Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Zaudējis spēku - Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums apstiprina Valdības rīcības plānu, lai īstenotu Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta deklarācijā izvirzītās darbības. Tas nosaka atbildīgās institūcijas un termiņus šo darbību izpildei.

Ko tas regulē

  • Valdības rīcības plāna apstiprināšanu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.
  • Pārskatu iesniegšanas kārtību par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi.
  • Informācijas publicēšanu par Valdības rīcības plāna pasākumu izpildi institūciju mājaslapās.
  • Sanāksmju organizēšanu Valdības rīcības plāna izpildes izvērtēšanai.

Kam tas attiecas

  • Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Sabiedrības integrācijas fondam.
  • Pārresoru koordinācijas centram un Ministru prezidenta birojam.

Galvenie punkti

  • Ministrijām un citām institūcijām reizi gadā (līdz attiecīgā gada 1. februārim) elektroniski jāiesniedz pārskats par Valdības rīcības plāna pasākumu izpildi.
  • Pārskatā jānorāda pasākuma izpildes statuss (izpildīts, daļēji izpildīts vai nav izpildīts) un iemesli, ja pasākums nav izpildīts.
  • Institūcijām jānodrošina aktuālā informācija par plānoto Valdības rīcības plāna pasākumu izpildi savās mājaslapās internetā.
  • Ministru kabineta 2011. gada 23. februāra rīkojums Nr. 67 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" ir zaudējis spēku.
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr.84 Rīgā 2012.gada 16.februārī (prot. Nr.7 24.§) Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 1. Apstiprināt Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk - Valdības rīcības plāns) (pielikums). 2. Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Sabiedrības integrācijas fondam atbilstoši kompetencei reizi gadā (līdz attiecīgā gada 1.februārim) elektroniski iesniegt pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi, ievērojot šā rīkojuma 3.punktā noteikto kārtību. 3. Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Sabiedrības integrācijas fondam: 3.1. nodrošināt, lai ministriju, Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā internetā tiktu ievietota Valdības rīcības plānā iekļautā sadaļa par attiecīgo ministriju un institūciju, kā arī aktuālā informācija par plānoto Valdības rīcības plāna pasākumu izpildi; 3.2. iesniegt Pārresoru koordinācijas centram pārskatu par to Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanas gaitu, kuru izpildes termiņš ir beidzies. Pārskatā norāda pasākuma izpildes statusu (izpildīts, daļēji izpildīts vai nav izpildīts) un informāciju par veiktajām darbībām. Ja pasākums izpildīts daļēji vai nav izpildīts, norāda iemeslus, kādēļ pasākums nav izpildīts. Pavadvēstulē ministrijas var norādīt plašāku informāciju par to pasākumu īstenošanas gaitu, kuru izpildes termiņš vēl nav beidzies, un nepieciešamās izmaiņas Valdības rīcības plānā. 4. Ministru prezidenta birojam, ja nepieciešams, organizēt sanāksmes, lai izvērtētu Valdības rīcības plāna izpildi. 5. Pārresoru koordinācijas centram: 5.1. pēc Ministru prezidenta biroja pieprasījuma sagatavot pārskatus par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildes gaitu; 5.2. Ministru prezidenta uzdevumā pieprasīt ministrijām papildu informāciju par Valdības rīcības plānā attiecīgās ministrijas, Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Sabiedrības integrācijas fonda sadaļā iekļauto Valdības rīcības plāna pasākumu izpildes gaitu. 6. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011.gada 23.februāra rīkojumu Nr.67 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 32.nr.). Ministru prezidents V.Dombrovskis Finanšu ministrs A.Vilks (Apstiprināts ar Ministru kabineta 2012.gada 16.februāra rīkojumu Nr.84) Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Ievads Valdības rīcības plāns (VRP) ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta trešo daļu, un tajā iekļauti konkrēti uzdevumi Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (Valdības deklarācija) norādīto mērķu sasniegšanai. VRP iekļauti būtiskākie darbi, kas valdībai jāpaveic līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. Valdības deklarācija un VRP atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam un Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnēm līdztekus stratēģijai "Latvija 2030" un Nacionālajam attīstības plānam ir viens no būtiskākajiem izpildvaras darba plānošanas dokumentiem un detalizē valdības izvirzīto mērķu sasniegšanas posmus. VRP ir apkopoti paši svarīgākie darbi, jo papildus valdība īstenos arī daudzus citus uzdevumus, bez kuriem nav iespējama Valdības deklarācijā noteikto mērķu sasniegšana. Gan Valdības deklarācija, gan VRP ir cieši saistīti ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") noteiktajiem galvenajiem darbības un attīstības virzieniem: (

  1. a)cilvēkkapitāls, (
  2. b)inovatīva un efektīva ekonomika, (
  3. c)efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana, (
  4. d)pārvaldība, (
  5. e)kultūrtelpa un (
  6. f)Latvija pasaulē. Atbilstoši katram no šiem darbības virzieniem ir noteikti būtiskākie valdības mērķi, konkrēti pasākumi to īstenošanai, atbildīgās institūcijas, kā arī plānoto rezultātu formulējumi, uz kuriem balstīsies VRP ieviešanas uzraudzība un novērtēšana. VRP sagatavošanu ciešā sadarbībā ar visām ministrijām ir īstenojusi Valsts kanceleja, savukārt VRP īstenošanas uzraudzību un koordināciju veiks Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). VRP īstenošanas uzraudzība balstīsies gan uz formāliem kritērijiem (uzdevumu izpilde laikus), gan arī uz sasniegto rezultātu un radīto pārmaiņu izvērtējumu. Indikatori Valdības rīcības plāna sadaļām "Inovatīva un efektīva ekonomika" - noteikt rezultatīvo rādītāju: - 2014.gadā nodrošināsim, ka Latvija ir 50 labāko valstu vidū atbilstoši Globālās konkurētspējas indeksam (GKI). "Pārvaldība" - noteikt rezultatīvo rādītāju: - 2014.gadā nodrošināsim, ka Latvija ir 20 labāko valstu vidū atbilstoši Doing Business rādītājam. "Kultūrtelpa" - noteikt rezultatīvo rādītāju: - Radošo industriju, tajā skaitā kultūras pakalpojumu, īpatsvars eksportā 2 %. - Mājsaimniecību kultūras un atpūtas patēriņš ( % no kopējā patēriņa) 8 %. - Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā (uz 100 iedz.) > 181,7. - Amatiermākslas dalībnieku skaits (uz 100 iedz.) > 2,7 Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Deklarācijā dotais uzdevums Rīcības plāna pasākumus (pasākumu kopums) Atbildīgā institūcija Izpildes termiņš (dd.mm.gggg.) Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem, mērķi un rezultatīvie rādītāji Pasākuma īstenošanas gaita 1 2 3 4 5 6 7 8 I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 1. Mērķis - talantus attīstoša un konkurētspējīga izglītība, kas pieejama ikvienam visu mūžu, nodrošināt, ka vispārējo izglītību jaunietis iegūst līdz 18 gadu vecumam. 1.1. Izstrādāt un publiski apspriest izglītības vērtēšanas kritērijus, t.sk. izglītības kvalitātes kritērijus, atbilstoši 21.gadsimta sociālajām un ekonomiskajām tendencēm. Izveidot visaptverošu izglītības kvalitātes monitoringu, nodrošinot informācijas pieejamību par izglītības iestādi un tās darbības rezultātiem, veicinot pamatotu izglītības iestādes izvēli, veidojot dažādu izglītības veidu un pakāpju posmsecīgu sasaisti, kā arī akcentējot izglītības atbilstību darba tirgus prasībām un sabiedrības vajadzībām, t.sk. mūžizglītības kontekstā. IZM 01.09.2014. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (10.06.2010.). Mērķis: valsts pārvaldes institūciju un sabiedrības informētība par visu izglītības veidu un pakāpju pakalpojumu kvalitāti, t.sk. par atbilstību darba tirgus prasībām un sabiedrības vajadzībām. Rezultatīvie rādītāji: 1) nodrošināta regulāra izglītības kvalitātes vērtēšana un pašvērtēšana, izglītības kvalitātes vērtēšanas pilnveide (attīstība) un sabiedrības informēšana par izglītības kvalitātes vērtēšanas rezultātiem. 2012.gadā nodrošināta kvalitātes novērtēšana (akreditācija) 350 profesionālās izglītības iestādēm, 600 profesionālās izglītības programmām, 150 vispārējās izglītības iestādēm un 500 vispārējās izglītības programmām. Nodrošināts akreditēto izglītības iestāžu darbības kvalitātes monitorings; 2) izglītības kvalitātes vērtēšanas procesā iesaistītas ieinteresētas puses, t.sk. nozaru eksperti un speciālisti, izglītojamie, izglītojamo vecāki, NVO u.c., nodrošinot izglītības kvalitātes atbilstības sabiedrības un darba tirgus prasībām novērtēšanu un nepieciešamos uzlabojumus; 3) nodrošināta kvalitātes novērtēšanas ekspertu izglītošana vienotas izpratnes veidošanai par izglītības iestāžu darbības kvalitātes vērtēšanas principiem, veicinot vienotu pieeju kvalitātes vērtēšanā un iepazīstinot sabiedrību ar izglītības iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti; 4) attīstās kvalitātes kultūra izglītības iestādēs un tiek ieviesti starptautiskie un Eiropas izglītības kvalitātes principi, nodrošinot izglītības pakalpojumu un rezultātu atzīšanu un salīdzināšanu. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 1.2. Veicināt skolu autonomiju un individualitāti, nodrošināt elastību vispārējās izglītības satura izstrādē un īstenošanā. Ieviest pedagogu motivācijas instrumentus dalībai mācību priekšmetu programmu paraugu izstrādē un aprobācijā. IZM 01.06.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (10.06.2010.). Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Mērķis: uzsākta aktualizētu vispārējās izglītības programmu īstenošana. Rezultatīvais rādītājs: licencētas un sāktas īstenot aktualizētas izglītības programmas 900 vispārējās izglītības iestādēs. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 1.3. Palielināt skolēnu un jauniešu iesaistīšanos starptautiskās jauniešu apmaiņas programmās ES izglītības programmu (formālās un neformālās) ietvaros, piesaistot valsts finansējumu. IZM 01.10.2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.2009. MK rīkojums Nr.246). Mērķis: skolēnu un jauniešu skaita palielināšana, kam ir praktiska dalības pieredze starptautiskajās formālās un neformālās izglītības programmās. Rezultatīvie rādītāji: 1) skolēnu skaits, kuri vismaz vienu semestri ir mācījušies ārzemēs; 2) starptautisko izglītības programmu (piemēram, IBO) skaits Latvijā; 3) tādu jauniešu skaita palielināšanās līdz 15 %, kuri apguvuši starpkultūru un citas starptautiskās apmaiņās apgūstamās prasmes. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 1.4. Veicināt publiskā finansējuma uzkrājuma fonda veidošanu reālas mūžizglītības nodrošināšanai, izmantojot valsts un pašvaldību izglītības iestāžu kapacitāti. IZM 01.09.2014. Mērķis: nodrošinātas iespējas LR nodokļu maksātāju tālākizglītības vai pārkvalifikācijas vajadzībām, izmantojot valsts un pašvaldību izglītības iestāžu kapacitāti. Rezultatīvais rādītājs: izveidots publiskā finansējuma uzkrājuma fonds. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 1.5. Samazināt pašvaldībām nepieciešamību pēc obligātiem saskaņojumiem attiecībā uz pašvaldību kompetencē esošiem lēmumiem, t.sk. pašvaldības finansēto izglītības iestāžu dibināšanu un slēgšanu, direktoru pieņemšanu un atlaišanu, izglītības iestāžu reorganizāciju. IZM 01.06.2014. Mērķis: pašvaldību administratīvā sloga samazināšana. Rezultatīvais rādītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 2. Nodrošināt pilnībā publiski finansētu pirmsskolas izglītību un aprūpi bērniem no pusotra gada vecuma saskaņā ar principu "nauda seko bērnam līdz pirmsskolas izglītības iestādei". 2.1. Neatkarīgi no pirmsskolas vecuma bērna atrašanās izglītības iestādē vai ģimenē nodrošināt viņa izaugsmi, iegūstot atbilstošas zināšanas un prasmes, pilnveidojot pirmsskolas izglītības satura vadlīnijas, ieviešot bērnu attīstības diagnostiku un atbilstošu rekomendāciju sistēmu. IZM 01.06.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: paaugstināta pirmsskolas izglītības pieejamība pirmsskolas vecuma bērniem neatkarīgi no viņu atrašanās izglītības iestādēs vai ģimenēs. Rezultatīvais rādītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos, pilnveidotas vadlīnijas un rekomendācijas. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnene 2.2. Nodrošināt visu pirmsskolas izglītības sistēmā strādājošo pedagogu darba samaksu no valsts budžeta. IZM 01.09.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: paaugstināta pirmsskolas izglītības pieejamība. Rezultatīvais rādītājs: paredzētais finansējuma apjoms ir iekļauts likumā par valsts budžetu. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 3. Ieviest valsts un pašvaldību galvojumu sistēmu izglītības finansējuma modelim -"nauda seko bērnam līdz skolai", iesaistot pašvaldības modeļa izstrādē. Izveidot starpnozaru programmu mazo skolu saglabāšanai, tām kļūstot par kopienu daudzfunkcionāliem centriem. 3.1. Izstrādāt vadlīnijas mazo lauku skolu saglabāšanai un to funkciju paplašināšanai, aicināt pašvaldības, vietējās kopienas un skolas pārstāvjus izstrādāt katras skolas specifikai tālākas attīstības plānu; saglabāt valsts budžeta finansējuma apjomu izglītības funkciju nodrošināšanai un nodrošināt mazo lauku skolu (bērnu skaits skolā 50-100) saglabāšanu ar dažādu pieeju un metožu izstrādēm, t.sk. digitālās vides risinājumiem. IZM 01.09.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (10.06.2010.). Mērķis: nodrošināta mazo lauku skolu saglabāšana. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidota rīcības grupa; 2) izstrādātas vadlīnijas mazo lauku skolu saglabāšanai, iekļaujot mazo lauku skolu atbalsta finansēšanas modeli; 3) izstrādāti mazo skolu tālākās attīstības plāni, t.sk. paredzot tam nepieciešamo finansējumu. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 3.2. Sekmēt pašvaldību un valsts budžeta norēķinu sistēmu savstarpēju izlīdzināšanu par izglītības pakalpojumiem uz vienu skolēnu IZM 01.09.2014. Mērķis: izlīdzināta pašvaldību un valsts budžeta norēķinu sistēma. Rezultatīvais radītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos. 3.3. Izvērtēt iespēju, pārejot uz galvojumu sistēmu, mainīt pašvaldību kompetenci izglītības iestāžu uzturēšanā. IZM 01.09.2014. Mērķis: izvērtēta iespēja veidot galvojumu sistēmu, paplašinot pašvaldību kompetenci izglītības iestāžu uzturēšanā. Rezultatīvais radītājs: pēc nepieciešamības veikti grozījumi normatīvajos aktos. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 4. Nodrošināt priekšnoteikumus, lai katrs bērns var apgūt viņam dzīves laikā nepieciešamās iemaņas - valsts valodu, angļu valodu un vēl vismaz vienu valodu, daudzpusīgu kultūras pieredzi, IT kompetences, saziņas un sadarbības prasmes, radošumu veicinošas iemaņas, kritisko domāšanu, finanšu ''pratību'' un uzņēmējspēju, kā arī pilsonisko apziņu un prasmes. Skolās pilnībā īstenot iekļaujošu izglītību. 