veikt manevrus. 74
Redzes signālu padošanai lieto šādas signālierīces: 72.
luksoforus; 72.
signāllukturus; 72.
signālkarodziņus; 72.
signālrādītājus; 72.
signālzīmes. 75
Pārnēsājamās signālierīces redzes signālu padošanai ir: 73.
taisnstūra formas signālzīmes, kuru abas puses nokrāsotas sarkanā krāsā vai arī viena puse sarkanā, bet otra – baltā krāsā; 73.
kvadrātveida signālzīmes dzeltenā krāsā (otrā puse zaļā krāsā); 73.
sarkana uguns signāllukturī uz kārts; 73.
sarkani signālkarodziņi uz kārts. 76
Redzes signālus iedala: 74.
dienas signālos – kurus padod diennakts gaišajā laikā (dienā). Šo signālu padošanai lieto signālzīmes, signālkarodziņus un signālrādītājus; 74.
nakts signālos – kurus padod diennakts tumšajā laikā (naktī). Šo signālu padošanai lieto rokas un vilcienu signāllukturus, signāllukturus kārtīs un signālrādītāju noteiktas krāsas ugunis; 74.
diennakts signālos – kurus vienādi padod dienā un naktī. Šo signālu padošanai lieto noteiktas krāsas luksoforu ugunis, maršrutu un citus gaismas signālrādītājus un signālzīmes. 77
Nakts redzes signālus lieto dienā, ja dienas apstāšanās signālu redzamība ir mazāka par 1000 m, ātruma samazināšanas signālu redzamība mazāka par 400 m un manevru signālu redzamība mazāka par 200 m. 78 3.
Dzirdes signāli
Dzirdes signālā rīkojuma vai norādījuma nozīme ir atkarīga no dzirdes signālu skaita un skaņas ilguma, kā arī no dažāda ilguma skaņu kombinācijas. Dzirdes signālu padod saskaņā ar šo noteikuma 2.pielikumā noteiktajām prasībām. 79
Dzirdes signālus dzelzceļa satiksmē padod ar signālierīcēm: vilces līdzekļu, motorvagonu vilcienu un drezīnu svilpēm, sirēnām, signāltaurēm, rokas svilpēm un petardēm. 80
Pilsētās un apdzīvotās vietās pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) dzirdes signālus padod ar mazāka skaļuma svilpēm, izņemot gadījumus, ja rodas draudi uzbraukt cilvēkiem vai šķērslim. 81 (Grozīts ar MK 16.09.
noteikumiem Nr.546)
Dzirdes signāliem manevru vadītājs izmanto rokas svilpi. 82
Petardes sprādziens liek vilces līdzekļa vadītājam nekavējoties apturēt ritošo sastāvu. 83
Dzirdes signālus izmanto diennakts gaišajā un tumšajā laikā. 84
Vilcienam braucot divjūgā un ar palīglokomotīvi vilcienu stumjot vilciena beigās, otrā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) atkārto visus dzirdes signālus pēc tam, kad tos ir devis priekšējās lokomotīves vadītājs. 85
Ja ir nodrošināti radiosakari, braucot divjūgā un ar palīglokomotīvi vilciena beigās, dzirdes signālus var aizstāt ar radiosarunām starp vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem). 86
Manevru signālus vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) atkārto ar vilces līdzekļa svilpi, tā apstiprinot signālu pieņemšanu izpildei. 87
Vēstījuma signālu – vienu garu vilces līdzekļa svilpienu – padod: 85.
vilcienam tuvojoties stacijai, ceļa postenim, pieturas punktam, pārnēsājamam un rokas signālam, kas prasa ātruma samazināšanu, signālzīmei "Svilpe" (3.pielikuma 7.punkts), ieraktnei, ceļa līknei, pārejai, pārbrauktuvei, noceļamā ritošā sastāva vienībai; 85.
vilcienam tuvojoties darba vietai, sākot no kilometra, kas ir pirms brīdinājumā uzrādītā kilometra, neatkarīgi no pārnēsājamo signālu esības; 85.
uztverot rokas signālu "Nolaist strāvas noņēmēju" (4.pielikuma 10.punkts), ko padod signālists; 85.
tuvojoties cilvēkiem, kuri atrodas uz ceļa; 85.
vilcieniem satiekoties divceļu posmos. Pirmo signālu dod, tuvojoties pretimbraucošajam vilcienam, otro signālu – tuvojoties pretimbraucošā vilciena beigu daļai; 85.
pirms vilciena gaitas uzsākšanas. 88
Miglā, sniegputenī un citos nelabvēlīgos laikapstākļos, kas samazina redzamību, vēstījuma signālu atkārto vairākas reizes. 89
Manevru vadītājs, kurš ir pārtraucis manevrus, pieņemot vilcienu, signālists un pārmijnieks pēc vēstījuma signāla saņemšanas katrs savā darba iecirknī pārbauda, vai ir nodrošināta vilciena kustības drošība. 90
Vēstījuma signālu par nepāra vilciena tuvošanos padod ar vienu garu skaņas signālu, par pāra vilciena tuvošanos – ar diviem gariem skaņas signāliem. Šos signālus par vilciena tuvošanos padod ceļu un inženiertehnisko būvju apgaitnieks, darbu vadītājs vai darbinieks, kurš pavada noceļamos remonttorņus un truļus. 91
Modrības signālu ar vienu īsu un vienu garu vilces līdzekļa lielā skaļuma svilpienu padod un periodiski atkārto: 89.
tuvojoties garāmejas luksoforam, kurā ir sarkana uguns, kam ir nosacīti atļaujošs signāls, un braucot tālāk pa blokposmu; 89.
braucot garām garāmejas luksoforam, pēc apstāšanās pirms luksofora, kurā ir sarkana uguns, nesaprotams signāls vai kura ugunis ir nodzisušas, un braucot tālāk pa blokposmu; 89.
tuvojoties ieejas luksoforam ar aicinājuma signālu un citos gadījumos, pieņemot vilcienu stacijā ar ieejas luksofora aizliedzošu signālu vai nodzisušām pamatugunīm; 89.
pieņemot vilcienu no posma nepareizā ceļa, ja uz šī ceļa nav ieejas luksofora, un braucot tālāk pa stacijas pārmijkopu. 92
Posmos dzirdes signālus "Radiācijas briesmas" vai "Ķīmiskā trauksme" ar vilces līdzekļu svilpi vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) padod2–3 minūtes ilgi. 93
Ja ir dzelzceļa radiotranslācijas tīkls, par radiācijas vai ķīmiskām briesmām paziņo pa šo tīklu. 94 3.
Luksofori
Luksoforus pēc uzstādīšanas vietas iedala: 92.
ceļa luksoforos – uzstāda ceļa labajā pusē dzelzceļa satiksmes virzienā, izņemot noteikumos minētos gadījumus, vai virs ceļa ass, ko šie luksofori norobežo; 92.
lokomotīvju luksoforos – uzstāda vilces līdzekļu vadības kabīnē. 95
Pēc konstrukcijas veida ceļa luksoforus iedala: 93.
mastu luksoforos; 93.
pundurluksoforos; 93.
luksoforos, kurus novieto uz tiltiņiem un konsolēm. 96
Lokomotīvju luksofora rādījumi ir skaidri redzami vilces līdzekļa vadītajam (mašīnistam) un viņa palīgam. 97
Ceļa luksofora signāla pamatnozīme neatkarīgi no to novietošanas vietas un lietošanas veida ir šāda: 95.
viena zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu; 95.
viena dzeltena mirgojoša uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu, nākamajā luksoforā ir atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar samazinātu ātrumu; 95.
viena dzeltena uguns – atļauts braukt, gatavojoties apstāties, nākamajā luksoforā ir aizliedzošs signāls; 95.
divas dzeltenas ugunis, no kurām augšējā ir mirgojoša, – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu, nākamajā luksoforā ir atļaujošs signāls; 95.
divas dzeltenas ugunis – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, gatavojoties apstāties pirms nākamā luksofora, vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu; 95.
sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam. 98
Ceļa luksoforus atkarībā no lietošanas veida iedala: 96.
ieejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) no posma iebraukt stacijā; 96.
izejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izbraukt no stacijas uz posmu; 96.
maršruta luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt no viena stacijas rajona uz otru; 96.
garāmejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt no viena blokposma uz otru; 96.
aizsega luksoforos – kas norobežo dzelzceļu krustojumus vienā līmenī ar citiem dzelzceļiem, tramvaja sliežu ceļiem un trolejbusu līnijām, kā arī norobežo paceļamos tiltus; 96.
aizsprosta luksoforos – kas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) liek apstāties, ja ir apdraudēta kustības drošība uz pārbrauktuvēm un uz lielām dzelzceļa inženiertehniskām būvēm, kā arī stacijās norobežo vagonu sastāvus apskates un remonta laikā; 96.
brīdinājuma luksoforos – kas brīdina par pamatluksofora (ieejas, garāmejas, aizsprosta un aizsega) rādījumu; 96.
atkārtojuma luksoforos – kas informē par izejas vai maršruta luksofora atļaujošu signālu un uzkalna luksofora signālu, ja vietējo apstākļu dēļ pamatluksofora redzamība nav nodrošināta; 96.
manevru luksoforos – kas atļauj vai aizliedz veikt manevrus; 96.
uzkalnu luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vagonu nolaišanu no uzkalna. 99
Viens ceļa luksofors var veikt vairāku ceļa luksoforu funkcijas. 100
Ceļa luksoforus apzīmē: 98.
ieejas luksoforu – atkarībā no vilciena kustības virziena apzīmē ar burtu "N" (nepāra) vai "P" (pāra); 98.
izejas luksoforu – atkarībā no vilciena kustības virziena apzīmē ar burtu "N" (nepāra) vai "P" (pāra) un ciparu, kas norāda ceļa numuru, ko luksofors norobežo; 98.
maršruta luksoforu – atkarībā no vilcienu kustības virziena apzīmē ar burtiem "NM" (nepāra maršruta) vai "PM" (pāra maršruta) un ciparu, kas norāda ceļa numuru, ko luksofors norobežo; 98.
garāmejas luksoforu – atkarībā no vilcienu kustības virziena apzīmē ar pāra vai nepāra cipariem, kas norāda luksofora kārtas numuru katrā blokposmā un secībā, sākot no ieejas luksofora; 98.
manevru luksoforu – apzīmē ar burtu "M" un atkarībā no atrašanās vietas stacijas pāra vai nepāra daļā – ar pāra vai nepāra ciparu. 101
Ja stacijā vilcienus var pieņemt vai nosūtīt dažādos vilcienu kustības pāra vai nepāra virzienos, ieejas, izejas un maršruta luksofora apzīmējuma burtu daļu papildina ar burtu, kas norāda vilcienu kustības virzienu. 102
Luksoforos lieto pastāvīgi degošas vai pastāvīgi nedegošas, kā arī nemirgojošas un mirgojošas (periodiski iedegas un dziest) ugunis. 103
Iecirknī, kurš aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu ar pastāvīgi nedegošām luksoforu ugunīm, garāmejas luksofora pastāvīgi nedegošas ugunis iedegas, kad ritošais sastāvs iebrauc blokposmā, kas atrodas pirms šī luksofora, un nodziest, kad ritošais sastāvs izbrauc no garāmejas luksofora norobežojamā blokposma. 104
Vietās, kur dzelzceļa satiksmes drošību apdraud kādi apstākļi, var lietot aizsprosta luksoforus un to brīdinājuma luksoforus ar pastāvīgi degošām ugunīm. 105
Ja ir bojāta vadības sistēma, luksofors automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu, bet brīdinājuma luksofors uz tādu signāluguni, kas atbilst pamatluksofora aizliedzošajam signālam. 106
Iecirknī ar automātiskās bloķēšanas sistēmu garāmejas luksofora signāluguns pamatstāvoklis ir atļaujošs, bet ieejas, maršrutu un izejas luksoforos – aizliedzošs. 107
Iecirknī, kur ieejas, maršrutu un izejas luksoforus var pārslēgt automātiskajā darbībā vilcienu izbraukšanai caur staciju pa galvenajiem ceļiem, signāluguns pamatstāvoklis, luksoforam darbojoties automātiski, ir atļaujošs. 108
Iecirknī, kas nav aprīkots ar automātisko bloķēšanu, ieejas, izejas un maršruta luksoforu signāluguns pamatstāvoklis ir aizliedzošs. 109
Luksoforu signālu skaidrojums noteikts šo noteikumu 5.pielikumā. 110
Atļauts uzstādīt grupas izejas un maršruta luksoforus ceļu grupai, izņemot ceļus, pa kuriem vilcieni izbrauc cauri stacijai bez apstāšanās. Šādu grupas izejas un maršruta luksoforu papildina ar zaļas krāsas maršruta rādītāju (5.pielikuma 28.punkts), kas norāda ceļa numuru, no kura vilcienam atļauts aizbraukt. Zaļas krāsas maršruta rādītājus lieto arī ceļa numura norādīšanai, no kura atļauts braukt manevru sastāvam, ja izejas vai maršruta luksoforā ir mēnessbalta uguns. 111
Aicinājuma signāls – viena mēnessbalta mirgojoša uguns – atļauj vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt garām luksoforam ar sarkanu signālu vai nodzisušu signālu un turpināt kustību līdz nākamajam luksoforam vai līdz ceļa kontrolstabiņam, ja ritošo sastāvu pieņem uz ceļa, kuram nav izejas vai maršruta luksofora. Ritošā sastāva ātrums nedrīkst pārsniegt 20 km/h, un vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) jābūt gatavam nekavējoties apstāties, ja radīsies šķēršļi tālākai kustībai. 112
Aicinājuma signālu var ieslēgt ieejas, maršruta un izejas (izņemot grupas) luksoforā. Aicinājuma signāla izmantošanas tehniskā sistēma nepieļauj signāla pastāvīgu ieslēgšanu. 113
Ja nepieciešams norādīt vilciena pieņemšanas ceļu vai vilciena un manevru sastāva braukšanas virzienu, lieto uz luksoforu masta vai uz atsevišķa masta novietotus gaismas maršruta rādītājus (stāvokļa, ciparu vai burtu). 114
Uz ieejas luksofora vai uz atsevišķa masta vilciena pieņemšanas maršrutā uzstādīts baltas krāsas maršruta rādītājs (5.pielikuma 27.punkts) ar iedegtu "S" burtu signalizē, ka vilcienu pieņem strupceļā, bet elektrificētajos iecirkņos šāds rādītājs ar "E" burtu signalizē, ka vilciena pieņemšanas maršruts ir elektrificēts. 115
Lai norādītu ceļa numuru, no kura var nosūtīt vilcienu, uz grupas izejas un maršrutu luksofora uzstāda zaļas krāsas maršruta rādītāju (5.pielikuma 28.punkts). 116
Nosūtīt vilcienu posmā ar aicinājuma signālu izejas luksoforā var uz divceļu posma pareizo ceļu, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu. 117
Izejas luksofora ugunis var papildināt ar baltas krāsas gaismas maršruta rādītāju: 115.
ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkota divceļu iecirkņa izejas luksoforam; 115.
ja norāda ar ceļa bloķēšanas sistēmu aprīkotu atzarojumu (posmu), uz kuru nosūta vilcienu; 115.
ja ar bloķēšanas sistēmu aprīkotā daudzceļu posmā norāda ceļu, uz kuru nosūta vilcienu. 118
Ja izejas luksoforā nav baltas krāsas gaismas maršruta rādītāja, atļauju vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt uz šo noteikumu 115.punktā norādīto atzarojumu (posmu), daudzceļu posma ceļu vai divceļu iecirkņa nepareizo ceļu var dot ar signālu – divas zaļas ugunis izejas luksoforā. Šāds signāls norāda, ka ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā posmā priekšā ir vismaz divi brīvi blokposmi, bet ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkots posms ir brīvs līdz nākamajai stacijai. 119
Ja vilcienu nosūta uz nepareizo ceļu posmā, kas aprīkots ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu, baltas krāsas gaismas maršruta rādītāja vai signāla – divas zaļas ugunis – lietošana izejas luksoforā ir obligāta. 120 117.1 Ja divceļu posmā, kas aprīkots ar vienvirziena automātiskās bloķēšanas sistēmu, vilcienu nosūta uz nepareizo ceļu, kurā vilcienu kustība organizēta, lietojot automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces, izejas luksoforā lieto signālu – viena dzeltena mirgojoša uguns un viena mēnessbalta uguns (
pielikuma 14.1 punkts). Ekspluatācijā esošajām signalizācijas sistēmām cita signāla lietošana pieļaujama tikai līdz signalizācijas sistēmas rekonstrukcijai. 121 (MK 16.09.
noteikumu Nr.546 redakcijā)
Stacijā, kur ceļam ir izejas luksofors, bet posma atzarojums nav aprīkots ar ceļa bloķēšanas sistēmu, atļauju braukt pa atzarojumu dod ar signālu – viena mēnessbalta uguns izejas luksoforā – un izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) zizli, atslēgzizli vai ceļa atļaujas zīmi. 122
Maršruta luksoforu signālu pamatnozīme ir šāda: 119.
viena zaļa uguns – atļauta kustība ar noteikto ātrumu, nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir atļaujošs signāls; 119.
viena dzeltena uguns – atļauta kustība, gatavojoties apstāties, nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir aizliedzošs signāls; 119.
sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam. 123
Atkarībā no maršruta luksofora atrašanās vietas lieto šādus signālus: 120.
viena dzeltena mirgojoša uguns – atļauts braukt garām luksoforam ar noteikto ātrumu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir atļaujošs signāls, kas liek tam braukt garām ar samazinātu ātrumu; 120.
divas dzeltenas ugunis, no kurām augšējā mirgojoša, – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir atļaujošs signāls; 120.
divas dzeltenas ugunis – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, gatavojoties apstāties stacijā, vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu. Nākamajā luksoforā ir aizliedzošs signāls; 120.
viena zaļa mirgojoša uguns – vilciens drīkst braukt stacijā pa galveno ceļu ar noteikto ātrumu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar ātrumu, ne lielāku par 80 km/h (vilciens brauc ar novirzi pa pārmiju); 120.
trīs dzeltenas ugunis – motorvagonu vilcienam, atsevišķai lokomotīvei, nenoceļamā tipa drezīnai atļauts braukt pa brīvo ceļa daļu ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, un būt gatavai nekavējoties apstāties, ja radīsies šķēršļi tālākai kustībai. 124
Iecirknī, kas aprīkots ar četrzīmju signalizācijas automātiskās bloķēšanas sistēmu, garāmejas, ieejas, maršruta (pie galvenā ceļa) un izejas luksoforu signālu nozīme ir šāda: 121.
viena zaļa uguns – priekšā ir brīvi trīs vai vairāki blokposmi; 121.
viena dzeltena un viena zaļa uguns – priekšā brīvi divi blokposmi; 121.
viena dzeltena uguns – priekšā brīvs viens blokposms; 121.
sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam. 125 121.1 Lai norādītu, ka vilciens brauc ar novirzi uz pārmijām ar 1/18 markas krusteni, ieejas, maršruta vai izejas luksoforu pirms šādas pārmijas papildina ar vienu zaļu spīdošu signālsvītru. 126 (MK 16.09.
noteikumu Nr.546 redakcijā)
Uz garāmejas luksofora masta, kas atrodas pirms ieejas luksofora, novieto gaismu atstarojošu signālzīmi (5.pielikuma 15.punkts). 127
Aizsega luksoforu signālu nozīme ir šāda: 123.
viena zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu; 123.
sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam. 128
Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu neaprīkotā iecirknī vai iecirknī, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu bez garāmejas luksoforiem, ieejas luksoforu un aizsega luksoforu priekšā novietoto brīdinājuma luksoforu signālu nozīme ir šāda: 124.
viena zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu. Pamatluksoforā ir atļaujošs signāls; 124.
viena dzeltena uguns – atļauts braukt, gatavojoties apstāties. Pamatluksoforā ir aizliedzošs signāls; 124.
viena dzeltena mirgojoša uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu. Ieejas luksoforā ir atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar samazinātu ātrumu. Vilcienu pieņem uz stacijas sānceļa. 129
Atkārtojuma luksofors signalizē ar vienu zaļu uguni un norāda, ka izejas vai maršruta luksoforā ir atļaujošs signāls. Normālā stāvoklī atkārtojuma luksofora uguns nedeg un luksoforam signālnozīmes nav. 130
Pasažieru vilciens, kas pēc saraksta apstājas stacijā, var uzsākt gaitu tikai tad, ja atkārtojuma luksoforā ir zaļā uguns. 131
Iecirknī, kur, organizējot vilcienu kustību, lieto automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces, lokomotīvju luksofora signālu nozīme ir šāda: 127.
zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu, priekšā brīvi divi vai vairāki blokposmi; 127.
dzeltena uguns – atļauts braukt ar samazinātu ātrumu, priekšā brīvs viens blokposms; 127.
dzeltena uguns ar sarkanu – atļauts braukt, gatavojoties apstāties blokposmā, nākamais blokposms ir aizņemts. 132 (Grozīts ar MK 16.09.
noteikumiem Nr.546)
Iecirknī, kur, organizējot vilcienu kustību, lieto automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces, vilcienam iebraucot aizņemtā blokposmā, lokomotīves luksoforā iedegas sarkana uguns. 133 (Grozīts ar MK 16.09.
noteikumiem Nr.546)
Manevru luksoforu signālu nozīme ir šāda: 129.
viena mēnessbalta uguns – atļauts izdarīt manevrus; 129.
viena zila uguns – aizliegts izdarīt manevrus. 134
Atļauju izdarīt manevrus var dot ar signālu – viena mēnessbalta uguns un nodzēsta sarkanā uguns izejas vai maršrutu luksoforā. 135
Atļauju braukt garām izejas un maršrutu luksoforiem, kuros ir sarkana uguns, manevru rajonā var dot arī ar signālu – viena mēnessbalta uguns grupas manevru luksoforos. 136
Vienceļa un ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā divceļu iecirkņa stacijā manevru luksoforā, kas novietots uz ieejas luksofora masta no stacijas puses, var lietot signālu – viena mēnessbalta uguns. Šāds signāls norāda, ka manevru sastāvam atļauts izbraukt aiz stacijas robežas. 137
Ar grupas manevru luksoforu, kas atļauj izdarīt manevrus noteiktā rajonā, var signalizēt gan vienā, gan abos virzienos. 138
Manevru luksoforā, ja tas nav novietots vilcienu kustības maršrutos, zilas uguns vietā var lietot sarkanu uguni. 139
Stacijā, kas aprīkota ar pārmiju un signālu elektrisko centralizāciju, manevru luksoforā var lietot signālu – divas mēnessbaltas ugunis. Šāds signāls atļauj izdarīt manevrus un norāda, ka ceļš, ko norobežo manevru luksofors, ir brīvs. 140
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajās stacijās laikā, kad neveic manevrus, atļauts lietot pastāvīgi neieslēgtus manevru signālus, kurus ieslēdz, veicot manevrus, vai kuri iedegas automātiski, ieslēdzot aizsprostsignalizāciju uz apsargājamas pārbrauktuves. 141
Šķirošanas uzkalna luksofora signālu nozīme ir šāda: 137.
viena zaļa uguns – atļauts nolaist vagonus no uzkalna ar noteikto ātrumu; 137.
viena dzeltena uguns – atļauts nolaist vagonus no uzkalna ar samazinātu ātrumu; 137.
viena dzeltena un viena zaļa uguns – atļauts nolaist vagonus no uzkalna ar ātrumu intervālā starp noteikto un samazināto ātrumu; 137.
sarkana uguns – Stāt!; 137.
baltas krāsas zīme "A" gaismas signālrādītājā vienlaikus ar sarkano uguni – atstumt vagonus no uzkalna atpakaļ uz pieņemšanas parka ceļiem vai uz izvilkšanas ceļa. 142
Ja uzkalna luksofora signāla redzamība nav nodrošināta, lai informētu vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) par tā signālu, lieto atkārtojuma luksoforus vai uzkalnu automātisko lokomotīvju signalizāciju. 143
Atkārtojuma luksofors un lokomotīvju luksofori signalizē ar tiem pašiem signāliem, ar kuriem signalizē uzkalna pamatluksofors. 144
Ceļa taisnajā iecirknī ieejas, brīdinājuma un garāmejas luksofora, aizsprosta luksofora un aizsega luksofora sarkanā, dzeltenā un zaļā signāluguns dienā un naktī no tuvojošās vilciena vilces līdzekļa vadības kabīnes ir skaidri saredzama vismaz 1000 m attālumā. 145
Ceļa līknē ieejas, brīdinājuma un garāmejas luksofora, aizsprosta luksofora un aizsega luksofora sarkanā, dzeltenā un zaļā signāluguns, kā arī luksoforu signālsvītras no tuvojošās vilciena lokomotīves vadības kabīnes ir skaidri saredzamas vismaz 400 m attālumā. Pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta stipri šķēršļotā apvidū (dziļas ieraktnes) ir pieļaujams, ka minētie signāli redzami vismaz 200 m attālumā. 146
Galvenā ceļa izejas un maršruta luksofora signāluguns ir skaidri saredzama vismaz 400 m attālumā. 147
Sānceļu izejas un maršruta luksofora, kā arī aicinājuma signālu un manevru luksofora uguns ir skaidri saredzama vismaz 200 m attālumā. 148
Maršruta rādītāji un citi gaismas rādītāji ir skaidri saredzami vismaz 100 m attālumā. 149
Ceļa luksoforus uzstāda tādā veidā, lai no vilciena to signālugunis nevarētu uztvert kā signālugunis, kas attiecas uz blakus ceļiem. 150
Aizsprosta luksoforus un to brīdinājuma luksoforus, kurus uzstāda posmā vilcienam, kas brauc pa nepareizo ceļu, var novietot vilcienu kustības virziena kreisajā pusē. 151
Ja būvju tuvinājuma gabarīts nepieļauj uzstādīt ieejas luksoforus vilcieniem, kuri brauc pa nepareizo ceļu, vilcienu kustības virziena labajā pusē, luksoforus pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta novieto vilcienu kustības virziena kreisajā pusē. 152
Ja būvju tuvinājuma gabarīts nepieļauj uzstādīt maršruta un manevru luksoforus dzelzceļa satiksmes labajā pusē, pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta pieļaujama šo luksoforu novietošana dzelzceļa satiksmes virziena kreisajā pusē. 153
Ieejas un garāmejas luksofora un aizsega luksofora priekšā uzstāda brīdinājuma luksoforu. Iecirknī ar automātisko bloķēšanu katrs garāmejas luksofors ir brīdinājuma luksofors attiecībā pret nākamo luksoforu. 154
Iecirknī, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmas trīszīmju signalizāciju, attālums starp blakus esošiem viena virziena luksoforiem ir ne mazāks par attiecīgajai vietai noteikto dienesta bremzēšanas ceļa garumu, ja vilciens brauc ar maksimālo ātrumu (ne vairāk par 120 km stundā pasažieru vilcieniem un 80 km stundā kravas vilcieniem), un ne mazāks par pēkšņas bremzēšanas ceļa garumu, ņemot vērā attālumu, ko vilciens nobrauc laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu. 155
Iecirknī, kur signālu redzamības attālums ir mazāks par 400 m, kā arī iecirknī, ko no jauna aprīko ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, attālums starp blakus esošiem viena virziena luksoforiem ir vismaz 1000 m. 156
Iecirknī, kur ir automātiskās bloķēšanas sistēma ar trīszīmju signalizāciju, tā paša virziena atsevišķus luksoforus var novietot attālumā, kas ir mazāks par nepieciešamo bremzēšanas ceļa garumu. Uz šāda luksofora un uz tā priekšā novietotā brīdinājuma luksofora uzstāda attiecīgus gaismas rādītājus (5.pielikuma 14.punkts). Stacijā šādus gaismas rādītājus lieto, ja attālums starp galvenā ceļa blakus esošajiem luksoforiem (ieejas, maršruta, izejas) ir mazāks par bremzēšanas ceļa garumu. 157 152.1 Ja iecirknī, kas aprīkots ar automātisko lokomotīvju signalizāciju, attālums starp stacijas galvenā ceļa maršruta un izejas luksoforu ir mazāks par nepieciešamo bremzēšanas ceļa garumu, ieejas luksoforā drīkst lietot četrzīmju signalizāciju. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido šādu staciju un luksoforu sarakstu. 158 (MK 26.04.
