Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu 1.pants. 2007.gada 13.decembrī Lisabonā parakstītais Lisabonas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk – Līgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2 2.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. 3 3.pants. Līgums stājas spēkā tā 6.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 4 4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums un ar to apstiprinātā Eiropas Savienības Pamattiesību harta latviešu valodā. 5 Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 8.maijā. Valsts prezidents V.Zatlers Rīgā 2008.gada 28.maijā LISABONAS LĪGUMS, AR KO GROZA LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU PREAMBULAVIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,ĪRIJAS PREZIDENTE,GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS,LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,MALTAS PREZIDENTS,VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,RUMĀNIJAS PREZIDENTS,SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,VĒLOTIES pabeigt Amsterdamas Līguma un Nicas Līguma aizsākto procesu, lai stiprinātu Savienības efektivitāti un demokrātisko leģitimitāti un lai uzlabotu tās darbības saskaņotību,IR VIENOJUŠIES grozīt Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,un šajā nolūkā par saviem pilnvarotajiem ir iecēluši:VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:premjerministruGuy VERHOFSTADTārlietu ministruKarel DE GUCHTBULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:premjerministruSergei STANISHEVpremjerministra vietnieku un ārlietu ministruIvailo KALFINČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:premjerministruMirek TOPOLÁNEKārlietu ministruKarel SCHWARZENBERGVIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE:premjerministruAnders Fogh RASMUSSENārlietu ministruPer Stig MØLLERVĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:federālo kancleriDr. Angela MERKELfederālo ārlietu ministru un federālā kanclera vietniekuDr. Frank-Walter STEINMEIERIGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:premjerministruAndrus ANSIPārlietu ministruBertie AHERNĪRIJAS PREZIDENTE:premjerministru (Taoiseach)Bertie AHERNārlietu ministruDermot AHERNGRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:premjerministruKonstantinos KARAMANLISārlietu ministriDora BAKOYANNISVIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS:valdības priekšsēdētājuJosé Luis RODRÍGUEZ ZAPATEROārlietu un sadarbības lietu ministruMiguel Ángel MORATINOS CUYAUBÉFRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:prezidentuNicolas SARKOZYpremjerministruFrançois FILLONārlietu un Eiropas lietu ministruBernard KOUCHNERITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:valdības priekšsēdētājuRomano PRODIvaldības priekšsēdētāja vietnieku un ārlietu ministruMassimo D’ALEMAKIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:prezidentuTassos PAPADOPOULOSārlietu ministriErato KOZAKOU-MARCOULLISLATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS:valsts prezidentuValdi ZATLERUministru prezidentuAigaru KALVĪTIārlietu ministruMāri RIEKSTIŅULIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:prezidentuValdas ADAMKUSpremjerministruGediminas KIRKILASārlietu ministruPetras VAITIEKŪNASVIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:premjerministru un valsts ministruJean-Claude JUNCKERārlietu un imigrācijas lietu ministruJean ASSELBORNUNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:premjerministruFerenc GYURCSÁNYārlietu ministriDr. Kinga GÖNCZMALTAS PREZIDENTS:premjerministruThe Hon Lawrence GONZIārlietu ministruThe Hon Michael FRENDOVIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE:premjerministruDr. J. P. BALKENENDEārlietu ministruM. J. M. VERHAGENAUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS:federālo kancleruDr. Alfred GUSENBAUERfederālo Eiropas un starptautisko lietu ministriDr. Ursula PLASSNIKPOLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:premjerministruDonald TUSKārlietu ministruRadosław SIKORSKIPORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:premjerministruJosé SÓCRATES CARVALHO PINTO DE SOUSAārlietu valsts ministruLuís Filipe MARQUES AMADORUMĀNIJAS PREZIDENTS:prezidentuTraian BĂSESCUpremjerministruCălin POPESCU-TĂRICEANUārlietu ministruAdrian CIOROIANUSLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:valdības priekšsēdētājuJanez JANŠAārlietu ministruDr. Dimitrij RUPELSLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:premjerministruRobert FICOārlietu ministruJán KUBIŠSOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE:premjerministruMatti VANHANENārlietu ministruIlkka KANERVAZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA:premjerministruFredrik REINFELDTEiropas lietu ministriCecilia MALMSTRÖMVIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:premjerministruThe Rt. Hon Gordon BROWNārlietu un sadraudzības lietu valsts sekretāruThe Rt. Hon David MILIBANDKAS, iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.GROZĪJUMI LĪGUMĀ PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMĀ1. PANTSLīgumu par Eiropas Savienību groza saskaņā ar šā panta noteikumiem.PREAMBULA1) Preambulu groza šādi:

1. a)iekļauj šādu otro apsvērumu:“IEDVESMOJOTIES no Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojuma, kas ir bijis pamats tam, ka ir izveidojušās cilvēka neaizskaramo un neatsavināmo tiesību, demokrātijas, vienlīdzības, brīvības un tiesiskuma kopējas vērtības,”;
2. b)septītajā apsvērumā, kurš kļūst par astoto apsvērumu, vārdus “šo Līgumu” aizstāj ar tekstu “šo Līgumu un Līgumu par Eiropas Savienības darbību”;
3. c)vienpadsmitajā apsvērumā, kurš kļūst par divpadsmito apsvērumu, vārdus “šā Līguma” aizstāj ar tekstu “šā Līguma un Līguma par Eiropas Savienības darbību”.VISPĀRĒJI NOTEIKUMI2) Pirmo pantu groza šādi:
4. a)pirmās daļas beigās pievieno šādu teikuma daļu:“..., kurai dalībvalstis nodod kompetenci savu kopīgo mērķu sasniegšanai.”;
5. b)trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:“Savienības pamatā ir šis Līgums un Līgums par Eiropas Savienības darbību (še turpmāk — Līgumi). Šiem abiem Līgumiem ir vienāds juridisks spēks. Savienība aizstāj Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.”.3) Iekļauj šādu 1.a pantu:“1.A PANTSSavienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.”.4) 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:“2. PANTS1. Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību.2. Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.3. Savienība izveido iekšējo tirgu. Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu.Tā veicina zinātnes un tehnikas attīstību.Tā apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību.Tā veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti dalībvalstu starpā.Tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu.4. Savienība izveido ekonomisko un monetāro savienību, kuras valūta ir euro.5. Attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība atbalsta un sekmē savas vērtības un intereses un palīdz aizsargāt savus pilsoņus. Tā veicina mieru, drošību, ilgtspējīgu Zemes attīstību, solidaritāti un savstarpēju cieņu starp tautām, brīvu un godīgu tirdzniecību, nabadzības izskaušanu un cilvēktiesību un jo īpaši bērnu tiesību aizsardzību, kā arī starptautisko tiesību normu stingru ievērošanu un attīstību, tostarp respektējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus.6. Savienība tiecas savus mērķus sasniegt ar atbilstīgiem līdzekļiem atkarībā no tā, cik plaša ir attiecīgā kompetence, ko Līgumi tai piešķir.”.5) 3. pantu atceļ, un iekļauj šādu 3.a pantu:“3.A PANTS1. Saskaņā ar 3.b pantu kompetence, kas Līgumos nav piešķirta Savienībai, paliek dalībvalstīm.2. Savienība respektē dalībvalstu vienlīdzību saistībā ar Līgumiem, kā arī to nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, tostarp reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Tā respektē valstu galvenās funkcijas, tostarp nodrošinot valsts teritoriālo integritāti, uzturot likumību un kārtību un aizsargājot valsts drošību. Jo īpaši valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā.3. Saskaņā ar lojālas sadarbības principu Savienība un dalībvalstis ar patiesu savstarpējo cieņu palīdz cita citai veikt uzdevumus, ko nosaka Līgumos.Dalībvalstis veic visus vajadzīgos vispārējos un īpašos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Līgumiem vai no Savienības iestāžu aktiem.Dalībvalstis sekmē Savienības uzdevumu izpildi un atturas no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu.”.6) Iekļauj šādu 3.b pantu, kas aizstāj Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantu:“3.B PANTS1. Savienības kompetenču robežas nosaka kompetences piešķiršanas princips. Savienības kompetenču īstenošanu nosaka subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips.2. Saskaņā ar kompetences piešķiršanas principu Savienība darbojas tikai to kompetenču robežās, ko tai Līgumos piešķīrušas dalībvalstis, lai sasniegtu tajos paredzētos mērķus. Kompetence, kas Līgumos nav piešķirta Savienībai, paliek dalībvalstīm.3. Saskaņā ar subsidiaritātes principu jomās, kuras nav ekskluzīvā Savienības kompetencē, Savienība rīkojas tikai tad, ja dalībvalstis centrālā vai reģionālā un vietējā līmenī nevar pietiekami labi īstenot paredzētās darbības mērķus, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī.Savienības iestādes piemēro subsidiaritātes principu, kas noteikts Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu. Valstu parlamenti nodrošina subsidiaritātes principa ievērošanu saskaņā ar minētajā protokolā izklāstīto procedūru.4. Saskaņā ar proporcionalitātes principu Savienības rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo.Savienības iestādes piemēro proporcionalitātes principu, kas noteikts Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.”.7) 4. un 5. pantu atceļ.8) 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:“6. PANTS1. Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kurā pielāgota Strasbūrā, 2007. gada 12. decembrī, un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem.Hartas noteikumi nekādā ziņā nepaplašina Savienības kompetences, kā tās noteiktas Līgumos.Hartā paredzētās tiesības, brīvības un principus interpretē saskaņā ar Hartas VII sadaļas vispārējiem noteikumiem, ar ko reglamentē tās interpretēšanu un piemērošanu, un pienācīgi ņemot vērā Hartā minētos paskaidrojumus, kuros izklāsta minēto noteikumu pamatu.2. Savienība pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Šī pievienošanās neietekmē Savienības kompetences, kā tās noteiktas Līgumos.3. Pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir Savienības tiesību vispārīgo principu pamats.”.9) 7. pantu groza šādi:
6. a)visā pantā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, kā arī vārdkopu “6. panta 1. punktā minētos principus” aizstāj ar vārdkopu “1.a pantā minētās vērtības”, vārdus “šā Līguma” aizstāj ar vārdu “Līgumu” un vārdu “Komisijas” aizstāj ar vārdiem “Eiropas Komisijas”;
7. b)1. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā svītro pēdējo teikuma daļu “…un var šai dalībvalstij adresēt attiecīgus ieteikumus”; pēdējā teikumā pēdējo teikuma daļu “…un, ievērojot iepriekšminēto procedūru, var aicināt neatkarīgas personas piemērotā termiņā iesniegt ziņojumu par stāvokli attiecīgajā dalībvalstī” aizstāj ar šādu teikuma daļu – “un, pieņemot lēmumu saskaņā ar to pašu procedūru, var nosūtīt attiecīgajai valstij ieteikumus.”;
8. c)2. punktā tekstu “Padome, sanākot valstu vai valdību vadītājiem,” aizstāj ar vārdu “Eiropadome” un vārdkopu “attiecīgās dalībvalsts valdību” aizstāj ar vārdiem “attiecīgo dalībvalsti”;
9. d)5. un 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:“5. Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei piemērojamie noteikumi par balsošanas kārtību ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 309. pantā.”.10) Iekļauj šādu jaunu 7.a pantu:“7.A PANTS1. Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības.2. Piemērojot 1. punktu, Savienība var noslēgt īpašus nolīgumus ar attiecīgajām valstīm. Šajos nolīgumos var būt iekļautas savstarpējas tiesības un pienākumi, kā arī iespēja veikt kopīgas darbības. Par to īstenošanu regulāri apspriežas.”.11) II sadaļas noteikumus iekļauj Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā, kā tas ir grozīts turpmāk un kurš kļūst par Līgumu par Eiropas Savienības darbību.DEMOKRĀTIJAS PRINCIPI12) II sadaļai piešķir jaunu nosaukumu un 8. pantu aizstāj ar šādu jaunu 8. līdz 8.a pantu:“II SADAĻANOTEIKUMI PAR DEMOKRĀTIJAS PRINCIPIEM8. PANTSVisās darbībās Savienība ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās. Savienības pilsonis ir jebkura persona, kurai ir kādas dalībvalsts pilsonība. Savienības pilsonība papildina valsts pilsonību un neaizstāj to.8.A PANTS1. Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija.2. Pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā.Dalībvalstis Eiropadomē pārstāv valstu vai valdību vadītāji, bet Padomē – to valdības, kas savukārt par savu darbību saskaņā ar demokrātijas principiem atbild vai nu savu valstu parlamentiem, vai saviem pilsoņiem.3. Katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem.4. Politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu.8.B PANTS1. Iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem.2. Iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.3. Eiropas Komisija veic plašas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību un pārredzamību.4. Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts.Procedūras un nosacījumi šādas iniciatīvas iesniegšanai ir noteikti atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta pirmajai daļai.8.C PANTSValstu parlamenti aktīvi palīdz nodrošināt Savienības sekmīgu darbību:
10. a)saņemot informāciju no Savienības iestādēm un Savienības leģislatīvo aktu projektus saskaņā ar Protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā;
11. b)sekojot tam, lai būtu ievērots subsidiaritātes princips atbilstīgi procedūrām, kas paredzētas Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu;
12. c)saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu piedaloties izvērtēšanas mehānismos, kas darbojas Savienības politikas aspektu īstenošanai minētajā jomā, atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 61.c pantam, kā arī iesaistoties Eiropola politiskā pārraudzībā un Eurojust darbību izvērtēšanā atbilstīgi minētā Līguma 69.g un 69.d pantam;