4.1. Paredzēt mācību priekšmetu apguves iespējas vispārējās izglītības ieguvei Eiropas Savienības oficiālajās valodās (angļu, vācu, franču u.c.). IZM 01.12.2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). EK 2008.gada 18.septembra ziņojums "Daudzvalodība: Eiropas priekšrocība un kopīgā apņemšanās". Mērķis: uzlabota normatīvā bāze, kas sekmēs Latvijas skolēnu starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāti grozījumi Izglītības likumā. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 4.2. Paaugstināt pedagogu profesionālās kompetences un skolēnu praktisko prasmju īpatsvaru modernizētā izglītības saturā, bilingvālajā mācību metodikā, radošumā, finanšu ''pratībā'', kā arī sniegt atbalstu pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem. IZM 31.12.2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: nodrošināta pedagogu un akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide un profesionālās un pētnieciskās kvalifikācijas paaugstināšana, veicinot viņu konkurētspēju ne vien Eiropas, bet arī pasaules mērogā. Rezultatīvie rādītāji: 1) līdz 2013.gadam 15 975 vispārējās un interešu izglītības pedagogi un 1 570 profesionālās izglītības pedagogi un prakšu vadītāji pilnveidojuši profesionālās zināšanas; 2) sadarbībā ar Lielbritānijas padomi realizēta CLIL (mācību satura un valodas integrētas apguves) klātienes un tālmācības programma vismaz divām pedagogu grupām; 3) profesionālās pilnveides kursi, t.sk. skolu administrācijai, darbam lingvistiski neviendabīgā vidē. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnene 4.3. Nodrošināt iekļaujošas izglītības atbalsta sistēmas darbību visos līmeņos, t.sk. paaugstinot IKT izmantošanas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī izstrādājot plānu sākumskolas un pamatizglītības satura un tā realizācijas procesa pilnveidei, t.sk. dabaszinību, mājturības un tehnoloģijas mācību priekšmetiem. IZM 01.12.2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: īstenots iekļaujošās izglītības princips. Rezultatīvie rādītāji: 1) pilnveidoti un precizēti izglītības programmu paraugi; 2) palielināta jauniešu ar īpašām vajadzībām līdzdalība vidējās izglītības pakāpē (50 % no kopskaita) un nodrošināta sabalansēta kompetenču un prasmju apguve profesionālai darbībai un izglītības turpināšanai; 3) skolēnu (romu) skaits, kas neiegūst obligāto izglītību, nepārsniedz 10 %; 4) izstrādāts plāns. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnene 4.4. Attīstīt izglītības informācijas sistēmas, nodrošinot efektīvu izglītības pārvaldību un e-pakalpojumu pieejamību izglītojamiem un pedagogiem, kā arī būtiski palielināt IKT izmantošanu visos izglītības līmeņos, veicinot attālinātās studijas un tālmācību. IZM 01.09.2014. "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei" programma 2007.-2013.gadam (20.10.2006. MK rīkojums Nr.812). Mērķis: zinātnes un izglītības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība. Rezultatīvie rādītāji: 1) attīstītas un uzturētas trīs izglītības informācijas sistēmas, tiek nodrošināta e-pakalpojumu pieejamība 100 % izglītojamo un pedagogu; 2) sagatavoti vismaz trīs mācību materiāli darbam ar jaunajām informācijas komunikāciju tehnoloģijām pirmsskolā un sākumskolā; 3) tiek īstenotas licencētas un akreditētas vispārējās vidējās izglītības programmas tālmācības formā vismaz piecās izglītības iestādēs; 4) izglītojamo skaits, kuri ieguvuši vispārējo vidējo izglītību tālmācības formā; 5) augstākās izglītības programmu skaits, kas tiek īstenotas tālmācības formā. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 4.5. Izstrādāt plānu skolu bibliotēku nodrošināšanai ar mācību procesam un bērnu vispusīgai attīstībai nepieciešamajām tradicionālajām un digitālajām grāmatām, enciklopēdijām, uzziņas krājumiem IZM 01.06.2014. Mērķis: noteikt plānu skolu bibliotēku fondu savlaicīgai atjaunošanai ar mācību procesam un bērnu vispusīgai attīstībai nepieciešamajām tradicionālajām un digitālajām grāmatām, enciklopēdijām, uzziņas krājumiem. Rezultatīvie rādītāji: izstrādāts plāns. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 4.6. Atbalstīt motivējošus pasākumus, lai skolās (t.sk. pirmsskolas izglītības iestādēs) ar latviešu mācību valodu iesaistītos vairāk mazākumtautību un trešo valstu pilsoņu (jauno imigrantu) bērnu. IZM, KM, VARAM 01.10.2014. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam. Mērķis: Nostiprināt latviešu valodas prasmes mazākumtautību pārstāvjiem, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem. Rezultatīvie rādītāji: 1) projektu ietvaros atbalstīti papildu pasākumi, lai nodrošinātu latviešu valodas apguvi jauno imigrantu, mazākumtautību bērniem un viņu vecākiem, kuri vēlas, lai bērni uzsāktu mācības skolās ar latviešu mācību valodu; 2) nodrošināts atbalsts izglītības procesā iesaistītajām personām ar mērķi integrēt nelatviešu bērnus skolās ar latviešu mācību valodu. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 4.7. Nodrošināt kvalitatīvu agrīno svešvalodu apguvi, sākot ar 2013./2014.mācību gadu. IZM 01.09. 2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742), MK 19.12.2006. noteikumi Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem". Mērķis: nodrošināta augstāka svešvalodas apguves kvalitāte. Rezultatīvais rādītājs: ieviesta svešvalodu apguve no 1.klases. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 4.8. Veidot mācību priekšmetu standartu monitoringa sistēmu. IZM 01.10.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Mērķis: novērtēts, vai mācību saturs nodrošina pamatkompetenču apguvi, un nepieciešamības gadījumā izstrādāti ieteikumi mācību satura pilnveidei. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāta un aprobēta mācību satura monitoringa sistēma. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 5. Nodot skolotāju kvalifikācijas un kvalitātes standartu uzturēšanu skolotāju profesionālajām organizācijām, piesaistot sociālos partnerus un ieinteresētās puses, lai nodrošinātu sasaisti ar darba tirgus prasībām. Ieviest skolu direktoru iecelšanu uz noteiktu laiku. 5.1. Pamatojoties uz ESF aktivitātes "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" projekta rezultātiem, ieviest pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas sistēmu. IZM 01.06.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: nodrošināta mūsdienu prasībām atbilstošā pedagogu darba kvalitāte. Rezultatīvais rādītājs: ieviesta pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas sistēma. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 5.2. Sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt likumprojektu, paredzot pāreju uz vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu, interešu izglītības iestāžu vadītāju iecelšanu uz noteiktu termiņu. IZM 01.09.2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: paaugstināta direktoru darba kvalitāte un atbildīgums. Rezultatīvais rādītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 5.3. Noslēgt deleģēšanas līgumus ar pedagogu profesionālajām organizācijām pedagogu kvalifikācijas un kvalitātes standartu vērtēšanai un uzturēšanai. Izvērtēt lielo pilsētu (reģionu) iespējas koordinēt pedagogu tālākizglītību un metodiskā atbalsta sistēmas izveidi. IZM 01.09.2014. Mērķis: nodrošināta skolotāju autonomija. Rezultatīvais rādītājs: deleģēti pienākumi. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 6. Izstrādāt priekšnoteikumus pārejai uz obligātu vidējo - vispārējo vai profesionālo - izglītību. Sadarbībā ar vecākiem un pedagogiem izstrādāt priekšnoteikumus mācību uzsākšanai 1.klasē bērniem no sešu gadu vecuma, paredzot saglabāt 12 gadu vidējo vispārējo izglītību. 6.1. Izstrādāt likumprojektus pārejai uz obligāto vidējo - vispārējo vai profesionālo - izglītību, nodrošinot iespēju iegūt vidējo izglītību arī arodizglītības programmās. IZM 31.12.2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: ieviesta obligāta vidējā izglītība un paaugstināta tādu izglītojamo konkurētspēja darba tirgū, kuri mācās arodizglītības programmās. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 6.2. Veidot priekšnoteikumus vispārējās pamatizglītības apguvei bērniem no sešu gadu vecuma. IZM 01.09.2013. MK 2009.gada 8.septembra sēdes protokols Nr.56 78.§ "Sociālās drošības tīkla stratēģija". Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: paaugstināta izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīvesprasmju apguves kvalitāte, sagatavojot skolēnus vispārējās vidējās izglītības ātrākai uzsākšanai. Rezultatīvie rādītāji: 1) izstrādāts mācību saturs un atbalsta materiāli pedagogiem visos mācību priekšmetos; 2) sagatavots normatīvais regulējums pamatizglītības apguves uzsākšanai bērniem no sešu gadu vecuma. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 6.3. Veikt izmaiņas valsts noteiktajos pārbaudījumos vispārējā vidējā izglītībā un profesionālajā izglītībā. IZM 01.09.2014. Mērķis: samērota valsts pārbaudījumu sistēma starp vispārējo vidējo un profesionālo izglītību atbilstoši pārejai uz obligāto vidējo -vispārējo vai profesionālo -izglītību. Rezultatīvais rādītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos. 6.4. Radīt priekšnoteikumus skolēna noslodzes samazināšanai mācību gada ietvaros, tai skaitā pagarinot mācību gadu. IZM 15.04.2013. Mērķis: sabalansēta skolēnu mācību slodze mācību gada ietvaros. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts normatīvais akts (Ministru kabineta noteikumi par 2013./2014.mācību gada garumu). I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 7. Panākt, lai audzēkņu īpatsvars, kas vidējās izglītības līmenī apgūst profesionālās izglītības programmas, līdz 2014.gadam tuvinātos pusei no kopējā vidusskolēnu skaita. Izvērtēt jauna profesionālās izglītības sadarbības modeļa ieviešanu, būtiski palielinot uzņēmēju profesionālo organizāciju līdzdalību. Izstrādāt un sagatavot ieviešanai no 2014.gada principiāli jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas veicinātu maksimālu augstākās izglītības pieejamību, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un taisnīgumu. 7.1. Izstrādāt un ieviest jaunu augstākās izglītības finansējuma modeli, pamatojoties uz detalizēti veikto analīzi un starptautiskā līmeņa ekspertu vērtējumiem. IZM 01.09.2014. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Mērķis: nodrošināta visiem pieejama augstākā izglītība. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidota ekspertu grupa, kas apzinās un izvērtēs augstākās izglītības finansēšanas alternatīvos variantus; 2) sagatavots pētījums par augstākās izglītības finansēšanas modeļu alternatīvo variantu finansiālajiem aspektiem; 3) izstrādāta atbilstoša normatīvā bāze; 4) ieviests augstākās izglītības finansējuma modelis. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 7.2. Vienkāršot studējošo un akadēmiskā personāla piesaisti no ārvalstīm, t.sk. no ārpus Eiropas Savienības valstīm. IZM, ĀM 01.09.2014. Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458). Mērķis: paaugstinājusies augstākās izglītības eksportspēja un starptautiskā atvērtība. Rezultatīvie rādītāji: ārvalstu studentu īpatsvars kopējā studējošo skaitā - 10 %, akadēmiskā personāla īpatsvars no ārvalstīm - 5 %. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 7.3. Ieviest Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru, kā arī pilnveidot profesiju standartus un profesionālās izglītības programmas atbilstoši tautsaimniecības attīstībai nepieciešamajām profesijām. IZM 01.01.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā" (16.09.2009. MK rīkojums Nr.629). Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (23.02.2007. MK rīkojums Nr.111). Programma Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2013.gadā (09.05.2008. MK rīkojums Nr.254). Mērķis: regulāri izvērtēts un atjaunots mācību saturs, iesaistot sociālos partnerus, lai nodrošinātu atbilstību mūsdienu prasībām un jaunākajiem atklājumiem un nodrošinātu sasaisti ar augstākā līmeņa mācību saturu. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidots normatīvais ietvars pārējai uz mācību rezultātiem balstītu izglītības sistēmu, veicot grozījumus Izglītības likumā un MK noteikumos; 2) formālās izglītības programmās ir iekļauta atsauce uz attiecīgo Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem; 3) pilnveidoti profesiju standarti; 4) pilnveidotas profesionālās izglītības programmas. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 7.4. Radīt priekšnoteikumus profesionālās izglītības iestāžu nodošanai pašvaldībām vai nozaru profesionālajām organizācijām, koncentrējot visa veida izglītības kvalitatīvu nodrošināšanu reģionālas pārvaldības ietvaros un atbilstoši reģionālajām vajadzībām. IZM 01.09.2014. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010. -2015.gadam (06.01.2010. MK rīkojums Nr.5). Mērķis:attīstīta profesionālā vispārējā izglītība, panākta izglītības nodrošināšana reģionālas pārvaldības ietvaros un atbilstoši reģionālajām vajadzībām. Rezultatīvie rādītāji: radīti priekšnoteikumi profesionālās izglītības iestāžu nodošanai pašvaldībām vai nozaru profesionālajām organizācijām. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 7.5. Izveidot un ieviest pastāvīgi darbojošās nozaru ekspertu padomes līdzdalības nodrošināšanai profesionālās izglītības satura noteikšanā. IZM 01.09.2014. Koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā" (16.09.2009. MK rīkojums Nr.629). Mērķis: sociālo partneru iesaiste profesionālās izglītības atbilstības nodrošināšanā darba tirgus prasībām. Rezultatīvais rādītājs: izveidotas un darbojas 12 nozaru ekspertu padomes. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 7.6. Īstenot profesionālās vidējās kultūrizglītības reformu, pievēršot pastiprinātu uzmanību mācību satura ievirzei uz profesionālo pamatprasmju attīstību, kā arī veidot kompetenču centrus. KM 01.09.2013. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564); Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" (MK rīk. Nr.264, 18.04.2006.) Mērķis: veidot labvēlīgu vidi radošās daudzveidības attīstībai un stimulēt tiekšanos pēc izcilības. Rezultatīvie rādītāji: 1) izstrādāti jauni profesiju standarti; 2) izstrādāta koncepcija par kompetenču centru izveidi kultūrizglītībā un uzsākta tās īstenošana. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 8. Novērst augstākās izglītības un zinātnes programmu dublēšanos, fragmentāciju un savrupību. No budžeta finansēto fundamentālo zinātni un pētniecību koncentrēt universitātēs un reģionu augstskolās, izvērtējot iespējas integrēt tajās valsts zinātniskos institūtus un lielās universitātes slimnīcas. Nodot inovāciju jomas politikas veidošanā vadošo lomu Izglītības un zinātnes ministrijai. 