noteikumu Nr.316 redakcijā)
Iecirknī ar sevišķi intensīvu piepilsētas vilcienu kustību, kur nepieciešami blokposmi, kas ir īsāki par trīszīmju signalizācijai noteikto minimālo garumu, kā arī iecirknī, kur ir paredzēta pasažieru vilcienu kustība ar ātrumu, lielāku par 120 km stundā, un kravas vilcienu kustība ar ātrumu, lielāku par 80 km stundā, ierīko automātiskās bloķēšanas sistēmu ar četrzīmju signalizāciju. Sevišķi intensīvu vilcienu kustību raksturo pasažieru un kravas vilcienu skaits (kopumā), kas pēc vilcienu kustības grafika divceļu iecirknī pārsniedz 70 vilcienpārus diennaktī un vienceļa iecirknī – 33 vilcienpārus diennaktī. 159
Iecirknī, kur ir automātiskās bloķēšanas sistēma ar trīszīmju signalizāciju un kur pasažieru vilcieni brauc ar ātrumu, lielāku par 120 km stundā, vai kravas vilcieni ar ātrumu, lielāku par 80 km stundā, šo vilcienu kustība ar maksimālo ātrumu atļauta, lokomotīvju luksoforā degot zaļajai signālugunij, ja dienesta bremzēšana nodrošina vilciena apstāšanos pie luksofora, kurā ir aizliedzošs signāls, pēc lokomotīves luksofora zaļās signāluguns nomaiņas uz dzelteno. 160
Iecirknī ar pusautomātisko bloķēšanu attālums starp ieejas, maršruta un izejas luksoforiem nav mazāks par attiecīgajai vietai noteikto dienesta bremzēšanas ceļa garumu, ja vilciens brauc ar maksimālo ātrumu. Ja šāds iecirknis ir aprīkots ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm, attālums starp ieejas, maršruta un izejas luksoforiem nav mazāks par pēkšņās bremzēšanas ceļa garumu, ņemot vērā attālumu, ko vilciens nobrauc laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu. 161
Iecirknī, kas nav aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, brīdinājuma luksofora attālums no pamatluksofora nav mazāks par attiecīgajai vietai noteikto pēkšņas bremzēšanas ceļa garumu, ja vilciens brauc ar maksimālo ātrumu. 162
Ja posms nav aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, bet tā tuvošanās iecirknis ir aprīkots ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm, brīdinājuma luksofora attālums no pamatluksofora nav mazāks par pēkšņas bremzēšanas ceļa garumu, ja vilciens brauc ar maksimālo ātrumu, ņemot vērā attālumu, ko vilciens nobrauc laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu. 163
Ieejas luksoforu uzstāda ne tuvāk par 50 m no pirmās pārmijas, nosakot šo attālumu no pārmijas asmens, ja tā ir pretasmens pārmija, vai no kontrolstabiņa, ja tā ir paasmens pārmija. Elektrificētā iecirknī ieejas luksoforu un signālzīmi "Stacijas robeža" (3.pielikuma 16.punkts) uzstāda pirms gaisa atstarpēm no posma puses, kas atdala posma kontakttīklu no stacijas kontakttīkla. 164
Stacijā, kur nosūtīšanas ceļa garums nav pietiekams (vilces līdzeklis atrodas aiz izejas luksofora), pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta luksofora pretējā pusē novieto papildu atkārtotājgalviņu, kas atkārto izejas luksofora atļaujošo signālu. 165
Automātiskās bloķēšanas sistēmas garāmejas luksoforu uzstāda uz robežas starp blokposmiem. Divceļu posmā, ja vilcienu kustība pa nepareizo ceļu ir organizēta ar lokomotīves luksofora signālugunīm, blokposma robeža ir automātiskās bloķēšanas sistēmas luksofors, kas uzstādīts vilcienu kustībai pa pareizo ceļu. 166 (Grozīts ar MK 16.09.
noteikumiem Nr.546) 3.
Rokas signāli
Rokas signālu padod saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu. 167
Rokas signāllukturi ar dzeltenu uguni lieto tikai stacijas robežās. 168
Stacijas dežurantam, sagaidot un pavadot vilcienus stacijās, kas noteiktas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sarakstā, ir galvassega ar virsmu sarkanā krāsā. 169 (MK 26.04.
noteikumu Nr.316 redakcijā)
Sagaidot pasažieru vilcienus, kuriem vilcienu sarakstā ir paredzēta apstāšanās, stacijas dežurants: 164.
dienā rokas signālus nepadod; 164.
naktī signalizē ar rokas signāllukturi, kurā ir balta uguns. 170
Ja vilciens brauc garām stacijai bez apstāšanās, rokas signālu padod tik ilgi, kamēr pienākošā vilciena vilces līdzeklis pabraucis garām stacijas dežurantam. 171
Ja radies kontakttīkla bojājums, kas nepieļauj elektriskajam ritošajam sastāvam braukt ar paceltu strāvas noņēmēju, dzelzceļa speciālists, kas konstatējis šādu bojājumu, iet 500 m gaidāmā vilciena virzienā un padod vilces līdzekļa vadītājam rokas signālu "Nolaist strāvas noņēmēju!" (4.pielikuma 10.punkts). 172
Elektriskā vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), ieraugot rokas signālu "Nolaist strāvas noņēmēju!", padod vēstījuma signālu, atslēdz elektroķēdē strāvu, nolaiž strāvas noņēmējus un brauc garām kontakttīkla bojājuma vietai. Pārliecinājies par kontakttīkla veselumu, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) paceļ strāvas noņēmējus un turpina gaitu. 173
Pārmijnieks un signālists no stacijas nosūtāmo vilcienu pavada šādi: 168.
dienā – ar saritinātu dzeltenu signālkarodziņu; 168.
naktī – ar baltu uguni rokas signāllukturī. 174 168.1 Pārmijnieks un signālists stacijā vilcienu sagaida ar attiecīgu rokas signālu (
pielikuma
un
punkts). 175 (MK 16.09.
noteikumu Nr.546 redakcijā)
Apstāšanās signālu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) no vilciena padod šādi: 169.
dienā – ar atritinātu sarkanu signālkarodziņu; 169.
naktī – ar sarkanu uguni rokas signāllukturī. 176
Ja vilcienu kustība norit normāli, pasažieru vilcienam pēc stāvēšanas aizbraucot no stacijas, vilciena priekšnieka vagona un pēdējā vagona pavadoņi, (izņemot gadījumu, ja vilciens atiet no strupceļa) signalizē pasažieru platformas virzienā (līdz platformas galam) dienā ar saritinātu dzeltenu signālkarodziņu, naktī ar rokas signāllukturi, kurā ir balta uguns, bet pārējo vagonu pavadoņi, pasažieru vilcienam uzsākot kustību, aizver vagona sānu durvis un caur tambura logu vēro, vai netiek padoti signāli, braucot gar platformu. 177
Posmā ceļa un inženiertehnisko būvju apgaitnieks un pārbrauktuvju dežurants, ja ceļš ir brīvs, vilcienu sagaida ar attiecīgu rokas signālu (4.pielikuma 6.punkts). 178
Vietā, kas norobežota ar ātruma samazināšanas vai apstāšanās signāliem, apgaitnieki un pārbrauktuvju dežuranti vilcienus gan dienā, gan naktī sagaida ar signāliem, kas atbilst uz ceļa uzstādītajiem signāliem. 179 3.
Signālrādītāji un signālzīmes
Signālzīmju un signālrādītāju nozīme ir noteikta šo noteikumu 3.pielikumā. 180
Normālā stāvoklī gaismas signālrādītājs nedeg, un tam nav signālnozīmes. 181
Ja pa radiosakariem nav saņemti citi stacijas dežuranta vai vilcienu dispečera norādījumi, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists): 175.
plūdeni samazina ātrumu, lai pa ieejas pārmiju brauktu ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, un pēc tam vilcienu aptur uz pieņemšanas ceļa neatkarīgi no izejas luksofora signāla - ja bukšu pārkaršanas signālrādītājā (3.pielikuma 38.punkts) ir baltas krāsas signālsvītras nepārtrauktā degšanas režīmā; 175.
ar dienesta bremzēšanu aptur vilcienu ceļa posmā, ja iecirknis aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, paziņo par apstāšanos iepakaļ braucošo vilcienu vilces līdzekļa vadītājiem (mašīnistiem), apskata ritošo sastāvu un paziņo stacijas dežurantam (vilcienu dispečeram) par vilciena iebraukšanas iespēju stacijā vai pieprasa vagonu apskatītāju (lokomotīves remonta brigādi) - ja bukšu pārkaršanas signālrādītājā ir baltas krāsas signālsvītras mirgojošā degšanas režīmā. 182
Pārmiju virzienu rādītājam (3.pielikuma 15.punkts) ir šādi signāli: 176.
ja pārmija pārvesta uz taisno ceļu – bultveida pārmiju virziena rādītājs ir vērsts ar šķautni taisnā ceļa virzienā; 176.
ja pārmija pārvesta uz sānceļu – bultveida rādītājs ir vērsts ar šķautni sānceļa virzienā. 183 176.1 Ceļa aizsprosta signālzīmi (3.pielikuma 8.punkts) uzstāda uz strupceļa atbalsta atbalstbrusas labajā galā, un tā signalizē tikai uz ceļa pusi. 184 (MK 26.04.
noteikumu Nr.316 redakcijā)
Signālrādītāju un signālzīmi izvieto tā, lai tie nepasliktinātu citu signālu redzamību. 185
Signālzīmju uzstādīšana notiek saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikuma prasībām. 186
Bukšu pārkaršanas gaismas signālrādītāju novieto uz kontakttīkla balsta vai uz atsevišķiem mastiem. 187
Ātruma signālzīme (3.pielikuma 6.punkts): 180.
papildina signālzīmi "Bīstamās vietas sākums" (3.pielikuma 4.punkts), norādot brīdinājumā noteikto ātrumu bīstamajā vietā; 180.
kas ir uzstādīta bez signālzīmes "Bīstamās vietas sākums", posma un stacijas galvenajā ceļā informē par vilcienu kustības ātrumu. 188
Ja ir uzstādītas divas ātruma signālzīmes, augšējā norāda ātrumu pasažieru vilcieniem, bet apakšējā – kravas vilcieniem. 189
Signālzīmes pie platsliežu ceļa uzstāda vilcienu kustības virziena labajā pusē ne tuvāk par 3100 mm no malējā ceļa ass. 190
Signālzīmes pie šaursliežu ceļa uzstāda vilcienu kustības virziena labajā pusē ne tuvāk par 2000 mm no malējā ceļa ass. 191
Elektrificētos iecirkņos signālzīmes var novietot uz kontakttīkla balstiem (izņemot balstus, uz kuriem uzstādītas luksoforu galviņas, komplektās transformatoru apakšstacijas, kontakttīkla atvienotāji un izlādņi). 192
Signālzīmi "Svilpe" (3.pielikuma 7.punkts) uzstāda pirms tiltiem, pārbrauktuvēm, pārejām, pirms vietām ar sliktu redzamību un vietām, kur nepieciešams brīdināt ar vēstījuma signālu par ritošā sastāva tuvošanos. 193
Kontrolstabiņu (3.pielikuma 14.punkts) uzstāda vietā, kur attālums starp kopā saejošo platsliežu ceļu asīm ir 4100 mm. Ceļa līknēs norādīto attālumu palielina, ievērojot būvju tuvinājuma gabarīta paplašinājumu. 194
Signālzīme "Stacijas robeža" (3.pielikuma 16.punkts) ar uzrakstiem uz abām zīmes pusēm iecirknī norāda stacijas robežu. 195
Signālzīmes "Lokomotīves apstāšanās vieta" (3.pielikuma 19.punkts) un "Pirmā vagona apstāšanās vieta" (3.pielikuma 18.punkts) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uzstāda vietās, kuras saskaņo ar attiecīgo pārvadātāju. 196
Ekspluatācijā esošā kontakttīkla beigas vietā, kur ceļš tālāk turpinās bez kontakttīkla, apzīmē ar šo noteikumu 3.pielikuma
vai 21.punktā norādīto signālzīmi. Šādas vietas no jauna būvējamam un rekonstruējamam kontakttīklam apzīmē ar 3.pielikuma 21.punktā norādīto signālzīmi. 197
500 m attālumā pirms vietām, kur dzelzceļa līniju šķērso naftas vai gāzes cauruļvads, uz kontakttīkla balstiem vai uz speciāliem balstiem 3 m augstumā no sliedes galviņas virsas uzstāda signālzīmes "Gāzes cauruļvads" (3.pielikuma 22.punkts) vai "Naftas cauruļvads" (3.pielikuma 23.punkts). Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) tuvojas šādai vietai un brauc pa to īpaši uzmanīgi. 198
Iecirknī, kur strādā sniegtīri, uzstāda šādas signālzīmes: 191.
ja vilcienu kustības ātrums ir līdz 50 km/h: 191.1.
"Pacelt nazi, aizvērt spārnus!" (3.pielikuma 34.punkts) – pirms šķēršļa; 191.1.