13. d)piedaloties Līgumu pārskatīšanas procedūrās atbilstīgi šā Līguma 48. pantam;
14. e)saņemot informāciju par pieteikumiem pievienoties Eiropas Savienībai atbilstīgi šā Līguma 49. pantam;
15. f)piedaloties parlamentu sadarbībā starp valstu parlamentiem un sadarbībā ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar Protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā.”.IESTĀDES13) III sadaļas noteikumus atceļ. III sadaļu aizstāj ar jaunu sadaļu, kurai ir šāds virsraksts:“III SADAĻANOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SAVIENĪBAS IESTĀDĒM”.14) 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:“9. PANTS1. Savienībā ir iestāžu sistēma, kuras uzdevumi ir stiprināt tās vērtības, sekmēt tās mērķu sasniegšanu, kalpot Savienības, tās pilsoņu un dalībvalstu interesēm, kā arī nodrošināt tās politiku un darbību saskaņotību, efektivitāti un nepārtrauktību.Savienības iestādes ir šādas:– Eiropas Parlaments,– Eiropadome,– Padome,– Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”),– Eiropas Savienības Tiesa,– Eiropas Centrālā banka,– Revīzijas palāta.2. Katra iestāde darbojas saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem. Iestādes īsteno pilnīgu savstarpēju sadarbību.3. Noteikumi attiecībā uz Eiropas Centrālo banku un Revīzijas palātu, kā arī sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz citām iestādēm, ir izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienības darbību.4. Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai palīdz Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kuras pilda padomdevējas funkcijas.”.15) Iekļauj šādu 9.a pantu:“9.A PANTS1. Eiropas Parlaments kopīgi ar Padomi veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Tas veic politiskās kontroles un padomdevēja funkcijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līgumos. Tas ievēlē Komisijas priekšsēdētāju.2. Eiropas Parlaments sastāv no Savienības pilsoņu pārstāvjiem. To skaits nepārsniedz septiņi simti piecdesmit, neskaitot priekšsēdētāju. Pilsoņu pārstāvība ir līdzsvaroti proporcionāla, ar minimālo slieksni seši Parlamenta locekļi katrai dalībvalstij. Nevienai dalībvalstij nepiešķir vairāk par deviņdesmit sešām vietām.Eiropadome pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas un ar tā piekrišanu vienprātīgi pieņem lēmumu, ar kuru nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu, ievērojot pirmajā daļā izklāstītos principus.3. Eiropas Parlamenta locekļus ievēl uz pieciem gadiem vispārējās tiešās vēlēšanās brīvā un aizklātā balsojumā.4. Eiropas Parlaments no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un prezidiju.”.16) Iekļauj šādu 9.b pantu:“9.B PANTS1. Eiropadome rosina Savienības attīstību un nosaka atbilstīgus šīs attīstības vispārējos politiskos virzienus un prioritātes. Tā neveic likumdošanas funkciju.2. Eiropadomē ir dalībvalstu vai to valdību vadītāji, tās priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs. Tās darbā piedalās Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.3. Eiropadome sanāk divreiz pusgadā, un to sasauc priekšsēdētājs. Atkarībā no darba kārtības katrs Eiropadomes loceklis var pieņemt lēmumu par kāda ministra dalību un Komisijas priekšsēdētājs – par Komisijas locekļa dalību. Vajadzības gadījumā priekšsēdētājs sasauc Eiropadomes ārkārtas sanāksmi.4. Ja vien Līgumos nav paredzēts citādi, Eiropadome lēmumus pieņem, ievērojot konsensa principu.5. Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju uz divarpus gadiem, ar iespēju pārvēlēt viņu uz vēl vienu termiņu. Kāda šķēršļa vai smaga pārkāpuma gadījumā saskaņā ar to pašu procedūru Eiropadome var anulēt priekšsēdētāja pilnvaras.6. Eiropadomes priekšsēdētājs:
16. a)vada un virza Eiropadomes darbu;
17. b)nodrošina Eiropadomes darba sagatavošanu un nepārtrauktību sadarbībā ar Komisijas priekšsēdētāju un pamatojoties uz Vispārējo lietu padomes darbu;
18. c)cenšas veicināt vienotību un konsensu Eiropadomē;
19. d)pēc katras Eiropadomes sanāksmes sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam.Eiropadomes priekšsēdētājs, ievērojot attiecīgo kompetenci, savā līmenī nodrošina Savienības ārējo pārstāvību jautājumos, kas attiecas uz tās kopējo ārpolitiku un drošības politiku, neskarot pilnvaras, kas piešķirtas Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.Eiropadomes priekšsēdētājs nedrīkst ieņemt amatu savā valstī.”.17) Iekļauj šādu 9.c pantu:“9.C PANTS1. Padome kopā ar Eiropas Parlamentu veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Tā pilda politikas veidošanas un koordinēšanas funkcijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līgumos.2. Padomē no katras dalībvalsts ir pa vienam pārstāvim ministra līmenī, kas pilnvarots uzņemties saistības attiecīgās dalībvalsts valdības vārdā un īstenot balsošanas tiesības.3. Ja vien Līgumos nav paredzēts citādi, Padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.4. No 2014. gada 1. novembra kvalificētu balsu vairākumu definē kā vismaz 55 % Padomes locekļu, kuri ir vismaz piecpadsmit Padomes locekļi un kuri pārstāv dalībvalstis, kas aptver vismaz 65 % no Savienības iedzīvotājiem.Bloķējošais mazākums ir jāveido vismaz četriem Padomes locekļiem, pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka ir panākts kvalificēts balsu vairākums.Citi noteikumi saistībā ar kvalificētu balsu vairākumu ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punktā.5. Pārejas noteikumi, ko saistībā ar kvalificēta balsu vairākuma definīciju piemēros līdz 2014. gada 31. oktobrim, kā arī noteikumi, ko piemēros no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, ir izklāstīti Protokolā par pārejas noteikumiem.6. Padome sanāk vairākos sastāvos, šo sastāvu sarakstu pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 201.b pantu.Vispārējo lietu padome nodrošina konsekvenci dažādu Padomes sastāvu darbā. Tā sagatavo Eiropadomes sanāksmes un nodrošina tām sekojošā darba kontroli, sadarbojoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju un Komisiju.Ārlietu padome izstrādā Savienības ārpolitisko darbību, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām stratēģiskām pamatno­stādnēm, un nodrošina Savienības darbību konsekvenci.7. Dalībvalstu valdību Pastāvīgo pārstāvju komiteja atbild par Padomes darba sagatavošanu.8. Padomes sanāksmes ir atklātas, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu. Šajā nolūkā katra Padomes sanāksme ir sadalīta divās daļās, kas attiecīgi veltītas Savienības leģislatīvo aktu apspriešanai un neleģislatīviem jautājumiem.9. Padomes sastāvu prezidentūru, izņemot Ārlietu padomes prezidentūru, uzņemas dalībvalstu pārstāvji Padomē, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu, saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 201.b pantu.”.18) Iekļauj šādu 9.d pantu:“9.D PANTS1. Komisija sekmē vispārējās Savienības intereses un šajā nolūkā uzņemas atbilstīgu iniciatīvu. Tā nodrošina Līgumu piemērošanu, kā arī iestāžu saskaņā ar Līgumiem pieņemto pasākumu piemērošanu. Tā uzrauga Savienības tiesību piemērošanu, ko kontrolē Eiropas Savienības Tiesa. Tā veic budžeta izpildi un vada programmas. Tā arī veic saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijas, kas paredzētas Līgumos. Tā nodrošina Savienības ārējo pārstāvību, izņemot kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomu un citus Līgumos paredzētus gadījumus. Tā ierosina Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi, lai panāktu iestāžu savstarpējas vienošanās.2. Ja vien Līgumos nav noteikts citādi, Savienības leģislatīvos aktus var pieņemt, tikai pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Pārējos aktus pieņem, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ja tā paredzēts Līgumos.3. Komisijas pilnvaru termiņš ir pieci gadi.Komisijas locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un uzticību Eiropas idejai, un no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma.Veicot savus pienākumus, Komisija ir pilnīgi neatkarīga. Neskarot 9.e panta 2. punktu, Komisijas locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas iestādes, vai struktūras norādījumus. Viņi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem vai uzdevumu veikšanu.4. Tādas Komisijas sastāvā, kas iecelta pēc Lisabonas Līguma spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā 2014. gada 31. oktobrī, ir viens pilsonis no dalībvalsts, ietverot tās priekšsēdētāju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kurš vienlaikus ir viens no Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem.5. No 2014. gada 1. novembra Komisijā ir tāds locekļu skaits, kurš atbilst divām trešdaļām dalībvalstu skaita, ietverot tajā attiecīgās Komisijas priekšsēdētāju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, ja vien Eiropadome ar vienprātīgu lēmumu nenolemj šo skaitu mainīt.Komisijas locekļus izraugās no dalībvalstu pilsoņiem, pamatojoties uz dalībvalstu absolūti vienlīdzīgas rotācijas sistēmu tā, lai atbilstoši tiktu atspoguļots visu Savienības dalībvalstu demogrāfiskais un ģeogrāfiskais diapazons. Šo kārtību vienprātīgi pieņem Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 211.a pantu.6. Komisijas priekšsēdētājs:
20. a)nosaka pamatnostādnes, saskaņā ar kurām Komisijai jāstrādā,
21. b)lemj par Komisijas iekšējo organizāciju, nodrošinot tās konsekventu, efektīvu un koleģiālu darbību,
22. c)no Komisijas locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāja vietniekus, izņemot Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.Komisijas loceklis atkāpjas no amata, ja to pieprasa priekšsēdētājs. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atkāpjas no amata saskaņā ar 9.e panta 1. punktā noteikto procedūru, ja to pieprasa priekšsēdētājs.7. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pēc atbilstīgas apspriešanās, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, piedāvā Eiropas Parlamentam kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam. Šo kandidātu Eiropas Parlaments ievēl ar savu locekļu balsu vairākumu. Ja šis kandidāts nesaņem nepieciešamo vairākuma atbalstu, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, viena mēneša laikā iesaka jaunu kandidātu, kuru Eiropas Parlaments ievēlē, ievērojot tādu pašu procedūru.Padome, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto priekšsēdētāju, pieņem to pārējo personu sarakstu, kurus tā iesaka iecelt par Komisijas locekļiem. Tos izraugās, balstoties uz dalībvalstu ierosinājumiem, saskaņā ar 3. punkta otrajā daļā un 5. punkta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.Priekšsēdētāja, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un pārējo Komisijas locekļu kandidatūras kopumā ar balsojumu apstiprina Eiropas Parlaments. Balstoties uz šo apstiprinājumu un pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, Komisiju ieceļ Eiropadome.8. Komisija kopumā ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 201. pantu Eiropas Parlaments var pieņemt priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai. Ja šādu priekšlikumu pieņem, Komisijas locekļi kopīgi atkāpjas un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atkāpjas no amata Komisijā.”.19) Iekļauj šādu jaunu 9.e pantu:“9.E PANTS1. Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu ieceļ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos. Eiropadome var anulēt viņa pilnvaras saskaņā ar to pašu procedūru.2. Augstais pārstāvis īsteno Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Izsakot priekšlikumus, Augstais pārstāvis veicina šīs politikas attīstību, un to īsteno saskaņā ar Padomes piešķirtajām pilnvarām. Tas pats attiecas uz kopējo drošības un aizsardzības politiku.3. Augstais pārstāvis vada Ārlietu padomi.4. Augstais pārstāvis ir viens no Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem. Viņš nodrošina Savienības ārējās darbības konsekvenci. Viņš Komisijā atbild par tās pārziņā esošo ārējo attiecību veidošanu un citu Savienības ārējo darbību aspektu koordināciju. Veicot šos pienākumus Komisijā, un tikai attiecībā uz šiem pienākumiem Augstajam pārstāvim ir saistošas Komisijas procedūras tiktāl, cik tas atbilst 2. un 3. punktam.”.20) Iekļauj šādu 9.f pantu:“9.F PANTS1. Eiropas Savienības Tiesas sastāvā ir Tiesa, Vispārējā tiesa un specializētās tiesas. Tā nodrošina, ka tiek ievērots tiesiskums Līgumu interpretēšanā un piemērošanā.Dalībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.2. Tiesas sastāvā ir pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. Tai palīdz ģenerāladvokāti.Vispārējās tiesas sastāvā ir vismaz pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts.Tiesas tiesnešus un ģenerāladvokātus un Vispārējās tiesas tiesnešus izvēlas no personām, par kuru neatkarību nav šaubu un kuras atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. un 224. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Savstarpēji vienojoties, viņus uz sešiem gadiem ieceļ dalībvalstu valdības. Tiesnešus un ģenerāladvokātus, kas atstāj amatu, var iecelt amatā atkārtoti.3. Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar Līgumu noteikumiem:
23. a)lemj par prasībām, kuras iesniegusi kāda dalībvalsts, iestāde, fiziska vai juridiska persona,
24. b)pēc dalībvalstu tiesu pieprasījuma sniedz prejudiciālus nolēmumus par Savienības tiesību aktu interpretāciju vai iestāžu pieņemto aktu spēkā esamību,