8.1. Izvērtēt augstākās izglītības studiju programmas un īstenot studiju programmu apvienošanu, slēgšanu, saglabāšanu vai pilnveidi. Ieviest jaunu augstākās izglītības akreditācijas un kvalitātes vadības modeli. Nodrošināt studentu, augstākās izglītības iestāžu un sabiedrības informēšanu par kvalitātes vērtēšanas un akreditācijas rezultātiem. IZM, KM 01.09.2013. Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458). Mērķis: uzlabojusies augstākās izglītības kvalitāte, nodrošināta studiju programmu atbilstība tautsaimniecības vajadzībām, efektīvi izmantoti augstākās izglītības resursi. Rezultatīvie rādītāji: 1) sagatavots pārskats par augstākās izglītības programmu izvērtējumu, kā arī izstrādātas rekomendācijas studiju programmu vērtēšanas un akreditācijas procesa pilnveidošanai, normatīvo aktu sistēmas uzlabošanai; 2) nodrošināta kvalitatīva studiju virzienu īstenošana tajās augstākās izglītības institūcijās, kam ir atbilstoša kapacitāte un kvalitāte, kā arī novērsta studiju programmu sadrumstalotība; 3) apstiprināti MK noteikumi "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas kārtība". I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 8.2. Veikt zinātnisko institūciju starptautisku izvērtēšanu un turpmāk piešķirt valsts budžeta līdzekļus tikai konkurētspējīgām valsts zinātniskajām institūcijām, konsolidējot vai integrējot nekonkurētspējīgās zinātniskās institūcijas. Paaugstināt zinātnisko institūciju dibināšanas kritērijus reģistrēšanai Zinātnisko institūciju reģistrā. IZM 01.09.2014. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plāns 2010.-2011.gadam (05.05.2010. MK rīkojums Nr.243). Mērķis: veikta zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošana, nostiprinot augstskolu vadošo lomu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā. Rezultatīvais rādītājs: veikta 136 zinātnisko institūciju starptautiska izvērtēšana, sniegtas rekomendācijas. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 8.3. Izstrādāt un ieviest vienotu pārvaldības un likumdošanas modeli augstākajā izglītībā un zinātnē. Mainīt augstskolu pārvaldes principus, nodalot akadēmisko un administratīvo kompetenci. IZM 01.09.2014. Mērķis: ieviests vienots pārvaldības un likumdošanas modelis augstākajā izglītībā un zinātnē. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts jauns likumprojekts. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 8.4. Sadarbībā ar IZM un VARAM izstrādāts rīcības plāns pārnozaru inovāciju politikas ieviešanai, kā arī izstrādāts inovācijas tiesiskais regulējums. EMM 31.12.2012. Mērķis: sekmēt inovācijas un kapacitātes paaugstināšanos un inovatīvu uzņēmumu skaita pieaugumu. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 9. Panākt doktorantūras un promociju pilnīgu finansējumu no valsts budžeta un ES fondiem. Panākt, ka doktoru īpatsvars augstskolu akadēmiskajā personālā sasniedz vismaz divas trešdaļas. Ieviest principu, ka jebkurā akadēmiskajā amatā strādājošajam jāīsteno pedagoģiskā un pētnieciskā darba vienotība, kā arī atbalstīt pēcdoktorantūras pētniecību. 9.1. Pakāpeniski pāriet uz pilnīgu doktorantūras studiju finansējumu no valsts budžeta, ik gadu palielinot valsts budžeta finansēto doktorantūras studentu īpatsvaru. IZM 01.09.2014. Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458). Mērķis: paaugstinoties doktoru īpatsvaram akadēmiskajā personālā, ir uzlabojusies augstskolu akadēmiskā personāla kvalitāte. Rezultatīvie rādītāji: valsts budžeta finansēto doktorantūras studentu īpatsvars 2012.gadā-2013.gadā - 80 %, 2014.gadā - 100 %. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 9.2. Atbalstīt maģistru un doktoru sagatavošanu, nodrošinot ES fondu izmantošanas ilgtermiņa pēctecību. IZM 01.09.2014. Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458). Mērķis: uzlabojusies augstskolu akadēmiskā personāla kvalitāte. Rezultatīvie rādītāji: 1) Latvijas augstskolās ESF atbalstu saņems maģistranti prioritārajās jomās: 2011.gadā - 700 maģistranti, 2012.gadā - 700 maģistranti; 2013.gadā - 1500 maģistranti; 2) Latvijas augstskolās zinātnisko grādu ieguvuši jauni zinātņu doktori: 2011.gadā - 287 doktori, 2012.gadā - 300 doktori, 2013.gadā - 300 doktori. I.Cilvēkkapitālss Izglītība un zinātne 9.3. Izstrādāt un ieviest starptautiska līmeņa kvalitātes kritērijus akadēmiskā personāla izaugsmei un ievēlēšanai amatā. IZM 01.09.2014. Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458). Mērķis: paaugstinājusies augstskolu akadēmiskā personāla kvalitāte un īstenota pedagoģiskā un pētnieciskā darba vienotība. Rezultatīvie rādītāji: 1) ieviesti atklāti starptautiski konkursi uz profesoru vietām; 2) sagatavots atbilstošs normatīvais ietvars. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 9.4.* Atbalstīt pēcdoktorantūras pētniecību, jaunu zinātnisko grupu izveidi un papildu cilvēkresursu piesaisti, lai veicinātu Nacionālajā Reformu programmā noteikto un ES 2020 mērķu izpildi. IZM 30.12.2013. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plāns 2010.-2011.gadam (05.05.2010. MK rīkojums Nr.243). Mērķis: atjaunots zinātniskās darbības intelektuālais potenciāls un infrastruktūra, nostiprinot augstskolu vadošo lomu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā. Rezultatīvais rādītājs: zinātnisko darbinieku skaita, tai skaitā privātajā sektorā nodarbināto skaita, pieaugums, sasniedzot 4,0 zinātnisko darbinieku skaitu uz 1000 nodarbinātajiem. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 10. Veikt stratēģiskas investīcijas zinātnē saskaņā ar prioritāšu principu, piesaistot ES fondus, kvalitāti un zinātnisku potenciālu pierādījušos konkrētos starptautiskos pētnieciskos projektos, zinātnes un tehnoloģijietilpīgos projektos. 10.1. Nodrošināt fundamentālo un lietišķo pētījumu izstrādi un Valsts pētījumu programmu finansēšanu saskaņā ar prioritāšu principu. IZM 30.12.2013. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plāns 2010.-2011.gadam (05.05.2010. MK rīkojums Nr.243). Mērķis: veicināta zinātniskās darbības konkurētspēja starptautiskā līmenī, piesaistot ES fondus un privātā sektora finansējumu. Rezultatīvais rādītājs: īstenots 161 fundamentālais un lietišķais pētījums, piecas valsts pētījumu programmas, 122 praktiskas ievirzes pētniecības projekti. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 10.2. Izveidot deviņus valsts nozīmes pētniecības centrus un īstenot tādas pētniecības programmas, kas paredz privātā sektora un ES finansējuma papildu piesaisti: EUROSTARS, ARTEMIS, dalība Eiropas Kosmosa aģentūras projektos kosmosa tehnoloģijās u.c. IZM 30.12.2013. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plāns 2010.-2011.gadam (05.05.2010. MK rīkojums Nr.243). Mērķis: zinātnes un pētniecības resursi koncentrēti valsts nozīmes pētniecības centros. Īstenoti projekti, kas paredz privātā sektora un ES finansējuma papildu piesaisti. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidoti deviņi valsts nozīmes pētniecības centri: Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs; Farmācijas un biomedicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs (minētais centrs tai skaitā ietver farmaceitisko tehnoloģiju studiju un pētījuma centra un biofarmācijas centra izveidi); Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs (minētais centrs tai skaitā ietver Kosmisko datu apstrādes centra izveidi); Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs; Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs; Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centrs; Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs; Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs; Transporta un mašīnbūves valsts nozīmes pētniecības centrs; Valsts nozīmes pētniecības centrs sociālekonomikā un sabiedrības vadībā; 2) īstenoti 4 EUROSTARS projekti gadā, 2 ARTEMIS projekti gadā, 3) noslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Republiku un Eiropas Kosmosa aģentūru. I.Cilvēkkapitālss Izglītība un zinātne 10.3. Sadarbībā ar Ārlietu ministriju atbalstīt Eiropas līmeņa izcilības platformas izveidi konkurētspējīgu tehnoloģiju Baltijas reģiona attīstībai, veidojot ES līmeņa zinātniskas infrastruktūras. IZM 01.09.2014. Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģijas rīcības plāns (10.06.2009.). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Mērķis: izveidota Eiropas līmeņa izcilības platforma konkurētspējīgu tehnoloģiju attīstībai, uzsverot ieguldījumu augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijās. Rezultatīvais rādītājs: Viena izcilības platforma ar 4-5 Eiropas līmeņa pētniecības infrastruktūrām. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 10.4. Izveidot vienotu Izglītības vadības un praktiskās metodikas zinātnisko centru, kas koordinēs gan izglītības standartu pilnveides, gan mācību priekšmetu metodikas izstrādes jautājumus. IZM 01.06.2014. Mērķis: sekmēta izglītības plānošanas un satura kvalitātes paaugstināšanās, izveidojot vienotu Izglītības vadības un praktiskās metodikas zinātnisko centru. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāta normatīvā bāze Izglītības vadības un praktiskās metodikas zinātniskā centra darbības nodrošināšanai. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 10.5. Īstenot vismaz 20 investīciju projektus kompleksajiem risinājumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai pašvaldību izglītības iestādēs VARAM 30.09.2014. Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015. gadam. Mērķis: papildus ES fondu līdzekļiem uzlabot izglītības infrastruktūras (ēku) stāvokli, samazināt apsaimniekošanas izmaksas. Rezultatīvie rādītāji: kopējais pašvaldības izglītības iestāžu skaits, kurās ieguldītas investīcijas SEG emisiju samazināšanai: 2013.gadā - piecas izglītības iestādes; 2014.gadā - 20 izglītības iestādes I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 10.6. Īstenot vismaz 30 inovatīvus tehnoloģiju pilotprojektus (izmēģinājumprojektus) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) ietvaros, veicinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu produktu un tehnoloģiju attīstību un zināšanu un tehnoloģiju pārnesi Latvijā. VARAM 31.12.2013. Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam. Mērķis: veidot pieredzi inovatīvu projektu ieviešanā turpmāko investīciju projektu vai aktivitāšu attīstībai, veicinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu produktu un tehnoloģiju attīstību un zināšanu un tehnoloģiju pārnesi Latvijā. Rezultatīvie rādītāji: kopējais uzņēmumu skaits, kuros ieviestas inovatīvas tehnoloģijas: 2011.gadā - viens uzņēmums; 2012.gadā - 20 uzņēmumi; 2013.gadā - 30 uzņēmumi. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 10.7. Izstrādāt valsts politiku zinātnes centru un zinātnes muzeju popularizēšanai un atbalstam IZM 30.09.2014. Mērķis: atraisīt skolnieku zinātkāri par dažādām zinātnes jomām un veicināt vēlmi mācīties mūža garumā. Rezultatīvais rādītājs: skolēnu skaits, kas apmeklē zinātnes centrus un zinātnes muzejus. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 11. Nostiprināt letonikas kvalitatīvu attīstību. 11.1. Īstenot latviešu akadēmiskās valodas attīstības un ilgtspējas pasākumus izglītības un zinātnes mobilitātes apstākļos. IZM 30.12.2013. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2013. gadam (02.03.2005. MK rīkojums Nr.137). Mērķis: 1) īstenota valsts pētījumu programma "Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra, cilvēkdrošība)"; 2) izstrādāti apraksti un metodiskie līdzekļi latviešu valodas apguves B1 un B2 līmenim; 3) veikta sociolingvistiska aptauja regulāras valodas situācijas izpētes un attīstības tendenču izzināšanas nodrošināšanai; 4) nodrošināts vidēji 14 000 latviešu valodas konsultāciju gadā; 5) izdoti trīs populārzinātnisku rakstu krājumi par valodas prakses jautājumiem I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfijaa 12. Noteikt demogrāfiskās situācijas uzlabošanu par prioritāti, pieņemot starpnozaru politiskos lēmumus. Radīt atbalsta veidus otrā, trešā un katra nākamā bērna piedzimšanai ģimenē, t.sk. fiskālus stimulus un progresivitātes principa īstenošanu. Izveidot atbalsta programmu neauglīgo ģimeņu ārstēšanai. 12.1. Noteikt pasākumus, to veicējus un termiņus, lai īstenotu Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, iekļaujot ģimenes valsts pabalsta reformu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma likmes paaugstināšanu par apgādībā esošu personu, pirmsskolas izglītības iespēju paplašināšanu, valsts apmaksātu ēdināšanu skolēniem no 1. līdz 4.klasei, atbalsta pasākumus daudzbērnu ģimenēm, valsts apmaksātu neauglības ārstēšanu u.c. LM 01.05.2012. Plānošanas dokumenti: 1) Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (MK 18.02.2011. rīk. Nr.652) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Mērķis: Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam īstenošana Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts Rīcības plāna projekts 2012.-2014.gadam I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 12.2. Īstenot Rīcības plānu Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai 2012.-2014.gadā LM 31.12.2014. Plānošanas dokumenti: Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (MK 18.02.2011. rīk. Nr.65). Mērķis: virzība uz Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam noteikto virsmērķi "Veicināt ģimeņu stiprināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūtu un tās vērtības sabiedrībā". Rezultatīvais rādītājs: Rezultatīvie rādītāji tiks iekļauti Rīcības plānā Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai 2012.-2014.gadam. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 12.3. Īstenot informatīvus un izglītojošus pasākumus, atzīmējot Eiropas gadu

(2012)par aktīvu novecošanos un paaudžu solidaritāti LM 31.12.2012. Mērķis: aktīvas novecošanas kultūras iedzīvināšana Latvijā, balstoties uz principu par sabiedrību visām vecuma grupām. Rezultatīvie rādītāji: īstenoti Programmā Eiropas gadam aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei
(2012)iekļautie 56 pasākumi I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija
  1. Nodrošināt sociālās drošības sistēmas ilgtspēju. Turpināt pārskatīt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, t.sk. vidējā termiņā pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas stāžu, atslogot sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu no tam neraksturīgiem izdevumiem. Pakāpeniski palielināt iemaksas 2.pensiju līmenī, līdz 2015.gadam sasniedzot 6 %. 13.
