Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu"

Ministru kabineta rīkojums Nr. 27 Rīgā 2024. gada 15. janvārī (prot. Nr. 1 69. §) Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu"

Izdarīt Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr.

476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 167. nr.; 2021, 187. nr.) šādu grozījumu:

Ministru prezidente E. Siliņa Iekšlietu ministrs R.

Kozlovskis (Ministru kabineta 2024. gada 15. janvāra rīkojums Nr. 27 VALSTS CIVILĀS AIZSARDZĪBAS PLĀNS SATURS Nr.p.k.

Nosaukums Lpp.

1.

Ievads 2.

Iespējamo apdraudējumu saraksts 3.

Kopsavilkums par risku novērtēšanu 4.

Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji 5.

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma un tās aktivizēšana 6.

Agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts un to darbība sasaistē ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu 7.

Informācijas apmaiņas sistēmas (platformas), kuras izmantojamas katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā 8.

Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība 9.

Krīžu komunikācijas kārtība 10 Sadarbība un resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanā 11.

Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās valsts 12.

Civilās aizsardzības sistēmas darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā 13.

Plānoto civilās aizsardzības mācību apraksts un grafiks 14.

Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā 15.

Pielikumi:

AIM - Aizsardzības ministrija ĀM - Ārlietu ministrija VRS ARCC - Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs ĀM - Ārlietu ministrija BVKB - Būvniecības valsts kontroles birojs CSDD - VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"

EM - Ekonomikas ministrija FM - Finanšu ministrija IEM - Iekšlietu ministrija IEM IC - Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs IZM - Izglītības un zinātnes ministrija JA - VSIA "Latvijas jūras administrācija"

KEM - Klimata un enerģētikas ministrija KM - Kultūras ministrija KVP - Krīzes vadības padome KVPS - Krīzes vadības padomes sekretariāts LAD - Lauku atbalsta dienests LĢIA -Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra LM - Labklājības ministrija LSA - Latvijas Samariešu apvienība LSK - Latvijas Sarkanais Krusts LVĢMC - VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

LVMI Silava - Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

LRDS Ilūkste - SIA "LatRosTrans" LRDS "Ilūkste"

MK - Ministru kabinets MRCC - Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs NBS - Nacionālie bruņotie spēki NBS JS KAD - Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests NMP - neatliekamā medicīniskā palīdzība NMPD - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NVA - Nodrošinājuma valsts aģentūra NVD - Nacionālais veselības dienests NVO - Nevalstiskās organizācijas PMLP - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PTAC - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs PVD - Pārtikas un veterinārais dienests RAKUS - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca RAKUS LIC - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs "Latvijas Infektoloģijas centrs"

SAEA - Starptautiskā atomenerģijas aģentūra SIA RM - SIA "Rīgas meži"

SM - Satiksmes ministrija SPKC - Slimību profilakses un kontroles centrs TM - Tieslietu ministrija TNGIIB - Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs VAAD - Valsts augu aizsardzības dienests VADC - Valsts Asins donoru centrs VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VI - Veselības inspekcija VDD - Valsts drošības dienests VDI - Valsts darba inspekcija VM - Veselības ministrija VMD - Valsts meža dienests VMR - Valsts materiālās rezerves VOMK - Valsts operatīvā medicīniskā komisija VP - Valsts policija VPVB - Vides pārraudzības valsts birojs VRS - Valsts robežsardze VSIA RPNC - VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs"

VSIA ZMNĪ - VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"

VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests VVD - Valsts vides dienests VVD RDC - Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs ZM - Zemkopības ministrija ZVA - Zāļu valsts aģentūra 1. Ievads Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 16.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar citu institūciju iesniegtajiem priekšlikumiem izstrādā Valsts civilās aizsardzības plānu.

Valsts civilās aizsardzības plānā paredzēta katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetence un rīcība katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā - preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kas attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai katastrofas draudu gadījumā, kā arī sniedzot atbalstu valsts aizsardzības sistēmai un nosakot civilās aizsardzības sistēmas darbību gadījumos, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Civilās aizsardzības sistēmas darbība valsts un reģionāla mēroga katastrofās, katastrofas draudu gadījumā, kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā tiek koordinēta, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru.

Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuru veido valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kam ir likumā noteiktas tiesības, uzdevumi un atbildība civilās aizsardzības jomā.

Civilās aizsardzības sistēmas organizācijas pamatā ir teritoriju sadarbības princips.

Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi ir šādi:

Valsts civilās aizsardzības plāns ir Nacionālā drošības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktais valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumu plānošanas dokuments, kurš sagatavots pamatojoties uz ministriju, to padotībā esošo institūciju un pašvaldību (turpmāk

Valsts civilās aizsardzības plānā katra apdraudējuma tabulās par preventīvajiem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem tiek noteikts "Lēmuma pieņēmējs" - amatpersona vai institūcija, kas lemj par attiecīgā pasākuma uzsākšanu; "Par izpildi atbildīgā institūcija" - amatpersona vai institūcija, kas iesaista un koordinē nepieciešamos resursus un ekspertīzi attiecīgā pasākumu veikšanai; "Izpildītāji" - institūcijas, kuras tieši var tikt iesaistītas attiecīgā pasākuma realizācijā. Pašvaldībām Valsts civilās aizsardzības plānā noteikto pienākumu izpildi pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajai kārtībai. Ārlietu ministrija Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauto katastrofu, ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā Latvijas teritorijā nodrošina komunikāciju ar diplomātiskajām pārstāvniecībām par situāciju, kā arī nodrošina konsulāro sadarbību nepieciešamības gadījumā pēc atbildīgo iestāžu veikta pieprasījuma.

Lai katastrofas pārvaldīšanas subjekti īstenotu vienotu pieeju katastrofu pārvaldīšanas uzdevumu īstenošanā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir izstrādājis katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas, kuras ir pieejamas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā internetā.

Valsts civilās aizsardzības plāns izstrādāts, ņemot vērā 2021.-2027.gada plānošanas perioda Kopējās fondu regulas III. pielikumā noteiktos ieguldījumu priekšnosacījumus (enabling conditions). Ieguldījumu nosacījums Nr.5 nosaka, ka nacionālā līmenī jābūt sagatavotam valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plānam, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:

Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauto pasākumu īstenošana paredzama, izmantojot gan valsts un pašvaldību budžeta finansējumu, gan piesaistot ES un citu avotu finanšu līdzekļus, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildus finansējumu.

Katastrofas pārvaldīšanas subjekti reizi gadā līdz 20.janvārim izvērtē Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi un sniedz priekšlikumus Iekšlietu ministrijai par nepieciešamajiem grozījumiem. Katru gadu Iekšlietu ministrija izvērtē Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi un līdz 1.maijam sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu informatīvo ziņojumu un, ja nepieciešams, Valsts civilās aizsardzības plāna grozījumu projektu. Iekšlietu ministrija nodrošina Valsts civilās aizsardzības plāna aktuālās redakcijas ievietošanu Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapās internetā.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas joma ir iekļauta arī vairākos starptautiskajos nolīgumus, kurā Latvija ir apņēmusies īstenot gan starptautiskos mērķus, gan arī savas nacionālās prioritātes. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām, un īpaši Parīzes nolīgums, kuru Latvija ratificēja 2017.gada 8.februārī. Parīzes nolīgums ir starptautisks līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai:

Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir aktuāli Latvijai, jo vienlaikus daļa no ilgtspējīgas attīstības mērķus lielā mērā saskan arī ar valstu nacionāla līmeņa izaicinājumiem un mērķiem, kurus prioritāri jāiekļauj valsts attīstības plānošanā2.

2015.gadā ANO Trešajā pasaules konferencē pieņēma Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammu 2015.-2030.gadam.

Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammas mērķis ir veidot valstu un kopienu noturību pret katastrofām, valstīm īstenojot katastrofu risku pārvaldīšanas pasākumus, un mērķtiecīgu darbību nozaru un starpnozaru jomā nacionālā, vietējā, reģionālā un globālā mērogā šādās 4 prioritārajās jomās

Katastrofu un to apdraudējumu novērtēšanā ir ņemtas vērā iespējamās un radītās klimata pārmaiņas, jo pētījuma dati rāda, ka tās nav apšaubāmas un ir tieši saistītas ar cilvēka radīto ietekmi - ir pieaugusi atmosfēras temperatūra, samazinājies sniega un ledus segas biezums, paaugstinājies jūras līmenis un ir pieaugusi siltumnīcas gāzu koncentrācija atmosfērā. Aktuāli ir ekstrēmu laika apstākļu un klimata notikumi (klimata ekstrēmi), jo tieši retie ekstrēmie notikumi ir tie, kuriem ir lielākā ietekme un kas rada lielākos zaudējumus cilvēku veselībai un labklājībai. Klimata pārmaiņu kontekstā klimata ekstrēmi tiek aplūkoti no sekojošiem aspektiem - vai to notikuma biežums ir pieaudzis, salīdzinot ar agrāko laika periodu; vai to notikuma intensitāte ir palielinājusies, salīdzinot ar agrāko laika periodu; vai tiem atbilstošo parādību ilgums ir ilgāks, nekā noteiktā norma; un vai tie sastopami agrāk vai vēlāk, atbilstoši sezonas raksturam. Šīs klimata pārmaiņas rada tālāku ietekmi ne tikai uz citiem laika apstākļu un klimata procesiem, bet arī uz dabas un cilvēka radītiem procesiem. Sagaidāms, ka šīs pārmaiņas turpināsies arī nākotnē, un līdz ar to papildus pasākumiem, kas tiek veikti klimata pārmaiņu mazināšanai, nozarēm ir jāizvērtē adaptācijas nepieciešamība (pasākumi un finansējums) un iespējamās klimata pārmaiņu sekas saistītajiem procesiem.4 Izpildot Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktos katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas uzdevumus, katastrofas pārvaldīšanas subjekti katram apdraudējumam apzinājuši preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, nosakot tā izpildes termiņu, lēmuma pieņēmēju par pasākuma īstenošanu, par izpildi atbildīgo institūciju, kā arī atšifrējot pasākumu atbilstoši NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatas apzīmējumam (trigrafam).