25. c)lemj citās lietās, kas noteiktas Līgumos.”.21) IV sadaļas noteikumus iekļauj Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, kā tas ir grozīts turpmāk.CIEŠĀKA SADARBĪBA22) IV sadaļas nosaukumā pārņem VII sadaļas nosaukumu, proti, “CIEŠĀKAS SADARBĪBAS NOTEIKUMI”, un 27.a līdz 27.e pantu, 40. līdz 40.b pantu un 43. līdz 45. pantu aizstāj ar šādu 10. pantu, kas aizstāj arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 11. un 11.a pantu. Minētos pantus aizstāj arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.a līdz 280.i pants, kā izklāstīts šā Līguma 2. panta 278. punktā:“10. PANTS1. Dalībvalstis, kuras savā starpā vēlas izveidot ciešāku sadarbību jomās, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē, var izmantot Savienības iestādes un īstenot šīs kompetences, piemērojot attiecīgos Līgumu noteikumus, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar kārtību, kas noteikta šajā pantā, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.a līdz 280.i pantā.Ciešākas sadarbības mērķis ir veicināt Savienības mērķu sasniegšanu, aizsargāt tās intereses un pastiprināt integrācijas procesu. Visas dalībvalstis var iesaistīties šādā sadarbībā jebkurā laikā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.c pantu.2. Padome kā galējo līdzekli pieņem lēmumu, ar ko dod atļauju sākt ciešāku sadarbību, ja konstatēts, ka Savienība kopumā nevar pieņemamā termiņā sasniegt šādas sadarbības mērķus, un ar noteikumu, ka tajā piedalās vismaz deviņas dalībvalstis. Padome pieņem lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.d pantā paredzēto procedūru.3. Visi Padomes locekļi var piedalīties Padomes apspriedēs, bet balsošanā piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuras ir iesaistītas ciešākā sadarbībā. Noteikumi par balsošanas kārtību ir ietverti Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.e pantā.4. Ciešākas sadarbības procesā pieņemtie akti ir saistoši tikai iesaistītajām dalībvalstīm. Tos neuzskata par acquis, kas ir jāpieņem valstīm, kuras pretendē uz pievienošanos Savienībai.”.23) V sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu – “Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību un īpaši noteikumi par kopējo ārpolitiku un drošības politiku”.VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR ĀRĒJO DARBĪBU24) Iekļauj šādu jaunu 1. nodaļu un šādu jaunu 10.a un 10.b pantu:“1. NODAĻAVISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR SAVIENĪBAS ĀRĒJO DARBĪBU10.A PANTS1. Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana.Savienība cenšas attīstīt attiecības un veidot partnerību ar trešām valstīm un starptautiskām, reģionālām vai pasaules organizācijām, kuras atzīst pirmajā daļā minētos principus. Tā sekmē kopīgu problēmu risināšanu, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā.2. Savienība nosaka un īsteno kopējo politiku un darbības, kā arī tiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai:
26. a)sargātu savas vērtības, pamatintereses, drošību, neatkarību un integritāti;
27. b)konsolidētu un atbalstītu demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus;
28. c)saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem, Helsinku Nobeiguma akta principiem un Parīzes Hartas mērķiem, tostarp attiecībā uz ārējām robežām;
29. d)veicinātu jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību, lai sasniegtu galveno mērķi – izskaustu nabadzību;
30. e)veicinātu visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus;
31. f)palīdzētu attīstīt starptautiskus pasākumus vides kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī pasaules dabas resursu stabilai apsaimniekošanai un izmantošanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību;
32. g)palīdzētu iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kurus skārušas dabas vai cilvēku izraisītās katastrofas; unh) sekmētu starptautisku sistēmu, kuras pamatā ir ciešāka daudzpusēja sadarbība un laba pasaules līmeņa vadība.3. Sagatavojot un īstenojot Savienības ārējās darbības dažādās jomās, kas ietvertas šajā sadaļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību piektajā daļā, kā arī citu tās politiku ārējos aspektus, Savienība ievēro principus un tiecas sasniegt mērķus, kas minēti šā Līguma 1. un 2. punktā.Savienība nodrošina konsekvenci savas ārējās darbības dažādās jomās, kā arī šo jomu un pārējās politikas savstarpēju konsekvenci. Padome un Komisija, kam palīdz Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, atbild par šīs konsekvences nodrošināšanu un šajā nolūkā sadarbojas.10.B PANTS1. Pamatojoties uz 10.a pantā minētajiem principiem un mērķiem, Eiropadome nosaka Savienības stratēģiskās intereses un mērķus.Eiropadomes pieņemtie lēmumi par Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem attiecas uz kopējo ārpolitiku, drošības politiku un citām Savienības ārējās darbības jomām. Šādi lēmumi var attiekties uz Savienības attiecībām ar konkrētu valsti vai reģionu, un tiem var būt tematiska ievirze. Tajos nosaka šo attiecību ilgumu un līdzekļus, ko var izmantot Savienība un dalībvalstis.Eiropadome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc Padomes ieteikuma, ko pēdējā pieņēmusi, ievērojot katrai jomai noteikto kārtību. Eiropadomes pieņemtos lēmumus īsteno saskaņā ar Līgumos noteiktajām procedūrām.2. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku un Komisija attiecībā uz citām ārējās darbības jomām var iesniegt Padomei kopējus priekšlikumus.”.KOPĒJĀ ĀRPOLITIKA UN DROŠĪBAS POLITIKA25) Iekļauj šādus jaunus virsrakstus:“2. NODAĻAĪPAŠI NOTEIKUMI PAR KOPĒJO ĀRPOLITIKU UN DROŠĪBAS POLITIKU1. IEDAĻAKOPĪGI NOTEIKUMI”.26) Iekļauj šādu jaunu 10.c pantu:“10.C PANTSSaskaņā ar šo nodaļu Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir 1. nodaļā izklāstītie principi, Savienība tiecas sasniegt tur minētos mērķus un rīkojas saskaņā ar tur izklāstītajiem vispārīgiem noteikumiem.”.27) 11. pantu groza šādi:
33. a)1. punktu aizstāj ar šādiem diviem punktiem:“1. Savienības kompetence kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos attiecas uz visām ārpolitikas jomām un visiem jautājumiem saistībā ar Savienības drošību, tostarp pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izstrādi, kam var sekot kopējas aizsardzības izveide.Uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku attiecas īpaši noteikumi un procedūras. To nosaka un īsteno Eiropadome un Padome ar vienprātīgu lēmumu, izņemot gadījumus, ja Līgumos paredzēts citādi. Leģislatīvu aktu pieņemšana nav paredzēta. Kopējo ārpolitiku un drošības politiku atbilstīgi Līgumiem īsteno Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis. Eiropas Parlamenta un Komisijas īpašā loma šajā jomā ir noteikta Līgumos. Eiropas Savienības Tiesai nav jurisdikcijas attiecībā uz šiem noteikumiem, izņemot tās jurisdikciju pārraudzīt atbilstību šā Līguma 25.b pantam un izskatīt dažu lēmumu likumību, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 240.a panta otrajā daļā.2. Atbilstīgi Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem Savienība veic, nosaka un īsteno kopējo ārpolitiku un drošības politiku, pamatojoties uz savstarpēju politisku solidaritāti dalībvalstu starpā, uz vispārēju interešu noteikšanu un uz arvien lielāku dalībvalstu darbības konverģenci.”;
34. b)2. punktu, ko numurē kā 3. punktu, groza šādi:
35. i)pirmās daļas beigās pievieno šādu vārdkopu:“... un ievēro Savienības darbību šajā jomā.”,
36. ii)trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Padome un Augstais pārstāvis nodrošina šo principu ievērošanu.”.28) 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:“12. PANTS“Savienība īsteno kopējo ārpolitiku un drošības politiku:
37. a)nosakot vispārīgas pamatnostādnes;
38. b)pieņemot lēmumus, kuros nosaka:
39. i)Savienībai veicamās darbības,
40. ii)Savienības nostāju,iii) kārtību
41. i)un
42. ii)apakšpunktā minēto lēmumu īstenošanai;kā arīc) stiprinot dalībvalstu sistemātisku sadarbību politikas īstenošanā.”.29) 13. pantu groza šādi:
43. a)1. punktā vārdkopu “kopējās ārpolitikas un drošības politikas principus un vispārējās pamatnostādnes” aizstāj ar vārdkopu “Savienības stratēģiskās intereses un kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus un vispārējās pamatnostādnes”, pievieno teikumu “Tā pieņem vajadzīgos lēmumus.” un iekļauj šādu daļu:“Ja to prasa starptautiskās norises, Eiropadomes priekšsēdētājs sasauc Eiropadomes ārkārtas sanāksmi, lai noteiktu Savienības politikas stratēģiskos virzienus saistībā ar šādām norisēm.”;
44. b)2. punktu svītro un 3. punktu numurē kā 2. punktu. Pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu – “Padome izstrādā kopējo ārpolitiku un drošības politiku un pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu un īstenotu šo politiku, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām vispārējām pamatnostādnēm un stratēģiskajiem virzieniem.”. Otro daļu svītro. Trešajā daļā, kura kļūst par otro daļu, pēc vārda “Padome” iekļauj vārdkopu “un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos”;
45. c)iekļauj šādu jaunu punktu:“3. Kopējo ārpolitiku un drošības politiku īsteno Savienības Augstais pārstāvis un dalībvalstis, izmantojot valstu un Savienības līdzekļus.”.30) Iekļauj šādu jaunu 13.a pantu:“13.A PANTS1. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas vada Ārlietu padomi, ar saviem ierosinājumiem palīdz kopējās ārpolitikas un drošības politikas izstrādē un nodrošina Eiropadomes un Padomes pieņemto lēmumu īstenošanu.2. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos pārstāv Savienību jautājumos, kas saistīti ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Viņš Savienības vārdā risina politisko dialogu ar trešām personām un pauž Savienības nostāju starptautiskās organizācijās un starptautiskās konferencēs.3. Augstajam pārstāvim pilnvaru īstenošanā palīdz Eiropas Ārējās darbības dienests. Šis dienests strādā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, un tajā ir Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas attiecīgo struktūrvienību ierēdņi, kā arī darbinieki, kurus ir norīkojuši dalībvalstu diplomātiskie dienesti. Eiropas Ārējās darbības dienesta organizāciju un darbību nosaka ar Padomes lēmumu. Padome lēmumu par Augstā pārstāvja priekšlikumu pieņem ar vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un pēc tam, kad saņemta Komisijas piekrišana.”.31) 14. pantu groza šādi:
46. a)1. punktā divus pirmos teikumus aizstāj ar šādu teikumu – “Ja starptautiskās situācijas dēļ ir vajadzīga operacionāla Savienības rīcība, Padome pieņem nepieciešamos lēmumus.”;
47. b)2. punkts kļūst par 1. punkta otro daļu un attiecīgi maina turpmāko punktu numerāciju. Jaunās daļas pirmajā teikumā tekstu “kopīgo rīcību,” aizstāj ar tekstu “šādu lēmumu,” un vārdus “šīs rīcības” aizstāj ar vārdiem “minētā lēmuma”. Pēdējo teikumu svītro;
48. c)3. punktā, ko numurē kā 2. punktu, teikuma daļu “Kopīgā rīcība dalībvalstīm ir saistoša,” aizstāj ar teikuma daļu “Panta 1. punktā minētie lēmumi dalībvalstīm ir sais­toši,”;
49. d)pašreizējo 4. punktu svītro un attiecīgi maina turpmāko punktu numerāciju;
50. e)5. punkta, ko numurē kā 3. punktu, pirmajā teikumā tekstu “valsts saskaņā ar kopīgo rīcību paredzējusi pieņemt savu nostāju vai sākt savu rīcību, tā laikus sniedz informāciju,” aizstāj ar tekstu “dalībvalsts saskaņā ar 1. punktā minētajiem lēmumiem paredzējusi pieņemt savu nostāju vai sākt savu rīcību, tā laikus sniedz informāciju,”;
51. f)6. punkta, ko numurē kā 4. punktu, pirmajā teikumā teikuma daļu “bet Padome nav pieņēmusi lēmumu,” aizstāj ar teikuma daļu “bet 1. punktā minētais lēmums nav pārskatīts,” un vārdus “kopīgās rīcības” aizstāj ar vārdiem “minētā lēmuma”;
52. g)7. punkta, ko numurē kā 5. punktu, pirmajā teikumā vārdkopu “kopīgo rīcību” aizstāj ar vārdkopu “šajā pantā minēto lēmumu” un otrajā teikumā vārdkopu “kopīgās rīcības mērķiem vai mazināt tās iedarbību” aizstāj ar vārdkopu “1. punktā minētā lēmuma mērķiem vai mazināt tā iedarbību”.32) 15. panta sākuma tekstu “Padome pieņem kopēju nostāju. Kopējā nostājā nosaka” aizstāj ar vārdiem “Padome pieņem lēmumus, kuros nosaka” un priekšpēdējo vārdu “kopējo” aizstāj ar vārdu “Savienības”.33) Iekļauj 15.a pantu, kurā pārņem 22. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:
53. a)1. punktā vārdkopu “Katra dalībvalsts vai Komisija var griezties Padomē” aizstāj ar tekstu “Katra dalībvalsts, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos vai Augstais pārstāvis, ko atbalsta Komisija, var vērsties Padomē” un vārdkopu “iesniegt Padomei priekšlikumus” aizstāj ar vārdkopu “attiecīgi iesniegt Padomei iniciatīvas vai priekšlikumus”;
54. b)2. punktā vārdu “prezidentvalsts” aizstāj ar vārdkopu “Savienības Augstais pārstāvis” un vārdkopu “vai pēc Komisijas vai kādas dalībvalsts lūguma” aizstāj ar vārdkopu “vai pēc kādas dalībvalsts lūguma”.34) Iekļauj 15.a pantu, kurā pārņem 23. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:
55. a)1. punktā pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu – “Lēmumus, kas noteikti šajā nodaļā, Eiropadome un Padome pieņem vienprātīgi, ja vien šajā nodaļā nav paredzēts citādi. Leģislatīvu aktu pieņemšana nav paredzēta.”, un otrās daļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu – “Ja Padomes locekļi, kuri šādi kvalificē savu atturēšanos, pārstāv vismaz vienu trešo daļu dalībvalstu, kas savukārt aptver vismaz vienu trešo daļu Savienības iedzīvotāju, lēmumu nepieņem.”;
56. b)2. punktu groza šādi:
57. i)pirmo ievilkumu aizstāj ar šādiem diviem ievilkumiem:“– pieņem lēmumus par Savienības rīcību un nostāju, pamatojoties uz Eiropadomes pieņemtu lēmumu, kas attiecas uz Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem, kuri minēti 10.b panta 1. punktā;– pieņem lēmumus par Savienības rīcību un nostāju, pamatojoties uz Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu, kas iesniegts pēc īpaša lūguma, ar ko Eiropadome vēršas pie viņa pēc pašas vai pēc Augstā pārstāvja iniciatīvas;”,
58. ii)otrajā ievilkumā, kas ir kļuvis par trešo ievilkumu, vārdkopu “kopīgas rīcības vai kopējas nostājas īstenošanai” aizstāj ar vārdkopu “, lai īstenotu lēmumu par Savienības rīcību un nostāju”,iii) otrajā daļā, pirmajā teikumā vārdu “svarīgu” aizstāj ar vārdu “būtisku”; pēdējo teikumu aizstāj ar tekstu “Augstais pārstāvis ciešā saziņā ar iesaistīto dalībvalsti meklē tai pieņemamu risinājumu. Ja tas neizdodas, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieprasīt, lai šo lietu nodod izlemt Eiropadomei ar vienprātīgi pieņemtu lēmumu.”,
59. iv)trešo daļu aizstāj ar šādu jaunu 3. punktu, pēdējā daļa kļūst par 4. punktu un 3. punktu numurē kā 5. punktu:“3. Eiropadome var vienprātīgi pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu gadījumos, kas nav minēti 2. punktā.”;
60. c)punktā, ko numurē kā 4. punktu, vārdkopu “Šis punkts neattiecas uz” aizstāj ar vārdkopu “2. un 3. punkts neattiecas uz”.35) 16. pantu groza šādi:
61. a)vārdu “Padomē” aizstāj ar vārdkopu “Eiropadomē un Padomē”, svītro vārdkopu “cita citu informē un” un tekstu “lai panāktu to, ka ar saskaņotu rīcību tiek nodrošināta iespējami efektīva Savienības ietekme” aizstāj ar vārdkopu “lai formulētu kopējo nostāju.”;
62. b)pēc pēdējā teikuma iekļauj šādus teikumus – “Pirms uzsākt kādu darbību starptautiskā mērogā vai uzņemties kādas saistības, kuras varētu ietekmēt Savienības intereses, katra dalībvalsts apspriežas ar pārējām Eiropadomē vai Padomē. Dalībvalstis, saskaņojot savas darbības, nodrošina to, ka Savienība spēj aizstāvēt savas intereses un vērtības starptautiskā mērogā. Dalībvalstis ir savstarpēji solidāras.”;