  2. Izstrādāt priekšlikumus un argumentus, kā arī nodrošināt konstruktīvu diskusiju sabiedrībā par iespējām - ar 2014.gadu pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem un minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem, lai kvalificētos valsts vecuma pensijas saņemšanai LM 01.04.
  3. Plānošanas dokumenti: 1) Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (MK 17.11.
  4. rīk. Nr.674). 2) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam ( MK 09.04.
  5. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Mērķis: pensiju sistēmas ilgtspēja. Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 13.
  6. Izstrādāt priekšlikumus, lai ar 2014.gadu mainītu piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksas avotu no speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu LM 01.04.
  7. Plānošanas dokumenti: 1) Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (MK 17.11.
  8. rīk. Nr.674) 2) MK 19.11.
  9. prot. Nr.65 1.§ 2.p. "Piemaksu pie valsts vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu ar 2014.gada 1.janvāri segt no valsts pamatbudžeta līdzekļiem". 3) Latvijas Nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.
  10. prot. Nr.27 34.§) Politikas virzieni un pasākumi, lai nodrošinātu budžeta ilgtspējīgumu: sabiedrisko finanšu ilgtspējas nodrošināšana - valsts speciālā (sociālā) budžeta atbrīvošana no izmaksām (pabalstiem), kas nav nosegti ar sociālajām iemaksām, turpmāk tos maksājot no valsts pamatbudžeta. 4) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.
  11. rīk. Nr.203) 1.prioritāte ekonomikas izaugsme, rīcības virziens: makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, pasākums Nr.1.1.1.
  12. Mērķis: pensiju sistēmas ilgtspēja. Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija
  13. Izstrādāt un piedāvāt 3.pensiju līmeņa uzkrājumus veicinošu stimulu paketi, tai skaitā darba devēja līdziemaksu nosacījumus. Izvērtēt iespējas apdrošināt 2.pensiju līmeņa uzkrāto pamatkapitālu pret zaudējumiem. Izvērtēt modeli papildu pensiju sistēmas līmeņa ieviešanai, kas paredz atbalstu vecumdienās par izaudzinātajiem bērniem. 14.
  14. Izstrādāt priekšlikumus 2.pensiju līmeņa līdzekļu efektīvākai pārvaldīšanai LM 31.12.
  15. Plānošanas dokumenti: Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.
  16. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Mērķis: izvēlēti risinājumi 2.līmeņu pensiju sistēmas stabilitātes veicināšanai. Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 14.
  17. Izvērtēt iespējas sniegt papildu atbalstu pie pensijas par izaudzinātajiem bērniem LM 31.12.
  18. Plānošanas dokumenti: Nav. Mērķis: izvēlēti risinājumi, lai personām, kuras izaudzinājušas bērnus, sniegtu lielāku atbalstu vecumdienās. Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija
  19. Pašvaldībās turpināt algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmu, kā arī attīstīt brīvprātīgo darbu. 15.
  20. No 2012.gada ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību īstenot algotos pagaidu sabiedriskos darbus, sasaistot tos ar aktivizācijas un apmācību pasākumiem LM No 01.
  21. Plānošanas dokumenti: 1) Informatīvais ziņojums "Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu atsākšanu 2012.gadā" (MK prot. Nr.44 17.§). 2) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.
  22. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Mērķis: Aktivizēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošie bezdarbnieki, kuri vairāk nekā sešus mēnešus ir bez darba un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, nodrošinot tiem iespēju iegūt un uzturēt darba prasmes un iemaņas, kā arī saņemt iztikas līdzekļus, tādējādi veicinot iesaisti darba tirgū. Rezultatīvie rādītāji: algotos pagaidu sabiedriskos darbos 2012.-2013.gadā iesaistīti ne mazāk kā 33 342 bezdarbnieki. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 15.
  23. Ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību turpināt īstenot aktīvo darba tirgus politikas pasākumu "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" (pasākums uzsākts ar 01.08.2011.) LM No 01.01.
  24. Plānošanas dokumenti: Nav. Mērķis: Atbalstītas jauniešu bezdarbnieku (18-24 gadi) brīvprātīgā darba aktivitātes sabiedrības labā, kuru rezultātā iegūta noderīga darba pieredze biedrībās vai nodibinājumos, tādējādi veicinot jauniešu pirmās darba pieredzes ieguvi un iesaisti darba tirgū. Rezultatīvie rādītāji: pasākumā iesaistītas 1200 personas 2012.gadā, 1000 personas 2013.gadā un 1000 personas 2014.gadā. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija
  25. Uzlabot pārvaldību un sociālo pakalpojumu nodrošināšanas sistēmu, radot priekšnosacījumus efektīvai, caurskatāmai un uz klientiem orientētai sociālajai aprūpei, t.sk. kompetentu un katrai klientu grupai piemērotu sociālo aprūpi. 16.
  26. Noteikt rīcībpolitiku sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai 2013.-2015.gadā LM 01.12.
  27. Plānošanas dokumenti: Nav. Mērķis: alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība; konkrētāki, uz mērķi virzīti pakalpojumi valsts sociālās aprūpes centros; centru pārvaldības modelis. Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts Plāns sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 16.
  28. Turpināt pilnveidot valsts sniegtos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, iekšēji specializējot valsts sociālās aprūpes centrus LM 31.12.
  29. Plānošanas dokumenti: Nav. Mērķis: klienta funkcionālo traucējumu veidam un to smaguma pakāpei atbilstoši pakalpojumi, nepieciešamības gadījumā piesaistot veselības aprūpes elementus. Rezultatīvie rādītāji: visos piecos valsts sociālās aprūpes centros izstrādāti iekšējās specializācijas modeļi. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 16.
  30. Īstenot EEZ līdzfinansētās programmas "NVO fonds", sniedzot atbalstu bērniem un jauniešiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam, un īstenojot inovatīvus sociālos un pamatpakalpojumus, it īpaši lauku apvidos SIF, KM 31.10.
  31. Plānošanas dokumenti: 1) Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-
  32. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti. 2) Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam. Mērķis: Stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai. Rezultatīvais rādītājs: Ieviesti 50 projekti. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 16.
  33. Īstenot Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmu "NVO fonds", sniedzot atbalstu bērniem un jauniešiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam SIF 30.04.
  34. Plānošanas dokumenti: 1) Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas padomes ietvarlīgums par Latvijas-Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā un tā pielikumiem (procedūrām). 2) 2009.gada 11.decembra granta līgums starp Šveices konfederāciju, Latvijas Republikas Finanšu ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu. Mērķis: Veicināt pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanā, atbalstot aktivitātes, kas uzlabo dzīves kvalitāti bērniem un jauniešiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības un nabadzības riskam, un senioriem. Rezultatīvie rādītāji: nodrošināt 61 projekta ieviešanu un uzraudzību. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija
  35. Īstenot sociālās palīdzības sistēmas reformu, pakāpeniski pārejot no pasīvās jeb pabalstu sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvo jeb klientu motivējošo un savas situācijas uzlabošanā iesaistīto sistēmu, lai ar pieejamajiem resursiem nodrošinātu iespējami lielāku pievienoto vērtību klientiem un sabiedrībai kopumā. 17.
  36. Veikt pētījumu par nepieciešamajām pārmaiņām pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu sistēmā LM 01.04.
  37. Plānošanas dokumenti: Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam ( MK 09.04.
  38. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Mērķis: sākotnējās ietekmes izvērtējums, izstrādājot sociālās palīdzības pabalstu sistēmas reformu. Rezultatīvais rādītājs: pētījuma rekomendācijas, kas ļaus izvēlēties piemērotāko, klientus motivējošāko reformas variantu, lai tie atgrieztos darba tirgū I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 17.
  39. Mainīt sociālās palīdzības pabalstu sistēmu LM 01.09.
  40. Plānošanas dokumenti: Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.
  41. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Mērķis: sociālās palīdzības pabalstu sistēma ir konkrētāka, vērsta uz noteiktu mērķi, tāda, kas vairāk motivē sociālās palīdzības klientus izrādīt aktivitāti situācijas uzlabošanā (atgriezties darba tirgū u.c.); uzlabota sociālās palīdzības sistēmas sasaiste ar aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, piedāvājot dalību algotos pagaidu sabiedriskos darbos, pilnveidojot algu subsīdiju mehānismus sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām, darba meklēšanas un piemērota darba pieņemšanas nosacījumus, bezdarbnieku profilēšanu. Rezultatīvie rādītāji: Ministru kabinetā iesniegti grozījumi normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, un darba tirgus jomā I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 17.
  42. Noteikt rīcībpolitiku valsts atbalstam un starpinstitūciju sadarbībai, lai veicinātu profesionāla sociālā darba attīstību LM 15.10.2013 Plānošanas dokumenti: Nav. Mērķis: uzlabota profesionālu sociālā darba speciālistu pieejamība iedzīvotājiem. Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegtas "Pamatnostādnes profesionāla sociālā darba attīstībai 2013.-2017.gadam". I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 17.
  43. Sadarbībā ar VARAM izstrādāti vienoti nosacījumi dzīvokļa pabalstu saņemšanai valstī. EM 15.10.
  44. Mērķis: noteikt vienotus nosacījumus dzīvokļa pabalstu saņemšanai. Rezultatīvais rādītājs: izveidota vienota sistēma dzīvokļu pabalstu noteikšanai un piešķiršanai valstī. I.Cilvēkkapitāls Veselība
  45. Pakāpeniski palielināt veselības aprūpes kopējo finansējumu un pilnveidot finansēšanas sistēmu, saistot personificēto nodokļu maksāšanu valsts budžetā ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. 18.
  46. Izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā koncepciju par veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi un izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus par veselības aprūpes finansēšanu. VM 01.07.
  47. Mērķis: nodrošināt noteiktu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sociāli mazaizsargāto sabiedrības grupu locekļiem un tiem iedzīvotājiem, par kuriem ieturēts veselības nodoklis vai tie veic speciālas iemaksas veselības jomas budžetā. Rezultatīvie rādītāji: izveidota veselības apdrošināšanas sistēma. I.Cilvēkkapitāls Veselība 18.
  48. Pakāpeniski palielināt veselības aprūpes jomas pamatfunkciju finansējumu atbilstoši valsts budžeta iespējām. VM 01.01.
  49. Mērķis: nodrošināt, ka veselības aprūpei atvēlētais finansējuma apjoms (procentos no IKP) tiek tuvināts Eiropas Savienības valstu vidējiem rādītājiem. Rezultatīvie rādītāji: veselības aprūpes valsts budžets gadā tiek palielināts vismaz par 0,25 % no IKP, sasniedzot rādītāju - veselības aprūpes valsts budžets 4,5 % no IKP 2014.gadā. I.Cilvēkkapitāls Veselība
  50. Izstrādāt un pieņemt normatīvo regulējumu sabiedrības veselības aprūpes organizācijai, kura noteiks valsts un privāto veselības aprūpes iestāžu un pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību atbildību un tiesības. 19.
  51. Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, lai definētu veselības pamatterminus, noteiktu veselības aprūpes līmeņus, sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmas dalībniekus, to tiesības un pienākumus, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, to formas un darbības galvenos principus. VM 01.01.
  52. Mērķis: noteikt pasākumu kopumu, kas vērsts uz cilvēka veselības saglabāšanu, uzlabošanu un atjaunošanu, kā arī riska faktoru iedarbības novēršanu vai ierobežošanu uz cilvēka organismu, lai samazinātu slimību rašanās iespēju, nodrošinot pēc iespējas ilgāku un kvalitatīvāku cilvēka dzīvi, kā arī normatīvi noteikt citu nozaru ministriju iesaisti veselības nozares jautājumu risināšanā. Rezultatīvie rādītāji: izstrādāts attiecīgs normatīvais akts par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu. I.Cilvēkkapitāls Veselība
  53. Nodrošināt cilvēkresursu attīstības programmu medicīnā, veicinot speciālistu palikšanu Latvijā. 20.
  54. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Veselības aprūpes sistēmas cilvēkresursu attīstības plānu 2013.-2015.gadam. VM 01.07.
  55. Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens par veselības aprūpes pakalpojumu un resursu attīstību. Mērķis: nodrošināt finanšu un cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpes sistēmai, izvērtējot esošos cilvēkresursus, to vecumu, struktūru, iekļaujot rezidentūras jautājumus un jautājumus par veselības nozares speciālistu atalgojuma palielināšanu, nodrošinot sociālās garantijas veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kā arī novēršot ārstniecības personu personas kodu publiskošanu. Rezultatīvie rādītāji: 1) veikta analīze par nodrošinājumu ar cilvēkresursiem veselības aprūpē; 2) noteikts plānotais nepieciešamais cilvēkresursu skaits veselības nozarē pa profesiju veidiem laika periodā līdz 2018.gadam; 3) noteikti pasākumi cilvēkresursu attīstībai veselības nozarē. Tai skaitā noteikti pasākumi, lai nodrošinātu vienmērīgu ģimenes ārstu prakšu izvietojumu lauku teritorijās; 4) noteiktas ārstniecības personāla atalgojuma tendences no 2013.-2015.gadam. I.Cilvēkkapitāls Veselība
  56. Ieviest e-veselības pakalpojumus, t.sk. e-pacientu kartes (izvērtējot iespēju šim nolūkam izmantot plānotās identifikācijas kartes), padarot efektīvu veselības aprūpes plānošanu, koordinēšanu un datu aizsardzību, kā arī pacientam -pakalpojuma saņemšanu. 21.
  57. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā noteikumus par veselības informācijas sistēmā glabājamajiem datiem, to apstrādes un izsniegšanas kārtību. VM 01.06.
  58. Mērķis: ieviest e-veselības pakalpojumus, nodrošināt augstu datu aizsardzību, noteikt pacientu un veselības nozares speciālistu tiesības un pienākumus. Rezultatīvie rādītāji: 1) noteikts veselības informācijas sistēmā glabājamo datu apjoms, to apstrādes un izsniegšanas kārtība; 2) noteikts veselības informācijas sistēmas pārzinis; 3) noteikti veselības nozares speciālistu pienākumi un tiesības strādāt ar e-veselības sistēmām. I.Cilvēkkapitāls Veselība 21.
