Zaudējis spēku - Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi

Zaudējis spēku - Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra noteikumus Nr. 680 "Dzelzceļa ekspluatācijas noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.724 Rīgā 2010.gada 3.augustā (prot. Nr.40 15.§) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 10.punktu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības. 2 1.1  Noteikumi attiecas uz Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkliem. 3 (MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 402 redakcijā) 2. Noteikumos lietotie termini: 2.1. aizliedzošs signāls – signāls, kas aizliedz dzelzceļa satiksmi; 2.2. atļaujošs signāls – signāls, kas atļauj dzelzceļa satiksmi; 2.3. blokposms – posma sliežu ceļa daļa, kas aprīkota ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, kuras signālierīces aizliedz ritošajam sastāvam iebraukt šajā sliežu ceļa daļā, ja tajā atrodas cits ritošais sastāvs; 2.4. bremzēšanas ceļš – attālums, kuru ritošais sastāvs nobrauc no bremžu iedarbināšanas brīža līdz pilnīgas apstāšanās brīdim; 2.5. būvju tuvinājuma gabarīts – vismazākā līdz ceļa asij pieļaujamā attāluma kontūra, par kuru tuvāk nedrīkst atrasties nekādas būvju un ierīču daļas, izņemot ierīces, kas paredzētas tiešai mijiedarbībai ar ritošo sastāvu; 2.6. ceļa lietderīgais garums – ceļa daļa, kura ir norobežota ar kontrolstabiņiem, luksoforiem vai izolētām salaidnēm (bet strupceļam – arī ar strupceļa prizmu) un uz kuras var novietot ritošo sastāvu, netraucējot normālu dzelzceļa satiksmi pa blakus ceļu; 2.7. ceļa postenis – sadales punkts, kam nav ceļu izvērses; 2.8. ceļš – dzelzceļa sliežu ceļš; 2.9. centralizētā pārmija – pārmija, kuras asmeņus un krusteņa kustīgo serdi pārved ar ierīci, ko darbina no vienas centrālās vadības ierīces; 2.10. dienesta bremzēšana – bremzēšana, lai vienmērīgi samazinātu ātrumu vai apturētu ritošo sastāvu iepriekš paredzētajā vietā; 2.11. dzelzceļa satiksme – vilcienu kustība un manevri; 2.12. galvenais ceļš – posma ceļš, kā arī stacijas ceļš, kas ir stacijai piegulošā posma ceļa tiešs turpinājums; 2.13. iecirknis – funkcionāli saistītu staciju un posmu ceļu teritoriāls kopums; 2.14. konduktors kontrolieris – pārvadātāja darbinieks, kas pasažieru vilcienā pārdod un pārbauda biļetes, kā arī nodrošina ceļotāju komfortu un drošību; 2.15. lokomotīves brigāde – viena vilces līdzekļa vadīšanai norīkots vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai dzelzceļa speciālistu grupa; 2.16. manevri – ritošā sastāva pārvietošana ar vilces līdzekļiem vai bez tiem, lai saformētu un izformētu vilcienu, pārvietotu ritošo sastāvu uz iekraušanas, izkraušanas, remonta un apkopes vietām vai stāvvietām, kā arī atsevišķu vilces līdzekļu pārvietošanās pa ceļiem; 2.17. maršruts – noteikts pārmiju stāvoklis vilcienu pieņemšanai vai nosūtīšanai, vai manevru veikšanai; 2.18. mazdarbīgais iecirknis – reģionālas nozīmes III kategorijas dzelzceļa infrastruktūras iecirknis; 2.19. necentralizētā pārmija – pārmija, kuras asmeņus pārved ar pārvedierīci, kas atrodas tieši pie pārmijas; 2.20. nepareizais ceļš – divceļu posma ceļš, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens neatbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam; 2.21. palīglokomotīve – vilces līdzeklis, kuru izmanto palīdzības sniegšanai citam vilcienam, lai tas varētu atbrīvot posmu; 2.22. pareizais ceļš – divceļu posma ceļš, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens atbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam; 2.23. pārmijas uzgriešana – pārmijas asmens vai krusteņa kustīgās serdes mehāniska atspiešana ar riteņiem ritošā sastāva paasmens izbraukšanas gadījumā pa nesagatavotu maršrutu; 2.24. pēkšņā bremzēšana – bremzēšana iepriekš neparedzētos gadījumos, ja ritošais sastāvs ir nekavējoties jāaptur; 2.25. pieturas punkts – vieta, kur apstājas vilciens. Tam nav ceļu izvērsuma, un tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai; 2.26. platsliežu dzelzceļš – 1520 mm un 1524 mm platuma dzelzceļš; 2.27. posms – ceļš starp divām blakus esošām stacijām; 2.28. riteņpāris – ritošā sastāva slodzi nesošie riteņi, kas konstruktīvi savienoti ar kopēju asi; 2.29. signāls – redzams vai dzirdams noteikts rīkojums vai norādījums, kas ir saistošs dzelzceļa darbiniekiem un citām personām, kas atrodas dzelzceļa zemes nodalījuma joslā vai tieši piedalās dzelzceļa satiksmē; 2.30. stacija – dzelzceļa infrastruktūras objektu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu; 2.31. šaursliežu dzelzceļš – 750 mm platuma dzelzceļš; 2.32. tehniskās rīcības akts – dokuments, kurā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka drošas dzelzceļa satiksmes kārtību stacijā, stacijas tehnisko iekārtu izmantošanas kārtību un darba aizsardzības prasības; 2.33. telefonogramma – mutisks ziņojums, kas nodots, lietojot telefona sakarus vai radiosakarus; 2.34. vietējā instrukcija – dokuments, kurā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka drošas dzelzceļa satiksmes kārtību privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā, tās tehnisko iekārtu izmantošanas kārtību un darba aizsardzības prasības; 2.35. vilciena konduktors – dzelzceļa speciālists, kurš veic šajos noteikumos minētās funkcijas vilcienu kustības, vilcienu sastādīšanas un manevru darbu vadīšanā; 2.36. vilcienu kustība – saformētu un sakabinātu vagonu vai cita ritošā sastāva (kam piešķirts vilciena numurs un kas aprīkots ar vilciena signālierīcēm) kustība ar vienu vai vairākiem vilces līdzekļiem. 4 3. Būves un ierīces, kā arī ritošais sastāvs, nodrošinot platsliežu dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju, atbilst būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarītam saskaņā ar valsts standartu LVS 282:2021 "Dzelzceļa būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti". 5 (MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 402 redakcijā) 4. Mērīšanas līdzekļus, ar kuriem mēra noteikumos norādītos parametrus, dzelzceļa elektriskās aizsardzības ierīces, ugunsdrošības līdzekļus, ugunsgrēka signalizācijas un automātikas ierīces, vilces līdzekļu manometrus, drošības vārstus, gaisa rezervuārus, kā arī tvaika katlus tvaika lokomotīvēs pārbauda normatīvajos aktos par verificēšanu un kalibrēšanu paredzētajā kārtībā. 6 5. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina pārvadātājam iespēju iepazīties ar šajos noteikumos paredzētos gadījumos sastādāmajiem sarakstiem par dzelzceļa infrastruktūras lietošanas vietējiem apstākļiem un īpašu izmantošanas kārtību. 7 6. Noteikumos minētās prasības nepiemēro mašīnām un mehānismiem, kas pārvietojas pa sliedēm, bet nepiedalās dzelzceļa satiksmē. 8 2. Ceļš 2.1. Vispārīgās prasības 7. Ceļš atbilst attiecīgās kategorijas ceļam noteiktajām prasībām. 9 8. Ceļš, sliežu un pārmiju tips un stāvoklis atbilst ekspluatācijas apstākļiem – kravas pārvadājumu intensitātei, ritošā sastāva asu slodzēm un vilcienu kustības ātrumam. 10 9. Ceļu uztur atbilstoši iecirkņa plāna un profila shēmām. 11 10. Attālums starp blakus esoša šaursliežu ceļa un platsliežu ceļa asīm nedrīkst būt mazāks par 4700 mm, bet mazāk svarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos – par 4100 mm. 12 (Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546) 11. Ja attālums starp blakus esošo ceļu asīm neatbilst šo noteikumu prasībām, līdz līniju pārbūvei (rekonstrukcijai) var saglabāt esošos attālumus. 