63. c)pievieno divas šādas daļas:“Kad Eiropadome vai Padome ir noteikusi Savienības kopējo nostāju pirmās daļas nozīmē, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu ārlietu ministri koordinē savas darbības Padomē.Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un Savienības delegācijas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās sadarbojas un veicina kopējas nostājas formulēšanu un īstenošanu.”.36) 17. panta tekstu pārceļ uz 28.a pantu, izdarot grozījumus, kā izklāstīts 49. punktā.37) 18. pantu groza šādi:
64. a)1. līdz 4. punktu svītro;
65. b)5. punktā, ko nenumurē, tekstu “, kad vien tā uzskata par vajadzīgu,” aizstāj ar vārdkopu “pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma” un beigās pievieno šādu teikumu – “Īpašais pārstāvis īsteno savas pilnvaras Augstā pārstāvja vadībā.”.38) 19. pantu groza šādi:
66. a)1. punkta pirmajā un otrajā daļā vārdus “kopējās nostājas” aizstāj ar vārdiem “Savienības nostājas” attiecīgajā locījumā un pirmās daļas beigās pievieno šādu jaunu teikumu – “Šo koordināciju organizē Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.”;
67. b)2. punktu groza šādi:
68. i)pirmajā daļā teikuma daļu “Neskarot 1. punktu un 14. panta 3. punktu,” aizstāj ar vārdkopu “Saskaņā ar 11. panta 3. punktu” un vārdkopu “informē pārējās dalībvalstis,” aizstāj ar vārdkopu “informē pārējās dalībvalstis un Augsto pārstāvi”,
69. ii)otrās daļas pirmajā teikumā pēc vārdkopas “pārējās dalībvalstis” iekļauj vārdkopu “un Augsto pārstāvi”, otrajā teikumā tekstu “Dalībvalstīm, kuras ir Drošības padomes pastāvīgās locekles, ir, pildot savas funkcijas, jānodrošina Savienības nostājas un interešu atbalsts,” aizstāj ar vārdkopu “Dalībvalstis, kuras ir Drošības padomes locekles, šo funkciju izpildē nodrošina Savienības nostājas un interešu aizstāvību,”,iii) iekļauj šādu jaunu trešo daļu:“Ja Savienība ir definējusi nostāju jautājumā, kurš ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes darba kārtībā, dalībvalstis, kas ir pārstāvētas Drošības padomē, lūdz, lai Augstais pārstāvis iepazīstina ar Savienības nostāju.”.39) 20. pantu groza šādi:
70. a)pirmajā daļā vārdus “Komisijas delegācijas” aizstāj ar vārdiem “Savienības delegācijas” un vārdkopu “nolūkā ievērot un īstenot Padomes noteiktās kopējās nostājas un kopīgās rīcības” aizstāj ar tekstu “, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti un īstenoti lēmumi par Savienības nostāju un rīcību saskaņā ar šo nodaļu”;
71. b)otrajā daļā tekstu “apmainoties ar informāciju, veicot kopīgu izvērtēšanu” aizstāj ar vārdkopu “apmainoties ar informāciju un veicot kopīgu izvērtēšanu” un svītro tekstu “un palīdzot ieviest Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 20. pantā minētos noteikumus”;
72. c)pievieno šādu jaunu daļu:“Tās palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības uz aizsardzību trešo valstu teritorijā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 17. panta 2. punkta
73. c)apakšpunktā, un to pasākumu izpildi, kas noteikti saskaņā ar minētā Līguma 20. pantu.”.40) 21. pantu groza šādi:
74. a)Pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:“Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos regulāri apspriežas ar Eiropas Parlamentu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas un kopējās drošības un aizsardzības politikas būtiskākajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli un informē to par šo politiku attīstību. Viņš nodrošina to, ka attiecīgi ievēro Eiropas Parlamenta viedokli. Eiropas Parlamenta informēšanā var iesaistīt īpašos pārstāvjus.”;
75. b)otrās daļas pirmajā teikumā aiz vārda “Padomei” iekļauj vārdkopu “un Augstajam pārstāvim”, otrajā teikumā vārdus “rīko gadskārtējas” aizstāj ar vārdkopu “divreiz gadā rīko” un pēc vārdiem “drošības politikas” pievieno tekstu “, tostarp kopējās drošības un aizsardzības politikas”.41) 22. panta tekstu pārceļ uz 15.a pantu; to groza, kā norādīts šā panta 33. punktā.42) 23. panta tekstu pārceļ uz 15.b pantu; to groza, kā norādīts šā panta 34. punktā.43) 24. pantu aizstāj ar šādu pantu:“24. PANTS“Savienība var noslēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām dalībvalstīm vai starptautiskām organizācijām tajās jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa.”.44) 25. pantu groza šādi:
76. a)pirmajā daļā pirmajā teikumā atsauce uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ir aizstāta ar atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību, pēc vārdkopas “pēc Padomes lūguma” iekļauj tekstu “, pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos lūguma”; otrajā teikumā vārdkopu “neskarot prezidentvalsts un Komisijas kompetenci.” aizstāj ar vārdkopu “neskarot Augstā pārstāvja pilnvaras.”;
77. b)otro daļu aizstāj ar šādu daļu – “Atbilstīgi šai nodaļai Politikas un drošības komiteja Padomes un Augstā pārstāvja vadībā īsteno krīzes pārvarēšanas pasākumu politisku kontroli un stratēģisku vadību, kā minēts 28.b pantā.”;
78. c)trešajā daļā tekstu “Neskarot 47. pantu, “ svītro.45) 26. un 27. pantu atceļ. Iekļauj šādus divus pantus – 25.a un 25.b pantu, ar 25.b pantu aizstājot 47. pantu:“25.A PANTSAtbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 16.b pantam un atkāpjoties no tā 2. punkta, Padome pieņem lēmumu, ar kuru nosaka noteikumus par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz to personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis, īstenojot darbības saistībā ar šīs nodaļas darbības jomu, un nosaka noteikumus par šādu datu brīvu apriti. Šo noteikumu izpildi kontrolē neatkarīgas iestādes.25.B PANTSKopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošana neietekmē iestāžu veikto procedūru un iestādēm piešķirto pilnvaru piemērošanu, kas paredzētas Līgumos, lai īstenotu Savienības kompetenci, kas minēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 2.b līdz 2.e pantā.Tāpat arī to politiku īstenošana, kas minēta šajos pantos, neietekmē iestāžu veikto procedūru un iestādēm piešķirto pilnvaru piemērošanu, kas Līgumos noteiktas Savienības kompetences īstenošanai saskaņā ar šo nodaļu.”.46) 27.a līdz 27.e pantu par ciešāku sadarbību aizstāj ar 10. pantu atbilstīgi šā panta 22. punktam.47) 28. pantu groza šādi:
79. a)1. punktu svītro un attiecīgi maina turpmāko punktu numerāciju, visā pantā vārdus “Eiropas Kopienu” aizstāj ar vārdu “Savienības”;
80. b)2. punktā, ko numurē kā 1. punktu, tekstu “ievērojot noteikumus, kuri attiecas uz šajā sadaļā minētajām jomām” aizstāj ar vārdkopu “īstenojot šīs nodaļas noteikumus”;
81. c)3. punktā, ko numurē kā 2. punktu, pirmajā daļā vārdkopu “šo noteikumu īstenošana” aizstāj ar vārdkopu “šīs sadaļas noteikumu īstenošana”;
82. d)pievieno šādu jaunu 3 punktu, svītrojot 4. punktu:“3. Padome pieņem lēmumu, paredzot īpašas procedūras, lai garantētu ātru pieeju apropriācijām Savienības budžetā steidzamai kopējās ārpolitikas un drošības politikas iniciatīvu finansēšanai, jo īpaši attiecībā uz 28.a panta 1. punktā un 28.b pantā minēto uzdevumu sagatavošanas darbiem. Tā pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.28.a panta 1. punktā un 28.b pantā minēto uzdevumu sagatavošanas darbus, ko nesedz no Savienības budžeta, finansē no sākumfonda, kuru veido dalībvalstu iemaksas.Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma pieņem lēmumus, kuros nosaka:
83. a)procedūras sākumfonda izveidei un finansēšanai, jo īpaši fondam iedalītās summas,
84. b)sākumfonda pārvaldības procedūras,
85. c)finanšu kontroles procedūras.Ja kādu saskaņā ar 28.a panta 1. punktu un 28.b pantu plānoto uzdevumu nevar segt no Savienības budžeta, Padome pilnvaro Augsto pārstāvi izmantot fondu. Augstais pārstāvis Padomei ziņo par pilnvarojuma īstenošanu.”.KOPĒJĀ DROŠĪBAS UN AIZSARDZĪBAS POLITIKA48) Iekļauj šādu jaunu 2. iedaļu:“2. IEDAĻANOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KOPĒJO DROŠĪBAS UN AIZSARDZĪBAS POLITIKU”.49) Iekļauj 28.a pantu, kurā pārņem 17. panta tekstu:
86. a)iekļauj šādu jaunu 1. punktu, nākamo punktu numurējot kā 2. punktu:“1. Kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa. Tā nodrošina Savienības darbības spēju, izmantojot civilos un militāros līdzekļus. Savienība var tos izmantot misijās ārpus Savienības, lai nodrošinātu miera uzturēšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu saskaņā ar principiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos. Šos pienākumus veic, izmantojot dalībvalstu piedāvātās iespējas.”;
87. b)1. punktu, ko numurē kā 2. punktu, groza šādi:
88. i)pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:“2. Kopējā drošības un aizsardzības politika ietver pakāpenisku Savienības kopējās aizsardzības politikas izstrādi. Šajā procesā izveidota kopēja aizsardzība, kad Eiropadome vienprātīgi to nolems. Tādā gadījumā tā iesaka dalībvalstīm pieņemt šādu lēmumu saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.”,
89. ii)otrajā daļā vārdkopu “saskaņā ar šo pantu” aizstāj ar vārdkopu “saskaņā ar šo iedaļu”,iii) trešo daļu svītro;
90. c)pašreizējo 2., 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādu 3. līdz 7. punktu:“3. Dalībvalstis ar savām civilajām un militārajām iespējām atbalsta Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu, lai veicinātu Padomes noteikto mērķu sasniegšanu. Tās dalībvalstis, kuras kopā veido daudznacionālos spēkus, var nodrošināt šo spēku izmantošanu arī kopējai drošības politikai un aizsardzības politikai.Aizsardzības spēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma aģentūra (turpmāk “Eiropas Aizsardzības aģentūra”) apzina operacionālās vajadzības, sekmē pasākumus to apmierināšanai, veicina aizsardzības nozares rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai nepieciešamo pasākumu noteikšanu un, vajadzības gadījumā, to īstenošanu, piedalās Eiropas spēju un bruņojuma politikas noteikšanā un palīdz Padomei novērtēt militāro spēju uzlabošanos.4. Lēmumus saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu, ar kuriem uzsāk šajā pantā minēto misiju, Padome pieņem vienprātīgi pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma vai kādas dalībvalsts iniciatīvas. Augstais pārstāvis, vajadzības gadījumā – kopā ar Komisiju, var ierosināt izmantot gan valstu resursus, gan Savienības instrumentus.5. Padome var uzticēt kāda Savienības uzdevuma izpildi dalībvalstu grupai, lai aizsargātu Savienības vērtības un kalpotu tās interesēm. Šāda uzdevuma izpildi reglamentē 28.c pantā.6. Tās dalībvalstis, kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem un kuras šajā jomā ir uzņēmušās ciešākas saistības cita pret citu sarežģītāko uzdevumu izpildīšanai, nodibina pastāvīgu strukturētu sadarbību Savienībā. Šādu sadarbību reglamentē 28.e pants. Tā neietekmē 28.b panta noteikumus.7. Gadījumos, kad kāda dalībvalsts kļūst par bruņotas agresijas upuri savā teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums sniegt tai atbalstu un palīdzību ar visiem to rīcībā esošajiem līdzekļiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantu. Tas neskar dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes.Saistības un sadarbība šajā jomā atbilst saistībām, kuras nosaka Ziemeļatlantijas Līguma organizācija, kas tām valstīm, kuras ir tās locekles, turpina būt to kolektīvās aizsardzības pamats un joprojām ir forums šīs aizsardzības īstenošanai.”.50) Iekļauj šādu jaunu 28.b līdz 28.e pantu:“28.B PANTS1. Uzdevumi, kas minēti 28.a panta 1. punktā un kuru izpildē Savienība var izmantot civilos un militāros līdzekļus, ietver kopējas atbruņošanas operācijas, humanitāros un glābšanas uzdevumus, militārās konsultēšanas un palīdzības uzdevumus, konfliktu novēršanas un miera uzturēšanas uzdevumus, kaujas uzdevumus krīzes pārvarēšanai, tostarp miera atjaunošanu un stabilizāciju pēc konflikta novēršanas. Visi šie uzdevumi var veicināt cīņu pret terorismu, tostarp atbalstot trešās valstis terorisma apkarošanā to teritorijā.2. Padome pieņem lēmumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem uzdevumiem, nosakot to mērķus un darbības jomu, kā arī to īstenošanas vispārējos nosacījumus. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, darbojoties Padomes vadībā un ciešā un pastāvīgā sadarbībā ar Politikas un drošības komiteju, nodrošina šādu uzdevumu civilo un militāro aspektu koordināciju.28.C PANTS1. Īstenojot saskaņā ar 28.b pantu pieņemtos lēmumus, Padome var uzticēt kādu uzdevumu to dalībvalstu grupai, kurām ir vēlme un nepieciešamās spējas uzdevuma veikšanai. Šīs dalībvalstis sadarbībā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos vienojas par uzdevuma izpildīšanas vadību.2. Dalībvalstis, kas piedalās uzdevuma īstenošanā, pēc pašu iniciatīvas vai citas dalībvalsts lūguma regulāri informē Padomi par tā norisi. Ja uzdevuma izpildīšana saistīta ar nozīmīgiem jauniem pavērsieniem vai tās dēļ nepieciešams koriģēt uzdevuma mērķi, darbības jomu un nosacījumus, kas noteikti 1. punktā minētajos lēmumos, iesaistītās dalībvalstis tūlīt par šo jautājumu ziņo Padomei. Tādos gadījumos Padome pieņem nepieciešamos lēmumus.28.D PANTS1. Eiropas Aizsardzības aģentūrai, kas minēta 28.a panta 3. punktā un kas ir Padomes pakļautībā, ir šādi uzdevumi:
91. a)palīdzēt noteikt mērķus, kas dalībvalstīm jāsasniedz militāro spēju jomā, un novērtēt to, kā dalībvalstis ievēro saistības attiecībā uz šīm spējām;
92. b)sekmēt operatīvo vajadzību saskaņošanu un efektīvu, atbilstīgu iepirkumu metožu pieņemšanu;
93. c)ierosināt daudzpusējus projektus, lai sasniegtu mērķus militāro spēju jomā, nodrošināt dalībvalstu īstenoto programmu un īpašu sadarbības programmu koordināciju;
94. d)atbalstīt aizsardzības tehnoloģiju izpēti, kā arī koordinēt un plānot kopīgus pētījumus un tehnisku risinājumu izpēti atbilstīgi nākotnes operacionālajām vajadzībām;