"Nolaist nazi, atvērt spārnus!" (3.pielikuma 35.punkts) – aiz šķēršļa; 191.
ja vilcienu kustības ātrums ir virs 50 km/h: 191.2.
"Gatavoties naža pacelšanai un spārnu aizvēršanai!" (3.pielikuma 36.punkts) un "Pacelt nazi, aizvērt spārnus!" – pirms šķēršļa; 191.2.
"Nolaist nazi, atvērt spārnus!" – aiz šķēršļa. 199 3.
Vilcienu, vilces līdzekļu un citu ritošo sastāvu apzīmēšana
Vilcienu, vilces līdzekļu un citu ritošo sastāvu apzīmē saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajām prasībām. 200
Vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) naktī un dienā sliktas redzamības apstākļos, kā arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajos gadījumos ieslēdz vilces līdzekļa prožektoru. 201
Saimniecības vilcienu, atgriežoties no divceļu posma atpakaļ uz staciju pa nepareizo ceļu, apzīmē ar tādiem pašiem signāliem, kādi paredzēti ritošā sastāva apzīmēšanai, braucot pa nepareizo ceļu. 202
Sniegtīri aizmugurē apzīmē tāpat kā bez vagoniem braucošu vilces līdzekli. 203
Ja sniegtīra priekšā ir vilces līdzeklis, to apzīmē tāpat kā priekšā braucošu sniegtīri. 204
Manevrējošu vilces līdzekli, kā arī vilciena vilces līdzekli, kas brauc pie vilciena sastāva un no tā, apzīmē ar vienu baltu uguni buferu brusas signāllukturī priekšā un aizmugurē tajā vilces līdzekļa pusē, kurā atrodas vadības pults, no kuras vada vilces līdzekli. 205 (Grozīts ar MK 16.09.
noteikumiem Nr.546)
Noceļamā tipa ritošo sastāvu, kas atrodas posmā, apzīmē šādi: 198.
vienceļa posmā vai braucot pa divceļu posma nepareizo ceļu: 198.1.
dienā – taisnstūra signālzīme, kurai abas puses ir sarkanā krāsā, vai atritināts sarkans signālkarodziņš uz kārts; 198.1.
naktī – sarkana uguns rokas signāllukturī, kas nostiprināts uz kārts un redzams abos kustības virzienos; 198.
divceļu posmā, braucot pa pareizo ceļu: 198.2.
dienā – taisnstūra signālzīme, kurai priekšpuse ir baltā krāsā, bet aizmugure – sarkanā krāsā; 198.2.
naktī – no priekšpuses signālluktura balta uguns, aizmugurē sarkana uguns rokas signāllukturī, kas nostiprināts uz kārts. 206
Šaursliežu motordrezīnas apzīmē ar vienu baltu prožektora uguni priekšpusē un ar sarkanu disku dienā un sarkanu uguni signāllukturī aizmugurē naktī. 207
Noceļamo remonttorni, kas atrodas posmā elektrificētos iecirkņos, apzīmē šādi: 200.
vienceļa posmā vai braucot pa divceļu posma nepareizo ceļu: 200.1.
dienā – abās pusēs atritināts sarkans signālkarodziņš; 200.1.
naktī – priekšpusē un aizmugurē signālluktura sarkana uguns; 200.
divceļu iecirkņos, braucot pa pareizo ceļu: 200.2.
dienā – atritināts sarkans signālkarodziņš labajā pusē; 200.2.
naktī – priekšpusē signālluktura balta uguns, aizmugurē signālluktura sarkana uguns. 208
Signālierīces piestiprina noceļamā remonttorņa iezemētās joslas augšējā līmenī. 209
Noceļamo remonttorni un truli, braucot posmā, abpusēji norobežo ar pārnēsājamiem vai rokas sarkaniem signāliem, kurus pārvieto vienlaikus ar remonttorņu un truļu kustību šo noteikumu 8.pielikuma 1.tabulas 4.ailē norādītajā attālumā B atkarībā no vadošā krituma un posmā atļautā maksimālā vilcienu ātruma. 210
Strādājot stacijā uz noceļamā remonttorņa, izmanto šādus signālus: 203.
dienā – noceļamā remonttorņa abās pusēs atritināts sarkans signālkarodziņš; 203.
naktī – noceļamā remonttorņa priekšpusē un aizmugurē signālluktura sarkana uguns. 211
Strādājot stacijā uz truļiem, izmanto šādus signālus: 204.
dienā – signālzīme, kurai abas puses ir sarkanā krāsā, vai sarkans signālkarodziņš uz kārts; 204.
naktī – sarkana uguns uz kārts nostiprinātā signāllukturī, kas redzama no abām pusēm. 212
Pārvietojoties pa stacijas ceļiem un pārmijām, noceļamo remonttorni un truli norobežo no abām pusēm vismaz 50 m attālumā ar pārnēsājamiem vai rokas sarkaniem signāliem, kas pārvietojami vienlaikus ar remonttorņa un truļa kustību. 213
Ja divceļu iecirknī pa blakusceļu gaidāms vilciens, sarkano signālu, kas norobežo noceļamo remonttorni, truli vai citu noceļamo ritošo vienību no priekšpuses, noņem līdz vilciena pabraukšanai garām. 214
Divceļu iecirknī, izņemot iecirkni, kas aprīkots ar divpusējo automātisko bloķēšanu, noceļamā tipa ritošo sastāvu var norobežot tikai no vilcienu kustības puses pa pareizo ceļu. 215
Dzelzceļa speciālistu, kurš norobežo noceļamo ritošo sastāvu, un dzelzceļa speciālistu, kurš vada noceļamā ritošā sastāva kustību, papildus pārnēsājamām signālzīmēm, rokas signālkarodziņiem un signāllukturiem apgādā ar petardēm un signāltaurēm signalizēšanai par vilcienu tuvošanos vai, ja nepieciešams, vilciena apturēšanai. 216 3.
Norobežojuma signālierīču izvietojuma kārtība
Jebkuru šķērsli un darbu vietu posmā (izņemot posma ceļus, kur pārtraukta vilcienu kustība) un uz stacijas ceļa un pārmijas norobežo ar apstāšanās signāliem atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajām prasībām. 217
Ja šķērsli vai darbu vietu posmā stacijas tuvumā norobežot no stacijas un posma puses šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajā kārtībā nav iespējams, no posma puses to norobežo atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajām prasībām, bet no stacijas puses pārnēsājamo sarkano signālu novieto ceļa vidū pretī ieejas luksoforam vai signālzīmei "Stacijas robeža" un uzliek trīs petardes. 218 (Grozīts ar MK 26.04.
noteikumiem Nr.316)
Apstāšanās signālus šķērslim vispirms uzstāda no tās puses, no kuras gaidāms vilciens. 219
Ja nav zināms, no kuras puses gaidāms vilciens, vienceļa iecirknī apstāšanās signālus šķērslim vispirms uzstāda no tās puses, kur ir kritums bīstamās vietas virzienā, bet līdzenumā – no ceļa līknes vai ieraktnes puses. 220
Ja pārmijnieks vai cits dzelzceļa speciālists konstatē, ka uz pārmijas ir šķērslis, viņš šajā vietā nekavējoties novieto vienu pārnēsājamu sarkano signālu līdz remontdarbu sākumam un par to paziņo stacijas dežurantam. 221
Vietu, kur nepieciešama dzelzceļa satiksmes ātruma samazināšana, no abām pusēm norobežo 50 m attālumā no bīstamās vietas robežas ar signālzīmēm "Bīstamās vietas sākums" un "Bīstamās vietas beigas" (3.pielikuma
un 5.punkts). 222
Pārnēsājamos ātruma samazināšanas signālus un petardes apsargā signālists. 223
Lai signālistu atšķirtu no citiem dzelzceļa speciālistiem, viņš valkā galvassegu ar dzeltenu virsmu. 224
Ja vilciens tuvojas pārnēsājamam dzeltenajam signālam, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) dod vienu garu skaņas signālu ar vilces līdzekļa svilpi, bet, tuvojoties signālistam ar sarkanu rokas signālu, padod apstāšanās signālu un aptur vilcienu, nepabraucot garām sarkanajam signālam. 225
Ja vilciens tuvojas pārnēsājamam dzeltenajam signālam, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) dod vienu garu skaņas signālu ar vilces līdzekļa svilpi un brauc tā, lai ar signālzīmēm "Bīstamās vietas sākums" un "Bīstamās vietas beigas" norobežoto vietu pārbrauktu ar brīdinājumā norādīto ātrumu, bet, ja brīdinājuma nav, ar ātrumu, ne lielāku par 25 km/h. 226
Ja šķērsli vai darbu vietu uz stacijas ceļa norobežo ar apstāšanās signāliem, visas pārmijas, kas ved uz šo vietu, pārliek tādā stāvoklī, lai ritošais sastāvs nevarētu nokļūt uz šķēršļa vai darbu vietu, un pārmijas šādā stāvoklī noslēdz vai aizkabo. 227
Vagonus ar sprāgstvielām vai saspiestām un sašķidrinātām gāzēm novieto uz atsevišķa stacijas ceļa un visas pārmijas, kas ved uz šādu ceļu, pārliek tādā stāvoklī, lai ritošais sastāvs nevarētu tur nokļūt, un pārmijas šādā stāvoklī noslēdz. 228
Ja norobežošana ar pārmijām nav iespējama, vagonus ar sprāgstvielām vai saspiestām un sašķidrinātām gāzēm, kā arī vagonus, kurus remontē uz stacijas ceļiem, ja ceļi nav aprīkoti ar aizsprosta luksoforiem, norobežo ar pārnēsājamiem sarkaniem signāliem. Šādus signālus novieto uz ceļa ass vismaz 50 m attālumā no ritošā sastāva (uz caurbraucamajiem ceļiem no abām pusēm, uz strupceļiem no pārmijas puses). Ja malējais vagons atrodas tuvāk par 50 m no kontrolstabiņa, pārnēsājamo sarkano signālu novieto uz ceļa ass pretī kontrolstabiņam. 229
Lai norobežotu ceļu, uz kura veic vagonu tehnisko apkopi un remontdarbus, var lietot ierīces, kuras nepieļauj atļaujošā signāla ieslēgšanu luksoforā, kas norobežo šo ceļu. 230
Posmā piespiedu kārtā stāvošu pasažieru vilcienu pēc vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) norādījuma norobežo pēdējā vagona pavadonis, ja ir izsaukts palīdzības vilciens vai ugunsdzēsības vilciens, vai palīglokomotīve un palīdzība gaidāma no vilciena pēdējā vagona puses. 231
Pēdējā pasažieru vagona pavadonis, kurš norobežo apstājušos vilcienu, iedarbina pēdējā vagona rokas bremzes un 800 m attālumā no vagona noliek petardes. Pavadonis 20 m attālumā no petardēm uz stāvošā vilciena pusi rāda sarkano rokas signālu posma virzienā. 232
Vagona pavadonis, kas norobežo posmā apstājušos pasažieru vilcienu no pēdējā vagona puses, drīkst atgriezties pie sastāva tikai pēc palīdzības (ugunsdzēsības) vilciena vai palīglokomotīves pienākšanas un apstāšanās vai tad, ja vilcienu šajā vietā norobežo cits dzelzceļa speciālists. 233
Ja ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkota iecirkņa posmā apstājies pasažieru vilciens, pēdējā pasažieru vagona pavadonis pārbauda pēdējā vagona signālu redzamību, novēro posmu un, ja parādās iepakaļ braucošs vilciens, veic pasākumus tā apturēšanai. 234
Ja vilcienam, kas apstājies posmā, palīdzību sniedz no vilciena priekšpuses, tuvojoties palīdzības vai ugunsdzēsības vilcienam vai palīglokomotīvei, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) padod vispārējās trauksmes signālu, bet naktī (sliktas redzamības apstākļos – arī dienā) padod signālu, mirgojot ar prožektoru līdz analoga atbildes signāla saņemšanai no pretim braucošā vilciena mašīnista. 235
Ja divceļu posmā vilciens piespiedu kārtā apstājies tādēļ, ka vilciena ritošais sastāvs nobraucis no sliedēm, notikusi sadursme, izjukusi krava vai noticis līdzīgs negadījums, un ir nepieciešams norobežot radušos šķērsli uz blakusceļa, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) padod vispārējās trauksmes signālu. 236
Lai norobežotu vilcienu, kas piespiedu kārtā apstājies posmā, kā arī lai norobežotu šķērsli uz blakusceļa divceļu posmā, pēc priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) norādījuma norīko vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgu, pasažieru vagonu pavadoņus vai citus dzelzceļa speciālistus (darbiniekus). 237
Dzelzceļa satiksmes vadības, sakaru un elektroapgādes iekārtas 4.