Kopējais katastrofu novērtējums Valsts civilās aizsardzības plānā ir atspoguļots risku matricā. Lai nodrošinātu vienotu pieeju katastrofu risku novērtēšanā, tika izmantota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātā riska novērtēšanas metodika (rekomendācijas)5. Risku matrica ir iespējamības un ietekmes dimensiju attēlošanas paņēmiens, kas grafiski attēlo dažādus riskus salīdzinošā veidā.

Visiem apdraudējumiem ir apzināti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi), kuri iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna pielikumos (skatīt 11.-26.pielikums).

Varbūtības / ticamības līmenis ↓ KATASTROFU RISKU KOPSAVILKUMS Maznozīmīgs risks Nozīmīgs risks Vidējs risks Augsts risks Ļoti augsts risks Ļoti augsts Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Epizootijas Augsts Pali un plūdi Karstums Apledojums Sabiedriskās nekārtības Iekšējie nemieri Epidēmija, pandēmija Vidējs Autotransporta avārija Pārvades elektrotīklu bojājumi Dzelzceļa transporta katastrofa Stiprs sals Lietusgāzes un ilgstošas lietavas Pērkona negaiss un krusa Viesuļi Sausums Sniegs un putenis Vējuzplūdi Sadales elektrotīklu bojājumi Vētras un krasas vēja brāzmas Ugunsgrēki ēkās un būvēs Zems Epifitotijas Būvju sabrukums Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Pasažiera kuģa katastrofa Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Slapja sniega nogulums Hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas HES Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem Ļoti zems Zemes nogruvumi Zemestrīces Terora akti Radiācijas avārija Kuģa uzskriešana uz sēkļa Avārijas naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Kuģu sadursme Bioloģisko vielu negadījums Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Apdraudējuma iespējamais seku līmenis → Maznozīmīgas sekas Nozīmīgas sekas Vidējas sekas Smagas sekas Katastrofālas sekas 4. Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji noteikti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 27.pielikumā (skatīt 27.pielikumu).

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā ietilpst:

Lēmumu par Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivizēšanu:

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sistēmu (kas attiecas uz sirēnu un elektronisko plašsaziņas līdzekļu iesaisti) aktivizē ar šādām secīgām darbībām:

Iedzīvotāji var saņemt informāciju par katastrofu vai to draudiem, rīcību un veicamajiem pasākumiem šādos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos - Latvijas radio 1, Latvijas radio 2, Latvijas radio 3, Latvijas radio 4, Latvijas radio 5, Latvijas Radio 6 (Radio Naba), Latvijas televīzijas LTV 1 kanāls, Latvijas televīzijas LTV 7 kanāls.

Informācija iedzīvotājiem par brīdināšanu un informēšanu katastrofas vai to draudu gadījumā ir pieejama arī VUGD izdotajā bukletā "Vai tu zini, kā rīkoties ārkārtas gadījumos?", kurš ir pieejams VUGD mājaslapā internetā.6 Lai nodrošinātu pastāvīgu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, VUGD ne retāk kā 2 reizes gadā veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, iedarbinot trauksmes sirēnas uz trim minūtēm, kā arī pārbaudot noslēgto starpresoru vienošanās (līgumu) izpildi. Trauksmes sirēnas ir iespējams iedarbināt arī manuāli, VUGD amatpersonām piekļūstot pie trauksmes sirēnām un to vadības blokiem, kas uzstādītas uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem.

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbības ietvaros svarīga loma ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, kas nodrošina trauksmes sirēnu un to vadības bloku uzstādīšanu (un demontāžu) uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem. Papildus tam Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina trauksmes sirēnu un to darbības vadības pults darbību.

Agrīnās brīdināšanas procesa posmi ir šādi:

Katastrofas pārvaldīšanas institūciju izmantotās nacionālās un starptautiskās agrīnās brīdināšanas sistēmas (to saraksts) ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 28.pielikumā.

Izmantojamās informācijas apmaiņas platformas nodrošina iespēju lūgt un sniegt starptautisko palīdzību un iegūt kartes par skarto teritoriju, tostarp uzraudzīt teritoriju, kas rada katastrofu draudus.

Katastrofas pārvaldīšanas institūciju izmantotās informācijas apmaiņas sistēmas (platformas) nacionālā un starptautiskā līmenī (to saraksts) ir iekļautas Valsts civilās aizsardzības plāna 29.pielikumā.

Savukārt starpvalstu nolīgumi, kurus iespējams izmantot katastrofas novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā vai to draudu gadījumā (skatīt 2.attēlu) ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 30.pielikumā.

2.attēls.

Divpusējie un daudzpusējie sadarbības nolīgumi par sadarbību katastrofas novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā Veidojot, uzturot vai lietojot ģeotelpiskās informācijas datu bāzes un sistēmas katastrofas pārvaldīšanas mērķiem, kā arī veidojot no tām kartes, institūcijām un organizācijām datu ievākšana, apstrāde un lietošana jānodrošina Latvijā oficiāli lietotajā ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS-92. Ja krīzes pārvarēšanā tiek iesaistīti NBS, aeronavigācijas un jūras navigācijas struktūras, tām jānodrošina datu lietošana Pasaules ģeodēziskajā sistēmā WGS-84. NBS izmantotajos datos un kartēs lieto plaknes izvērsumu Universālajā transversālajā Merkatora (UTM) projekcijā, 34. un 35. zonā, aeronavigācijas un jūras navigācijas struktūru datos un kartēs lieto plaknes izvērsumu Transversālajā Merkatora (TM) projekcijā.

Prasības par to, kādas koordinātu sistēmas un kartogrāfiskās projekcijas jālieto konkrētas katastrofas pārvaldīšanas vajadzībām sagatavotajos ģeotelpiskajos datos un kartēs, nosaka attiecīgā apdraudējuma glābšanas darbu vadītājs un krīzes komunikācijas vadītājs.

Sadarbībās nodrošinājuma interesēs ar kaimiņvalstīm, Eiropas Savienības sadarbības partneriem un NATO militārajām struktūrām, datubāzu veidotājiem un uzturētājiem jāveido koplietojamo ģeotelpisko datu automatizētas transformācijas nodrošinājums starp iepriekšminētajām koordinātu sistēmām LKS-92 un WGS-84.

Visos gadījumos, kad lietošanai no ģeotelpiskajiem datiem tiek veidotas un pavairotas kartes, tām obligāti jāpievieno kartes rāmja un aizrāmja noformējums, kartes leģendā jānorāda kartes koordinātu sistēma un plaknes izvērsuma projekcija.

Vienotai iesaistīto institūciju izpratnei par krīzes komunikācijas kārtību ir būtiska nozīme katastrofas pārvaldīšanā, lai nezaudētu laiku un savlaicīgi informētu sabiedrību par krīzes norisi.

Krīzes komunikācijā iesaistītās institūcijas Valsts Civilās aizsardzības plāns nosaka valstī iespējamos apdraudējuma veidus un katastrofu pārvadīšanas veicamos pasākumus. Tāpat Valsts civilās aizsardzības plānā ir noteiktas iesaistītās institūcijas katram apdraudējuma veidam.

Atbilstoši katastrofas raksturam un tās radīto postījumu apjomam izšķir:

Ņemot vērā apdraudējuma veidu un katastrofas raksturu un apjomu, krīzes komunikācijā tiek iesaistītas visas atbildīgās institūcijas.

Krīzes komunikācijas vadība Krīzes komunikāciju vada un koordinē institūcija, kas atbild par katastrofas vai apdraudējuma reaģēšanas un seku likvidēšanas darbiem, kas noteikti Valsts civilās aizsardzības plānā, vienlaikus darbību koordinējot un saskaņojot ar Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas plānotājiem.

Krīzes komunikācijas uzdevumi:

Krīzes komunikācijas vadītāja pienākumi pirms krīzes (katastrofām):

Krīzes komunikācijas vadītāja pienākumi krīzes (katastrofas) laikā:

Krīzes komunikācijas grupas uzdevumi:

Sadarbība ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru Ja apdraudējuma un katastrofas reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadīšanai ir izveidota CAOVC, komunikācijas grupas vadītājs vai viņa pilnvarota persona (vietnieks) jāiekļauj CAOVC, lai nodrošinātu savstarpējās informācijas apmaiņu un konsultācijas vadībai komunikācijas jomā. (skatīt 3.attēlu).