95. e)palīdzēt noteikt un vajadzības gadījumā īstenot jebkuru derīgu pasākumu aizsardzības nozares rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai un militāro izdevumu efektivitātes uzlabošanai.2. Eiropas Aizsardzības aģentūra ir atvērta visām dalībvalstīm, kas vēlas tajā darboties. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu, kurā nosaka aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus. Šādā lēmumā ņem vērā efektīvas līdzdalības līmeni aģentūras darbībās. Aģentūrā izveido īpašas grupas, apvienojot dalībvalstis, kas iesaistītas kopīgos projektos. Aģentūra vajadzības gadījumā pilda uzdevumus sadarbībā ar Komisiju.28.E PANTS1. Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā, kas minēta 28.a panta 6. punktā, un kuras atbilst kritērijiem un ievēro saistības attiecībā uz militārajām spējām, kas noteiktas Protokolā par pastāvīgu strukturētu sadarbību, par savu nodomu paziņo Padomei un Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.2. Triju mēnešu laikā pēc šāda nodoma paziņošanas Padome pieņem lēmumu par pastāvīgas strukturētas sadarbības uzsākšanu un iesaistīto valstu saraksta izveidi. Padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, iepriekš apspriedusies ar Augsto pārstāvi.3. Jebkura dalībvalsts, kas vēlāk vēlas iesaistīties pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā, par savu nodomu informē Padomi un Augsto pārstāvi.Padome pieņem lēmumu, apstiprinot attiecīgās dalībvalsts dalību, kura atbilst kritērijiem un ievēro Protokola par pastāvīgu strukturētu sadarbību 1. un 2. pantā minētās saistības. Padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, iepriekš apspriedusies ar Augsto pārstāvi. Balsošanā piedalās tikai tie Padomes locekļi, kuri pārstāv sadarbībā iesaistītās valstis.Kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punkta
96. a)apakšpunktu.4. Ja kāda iesaistītā dalībvalsts vairs neatbilst kritērijiem vai vairs nespēj pildīt Protokola par pastāvīgu strukturētu sadarbību 1. un 2. pantā minētās saistības, Padome var pieņemt lēmumu, kas aptur attiecīgās dalībvalsts dalību.Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Balsošanā piedalās tikai tie Padomes locekļi, kuri pārstāv sadarbībā iesaistītās valstis, izņemot attiecīgo dalībvalsti.Kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punkta
97. a)apakšpunktu.5. Jebkura iesaistītā dalībvalsts, kas vēlas izstāties no pastāvīgās strukturētās sadarbības, paziņo par savu nodomu Padomei, kura pieņem zināšanai, ka attiecīgā dalībvalsts ir pārtraukusi savu dalību.6. Lēmumus un ieteikumus, ko Padome pieņem pastāvīgās strukturētās sadarbības jomā, pieņem vienprātīgi, izņemot tos lēmumus un ieteikumus, kas paredzēti 2. un 5. punktā. Piemērojot šo punktu, vienprātība ir panākta tikai tad, ja šādi balsojuši iesaistīto dalībvalstu pārstāvji.”.51) VI sadaļas 29. līdz 39. pantu par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļas 1., 4. un 5. nodaļas noteikumiem. Kā norādīts šā Līguma 2. panta 64., 67. un 68. punktā, 29. pantu aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 61. pantu, 30. pantu aizstāj ar minētā Līguma 69.f un 69.g pantu, 31. pantu aizstāj ar minētā Līguma 69.a, 69.b un 69.d pantu, 32. pantu aizstāj ar minētā Līguma 69.h pantu, 33. pantu aizstāj ar minētā Līguma 69.e pantu un 36. pantu aizstāj ar minētā Līguma 61.d pantu. Sadaļas nosaukumu svītro, un sadaļa kļūst par sadaļu par nobeiguma noteikumiem.52) VI sadaļas 40. līdz 40.b pantu un VII sadaļas 43. līdz 45. pantu par ciešāku sadarbību aizstāj ar 10. pantu atbilstīgi šā panta 22. punktam, un VII sadaļu atceļ.53) 41. un 42. pantu atceļ.NOBEIGUMA NOTEIKUMI54) VIII sadaļu par nobeiguma noteikumiem numurē kā VI sadaļu; šo sadaļu un 48., 49., 51., 52. un 53. pantu groza, kā norādīts attiecīgi šā panta 56., 57. un 61. punktā. 47. pantu aizstāj ar 25.b pantu, kā norādīts iepriekš šā panta 45. punktā, un 46. un 50. pantu atceļ.55) Iekļauj šādu jaunu 46.a pantu:“46.A PANTSSavienība ir tiesību subjekts.”.56) 48. pantu aizstāj ar šādu pantu:“48. PANTS1. Līgumus var grozīt saskaņā ar parastu pārskatīšanas procedūru. Tos var grozīt arī saskaņā ar vienkāršotām pārskatīšanas procedūrām.Parastā pārskatīšanas procedūra2. Jebkuras dalībvalsts valdība, Eiropas Parlaments vai Komisija var iesniegt Padomei Līgumu grozījumu projektu. Šādā projektā, cita starpā, var ierosināt paplašināt vai sašaurināt kompetences, kas Savienībai piešķirtas Līgumos. Šādus projektus Eiropadomei iesniedz Padome, un par tiem paziņo valstu parlamentiem.3. Ja Eiropadome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisiju ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par labu ierosināto grozījumu izskatīšanai, Eiropadomes priekšsēdētājs sasauc Konventu, kuru veido valstu parlamentu pārstāvji, dalībvalstu vai to valdību vadītāji, Eiropas Parlamenta un Komisijas vadītāji. Ja paredzami grozījumi attiecībā uz iestādēm monetārā jomā, jāapspriežas arī ar Eiropas Centrālo banku. Konvents izskata grozījumu projektu un vienprātīgi pieņem ieteikumu dalībvalstu valdību pārstāvju konferencei, kā paredzēts 4. punktā.Eiropadome, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar vienkāršu balsu vairākumu var nolemt nesasaukt Konventu, ja to neattaisno ierosināto grozījumu apjoms. Tādā gadījumā Eiropadome nosaka darba uzdevumu dalībvalstu valdību pārstāvju konferencei.4. Padomes priekšsēdētājs sasauc dalībvalstu valdību pārstāvju konferenci, lai, savstarpēji vienojoties, noteiktu grozījumus, kas izdarāmi Līgumos.Grozījumi stājas spēkā, kad tos ratificējušas visas dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.5. Ja divus gadus pēc tam, kad ir parakstīts Līgums, ar ko groza Līgumus, četras piektdaļas dalībvalstu ir to ratificējušas un viena vai vairākas dalībvalstis ir saskārušās ar grūtībām ratificēšanas procesā, šis jautājums tiek darīts zināms Eiropadomei.Vienkāršotas pārskatīšanas procedūras6. Jebkuras dalībvalsts valdība, Eiropas Parlaments vai Komisija var iesniegt Eiropadomei tādu grozījumu projektu, kas pilnībā vai daļēji skar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas noteikumus attiecībā uz Savienības iekšpolitiku un rīcībām.Eiropadome var pieņemt lēmumu, ar ko pilnībā vai daļēji groza Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas noteikumus. Eiropadome pieņem lēmumu vienprātīgi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, un, ja paredzami grozījumi attiecībā uz monetārām iestādēm, arī ar Eiropas Centrālo banku. Minētais lēmums nestājas spēkā, kamēr to nav ratificējušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.Ar otrajā daļā minēto lēmumu nevar paplašināt Savienības kompetences, kas tai piešķirtas Līgumos.7. Ja Līgumā par Eiropas Savienības darbību vai šā Līguma V sadaļā noteikts, ka Padome konkrētā jomā vai konkrētā gadījumā pieņem lēmumus vienprātīgi, Eiropadome var pieņemt lēmumu, kas ļauj Padomei šajā jomā vai šajā gadījumā pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Šī daļa neattiecas uz lēmumiem, kas saistīti ar militāriem un aizsardzības jautājumiem.Ja Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir paredzēts, ka Padomei jāpieņem leģislatīvi akti saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, Eiropadome var pieņemt lēmumu, ar ko ļauj pieņemt minētos aktus saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.Jebkuru Eiropadomes iniciatīvu, kas iesniegta saskaņā pirmo vai otro daļu, dara zināmu valstu parlamentiem. Ja kāds valsts parlaments sešu mēnešu laikā pēc šādas paziņošanas iebilst pret minēto priekšlikumu, pirmajā vai otrajā daļā minēto lēmumu nepieņem. Ja pret ierosinājumu neviens neiebilst, Eiropadome var pieņemt minēto lēmumu.Pirmajā vai otrajā daļā minēto lēmumu Eiropadome pieņem vienprātīgi pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta locekļu vairākuma piekrišanu.”.57) 49. panta pirmo daļu groza šādi:
98. a)pirmajā teikumā tekstu “respektē 6. panta 1. punktā izklāstītos principus, var lūgt” aizstāj ar tekstu “ievēro 1.a pantā minētās vērtības un apņemas tās sekmēt, var lūgt”;
99. b)otrajā teikumā tekstu “Tā adresē iesniegumu Padomei, kas lēmumu pieņem vienprātīgi,” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus informē par šo pieteikumu. Attiecīgā valsts savu iesniegumu adresē Padomei, kas pieņem lēmumu vienbalsīgi,”, izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, kā arī svītro vārdu “absolūtu”;
100. c)daļas beigās pievieno šādu jaunu teikumu – “Tiek ņemti vērā atbilstības nosacījumi, par ko vienojusies Eiropadome.”.58) Iekļauj šādu jaunu 49.a pantu:“49.A PANTS1. Jebkura dalībvalsts var nolemt izstāties no Savienības saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.2. Dalībvalsts, kura nolemj izstāties, par savu nodomu paziņo Eiropadomei. Ievērojot Eiropadomes paustās nostādnes, Savienība risina sarunas un noslēdz līgumu ar šo valsti, nosakot tās izstāšanās kārtību un ņemot vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību. Par šo līgumu veic sarunas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 188.n panta 3. punktu. To noslēdz Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.3. Līgumi attiecīgai valstij vairs nav saistoši no dienas, kad stājas spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tāds nav noslēgts, divus gadus pēc 2. punktā minētā paziņojuma, ja vien Eiropadome, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt.4. Piemērojot 2. un 3. punktu, Eiropadomes vai Padomes loceklis no tās dalībvalsts, kura izstājas, nepiedalās nedz Eiropadomes vai Padomes pārrunās, nedz lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šo valsti.Kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punkta
101. b)apakšpunktu.5. Ja valsts, kura ir izstājusies no Savienības, lūdz atkārtotu pievienošanos, uz tās lūgumu attiecas 49. pantā minētā procedūra.”.59) Iekļauj šādu 49.b pantu:“49.B PANTSLīgumiem pievienotie protokoli un pielikumi ir to neatņemama sastāvdaļa.”.60) Iekļauj šādu 49.c pantu:“49.C PANTS1. Līgumi attiecas uz Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.2. Teritoriālā piemērošanas joma ir precizēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 311.a pantā.”.61) 53. pantu groza šādi:
102. a)pirmo daļu numurē kā 1. punktu, valodu sarakstu papildina ar Līguma par Eiropas Savienību pašreizējā 53. panta otrajā daļā iekļautajām valodām, savukārt otro daļu svītro;
103. b)pievieno šādu jaunu 2. punktu:“2. Šo Līgumu pēc dalībvalstu izvēles var tulkot arī jebkurā citā valodā, kurai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts konstitucionālo kārtību visā teritorijā vai tās daļā ir piešķirts oficiāls statuss. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai Padomes arhīvos deponētu apstiprinātus tādu tulkojumu eksemplārus.”.2. PANTSEiropas Kopienas dibināšanas līgumu groza saskaņā ar šā panta noteikumiem.1) Līguma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu – “Līgums par Eiropas Savienības darbību”.A. HORIZONTĀLI GROZĪJUMI2) Visā Līgumā:
104. a)vārdu “Kopiena” vai vārdus “Eiropas Kopiena” (vienskaitlis) attiecīgajos locījumos aizstāj ar vārdu “Savienība” attiecīgajā locījumā, vārdus “Eiropas Kopienu” vai saīsinājumu “EEK” aizstāj ar vārdiem “Eiropas Savienības”, ka arī apzīmētāju “Kopienas” aizstāj ar vārdu “Savienības”, izņemot 299. panta 6. punkta
105. c)apakšpunktā, ko numurē kā 311. panta 5. punkta
106. c)apakš­punktu. 136. panta pirmajā daļā šis grozījums attiecas tikai uz pirmo attiecīgo vārdu;
107. b)vārdus “šis Līgums”, “šā Līguma” un “šajā Līgumā” aizstāj ar attiecīgi “Līgumi”, “Līgumu” un “Līgumos” un attiecīgajā gadījumā saistītie darbības vārdi un apzīmētāji ir daudzskaitlī, šo apakšpunktu nepiemēro 182. panta trešajai daļai, kā arī 312. un 313. pantam;
108. c)vārdkopu “Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru” un vārdkopu “251. pantā minētā procedūra” aizstāj ar vārdkopu “parastā likumdošanas procedūra” attiecīgajā locījumā, kā arī attiecīgā gadījumā tekstu “, apspriedusies ar” aizstāj ar tekstu “pēc apspriešanās ar” un teikumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus;
109. d)vārdkopu “ar kvalificētu balsu vairākumu” svītro;
110. e)tekstu “Padome, sanākot valstu vai valdību vadītājiem” un “Padome, kas sanāk valstu vai to valdību vadītāju līmenī” aizstāj ar vārdu “Eiropadome” attiecīgajā locījumā;
111. f)vārdkopu “iestādes vai struktūras” un “iestādes un struktūras” aizstāj ar vārdkopu “iestādes vai struktūras” attiecīgajā locījumā, izņemot 193. panta pirmajā daļā;
112. g)vārdus “kopējais tirgus” aizstāj ar vārdiem “iekšējais tirgus” attiecīgajā locījumā;
113. h)vārdkopu “Eiropas valūtas vienība (ECU)” attiecīgajā locījumā aizstāj ar vārdu “euro”;
114. i)tekstu “dalībvalstis, kam nav piešķirts izņēmuma statuss” aizstāj ar tekstu “dalībvalstis, kuru valūta ir euro” attiecīgajā locījumā;
115. j)saīsinājumu “ECB” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Centrālā banka” attiecīgajā locījumā;
116. k)vārdus “ECBS Statūti” aizstāj ar vārdiem “ECBS un ECB statūti” attiecīgajā locījumā”;
117. l)vārdkopas “114. pantā paredzētā Komiteja” un “114. pantā minētā komiteja” aizstāj ar vārdkopu “Ekonomikas un finanšu komiteja” attiecīgajā locījumā;
118. m)vārdus “Tiesas Statūti” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Savienības Tiesas statūti” attiecīgajā locījumā;
119. n)vārdkopu “Pirmās instances tiesa” aizstāj ar vārdiem “Vispārējā tiesa” attiecīgajā locījumā;
120. o)vārdus “tiesas palāta” un “tiesas palātas” aizstāj attiecīgi ar vārdiem “specializētā tiesa” vai “specializētās tiesas” attiecīgajā locījumā, un teikumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus.3) Turpmāk norādītajos pantos vārdu “Padome” vai vārdu “Padomei” attiecīgi aizstāj ar vārdkopu “Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru” vai vārdkopu “Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru” un svītro vārdkopu “pēc Komisijas priekšlikuma”:– 13. panta, kurš kļūst par 16.e panta 1. punktu,– 19. panta 1. punktā,– 19. panta 2. punktā,– 22. panta otrajā daļā,– 93. pantā,– 94. pantā, kurš kļūst par 95. pantu,– 104. panta 14. punkta otrajā daļā,– 175. panta 2. punkta pirmajā daļā.4) Turpmāk norādītajos pantos pēc vārda “Padome” vai pēc vārda “Padomes” attiecīgi iekļauj vārdkopu “ar vienkāršu balsu vairākumu” vai tekstu “, kas lēmusi ar vienkāršu balsu vairākumu,”:– 130. panta pirmajā daļā,– 144. panta pirmajā daļā,– 208. pantā – pēc pirmā attiecīgā vārda,– 209. pantā,– 213. panta pēdējās daļas trešajā teikumā,– 216. pantā,– 284. pantā.5) Turpmāk norādītajos pantos vārdkopu “apspriedusies ar Eiropas Parlamentu” aizstāj ar vārdkopu “saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu”:– 13. pantā, kurš kļūst par 16.e panta 1. punktu,– 22. panta otrajā daļā.6) Turpmāk norādītajos pantos vārdu “iestāde” aizstāj ar vārdkopu “iestāde vai struktūra” attiecīgajā locījumā, un vajadzības gadījumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus teikumā:– 195. panta 1. punkta otrajā daļā,– 232. panta otrajā daļā,– 233. panta pirmajā daļā,– 234. panta
121. b)punktā,– 255. panta 3. punktā, kurš kļūst par 16.a panta 3. punkta trešo daļu.7) Turpmāk norādītajos pantos vārdu “Tiesa” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Savienības Tiesa” attiecīgajā locījumā:– 83. panta 2. punkta
122. d)apakšpunktā,– 88. panta 2. punkta otrajā daļā,– 95. pantā, kurš kļūst par 94. pantu, 9. punktā,– 195. panta 1. punktā,– 225.a panta sestajā daļā,– 226. panta otrajā daļā,– 227. panta pirmajā daļā,– 228. panta 1. punktā – pirmo attiecīgo vārdu,– 229. pantā,– 229.a pantā,– 230. panta pirmajā daļā,– 231. panta pirmajā daļā,– 232. panta pirmajā daļā,– 233. panta pirmajā daļā,– 234. panta pirmajā daļā,– 235. pantā,– 236. pantā,– 237. panta ievadteikumā,– 238. pantā,– 240. pantā,– 241. pantā,– 242. panta pirmajā teikumā,– 243. pantā,– 244. pantā,– 247. panta 9. punktā, ko numurē kā 8. punktu,– 256. panta otrajā daļā;turpmāk norādītajos pantos izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu:– 227. panta ceturtajā daļā,– 228. panta 1. punktā – otrais attiecīgais vārds,– 230. panta trešajā daļā,– 231. panta otrajā daļā,– 232. panta trešajā daļā,– 234. panta otrajā un trešajā daļā,– 237. panta
123. d)punkta trešajā teikumā,– 256. panta ceturtajā daļā.8) Turpmāk norādītajos pantos atsauci uz citu Līguma pantu aizstāj ar atsauci uz šādu Līguma par Eiropas Savienību pantu:– 21. panta trešajā daļā, kura kļūst par ceturto daļu:atsauce uz 9. pantu (pirmā atsauce) un uz 53. panta 1. punktu (otrā atsauce);– 97.b pantā:atsauce uz 2. pantu;– 98. pantā:atsauce uz 2. pantu (otrā atsauce);– 105. panta 1. punkta otrajā teikumā:atsauce uz 2. pantu;– 125. pantā:atsauce uz 2. pantu;– 215. panta trešajā daļā, kura kļūst par ceturto daļu:atsauce uz 9.d panta 7. punkta pirmo daļu;9) (Neattiecas uz latviešu valodas tekstu.)B. KONKRĒTI GROZĪJUMIPREAMBULA10) Otrajā apsvērumā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, un preambulas pēdējā apsvērumā vārdkopu “IR NOLĒMUŠI izveidot EIROPAS KOPIENU un tālab iecēluši” aizstāj ar vārdiem “IR IECĒLUŠI”.KOPĪGI NOTEIKUMI11) 1. un 2. pantu atceļ. Iekļauj šādu 1.a pantu:“1.A PANTS1. Šajā Līgumā noteikta Savienības darbības organizācija, kā arī tās kompetences jomas, kompetences piešķiršana un kompetenču īstenošanas noteikumi.2. Šis Līgums un Līgums par Eiropas Savienību ir līgumi, kas ir Savienības pamatā. Šos divus līgumus, kuriem ir vienāds juridisks spēks, apzīmē ar vārdu “Līgumi”.KATEGORIJAS UN KOMPETENCES JOMAS12) Iekļauj šādu jaunu sadaļu un šādu jaunu 2.a līdz 2.e pantu:“I SADAĻAKATEGORIJAS UN SAVIENĪBAS KOMPETENCES JOMAS2.A PANTS1. Ja Līgumos Savienībai ir piešķirta ekskluzīva kompetence kādā konkrētā jomā, tad veikt likumdošanas funkciju un pieņemt juridiski saistošus aktus drīkst tikai Savienība; dalībvalstis to var darīt pašas tikai tad, ja Savienība tās pilnvarojusi vai tas vajadzīgs Savienības pieņemto aktu īstenošanai.2. Ja kādā konkrētā jomā Līgumos Savienībai ir piešķirta kompetence, kas ir kopīga ar dalībvalstīm, Savienība un dalībvalstis drīkst veikt likumdošanas funkciju un pieņemt juridiski saistošus aktus šajā jomā. Dalībvalstis īsteno savu kompetenci tiktāl, ciktāl Savienība nav īstenojusi savu kompetenci. Dalībvalstis atkal īsteno savu kompetenci tiktāl, ciktāl Savienība ir pārtraukusi īstenot savu kompetenci.3. Dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas un nodarbinātības politiku atbilstīgi šajā Līgumā paredzētajiem pasākumiem, kuru nodrošināšana ir Savienības kompetencē.4. Savienības kompetencē ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem noteikt un īstenot kopēju ārpolitiku un drošības politiku, tostarp pakāpeniski izstrādāt kopēju aizsardzības politiku.5. Dažās jomās un apstākļos, kas noteikti Līgumos, Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, saskaņotu vai papildinātu dalībvalstu darbības, vienlaikus neaizstājot to kompetenci šajās jomās.Juridiski saistoši akti, ko Savienība pieņēmusi, pamatojoties uz Līgumu noteikumiem, kuri attiecas uz šīm jomām, nevar būt par iemeslu dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanai.6. Savienības kompetences īstenošanas apjomu un pasākumus nosaka Līgumu noteikumi, kas attiecas uz konkrēto jomu.2.B PANTS1. Savienībai ir ekskluzīva kompetence šādās jomās:
124. a)muitas savienība,
125. b)iekšējā tirgus darbībai nepieciešamo konkurences noteikumu izveidošana,
126. c)monetārā politika attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro,
127. d)jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku,
128. e)kopējā tirdzniecības politika.2. Savienības ekskluzīvā kompetencē ir arī noslēgt starptautisku līgumu, ja tā slēgšana ir paredzēta Savienības leģislatīvajā aktā vai ja tas ir nepieciešams, lai ļautu Savienībai īstenot tās iekšējo kompetenci, vai tiktāl, ciktāl līguma slēgšana ietekmē Savienības kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu.2.C PANTS1. Savienība dala kompetenci ar dalībvalstīm, ja Līgumos tai piešķirta kompetence, kura neattiecas uz 2.b un 2.e pantā minētajām jomām.2. Savienības un dalībvalstu dalītā kompetence attiecas galvenokārt uz šādām jomām:
129. a)iekšējais tirgus,
130. b)sociālā politika – šajā Līgumā noteiktajos aspektos,
131. c)ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija,
132. d)lauksaimniecība un zivsaimniecība, izņemot jūras bioloģisko resursu saglabāšanu,
133. e)vide,
134. f)patērētāju tiesību aizsardzība,
135. g)transports,
136. h)Eiropas komunikāciju tīkli,
137. i)enerģētika,
138. j)brīvības, drošības un tiesiskuma telpa,
139. k)kopīgie drošības apsvērumi sabiedrības veselības aizsardzības jautājumos attiecībā uz aspektiem, kas noteikti šajā Līgumā.3. Savienības kompetencē ir darbību veikšana zinātniskās izpētes, tehnoloģiju attīstības un kosmosa jomā, jo īpaši, nosakot un īstenojot programmas, tomēr šīs kompetences īstenošana nedrīkst liegt dalībvalstīm īstenot savu kompetenci.4. Attiecībā uz sadarbību attīstības jomā un humāno palīdzību Savienības kompetencē ir veikt darbības un vadīt kopēju politiku, tomēr minētās kompetences īstenošana nedrīkst liegt dalībvalstīm īstenot savu kompetenci.2.D PANTS1. Dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku Savienībā. Šajā sakarā Padome pieņem pasākumus, jo īpaši šīs politikas vispārīgās pamatnostādnes.Uz tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, attiecas īpaši pasākumi.2. Savienība pieņem pasākumus, lai nodrošinātu dalībvalstu nodarbinātības politikas koordināciju, jo īpaši, nosakot pamatnostādnes attiecībā uz šo politiku.3. Savienība var uzņemties iniciatīvu, lai nodrošinātu dalībvalstu sociālās politikas koordināciju.2.E PANTSSavienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības. Eiropas līmenī šādas darbības attiecas uz:
140. a)cilvēku veselības aizsardzību un uzlabošanu,
141. b)rūpniecību,
142. c)kultūru,
143. d)tūrismu,
144. e)izglītību, arodmācībām, jaunatni un sportu,
145. f)civilo aizsardzību,
146. g)administratīvo sadarbību.”.VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI13) Iekļauj šādu sadaļu un 2.f pantu:“II SADAĻAVISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI2.F PANTSSavienība nodrošina savu dažādo politiku un darbību savstarpēju konsekvenci, ņemot vērā savus mērķus un ievērojot kompetences piešķiršanas principu.”.14) 3. panta 1. punktu atceļ. Tā 2. punkta tekstā vārdkopu “Veicot jebkuru šajā pantā minēto darbību” aizstāj ar vārdkopu “Veicot savas darbības”.15) 4. panta tekstu pārceļ uz 97.b pantu. To groza, kā norādīts šā panta 85. punktā.16) 5. pantu atceļ; to aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3.b pantu.17) Iekļauj šādu 5.a pantu:“5.A PANTSNosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.”.18) Iekļauj šādu 5.b pantu:“5.B PANTSNosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.”.19) 6. pantā tekstu “kas minētas 3. pantā,” svītro.20) Iekļauj 6.a pantu, kurā pārņem 153. panta 2. punkta tekstu.21) Iekļauj 6.b pantu, kurā pārņem tekstu no Protokola par dzīvnieku aizsardzību un labturību; pēc vārda “lauksaimniecības” iekļauj tekstu “, zivsaimniecības”, vārdu “pētniecības” aizstāj ar vārdkopu “pētniecības un tehnoloģiju attīstības un Kosmosa izpētes”, un vārdkopu “dzīvnieku labturības prasībām” aizstāj ar vārdkopu “dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām”.22) 7. un 11.a pantu atceļ. Kā norādīts šā Līguma 1. panta 22. punktā un šā panta 278. punktā, 11. un 11.a pantu aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienību 10. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.a un 280.i pantu.23) 12. panta tekstu pārceļ uz 16.d pantu.24) 13. panta tekstu pārceļ uz 16.e pantu. To groza, kā norādīts šā panta 33. punktā.25) 14. panta tekstu pārceļ uz 22.a pantu. To groza, kā norādīts šā panta 41. punktā.26) 15. panta tekstu pārceļ uz 22.b pantu. To groza, kā norādīts šā panta 42. punktā.27) 16. pantu groza šādi:
147. a)panta sākumā tekstu “Neskarot 73., 86. un 87. panta” un, ņemot aizstāj ar tekstu “Neskarot Līguma par Eiropas Savienību 3.a panta un šā Līguma 73., 86. un 87. panta”;
148. b)pirmā teikuma beigās tekstu “principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus.” aizstāj ar tekstu “– jo īpaši ekonomikas un finanšu – principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus.”;
149. c)pievieno šādu jaunu teikumu:“Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz minētos principus un nosacījumus, neskarot dalībvalstu kompetenci atbilstīgi Līgumiem sniegt un finansēt šos pakalpojumus, kā arī panākt šo pakalpojumu izpildi.”.28) Iekļauj 16.a pantu, kurā pārņem 255. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:
150. a)pirms 1. punkta iekļauj tālāk minētos punktus, 1. punktu numurē kā 3. punktu, un 2. un 3. punkts kļūst par punkta daļām:“1. Lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskas sabiedrības līdzdalību, Savienības iestādes un struktūras darbojas iespējami atklāti.2. Eiropas Parlamenta sēdes ir atklātas, tāpat kā Padomes sēdes, kad tā izskata leģislatīva akta projektu un balso par to.”;
151. b)1. punktā, ko numurē kā 3. punktu un kas kļūst par 3. punkta pirmo daļu, izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, kā arī tekstu “Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem” aizstāj ar tekstu “Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem, neatkarīgi no to veida” un vārdkopu “2. un 3. punktu” aizstāj ar vārdiem “šo punktu”;
152. c)2. punktā, kas kļūst par 1. punkta, kuru numurē kā 3. punktu, otro daļu, pēc vārda “Padome” iekļauj tekstu “, pieņemot regulas,” un svītro vārdkopu “divos gados pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā”;
153. d)3. punktā, kas kļūst par 1. punkta, kuru numurē kā 3. punktu, trešo daļu, vārdkopu “iepriekš minētā iestāde savā reglamentā paredz” aizstāj ar vārdkopu “iestāde nodrošina sava darba pārredzamību un paredz”, daļas beigās iekļauj vārdkopu “saskaņā ar otrajā daļā minētajām regulām” un pievieno šādas divas jaunas daļas:“Šis pants attiecas uz Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Investīciju banku tikai tajos gadījumos, kad tās veic administratīvus pienākumus.Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar otrajā daļā minētajā regulā paredzētiem nosacījumiem nodrošina to dokumentu publicēšanu, kas saistīti ar likumdošanas procedūrām.”.29) Iekļauj 16.b pantu, kas aizstāj 286. pantu:“16.B PANTS1. Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz noteikumus par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz Savienības iestāžu un struktūru veikto personas datu apstrādi, kā arī personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis saistībā ar Savienības tiesību aktu darbības jomu, un noteikumus par šādu datu brīvu apriti. Šo noteikumu izpildi kontrolē neatkarīgas iestādes.Noteikumi, ko pieņem, pamatojoties uz šo pantu, neskar īpašos noteikumus, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienību 25.a pantā.”.30) Iekļauj šādu 16.c pantu: “16.C PANTS“1. Savienība respektē un neskar baznīcu un reliģisko organizāciju vai apvienību statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.2. Savienība tāpat ievēro filozofisko un nekonfesionālo organizāciju statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.3. Atzīstot to identitāti un īpašo ieguldījumu, Savienība uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar šīm baznīcām un organizācijām.”.DISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS UN PILSONĪBA31) Otrās daļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu – “DISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS UN SAVIENĪBAS PILSONĪBA”.32) Iekļauj 16.d pantu, kura pārņem 12. panta tekstu.33) Iekļauj 16.e pantu, kurā pārņem 13. panta tekstu; 2. punktā tekstu “gadījumos, kad nolūkā atbalstīt dalībvalstu rīcību, kas vērsta uz 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, Padome paredz Kopienas veicināšanas pasākumus” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlaments un Padome, lai atbalstītu dalībvalstu rīcību, kas vērsta uz 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt pamatprincipus Kopienas veicināšanas pasākumiem” un svītro minētā punkta pēdējo teikuma daļu”, Padome pieņem lēmumus saskaņā ar 251. pantā paredzēto procedūru”.34) 17. pantu groza šādi:
154. a)1. punktā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu;
155. b)2. punktu aizstāj ar šādu punktu:“2. Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi. Tiem, cita starpā, ir:
156. a)tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā;
157. b)tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā attiecīgās valsts pilsoņiem;
158. c)tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras pilsoņi viņi ir, uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem;
159. d)tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā, rakstīt Eiropas ombudam un Savienības iestādēm un padomdevējām struktūrām jebkurā no Līgumu valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā.Šīs tiesības īsteno saskaņā ar nosacījumiem un ierobežojumiem, ko nosaka Līgumos un ar to īstenošanai paredzētajiem pasākumiem.”.35) 18. pantu groza šādi:
160. a)2. punktā vārdkopu “Padome var pieņemt” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt” un pēdējo teikumu svītro;
