Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu"

Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 27 Rīgā 2024. gada 15. janvārī (prot. Nr. 1 69. §) Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" Izdarīt Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 167. nr.; 2021, 187. nr.) šādu grozījumu: 1. Papildināt ar 1.1 punktu šādā redakcijā: "1.1 Atbalstīt Valsts civilās aizsardzības plāna konsolidēto redakciju." Ministru prezidente E. Siliņa Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis (Ministru kabineta 2024. gada 15. janvāra rīkojums Nr. 27 VALSTS CIVILĀS AIZSARDZĪBAS PLĀNS SATURS Nr.p.k. Nosaukums Lpp. 1. Ievads 2. Iespējamo apdraudējumu saraksts 3. Kopsavilkums par risku novērtēšanu 4. Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji 5. Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma un tās aktivizēšana 6. Agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts un to darbība sasaistē ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu 7. Informācijas apmaiņas sistēmas (platformas), kuras izmantojamas katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā 8. Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība 9. Krīžu komunikācijas kārtība 10 Sadarbība un resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanā 11. Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās valsts 12. Civilās aizsardzības sistēmas darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā 13. Plānoto civilās aizsardzības mācību apraksts un grafiks 14. Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā 15. Pielikumi: 1. pielikums Iespējamo apdraudējumu saraksts 11. pielikums Vispārējie preventīvie un gatavības pasākumi 2. pielikums Zemestrīce 3. pielikums Zemes nogruvums 4. pielikums Pali, plūdi un vējuzplūdi 5. pielikums Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums 6. pielikums Vētras (vēja brāzmas), viesuļi, krasas vēja brāzmas 7. pielikums Meža un kūdras purvu ugunsgrēki 8. pielikums Epidēmija, pandēmija 9. pielikums Epizootijas 10. pielikums Epifitotijas 11. pielikums Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā 12. pielikums Avārijas naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā 13. pielikums Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā 14. pielikums Radiācijas avārijas 15. pielikums Bioloģisko vielu negadījumi 16. pielikums Ugunsgrēki 17. pielikums Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs 18. pielikums Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve 19. pielikums Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi 20. pielikums Būvju sabrukums 21. pielikums Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem, kuģa uzskriešana uz sēkļa, kuģu sadursme, pasažieru kuģu katastrofa 22. pielikums Autotransporta avārija 23. pielikums Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi 24. pielikums Dzelzceļa transporta katastrofa 25. pielikums Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri 26. pielikums Terora akti 27. pielikums Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji 28. pielikums Agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts 29. pielikums Informācijas apmaiņas sistēmas (platformas) katastrofas vai to draudu gadījumā 30. pielikums Starpvalstu nolīgumi sadarbībai katastrofas novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā 31. pielikums Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība 32. pielikums Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās ārvalsts 33. pielikums Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā 34. pielikums Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks 35. pielikums Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā 36. pielikums Resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai 37. pielikums Pasākuma apzīmējumu (trigrafs) apkopojums saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu (DIENESTA VAJADZĪBĀM) 38. pielikums Katastrofu pārvaldīšanas pasākumu (preventīvo un gatavības pasākumu) novērtēšana, atbilstoši ieguldījumu priekšnosacījumiem PLĀNĀ LIETOTIE SAĪSINĀJUMI UN ABREVIATŪRAS ANO - Apvienoto Nāciju Organizācija AIM - Aizsardzības ministrija ĀM - Ārlietu ministrija VRS ARCC - Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs ĀM - Ārlietu ministrija BVKB - Būvniecības valsts kontroles birojs CSDD - VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" EM - Ekonomikas ministrija FM - Finanšu ministrija IEM - Iekšlietu ministrija IEM IC - Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs IZM - Izglītības un zinātnes ministrija JA - VSIA "Latvijas jūras administrācija" KEM - Klimata un enerģētikas ministrija KM - Kultūras ministrija KVP - Krīzes vadības padome KVPS - Krīzes vadības padomes sekretariāts LAD - Lauku atbalsta dienests LĢIA -Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra LM - Labklājības ministrija LSA - Latvijas Samariešu apvienība LSK - Latvijas Sarkanais Krusts LVĢMC - VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" LVMI Silava - Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" LRDS Ilūkste - SIA "LatRosTrans" LRDS "Ilūkste" MK - Ministru kabinets MRCC - Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs NBS - Nacionālie bruņotie spēki NBS JS KAD - Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests NMP - neatliekamā medicīniskā palīdzība NMPD - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NVA - Nodrošinājuma valsts aģentūra NVD - Nacionālais veselības dienests NVO - Nevalstiskās organizācijas PMLP - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PTAC - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs PVD - Pārtikas un veterinārais dienests RAKUS - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca RAKUS LIC - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs "Latvijas Infektoloģijas centrs" SAEA - Starptautiskā atomenerģijas aģentūra SIA RM - SIA "Rīgas meži" SM - Satiksmes ministrija SPKC - Slimību profilakses un kontroles centrs TM - Tieslietu ministrija TNGIIB - Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs VAAD - Valsts augu aizsardzības dienests VADC - Valsts Asins donoru centrs VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VI - Veselības inspekcija VDD - Valsts drošības dienests VDI - Valsts darba inspekcija VM - Veselības ministrija VMD - Valsts meža dienests VMR - Valsts materiālās rezerves VOMK - Valsts operatīvā medicīniskā komisija VP - Valsts policija VPVB - Vides pārraudzības valsts birojs VRS - Valsts robežsardze VSIA RPNC - VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs" VSIA ZMNĪ - VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests VVD - Valsts vides dienests VVD RDC - Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs ZM - Zemkopības ministrija ZVA - Zāļu valsts aģentūra 1. Ievads Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 16.