13 12. Līmeniskos attālumus līknēs starp blakus esošo ceļu asīm un starp ceļa asi un būvju tuvinājuma gabarītu posmā, kā arī stacijā nosaka atbilstoši standartiem un tehniskajiem noteikumiem. 14 13. Savienotājceļa un pievedceļa pievienojumu galvenajam ceļam posmā un stacijā aprīko ar aizsargierīci – aizsargstrupceļu, aizsargpārmiju, nosviedējpārmiju vai nosviedējasmeņiem. 15 14. Stacijas vai posma pievienotajam ceļam, uz kura ir paredzēta ritošā sastāva stāvēšana bez vilces līdzekļa, ierīko aizsargierīci – aizsargstrupceļu, aizsargpārmiju, nosviedējpārmiju, nosviedējasmeņus vai nosviedējkurpes – ritošā sastāva pašaizripošanas draudu novēršanai stacijas vai posma virzienā, ja tas: 14.1. ir ar slīpumu stacijas vai posma virzienā; 14.2. ir ar kāpumu stacijas vai posma virzienā, kas mazāks par 1,5 mm/m; 14.3. atrodas horizontālā plaknē. 16 15. No jauna ieliktu ceļu krustojumu stacijā un pārmiju stacijā vai posmā ieslēdz savstarpējā atkarībā. Ja nav iespējams šādu pārmiju ieslēgt savstarpējā atkarībā, to pieņem ekspluatācijā, nosakot kārtību, kādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs apskata un pārbauda šādu pārmiju un nostiprina tās asmeņus. 17 16. Uz galvenā ceļa pirms pretasmens vilcienu kustības pārmijas asmeņiem novieto atsitējbrusu. Atsitējbrusu var nenovietot, ja šādas pārmijas vilktņi ir izvietoti metāla silēs, kuras ir apsegtas ar vāku. 18 17. Uz galvenajiem ceļiem un pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem esošo pārmiju, kā arī aizsargpārmiju normālais stāvoklis ir šāds: 17.1. vienceļa iecirkņa staciju galveno ceļu ieejas pārmijām – virzienā uz dažādiem ceļiem no katra stacijas gala; 17.2. divceļu iecirkņa staciju galveno ceļu ieejas pārmijām – virzienā pa attiecīgajiem galvenajiem ceļiem; 17.3. pārējām galveno ceļu pārmijām posmos un stacijās (izņemot pārmijas, kas ved uz aizsargstrupceļiem un uztvērējstrupceļiem) – virzienā pa attiecīgajiem galvenajiem ceļiem; 17.4. pārmijām, kas ved uz aizsargstrupceļiem un uztvērējstrupceļiem, – virzienā uz šiem strupceļiem; 17.5. mazdarbīgo iecirkņu stacijās, kurās pasažieru vilcienu un kravas vilcienu skaits kopumā pēc vilcienu kustības grafika nepārsniedz 8 pārus diennaktī, vienceļa iecirkņa galvenajos ceļos ieejas pārmijām normālais stāvoklis var būt uz vienu un to pašu ceļu. 19 18. Necentralizētu pārmiju aprīko ar pārmiju virziena rādītāju. Ja tas tehniski nav iespējams, pārmijai nodrošina apgaismojumu. 20 19. Elektriskajā centralizācijā ieslēgtu pārmiju ar pārmiju virziena rādītāju neaprīko. Šādu pārmiju pārlikšana normālā stāvoklī nav obligāta (izņemot pārmijas uz aizsargstrupceļa, uztvērējstrupceļa un nosviedējpārmijām). 21 20. Ar pārmiju kontrolslēdzenēm aprīko necentralizētu pārmiju, kas: 20.1. atrodas galvenajā ceļā vai vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā; 20.2. ir aizsargpārmija; 20.3. ved uz ceļu, kas paredzēts ar sprāgstvielām piekrautu vagonu stāvēšanai; 20.4. ved uz ceļu, kas paredzēts palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu, kā arī defektoskopijas vagonu, ceļa mērvagonu un ceļa mašīnu stāvēšanai; 20.5. ved uz aizsargstrupceļu vai uztvērējstrupceļu. 22 21. Ja stacijā necentralizēta pārmija nav pārredzama no pārmiju posteņa, pārmiju aprīko ar kontrolslēdzenēm, kuru atslēgas ievieto atslēgatkarības sistēmas vadības ierīcē, bet, ja nav atslēgatkarības sistēmas, šādas atslēgas glabā pie stacijas dežuranta. 23 (Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316) 22. Pārmijas asmeņus un krusteņa kustīgo serdi (izņemot pārmijas, kas atrodas uzkalna un šķirošanas ceļā) aprīko ar ierīci to noslēgšanai ar piekaramo slēdzeni. Šāda ierīce nodrošina pārmijas asmens ciešu piegulšanu rāmjsliedei un krusteņa kustīgās serdes ciešu piegulšanu spārnsliedei. 24 23. Pārmijas pārvedu ar lokaniem asmeņiem, kas ieliktas ceļa līknē, un krusteņa kustīgo serdi aprīko ar ārējiem noslēdzējiem. 25 24. Stacijā ar nemaršrutizētajiem manevru pārvietojumiem krusteņa kustīgās serdes ārējos noslēdzējus papildina ar ierīci, kas nodrošina indikācijas kontroli stacijas dežuranta vadības iekārtā, ja, braucot paasmens virzienā, ritošā sastāva kustības virziens neatbilst krusteņa kustīgās serdes stāvoklim. 26 (MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā) 25. Pārmijas normālo stāvokli norāda uz pārmiju statnēm vai uz elektriskās centralizācijas pārmijas piedziņas apvalka. 27 (Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316) 26. Pie galvenā ceļa uzstāda ceļazīmes – dzelzceļa līniju garuma, kilometru un piketu pastāvīgos rādītājus. 28 27. Ceļazīmes uzstāda dzelzceļa līniju garuma kilometru skaita pieauguma virzienā labajā pusē. Elektrificētā iecirknī ceļazīmes var novietot uz kontakttīkla balstiem, izņemot balstus, uz kuriem uzstādītas luksoforu galviņas, komplektās transformatoru apakšstacijas, kontakttīkla atvienotāji un izlādņi. 29 28. Ceļa instrumentālā pārbaude veicama: 28.1. posmam – ne retāk kā reizi 30 gados; 28.2. šķirošanas, uzkalna un izvilkšanas ceļam – ne retāk kā reizi 5 gados; 28.3. pārējiem ceļiem – ne retāk kā reizi 20 gados. 30 29. Elektropārvades un sakaru līnijas, naftas un gāzes vada, ūdensvadu un citu virszemes un pazemes ietaišu krustojums ar dzelzceļa infrastruktūru pieļaujams saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tehniskajiem noteikumiem. Šajos noteikumos paredz drošības ierīces vai pasākumus, kas nodrošina netraucētu un drošu dzelzceļa ekspluatāciju. 31 2.2. Platsliežu ceļš 30. Zemes klātnes augšdaļas platums platsliežu ceļa taisnē ir ne mazāks par 5500 mm vienceļa līnijā un ne mazāks par 9600 mm divceļu līnijā. 32 31. Būvējot vai rekonstruējot I un II kategorijas platsliežu ceļu, zemes klātnes augšdaļas platums ir ne mazāks par 6600 mm vienceļa līnijā un ne mazāks par 10700 mm divceļu līnijā. 33 31.1 Būvējot vai rekonstruējot platsliežu ceļu, horizontālās līknes minimālais rādiuss galvenajiem sliežu ceļiem posmos un stacijās vai pieņemšanas un nosūtīšanas sliežu ceļiem ir 300 m, visiem pārējiem sliežu ceļiem – 150 m. 34 (MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā) 32. Minimālais platsliežu zemes klātnes augšmalas platums ir 400 mm no katras ceļa puses. 35 33. Platsliežu ceļa līknē, kur rādiuss ir mazāks par 2000 m, zemes klātni paplašina atbilstoši tehniskajām prasībām. 36 34. Platsliežu divceļu līnijā attālums starp ceļu asīm ceļa taisnē nav mazāks par 4100 mm. 37 35. Stacijā attālums starp blakus esošo platsliežu ceļu asīm ceļa taisnēs nav mazāks par 4800 mm, bet mazāk svarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos – ne mazāks par 4500 mm. 38 36. Ja platsliežu galvenie ceļi stacijā ir malējie, tad attālums starp to asīm nav mazāks par 4100 mm. 39 37. Attālums starp to platsliežu ceļu asīm, kas paredzēti kravas tiešai pārkraušanai no vagona uz vagonu, nav mazāks par 3600 mm. 40 38. Platsliežu ceļa aizsargstrupceļa lietderīgais garums ir vismaz 50 m. 41 39. Ceļa platuma uzturēšanas normas platsliežu ceļam, mērot starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm 13 mm zemāk par sliedes galviņas virsmu, ir noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā. 42 40. Aizliegts ekspluatēt platsliežu ceļus, kuru ceļa platums ir lielāks par 1548 mm un mazāks par 1512 mm, kā arī platsliežu ceļus, kas šaurāki par 1509 mm, ar dzelzsbetona gulšņiem, kas izgatavoti līdz 1996.gadam. 