161. b)3. punktu aizstāj ar šādu punktu:“3. Tādā pašā nolūkā, kā minēts 1. punktā, ja vien Līgumos nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru var paredzēt pasākumus par sociālo nodrošinājumu vai sociālo aizsardzību. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.”.36) 20. pantā vārdkopu “savstarpēji nosaka vajadzīgos noteikumus un” aizstāj ar vārdkopu “pieņem atbilstīgus pasākumus un”. Iekļauj šādu jaunu daļu:“Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc apriešanās ar Eiropas Parlamentu var pieņemt direktīvas, ar ko nosaka koordinācijas un sadarbības pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu šādu aizsardzību.”.37) 21. pantā iekļauj šādu jaunu pirmo daļu:“Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz noteikumus procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 8.b panta nozīmē, tostarp nosaka minimālo dalībvalstu skaitu, kas tiem jāpārstāv.”.38) 22. panta otrajā daļā tekstu “šajā Līguma daļā noteiktās tiesības; šos noteikumus Padome iesaka dalībvalstīm pieņemt saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.” aizstāj ar tekstu “šā Līguma 17. panta 2. punktā minētās tiesības. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos ir apstiprinājušas dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.”.39) Trešās daļas virsrakstā pēc vārdu “POLITIKA” aizstāj ar vārdkopu “IEKŠPOLITIKA UN RĪCĪBA”.IEKŠĒJAIS TIRGUS40) Trešās daļas sākumā iekļauj I sadaļu ar virsrakstu “IEKŠĒJAIS TIRGUS”.41) Iekļauj 22.a pantu, kurā pārņem 14. panta tekstu. 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:“1. Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu vai nodrošinātu tā darbību saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem.”.42) Iekļauj 22.b pantu, kurā pārņem 15. panta tekstu. Pirmajā daļā vārdkopu “iekšējā tirgus izveides laikā” aizstāj ar vārdkopu “, lai izveidotu iekšējo tirgu”.43) I sadaļa – par preču brīvu apriti – kļūst par I.a sadaļu.44) 23. panta 1. punktā vārdkopu “pamats ir muitas savienība” aizstāj ar vārdkopu “ietver muitas savienību”.45) Pēc 27. panta iekļauj 1.a nodaļu ar virsrakstu “SADARBĪBA MUITAS JOMĀ” un iekļauj 27.a pantu, kurā pārņem 135. panta tekstu; šā 135. panta pēdējo teikumu svītro.LAUKSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA46) II sadaļas virsrakstā pievieno vārdus “UN ZIVSAIMNIECĪBA”.47) 32. pantu groza šādi:
162. a)1. punktā iekļauj šādu jaunu pirmo daļu – “1. Savienība nosaka un īsteno kopīgu lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku.”, un šā punkta pašreizējais teksts kļūst par punkta otro daļu.Otrās daļas pirmajā teikumā pēc vārda “lauksaimniecību” iekļauj vārdu “, zivsaimniecību” un daļas beigās pievieno šādu teikumu – “Atsauces uz kopējo lauksaimniecības politiku vai lauksaimniecību, kā arī apzīmējumu “lauksaimniecisks” attiecina arī uz zivsaimniecību, ievērojot šīs nozares specifiskās īpatnības.”;
163. b)2. punktā vārdkopu “lai izveidotu kopējo tirgu” aizstāj ar vārdkopu “lai izveidotu kopējo tirgu un lai nodrošinātu tā darbību”;
164. c)3. punktā vārdus “šā Līguma” svītro.48) 36. pantu groza šādi:
165. a)pirmajā daļā vārdu “noteikusi” aizstāj ar vārdkopu “noteicis Eiropas Parlaments” un svītro tekstu “un 3. “;
166. b)otrajā daļā ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu – “Padome pēc Komisijas priekšlikuma var atļaut piešķirt atbalstu:”.49) 37. pantu groza šādi:
167. a)1. punktu svītro;
168. b)2. punktu numurē kā 1. punktu; tekstu “Komisija, ņēmusi vērā 1. punktā paredzētās konferences darbu un apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, divos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, iesniedz priekšlikumus” aizstāj ar vārdkopu “Komisija iesniedz priekšlikumus”, kā arī svītro trešo daļu;
169. c)iekļauj šādu jaunu 2. un 3. punktu, atbilstīgi mainot turpmāko punktu numerāciju:“2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kas paredzēta 34. panta 1. punktā, kā arī citus noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.3. Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par cenu, nodevu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu, kā arī par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.”;
170. d)3. punkta, ko numurē kā 4. punktu, ievadteikumā tekstu “Padome saskaņā ar 2. punktu, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var aizstāt valstu tirgus organizācijas” aizstāj ar vārdkopu “Valstu tirgus organizācijas saskaņā ar 2. punktu var aizstāt”;
171. e)4. punkta, ko numurē kā 5. punktu, pirmajā teikuma daļā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.DARBA ŅĒMĒJU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA50) 39. panta 3. punkta
172. d)apakšpunktā svītro vārdu “īstenošanas”.51) 42. pantu groza šādi:
173. a)pirmajā daļā tekstu “migrējošiem darba ņēmējiem un personām, kas ir viņu apgādībā:” aizstāj ar tekstu “algotiem vai pašnodarbinātiem migrējošiem darba ņēmējiem un viņu apgādājamiem:”;
174. b)pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:“Ja kāds Padomes loceklis paziņo, ka 1. punktā minētais leģislatīva akta projekts varētu ietekmēt viņa valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas būtiskus aspektus, jo īpaši tās piemērošanas jomu, izmaksas vai finanšu struktūru, vai varētu ietekmēt minētās sistēmas finansiālo līdzsvaru, tas var pieprasīt šo jautājumu nodot Eiropadomei. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas:
175. a)projektu atdod atpakaļ Padomei, kas izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu, vaib) nepieņem lēmumu vai pieprasa Komisijai, lai tā iesniedz jaunu priekšlikumu; šādā gadījumā uzskata, ka sākotnēji piedāvātais akts nav pieņemts.”.TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU52) 44. panta 2. punkta pirmās daļas sākumā pievieno tekstu “Eiropas Parlaments,”.53) 45. panta otrajā daļā vārdkopu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var”.54) 47. pantu groza šādi:
176. a)1. punkta beigās pievieno šādu tekstu – “, kā arī normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju dalībvalstīs saistībā ar darbību sākšanu un izvēršanu kā pašnodarbinātām personām.”;
177. b)2. punktu svītro, un 3. punktu numurē kā 2. punktu; kā arī izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu .55) Iekļauj 48.a pantu, kurā pārņem 294. panta tekstu.PAKALPOJUMI56) 49. pantu groza šādi:
178. a)pirmajā daļā vārdus “Kopienas valstī” aizstāj ar vārdu “dalībvalstī”;
179. b)otrajā daļā tekstu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, šo nodaļu var attiecināt” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru šo nodaļu var attiecināt”.57) 50. panta trešajā daļā vārdu “valstī” aizstāj ar vārdu “dalībvalstī” un izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.58) 52. panta pirmajā punktā tekstu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem” aizstāj ar tekstu “Eiropas Parlaments un Padome — ar kvalificētu balsu vairākumu — saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, pieņem”.59) 53. pantā vārdkopu “apliecina gatavību liberalizēt” aizstāj ar vārdiem “tiecas liberalizēt”.KAPITĀLS60) 57. panta 2. punktā vārdkopu “Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var paredzēt pasākumus” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem pasākumus” un 2. punkta pēdējais teikums kļūst par šādu 3. punktu:“3. Atkāpjoties no 2. punkta, pasākumus, kas Kopienas tiesībās ierobežo liberalizāciju kapitāla apritē starp dalībvalstīm un trešām valstīm, var paredzēt tikai Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un pieņemot vienprātīgu lēmumu.”.61) 58. pantā pievieno šādu jaunu 4. punktu:“4. Ja nav noteikts neviens pasākums, piemērojot 57. panta 3. punktu, Komisija vai, ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu trīs mēnešu laikā no attiecīgās dalībvalsts iesnieguma, Padome var pieņemt lēmumu, kas nosaka to, ka ierobežojoši nodokļu pasākumi, kurus dalībvalstis noteikušas attiecībā uz vienu vai vairākām trešām valstīm, ir jāuzskata par atbilstīgiem Līgumiem tiktāl, ciktāl tos pamato atbilstība kādam no Savienības mērķiem un ciktāl tie saskan ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Padome pieņem lēmumu vienprātīgi pēc kādas dalībvalsts pieteikuma saņemšanas.”.62) 60. pants kļūst par 61.h pantu. To groza, kā norādīts šā panta 64. punktā.BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPA63) Ar IV sadaļu “BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPA” aizstāj IV sadaļu par vīzu politiku, patvērumu politiku, imigrācijas politiku un citu politiku, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos. Šajā sadaļā ir šādas nodaļas:1. nodaļa: Vispārēji noteikumi2. nodaļa: Robežkontroles, patvēruma un imigrācijas politika3. nodaļa: Tiesu iestāžu sadarbība civillietās4. nodaļa: Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās5. nodaļa: Policijas sadarbībaVISPĀRĒJI NOTEIKUMI64) 61. pantu aizstāj ar tālāk minēto 1. nodaļu un 61. līdz 61.i pantu. 61. pants aizstāj arī pašreizējā Līguma par Eiropas Savienības darbību 29. pantu, 61.d pants aizstāj minētā Līguma 36. pantu, 61.e pants aizstāj Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 64. panta 1. punktu un pašreizējā Līguma par Eiropas Savienības darbību 33. pantu, 61.g pants aizstāj Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 66. pantu un 61.h pantā pārņem minētā Līguma 60. pantu, kā norādīts šā Līguma 2. panta 62. punktā:“1. NODAĻAVISPĀRĪGI NOTEIKUMI61. PANTS1. Savienība veido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ievērojot pamattiesības un dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas.2. Tā nodrošina to, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām, un izstrādā uz dalībvalstu solidaritāti balstītu kopēju patvēruma, imigrācijas un ārējo robežu kontroles politiku, kas ir taisnīga attiecībā pret trešo valstu pilsoņiem. Piemērojot šo sadaļu, bezvalstniekus pielīdzina trešo valstu pilsoņiem.3. Savienība cenšas nodrošināt augstu drošības līmeni ar noziedzības, rasisma un ksenofobijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem, ar koordinācijas un sadarbības pasākumiem starp policiju un tiesu iestādēm, un citām kompetentām iestādēm, kā arī ar nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās un, vajadzības gadījumā, ar krimināllikumu tuvināšanu.4. Savienība veicina tiesu iestāžu pieejamību, jo īpaši, piemērojot tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu civillietās.61.A PANTSEiropadome nosaka likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.61.B PANTSValstu parlamenti nodrošina to, lai priekšlikumi un likumdošanas iniciatīvas, kas iesniegtas saskaņā ar 4. un 5. nodaļu, būtu atbilstīgas subsidiaritātes principam saskaņā ar Protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.61.C PANTSNeskarot 226., 227. un 228. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pasākumus, kuros nosaka kārtību, kādā dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju objektīvi un neitrāli izvērtē to, kā dalībvalstu iestādes īsteno šajā sadaļā minēto Savienības politiku, jo īpaši, lai veicinātu savstarpējas atzīšanas principa pilnīgu piemērošanu. Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus informē par izvērtēšanas saturu un rezultātiem.61.D PANTSPadomē izveido pastāvīgo komiteju, lai Savienībā nodrošinātu operatīvas sadarbības veicināšanu un stiprināšanu iekšējās drošības jautājumos. Neskarot 207. pantu, tā veicina dalībvalstu kompetento iestāžu rīcības koordinēšanu. Šīs komitejas darbā var iesaistīties Savienības attiecīgo struktūru pārstāvji. Par šo darbu ziņo Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem.61.E PANTSŠī nodaļa neiespaido to dalībvalstu pienākumu izpildi, kas attiecas uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu.61.F PANTSDalībvalstīm ir iespēja uz pašu atbildību izvēlēties tādas savstarpējas sadarbības un koordinācijas formas, kādas tās uzskata par piemērotām sadarbībai starp kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm, kas atbild par valsts drošību.61.G PANTSPadome paredz pasākumus, lai nodrošinātu administratīvu sadarbību starp dalībvalstu attiecīgām struktūrvienībām jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa, kā arī starp šīm struktūrvienībām un Komisiju. Tā pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ievērojot 61.i pantu, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.61.H PANTSJa tas vajadzīgs, lai sasniegtu 61. pantā izklāstītos mērķus attiecībā uz terorisma un ar to saistītu darbību novēršanu un apkarošanu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz administratīvu pasākumu sistēmu kapitāla apritei un maksājumiem, piemēram, fizisku vai juridisku personu, grupu vai nevalstisku subjektu īpašumā vai valdījumā esošu līdzekļu, finanšu aktīvu vai ekonomiskā guvuma iesaldēšanu.Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus, lai īstenotu pirmajā daļā minēto sistēmu.Tiesību akti, kas minēti šajā pantā, ietver nepieciešamos noteikumus par tiesiskajām garantijām.61.I PANTS4. un 5. nodaļā minētos aktus, kā arī 61.g pantā minētos pasākumus, kas nodrošina administratīvo sadarbību šajās nodaļās minētajās jomās, paredz:
180. a)pēc Komisijas priekšlikuma vaib) pēc ceturtās daļas dalībvalstu iniciatīvas.”.ROBEŽKONTROLE, PATVĒRUMS UN IMIGRĀCIJA65) 62. līdz 64. pantu aizstāj ar tālāk minēto 2. nodaļu un 62. līdz 63.b pantu. 62. pants aizstāj 62. pantu, 63. panta 1. un 2. punkts aizstāj 63. panta 1. un 2. punktu, 63. panta 3. punkts aizstāj 64. panta 2. punktu un 63.a pants aizstāj 63. panta 3. un 4. punktu:“2. NODAĻAROBEŽKONTROLES, PATVĒRUMA UN IMIGRĀCIJAS POLITIKA62. PANTS1. Savienība veido politiku, lai:
181. a)nodrošinātu, ka personām, šķērsojot iekšējās robežas, neveic nekādu kontroli neatkarīgi no to pilsonības;
182. b)veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību;
183. c)pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu.2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par:
184. a)kopēju vīzu un citu īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku;
185. b)kontroli, kādu veic attiecībā uz personām, kas šķērso ārējās robežas;
186. c)nosacījumiem, ar kādiem trešo valstu pilsoņiem ir īslaicīga ceļošanas brīvība Savienības teritorijā;
187. d)jebkādiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu;
188. e)to, lai, šķērsojot iekšējās robežas, netiktu veikta nekāda personu kontrole neatkarīgi no to pilsonības.3. Ja Savienības pasākumi izrādās nepieciešami, lai veicinātu 17. panta 2. punkta