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar citu institūciju iesniegtajiem priekšlikumiem izstrādā Valsts civilās aizsardzības plānu. Valsts civilās aizsardzības plānā paredzēta katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetence un rīcība katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā - preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kas attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai katastrofas draudu gadījumā, kā arī sniedzot atbalstu valsts aizsardzības sistēmai un nosakot civilās aizsardzības sistēmas darbību gadījumos, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš. Civilās aizsardzības sistēmas darbība valsts un reģionāla mēroga katastrofās, katastrofas draudu gadījumā, kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā tiek koordinēta, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru. Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuru veido valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kam ir likumā noteiktas tiesības, uzdevumi un atbildība civilās aizsardzības jomā. Civilās aizsardzības sistēmas organizācijas pamatā ir teritoriju sadarbības princips. Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi ir šādi: 1) nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību; 2) pēc iespējas nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā; 3) savlaicīgi prognozēt katastrofas draudus; 4) plānot un savlaicīgi veikt preventīvos pasākumus; 5) sniegt palīdzību katastrofā cietušajiem un mazināt kaitējumu, ko katastrofa radījusi vai var radīt cilvēkiem, videi un īpašumam; 6) plānot un veikt atjaunošanas pasākumus; 7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt un saņemt starptautisko palīdzību; 8) atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš. Valsts civilās aizsardzības plāns ir Nacionālā drošības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktais valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumu plānošanas dokuments, kurš sagatavots pamatojoties uz ministriju, to padotībā esošo institūciju un pašvaldību (turpmāk - katastrofas pārvaldīšanas subjektu) sniegto informāciju par katastrofu pārvaldīšanas uzdevumiem - veiktajiem katastrofas risku novērtējumiem; apzinātajiem preventīvajiem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem; izstrādātajiem nozares attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem; un apzinātajiem un plānotajiem resursiem katastrofas pārvaldīšanā. Valsts civilās aizsardzības plānā katra apdraudējuma tabulās par preventīvajiem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem tiek noteikts "Lēmuma pieņēmējs" - amatpersona vai institūcija, kas lemj par attiecīgā pasākuma uzsākšanu; "Par izpildi atbildīgā institūcija" - amatpersona vai institūcija, kas iesaista un koordinē nepieciešamos resursus un ekspertīzi attiecīgā pasākumu veikšanai; "Izpildītāji" - institūcijas, kuras tieši var tikt iesaistītas attiecīgā pasākuma realizācijā. Pašvaldībām Valsts civilās aizsardzības plānā noteikto pienākumu izpildi pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajai kārtībai. Ārlietu ministrija Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauto katastrofu, ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā Latvijas teritorijā nodrošina komunikāciju ar diplomātiskajām pārstāvniecībām par situāciju, kā arī nodrošina konsulāro sadarbību nepieciešamības gadījumā pēc atbildīgo iestāžu veikta pieprasījuma. Lai katastrofas pārvaldīšanas subjekti īstenotu vienotu pieeju katastrofu pārvaldīšanas uzdevumu īstenošanā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir izstrādājis katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas, kuras ir pieejamas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā internetā. Valsts civilās aizsardzības plāns izstrādāts, ņemot vērā 2021.-2027.gada plānošanas perioda Kopējās fondu regulas III. pielikumā noteiktos ieguldījumu priekšnosacījumus (enabling conditions). Ieguldījumu nosacījums Nr.5 nosaka, ka nacionālā līmenī jābūt sagatavotam valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plānam, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver: - galveno risku aprakstu, kas novērtēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 1313/2013/ES, 6.panta a) punktu, atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu. Novērtējumā, ņemot vērā ar klimatu saistītos riskus, un kuriem izstrādātas klimata pārmaiņu prognozes un scenāriji; - katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu aprakstu, lai novērstu galvenos identificētos riskus. Pasākumus prioritāri nosaka proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, jaudas trūkumiem, efektivitātei un efektivitātei, ņemot vērā iespējamās alternatīvas; informāciju par finansēšanas resursiem un mehānismiem, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar profilaksi, gatavību un reaģēšanu. Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauto pasākumu īstenošana paredzama, izmantojot gan valsts un pašvaldību budžeta finansējumu, gan piesaistot ES un citu avotu finanšu līdzekļus, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildus finansējumu. Katastrofas pārvaldīšanas subjekti reizi gadā līdz 20.janvārim izvērtē Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi un sniedz priekšlikumus Iekšlietu ministrijai par nepieciešamajiem grozījumiem. Katru gadu Iekšlietu ministrija izvērtē Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi un līdz 1.maijam sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu informatīvo ziņojumu un, ja nepieciešams, Valsts civilās aizsardzības plāna grozījumu projektu. Iekšlietu ministrija nodrošina Valsts civilās aizsardzības plāna aktuālās redakcijas ievietošanu Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapās internetā. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas joma ir iekļauta arī vairākos starptautiskajos nolīgumus, kurā Latvija ir apņēmusies īstenot gan starptautiskos mērķus, gan arī savas nacionālās prioritātes. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām, un īpaši Parīzes nolīgums, kuru Latvija ratificēja 2017.gada 8.februārī. Parīzes nolīgums ir starptautisks līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai: - ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi; - vairojot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicinot klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu; - nodrošinot finanšu plūsmu, pieskaņojot izvirzītajam ceļam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību.1 2015.gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam" jeb "Dienaskārtība 2030". Tā nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide. Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir aktuāli Latvijai, jo vienlaikus daļa no ilgtspējīgas attīstības mērķus lielā mērā saskan arī ar valstu nacionāla līmeņa izaicinājumiem un mērķiem, kurus prioritāri jāiekļauj valsts attīstības plānošanā2. 2015.gadā ANO Trešajā pasaules konferencē pieņēma Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammu 2015.-2030.gadam. Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammas mērķis ir veidot valstu un kopienu noturību pret katastrofām, valstīm īstenojot katastrofu risku pārvaldīšanas pasākumus, un mērķtiecīgu darbību nozaru un starpnozaru jomā nacionālā, vietējā, reģionālā un globālā mērogā šādās 4 prioritārajās jomās - izpratne par katastrofu riskiem; katastrofu risku pārvaldības stiprināšana, lai pārvaldītu katastrofu risku; ieguldījumi katastrofu risku samazināšanā izturētspējas veidošanai; katastrofu gatavības uzlabošana efektīvai katastrofas seku likvidēšanai un principa "atjaunoties labāk kā iepriekš" ieviešanā. Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammā ir noteikti 7 globālie mērķi, kā arī noteikti īstenošanas pamatprincipi, piemēram, ikvienas valsts galvenais pienākums ir novērst un samazināt katastrofu risku, tajā skaitā izmantojot arī starptautisko, reģionālo, pārrobežu un divpusējo sadarbību; katastrofu riska samazināšanai nepieciešams, lai pienākumi tiktu sadalīti starp valstu valdībām un attiecīgajām nacionālajām institūcijām, sektoriem un ieinteresētajām pusēm, ņemot vērā valstu situāciju un pārvaldes sistēmu; katastrofu riska samazināšana prasa visas sabiedrības iesaisti un sadarbību; svarīga ir visaptveroša lēmumu pieņemšana, kas balstīta uz informāciju par riskiem, uz atvērtu datu apmaiņu un atsevišķu datu izplatīšanu; sabiedrībai pieejamai informācijai jābūt viegli atrodamai, atjaunotai, saprotamai, ar zinātnisku un vispārīgi saprotamu saturu u.c. pasākumi.3 2. Iespējamo apdraudējumu saraksts Valsts civilās aizsardzības plānā ir iekļauti 35 iespējamie apdraudējumi, kurus atbilstoši katastrofas riska novērtēšanas metodikai apzināja katastrofas pārvaldīšanas subjekti. Apzinātie apdraudējumi ir atspoguļoti Valsts civilās aizsardzības plāna 1.pielikuma "Iespējamo apdraudējumu saraksts" tabulā, un kopējā risku matricas kopsavilkumā. 3. Kopsavilkums par risku novērtēšanu Valsts civilās aizsardzības plānā katra apdraudējuma pielikumā ir atspoguļoti katastrofas pārvaldīšanas subjektu iesniegtie apdraudējuma novērtējumi, kuros aprakstoši raksturoti notikuma scenāriji, izteikti spriedumi par notikumu varbūtību un notikumu sekām, kā arī iekļauti vizuāli (informatīvi) attēli. Katastrofu un to apdraudējumu novērtēšanā ir ņemtas vērā iespējamās un radītās klimata pārmaiņas, jo pētījuma dati rāda, ka tās nav apšaubāmas un ir tieši saistītas ar cilvēka radīto ietekmi - ir pieaugusi atmosfēras temperatūra, samazinājies sniega un ledus segas biezums, paaugstinājies jūras līmenis un ir pieaugusi siltumnīcas gāzu koncentrācija atmosfērā. Aktuāli ir ekstrēmu laika apstākļu un klimata notikumi (klimata ekstrēmi), jo tieši retie ekstrēmie notikumi ir tie, kuriem ir lielākā ietekme un kas rada lielākos zaudējumus cilvēku veselībai un labklājībai. Klimata pārmaiņu kontekstā klimata ekstrēmi tiek aplūkoti no sekojošiem aspektiem - vai to notikuma biežums ir pieaudzis, salīdzinot ar agrāko laika periodu; vai to notikuma intensitāte ir palielinājusies, salīdzinot ar agrāko laika periodu; vai tiem atbilstošo parādību ilgums ir ilgāks, nekā noteiktā norma; un vai tie sastopami agrāk vai vēlāk, atbilstoši sezonas raksturam. Šīs klimata pārmaiņas rada tālāku ietekmi ne tikai uz citiem laika apstākļu un klimata procesiem, bet arī uz dabas un cilvēka radītiem procesiem. Sagaidāms, ka šīs pārmaiņas turpināsies arī nākotnē, un līdz ar to papildus pasākumiem, kas tiek veikti klimata pārmaiņu mazināšanai, nozarēm ir jāizvērtē adaptācijas nepieciešamība (pasākumi un finansējums) un iespējamās klimata pārmaiņu sekas saistītajiem procesiem.4 Izpildot Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktos katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas uzdevumus, katastrofas pārvaldīšanas subjekti katram apdraudējumam apzinājuši preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, nosakot tā izpildes termiņu, lēmuma pieņēmēju par pasākuma īstenošanu, par izpildi atbildīgo institūciju, kā arī atšifrējot pasākumu atbilstoši NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatas apzīmējumam (trigrafam). Kopējais katastrofu novērtējums Valsts civilās aizsardzības plānā ir atspoguļots risku matricā. Lai nodrošinātu vienotu pieeju katastrofu risku novērtēšanā, tika izmantota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātā riska novērtēšanas metodika (rekomendācijas)5. Risku matrica ir iespējamības un ietekmes dimensiju attēlošanas paņēmiens, kas grafiski attēlo dažādus riskus salīdzinošā veidā. Visiem apdraudējumiem ir apzināti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi), kuri iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna pielikumos (skatīt 11.-26.pielikums). Varbūtības / ticamības līmenis ↓ KATASTROFU RISKU KOPSAVILKUMS Maznozīmīgs risks Nozīmīgs risks Vidējs risks Augsts risks Ļoti augsts risks Ļoti augsts Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Epizootijas Augsts Pali un plūdi Karstums Apledojums Sabiedriskās nekārtības Iekšējie nemieri Epidēmija, pandēmija Vidējs Autotransporta avārija Pārvades elektrotīklu bojājumi Dzelzceļa transporta katastrofa Stiprs sals Lietusgāzes un ilgstošas lietavas Pērkona negaiss un krusa Viesuļi Sausums Sniegs un putenis Vējuzplūdi Sadales elektrotīklu bojājumi Vētras un krasas vēja brāzmas Ugunsgrēki ēkās un būvēs Zems Epifitotijas Būvju sabrukums Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Pasažiera kuģa katastrofa Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Slapja sniega nogulums Hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas HES Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem Ļoti zems Zemes nogruvumi Zemestrīces Terora akti Radiācijas avārija Kuģa uzskriešana uz sēkļa Avārijas naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Kuģu sadursme Bioloģisko vielu negadījums Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Apdraudējuma iespējamais seku līmenis → Maznozīmīgas sekas Nozīmīgas sekas Vidējas sekas Smagas sekas Katastrofālas sekas 4. Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji noteikti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 27.pielikumā (skatīt 27.pielikumu). 5. Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma un tās aktivizēšana Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir autonomi funkcionējoša tehnoloģiska sistēma vai šādu sistēmu kopums, kas nodrošina agrīno brīdināšanu. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka juridisko un fizisko personu tiesības civilās aizsardzības jomā ir saņemt agrīno brīdināšanu un ieteikumus rīcībai katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā. Apvienojot civilās trauksmes un iedzīvotāju apziņošanas uzdevumus (brīdināt, ziņot un informēt sabiedrību), tika izveidota valsts agrīnās brīdināšanas sistēma, kuras darbība noteikta Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumos Nr.440 "Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība". Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā ietilpst: - republikas pilsētās, novadu pilsētās un novadu pagastos izvietotās trauksmes sirēnas (164 sirēnas, kuras izvietotas uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem); - valsts un pašvaldību institūciju trauksmes un apziņošanas iekārtas; - elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (radio, televīzija); - raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu (internet portāli, kabeļtelevīzijas, citi televīzijas kanāli un radio stacijas, kuri izmanto internet un satelīta sakaru risinājumus, kas veido satura programmas, veic retranslāciju, mobilo sakaru operatori); - citi inženiertehniski risinājumi, kas spēj nodrošināt agrīno brīdināšanu (operatīvie hidrometeoroloģiskie novērojumu tīkli). Lēmumu par Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivizēšanu: - visā valstī vai vairāku republikas pilsētu un novadu teritorijā pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks; - republikas pilsētas vai novada teritorijā pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sistēmu (kas attiecas uz sirēnu un elektronisko plašsaziņas līdzekļu iesaisti) aktivizē ar šādām secīgām darbībām: 1. Lēmumu par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivēšanu pieņem VUGD, ja saņemta informācija no valsts un pašvaldību institūcijām atbilstoši to kompetencei reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kā arī no fiziskām vai juridiskām personām par katastrofu vai to draudiem (saņemot informāciju vai zvanu uz vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112", vai no citu operatīvo dienestu ārkārtas numuriem); 2. Pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas VUGD saskaņā ar noslēgtajām starpresoru vienošanās (līgumiem) nosūta elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem informāciju par katastrofu vai tās draudiem un informāciju par iedzīvotāju rīcību; 3. Saņemot atpakaļ saikni no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par gatavību pārraidīt attiecīgo informāciju, VUGD attiecīgajā teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un vismaz trīs minūtes raida brīdinājuma signālu; 4. Vienlaikus ar trauksmes sirēnu ieslēgšanu elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izziņo VUGD sniegto informāciju par katastrofu vai tās draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, ņemot vērā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norādījumus par informācijas sniegšanas steidzamību, bez maksas izziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā; 5. Iedzīvotāji ieslēdz iekārtas (radioaparāti, televizori, mobilo telefonu aplikācijas), kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārraidītās informācijas saņemšanu. Iedzīvotāji var saņemt informāciju par katastrofu vai to draudiem, rīcību un veicamajiem pasākumiem šādos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos - Latvijas radio 1, Latvijas radio 2, Latvijas radio 3, Latvijas radio 4, Latvijas radio 5, Latvijas Radio 6 (Radio Naba), Latvijas televīzijas LTV 1 kanāls, Latvijas televīzijas LTV 7 kanāls. Informācija iedzīvotājiem par brīdināšanu un informēšanu katastrofas vai to draudu gadījumā ir pieejama arī VUGD izdotajā bukletā "Vai tu zini, kā rīkoties ārkārtas gadījumos?", kurš ir pieejams VUGD mājaslapā internetā.6 Lai nodrošinātu pastāvīgu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, VUGD ne retāk kā 2 reizes gadā veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, iedarbinot trauksmes sirēnas uz trim minūtēm, kā arī pārbaudot noslēgto starpresoru vienošanās (līgumu) izpildi. Trauksmes sirēnas ir iespējams iedarbināt arī manuāli, VUGD amatpersonām piekļūstot pie trauksmes sirēnām un to vadības blokiem, kas uzstādītas uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem. Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbības ietvaros svarīga loma ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, kas nodrošina trauksmes sirēnu un to vadības bloku uzstādīšanu (un demontāžu) uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem. Papildus tam Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina trauksmes sirēnu un to darbības vadības pults darbību. 6. Agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts un to darbība sasaistē ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu Vairāki Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā esošie inženiertehniskie risinājumi spēj nodrošināt tikai agrīno brīdināšanu, kas nodrošina nepieciešamo informāciju lēmuma pieņēmējiem par tālāko rīcību - informācijas izplatīšanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem vai arī atbilstošu reaģēšanas darbību un rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, lai glābtu cilvēku dzīvību, aizsargātu vidi un īpašumu. Agrīnās brīdināšanas procesa posmi ir šādi: - Riska novērtēšana vai kritēriju un indikatoru noteikšana, lai identificētu katastrofas draudus; - Monitoringa veikšana un prognozēšana, lai uzraudzītu noteiktos kritērijus un indikators, kā arī paredzētu notikumu attīstību un katastrofas varbūtību (iespējamību). Monitoringa un prognozēšanas process iekļauj tehniskus risinājumus, kas nodrošina procesa automatizāciju, datu uzkrāšanu un analīzi. - Katastrofas draudu identificēšana, pamatojoties uz monitoringa un prognozēšanas rezultātiem, un atbildīgo institūciju informēšana par katastrofu vai to draudiem, kā arī rekomendāciju izplatīšana par nepieciešamo rīcību. Brīdinājuma izziņošana notiek, izmantojot iepriekš sagatavotus komunikācijas veidus (starpresoru vienošanās, trauksmes sirēnas, elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, mobilo sakaru operatoru risinājumu izmantošana, apziņošanas saraksti u.c.). - Atbildīgo institūciju reaģēšana uz katastrofas brīdinājumu; - Atbildīgo institūciju rīcība, veicot preventīvos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu katastrofas draudus. Katastrofas pārvaldīšanas institūciju izmantotās nacionālās un starptautiskās agrīnās brīdināšanas sistēmas (to saraksts) ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 28.pielikumā. 7. Informācijas apmaiņas sistēmas (platformas), kuras izmantojamas katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā Latvija katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā informācijas apmaiņai izmanto Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotās, pārraudzītās vai izmantotās informācijas apmaiņas platformas. Izmantojamās informācijas apmaiņas platformas nodrošina iespēju lūgt un sniegt starptautisko palīdzību un iegūt kartes par skarto teritoriju, tostarp uzraudzīt teritoriju, kas rada katastrofu draudus. Katastrofas pārvaldīšanas institūciju izmantotās informācijas apmaiņas sistēmas (platformas) nacionālā un starptautiskā līmenī (to saraksts) ir iekļautas Valsts civilās aizsardzības plāna 29.pielikumā. Savukārt starpvalstu nolīgumi, kurus iespējams izmantot katastrofas novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā vai to draudu gadījumā (skatīt 2.attēlu) ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 30.pielikumā. 2.attēls. Divpusējie un daudzpusējie sadarbības nolīgumi par sadarbību katastrofas novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā Veidojot, uzturot vai lietojot ģeotelpiskās informācijas datu bāzes un sistēmas katastrofas pārvaldīšanas mērķiem, kā arī veidojot no tām kartes, institūcijām un organizācijām datu ievākšana, apstrāde un lietošana jānodrošina Latvijā oficiāli lietotajā ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS-92. Ja krīzes pārvarēšanā tiek iesaistīti NBS, aeronavigācijas un jūras navigācijas struktūras, tām jānodrošina datu lietošana Pasaules ģeodēziskajā sistēmā WGS-84. NBS izmantotajos datos un kartēs lieto plaknes izvērsumu Universālajā transversālajā Merkatora (UTM) projekcijā, 34. un 35. zonā, aeronavigācijas un jūras navigācijas struktūru datos un kartēs lieto plaknes izvērsumu Transversālajā Merkatora (TM) projekcijā. Prasības par to, kādas koordinātu sistēmas un kartogrāfiskās projekcijas jālieto konkrētas katastrofas pārvaldīšanas vajadzībām sagatavotajos ģeotelpiskajos datos un kartēs, nosaka attiecīgā apdraudējuma glābšanas darbu vadītājs un krīzes komunikācijas vadītājs. Sadarbībās nodrošinājuma interesēs ar kaimiņvalstīm, Eiropas Savienības sadarbības partneriem un NATO militārajām struktūrām, datubāzu veidotājiem un uzturētājiem jāveido koplietojamo ģeotelpisko datu automatizētas transformācijas nodrošinājums starp iepriekšminētajām koordinātu sistēmām LKS-92 un WGS-84. Visos gadījumos, kad lietošanai no ģeotelpiskajiem datiem tiek veidotas un pavairotas kartes, tām obligāti jāpievieno kartes rāmja un aizrāmja noformējums, kartes leģendā jānorāda kartes koordinātu sistēma un plaknes izvērsuma projekcija. 8. Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība Dažādu katastrofu vai to draudu gadījumā iesaistāmo institūciju apziņošana ir iekļauta Valsts civilās aizsardzības plāna 31.pielikumā. 9. Krīžu komunikācijas kārtība Krīžu komunikācijas kārtība nosaka vadlīnijas vienotas un savlaicīgas iesaistīto institūciju komunikācijas nodrošināšanai ar sabiedrību un efektīvai savstarpējās informācijas apmaiņai dabas un cilvēku izraisītās katastrofas vai tās draudu laikā. Vienotai iesaistīto institūciju izpratnei par krīzes komunikācijas kārtību ir būtiska nozīme katastrofas pārvaldīšanā, lai nezaudētu laiku un savlaicīgi informētu sabiedrību par krīzes norisi. Krīzes komunikācijā iesaistītās institūcijas Valsts Civilās aizsardzības plāns nosaka valstī iespējamos apdraudējuma veidus un katastrofu pārvadīšanas veicamos pasākumus. Tāpat Valsts civilās aizsardzības plānā ir noteiktas iesaistītās institūcijas katram apdraudējuma veidam. Atbilstoši katastrofas raksturam un tās radīto postījumu apjomam izšķir: - vietēja mēroga katastrofas - katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas; - reģionāla mēroga katastrofas - katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas; - valsts mēroga katastrofas - katastrofas radītie postījumi ietekmē visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu. Ņemot vērā apdraudējuma veidu un katastrofas raksturu un apjomu, krīzes komunikācijā tiek iesaistītas visas atbildīgās institūcijas. Krīzes komunikācijas vadība Krīzes komunikāciju vada un koordinē institūcija, kas atbild par katastrofas vai apdraudējuma reaģēšanas un seku likvidēšanas darbiem, kas noteikti Valsts civilās aizsardzības plānā, vienlaikus darbību koordinējot un saskaņojot ar Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas plānotājiem. Krīzes komunikācijas uzdevumi: - nodrošināt vienotu un savlaicīgu iesaistīto institūciju komunikāciju ar sabiedrību (pēc iespējas ņemot vērā sabiedrības grupu dažādās vajadzības, piemēram, informācijas nodrošināšanu tūristiem, mazāk aizsargātajām grupām - personām ar invaliditāti u.c.); - nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp iesaistītām institūcijām; - nodrošināt savlaicīgu informāciju un vēstījumus par krīzes gaitu augstākajām amatpersonām un iesaistītajām pusēm. Krīzes komunikācijas vadītāja pienākumi pirms krīzes (katastrofām): - savlaicīgi apkopo iespējamā apdraudējuma vai katastrofā iesaistīto institūciju komunikatoru kontaktinformāciju, iekļaujot tajā iestādes un personas dzīvesvietas adresi, e-pasta adresi, stacionāro un mobilo tālruņa numuru, kā arī apzina iespēju saziņai kādā no interneta aplikācijām; - nosaka kārtību kontaktinformācijas atjaunošanai un koordinācijai; - savlaicīgi sagatavo vēstījumus par potenciālo apdraudējumu un cilvēkiem ieteicamo rīcību; - nāk klajā ar priekšlikumiem savstarpējai teorētisko vai praktisko mācību organizēšanai; - paredz iespēju pieejai ārējam datu nesējam, kurā atrodas nepieciešamā kontaktinformācija un vēstījumi gadījumam, ja liegta piekļuve informācijai darba vietā; - nosaka krīzes pārvarēšanas pasākumos lietojamo, rekomendējamo ģeoinformāciju - kartes, to ieguves-pieejas adreses vai pieejamību uz ārējiem datu nesējiem; - apstiprina krīzes pārvarēšanas pasākumos lietojamo ģeoinformāciju - kartes un to ieguves avotus. Krīzes komunikācijas vadītāja pienākumi krīzes (katastrofas) laikā: - izveido un vada krīzes komunikācijas grupu, iekļaujot visu iesaistīto institūciju komunikatorus; - pieņem lēmumu par krīzes komunikācijas grupas atrašanās vietu un darbības veidu (attālināti, krīzes norises vietā vai kādā citā atbilstošā vietā vai telpā); - sadala lomas un atbildības komunikācijas grupas iekšienē; - nosaka iesaistīto institūciju informācijas izplatīšanas, saskaņošanas un koordinēšanas kārtību; - atgādina, ka katra iesaistītā institūcija komunicē tikai par savā kompetencē esošajiem jautājumiem; - nepieciešamības gadījumā atgādina par normatīvajos aktos noteikto kārtību attiecībā uz informācijas sniegšanu par cietušajiem, bojāgājušajiem un meklēšanā esošajām personām)7; - nosaka katrai institūcijai to informācijas apjomu, ko var izplatīt bez saskaņošanas, lai nezaudētu laiku8; - piesaista nepieciešamos tehniskos un cilvēkresursus (piemēram, iespēju robežās plāno informācijas pārraidīšanu vai komunikācijas nodrošināšanu svešvalodās - tūristiem, surdotulkojuma informācijas nodrošināšanu preses konferencēs, brīfingos u.c.); - nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru (CAOVC), ja tāds ir izveidots; - periodiski precizē un izziņo krīzes pārvarēšanas laikā lietojamo, rekomendējamo ģeoinformāciju - kartes, to ieguves-pieejas adreses vai pieejamību uz ārējiem datu nesējiem; - apstiprina krīzes pārvarēšanas pasākumos iesaistītajām institūcijām savstarpējai apmaiņai un sadarbības organizācijai atļauto lietojamo ģeoinformāciju (papīra un digitālo datu apmaiņas formātiem), tās formātus un konkrētu produktu lietošanai atļautās telpisko koordinātu sistēmas, nosakot par konkrētu datu, datu kopu vai karšu izstrādi, uzturēšanu un piegādi atbildīgās institūcijas; - nosaka, nozīmē vai apstiprina atbildīgās institūcijas vai amatpersonas telpiskās informācijas datu (t,sk. arī karšu) apmaiņas organizācijai ar ārvalstu sadarbības organizācijām, nosakot tiem konkrētas sadarbības organizācijas, to kontaktpersonas un ja nepieciešams definē informācijas apmaiņas ierobežojumus. Krīzes komunikācijas grupas uzdevumi: - regulāri informē sabiedrību un sniedz aktuālo informāciju par apdraudējuma vai katastrofas reaģēšanas un seku likvidēšanas gaitu un nepieciešamo rīcību apdraudējuma vai katastrofas gadījumā; - nodrošina mediju attiecības un nepieciešamo atbalstu Latvijas un starptautiskajiem medijiem; - veic mediju un sociālo tīklu monitoringu un analīzi; - izstrādā vēstījumus un komunikācijas rekomendācijas vadībai; - sagatavo vēstījumus augstākajām amatpersonām; - aktīvi izmanto komunikācijā sociālos medijus, sniedz informāciju un atbild uz sociālajos tīklos uzdotajiem jautājumiem; - apkopo, analizē un novērš medijos un sociālajos tīklos izskanējušo maldinošo informāciju un baumas; - sniedz atbalstu citām krīzes komunikācijā iesaistītajām institūcijām, aktīvi daloties ar informāciju oficiālajos iestāžu sociālo tīklu kontos; - saskaņojot ar atbildīgo amatpersonu par krīzes vadību un ievērojot drošības pasākumus, nepieciešamības gadījumā nodrošina medijiem kontrolētu iespēju darbam krīzes vietā (īpaši gadījumos, ja krīzes vieta ir norobežota vai slēgta). Nosaka konkrētu un stingru kārtību mediju darbam krīzes vietā un kontrolē to. Sadarbība ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru Ja apdraudējuma un katastrofas reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadīšanai ir izveidota CAOVC, komunikācijas grupas vadītājs vai viņa pilnvarota persona (vietnieks) jāiekļauj CAOVC, lai nodrošinātu savstarpējās informācijas apmaiņu un konsultācijas vadībai komunikācijas jomā. (skatīt 3.attēlu). Krīzes komunikācijas grupas uzdevumi sadarbībai ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru: - nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu ar komunikatoriem par vadības pieņemtajiem lēmumiem un krīzes vadības gaitu; - nodrošināt vadības grupu ar informāciju par sabiedrībai aktuāliem problēmjautājumiem, iespējamām baumām, medijus interesējošām tēmām u.c. - konsultēt vadības grupu par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem krīzes laikā; - nodrošināt efektīvu vadības komunikāciju ar medijiem; - nodrošināt ciešu sadarbību starp katras institūcijas atbildīgo par krīzes vadību un komunikatoru, lai sagatavotu informāciju sabiedrībai un atbildētu uz mediju jautājumiem. Krīzes komunikācijas grupas atrašanās vieta Ņemot vērā veicamos uzdevumus, krīzes raksturu, vietu un ilglaicību, krīzes komunikāciju var vadīt: - attālināti, atrodieties savā darbavietā vai dzīvesvietā un saziņai izmantojot kādu no izvēlētajiem komunikācijas instrumentiem un kas atbilst minimāliem kiberdrošības standartiem - interneta aplikāciju, e-pasta grupu, Google Docs u.c. - notikuma vietā; - kādā īpaši noteiktā vietā vai telpā (piemēram, speciāli izveidotā Preses centrā kādā no iesaistīto institūciju telpām u.c.); - kombinējot augstāk minētos krīzes vadības mehānismus. Krīzes komunikācijas grupas nepieciešamais aprīkojums Krīzes komunikācijas grupas pārstāvji katastrofas vai tās draudu gadījumos primāri iztiek ar jau savā rīcībā esošajiem tehniskajiem un mobilajiem rīkiem - mobilo tālruni un datoru. Tomēr, ņemot vērā apdraudējuma vai katastrofas raksturu un veidu, iespējams, būs nepieciešams papildu aprīkojums (vai cilvēkresursi) krīzes komunikācijas nodrošināšanai, ko iespēju robežās nodrošina institūcija, kas ir krīzes vadītājs (piemēram, informācijas pārraidīšana vai komunikācija svešvalodās, surdotulkojumā). Gadījumos, kad krīzes komunikācijas un mediju atbalsta nodrošināšanai nepieciešams papildu aprīkojums un resursi, tos iespējams pieprasīt, izmantojot Krīzes vadības padomi vai ar īpašu Ministru prezidenta rīkojumu. 3.attēls. Civilās aizsardzības Operacionālās vadības grupas sadarbība ar Krīzes komunikācijas grupu Komunikācijas pilnveidošana ar sabiedrību par krīžu komunikācijas un civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jautājumiem Katastrofas pārvaldīšanā iesaistītas ministrijas un pašvaldības, kā arī to padotības iestādes nodrošina sabiedrībai pieejamu un aktuālu informāciju par pastāvošiem apdraudējumiem, iespējamām bīstamām situācijām, drošas uzvedības principiem, kā arī katastrofām, īpašu uzmanību pievēršot sagatavotībai un rīcībai šādās situācijās. Līdztekus tiek veidoti un izmantoti katastrofu pārvaldīšanas subjektu un to padotības iestāžu informācijas avoti, lai sabiedrībā veidotu zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, lai veicinātu sabiedrības izglītošanu, kā arī veicināt izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem, kā arī nodrošināt valsts oficiālās informācijas sniegšanu. Oficiālās komunikācijas nodrošināšanai ar sabiedrību par civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jautājumiem minētie katastrofas pārvaldīšanas subjekti veido ciešāku sadarbību ar oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv), oficiālo izdevēju un tā nodrošināto oficiālās informācijas kanālu - portālu "Cilvēks. Valsts. Likums." (www.lvportals.lv), lai nodrošinātu sabiedrību ar oficiālu informāciju par krīžu komunikāciju, civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas (preventīviem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas) pasākumiem, to īstenošanu u.c. aktuāliem jautājumiem. 10. Sadarbība un resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanā Katras valsts atbildība un pienākums ir aizsargāt tās teritorijā esošos cilvēkus, īpašumu un vidi no katastrofām vai to draudiem, kā arī nodrošināt spēju atbilstoši rīkoties tāda mēroga katastrofās, kas var notikt vai kurām var laikus sagatavoties. Gadījumos, kad katastrofu izraisītās sekas pārsniedz katastrofā cietušās valsts reaģēšanas spējas, valstīm ir iespēja izmantot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas ļauj nodrošināt citu Eiropas Savienības dalībvalstu (un citu Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismā esošo valstu) civilās aizsardzības resursu iesaisti katastrofu seku likvidēšanā. Šāds palīdzības mehānisms ļauj papildināt katastrofu skartās valsts reaģēšanas spējas. Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma mērķis ir veicināt pastiprinātu sadarbību civilās aizsardzības palīdzības jomā, reaģējot uz visu veidu liela mēroga ārkārtējām situācijām vai katastrofām, piemēram, dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, terora aktiem, tehnoloģiskām katastrofām, radioloģiskiem vai ekoloģiskiem nelaimes gadījumiem, nejaušu jūras piesārņošanu u.c. 2013.gada 17.decembrī tika pieņemts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, 1313/2013/ES, ar ko izveido Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, ņemot vērā pieredzi no notikušajām intervencēm un katastrofām, izveidojot efektīvāku mehānismu, kas atbalstītu un atvieglotu civilās aizsardzības palīdzības mobilizāciju un koordināciju gadījumā, ja Eiropas Savienībā vai ārpus tās robežām notiek lielas ārkārtējas situācijas vai katastrofas. Latvijas rīcība, sniedzot humāno palīdzību, balstās uz humānisma pamatprincipiem, kā noteikts Eiropas Vienprātības dokumentā par humāno palīdzību, kā arī principiem un kārtību, kas noteikti Valsts materiālo rezervju likumā, Ministru kabineta 2019.gada 18.jūnija noteikumos Nr.268 "Valsts materiālo rezervju izmantošanas un pārbaudes kārtība" un Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra noteikumos Nr.721 "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība". Papildus tam Ministru kabinets var lemt, pamatojoties uz pienācīgu vajadzību novērtējumu un atbilstoši katastrofā vai konfliktā cietušās valsts vajadzībām, par finansiālu palīdzību, piešķirot finansējumu Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" noteiktajā kārtībā, kas attiecas uz budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Ņemot vērā Latvijas pieredzi sniedzot starptautisko vai humāno palīdzību katastrofā vai konfliktā cietušām valstīm (Ukraina, Sīrija, Āfrikas raga valstis, Nepāla, Gazas josla, Irāka, Filipīnas, Turcija, Mjanma/Birma, Moldova, Gruzija, Libāna, Pakistāna, Indonēzija), Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauti resursi, kurus var paredzēts starptautiskās palīdzības vai humānās palīdzības nodrošināšanai. Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvarā par mehānisma darbību apmācīti aptuveni 60 eksperti, tostarp 12 eksperti ar prasmēm veikt novērtēšanu, 6 eksperti ar sarunu vešanas un lēmumu pieņemšanas prasmēm, 10 eksperti ar personāla vadīšanas prasmēm, 23 eksperti ar operatīvās vadības prasmēm un 8 eksperti ar drošības pārvaldīšanas prasmēm, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi īstenotu starptautiskās misijas un stiprinātu prasmes ikdienas darbā. Papildus 2 eksperti ir apmācīti meklēšanas un glābšanas pasākumu īstenošanai aukstos laika apstākļos. Citās nozares jomās ir apmācīti eksperti, lai starptautiskās palīdzības jomā spētu nodrošināt dažāda veida tehniska vai profesionāla padomdevēju ekspertīzi - 2 hidrobūvju eksperti no AS "Latvenergo". Latvija Savienības civilās aizsardzības mehānisma (ietvarā izveidojusi divus starpvalstu resursu moduļus: 1) Apvienotais Igaunijas-Latvijas-Lietuvas augstas veiktspējas sūknēšanas modulis (BaltFloodCombat) - modulis ir sertificēts un iekļauts Eiropas civilās aizsardzības rezervē (ECPP) un ir spējīgs nodrošināt ūdens atsūknēšanu no applūdušajām teritorijām ar jaudu 540 l/s, šļūteņu padošanu 6 km attālumā un nodrošināt komandas pašpietiekamību. Latvijas puse atsevišķi var nodrošināt ūdens atsūknēšanu ar jaudu 160 l/s un izvilkt šļūteņu līniju 2 km attālumā. Modulis piedalījies starptautiskās palīdzības sniegšanā plūdu seku likvidēšanai 2010.gadā Polijā un Moldovā, 2014.gadā Bosnijā un Hercegovinā. 2) Latvijas-Lietuvas tehniskā atbalsta vienība (LL TAST) - modulis ir izveidots atbilstoši Kopienas civilās aizsardzības mehānisma definētajām prasībām un ir spējīgs nodrošināt administratīvo, loģistikas un telekomunikāciju atbalstu. Latvija ir Apvienoto Nāciju (ANO) Organizācijas Katastrofu novēršanas un koordinācijas sistēmas (UNDAC) dalībvalsts kopš 2018.gada. Sistēmas ietvarā apmācīts 1 eksperts. Papildus ANO ietvarā apmācīti 3 eksperti ar izmitināšanas nometņu koordinēšanas un vadības prasmēm un 3 eksperti par vides jautājumiem katastrofas gadījumā. Katastrofas vai to draudu gadījumā būtiska loma ir civil-militārās sadarbības nodrošināšanai. Arī starptautiskās palīdzības nolūkos, ja to pieprasījusi katastrofā cietusī valsts, ir iespēja izmantot militārās spējas, piemēram, dzēšot mežu vai kūdras ugunsgrēkus no gaisa, jūras piesārņojuma gadījumā, nodrošinot situācijas izlūkošanu u.c. Katastrofas vai to draudu gadījumā Nacionālos bruņotos spēkus var iesaistīt (arī starptautiskās palīdzības sniegšana gadījumā), ja Nacionālie bruņotie spēki nepilda uzdevumus, kas saistīti ar bruņotu konfliktu vai tā novēršanas pasākumiem un ja nav izsludināts izņēmuma stāvoklis. Resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 36.pielikumā. 11. Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās ārvalsts Latvijas valstspiederīgie, kuri uzturas ārvalstīs, var saskarties ar dabas vai cilvēku izraisītu katastrofas situāciju vai tā apdraudējumu, kā arī tādu krīzes situāciju, kā valsts apvērsums vai militārs konflikts. Šādos apstākļos valstspiederīgajiem ir nepieciešams savas piederības valsts ārlietu dienesta konsulārais atbalsts. Valsts institūcijas šādās katastrofas vai krīzes situācijās rīkojas proaktīvi - apzina krīzes skartajā teritorijā esošos valstspiederīgos ar Konsulārā reģistra, Iedzīvotāju reģistra un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas starpniecību, Ārlietu ministrijas mājaslapā, plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos publicē informāciju par esošo / iespējamo apdraudējumu un sniedz informāciju ceļotajiem, kuri atrodas krīzes skartajā teritorijā. Šādās situācijās ārlietu dienests telefoniski vai elektroniski sazinās ar Konsulārajā reģistrā reģistrētajiem ceļotājiem. Ārlietu dienesta rīcībā ir SMS apziņošanas mehānisms, kas krīzes laikā ārvalstīs ļauj visiem Latvijas mobilo sakaru operatoru klientiem, kuri ir automātiski reģistrējušies ārvalsts viesabonēšanas tīklā, nosūtīt Ārlietu ministrijas sagatavotu paziņojumu par krīzes situāciju un nepieciešamo rīcību. Sākotnēji, ja situācija katastrofas vai krīzes apdraudētajā teritorijā to pieļauj un turpinās organizēti pasažieru pārvadājumi, Ārlietu ministrija sniedz atbalstu valstspiederīgo repatriācijai. Šis atbalsts ietver valstspiederīgo apzināšanu un informēšanu par iespējām izceļot no katastrofas vai krīzes skartajām teritorijām, iegādāties biļetes un nokārtot nepieciešamās izceļošanas formalitātes. Repatriācijas gadījumā personas izceļošanu veic par saviem līdzekļiem un atbilstoši izvēlētajam maršrutam. Savukārt Ārlietu ministrija īpašu uzmanību pievērš personām, kuras atrašanās vietā nesaņem nekādu šīs valsts sociālo nodrošinājumu un atbalstu. Iespējams, līdz ar repatriācijas sekmīgu un pilnīgu norisi vai situācijas nostabilizēšanos katastrofas vai krīzes skartajās teritorijās, tālāki valstspiederīgo evakuācijas pasākumi var nebūt nepieciešami. Gadījumos, ja valstspiederīgo repatriācija nav iespējama, bet tālāka personu uzturēšanās katastrofas vai krīzes skartajās teritorijās apdraud to dzīvību un veselību, Ārlietu ministrija pieņem lēmumu par valstspiederīgo evakuācijas uzsākšanu. Evakuācija ietver katastrofas vai krīzes skartajā teritorijā esošo valstspiederīgo apzināšanu, informēšanu par evakuācijas iespējām, nepieciešamā transporta uz Latviju vai uz drošu teritoriju organizēšanu, nepieciešamības gadījumā - personu tiesiskā statusa precizēšanu un pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanu, medicīniskā atbalsta organizēšanu, un evakuējamo atbalstu ierodoties Latvijā. Šādā gadījumā valstspiederīgo izceļošanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem, bet gadījumos, ja to veic citu ES dalībvalstu pārstāvniecības, piemēro tādus pašu nosacījumus kā to valstspiederīgajiem. Kā repatriācija, tā evakuācija ir brīvprātīga un valstspiederīgais ir tiesīgs no tās atteikties. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no katastrofas skartās ārvalsts ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 32.pielikumā. 12. Civilās aizsardzības sistēmas darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā Nacionālās drošības likuma 36.pants nosaka, ka Valsts civilās aizsardzības plāns ietver valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumus, kā arī ārkārtas situācijām paredzētus preventīvus, gatavības un reaģēšanas pasākumus un šādu situāciju seku likvidēšanas pasākumus, kā arī nosaka civilās aizsardzības sistēmas darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, ja ir samazināta vai apgrūtināta kontroles vai uzraudzības institūciju darbība, pastāv lielāka varbūtība cilvēku izraisītajām, tai skaitā tehnogēnām, katastrofām, bet operatīvajiem dienestiem ir jānodrošina atbilstoša gatavība un reaģēšanas uz šiem negadījumiem. Civilās aizsardzības sistēmas darbību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā koordinē Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālo vadības centru. Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs sastāv no deleģētiem nozaru ekspertiem, kas balstoties uz savām kompetencēm, apvienojas darbam dažādās jomās atbilstoši risināmiem jautājumiem: Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra sastāvs Darbības jomas Atbildīgā institūcija Veselība un medicīna Veselības ministrija (NMPD) Sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju koordinēšana Iekšlietu ministrija (VUGD) Cilvēku pārvietošana (evakuācija) Iekšlietu ministrija (VUGD) Sabiedriskā kārtība un drošība Iekšlietu ministrija (VP) Transporta infrastruktūra Satiksmes ministrija Sakaru nodrošinājums Satiksmes ministrija Pārtikas un ūdens nodrošinājums Zemkopības ministrija Pirmās nepieciešamības preču nodrošinājums Ekonomikas ministrija Enerģētika Klimata un enerģētikas ministrija Kultūras mantojuma un arhīvu saglabāšana Kultūras ministrija Civilā sektora krīzes komunikācijas koordinācija Valsts kanceleja Pašvaldību darbības pārraudzība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajai kārtībai Var tikt iesaistīti jebkuras jomas darbībā Labklājības ministrija Finanšu ministrija Kultūras ministrija Tieslietu ministrija Aizsardzības ministrija Ārlietu ministrija Izglītības un zinātnes ministrija Krīzes vadības padomes sekretariāts Valsts drošības dienests Satversmes aizsardzības birojs Militārās izlūkošanas un drošības dienests Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra Savukārt civilās aizsardzības uzdevumu izpildi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā pašvaldībās koordinē pašvaldību institūciju vadītājs, plānojot un īstenojot sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā pašvaldības institūcijām noteikto pasākumu izpildi, pašvaldību institūciju nepārtrauktas darbības nodrošināšanu un nepieciešamo rīcību, tajā skaitā, sadarbībā ar citām institūcijām, nodrošinot pamatvajadzības pašvaldības administratīvajā teritorijā. Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra vadība Civilās aizsardzības operacionālo vadības centru vada Ministru prezidenta norīkota amatpersona no Iekšlietu ministrijas un vietnieks ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks. Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs tiek izmantots kā platforma, lai nodrošinātu visaptverošu informācijas apmaiņu dažādās darbības jomās, kā arī koordinētu nepieciešamo pasākumu īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā. Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra uzdevumi Civilās aizsardzības operacionālā vadības centram ir šādi uzdevumi: - veikt starpinstitūciju darbības koordināciju, īstenojot šī plāna iekļautos reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus; - apkopot iesaistīto institūciju sniegto informāciju par to kompetencē esošajiem valsts apdraudējuma pārvaldīšanas jautājumiem (visaptveroša situācijas izpratne); - koordinēt veicamās darbības ar Nacionālo bruņoto spēku operacionālās vadības centru un sniegt atbalstu valsts aizsardzības sistēmai; - koordinēt papildus resursu piesaisti; - analizēt informāciju par valsts apdraudējuma situāciju un tās iespējamo attīstību civilās aizsardzības jomā un nodrošināt tās tālāknodošanu stratēģiskā līmeņa (Ministru kabinets) lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšanai elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem; - koordinēt starptautiskās un humānās palīdzības pieprasīšanu un saņemšanu; Civilās aizsardzības koordināciju taktiskajā līmenī nodrošina sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas tām normatīvajos aktos un šī plāna ietvaros. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi, kuri attiecas uz civilās aizsardzības sistēmas vadību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 33.pielikumā. 13. Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks Viens no civilās aizsardzības gatavības pasākumiem ir mācību plānošana. Mācību regularitāte tiek noteikta valsts un reģionāla līmenī, kuru laikā ir iespēja nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju gatavības pārbaudi reaģēšanai katastrofās. Valsts vai pašvaldības institūcijai jāorganizē vietēja līmeņa mācības, ņemot vērā iespējamos apdraudējumus, riska novērtējuma rezultātus, kā arī citu nepieciešamību. Vienlaikus vietējā līmeņa mācību regularitāte nepieciešama paaugstinātas bīstamības objektiem, kas ir viens no pienākumiem civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā šo objektu īpašniekiem (valdītājiem, apsaimniekotājiem). Tiesības organizēt vietējā līmeņa mācības ir jebkurai citai juridiskai personai. Plānojot un organizējot vietējā līmeņa mācības, valsts institūcija tās finansē no budžetā šim mērķim paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet pašvaldību institūcijas - no to budžetos šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Pašvaldības institūcija vietēja līmeņa mācības var organizēt pēc savas iniciatīvas vai savstarpēji sadarbojoties ar citām valsts un pašvaldības institūcijām (tajā skaitā civilās aizsardzības komisiju esošo pašvaldību sadarbības teritoriju ietvaros), kā arī juridiskām personām vai nevalstiskajām organizācijām. Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 34.pielikumā. 14. Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk - NATO) dalībvalstu 2016.gada Varšavas samita deklarācijas 73.punktā ir noteiktas prasības, kuras attiecas uz NATO 7 nacionālās noturības pamatprasībām, tai skaitā, nodrošinot efektīvu pasākumu kopumu, lai varētu pārvarēt nekontrolētu masveida iedzīvotāju pārvietošanos un nodrošināt dekonfliktāciju starp evakuējamiem iedzīvotājiem un ienākošiem militāriem spēkiem. Ņemot vērā Ministru kabineta 2017.gada 14.februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.7 50.§) informatīvajā ziņojumā "Par mācību KRISTAPS 2016 secinājumiem" 2.punktā noteikto, izstrādāts pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, kas ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 35.pielikumā. 1 Tiešsaite: https://m.likumi.lv/doc.php?id=288600 2 Tiešsaite: https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki 3 Tiešsaite: https://www.undrr.org/implementing-sendai-framework/what-sf 4 Tiešsaite: http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/petijumi_klimata_parmainu_joma/?doc=23668 5 Tiešsaite: Katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas - https://vugd.gov.lv/lat/par_vugd/darbibas_sferas/civila_aizsardziba/rekomendacijas_valsts_un_pasvaldibu_institucijam 6 Tiešsaiste: https://vugd.gov.lv/files/textdoc/vugd_all%20(2).pdf vai https://vugd.gov.lv/lat/drosibas_padomi/vai_tu_zini__ka_rikoties_arkartas_gadijumos_ 7 Likums Par policiju - nosaka VP …