Dzelzceļa satiksmes vadība
Stacijas pārmijas, kas ietilpst vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutos, kā arī to aizsargpārmijas saistāmas savstarpējā atkarībā ar ieejas, izejas un maršruta luksoforiem. 238
Galvenā ceļa atzarojuma pārmija, kas atrodas ar ceļa bloķēšanas vai ar elektrozižļu sistēmas ierīcēm aprīkotā posmā, saistāma ar šīm ierīcēm tā, lai atvērt izejas luksoforu (ieslēgt atļaujošo signālu luksoforā) uz šo posmu, atvērt garāmejas luksoforu, kas norobežo šādu blokposmu, vai izņemt zizli ir iespējams tikai tad, ja pārmija atrodas galvenā ceļa virzienā. 239
Galveno ceļu nekustīgie krustojumi un pinumi vienā līmenī norobežojami ar aizsega luksoforiem, kas novietoti abās krustojuma vai pinuma pusēs vismaz 50 m attālumā no kontrolstabiņiem. Šie aizsega luksofori savstarpēji saistāmi tā, lai vienu no tiem varētu atvērt tikai tad, ja naidīgo maršrutu (maršruti, kuri kustības drošības apsvērumu dēļ nevar būt sastādīti vienlaikus) luksoforos ir aizliedzošs signāls. 240
Stacijā, kas atrodas iecirknī ar automātiskās vai pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu un kurā vilcienu kustība pa galveno, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu paredzēta bez apstāšanās, ieejas un maršruta luksoforā lieto signalizāciju, kas nodrošina caurbraukšanu pa šādu ceļu bez apstāšanās. 241
Automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas ierīces nepieļauj atvērt izejas vai garāmejas luksoforu, ja ritošais sastāvs nav atbrīvojis blokposmu (starpstaciju posmu), ko norobežo šis signāls, kā arī nepieļauj pašaizvērties luksoforam (pārslēgties uz aizliedzošu signālu), ja tā elektroapgādi pārslēdz no pamatsistēmas uz rezerves sistēmu vai otrādi. 242
Ar automātiskās vai pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā vienceļa posmā pēc tam, kad stacijā atvērts izejas luksofors, nav pieļaujama iespēja blakus stacijā atvērt izejas luksoforus pretēja virziena vilcienu nosūtīšanai šajā pašā posmā. Šādu savstarpēju signālu atkarību nodrošina arī divceļu posmā, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu abpusējai vilcienu kustībai pa katru ceļu. 243
Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkots luksofors automātiski aizveras (pārslēdzas uz aizliedzošu signālu), ja vilciens iebrauc luksofora norobežotajā blokposmā vai ja pārtrūkst šāda blokposma sliežu ķēde. 244
Stacijā, kas atrodas iecirknī ar automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu, bloķēšanas sistēmas ierīces aprīko ar atslēgzizli saimniecības vilcienu kustības nodrošināšanai. 245
Vienceļa iecirknī ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, divceļu posmā ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu pa katru ceļu un stacijā, kur manevrējošais sastāvs izbrauc aiz stacijas robežas, automātiskās bloķēšanas sistēmas ierīces papildina ar manevru luksoforiem, kas saistīti savstarpējā atkarībā ar šīm ierīcēm. 246
Staciju, kas atrodas iecirknī ar automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu, aprīko ar ierīcēm, kas: 239.
novērš iespēju atvērt ieejas luksoforu, ja maršruts sagatavots uz aizņemta ceļa; 239.
nodrošina ceļu un pārmiju aizņemtības kontroli ar vadības ierīci. 247
Ja ievieš automātiskās bloķēšanas sistēmu, to papildina ar automātisko lokomotīvju signalizāciju un dispečerkontroles ierīcēm. 248
Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu un automātisko lokomotīvju signalizāciju aprīkotā iecirknī lokomotīves luksoforu signālugunis atbilst ceļa luksofora signālrādījumiem saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikuma 22.,
un 24.punktā minētajām prasībām. Vietās, kas noteiktas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sarakstā, šo noteikumu 5.pielikuma 22.punktā minētajiem ceļa luksofora signāliem lokomotīves luksoforā drīkst lietot dzelteno signāluguni. 249 (MK 26.04.
noteikumu Nr.316 redakcijā)
Automātiskā lokomotīvju signalizācija kopā ar autostopa un modrības kontroles ierīcēm nodrošina vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības kontroli un automātiski aptur vilces līdzekli, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir zaudējis spēju to vadīt vai vilces līdzeklis pārsniedzis noteikto kustības ātrumu. 250
Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu un automātisko lokomotīvju signalizāciju aprīkotā iecirknī autostopa ierīces automātiski aptur vilces līdzekli, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) neievēro ātrumu, kāds noteikts, tuvojoties vai braucot garām luksoforam ar aizliedzošu signālu. 251
Stacijās, kas atrodas ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā iecirknī, galvenos ceļus aprīko ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm. Ar šādām ierīcēm aprīko arī stacijas ceļus, pa kuriem paredzēta vilcienu braukšana bez apstāšanās vai pasažieru vilcienu pieņemšana un nosūtīšana. 252
Saskaņā ar publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sastādītu sarakstu pārmijkopas, kas atrodas stacijās ar sarežģītu ceļu izvērsi, neaprīko ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm. 253
Dispečercentralizācijas iekārtas nodrošina: 246.
iespēju no viena vadības punkta darbināt pārmijas un signālierīces vairākās stacijās un posmos; 246.
iespēju ar vadības ierīci kontrolēt pārmiju stāvokli un aizņemtību, kā arī posmu, stacijas ceļu un tiem piekļauto blokposmu aizņemtību; 246.
ieejas, maršrutu un izejas luksoforu signālrādījumu atkārtošanu uz vadības ierīces; 246.
iespēju pārslēgt staciju uz pārmiju un signālierīču rezerves (sezonas) vadību vilcienu pieņemšanai, nosūtīšanai un manevru veikšanai; 246.
iespēju pārslēgt pārmijas uz vietējo vadību manevru veikšanai; 246.
lai tiktu izpildītas prasības, kuras noteiktas elektriskajai centralizācijai, automātiskās bloķēšanas sistēmai un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmai, kas automātiski kontrolē vilciena pienākšanu stacijā pilnā sastāvā. 254
Vilcienu kustības dispečerkontroles ierīces iecirknī ar automātisko bloķēšanu nodrošina: 247.
noteiktā vilcienu kustības virziena kontroli vienceļa posmam un divceļu posmam ar divvirzienu bloķēšanas sistēmu; 247.
blokposmu aizņemtības kontroli; 247.
galveno, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu aizņemtības kontroli starpstacijās; 247.
ieejas un izejas luksoforu signālrādījumu atkārtošanu. 255
Elektriskās centralizācijas ierīces nodrošina: 248.
pārmiju un luksoforu savstarpēju noslēgšanos; 248.
pārmijas uzgriešanas kontroli un luksofora, kas norobežo šādas pārmijas maršrutu, vienlaicīgu pārslēgšanos uz aizliedzošu signālu (šāda prasība neattiecas uz pārmiju krusteņiem ar kustīgo serdeni ar ārējo noslēdzēju); 248.
iespēju ar vadības ierīcēm kontrolēt pārmiju stāvokli, ceļu un pārmiju sekciju aizņemtību; 248.
iespēju darbināt pārmijas un luksoforus, lietojot organizēto maršrutu vadību vai dalīto vadību; 248.
iespēju veikt manevrus pēc manevru luksoforu signālrādījumiem; 248.
pārmiju pārlikšanas nodošanu vietējai vadībai. 256
Elektriskās centralizācijas ierīces nepieļauj: 249.
ieejas luksofora atvēršanu, ja maršruts sagatavots uz aizņemta ceļa; 249.
pārmijas pārlikšanu, ja uz tās atrodas ritošais sastāvs; 249.
maršrutam atbilstošā luksofora atvēršanu, ja pārmijas nav pārliktas vajadzīgajā stāvoklī vai naidīgo maršrutu luksofori ir atvērti; 249.
maršrutā ietilpstošo pārmiju, kā arī aizsargpārmiju pārlikšanu vai naidīga maršruta luksofora atvēršanu, ja ir atvērts luksofors, kas norobežo sagatavoto maršrutu. 257
Pārmijas elektropievads un tā noslēdzējs: 250.
nodrošina piespiestā asmens ciešu piegulšanu rāmjsliedei, pārmijai atrodoties galējos stāvokļos, un krusteņa kustīgās serdes ciešu piegulšanu pie spārnsliedes; 250.
novērš pārmijas asmeņu vai krusteņa kustīgās serdes noslēgšanos, ja atstarpe starp piespiesto asmeni un rāmjsliedi vai starp kustīgo serdi un spārnsliedi ir 4 mm un vairāk platsliežu ceļam un 3 mm un vairāk šaursliežu ceļam; 250.
nodrošina, ka otrā asmens atgājiens no rāmjsliedes nav mazāks par 147 mm. 258
Šķirošanas uzkalnu mehanizācijas un automatizācijas iekārtas nodrošina nepārtrauktu un drošu sastāvu izformēšanu un formēšanu, nolaižot vagonus no uzkalna noteiktajā ātrumā. 259
Šķirošanas uzkalnu pārmiju centralizācijas iekārtas nodrošina: 252.
individuālu pārmiju vadību; 252.
iespēju ar vadības ierīču palīdzību kontrolēt pārmiju stāvokli, kā arī ceļa un pārmiju sekciju aizņemtību. 260
Šķirošanas uzkalnu pārmiju centralizācijas iekārtas nepieļauj pārmijas pārlikšanu, ja uz tās atrodas ritošais sastāvs. 261
Šķirošanas uzkalnu pārmiju automātiskās centralizācijas iekārtas papildus šo noteikumu
un 253.punktā noteiktajām prasībām nodrošina: 254.
automātisku pārmiju vadību uzkalna sadales zonā vagonu nolaišanas procesa programmētajā vai maršrutizētajā darba režīmā; 254.
automātisku pārmijas pārlikšanu atpakaļ kontrolējamā stāvoklī, līdz vagonu grupa būs iebraukusi izolētajā pārmijas sekcijā, ja pārmijas pārlikšanas procesa programmētajā vai maršrutizētajā darba režīmā rodas traucēklis starp pārmijas asmeni un rāmjsliedi. 262
No jauna ieviešamo pārmiju un signālu mikroprocesoru un relejprocesoru centralizācijas, automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas, dispečeru centralizācijas, šķirošanas uzkalnu mehanizācijas un automatizācijas ierīces, kā arī citas uz aparātu programmnodrošinājuma līdzekļu bāzes izvietotās ierīces reģistrē un arhivē informāciju par notikumiem, kas ir saistīti ar vilcienu kustību un manevru darbu, tai skaitā par apstākļiem, kas traucē signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču normālu darbību, kā arī informāciju par notikumiem, kas saistīti ar vilcienu dispečera un stacijas dežuranta darbībām ar šīm ierīcēm. 263
Atslēgatkarības ierīces ar kontrolslēdzeņu palīdzību nodrošina pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos. 264
Pārmiju kontrolslēdzenes: 257.
ļauj izņemt atslēgu tikai tad, ja pārmija ir noslēgta; 257.
noslēdz pārmiju tikai tajā stāvoklī, kāds uzrādīts no slēdzenes izņemtajā atslēgā, un tikai tad, ja asmens cieši piegulst rāmjsliedei; 257.
novērš iespēju noslēgt pārmiju, ja atstarpe starp piespiesto asmeni un rāmjsliedi ir 4 mm un vairāk platsliežu ceļam vai 3 mm un vairāk šaursliežu ceļam. 265
Aizliegts lietot vienas un tās pašas sērijas pārmiju kontrolslēdzenes vienas stacijas robežās, bet stacijā ar lielu darba apjomu – viena pārmiju rajona posteņa un tam blakus esošo pārmiju rajonu posteņu robežās. 266
Stacijas bloķēšanas ierīces nodrošina: 259.
iespēju stacijas dežurantam kontrolēt, vai posteņi ir pareizi sagatavojuši vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutus, kā arī dzelzceļa satiksmes maršrutus stacijas robežās; 259.
no dažādiem posteņiem vadāmo pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos. 267
Automātiskā pārbrauktuvju signalizācija ieslēdz apstāšanās signālus autoceļa virzienā un automātiskās barjeras ieņem slēgtu stāvokli tādu laiku pirms ritošā sastāva pienākšanas, lai autoceļa transportlīdzekļi varētu atbrīvot pārbrauktuvi. Automātiskā pārbrauktuvju signalizācija turpina darboties un automātiskās barjeras paliek slēgtā stāvoklī, kamēr ritošais sastāvs ir pilnīgi atbrīvojis pārbrauktuvi. 268
Automātiskās garāmejošo vilcienu sakarsušo bukšu atklāšanas ierīces nodrošina: 261.
vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un stacijas, kurā atrodas sakarsušo bukšu reģistrējošās iekārtas, atbildīgo darbinieku informēšanu par vilcienā esošo sakarsušo buksi; 261.
nodotās informācijas reģistrēšanu. 269
Nosviedējkurpēm vai nosviedējpārmijām atrodoties nosviešanas stāvoklī, ir novērsta iespēja ritošajam sastāvam izbraukt no ceļa, uz kura šīs ierīces ir uzstādītas. 270 4.
Sakari
Iecirkni aprīko ar vilcienu dispečera sakariem, starpstaciju sakariem un staciju savstarpējiem sakariem, kā arī līnijas ceļa dienesta sakariem. 271
Iecirknī, kas aprīkots ar automātiskas bloķēšanas sistēmu un dispečercentralizāciju, visā tā elektrificētajā daļā nodrošina energodispečera sakarus. 272
Iecirkni, kas aprīkots ar kabeļlīniju un radioreleju līniju sakariem, aprīko ar posmu telefonsakariem, kā arī ar signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru elektromehāniķu dienesta sakariem. 273
Iecirkņa darba vadīšanas nodrošināšanai papildus šo noteikumu 263.,
un 265.punktā noteiktajiem sakariem ierīko: 266.
maģistrālos sakarus; 266.
dzelzceļa vispārējos sakarus; 266.
dzelzceļa rīcības sakarus; 266.
pārmiju posteņu un vietējos sakarus; 266.
informācijas sakarus dzelzceļa informatīvo sistēmu darbības nodrošināšanai; 266.
citu veidu sakarus un datu pārraides veidus vilcienu kustības vadīšanai un komercdarbībai. 274
Vilcienu radiosakaru ierīces nodrošina nepārtrauktus un drošus divpusējos vilces līdzekļu vadītāja (mašīnista) sakarus ar vilcienu dispečeru (dispečeriecirkņa robežās), staciju dežurantiem (stacijai piegulošo posmu robežās) un citiem vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kuri atrodas vienā posmā. 275
Papildus vilcienu radiosakariem vilciena vilces līdzekļu vadītājam (mašīnistam) nodrošina sakarus ar: 268.
pārvadātāja dežurējošām amatpersonām; 268.
pasažieru vilciena priekšnieku (vecāko pavadoni, konduktoru kontrolieri). 276
Vilcienu un staciju radiosakaru ierīces dispečeriecirkņos un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajās stacijās aprīko ar sarunu automātiskās reģistrēšanas sistēmu. 277
Atkarībā no tehnoloģiskajām vajadzībām stacijās ierīko: 270.
stacijas radiosakarus; 270.
divpusējos parka skaļruņu sakarus. 278
Stacijas radiosakaru ierīces nodrošina divpusējus radiosakarus manevru un uzkalnu, tehnisko kantoru, vagonu apskates punktu, apsardzes vienību, konteineru laukumu, tehnisko līdzekļu apkopes un remonta brigāžu (signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru, ceļa, kontakttīkla u.c.) sakaru tīklos. 279
Divpusējā parka skaļruņu iekārta pastāvīgi ir ieslēgtā stāvoklī, un tajā ir ieslēgta stāvokļa kontrole. 280
Pasažieru vilcienā ierīko translācijas ierīces pasažieru informēšanai. 281
Aizliegts lietot vilcienu dienesta sakarus sarunām, kas nav saistītas ar vilcienu kustību. 282
Aizliegts ieslēgt pārmiju posteņu sakaru tīklā citus telefonus (izņemot centralizācijas izpildposteņu, pārmiju posteņu un stacijas dežuranta telefonus). 283
Vilcienu dispečera sakaru lokālajā tīklā var ieslēgt tikai staciju dežurantu, manevru dispečeru, operatoru, pārvadātāja dežurantu, brigāžu maiņas punktu dežurantu, energodispečeru un lokomotīvju dispečeru, signalizācijas un sakaru distances dežurējošo inženieru telefonus. Iecirknī ar dispečercentralizāciju vilcienu dispečera sakaru lokālajā tīklā ieslēdz pārbrauktuvju dežurantu telefonus. 284
Vilcienu dispečera sakaru lokālajam tīklam var pievienot telefonus, kas uzstādīti stacijas priekšnieku un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas elektromehāniķu (elektromontieru) dzīvokļos un kurus vilcienu dispečers pieslēdz tikai uz sarunas laiku. 285
Vilcienu dispečera sakariem posmā atļauts uz laiku pieslēgt sliežu motortransporta vadītāja (piespiedu apstāšanās gadījumā), palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu priekšnieku un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas elektromehāniķu, kā arī darbu vadītāju pārnēsājamos telefonus. 286
Vilcienu starpstaciju sakaros atļauts pieslēgt tikai stacijas dežurantu telefonus, bet iecirkņos ar automātiskās bloķēšanas sistēmu arī posma sakaru un pārbrauktuvju dežurantu telefonus. 287
Ciparu sakaru sistēmas, izmantojot kabeļu vai radioreleju līnijas, var lietot jebkuras informācijas pārraidei un jebkura sakaru veida maiņai, ja tās nodrošina šiem sakaru veidiem noteiktās prasības. 288
Mobilos sakarus lieto vilcienu radiosakaros, posmu telefonsakaros, sakaros ar darbu veikšanas vietu un citos sakaros, ja ir nodrošinātas attiecīgajiem sakaru veidiem noteiktās prasības. 289
Dzelzceļa informatīvās sistēmas uztur aktīvā darba kārtībā, nodrošinot informācijas drošumu un ticamību. 290
Dzelzceļa informatīvo sistēmu lietotājs un uzturētājs: 283.
nodrošina savlaicīgu un precīzu informācijas ievadīšanu, pārraidi, apstrādi, saglabāšanu un rezultātu izdošanu; 283.
ievēro datortehnikas tehniskās ekspluatācijas noteikumus un instrukcijas; 283.
ievēro programmnodrošinājuma uzturēšanas un ekspluatācijas instrukcijas; 283.
nepieļauj informācijas noplūdi un nesankcionētu piekļūšanu informācijai; 283.
nav tiesīgs veikt nesankcionētu informācijas korekciju; 283.
nav tiesīgs patvarīgi nodot programmnodrošinājumu trešajām personām; 283.
nepieļauj patvarīgu izmaiņu veikšanu informatīvo sistēmu tehniskajā nodrošinājumā un programmnodrošinājumā. 291
Attālums no signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz zemei, ja vadu nokare ir maksimāla, nedrīkst būt mazāks par: 284.
2,5 m – posmā; 284.
3 m – stacijā; 284.
5,5 m – krustojumā ar autoceļu (esošajās līnijās līdz to pārbūvei atļauts saglabāt 4,5 m attālumu). 292
Uz kontakttīkla un elektropārvades balstiem piekārta optiskās šķiedras kabeļa attālums, ja kabeļa nokare ir maksimāla, no tā zemākā punkta: 285.
līdz zemes virsmai nedrīkst būt mazāks par: 285.1.
6 m apdzīvotā vietā; 285.1.
5 m neapdzīvotā vietā; 285.1.
4 m kabeļa enkurošanas vietā; 285.
līdz autoceļu klātnei uz pārbrauktuves nedrīkst būt mazāks par 6 m; 285.
līdz pasažieru platformas virsmai nedrīkst būt mazāks par 4,5 m. 293
Vietā, kur gaisa sakaru līnijas vadi šķērso ceļu, attālums no gaisa sakaru līniju vadiem un piekārtā optiskās šķiedras kabeļa zemākā punkta līdz sliedes galviņas virsmas līmenim nedrīkst būt mazāks par 7,5 m. Elektrificētajā iecirknī atkarībā no sprieguma lieluma un kontakttīkla vadu piekares augstuma šo attālumu nosaka atbilstoši tehniskajiem noteikumiem. 294
Ja ir bojātas signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru līnijas, sakarus atjauno šādā secībā: 287.
vilcienu dispečera sakari; 287.
ceļa bloķēšanas, vilcienu starpstaciju, energodispečera sakari un pārmiju posteņu sakari; 287.
elektroapgādes ierīču tālvadība; 287.
maģistrālie sakari; 287.
pārējie sakaru veidi. 295 4.
Elektroapgāde
Elektroapgādes iekārtas nodrošina drošu elektroapgādi: 288.
elektriskajam ritošajam sastāvam, kas atbilst dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajām vilcienu svara normām, kustības ātrumam un intervāliem starp vilcieniem; 288.
signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas, sakaru un tehnoloģiskās skaitļošanas tehnikas ierīcēm; 288.
pārējiem elektroenerģijas patērētājiem saskaņā ar normatīvtehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām. 296
Ja automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas iekārtām rezerves elektroapgādes avots ir akumulatoru baterija, tā atrodas pastāvīgā darbderīgā stāvoklī un nodrošina signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un pārbrauktuvju signalizācijas ierīču nepārtrauktu darbību ne mazāk par 8 stundām, ja elektroapgāde nav pārtraukta iepriekšējo 36 stundu laikā. 297
Pārejas laiks no bloķēšanas iekārtu elektroapgādes pamatsistēmas uz rezerves sistēmu vai otrādi nav lielāks par 1,3 sekundēm. 298
Elektriskajam ritošajam sastāvam pievadāmās līdzstrāvas spriegums nav mazāks par 2,7 kV un nav lielāks par 4 kV. Iecirknī ar vienpusēju barošanu pieļaujamais līdzstrāvas spriegums nav mazāks par 2,4 kV. 299
Elektroapgādes iekārtas nodrošina pret īsslēguma strāvām, pārspriegumiem un pārslodzēm virs noteiktajām normām. 300
Apakšzemes metāla ietaises (piemēram, cauruļvadi, kabeļi), kā arī metāla un dzelzsbetona tiltus, viaduktus, kontakttīkla balstus, luksoforus un hidrokolonnas, kas atrodas elektrificēta iecirkņa rajonā, aizsargā pret elektrisko koroziju. 301
Elektrificēta iecirkņa vilces apakšstaciju un elektrisko ritošo sastāvu aprīko ar aizsardzības ierīcēm pret strāvas iekļūšanu kontakttīklā, kas var traucēt signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču normālu darbību. 302
Kontakttīkla kontaktvadu piekares augstums virs sliedes galviņas virsmas līmeņa posmā un stacijā nedrīkst būt mazāks par 5750 mm un uz pārbrauktuves – ne mazāks par 6000 mm. Iecirknī inženierbūves robežās, kas atrodas uz stacijas ceļa un kur nav paredzēta ritošā sastāva stāvēšana, kā arī posmā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju kontaktvadu piekares augstumu drīkst samazināt līdz 5550 mm. 303
Kontakttīkla kontaktvadu piekare nedrīkst būt augstāka par 6800 mm virs sliedes galviņas virsmas. 304
Līdzstrāvas kontakttīklā inženierbūvju robežās attālums no strāvas noņēmēja strāvu vadošajiem elementiem un kontakttīkla daļām, kurās ir spriegums, līdz būvju un ritošā sastāva iezemētajām daļām nodrošināts saskaņā ar valsts standartu LVS 282:2021 "Dzelzceļa būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti". 305 (MK 05.07.
noteikumu Nr. 402 redakcijā)
Attālums no malējā ceļa ass līdz kontakttīkla balstu iekšējai šķautnei posmā un stacijā nodrošināts saskaņā ar valsts standartu LVS 282:2021 "Dzelzceļa būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti". Ieraktnēs šādu balstu uzstāda ārpus ceļa grāvja robežām. 306 (MK 05.07.
noteikumu Nr. 402 redakcijā)
Attālums no elektropārvades gaisa līnijas (ar spriegumu virs 1000 V) vadu zemākā punkta, ja vadu nokare ir maksimāla, līdz zemei nedrīkst būt mazāks par: 299.
6 m posmā; 299.
5 m posma grūti pieejamās vietās; 299.
7 m krustojumā ar autoceļiem, stacijās un apdzīvotās vietās. 307
Vietā, kur ceļu šķērso gaisa vadu līnijas, attālums no elektropārvades gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz neelektrificēta ceļa sliedes galviņas virsmas līmenim nedrīkst būt mazāks par 7,5 m. Elektrificētajās līnijās attālumu no elektropārvades gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz kontakttīkla vadiem nosaka saskaņā ar elektroiekārtu ierīkošanas tehniskajām prasībām. 308
Stacija un pieturas punkts
Stacijas un pieturas punkta aprīkojums un ceļu izvietojums nodrošina dzelzceļa satiksmi, kravas un pasažieru apkalpošanu, dzelzceļa satiksmes drošību, efektīvu tehnisko līdzekļu izmantošanu un drošus darba apstākļus. 309
Stacijas robeža: 302.
vienceļa iecirknī ir ieejas luksofors vai signālzīme "Stacijas robeža", ko uzstāda posma virzienā vismaz 50 m attālumā no pirmās ieejas pārmijas; 302.
divceļu iecirknī katram galvenajam ceļam atsevišķi no vienas puses ir ieejas luksofors un no otras puses ir signālzīme "Stacijas robeža", ko uzstāda vismaz 50 m attālumā aiz pēdējās izejas pārmijas; 302.
ar divvirzienu automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā divceļu iecirknī atsevišķi katram galvenajam ceļam ir ieejas luksofori; 302.
pievedceļa pievienojumā ir signālzīme "Pievedceļa robeža" (3.pielikuma 17.punkts). 310
Katram stacijas ceļam, pārmijai, centralizācijas postenim, pārmiju postenim un posma katram galvenajam ceļam piešķir numuru (nosaukumu). Vienādus numurus nepiešķir ceļiem, pārmijām un posteņiem vienas stacijas vai viena stacijas parka robežās. 311
Stacijas un pieturas punkta ēkas, pasažieru platformas un citas pasažieru apkalpošanai paredzētās būves un iekārtas nodrošina ātru un drošu ar pasažieru pārvadāšanu saistīto operāciju izpildi. Pasažieriem paredzētās telpas ir pieejamas vismaz tajā diennakts periodā, kurā kursē vilcieni, un vismaz 30 minūtes pirms pirmā vilciena atiešanas. 312
Pieturas punktā ierīko pasažieru platformas ar nojumēm vai paviljonus un atkarībā no apkalpojamo pasažieru skaita – arī biļešu kases. 313
Pasažieru staciju aprīko ar nepieciešamajām vietu rezervēšanas un biļešu pārdošanas ierīcēm, bagāžas glabātuvēm, sanitārajiem mezgliem un pasažieru informēšanas sistēmām. Stacijās un pieturas punktos nodrošina viegli pieejamu un skaidri saprotamu informāciju pasažieriem, bet pasažieru ēkas (nojumes, paviljonus) un platformas apgādā ar stacijas vai pieturas punkta nosaukuma izkārtnēm, kas ir viegli saskatāmas no vilciena. 314
Lai platformas savienotu savā starpā un ar pasažieru apkalpošanai paredzētajām ēkām, ierīko gājēju pārejas, tuneļus vai tiltiņus. 315
Pāreju, kas ir vienā līmenī ar stacijas vai pieturas punkta ceļiem, aprīko ar segumu, rādītājiem, brīdinājuma uzrakstiem un, ja nepieciešams, ar automātisko signalizāciju. 316
Pasažieru platformu ierīko atbilstoši valsts standartam LVS 448:2021 "Dzelzceļa aprīkojums. Pasažieru platformas un gājēju pārejas dzelzceļa līnijās ar 1520 mm platumu". Ekspluatācijā esošās platformas, kas neatbilst minētā standarta prasībām, pārbūvē plānotās rekonstrukcijas laikā. 317 (MK 05.07.
noteikumu Nr. 402 redakcijā)
Jaunbūvējamām un rekonstruējamām pasažieru platformām taisnē ir šādi nominālizmēri: 310.
no sliežu galviņas līmeņa līdz platformas virsmai – 550 mm; 310.
no ceļa ass līdz platformas malai – 1920 mm. 318
Ekspluatācijā esošām pasažieru platformām taisnē ir šādi nominālizmēri: 311.
no sliežu galviņas līmeņa līdz platformas virsmai – 200 mm; 311.
no ceļa ass līdz platformas malai – 1745 mm. 319
Šo noteikumu 311.punktā noteiktos pasažieru platformas nominālizmērus rekonstruējamām platformām var saglabāt, ja: 312.
valsts standarta LVS 448:2021 "Dzelzceļa aprīkojums. Pasažieru platformas un gājēju pārejas dzelzceļa līnijās ar 1520 mm platumu" prasības pilnā mērā nevar nodrošināt bez citu dzelzceļa infrastruktūras objektu pārbūvēšanas; 312.
stacijā vai pieturas punktā, kurā ir mazāk par 50 pasažieriem dienā, šo noteikumu 311.punktā minētie platformas izmēri ir nodrošināti ekspluatācijā esošas platformas daļā, kas nav īsāka par 35 m. 320 (Grozīts ar MK 26.04.
noteikumiem Nr. 316; MK 16.09.
noteikumiem Nr. 546; MK 05.07.
noteikumiem Nr. 402)
Vilcienu nodošanas un pieņemšanas staciju aprīko ar iekārtām vilcienu, vagonu un kravu tehniskajai apskatei un komercapskatei, kravu pārkraušanai vai kravu negabarīta (kravas, kuru pārvietošana pa ceļu apdraud kustības drošību) novēršanai, muitai un robežkontrolei. 321
Šķirošanas, pasažieru, iecirkņa un kravas stacijas aprīko ar stacijas dispečera iekšējo sakaru ierīcēm, manevru un citiem stacijas radiosakaru veidiem, divpusējām parka skaļruņu iekārtām (norādījumiem par manevru kārtību, kā arī saziņai starp stacijā strādājošajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja darbiniekiem). 322
Stacijas dežuranta darba (dienesta) telpas ir izolētas, un tajās izvieto tikai vadības un kontroles ierīces. 323
Stacijas posteni, no kura tieši pārliek pārmijas un darbina signālierīces, izvieto vietā, no kuras attiecīgās pārmijas un ceļi ir labi pārredzami. Šādas prasības izņēmumu pieļauj tikai elektriskās centralizācijas postenim (izņemot uzkalnu posteņus). 324
Stacijas centralizācijas posteņa un pārmiju posteņa telpas aprīko ar nepieciešamajām signālierīcēm, inventāru, darbarīkiem un materiāliem. Pārmiju postenī papildus ierīko telefona sakaru ārējās izsaukšanas ierīces. 325
Šķirošanas uzkalnu aprīko ar: 318.
luksoforu signalizāciju; 318.
radiosakariem un divpusējām parka skaļruņu iekārtām (sarunām un norādījumiem uzkalna vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), sastādītāju brigādēm un citiem dzelzceļa speciālistiem); 318.
mehanizācijas un automatizācijas iekārtām vagonu nolaišanai no uzkalna; 318.
uzkalna pārmiju elektrisko centralizāciju, uzkalna automātisko lokomotīvju signalizāciju; 318.
ar ierīcēm dokumentu pārsūtīšanai; 318.
mehanizētām sniega tīrīšanas vai kausēšanas ierīcēm, ja pārmijas iekļautas uzkalnu centralizācijā. 326
Stacijā, kur ir mehanizētais vai automatizētais šķirošanas uzkalns, ierīko darbnīcas un mehanizētos laukumus uzkalnu iekārtu tehniskajai apkopei un remontam. 327
Šķirošanas un kravas stacijas atbilstoši to funkcijām aprīko ar iekārtām, kas nodrošina: 320.
automatizētu vadību; 320.
sakarus un informācijas apriti; 320.
pārvadājumu dokumentu pieņemšanu un pārsūtīšanu; 320.
apskatāmo un remontējamo vagonu norobežošanu. 328
Apgaismojums stacijā nodrošina dzelzceļa satiksmes neapdraudētu norisi, pasažieru drošību, iekāpjot vagonos un izkāpjot no tiem, kā arī apkalpojošā personāla un kravu apsardzes netraucētu un drošu darbu. 329
Stacijā apgaismo: 322.
pasažieru apkalpošanas iekārtas; 322.
vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas, iekraušanas un izkraušanas, manevru, ekipēšanas, ritošā sastāva tehniskās apkopes un remonta ceļus un parkus; 322.
kravas pagalmus un konteineru laukumus; 322.
šķirošanas platformas; 322.
vagonu svarus; 322.
vietas, kur sagaida vilcienus; 322.
pārmiju ielas un pārmijkopas; 322.
pārbrauktuves. 330
Starpstaciju atbilstoši veicamo kravas darbu apjomam aprīko ar ierīcēm, kas ļauj atslēgt atsevišķas iekraušanas un izkraušanas ceļu, kā arī pārējo stacijas ceļu ārējā apgaismojuma sekcijas, ja uz šiem ceļiem nenotiek kraušanas darbi un manevri. 331
Pieturas punktos apgaismo pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas vietas un pasažieru uzturēšanās vietas. 332
Stacijā ārējais apgaismojums netraucē signāluguņu skaidru redzamību. 333
Stacijas kravas iekārtas nodrošina kravu saglabātību, kā arī ātru un ērtu kravu operāciju izpildi. 334
Vaļējā ritošajā sastāvā iekrauto kravu kopā ar iesaiņojumu un nostiprinājumu izvieto noteiktā iekraušanas gabarīta robežās atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumiem Nr.485 "Dzelzceļa kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskie noteikumi". Kravas, kuras uz vaļējā ritošā sastāva nevar novietot iekraušanas gabarīta robežās, pārvadā tikai ar attiecīgu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju. 335
Lai pārbaudītu kravas izvietojuma pareizību atbilstoši iekraušanas gabarītam, kravas masveida iekraušanas vietās uzstāda gabarīta vārtus. 336
Izkrautās vai iekraušanai sagatavotās kravas ceļa tuvumā novieto un nostiprina, nepārsniedzot būvju tuvinājuma gabarītu. 337
Ja kravas, izņemot balastu, ko izkrauj ceļa darbiem, augstums ir: 330.
līdz 1200 mm, tā drīkst atrasties ne tuvāk par 2000 mm no platsliežu ceļa malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes; 330.
lielāks par 1200 mm, tā drīkst atrasties ne tuvāk par 2500 mm no platsliežu ceļa malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes; 330.
līdz 760 mm, tā drīkst atrasties ne tuvāk par 1500 mm no šaursliežu ceļa malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes; 330.
lielāks par 760 mm, tā drīkst atrasties ne tuvāk par 2000 mm no šaursliežu ceļa malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes. 338
Tehniskā aprīkojuma uzturēšana
Dzelzceļa būvēm, iekārtām un ierīcēm jāatbilst prasībām, kas nodrošina drošu dzelzceļa satiksmi un dzelzceļa ekspluatāciju. 339
Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru būves, iekārtas un ierīces aizsargā no vilces strāvas, elektropārvades līniju un negaisa traucējošās un bīstamās ietekmes. 340
Ceļa, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un elektroapgādes ierīces, kā arī ritošais sastāvs nodrošina elektrisko sliežu ķēžu pastāvīgu un netraucētu darbību. 341
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt dzelzceļa būvju, iekārtu un ierīču (tai skaitā dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju segumu un signalizācijas ierīču) pastāvīgu uzturēšanu kārtībā un novērst bojājumus. 342 (Grozīts ar MK 16.09.
noteikumiem Nr.546)
Saskaņā ar publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sastādītu sarakstu atsevišķus tiltus un pārvadus norobežo ar gabarīta kontroles ietaisēm, kā arī aprīko ar vēstījuma signalizāciju un aizsprosta luksoforiem. 343
Publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, iepriekš saskaņojot maršrutus un darbu veikšanas laiku, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas uzraudzībā veic publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņu ceļa, būvju, iekārtu, dienesta ēku un tehnisko ēku apskati un pārbauda darbu tehnoloģijas izpildi, kontrolējot kustības drošības un darba disciplīnas prasību ievērošanu. 344
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina dzelzceļa būvju un iekārtu apskati: 337.
publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai – ne retāk kā reizi mēnesī; 337.
privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai – ne retāk kā reizi trijos mēnešos. 345
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs dzelzceļa būvju un iekārtu apskates rezultātus un informāciju par atklātajiem defektiem noformē rakstiski. 346
Ja noticis vai varētu notikt dzelzceļa satiksmes negadījums, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības pārbaudīt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai pievienoto privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. 347
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina dzelzceļa būvju un iekārtu nepieciešamās apkopes un remonta darbus saskaņā ar attiecīgo būvju un iekārtu remonta, uzturēšanas un ekspluatācijas tehniskajām prasībām, kuras iekļauj drošības pārvaldījuma sistēmā. 348
Dzelzceļa infrastruktūras būvobjektu būvniecību, rekonstrukciju un renovāciju (kapitālo remontu) veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecību. 349
Ja dzelzceļa zemes nodalījuma joslā būvē jaunu objektu, paplašina vai pārceļ uz citu vietu jau esošu objektu, tad darbu izpildītājs pēc darbu pabeigšanas nodod dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam dokumentāciju, kurā noteikta attiecīgā objekta piesaiste esošajiem dzelzceļa infrastruktūras objektiem. 350
Jaunuzceltās un rekonstruētās būves un iekārtas var uzsākt ekspluatēt tikai pēc tehniskās dokumentācijas apstiprināšanas, kura nosaka kārtību, kādā nodrošina dzelzceļa satiksmes drošību, darba un apkārtējās vides aizsardzību, un pēc to dzelzceļa speciālistu (darbinieku) zināšanu pārbaudes, kuri apkalpos šīs būves un iekārtas. 351
Dzelzceļa infrastruktūras būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu veicēji, lai nodrošinātu dzelzceļa satiksmes drošību, organizē šos darbus atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras lietošanas kārtības noteikumiem, darbu veikšanas projektam un tehnoloģijai. 352
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina šādas dokumentācijas kārtošanu un glabāšanu: 345.
dzelzceļa zemes nodalījuma joslas plāni; 345.
ceļa saimniecības būvju un iekārtu rasējumi un apraksti; 345.
apkalpojamo būvju un iekārtu tehniskie dokumenti; 345.
stacijas mēroga un shematiskie plāni; 345.
ceļu profilu shēmas. 353
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina lietojamo iekārtu normatīvtehnisko dokumentu kārtošanu un glabāšanu. 354
Publiskās lietošanas ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču kārtējos uzturēšanas un remonta darbus veic, izmantojot tehnoloģiskajām vajadzībām un remontdarbiem rezervēto dzelzceļa infrastruktūras jaudu. 355
Ja ceļa būvniecības, remonta vai uzturēšanas darbi rada izmaiņas ceļa plānā un profilā, pēc to pabeigšanas darbu izpildi pārbauda attiecīga komisija. Komisijas sastāvā iekļauj dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un darbu izpildītāja pārstāvjus. Pirms šādu darbu izpildes pieņemšanas darbu izpildītājs šo noteikumu 345.punktā minēto dokumentāciju nodod dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. 356
Katrā stacijā un katrā vilcienu dispečera iecirknī ir ceļu, pārmiju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas, sakaru ierīču un kontakttīkla apskates žurnāls (turpmāk – apskates žurnāls) (9.pielikums). 357 (Grozīts ar MK 26.04.
noteikumiem Nr.316)
Apskates žurnālā stacijas dežurants vai vilcienu dispečers ieraksta informāciju par: 350.
ceļu, pārmiju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču, kontakttīkla un citiem dzelzceļa infrastruktūras bojājumiem, kurus konstatējis pats vai par kuriem saņemts cita dzelzceļa speciālista ziņojums; 350.
plombu noņemšanu no signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru iekārtām vai to vadības ierīcēm; 350.
signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas vadības ierīču lietošanu, kurām ir lietošanas skaitītāji un kuru lietošana netiek reģistrēta un arhivēta uz aparātu programmnodrošinājuma līdzekļu bāzes. 358 (Grozīts ar MK 16.09.
noteikumiem Nr.546)
Par dzelzceļa infrastruktūras iekārtu bojājumiem stacijas dežurants vai vilcienu dispečers nekavējoties paziņo personām, kuras apkalpo šīs iekārtas. 359
Pēc bojājuma novēršanas un plombu uzlikšanas persona, kura apkalpo šīs iekārtas, vai tās pilnvarots pārstāvis izdara ierakstu apskates žurnālā. 360
Lai nodrošinātu ceļu, inženierbūvju, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu vadīšanu un izpildi, kā arī darba drošības noteikumu prasību ievērošanu, norīko darbu vadītāju. 361
Lai nodrošinātu dzelzceļa satiksmes drošības noteikumu ievērošanu ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu laikā, norīko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgo darbinieku. Atbildīgā darbinieka norādījumi ir saistoši visām iesaistītajām personām. 362
Ja inženierbūvju, kontakttīkla un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbus veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pašu spēkiem, tad darbu vadītājs un pārvaldītāja atbildīgais darbinieks var būt viena dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja amatpersona. 363
Ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbus iedala: 356.
plānotajos darbos starp vilcienu kustības grafikā paredzētajiem vilcieniem; 356.
plānotajos darbos tehnoloģiskā pārtraukuma (loga) laikā; 356.
darbos pēkšņi radušos bojājumu novēršanai. 364
Tehnoloģiskais pārtraukums (logs) ir laiks, kurā pārtrauc vilcienu kustību posmā, atsevišķos posma vai stacijas ceļos, lai veiktu plānotus dzelzceļa infrastruktūras būvniecības, remonta un uzturēšanas darbus. 365
Tehnoloģiskā pārtraukuma (loga) noteikšanai ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumos paredzētā darbu veikšanas atļauja (telegramma). Atļaujā norāda: 358.
precīzu tehnoloģiskā pārtraukuma (loga) sākuma un beigu laiku; 358.
darbu vietas robežas (ceļa kilometrs un pikets, stacijas ceļa vai pārmijas numurs), kur pārtrauks vilcienu kustību; 358.
personu, kura ir norīkota par darbu vadītāju (uzvārds un amats); 358.
personu, kura ir norīkota par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgo darbinieku (uzvārds un amats); 358.
informāciju par veicamā darba raksturu un dzelzceļa satiksmes organizācijas kārtību. 366
Tehnoloģiska pārtraukuma (loga) darbu izpildes laikā posmā nodrošina sakarus starp darba vadītāju, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgo darbinieku un vilcienu dispečeru vai stacijas dežurantu, ja darbus veic stacijā. 367
Ja ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu laikā nepieciešams darbu izpildes vietu norobežot ar pārnēsājamiem signāliem, darbu vadītājs norīko dzelzceļa speciālistu – signālistu. Signālistu nodrošina ar signālierīcēm un, ja nepieciešams, ar sakaru līdzekļiem. 368
Aizliegts sākt ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbus stacijā: 361.
kamēr šķērslis vai darbu izpildes vieta, kas ir bīstama dzelzceļa satiksmei, nav norobežota ar signāliem; 361.
bez dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgā darbinieka iepriekšēja ieraksta apskates žurnālā par darbu veikšanu; 361.
ja darbu veikšanai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgais darbinieks nav saņēmis stacijas dežuranta piekrišanu. 369
Ierakstu apskates žurnālā par remonta vai uzturēšanas darbu sākumu un beigām var aizvietot ar reģistrējamu telefonogrammu: 362.
ja darbus veic, kontakttīklam noņemot spriegumu un neskarot ceļu un citas inženierbūves; 362.
ja tiek novērsti pēkšņi radušies bojājumi. 370
Ar dispečercentralizāciju aprīkota iecirkņa stacijā remonta un uzturēšanas darbus veic tikai ar vilcienu dispečera atļauju vai ar stacijas dežuranta atļauju, ja stacija ir nodota sezonas vai rezerves vadībā. 371
Ja veic darbus ar kontakttīklu, apskates žurnālā norāda, kādiem ceļiem, pārmijām vai kontakttīkla sekcijām ir pārtraukta dzelzceļa satiksme vai elektrovilces ritošā sastāva kustība. 372
Aizliegts sākt ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbus posmā: 365.
kamēr šķērslis vai darbu izpildes vieta, kas ir bīstama vilcienu kustībai, nav norobežota ar signāliem vai attiecīgajā posma ceļā pārtraukta vilcienu kustība; 365.
ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgais darbinieks nav saņēmis vilcienu dispečera rīkojumu (rakstisks paziņojums vai telefonogramma) par vilcienu kustības pārtraukšanu attiecīgā posma ceļā vai vilcienu dispečera piekrišanu darbiem, ja darbus posmā veic, nepārtraucot vilcienu kustību. 373
Līdz paredzētā vilcienu kustības pārtraukuma (loga) beigām pabeidz visus darbus, sakārto dzelzceļa infrastruktūru, nodrošinot vilcienu kustības drošību. Beidzot darbu posmā, darbu vadītājs vai viņa pilnvarotā persona apskata ceļu vai citu dzelzceļa infrastruktūru visā darba iecirkņa garumā un pārliecinās, ka nav šķēršļu drošai dzelzceļa satiksmei. 374
Aizliegts noņemt signālus, kas norobežo šķērsli vai darbu izpildes vietu, kamēr nav likvidēts šķērslis, nav pilnīgi pabeigti darbi, nav pārbaudīts ceļa un kontakttīkla stāvoklis un nav nodrošināts būvju tuvinājuma gabarīts. 375
Pēc ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas būvju, iekārtu un ierīču būvniecības, remonta un uzturēšanas darbu pabeigšanas stacijā šīs būves, iekārtas un ierīces pārbauda un nodod ekspluatācijā, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgā darbinieka ierakstu apskates žurnālā, kas apstiprināts ar stacijas dežuranta parakstu. Šo ierakstu var aizstāt ar apskates žurnālā ierakstītu analoģiska satura telefonogrammu, kuru dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgais darbinieks pārraida stacijas dežurantam un pēc darbu beigām minēto ierakstu apliecina ar parakstu. 376
Pēc ceļa darbu pabeigšanas vilcienu dispečers posmu vai posma ceļu atver vilcienu kustībai tikai pēc tam, kad saņemts dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atbildīgā darbinieka rakstisks paziņojums vai telefonogramma par to, ka ceļa darbi ir pabeigti un ka nav šķēršļu netraucētai un drošai vilcienu kustībai. 377
Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru iekārtu vai elektroapgādes ietaišu darbības atjaunošanu, kas saistīta ar vilcienu kustības atvēršanu, pieļauj tikai pēc atbildīgās amatpersonas paziņojuma saņemšanas. 378
Signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtas, kas saista ierīces savstarpējā atkarībā, kā arī vilcienu un staciju radiosakaru aparātus noslēdz un noplombē vai arī aizsargā ar programmatūras līdzekļiem, parolēm un citiem loģiskās aizsardzības līdzekļiem. 379
Par signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un radiosakaru iekārtu plombu neskartību un pareizu loģiskās aizsardzības līdzekļu lietošanu ir atbildīgi dežurējošie dzelzceļa darbinieki, kuri lieto šīs ierīces. 380
Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un radiosakaru iekārtas un ierīces drīkst atvērt tikai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pilnvaroti speciālisti, pirms atvēršanas izdarot attiecīgu ierakstu apskates žurnālā. 381
Nomainīt un atvienot atsevišķas signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīces drīkst ar stacijas dežuranta atļauju (iecirkņos ar dispečercentralizāciju – ar vilcienu dispečera atļauju), neveicot ierakstu apskates žurnālā. 382
Darbojošās stacijas signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīces pārbauda tikai ar stacijas dežuranta atļauju un viņa kontrolē, bet iecirkņos ar dispečercentralizāciju – pēc vilcienu dispečera atļaujas saņemšanas. 383
Ritošais sastāvs 7.
Vispārīgās prasības
Katrai ritošā sastāva vienībai ir tehniskā pase, kurā norādīti svarīgākie tehniskie un ekspluatācijas raksturojumi. 384
Uz ritošā sastāva vienībām ir šādas skaidri salasāmas zīmes un uzraksti: 377.
pārvadātāja (lietotāja) vai ritošā sastāva īpašnieka firmas zīme; 377.
ritošā sastāva vienības numurs; 377.
izgatavotājrūpnīcas firmas zīme ar ritošā sastāva būves vietas nosaukumu un datumu; 377.
remonta veids, tā izpildes datums un vieta (izņemot vilces līdzekli); 377.
pašmasa (izņemot vilces līdzekli); 377.
uz kravas vagona – celtspēja; 377.
uz pasažieru vagona – pasažieru vietu skaits; 377.
uz sliežu motortransporta – transportēšanas ātrums. 385
Uz vilces līdzekļa norāda šādu informāciju: 378.
vilces līdzekļa sērija; 378.
konstruktīvais ātrums; 378.
gaisa rezervuāru, bremžu cilindru un katlu pārbaudes datums. 386
Vilces līdzekli aprīko ar dzelzceļa infrastruktūras prasībām un vilces līdzekļu konstrukcijai atbilstošām sakaru un dzelzceļa satiksmes drošības ierīcēm. 387
Vilces līdzekli (izņemot sliežu motortransportu) aprīko ar: 380.
kustības ātruma mērīšanas ierīci; 380.
signalizācijas sistēmas (ALSN, ETCS u.tml.) borta ierīcēm, ja vilces līdzekļi paredzēti ekspluatācijai attiecīgi aprīkotā dzelzceļa infrastruktūrā; 380.
vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības pārbaudes ierīcēm, kas automātiski aptur vilcienu, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) zaudē modrību (darbspēju) vai ir pārsniegts ierīču kontrolējamais kustības ātrums; 380.
ierīcēm, kas reģistrē kustības ātrumu un laiku, bremžu sistēmas darbību, nobraukto attālumu, veiktās vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības pārbaudes un signalizācijas sistēmas borta ierīču rādījumus; 380.
radiosakaru ierīcēm, kas piemērotas ekspluatējamai dzelzceļa infrastruktūrai. 388 (Grozīts ar MK 16.09.
noteikumiem Nr.546)
Ar šo noteikumu 380.
apakšpunktā minētajām ierīcēm var neaprīkot tvaika lokomotīves. Šajā gadījumā pārvadātājs paredz kārtību, kādā pārbauda vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrību. 389 (MK 05.07.
noteikumu Nr. 402 redakcijā)
Sliežu motortransportu aprīko ar kustības ātruma mērīšanas un radiosakaru ierīcēm, kas piemērotas ekspluatējamai dzelzceļa infrastruktūrai. 390 (Grozīts ar MK 16.09.
noteikumiem Nr.546)
Kravas lokomotīvi, kura paredzēta darbam ar vilciena sastāviem, garākiem par 120 asīm, aprīko ar ierīcēm, kas signalizē par bremžu maģistrāles pārtrūkšanu. 391
Vilcienu lokomotīves un motorvagonu vilciena vadības kabīnes, kas paredzētas darbam vienai personai (bez vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga), aprīko ar vilciena automātiskās apturēšanas ierīcēm, kuras nodrošina vilciena apstāšanos, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) zaudē spēju vadīt vilcienu. 392
Manevru lokomotīvi aprīko ar ierīcēm vagonu atkabināšanai no lokomotīves vadītāja (mašīnista) kabīnes, bet manevru lokomotīvi, kuras vada viena persona, – ar otru vadības pulti. 393
Tvaika lokomotīvi un dīzeļlokomotīvi aprīko ar darbderīgām dzirksteļu uztvērējierīcēm un dzēsējierīcēm. 394 386.1 Vilces ritošā sastāva vai pasažieru vagonu īpašnieks vai lietotājs nodrošina ritošā sastāva aprīkojumu atbilstoši normatīvo aktu un ritošā sastāva ražotāja prasībām ugunsdrošības jomā. 395 (MK 16.09.
noteikumu Nr.546 redakcijā) 386.2 Vilces ritošā sastāva vai pasažieru vagonu īpašnieks vai lietotājs nosaka attiecīgā ritošā sastāva ugunsdrošības līdzekļu aprīkojuma uzturēšanas un lietošanas kārtību, tai skaitā rīcību ugunsgrēka gadījumā. 396 (MK 05.07.
noteikumu Nr. 402 redakcijā)
Kravas vagona labās puses gaitas virzienā priekšējo stūri aprīko ar kāpšļiem un rokturiem, ja tajā nav bremzes laukuma. 397
Ritošā sastāva bremzes nodrošina drošu ekspluatāciju un vienmērīgu bremzēšanu. 398
Ritošo sastāvu, izņemot vienvagona pasažieru automotrises vai sliežu motortransporta vienības, kuras nav paredzēts ievietot vilciena sastāvā, aprīko ar automātiskajām bremzēm. 399
Ritošā sastāva automātiskās bremzes nodrošina vilciena apturēšanu, ja bremzes gaisa maģistrālē ir atvienojums vai pārrāvums vai ja ir atvērts stopkrāns (pēkšņās bremzēšanas krāns). 400
Ritošā sastāva automātiskās bremzes nodrošina iespēju lietot dažādus bremzēšanas režīmus atkarībā no ceļa profila, kravas svara vagonā un sastāva garuma. 401
Pasažieru vagonu un motorvagonu tamburos un salonos izvieto noplombētus stopkrānus. 402
Vilces līdzekli un pasažieru vagonu aprīko ar rokas bremzēm. 403
Bremžu sviru pārvada daļas, kas atvienošanas vai lūzuma dēļ var izvirzīties ārpus ritošā sastāva gabarīta vai nokrist uz ceļa, nodrošina ar aizsargierīcēm. 404
Ritošo sastāvu aprīko ar tipveida sakabi. Sakabes konstrukcija nodrošina apkalpojošajam personālam drošu ritošā sastāva sakabināšanu un atkabināšanu. 405 (Grozīts ar MK 16.09.
noteikumiem Nr.546)
Platsliežu ritošo sastāvu (izņemot ritošo sastāvu iekšējās sakabes motorvagonu vilcienos un starp lokomotīvju sekcijām un ritošo sastāvu, ko izmanto arī 1435 mm sliežu platuma dzelzceļa tīklā) aprīko ar automātisko sakabi. Minētajos izņēmuma gadījumos pārvadātājs nodrošina, lai uz ritošā sastāva atrodas palīgierīces, kas nodrošina tā sakabināšanu ar automātisko sakabi. 406
Pasažieru vagonu automātisko sakabi aprīko ar vertikālās pārvietošanās ierobežotājiem. 407
Platsliežu ritošajam sastāvam nodrošina šādu automātiskās sakabes ass augstumu virs sliežu galviņas virsmas līmeņa: 398.
sakabinātu motorvagonu un ceļa mašīnu vienību ārējām sakabēm, lokomotīvēm, sliežu motortransportam, pasažieru un kravas vagoniem – ne lielāku par 1080 mm; 398.
sakabinātu motorvagonu un ceļa mašīnu vienību ārējām sakabēm, lokomotīvēm, sliežu motortransportam, pasažieru vagoniem un tukšiem kravas vagoniem – ne mazāku par 980 mm; 398.
piekrautiem kravas vagoniem – ne mazāku par 950 mm. 408 (Grozīts ar MK 16.09.
noteikumiem Nr.546)
Šaursliežu ritošajam sastāvam (izņemot motordrezīnas) sakabes bufera ass augstums virs sliežu galviņas virsmas līmeņa ir: 399.
ne mazāks par 550 mm un ne lielāks par 640 mm vilces līdzekļiem; 399.
ne mazāks par 510 mm un ne lielāks par 685 mm vagoniem. 409
Aizliegts ekspluatēt ritošo sastāvu, ja sakabes iekārtai ir plaisa vai sakabes mehānisma detaļas lūzums. 410 400.1 Aizliegts ekspluatēt vilces ritošo sastāvu, ja ceļtīra augstums no sliedes galviņas virsmas ir mazāks par: 400.1
140 mm platsliežu lokomotīvēm, kuras veic manevru darbu uz šķirošanas uzkalna; 400.1 2

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.