  59. Nodrošināt darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ieviešanu e-veselības jomā: 1) nozares vienotās uzraudzības informācijas sistēmas izstrāde; 2) elektroniska apmeklējumu rezervēšanas izveide (e-booking), veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšana (e-refferals), sabiedrības veselības portāla izveide, informācijas drošības un personas datu aizsardzības nodrošināšana; 3) elektroniskās veselības kartes (EVK) un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveide; 4) elektronisko recepšu informācijas sistēmas izveide; 5) nozares statistikas informācijas sistēmas attīstība, atbalsta nodrošināšana ar ārstniecību saistītajiem lēmumiem; 6) datu apmaiņas elektronizācija darbam ar apdrošināšanas sabiedrībām; 7) veselības aprūpes sniedzēju informācijas sistēmas izveide, tās veicināšana, citu iestāžu informācijas sistēmu attīstība. VM 30.09.
  60. Mērķis: izmantojot elektroniskās datu apmaiņas iespējas, nodrošināt medicīnisko ierakstu un citu datu par pacienta veselību apstrādi, kā arī paplašināt publisko e-pakalpojumu klāstu un funkcionalitāti. Rezultatīvie rādītāji: 1) uzsākta elektroniskās veselības kartes informācijas sistēmas, e-receptes informācijas sistēmas, pierakstīšanās un nosūtīšanas pie ārsta informācijas sistēmas ieviešana; 2) nodrošinātas minimāli nepieciešamās datorprasmes veselības aprūpes speciālistiem. I.Cilvēkkapitāls Veselība 21.
  61. Īstenot piecus e-veselības projektus (sasaistē ar 106.5.pasākumu) VM, VARAM 30.09.
  62. Mērķis: pilnveidot valsts informācijas sistēmas, paplašinot publisko e-pakalpojumu klāstu un funkcionalitāti Rezultatīvie rādītāji: Izveidotas 2 un uzlabotas 6 informācijas sistēmas un izveidoti vairāk nekā 40 elektroniskie e-veselības pakalpojumi. I.Cilvēkkapitāls Veselība
  63. Nodrošināt vienādu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu veselības aprūpes pakalpojumu neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja. 22.
  64. Izstrādāt un sākt lietot stacionārajā veselības aprūpē ar diagnozēm saistītu (raksturīgu) grupu (DRG) apmaksas modeli. VM 01.06.
  65. Mērķis: nodrošināt slimnīcu labāku pārvaldību un pilnveidot slimnīcu finansēšanas modeli. Rezultatīvie rādītāji: ņemot vērā konkrētas diagnozes ārstēšanas standartus (vadlīnijas) un pacienta ārstēšanas nianses (pacienta vecums, uzturēšanās ilgums stacionārā, pielietotās medicīniskās tehnoloģijas, komplikācijas), pakalpojumu sniedzējs tiek stimulēts sniegt veselības aprūpes pakalpojumus ar zemām izmaksām. I.Cilvēkkapitāls Veselība 22.
  66. Izstrādāt un ieviest kvalitātes kritērijus stacionārajām ārstniecības iestādēm, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. VM 01.01.
  67. Mērķis: vērtēt slimnīcu darbības efektivitāti atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Rezultatīvie rādītāji: ieviesta sistēma stacionārajās ārstniecības iestādēs sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. I.Cilvēkkapitāls Veselība
  68. Nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vienmērīgi visā valsts teritorijā. 23.
  69. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Veselības aprūpes sistēmas attīstības plānu 2013.-2015.gadam. VM 01.01.
  70. Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens par veselības aprūpes pakalpojumu un resursu attīstību. Mērķis: nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas resursu izmantošanu un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību, vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, par kuriem tiek maksāts no valsts budžeta līdzekļiem, un veicināt līdzsvarotu veselības nozarē strādājošo uzņēmējdarbības attīstību. Rezultatīvie rādītāji: 1) veikta slimnīcu darbības rādītāju analīze sekundārā stacionārā līmenī un aprēķināta hospitalizāciju prognoze laika periodam līdz 2018.gadam; 2) noteikts stacionāro ārstniecības iestāžu tīkls laika periodam līdz 2015.gadam; 3) izstrādāti priekšlikumi par ārstniecības procesa uzlabošanu slimnīcu un ambulatorajā sektorā, kas pamatojas uz slimnīcu funkciju un darbības rādītāju novērtējumu, slimnīcu darbības makroanalīzi un starptautiskajiem pētījumiem. I.Cilvēkkapitāls Veselība 23.
  71. Pamatojoties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu darbības izvērtējumu, izstrādāt priekšlikumus steidzamās medicīniskās palīdzības punktu optimālas darbības nodrošināšanai. VM 01.01.
  72. Mērķis: nodrošināt vienmērīgi pieejamu palīdzības sniegšanu pacientiem, kuriem ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kas prasa steidzamu ārstniecības personu iejaukšanos. Rezultatīvie rādītāji: noteikts optimāls steidzamās medicīniskās palīdzības punktu skaits, izvietojums, kā arī pārskatītas prasības steidzamās medicīniskās palīdzības punktu darbam. I.Cilvēkkapitāls Veselība
  73. Panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, paplašinot ambulatoro pakalpojumu pieejamību, dienas stacionāru darbu, sadarbojoties ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Paplašināt iespēju saņemt neatliekamo palīdzību ģimenes ārstu praksēs, tādējādi samazinot neatliekamās palīdzības izmaksas. 24.
  74. Skatīt Veselības ministrijas 23.1.pasākumu. VM 01.01.
  75. Skatīt Veselības ministrijas 23.1.pasākumu. 24.
  76. Pamatojoties uz mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanā iesaistīto institūciju darbības izvērtējumu, izstrādāt priekšlikumus mājas aprūpes pakalpojumu paplašināšanai. VM 01.01.
  77. Mērķis: uzlabot hroniski slimo pacientu veselības aprūpi. Rezultatīvie rādītāji: 1) samazināts pacientu uzturēšanās laiks stacionārajā ārstniecības iestādē; 2) nodrošināta iespēja saņemt savlaicīgu medicīnisko palīdzību, tai skaitā rehabilitācijas pakalpojumus, sava veselības stāvokļa uzlabošanai un atjaunošanai, līdz ar to mazinot gadījumu skaitu, kad pacients var tikt atkārtoti hospitalizēts. I.Cilvēkkapitāls Veselība 24.
  78. Izveidot ziņošanas sistēmu, kuras ietvaros Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz informāciju ģimenes ārsta praksei par izsaukumiem pie ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem hronisku slimību paasinājuma gadījumā, kā arī pilnveidot ģimenes ārstu kvalitātes sistēmu, lai motivētu ārstus aprūpēt hroniskos pacientus. VM 01.01.
  79. Mērķis: uzlabot ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto hronisko pacientu uzraudzību un aprūpi. Rezultatīvie rādītāji: samazināts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaits pie hroniskiem pacientiem. I.Cilvēkkapitāls Veselība
  80. Definēt un nodalīt valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus un maksas pakalpojumus, sniedzot iedzīvotājiem skaidru informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību un apmaksu. 25.
  81. Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, lai noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pienākumu informēt pacientus par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību. VM 01.02.
  82. Mērķis: nodrošināt potenciālajiem veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējiem pieejamu informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām. Rezultatīvie rādītāji: ārstniecības iestādēm noteikts pienākums skaidri un nepārprotami informēt pacientus par tiem pakalpojumiem, par kuriem tiek maksāts no valsts budžeta, par šo pakalpojumu saņemšanas laiku un vietu. I.Cilvēkkapitāls Veselība
  83. Stiprināt ģimenes ārstu komandas darbu, paplašināt sadarbību starp ģimenes ārstu un pacientu, veicinot iedzīvotāju aktīvāku iesaisti savas veselības uzturēšanā. Paplašināt pacientu iespēju brīvi izvēlēties pakalpojumu saņemšanas vietu. 26.
  84. Turpināt primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, piesaistot ģimenes ārsta praksei otru māsu vai ārsta palīgu, kurai noteikts pastāvīgs pieņemšanas laiks un kura aicinās pacientus uz profilaktiskajām apskatēm, izglītos ģimenes ārsta pacientus par veselīgu dzīvesveidu, fiziskajām aktivitātēm, nodrošinās hronisko pacientu aprūpi un izglītošanu ģimenes ārstu praksē, apzinās pie ģimenes ārsta reģistrētos trūcīgos pacientus. VM 01.10.
  85. Mērķis: attīstīt pacientiem finansiāli un teritoriāli pieejamākos veselības aprūpes pakalpojumus. Rezultatīvie rādītāji: 1) samazināts gaidīšanas laiks ģimenes ārsta pakalpojumu saņemšanai; 2) palielinātas pacientu zināšanas un izpratne par veselību primārajā veselības aprūpes līmenī. I.Cilvēkkapitāls Veselība 26.
  86. Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, lai uzlabotu pieejamību ģimenes ārsta praksei, tai skaitā izvērtējot iespēju pāradresēt ģimenes ārsta praksei tās darba laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumus gadījumos, kad pacientiem nav dzīvībai un veselībai kritisks stāvoklis. VM 01.06.
  87. Mērķis: uzlabot ģimenes ārstu prakšu darbību, panākot efektīvāku veselības aprūpei paredzēto resursu izmantošanu. Rezultatīvie rādītāji: 1) normatīvajos aktos noteikts, ka pacientam ģimenes ārsta prakse pieejama astoņas stundas dienā; 2) samazināts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaits. I.Cilvēkkapitāls Veselībaa 26.
  88. Izstrādāt priekšlikumus, lai primārās veselības aprūpes ietvaros piesaistītu farmaceitiskās aprūpes speciālistus veselīga dzīvesveida, fizisko aktivitāšu popularizēšanā, sabiedrības izglītošanā, hronisko pacientu pareizas zāļu lietošanas uzraudzībā. VM 01.07.
  89. Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens -kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas veidošana, nodrošinot pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mērķis: nodrošināt farmaceitiskās aprūpes speciālistu iekļaušanos primārās veselības aprūpes sistēmā, sniedzot atbalstu ģimenes ārsta komandas darbam, tādā veidā nodrošinot pakalpojumu kvalitāti un veicinot to pieejamību neatkarīgi no pacientu dzīvesvietas. Rezultatīvie rādītāji: izstrādāti farmaceitiskās aprūpes pieejamības un kvalitātes novērtēšanas kritēriji. I.Cilvēkkapitāls Veselība
  90. Veicināt veselīga dzīvesveida un uztura popularizēšanu sabiedrībā, kā arī atjaunot veselības mācību skolās kā atsevišķu mācību priekšmetu. Sadarbojoties ar pašvaldībām un NVO, nodrošināt iespējami veselīgu vidi. 27.
  91. Izveidot vienotu veselības veicināšanas sistēmu, kuras ietvaros apzinātas visas veselības veicināšanā iesaistītās institūcijas, veicināta sadarbība reģionu līmenī, kā arī izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā. VM 01.10.
  92. Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens par partnerības un starpnozaru sadarbības nodrošināšanu, veicinot vienlīdzīgas veselības iespējas visiem iedzīvotājiem. Mērķis: novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas uz veselību. Rezultatīvais rādītājs: vadlīniju par veselības veicināšanas pasākumiem pašvaldībās realizācijā iesaistīts 65 % no visām pašvaldībām. I.Cilvēkkapitāls Veselībaa 27.
  93. Izstrādāt priekšlikumus par mācību priekšmeta "Veselības mācība" iekļaušanu vispārējās vidējās un profesionālās izglītības mācību programmās. VM 01.10.
  94. Mērķis: uzlabot bērnu un jauniešu informētības un izpratnes līmeni par veselību. Rezultatīvais rādītājs: sagatavoti priekšlikumi par iespējām stiprināt veselības mācības nozīmi vispārējās vidējās un profesionālās izglītības mācību programmās. I.Cilvēkkapitāls Veselība 27.
  95. Izstrādāt un pieņemt Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.-2014.gadam. VM 01.11.
  96. Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens par neinfekcijas slimību riska faktoru mazināšanu. Mērķis: samazināt saslimstību un mirstību no neinfekcijas slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību. Rezultatīvie rādītāji: 1) absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju pēc 15 g.v. 2014.gadā 6,9 litri; 2) skolēnu īpatsvars, kuri izdzēruši piecas un vairāk alkohola devu vienā reizē pēdējā mēneša laikā -2014.gadā rādītājs 25 % (salīdzinājumā 2007.gadā šis rādītājs bija 29 %). I.Cilvēkkapitāls Veselība 27.
  97. Sekmēt fiziskās un sportiskās aktivitātēs iesaistīto iedzīvotāju skaita palielināšanu, sasniedzot un perspektīvā arī pārsniedzot vidējos rādītājus Eiropas Savienībā, kā arī īstenot pasākumus, lai palielinātu sporta un fizisko aktivitāšu vietu un lomu visās izglītības pakāpēs; sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām izstrādāt valsts un pašvaldību sporta infrastruktūras attīstības stratēģiju, vienlaikus paredzot atbalstīt projektus vides pielāgošanai jauniešu fizisko aktivitāšu pilnveidošanai vai lietderīgā brīvā laika pavadīšanai. IZM 01.01.
  98. Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.
  99. MK noteikumi Nr.564). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam (15.09.
  100. MK rīkojums Nr.632). Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (31.10.
  101. MK rīkojums Nr.838). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.
  102. MK rīkojums Nr.246). Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (27.08.
  103. MK rīkojums Nr.589). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (05.10.
  104. MK rīkojums Nr.504). Mērķis: radīti priekšnoteikumi veselīga un aktīva dzīvesveida attīstībai. Rezultatīvie rādītāji: 1) izstrādātas un apstiprinātas Sporta politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam; 2) palielinās to iedzīvotāju īpatsvars ( %), kas nedēļā reizi nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm; 3) atbalstīti vismaz 47 pašvaldību projekti vides pielāgošanai, lai nodrošinātu jauniešu fiziskās aktivitātes; 4) izstrādāta un apstiprināta valsts un pašvaldību sporta infrastruktūras attīstības koncepcija. I.Cilvēkkapitāls Veselībaba 27.
  105. Ar pilnvērtīgu valsts budžeta atbalstu nodrošināt iespēju Latvijas sportistiem sasniegt augstākā līmeņa rezultātus olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī atbalstīt Latvijas Olimpiskās komitejas īstenotās olimpiskās kustības programmas. IZM 01.09.
  106. Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.
  107. MK noteikumi Nr.564). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam (15.09.
  108. MK rīkojums Nr.632). Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (31.10.
  109. MK rīkojums Nr.838). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.
  110. MK rīkojums Nr.246). Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (27.08.
  111. MK rīkojums Nr.589). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (05.10.
  112. MK rīkojums Nr.504). Mērķis: sekmēta augstvērtīgu rezultātu sasniegšana augsta līmeņa sporta sacensībās. Rezultatīvie rādītāji: īstenotas piecas Sporta likuma 11.panta otrajā daļā noteiktās programmas. I.Cilvēkkapitāls Veselībaba 27.6.* Izstrādāt alternatīvus risinājumus finanšu palielinājumam sportam, t.sk. izmantojot fiskālās un nodokļu politikas instrumentus. IZM 01.01.
  113. Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.
  114. MK noteikumi Nr.564). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam (15.09.
  115. MK rīkojums Nr.632). Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (31.10.
  116. MK rīkojums Nr.838). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.
  117. MK rīkojums Nr.246). Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (27.08.
  118. MK rīkojums Nr.589). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (05.10.
  119. MK rīkojums Nr.504). Mērķis: palielināti sportam pieejamā finansējuma avoti un apjoms, kā arī noteikti skaidri, caurspīdīgi un vienoti finansējuma sadales kritēriji. Rezultatīvie rādītāji: 1) palielinās sportam pieejamais finansējums ( %); 2) normatīvajos aktos noteikti sportam paredzētā finansējuma sadales kritēriji. I.Cilvēkkapitālsls Veselība 27.
  120. Izstrādāt profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu sadarbības modeli. IZM 01.10.
  121. Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.
  122. MK noteikumi Nr.564). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam (15.09.
  123. MK rīkojums Nr.632). Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (31.10.
  124. MK rīkojums Nr.838). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.
  125. MK rīkojums Nr.246). Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (27.08.
  126. MK rīkojums Nr.589). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (05.10.
  127. MK rīkojums Nr.504). Mērķis: paaugstināta profesionālās ievirzes sporta izglītības kvalitāte un efektivitāte. Rezultatīvais rādītājs: palielinās sporta meistarības pilnveidošanas (SMP) un augstākās sporta meistarības (ASM) grupu skaits (%). I.Cilvēkkapitāls Veselība 27.
  128. Pilnveidot mācību priekšmetu programmu paraugus, veicinot integrētu veselības un sporta izglītības un cilvēkdrošības jautājumu pēctecīgu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā. IZM 01.
  130. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.
  131. MK noteikumi Nr.564). Mērķis: izglītojamo veselības izglītības un cilvēkdrošības apguves kvalitātes paaugstināšana. Rezultatīvais rādītājs: aktualizēti mācību priekšmetu programmu paraugi. I.Cilvēkkapitāls Veselība
  132. Uzlabot ES līdzekļu apguvi veselības aprūpē, mediķu kvalifikācijas un infrastruktūras pilnveidošanā, ieguldīt tos cilvēkresursos. 28.
  133. Eiropas Reģionālās attīstības fonda 3.1.5.pasākuma "Veselības aprūpes infrastruktūra" aktivitāšu un apakšaktivitāšu ieviešana, ieguldot finansējumu ģimenes ārstu prakšu, slimnīcu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstībā. VM 01.10.
  134. Mērķis: uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, lai nodrošinātu efektīvu ārstēšanas procesu un optimizētu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu, veiktu kvalitatīvāku ārstēšanu, tādējādi nodrošinot darbaspēka ātrāku atgriešanos darba tirgū. Rezultatīvie rādītāji: 1) uzlabota un attīstīta primārās veselības aprūpes infrastruktūra; 2) uzlabota un attīstīta ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūra, kā arī nodrošināts racionālāks un efektīvāks veselības aprūpes resursu izlietojums; 3) uzlabota un attīstīta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūra, tai skaitā informāciju tehnoloģijas; 4) paaugstināta stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojuma kvalitāte, nodrošināta ātrāka un efektīvāka ārstēšana, kā arī racionālāks un efektīvāks veselības aprūpes resursu izlietojums. I.Cilvēkkapitāls Veselība 28.
  135. Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta "Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgtspējīgai attīstībai" ietvaros izstrādāt apmācību programmas un apmācīt ģimenes ārsta māsas veselības veicināšanas jautājumos, traumu un slimību profilakses, hronisko pacientu aprūpes jautājumos un pacientu ar garīgās veselības problēmām aprūpes jautājumos, kā arī izstrādāt apmācību programmas un apmācīt farmaceitus un farmaceitu asistentus izmantot uz zinātniskiem pamatiem balstītus farmaceitiskās aprūpes principus. Veikt apmācību, nodrošinot ārsta palīgu specializāciju. VM 01.09.
  136. Mērķis: izveidot jaunu zāļu cenu veidošanas mehānismu, lai aizstāvētu pacientu intereses un motivētu aptiekas konkurēt ar pakalpojumu kvalitāti. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidota caurspīdīga cenu veidošanas sistēma, nodrošināta konkurence atbilstoši farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu kvalitātei un veicināta šo pakalpojumu pieejamības attīstība neatkarīgi no pacientu dzīvesvietas; 2) uzlabota medikamentu pieejamība pacientiem kompensējamo medikamentu sistēmas ietvaros, palielinot kompensācijas apjomu un iekļaujot jaunas zāles kompensējamo zāļu sarakstā; 3) uzlabota medikamentu pieejamība pacientiem ar retām saslimšanām. I.Cilvēkkapitāls Veselība
  137. Mazināt farmācijas industrijas un lieltirgotavu ietekmi medikamentu apritē, sniedzot iespēju pacientiem izvēlēties lētākos medikamentus. 29.
  138. Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, kas reglamentē zāļu apriti valstī. VM 01.07.
  139. Mērķis: radīt jaunu zāļu cenu veidošanas mehānismu, lai aizstāvētu pacientu intereses un motivētu aptiekas konkurēt pakalpojumu kvalitātes jomā. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidota caurskatāma cenu veidošanas sistēma, nodrošināta konkurence atbilstoši farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu kvalitātei un veicināta šo pakalpojumu pieejamības attīstība neatkarīgi no pacientu dzīvesvietas; 2) uzlabota medikamentu pieejamība pacientiem kompensējamo medikamentu sistēmas ietvaros, palielinot kompensācijas apjomu un iekļaujot jaunas zāles kompensējamo zāļu sarakstā; 3) uzlabota medikamentu pieejamība pacientiem ar retām saslimšanām. I.Cilvēkkapitāls Veselība 29.
  140. Sadarbības līguma parakstīšana starp Baltijas valstīm par vienotiem medikamentu un medicīnas ierīču iepirkumiem un centralizēti iepērkamo medikamentu un medicīnas ierīču aizdošanu. VM 01.06.
  141. Mērķis: pazemināta zāļu iepirkuma cena, veicot vienotu iepirkumu Baltijas valstīs. Rezultatīvie rādītāji: uzsākta vienota medikamentu un medicīnas ierīču iepirkumu realizēšana Baltijas valstīs. 29.
  142. Skatīt Veselības ministrijas 26.3.pasākumu. VM 01.07.2013 Skatīt Veselības ministrijas 26.3.pasākumu. I.Cilvēkkapitāls Veselība
  143. Turpināt Baltijas valstu sadarbību medicīnas jomā, nodrošinot NMP dienestu sadarbību, transplantācijas iespējas, retu slimību diagnostiku un ārstēšanu, kā arī sadarbību medicīnas izglītībā. 30.
  144. Skatīt Veselības ministrijas 29.2.pasākumu. VM 01.06.
  145. Skatīt Veselības ministrijas 29.2.pasākumu. I. Cilvēkkapitāls Veselība 30.
  146. Izstrādāt vienotu tiesisku regulējumu cilvēka orgānu ieguvei un izmantošanai. VM 27.08.
  147. Mērķis: nodrošināt orgānu apmaiņu valstī un starptautiski, tai skaitā starp Baltijas valstīm. Rezultatīvie rādītāji: noteikta transplantācijas kārtība, transplantācijai paredzētu cilvēka orgānu kvalitātes un drošības standarti, prasības ārstniecības iestādēm un augstskolai, kas realizē akreditētu medicīnas studiju programmu, atļaujas saņemšanai orgānu iegūšanai vai izmantošanai, kā arī orgānu iegūšanas vai izmantošanas atļaujas izsniegšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtība. I.Cilvēkkapitāls Veselība 30.
  148. Īstenot septiņus projektus, kuru mērķis ir veicināt pārrobežu sadarbību starp Latvijas, Igaunijas un Lietuvas medicīnas iestādēm un institūcijām, sekmējot pieredzes apmaiņu, uzlabojot un harmonizējot ātrās medicīniskās palīdzības pakalpojumus. VARAM 31.12.
  149. ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas un Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma. Mērķis: uzlabot sadarbību starp Neatliekamās medicīnas palīdzības (NMP) dienestiem pierobežas rajonos. Rezultatīvie rādītāji: Ar Igaunijas partneriem Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā: 2011.gadā - 3 projekti; 2012.gadā - 3 projekti; 2013.gadā - 3 projekti (kopā). Ar Lietuvas partneriem Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā: 2011.gadā - 3 projekti; 2012.gadā - 4 projekti; 2013.gadā - 4 projekti (kopā). II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets
  150. Īstenot atbildīgu un ilgtspējīgu valsts makroekonomisko politiku. Sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, 2012.gadā samazinot budžeta deficītu zem 3 % no IKP un izpildot priekšnoteikumus Latvijas iekļaušanai eiro zonā 2014.gadā. 31.
  151. Lai 2012.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts (saskaņā ar Eiropas kontu sistēmas metodoloģiju) nepārsniegtu 2,5 % no IKP, uzraudzīt Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā 2012.-2014.gadam minēto pasākumu īstenošanu. Situācijā, ja tiks identificēti riski, kas varētu negatīvi ietekmēt noteiktā deficīta mērķa sasniegšanu, sagatavot priekšlikumus risku mazināšanai. FM 31.12.
  153. Konverģences programma (Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa; Eiropas Padomes Regula (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu). Mērķis: Nodrošināt stingru budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot budžeta politiku eiro zonā un ES. Rezultatīvais rādītājs: Budžeta deficīts nepārsniedz 2,5 % no IKP (atbilstoši EKS'95 metodoloģijai).
  154. Latvijas nacionālā reformu programma "ES2020" stratēģijas īstenošanai. Mērķis: Sagatavots 2012.gada budžets, kas nodrošina valdības vispārējo deficītu, kas nepārsniedz 3 % no IKP (atbilstoši EKS'95 metodoloģijai), vienlaikus tiecoties uz deficīta mērķa sasniegšanu 2,5 % apmērā no IKP, lai apliecinātu apņemšanos ievērot fiskālo disciplīnu un nodrošināt valsts parāda ilgtspēju. Rezultatīvais rādītājs: Budžeta deficīts nepārsniedz 2,5 % no IKP (atbilstoši EKS'95 metodoloģijai). II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets 31.
  155. Nodrošināt papildu budžeta ieņēmumus no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros un iegūtā finansējuma izmantošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanā Latvijā. VARAM 31.12.
  156. Mērķis: emisijas kvotu izsolīšanas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iegūtā finansējuma izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai Latvijā. Rezultatīvie rādītāji: saņemto ieņēmumu apjoms - 25 milj. LVL 2012.gadā. 31.
  157. Nodrošināta statistiskā informācija (t.sk. par makroekonomisko situāciju valstī) lēmumu pieņemšanai Saeimā, valsts un pašvaldību institūcijās, uzņēmējiem un sabiedrībai, informēta sabiedrība par tautsaimniecības attīstības tendencēm, īstenoto ekonomisko politiku un struktūrpolitikas prioritātēm. EM 31.12.2012., 31.12.2013., 31.12.
  158. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (MK 09.03.2010., protokols Nr.12, 45.§). Mērķis: nodrošināt makroekonomiskās politikas īstenošanai precīzu, pilnīgu, viegli saprotamu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets 31.
  159. Lai lēmumu pieņemšanā balstītos uz aktualizētiem demogrāfijas datiem, nodrošināta 2011.gada tautas skaitīšanas datu apstrāde un iesniegts MK informatīvais ziņojums. EM 28.02.
  160. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (MK 09.03.2010., prot. Nr.12, 45.§). Mērķis: nodrošināt makroekonomiskās politikas īstenošanai precīzu, pilnīgu, viegli saprotamu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju. 31.
  161. Turpināta 2011.gada tautas skaitīšanas iegūto datu padziļināta apstrāde, iegūstot nepieciešamo statistisko informāciju par valsts iedzīvotājiem un mājokļiem valstī kopumā un sadalījumā pa administratīvajām teritorijām. EM 31.03.
  162. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets 31.
  163. Stiprināta uzraudzības iestāžu kapacitāte (Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Konkurences padomei), nodrošinot eiro ieviešanas pasākumu plānā iekļauto uzdevumu izpildi patērētāju tiesību aizsardzībai, efektīvai tirgus uzraudzībai un godīgai konkurencei, kā arī mazināta iespējamā aizliegto vienošanos ietekme uz inflāciju. EM 30.06.
  164. Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns (MK 24.03.
  165. rīkojums Nr.165). Mērķis: nodrošināt augstu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzības līmeni, kā arī samazināt aizliegto vienošanos ietekmi uz patērētāju pirktspēju; pieaug patērētāju uzticība tirgum, labvēlīga uzņēmējdarbības vide, tiek nodrošināta patērētājiem daudzveidīgu, labas kvalitātes preču un pakalpojumu izvēle. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets
  166. Izstrādāt fiskālās disciplīnas likumu un Satversmes grozījumus, lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku un valsts ieņēmumu un izdevumu sabalansētību ekonomiskā cikla ietvaros. 32.
  167. Nodrošināt Fiskālās disciplīnas likumā un Satversmē paredzēto principu īstenošanu dzīvē, lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku un valsts ieņēmumu un izdevumu sabalansētību ekonomiskā cikla ietvaros. FM 01.11.2014 Mērķis: Nodrošināt stingru fiskālo disciplīnu, uzraugot un koordinējot fiskālo politiku. Vispārējās valdības budžets ir sabalansēts ekonomiskajā ciklā. Vispārējās valdības budžeta deficīts gadā nepārsniedz 3 % no IKP un vispārējās valdības parāda maksimālais apjoms nepārsniedz 60 % no IKP (pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas). Rezultatīvais rādītājs: Budžeta deficīts nepārsniedz 3 % no IKP (atbilstoši EKS'95 metodoloģijai). II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets
  168. Nodrošināt valsts budžeta pārorientāciju uz konkrētu attīstības plānošanas dokumentos noteiktu rezultātu sasniegšanu, nevis funkciju beztermiņa finansēšanu. 33.
  169. Budžeta analīzē plašāk pielietot rezultātu un rezultatīvo rādītāju analīzi, tādējādi, sākot ar 2013.gadu, analizēt valsts budžeta programmu darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, nepieciešamības gadījumā sniedzot priekšlikumus darbības rezultātu rezultatīvo rādītāju izpildes uzlabošanai. FM 31.05.2013 Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes 2008.-2013.gadam (MK 18.06.2008 rīkojums Nr.344). Mērķis: Panākt valsts budžeta plānošanas un izpildes procesa sasaisti ar attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem un to rezultatīvajiem rādītājiem. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets
  170. Ar 2014.gadu ieviest pilna cikla vidēja termiņa budžeta plānošanu, kuras periods atbilst vidēja termiņa plānošanas periodam un kas balstīta uz valsts ilgtermiņa attīstības politikas prioritātēm. 34.
  171. Izstrādāt pirmo Vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2013.-2015.gadam un turpmāk katru gadu nākamajiem trīs gadiem līdz kārtējā gada 30.aprīlim, nodrošinot ciešāku sasaisti starp Vidējā termiņa budžeta ietvara likumu, gadskārtējo budžetu, valsts prioritātēm un politikas plānošanas dokumentiem. FM 01.10.
  172. Mērķis: Nodrošināt ciešāku sasaisti starp Vidējā termiņa budžeta ietvara likumu, gadskārtējo budžetu, valsts prioritātēm un politikas plānošanas dokumentiem. Rezultatīvais rādītājs: MK atbalstīts Vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojekts, kas nodrošina ciešāku sasaisti starp Vidējā termiņa budžeta ietvara likumu, gadskārtējo budžetu, valsts prioritātēm un politikas plānošanas dokumentiem. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets
  173. Izveidot neatkarīgu ekonomikas un publisko finanšu lietpratēju fiskālo padomi, kura sniegs atzinumus par budžeta veidošanas makroekonomiskajiem aspektiem. 35.
  174. Sagatavot informatīvo ziņojumu par neatkarīgas ekonomikas un publisko finanšu lietpratēju fiskālās padomes izveidošanas nepieciešamību, tās juridisko statusu, struktūru un sastāvu un izstrādāt nepieciešamos attiecīgos normatīvos aktus, lai nodrošinātu neatkarīgas ekonomikas un publisko finanšu lietpratēju fiskālās padomes izveidošanu FM 31.12.
  175. Padomes direktīva Nr.2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (2011.gada 8.novembris). Mērķis: Nodrošināt no budžeta izstrādē un pieņemšanā iesaistītajām struktūrām neatkarīgu uzraudzību par fiskālās disciplīnas ievērošanu un par budžeta veidošanas makroekonomiskajiem aspektiem. Rezultatīvais rādītājs: Nodrošināta neatkarīga analīze, ko veic neatkarīgas struktūras vai struktūras, kam nodrošināta funkcionāla neatkarība no dalībvalstu budžeta iestādēm. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets
  176. Sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam iestāties par ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu kā galveno kohēzijas politikas reformas mērķi. Sekmēt efektīvu ekonomisko politiku koordināciju, Stabilizācijas un izaugsmes pakta nosacījumu ievērošanu un konkurētspējīgas un ekonomisko izaugsmi veicinošas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras veidošanu. 36.
  177. Atjaunot Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Nr.1 par priekšlikumu Padomes Lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, priekšlikumu Padomes Regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos un nacionālā kopienākuma pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības. Sagatavot pozīciju par priekšlikumu Padomes Regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis, un priekšlikumu Padomes Regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kuru pamatā ir finanšu darījumu nodoklis. FM 29.02.
  178. Mērķis: Atjaunot pozīciju par ES pašu resursu sistēmu pēc 2013.gada II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets 36.
  179. Pārliecināt par atbalsta sniegšanas nepieciešamību Latvijas Republikas pozīcijai sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.g., piedaloties divpusējās/daudzpusējās konsultācijās ar pārējām ES dalībvalstīm, argumentēti aizstāvot Latvijas Republikas prioritātes ES daudzgadu budžetam 2014.-2020.g., tajā skaitā piedaloties prezidentūras rīkotajās diskusijās ECOFIN Padomes diskusijās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam. FM 31.12.
  180. Latvijas Republikas pozīcija par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam un Latvijas Republikas pozīcija par Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu. Mērķis: Panākt Latvijai labvēlīgu rezultātu sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.g. Rezultatīvais rādītājs: Kohēzijas politikas nacionālā aploksne vismaz esošā perioda apjomā. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets 36.
  181. Nodrošināt Padomes direktīvas un ES Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto prasību ievērošanu. Pārstāvēt Latvijas intereses, atbalstot EK izstrādātos regulu priekšlikumus jaunai ekonomikas pārvaldības paketei, saskaņā ar izstrādātajām Latvijas sākotnējām pozīcijām, apzinoties, ka Latvijai ir svarīgi stiprināt eirozonas fiskālo disciplīnu un ka stabila izaugsme eirozonā ir nozīmīgs nosacījums arī Latvijas ekonomikas izaugsmei. Iestājoties eirozonā, īstenot tajos atrunātos nosacījumus. FM 31.12.
  182. Padomes direktīva Nr.2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (08.11.2011.). Mērķis: panākt stingru fiskālo disciplīnu, nodrošināt no budžeta izstrādē un pieņemšanā iesaistītajām struktūrām neatkarīgu uzraudzību par fiskālās disciplīnas ievērošanu un par budžeta veidošanas makroekonomiskajiem aspektiem. Rezultatīvais rādītājs: budžeta deficīts nepārsniedz 3 % no IKP (atbilstoši EKS'95 metodoloģijai), izveidota neatkarīga ekonomikas un publisko finanšu lietpratēju fiskālā padome. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets 36.
  183. Pārstāvēt Latvijas intereses un piedalīties ministru padomēs, neformālajās ministru padomēs, Eiropas Padomes strukturālo pasākumu darba grupā u.c. formātos, līdz tiks panākta vienošanās par EK regulu priekšlikumiem, ņemot vērā Latvijas Republikas pozīciju Nr.1 par ES Kohēzijas politikas regulu priekšlikumiem 2014.-2020.gada plānošanas periodam, kas tiks aktualizēta atbilstoši sarunu procesam. FM 01.06.
  184. Latvijas Republikas pozīcija par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam. Mērķis: panākt Latvijai labvēlīgu Kohēzijas politiku. Rezultatīvais rādītājs: Kohēzijas politikas finansējums Latvijai vismaz esošajā apjomā, koncentrētas, uz rezultātiem balstītas Kohēzijas politikas ieviešana. 36.
  185. Skatīt Finanšu ministrijas 34.
  186. un 35.1.pasākumus FM Skatīt Finanšu ministrijas 34.
  187. un 35.1.pasākumus. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets 36.
  188. Īstenota Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas ieviešanai Latvijā, sagatavots un iesniegts Eiropas Komisijā progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas īstenošanu. EM 30.04.2012., 30.04.2013., 30.04.
  189. Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§). Mērķis: veicināt izaugsmi un nodarbinātību Latvijā. Rezultatīvie rādītāji: līdz 2015.gadam sasniegts 68,9 % nodarbinātības līmenis personām 20-64 gadu vecumā, līdz 2020.gadam attiecīgi - 73 %; 2015.gada ieguldījumi pētniecībā un attīstībā veikti 1 % apjomā no IKP, 2020.gadā attiecīgi - 1,5 % apjomā no IKP. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets 36.
  190. Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomē aizstāvēt Latvijas intereses attiecībā uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu SM 30.06.
  191. Latvijas Republikas pozīcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Mērķis: Panākt, ka Regulas par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu nosacījumi atbilst Latvijas interesēm. Rezultatīvais rādītājs: aizstāvēta Latvijas pozīcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana
  192. Saglabāt relatīvi zemu nodokļu slogu ap -1/3 no IKP. 37.
  193. Apstiprināt vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģiju. FM 01.07.
  194. Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam. Mērķis: Nodokļu politikas stabilitāte un paredzamība. Rezultatīvais rādītājs: Nodokļu ieņēmumu attiecību pret IKP saglabāt kā 1/3 pret IKP ( %). II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana
  195. Samazināt darbaspēka nodokļus (indikatīvi par deviņiem procentpunktiem), vienlaikus nepalielinot kopējo nodokļu slogu. Izstrādāt mehānismus, lai kompensētu potenciālo ieņēmumu samazinājumu valsts un pašvaldību budžetos. Izvērtēt iespējas 1/3 no kopējās samazinājuma summas kompensēt, pārnesot nodokļu slogu uz patēriņu un īpašumu, bet 2/3 - uz ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina. 38.
  196. Sadarbībā ar valdības un sociālajiem partneriem izstrādāt darbaspēka nodokļu samazināšanas iespējamos scenārijus, paredzot indikatīvo īstenošanas grafiku triju gadu periodā atkarībā no ekonomiskās izaugsmes un nodokļu ieņēmumu pieauguma, kā arī nodrošinot virzību uz sabalansētu budžetu FM 01.01.
  197. Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam. Mērķis: Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja. Rezultatīvais rādītāji: 1) MK iesniegts Informatīvais ziņojums par darbaspēka nodokļu reformas priekšlikumu līdz 30.06.
  198. 2) Samazināts darbaspēka nodokļu slogs par deviņiem procentpunktiem ilgtermiņā. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana
  199. Radīt stimulu pašvaldībām veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas. 39.
  200. Dot lielākas tiesības pašvaldībām lemt par savā teritorijā ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem, piemērojamajām nodokļa likmēm un nodokļa pieaugumam piemērojamajiem ierobežojumiem. FM 01.01.
  201. Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.
  202. rīkojums Nr.203). Mērķis: Radīt priekšnosacījumus labvēlīgas konkurences apstākļiem uzņēmējiem. Rezultatīvais rādītājs: Pieņemti grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli", kas dod tiesības pašvaldībām noteikt nodokļa likmes nodokļu koridora ietvaros, nodrošinot pašvaldības attīstību un nodokļu sloga sabalansētību ar personu maksātspēju. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 39.
  203. Izstrādāt priekšlikumus nodokļu sistēmas pilnveidošanai, kas veicina ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, meža kapitāla vērtības pieaugumu, un nodokļu ieņēmumu proporcionālu ieguldījumu pašvaldību budžetos, meža apsaimniekošanas ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai. ZM 31.12.
  204. Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (2006.); Latvija
  205. Mērķis: Latvijas mežu apsaimniekošana ir ilgtspējīga un starptautiski atzīta. Rezultatīvie rādītājs: pieaugusi zemes izmantošanas efektivitāte. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 39.3.* Reģionālās politikas pamatnostādnēs (RPP) līdz 2020.gadam, kuras priekšlikumi tiks iestrādāti arī NAP, ieplānot atbalstu attīstības centriem uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai vietējo un ārvalstu investoru piesaistei, t.sk.: - iesniegt RPP projektu MK -01.06.2012.; - sadarbībā ar EM izstrādāt un iesniegt MK normatīvos aktus, lai paplašinātu pašvaldību iespējas veikt ieguldījumus uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībā -30.12.2012.; VARAM 30.03.
  206. Stratēģija ''Latvija 2030''. Mērķis: paredzēt atbalstu ''Latvija 2030'' noteiktajiem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem uzņēmējdarbības infrastruktūras (rūpniecības teritorijas, industriālie parki, degradēto teritoriju sakārtošana, inženierkomunikāciju attīstība, kūrortu teritoriju utt.) sakārtošanai. Rezultatīvais rādītājs: ieplānots atbalsta pasākums pašvaldību uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 39.
  207. Pilnveidot pašvaldību finanšu sistēmu un paplašināt pašvaldību tiesības rīkoties ar savu mantu, t.sk.: - konceptuālo lēmumu pieņemšanai iesniegt Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomei informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem iespējamajām nodokļu politikas izmaiņām pašvaldību motivācijas palielināšanai un pašvaldību tiesību rīkoties ar savu mantu paplašināšanai (piem., pašvaldība var nodot mantu par atlīdzību, kas nav naudas veidā, atlīdzības kārtību un veidu nosakot saistošajos noteikumos; pašvaldība var atsavināt mantu iznomātājam par kadastrālo vērtību, ja iznomātājs ir izpildījis saistošajos noteikumos noteiktos nosacījumus) -01.06.2012.; - pēc konceptuālo lēmumu pieņemšanas sagatavot un iesniegt MK normatīvo aktu grozījumu projektus (likums "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", MK 08.06.
  208. noteikumi Nr.515 "Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līgumu tipveida nosacījumiem" u.c.) - 30.12.
  209. VARAM 31.12.
  210. Mērķis: motivēt pašvaldības un radīt pašvaldībām iespējas attīstīt uzņēmējdarbību un piesaistīt investorus, pilnveidojot pašvaldību finanšu sistēmu un paplašinot pašvaldību tiesības rīkoties ar savu mantu. Rezultatīvais rādītājs: pilnveidota normatīvā bāze, radot stimulus un paplašinot iespējas pašvaldībām veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 39.
  211. Sagatavot informatīvo ziņojumu finanšu instrumentu pielietošanai teritoriju attīstības veicināšanas nolūkā, veidojot sasaisti un sadarbību starp pašvaldībām un komersantiem investīciju piesaistei VARAM 31.12.
  212. Mērķis: veicināt ciešāku sadarbību starp pašvaldībām un komersantiem konkrētu teritoriju attīstības jautājumu risināšanā un ES fondu atbalsta plānošanā. Finanšu instrumentu pielietošana teritoriju attīstības projektos sekmēs ilgtspējīgu resursu ieguldījumu veikšanu, publisko un privāto finanšu resursu apvienošanu jaunu darba vietu radīšanā un partnerības veidošanu starp publisko un privāto sektoru, kā arī sekmēs ES fondu līdzekļu reinvestēšanu, palielinot ieguldījumu kritisko masu. Finanšu instrumentus var apvienot ar grantiem, procentu likmju subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām. Rezultatīvais rādītājs: sagatavots ziņojums par finanšu instrumentu pielietošanu teritoriju attīstības sekmēšanā. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana
  213. Nodrošināt labāku nodokļu iekasēšanu, īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu un veicinot godīgu konkurenci. Turpināt Valsts ieņēmumu dienesta reformu, padarot to par uz klientu orientētu iestādi. 40.
  214. Īstenot Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu saistību izpildes stratēģiju 2010.-2013.gadam. FM 31.12.
  215. Mērķis: Norādīt būtiskākos nodokļu ieņēmumu riskus, darbības virzienus un galvenos pasākumus to mazināšanai, uzlabot nodokļu saistību izpildi un VID darbības izpildes rādītājus. Rezultatīvais rādītājs: Nodrošināta likumā par Valsts budžetu noteikto VID administrēto ieņēmumu iekasēšana. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 40.
  216. Ieviest klientu apkalpošanas standartu nodokļu un muitas jomā. FM 31.12.
  217. Mērķis: Īstenot vienveidīgu pakalpojumu sniegšanu visās VID nodokļu maksātāju apkalpošanas vietās un muitas iestādēs, uzlabot klientu apkalpošanu un palielināt klientu apmierinātību ar VID sniegtajiem pakalpojumiem. Rezultatīvais rādītājs: Paaugstināta VID klientu apmierinātība. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana
  218. Aktīvi vērsties pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot "aplokšņu" algu, nelegālās nodarbinātības, PVN krāpšanas un kontrabandas apkarošanai. Vienlaikus ievērot samērīguma principu attiecībā uz piemērojamajiem sodiem un izvērtēt uzlabojumus normatīvajos aktos, lai sekmētu nodokļu samaksu. 41.
  219. Paaugstināt Valsts ieņēmumu dienesta muitas struktūrvienību kontroles operāciju rezultativitāti ar mērķi atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus muitas jomā. FM 31.12.
  220. Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.
  221. rīkojums Nr.513). Mērķis: Atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus muitas jomā. Rezultatīvais rādītājs: Kontroles operāciju rezultātā atklāto nozīmīgo likumpārkāpumu īpatsvars ir ar pieaugošu tendenci. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 41.
  222. Nākamo triju gadu laikā pakāpeniski paaugstināt nodokļu kontroles kapacitāti ar mērķi panākt ievērojamu uzlabojumu ēnu ekonomikas mazināšanā, atklājot un novēršot ienākumu un darījumu nedeklarēšanu, kā arī krāpšanu saistībā ar pievienotās vērtības nodokli. FM 31.12.
  223. Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.
  224. rīkojums Nr.513). Mērķis: Panākt ievērojamu uzlabojumu ēnu ekonomikas mazināšanā, atklājot un novēršot ienākumu un darījumu nedeklarēšanu, kā arī krāpšanu saistībā ar pievienotās vērtības nodokli. Rezultatīvais rādītājs: Nodrošināts nodokļu kontroles pasākumu skaita pieaugums 2012.gadā par 19 % un 2013.gadā par 25 % salīdzinājumā ar 2011.gadu. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 41.
  225. Virzīt grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai normatīvajos aktos iekļautu vispārīgas nodokļu pretizvairīšanās normas, kuras paredzēs iespējas darījumu vērtēt atbilstoši ekonomiskajai būtībai. FM 01.01.
  226. Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.
  227. rīkojums Nr.513). Mērķis: Uzņēmējiem uzlaboti nodokļu konkurences apstākļi, kā arī budžeta ieņēmumu palielināšanās un samazinātas nodokļu plānošanas iespējas. Rezultatīvais rādītājs: Pieņemti grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām", kas dod tiesības VID vērtēt darījumu atbilstoši ekonomiskajai būtībai. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 41.
  228. Izstrādāt jaunā redakcijā Azartspēļu un izložu likumu un likumu "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" ar mērķi pilnveidot azartspēļu un izložu organizēšanu un nodokļu piemērošanu, vienlaikus izstrādājot instrumentus, kas samazinās krāpšanās iespējas šajā jomā. FM 01.07.
  229. Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.
  230. rīkojums Nr.513). Mērķis: Azartspēļu organizatoriem uzlaboti nodokļu konkurences apstākļi un samazināts nelegālo interneta azartspēļu piedāvājums, kā arī budžeta ieņēmumu palielināšanās. Rezultatīvie rādītāji: Pieņemts jauns "Azartspēļu un izložu likumu" un likums "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", kas dos tiesības bloķēt nelicenzēto interaktīvo azartspēļu organizētāju domēna vārdus un uzliks pienākumu bankām neuzsākt un neturpināt darījumu attiecības un neveikt kredītpārvedumus ar nelicenzēto interaktīvo azartspēļu organizētājiem vai to starpniekiem. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 41.
  231. Iesniegt Eiropas Komisijai lūgumu pagarināt "reversās" apgrieztās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas iespēju darījumos ar kokmateriāliem FM 31.03.
  232. Rezultatīvais rādītājs: Eiropas Padomes lēmums par atļauju piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem. 41.
  233. Turpināt īstenot pasākumus, lai novērstu nelegālu (nereģistrētu) uzņēmumu darbību pārtikas aprites un veterinārajā jomā Latvijas iekšējā tirgū un ievedot preces no trešajām valstīm. ZM 31.12.
  234. Mērķis: nodrošināt, ka pārtikas aprites un veterinārajā jomā darbojas reģistrēti un uzraudzīti uzņēmumi, nodrošināt godīgu konkurenci. Rezultatīvie rādītāji: novērsta neatzītu un nereģistrētu uzņēmumu darbība un nereģistrētu produktu izplatīšana. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 41.
  235. Īstenot "Pasākumu plānu nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai 2010.-2013.gadam" (MK 07.04.
  236. rīk. Nr.197) LM 31.12.
  237. Plānošanas dokumenti: Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai (MK 27.10.
  238. prot. Nr.76 43.§). Mērķis: nereģistrētās nodarbinātības mazināšana. Rezultatīvie rādītāji: 1) katru gadu Valsts darba inspekcija vismaz 5 % no augsta nereģistrētās nodarbinātības riska uzņēmumiem apseko atkārtoti; 2) Valsts darba inspekcijā saņemto elektronisko un telefonisko ziņojumu skaits saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību 2013.gadā ir par 20 % lielāks, salīdzinot ar 2009.gadu, u.c. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana
  239. Ar 2012.gadu uzsākt iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanu. Ieviest vispārējo ienākumu deklarēšanu un legālās prezumpcijas principu attiecībā uz personu līdzekļu izcelsmi. Pastiprināt kontroli par fizisko personu tēriņu atbilstību legālajiem ienākumiem. 42.
  240. Lai īstenotu "Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma" 8.pantā noteikto prasību par naudas uzkrājumiem īstenošanu, izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu "Fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kontā kredītiestādē kārtība". FM 01.02.
  241. Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.
  242. rīkojums Nr.513). Mērķis: Konstatēt fizisko personu mantisko stāvokli, kas kalpotu par atskaites punktu godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstībā. Rezultatīvais rādītājs: Pieņemti MK noteikumi ''Fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kontā kredītiestādē kārtība". II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 42.
  243. Nodrošināt kontroles pasākumu efektivitātes paaugstināšanu fizisko personu izdevumu un ienākumu atbilstības pārbaudēs. FM 31.12.
  244. Mērķis: Panākt, lai visas fiziskās personas ar augstu ienākumu līmeni ir samaksājušas budžetā nodokļus. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana
  245. Pilnveidot publisko iepirkumu procedūru, nodrošinot priekšrocības tiem, kuri godīgi maksā visus nodokļus. 43.
  246. Veikt izvērtējumu par iespēju vienkāršot kārtību dalībai publiskajos iepirkumos piegādātājiem, kas veic priekšzīmīgu nodokļu samaksu. FM 30.06.2013 Mērķis: Samazināt administratīvos šķēršļus dalībai publiskajos iepirkumos piegādātājiem, kas veic priekšzīmīgu nodokļu samaksu. 43.
  247. Izstrādāt efektīvu mehānismu, lai sauktu pie atbildības personas par pārkāpumiem publisko iepirkumu procedūrās. FM 01.07.
  248. "Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmas 2009.-2013.gadam" 4.nodaļas 3.2.apakšnodaļas 15.1.apakšpunkts saskaņā ar MK 2011.gada 16.novembra rīkojuma Nr.607 (prot. Nr.67 3.§) "Par grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmā 2009.-2013.gadam" 1.1.apakšpunktā noteikto. Mērķis: Pasūtītāja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, publiskā partnera vai tā pārstāvja atbildīgo un vainīgo personu sodīšana par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, kā arī sodīto vai citu personu preventīva atturēšana no turpmākas tiesībpārkāpumu izdarīšanas. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 43.
  249. Izstrādāt Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu un e-izsoļu darbības koncepciju, ieviešot e-izsoļu procesu Latvijā VARAM 31.07.
  250. Mērķis: sagatavot koncepciju, kas paredz samazināt administratīvos izdevumus un slogu pasūtītājiem un piegādātājiem iepirkuma procedūru rīkošanā un dalībā tajās. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts un MK iesniegts koncepcijas projekts. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 43.
  251. Paplašināt Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) izmantošanu VARAM 31.03.
  252. MK 22.04.
  253. rīkojums Nr.231 "Par Elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas uzlabošanas plānu 2010.-2012.gadam". Mērķis: palielināt caur e-katalogu iepirkto preču un pakalpojumu apjomu. Rezultatīvie rādītāji: 1) aktualizēts MK 22.04.
  254. rīkojums Nr.231 "Par Elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas uzlabošanas plānu 2010.-2012.gadam" - 01.08.2012; 2) īstenojot rīkojumā Nr.231 minētos pasākumus, palielināts EIS apgrozījums 2012.gadā līdz 15 milj. Ls - 31.12.
  255. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 43.
  256. Izstrādāt informatīvo ziņojumu par publisko iepirkumu procesu pilnveidošanu IKT jomas iepirkumos VARAM 01.03.
  257. Mērķis: palielināt konkurenci, caurspīdīgumu un uzlabot IT jomas iepirkumu rezultātu kvalitāti, tajā skaitā: 1) izstrādājot vadlīnijas un ieviešot labo praksi IT iepirkumos (akcentējot atklātas komunikācijas nozīmi starp pasūtītāju un potenciāliem piegādātājiem, publiska diskusija pirms iepirkuma, informācijas pieprasījums no potenciālajiem piegādātājiem (RFI), publisku pārskatu sniegšanu par projektu gala rezultātiem); 2) izstrādājot metodisko materiālu atbildīgajiem iepirkumu veicējiem; 3) nodrošinot informācijas un pieredzes apmaiņu par efektīvu IT iepirkumu starp dažādām valsts pārvaldes institūcijām (diskusijas, semināri; metodiskie materiāli internetā); 4) nodrošinot informācijas publicēšanu par iepirkumu plāniem un projektu realizācijas gaitu. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts un MK iesniegts informatīvā ziņojuma projekts. Rezultatīvais rādītājs: pamatotu sūdzību skaita samazinājums IUB. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 43.
  258. Izstrādāti būvdarbu konkursa piedāvājumu vērtēšanas kritēriji saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēlei. EM 30.03.
  259. Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģija īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§). Mērķis: administratīvo šķēršļu mazināšana un pakalpojumu tirgus stiprināšana būvniecības nozarē, radot atbilstošu tiesisko regulējumu būvniecības pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Iepirkuma kritēriju izstrāde būvniecības iepirkumos, kuros finansējums ir no valsts, pašvaldības vai ES fondiem. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana 43.
  260. Izvērtēt iespēju ieviest iepirkuma komisiju locekļu sertificēšanu, nodrošinot iepirkuma procesā iesaistīto speciālistu atbilstību vienotām kvalifikācijas prasībām. FM 01.07.
  261. Rezultatīvais rādītājs: Izstrādāts pētījums (Informatīvais ziņojums par iespējām ieviest iepirkuma komisiju locekļu sertifikāciju un atbilstību vienotām kvalifikācijas prasībām). II. Inovatīva un efektīva ekonomika Finanšu nozare
  262. Izveidot pilna spektra attīstības finanšu institūciju, centralizējot atbalsta programmu ieviešanu un koncentrējot resursus, sadarbībā ar privāto sektoru izveidot tās profesionālu uzraudzības mehānismu. 44.
  263. Sadarbībā ar EM izstrādāt informatīvo ziņojumu par vienotas attīstības finanšu institūcijas izveides plāna izstrādes progresu. FM 01.08.
  264. Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011.sēdes prot. Nr.27 34.§). Mērķis: Vienkāršot atbalsta finanšu instrumentu pieejamības procesu, kā arī radīt attīstības instrumentus, kuri precīzāk atbilst pieprasījumam, papildina viens otru, nevis savstarpēji konkurē. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Finanšu nozare 44.
  265. Sadarbībā ar EM izveidot vienotu attīstības finanšu institūciju. FM,EM 31.12.
  266. Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011.sēdes prot. Nr.27 34.§). Mērķis: Vienkāršot atbalsta finanšu instrumentu pieejamības procesu, kā arī radīt attīstības instrumentus, kuri precīzāk atbilst pieprasījumam, papildina viens otru, nevis savstarpēji konkurē. Rezultatīvie rādītāji: 1) Izveidota vienota attīstības finanšu institūcija. 2) Izveidots ilgtspējīgs, sistemātisks un viegli administrējams uzņēmējdarbības finanšu atbalsta sniegšanas mehānisms, nodrošinot atbalstu pilnam uzņēmuma darbības ciklam un situācijai tirgū. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Finanšu nozare
  267. Izstrādāt un īstenot kapitāla tirgus attīstības politiku, nodrošinot Latvijas uzņēmumiem alternatīvas finansējuma iespējas ilgtspējīgai uzņēmumu attīstībai. 45.
  268. Sadarbībā ar EM izstrādāt Finanšu sektora attīstības stratēģiju kā attīstības plānošanas dokumentu vidējam termiņam, kuras ietvaros tiks vērtēta arī kapitāla tirgus attīstības politika. FM, EM 01.09.
  269. Mērķis: Izveidot stabilu finanšu sektoru, kas atbalsta un veicina ekonomikas ilgtspējīgu attīstību. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Finanšu nozare
  270. Izveidot vienotu parādnieku reģistru un vienotu kredītriska vērtēšanas un uzraudzības sistēmu. 46.
  271. Sadarbībā ar TM un Latvijas Komercbanku asociāciju sagatavoti un iesniegti MK priekšlikumi izmaiņām tiesiskā regulējumā attiecībā uz informācijas par parādsaistībām apmaiņas tiesiskajiem aspektiem un to institucionālo ieviešanas modeli (kredītbirojs). EM 15.06.
  272. Mērķi: nodrošināt plašāk pieejamu kredītriska novērtēšanai nepieciešamo informāciju, nodrošinot atbilstošu fizisko personu datu aizsardzību, kā arī samazināt tautsaimniecībā slogu, kas saistīts ar iedzīvotāju parādiem. II. Inovatīva un efektīva ekonomika Industriālā (nozaru) politika un inovācijas
  273. Dialogā ar uzņēmēju organizācijām, valsts institūcijām un citām ieinteresētām pusēm izstrādāt un īstenot modernu industriālo politiku, kur valsts atbalstu sniedz visai nozarei kopumā sabiedrisko labumu formā ar skaidri noteiktu beigu termiņu. Industriālās politikas ietvaros izveidot valsts mērķprogrammu ražošanas attīstībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras atbalstam. 47.
  274. Izstrādāts pasākumu plāns zinātnes un tehnoloģiju parku infrastruktūras izveidei, koordinējot valsts, pašvaldību un izglītības/pētniecības iestāžu resursus, kā arī ieviesti risinājumi industriālo objektu pieslēgumiem nepieciešamai publiskai infrastruktūrai. EM 31.12.
  275. Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§). Rezultatīvais rādītājs: pieaudzis eksporta apjoms vidēji par 6 % gadā. 47.
  276. Izvērtētas pastāvošās pakalpojumu un industriju politikas un izstrādāts rīcības politikas plānošanas dokuments modernas industriālās politikas ieviešanai. EM 31.12.
  277. Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§). Rezultatīvais rād

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.