43 41. Platsliežu ceļa taisnēs visā to garumā sliežu galviņu virsmas uztur vienā līmenī vai arī vienas sliedes galviņu virsmu uztur 6 mm augstāk par otru. 44 42. Ārējās sliedes paaugstinājumu platsliežu ceļa līknēs nosaka atbilstoši līknes rādiusam un dzelzceļa satiksmes ātrumam. Šis paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 150 mm. 45 43. Platsliežu pārmijām ir šādu marku krusteņi: 43.1. galvenajos ceļos un pasažieru vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos: 43.1.1. ne stāvāki par 1/11; 43.1.2. krustpārmijām un atsevišķām pārmijām, kas ir krustpārmiju turpinājums, – ne stāvāki par 1/9; 43.1.3. pārmijām, kurām pasažieru vilcieni brauc pāri tikai taisnajā pārmijas virzienā, var būt 1/9 markas krusteņi; 43.1.4. līdz ceļa rekonstrukcijai – ne stāvāki par 1/9. Atļauta pasažieru vilcienu kustība arī sānu virzienā; 43.2. kravas vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos – ne stāvāki par 1/9, simetriskajām pārmijām – ne stāvāki par 1/6; 43.3. pārējos ceļos – ne stāvāki par 1/9, simetriskajām pārmijām – ne stāvāki par 1/4,5. 46 44. Platsliežu centralizētu pārmiju, kurai ir lokanie asmeņi un krustenis, ne stāvāks par 1/11, un kura atrodas galvenajā ceļā vai vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā, kur vilcienu ātrums ir 100 km stundā un vairāk, aprīko ar asmeņu stāvokļa papildu kontrolierīcēm. 47 45. Aizliegts ekspluatēt platsliežu pārmiju un ceļu krustojumu, ja ir kaut viens no šādiem bojājumiem: 45.1. atvienoti pārmijas asmeņi un krusteņa kustīgās serdes vilktņi; 45.2. pārmijas asmens nepiegulst rāmjsliedei vai krusteņa kustīgā serde nepiegulst spārnsliedei 4 mm un vairāk (asmens un serdes nepiegulšana mērāma pretim pārmijas pirmajam vilktnim, bet, ja smailā krusteņa kustīgās serdes vilktņa stiprinājums atrodas pirms krusteņa serdes smailes, – krusteņa serdes smailē); 45.3. izdrupis pārmijas asmens vai krusteņa kustīgā serde, kas var izraisīt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei; 45.4. pārmijas asmens vai krusteņa kustīgās serdes izdrupuma garums ir: 45.4.1. galvenajā ceļā – 200 mm un vairāk; 45.4.2. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā – 300 mm un vairāk; 45.4.3. pārējos ceļos – 400 mm un vairāk; 45.5. asmens pazeminājums pret rāmjsliedi vai kustīgās serdes pazeminājums pret spārnsliedi ir 2 mm un vairāk, mērot griezumā, kur asmens galviņas vai kustīgās serdes virsmas platums ir 50 mm un vairāk; 45.6. ja attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāks par 1472 mm; 45.7. ja attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 1435 mm; 45.8. asmens vai rāmjsliedes lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums; 45.9. pārrauta pretsliedes bultskrūve (vienbultas ieliktnī) vai abas bultskrūves (divbultu ieliktnī). 48 46. Ja būvē jaunu vai rekonstruē esošu galveno platsliežu ceļu, gulšņu skaits uz 1 km ir: 46.1. taisnē un līknē ar rādiusu 1200 m un vairāk – vismaz 1840; 46.2. līknē ar rādiusu līdz 1200 m – vismaz 2000. 49 47. Līdz platsliežu galvenā ceļa pārbūvei ceļam ir vismaz 1600 gulšņu uz 1 km. 50 48. Platsliežu ceļam renes minimālais platums starp sliedes iekšējo šķautni un autoceļa vai pārejas segumu ir 75 mm, bet maksimālais – 110 mm. Šādas renes minimālais dziļums ir 45 mm. 51 49. Ceļazīmi platsliežu ceļam uzstāda ne tuvāk par 3100 mm no malējā ceļa ass. 52 2.3. Šaursliežu ceļš 50. Šaursliežu divceļu līnijā attālums starp ceļu asīm ceļa taisnēs nav mazāks par 3000 mm. 53 51. Stacijā attālums starp blakus šaursliežu ceļu asīm ceļa taisnēs ir ne mazāks par 4000 mm, bet mazāk svarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos – ne mazāks par 3600 mm. 54 (Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546) 52. Šaursliežu ceļa aizsargstrupceļa lietderīgais garums ir vismaz 25 m. 55 53. Zemes klātnes augšdaļas platums šaursliežu ceļa taisnēs ir vismaz 3200 mm vienceļa līnijā un 6200 mm divceļu līnijā. 56 54. Minimālais zemes klātnes augšmalas platums šaursliežu ceļam ir 200 mm no katras ceļa puses. 57 55. Šaursliežu ceļa līknē, kur rādiuss ir mazāks par 300 m, zemes klātni paplašina atbilstoši tehniskajām prasībām. 58 56. Ceļa platums šaursliežu ceļam, mērot starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm 7 mm zemāk par sliedes galviņas virsmu ar pieļaujamo atkāpi 4 mm paplašinājumā un 2 mm sašaurinājumā, ir: 56.1. taisnē un līknēs ar rādiusu no 300 m – 750 mm; 56.2. līknēs ar rādiusu no 201 līdz 299 m – 755 mm; 56.3. līknēs ar rādiusu no 100 līdz 200 m – 760 mm; 56.4. līknēs ar rādiusu, kas mazāks par 100 m, – 764 mm. 59 57. Aizliegts ekspluatēt šaursliežu ceļu, ja ceļa platums ir lielāks par 768 mm un mazāks par 748 mm. 60 58. Šaursliežu ceļa taisnēs visā to garumā sliežu galviņu virsmas uztur vienā līmenī vai arī vienas sliedes galviņu virsmu uztur 3 mm augstāk par otru. 61 59. Ārējās sliedes paaugstinājumu šaursliežu ceļa līknēs nosaka atbilstoši līknes rādiusam un dzelzceļa satiksmes ātrumam. Šis paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 60 mm. 62 60. Šaursliežu pārmijām ir šādu marku krusteņi: 60.1. galvenajos ceļos un pasažieru vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos – ne stāvāki par 1/8; 60.2. pārējos ceļos – ne stāvāki par 1/5. 63 61. Aizliegts ekspluatēt šaursliežu pārmiju un ceļu krustojumu, kuriem ir kaut viens no šādiem bojājumiem: 61.1. atvienoti pārmiju asmeņi un krusteņu kustīgās serdes vilktņi; 61.2. pārmijas asmens nepiegulst rāmjsliedei vai krusteņa kustīgā serde nepiegulst spārnsliedei 3 mm un vairāk (asmens un serdes nepiegulšana mērāma pretim pirmajam vilktnim, bet, ja smailā krusteņa kustīgās serdes vilktņa stiprinājums atrodas pirms krusteņa serdes smailes, – krusteņa serdes smailē); 61.3. izdrupis pārmiju asmens vai kustīgā serde, kas var izraisīt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei; 61.4. pārmiju asmens vai kustīgās serdes izdrupuma garums ir: 61.4.1. galvenajos ceļos – 125 mm un vairāk; 61.4.2. pārējos ceļos – 150 mm un vairāk; 61.5. asmens pazeminājums pret rāmjsliedi vai kustīgās serdes pazeminājums pret spārnsliedi ir 2 mm un vairāk, mērot griezumā, kur sākas asmens galviņas virsmas vertikālais noēvelējums; 61.6. attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāks par 716 mm; 61.7. attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 680 mm; 61.8. asmens vai rāmjsliedes lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums; 61.9. pārrauta pretsliedes bultskrūve (vienbultas ieliktnī) vai abas bultskrūves (divbultu ieliktnī). 64 62. Aizliegts ekspluatēt šaursliežu pārmiju un ceļu krustojumu: 62.1. ja 19 kg uz 1 m un vieglāku sliežu rāmjsliedes vertikālais nodilums: 62.1.1. galvenajā ceļā ir lielāks par 4 mm; 62.1.2. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā ir lielāks par 5 mm; 62.1.3. pārējos ceļos ir lielāks par 6 mm; 62.2. ja 19 kg uz 1 m un vieglāku sliežu krusteņa serdes vertikālais nodilums vietā, kur tās šķērsgriezuma platums ir 40 mm: 62.2.1. galvenajā un vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā ir lielāks par 4 mm; 62.2.2. pārējos ceļos ir lielāks par 5 mm; 62.3. ja 24 kg uz 1 m un smagāku sliežu rāmjsliedes vertikālais nodilums: 62.3.1. galvenajā ceļā ir lielāks par 6 mm; 62.3.2. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā ir lielāks par 7 mm; 62.3.3. pārējos ceļos ir lielāks par 8 mm. 65 (MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā) 63. Šaursliežu ceļam ir vismaz 1320 gulšņi uz 1 km. 66 64. Ceļazīmi šaursliežu ceļam uzstāda ne tuvāk par 2000 mm no malējā ceļa ass. 67 65. Šaursliežu ceļam renes minimālais platums starp sliedes iekšējo šķautni un autoceļa vai pārejas segumu ir 60 mm, bet maksimālais – 80 mm. Šādas renes minimālais dziļums ir 35 mm. 68 3. Signāli 3.1. Vispārīgās prasības 66. Signāli nodrošina dzelzceļa satiksmes drošību, kā arī vilcienu kustības un manevru precīzu organizāciju. 69 67. Pastāvīgo (stacionāro) signālierīču izvietošanas shēmas, kā arī staciju pārmiju, signālu un maršrutu savstarpējās atkarības tabulas izstrādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Normālo pārmiju stāvokli atkarības tabulās norāda ar plusa zīmi. 70 (Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.316) 68. Par signālierīces signālu skaidru uztveramību ir atbildīgs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs vai ritošā sastāva lietotājs, kura pārziņā ir signālierīce. 71 69. Dzelzceļa infrastruktūras tuvumā aizliegts novietot priekšmetus, kas var būt saprasti kā signāli vai var traucēt signālu pareizu uztveri. 72 3.2. Redzes signāli 70. Signāla rīkojuma vai norādījuma nozīme ir atkarīga no redzes signāla krāsas, veida, stāvokļa un signālrādījumu skaita. 73 71. Signalizācijā lieto šādas signālu pamatkrāsas: 71.1. zaļā – atļauj vilcienu kustību ar noteikto ātrumu; 71.2. dzeltenā – atļauj vilcienu kustību ar gatavību apstāties; 71.3. sarkanā – pavēl apstāties; 71.4. mēnessbaltā – atļauj veikt manevrus; 71.5. zilā – aizliedz veikt manevrus. 74 72. Redzes signālu padošanai lieto šādas signālierīces: 72.1. luksoforus; 72.2. signāllukturus; 72.3. signālkarodziņus; 72.4. signālrādītājus; 72.5. signālzīmes. 75 73. Pārnēsājamās signālierīces redzes signālu padošanai ir: 73.1. taisnstūra formas signālzīmes, kuru abas puses nokrāsotas sarkanā krāsā vai arī viena puse sarkanā, bet otra – baltā krāsā; 73.2. kvadrātveida signālzīmes dzeltenā krāsā (otrā puse zaļā krāsā); 73.3. sarkana uguns signāllukturī uz kārts; 73.4. sarkani signālkarodziņi uz kārts. 76 74. Redzes signālus iedala: 74.1. dienas signālos – kurus padod diennakts gaišajā laikā (dienā). Šo signālu padošanai lieto signālzīmes, signālkarodziņus un signālrādītājus; 74.2. nakts signālos – kurus padod diennakts tumšajā laikā (naktī). Šo signālu padošanai lieto rokas un vilcienu signāllukturus, signāllukturus kārtīs un signālrādītāju noteiktas krāsas ugunis; 74.3. diennakts signālos – kurus vienādi padod dienā un naktī. Šo signālu padošanai lieto noteiktas krāsas luksoforu ugunis, maršrutu un citus gaismas signālrādītājus un signālzīmes. 77 75. Nakts redzes signālus lieto dienā, ja dienas apstāšanās signālu redzamība ir mazāka par 1000 m, ātruma samazināšanas signālu redzamība mazāka par 400 m un manevru signālu redzamība mazāka par 200 m. 78 3.3. Dzirdes signāli 76. Dzirdes signālā rīkojuma vai norādījuma nozīme ir atkarīga no dzirdes signālu skaita un skaņas ilguma, kā arī no dažāda ilguma skaņu kombinācijas. Dzirdes signālu padod saskaņā ar šo noteikuma 2.pielikumā noteiktajām prasībām. 79 77. Dzirdes signālus dzelzceļa satiksmē padod ar signālierīcēm: vilces līdzekļu, motorvagonu vilcienu un drezīnu svilpēm, sirēnām, signāltaurēm, rokas svilpēm un petardēm. 80 78. Pilsētās un apdzīvotās vietās pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) dzirdes signālus padod ar mazāka skaļuma svilpēm, izņemot gadījumus, ja rodas draudi uzbraukt cilvēkiem vai šķērslim. 81 (Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546) 79. Dzirdes signāliem manevru vadītājs izmanto rokas svilpi. 82 80. Petardes sprādziens liek vilces līdzekļa vadītājam nekavējoties apturēt ritošo sastāvu. 83 81. Dzirdes signālus izmanto diennakts gaišajā un tumšajā laikā. 84 82. Vilcienam braucot divjūgā un ar palīglokomotīvi vilcienu stumjot vilciena beigās, otrā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) atkārto visus dzirdes signālus pēc tam, kad tos ir devis priekšējās lokomotīves vadītājs. 85 83. Ja ir nodrošināti radiosakari, braucot divjūgā un ar palīglokomotīvi vilciena beigās, dzirdes signālus var aizstāt ar radiosarunām starp vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem). 86 84. Manevru signālus vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) atkārto ar vilces līdzekļa svilpi, tā apstiprinot signālu pieņemšanu izpildei. 87 85. Vēstījuma signālu – vienu garu vilces līdzekļa svilpienu – padod: 85.1. vilcienam tuvojoties stacijai, ceļa postenim, pieturas punktam, pārnēsājamam un rokas signālam, kas prasa ātruma samazināšanu, signālzīmei "Svilpe" (3.pielikuma 7.punkts), ieraktnei, ceļa līknei, pārejai, pārbrauktuvei, noceļamā ritošā sastāva vienībai; 85.2. vilcienam tuvojoties darba vietai, sākot no kilometra, kas ir pirms brīdinājumā uzrādītā kilometra, neatkarīgi no pārnēsājamo signālu esības; 85.3. uztverot rokas signālu "Nolaist strāvas noņēmēju" (4.pielikuma 10.punkts), ko padod signālists; 85.4. tuvojoties cilvēkiem, kuri atrodas uz ceļa; 85.5. vilcieniem satiekoties divceļu posmos. Pirmo signālu dod, tuvojoties pretimbraucošajam vilcienam, otro signālu – tuvojoties pretimbraucošā vilciena beigu daļai; 85.6. pirms vilciena gaitas uzsākšanas. 88 86. Miglā, sniegputenī un citos nelabvēlīgos laikapstākļos, kas samazina redzamību, vēstījuma signālu atkārto vairākas reizes. 89 87. Manevru vadītājs, kurš ir pārtraucis manevrus, pieņemot vilcienu, signālists un pārmijnieks pēc vēstījuma signāla saņemšanas katrs savā darba iecirknī pārbauda, vai ir nodrošināta vilciena kustības drošība. 90 88. Vēstījuma signālu par nepāra vilciena tuvošanos padod ar vienu garu skaņas signālu, par pāra vilciena tuvošanos – ar diviem gariem skaņas signāliem. Šos signālus par vilciena tuvošanos padod ceļu un inženiertehnisko būvju apgaitnieks, darbu vadītājs vai darbinieks, kurš pavada noceļamos remonttorņus un truļus. 91 89. Modrības signālu ar vienu īsu un vienu garu vilces līdzekļa lielā skaļuma svilpienu padod un periodiski atkārto: 89.1. tuvojoties garāmejas luksoforam, kurā ir sarkana uguns, kam ir nosacīti atļaujošs signāls, un braucot tālāk pa blokposmu; 89.2. braucot garām garāmejas luksoforam, pēc apstāšanās pirms luksofora, kurā ir sarkana uguns, nesaprotams signāls vai kura ugunis ir nodzisušas, un braucot tālāk pa blokposmu; 89.3. tuvojoties ieejas luksoforam ar aicinājuma signālu un citos gadījumos, pieņemot vilcienu stacijā ar ieejas luksofora aizliedzošu signālu vai nodzisušām pamatugunīm; 89.4. pieņemot vilcienu no posma nepareizā ceļa, ja uz šī ceļa nav ieejas luksofora, un braucot tālāk pa stacijas pārmijkopu. 92 90. Posmos dzirdes signālus "Radiācijas briesmas" vai "Ķīmiskā trauksme" ar vilces līdzekļu svilpi vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) padod2–3 minūtes ilgi. 93 91. Ja ir dzelzceļa radiotranslācijas tīkls, par radiācijas vai ķīmiskām briesmām paziņo pa šo tīklu. 94 3.4. Luksofori 92. Luksoforus pēc uzstādīšanas vietas iedala: 92.1. ceļa luksoforos – uzstāda ceļa labajā pusē dzelzceļa satiksmes virzienā, izņemot noteikumos minētos gadījumus, vai virs ceļa ass, ko šie luksofori norobežo; 92.2. lokomotīvju luksoforos – uzstāda vilces līdzekļu vadības kabīnē. 95 93. Pēc konstrukcijas veida ceļa luksoforus iedala: 93.1. mastu luksoforos; 93.2. pundurluksoforos; 93.3. luksoforos, kurus novieto uz tiltiņiem un konsolēm. 96 94. Lokomotīvju luksofora rādījumi ir skaidri redzami vilces līdzekļa vadītajam (mašīnistam) un viņa palīgam. 97 95. Ceļa luksofora signāla pamatnozīme neatkarīgi no to novietošanas vietas un lietošanas veida ir šāda: 95.1. viena zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu; 95.2. viena dzeltena mirgojoša uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu, nākamajā luksoforā ir atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar samazinātu ātrumu; 95.3. viena dzeltena uguns – atļauts braukt, gatavojoties apstāties, nākamajā luksoforā ir aizliedzošs signāls; 95.4. divas dzeltenas ugunis, no kurām augšējā ir mirgojoša, – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu, nākamajā luksoforā ir atļaujošs signāls; 95.5. divas dzeltenas ugunis – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, gatavojoties apstāties pirms nākamā luksofora, vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu; 95.6. sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam. 98 96. Ceļa luksoforus atkarībā no lietošanas veida iedala: 96.1. ieejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) no posma iebraukt stacijā; 96.2. izejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izbraukt no stacijas uz posmu; 96.3. maršruta luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt no viena stacijas rajona uz otru; 96.4. garāmejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt no viena blokposma uz otru; 96.5. aizsega luksoforos – kas norobežo dzelzceļu krustojumus vienā līmenī ar citiem dzelzceļiem, tramvaja sliežu ceļiem un trolejbusu līnijām, kā arī norobežo paceļamos tiltus; 96.6. aizsprosta luksoforos – kas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) liek apstāties, ja ir apdraudēta kustības drošība uz pārbrauktuvēm un uz lielām dzelzceļa inženiertehniskām būvēm, kā arī stacijās norobežo vagonu sastāvus apskates un remonta laikā; 96.7. brīdinājuma luksoforos – kas brīdina par pamatluksofora (ieejas, garāmejas, aizsprosta un aizsega) rādījumu; 96.8. atkārtojuma luksoforos – kas informē par izejas vai maršruta luksofora atļaujošu signālu un uzkalna luksofora signālu, ja vietējo apstākļu dēļ pamatluksofora redzamība nav nodrošināta; 96.9. manevru luksoforos – kas atļauj vai aizliedz veikt manevrus; 96.10. uzkalnu luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vagonu nolaišanu no uzkalna. 99 97. Viens ceļa luksofors var veikt vairāku ceļa luksoforu funkcijas. 100 98. Ceļa luksoforus apzīmē: 98.1. ieejas luksoforu – atkarībā no vilciena kustības virziena apzīmē ar burtu "N" (nepāra) vai "P" (pāra); 98.2. izejas luksoforu – atkarībā no vilciena kustības virziena apzīmē ar burtu "N" (nepāra) vai "P" (pāra) un ciparu, kas norāda ceļa numuru, ko luksofors norobežo; 98.3. maršruta luksoforu – atkarībā no vilcienu kustības virziena apzīmē ar burtiem "NM" (nepāra maršruta) vai "PM" (pāra maršruta) un ciparu, kas norāda ceļa numuru, ko luksofors norobežo; 98.4. garāmejas luksoforu – atkarībā no vilcienu kustības virziena apzīmē ar pāra vai nepāra cipariem, kas norāda luksofora kārtas numuru katrā blokposmā un secībā, sākot no ieejas luksofora; 98.5. manevru luksoforu – apzīmē ar burtu "M" un atkarībā no atrašanās vietas stacijas pāra vai nepāra daļā – ar pāra vai nepāra ciparu. 101 99. Ja stacijā vilcienus var pieņemt vai nosūtīt dažādos vilcienu kustības pāra vai nepāra virzienos, ieejas, izejas un maršruta luksofora apzīmējuma burtu daļu papildina ar burtu, kas norāda vilcienu kustības virzienu. 102 100. Luksoforos lieto pastāvīgi degošas vai pastāvīgi nedegošas, kā arī nemirgojošas un mirgojošas (periodiski iedegas un dziest) ugunis. 103 101. Iecirknī, kurš aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu ar pastāvīgi nedegošām luksoforu ugunīm, garāmejas luksofora pastāvīgi nedegošas ugunis iedegas, kad ritošais sastāvs iebrauc blokposmā, kas atrodas pirms šī luksofora, un nodziest, kad ritošais sastāvs izbrauc no garāmejas luksofora norobežojamā blokposma. 104 102. Vietās, kur dzelzceļa satiksmes drošību apdraud kādi apstākļi, var lietot aizsprosta luksoforus un to brīdinājuma luksoforus ar pastāvīgi degošām ugunīm. 105 103. Ja ir bojāta vadības sistēma, luksofors automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu, bet brīdinājuma luksofors uz tādu signāluguni, kas atbilst pamatluksofora aizliedzošajam signālam. 106 104. Iecirknī ar automātiskās bloķēšanas sistēmu garāmejas luksofora signāluguns pamatstāvoklis ir atļaujošs, bet ieejas, maršrutu un izejas luksoforos – aizliedzošs. 107 105. Iecirknī, kur ieejas, maršrutu un izejas luksoforus var pārslēgt automātiskajā darbībā vilcienu izbraukšanai caur staciju pa galvenajiem ceļiem, signāluguns pamatstāvoklis, luksoforam darbojoties automātiski, ir atļaujošs. 108 106. Iecirknī, kas nav aprīkots ar automātisko bloķēšanu, ieejas, izejas un maršruta luksoforu signāluguns pamatstāvoklis ir aizliedzošs. 109 107. Luksoforu signālu skaidrojums noteikts šo noteikumu 5.pielikumā. 110 108. Atļauts uzstādīt grupas izejas un maršruta luksoforus ceļu grupai, izņemot ceļus, pa kuriem vilcieni izbrauc cauri stacijai bez apstāšanās. Šādu grupas izejas un maršruta luksoforu papildina ar zaļas krāsas maršruta rādītāju (5.pielikuma 28.punkts), kas norāda ceļa numuru, no kura vilcienam atļauts aizbraukt. Zaļas krāsas maršruta rādītājus lieto arī ceļa numura norādīšanai, no kura atļauts braukt manevru sastāvam, ja izejas vai maršruta luksoforā ir mēnessbalta uguns. 111 109. Aicinājuma signāls – viena mēnessbalta mirgojoša uguns – atļauj vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt garām luksoforam ar sarkanu signālu vai nodzisušu signālu un turpināt kustību līdz nākamajam luksoforam vai līdz ceļa kontrolstabiņam, ja ritošo sastāvu pieņem uz ceļa, kuram nav izejas vai maršruta luksofora. Ritošā sastāva ātrums nedrīkst pārsniegt 20 km/h, un vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) jābūt gatavam nekavējoties apstāties, ja radīsies šķēršļi tālākai kustībai. 112 110. Aicinājuma signālu var ieslēgt ieejas, maršruta un izejas (izņemot grupas) luksoforā. Aicinājuma signāla izmantošanas tehniskā sistēma nepieļauj signāla pastāvīgu ieslēgšanu. 113 111. Ja nepieciešams norādīt vilciena pieņemšanas ceļu vai vilciena un manevru sastāva braukšanas virzienu, lieto uz luksoforu masta vai uz atsevišķa masta novietotus gaismas maršruta rādītājus (stāvokļa, ciparu vai burtu). 114 112. Uz ieejas luksofora vai uz atsevišķa masta vilciena pieņemšanas maršrutā uzstādīts baltas krāsas maršruta rādītājs (5.pielikuma 27.punkts) ar iedegtu "S" burtu signalizē, ka vilcienu pieņem strupceļā, bet elektrificētajos iecirkņos šāds rādītājs ar "E" burtu signalizē, ka vilciena pieņemšanas maršruts ir elektrificēts. 115 113. Lai norādītu ceļa numuru, no kura var nosūtīt vilcienu, uz grupas izejas un maršrutu luksofora uzstāda zaļas krāsas maršruta rādītāju (5.pielikuma 28.punkts). 116 114. Nosūtīt vilcienu posmā ar aicinājuma signālu izejas luksoforā var uz divceļu posma pareizo ceļu, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu. 117 115. Izejas luksofora ugunis var papildināt ar baltas krāsas gaismas maršruta rādītāju: 115.1. ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkota divceļu iecirkņa izejas luksoforam; 115.2. ja norāda ar ceļa bloķēšanas sistēmu aprīkotu atzarojumu (posmu), uz kuru nosūta vilcienu; 115.3. ja ar bloķēšanas sistēmu aprīkotā daudzceļu posmā norāda ceļu, uz kuru nosūta vilcienu. 118 116. Ja izejas luksoforā nav baltas krāsas gaismas maršruta rādītāja, atļauju vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt uz šo noteikumu 115.punktā norādīto atzarojumu (posmu), daudzceļu posma ceļu vai divceļu iecirkņa nepareizo ceļu var dot ar signālu – divas zaļas ugunis izejas luksoforā. Šāds signāls norāda, ka ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā posmā priekšā ir vismaz divi brīvi blokposmi, bet ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkots posms ir brīvs līdz nākamajai stacijai. 119 117. Ja vilcienu nosūta uz nepareizo ceļu posmā, kas aprīkots ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu, baltas krāsas gaismas maršruta rādītāja vai signāla – divas zaļas ugunis – lietošana izejas luksoforā ir obligāta. 120 117.1 Ja divceļu posmā, kas aprīkots ar vienvirziena automātiskās bloķēšanas sistēmu, vilcienu nosūta uz nepareizo ceļu, kurā vilcienu kustība organizēta, lietojot automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces, izejas luksoforā lieto signālu – viena dzeltena mirgojoša uguns un viena mēnessbalta uguns (5. pielikuma 14.1 punkts). Ekspluatācijā esošajām signalizācijas sistēmām cita signāla lietošana pieļaujama tikai līdz signalizācijas sistēmas rekonstrukcijai. 121 (MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā) 118. Stacijā, kur ceļam ir izejas luksofors, bet posma atzarojums nav aprīkots ar ceļa bloķēšanas sistēmu, atļauju braukt pa atzarojumu dod ar signālu – viena mēnessbalta uguns izejas luksoforā – un izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) zizli, atslēgzizli vai ceļa atļaujas zīmi. 122 119. Maršruta luksoforu signālu pamatnozīme ir šāda: 119.1. viena zaļa uguns – atļauta kustība ar noteikto ātrumu, nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir atļaujošs signāls; 119.2. viena dzeltena uguns – atļauta kustība, gatavojoties apstāties, nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir aizliedzošs signāls; 119.3. sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam. 123 120. Atkarībā no maršruta luksofora atrašanās vietas lieto šādus signālus: 120.1. viena dzeltena mirgojoša uguns – atļauts braukt garām luksoforam ar noteikto ātrumu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir atļaujošs signāls, kas liek tam braukt garām ar samazinātu ātrumu; 120.2. divas dzeltenas ugunis, no kurām augšējā mirgojoša, – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir atļaujošs signāls; 120.3. divas dzeltenas ugunis – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, gatavojoties apstāties stacijā, vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu. Nākamajā luksoforā ir aizliedzošs signāls; 120.4. viena zaļa mirgojoša uguns – vilciens drīkst braukt stacijā pa galveno ceļu ar noteikto ātrumu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) ir atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar ātrumu, ne lielāku par 80 km/h (vilciens brauc ar novirzi pa pārmiju); 120.5. trīs dzeltenas ugunis – motorvagonu vilcienam, atsevišķai lokomotīvei, nenoceļamā tipa drezīnai atļauts braukt pa brīvo ceļa daļu ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, un būt gatavai nekavējoties apstāties, ja radīsies šķēršļi tālākai kustībai. 124 121. Iecirknī, kas aprīkots ar četrzīmju signalizācijas automātiskās bloķēšanas sistēmu, garāmejas, ieejas, maršruta (pie galvenā ceļa) un izejas luksoforu signālu nozīme ir šāda: 121.1. viena zaļa uguns – priekšā ir brīvi trīs vai vairāki blokposmi; 121.2. viena dzeltena un viena zaļa uguns – priekšā brīvi divi blokposmi; 121.3. viena dzeltena uguns – priekšā brīvs viens blokposms; 121.4. sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam. 125 121.1 Lai norādītu, ka vilciens brauc ar novirzi uz pārmijām ar 1/18 markas krusteni, ieejas, maršruta vai izejas luksoforu pirms šādas pārmijas papildina ar vienu zaļu spīdošu signālsvītru. 126 (MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā) 122. Uz garāmejas luksofora masta, kas atrodas pirms ieejas luksofora, novieto gaismu atstarojošu signālzīmi (5.pielikuma 15.punkts). 127 123. Aizsega luksoforu signālu nozīme ir šāda: 123.1. viena zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu; 123.2. sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam. 128 124. Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu neaprīkotā iecirknī vai iecirknī, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu bez garāmejas luksoforiem, ieejas luksoforu un aizsega luksoforu priekšā novietoto brīdinājuma luksoforu signālu nozīme ir šāda: 124.1. viena zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu. Pamatluksoforā ir atļaujošs signāls; 124.2. viena dzeltena uguns – atļauts braukt, gatavojoties apstāties. Pamatluksoforā ir aizliedzošs signāls; 124.3. viena dzeltena mirgojoša uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu. Ieejas luksoforā ir atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar samazinātu ātrumu. Vilcienu pieņem uz stacijas sānceļa. 129 125. Atkārtojuma luksofors signalizē ar vienu zaļu uguni un norāda, ka izejas vai maršruta luksoforā ir atļaujošs signāls. Normālā stāvoklī atkārtojuma luksofora uguns nedeg un luksoforam signālnozīmes nav. 130 126. Pasažieru vilciens, kas pēc saraksta apstājas stacijā, var uzsākt gaitu tikai tad, ja atkārtojuma luksoforā ir zaļā uguns. 131 127. Iecirknī, kur, organizējot vilcienu kustību, lieto automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces, lokomotīvju luksofora signālu nozīme ir šāda: 127.1. zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu, priekšā brīvi divi vai vairāki blokposmi; 127.2. dzeltena uguns – atļauts braukt ar samazinātu ātrumu, priekšā brīvs viens blokposms; 127.3. dzeltena uguns ar sarkanu – atļauts braukt, gatavojoties apstāties blokposmā, nākamais blokposms ir aizņemts. 132 (Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546) 128. Iecirknī, kur, organizējot vilcienu kustību, lieto automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces, vilcienam iebraucot aizņemtā blokposmā, lokomotīves luksoforā iedegas sarkana uguns. 133 (Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546) 129. Manevru luksoforu signālu nozīme ir šāda: 129.1. viena mēnessbalta uguns – atļauts izdarīt manevrus; 129.2. viena zila uguns – aizliegts izdarīt manevrus. 134 130. Atļauju izdarīt manevrus var dot ar signālu – viena mēnessbalta uguns un nodzēsta sarkanā uguns izejas vai maršrutu luksoforā. 135 131. Atļauju braukt garām izejas un maršrutu luksoforiem, kuros ir sarkana uguns, manevru rajonā var dot arī ar signālu – viena mēnessbalta uguns grupas manevru luksoforos. 136 132. Vienceļa un ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā divceļu iecirkņa stacijā manevru luksoforā, kas novietots uz ieejas luksofora masta no stacijas puses, var lietot signālu – viena mēnessbalta uguns. Šāds signāls norāda, ka manevru sastāvam atļauts izbraukt aiz stacijas robežas. 137 133. Ar grupas manevru luksoforu, kas atļauj izdarīt manevrus noteiktā rajonā, var signalizēt gan vienā, gan abos virzienos. 138 134. Manevru luksoforā, ja tas nav novietots vilcienu kustības maršrutos, zilas uguns vietā var lietot sarkanu uguni. 139 135. Stacijā, kas aprīkota ar pārmiju un signālu elektrisko centralizāciju, manevru luksoforā var lietot signālu – divas mēnessbaltas ugunis. Šāds signāls atļauj izdarīt manevrus un norāda, ka ceļš, ko norobežo manevru luksofors, ir brīvs. 140 136. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajās stacijās laikā, kad neveic manevrus, atļauts lietot pastāvīgi neieslēgtus manevru signālus, kurus ieslēdz, veicot manevrus, vai kuri iedegas automātiski, ieslēdzot aizsprostsignalizāciju uz apsargājamas pārbrauktuves. 141 137. Šķirošanas uzkalna luksofora signālu nozīme ir šāda: 137.1. viena zaļa uguns – atļauts nolaist vagonus no uzkalna ar noteikto ātrumu; 137.2. viena dzeltena uguns – atļauts nolaist vagonus no uzkalna ar samazinātu ātrumu; 137.3. viena dzeltena un viena zaļa uguns – atļauts nolaist vagonus no uzkalna ar ātrumu intervālā starp noteikto un samazināto ātrumu; 137.4. sarkana uguns – Stāt!; 137.5. baltas krāsas zīme "A" gaismas signālrādītājā vienlaikus ar sarkano uguni – atstumt vagonus no uzkalna atpakaļ uz pieņemšanas parka ceļiem vai uz izvilkšanas ceļa. 142 138. Ja uzkalna luksofora signāla redzamība nav nodrošināta, lai informētu vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) par tā signālu, lieto atkārtojuma luksoforus vai uzkalnu automātisko lokomotīvju signalizāciju. 143 139. Atkārtojuma luksofors un lokomotīvju luksofori signalizē ar tiem pašiem signāliem, ar kuriem signalizē uzkalna pamatluksofors. 144 140. Ceļa taisnajā iecirknī ieejas, brīdinājuma un garāmejas luksofora, aizsprosta luksofora un aizsega luksofora sarkanā, dzeltenā un zaļā signāluguns dienā un naktī no tuvojošās vilciena vilces līdzekļa vadības kabīnes ir skaidri saredzama vismaz 1000 m attālumā. 145 141. Ceļa līknē ieejas, brīdinājuma un garāmejas luksofora, aizsprosta luksofora un aizsega luksofora sarkanā, dzeltenā un zaļā signāluguns, kā arī luksoforu signālsvītras no tuvojošās vilciena lokomotīves vadības kabīnes ir skaidri saredzamas vismaz 400 m attālumā. Pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta stipri šķēršļotā apvidū (dziļas ieraktnes) ir pieļaujams, ka minētie signāli redzami vismaz 200 m attālumā. 146 142. Galvenā ceļa izejas un maršruta luksofora signāluguns ir skaidri saredzama vismaz 400 m attālumā. 147 143. Sānceļu izejas un maršruta luksofora, kā arī aicinājuma signālu un manevru luksofora uguns ir skaidri saredzama vismaz 200 m attālumā. 148 144. Maršruta rādītāji un citi gaismas rādītāji ir skaidri saredzami vismaz 100 m attālumā. 149 145. Ceļa luksoforus uzstāda tādā veidā, lai no vilciena to signālugunis nevarētu uztvert kā signālugunis, kas attiecas uz blakus ceļiem. 150 146. Aizsprosta luksoforus un to brīdinājuma luksoforus, kurus uzstāda posmā vilcienam, kas brauc pa nepareizo ceļu, var novietot vilcienu kustības virziena kreisajā pusē. 151 147. Ja būvju tuvinājuma gabarīts nepieļauj uzstādīt ieejas luksoforus vilcieniem, kuri brauc pa nepareizo ceļu, vilcienu kustības virziena labajā pusē, luksoforus pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta novieto vilcienu kustības virziena kreisajā pusē. 152 148. Ja būvju tuvinājuma gabarīts nepieļauj uzstādīt maršruta un manevru luksoforus dzelzceļa satiksmes labajā pusē, pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta pieļaujama šo luksoforu novietošana dzelzceļa satiksmes virziena kreisajā pusē. 153 149. Ieejas un garāmejas luksofora un aizsega luksofora priekšā uzstāda brīdinājuma luksoforu. Iecirknī ar automātisko bloķēšanu katrs garāmejas luksofors ir brīdinājuma luksofors attiecībā pret nākamo luksoforu. 154 150. Iecirknī, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmas trīszīmju signalizāciju, attālums starp blakus esošiem viena virziena luksoforiem ir ne mazāks par attiecīgajai vietai noteikto dienesta bremzēšanas ceļa garumu, ja vilciens brauc ar maksimālo ātrumu (ne vairāk par 120 km stundā pasažieru vilcieniem un 80 km stundā kravas vilcieniem), un ne mazāks par pēkšņas bremzēšanas ceļa garumu, ņemot vērā attālumu, ko vilciens nobrauc laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu. 155 151. Iecirknī, kur signālu redzamības attālums ir mazāks par 400 m, kā arī iecirknī, ko no jauna aprīko ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, attālums starp blakus esošiem viena virziena luksoforiem ir vismaz 1000 m. 156 152. Iecirknī, kur ir automātiskās bloķēšanas sistēma ar trīszīmju signalizāciju, tā paša virziena atsevišķus luksoforus var novietot attālumā, kas ir mazāks par nepieciešamo bremzēšanas ceļa garumu. Uz šāda luksofora un uz tā priekšā novietotā brīdinājuma luksofora uzstāda attiecīgus gaismas rādītājus (5.pielikuma 14.punkts). Stacijā šādus gaismas rādītājus lieto, ja attālums starp galvenā ceļa blakus esošajiem luksoforiem (ieejas, maršruta, izejas) ir mazāks par bremzēšanas ceļa garumu. 157 152.1 Ja iecirknī, kas aprīkots ar automātisko lokomotīvju signalizāciju, attālums starp stacijas galvenā ceļa maršruta un izejas luksoforu ir mazāks par nepieciešamo bremzēšanas ceļa garumu, ieejas luksoforā drīkst lietot četrzīmju signalizāciju. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido šādu staciju un luksoforu sarakstu. 158 (MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā) 153. Iecirknī ar sevišķi intensīvu piepilsētas vilcienu kustību, kur nepieciešami blokposmi, kas ir īsāki par trīszīmju signalizācijai noteikto minimālo garumu, kā arī iecirknī, kur ir paredzēta pasažieru vilcienu kustība ar ātrumu, lielāku par 120 km stundā, un kravas vilcienu kustība ar ātrumu, lielāku par 80 km stundā, ierīko automātiskās bloķēšanas sistēmu ar četrzīmju signalizāciju. Sevišķi intensīvu vilcienu kustību raksturo pasažieru un kravas vilcienu skaits (kopumā), kas pēc vilcienu kustības grafika divceļu iecirknī pārsniedz 70 vilcienpārus diennaktī un vienceļa iecirknī – 33 vilcienpārus diennaktī. 159 154. Iecirknī, kur ir automātiskās bloķēšanas sistēma ar trīszīmju signalizāciju un kur pasažieru vilcieni brauc ar ātrumu, lielāku par 120 km stundā, vai kravas vilcieni ar ātrumu, lielāku par 80 km stundā, šo vilcienu kustība ar maksimālo ātrumu atļauta, lokomotīvju luksoforā degot zaļajai signālugunij, ja dienesta bremzēšana nodrošina vilciena apstāšanos pie luksofora, kurā ir aizliedzošs signāls, pēc lokomotīves luksofora zaļās signāluguns nomaiņas uz dzelteno. 160 155. Iecirknī ar pusautomātisko bloķēšanu attālums starp ieejas, maršruta un izejas luksoforiem nav mazāks par attiecīgajai vietai noteikto dienesta bremzēšanas ceļa garumu, ja vilciens brauc ar maksimālo ātrumu. Ja šāds iecirknis ir aprīkots ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm, attālums starp ieejas, maršruta un izejas luksoforiem nav mazāks par pēkšņās bremzēšanas ceļa garumu, ņemot vērā attālumu, ko vilciens nobrauc laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu. 161 156. Iecirknī, kas nav aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, brīdinājuma luksofora attālums no pamatluksofora nav mazāks par attiecīgajai vietai noteikto pēkšņas bremzēšanas ceļa garumu, ja vilciens brauc ar maksimālo ātrumu. 162 157. Ja posms nav aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, bet tā tuvošanās iecirknis ir aprīkots ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm, brīdinājuma luksofora attālums no pamatluksofora nav mazāks par pēkšņas bremzēšanas ceļa garumu, ja vilciens brauc ar maksimālo ātrumu, ņemot vērā attālumu, ko vilciens nobrauc laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu. 163 158. Ieejas luksoforu uzstāda ne tuvāk par 50 m no pirmās pārmijas, nosakot šo attālumu no pārmijas asmens, ja tā ir pretasmens pārmija, vai no kontrolstabiņa, ja tā ir paasmens pārmija. Elektrificētā iecirknī ieejas luksoforu un signālzīmi "Stacijas robeža" (3.pielikuma 16.punkts) uzstāda pirms gaisa atstarpēm no posma puses, kas atdala posma kontakttīklu no stacijas kontakttīkla. 164 159. Stacijā, kur nosūtīšanas ceļa garums nav pietiekams (vilces līdzeklis atrodas aiz izejas luksofora), pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā saraksta luksofora pretējā pusē novieto papildu atkārtotājgalviņu, kas atkārto izejas luksofora atļaujošo signālu. 165 160. Automātiskās bloķēšanas sistēmas garāmejas luksoforu uzstāda uz robežas starp blokposmiem. Divceļu posmā, ja vilcienu kustība pa nepareizo ceļu ir organizēta ar lokomotīves luksofora signālugunīm, blokposma robeža ir automātiskās bloķēšanas sistēmas luksofors, kas uzstādīts vilcienu kustībai pa pareizo ceļu. 166 (Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr.546) 3.5. Rokas signāli 161. Rokas signālu padod saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu. 167 162. Rokas signāllukturi ar dzeltenu uguni lieto tikai stacijas robežās. 168 163. Stacijas dežurantam, sagaidot un pavadot vilcienus stacijās, kas noteiktas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sarakstā, ir galvassega ar virsmu sarkanā krāsā. 169 (MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā) 164. Sagaidot pasažieru vilcienus, kuriem vilcienu sarakstā ir paredzēta apstāšanās, stacijas dežurants: 164.1. dienā rokas signālus nepadod; 164.2. naktī signalizē ar rokas signāllukturi, kurā ir balta uguns. 170 165. Ja vilciens brauc garām stacijai bez apstāšanās, rokas signālu padod tik ilgi, kamēr pienākošā vilciena vilces līdzeklis pabraucis garām stacijas dežurantam. 171 166. Ja radies kontakttīkla bojājums, kas nepieļauj elektriskajam ritošajam sastāvam braukt ar paceltu strāvas noņēmēju, dzelzceļa speciālists, kas konstatējis šādu bojājumu, iet 500 m gaidāmā vilciena virzienā un padod vilces līdzekļa vadītājam rokas signālu "Nolaist strāvas noņēmēju!" (4.pielikuma 10.punkts). 172 167. Elektriskā vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), ieraugot rokas signālu "Nolaist strāvas noņēmēju!", padod vēstījuma signālu, atslēdz elektroķēdē strāvu, nolaiž strāvas noņēmējus un brauc garām kontakttīkla bojājuma vietai. Pārliecinājies par kontakttīkla veselumu, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) paceļ strāvas noņēmējus un turpina gaitu. 173 168. Pārmijnieks un signālists no stacijas nosūtāmo vilcienu pavada šādi: 168.1. dienā – ar saritinātu dzeltenu signālkarodziņu; 168.2. naktī – ar baltu uguni rokas signāllukturī. 174 168.1 Pārmijnieks un signālists stacijā vilcienu sagaida ar attiecīgu rokas signālu (4. pielikuma 4. un 6. punkts). 175 (MK 16.09.2014. noteikumu Nr.546 redakcijā) 169. Apstāšanās signālu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) no vilciena padod šādi: 169.1. dienā – ar atritinātu sarkanu signālkarodziņu; 169.2. naktī – ar sarkanu uguni rokas signāllukturī. 176 170. Ja vilcienu kustība norit normāli, pasažieru vilcienam pēc stāvēšanas aizbraucot no stacijas, vilciena priekšnieka vagona un pēdējā vagona pavadoņi, (izņemot gadījumu, ja vilciens atiet no strupceļa) signalizē pasažieru platformas virzienā (līdz platformas galam) dienā ar saritinātu dzeltenu signālkarodziņu, naktī ar rokas signāllukturi, kurā ir balta uguns, bet pārējo vagonu pavadoņi, pasažieru vilcienam uzsākot kustību, aizver vagona sānu durvis un caur tambura logu vēro, vai netiek padoti signāli, braucot gar platformu. 177 171. Posmā ceļa un inženiertehnisko būvju apgaitnieks un pārbrauktuvju dežurants, ja ceļš ir brīvs, vilcienu sagaida ar attiecīgu rokas signālu (4.pielikuma 6.punkts). 178 172. Vietā, kas norobežota ar ātruma samazināšanas vai apstāšanās signāliem, apgaitnieki un pārbrauktuvju dežuranti vilcienus gan dienā, gan naktī sagaida ar signāliem, kas atbilst uz ceļa uzstādītajiem signāliem. 179 3.6. Signālrādītāji un signālzīmes 173. Signālzīmju un signālrādītāju nozīme ir noteikta šo noteikumu 3.pielikumā. 180 174. Normālā stāvoklī gaismas signālrādītājs nedeg, un tam nav signālnozīmes. 181 175. Ja pa radiosakariem nav saņemti citi stacijas dežuranta vai vilcienu dispečera norādījumi, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists): 175.1. plūdeni samazina ātrumu, lai pa ieejas pārmiju brauktu ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, un pēc tam vilcienu aptur uz pieņemšanas ceļa neatkarīgi no izejas luksofora signāla - ja bukšu pārkaršanas signālrādītājā (3.pielikuma 38.punkts) ir baltas krāsas signālsvītras nepārtrauktā degšanas režīmā; 175.2. ar dienesta bremzēšanu aptur vilcienu ceļa posmā, ja iecirknis aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, paziņo par apstāšanos iepakaļ braucošo vilcienu vilces līdzekļa vadītājiem (mašīnistiem), apskata ritošo sastāvu un paziņo stacijas dežurantam (vilcienu dispečeram) par vilciena iebraukšanas iespēju stacijā vai pieprasa vagonu apskatītāju (lokomotīves remonta brigādi) - ja bukšu pārkaršanas signālrādītājā ir baltas krāsas signālsvītras mirgojošā degšanas režīmā. 182 176. Pārmiju virzienu rādītājam (3.pielikuma 15.punkts) ir šādi signāli: 176.1. ja pārmija pārvesta uz taisno ceļu – bultveida pārmiju virziena rādītājs ir vērsts ar šķautni taisnā ceļa virzienā; 176.2. ja pārmija pārvesta uz sānceļu – bultveida rādītājs ir vērsts ar šķautni sānceļa virzienā. 183 176.1 Ceļa aizsprosta signālzīmi (3.pielikuma 8.punkts) uzstāda uz strupceļa atbalsta atbalstbrusas labajā galā, un tā signalizē tikai uz ceļa pusi. 184 (MK 26.04.2011. noteikumu Nr.316 redakcijā) 177. Signālrādītāju un signālzīmi izvieto tā, lai tie nepasliktinātu citu signālu redzamību. 185 178. Signālzīmju uzstādīšana notiek saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikuma prasībām. 186 179. Bukšu pārkaršanas gaismas signālrādītāju novieto uz kontakttīkla balsta vai uz atsevišķiem mastiem. 187 180. Ātruma signālzīme (3.pielikuma 6.punkts): 180.1. papildina signālzīmi "Bīstamās vietas sākums" (3.pielikuma 4.punkts), norādot brīdinājumā noteikto ātrumu bīstamajā vietā; 180.2. kas ir uzstādīta bez signālzīmes "Bīstamās vietas sākums", posma un stacijas galvenajā ceļā informē par vilcienu kustības ātrumu. 188 181. Ja ir uzstādītas divas ātruma signālzīmes, augšējā norāda ātrumu pasažieru vilcieniem, bet apakšējā – kravas vilcieniem. 189 182. Signālzīmes pie platsliežu ceļa uzstāda vilcienu kustības virziena labajā pusē ne tuvāk par 3100 mm no malējā ceļa ass. 190 183. Signālzīmes pie šaursliežu ceļa uzstāda vilcienu kustības virziena labajā pusē ne tuvāk par 2000 mm no malējā ceļa ass. 191 184. Elektrificētos iecirkņos signālzīmes var novietot uz kontakttīkla balstiem (izņemot balstus, uz kuriem uzstādītas luksoforu galviņas, komplektās transformatoru apakšstacijas, kontakttīkla atvienotāji un izlādņi). 192 185. Signālzīmi "Svilpe" (3.pielikuma 7.punkts) uzstāda pirms tiltiem, pārbrauktuvēm, pārejām, pirms vietām ar sliktu redzamību un vietām, kur nepieciešams brīdināt ar vēstījuma signālu par ritošā sastāva tuvošanos. 193 186. Kontrolstabiņu (3.pielikuma 14.punkts) uzstāda vietā, kur attālums starp kopā saejošo platsliežu ceļu asīm ir 4100 mm. Ceļa līknēs norādīto attālumu palielina, ievērojot būvju tuvinājuma gabarīta paplašinājumu. 194 187. Signālzīme "Stacijas robeža" (3.pielikuma 16.punkts) ar uzrakstiem uz abām zīmes pusēm iecirknī norāda stacijas robežu. 195 188. Signālzīmes "Lokomotīves apstāšanās vieta" (3.pielikuma 19.punkts) un "Pirmā vagona apstāšanās vieta" (3.pielikuma 18.punkts) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uzstāda vietās, kuras saskaņo ar attiecīgo pārvadātāju. 196 189. Ekspluatācijā esošā kontakttīkla beigas vietā, kur ceļš tālāk turpinās bez kontakttīkla, apzīmē ar šo noteikumu 3.pielikuma 20. vai 21.punktā norādīto signālzīmi. Šādas vietas no jauna būvējamam un rekonstruējamam kontakttīklam apzīmē ar 3.pielikuma 21.punktā norādīto signālzīmi. 197 190. 500 m attālumā pirms vietām, kur dzelzceļa līniju šķērso naftas vai gāzes cauruļvads, uz kontakttīkla balstiem vai uz speciāliem balstiem 3 m augstumā no sliedes galviņas virsas uzstāda signālzīmes "Gāzes cauruļvads" (3.pielikuma 22.punkts) vai "Naftas cauruļvads" (3.pielikuma 23.punkts). Vil …