Krīzes komunikācijas grupas uzdevumi sadarbībai ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru:

Krīzes komunikācijas grupas atrašanās vieta Ņemot vērā veicamos uzdevumus, krīzes raksturu, vietu un ilglaicību, krīzes komunikāciju var vadīt:

Krīzes komunikācijas grupas nepieciešamais aprīkojums Krīzes komunikācijas grupas pārstāvji katastrofas vai tās draudu gadījumos primāri iztiek ar jau savā rīcībā esošajiem tehniskajiem un mobilajiem rīkiem - mobilo tālruni un datoru.

Tomēr, ņemot vērā apdraudējuma vai katastrofas raksturu un veidu, iespējams, būs nepieciešams papildu aprīkojums (vai cilvēkresursi) krīzes komunikācijas nodrošināšanai, ko iespēju robežās nodrošina institūcija, kas ir krīzes vadītājs (piemēram, informācijas pārraidīšana vai komunikācija svešvalodās, surdotulkojumā).

Gadījumos, kad krīzes komunikācijas un mediju atbalsta nodrošināšanai nepieciešams papildu aprīkojums un resursi, tos iespējams pieprasīt, izmantojot Krīzes vadības padomi vai ar īpašu Ministru prezidenta rīkojumu.

3.attēls.

Civilās aizsardzības Operacionālās vadības grupas sadarbība ar Krīzes komunikācijas grupu Komunikācijas pilnveidošana ar sabiedrību par krīžu komunikācijas un civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jautājumiem Katastrofas pārvaldīšanā iesaistītas ministrijas un pašvaldības, kā arī to padotības iestādes nodrošina sabiedrībai pieejamu un aktuālu informāciju par pastāvošiem apdraudējumiem, iespējamām bīstamām situācijām, drošas uzvedības principiem, kā arī katastrofām, īpašu uzmanību pievēršot sagatavotībai un rīcībai šādās situācijās. Līdztekus tiek veidoti un izmantoti katastrofu pārvaldīšanas subjektu un to padotības iestāžu informācijas avoti, lai sabiedrībā veidotu zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, lai veicinātu sabiedrības izglītošanu, kā arī veicināt izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem, kā arī nodrošināt valsts oficiālās informācijas sniegšanu. Oficiālās komunikācijas nodrošināšanai ar sabiedrību par civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jautājumiem minētie katastrofas pārvaldīšanas subjekti veido ciešāku sadarbību ar oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv), oficiālo izdevēju un tā nodrošināto oficiālās informācijas kanālu

Gadījumos, kad katastrofu izraisītās sekas pārsniedz katastrofā cietušās valsts reaģēšanas spējas, valstīm ir iespēja izmantot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas ļauj nodrošināt citu Eiropas Savienības dalībvalstu (un citu Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismā esošo valstu) civilās aizsardzības resursu iesaisti katastrofu seku likvidēšanā. Šāds palīdzības mehānisms ļauj papildināt katastrofu skartās valsts reaģēšanas spējas. Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma mērķis ir veicināt pastiprinātu sadarbību civilās aizsardzības palīdzības jomā, reaģējot uz visu veidu liela mēroga ārkārtējām situācijām vai katastrofām, piemēram, dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, terora aktiem, tehnoloģiskām katastrofām, radioloģiskiem vai ekoloģiskiem nelaimes gadījumiem, nejaušu jūras piesārņošanu u.c. 2013.gada 17.decembrī tika pieņemts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, 1313/2013/ES, ar ko izveido Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, ņemot vērā pieredzi no notikušajām intervencēm un katastrofām, izveidojot efektīvāku mehānismu, kas atbalstītu un atvieglotu civilās aizsardzības palīdzības mobilizāciju un koordināciju gadījumā, ja Eiropas Savienībā vai ārpus tās robežām notiek lielas ārkārtējas situācijas vai katastrofas.

Latvijas rīcība, sniedzot humāno palīdzību, balstās uz humānisma pamatprincipiem, kā noteikts Eiropas Vienprātības dokumentā par humāno palīdzību, kā arī principiem un kārtību, kas noteikti Valsts materiālo rezervju likumā, Ministru kabineta 2019.gada 18.jūnija noteikumos Nr.268 "Valsts materiālo rezervju izmantošanas un pārbaudes kārtība" un Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra noteikumos Nr.721 "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība". Papildus tam Ministru kabinets var lemt, pamatojoties uz pienācīgu vajadzību novērtējumu un atbilstoši katastrofā vai konfliktā cietušās valsts vajadzībām, par finansiālu palīdzību, piešķirot finansējumu Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" noteiktajā kārtībā, kas attiecas uz budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Ņemot vērā Latvijas pieredzi sniedzot starptautisko vai humāno palīdzību katastrofā vai konfliktā cietušām valstīm (Ukraina, Sīrija, Āfrikas raga valstis, Nepāla, Gazas josla, Irāka, Filipīnas, Turcija, Mjanma/Birma, Moldova, Gruzija, Libāna, Pakistāna, Indonēzija), Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauti resursi, kurus var paredzēts starptautiskās palīdzības vai humānās palīdzības nodrošināšanai.

Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvarā par mehānisma darbību apmācīti aptuveni 60 eksperti, tostarp 12 eksperti ar prasmēm veikt novērtēšanu, 6 eksperti ar sarunu vešanas un lēmumu pieņemšanas prasmēm, 10 eksperti ar personāla vadīšanas prasmēm, 23 eksperti ar operatīvās vadības prasmēm un 8 eksperti ar drošības pārvaldīšanas prasmēm, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi īstenotu starptautiskās misijas un stiprinātu prasmes ikdienas darbā. Papildus 2 eksperti ir apmācīti meklēšanas un glābšanas pasākumu īstenošanai aukstos laika apstākļos.

Citās nozares jomās ir apmācīti eksperti, lai starptautiskās palīdzības jomā spētu nodrošināt dažāda veida tehniska vai profesionāla padomdevēju ekspertīzi - 2 hidrobūvju eksperti no AS "Latvenergo".

Latvija Savienības civilās aizsardzības mehānisma (ietvarā izveidojusi divus starpvalstu resursu moduļus:

Latvija ir Apvienoto Nāciju (ANO) Organizācijas Katastrofu novēršanas un koordinācijas sistēmas (UNDAC) dalībvalsts kopš 2018.gada. Sistēmas ietvarā apmācīts 1 eksperts. Papildus ANO ietvarā apmācīti 3 eksperti ar izmitināšanas nometņu koordinēšanas un vadības prasmēm un 3 eksperti par vides jautājumiem katastrofas gadījumā.

Katastrofas vai to draudu gadījumā būtiska loma ir civil-militārās sadarbības nodrošināšanai. Arī starptautiskās palīdzības nolūkos, ja to pieprasījusi katastrofā cietusī valsts, ir iespēja izmantot militārās spējas, piemēram, dzēšot mežu vai kūdras ugunsgrēkus no gaisa, jūras piesārņojuma gadījumā, nodrošinot situācijas izlūkošanu u.c. Katastrofas vai to draudu gadījumā Nacionālos bruņotos spēkus var iesaistīt (arī starptautiskās palīdzības sniegšana gadījumā), ja Nacionālie bruņotie spēki nepilda uzdevumus, kas saistīti ar bruņotu konfliktu vai tā novēršanas pasākumiem un ja nav izsludināts izņēmuma stāvoklis.

Resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 36.pielikumā.

Šādās situācijās ārlietu dienests telefoniski vai elektroniski sazinās ar Konsulārajā reģistrā reģistrētajiem ceļotājiem.

Ārlietu dienesta rīcībā ir SMS apziņošanas mehānisms, kas krīzes laikā ārvalstīs ļauj visiem Latvijas mobilo sakaru operatoru klientiem, kuri ir automātiski reģistrējušies ārvalsts viesabonēšanas tīklā, nosūtīt Ārlietu ministrijas sagatavotu paziņojumu par krīzes situāciju un nepieciešamo rīcību.

Sākotnēji, ja situācija katastrofas vai krīzes apdraudētajā teritorijā to pieļauj un turpinās organizēti pasažieru pārvadājumi, Ārlietu ministrija sniedz atbalstu valstspiederīgo repatriācijai. Šis atbalsts ietver valstspiederīgo apzināšanu un informēšanu par iespējām izceļot no katastrofas vai krīzes skartajām teritorijām, iegādāties biļetes un nokārtot nepieciešamās izceļošanas formalitātes. Repatriācijas gadījumā personas izceļošanu veic par saviem līdzekļiem un atbilstoši izvēlētajam maršrutam. Savukārt Ārlietu ministrija īpašu uzmanību pievērš personām, kuras atrašanās vietā nesaņem nekādu šīs valsts sociālo nodrošinājumu un atbalstu. Iespējams, līdz ar repatriācijas sekmīgu un pilnīgu norisi vai situācijas nostabilizēšanos katastrofas vai krīzes skartajās teritorijās, tālāki valstspiederīgo evakuācijas pasākumi var nebūt nepieciešami.

Gadījumos, ja valstspiederīgo repatriācija nav iespējama, bet tālāka personu uzturēšanās katastrofas vai krīzes skartajās teritorijās apdraud to dzīvību un veselību, Ārlietu ministrija pieņem lēmumu par valstspiederīgo evakuācijas uzsākšanu.

Evakuācija ietver katastrofas vai krīzes skartajā teritorijā esošo valstspiederīgo apzināšanu, informēšanu par evakuācijas iespējām, nepieciešamā transporta uz Latviju vai uz drošu teritoriju organizēšanu, nepieciešamības gadījumā - personu tiesiskā statusa precizēšanu un pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanu, medicīniskā atbalsta organizēšanu, un evakuējamo atbalstu ierodoties Latvijā. Šādā gadījumā valstspiederīgo izceļošanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem, bet gadījumos, ja to veic citu ES dalībvalstu pārstāvniecības, piemēro tādus pašu nosacījumus kā to valstspiederīgajiem. Kā repatriācija, tā evakuācija ir brīvprātīga un valstspiederīgais ir tiesīgs no tās atteikties.

Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no katastrofas skartās ārvalsts ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 32.pielikumā.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra sastāvs Darbības jomas Atbildīgā institūcija Veselība un medicīna Veselības ministrija (NMPD) Sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju koordinēšana Iekšlietu ministrija (VUGD) Cilvēku pārvietošana (evakuācija) Iekšlietu ministrija (VUGD) Sabiedriskā kārtība un drošība Iekšlietu ministrija (VP) Transporta infrastruktūra Satiksmes ministrija Sakaru nodrošinājums Satiksmes ministrija Pārtikas un ūdens nodrošinājums Zemkopības ministrija Pirmās nepieciešamības preču nodrošinājums Ekonomikas ministrija Enerģētika Klimata un enerģētikas ministrija Kultūras mantojuma un arhīvu saglabāšana Kultūras ministrija Civilā sektora krīzes komunikācijas koordinācija Valsts kanceleja Pašvaldību darbības pārraudzība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajai kārtībai Var tikt iesaistīti jebkuras jomas darbībā Labklājības ministrija Finanšu ministrija Kultūras ministrija Tieslietu ministrija Aizsardzības ministrija Ārlietu ministrija Izglītības un zinātnes ministrija Krīzes vadības padomes sekretariāts Valsts drošības dienests Satversmes aizsardzības birojs Militārās izlūkošanas un drošības dienests Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra Savukārt civilās aizsardzības uzdevumu izpildi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā pašvaldībās koordinē pašvaldību institūciju vadītājs, plānojot un īstenojot sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā pašvaldības institūcijām noteikto pasākumu izpildi, pašvaldību institūciju nepārtrauktas darbības nodrošināšanu un nepieciešamo rīcību, tajā skaitā, sadarbībā ar citām institūcijām, nodrošinot pamatvajadzības pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra vadība Civilās aizsardzības operacionālo vadības centru vada Ministru prezidenta norīkota amatpersona no Iekšlietu ministrijas un vietnieks ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks. Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs tiek izmantots kā platforma, lai nodrošinātu visaptverošu informācijas apmaiņu dažādās darbības jomās, kā arī koordinētu nepieciešamo pasākumu īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra uzdevumi Civilās aizsardzības operacionālā vadības centram ir šādi uzdevumi:

Civilās aizsardzības koordināciju taktiskajā līmenī nodrošina sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas tām normatīvajos aktos un šī plāna ietvaros. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi, kuri attiecas uz civilās aizsardzības sistēmas vadību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 33.pielikumā.

Plānojot un organizējot vietējā līmeņa mācības, valsts institūcija tās finansē no budžetā šim mērķim paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet pašvaldību institūcijas - no to budžetos šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Pašvaldības institūcija vietēja līmeņa mācības var organizēt pēc savas iniciatīvas vai savstarpēji sadarbojoties ar citām valsts un pašvaldības institūcijām (tajā skaitā civilās aizsardzības komisiju esošo pašvaldību sadarbības teritoriju ietvaros), kā arī juridiskām personām vai nevalstiskajām organizācijām.

Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 34.pielikumā.

1 Tiešsaite: https://m.likumi.lv/doc.php?id=288600 2 Tiešsaite: https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki 3 Tiešsaite: https://www.undrr.org/implementing-sendai-framework/what-sf 4 Tiešsaite: http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/petijumi_klimata_parmainu_joma/?doc=23668 5 Tiešsaite: Katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas - https://vugd.gov.lv/lat/par_vugd/darbibas_sferas/civila_aizsardziba/rekomendacijas_valsts_un_pasvaldibu_institucijam 6 Tiešsaiste: https://vugd.gov.lv/files/textdoc/vugd_all%20(2).pdf vai https://vugd.gov.lv/lat/drosibas_padomi/vai_tu_zini__ka_rikoties_arkartas_gadijumos_ 7 Likums Par policiju - nosaka VP pienākumu publicēt VP tīmekļa vietnē www.vp.gov.lv informāciju par katastrofās cietušajām un mirušajām personām (vārds, uzvārds, dzimšanas mēnesis, dzimšanas gads, ārstniecības iestādes nosaukums, kurā persona atrodas) 5 (piecas) dienas no informācijas par katastrofu saņemšanas brīža. Situācijā, kad VP nevar identificēt katastrofā cietušo vai mirušo personu, tad neidentificētu cietušo vai mirušo personu publiskošanai ir jāatbilst normatīvajiem aktiem, kas noteic nenoskaidrotu vai neatpazītu mirušu personu meklēšanu, tostarp VP publicē personas fotogrāfiju. Informācija par cietušo personu VP tīmekļa vietnē var tikt dzēsta arī ātrāk par piecu dienu termiņu, ja VP saņem apstiprinājumu, ka radi vai ieinteresētās personas ir uzzinājušas informāciju par cietušās personas atrašanās vietu;

8 Piemērs - krīzes sākumā NMPD, VUGD vai Valsts policija informē sabiedrību par to, ka saņemts izsaukums uz notikuma vietu; Valsts policija informē par to, ka kādā ceļa posmā slēgta satiksme, u.c.

Iekšlietu ministrs R.

Kozlovskis 1. pielikums Valsts civilās aizsardzības plānam IESPĒJAMO APDRAUDĒJUMU SARAKSTS Nr. p.k.

Apdraudējumi Katastrofas pārvaldīšanas institūcija Dabas katastrofas (ģeofiziskās) 1.

Zemestrīces Iekšlietu ministrija 2.

Zemes nogruvumi Iekšlietu ministrija Dabas katastrofas (hidroloģiskās) 3.

Pali un plūdi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 4.

Vējuzplūdi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Dabas katastrofas (meteoroloģiskās) 5.

Lietusgāzes (ilgstošas lietavas, pērkona negaiss) un krusa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 6.

Vētras (vēja brāzmas), krasas vēja brāzmas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 7.

Viesuļi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Dabas katastrofas (klimatoloģiskās) 8.

Stiprs sals, sniegs, putenis, apledojums, slapja sniega nogulums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 9.

Karstums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 10.

Apledojums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 11.

Sausums Zemkopības ministrija 12.

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Zemkopības ministrija Dabas katastrofas (bioloģiskās) 13.

Epidēmijas, pandēmijas Veselības ministrija 14.

Epizootijas Zemkopības ministrija 15.

Epifitotijas Zemkopības ministrija Tehnogēnās (antropogēnās) katastrofas 16.

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 17.

Avārijas naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Satiksmes ministrija 18.

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Klimata un enerģētikas ministrija 19.

Radioaktīvo vielu avārija objektā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 20.

Bioloģisko vielu negadījumi Veselības ministrija 21.

Ugunsgrēki būvēs Iekšlietu ministrija 22.

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi - Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve Klimata un enerģētikas ministrija 23.

Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Satiksmes ministrija 24.

Sadales elektrotīklu bojājumi un pārvades elektrotīklu bojājumi Klimata un enerģētikas ministrija 25.

Būvju sabrukums Iekšlietu ministrija 26.

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem Aizsardzības ministrija 27.

Kuģa uzskriešanas uz sēkļa Aizsardzības ministrija 28.

Kuģu sadursme Aizsardzības ministrija 29.

Pasažieru kuģu katastrofa Aizsardzības ministrija 30.

Autotransporta avārija Satiksmes ministrija 31.

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Satiksmes ministrija Aizsardzības ministrija 32.

Dzelzceļa transporta katastrofa Satiksmes ministrija 33.

Sabiedriskās nekārtības Iekšlietu ministrija 34.

Terora akti Iekšlietu ministrija 35.

Iekšējie nemieri Iekšlietu ministrija 11. pielikums Valsts civilās aizsardzības plānam Vispārējie preventīvie un gatavības pasākumi Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums Izpildes termiņš Lēmuma pieņēmējs Par izpildi atbildīgā institūcija Izpildītāji Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu 1.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde (skaits):

2023.gadā - 40 gab.

2024.gadā - 40 gab.

2025.gadā - 40 gab.

2023.-2025.gads IEM IEM VUGD NVA VUGD 2.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību tīkla (ugunsdzēsības depo) attīstība:

IEM IEM NVA VUGD NVA jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Kandavā, Saulkrastos, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Priekulē, Rūjienā, Aizputē;

2023.gads jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Salacgrīvā, Līvānos, Madonā, Alūksnē, Talsos, Tukumā, Daugavpilī, Liepājā, Alsungā un Viļānos;

2025.gads jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Aizkrauklē, Balvos, Dobelē, Jūrmalā (Dzintari un Kauguri), Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē, Rīgā (Bolderāja), Saldus, Siguldā 2026.gads jauna depo (administratīvais centrs) būvniecība Jelgavā 2027.gads 3.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligona izveide un nodrošināšana 2024.gads IEM IEM NVA VUGD VUGD NVA 4.

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošana, ieviešot šūnu apraidi 2024.gads IEM IEM IC VUGD IEM IC VUGD Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 6.

Katastrofu zaudējumu un bojājumu datu bāzes vai sistēmas izveidošana un uzturēšana, lietotāju apmācība 2026.gads IEM IEM IC VUGD IEM IC VUGD 7.

Vienota kontaktu centra platformas izveide operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei, lietotāju apmācība 2023.gads IEM IEM IC VUGD VP NMPD IEM IC VUGD VP NMPD Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 8.

Valsts materiālo rezervju pilnveidošana, uzglabāšana, uzturēšana un atjaunošana Pastāvīgi Ministrijas Ministrijas un padotības iestādes Pašvaldības Komersanti Ministrijas un padotības iestādes Pašvaldības Komersanti Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 9.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju apmācības plānošana un organizēšana Ne retāk kā 2 reizes gadā Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas VUGD Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas VUGD Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas 10.

Valsts vai reģionāla līmeņa civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību plānošana un organizēšana Ne retāk kā reizi četros gados VUGD VUGD Ministrijas un padotības iestādes Pašvaldības Komersanti VUGD Ministrijas un padotības iestādes Pašvaldības Komersanti Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 11.

Krīzes vadības padomes darbības nodrošināšana Pēc nepieciešamības IEM VUGD VUGD Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 12.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra darbības nodrošināšana Pēc nepieciešamības IEM IEM VUGD NVA IEM IC IEM VUGD NVA IEM IC Ministrijas un padotības iestādes Komersanti Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 13.

Valsts augstāko amatpersonu apziņošanas sistēmas darbības nodrošināšana un pārbaude Ne retāk kā reizi pusgadā Ministru prezidenta birojs vai Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs VUGD VUGD VP VDD NBS Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 14.

Plāna kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās izstrāde 2024.gads KM KM KM iestādes Pašvaldības Kultūras pieminekļu īpašnieki Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 15.

Katastrofu risku novērtēšana, attiecīga informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā 2024.gads un turpmāk reizi 3 gados IEM VUGD Ministrijas un padotības iestādes 16.

Prevencijas un sabiedrības informēšanas pasākumi par katastrofām, to sekām, sagatavotību un sagaidāmo rīcību, tai skaitā sadarbības veidošana ar oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis", oficiālo izdevēju un tā nodrošināto oficiālās informācijas kanālu - portālu "Cilvēks. Valsts. Likums." (www.lvportals.lv) Pastāvīgi Ministrijas Ministrijas un padotības iestādes Ministrijas un padotības iestādes VSIA "Latvijas Vēstnesis"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

Vislielākā bīstamība zemestrīcēs ir sekundārie efekti, jo tie nes lielākus zaudējumus, galvenokārt blīvi apdzīvotās vietās ar būvkonstrukcijām, kas nav pietiekami izturīgas.

Pamatojoties uz Latvijas seismiskās bīstamības pētījumu rezultātiem, ir pamats uzskatīt par ticamu zemestrīces rašanās scenāriju ar ne mazāk kā 5,2 magnitūdu pēc Rihtera skalas. Šāda stipruma zemestrīces var izraisīt ēku sienu bojājumus, plaisas, zemes nogruvumus, spēcīgas vibrācijas, dažādu objektu krišanu.

Spēcīgām zemestrīcēm ir raksturīgas un iespējamas šādas sekas: ēku un būvju sagruvumi, cietušie, bojāgājušie, bojātas inženierkomunikācijas (gāzes apgāde, elektroapgāde, siltumapgāde, ūdens apgāde), hidroelektrostaciju dambju pārrāvumi, plūdi.

Ņemot vērā to, ka Baltijas reģionā eksistē relatīvi maza seismiskā aktivitāte, Latvijā zemestrīce ir vērtējama kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Seismotektoniskie apstākļi un seismiskās stacijas2.

Apzīmējumi:

1 - BAVSEN tīkla seismiskās stacijas 2 - Ignalinas AES lokālā seismiskā tīkla stacijas 3 - Vēsturisko zemestrīču epicentri, gads (punkta izmērs ir proporcionāls zemestrīces magnitūdai) 4 - Kaledonijas struktūrstāva tektonisko lūzumu zonas Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums Izpildes termiņš Lēmuma pieņēmējs Par izpildi atbildīgā institūcija Izpildītāji Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu Preventīvie un gatavības pasākumi 1.

Platjoslas seismiskās stacijas "Slītere" darbības nodrošināšana Pastāvīgi VARAM LVĢMC LVĢMC 2.

Seismoloģiskā monitoringa veikšana - tektoniskas un tehnogēnas izcelsmes seismisko notikumu konstatēšana, reģistrācija un lokalizācija, kā arī Baltijas reģionālo seismisko notikumu parametru noteikšana Pastāvīgi VARAM LVĢMC LVĢMC Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi 1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo zemestrīci Pēc nepieciešamības LVĢMC Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Pašvaldības LVĢMC Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Pašvaldības LVĢMC Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Pašvaldības 2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā 25 min.

VUGD VUGD VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana 30 min.

VUGD VUGD VUGD Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti LVĢMC Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 4.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana 4 stundas Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 5.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana Pastāvīgi Glābšanas darbu vadītājs VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 6.

Pirmās palīdzības sniegšana Pēc nepieciešamības Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 7.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām 2 stundas AIM NBS NBS VUGD VMD VP VRS ARCC AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"

AS "Latvijas gaisa satiksme"

NBS VUGD VMD VP VRS ARCC AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"

AS "Latvijas gaisa satiksme"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 8.

Diplomātisko pārstāvniecību informēšana 2 stundas ĀM ĀM ĀM Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 9.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana Pastāvīgi VP Pašvaldības policija VP Pašvaldības policija NBS VP Pašvaldības policija NBS 10.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana Pēc nepieciešamības Glābšanas darbu vadītājs VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības 11.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem Pēc nepieciešamības VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 12.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam Pēc nepieciešamības VM NMPD VI SPKC NMPD VI SPKC Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 13.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem Pēc nepieciešamības Pašvaldības Pašvaldības sociālais dienests Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 14.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana Pēc nepieciešamības Glābšanas darbu vadītājs Pašvaldības Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 15.

Valsts materiālo rezervju izmantošana Pēc nepieciešamības Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona Valsts materiālo rezervju glabātājs Valsts vai pašvaldības institūcija Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas Valsts civilās aizsardzības plāna 37. pielikums 16.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācijas par zaudējumiem noteikšana 1 mēnesis Ministrijas Pašvaldības Ministrijas Pašvaldības Ministrijas Pašvaldības Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

1 Tiešsaite: https://www.meteo.lv/lapas/par-seismologiskajiem-noverojumiem-latvija-un-baltijas-regiona?id=2191 2 Avots: Informatīvais pārskats Nr.9 "Latvijas un Baltijas austrumu reģiona seismoloģiskais monitorings par 2020.gadu", LVĢMC 2020.

Zemes nogruvums - ir ģeoloģiska parādība, kuras laikā dažādu faktoru ietekmē notiek iežu vai augsnes nobrukšana. Šie nogruvumi var notikt ūdenstilpņu krastos, kā arī jebkur, kur ir augsts reljefa pacēlums. Zemes nogruvumi var būt vairāku veidu - tajos var nogrūt dažādas nobiras, dubļi, akmeņi un citi.

Zemes nogruvums ir vērtējams kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti:

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums Izpildes termiņš Lēmuma pieņēmējs Par izpildi atbildīgā institūcija Izpildītāji Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu Preventīvie un gatavības pasākumi 1.

Iekšzemes ūdeņu piekrastes, jūras piekrastes sauszemes daļas, plūdu risku teritoriju piekrastes, aizsargājamas dabas teritoriju un pašvaldību saistošos noteikumos noteikto sauszemes atjaunošana un nostiprināšana 2023.-2027.gads VARAM Pašvaldības Pašvaldības Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 2.

Dzelzceļa transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehniskā (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana zemes nogruvumu, klimata pārmaiņu ietekmes uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļu radīto seku likvidēšanai 2023.-2027.gads SM VAS "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš" - Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi 1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo zemes nogruvumu Pēc nepieciešamības Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs - 2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā 25 min.

VUGD VUGD VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana 30 min.

VUGD VUGD Pašvaldības VUGD Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 4.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana 4 stundas Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 5.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana Pastāvīgi Glābšanas darbu vadītājs VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 6.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām 2 stundas AIM NBS NBS VUGD VP AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD NBS VUGD VP AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 7.

Pirmās palīdzības sniegšana Pēc nepieciešamības Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 8.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana Pēc nepieciešamības VP Pašvaldības policija VP Pašvaldības policija NBS VP Pašvaldības policija NBS - 9.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana Pēc nepieciešamības Glābšanas darbu vadītājs VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības - 10.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem Pēc nepieciešamības VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 11.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam Pēc nepieciešamības VM NMPD VI SPKC NMPD VI SPKC Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 12.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem Pēc nepieciešamības Pašvaldības Pašvaldības sociālais dienests Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 13.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana Pēc nepieciešamības VUGD Pašvaldības Pašvaldības Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 14.

Valsts materiālo rezervju izmantošana Pēc nepieciešamības Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona Valsts materiālo rezervju glabātājs VUGD NMPD VP VMD LVC Valsts vai pašvaldības institūcija Valsts materiālo rezervju glabātājs VUGD NMPD VP VMD LVC Valsts vai pašvaldības institūcija Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 15.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana 1 mēnesis Ministrijas Pašvaldības Ministrijas Pašvaldības Ministrijas Pašvaldības - Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

Plūdi - parasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana ar ūdeni, tai skaitā vētras radīto jūras ūdens uzplūdu piekrastes teritorijās vai palu vai ilgstošu lietavu izraisītas straujas ūdens līmeņa celšanās dēļ.

Plūdu risks ir plūdu iestāšanās iespējamība un to radītā varbūtējā nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

Plūdu (applūšanas) veidi1 Plūdu cēloņi ir visi dabas un klimatiskie apstākļi, kas nosaka vai veicina plūdu veidošanos - nokrišņu intensitāte un slānis, gaisa temperatūra un mitrums, vēja virziens un ātrums, teritorijas reljefs, augu sega, hidroģeoloģiskie apstākļi, hidrogrāfiskais tīkls un tā stāvoklis, ūdens teču un ūdenstilpju sateces baseina lielums, upju gultnes morfometriskie un hidrauliskie parametri. Latvijā ir jārēķinās ar šādām plūdu parādībām:

Ledus sastrēgumu un sablīvējumu izraisīti plūdi raksturīgi ar ledus un vižņu uzkrāšanos zem ledus segas vai salauztu ledu upē, kas izraisa upes kanāla sašaurināšanos un ūdens līmeņa paaugstināšanos.

Veidojas triecienvilnis, kas, lejpus aizsprostam strauji plūstot un raujot sev līdzi kokus, krūmus, nenostiprinātus priekšmetus, nodara lielus postījumus. Turklāt pastiprināt to ietekmi var aizdambējumi pie tiltiem vai citās šaurās vietās. Aizsprosta avārijas vislielākā ietekme ir tūlīt aiz aizsprosta, tālāk posmā lejup pa upi tā līdzinās plūdu gadījumā novērotajam.

Latvijā vēsturiski ir ierasts, ka nopietnākos draudus upēs rada pavasara pali, kad liela nozīme ir arī ledus un vižņu sastrēgumiem, taču arī lietus uzplūdi un vējuzplūdi mēdz izraisīt nopietnus teritoriju applūdumus. Tomēr, mainoties upju hidroloģiskajam režīmam, mainās palu maksimumu iestāšanās termiņi, kā arī lietus uzplūdu un vējuzplūdu biežums un intensitāte.

Latvijā apzinātas 32 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas: Daugavas upju baseinu apgabalā - 14 (tai skaitā 3 Daugavas HES), Lielupes upju baseinu apgabalā - 6, Gaujas upju baseinu apgabalā - 3 un Ventas upju baseinu apgabalā - 9.

Pali, plūdi un vējuzplūdi ir vērtējami kā notikumi ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti:

Attēls: LVĢMC uzturētā Plūdu riska informācijas sistēma, avots: https://www.meteo.lv/lapas/vide/pludu-riska-informacijas-sistema/pludu-riska-informacijas-sistema?id=2103&nid=889 Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums Izpildes termiņš Lēmuma pieņēmējs Par izpildi atbildīgā institūcija Izpildītāji Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu Preventīvie un gatavības pasākumi 1.

Pretplūdu pasākumu organizēšana, esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžņu pārbūve un atjaunošana Pastāvīgi Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ AS "Latvenergo"

Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ AS "Latvenergo"

Pašvaldības VSIA ZMNĪ AS "Latvenergo" - 2.

Meliorācijas sistēmu uzturēšana un būvniecība Pastāvīgi ZM Pašvaldības ZM VSIA ZMNĪ Pašvaldības ZM VSIA ZMNĪ Pašvaldības - 3.

Jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība un ierīkošana, pamatojot ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem Pastāvīgi Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ Pašvaldības VSIA ZMNĪ - 4.

Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve 2023.-2027.gads Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ Pašvaldības VSIA ZMNĪ - 5.

Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību 2024.gads VARAM IEM LVĢMC VUGD LVĢMC VUGD Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 6.

HES operatoru kontrole plūdu riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai, pārbaudot Ūdens resursu lietošanas atļaujās, HES ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos izvirzīto nosacījumu ievērošanu Katru gadu VVD VVD VVD 7.

Kritēriju par iedzīvotāju brīdināšanu par pastāvošajiem plūdu draudiem sagatavošana un iekļaušana pašvaldību civilās aizsardzības plānos, par šiem kritērijiem informējot arī LVĢMC 2023.gads Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija 8.

Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana Katru gadu VARAM LVĢMC LVĢMC Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 9.

Upju baseinu izlūkošana ar gaisa kuģa (vai bezpilota gaisa kuģa) palīdzību Pēc nepieciešamības Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija VUGD NBS VUGD NBS VUGD - 10.

Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai ieviešana, balstoties uz erozijas klasēm2, un dažāda veida krasta preterozijas risinājumu īstenošana 2023.-2027.gads VARAM Pašvaldības Plānošanas reģioni Pašvaldības Plānošanas reģioni Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 11.

Nodrošināt automātisko līmeņu mērītāju uzstādīšanu un mērījumu veikšanu mazo HES augšbjefā un lejasbjefā, nodrošinot LVĢMC un VVD ar operatīvajiem līmeņu mērījumu datiem plūdu gadījumos 2024.-2027.gads VARAM VVD HES īpašnieks Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi 1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamiem paliem, plūdiem un vējuzplūdiem Pēc nepieciešamības LVĢMC Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs LVĢMC Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs LVĢMC Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs - 2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā 25 min.

VUGD VUGD VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana 30 min.

VUGD LVĢMC Pašvaldības AS "Latvenergo"

LVĢMC VUGD Pašvaldības AS "Latvenergo"

VUGD Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 4.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana 4 stundas Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 5.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana Pastāvīgi Glābšanas darbu vadītājs VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes VVD Pašvaldības VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 6.

Pirmās palīdzības sniegšana Pēc nepieciešamības Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 7.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām 2 stundas AIM NBS NBS VUGD VMD VP VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD NBS VUGD VMD VP VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 8.

Kuģu velkoņu (ledlaužu) iesaistīšana ledus uzlaušanai upēs un jūras līcī Pēc nepieciešamības vai pieprasījuma saņemšanas Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija NBS NBS Valsts robežsardze Kuģu velkoņu (ledlaužu) īpašnieki NBS Valsts robežsardze Kuģu velkoņu (ledlaužu) īpašnieki Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 9.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana Pastāvīgi VP Pašvaldības policija VP Pašvaldības policija NBS VP Pašvaldības policija NBS - 10.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana Pēc nepieciešamības Glābšanas darbu vadītājs VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības - 11.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem Pēc nepieciešamības VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 12.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam Pēc nepieciešamības VM NMPD VI SPKC NMPD VI SPKC Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 13.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem Pēc nepieciešamības Pašvaldības Pašvaldības sociālais dienests Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 14.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana Pēc nepieciešamības VUGD Pašvaldības Pašvaldības Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 15.

Valsts materiālo rezervju izmantošana Pēc nepieciešamības Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona Valsts materiālo rezervju glabātājs Valsts vai pašvaldības institūcija Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 16.

Kompensāciju par zaudējumiem noteikšana un finanšu palīdzības izmaksa zemes īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem sakarā ar nelabvēlīgo hidroloģiskajiem un meteoroloģiskajiem apstākļiem Pēc nepieciešamības MK ZM LAD FM LAD FM - 17.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana 1 mēnesis Ministrijas Pašvaldības Ministrijas Pašvaldības Ministrijas Pašvaldības Ledus, vižņu, koku sanesumu un gultnes spridzināšanas kārtība plūdu (palu) periodā 1.

Lēmuma pieņemšana par nepieciešamību veikt ledus, vižņu, koku sanesumu un gultnes spridzināšanas darbus (turpmāk - spridzināšanas darbi) - lēmumā norāda laikposmu, kad paredzēts veikt spridzināšanas darbus, kā arī darbu veikšanas vietu (adrese vai vietas koordinātas)1, lēmuma apstiprināšana Pēc nepieciešamības Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija Pašvaldības dome Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija Pašvaldības dome Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija Pašvaldības dome Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 2.

Pašvaldības sadarbības civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja parakstītā lēmuma nosūtīšana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam2 Pēc lēmuma pieņemšanas Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija - 3.

Blakus esošās pašvaldības informēšana par pieņemto lēmumu veikt spridzināšanas darbus3, kura atrodas upes lejtecē Pastāvīgi Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts veikt spridzināšanas darbus Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts veikt spridzināšanas darbus Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts veikt spridzināšanas darbus - 4.

Pieprasījuma sagatavošana un nosūtīšana NBS (vai vienošanās sagatavošana ar juridisku personu, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus) par nepieciešamo atbalstu spridzināšanas darbu veikšanā Pastāvīgi VUGD VUGD VUGD Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 5.