189. a)apakšpunktā minēto tiesību īstenošanu, un ja vien Līgumos nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras, Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt noteikumus par pasēm, personu apliecībām, uzturēšanās atļaujām vai līdzīgiem dokumentiem. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu lēmumu pieņem vienprātīgi.4. Šis pants neietekmē dalībvalstu kompetenci, nosakot savas ģeogrāfiskās robežas saskaņā ar starptautiskām tiesību normām.63. PANTS1. Savienība īsteno kopēju patvēruma, papildu aizsardzības un pagaidu aizsardzības politiku, lai varētu piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa starptautisku aizsardzību, un nodrošinātu atbilstību neizraidīšanas principam. Šai politikai jābūt saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu, kā arī ar citiem ar to saistītiem līgumiem.2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kuru veido:
190. a)vienots patvēruma statuss trešo valstu pilsoņiem, kas ir derīgs visā Savienībā;
191. b)vienots papildu aizsardzības statuss trešo valstu pilsoņiem, kuriem, neiegūstot Eiropas patvērumu, ir nepieciešama starptautiska aizsardzība;
192. c)kopēja pagaidu aizsardzības sistēma pārvietotām personām to liela pieplūduma gadījumā;
193. d)kopīgas procedūras vienota patvēruma vai papildu aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai;
194. e)kritēriji un mehānismi, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma vai papildu aizsardzības pieteikuma izskatīšanu;
195. f)standarti attiecībā uz patvēruma vai papildu aizsardzības pieprasītāju uzņemšanas nosacījumiem;
196. g)partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm nolūkā regulēt to cilvēku pieplūdumu, kuri pieprasa patvērumu vai papildu aizsardzību, vai pagaidu aizsardzību.3. Ja viena vai vairākas dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu pilsoņu pieplūdums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu labā. Padome lemj, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.63.A PANTS1. Savienība īsteno kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmas vadību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, un novērst nelikumīgu ieceļošanu un cilvēku tirdzniecību, kā arī paredzēt pastiprinātus pasākumus to apkarošanai.2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus šādās jomās:
197. a)ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, kā arī dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru standarti, tostarp ģimeņu atkalapvienošanās nolūkā;
198. b)to trešo valstu pilsoņu tiesību noteikšana, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, ietverot nosacījumus, kas attiecas uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību citās dalībvalstīs;
199. c)nelikumīga ieceļošana un neatļauta uzturēšanās, tostarp to personu izraidīšana un brīvprātīga izceļošana, kuras uzturas nelikumīgi;
200. d)cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības apkarošana.3. Savienība var noslēgt atpakaļuzņemšanas līgumus ar trešām valstīm, paredzot to trešo valstu pilsoņu atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstīs, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem kādā no dalībvalstīm.4. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus, ar kuriem veicina un atbalsta dalībvalstu rīcību, kuras mērķis ir veicināt to trešo valstu pilsoņu integrāciju, kuri likumīgi uzturas to teritorijā, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.5. Šis pants neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt uzņemšanas apjomu trešo valstu pilsoņiem, kuri to teritorijā ierodas no trešām valstīm, lai meklētu darbu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir algoti vai pašnodarbināti.63.B PANTSUz šajā nodaļā izklāstīto Savienības politiku un tās īstenošanu attiecas solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma princips dalībvalstu starpā. Ja nepieciešams, Savienības aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo nodaļu, iekļauj atbilstīgus pasākumus, lai šis princips stātos spēkā.”.TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA CIVILLIETĀS66) 65. pantu aizstāj ar šādu 3. nodaļu un 65. pantu:“3. NODAĻATIESU IESTĀŽU SADARBĪBA CIVILLIETĀS65. PANTS1. Savienība izvērš tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, pamatojoties uz tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu. Šāda sadarbība var ietvert pasākumus dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanai.2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un jo īpaši tad, kad tas nepieciešams iekšējā tirgus pienācīgai darbībai, paredz pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt:
201. a)tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi dalībvalstu starpā;
202. b)tiesas un ārpustiesas dokumentu pārrobežu izsniegšanu;
203. c)dalībvalstu piemērojamo tiesību saderību kolīziju normu un jurisdikcijas jautājumos;
204. d)sadarbību pierādījumu iegūšanā;
205. e)tiesu iestāžu efektīvu pieejamību;
206. f)šķēršļu likvidēšanu civillietu pienācīgai izskatīšanai, vajadzības gadījumā sekmējot dalībvalstīs piemērojamo civilprocesuālo normu saderību;
207. g)alternatīvu strīdu izšķiršanas metožu izstrādi;
208. h)atbalstu tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku mācībām.3. Atkāpjoties no 2. punkta, pasākumus, kas attiecas uz tiem ģimenes tiesību aspektiem, kuriem ir pārrobežu ietekme, nosaka Padome, pieņemot lēmumu saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka tos ģimenes tiesību aspektus, kuriem ir pārrobežu ietekme, uz kuriem var attiekties tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar parastu likumdošanas procedūru. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.Otrajā daļā minēto priekšlikumu dara zināmu valstu parlamentiem. Ja kāds valsts parlaments sešu mēnešu laikā pēc šādas paziņošanas iebilst pret minēto priekšlikumu, lēmumu nepieņem. Ja pret priekšlikumu neviens neiebilst, Padome var pieņemt minēto lēmumu.”.TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA KRIMINĀLLIETĀS67) 66. pantu aizstāj ar 61.g pantu, kā norādīts šā panta 64. punktā, un 67. līdz 69. pantu atceļ. Iekļauj tālāk minēto 4. nodaļu un 69.a līdz 69.e pantu. 69.a, 69.b un 69.d pants aizstāj pašreizējo Līguma par Eiropas Savienību 31. pantu, kā izklāstīts šā Līguma 1. panta 51. punktā:“4. NODAĻATIESU IESTĀŽU SADARBĪBA KRIMINĀLLIETĀS“69.A PANTS1. Savienībā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās pamatojas uz tiesas spriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, un tā ietver dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu jomās, kas minētas 2. punktā un 69.b pantā.Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus, laia) ieviestu noteikumus un procedūras, kuru mērķis ir visu veidu spriedumu un tiesas lēmumu atzīšana visā Savienībā,
209. b)novērstu un atrisinātu jurisdikcijas kolīzijas dalībvalstu starpā,
210. c)veicinātu tiesu iestāžu un tiesu personāla mācības,
211. d)dalībvalstu tiesu iestāžu un līdzvērtīgu iestāžu starpā atvieglotu sadarbību saistībā ar kriminālprocesu un lēmumu izpildi.2. Tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai veicinātu tiesas spriedumu un lēmumu savstarpēju atzīšanu, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kam ir pārrobežu aspekts, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var noteikt minimālos noteikumus. Šādos noteikumos ņem vērā dalībvalstu tiesību tradīciju un tiesību sistēmu atšķirības.Šie noteikumi attiecas uz:
212. a)pierādījumu savstarpēju pieņemamību dalībvalstu starpā,
213. b)personas tiesībām kriminālprocesā,
214. c)nozieguma upuru tiesībām,
215. d)jebkādiem citiem īpašiem kriminālprocesa aspektiem, ko Padome iepriekš precizējusi ar lēmumu. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome šādu lēmumu pieņem vienprātīgi.Šajā punktā minēto minimālo noteikumu pieņemšana neliedz dalībvalstīm paturēt spēkā vai ieviest augstāku personas tiesību aizsardzības līmeni.3. Ja kāds Padomes loceklis uzskata, ka 2. punktā minētais direktīvas projekts varētu ietekmēt viņa valsts krimināltiesību sistēmas pamataspektus, viņš var pieprasīt, lai šo direktīvas projektu izskata Eiropadomē. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei, kura izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu.Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo direktīvas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka atļauja turpināt ciešāku sadarbību, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā un šā Līguma 280.d panta 1. punktā, ir piešķirta, un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.69.B PANTS1. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi.Tās ir šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība.Pamatojoties uz noziedzības attīstību, Padome var pieņemt lēmumu, precizējot citas noziegumu jomas, kuras atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi.2. Ja dalībvalstu krimināltiesisko normatīvo aktu tuvināšana izrādās būtiska, lai nodrošinātu Savienības politikas efektīvu īstenošanu jomā, kurai tikuši piemēroti saskaņošanas pasākumi, direktīvās var paredzēt noteikumu minimumu attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu attiecīgajā jomā. Neskarot 61.i pantu, šādas direktīvas pieņem ar to pašu procedūru, kāda ievērota, pieņemot attiecīgos saskaņošanas pasākumus.3. Ja kāds Padomes loceklis uzskata, ka 1. un 2. punktā minētais direktīvas projekts varētu ietekmēt viņa valsts krimināltiesību sistēmas pamataspektus, viņš var pieprasīt, lai projektu izskatītu Eiropadome. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome četru mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei, kura izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu.Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo direktīvas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka atļauja turpināt ciešāku sadarbību, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā un šā Līguma 280.d panta 1. punktā, ir piešķirta, un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.69.C PANTSEiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu dalībvalstu rīcību noziedzīgu nodarījumu novēršanas jomā, neiekļaujot šādos pasākumos dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu.69.D PANTS1. Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropola veiktajām darbībām un sniegto informāciju.Šajā sakarā Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka Eurojust struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus. Šie uzdevumi var būt:
216. a)sākt izmeklēšanu, kā arī ierosināt sākt kriminālvajāšanu, ko veic kompetentas valsts iestādes, jo īpaši saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem pret Savienības finansiālajām interesēm,
217. b)koordinēt
218. a)punktā minēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;
219. c)stiprināt tiesu iestāžu sadarbību, tostarp risinot jurisdikcijas strīdus un cieši sadarbojoties ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu.Šādās regulās arī nosaka kārtību, kādā Eurojust darbību izvērtēšanā iesaista Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus.2. Neskarot 69.i pantu, 1. punktā minētajai kriminālvajāšanai nepieciešamās procesuālās darbības veic valstu kompetentās amatpersonas.69.E PANTS1. Lai apkarotu noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses, Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, var no Eurojust izveidot Eiropas Prokuratūru. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem vienprātīgu lēmumu.Ja nav panākta vienprātība, dalībvalstu grupa no vismaz 9 dalībvalstīm var pieprasīt, lai regulas projekts tiktu nodots izskatīšanai Eiropadomē. Šādā gadījumā procedūru Padomē aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei pieņemšanai.Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo regulas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā un šā Līguma 280.d panta 1. punktā minēto atļauju īstenot ciešāku sadarbību uzskata par piešķirtu un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.2. Eiropas Prokuratūra ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesāšanu, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eiropolu, attiecībā uz tiem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus pret Savienības finansiālajām interesēm, kā noteikts 1. punktā paredzētajā regulā, kā arī attiecībā uz šo noziegumu līdzdalībniekiem. Tā veic prokurora funkcijas dalībvalstu kompetentās tiesās saistībā ar šādiem nodarījumiem.3. Regulā, kas minēta 1. punktā, nosaka vispārējos noteikumus, kas piemērojami Eiropas Prokuratūrai, tās darbības nosacījumus, reglamentu, pierādījumu pieņemamības noteikumus, kā arī noteikumus, kas jāpiemēro, pārskatot tiesā procesuālos pasākumus, ko tā veikusi saskaņā ar savām funkcijām.4. Eiropadome var tajā pašā laikā vai vēlāk pieņemt lēmumu, izdarot grozījumus 1. punktā, lai paplašinātu Eiropas Prokuratūras pilnvaras, tajās iekļaujot smagus noziegumus ar pārrobežu aspektu un izdarot atbilstīgos grozījumus 2. pantā attiecībā uz tiem, kuri izdarījuši nodarījumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, kā arī attiecībā uz šo noziegumu līdzdalībniekiem. Eiropadome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas un pēc apspriešanās ar Komisiju.”.POLICIJAS SADARBĪBA68) Iekļauj šādu 5. nodaļu un 69.f, 69.g un 69.h pantu. 69.f un 69.g pants aizstāj pašreizējo Līguma par Eiropas Savienību 30. pantu un 69.h pants aizstāj minētā Līguma 32. pantu, kā izklāstīts šā Līguma 1. panta 51. punktā“5. NODAĻAPOLICIJAS SADARBĪBA69.F PANTS1. Savienība attīsta policijas sadarbību, iesaistot visas dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp policiju, muitas iestādes un citas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, kas specializējas noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus par:
220. a)attiecīgas informācijas vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi un apmaiņu,
221. b)atbalstu personāla mācībām un sadarbībai personāla apmaiņas, iekārtu un noziegumu atklāšanas izpētes jomā,
222. c)īpašu izmeklēšanas metožu kopīgu izvērtēšanu attiecībā uz organizētās noziedzības smago formu atklāšanu.3. Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus attiecībā uz operatīvo sadarbību šajā pantā minēto iestāžu starpā. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.Ja nav panākta vienprātība, dalībvalstu grupa no vismaz 9 dalībvalstīm var pieprasīt, lai pasākumu projekts tiktu nodots izskatīšanai Eiropadomē. Šādā gadījumā procedūru Padomē aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei pieņemšanai.Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalst