Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa

Īsumā

Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju valsts tehniskā apskate un tehniskā kontrole uz ceļa, izņemot traktortehniku un tās piekabes. Tie regulē prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un tā novērtēšanai.

Ko tas regulē

  • Kārtību, kādā tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju valsts tehniskā apskate un tehniskā kontrole uz ceļa.
  • Prasības transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektoru kompetencei, apmācībai un atestācijai.
  • Prasības transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijai, tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam.
  • Prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un šo prasību izpildes novērtēšanas kritērijus.

Kam tas attiecas

  • Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju īpašniekiem, turētājiem, valdītājiem vai vadītājiem.
  • Transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektoriem un tehniskās apskates stacijām.

Galvenie punkti

  • Tehnisko kontroli veic speciāli apmācīti un atestēti inspektori īpaši izveidotās tehniskās apskates stacijās.
  • Transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa trūkumi vai bojājumi tiek novērtēti ar 1., 2. vai 3. vērtējumu, kur 3. vērtējums ir bīstams un aizliedz transportlīdzekļa izmantošanu uz koplietošanas ceļiem.
  • Dati par tehniskajām apskatēm tiek glabāti transportlīdzekļu reģistrā vismaz 36 mēnešus.
  • Ja atļaujas piedalīties ceļu satiksmē vai pagaidu atļaujas derīguma termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena.
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 295 Rīgā

  1. gada
  2. maijā (prot. Nr. 28
  3. §) Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma
  4. panta septīto daļu I. Vispārīgie jautājumi
  5. Noteikumi nosaka: 1.
  6. kārtību, kādā tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju (izņemot traktortehniku un tās piekabes) valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, ietverot: 1.1.
  7. prasības transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektoru kompetencei, apmācībai un atestācijai; 1.1.
  8. prasības transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijai, tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam; 1.1.
  9. transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli valsts tehniskās apskates ietvaros (turpmāk – tehniskā kontrole), kā arī tehniskās kontroles procesa uzraudzību un kvalitātes kontroli; 1.
  10. prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim, kā arī šo prasību izpildes novērtēšanas kritērijus (
  11. pielikums). 2
  12. Tehnisko kontroli veic šim nolūkam īpaši izveidotās transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošās tehniskās apskates stacijās. Prasības tehniskās apskates stacijai, tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam noteiktas šo noteikumu
  13. pielikumā. 3
  14. Tehnisko kontroli un tehnisko kontroli uz ceļa veic šim nolūkam speciāli apmācīts un atestēts transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (turpmāk – inspektors). Prasības inspektoru kompetencei, apmācībai un atestācijai noteiktas šo noteikumu
  15. pielikumā. 4 (Grozīts ar MK 19.03.
  16. noteikumiem Nr. 127)
  17. Datumu, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nosaka automatizēti, izmantojot Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra (turpmāk – transportlīdzekļu reģistrs) programmnodrošinājumu, ņemot vērā inspektora konstatētos trūkumus un bojājumus un ievērojot Ceļu satiksmes likuma
  18. panta nosacījumus. Minēto datumu norāda tehniskās apskates protokolā un tehniskās kontroles uz ceļa protokolā (
  19. pielikums). Datumu, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nosaka laikposmā no
  20. aprīļa līdz
  21. septembrim, lai nepiemērotu laikapstākļu dēļ (piemēram, apledojis ceļš, stiprs lietus vai sniegs) neradītu apdraudējumu motocikla, tricikla vai kvadricikla vadītājam vai citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī lai motociklam, triciklam vai kvadriciklam nodrošinātu pilnvērtīgu tehniskās apskates procesu. 5 (MK 11.03.
  22. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  23. Dati par tehniskajām apskatēm tiek glabāti transportlīdzekļu reģistrā vismaz 36 mēnešus no pārbaudes veikšanas dienas. 6
  24. Ja Latvijā reģistrē M, N vai O kategorijas transportlīdzekli, kas iepriekš bijis reģistrēts citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk – dalībvalsts), atļauju piedalīties ceļu satiksmē Latvijā tam var dot bez tehniskās kontroles veikšanas, novērtējot tā tehnisko stāvokli vizuāli, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi: 6.
  25. ir spēkā iepriekšējās reģistrācijas dalībvalstī izdota atļauja piedalīties ceļu satiksmē; 6.
  26. par minētās atļaujas derīguma termiņu un tehniskās apskates datiem var pārliecināties Eiropas Komisijas elektroniskajā transportlīdzekļu informācijas platformā; 6.
  27. minētās atļaujas derīguma termiņš iekļaujas Ceļu satiksmes likuma
  28. pantā noteiktajā tehniskās apskates periodiskumā, skaitot no iepriekšējās tehniskās apskates veikšanas datuma. Šajā gadījumā transportlīdzekļu reģistrā izdara attiecīgu ierakstu, kurā datums, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nepārsniedz Ceļu satiksmes likuma
  29. pantā noteikto tehniskās apskates periodiskumu vai dalībvalstī izdotās atļaujas piedalīties ceļu satiksmē noteikto termiņu (transportlīdzekļu reģistrā nosaka tuvāko (īsāko) no tiem), un saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu elektroniski sagatavo tehniskās apskates protokolu. 7 (Grozīts ar MK 11.03.
  30. noteikumiem Nr. 148)
  31. Ja Latvijā reģistrē transportlīdzekli, kas iepriekš bijis reģistrēts citā dalībvalstī un kam ir spēkā esoša atļauja piedalīties ceļu satiksmē, bet tam ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kuri novērtējami ar
  32. vai
  33. vērtējumu,vai transportlīdzeklis iepriekš bijis reģistrēts ārvalstī, izņemot dalībvalstis, atļauja piedalīties ceļu satiksmē tiek noformēta pēc tehniskās kontroles veikšanas. 8
  34. Ja transportlīdzeklis Latvijā reģistrēts uz laiku ar pastāvīgas reģistrācijas aizliegumu saistībā ar tā tehnisko stāvokli, termiņš, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības derīguma termiņu. 9
  35. Izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst šo noteikumu
  36. pielikumā minētajām prasībām, kā arī normatīvajos aktos par mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un transportlīdzekļu pārbūvi noteiktajām prasībām. Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu un šo iestāžu padotībā esošo izglītības iestāžu, neatliekamās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības, sabiedriskās kārtības uzturēšanas un tiesībaizsardzības dienestu transportlīdzeklim, kas paredzēts speciālu funkciju veikšanai, var piemērot atkāpes no šo noteikumu prasībām, kas nepieciešamas speciālas funkcijas nodrošināšanai un būtiski neietekmē satiksmes drošību. 10 (Grozīts ar MK 19.03.
  37. noteikumiem Nr. 127)
  38. Veicot transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehnisko kontroli vai tehnisko kontroli uz ceļa, tiek pārbaudīta tehniskā stāvokļa atbilstība šo noteikumu
  39. pielikumā minētajām prasībām. Inspektors novērtē konstatētos trūkumus vai bojājumus un atkarībā no to ietekmes uz satiksmes drošību un vidi piešķir tiem kādu no šādiem vērtējumiem: 10.
  40. sīks trūkums vai bojājums, kas būtiski neietekmē transportlīdzekļa drošību vai ietekmi uz vidi, un citas sīkas neatbilstības –
  41. vērtējums; 10.
  42. būtisks trūkums vai bojājums, kas var ietekmēt transportlīdzekļa drošību, pasliktināt ietekmi uz vidi vai apdraudēt pārējos satiksmes dalībniekus, vai citas nozīmīgākas neatbilstības –
  43. vērtējums; 10.
  44. bīstams trūkums vai bojājums, kas tieši un tūlītēji apdraud ceļu satiksmes drošību vai ietekmē vidi un kura dēļ aizliegts transportlīdzekli izmantot uz koplietošanas ceļiem, –
  45. vērtējums. 11
  46. Ja transportlīdzeklim un tā aprīkojumam nav konstatēti trūkumi vai bojājumi, tā tehniskais stāvoklis tiek novērtēts ar
  47. vērtējumu. 12
  48. Transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kopējais novērtējums atbilst visvairāk satiksmes drošību vai vidi ietekmējošā trūkuma vai bojājuma vērtējumam, kas transportlīdzeklim konstatēts tehniskajā apskatē vai tehniskajā kontrolē uz ceļa. 13
  49. Transportlīdzekļu tehniskajā kontrolē izšķir divus pārbaužu veidus: 13.
  50. pamatpārbaude – obligātā tehniskā kontrole atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajam periodiskumam, kā arī tehniskā kontrole, kas tiek veikta, ja: 13.1.
  51. iepriekšējā pamatpārbaudē transportlīdzeklim konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar
  52. vērtējumu; 13.1.
  53. pagaidu atļaujai 30 dienas piedalīties ceļu satiksmē valsts teritorijā, ievērojot piesardzību (turpmāk – pagaidu atļauja), beidzies derīguma termiņš; 13.1.
  54. tehniskajā kontrolē uz ceļa transportlīdzeklim konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar
  55. vērtējumu; 13.1.
  56. pagājušas vairāk nekā 30 dienas, kopš transportlīdzeklim dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē pēc veiktas tehniskās kontroles vai pirmās reģistrācijas datuma, un transportlīdzekļa uzrādītājs (transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs, valdītājs vai vadītājs) vēlas saņemt: 13.1.4.
  57. normatīvajos aktos par bīstamu kravu pārvadājumiem noteikto bīstamu vielu pārvadāšanai paredzēta transportlīdzekļa atbilstības sertifikātu (turpmāk – ADR sertifikāts); 13.1.4.
  58. Eiropas transporta ministru konferences dokumentu prasībām ekoloģijas vai drošības jomā atbilstošu kravas automobiļu un to piekabju (puspiekabju) (turpmāk – ETMK transportlīdzekļi) sertifikātu; 13.1.4.
  59. atzīmi transportlīdzekļu reģistrā un autobusa reģistrācijas apliecībā par atļauto maksimālo braukšanas ātrumu 100 km/h; 13.1.4.
  60. atzīmi transportlīdzekļu reģistrā un autobusa reģistrācijas apliecībā par papildu cieto daļiņu filtra uzstādīšanu transportlīdzekļa atgāzu izplūdes sistēmā; 13.1.
  61. (svītrots ar MK 07.11.
  62. noteikumiem Nr. 637); 13.1.
  63. transportlīdzeklim atjauno atļauju piedalīties ceļu satiksmē saskaņā ar šo noteikumu
  64. punktu; 13.
  65. atkārtotā pārbaude – tehniskā kontrole, kas tiek veikta, nepārsniedzot pagaidu atļaujā noteikto derīguma termiņu, ja: 13.2.
  66. pamatpārbaudē vai tehniskajā kontrolē uz ceļa transportlīdzeklim piešķirts
  67. vērtējums; 13.2.
  68. pamatpārbaudē konstatēts, ka transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un aprīkojums neatbilst vai nav pārbaudīts atbilstoši kādai no prasībām: 13.2.2.
  69. par bīstamu kravu pārvadāšanu; 13.2.2.
  70. par ETMK transportlīdzekļu ekoloģiju un drošību; 13.2.2.
  71. par transportlīdzekļa aprīkošanu ar tahogrāfu vai ātruma ierobežotājierīci; 13.2.2.
  72. transportlīdzekļiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem (turpmāk – taksometrs); 13.2.2.
  73. autobusiem, kuru atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 100 km/h; 13.2.2.
  74. par papildu cieto daļiņu filtra uzstādīšanu transportlīdzekļa atgāzu izplūdes sistēmā. 14 (Grozīts ar MK 10.07.
  75. noteikumiem Nr. 415)
  76. Ja atļaujas piedalīties ceļu satiksmē vai pagaidu atļaujas derīguma termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena. Atsevišķos gadījumos, lai nodrošinātu vienmērīgu transportlīdzekļu sadalījumu atkārtotās apskates veikšanai, pagaidu atļaujas derīguma termiņu var noteikt garāku, bet ne ilgāku par 40 dienām. 15
  77. Atkārtotās pārbaudes laikā tiek kontrolēta to trūkumu vai bojājumu novēršana, kas konstatēti pamatpārbaudē. Ja transportlīdzeklim pēc pamat­pārbaudes ir radušies citi acīmredzami trūkumi vai bojājumi vai objektīvu iemeslu dēļ šos trūkumus vai bojājumus nebija iespējams konstatēt pamatpārbaudē, inspektors tos novērtē. 16
  78. Latvijas nacionālā kontaktpunkta (turpmāk – kontaktpunkts) funkcijas informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm tehniskās apskates un transportlīdzekļu tehniskās kontroles uz ceļa jomās veic Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk – CSDD). 17 II. Tehniskā apskate
  79. Pirms tehniskās apskates transportlīdzekļa uzrādītājs CSDD pakalpojumu apmaksas vietā: 17.
  80. uzrāda transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu; 17.
  81. norāda transportlīdzekļa tehniskās kontroles pārbaudes veidu saskaņā ar šo noteikumu
  82. punktu; 17.
  83. uzrāda valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" izsniegtu attiecīgu atļauju, ja transportlīdzekļa masa vai gabarīti pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos minētos lielumus; 17.
  84. samaksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli un maksu par tehnisko apskati, ja samaksa nav veikta iepriekš, kā arī veic normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām, par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauta tehniskā apskate. 18
  85. Tehnisko apskati taksometram neveic, ja piešķirtās licences kartītes derīguma termiņš ir beidzies, piešķirtā licences kartīte ir anulēta vai tās darbība ir apturēta normatīvajos aktos par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem noteiktajā kārtībā. 19 (MK 10.07.
  86. noteikumu Nr. 415 redakcijā)
  87. Pēc tam, kad uzrādīti nepieciešamie dokumenti, transportlīdzekļu reģistrā pārbaudīta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esība un veikti nepieciešamie maksājumi, transportlīdzeklim tiek uzsākta tehniskā kontrole. 20
  88. Transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli kopā ar tā reģistrācijas apliecību nodod inspektoram tehniskajai kontrolei. Piekabi (puspiekabi) nodod inspektoram tehniskajai kontrolei sakabē ar velkošo mehānisko transportlīdzekli. 21 (MK 11.03.
  89. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  90. Inspektors neuzsāk transportlīdzekļa tehnisko kontroli, bet noformē atteikumu veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati un izdara attiecīgu atzīmi transportlīdzekļu reģistrā, ja: 21.
  91. motociklu, kas reģistrēts kā motocikls ar blakusvāģi, uzrāda bez blakusvāģa; 21.
  92. piekabe (puspiekabe) nav mehāniski, elektriski un pneimatiski (ja attiecināms) savienota ar velkošo mehānisko transportlīdzekli vai piekabi (puspiekabi) uzrāda sakabē ar traktortehniku vai transportlīdzekli, kuram piekabe (puspiekabe) nav konstruktīvi piemērota; 21.
  93. seglu vilcēju uzrāda bez puspiekabes (minētā prasība neattiecas uz atkārtoto pārbaudi, ja pamatpārbaudē seglu vilcējam nav konstatēti trūkumi vai bojājumi bremžu iekārtā vai sakabes ierīcē); 21.
  94. transportlīdzeklī bez tā vadītāja ir pasažieri vai dzīvnieki; 21.
  95. transportlīdzeklim ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas var apdraudēt inspektora veselību vai dzīvību, bojāt pārbaudes ierīces, diagnostikas iekārtas vai transportlīdzekli vai ietekmēt diagnostikas iekārtu rādījumus; 21.
  96. transportlīdzekļa motors nav iedarbināms, izmantojot starteri, vai mehāniskais transportlīdzeklis nespēj patstāvīgi pārvietoties; 21.
  97. nepiemērotu laikapstākļu (piemēram, apledojis ceļš, stiprs lietus vai sniegs) dēļ nav iespējams veikt motocikla tehnisko kontroli gaitā; 21.
  98. beidzies transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības derīguma termiņš; 21.
  99. taksometra piešķirtās licences kartītes derīguma termiņš ir beidzies, piešķirtā licences kartīte ir anulēta vai tās darbība ir apturēta normatīvajos aktos par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem noteiktajā kārtībā; 21.
  100. nav uzrādīta valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" izsniegta attiecīga atļauja, ja transportlīdzekļa masa vai gabarīti pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos minētos lielumus; 21.
  101. transportlīdzekļa konstrukcijas parametru dēļ nav iespējams veikt tehnisko apskati attiecīgajā tehniskās apskates stacijā; 21.
  102. nav samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis vai maksa par tehnisko apskati, kā arī nav veiktas normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām, par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauts veikt tehnisko apskati; 21.
  103. transportlīdzeklis aprīkots ar materiāliem vai elementiem, kas apgrūtina, traucē vai liedz veikt pārbaudāmās transportlīdzekļa sastāvdaļas tehnisko kontroli, izņemot tādus, kuru uzstādīšanu paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs; 21.
  104. transportlīdzekļu reģistrā ir informācija: 21.14.
  105. par transportlīdzekļa īpašuma tiesību nodošanu citai personai, bet īpašnieka maiņas reģistrācija nav veikta noteiktajā termiņā; 21.14.
  106. par transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja vārda, uzvārda vai nosaukuma maiņu; 21.14.
  107. par transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites atsavināšanai Latvijā un pagājušas vairāk par piecām dienām pēc noņemšanas no uzskaites atsavināšanai. 22 (Grozīts ar MK 10.07.
  108. noteikumiem Nr. 415; MK 19.03.
  109. noteikumiem Nr. 127; MK 22.10.
  110. noteikumiem Nr. 490; MK 28.09.
  111. noteikumiem Nr. 657)
  112. Tehnisko kontroli sāk ar transportlīdzekļu reģistrā iekļauto transportlīdzekļa uzskaites tehnisko datu salīdzināšanu (turpmāk – datu salīdzināšana) ar transportlīdzekļa faktisko stāvokli, lai identificētu transportlīdzekli. 23 (MK 11.03.
  113. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  114. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas apliecībā vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors rīkojas saskaņā ar CSDD un Valsts policijas vienošanos, turklāt tehnisko kontroli neturpina un viltoto vai pašdarināto valsts reģistrācijas numura zīmi atsavina. Šādā gadījumā transportlīdzekļa tehnisko apskati uzskata par neuzsāktu, noformē atteikumu veikt transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un izdara attiecīgu atzīmi transportlīdzekļu reģistrā. 24
  115. Turpmāko transportlīdzekļa tehnisko kontroli inspektors veic, izmantojot tehniskās apskates stacijā esošās pārbaudes ierīces, instrumentus un diagnostikas iekārtas. Ja tas nav iespējams transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ vai ja inspektoram, veicot transportlīdzekļa tehnisko kontroli, rodas pamatotas šaubas par transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību šo noteikumu prasībām un to nevar pārbaudīt ar esošajām pārbaudes ierīcēm, instrumentiem vai diagnostikas iekārtām, inspektoram ir tiesības veikt kontroles braucienu, piedaloties ceļu satiksmē. Konstatētos trūkumus vai bojājumus inspektors atzīmē tehniskās apskates protokolā. 25 24.1 Transportlīdzekļu īpašnieki vai turētāji pirms transportlīdzekļa pašdiagnostikas sistēmā uzkrāto degvielas un/vai enerģijas patēriņa datu nolasīšanas un saglabāšanas tiek informēti par iespēju atteikties no šo darbību veikšanas. Ja transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs nav izmantojis minētās atteikuma tiesības, inspektors transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti, sākot ar
  116. gada
  117. janvāri, nolasa un saglabā pašdiagnostikas sistēmā uzkrātos degvielas un/vai enerģijas patēriņa datus, izmantojot ierīci, ar ko pieslēdzas transportlīdzekļa elektroniskajai saskarnei. 26 (MK 07.11.
  118. noteikumu Nr. 637 redakcijā)
  119. Ja transportlīdzekļa tehniskās kontroles laikā tam rodas trūkumi vai bojājumi, kas var apdraudēt inspektora veselību vai dzīvību, bojāt pārbaudes ierīces, diagnostikas iekārtas vai transportlīdzekli vai ietekmēt diagnostikas iekārtu rādījumus, kā arī šo noteikumu 21.
  120. un 21.
  121. apakšpunktā minētajos gadījumos tehnisko kontroli pārtrauc un noformē atteikumu veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati. 27
  122. Tehniskās kontroles beigās inspektors nosaka transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu un: 26.
  123. ja piešķirts
  124. vērtējums, transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā un izsniegts tehniskās apskates protokols; 26.
  125. ja piešķirts
  126. vērtējums, transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā un izsniegts tehniskās apskates protokols; 26.
  127. ja piešķirts
  128. vērtējums pamatpārbaudē, transportlīdzeklim tiek dota pagaidu atļauja, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā un izsniegts tehniskās apskates protokols; 26.
  129. ja piešķirts
  130. vērtējums atkārtotajā pārbaudē, transportlīdzeklim tiek saglabāta pagaidu atļauja līdz pamatpārbaudē piešķirtās pagaidu atļaujas derīguma termiņa beigām, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā un izsniegts tehniskās apskates protokols; 26.
  131. ja piešķirts
  132. vērtējums, transportlīdzeklim netiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai pagaidu atļauja un spēkā esošā atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai pagaidu atļauja tiek anulēta, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā un izsniegts tehniskās apskates protokols. 28 (Grozīts ar MK 11.03.
  133. noteikumiem Nr. 148)
  134. Tehniskās apskates protokolā norāda vismaz šādu informāciju, kas identificējama ar vienotiem kodiem: 27.
  135. transportlīdzekļa identifikācijas numuru (turpmāk – VIN) "

(1)"; 27.2. transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru un reģistrācijas valsts atšķirības zīmi "
(2)"; 27.3. tehniskās apskates veikšanas vietu un laiku "
(3)"; 27.4. odometra rādījumu, ja pieejams "
(4)"; 27.5. transportlīdzekļa kategoriju, ja pieejama "
(5)"; 27.6. konstatētos trūkumus vai bojājumus un to novērtējumu "
(6)"; 27.7. transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu "
(7)"; 27.8. atļaujas piedalīties ceļu satiksmē termiņu "
(8)"; 27.9. tehniskās kontroles veicēju juridisko personu un attiecīgā inspektora (kontroles veicēja) identifikatoru vai vārdu, uzvārdu un parakstu "
(9)"; 27.10. citu informāciju saistībā ar konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem, ja tāda nepieciešama (piemēram, vecākās uzstādītās riepas izgatavošanas gadu) "
(10)"; 27.
  1. citu informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, ja tādu nepieciešams norādīt; 27.
  2. datus par transportlīdzekļa uzrādītāju (vārds un uzvārds). 29 (MK 19.03.
  3. noteikumu Nr. 127 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.03.
  4. noteikumiem Nr. 148)
  5. Izsniedzot tehniskās apskates protokolu uzrādītājam, inspektors pamato savu lēmumu, sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kuriem pievēršama uzmanība turpmākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā, par tiem trūkumiem un bojājumiem, kurus nepieciešams novērst, kā arī par tiem bojājumiem, kuru dēļ transportlīdzekļa ekspluatācija ir aizliegta. 30 (Grozīts ar MK 28.09.
  6. noteikumiem Nr. 657)
  7. (Svītrots ar MK 11.03.
  8. noteikumiem Nr. 148) 31
  9. (Svītrots ar MK 11.03.
  10. noteikumiem Nr. 148) 32
  11. Pagaidu atļauja sešu mēnešu laikā tiek dota ne vairāk kā divas reizes. Ja sešu mēnešu laikā trešajā vai nākamajās pamatpārbaudēs transportlīdzeklim atkārtoti piešķirts
  12. vērtējums, pagaidu atļauja dota netiek, bet transportlīdzekļa vadītājam tiek dota iespēja transportlīdzekli tās pašas dienas laikā nogādāt stāvvietā vai remonta vietā. 33
  13. Pagaidu atļauja nedod tiesības ar transportlīdzekli veikt bīstamo kravu pārvadājumus, smagsvara, lielgabarīta kravu pārvadājumus un pasažieru komercpārvadājumus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju apmācību. 34 III. Atļaujas piedalīties ceļu satiksmē, sertifikātu noformēšana bez tehniskās kontroles(Nodaļas nosaukums MK 11.03.
  14. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  15. Lai ar transportlīdzekli piedalītos ceļu satiksmē, piecu dienu laikā pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas Latvijā tam tiek noformēta atļauja piedalīties ceļu satiksmē bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas un saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu elektroniski tiek sagatavots tehniskās apskates protokols šādos gadījumos: 33.
  16. jaunam, ārvalstīs iepriekš nereģistrētam transportlīdzeklim atbilstoši Ceļu satiksmes likuma
  17. pantā noteiktajam periodiskumam; 33.
  18. ārvalstīs iepriekš reģistrētam jaunam transportlīdzeklim, ja no tā pirmās reģistrācijas datuma līdz pirmās reģistrācijas datumam Latvijā nav pagājis ilgāks laikposms par Ceļu satiksmes likuma
  19. pantā noteikto tehniskās apskates periodu konkrētajam transportlīdzekļa veidam vai lietojumam, novērtējot tā tehnisko stāvokli vizuāli. Datumu, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nosaka automatizēti, izmantojot reģistra programmnodrošinājumu, par atskaites punktu ņemot transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas datumu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma
  20. pantā noteiktajam periodiskumam. Ja reģistrācijas apliecībā norādīts tikai transportlīdzekļa izgatavošanas gads, par pirmās reģistrācijas datumu uzskata attiecīgā reģistrācijas gada
  21. janvāri; 33.
  22. dalībvalstī iepriekš reģistrētam transportlīdzeklim, kam ir spēkā esoša atļauja piedalīties ceļu satiksmē, atbilstoši šo noteikumu
  23. punkta nosacījumiem. 35 (MK 11.03.
  24. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  25. Ja kādu apstākļu dēļ tehniskās apskates protokols nav pieejams, CSDD nodrošina tehniskās apskates protokola pieejamību elektroniski. 36 (MK 11.03.
  26. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  27. ADR sertifikātu, ETMK sertifikātu un transportlīdzekļa sertifikātu dalāmu kokmateriālu un lauksaimniecības produkcijas lielgabarīta un smagsvara pārvadāšanai ar specializētajiem lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļiem vai to sastāviem noformē bez transportlīdzekļa uzrādīšanas, ja ir mainījies sertifikātā norādītais transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs, īpašnieks vai turētājs vai iepriekš izsniegtais spēkā esošais attiecīgais sertifikāts ir nozaudēts vai bojāts. 37 (MK 28.09.
  28. noteikumu Nr. 657 redakcijā)
  29. (Svītrots ar MK 11.03.
  30. noteikumiem Nr. 148) 38
  31. Atļauju piedalīties ceļu satiksmē noformē bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas, ja mainījies transportlīdzekļa veids vai pielietojums, bet transportlīdzekļu reģistrā esošā atļauja piedalīties ceļu satiksmē derīga ilgāk nekā Ceļu satiksmes likuma
  32. pantā noteiktais tehniskās apskates periods konkrētajam transportlīdzekļa veidam vai pielietojumam pēc tā maiņas. Termiņš atļaujai piedalīties ceļu satiksmē tiek samazināts un noteikts atbilstoši transportlīdzekļa veidam vai pielietojumam, ņemot vērā pirmās reģistrācijas datumu vai datumu, kad piešķirta iepriekšējā atļauja piedalīties ceļu satiksmē. 39 (MK 11.03.
  33. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  34. Pirms saņemta atļauja piedalīties ceļu satiksmē, transportlīdzekļa uzrādītājs CSDD pakalpojumu samaksas vietā uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu un veic normatīvajos aktos par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauta tehniskās apskates veikšana. 40 (MK 11.03.
  35. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  36. Pēc dokumentu uzrādīšanas un maksājumu veikšanas inspektors vai par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē izsniegšanu atbildīgā persona salīdzina transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus ar tā reģistrācijas apliecībā norādītajiem. Ja dati atbilst un ja transportlīdzeklim vai tā aprīkojumam netiek konstatēti acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar
  37. vai
  38. vērtējumu, inspektors vai par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē izsniegšanu atbildīgā persona noformē atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Ja transportlīdzeklim vai tā aprīkojumam tiek konstatēti acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar
  39. vai
  40. vērtējumu, inspektors vai par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē izsniegšanu atbildīgā persona pieņem lēmumu noformēt atļauju piedalīties ceļu satiksmē tikai pēc trūkumu vai bojājumu novēršanas. 41 (MK 11.03.
  41. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  42. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas apliecībā vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors vai par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē izsniegšanu atbildīgā persona rīkojas saskaņā ar CSDD un Valsts policijas vienošanos, turklāt viltotā vai pašdarinātā valsts reģistrācijas numura zīme tiek atsavināta. 42 (MK 11.03.
  43. noteikumu Nr. 148 redakcijā) IV. Tehniskā kontrole uz ceļa
  44. Transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļa veic gan Latvijā, gan ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, atturoties no jebkādas diskriminācijas, kas attiecas uz vadītāja valstspiederību vai transportlīdzekļa reģistrācijas vai ekspluatācijas uzsākšanas valsti. 43
  45. Tehniskā kontrole uz ceļa ietver sākotnējo pārbaudi un var ietvert detalizēto pārbaudi. Ik gadu veic vismaz tādu sākotnējo pārbaužu skaitu, kas atbilst 5 % no Latvijā reģistrēto M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu kopskaita konkrētā gada
  46. janvārī. 44
  47. Dati par tehniskajām kontrolēm uz ceļa tiek glabāti transportlīdzekļu reģistrā vismaz 36 mēnešus no pārbaudes veikšanas dienas. Informācija par katru sākotnējo pārbaudi satur pārbaudītā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, reģistrācijas valsti, transportlīdzekļa kategoriju un sākotnējās pārbaudes rezultātu. Par katru detalizēto pārbaudi tiek noformēts tehniskās kontroles uz ceļa protokols. 45
  48. Tehniskās kontroles uz ceļa detalizētajā pārbaudē tiek izmantots aprīkojums, kas ļauj pārbaudīt bremžu efektivitāti, stūres iekārtu, atsperojumu un motora emisijas. 46
  49. Sākotnējās pārbaudes laikā pārbauda pēdējās tehniskās apskates protokolu vai tehniskās kontroles uz ceļa protokolu, tostarp pārliecinās, vai minētajos protokolos fiksētie trūkumi vai bojājumi ir novērsti, kā arī vizuāli pārbauda transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehnisko stāvokli un sistēmu darbību. Sākotnējā pārbaude var ietvert tehnisko pārbaudi, izmantojot jebkādu metodi, iekārtu vai mērierīci, ko uzskata par piemērotu, lai pamatotu lēmumu veikt transportlīdzeklim detalizēto pārbaudi. 47
  50. Detalizētā pārbaude ietver diagnostikas iekārtu vai mērierīču izmantošanu, un to var veikt tuvākajā tehniskās apskates stacijā. Detalizētajā pārbaudē pārliecinās par šo noteikumu
  51. pielikumā minēto prasību izpildi tiktāl un tādā apjomā, cik tas iespējams uz ceļa, vai pilnā mērā, ja detalizēto pārbaudi veic tehniskās apskates stacijā. Ja pēdējās tehniskās apskates protokols vai tehniskās kontroles uz ceļa protokols, kas izdots triju mēnešu laikā pirms konkrētās tehniskās kontroles uz ceļa, apliecina, ka transportlīdzeklis ticis pārbaudīts saskaņā ar šo noteikumu
  52. pielikuma nosacījumiem, inspektors nepārbauda tos elementus, kas tikuši pārbaudīti un atzīti par apmierinošiem minētajās pārbaudēs, ja vien nav konstatējamas acīmredzamas neatbilstības. 48
  53. Transportlīdzekļa uzrādītājs, kura transportlīdzeklim tiek veikta tehniskā kontrole uz ceļa, sadarbojas ar inspektoru un pārbaudes veikšanai nodrošina piekļuvi transportlīdzeklim, tā daļām un visiem attiecīgajiem dokumentiem. 49
  54. Pirms transportlīdzekļa pārbaudes uzsākšanas transportlīdzekļa vadītājs nodod inspektoram transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību, Eiropas Kopienas atļaujas apliecinātu kopiju starptautiskiem kravu vai pasažieru komercpārvadājumiem ar autotransportu un citus ar pārvadājumu veikšanu saistītos dokumentus. Pēc tam vadītājs nodod transportlīdzekli inspektoram, lai veiktu tehnisko kontroli uz ceļa. 50 (MK 11.03.
  55. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  56. Inspektors tehnisko kontroli uz ceļa sāk ar datu salīdzināšanu. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības ieraksti nav salasāmi vai tiek konstatēta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības vai transportlīdzekļu reģistra ierakstu neatbilstība faktiskajam stāvoklim, bet ir iespējams identificēt konkrēto transportlīdzekli un tam izsniegto reģistrācijas apliecību, inspektors turpina veikt tehnisko kontroli uz ceļa. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas dokumentos vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors rīkojas saskaņā ar CSDD un Valsts policijas vienošanos, turklāt viltotā vai pašdarinātā valsts reģistrācijas numura zīme tiek atsavināta. 51 (Grozīts ar MK 22.10.
  57. noteikumiem Nr. 490)
  58. Pēc datu salīdzināšanas inspektors uzsāk sākotnējo pārbaudi atbilstoši šo noteikumu
  59. punkta nosacījumiem. Atkarībā no sākotnējā pārbaudē gūtās informācijas par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehnisko stāvokli un sistēmu darbību transportlīdzeklim var veikt detalizēto pārbaudi. Ja pārbaudes vietā nav iespējams veikt transportlīdzekļa attiecīgo iekārtu, sistēmu, mezglu vai agregātu pārbaudi, bet inspektoram ir aizdomas par to, ka transportlīdzekļa vai tā aprīkojuma tehniskais stāvoklis neatbilst būtiskajām prasībām un tam ir trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar
  60. vai
  61. vērtējumu, transportlīdzekli var pakļaut tehniskajai kontrolei tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošajā tehniskās apskates stacijā. 52
  62. Konstatētos trūkumus vai bojājumus inspektors atzīmē tehniskās kontroles uz ceļa protokolā. Protokolā norāda arī šādu informāciju: 51.
  63. kontroles vietu, datumu un laiku; 51.
  64. transportlīdzekļa reģistrācijas valsti, reģistrācijas numuru, identifikācijas numuru un kategoriju; 51.
  65. uzņēmuma (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
  66. gada
  67. oktobra Regulas (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK,
  68. panta
  69. punkta definīcijai) nosaukumu, adresi, Eiropas Kopienas atļaujas numuru (ja attiecināms); 51.
  70. transportlīdzekļa vadītāja vārdu un uzvārdu; 51.
  71. transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu; 51.
  72. tā inspektora vārdu un uzvārdu, kurš veicis transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli uz ceļa; 51.
  73. datumu, līdz kuram Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, norāda protokola
  74. punktā; 51.
  75. citu informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, ja tādu nepieciešams norādīt. 53
  76. Ņemot vērā konstatēto trūkumu un bojājumu vērtējumu, inspektors nosaka transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā, noformē tehniskās kontroles uz ceļa protokolu un izsniedz to transportlīdzekļa vadītājam. 54
  77. Ja transportlīdzeklim tehniskajā kontrolē uz ceļa ir konstatēti trūkumi vai bojājumi, inspektors sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kuriem pievēršama uzmanība turpmākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā, par tiem trūkumiem un bojājumiem, kurus nepieciešams novērst, kā arī par tiem bojājumiem, kuru dēļ transportlīdzekļa turpmāka piedalīšanās ceļu satiksmē ir aizliegta. Transportlīdzekļa vadītājs ar parakstu apliecina, ka transportlīdzekļa trūkumu un bojājumu novērtējums ir izskaidrots. 55
  78. Ja Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim piešķir
  79. vērtējumu, tiek anulēta spēkā esošā atļauja piedalīties ceļu satiksmē un dota pagaidu atļauja. Atļaujas piedalīties ceļu satiksmē un pagaidu atļaujas termiņš netiek pagarināts. 56 (MK 11.03.
  80. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  81. Pēc konstatēto trūkumu vai bojājumu novēršanas transportlīdzekli uzrāda jebkurā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates stacijā tehniskās apskates veikšanai vai atkārtotas pārbaudes veikšanai pagaidu atļaujas derīguma termiņa laikā. Ja atkārtotajā pārbaudē tiek konstatēts, ka iepriekš konstatētie trūkumi vai bojājumi ir novērsti un transportlīdzeklim nav citu acīmredzamu trūkumu vai bojājumu, transportlīdzeklim tiek atjaunota iepriekšējā atļauja piedalīties ceļu satiksmē ar iepriekšējo derīguma termiņu. 57 (MK 11.03.
  82. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  83. Ja transportlīdzeklim piešķir
  84. vērtējumu, tā turpmākā piedalīšanās ceļu satiksmē ir aizliegta. Šādā gadījumā inspektors anulē atļauju vai pagaidu atļauju piedalīties ceļu satiksmē (Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim), aiztur (noņem) transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un par to izdara attiecīgu ierakstu tehniskās kontroles uz ceļa protokolā. 58 (MK 11.03.
  85. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  86. Transportlīdzekļa vadītājs tiek informēts par attiecīgo CSDD klientu apkalpošanas centru un laiku, kad iespējams atgūt aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes. 59 (Grozīts ar MK 22.10.
  87. noteikumiem Nr. 490)
  88. Būtiski vai bīstami trūkumi vai bojājumi, kas tiek konstatēti sākotnējā vai detalizētajā pārbaudē, jānovērš pirms transportlīdzekļa turpmākas izmantošanas uz koplietošanas ceļiem. Ja bīstamus trūkumus vai bojājumus nav tehniski iespējams novērst uz vietas, transportlīdzekļa vadītājs, izmantojot evakuatoru vai velkot cietajā sakabē, nogādā transportlīdzekli tuvākajā stāvvietā vai remonta vietā. 60 (MK 19.03.
  89. noteikumu Nr. 127 redakcijā)
  90. Aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes līdz nākamās darbdienas beigām nogādā tuvākajā CSDD klientu apkalpošanas centrā, kurā atrodas attiecīgā transportlīdzekļa kategorijai atbilstoša tehniskās apskates stacija, vai tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates stacijā. 61 (Grozīts ar MK 22.10.
  91. noteikumiem Nr. 490) 59.1 Aizturēto transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmi (zīmes) uzglabā ne ilgāk kā sešus mēnešus no pārbaudes veikšanas dienas. Aizturēto transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmi (zīmes) iznīcina, ja sešu mēnešu laikā tā (tās) nav saņemta (saņemtas) atpakaļ šo noteikumu
  92. punktā minētajā kārtībā. 62 (MK 22.10.
  93. noteikumu Nr. 490 redakcijā)
  94. Lai saņemtu atpakaļ aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, transportlīdzeklim novērš konstatētos trūkumus vai bojājumus un uzrāda to norādītajā tehniskās apskates stacijā. Ja transportlīdzeklim: 60.
  95. tiek piešķirts
  96. vai
  97. vērtējums, transportlīdzekļa uzrādītājam atdod aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim atjauno atļauju piedalīties ceļu satiksmē; 60.
  98. tiek piešķirts
  99. vērtējums, transportlīdzekļa uzrādītājam atdod aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim dod pagaidu atļauju un izsniedz tehniskās apskates protokolu; 60.
  100. tiek piešķirts
  101. vērtējums, aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes netiek atdotas un tiek izsniegts tehniskās apskates protokols. 63 (Grozīts ar MK 11.03.
  102. noteikumiem Nr. 148)
  103. Autopārvadājumus vai ceļu satiksmi kontrolējošai institūcijai dati par tehnisko kontroli uz ceļa ir pieejami transportlīdzekļu reģistrā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai atbilstoši kompetencei noteiktu uzņēmuma riska profilu, kā arī konstatētu pārkāpumus, kuru dēļ uzņēmums var zaudēt labo reputāciju. 64
  104. Regulāri katru gadu CSDD kopīgi ar citām dalībvalstīm veic saskaņotu tehnisko kontroli uz ceļa. Minēto kontroli var apvienot ar citiem transportlīdzekļu kontroles pasākumiem. 65
  105. CSDD reizi divos gados līdz attiecīgā gada
  106. martam nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu par transportlīdzekļu skaitu, kuriem iepriekšējos divos gados veikta tehniskā kontrole uz ceļa, klasificējot tos pēc kategorijas un reģistrācijas valsts, kā arī detalizēto pārbaužu laikā konstatētos transportlīdzekļu sistēmu, mezglu un agregātu trūkumus un bojājumus. Pirmais ziņojums aptver divu gadu laikposmu, kas sākas
  107. gada
  108. janvārī. 66 V. Vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē
  109. Vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē (turpmāk – vienas dienas atļauja) ir vienreizēja atļauja piedalīties ceļu satiksmē transportlīdzekļu reģistrā norādītajā datumā, kas paredzēta, lai transportlīdzekļa vadītājs varētu aizbraukt līdz tuvākajai transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošai tehniskās apskates stacijai ar transportlīdzekli, kura atļaujai vai pagaidu atļaujai piedalīties ceļu satiksmē beidzies termiņš. 67 (MK 11.03.
  110. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  111. Vienas dienas atļauja dod tiesības pārvietoties ar tajā norādīto trans­portlīdzekli no tā remonta vai atrašanās vietas tikai līdz tuvākajai transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošajai tehniskās apskates stacijai. 68
  112. Vienas dienas atļauju transportlīdzekļa uzrādītājs var pieprasīt un saņemt elektroniski vai personīgi jebkurā CSDD klientu apkalpošanas centrā. 69 (Grozīts ar MK 22.10.
  113. noteikumiem Nr. 490)
  114. Vienam transportlīdzeklim vienas dienas atļauja tiek izsniegta ne vairāk kā divas reizes kalendāra gadā. 70
  115. Vienas dienas atļauja nedod tiesības ar transportlīdzekli veikt pasažieru vai kravu pārvadājumus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju apmācību. 71
  116. Vienas dienas atļauja ir informācija transportlīdzekļu reģistrā par: 69.
  117. transportlīdzekli; 69.
  118. vietu (adresi), no kuras norādītais transportlīdzeklis pārvietosies uz tuvāko transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošo tehniskās apskates staciju; 69.
  119. datumu un laiku, kad ar transportlīdzekli ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, lai nokļūtu tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošā tehniskās apskates stacijā. 72
  120. Izmantojot vienas dienas atļauju, transportlīdzekļa vadītājs ir atbildīgs par to, lai tajā norādītais transportlīdzeklis tieši neapdraudētu satiksmes drošību, apkārtējo vidi, cilvēku veselību un dzīvību un tam nebūtu tādu trūkumu vai bojājumu, kuru dēļ tas nedrīkstētu piedalīties ceļu satiksmē. 73 VI. Sporta automobiļu tehniskā apskate
  121. Sporta automobilis ir normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā reģistrēts automobilis, kura reģistrācijas apliecības sadaļā "Piezīmes" norādīta atzīme "Sporta". 74
  122. Tehnisko apskati neveic sporta automobiļiem, kas konstruktīvi paredzēti sporta sacensībām tikai speciāli šim nolūkam izveidotās (ierīkotās) slēgta tipa trasēs. Šādiem automobiļiem netiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. 75
  123. Sporta automobilim tehnisko apskati veic, pārliecinoties par tā iekārtu, ierīču un mezglu atbilstošu darbspēju un tehnisko stāvokli atbilstoši šo noteikumu II nodaļā noteiktajai kārtībai un sporta homologācijas tehniskajām prasībām. 76
  124. Sporta automobilim tiek dota īslaicīga atļauja piedalīties ceļu satiksmē (ceļa posmos sacensību un treniņu laikā, pārvietojoties no viena sacensību posma uz citu vai pārvietojoties citur saistībā ar piedalīšanos konkrētās sacensībās). Īslaicīgās atļaujas piedalīties ceļu satiksmē termiņš tiek norādīts apstiprinātajā pieteikumā dalībai sacensībās. Sporta automobiļiem īslaicīgo atļauju piedalīties ceļu satiksmē apliecina sporta automobiļa tehniskā pase, apstiprināts pieteikums dalībai sacensībās un informācija transportlīdzekļu reģistrā. 77 (MK 11.03.
  125. noteikumu Nr. 148 redakcijā) VII. Speciālo militāro transportlīdzekļu tehniskā apskate
  126. Speciālais militārais transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas būvēts uz automobiļa bāzes, pēc konstrukcijas ir paredzēts izmantošanai mācību kaujas un kaujas apstākļos un kas ir reģistrēts normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā. 78
  127. Speciālajam militārajam transportlīdzeklim tehnisko apskati veic, pārliecinoties par tā iekārtu, ierīču un mezglu atbilstošu darbspēju un tehnisko stāvokli, ciktāl tas ir iespējams ar pieejamām diagnostikas iekārtām. Šādam transportlīdzeklim ir pieļaujamas neatbilstības šo noteikumu prasībām, kuras saistītas ar specifisko funkciju veikšanu. 79
  128. Speciālajam militārajam transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai piedalītos specifisko funkciju veikšanā. 80 (MK 11.03.
  129. noteikumu Nr. 148 redakcijā) VIII. Vēsturisko spēkratu tehniskā apskate
  130. Vēsturisks spēkrats ir normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā reģistrēts transportlīdzeklis, kuram piešķirts vēsturiskā spēkrata statuss. 81 (MK 07.11.
  131. noteikumu Nr. 637 redakcijā)
  132. Vēsturiskam spēkratam, kas izgatavots līdz
  133. gada
  134. decembrim, tehnisko apskati neveic. 82
  135. Vēsturiskam spēkratam tehnisko apskati veic, pārliecinoties par tā iekārtu, ierīču un mezglu atbilstošu darbspēju un tehnisko stāvokli saskaņā ar šo noteikumu II nodaļā noteikto kārtību, ciktāl tas ir iespējams ar pieejamām diagnostikas iekārtām. Šādam transportlīdzeklim ir pieļaujamas atkāpes no šo noteikumu prasībām, kas saistītas ar tā oriģinālo konstrukciju un kas būtiski neietekmē satiksmes drošību. 83 IX. Tehniskās kontroles procesa uzraudzība un kvalitātes kontrole
  136. Lai nodrošinātu tehniskās kontroles procesa atbilstību šo noteikumu prasībām, CSDD vai tās pilnvarotas personas (turpmāk – kontrolējošie darbinieki) nodrošina tehniskās kontroles procesa uzraudzību un kvalitātes kontroli atbilstoši šo noteikumu
  137. pielikumam. 84
  138. Tehniskās kontroles procesa uzraudzības un kvalitātes kontroles ietvaros veic vismaz šādus pasākumus: 82.
  139. pēc kontrolējošā darbinieka pieprasījuma transportlīdzekli pakļauj atkārtotai tehniskā stāvokļa novērtēšanai uzreiz pēc tehniskās apskates veikšanas; 82.
  140. tehniskās apskates stacijās transportlīdzeklim veic slēptās pārbaudes; 82.
  141. veic pārbaudes klātienē; 82.
  142. validē tehniskajā kontrolē elektroniski fiksētus un pārraidītus veikto mērījumu rezultātus, proti, periodiski nosaka fiksēto datu atbilstību faktiskajiem lielumiem; 82.
  143. analizē tehniskās kontroles rezultātus. 85
  144. Ja transportlīdzeklim tiek veikta atkārtota tehniskā stāvokļa novērtēšana tehniskās apskates procesa kvalitātes kontroles ietvaros un ja inspektora piešķirtais transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa kopējais novērtējums vai novērtējums kādā atsevišķā pozīcijā vai pozīcijās atšķiras no kontrolējošā darbinieka novērtējuma, noteicošais ir kontrolējošā darbinieka piešķirtais kopējais novērtējums vai novērtējums atsevišķā pozīcijā vai pozīcijās. 86
  145. Ja kontrolējošā darbinieka novērtējums saistīts ar atļaujas vai pagaidu atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu, tā tiek anulēta. Inspektors pēc kontrolējošā darbinieka novērtējuma piešķiršanas rīkojas saskaņā ar šo noteikumu
  146. punktā noteikto kārtību. 87 X. Atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanas un atjaunošanas speciālie gadījumi(Nodaļas nosaukums MK 11.03.
  147. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  148. Atļauja piedalīties ceļu satiksmē tiek anulēta normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pēc ceļu satiksmes negadījuma. 88 (MK 11.03.
  149. noteikumu Nr. 148 redakcijā)
  150. Lai atjaunotu atļauju piedalīties ceļu satiksmē šo noteikumu
  151. punktā minētajos gadījumos, transportlīdzekli uzrāda tehniskajai apskatei. 89 XI. Rīcība strīdu gadījumos un lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
  152. Ja transportlīdzekļa uzrādītājs nepiekrīt transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumam tehniskajā apskatē, transport­līdzekļa uzrādītājs, transportlīdzeklim nepametot tehniskās apskates vietu, pēc tehniskās apskates veikšanas vēršas pie attiecīgās CSDD klientu apkalpošanas centra vadītāja vai viņa pilnvarotas personas, lai veiktu atkārtotu transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtēšanu CSDD klientu apkalpošanas centra vadītāja vai viņa pilnvarotas personas klātbūtnē. 90 (Grozīts ar MK 22.10.
  153. noteikumiem Nr. 490)
  154. Ja transportlīdzekļa uzrādītājs nepiekrīt transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumam tehniskajā kontrolē uz ceļa, transportlīdzekļa uzrādītājs tajā pašā dienā vai nākamajā darbdienā pēc tehniskās kontroles uz ceļa ierodas inspektora norādītajā CSDD klientu apkalpošanas centra tehniskās apskates stacijā, lai veiktu atkārtotu transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtēšanu CSDD klientu apkalpošanas centra vadītāja vai viņa pilnvarotas personas klātbūtnē. 91 (Grozīts ar MK 22.10.
  155. noteikumiem Nr. 490)
  156. Ja domstarpības nav atrisināmas vai nav risinātas šo noteikumu
  157. vai
  158. punktā noteiktajā kārtībā, transportlīdzekļa uzrādītājs piecu darbdienu laikā pēc transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa vērtējuma piešķiršanas iesniedz CSDD valdei iesniegumu, kurā detalizēti izklāstītas tehniska rakstura domstarpības. Pēc iesnieguma saņemšanas CSDD rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa atkārtotās novērtēšanas vietu un laiku. 92
  159. Ja transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa kopējais novērtējums vai novērtējums pa atsevišķiem kodiem atkārtotajā novērtēšanā atšķiras no sākotnējā novērtējuma, noteicošais ir atkārtotajā novērtēšanā piešķirtais novērtējums. 93
  160. Ja atkārtotajā novērtēšanā piešķirtais novērtējums saistīts ar atļaujas vai pagaidu atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu, tā tiek anulēta. Inspektors pēc atkārtotās novērtēšanas rīkojas saskaņā ar šo noteikumu
  161. punktā noteikto kārtību. 94
  162. Līdz atkārtotai transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un aprīkojuma novērtēšanai remontdarbu vai komplektācijas izmaiņu veikšana konkrētajam transportlīdzeklim ir aizliegta. 95
  163. Ja atkārtotajā novērtēšanā tiek konstatēts, ka ir veikti remontdarbi, vai ja transportlīdzekļa uzrādītājs atsakās uzrādīt transportlīdzekli atkārtotai novērtēšanai vai neierodas uz atkārtoto novērtēšanu, paliek spēkā iepriekš piešķirtais transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējums. 96
  164. CSDD lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 97 XII. Noslēguma jautājumi
  165. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta
  166. gada
  167. aprīļa noteikumus Nr. 466 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem" (Latvijas Vēstnesis, 2004,
  168. nr.; 2005,
  169. nr.; 2007,
  170. nr.; 2008, 57.,
  171. nr.; 2010,
  172. nr.; 2011,
  173. nr.; 2014,
  174. nr.; 2016, 26.,
  175. nr.) 98
  176. Šo noteikumu
  177. punkts stājas spēkā
  178. gada
  179. maijā. 99
  180. Šo noteikumu
  181. un
  182. pielikums stājas spēkā
  183. gada
  184. janvārī. 100
  185. Noteikumi stājas spēkā
  186. gada
  187. martā. 101
  188. (Svītrots ar MK 07.03.
  189. noteikumiem Nr. 115) 102
  190. Šo noteikumu
  191. pielikuma II sadaļas 1.2.
  192. koda B daļas tabulas "B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi" vērtēšanas kritērijā B2 ietvertās prasības par pārbaudes spiediena minimumu ir piemērojamas, sākot ar
  193. gada
  194. janvāri. 103 (MK 07.11.
  195. noteikumu Nr. 637 redakcijā)
  196. Šo noteikumu
  197. pielikuma II sadaļas 5.2.
  198. koda A1 sadaļā ietvertās prasības par ziemas riepām, kas apzīmētas ar marķējumu "", stājas spēkā
  199. gada
  200. oktobrī. 104 (MK 07.11.
  201. noteikumu Nr. 637 redakcijā)
  202. Šo noteikumu
  203. pielikuma 4.
  204. apakšpunkts stājas spēkā
  205. gada
  206. janvārī. 105 (MK 07.11.
  207. noteikumu Nr. 637 redakcijā)
  208. Šo noteikumu
  209. pielikuma II sadaļas 6.1.
  210. koda A7 daļā ietvertās prasības un B7 daļā ietvertie prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi par saspiestas dabasgāzes balonu periodisku pārbaudi stājas spēkā
  211. gada
  212. jūlijā. 106 (MK 13.08.
  213. noteikumu Nr. 520 redakcijā)
  214. Šo noteikumu
  215. pielikuma II sadaļas 8.2.2.
  216. kods stājas spēkā
  217. gada
  218. janvārī. 107 (MK 13.08.
  219. noteikumu Nr. 520 redakcijā)
  220. Šo noteikumu
  221. pielikuma II sadaļas 8.2.2.
  222. koda B daļas tabulas "B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi" vērtēšanas kritērijā B1 ietvertais
  223. vērtējums par pārsniegtu pieļaujamo cieto daļiņu koncentrācijas vērtību atgāzēs ir piemērojams, sākot ar
  224. gada
  225. janvāri, bet pārejas periodā no
  226. gada
  227. janvāra līdz
  228. gada
  229. decembrim tas tiek novērtēts ar
  230. vērtējumu un transportlīdzeklim jāveic dūmainības pārbaude atbilstoši
  231. pielikuma II sadaļas 8.2.2.
  232. koda prasībām. 108 (MK 13.08.
  233. noteikumu Nr. 520 redakcijā) Informatīva atsauce uz ES direktīvām(Grozīta ar MK 10.07.
  234. noteikumiem Nr. 415; MK 27.09.
  235. noteikumiem Nr. 608) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes
  236. gada
  237. jūlija Direktīvas 2007/38/EK par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes
  238. gada
  239. aprīļa Direktīvas 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes
  240. gada
  241. aprīļa Direktīvas 2014/47/ES par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes
  242. gada
  243. aprīļa Direktīvas 2014/46/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem; 5) Eiropas Parlamenta un Padomes
  244. gada
  245. septembra Direktīvas 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīvas); 6) Komisijas
  246. gada
  247. jūnija Deleģētās direktīvas (ES) 2021/1716, ar ko attiecībā uz transportlīdzekļa kategorijas apzīmējumu izmaiņām, kas izriet no tipa apstiprināšanas tiesību aktu grozījumiem, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/47/ES; 7) Komisijas
  248. gada
  249. jūlija Deleģētās direktīvas (ES) 2021/1717, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/45/ES. 109 Ministru prezidents Māris Kučinskis Satiksmes ministra vietā – finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
  250. pielikums Ministru kabineta
  251. gada
  252. maija noteikumiem Nr. 295(Pielikums MK 11.03.
  253. noteikumu Nr. 148 redakcijā; pielikuma II sadaļas 6.1.
  254. koda A7 daļā ietvertās prasības un B7 daļā ietvertie prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi par saspiestas dabasgāzes balonu periodisku pārbaudi stājas spēkā 01.07.2025., sk. noteikumu
  255. punktu) Prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam, prasību izpildes novērtēšana un pārbaudes metodes I. Vispārīgie nosacījumi
  256. Transportlīdzekļa tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa veic ar pieejamiem paņēmieniem un aprīkojumu, neizmantojot instrumentus kādas transportlīdzekļa daļas demontāžai vai noņemšanai. Tas neattiecas uz palīgdarbībām, kas saistītas ar pārsegu vai vāku, vai citu sastāvdaļu atvēršanu vai noņemšanu, lai pieslēgtos transportlīdzekļa pašdiagnostikas sistēmai (turpmāk – OBD), bremžu iekārtai vai citai transportlīdzekļa sistēmai.
  257. Šajā pielikumā norādītajām pārbaudes metodēm ir ieteikuma raksturs, kas neizslēdz citu pārbaudes metožu izmantošanu.
  258. Šajā pielikumā noteiktie vērtēšanas kritēriji attiecināmi uz prasībām, kas bijušas spēkā konkrētā transportlīdzekļa tipa vai individuālās apstiprināšanas laikā, pirmās reģistrācijas laikā, vai uz modernizēšanas prasībām.
  259. Kad ir noteikta vizuāla pārbaudes metode, tas nozīmē, ka inspektoram attiecīgais elements ne tikai jāapskata, bet, ja iespējams un nepieciešams, arī jāpārbauda, piemēram, ar rokām, jānovērtē skaņa vai jāizmanto citi vienkārši pārbaudes paņēmieni vai instrumenti.
  260. Pārbaudes procesā konstatētos trūkumus un bojājumus novērtē saskaņā ar attiecīgās B daļas tabulā norādītajiem kritērijiem, katru trūkumu un bojājumu izskatot atsevišķi. Prasībām, kas noteiktas katras pārbaudāmo pozīciju grupas A daļā, atbilst prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi, kas attiecīgi noteikti katras pārbaudāmo pozīciju grupas B daļā.
  261. Atļautu transportlīdzekļa pārbūvi, kas nav noformēta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu pārbūvi noteiktā kārtībā, vai pārveidojumu, kas neatbilst normatīvo aktu par transportlīdzekļu pārbūvi nosacījumiem, attiecīgajā kodā novērtē ar
  262. vērtējumu. Aizliegtu transportlīdzekļa pārbūvi attiecīgajā kodā novērtē ar
  263. vērtējumu.
  264. Transportlīdzekļa tehnisko prasību kopums noteikts transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā vai citos normatīvajos aktos transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas jomā (turpmāk – Transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumi).
  265. Ja obligāti uzstādāmais lukturis atrodas aiz transportlīdzekļa stiklojuma, šis stiklojums tiek uzskatīts par luktura gaismu izstarojošo virsmu.
  266. Neatkarīgi no šā pielikuma 0.
  267. kodā piešķirtā novērtējuma piemērojami šo noteikumu
  268. punktā minētie nosacījumi.II. Specifiskie nosacījumi
  269. GRUPA. TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA0.
  270. Reģistrācijas numura zīmesA. PrasībasA
  271. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tiesību aktos noteiktajām un ar to saistītajām valsts reģistrācijas numura zīmēm. Valsts reģistrācijas numura zīmes tipam un novietojumam jāatbilst normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt pienācīgi nostiprinātai izgatavotāja paredzētajā vietā.A
  272. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt horizontāli orientētai, un tās saturam jābūt lasāmam no kreisās uz labo pusi. Valsts reģistrācijas numura zīmes stiprinājuma elementi nedrīkst radīt vizuāli maldinošu iespaidu par tās saturu. Valsts reģistrācijas numura zīmi visā tās redzamības zonā nedrīkst aizsegt nekādi transportlīdzekļa elementi (piemēram, aizsargrežģi, sakabes ierīce).Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt redzamai visā telpā, kuru norobežo četras plaknes: divas vertikālas plaknes, kas pieskaras numura zīmes sānu malām un ir vērstas 30° leņķī uz āru no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes; plakne, kas pieskaras numura zīmes augšējai malai un ir vērsta 15° leņķī uz augšu no horizontālās plaknes; horizontāla plakne, kas šķērso numura zīmesapakšējo malu (ja numura zīmes augšējā mala atrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas, šī plakne ir vērsta 15° leņķī uz leju no horizontālās plaknes).Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt novietotai perpendikulāri transportlīdzekļa simetrijas plaknei. Numura zīmei jābūt novietotai vertikāli (pieļaujama 5° pielaide). Ja transportlīdzekļa konstrukcija to nepieļauj, reģistrācijas numura zīme var būt novirzīta no vertikāles ne vairāk par 30°, ja tās virsma vērsta uz augšu un augšējā mala neatrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas, un ne vairāk par 15°, ja tās virsma vērsta uz leju un augšējā mala atrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas.Ja aizmugurējo valsts reģistrācijas numura zīmi uzstāda vietā, kuru izgatavotājs nav paredzējis, vai ir veikta transportlīdzekļa pārbūve, numura zīmi novieto atbilstoši šādām prasībām:1) numura zīmes viduspunkts nedrīkst atrasties pa labi no transportlīdzekļa gareniskās simetrijas plaknes. Numura zīmes kreisā sānu mala nedrīkst atrasties pa kreisi no vertikālās plaknes, kas ir paralēla gareniskās simetrijas plaknei un pieskaras vistālāk izvirzītajam transportlīdzekļa sānu gabarīta punktam;2) reģistrācijas numura zīmes apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 0,2 m no ceļa virsmas, bet augšējā mala – augstāk par 1,5 m no ceļa virsmas. Ja pēdējais nosacījums transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nav izpildāms, valsts reģistrācijas numura zīmi novieto iespējami tuvāk minētajam augstumam. Reģistrācijas numura zīmes augstumu virs ceļa virsmas mēra nenoslogotam transportlīdzeklim.A
  273. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt tīrai, salasāmai, bez mehāniskiem vai citādiem bojājumiem, kas ietekmē tās salasāmību. Aizliegts krāsot valsts reģistrācijas numura zīmes atstarojošo virsmu, lietot valsts reģistrācijas numura zīmi imitējošus izstrādājumus, tostarp salikumus no citu valsts reģistrācijas numura zīmju fragmentiem, un jebkādus valsts reģistrācijas numura zīmes pārklājumus.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi0.1.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Vizuāla2) Ja nepieciešams, novietojumu pārbauda ar mērinstrumentu3) Šaubu gadījumā par atstarojošās virsmas stāvokli transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmi fotografē, izmantojot zibspuldziB
  274. Nav tiesību aktos noteiktās vai ar konkrēto transportlīdzekli saistītās valsts reģistrācijas numura zīmes; tās tips vai novietojums neatbilst prasībām; tā nav pienācīgi nostiprināta2B
  275. Valsts reģistrācijas numura zīmes novietojums vai tās orientācija telpā, vai redzamība, vai lasāmība neatbilst prasībām; vizuāli maldinošs valsts reģistrācijas numura zīmes stiprinājums2B
  276. Sīki, salasāmību neietekmējoši mehāniski, simbolu krāsojuma vai citādi valsts reģistrācijas numura zīmes bojājumi1B
  277. Valsts reģistrācijas numura zīmes salasāmību ietekmējoši mehāniski vai citādi bojājumi; pilnīgi vai daļēji krāsota atstarojošā virsma; izmainīts valsts reģistrācijas numura zīmes saturs vai tā sastāv no vairākām daļām; netīra un tāpēc nesalasāma numura zīme; valsts reģistrācijas numura zīmes jebkāds pārklājums20.
  278. Transportlīdzekļa identifikācijas/šasijas/sērijas numursA. PrasībasA
  279. Transportlīdzeklim ir jābūt identifikācijas/šasijas/sērijas numuram. Tam jābūt pilnībā salasāmam, bez mehāniskiem bojājumiem, bez viltojuma pazīmēm un jāatbilst izgatavotāja noteiktajām marķēšanas prasībām, kā arī transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentam.A
  280. Transportlīdzeklim ir jābūt obligātajai izgatavotāja plāksnītei. Tai jābūt rūpnieciski piestiprinātai, un tās ierakstiem jābūt pilnībā salasāmiem.A
  281. Sākot ar
  282. gada
  283. janvāri, Latvijā izgatavotam transportlīdzeklim un, sākot ar
  284. gada
  285. februāri, Latvijā pašizgatavotai piekabei (puspiekabei) jābūt marķētai atbilstoši normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu mopēdiem, mehāniskajiem transportlīdzekļiem, to piekabēm un sastāvdaļām noteiktajām prasībām.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējums0.2.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Vizuāla2) Izmantojot speciālu ierīciB
  286. Identificētam transportlīdzeklim bojāts iekaltais transportlīdzekļa identifikācijas/šasijas/sērijas numurs1B
  287. Identificētam transportlīdzeklim pilnībā bojāts un nesalasāms iekaltais transportlīdzekļa identifikācijas/šasijas/sērijas numurs, ja transportlīdzekļa identifikācijas/šasijas/sērijas numura bojājums nav fiksēts transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā2B
  288. Nav obligātās izgatavotāja plāksnītes;nav pilnībā salasāmi izgatavotāja plāksnītes ieraksti1B
  289. Transportlīdzeklis nav marķēts atbilstoši prasībām
  290. GRUPA. BREMŽU IEKĀRTAVeicot bremžu iekārtas tehnisko kontroli atkārtotajā pārbaudē, ja pamatpārbaudē ticis konstatēts trūkums vai bojājums, kura novēršanai bijusi nepieciešama kādas sastāvdaļas labošana vai nomaiņa, jāpārbauda visas bremžu iekārtas darbība kopumā. Mācību braukšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem ar dublējošo vadības sistēmu jāveic arī dublējošās bremžu iekārtas darbības kontrole.1.
  291. Mehāniskais stāvoklis un darbība1.1.
  292. Darba bremzes pedāļa/sviras kustīgais savienojumsA. PrasībasA
  293. Darba bremzes pedālim/svirai kustīgajā savienojumā jādarbojas brīvi. Kustīgajā savienojumā nedrīkst būt pārmērīgs nodilums vai brīvkustība.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.1.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Vizuāla, bremžu iekārtai darbojoties2) Transportlīdzekli ar bremžu pastiprinātāju ieteicams pārbaudīt ar izslēgtu motoruB
  294. Kustīgais savienojums pārāk stingrs; pārmērīgs nodilums vai brīvkustība kustīgajā savienojumā21.1.
  295. Pedāļa/rokas sviras stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiensA. PrasībasA
  296. Pedālim/svirai jāpārvietojas netraucēti un pakāpeniski. Pirmoreiz pilnībā nospiežot bremžu pedāli/sviru, jāpaliek pietiekamai gājiena rezervei. Pēc pedāļa/sviras atslogošanas tam/tai brīvi jāatgriežas izejas stāvoklī.A
  297. Bremžu pedāļa kājas atbalsta virsmai jābūt pārklātai ar rievotu palielinātas berzes materiālu vai kā citādi nodrošinātai pret slīdēšanu. Pārklājumam vai tā materiālam jābūt nebojātam un nostiprinātam uz pedāļa.A
  298. Bremžu sviras dekoratīvajam apvalkam (ja tāds ir) jābūt nekustīgi nostiprinātam pie tās. Bremžu sviras galam jābūt sfēriskam vai cilindriskam, ar noapaļojuma rādiusu, kas nav mazāks par 7 mm.A
  299. Bremžu pedālim/svirai jābūt bez plaisām un bojājumiem. Nav pieļaujama bremžu pedāļa sānkustība un remontmetinājumi.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.2.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Vizuāla, bremžu iekārtai darbojoties2) Transportlīdzekli ar bremžu pastiprinātāju ieteicams pārbaudīt ar izslēgtu motoruB
  300. Nebūtiski traucēta pedāļa/sviras brīva atgriešanās izejas stāvoklī1B
  301. Nepietiekama pedāļa/sviras gājiena rezerve; pedāļa/sviras funkcionalitāti traucējoša tā/tās atgriešanās izejas stāvoklī2B
  302. Tehniskajā kontrolē uz ceļa – pedāli/sviru nav iespējams nospiest vai tā/tās darbība bloķēta3B
  303. Bremžu pedāļa kājas atbalsta virsma nav nodrošināta pret slīdēšanu; pedāļa pretslīdēšanas pārklājums vaļīgs vai nodilis, vai bojāts2B
  304. Nenostiprināts bremžu sviras dekoratīvais apvalks; bremžu sviras gals neatbilst prasībām2B
  305. Bremžu pedāļa/sviras plaisas, bojājumi, sānkustība vai remontmetinājumi21.1.
  306. Vakuumsūknis vai kompresorsA. PrasībasA
  307. Kompresoram (vakuumsūknim) transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajā laikā jānodrošina tāds gaisa spiediens bremžu iekārtā, kāds pietiekams bremžu darbināšanai vismaz četras reizes pēc pazemināta gaisa spiediena brīdinošās ierīces ieslēgšanās vai attiecīga manometra rādījuma.A
  308. Daudzkontūru aizsargvārstam un pārplūdes vārstam jādarbojas.A
  309. Kompresoram (vakuumsūknim) jānodrošina papildu (avārijas) bremžu darbības un efektivitātes rādītāju ievērošana.A
  310. Nav pieļaujama eļļas noplūde no kompresora (vakuumsūkņa).B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.3.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Vizuāla, ja ir normāls darba spiediens2) Noteikt laiku, ja tas zināms, kas nepieciešams, lai kompresors (vakuumsūknis) nodrošinātu tādu gaisa spiedienu bremžu iekārtā, kāds pietiekams bremžu darbināšanai vismaz četras reizes pēc pazemināta gaisa spiediena brīdinošās ierīces ieslēgšanās vai attiecīga manometra rādījumaB
  311. Palielināts paredzētā gaisa spiediena sasniegšanai nepieciešamais laiks; gaisa spiediens bremžu iekārtā pietiekams bremžu darbināšanai mazāk nekā četras reizes pēc pazemināta gaisa spiediena brīdinošās ierīces ieslēgšanās vai attiecīga manometra rādījuma2B
  312. Gaisa spiediens bremžu iekārtā pietiekams bremžu darbināšanai divas vai mazāk reizes pēc pazemināta gaisa spiediena brīdinošās ierīces ieslēgšanās vai attiecīga manometra rādījuma3B
  313. Nedarbojas daudzkontūru aizsargvārsts vai pārplūdes vārsts2B
  314. Papildu (avārijas) bremžu darbības rādītāji neatbilst prasībām3B
  315. Eļļas noplūde no kompresora (vakuumsūkņa)21.1.
  316. Zema spiediena indikators vai manometrsA. PrasībasA
  317. Zema spiediena indikatoram vai manometram pienācīgi jādarbojas un jāinformē par pazeminātu saspiestā gaisa spiedienu bremžu iekārtā.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.4.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Vizuāla2) Darbības pārbaudeB
  318. Zema spiediena indikatora vai manometra neliels bojājums1B
  319. Zema spiediena indikatora vai manometra nepareiza darbība vai tas nedarbojas; nav iespējams konstatēt pazeminātu gaisa spiedienu bremžu iekārtā21.1.
  320. Ar roku darbināms bremžu vadības vārstsA. PrasībasA
  321. Ar roku darbināmajam bremžu vadības vārstam un tā vadības ierīcei jāveic paredzētās funkcijas. Visiem stiprinājumiem jābūt bez brīvkustībām. Sistēmai un savienojumiem jābūt hermētiskiem.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.5.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums Vizuāla, bremžu iekārtai darbojotiesB
  322. Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nolietojusies vadības ierīce; vaļīgs vadības ierīces stiprinājums uz vārsta vai nedrošs vārsta stiprinājums; vaļīgi savienojumi vai noplūde sistēmā; neapmierinoša darbība21.1.
  323. Stāvbremzes vadības ierīce, vadības svira, stāvbremzes sprūdierīce, elektroniskā stāvbremzeA. PrasībasA
  324. Sprūdierīcei jāfiksē svira jebkurā stāvoklī.A
  325. Sprūdierīce un stāvbremzes vadības ierīce (vadības svira) nedrīkst būt bojāta, remontēta metinot, ar palielinātu brīvkustību kustīga savienojuma vietā.A
  326. Stāvbremzes vadības ierīcei (vadības svirai) jābūt noregulētai tā, lai, novelkot to līdz galam, paliktu stāvbremzes konstrukcijā paredzētā gājiena rezerve. Piekabes (puspiekabes) mehāniskās stāvbremzes troses spriegošanas spolei nobremzētā stāvoklī jānodrošina troses papildu uztīšanas iespēja.A
  327. Jādarbojas elektroniskās stāvbremzes vadības ierīcei. Elektroniskās stāvbremzes brīdinājuma indikators nedrīkst uzrādīt nepareizu tās darbību.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.6.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuāla, bremžu iekārtai darbojotiesB
  328. Sprūdierīce nedarbojas vai nefiksē vadības ierīci (vadības sviru) jebkurā stāvoklī2B
  329. Neliels izdilums sprūdierīces mehānismā vai stāvbremzes vadības ierīces (vadības sviras) asī1B
  330. Sprūdierīces vai stāvbremzes vadības ierīces (vadības sviras) deformācija vai remontmetinājumi; palielināta brīvkustība kustīga savienojuma vietā2B
  331. Neatbilstošs stāvbremzes vadības ierīces (vadības sviras) regulējums; nepietiekama stāvbremzes vadības ierīces (vadības sviras) gājiena rezerve; spole nobremzētā stāvoklī nenodrošina troses papildu uztīšanas iespēju2B
  332. Nedarbojas elektroniskās stāvbremzes vadības ierīce; elektroniskās stāvbremzes brīdinājuma indikators uzrāda nepareizu tās darbību21.1.
  333. Bremžu vārsti (ar kāju darbināmi vārsti, atslogošanas vārsti, regulatori)A. PrasībasA
  334. Bremžu pārvada vārsti nedrīkst būt bojāti. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un hermētiskiem.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.7.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuāla, bremžu iekārtai darbojotiesB
  335. Bojāts vai nenostiprināts, vai neatbilstoši nostiprināts bremžu pārvada vārsts; gaisa vai hidrauliskā šķidruma noplūde2B
  336. Gaisa vai hidrauliskā šķidruma noplūde, kas ietekmē bremžu vārstu funkcionalitāti31.1.
  337. Piekabes (puspiekabes) bremžu iekārtas savienojums (elektriskais vai pneimatiskais)A. PrasībasA
  338. Savienojuma krāniem un vārstiem jābūt bez bojājumiem, atbilstoši nostiprinātiem un aprīkotiem ar putekļusargiem.A
  339. Savienojuma blīvējošajām virsmām jānodrošina pārvada hermētiskums, bet saslēdzošajām daļām – drošs savienojums. Savienojuma detaļām jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātām. Savienojumam jānodrošina piekabes (puspiekabes) bremžu iekārtas elektriskās un pneimatiskās daļas pareiza darbība.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.8.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Vizuāla2) Atvienojot un atkal savienojot piekabes (puspiekabes) bremžu iekārtas savienojumusB
  340. Bojāts savienojuma krāns vai vārsts, bet nav ietekmēta savienojuma krāna vai vārsta darbība; bojāts, vaļīgs vai neatbilstošs savienojuma krāna vai vārsta stiprinājums, bet krāna vai vārsta darbība nav ietekmēta; nav savienojuma krāna vai vārsta putekļusarga vai kāds no tiem ir bojāts1B
  341. Bojāts savienojuma krāns vai vārsts un ietekmēta savienojuma krāna vai vārsta darbība; bojāts, vaļīgs vai neatbilstošs savienojuma krāna vai vārsta stiprinājums un ietekmēta krāna vai vārsta darbība2B
  342. Dzirdama gaisa noplūde no savienojuma2B
  343. Dzirdama gaisa noplūde no savienojuma un ietekmēta piekabes vai puspiekabes bremžu iekārtas pneimatiskā savienojuma funkcionalitāte; ietekmēta piekabes vai puspiekabes bremžu iekārtas elektriskā savienojuma funkcionalitāte31.1.
  344. Saspiestā gaisa balonsA. PrasībasA
  345. Saspiestā gaisa balonam jābūt bez mehāniskiem vai korozijas bojājumiem. Saspiestā gaisa balonam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Gaisa noplūde no saspiestā gaisa balona nav pieļaujama. Jādarbojas saspiestā gaisa balona drenāžas ierīcei.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.9.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuālaB
  346. Virspusējs saspiestā gaisa balona bojājums vai virspusēja korozija; nebūtiski saspiestā gaisa balona drenāžas ierīces bojājumi1B
  347. Saspiestā gaisa balona būtisks mehānisks bojājums vai būtiska korozija; gaisa noplūde no saspiestā gaisa balona; neatbilstošs saspiestā gaisa balona stiprinājums; nedarbojas drenāžas ierīce21.1.
  348. Bremzēšanas spēka pastiprinātājs, galvenais bremžu cilindrs (hidrauliskās sistēmas)A. PrasībasA
  349. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzēto bremzēšanas spēka pastiprinātāju un bremžu galveno cilindru. Minētajiem mezgliem jādarbojas un jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Savienojumiem jābūt hermētiskiem.A
  350. Galvenā bremžu cilindra bremžu šķidruma tvertnei jābūt hermētiski noslēgtai. Bremžu šķidruma līmenis tvertnē nedrīkst būt zemāks par minimālo. Par to jābrīdina transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajai bremžu šķidruma avārijas līmeņa indikācijai (ja tāda ir).B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.10.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuāla, bremžu iekārtai darbojoties (ja iespējams)B
  351. Bojāts bremzēšanas spēka pastiprinātājs vai neefektīva tā darbība; bojāts galvenais bremžu cilindrs, bet bremzes darbojas; nenostiprināts galvenais bremžu cilindrs, bet bremzes darbojas2B
  352. Nav vai bojāts transportlīdzekļa konstrukcijā paredzētais bremzēšanas spēka pastiprinātājs vai galvenais cilindrs un ir ietekmēta bremžu darbība; bremžu šķidruma noplūde no galvenā bremžu cilindra3B
  353. Bremžu šķidruma avārijas līmeņa indikācija nedarbojas, deg pastāvīgi vai darbojas nepareizi1B
  354. Nav bremžu šķidruma tvertnes vāciņa; nepietiekams bremžu šķidruma līmenis2B
  355. Bremžu šķidrums tvertnē nav redzams31.1.
  356. Bremžu pārvada cauruļvadiA. PrasībasA
  357. Nav pieļaujama nehermētisku, deformētu, asā leņķī saliektu, korodējušu, lodētu vai citādi remontētu bremžu pārvada cauruļvadu izmantošana.A
  358. Bremžu pārvada cauruļvadiem jābūt nostiprinātiem izgatavotāja paredzētajās vietās, tie nedrīkst berzties pret citām transportlīdzekļa daļām.A
  359. Nav pieļaujama konkrētajai bremžu sistēmai neparedzēta cauruļvada izmantošana.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.11.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuāla, bremžu iekārtai darbojoties (ja iespējams)B
  360. Bremžu pārvada cauruļvada korozija sākuma stadijā1B
  361. Noplūde no bremžu pārvada cauruļvada savienojuma, bet nav ietekmēta bremžu iekārtas darbība; bremžu pārvada cauruļvads deformēts, saliekts asā leņķī, stipri korodējis, lodēts vai citādi remontēts2B
  362. Noplūde no bremžu pārvada cauruļvada; noplūde no bremžu pārvada cauruļvada savienojuma un ir ietekmēta bremžu iekārtas darbība; cauruļvada plīsuma risks3B
  363. Neatbilstošs stiprinājums, bet cauruļvads neberžas pret citām sastāvdaļām1B
  364. Izmainīts bremžu pārvada cauruļvada novietojums vai nav vairāku secīgu stiprinājuma elementu; bremžu pārvada cauruļvads vaļīgs, izliecies, beržas pret nekustīgu transportlīdzekļa daļu2B
  365. Nenostiprināts bremžu pārvada cauruļvads, tas beržas pret kustīgām sastāvdaļām vai brauktuvi, var aizķerties aiz ceļa nelīdzenumiem; bremžu pārvada cauruļvada pārrāvuma vai plīsuma risks3B
  366. Konkrētajai bremžu sistēmai neparedzēta cauruļvada izmantošana31.1.
  367. Bremžu pārvada šļūtenesA. PrasībasA
  368. Nav pieļaujama tādas bremžu šļūtenes ekspluatācija, kas ir nehermētiska, jebkādā veidā mehāniski bojāta, ar bojātu kordu vai ar kordu atsedzošu bojājumu vai kuras metāliskās daļas ir stipri korodējušas.A
  369. Bremžu šļūtene nedrīkst būt savērpusies, saliekusies asā leņķī, pārklāta ar jebkādu vielu (krāsu, pretkorozijas pārklājumu u. tml.) vai materiālu. Tā nedrīkst būt nostiepta pie jebkāda stūrējamo riteņu pagrieziena leņķa vai balstiekārtas noslogojuma un berzties pret citām transportlīdzekļa daļām. Bremžu šļūtenēm jābūt atbilstoši nostiprinātām.A
  370. Nav pieļaujama konkrētajai bremžu sistēmai neparedzētas šļūtenes izmantošana.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.12.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuāla, bremžu iekārtai darbojoties (ja iespējams)B
  371. Virspusējs bremžu pārvada šļūtenes bojājums vai noberzums1B
  372. Noplūde no bremžu pārvada šļūtenes vai tās savienojuma, bet nav ietekmēta bremžu iekārtas darbība; bremžu pārvada šļūtenes bojājums vai berzes izraisīts nodilums; poraina bremžu pārvada šļūtene; bremžu pārvada šļūtenes deformēšanās spiediena ietekmē; kordu atsedzošs jebkāds bremžu pārvada šļūtenes bojājums; stipri korodējusi bremžu šļūtenes metāliskā daļa2B
  373. Noplūde no bremžu pārvada šļūtenes; noplūde no bremžu pārvada šļūtenes savienojuma un ir ietekmēta bremžu iekārtas darbība; bīstams bremžu pārvada šļūtenes bojājums vai plīsuma risks3B
  374. Nedaudz savērpusies bremžu pārvada šļūtene1B
  375. Būtiski savērpusies vai asā leņķī saliekta bremžu šļūtene; bremžu šļūtenes pārklājums; neatbilstošs bremžu šļūtenes stiprinājums2B
  376. Nepietiekams bremžu šļūtenes garums3B
  377. Konkrētajai bremžu sistēmai neparedzētas šļūtenes izmantošana31.1.
  378. Bremžu uzlikas un klučiA. PrasībasA
  379. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētiem bremžu lokiem, bremžu uzlikām vai bremžu klučiem. Bremžu uzlikas vai kluča nodilums nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto. Par to jābrīdina attiecīgajai indikācijas iekārtai, ja tāda ir.A
  380. Bremžu uzlikas vai kluča darba virsmai jābūt bez piesārņojuma (eļļas, smērvielas u. tml.), kas var samazināt vai samazina bremzēšanas efektivitāti. Bremžu lokam, uzlikai vai klucim jābūt atbilstoši uzstādītam.A
  381. Aizliegts izmantot atjaunotu diska bremžu kluci. Atļauts izmantot atjaunotu trumuļa bremžu loka uzliku, ja šādu remontu paredz transportlīdzekļa izgatavotājs.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.13.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuālaB
  382. Nedarbojas bremžu uzlikas vai kluča nodiluma indikācijas iekārta, ja tāda ir1B
  383. Bremžu uzliku vai kluču nodilums sasniedzis minimālā pieļaujamā biezuma atzīmi2B
  384. Nav transportlīdzekļa konstrukcijā paredzētā bremžu loka, uzlikas vai kluča vai pilnībā nodilis frikcijas materiāls3B
  385. Bremžu uzlikas vai kluča darba virsmas piesārņojums (eļļas, smērvielas u. tml.)2B
  386. Bremžu uzlikas vai kluča darba virsmas piesārņojuma (eļļas, smērvielas u. tml.) dēļ ietekmēta bremžu darbība; neatbilstoša bremžu loka vai uzlikas, vai kluča uzstādīšana3B
  387. Neatļauts bremžu loku vai kluču remonts; atjaunota bremžu kluča izmantošana31.1.
  388. Bremžu trumuļi, bremžu diskiA. PrasībasA
  389. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētiem bremžu trumuļiem vai bremžu diskiem. Bremžu trumuļiem vai bremžu diskiem uz transportlīdzekļa vienas ass pretējās pusēs jābūt vienāda izmēra un veida (piemēram, ventilējami vai neventilējami bremžu diski). Bremžu diskam vai bremžu trumulim jābūt atbilstoši nostiprinātam. Aizliegts izmantot pašizgatavotus bremžu diskus vai bremžu trumuļus.A
  390. Bremžu diska vai bremžu trumuļa darba virsmai jābūt ar vienmērīgu nodilumu. Nav pieļaujams bremžu diska vai bremžu trumuļa nodilums, kas pārsniedz bremžu izgatavotāja norādīto minimālo pieļaujamo bremžu diska biezumu vai bremžu trumuļa maksimālo pieļaujamo diametru. Bremžu diska vai bremžu trumuļa darba virsmas funkcionējošā daļa nedrīkst būt mazāka par divām trešdaļām no darba virsmas platuma.A
  391. Bremžu trumulim vai bremžu diskam nedrīkst būt plaisas, izlūzumi vai būtiski korozijas bojājumi, kas ietekmē bremzēšanas īpašības.A
  392. Bremžu trumulim vai bremžu diskam jābūt bez piesārņojuma (piemēram, eļļas, smērvielas), kas var ietekmēt vai ietekmē bremzēšanas efektivitāti.A
  393. Bremžu trumulim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzēto aizsargplāksni. Bremžu disks var būt aprīkots ar aizsargplāksni. Bremžu diska vai bremžu trumuļa aizsargplāksnei jābūt atbilstoši nostiprinātai. Bremžu diska vai bremžu trumuļa aizsargplāksne nedrīkst būt deformēta un radīt citu sastāvdaļu (piemēram, vadu, cauruļvadu, šļūtenes) bojājumu draudus.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.14.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuālaB
  394. Atšķirīgu izmēru vai veidu bremžu diski vai bremžu trumuļi uz transportlīdzekļa vienas ass pretējās pusēs2B
  395. Nav transportlīdzekļa konstrukcijā paredzētā bremžu trumuļa vai bremžu diska; pašizgatavots bremžu disks vai bremžu trumulis; neatbilstoši nostiprināts bremžu trumulis vai bremžu disks3B
  396. Bremžu diska vai bremžu trumuļa darba virsmas nevienmērīgs nodilums, bet bremžu efektivitāte vai vienmērīgums nav ietekmēts; sašaurināta bremžu diska vai bremžu trumuļa darba virsmas funkcionējošā daļa, bet tās platums nav mazāks par divām trešdaļām no darba virsmas platuma1B
  397. Bremžu trumuļa vai bremžu diska būtisks nodilums, kas pārsniedz bremžu izgatavotāja norādīto minimālo pieļaujamo bremžu diska biezumu vai bremžu trumuļa maksimālo pieļaujamo diametru; bremžu diska vai bremžu trumuļa darba virsmas funkcionējošā daļa mazāka par divām trešdaļām no darba virsmas platuma2B
  398. Bremžu trumuļa vai bremžu diska pārmērīgs nodilums un ar to saistīts lūzuma risks3B
  399. Mikroplaisas vai bremžu izgatavotāja pieļaujamas plaisas bremžu diskā; bremzēšanas īpašības neietekmējoši bremžu trumuļa vai bremžu diska korozijas bojājumi1B
  400. Plaisa bremžu diskā vai bremžu trumulī, kas garumā pārsniedz bremžu izgatavotāja pieļauto, bet nav lūzuma riska; bremzēšanas īpašības ietekmējoši bremžu diska vai bremžu trumuļa korozijas bojājumi2B
  401. Lūzums vai izlūzums bremžu trumulī vai bremžu diskā3B
  402. Bremžu trumuļa vai bremžu diska piesārņojums (eļļas, smērvielas u. tml.)2B
  403. Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte bremžu trumuļa vai bremžu diska piesārņojuma dēļ3B
  404. Nav bremžu izgatavotāja paredzētās bremžu trumuļa aizsargplāksnes; neatbilstoši nostiprināta bremžu diska vai bremžu trumuļa aizsargplāksne; bremžu diska vai bremžu trumuļa aizsargplāksne ir deformēta un rada citu sastāvdaļu bojājumu draudus21.1.
  405. Bremžu iekārtas troses, stieņi, sviras un to savienojumiA. PrasībasA
  406. Bremžu iekārtas stieņiem un svirām nedrīkst būt deformācijas, citi mehāniski vai būtiski korozijas bojājumi vai remontmetinājumi un nedrošs vai neatbilstošs stiprinājums.A
  407. Nav pieļaujama nolietojuma vai nepareizas regulēšanas radīta palielināta brīvkustība savienojumos un kustīgo detaļu brīvas kustības ierobežojumi.A
  408. Bremžu iekārtas troses nedrīkst būt bojātas vai samezglojušās, tām brīvi jāpārvietojas nebojātās vadotnēs un jābūt nospriegotām. Nav pieļaujama troses būtiska korozija vai nodilums.A
  409. Savienojumu vietām jābūt aprīkotām ar drošības ierīcēm pret atvienošanos.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.15.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuāla, bremžu iekārtai darbojoties (ja iespējams)B
  410. Bremžu iekārtas stieņu vai sviru deformācijas vai citi mehāniski vai būtiski korozijas bojājumi, vai remontmetinājumi; nedrošs vai neatbilstošs bremžu iekārtas troses, stieņu vai sviru savienojums vai stiprinājums2B
  411. Bremžu iekārtas stieņa vai sviras bojājuma (tostarp būtiskas korozijas, nodiluma) dēļ ietekmēta bremžu darbība3B
  412. Nolietojuma vai nepareizas regulēšanas radīta palielināta brīvkustība savienojumos; kustīgo detaļu brīvas kustības ierobežojumi2B
  413. Nenospriegota vai bojāta, vai samezglojusies, vai būtiski korodējusi, vai nodilusi bremžu iekārtas trose; bojāta troses vadotne2B
  414. Bremžu iekārtas troses bojājuma (tostarp būtiskas korozijas, nodiluma) vai samezglošanās dēļ ietekmēta bremžu darbība3B
  415. Savienojumu vietas nenodrošinātas pret atvienošanos21.1.
  416. Riteņu bremžu mehānismi, darba cilindri, pneimokameras (ieskaitot energoakumulatorus un hidrauliskos cilindrus)A. PrasībasA
  417. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētajiem riteņu bremžu mehānismiem, bremžu darba cilindriem, pneimokamerām vai energoakumulatoriem. Riteņu bremžu mehānismiem, bremžu darba cilindriem vai pneimokamerām jābūt vienādām abās ass pusēs.A
  418. Riteņu bremžu mehānismam, bremžu darba cilindram, pneimokamerai un energoakumulatoram jābūt nekustīgi nostiprinātam un hermētiskam, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem – plaisām, izlūzumiem, lūzumiem, deformācijām u. tml.A
  419. Darba virzuļa vai membrānas mehānisma gājienam jānodrošina pietiekama bremžu efektivitāte un jāsaglabā pietiekama gājiena rezerve. Riteņa bremžu mehānismam jānodrošina kluču (loku) ātra atvirzīšana no darba virsmām. Energoakumulatora atsperes saspiedējskrūvei jānodrošina atsperes saspiešana.A
  420. Putekļusargam jābūt nostiprinātam un bez bojājumiem.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.16.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuāla, bremžu iekārtai darbojoties (ja iespējams)B
  421. Nav transportlīdzekļa konstrukcijā paredzētā riteņa bremžu mehānisma, bremžu darba cilindra vai pneimokameras3B
  422. Atšķirīgi riteņu bremžu mehānismi, bremžu darba cilindri vai pneimokameras uz vienas ass2B
  423. Riteņa bremžu mehānisma, bremžu darba cilindra vai pneimokameras mehānisks bojājums vai būtiska korozija; nehermētisks bremžu darba cilindrs vai pneimokamera; vaļīgs riteņa bremžu mehānisma, bremžu darba cilindra vai pneimokameras stiprinājums vai nepareiza uzstādīšana2B
  424. Riteņa bremžu mehānisma, bremžu darba cilindra vai pneimokameras mehānisks bojājums vai būtiska korozija vai nehermētiskums, vai vaļīgs stiprinājums, vai nepareiza uzstādīšana, kā rezultātā ietekmēta bremžu darbība3B
  425. Nepietiekams vai pārmērīgs bremžu darba cilindra virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens; riteņa bremžu mehānisms nenodrošina kluču (loku) ātru atvirzīšanu no darba virsmām; energoakumulatora saspiedējskrūve nenodrošina atsperes saspiešanu2B
  426. Bremžu darba cilindra vai pneimokameras nepietiekams vai pārmērīgs bremžu darba cilindra virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens, kā rezultātā ietekmēta bremžu darbība3B
  427. Sīks putekļusarga bojājums1B
  428. Nav vai būtiski bojāts putekļusargs21.1.
  429. Bremzēšanas spēku regulatorsA. PrasībasA
  430. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā oriģinālajā konstrukcijā paredzēto bremzēšanas spēku regulatoru.A
  431. Bremzēšanas spēku regulatoram jādarbojas, jābūt pareizi nostiprinātam un iestatītam. Savienojumiem pie bremzēšanas spēku regulatora jābūt nebojātiem, hermētiskiem. Tā darbība nedrīkst būt jebkādā veidā traucēta vai apgrūtināta.A
  432. Transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajā vietā jābūt piestiprinātai bremzēšanas spēku regulatora datu plāksnītei.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.17.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuāla, bremžu iekārtai darbojoties (ja iespējams)B
  433. Nav transportlīdzekļa oriģinālajā konstrukcijā paredzētā bremzēšanas spēku regulatora2B
  434. Nav transportlīdzekļa oriģinālajā konstrukcijā paredzētā bremzēšanas spēku regulatora un būtiski samazināta bremzēšanas efektivitāte3B
  435. Nepareizs bremzēšanas spēku regulatora stiprinājums vai iestatījums; bojāti vai nehermētiski savienojumi pie bremzēšanas spēku regulatora; bremzēšanas spēku regulatora darbība jebkādā veidā traucēta vai apgrūtināta, vai tas nedarbojas, bet ABS funkcionē2B
  436. Bremzēšanas spēku regulators nedarbojas un būtiski samazināta bremzēšanas efektivitāte3B
  437. Nav bremzēšanas spēku regulatora datu plāksnītes vai dati nesalasāmi vai neatbilstoši11.1.
  438. Bremžu regulēšanas mehānismi un indikatoriA. PrasībasA
  439. Bremžu regulēšanas mehānismiem vai indikatoriem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem vai remontmetinājumiem. Bremžu regulēšanas mehānismiem vai indikatoriem jābūt atbilstoši uzstādītiem un iestatītiem. Bremžu regulēšanas mehānisma vai indikatora vārpstas gultņojumā nedrīkst būt palielināts nodilums, brīvkustība vai darba gājiens, to gultņojums nedrīkst ķīlēties.A
  440. Bremžu regulēšanas mehānismus un indikatorus aizliegts aizstāt ar tādiem, kas neatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajai konstrukcijai.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.18.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuālaB
  441. Bremžu regulēšanas mehānisms vai indikators mehāniski bojāts; bremžu regulēšanas mehānisma vai indikatora remontmetinājums; neatbilstoši uzstādīts vai iestatīts bremžu regulēšanas mehānisms vai indikators; bremžu regulēšanas mehānisma vai indikatora vārpstas gultņojums ķīlējas; palielināts nodilums, brīvkustība vai darba gājiens bremžu regulēšanas mehānisma vai indikatora vārpstas gultņojumā2B
  442. Bremžu regulēšanas mehānisms vai indikators aizstāts ar tādu, kas neatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajai konstrukcijai21.1.
  443. Lēninātāja sistēma (ja uzstādīta vai jābūt uzstādītai)A. PrasībasA
  444. Mehāniskajam transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar lēninātāja sistēmu, ja to paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.A
  445. Lēninātāja sistēmai jābūt bez acīmredzamiem bojājumiem, tās sastāvdaļām jābūt pienācīgi nostiprinātām, un sistēmai netraucēti jādarbojas.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.19.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuālaB
  446. Nav lēninātāja sistēmas, ja tās uzstādīšanu paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs2B
  447. Vaļīgs lēninātāja sistēmas sastāvdaļas stiprinājums, bet efektivitāte nav ietekmēta1B
  448. Vaļīgs lēninātāja sistēmas sastāvdaļas stiprinājums; acīmredzami lēninātāja sistēmas bojājumi; traucēta lēninātāja sistēmas darbība21.1.
  449. Automātiska piekabes (puspiekabes) bremžu darbībaA. PrasībasA
  450. Piekabes (puspiekabes) bremzēm jāiedarbojas automātiski, atvienojot pneimatisko bremžu savienojumu starp velkošo transportlīdzekli un piekabi (puspiekabi), ja to paredz piekabes (puspiekabes) izgatavotājs.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.20.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsAtvienojot savienojumu starp velkošo transportlīdzekli un piekabiB
  451. Piekabes (puspiekabes) bremzes neiedarbojas automātiski, atvienojot bremžu savienojumu starp velkošo transportlīdzekli un piekabi (puspiekabi), ja to paredz piekabes (puspiekabes) izgatavotājs31.1.
  452. Bremžu iekārta kopumāA. PrasībasA
  453. Visām bremžu iekārtas daļām vai detaļām jābūt atbilstoši un droši nostiprinātām, bez ārējiem vai citādiem bojājumiem vai korozijas, bez gaisa vai bremžu iekārtas pretaizsalšanas šķidruma noplūdes vai bez pārveidojumiem, kas ietekmē bremžu iekārtas darbību.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1.1.21.VizuālaB
  454. Gaisa vai bremžu iekārtas pretaizsalšanas šķidruma neliela noplūde no bremžu iekārtas1B
  455. Bremžu iekārtas daļas vai detaļas ārējs vai citāds bojājums vai korozija, vai neatbilstošs vai nedrošs stiprinājums; gaisa vai bremžu iekārtas pretaizsalšanas šķidruma noplūde, kas ietekmē bremžu iekārtas darbību; bremžu iekārtas nedrošs pārveidojums2B
  456. Bremžu iekārtas daļas vai detaļas ārējs vai citāds bojājums vai korozija, vai pārveidojums, kas ietekmē bremžu iekārtas darbību31.1.
  457. Pārbaudes iekārtas pieslēgvietas (ja tādas ir vai tādām jābūt)A. PrasībasA
  458. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar pneimatiskās bremžu iekārtas pārbaudes iekārtas pieslēgvietām, ja tādas paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.A
  459. Pieslēgvietām jābūt darba kārtībā – izmantojamām pārbaudes iekārtas pieslēgšanai, bez bojājumiem. Nav pieļaujama gaisa noplūde no pieslēgvietāmB. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.22.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuālaB
  460. Nav pārbaudes iekārtas pieslēgvietas, ja to paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs2B
  461. Pieslēgvietas bojātas, bet izmantojamas pārbaudes iekārtas pieslēgšanai1B
  462. Pieslēgvietas nav darba kārtībā; gaisa noplūde no pieslēgvietas21.1.
  463. Inerces bremzesA. PrasībasA
  464. Inerces bremzēm jānodrošina pietiekama efektivitāte un vienādi jāiedarbojas uz abu pušu riteņiem, kam jābremzējas vienādi.A
  465. Inerces bremžu iekārtas mehānisma bīdāmajai daļai jāpārvietojas viegli un bez jūtamas brīvkustības vadvirsmās. Mehānismam jābūt aizsargātam pret netīrumiem ar putekļusargu. Bremžu iedarbināšanas mehānismā jābūt tādai pārvietošanās rezervei, kas nodrošina brīvu riteņu rotāciju, kad velkošais transportlīdzeklis nebremzē.A
  466. Inerces bremžu iekārtās oriģinālajā konstrukcijā paredzētajam triecienu slāpētājam jābūt atbilstoši nostiprinātam un darba kārtībā. Nav pieļaujami triecienu slāpētāja bojājumi, kas ietekmē tā darbību.A
  467. Inerces bremzēm jāiedarbojas automātiski, piekabei atvienojoties no velkošā transportlīdzekļa.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.1.23.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Vizuāla2) Darbības pārbaudeB
  468. Nevienmērīga inerces bremžu darbība1B
  469. Nepietiekama inerces bremžu efektivitāte; inerces bremzes nedarbojas vienā pusē2B
  470. Nedarbojas abās pusēs3B
  471. Caurs putekļusargs1B
  472. Traucēta inerces bremžu iekārtas mehānisma bīdāmās daļas kustība; izteikta brīvkustība vadvirsmās; nav putekļusarga vai tas saplēsts, sadalījies; nepietiekama gājiena rezerve bremžu iedarbināšanas mehānismā2B
  473. Nav inerces bremžu iekārtās oriģinālajā konstrukcijā paredzētā triecienu slāpētāja vai tas nav atbilstoši nostiprināts, vai triecienu slāpētājs nav darba kārtībā; inerces bremžu iekārtās triecienu slāpētāja bojājumi, kas ietekmē tā darbību2 B
  474. Inerces bremzes neiedarbojas automātiski, piekabei atvienojoties no velkošā transportlīdzekļa21.
  475. Darba bremžu darbība un efektivitāte1.2.
  476. DarbībaA. PrasībasA
  477. Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar darba bremžu iekārtu, izņemot:1) O1 kategorijas piekabes;2) līdz
  478. gada
  479. janvārim Latvijā pirmoreiz reģistrētas O2 kategorijas piekabes;3) līdz
  480. gada
  481. janvārim izgatavotās piekabes-cauruļvedējus, kam darba bremžu iekārtu nav paredzējis izgatavotājs;4) piekabes, kuru maksimālais kustības ātrums nav lielāks par 30 km/h (40 km/h – piekabes, kas paredzētas laivu pārvadāšanai).A
  482. Transportlīdzekļa darba bremzēm jādarbojas uz visiem riteņiem, kas aprīkoti ar bremžu mehānismiem.A
  483. Bremzēšanas spēkiem uz vienas ass riteņiem jāpieaug vienmērīgi, pakāpeniski, bez palielinātām svārstībām katram ritenim pilna apgrieziena laikā un proporcionāli bremžu pedālim pieliktajam spēkam, ja bremžu pievads ir hidraulisks, vai bremžu pedāļa gājienam, ja bremžu pievads ir pneimatisks. Bremzēšanas spēku atšķirība jeb nevienmērība to pakāpeniskā pieauguma diapazonā nedrīkst pārsniegt 30 % starp vienas ass abu pušu riteņiem. Veicot bremžu iekārtas efektivitātes pārbaudi ceļa apstākļos, transportlīdzeklis nedrīkst ievērojami novirzīties no taisnvirziena kustības.Bremžu darbības nevienmērību starp vienas ass abu pušu riteņiem aprēķina, izmantojot šādu formulu:Δ =Fmax – Fmin× 100 %, kurFmaxΔ – bremžu darbības nevienmērība starp vienas ass abu pušu riteņiem, %;Fmax – bremzēšanas spēka lielākā vērtība, kN;Fmin – bremzēšanas spēka mazākā vērtība, kN.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.2.1.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVeicot pārbaudi bremžu stendā vai ceļa apstākļos, pakāpeniski palielināt bremžu spēku līdz maksimumamB
  484. Nav darba bremžu iekārtas3B
  485. Nav bremzēšanas spēka uz vienu vai vairākiem riteņiem3B
  486. Nevienmērīgs vai nepakāpenisks, vai neproporcionāls bremzēšanas spēku pieaugums to pakāpeniskā pieauguma diapazonā, bet nevienmērība nepārsniedz 30 %1B
  487. Bremzēšanas spēku nevienmērība to pakāpeniskā pieauguma diapazonā vai to maksimālās vērtības pārsniedz 30 % starp vienas ass riteņiem; palielinātas bremzēšanas spēku svārstības ritenim pilna apgrieziena laikā; pārbaudot bremzes ceļa apstākļos, transportlīdzeklis ievērojami novirzās no taisnvirziena kustības; bremzēšanas spēka darbības būtiska aizkavēšanās uz kāda no riteņiem2B
  488. Bremzēšanas spēku maksimālās vērtības starp mehāniskā transportlīdzekļa priekšējās stūrējamās ass (vai asu) abu pušu riteņiem pārsniedz 50 %31.2.
  489. EfektivitāteA. PrasībasA
  490. Transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t un kuri aprīkoti ar pneimatisku bremžu iekārtu, bremzēšanas efektivitāte tiek kontrolēta, izmantojot spiediena mērīšanu bremžu kontūros un iegūto rezultātu ekstrapolāciju.Transportlīdzekļiem, kuri paredzēti kravu pārvadāšanai un kuriem bremzēšanas efektivitāti kontrolē ar spiediena mērīšanu bremžu kontūros un iegūto rezultātu ekstrapolē, jābūt slogotiem ar kravu tā, lai faktiskās masas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,33.Darba bremzēm jānodrošina pietiekama bremzēšanas efektivitāte (z). Darba bremžu bremzēšanas efektivitāti aprēķina, izmantojot šādu formulu:z =∑ F× 100 %, kurGz – darba bremžu bremzēšanas efektivitāte, %;ΣF – visu riteņu darba bremžu bremzēšanas spēku summa, kN;G – ja transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 3,5 t – pašsvars, kN (pašmasa [tonnas] x 9,8 [m/s2]), vaija transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3,5 t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,66 – faktiskais svars, kN (faktiskā masa [tonnas] x 9,8 [m/s2]), vaija transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3,5 t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir mazāka nekā 0,66 – faktiskais svars, kN (pašmasa [tonnas] x 9,8 [m/s2]), ar nosacījumu, ka transportlīdzeklis ir slogots ar kravu tā, ka faktiskās masas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,66.Veicot darba bremžu bremzēšanas efektivitātes pārbaudi, tās minimums ir:1) tehniskajā apskatē:Transportlīdzekļa kategorijaTransportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrētisākot ar
  491. gada
  492. janvāripirms
  493. gada
  494. janvāraM158 %50 %;48 %, ja transportlīdzeklim nav ABS vai tipa apstiprinājums piešķirts pirms
  495. gada
  496. oktobraM2, M350 %N150 %45 %N2, N350 %43 %;45 %, ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts, sākot ar
  497. gaduO2, O3, O4 puspiekabes45 %;43 %, ja tipa apstiprinājums piešķirts pirms
  498. gada
  499. janvāra40 %;43 %, ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts, sākot ar
  500. gaduO2, O3, O4 piekabes50 %L1e42 % (abas bremzes kopā)L2e, L6e40 % (abas bremzes kopā)L3e50 % (abas bremzes kopā)L4e46 % (abas bremzes kopā)L5e, L7e44 % (abas bremzes kopā)L kategorijas (aizmugurējās bremzes)25 %2) tehniskajā kontrolē uz ceļa:Transportlīdzekļa kategorijaNeatkarīgi no pirmās reģistrācijas datumaM1, M2, M350 %;48 %, ja transportlīdzeklim nav ABS vai tipa apstiprinājums piešķirts pirms
  501. gada
  502. oktobraN145 %N2, N343 %;45 %, ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts, sākot ar
  503. gaduO2, O3, O440 %;43 %, ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts, sākot ar
  504. gaduA
  505. Veicot darba bremžu bremzēšanas efektivitātes pārbaudi, izmantojot spiediena mērīšanu bremžu kontūros un iegūto rezultātu ekstrapolāciju, transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, kuri aprīkoti ar pneimatisku bremžu iekārtu un ir paredzēti kravu pārvadāšanai, pārbaudes spiediena vērtībai jāsasniedz vismaz 30 % no izgatavotāja noteiktā bremžu sistēmas maksimāli projektētā spiediena vērtības. Ja transportlīdzeklim nav nosakāma izgatavotāja noteiktā maksimāli projektētā spiediena vērtība, pārbaudes spiedienam jāsasniedz vismaz:- 1,95 bar – mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti līdz
  506. gada
  507. decembrim, un visām piekabēm un puspiekabēm;- 2,4 bar – mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti, sākot ar
  508. gada
  509. janvāri.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.2.2.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Veicot pārbaudi bremžu stendā vai, ja tas nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ, pārbaudi ceļa apstākļos, izmantojot palēninājumu reģistrējošu iekārtu, noteikt bremzēšanas efektivitāti, kas attiecināta pret pilnu masu vai, ja ir puspiekabe – pret pieļaujamo ass slodžu summu2) Transportlīdzekļi vai piekabes (puspiekabes) ar pilnu masu, lielāku par 3,5 tonnām un aprīkotām ar pneimatisko bremžu sistēmu, jāpārbauda atbilstoši standartā LVS ISO 21069-1:2017 "Ceļu transportlīdzekļi. Transportlīdzekļu ar maksimāli atļauto pilno masu, lielāku par 3,5 t, bremzēšanas sistēmu testēšana ruļļu bremžu stendā.
  510. daļa: Pneimatiskās bremžu sistēmas" noteiktajai metodei vai ekvivalentai metodei3) Pārbaude ceļa apstākļos4) Tehniskajā pārbaudē, veicot pārbaudi bremžu stendā vai ar palēninājumu reģistrējošu iekārtu, ņem vērā transportlīdzekļa faktisko masuB
  511. Nav sasniegts prasībās noteiktais bremzēšanas efektivitātes minimums2B
  512. L kategorijas transportlīdzekļu bremzēšanas efektivitāte tehniskajā apskatē nesasniedz 50 % no prasībās noteiktā bremzēšanas efektivitātes minimuma; M, N vai O kategorijas transportlīdzekļu bremzēšanas efektivitāte tehniskajā kontrolē uz ceļa nesasniedz 50 % no prasībās noteiktā bremzēšanas efektivitātes minimuma3B
  513. Nav sasniegts prasībās noteiktais pārbaudes spiediena minimums21.
  514. Papildu (avārijas) bremžu darbība un efektivitāte (ja tā ir atsevišķa sistēma)1.3.
  515. DarbībaA. PrasībasA
  516. Transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajai papildu (avārijas) bremžu iekārtai jādarbojas transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajā režīmā.A
  517. Bremzēšanas spēkiem uz vienas ass riteņiem jāpieaug vienmērīgi, pakāpeniski un proporcionāli bremžu pedālim pieliktajam spēkam, ja bremžu pievads ir hidraulisks, vai bremžu pedāļa gājienam, ja bremžu pievads ir pneimatisks. Bremzēšanas spēku atšķirība jeb nevienmērība to pakāpeniskā pieauguma diapazonā nedrīkst pārsniegt 30 % starp vienas ass abu pušu riteņiem. Bremžu darbības nevienmērību starp vienas ass abu pušu riteņiem aprēķina, izmantojot šā pielikuma 1.2.
  518. kodā norādīto formulu. Veicot bremžu iekārtas efektivitātes pārbaudi ceļa apstākļos, transportlīdzeklis nedrīkst ievērojami novirzīties no taisnvirziena kustības.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.3.1.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsJa papildu (avārijas) bremžu iekārta ir nošķirta no darba bremžu iekārtas, lietot metodi, kas norādīta šā pielikuma 1.2.
  519. kodāB
  520. Nav transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētās papildu (avārijas) bremžu iekārtas3B
  521. Nevienmērīgs, nepakāpenisks un neproporcionāls bremzēšanas spēka pieaugums, bet nevienmērība nepārsniedz 30 %1B
  522. Bremzēšanas spēku nevienmērība to pakāpeniskā pieauguma diapazonā vai to maksimālās vērtības pārsniedz 30 % starp vienas ass riteņiem; pārbaudot bremzes ceļa apstākļos, transportlīdzeklis ievērojami novirzās no taisnvirziena kustības2B
  523. Nav bremzēšanas spēka uz vienu vai vairākiem riteņiem; bremzēšanas spēku maksimālās vērtības starp stūrējamās ass abu pušu riteņiem pārsniedz 50 %31.3.
  524. EfektivitāteA. PrasībasA
  525. Transportlīdzekļa papildu (avārijas) bremžu iekārtai jānodrošina bremzēšanas efektivitāte, kā noteikts šā pielikuma 1.2.
  526. kodā. Papildu (avārijas) bremžu bremzēšanas efektivitāti aprēķina, izmantojot šā pielikuma 1.2.
  527. kodā norādīto formulu.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.3.2.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsJa papildu (avārijas) bremžu iekārta ir nošķirta no darba bremžu iekārtas, lietot metodi, kas norādīta šā pielikuma 1.2.
  528. kodāB
  529. Bremzēšanas efektivitāte nesasniedz 50 % no darba bremzēm šā pielikuma 1.2.
  530. kodā noteiktās bremzēšanas efektivitātes minimuma2B
  531. Bremzēšanas efektivitāte nesasniedz 25 % no darba bremzēm šā pielikuma 1.2.
  532. kodā noteiktās bremzēšanas efektivitātes minimuma31.
  533. Stāvbremzes darbība un efektivitāte1.4.
  534. DarbībaA. PrasībasA
  535. Visiem M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem, tricikliem un kvadricikliem, kas aprīkoti ar darba bremžu iekārtu, jābūt aprīkotiem ar stāvbremzi.A
  536. Stāvbremzei jāiedarbojas uz ass abu pušu riteņiem. Veicot bremžu iekārtas efektivitātes pārbaudi ceļa apstākļos, transportlīdzeklis nedrīkst ievērojami novirzīties no taisnvirziena kustības.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.4.1.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVeicot pārbaudi bremžu stendā vai ceļa apstākļos, pakāpeniski palielināt bremžu spēkuB
  537. Nav stāvbremzes (piemēram, demontēta stāvbremze)3B
  538. Stāvbremze nedarbojas; stāvbremze nedarbojas vienā pusē; pārbaudot bremzes ceļa apstākļos, transportlīdzeklis ievērojami novirzās no taisnvirziena kustības21.4.
  539. EfektivitāteA. PrasībasA
  540. Stāvbremzei jānodrošina bremzēšanas efektivitāte, veicot pārbaudi uz stenda, kas jebkuram atsevišķam transportlīdzeklim nedrīkst būt mazāka par 16 % attiecībā pret pilno masu, bet mehāniskajam transportlīdzeklim savienojumā ar piekabi (puspiekabi) – mazāka par 12 % attiecībā pret transportlīdzekļu sastāva pilno masu, vadoties pēc lielākās aprēķinātās vērtības. Stāvbremzes bremzēšanas efektivitāti aprēķina, izmantojot šādu formulu:z =∑ F× 100 %, kurGz – stāvbremzes bremzēšanas efektivitāte, %;ΣF – visu riteņu, uz kuriem iedarbojas stāvbremze, bremzēšanas spēku summa, kN;G – transportlīdzekļa maksimālais svars, kN (pilna masa [tonnas] x 9,8 [m/s2]), vai transportlīdzekļu sastāva maksimālais svars, kN (sastāva pilna masa [tonnas] x 9,8 [m/s2]) (kas attiecināms).B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.4.2.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Pārbaude bremžu stendāvai2) pārbaude uz ceļa, izmantojot palēninājumu uzrādošu vai ierakstošu ierīcivai3) pārbaudot transportlīdzekli zināmā ceļa slīpumāB
  541. Nav sasniegta prasībās noteiktā stāvbremzes bremzēšanas efektivitātes minimālā vērtība transportlīdzeklim ar pneimatisku bremžu sistēmu; stāvbremzes bremzēšanas spēki transportlīdzeklim ar hidraulisku bremžu sistēmu nav pietiekami prasībās noteiktās stāvbremzes bremzēšanas efektivitātes minimālās vērtības sasniegšanai un riteņu nobloķēšanai bremžu stendā2B
  542. Stāvbremzes bremzēšanas efektivitāte transportlīdzeklim ar pneimatisku bremžu sistēmu vai transportlīdzekļa sastāvam ar pneimatisku bremžu sistēmu nesasniedz 50 % no prasībās noteiktās minimālās vērtības attiecībā pret transportlīdzekļa masu pārbaudes laikā31.
  543. Papildbremžu darbības rādītājiA. PrasībasA
  544. Papildbremzēm jādarbojas un to nodrošinātajam bremzēšanas spēkam jābūt pakāpeniski maināmam (nav attiecināms uz papildbremzēm, kas iedarbojas uz izplūdes sistēmu).B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.5.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Vizuāla2) Ja iespējams, pārliecināties par sistēmas darbībuB
  545. Bremzēšanas spēks nav maināms pakāpeniski; papildbremžu sistēma nedarbojas21.
  546. Bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS)A. PrasībasA
  547. Bremžu pretbloķēšanas sistēmas devējmehānismiem (riteņu rotācijas ātruma sensoriem) jābūt tīriem, bez mehāniskiem bojājumiem. Sistēmas elektroinstalācijai jābūt bez bojājumiem. Sistēmai jābūt pilnībā nokomplektētai.A
  548. Kļūmes vai bojājuma indikatoram mēraparātu panelī jādarbojas, jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas. Ne kļūmes vai bojājuma indikators, ne OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni, nedrīkst norādīt uz kļūmi sistēmas darbībā.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.6.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Vizuāla2) Kļūmes vai bojājuma indikatora vizuāla pārbaude vai pārbaude, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarniB
  549. Devējmehānismu (riteņu rotācijas ātruma sensoru) nav vai tie ir netīri vai mehāniski bojāti; bojāta sistēmas elektroinstalācija; nepilnīgi nokomplektēta sistēma2B
  550. Mēraparātu panelī kļūmes vai bojājuma indikators nedarbojas vai darbojas neatbilstoši, vai norāda uz kļūmi vai bojājumu bremžu pretbloķēšanas sistēmas darbībā (ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts līdz
  551. gada
  552. decembrim)1B
  553. Mēraparātu panelī kļūmes vai bojājuma indikators nedarbojas vai darbojas neatbilstoši, vai norāda uz kļūmi vai bojājumu bremžu pretbloķēšanas sistēmas darbībā, vai OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni, uzrāda kļūmi vai bojājumu bremžu pretbloķēšanas sistēmas darbībā (ja transportlīdzeklis reģistrēts, sākot ar
  554. gada
  555. janvāri)21.
  556. Elektroniskā bremžu sistēma (EBS)A. PrasībasA
  557. Kļūmes vai bojājuma indikatoram mēraparātu panelī jādarbojas, jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas. Ne kļūmes vai bojājuma indikators, ne OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni, nedrīkst norādīt uz kļūmi sistēmas darbībā.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.7.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Vizuāla2) Kļūmes vai bojājuma indikatora vizuāla pārbaude vai pārbaude, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarniB
  558. Mēraparātu panelī kļūmes vai bojājuma indikators nedarbojas vai darbojas neatbilstoši, vai norāda uz kļūmi vai bojājumu elektroniskās bremžu sistēmas darbībā (ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts līdz
  559. gada
  560. decembrim)1B
  561. Mēraparātu panelī kļūmes vai bojājuma indikators nedarbojas vai darbojas neatbilstoši, vai norāda uz kļūmi vai bojājumu elektroniskās bremžu sistēmas darbībā, vai OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni, uzrāda kļūmi vai bojājumu elektroniskajā bremžu sistēmas darbībā (ja transportlīdzeklis reģistrēts, sākot ar
  562. gada
  563. janvāri)2B
  564. Tehniskajā kontrolē uz ceļa – savienojums starp velkošo transportlīdzekli un piekabi (puspiekabi) nesavietojams vai tā nav31.
  565. Bremžu šķidrumsA. PrasībasA
  566. Bremžu šķidrums nedrīkst būt piesārņots vai ar nogulsnēm. Tas nedrīkst radīt draudus bremžu iekārtas darbībai.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi1.8.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējumsVizuālaB
  567. Bremžu šķidrums piesārņots vai ar nogulsnēm2B
  568. Bremžu šķidruma stāvoklis apdraud bremžu iekārtas darbību
  569. GRUPA. STŪRES IEKĀRTA2.
  570. Mehāniskais stāvoklis2.1.
  571. Stūres mehānisma stāvoklisA. PrasībasA
  572. Stūres mehānismam kopumā jādarbojas bez tā funkcionalitāti ietekmējošiem traucējumiem. Stūres ratam abos virzienos jāgriežas viegli, vienmērīgi, bez ieķīlēšanās. Stūres pagrieziena leņķim no vidējā stāvokļa līdz atdurei jābūt vienādam abos virzienos.A
  573. Pārbaudot transportlīdzekli kustībā, stūres ratam jāatgriežas stāvoklī, kas nodrošina transportlīdzekļa taisnvirziena kustību.A
  574. Zobsektora vārpsta nedrīkst būt savērpusies, ar palielinātu brīvkustību buksēs. Rievsavienojumā nedrīkst būt palielināta brīvkustība.A
  575. Nedrīkst būt smērvielas vai hidrauliskā šķidruma noplūdes no stūres iekārtas daļām.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi2.1.1.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai pacēlāja un riteņiem esot paceltiem vai atrodoties uz grozāmām plāksnēm, griezt stūri no atdures līdz atdurei2) Vizuāla stūres pārvada darbības pārbaude3) Tehniskajā kontrolē uz ceļa – grozot stūres ratuB
  576. Stūres rata pagrieziena leņķis no vidējā stāvokļa nav vienāds abos virzienos1B
  577. Stūres rats negriežas viegli un vienmērīgi abos virzienos vai stūres mehānisms ķīlējas2B
  578. Stūres mehānisma darbības traucējumi, kā rezultātā ietekmēta stūres mehānisma funkcionalitāte3B
  579. Stūres rats neatgriežas stāvoklī, kas nodrošina transportlīdzekļa taisnvirziena kustību2B
  580. Savērpusies zobsektora vārpsta; palielināta brīvkustība zobsektora vārpstas buksēs; palielināta brīvkustība rievsavienojumā2B
  581. Savērpusies zobsektora vārpsta, vai palielināta brīvkustība zobsektora vārpstas buksēs, vai palielināta brīvkustība rievsavienojumā – kā rezultātā ietekmēta stūres mehānisma funkcionalitāte3B
  582. Smērvielas vai hidrauliskā šķidruma noplūde, bet piles neveidojas1B
  583. Smērvielas vai hidrauliskā šķidruma noplūde – veidojas piles2B
  584. Hidrauliskā šķidruma noplūde – šķidrums pil vai plūst32.1.
  585. Stūres mehānisma korpusa stiprinājumsA. PrasībasA
  586. Stūres mehānismam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.A
  587. Stūres mehānisma korpusam nedrīkst būt mehāniski bojājumi, kas var ietekmēt tā darbību (piemēram, plaisas, caurumi, izlūzumi, liekts korpuss). Aizliegts izmantot metinātus stūres mehānisma korpusus, ja šādu remonta tehnoloģiju neparedz izgatavotājs.A
  588. Transportlīdzekļa daļa, kur stiprinās stūres mehānisms, nedrīkst būt bojāta (piemēram, salauzta, saliekta, ieplaisājusi, ievērojami korodējusi vai izdilusi stūres mehānisma stiprinājuma vietās).B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi2.1.2.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai pacēlāja, grozīt stūres ratu vai stūri uz abām pusēm vai izmantot šim nolūkam piemērotu ass spēles detektoru2) Stiprinājuma vizuāla pārbaude3) Tehniskajā kontrolē uz ceļa – grozot stūres ratuB
  589. Stūres mehānisma korpuss neatbilstoši nostiprināts vai nav visu stiprinājuma skrūvju; stiprinājuma elementi nav nospriegoti vai nav nodrošināti pret atskrūvēšanos2B
  590. Bīstami vaļīgs vai vispār nenostiprināts stūres mehānisma korpuss, vai tas ir kustīgs attiecībā pret transportlīdzekļa rāmi vai virsbūvi3B
  591. Stūres mehānisma korpusa mehāniski bojājumi, kas var ietekmēt tā darbību (piemēram, plaisas, caurumi, izlūzumi, liekts korpuss); metināts stūres mehānisma korpuss2B
  592. Salūzis stūres mehānisma korpuss3B
  593. Bojāta transportlīdzekļa daļa, kur stiprinās stūres mehānisms (piemēram, salauzta, saliekta, ieplaisājusi, ievērojami korodējusi vai izdilusi stūres mehānisma stiprinājuma vietās)22.1.
  594. Stūres pārvada stāvoklisA. PrasībasA
  595. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība vai ķīlēšanās stūres pārvada savienojumos, savienojumu izjukšanas bīstamība un šarnīru remontmetinājumi. Savienojumu stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos. Putekļu aizsargiem jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātiem.A
  596. Neizjaucamiem stūres šarnīriem nav pieļaujami nekādu veidu remontdarbi. Nav atļauti stūres pārvada vai tā sastāvdaļu pārveidojumi. Aizliegts uzstādīt stūres šarnīru, kas nav pasargāts no apkārtējās vides tiešas iedarbības, izņemot gadījumu, ja tādu paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.A
  597. Stūres stiepņiem un svirām nedrīkst būt plaisas, lūzumi, deformācijas vai brīvkustības regulēšanas mezglā, kur tāds ir. Stūres stiepņu un sviru remontmetinājumi un lodējumi ir aizliegti, izņemot gadījumu, ja tos paredz transportlīdzekļa izgatavotājs.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi2.1.3.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai pacēlāja, grozīt stūres ratu vai stūri uz abām pusēm vai izmantot šim nolūkam piemērotu ass spēles detektoru2) Stūres pārvada sastāvdaļu vizuāla pārbaude – dilums, plaisas, lūzumi, savienojumu drošība3) Tehniskajā kontrolē uz ceļa – grozot stūres ratuB
  598. Neliela brīvkustība stūres pārvada savienojumā, bojāts putekļusargs1B
  599. Palielināta brīvkustība vai ķīlēšanās stūres pārvada savienojumā, stūres pārvada šarnīru remontmetinājums; savienojuma stiprinājuma elementi nenospriegoti vai nav nodrošināti pret atskrūvēšanos; nav putekļusarga vai tas ir sadalījies2B
  600. Stūres pārvada jebkura savienojuma izjukšanas bīstamība; savienojuma stāvoklis apdraud stūres pārvada funkcionalitāti3B
  601. Remontēts neizjaucamais savienojums; stūres pārvada vai tā sastāvdaļas pārveidojums; uzstādīts stūres šarnīrs, kas nav pasargāts no apkārtējās vides tiešas iedarbības2B
  602. Stūres pārvada vai tā sastāvdaļas pārveidojums, kas ietekmē pārvada vai tā sastāvdaļas darbību3B
  603. Stūres pārvada stiepņa vai sviras plaisas, lūzumi, deformācijas vai brīvkustības regulēšanas mezglā, neatļauts remontmetinājums vai lodējums22.1.
  604. Stūres pārvada darbībaA. PrasībasA
  605. Stūres pārvada kustīgā daļa jebkādā stūres rata pagrieziena leņķī nedrīkst saskarties ar citu transportlīdzekļa daļu.A
  606. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzēto stūrējamo riteņu pagrieziena ierobežotāju (vai ierobežotājiem). Tam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Ierobežotājam jābūt iestatītam tā, lai galējos stāvokļos ne ritenis, ne riepa nesaskartos ar citu transportlīdzekļa daļu.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi2.1.4.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai pacēlāja, grozīt stūres ratu vai stūri uz abām pusēm vai izmantot šim nolūkam piemērotu ass spēles detektoru2) Stūres iekārtas sastāvdaļu vizuāla pārbaude – dilums, plaisas, lūzumi, savienojumu drošība3) Tehniskajā kontrolē uz ceļa – grozot stūres ratu, motoram darbojotiesB
  607. Stūres pārvada kustīga daļa saskaras ar citu transportlīdzekļa daļu2B
  608. Nav transportlīdzekļa konstrukcijā paredzētā stūrējamo riteņu pagrieziena ierobežotāja vai tas nav atbilstoši nostiprināts vai nav atbilstoši iestatīts22.1.
  609. Stūres pastiprinātājsA. PrasībasA
  610. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā paredzēto stūres pastiprinātāju. Stūres pastiprinātājam jādarbojas bez traucējumiem un jānodrošina nepieciešamā efektivitāte. Nav atļauti stūres pastiprinātāja pārveidojumi vai aizstāšana, kas var ietekmēt stūres iekārtas darbību.A
  611. Visām stūres pastiprinātāja daļām jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātām. Stūres pastiprinātāja sastāvdaļām jābūt hermētiskām. Stūres pastiprinātāja hidrauliskā šķidruma līmenis nedrīkst būt zemāks par minimālo. Stūres pastiprinātāja hidrauliskā šķidruma tvertnei jābūt ar pietiekamu ietilpību.A
  612. Stūres pastiprinātāja sistēmas cauruļvadi vai šļūtenes nedrīkst būt bojātas vai korodējušas. Stūres pastiprinātāja sistēmas cauruļvadiem un šļūtenēm jābūt atbilstoši nostiprinātām. Stūres pastiprinātāja sistēmas cauruļvadi vai šļūtenes nedrīkst saskarties ar transportlīdzekļa kustīgajām daļām.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi2.1.5.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Noplūdes un hidrauliskā šķidruma līmeņa vizuāla pārbaude (ja redzams)2) Stūres pastiprinātāja darbības pārbaude, motoram darbojoties un riteņiem balstoties uz zemesB
  613. Nav transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētā stūres pastiprinātāja; stūres pastiprinātājs nedarbojas vai nenodrošina nepieciešamo efektivitāti; traucēta stūres pastiprinātāja darbība2B
  614. Stūres pastiprinātāja darbības traucējumi, kas bīstami ietekmē transportlīdzekļa vadāmību; stūres pastiprinātāja pārveidojumi vai aizstāšana, kas var ietekmēt stūres iekārtas darbību3B
  615. Hidrauliskā šķidruma noplūde no stūres pastiprinātāja, bet piles neveidojas1B
  616. Bojāts, neatbilstoši nostiprināts vai nenostiprināts stūres pastiprinātāja korpuss; stūres pastiprinātāja hidrauliskā šķidruma līmenis zemāks par minimālo; hidrauliskā šķidruma noplūde no stūres pastiprinātāja – veidojas piles2B
  617. Neatbilstošs stūres pastiprinātāja stiprinājums, stūres pastiprinātāja korpusa bojājumi vai noplūdes no stūres pastiprinātāja, kas ietekmē transportlīdzekļa vadāmību; nepietiekamas ietilpības stūres pastiprinātāja hidrauliskā šķidruma tvertne3B
  618. Bojāts vai korodējis stūres pastiprinātāja cauruļvads vai šļūtene; neatbilstoši nostiprināts stūres pastiprinātāja cauruļvads vai šļūtene; stūres pastiprinātāja cauruļvads vai šļūtene saskaras ar transportlīdzekļa kustīgu daļu22.
  619. Stūres rats, statnis un motocikla stūre2.2.
  620. Stūres rats un motocikla stūreA. PrasībasA
  621. Stūres rata vai stūres izmēram, konstrukcijai un stiprinājumam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt mazāka izmēra rūpnieciski izgatavotu stūres ratu, ja tā stūres iekārta aprīkota ar pastiprinātāju. Aizliegts uzstādīt pašizgatavotu stūres ratu vai stūri.Stūres apvalks nedrīkst traucēt stūres rata satveramību. Tam jābūt nekustīgi nostiprinātam.A
  622. Stūres rata materiāls nedrīkst būt saplaisājis vai atdalījies no stūres rata karkasa. Stūres ratam vai stūrei nedrīkst būt plaisas, lūzumi, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi vai remontmetinājumi.A
  623. Stūres ratam jābūt nekustīgi savienotam ar vārpstu. Stūrei jābūt nekustīgi nostiprinātai.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi2.2.1.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai pacēlāja un tā masai balstoties uz zemes, kustināt stūres ratu vai stūri aksiāli un radiāli visos virzienos2) Brīvkustību, elastīgo savienojumu un šarnīru vizuāla pārbaudeB
  624. Stūres rata vai stūres izmērs, konstrukcija vai stiprinājums neatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām; mazāka izmēra rūpnieciski izgatavots stūres rats M1 vai N1 kategorijas transportlīdzeklim bez stūres pastiprinātāja; uzstādīts pašizgatavots stūres rats vai stūre; stūres rata apvalks traucē stūres rata satveramību vai nav nekustīgi nostiprināts2B
  625. Saplaisājis stūres rata materiāls1B
  626. Stūres rata materiāls izdrupis vai atdalījies no stūres rata karkasa; plaisas, lūzumi, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi vai remontmetinājumi transportlīdzekļa stūres ratā vai stūrē2B
  627. Brīvkustība stūres rata savienojumā ar vārpstu vai stūre nav nekustīgi nostiprināta2B
  628. Stūres rata un vārpstas savienojuma vai stūres stiprinājuma izjukšanas bīstamība32.2.
  629. Stūres statnis un motocikla dakša, un stūres vibrācijas slāpētājiA. PrasībasA
  630. Stūres statnim jābūt nekustīgi nostiprinātam. Stūres statnim un motocikla (tricikla) dakšai jābūt bez deformācijām, remontmetinājumiem, ievērojamiem korozijas vai mehāniskiem bojājumiem. Nav pieļaujama stūres statņa (stūres rata centra) palielināta brīvkustība aksiālā vai radiālā virzienā. Nav pieļaujama aksiāla vai radiāla brīvkustība vai ķīlēšanās motocikla (tricikla) dakšas savienojumos. Nav pieļaujami stūres statņa vai dakšas pārveidojumi.A
  631. Stūres statņa regulēšanas un fiksācijas ierīce nedrīkst būt bojāta.A
  632. Triecienu slāpētājam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Nav pieļaujami triecienu slāpētāja bojājumi, hidrauliskā šķidruma noplūdes.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi2.2.2.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai pacēlāja un tā masai balstoties uz zemes, kustināt stūres ratu vai stūri aksiāli un radiāli visos virzienos2) Brīvkustību, elastīgo savienojumu un šarnīru vizuāla pārbaudeB
  633. Nenostiprināts vai deformēts, vai ievērojami korodējis stūres statnis vai motocikla (tricikla) dakša; stūres statņa (stūres rata centra) palielināta brīvkustība aksiālā vai radiālā virzienā; palielināta aksiāla vai radiāla brīvkustība vai ķīlēšanās motocikla (tricikla) dakšas savienojumos; stūres statņa vai motocikla (tricikla) dakšas pārveidojumi vai remontmetinājumi; plaisa motocikla (tricikla) dakšā2B
  634. Stūres statņa vai motocikla (tricikla) dakšas bīstami vaļīgs stiprinājums vai pārveidojumi, kas bīstami ietekmē transportlīdzekļa vadāmību; lūzums motocikla (tricikla) dakšā3B
  635. Bojāta stūres statņa vai motocikla (tricikla) dakšas regulēšanas vai fiksācijas ierīce2B
  636. Triecienu slāpētājs neatbilstoši nostiprināts vai bojāts; hidrauliskā šķidruma noplūde no triecienu slāpētāja22.
  637. Stūres rata brīvgājiensA. PrasībasA
  638. Stūres rata brīvgājiens nedrīkst būt lielāks par izgatavotāja noteikto. Ja šādi dati nav pieejami, iedomāta punkta pārvietojums pa stūres rata aploci starp galējiem brīvkustības stāvokļiem nedrīkst pārsniegt 1/5 (vienu piekto daļu) no stūres rata diametra, ja automobilim ir uzstādīts gliemežpārvada tipa stūres mehānisms, un 1/30 (vienu trīsdesmito daļu) no stūres rata diametra, ja uzstādīts zobstieņa tipa stūres mehānisms.B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi2.3.Pārbaudes metodeVērtēšanas kritērijiNovērtējums1) Transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai pacēlāja un tā masai balstoties uz zemes, motoram darbojoties (ja iespējams), transportlīdzeklim ar stūres pastiprinātāju, riteņiem atrodoties atbilstīgi taisnvirziena kus

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.