Kontaktinformācijas nosūtīšana (elektroniski) VUGD par spridzināšanas darbu veikšanas grupas vecāko un atbildīgās Zemessardzes vienības komandieri Pastāvīgi VUGD VUGD NBS Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 6.

Spridzināšanas darbu veikšanas vietas un laikposma saskaņošanas procedūra4 Pastāvīgi VUGD VUGD VUGD Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 7.

Apstiprinātas saskaņošanas veidlapas nosūtīšana NBS (vai norādot vienošanās dokumentā ar juridisko personu, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus) Pastāvīgi VUGD VUGD VUGD Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 8.

Valsts policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts vides dienesta, kā arī pašvaldības policijas (ja tāda ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā) elektroniska informēšana par spridzināšanas darbu veikšanas vietu un laiku Pastāvīgi VUGD VUGD VUGD - 9.

Spridzināšanas darbu veikšanas vietas, bīstamās zonas norobežošana (teritorijas norobežošana, teritorijas apsardze un citi līdzīgi pasākumi, lai nepieļautu trešo personu nokļūšanu bīstamajā zonā), ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku noteiktās bīstamās zonas robežu Pastāvīgi VP Pašvaldības policija VP Pašvaldības policija VP Pašvaldības policija VUGD 10.

Spridzināšanas darbu veikšana5 Pastāvīgi NBS Juridiska persona, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus NBS Juridiska persona, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus NBS Juridiska persona, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 11.

Spridzināšanas darbu veikšana vietā, līdz minētie darbi ir pabeigti Pastāvīgi VUGD VP NMPD Pašvaldības policija VUGD VP NMPD Pašvaldības policija VUGD VP NMPD Pašvaldības policija Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

1 Tiešsaite: https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Udens/Ud_apsaimn/UBA%20plani/Sakotnejais_pludu_ riska_NOVERTEJUMS.pdf 2 http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713 1 Uz komisijas sēdi var uzaicināt VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pārstāvi, lai nodrošinātu eksperta viedokli par spridzināšanas darbu lietderību un iespējamo ietekmi uz citām pašvaldību teritorijām upes lejtecē.

2 Dokumentu var iesniegt elektroniski, skenētā veidā ar nosacījumu, ka tajā iekļautā informācija ir saprotama un izlasāma.

3 Informē pašvaldības, kuru teritorija robežojas ar to pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas darbības teritoriju, kurā saskaņā ar lēmumu tiks veikti spridzināšanas darbi.

4 Saskaņojuma procedūru var veikt elektroniski, nosūtot attiecīgajai institūcijai elektronisko ziņojumu (e-pasts), tajā norādot spridzināšanas darbu veikšanas vietu un laikposmu. Ja tiek veikta elektroniskā saskaņošana, atbildes elektroniskie ziņojumi par saskaņojumu jāpievieno un jānoformē kā saskaņojuma veidlapas pielikumi (skatīt "Saskaņojuma veidlapa par spridzināšanas darbu veikšanu"):

Saskaņojuma veidlapa par spridzināšanas darbu veikšanu6 1.

Spridzināšanas darbu vieta:

Koordinātas (koordinātu sistēma), Cits 2.

Spridzināšanas darbu laika periods:

SASKAŅOTS SASKAŅOTS SASKAŅOTS (AS "Sadales tīkls" amatpersonas pilns amata nosaukums) (AS "Conexus Baltic Grid" amatpersonas pilns amata nosaukums) (AS "Gaso" amatpersonas pilns amata nosaukums) (personiskais paraksts un tā atšifrējums) (personiskais paraksts un tā atšifrējums) (personiskais paraksts un tā atšifrējums) (saskaņojuma uzraksta parakstīšanas datumu) (saskaņojuma uzraksta parakstīšanas datumu) (saskaņojuma uzraksta parakstīšanas datumu) SASKAŅOTS SASKAŅOTS SASKAŅOTS* (SIA "TET" amatpersonas pilns amata nosaukums) (Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas pilns amata nosaukums) (AS "Latvenergo" amatpersonas pilns amata nosaukums) (personiskais paraksts un tā atšifrējums) (personiskais paraksts un tā atšifrējums) (personiskais paraksts un tā atšifrējums) (saskaņojuma uzraksta parakstīšanas datumu) (saskaņojuma uzraksta parakstīšanas datumu) (saskaņojuma uzraksta parakstīšanas datumu) (personiskais paraksts un tā atšifrējums) *Saskaņojumu ar AS "Latvenergo" veic tikai gadījumos, kad spridzināšanas darbus paredzēts veikt uz Daugavas upes 5 Nacionālie bruņotie spēki var pieņemt lēmumu neveikt spridzināšanas darbus, ja to tehniska īstenošana apdraud Nacionālo bruņoto spēku amatpersonu drošību, kā arī ja spridzināšanas darbu radītās sekas apdraud tuvumā esošos iedzīvotājus.

6 Spridzināšanas darbu veikšanu var savstarpēji saskaņot elektroniski (e -pasts, e-paraksts).

Latvijā ilgstoša lietus raksturošanai un sabiedrības brīdnāšanai izmanto nokrišņu daudzumu 12 stundu periodā, kā stipru lietu definējot apstākļus, kad šajā periodā nolīst 20-39 mm, ļoti stipru - 40-59 mm, bet bīstami jeb ekstermāli stipru - ja šādā laika periodā nolīst 60 mm un vairāk.

Lietusgāžu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai Latvijā tiek piemēroti sekojoši kritēriji - nokrišņu daudzums 3 stundu vai īsākā periodā, saskaņā ar ko stipras lietusgāzes laikā 3 stundu vai īsākā periodā nolīst 10-19 mm, ļoti stipras llietusgāzes laikā - 20-29 mm, bet bīstami jeb ekstremāli stipras

Pērkona negaisu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

Sniegs un putenis Sniegs un putenis kā ziemas laika parādības nozīmīgu ietekmi rada gan intensīvas vai ilgstošas snigšanas un putināšanas apstākļos, kad nozīmīgi pieaug sniega sega un tiek aizputināti ceļi, gan arī neierasti agras vai vēlas šo dabas parādību iestāšanās gadījumos, kad vēl nav iestājušies vai jau noslēgušies atbilstošie ceļu uzturēšanas apstākļi. Agra vai vēla snigšana var radīt postīgumus arī sala neizturīgām lauksaimniecības kultūrām.

Snigšanas un puteņa apstākļos papildus ietekmi rada vēja pastiprināšanās, kas var veicināt ceļu aizputināšanu, turklāt atsevišķās situācijās, kad zemes virsmu klāj pietiekami bieza, bet nesablietēta sniega sega, ceļu aizputināšana var notikt arī situācijās, kad nesnieg, bet stipra vēja apstākļos tiek pārvietots uz zemes virsmas esošais sniegs. Tāpat kā papildus nozīmīgs faktors ir redzamības tāluma samazināšanās intensīvas snigšanas un puteņa laikā.

Klimata pārmaiņas ir ievērojami ietekmējušas sezonālā sniega pārklājumu un biezumu. Latvijas teritorijā kopumā tiek novērota vidējā sniega segas biezuma samazināšanās. Arī sezonas garums, kad tiek novēroti stabili sniega apstākļi, kļūst īsāks, tomēr ļoti agrīna vai vēlīna snigšana aizvien var tikt novērota.

Nākotnes klimata pārmaiņu pētījumi uzrāda, ka šīs tendences saglabāsies, tomēr saglabāsies augsti ekstremālu gadījumu iestāšanās riski.

Snigšanas apstākļu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

Puteņa apstākļu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

Apledojums un slapja sniega nogulums Apledojums ir ziemas sezonas laika parādība, tas rodas, kad negatīvas temperatūras apstākļos veidojas intensīva migla, smidzina vai pat līst lietus (tiek novērota atkala) un uz virsmām (ceļiem, ielām, trotuāriem u.c.) vai objektiem (vadiem, koku zariem u.c.) veidojas ledus kārta. Ielas un trotuāri šādos apstākļos jau ļoti ātri kļūst slideni. Bet uz vadiem un koku zariem izveidojies biezs apledojuma slānis var izraisīt to lūšanu.

Apledojuma klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

Tas veidojas, kad krīt slapjš sniegs, bet gaisa temperatūra ir negatīva, izraisot slapjā sniega piesalšanu pie vadiem un koku zariem, kā arī citiem priekšmetiem. Tas var izraisīt koku zaru / koku un vadu lūšanu, kā arī citu priekšmetu salūšanu, sabojāšanu.

Slapja sniega intensitāte tiek noteikta, speciālistiem analizējot sinoptisko situāciju, atbilstoši tiek sagatavoti arī brīdinājumi.

Stiprs sals Dažādos pētījumos lielākoties ir noskaidrots, ka ilggadīgajā laika periodā lielākajā pasaules daļā auksto dienu un nakšu kļūst mazāk. Arī Latvijā nepilnu pēdējo 100 gadu laikā ir norisinājušās līdzīgas izmaiņas ekstremāli zemu gaisa temperatūras raksturā - dienu skaits stabilu salu un apstākļiem, kad tiek novērotas sevišķi zema gaisa temperatūra, samazinās. Tomēr Latvijā vēl aizvien ziemas periodā var iestāties stiprs sals, kas var apdraudēt cilvēku veselību un pat dzīvību, kā arī izraisīt tehnogēnus bojājumus - cauruļvadu un apkures sistēmas bojājumus, lauksaimniecības kultūru izsalšanu u.c. Sala ietekmi būtiski var palielināt stiprs vējš vai apstākļi, kad zemes virsmu neklāj sniegs - ir kaisals.

Sala intensitātes klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji: stiprs sals, kad gaisa temperatūra pazeminās līdz -20...-24⁰, ļoti stiprs sals, kad gaisa temperatūra ir -25...-29⁰ un bīstami jeb ekstremāli stiprs sals tiek novērots, kad termometra stabiņš noslīd līdz -30⁰ atzīmei un vēl zemāk.

Karstums Karstuma viļņiem jeb ilgstošu nepārtraukta karstuma periodu biežuma un intensitātes pieaugumam arvien biežāk tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo tie negatīvi ietekmē cilvēku veselību un mirstību, sevišķi vasarā. Īpaši satraucošas šīs pārmaiņas ir lielo pilsētu aglomerāciju iedzīvotājiem, jo pilsētas kā "siltuma salas" ietekmē gaisa temperatūra pilsētas centrā - tā ir augstāka nekā nomalē, līdz ar to arī karstuma radītais diskomforts pilsētas centrā būs lielāks. Ja naktis ir vēsas, tas dod iespēju cilvēka organismam atpūsties pēc dienā piedzīvotā karstuma, savukārt apstākļos, kad arī naktis ir ļoti karstas (tiek novērotas tā sauktās "tropiskās naktis"), karstums ietekme ir vēl lielāka.

Spēcīgi karstuma viļņi var izraisīt arī kultūraugu bojājumus, tūkstošiem nāves gadījumu no hipertermijas, un plašus strāvas zudumus, jo masveidā tiek izmantoti gaisa kondicionieri un ventilatori.

Karstuma intensitātes klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

Sausums Sausums ir apstākļi dabā, kad ilgāku laika periodu netiek novēroti nokrišņi. Sevišķi nelabvēlīgi apstākļi var veidoties, ja tas tiek novērots aktīvās veģetācijas periodā, vienlaikus iestājoties arī karstumam - tad sausums būtiski ietekmē lauksaimniecību, kā arī mežsaimniecību. Turklāt sausuma apstākļos parasti ievērojami pieaug ugunsbīstamība mežos. Latvijā sausuma raksturošanai ir ieviests Standartizētais nokrišņu daudzuma indekss (SPI, Standardized precipitation index) - rādītājs, kas raksturo sausuma un mitruma periodus. SPI tiek aprēķināts balstoties uz nokrišņu daudzuma novērotajām vērtībām un statistiku references periodā, piemēram, pēdējo 30 gadu laikā.

Lauksaimniecības vajadzībām SPI tiek rēķināts veģetācijas periodā 1-3 mēnešiem. 3 mēnešu SPI var izmantot arī kalendārās sezonas mitruma režīma noteikšanai. Savukārt 6 mēnešu intervālu izmanto hidroloģiskā sausuma klasificēšanā, jo tas labi korelē ar ūdens līmeņa izmaiņām rezervuāros, kā arī upju noteces samazināšanos.

Sausuma apstākļu raksturošanai tiek izmantoti sekojoši SPI kritēriji: mēreni sauss -1...-1,49, ļoti sauss -1,5...-2 un ekstremāli sauss, ja SPI ir ≤-2.

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, apledojums, stiprs sals, karstums, sausums, sniegs un putenis ir vērtējami kā notikumi ar vidēju risku, slapja sniega nogulums - notikums ar nozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums Izpildes termiņš Lēmuma pieņēmējs Par izpildi atbildīgā institūcija Izpildītāji Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu Preventīvie un gatavības pasākumi 1.

Meteoroloģisko un hidroloģisko apstākļu monitorings, vēsturisko datu uzkrāšana un analīze un nākotnes klimata scenāriju izveide Pastāvīgi VARAM KEM VARAM KEM LVĢMC - 2.

Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve 2023.-2027.gads Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ Pašvaldības VSIA ZMNĪ - 3.

Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību 2024.gads VARAM IEM LVĢMC VUGD LVĢMC VUGD Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 4.

Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana Katru gadu VARAM LVĢMC LVĢMC Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 5.

Patversmju vai īslaicīgās uzturēšanās vietas izveidošana un pamatvajadzību nodrošināšana Pēc nepieciešamības Pašvaldības Pašvaldības Pašvaldības NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 6.

Papildus dzeramā ūdens nodrošināšana sabiedriskās un publiskās vietās klimatisko ekstrēmu gadījumā Pēc nepieciešamības Pašvaldības Pašvaldības Pašvaldības Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi 1.

Operatīvo dienestu informēšana par prognozētajām ilgstošām lietavām, lietusgāzēm, pērkona negaisu un krusu, sniegu un puteni, apledojumu un slapja sniega nogulumu, salu, karstumu, sausumu, to novēroto intensitāti, radītajām sekām Pēc nepieciešamības LVĢMC Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs LVĢMC Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs LVĢMC Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs - 2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā 25 min.

Glābšanas darbu vadītājs Glābšanas darbu vadītājs Glābšanas darbu vadītājs Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana 30 min.

VUGD LVĢMC NMPD VUGD LVĢMC NMPD VUGD LVĢMC NMPD Valsts un pašvaldību institūcijas Komersanti Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 4.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana 4 stundas Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 5.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana Pastāvīgi Glābšanas darbu vadītājs Glābšanas darbu vadītājs Glābšanas darbu vadītājs Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 6.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana Pēc nepieciešamības Glābšanas darbu vadītājs VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības - 7.

Pirmās palīdzības sniegšana Pēc nepieciešamības Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 8.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem Pēc nepieciešamības VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 9.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam Pēc nepieciešamības VM NMPD VI SPKC NMPD VI SPKC Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 10.

Valsts materiālo rezervju izmantošana Pēc nepieciešamības Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona Valsts materiālo rezervju glabātājs Valsts vai pašvaldības institūcija Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums 11.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana Pastāvīgi Pašvaldības LM Pašvaldības LM Pašvaldības LM - 12.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana 1 mēnesis Ministrijas Pašvaldības Ministrijas Pašvaldības Ministrijas Pašvaldības - Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

Piezemes vēja ātrumam un virzienam ir spēcīga ietekme arī uz Baltijas jūras reģionu un cilvēku aktivitātēm reģionā. Ekstremāls vēja ātrums ir tiešs drauds cilvēku dzīvībai un materiālajām vērtībām, tai skaitā dažāda veida infrastruktūru. Tāpat lielu vēja ātrumu var saistīt arī ar netiešu ietekmi, piemēram, augstiem viļņiem, vējuzplūdiem, kā arī piekrastes eroziju, kas var radīt ekonomiskos zaudējumus. Pēc vējlauzēm pasliktinās meža sanitārais stāvoklis, jo ievērojami pieaug kukaiņu masveida savairošanās risks. It īpaši bīstama ir egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās.

Vidēji valstī visspēcīgākās vēja brāzmas novērotas 1967., 1969. un 2005. gadā, kad novērotas līdz šim spēcīgākās valstī piedzīvotās vētras. Līdz šim visspēcīgākā bijusi 1967. gada 17.-18. oktobra vētra. Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums - 48 m/s.

Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā klimata pārmaiņu negatīvo seku rezultātā vētras risks var palielināties.

Vēja ātruma brāzmās raksturošanai un sabiedrības brīdināšanai par vēja pastiprināšanos, Latvijā tiek izmantoti sekojoši kritēriji: stipra vētra - vējā ātrums brāzmās sasniedz 20-24 m/s, ļoti stipra vētra - 25-32 m/s, bīstami jeb ekstremāli stipra vētra - ≥33 m/s.

Veidojoties gubu-lietus mākoņiem un attīstoties pērkona negaisam, tos nereti pavada arī citas laika parādības (lietusgāzes, krusa un krasas vēja brāzmas), kas pērkona negaisu ietekmi padara vēl lielāku. Krasas vēja brāzmas ir piepeša strauja vēja ātruma palielināšanās par 8 m/s un vairāk īsā laika intervālā (vismaz 1 minūte), kad vēja ātrums ir ≥ 11 m/s. Kraso vēja brāzmu postījumi var būt lielāki nekā vēja postījumi gadījumos, kad vēja pastiprināšanās notiek pakāpeniski. Turklāt krasās vēja brāzmas pērkona negaisa laikā visbiežāk tiek novērotas vasaras sezonā, kad kokiem ir lapas - arī tas vēja ietekmi vēl vairāk palielina.

Ļoti lokāli pērkona negaisa laikā Latvijā var tikt novēroti arī virpuļviesuļi jeb tornado. To darbības joslā tiek nopostīti ne tikai meži, elektrolīnijas un ēkas, gaisā tiek pacelti ievērojami smagumi, tādējādi nodarot lielus postījumus. Tai pašā laikā blakus virpuļa joslai vējš var būt pat lēns.

Kraso vēja brāzmu pērkona negaisa laikā klasifikācijai un brīdinājumu sagatavošanai sabiedrībai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

Vētras, viesuļi, krasas vēja brāzmas ir vērtējamas kā notikumi ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti