Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam apstiprināšanu

Īsumā

Šis dokuments apstiprina Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, kas ir stratēģisks plāns izglītības sistēmas attīstībai Latvijā. Tas nosaka virzienus un mērķus izglītības kvalitātes uzlabošanai un resursu efektīvākai pārvaldībai.

Ko tas regulē

  • Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam.
  • Izglītības politikas pamatprincipus, virsmērķi un apakšmērķus.
  • Rīcības virzienus identificēto problēmu risināšanai izglītības jomā.
  • Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plānu.

Kas tas attiecas

  • Saeima, apstiprinot pamatnostādnes.
  • Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un citas saistītās ministrijas un iestādes, kas iesaistītas izglītības sistēmā.

Galvenie punkti

  • Pamatnostādnes aptver laika posmu no 2014. līdz 2020. gadam.
  • Tās ietver trīs apakšmērķus: izglītības vides kvalitātes paaugstināšana, indivīdu prasmju attīstība un efektīva pārvaldība.
  • Dokuments definē dažādus izglītības veidus, piemēram, formālo, neformālo, ikdienējo (informālo) mācīšanos un mūžizglītību.
  • Pamatnostādnes paredz uzdevumus un pasākumus, kā arī to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.
Likuma teksts
Likuma teksts

Saeimas paziņojums Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam apstiprināšanu Daru zināmu, ka Saeima šā gada 22.maija sēdē apstiprinājusi Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa Rīgā 2014.gada 22.maijā IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS PAMATNOSTĀDNES 2014.-2020.GADAM Rīga 2014 Saturs Saīsinājumi Terminu skaidrojums IEVADDAĻA

  1. Ievads
  2. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam sasaiste ar nozīmīgākajiem attīstības plānošanas dokumentiem I. IZAICINĀJUMI UN RISINĀMĀS PROBLĒMAS II. IZGLĪTĪBAS POLITIKAS PAMATPRINCIPI, VIRSMĒRĶIS UN APAKŠMĒRĶI III. RĪCĪBAS VIRZIENI IDENTIFICĒTO PROBLĒMU RISINĀŠANAI
  3. Apakšmērķa "Izglītības vide: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru" rīcības virzieni
  4. Apakšmērķa "Indivīdu prasmes: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē" rīcības virzieni
  5. Apakšmērķa "Efektīva pārvaldība: uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību" rīcības virzieni IV. IZGLĪTĪBAS POLITIKAS REZULTĀTI, DARBĪBAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI TO SASNIEGŠANAI V. PAMATNOSTĀDNĒS PAREDZĒTO UZDEVUMU UN PASĀKUMU PLĀNS VI. PAMATNOSTĀDŅU ĪSTENOŠANAS IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM VII. PĀRSKATU SNIEGŠANA UN NOVĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA KOPSAVILKUMS Saīsinājumi AI augstākā izglītība AIC Akadēmiskās informācijas centrs AII augstākās izglītības iestādes AM Aizsardzības ministrija AIP Augstākās izglītības padome ANO Apvienoto nāciju organizācija CSP Centrālā statistikas pārvalde DML digitālie mācību līdzekļi EFQM Kvalitātes vadības fonds Eiropā (European Foundation for Quality Management) EK Eiropas Komisija EM Ekonomikas ministrija EQAR Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība FM Finanšu ministrija IeM Iekšlietu ministrija IKP iekšzemes kopprodukts IKT informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IKVD Izglītības kvalitātes valsts dienests ISCED Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (International Standard Classification of Education (ISCED 2011) IVP Ieslodzījuma vietu pārvalde IZM Izglītības un zinātnes ministrija JSPA Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra KM Kultūras ministrija LBAS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LIKTA Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija LIVA Latvijas Izglītības vadītāju asociācija LIZDA Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība LM Labklājības ministrija LNKC Latvijas Nacionālais kultūras centrs LPS Latvijas Pašvaldību savienība LSA Latvijas Studentu apvienība LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LU Latvijas Universitāte LVA Latviešu valodas aģentūra MK Ministru kabinets NAP 2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam NEP Nozaru ekspertu padome NRP Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai NVO nevalstiskās organizācijas OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development) PIKC profesionālās izglītības kompetences centrs RP Rektoru padome SF struktūrfondi SIF Sociālās integrācijas fonds STEM zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika (science, technology, engineering, and mathematics) TM Tieslietu ministrija UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VISC Valsts izglītības satura centrs VM Veselības ministrija VRP Valdības rīcības plāns ZM Zemkopības ministrija Terminu skaidrojums Akadēmiskais personāls - augstskolu akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki (profesori, asociētie profesori, docenti, lektori, asistenti, pētnieki un vadošie pētnieki). Ārvalstu mācībspēki - augstskolu akadēmiskajos amatos ievēlētie ārvalstnieki, kā arī ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vieslektori, viespētnieki. Darbības rezultāts - galaprodukts, kas tiek izmantots, lai novērtētu tiešās pārvaldes iestādes ieviesto politiku un darbību atbilstoši piešķirtajiem resursiem. Digitālie mācību līdzekļi un resursi - elektronisks izdevums un resursi, kuros ir iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs. Ex-ante - plānotās politikas stratēģiskā ietvara ietekmes prognozes analīze uz definētajām mērķgrupām uz plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formālā izglītība - sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai/un profesionālās kvalifikācijas dokuments. Jebkura cita zināšanu, prasmju un kompetenču apguve, proti, neformālā izglītība un ikdienējā, mācīšanās notiek ārpus formālās izglītības. Iekļaujošā izglītība - process, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un dažādās kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības un izglītības ieguves procesa. Ikdienējā (informālā) mācīšanās ir izglītošanās process, kura ietvaros no ikdienas un darba pieredzes tiek apgūtas zināšanas, prasmes, kompetences, attieksmes un vērtības, kas bagātina un pilnveido personību un, iespējams, darba prasmes, tomēr atšķirībā no neformālās izglītības ikdienējā (informālā) mācīšanās nav ietverta programmas vai kursa rāmjos, tā notiek, mācoties sabiedrībā, tajā skaitā ģimenē, kā arī darbā (piemēram, uzzinot jaunu informāciju no TV raidījumiem, bibliotēkās, apmeklējot muzejus un izstādes, pārņemot vecāku vai draugu pieredzi). Interešu izglītība - personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības ir neformālās izglītības veids. Ievērojot to, ka Latvijā tradicionāli interešu izglītības programmas organizētas bērniem un jauniešiem, normatīvais regulējums paredz prasības interešu izglītības pedagoga statusa iegūšanai un interešu izglītības programmu finansēšanas kārtībai. Interešu izglītības programmu izplatītākās jomas ir dejas, mūzika, māksla, teātra māksla, folklora, tehniskā jaunrade, vides izglītība, sports utt. Interešu izglītības programmas palīdz attīstīt spējas un talantus, pilnveidot dažādas prasmes un saturiski pavadīt bērniem un jauniešiem brīvo laiku. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai - izglītība, kas sekmē katra indivīda iespējas apgūt zināšanas, vērtības un prasmes, kas nepieciešamas līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par individuālām vai kolektīvām darbībām vietējā un pasaules līmenī, lai uzlabotu dzīves kvalitāti patlaban, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzībām. Jaunietis - persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Kultūrizglītība - izglītības sistēmas sastāvdaļa, kas aptver gan visu līmeņu (profesionālās ievirzes, vidējo un augstāko) profesionālo izglītību kultūras nozarēs un speciālistu tālākizglītības iespējas, gan arī ikviena indivīda radošo spēju un talantu izkopšanu formālajā un neformālajā izglītībā neatkarīgi no vecuma. Makro ietekmes rezultāts - pārmaiņas sabiedrībā (politikas, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, vides u.c. jomās), kuras ietekmē arī vairāku politikas rezultātu sasniegšana un ārējās vides faktori. Mūžizglītība - izglītība visas dzīves garumā, kas paver iespējas ikvienam sabiedrības loceklim iegūt un/vai pilnveidot zināšanas, prasmes un kompetences atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība aptver formālo un neformālo izglītību, ka arī ikdienējo (informālo) mācīšanos. Neformālā izglītība - ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība. Neformālā izglītība iekļauj sevī interešu izglītības programmas (tradicionāli organizētas bērniem un jauniešiem pedagogu vadībā) un pieaugušo neformālās izglītības programmas. Neformālā izglītība parasti neizvirza prasības izglītības procesa uzsākšanai un norisei (piemēram, iepriekš iegūtas izglītības līmenis vai vecums, izņemot, ja tas ir drošības noteikumu ievērošanas prasība vai izglītības programmas, kas ir sadalītas līmeņos kā valodu apgūšana vai, piemēram, dejošana). Neformālās izglītības programmas nosaka tās saturu un atbilstību sabiedrības pieprasījumam gan ar profesionālo darbību saistītajās jomās, gan uz iedzīvotāju personīgajām interesēm vērstu. Pēc neformālās izglītības programmas apgūšanas var izsniegt dokumentu, kas apliecina personas dalību (nevis apgūtās zināšanas un prasmes) neformālās izglītības programmā, bet tā nav obligāta prasība. Pedagogs - fiziskā persona, kurai ir izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē. Politikas rezultāts - pārmaiņas sabiedrībā (attiecīgajā politikas jomā), ko tieši rada viena vai vairāku darbības rezultātu sasniegšana. Profesionālās ievirzes izglītība - atšķirībā no interešu izglītības profesionālās ievirzes izglītība ir sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā. Izglītojamajam, kurš apguvis profesionālās ievirzes izglītības programmu, tiek izsniegta apliecība par profesionālās ievirzes izglītības ieguvi. Rezultatīvais rādītājs - rezultāta būtiskākas pazīmes, kas nodrošina iespējami objektīvu tā sasniegšanas progresa mērīšanu un kuru var izteikt kā skaitlisku vērtību. Vārdu savienojumos, kas norāda rezultatīvo rādītāju veidu, vārds "rezultatīvais" tiek aizstāts ar attiecīgā rādītāja veida nosaukumu (piemēram, ekonomiskās efektivitātes rādītājs, kvalitātes rādītājs). Vērtībizglītība - personas pamatvērtību - garīguma, morāles, kultūras, gara un fiziskās stājas - izkopšana, ģimenes vērtību un nacionālās identitātes apzināšanās; personas pašapziņas, pašvērtības apziņas, pašrefleksijas, valodspējas un radošuma izkopšana; iecietības, izlīgumspējas, līdzjūtības u.c. vispārcilvēcisko spēju attīstīšana; ievirze, motivācija un sagatavošana veiksmīgai profesionālajai karjerai. IEVADDAĻA
  6. Ievads Izglītība ir svarīga ikvienam cilvēkam, ģimenei, sabiedrībai un valstij kopumā. Tā ir ceļš uz cilvēka individuālās dzīves kvalitāti, zināšanu sabiedrības veidošanu un valsts ekonomisko izaugsmi un labklājību. Ieguldījumi izglītībā un mūžizglītībā ir būtisks priekšnoteikums tautsaimniecības attīstībai un valsts konkurētspējas veicināšanai, ka arī augstāka labklājības līmeņa sasniegšanai. 21.gadsimtā izglītība ir visa mūža garumā, un tā ir mūsu ikdienas sastāvdaļa - apzināta izvēle un gandarījums; zināt un prast vairāk, ātrāk, precīzāk; mācīties un studēt ar sapratni un patiku, mācīties citam no cita neatkarīgi no sociālā, ekonomiskā vai veselības stāvokļa; mācīties individuālām prasībām piemērotā vidē, izmantojot modernus mācību līdzekļus. Šādu izglītību tiecamies sasniegt tuvāko gadu laikā, secīgi turpinot 2007.-2013.plānošanas perioda aktivitātes, kā arī īstenojot pēdējos gados uzsāktās reformas izglītības sistēmā. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības attīstības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem. Ievērojot to, ka izglītības procesi tieši skar ikvienu iedzīvotāju visās vecuma grupās, pamatnostādnes aptver visus izglītības veidus un pakāpes. Pamatnostādnes ir izstrādātas saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 18.punktu, kas paredz, ka "Ministru kabinets nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniedz Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem". Izglītības attīstības politikas virsmērķis pamatnostādnēs ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Pamatnostādnēs paredzētie pasākumi ir izglītības nozares attīstību secīgi turpinoši, ietverot arī iepriekšējā periodā sasniegto rezultātu izvērtējumu, Latvijas izglītības attīstības tendences, sasaistot nacionālajā līmenī noteiktos mērķus ar Eiropas Savienības (ES) attīstības plānotajiem mērķiem un Nacionālo reformu programmu "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (NRP). Izglītības politika ir visaptveroša un cieši saistīta ar citām nozarēm, īpaši ar Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Iekšlietu, Aizsardzības, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Labklājības ministrijas kompetencē esošajām politikām, kuru īstenotie uzdevumi ir iekļauti attiecīgo nozaru politikas plānošanas dokumentos, piemēram, valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" (projekts), Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam un citi. Ievērojot katras nozares politikas attīstības specifiku, pamatnostādnes primāri ir saistītas ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildībā esošajiem uzdevumiem un saistīto finansējumu, ka arī ievērojot Viedās specializācijas stratēģijā apstiprinātās jomas konkurētspējīgai un uz zināšanām balstītai attīstībai. Pamatnostādnes ir izstrādātas sadarbībā ar nozaru ministriju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Latvijas Rektoru padomes, Augstākās izglītības padomes (AIP), Latvijas Studentu apvienības (LSA), Latvijas Pašvaldību savienības un plānošanas reģionu pārstāvjiem. Vienlaikus pamatnostādņu izstrādē iesaistījās biedrības "Vecāki par izglītību", biedrības "Radošās Idejas", Latvijas Disleksijas biedrības, Latvijas Interešu izglītības konsultatīvās padomes, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA), biedrības "Latvijas Vecāku kustība", sabiedriskā labuma organizācijas Junior Achievement - Young Enterprise Latvia, Latvijas Komercbanku asociācijas (sadarbībā ar Swedbank, Privātpersonu finanšu institūtu), Izglītības tehnoloģiju asociācijas, pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvji, kā arī citi sociālie un sadarbības partneri un privātpersonas.
  7. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam sasaiste ar nozīmīgākajiem attīstības plānošanas dokumentiem "Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā" (apstiprināts Saeimā 2005.gada 26.oktobrī) ir ilgtermiņa konceptuālais dokuments, kas nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli, uzsverot zināšanas, gudrību un prasmi un to izmantošanu kā izaugsmes resursu. Prioritārais ilgtermiņa uzdevums ir uzlabojumi izglītības sistēmā:

(1)ikvienam garantēta iespēja iegūt vidējo izglītību un visiem nodrošinātas kvalitatīvas augstākās un profesionālās izglītības iegūšanas iespējas,
(2)krasi palielināta augstākās kvalifikācijas speciālistu (maģistru un doktoru) sagatavošana, tehnisko zinību un dabaszinību apgūšanas īpatsvara pieaugums visos izglītības sistēmas līmeņos. "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam" ("Latvija 2030") (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā) ir hierarhiski augstākais nacionālā līmeņa ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, kas ietver atziņu par paradigmas maiņas nepieciešamību izglītībā. Tai jābūt kvalitatīvai, visa mūža garumā pieejamai un uz radošumu orientētai izglītībai, kas ļauj reaģēt uz globālās konkurences un demogrāfijas izaicinājumiem un ir viens no priekšnoteikumiem ekonomikas modeļa maiņai. Prioritārie ilgtermiņa rīcības virzieni: izglītības pieejamība un pārmaiņas izglītības procesa organizācijā, skola kā sociālā tīklojuma centrs, kontekstuāla izglītība un pedagoga profesijas maiņa, e-skola un informācijas tehnoloģiju izmantošana, izglītošanās mūža garumā. "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam" (NAP 2020) (apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī) ir hierarhiski augstākais nacionālā līmeņa vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments. Tas nosaka vidējā termiņa prioritātes arī izglītības un zinātnes jomā, akcentējot rīcības virzienus: kompetenču attīstību un pētniecības, inovāciju un augstākās izglītības attīstību. Starp galvenajiem uzdevumiem ir noteikta kvalitatīva pirmsskolas izglītība; iekļaujošā izglītība; mācību satura pilnveide; atbalsts talantu izkopšanai; radošu un kvalificētu pedagogu sagatavošana un piesaiste; profesionālās izglītības attīstība atbilstoši darba tirgus tendencēm; augstākās izglītības pieejamība, eksportspēja, konkurētspēja un konsolidācija; jauniešu iesaistīšanās neformālajā izglītībā un brīvprātīgajā darbā; jauniešu nodarbinātības veicināšana, t.sk. karjeras izglītības sistēmas attīstība; izglītības iestāžu pilnveide, t.sk. mazo lauku skolu saglabāšana, sniedzot atbalstu to funkciju paplašināšanai, uzsverot izglītības pakalpojuma teritoriālajam izvietojumam noteikto pakalpojuma groza principu NAP 2020.1 Šo uzdevumu izpildei IZM ir ieplānojusi virkni pasākumu, kas ir atspoguļoti arī pamatnostādnēs. "Latvijas nacionālo reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai" (NRP) (apstiprināta ar MK 2011.gada 26.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27, 34.paragrāfs).2 Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķu sasniegšanu, tajā ir iekļauti pasākumi, kas veicina mūžizglītības principa ieviešanu, strukturālas izmaiņas profesionālajā izglītībā, augstākās izglītības modernizāciju, zinātniskās darbības potenciāla attīstību, augstākās izglītības institūciju materiālās un tehniskās bāzes modernizēšanu un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu, augstākās izglītības vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšanu, studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošanu, pamata un vidējās izglītības pieejamības nodrošināšanu, modernu mācību metožu ieviešanu. "Latvijas Konverģences programma 2013.-2016.gadam" (apstiprināta ar MK 2013.gada 29.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot. Nr.25, 1.paragrāfs). Lai sasniegtu vispārējos valdības budžeta mērķus, vienlaikus nodrošinot apstākļus ekonomikas izaugsmei vidējā termiņā, Latvijas valdība turpina īstenot strukturālās reformas, t.sk. izglītībā un zinātnē. Ir uzsvērta pamata un vidējās izglītības pieejamības nodrošināšana, strukturālās izmaiņas profesionālajā izglītībā, augstākās izglītības modernizācija, augstāko izglītību ieguvušo īpatsvara palielināšana, ārvalstu studentu piesaistīšana un valsts zinātnisko institūciju konsolidācija. "Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam" (izstrādāta saskaņā ar Augstskolu likuma 70.panta 1. punktu). Pamatnostādnēs paredzētie pasākumi augstākās izglītības jomā pamatā ir atbilstoši arī AIP izstrādātajai Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcijai 2013.-2020.gadam, kurā ietvertos problēmu risinājumus izvērtēs turpmākajās diskusijās ar nozares pārstāvjiem, lai vienotos par kopīgu redzējumu būtiskākajos jautājumos. "Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plāns laikposmam no 2013.gada 20.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim" (apstiprināts ar MK 2013.gada 11.novembra rīkojumu Nr.560). Pasākumu plānā noteiktais galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem. Šī mērķa sasniegšanai tiks veicināta augstākās izglītības atvērtība, pilnveidota publiskā finansējuma piešķiršanas sistēma, izveidota efektīva izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēma, kā arī nostiprināta saikne starp augstāko izglītību, pētniecību un industriju. Mērķis ir atbilstošs pamatnostādnēs plānotajiem pasākumiem augstākās izglītības jomā. "Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" (apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.decembra rīkojumu Nr.685). Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas virsmērķis ir Latvijas zināšanu bāzes un inovāciju kapacitātes attīstība un inovāciju sistēmas koordinācija. Šī mērķa sasniegšanai tiks attīstīts zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomas cilvēkkapitāls, veicināta Latvijas zinātnes starptautiskā konkurētspēja, modernizēts un integrēts pētniecības un izglītības sektors, veidota efektīvāka zināšanu pārneses vide un stiprināta uzņēmumu absorbcijas un inovācijas kapacitāte, optimizēta zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomas pārvaldība, kā arī veidots pieprasījums pēc zinātnes un inovācijām. Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes nacionālajā attīstības plānošanas sistēmā ir daļa no Viedās specializācijas stratēģijas un sekmē valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentos definēto mērķu sasniegšanu. Viedās specializācijas stratēģija paredz, ka Latvijas tautsaimniecības transformācija notiks, ieguldot līdzekļus trīs stratēģiski svarīgos virzienos (
(1)ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs;
(2)izaugsme nozarēs, kur iespējams radīt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību;
(3)nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā), izvirzot septiņas prioritātes (augstas pievienotās vērtības produkti, produktīva inovāciju sistēma, energoefektivitāte, moderna IKT, moderna izglītība, zināšanu bāze un policentriska attīstība) un nosakot piecas specializācijas jomas (zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; viedā enerģētika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas). Kā viena no prioritātēm tiek izvirzīta moderna un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstoša izglītības sistēma, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un stratēģijas prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības līmeņos. Pamatnostādnēs ir ievērotas Viedās specializācijas stratēģijas apstiprinātās jomas konkurētspējīgai un uz zināšanām balstītai attīstībai. "Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam" (apstiprinātas ar MK 2009.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.246). Pamatnostādnēs noteiktie pasākumi ir saistoši jaunatnes politikas mērķiem, kas paredz uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, sniedzot atbalstu darbam ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu. Pasvītrojot sasaisti ar izglītības sistēmu, jaunatnes politikas īstenošanas ietvaros akcentēts atbalsts jauniešu nodarbinātībai, t.sk. sekmējot jauniešu - bezdarbnieku (t.sk. ar invaliditāti) integrēšanos darba tirgū, pilnveidojot viņu pamatprasmes; kā arī rosinot veidot iespējas jauniešu praksei pie darba devēja un prakses kvalitātes attīstību. Vienlaikus ir atbalstīta jauniešu līdzdalība, brīvprātīgā darba attīstība, mobilitātes sekmēšana, kā arī iesaistīšanās fiziskajās aktivitātēs un sporta dzīvē. "Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam" (apstiprinātas ar MK 2005.gada 2.marta rīkojumu Nr.137). Valsts valodas politikas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas - Latvijas Republikas valsts valodas un ES oficiālās valodas - ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū, kura sasniegšanai tajā skaitā veic pasākumus latviešu valodas kā dzimtās, kā otrās un kā svešvalodas apguves un pilnveides nodrošināšanai, mācību metodikas pilnveidei latviešu valodas apguvei, latviešu valodas pedagogu profesionālās meistarības pilnveidei, latviešu valodas apguvei un pilnveidei nepieciešamo mācību līdzekļu un mācību metodisko līdzekļu, t.sk. elektronisko, sagatavošanai un izdošanai, kas ir atbalstāms arī pamatnostādņu projekta ietvaros. "Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" (apstiprinātas ar MK 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666). Sporta politikas mērķis ir palielināt to Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz vienu, divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskajām vai sportiskajām aktivitātēm. Lai to panāktu, tiks veicināta iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un nostiprināšanā, sekmēta sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstība, uzlabota bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība, sekmēta sporta infrastruktūras pieejamība un attīstība, kā arī nodrošināta ilgtspējīgas sporta finansēšanas sistēmas izveide. Šie mērķi kopumā ir atbilstoši pamatnostādnēs minētajiem principiem. "Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam" (apstiprinātas ar MK 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.5). Pamatnostādnes ir saistītas ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.-2015.gadam, kuru mērķis ir nodrošināt turpmāku profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanu, optimizējot profesionālās izglītības iestāžu skaitu un izvietojumu reģionos, kā arī veicot to diferenciāciju, izveidot modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiālo un tehnisko nodrošinājumu, sekmēt visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu, paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību. To īstenošana izveidos valstī diferencētu, demogrāfiskajām tendencēm atbilstošu profesionālās izglītības iestāžu tīklu; nodrošinās līdzsvarotu profesionālās izglītības programmu apguves iespēju piedāvājumu (reģionālajā un nacionālajā līmenī), lai sagatavotu darba tirgum nepieciešamo speciālistu skaitu un nodrošinātu izglītības piedāvājuma atbilstību nodarbinātības struktūrai; profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas procesā tiks ievērots sadarbības princips starp valsts institūcijām, pašvaldībām un nozaru asociācijām, lai nodrošinātu elastīgu un efektīvu visu veidu resursu izmantošanu, kā arī iespēju ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījuma izmaiņām. "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" (apstiprinātas ar MK 2013.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.468). Šī dokumenta mērķis ir, nodrošinot iespēju ikvienam izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu publiskās pārvaldes efektivitātes un valsts konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanā un darba vietu radīšanā. Šī mērķa sasniegšanai tajā skaitā tiks sekmēta IKT izglītība un e-prasmes, kas atbilst pamatnostādņu ietvaram. 1.attēls Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam sasaiste ar nozīmīgākajiem attīstības plānošanas dokumentiem I. IZAICINĀJUMI UN RISINĀMĀS PROBLĒMAS Izvērtējot Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ietvaros sasniegtos rezultātus, no iepriekšējā plānošanas perioda mantoto problemātiku, kā arī ņemot vērā nozares attīstību kavējošos faktorus, demogrāfiskās tendences un darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma prognozes, ir noteiktas būtiskās pamatnostādņu ietvaros risināmās problēmas. Izvērsta analīze par iepriekšējā plānošanas periodā paveikto iekļauta pamatnostādņu 1.pielikumā.
  1. Demogrāfiskie izaicinājumi un darba tirgus disproporcijas Latvijas ekonomisko izaugsmi, ilgtspēju un konkurētspēju primāri nosaka mūsu cilvēkresursu kapacitāte. Demogrāfija ir būtiskākais faktors, kas šobrīd negatīvi ietekmē nākotnes perspektīvas jebkurā nozarē, arī izglītībā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2013.gada sākumā Latvijā bija 2,02 miljoni iedzīvotāju (tas bija par gandrīz 360 tūkstošiem mazāk kā 2000.gadā). Saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm turpmākajos gados Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Minētā procesa galvenie iemesli ir sabiedrības novecošanās, ilgstoši zems dzimstības līmenis un iedzīvotāju emigrācija.3 2.attēls Iedzīvotāju skaits vecuma grupās 2012.gada sākumā, tūkstošos Ievērojot minēto, tuvāko gadu laikā Latvijas izglītības sistēmu sagaida nopietns demogrāfiskais satricinājums. Laika posmā līdz 2020.gadam vidējā un augstākajā izglītībā ir sagaidāms nozīmīgs skolēnu un studējošo skaita samazinājums. Jau vairākus gadus samazinās vidusskolās uzņemto skolēnu skaits, vienlaikus profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu skaits paliek aptuveni tajā pašā līmenī. Tas skaidrojams ar kopējo demogrāfisko situāciju valstī (samazinās pamatskolu beigušo jauniešu skaits), kā arī ar to, ka pieaug to personu skaits, kuriem jau ir iepriekš iegūta izglītība, t.sk. vispārējā vidējā izglītība, un kuri mācības turpina profesionālās izglītības iestādēs. 3.attēls Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2020.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu dažādās vecuma grupās, % Tiek paredzēts, ka salīdzinājumā ar 2012.gadu 2020.gadā skolēnu skaits vispārējā vidējā izglītībā samazināsies par 11,6 tūkstošiem skolēnu, savukārt augstākajā izglītībā - par 27,6 tūkstošiem studentu. Vienīgā izglītības pakāpe, kurā prognozējams izglītojamo vecumā no 7 līdz 15 gadiem pieaugums, ir pamatizglītība. Demogrāfiskās prognozes norāda, ka esošais visu līmeņu izglītības iestāžu tīkls nākotnē netiks racionāli izmantots. Latvijas demogrāfiskās prognozes ir nozīmīgs priekšnosacījums izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai nākamajos septiņos gados. Ekonomikas ministrija 2013.gada Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm4 ir identificējusi galvenās darba tirgus disproporcijas: - liels speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Šajās jomās darbaspēka piedāvājuma pieaugums līdz 2020.gadam var veidot gandrīz pusi no kopējā darbaspēka ar augstāko izglītību pieauguma; - saglabāsies neatbilstība starp formālās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu. Piemēram, pieprasījums pēc inženierzinātņu speciālistiem būs ievērojami lielāks nekā piedāvājums; - liels to jauniešu bez konkrētas specialitātes un prasmēm īpatsvars, kuri nonāk darba tirgū, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazināsies; - liels mazkvalificēto īpatsvars. Darba tirgū ir salīdzinoši liels iedzīvotāju ar pamatizglītību īpatsvars, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē to īpatsvars varētu ievērojami sarukt. Minētajā informatīvajā ziņojumā analizētas arī iespējamās darba tirgus attīstības tendences vidējā termiņā un ilgtermiņā un atspoguļoti iespējamie riski, ja saglabātos esošā izglītības sistēma un izglītības piedāvājuma struktūra. Lai nākotnē mazinātu iespējamās darba tirgus disproporcijas, problēmas ir jārisina kompleksi. Piemēram, ir grūti palielināt studējošo skaitu dabaszinātnēs un inženierzinātnēs, ja jau pamatizglītībā un vidējā izglītībā skolēniem ir vājas zināšanas un maza interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem. Jāņem vērā, ka iespējamie risinājumi augstākajā izglītībā, vidējā vispārējā, vidējā profesionālajā izglītībā un pamatizglītībā jūtami radīs ietekmi vairāk ilgtermiņā. Formālā izglītība salīdzinoši lēni spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem darba tirgū. Efektīvāks veids darba tirgus disproporciju mazināšanai īstermiņā ir pieaugušo izglītības sistēmas, t.sk. tālākizglītības, sakārtošana. Pamatnostādnēs, nosakot rīcības virzienus, ir ņemti vērā EM informatīvajā ziņojumā identificētie darba tirgus riski un demogrāfiskie izaicinājumi.
  2. Neefektīvs izglītības sistēmas institucionālais tīkls Demogrāfijas iespaidā vidējo izglītību 2014.-2020.gadā sagaida nozīmīgs skolēnu skaita samazinājums, un tas ietekmēs institucionālā tīkla pilnveidi, kurā svarīga loma ir pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai. Būs nepieciešami pārdomāti risinājumi resursu koncentrācijai un izglītības pakalpojumu pieejamības pārstrukturizācijai, vērtējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības modeļus. Saskaņā ar ministrijas datiem šobrīd 30% vidusskolu skolēnu skaits 12.klasēs nepārsniedz 20, 10% - nepārsniedz
  3. 4.attēls Mazās skolas lauku teritorijās (tikai publiskās skolas) Profesionālās izglītības stiprināšana ir viena no IZM prioritātēm, un pašlaik notiek darbs pie profesionālās izglītības kompetences centru attīstības, lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo izglītību gan lielajās pilsētās, gan reģionos. Institucionālā tīkla sakārtošana ir prioritāri saistīta ar sākumskolas izglītības pakalpojumu pieejamību tuvāk bērnu dzīvesvietai un vidējās izglītības pieejamību reģionālajā līmenī. Institucionālā tīkla sakārtošana plānota, veidojot jaunu pieeju izglītības iestāžu pakalpojumu piedāvājumam: - pirmsskolas izglītība - maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietai neatkarīgi no ģeogrāfiskajiem un administratīvi teritoriālajiem kritērijiem; - sākumskolas izglītība (1.-6.klase) - pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību vietējas nozīmes autoceļu tuvumā. Nozīmīgi vērtēt arī pirmsskolas izglītības (5 līdz 6 gadu vecu bērnu) integrāciju sākumskolas izglītības iestādēs; - pamatskolas izglītība (7.-9.klase) - pielāgojot attiecīgā institucionālā tīkla specifikai; - vispārējā vidējā izglītība (10.-12.klase) - pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Pakalpojuma pieejamība nodrošināta reģionālas nozīmes autoceļu tuvumā. Atbilstoši katra reģiona attīstības scenārijiem vērtējama arī profesionālās izglītības programmu integrācija vispārējā izglītībā, konsolidējot šo izglītības iestāžu pārvaldību un izmaksas. Šādas izglītības iestādes dibinātājs ir pašvaldība; - profesionālā vidējā izglītība - pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Īsteno valsts nozīmes profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC) un pārējās profesionālās izglītības iestādes, kuru padotība pamatā plānota pašvaldībām. IZM padotībā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu tīklā notikusi strukturāla reforma: 2010./2011.mācību gadā IZM padotībā bija 54 profesionālās izglītības iestādes, 2012./2013.mācību gadā to skaits samazinājies un bija
  4. Turpinot tīkla pilnveidi un ņemot vērā, ka negatīvās demogrāfiskās tendences novadus skar lielākā mērā nekā pilsētas, IZM primāri meklēs risinājumu nelielajām (300 vai mazāk audzēkņu) profesionālās izglītības iestādēm, t.sk. plānojot to nodošanu pašvaldībām. Tādējādi varēs nodrošināt reģionālajam darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, kā arī izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, sekmējot vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu darbības efektivitāti. IZM padotībā 2013./2014.mācību gadā ir 11 nelielas profesionālās izglītības iestādes (skatīt 5.attēlu), kuras, pašvaldībām pārņemot tās savā padotībā, varētu saņemt valsts budžeta finansējumu konkrētu profesionālās izglītības programmu īstenošanai. 5.attēls Izglītojamo skaits IZM padotības profesionālās izglītības iestādēs Latvijas augstākās izglītības sistēma ir pārlieku sadrumstalota, par to liecina studējošo skaitam un tā dinamikai neatbilstoši liels augstskolu un studiju programmu skaits. Laika posmā no 2006.gada līdz 2012.gadam, samazinoties studējošo skaitam par 27%, vienlaikus ir pieaudzis augstākās izglītības iestāžu (AII) skaits. 2006.gadā Latvijā darbojās 54 akreditētas AII, 2012.gadā - 57 AII. Arī piedāvāto studiju programmu skaits 2012./2013.akadēmiskā gada sākumā bija ievērojami lielāks (912 programmu) nekā 2006./2007.akadēmiskā gada sākumā (616 programmu).5 Tas liecina par augstākās izglītības resursu sadrumstalotību, kas mazina augstskolu iespējas kļūt konkurētspējīgām starptautiskā līmenī un nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Līdzīgi ir arī studiju programmu ārējā izvērtējuma secinājumi6, kuros uzsvērtas kvalitātes atšķirības studiju virziena ietvaros, t.sk. doktorantūras līmenī. Kā kopīgi trūkumi izvērtējumā uzsvērti neskaidri definēti studiju rezultāti, programmu mērķi, novērojama programmu dublēšanās, nav attīstīta resursu koplietošana. Studējošo skaita straujam pieaugumam neadekvāts ieguldījums mācībspēku un augstskolu infrastruktūras attīstībā ir radījis grūtības saglabāt piedāvātās izglītības kvalitāti. Šādos apstākļos, ņemot vērā valsts budžeta ierobežotās iespējas, ir būtiski izveidot motivējošu mehānismu, kas veicinās AII un ZI virzību uz pieejamo resursu efektīvu kopēju izmantošanu un tiekšanos uz izcilību. Demogrāfisko izaicinājumu kontekstā augstākās izglītības iestādēm jākļūst atvērtākām pieaugušo auditorijai.
  5. Mūsdienu prasībām daļēji atbilstoša mācību vide un saturs Pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana ir pamats sekmīgai iesaistei pamatizglītībā, sociālajai iekļaušanai, personiskajai attīstībai un nodarbinātībai nākotnē. Lai panāktu, ka pāreja no pirmsskolas uz pamatskolu, ņemot vērā jaunu, uz kompetencēm balstītu mācību saturu, ir saturiski saskaņota, jāpilnveido izglītības saturs arī bērniem vecuma grupā no 1,5 līdz 4 gadiem, kā arī jānodrošina atbilstoša mācību vide. Lai uzlabotu mācību sasniegumus pamatizglītības un vidējā izglītības posmā, ir jānodrošina pilnveidotā, uz kompetenču pieejas balstītā mācība satura ieviešana, t.sk. izmantojot IKT. OECD PISA 2006.,
  6. un 2012.gada rezultāti parāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels skolēnu ar augstiem sasniegumiem lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs īpatsvars, un šis skaits turpina samazināties. Vienlaikus ir vērojama tendence, ka zēniem mācību sasniegumi ir zemāki nekā meitenēm. Ievērojot minēto, turpmākajā plānošanas periodā būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība mācību rezultātu monitoringam un cēloņsakarību noteikšanai starp mācību rezultātu ietekmējošajiem faktoriem un izglītojamo mācību sasniegumiem, lai uz kompetencēm balstītā izglītības saturā paredzētu pasākumus mācību sasniegumu uzlabošanai. Aktuāla ir arī OECD PISA pārbaudes darbos vāju sniegumu uzrādījušo jauniešu īpatsvara samazināšana. Kaut arī Latvija ir panākusi būtisku progresu dabaszinātnēs, aktuāla ir lasītprasmes un matemātikas kompetenču pilnveide, nodrošinot NAP mērķi (zemākie kompetenču līmeņi lasītprasmē 2017.gadā - 15%, 2020.gadā - 13%) un "Izglītība un apmācība 2020" mērķus, - līdz 2020.gadam nodrošināt, ka minētajās trijās kompetencēs vājš sniegums ir tikai 15% attiecīgās grupas jauniešiem. Salīdzinājumam, izvērtējot PISA rezultātus 2009.gadā, EK ir izcēlusi arī Igauniju, kur 2009.gadā vāju sniegumu lasītprasmē, matemātikā un dabaszinībās ir uzrādījuši attiecīgi tikai 13,3%, 12,7% un 8,3% jauniešu.
  7. 6.attēls Skolēni (15-16 gadu vecumā) ar zemiem mācību rezultātiem (PISA 1.līmenis), %8 Saskaņā ar IZM datiem aizvien mazāk skolēnu kārto centralizētos eksāmenus ķīmijā, fizikā un bioloģijā. Tas liecina par izglītojamo zemo interesi eksaktajās jomās. Arī augstākās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās (13%) ir viens no zemākajiem Eiropā. Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā darba tirgus disproporcijas draudus nākotnē9, ir nepieciešams palielināt studējošo īpatsvaru dabaszinātnēs un inženierzinātnēs no kopējā studējošo skaita. Nākamajā plānošanas periodā ir jāturpina STEM nepieciešamo mācību vides modernizāciju izglītības iestādēs. Ņemot vērā pieaugošo IKT nozīmi izglītības procesos, aktuāla ir mūsdienīgu elektronisko mācību līdzekļu izstrāde dažādās satura jomās. IKT integrācijai ir jānodrošina mācību/studiju vides pilnveide un jaunu mācību/studiju pieeju izveide. Pēdējos gados ir novērots atbalsta, t.sk. arī finanšu, trūkums vērtībizglītības pasākumu īstenošanai, t.sk. audzināšanas darba attīstībai. Pamatojoties uz 2007.gada pētījuma "Interešu izglītības pieejamība un piedāvājums Latvijā" rezultātiem, ir būtiski akcentēt interešu izglītības programmās iesaistīto iespējas veiksmīgāk izvēlēties profesiju un veidot savu karjeru. Atbilstoši 21.gadsimta prasībām jāattīsta profesionālās orientācijas un karjeras izglītības sistēma, jāuzlabo profesionālās ievirzes izglītības un interešu izglītības kvalitāte jauniešiem, nodrošinot mūsdienīgu un atbilstošu mācību vidi, t.sk. IKT nodrošinājumu, un jaunākās tehnoloģijas tehniskajā un zinātniskajā jaunradē. Specifiski pasākumi interešu izglītības attīstības veicināšanai tiks izstrādāti pēc plānota interešu izglītības jomas audita.
  8. Pedagogu motivācijas un profesionālās pilnveides nepietiekama sekmēšana 2009.gadā valsts budžeta grozījumi finansējumu mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai samazināja par aptuveni 50% un darba samaksas sistēmā tika veiktas būtiskas pārmaiņas, ieviešot jaunu finansēšanas principu "nauda seko skolēnam". Tādējādi ievērojami samazinājās pedagogu darba likmju skaits pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Finansēšanas princips radīja konkurenci un diferencētu pedagogu darba samaksu par vienu likmi, ietekmēja daudzu pedagogu darba samaksu, kā arī veidoja diferenciāciju pedagogu darba samaksā par vienu likmi dažādos novados ar dažādu skolēnu skaitu un skolēnu/pedagogu skaita attiecību. Latvijas demogrāfiskās un sociālekonomiskās situācijas kontekstā novados ar mazu skolēnu skaitu pedagogu atalgojums ir saglabājies ļoti zems salīdzinājumā ar tiem novadiem, kuros skolu tīkls ir sakārtots un skolēnu skaits optimāls. Vērtējot pedagogu vecuma struktūru vispārizglītojošajās skolās un profesionālās izglītības iestādēs, joprojām liela daļa pedagogu ir vecāki par 50 gadiem. Vispārizglītojošajās skolās pedagogu (līdz 30 gadu vecumam) īpatsvars pieauga nenozīmīgi. Arī izglītības jomā nodarbināto dzimumu sadalījums ir mainījies nebūtiski, joprojām visās izglītības pakāpēs pedagogu amatos dominē sievietes, it īpaši vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs. Līdz ar jauna mācību satura ieviešanu nepieciešams nodrošināt pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi, t.sk. līderību, radošumu, IKT un svešvalodu prasmes. 2013.gadā izstrādāts informatīvais ziņojums ""Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sasaistes programma", tās izstrāde un ieviešana", kura mērķis ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti. Līdztekus tam programma paredz modernas mācību un darba vides nodrošināšanu un pedagogu profesionālās izaugsmes atbalsta sistēmas pilnveidi. Liela daļa identificējamo problēmu ir saistītas ar jautājumiem, kuri ir tieši pakārtoti finansiālajiem aspektiem, līdz ar to primāri būtu jānodrošina efektīva resursu pārvaldība, ņemot vērā esošā finansēšanas modeļa pārskatīšanu un pilnveidi. Lai pilnveidotu kopējo situāciju valstī, attīstītu institucionālo izcilību un paaugstinātu pedagogu profesijas prestižu, turpināma izveidotās vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaistes programmas ieviešana.
  9. Iekļaujošās izglītības principa un individualizētas mācību pieejas nepietiekama ieviešana Iekļaujošās izglītības nodrošināšanā ir vairākas mērķa grupas - attīstības, spēju un veselības stāvokļa, sociālo apstākļu izraisītās atstumtības riskam pakļautie bērni un jaunieši, kā arī reemigrējušie un ārzemēs dzimušie Latvijas valstspiederīgo bērni un jaunieši.10 Lai gan Latvijas izglītības sistēma piedāvā pietiekami daudzveidīgas izglītības ieguves iespējas un programmas, daļa jauniešu, kuri ir uzsākuši izglītības ieguvi, izglītības procesā sastopas ar dažādām sociālekonomiskām, socializēšanās problēmām, t.sk. vardarbību vienaudžu vidū u.c., un pamet mācības, neiegūstot savam vecumam atbilstošu izglītību. 2008.gadā skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību un neturpina mācības, bija 15,5%, un tas bija augstāk nekā vidēji ES (14,9%). Šī rādītāja analīze atklāj izteiktas atšķirības dzimumu griezumā, proti, vīriešu īpatsvars skolu nepabeigušo iedzīvotāju kopskaitā attiecīgajā vecuma grupā ir aptuveni divas reizes augstāks kā sieviešu īpatsvars (2009.gadā attiecīgi 17,2% un 9,4%, 2011.gadā - 15,8% un 7,5%, 2012.gadā - 14,5% un 6,2%). Jau 2011.gadā minētais rādītājs bija samazinājies līdz 11,6% un 2012.gadā līdz 10,2%. Tomēr ir veicams nopietns darbs, lai līdz 2020.gadam uzlabotu šo rādītāju, kā arī nodrošinātu prevencijas pasākumus tiem izglītojamajiem, kam draud izglītību priekšlaicīgas pamešanas risks, kā arī turpinātu kompensējošo pasākumu kā otrās iespējas izglītības piedāvājums īstenošanu. Saskaņā ar 2010.gada Eurostat datiem Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir trešais lielākais to bērnu vecumā līdz 17 gadiem īpatsvars, kuri ir nabadzības un atstumtības riska grupā. Salīdzinot ar OECD valstu (t.sk. ar Igaunijas un Lietuvas) vidējiem rādītājiem, Latvijas izglītības sistēma lielākā mērā kompensē nelabvēlīga ģimeņu sociāli ekonomiskā statusa ietekmi uz sasniegumiem. Latvijā ir konstatēta ievērojama sociālekonomiskā stāvokļa indeksa vidējās vērtības atšķirība tieši lauku skolu skolēniem un mazpilsētu un pilsētu skolu skolēniem, un tas norāda uz lauku skolēnu būtiski nelabvēlīgāku sociāli ekonomisko statusu. Arī 2014.-2020.plānošanas periodā tiks nodrošinātas dotācijas sākumskolas skolēnu ēdināšanai, kā arī citi atbalsta pasākumi, tomēr sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai ir nepieciešama starpnozaru pieeja. Lai arī ir izveidojusies nepieciešamība izglītības sistēmām reaģēt uz dažādību un nodrošināt visu iedzīvotāju sekmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā, bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām netiek nodrošināts pietiekams atbalsts izglītības iegūšanas procesā. Ir turpināma personu ar speciālām vajadzībām iekļaušana vispārējās izglītības sistēmā. Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu atbalstu personām ar speciālām vajadzībām, būtiski ir nodrošināt, ka vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs ir atbalsta personāls. Ņemot vērā pieaugošo audzēkņu skaitu ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošās skolās, nozīmīga ir vispārizglītojošo skolu un speciālo izglītības skolu pedagogu mijiedarbība un zināšanu pārnese, un profesionālā pilnveide, tādējādi sekmējot izpratni par personām ar speciālām vajadzībām. Aktuāla ir bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām saskarsmes prasmju, socializēšanās un iekļaušanās sekmēšana un kompleksu iekļaušanas pasākumu izstrādāšana un piedāvāšana, kas vienlaikus veicinātu sabiedrības izpratni par šādu personu grupu ierobežojumiem un vajadzībām. Jaunieši var sastapties ar sociālekonomiskām, socializēšanās problēmām, t.sk. vardarbību vienaudžu vidū (saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2009./2010.gadā veikto un 2012.gadā publiskoto pētījumu par skolēnu veselības ieradumiem 39 valstīs, Latvijā ir vieni no augstākajiem vienaudžu vardarbības rādītājiem11), un pamet mācības, neiegūstot savam vecumam atbilstošu izglītību. Izglītības priekšlaicīgas pārtraukšanas problēmas risināšanā nozīmīga loma ir drošai videi izglītības iestādē. Nepieciešams arī pilnveidot to jauniešu sniegumu, kuriem ir liels mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risks un zems pamatprasmju līmenis, piemēram, savlaikus apzināt tos skolēnus, kuru sniegums pamatprasmju apguvē ir zems vai nepietiekams visos izglītības posmos, sniegt viņiem individualizētu atbalstu, nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu izglītību un aprūpi agrīnā bērnībā.12 Jāsekmē trešo valsts pilsoņu un nacionālo minoritāšu, t.sk. romu bērnu un jauniešu, iesaiste Latvijas izglītības sistēmā, ņemot vērā kultūrvēsturiskās tradīcijas.
  10. Profesionālās izglītības nepietiekama pievilcība Iepriekšējos gados ir novērots izglītojamo īpatsvara pieaugums profesionālajās izglītības programmās par 5,7%, tomēr vispārējā vidējā izglītībā un profesionālajā vidējā izglītībā iesaistīto izglītojamo īpatsvars ir nelīdzvērtīgs. 2012.gadā izglītojamo skaita attiecība vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības posmā bija aptuveni 61:
  11. Saskaņā ar EM prognozēm turpmākajos gados vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem, kuriem nav profesionālās kvalifikācijas. Lai veicinātu jauniešu nodarbinātību un ātrāku iekļaušanos darba tirgū, izstrādāts jauns un pilnveidots esošais profesionālās izglītības programmu (1-1,5 gada) piedāvājums, kuru īstenošanu plānots turpināt arī 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Lai paplašinātu izglītojamo spēju elastīgi reaģēt konkurences apstākļos un veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos, it sevišķi specifiskām izglītojamo grupām, piemēram, priekšlaicīgi mācības pārtraukušajiem, migrantiem, personām ar invaliditāti u.c., būtu meklējami kompleksi risinājumi profesionālās izglītības pievilcības sekmēšanai, palielinot audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības programmās, kā arī mazinot to audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības iestādēs, kuri ir atskaitīti nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ. Īpaša uzmanība turpmākajos gados būtu pievēršama sadarbības stiprināšanai ar darba devējiem profesionālās izglītības pārvaldībā, profesionālās izglītības programmu īstenošanā, t.sk. prakses nodrošināšanā, ka arī attīstot tādus jaunas profesionālās izglītības principus kā modulārās profesionālās izglītības programmu izstrāde un darba vidē balstīta profesionālā izglītība. Darba vidē balstītas profesionālās izglītības nodrošināšanā šobrīd ir augsta līmeņa ES, t.sk. Latvijas, izglītības un nodarbinātības politikas prioritāte. Profesionālo izglītību un nodarbinātību aplūko integrētā veidā kā vienota procesa neatņemamas sastāvdaļas, tādējādi pasvītrojot darba devēju un sociālo partneru iesaistes nepieciešamību un nozīmību jau agrīnās profesionālās izglītības īstenošanas stadijās, tajā skaitā attiecībā uz profesionālās izglītības saturu un tā īstenošanas formām.
  12. Augstais bezdarbs jauniešu vidū Saskaņā ar CSP datiem Latvijā 2013.gadā ir apmēram 255 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. 2013.gada otrajā pusgadā aptuveni 70 tūkstoši jauniešu bija nodarbināti, 18 tūkstoši jauniešu meklēja darbu un 148 tūkstoši jauniešu tiek uzskatīti par ekonomiski neaktīviem (pārsvarā mācās vai studē). No Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaita 9,5 % bija jaunieši, t.sk. 71% šo jauniešu nav kvalifikācijas vai ir darba tirgus vajadzībām nepietiekams izglītības līmenis. Dzimumu vienlīdzības aspektā salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā vērojama darba tirgus disproporcija13 atsevišķās nozarēs, piemēram, izglītībā un veselībā. Svarīga nozīme profesijas izvēlē ir skolai un tam, vai un kādā veidā skolēnam ir radīta interese par noteiktām jomām un vai tā ir apzināta un mērķtiecīga. Viens no jaunatnes politikas uzdevumiem ir veidot draudzīgu, uz jauniešiem vērstu atbalsta sistēmu, kas piedāvā plašas iespējas attīstībai, sociālajai iekļaušanai un sociālajai kohēzijai, sekmējot jauniešu konkurētspēju darba tirgū, t.sk. radot iespēju īsā laikā iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu kvalifikāciju. Nepieciešams samazināt jauniešu ar zemām pamatprasmēm īpatsvaru, nodrošinot apmācību īstenošanu jauniešiem - bezdarbniekiem, jauniešiem, kas priekšlaicīgi pametuši izglītības iegūšanu, un ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem, tādējādi veicinot viņu sociālo iekļaušanu un konkurētspēju darba tirgū, attīstot viņu sociālās, pilsoniskās un komunikatīvās prasmes, līdztekus nodrošinot atbalstu neformālās izglītības mācību programmu jauniešiem izstrādei, to aprobācijai jauniešu centros un izglītības iestādēs sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem. Karjeras izglītība un karjeras atbalsta pasākumi ir nozīmīgs priekšnosacījums jauniešu apzinātai izglītības un turpmākās karjeras izvēlei. IZM sadarbībā ar iesaistītajiem partneriem turpina uzsākto darbu, lai paplašinātu Karjeras attīstības atbalsta sistēmas (KAAS) koncepciju, īpaši uzsverot karjeras izglītības nozīmi gan vispārējā, gan profesionālajā, gan augstākajā izglītībā, kā arī lai stiprinātu nozaru un darba devēju iesaisti profesiju pasaules izzināšanā, novēršot atbildīgo un iesaistīto institūciju nepietiekamo un atšķirīgo izpratni par KAAS mērķa grupām un attiecīgo pakalpojumu veidiem, nepietiekamo starpnozaru sadarbības koordināciju un resursu sadrumstalotību. Īstenojot karjeras izglītības atbalsta pasākumus, t.sk. augstākās izglītības iestādēs, lai mazinātu izglītības programmu nepabeigušo izglītojamo skaitu, veicināma sadarbība ar nozares uzņēmumiem tehniskās un intelektuālās jaunrades pasākumu īstenošana vides un dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, būvniecības, veselības aprūpes un vides aizsardzības jomā. Sadarbība ar darba devējiem paaugstina profesionālās izglītības pievilcību un motivē skolēnus iegūt augstāko izglītību. Kvalitatīvas karjeras izglītības īstenošanai izglītības sistēmā pedagogiem šobrīd ir nepietiekamas profesionālās kompetences karjeras pasākumu īstenošanā, t.sk. komunikācijā, informācijas apstrādē un darbā ar IKT. Kopš 2012.gada 1.septembra Latvijas vispārizglītojošajās skolās ir nodarbināti 54 karjeras konsultanti.
  13. Augstākās izglītības internacionalizācija un starptautiskā konkurētspēja Pieaugot globālajai konkurencei augstākajā izglītībā un zinātnē un vienlaikus samazinoties potenciālajam studējošo skaitam Latvijā, aktualizējas nepieciešamība izveidot elastīgu augstākās izglītības sistēmu, kas ir starptautiski atvērta, plaši pieejama, kvalitatīva, t.i., tāda, kas spēj apmierināt pieprasījumu pēc atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem saskaņā ar Latvijas tautsaimniecības attīstības vajadzībām un globālā izglītības tirgus tendencēm un vienlaikus veicina indivīda personības izaugsmi un sabiedrības attīstību. Augstākās izglītības atvērtības starptautiskai sadarbībai un informācijas apmaiņai veicināšana, kā arī eksportspējas kāpināšana ir viens no prioritārajiem augstākās izglītības attīstības rīcības virzieniem. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ir definēts mērķis palielināt ārvalstu studentu īpatsvaru augstskolās Latvijā līdz vismaz 10% no kopējā studējošo skaita (skatīt 7.attēlu). Kopš 2010.gada, kad minētais rādītājs bija 1,9%, Latvija sasniegusi zināmu progresu, jo 2012./2013.akadēmiskā gada sākumā ārvalstu studentu īpatsvars veidoja jau 3,7% no kopējā studējošo skaita. Tomēr tas vēl nav pietiekams, lai sasniegtu mērķi. 7.attēls Ārvalstu studentu skaits no kopējā studējošo skaita, % Viens no rādītājiem augstākās izglītības sistēmu starptautiskās konkurētspējas salīdzinājumam ir tās pievilcība.14 Latvijas augstākās izglītības studiju un pētniecības vide ir noslēgtāka nekā labākajās ārzemju augstskolās. To daļēji nosaka studiju kvalitāte un normatīvie ierobežojumi. Studiju kvalitāte ir cieši saistīta ar akadēmiskā personāla kvalifikāciju un zinātnisko darbību, kas ilgstoši nepietiekama finansējuma dēļ turpina pazemināties. Pēdējos gados ir samazinājies akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars, ir ierobežotas iespējas piesaistīt kvalificētu ārvalstu akadēmisko personālu (to kavē obligātās prasības latviešu valodas zināšanām un zemais atalgojums); ir vērojama akadēmiskā personāla "novecošanās", ir nepietiekama mācībspēku sastāva atjaunošana, nomaiņa un iesaiste tālākizglītībā. Arī zinātniskās darbības intensitāte un augstākās izglītības sasaiste ar tautsaimniecību un pētniecības institūcijām ir nepietiekama (2008.gadā finansējuma apmērs bija 5,63 miljoni latu, bet kopš 2009.gada finansējums netiek piešķirts). Turklāt nepietiekami ieguldījumi augstākajā izglītībā un studējošo dzīves un sociālajā infrastruktūrā, vienlaikus nosakot mērķi palielināt ārvalstu studējošo skaitu, rada risku, ka Latvijas augstākās izglītības konkurētspējīgā priekšrocība būs zema pakalpojuma cena, un līdz ar to tiks piesaistīti studenti ar zemāku zināšanu līmeni, kas neveicinās mūsu valsts prestižu vienotajā augstākās izglītības telpā.
  14. Neefektīva augstākās izglītības finansēšana un pārvaldība Latvijā jau sesto gadu pēc kārtas studējošo skaits samazinās. 2012./2013.akadēmiskajā gadā, salīdzinot ar 2005./2006.akadēmisko gadu, kad studentu skaits Latvijā sasniedza maksimālo līmeni, studentu skaits Latvijā ir samazinājies par 28%. Iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem pakāpeniski pieaug, sasniedzot 2012.gada rādītāja vērtību - 37,2% (30,1% 2009.gadā). Tomēr, ievērojot demogrāfiskās tendences un studējošo skaita krasu samazinājumu, lai sasniegtu pamatnostādnēs izvirzīto mērķi - 2020.gadā 40% iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem ir augstākā izglītība - , ir jānodrošina lielāka augstākās izglītības pieejamība un efektīva esošo resursu pārvaldība. Latvijā ir relatīvi liels privāto AII skaits: līdztekus 17 valsts augstskolām savu darbību veic 16 juridisko personu dibinātas augstskolas (tajās studē 27% no studējošo kopskaita). Valsts finansētās augstākās izglītības studiju vietas Latvijā ir pieejamas tikai pusei no visiem pilna laika studējošajiem jeb 37% no studējošo kopskaita (2013.), un šī situācija izraisa diskusijas par taisnīgumu publisko līdzekļu izmantošanā. Valsts finansējuma īpatsvars augstākajai izglītībai 2012.gadā veidoja tikai 0,6% no iekšzemes kopprodukta, tas ir viszemākais rādītājs ES. Šāds augstākās izglītības publiskais finansējums Latvijā pašreiz nenodrošina pilnu vienas studiju vietas finansējumu, augstākās izglītības pieejamību sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām un nav pietiekams inovatīvu, uz augstākās izglītības attīstību vērstu pasākumu un projektu finansēšanai. Šobrīd 52% studējošo apvieno studijas un darbu, t.sk. viena trešā daļa studējošo strādā pilnas slodzes darbu.15 Šis apstāklis ir viens no augstākās izglītības kvalitātes apdraudējumiem, jo studējošie neapmeklē nodarbības vai tām sagatavojas nepietiekami. Rezultāts ir tāds, ka samazinās studentu vidējās atzīmes, nodarbību apmeklējums un laiks, ko studenti atvēl neatkarīgām studijām.16 Akadēmiskā personāla atalgojums dažādās AII ievērojami atšķiras pat viena akadēmiskā amata ietvaros. Atalgojuma apmērs nemotivē jaunus cilvēkus, talantīgus un kvalificētus speciālistus pievērsties akadēmiskajam un zinātniskajam darbam Latvijas AII. Augstskolu stratēģiskajā vadībā maz iesaistītas ārējās ieinteresētās organizācijas un grupas, t.sk. pašvaldības un nozaru asociācijas. IZM ir uzsākusi darba devēju un nozaru asociāciju iesaistīšanu valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanas procesā un studiju virzienu pārvaldībā. Lai nodrošinātu pieejamu kvalitatīvu augstāko izglītību, sekmētu piedāvājuma atbilstību darba tirgus prasībām, stiprinātu saikni ar zinātni un pētniecību un efektīvi izmantotu valsts budžeta līdzekļus, ir jāturpina izstrādāt un pēctecīgi ieviešams jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis, jāievieš kvalitātes vadības sistēma AII, kā arī nepieciešama turpmāka sadarbība un pašvaldību, darba devēju un nozaru organizāciju integrācija augstskolu un studiju procesa pārvaldībā.
  15. Pieaugušo iesaiste izglītības pasākumos Mūžizglītības politikas pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam ir noteikts, ka 2013.gadā Latvijā 12,5% pieaugušo iedzīvotāji tiks iesaistīti izglītības pasākumos. Taču iedzīvotāju dalība pieaugušo izglītībā laika posmā no 2004.gada (8,4%) līdz 2011.gadam (5,0%) samazinājās par 3,4% punktiem. 2012.gadā pieaugušo dalība izglītības procesā ir palielinājusies, sasniedzot 7% (
  16. - 5,0%). Tomēr Latvijas sasniegums joprojām atpaliek no Eiropas vidējā rādītāja vērtības - 8,9%. Saskaņā ar pieaugušo izglītības apsekojuma datiem 2011.gadā iedzīvotāji, kuri vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, kā kavējošus minēja šādu faktorus: pārāk lielas izmaksas - 53,3% nevarēja tās atļauties, 35,0% nevarēja savienot mācības ar darbu, un 30,8% minēja ģimenes apstākļus. Lai sasniegtu mērķi, ka 2020.gadā 15% no pieaugušajiem ir iesaistīti izglītībā, nepieciešams paplašināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu, pilnveidot normatīvo regulējumu, kā arī nodrošināt efektīvu resursu (t.sk. finanšu) pārvaldi, izmantojot esošās infrastruktūras iespējas. Patlaban netiek pietiekami novērtēta bibliotēku, muzeju, kultūras centru un kultūrizglītības iestāžu nozīme iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidē visa mūža garumā.
  17. Izglītības monitoringa sistēmas trūkums 2009.gada augustā, nomainot iepriekšējo Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmu (LIIS), izglītības iestādes ir uzsākušas darbu ar Valsts izglītības informācijas sistēmu (VIIS), tādējādi nodrošinot iespēju iegūt visaptverošus datus par pretendentiem uz vietu pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestāžu izglītojamajiem, kā arī datus par pedagoģisko personālu, pedagogu tarifikācijām. Lai sekmētu mūžizglītības procesu vadību un monitoringu, nodrošinot visaptverošu informatīvo bāzi, viens no galvenajiem aspektiem ir VIIS sistēmas funkcionalitātes ilgtspējas nodrošināšana un turpmāka attīstība, papildinot to ar informāciju par pieaugušo izglītības iespējām. Iepriekš paveiktā kontekstā būtu turpināma iesākto starptautisko projektu īstenošana, attīstot sadarbību ar vadošajām Eiropas pētījumu institūcijām. Nepieciešams veicināt augstskolu iekšējās kvalitātes sistēmu pilnveidošanu atbilstoši starptautiski atzītām kvalitātes vadības vadlīnijām. Lai sekmētu mūžizglītības procesu vadību un monitoringu, būtu nepieciešama regulāri apkopojama informācija par pieaugušo izglītības iespējām pašvaldībās. Nepieciešams izveidot vienotu augstākās izglītības informācijas apmaiņas sistēmu un AII absolventu darba gaitu monitoringa sistēmu, lai iegūtu informāciju pamatotu lēmumu pieņemšanai. Lai nodrošinātu efektīvas, uz pierādījumiem balstītas izglītības politikas veidošanu, ir nepieciešams izveidot visu līmeņu izglītības politikas ieviešanas un izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas vērsta uz politikas analīzes kapacitātes attīstīšanu valsts pārvaldē, augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās. Jāveic mācību sasniegumus ietekmējošo faktoru padziļināta izpēte (t.sk. par salīdzinoši zemajiem zēnu vidējiem mācību sasniegumiem) ciešā saistībā ar starptautiski salīdzinošo izglītības pētījumu un nacionālo standarta monitoringa instrumentu sniegtajiem rezultātiem. Būtiska nozīme ir arī ar izglītības nozari netieši saistīto faktoru (piemēram, sociālekonomisko) ietekmes uz izglītības kvalitāti izpētei. Ir nepieciešams stiprināt sadarbību ar pētnieku grupām, kas veic dažādus ar izglītības politikas mērķu sasniegšanu saistītus pētījumus un nodrošina izglītības politikas veidotājus un lēmumu pieņēmējus ar svarīgiem datiem. Koordinētai iesaistīto pušu sadarbībai, kā arī saskaņotai un uz nākotnes darba tirgus vajadzībām orientētai izglītības politikai ir jābūt sasaistē ar darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu. Lai noteiktu Latvijas izglītības sistēmas kvalitāti, ka arī salīdzinātu to ar izglītojamo zināšanu līmeni citās valstīs, nepieciešams nodrošināt Latvijas dalību starptautiskos pētījumos. II. IZGLĪTĪBAS POLITIKAS PAMATPRINCIPI, VIRSMĒRĶIS UN APAKŠMĒRĶI 21.gadsimtā izglītošanās notiek visa mūža garumā, un tā ir mūsu ikdienas sastāvdaļa - apzināta izvēle un gandarījums; zināt un prast vairāk, ātrāk, precīzāk; mācīties un studēt ar sapratni un patiku, mācīties citam no cita neatkarīgi no sociālā, ekonomiskā vai veselības stāvokļa; mācīties individuālām prasībām piemērotā vidē, izmantojot modernus mācību līdzekļus. Politikas pamatprincipi Cilvēkorientēta izglītība - īstenotā izglītības politika ir vērsta uz cilvēka personīgo izaugsmi, pašpilnveidi katrā dzīves posmā, visās dzīves jomās mūža garumā, tādējādi radot priekšnosacījumus katra iedzīvotāja uzņēmības, adaptācijas spēju attīstīšanai un panākot sociālo iekļaušanos, nodarbinātību un aktīvu pilsonisku līdzdalību. Iekļaujošās izglītības nodrošināšanā ir vairākas mērķa grupas - attīstības, spēju un veselības stāvokļa, sociālo apstākļu izraisītās atstumtības riskam pakļautie bērni un jaunieši, reemigrējušie un ārzemēs dzimušie Latvijas valstspiederīgo bērni un jaunieši. Izglītības politikas aktivitātes ir vērstas uz personas, nevis institūcijas ieguvumiem. Nozīmīga loma principa īstenošanā ir drošas izglītības iestādes videi, iekļaujošajai izglītībai un individualizētai pieejai katra iedzīvotāja zināšanu, spēju un talantu attīstībai. Cilvēkorientētas izglītības politikas veidošanā ģimenei, pedagogiem un pārējām izglītības procesos ieinteresētajām pusēm ir neatsverama loma bērnu un jauniešu vērtību sistēmu veidošanā un izrietoši - godprātīgas un patriotiskas jaunās paaudzes izglītošanā, tāpēc nozīmīga ir visu pušu sadarbība un pilnvērtīga iesaiste. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai - izglītība ilgtspējīgai attīstībai ir process dzīves garumā un mudina cilvēkus atbildīgi rīkoties ikdienas dzīvē un dzīvot, un realizēt sevi saskaņā ar sociālo, kultūras, ekonomisko un dabas vidi sev apkārt. Tas nozīmē dzīvot ar skatu nākotnē - prast radoši atrisināt krīzes situācijas un adaptēties jaunā vidē.17 Izglītības ilgtspējīgas attīstības mērķis ir cilvēks, kurš dzīvo ne tikai saskaņā ar dabu un mierpilnā saskaņā ar citām kultūrām, bet arī spēj sevi pilnvērtīgi realizēt tautsaimniecībā un sabiedrībā kopumā, nodrošinot resursu ilgtermiņa un pārdomātu izmantošanu. Šāds cilvēks prot izprast lokālas problēmas, kā arī skatīt tās globālā kontekstā, izprast ar cieņu citas kultūras, kā arī radīt mierpilnu un ilgtspējīgu sabiedrību un tās ekonomisko izaugsmi. Uz zināšanām balstītas sabiedrības veicinošā izglītība - mūsdienu sabiedrības attīstības procesā strauji mainās zināšanas un to izmantojums, kompetences, kuras nepieciešamas darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Lai cilvēks varētu veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālajām pārmaiņām, nezaudētu darbu, būtu sociāli un ekonomiski aktīvs, viņam ir nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, iemaņas un prasmes. Izglītības politika, kas plānota turpmākajiem septiņiem gadiem, būs jāīsteno laikā, kad zināšanām un informācijas apritei ir daudz lielāka ietekme uz sociālajiem un politiskajiem procesiem kā līdz šim. Lai gan informācijas sabiedrības ideja ir balstīta tehnoloģiju attīstībā, zināšanu sabiedrība ietver daudz plašākas sociālās, ētiskās un politiskās dimensijas. Izglītības politikai jāiet ciešākā kopsolī ar tehnoloģiskajiem sasniegumiem 21.gadsimta izglītības vides un individualizētāku mācīšanās pieeju īstenošanā. Pamatnostādņu pamatprincipi ir fokusēti uz iespēju paplašināšanu indivīdam, t.sk. uzsverot iekļaujošās izglītības lomu. Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas periodā īstenotās nozares politikas turpmākajos septiņos gados plānotā attīstība ir izteikti mērķorientēta salīdzinājumā ar 2007.-2013.gada procesorientēto pieeju. Plānotās politikas īstenošana balstīta uz detalizētākiem rezultatīvajiem rādītājiem. Izglītības attīstības politikas virsmērķis - kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei Pamatnostādņu apakšmērķi Pamatnostādņu apakšmērķi noteikti saskaņā ar iepriekšējā plānošanas perioda analīzē konstatēto problemātiku un izaicinājumiem nākotnei. Satura kvalitāte, prasmes un pārvaldība ir atslēgvārdi kopējās Eiropas tautsaimniecības attīstības ietvarā, kas uzsver izaugsmi, labklājību un prasmes. Saistībā ar ES vienoto stratēģiskās plānošanas ietvaru 2014.-2020.gadam izglītības politikai ir noteikti ex-ante nosacījumu izpildes kritēriji četrās tematiskajās jomās: priekšlaicīga mācību pārtraukšana, augstākā izglītība, mūžizglītība un profesionālā izglītība. Ar detalizētu minēto jomu analīzi var iepazīties pamatnostādņu 2.pielikumā.
  18. Izglītības vide: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru Izglītības vides kvalitāti visos izglītības līmeņos nosaka:
(1)izglītības saturs, kas veicina indivīdu zināšanu, kompetenču un prasmju attīstību un nostiprināšanu,
(2)profesionāli un kompetenti mācībspēki, kas nodod šo izglītības saturu izglītojamiem,
(3)mūsdienīga izglītības vide un izglītības process, kas veicina satura uztveri un apguvi,
(4)iekļaujošās izglītības principa iedzīvināšana, kas paredz vienādu iespēju neatkarīgi no izglītojamo vajadzībām un spējām, mantiskā, sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģijas un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, dzīvesvietas un nodarbošanās pieejamā, cienošā un atbalstošā vidē.
  1. Indivīdu prasmes: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē Profesionālās un sociālās prasmes vismērķtiecīgāk tiek pilnveidotas, indivīdam izvēloties atbilstošu turpmākās profesionālās attīstības ceļu, vienlaikus paredzot atbalsta mehānismus mācības pametušajiem un izglītību neieguvušajiem, tādējādi paaugstinot vispārējo Latvijas sabiedrības izglītības līmeni un sekmējot nodarbinātību, ar ārpus formālās izglītības pasākumiem sekmējot izglītojamo pilsonisko līdzatbildību un sabiedrisko aktivitāti, kā arī nostiprinot mūžizglītības principu.
  2. Efektīva pārvaldība: uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību Resursu pārvaldības efektivitātes uzlabošana nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, attīstot institucionālo izcilību, ietver sevī izglītības kvalitātes uzraudzības jeb monitoringa ieviešanu, kas visām ieinteresētajām pusēm dod iespēju izsekot, novērtēt un izrietoši ietekmēt ar izglītību saistītos procesus un rezultātus, finansēšanas modeļu pilnveidi, t.sk. resursu konsolidāciju, izglītības pieejamības nodrošināšanu un izglītības starptautiskās konkurētspējas sekmēšanu. III. RĪCĪBAS VIRZIENI IDENTIFICĒTO PROBLĒMU RISINĀŠANAI
  3. Apakšmērķa "Izglītības vide: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru" rīcības virzieni 1.
  4. Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām kompetencēm orientēta, radošumu, inovāciju un veselīga dzīvesveida veicinoša izglītības satura pilnveide Darbs tiks vērsts uz vispārējās izglītības satura izstrādi, kas balstīts kompetences pieejā. Īpašs atbalsts tiks sniegts pirmsskolas izglītībai un metodikas un darba organizācijas modeļu izveidei darbam ar bērniem no 1,5 līdz 4 gadiem, t.sk. arī metodiskais atbalsts bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem ģimenē, nodrošinot individualizētu bērna vecumposmam atbilstošu attīstību. Tiks nodrošināts atbalsts uz kompetencēm balstīta mācību satura un metodikas izstrādei bērniem no 5 gadiem līdz 6.klasei, īstenojot satura aprobāciju modernā mācību vidē, sekmējot agrāku vispārējās vidējās izglītības apguvi. Tiks nodrošināts
(1)atbalsts izglītības satura pilnveidei un inovatīvu mācību līdzekļu izstrādei (t.sk. skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai sociālo zinātņu jomā vispārējā izglītībā), ietverot jaunas kompetences, t.sk. uzņēmējspējas, veselīgs dzīvesveids, finanšu pratība, pilsoniska izglītība, cilvēkdrošība;
(2)atbalsts svešvalodu mācību satura un apguves metodikas aktualizēšanai/pārskatīšanai
  1. - 12.klasei, t.sk. mācību metodikas svešvalodas izmantojumam mācību satura apguvei, stiprinot skolēnu valodu pratību un radošuma attīstīšanu. Tiks uzsākta pamatizglītības (
  2. - 9.klase) posma satura ieviešana, pakāpeniski nostiprinot pamatizglītības posma kompetenču pieejā balstītu pamatizglītības saturu. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem profesionālajā izglītībā tiks nodrošināta darba vidē un praksē balstītas pieejas (elementu) ieviešana profesionālajā izglītībā. Tiks turpināta nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izstrāde un darbs tās sasaistei ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru. Turpināsies profesiju standartu un profesionālo kvalifikācijas pamatprasību, profesionālās izglītības programmu un kvalifikācijas eksāmenu satura izstrāde saskaņā ar izveidoto kvalifikāciju struktūru, noteiktajām pamatprofesijām, kā arī ar kvalifikācijas prasībām saistītajām profesijām un specializācijām. Lai nodrošinātu atbilstību nozaru kvalifikāciju struktūrai un mainīgajām darba tirgus prasībām, atbalsts paredzēts modulārās izglītības programmu ieviešanai, profesionālo kompetenču programmu nodrošināšanai, katrā modulārajā profesionālās izglītības programmā iekļaujot moduļus: "iniciatīva un uzņēmējdarbība", "sabiedrības un cilvēka drošība", "informācijas un komunikācijas tehnoloģijas", "sociālās un pilsoniskā prasmes", "valodas, kultūras izpratne un izpausme". Īpaši akcentēta arī veselības izglītības satura iekļaušana profesionālās izglītības programmās. Augstākās izglītības jomā šī rīcības virziena ietvaros plānots pilnveidot augstākās izglītības studiju saturu un augstākās izglītības studiju programmu klasifikāciju, paredzot iespējamās izmaiņas normatīvajā regulējumā un studiju programmu saturā. Plānots īstenot augstākās izglītības pārstrukturizēšanas pasākumus, kas vērsti uz studējošo skaita proporcijas maiņu atbilstoši darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm, palielinot darba devēju lomu un motivāciju kvalitatīvas prakses nodrošināšanā un sniedzot atbalstu 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžu) piedāvājuma palielināšanai (tā netiek veikta uz pārējo augstākās izglītības līmeņu rēķina) un programmu īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras modernizēšanai. 1.
  3. Pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana Šī rīcības virziena ietvaros ir paredzēts ieviest pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmu. Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanai ir plānots uzlabot profesionālo mācību priekšmetu pedagogu mūžizglītības kompetences (svešvalodu, IKT prasmes) un profesionālās kompetences (uzņēmējspējas, finanšu pratība, līdera spējas, radošums, prasmes darbam ar izglītojamajiem, kam ir dažāds spēju un prasmju līmenis), kā arī pilnveidot pedagogu un prakses vadītāju praktiskās iemaņas darbavietā. Šie pasākumi paaugstinās mācībspēku kvalifikāciju un labvēlīgi ietekmēs izglītojamo mācību rezultātus. Pedagogi būs spējīgi apgūt jaunās tehnoloģijas un pilnveidot mācīšanās un mācīšanas procesus. Kopumā būtiska loma minētajām aktivitātēm būs jaunu pedagogu piesaistei un motivācijai strādāt profesijā. Ir paredzēts pilnveidot profesionālās izglītības iestāžu administratīvā un pedagoģiskā personāla kompetences mācību organizācijas, metodisko jautājumu un tehnoloģiju attīstības kontekstā, tas pilnveidos profesionālās izglītības iestāžu prestižu. Lai pedagogi būtu atbilstoši sagatavoti darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, tiks organizēta pedagogu pilnveide darbam ar mūsdienīgiem mācību un metodiskajiem līdzekļiem. Turklāt tiks nodrošināta pedagogu profesionālās kompetences pilnveide mācību satura un valodas integrētas apguves metodikā. Lai veicinātu pedagogu savstarpēju starptautisko sadarbību, pilnveidotu pedagogu svešvalodu un IKT spējas un veidotu IKT kā daļu no ikdienas dzīves mācību telpā, tiks atbalstīta E-Twinning projektu īstenošana. Šajā rīcības virzienā plānoto pasākumu īstenošanā būs nodrošināta pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, kā arī paaugstināta pedagogu motivācija. Arī augstākās izglītības kontekstā plānoti pasākumi, kas vērsti uz cilvēkresursu piesaisti, stiprinot gan Latvijas akadēmiskā personāla kapacitāti, gan piesaistot ārvalstu mācībspēkus, kas uzlabos augstākās izglītības konkurētspēju un sekmēs internacionalizāciju. Profesoru un pārējā akadēmiskā personāla atalgojums Latvijā ir vērtējams kā zems, tas ir būtiski zemāks kā ne tikai augsti attīstītās valstīs Rietumeiropā un citur pasaulē, bet arī salīdzinot ar ekonomiskās attīstības līmeņa ziņā Latvijai tuvu esošajām valstīm kā Čehiju, Argentīnu, Turciju.18 Tas gan starptautisku pētījumu atzinumos19, gan augstskolu vērtējumā ir bremzējošs apstāklis iespējām piesaistīt augsti kvalificētu akadēmisko personālu no ārvalstīm un apdraud iespējas izpildīt Augstskolu likumā noteikto prasību, sākot ar 2014.gada 1.septembri, nodrošināt studiju procesu ar mācībspēkiem no ārvalstīm vismaz 5% apmērā. Profesora zemākā algas likme ir 1175,3 euro mēnesī. Kā liecina pētījumi, profesora amatam sarežģītības un kvalifikācijas ziņā atbilstošu speciālistu atalgojums privātajā sektorā Latvijā ir līdz 2,14 reizēm augstāks nekā augstskolu profesoru vidējais atalgojums.20 Tādēļ būtiski ir paredzēt pasākumu kopumu akadēmiskā personāla atalgojuma pieaugumam. Ārvalstu akadēmiskā personāla piesaiste ir svarīga ne tikai augstākās izglītības internacionalizācijai, tā veicinās arī labāko absolventu palikšanu darbā augstskolās mācībspēku vai pētnieku amatos, studiju kvalitātes pieaugumu un augstākās izglītības studiju vides atbilstību mūsdienās vispārpieņemtiem darbības principiem. Šajā rīcības virzienā plānoto darbību īstenošana nodrošinās pedagogu profesionālo pilnveidi, paaugstinās pedagogu motivāciju, kā arī sakārtos darba samaksas sistēmu, izrietoši sekmējot pedagogu (vecumā līdz 29 gadiem) piesaisti. 1.
  4. 21.gadsimtam atbilstīgas izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana Šī rīcības virziena ietvaros plānots atbalsts modernas mācību vides nodrošināšanai, ietverot dabaszinātņu kabinetu iekārtošanu pamatizglītības programmas īstenošanai, izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides pielāgošanai tā izvietošanai vispārējās izglītības iestādēs, kas īsteno arī profesionālās izglītības programmas, un pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādēs, atbalsts dienesta viesnīcu modernizācijai. Atbalsts inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā un mācību vides ergonomiskai iekārtošanai vispārējās izglītības iestādēs, jo īpaši reģionālas nozīmes vidusskolās, dienesta viesnīcu modernizācijai. Atbalsts izglītības iestādēm, kas īsteno metodiskā centra funkcijas STEM un IKT jomā, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti un veicinātu mūsdienīgas metodikas izmantošanu izglītībā, atbalsts pašvaldībām vispārizglītojošo skolu sporta infrastruktūras pilnveidei. Arī profesionālajā izglītībā tiks turpināta mācību vides uzlabošana atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai - atbalsts plānots profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. kultūrizglītības iestāžu infrastruktūras, tostarp sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūru, izveidei un uzlabošanai, t.sk. jaunu profesionālo izglītības programmu īstenošanas nodrošināšanai. Infrastruktūras un aprīkojuma modernizēšana paredzēta arī augstākās izglītības iestādēs, t.sk. koledžās, kas īsteno STEM un IKT studiju programmas. 1.
  5. Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana Lai īstenotu praksē iekļaujošās izglītības pamatprincipus, nepieciešams apzināt sociālās atstumtības riskam pakļautos bērnus un jauniešus izglītības iestādēs, kā arī ārpus tām, identificēt izglītības neapguves cēloņus, izstrādāt pasākumus noteikto cēloņu novēršanai vai mazināšanai. Pamatnostādņu ieviešanas rīcības plānā tiks noteikti mērķa grupu vajadzībām atbilstošie, uz pierādījumiem balstītie pasākumi, kas vērsti uz pamatnostādnēs noteikto politikas rezultātu sasniegšanu. IZM pēc speciālās izglītības iestāžu sistēmas izvērtējuma veikšanas paredz attīstīt speciālās izglītības modeļus, t.sk. izglītības iestāžu un pasākumu finansēšanas modeļus, ievērojot individualizētā izglītības pakalpojuma nodrošināšanu (3.2.rīcības virziena ietvaros). Rīcības virziena ietvaros plānots nodrošināt jauniešu ar speciālām vajadzībām un citu sociālā riska grupu jauniešu integrācijas pasākumu īstenošanu izglītības iestādēs, paredzot atbalstu tajā skaitā arī individualizētajiem mācību plāniem, ka arī paredzot atbalstu vasaras nometņu organizēšanai jauniešiem ar speciālām vajadzībām, dažādu pasākumu, piemēram, festivāli, izstādes, konkursi, radošās darbnīcas, organizēšana jauniešiem ar speciālām vajadzībām un jauniešu ar speciālām vajadzībām iesaiste minētajos pasākumos. Atbalstu sniegs arī pedagogiem, paredzot nodrošināt viņus ar metodiskajiem materiāliem. Tiks attīstīts bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām integrācijai vispārējās izglītības sistēmā nepieciešamais mācību un metodisko līdzekļu klāsts, nodrošināta pedagogu un atbalsta personāla profesionālās kompetences pilnveide. Paredzēta arī tālākizglītības programmu izstrāde, arī to un īstenošana speciālistiem (sociālajiem darbiniekiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem u.c.) par pielāgotām sporta programmām, paredzot specifiskas treniņu metodikas darbam ar izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Tiks veicināta agrīna, savlaicīga speciālo izglītības vajadzību diagnostika visās izglītības pakāpēs un veidos (izņemot augstāko izglītību), veicinot preventīvus pasākumus funkcionālo un speciālo vajadzību savlaicīgai kompensēšanai izglītības iestādēs (t.sk. pilnveidojot speciālo izglītības programmu un vajadzību klasifikāciju). Lai mazinātu sabiedrības aizspriedumus un stereotipus par bērniem ar invaliditāti un citiem sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, kā arī risinātu vienaudžu savstarpējās vardarbības problemātiku, izglītības iestādēs veicinās izglītojošu, iecietību un toleranci veicinošu un informatīvu pasākumu īstenošanu un metodisko materiālu sagatavošanu, kā arī nodrošinās profesionālās kompetences pilnveidi pedagogiem. Šī rīcības virziena ietvaros paredzēts palielināt atbalsta personāla, t.sk. psihologu pieejamību izglītības iestādēs pirmsskolas un pamatizglītības posmā, lai veicinātu vardarbības novēršanu izglītības iestādēs. Īstenotie pasākumi sekmēs iekļaujošās izglītības attīstību, kas tieši iespaidos obligātajā izglītības vecumā esošo sociālās atstumtības riskam pakļauto, kā arī bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām integrāciju izglītībā, kas cita starpā ietekmēs arī priekšlaicīgi mācības pametušo skaitu.
  6. Apakšmērķa "Indivīdu prasmes: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē" rīcības virzieni 2.
  7. Karjeras izglītības sistēmas attīstībaun pakalpojumu pieejamība Šis rīcības virziens ietver karjeras izglītības atbalsta sistēmas izveidi, karjeras izglītības attīstību un pakalpojumu pieejamības paplašināšanu pamatā vispārējā un profesionālajā izglītībā visā Latvijā. Tāpat šī rīcības virziena ietvaros ir paredzēts nodrošināt karjeras izvēles pasākumus jauniešiem, t.sk. profesiju un darba vērošanas pasākumus, karjeras dienas, labās prakses piemēru demonstrēšanu sadarbībā ar darba devējiem. Šie pasākumi sekmēs priekšlaicīgi mācības pametušo skaita samazināšanos, sekmējot mērķtiecīgu turpmākās izglītības/profesijas izvēli atbilstoši prasmēm, zināšanām un interesēm, kā arī paaugstinās jauniešu konkurētspēju darba tirgū. 2.
  8. Priekšlaicīgi mācības pametušo un izglītību neieguvušo skaita samazināšana Šī rīcības virziena ietvaros paredzēts atbalsts preventīvu un kompensējošu pasākumu21 īstenošanai priekšlaicīgi izglītības sistēmu atstāšanas riskam pakļautiem, nabadzības riskam pakļautiem, trūcīgiem un maznodrošinātiem bērniem un jauniešiem, lai iespējami ilgi bērns vai jaunietis turpina mācības vispārējās un profesionālās izglītības iestādē, pabeidz to vai iegūst darba tirgū izmantojamu kvalifikāciju, kā arī atbalsts nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem, trūcīgiem un maznodrošinātiem bērniem un jauniešiem interešu un ārpusklases aktivitāšu kvalitātes un pieejamības paaugstināšanai, t.sk. mācību uzņēmumu izveidei un darbības nodrošināšanai; atbalsts pašvaldību sadarbībai ar mērķi nodrošināt profesionālu iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju atbalstu nabadzības riskam pakļautiem, trūcīgiem un maznodrošinātiem bērniem un jauniešiem. Vienlaikus jauniešu garantijas ietvaros ir paredzēts jauniešu, t.sk. to, kuri nav nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās, iesaiste jauniešu iniciatīvu projektu veidošanā un īstenošanā, kā arī neformālās mācīšanās aktivitātēs. Vienlaikus ātrākai un efektīvākai iekļūšanai darba tirgū jauniešiem tiks nodrošināta iespēja iegūt profesionālo izglītību īsajās (1-1,5 gads) profesionālās izglītības programmās. Šajā rīcības virzienā ir iekļauta arī sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu iesaiste neformālās izglītības programmās (dienas aprūpes centros, grupu dzīvokļos, ieslodzījuma vietās, bērnunamos u.tml. esošos jauniešus, atkarībā nonākušos jauniešus, jauniešus ar garīgās attīstības traucējumiem, jauniešus, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu, u.c.). Detalizēta ex-ante analīze par priekšlaicīgi mācības pametušo un izglītību neieguvušo skaita samazināšanas pasākumiem un stratēģisko attīstību pieejama pamatnostādņu 2.pielikumā. 2.
  9. Ārpus formālās izglītības iespēju un pieejamības bērniem un jauniešiem paplašināšana Mūžizglītības princips uzsver, ka mācību rezultāti ir svarīgāki par veidu, kādā tie iegūti. Šā rīcības virziena ietvaros paredzētie pasākumi ir vērsti uz zināšanu, prasmju un kompetenču iegūšanu un attīstību bērniem un jauniešiem ārpus formālās izglītības, t.sk. pilnveidojot neformālās izglītības normatīvo regulējumu. Tiks nodrošināts atbalsts neformālās izglītības programmu īstenošanai, lai stiprinātu bērnu un jauniešu pilsonisko apziņu un 21.gadsimta kompetences un prasmes - radošumu, uzņēmējdarbību, dabaszinības un tehnoloģiskās, efektīvas komunikācijas prasmes, kritisko domāšanu, pašiniciatīvas problēmrisināšanas, sadarbības prasmes, saziņu valsts valodā, dzimtajā valodā un svešvalodās, matemātiskās, digitālās prasmes, prasmi mācīties, sociālās un pilsoniskās prasmes, ka arī kultūras izpratnes un izpausmes prasmes, kas veicinās bērnu un jauniešu iekļaušanos sabiedrībā un paaugstinās viņu konkurētspēju darba tirgū. Tiks sekmēta bērnu un jauniešu nacionālās identitātes veidošanās, kultūrvēsturiskā mantojuma apgūšana, jaunu kultūras vērtību radīšana, dažādu tautību bērnu un jauniešu saliedēšanās, integrācija un socializācija. Vienlaikus ir atbalstāma ilgtspējīga kultūras un izglītības sektora sadarbība ar mērķi ilgtermiņā sekmēt kultūras institūciju izglītības piedāvājuma pieejamību, kā arī bērnu un jauniešu neformālajā izglītībā akcentējot inovāciju attīstību veicinošu kultūrizglītību un tehnisko jaunradi. Interešu izglītības attīstībai rīcības virziena ietvaros bērni un jaunieši tiks motivēti piedalīties interešu izglītības programmās, nodrošinot daudzveidīgu interešu izglītības programmu piedāvājumu izglītības iestādēs, kā arī tiks izveidota atbalsta sistēma izglītojamo individuālo spēju attīstībai, kas ietvers atbalstu arī jauniešu tehniskās jaunrades centriem, skolēnu mācību priekšmetu olimpiāžu un vasaras mācību nometņu, zinātnisko semināru, konkursu un zinātnisko projektu nodrošināšanai. Izrietoši tiks sekmēts to jauniešu skaits, kuri savu turpmāko izglītību un profesionālo dzīvi vēlēsies saistīt ar zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātni un matemātiku (STEM). Tāpat tiks nodrošināta darbā ar jaunatni iesaistīto personu (jaunatnes lietu speciālistu, pedagogu, NVO pārstāvju, jauniešu līderu, skolēnu no pašpārvaldēm u.c.) profesionālās kompetences pilnveide neformālās izglītības un darba ar jaunatni jomā. Tiks atbalstīti pasākumi jauniešu brīvprātīgā darba veicināšanai nolūkā sniegt iespējas jauniešiem gūt pirmo darba pieredzi. Šīs aktivitātes sekmēs neformālās izglītības pieejamību un nozīmi, kā arī pilnveidos jauniešu sagatavotību darba tirgum. Tiks radītas jaunas iespējas individuālo spēju atklāšanai un izkopšanai, t.sk. sniedzot atbalstu pedagogiem par papildu darbu ar talantīgajiem bērniem. 2.
  10. Izglītības iespēju paplašināšana pieaugušajiem Investīcijas cilvēkresursos ir būtiskas konkurētspējas stiprināšanai un ir skatāmas kopā ar situāciju darba tirgū un tā attīstības tendencēm. Personu kvalifikācijas un produktivitātes paaugstināšanai un konkurētspējas veicināšanai ir nozīme, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, tādējādi veicinot "Eiropa 2020" stratēģijas mērķu sasniegšanu. Īstenojot nodarbināto profesionālās kompetences pilnveidi sadarbībā ar nozaru asociācijām, tiek nodrošināts, ka nodarbināto personu iegūtās prasmes un zināšanas atbilst darba tirgus vajadzībām un veicina darbaspēka produktivitāti, elastīgumu, pielāgošanos pārmaiņām un straujām tehnoloģiju izmaiņām, tādējādi paaugstinot nodarbināto personu karjeras izaugsmes iespējas gan vienas nozares ietvaros, gan starp dažādām nozarēm, kā arī sekmējot darba algas pieaugumu līdztekus produktivitātes un kompetences pieaugumam. Šis rīcības virziens paredz normatīvā regulējuma pieaugušo izglītības atbalsta nodrošināšanai pilnveidošanu, atbalsta nodrošināšanu nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kompetences pilnveidei atbilstoši mainīgajiem darba tirgus apstākļiem, iekļaujot atbalstu darba devējiem formālās un neformālās izglītības nodrošināšanai nodarbinātajiem. Jāveicina atbalsts darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai. Ir nepieciešams ilgtermiņā nodrošināt kultūras institūciju, tostarp kultūras atmiņas institūciju - muzeju, arhīvu, bibliotēku - , kultūrizglītības piedāvājuma pieejamību formālās un neformālās izglītības procesā. Ir plānots izstrādāt profesionālās tālākizglītības programmas un materiālus un veicināt pieaugušo izglītotāju, profesionālās izglītības iestāžu pakalpojumu piedāvājumu, valsts un starptautisko sadarbību kā formālajā, tā neformālajā pieaugušo izglītībā, saistot to ar ES izaugsmes stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem. Plānotos pasākumus īstenojot, pieaugs pieaugušo izglītības iespējas, nostiprinot mūžizglītības principu, un pieaugušo izglītībā iesaistīto personu skaits un konkurētspēja. Rīcības virziena ietvaros paredzēts atbalsts mūsdienīgu latviešu valodas kā otrās un kā svešvalodas apguves mācību metodisko līdzekļu izstrādei un pedagogu, kuri māca pieaugušajiem, profesionālās pilnveides sistēmas izveidei un uzturēšanai. Detalizēta ex-ante analīze par mūžizglītības principa attīstību un plānotajiem pasākumiem nākamajam plānošanas periodam pieejama pamatnostādņu 2.pielikumā.
  11. Apakšmērķa "Efektīva pārvaldība: uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību" rīcības virzieni 3.
  12. Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveide Šī rīcības virziena ietvaros plānots nodrošināt izglītības kvalitātes monitoringa veikšanu mācību kvalitātes uzlabošanai, sniedzot atbalstu izglītības pētījumiem, t.sk. dalībai starptautiskos izglītības kvalitātes pētījumos, monitoringa instrumentu izstrādei, monitoringa īstenošanai, rezultātu analīzei un ieteikumu izstrādei, zinātniski pamatotu mācību vides kvalitātes vērtēšanas instrumentu un indikatoru izstrādei. Lai to nodrošinātu, tiks pilnveidoti esošie, kā arī izstrādāti un ieviesti jauni izglītības kvalitātes indikatori vispārējās un sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanā. Rīcības virziens paredz arī atbalstu starptautiski atvērtai augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijai, izmantojot EQAR reģistrēto institūciju pakalpojumus, vienlaikus sniedzot atbalstu starptautiski konkurētspējīgas nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijas izveidei. Paredzēts izstrādāt koncepciju, kurā tiks noteikti augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbības principi. Rīcības virziena ietvaros pilnveidos valsts izglītības informācijas sistēmu (t.sk. sistēmas sasaisti ar augstāko izglītību, pieaugušo un interešu izglītību), nodrošinās izglītojamo ar invaliditāti uzskaiti vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestādēs, kā arī izveidos vienotu datubāzi par pieaugušo izglītības īstenošanu. Lai veicinātu izglītojamo sasniegumu dinamiku STEM mācību priekšmetos, tiks organizēti valsts diagnosticējošie darbi 8., 9., 10., 11.klasē, kā arī centralizēto eksāmenu sistēmas pilnveide. Vienlaikus monitoringa rezultāti ļaus analizēt izglītojamo sasniegumus dzimuma griezumā, ka arī noteikt cēloņsakarības starp mācību rezultātiem un dažādiem sekmību ietekmējošajiem faktoriem. Šie pasākumi veicinās izglītības procesu un rezultātu pārskatāmību un caurredzamību, un dos iespēju tos salīdzināt institucionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī, lai identificētu spēcīgās un vājās puses un pilnveidotu izglītības kvalitāti. 3.
  13. Efektīva izglītības finanšu resursu pārvaldība Šī rīcības virziena ietvaros tiks ieviests jauns pedagogu darba samaksas modelis vispārējā un profesionālajā izglītībā sasaistē ar pedagogu darba kvalitāti, sekmējot efektīvu resursu pārvaldību. Vienlaikus pēc speciālās izglītības iestāžu sistēmas izvērtējuma veikšanas tiek paredzēts attīstīt speciālās izglītības, t.sk. izglītības iestāžu un pasākumu finansēšanas modeļus, kas veicinās iekļaujošo izglītību, ievērojot individualizēta izglītības pakalpojuma nodrošināšanu. Ir paredzēta arī jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrāde un ieviešana, kas nodrošinās pieejamu, kvalitatīvu un darba tirgus prasībām atbilstošu augstāko izglītību, stiprinās saikni ar zinātni un pētniecību, kā arī novērsīs budžeta līdzekļu sadrumstalotību un ļaus sasniegt NAP mērķus. Īstenotie pasākumi nodrošinās efektīvu izglītības resursu pārvaldību. 3.
  14. Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana Šajā rīcības virzienā plānots uzlabot izglītojamo vajadzībām atbilstošas un kvalitatīvas vispārējās izglītības pieejamību reģionālajā un valsts līmenī, koncentrējot resursus un pilnveidojot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, ievērojot administratīvi teritoriālo attīstību. Tiks plānots sniegt atbalstu pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai vispārējās izglītības mācību vides uzlabošanai, skolu infrastruktūras attīstībai, nodrošinot ēku pielāgošanu un mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma, t.sk. IKT, iegādi. Plānots izvērtēt un pilnveidot speciālās izglītības iestāžu tīklu. Lai nodrošinātu ierobežotā publiskā finansējuma pārdomātu un efektīvu izlietojumu, gan politikas, gan investīciju plānošanas ietvaros savstarpēji jāsaskaņo izglītības politikas un citu nozaru politiku ietvaros plānotie pasākumi. Lai nodrošinātu, ka izglītības politika tiek veidota un īstenota, ievērojot administratīvi teritoriālo attīstību, nepieciešams nodrošināt savstarpēju izglītības politikas un reģionālas politikas saskaņotību, ņemot vērā, ka izglītība ir viena no politikas jomām, kurai ir nozīmīga loma reģionālajā attīstībā. 3.
  15. Izglītības starptautiskā konkurētspēja Rīcības virziens ietver atbalstu studiju kvalitātes paaugstināšanai, tajā skaitā starptautisko mācībspēku piesaistei augstākās un profesionālās izglītības institūcijās, kā arī atbalstu studentu un akadēmiskā personāla mobilitātei. Profesionālajā izglītībā paredzēto mobilitātes pasākumu īstenošana sekmēs tās prestiža paaugstināšanos, t.sk. kvalitatīvas nodarbinātības iespēju kontekstā. Augstākās izglītības jomā tiks atbalstīta AII, t.sk. koledžu, savstarpējā sadarbība, veicināta AII resursu konsolidācija un studiju programmu ciešāka integrācija ar industriju. Tiek paredzēts atbalsts studiju programmu konsolidēšanai, veidojot kopīgas studiju programmas, vairāku AII kopīgi izveidota doktorantūras studiju centra attīstībai, pārvaldības pilnveidei, institucionālai izcilībai, studiju programmu ES valodās izstrādei un aprobācijai. Rīcības virzienā paredzēts atbalsts AII un koledžu akadēmiskā personāla attīstībai, jauno akadēmiskā personāla un ārvalstu kolēģu piesaistei. Plānots atbalsts studiju starptautiskās mobilitātes pasākumiem, studiju starptautiskās prakses nodrošināšanai, akadēmiskā personāla, pieaugušo izglītības personāla profesionālās pilnveides un starptautiskās pieredzes apmaiņas nodrošināšanai. Plānots sniegt atbalstu informatīvu pasākumu īstenošanai skolēniem motivācijas uzlabošanai dabaszinātņu apguvē, t.sk. karjeras veidošanā dabaszinātnēs. IV. IZGLĪTĪBAS POLITIKAS REZULTĀTI, DARBĪBAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI TO SASNIEGŠANAI Mērķis
  16. Paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru. Politikas rezultāts Rezultatīvais rādītājs Bāzes vērtība, gads 2017.gads 2020.gads Rīcības virziens: 1.
  17. Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām kompetencēm orientēta, radošumu, inovāciju un veselīga dzīves veida veicinoša izglītības satura pilnveide Paaugstinās izglītības satura kvalitāte. Skolēni ar augstiem mācību rezultātiem (skolēni 15 gadu vecumā; PISA
  18. un 6.līmenis), % lasītprasmē, matemātikā, dabaszinātnēs. 4,2%, 8%, 4,3%
(2012)4,5%, 8%, 5,5% 7%, 8%, 8% Skolēni ar zemiem mācību rezultātiem (15 gadu vecumā; PISA 1. un zemāks līmenis), % lasītprasmē, matemātikā, dabaszinātnēs. 17%, 20%, 12,3%
(2012)16%, 20%, 12% 13%, 15%, 10% Pilnveidota nacionālās kvalifikācijas ietvarstruktūra profesionālajā izglītībā saistībā ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras modeli. 1
(2013)1 1 Izstrādāts un ieviests jauns, kompetencēs balstīts vispārējās izglītības saturs. Izstrādāts, aprobēts, ieviests jauns vispārējās izglītības standarts. - 1 1 Nodrošināts finansējums mācību līdzekļu iegādei.22 Finansējuma apmērs uz vienu izglītojamo. EUR 12,8/izgl.
(2013)EUR 20/izgl. EUR 20/izgl. Pārstrukturēts valsts atbalsts augstākās izglītības zinātņu nozarēm (studiju virzieniem) atbilstoši vidējā termiņa darba tirgus prognozēm. Budžeta vietu īpatsvars STEM, % no kopējā budžeta vietu skaita. 44%
(2013)50% 55% 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās (koledžas līmeņa programmās) studējošo īpatsvars, %. 18%
(2013)21% 24% Nodrošināts izglītības process atbilstoši darba tirgus mainīgajām prasībām. 15-24 gadus vecas personas - darba meklētāji, kas nav iesaistīti izglītībā, %. 7,1%
(2012)6% 3% Absolventu (bakalauru, maģistru un doktoru) bezdarba līmenis 18 mēnešus pēc absolvēšanas, procentos no visu izglītības iestāžu absolventu bezdarba līmeņa. 7,5%
(2013)6,5% 5,2% Absolventu (ISCED 5. un 6.) īpatsvars STEM jomās no kopējā absolventu skaita, %. 19% 4028
(2012)25% 27% Nodrošināts atbalsts darba vidē balstītu mācību un praksē balstītu mācību attīstībai profesionālajā izglītībā. Audzēkņu īpatsvars, kas apguvuši darba vidē balstītas mācības un 1. un 2.mācību gadā bijuši mācību praksē uzņēmumā sadarbības līguma ar uzņēmumu ietvaros, %. 5%
(2012)20% 50% Rīcības virziens: 1.
  1. Pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana Paaugstinās pedagogu un akadēmiskā personāla profesionālā kompetence atbilstoši mūsdienu izglītības prasībām. Pedagogu īpatsvars, kas ieguvuši
  2. un 5.kvalitātes pakāpi, %. 8%
(2012)10% 20% Akadēmiskā personāla (izņemot koledžas) ar doktora grādu īpatsvars, %. 54%
(2012)60% 65% Īstenots jauns tālākizglītības saturs profesionālās izglītības pedagogiem, administrācijai un prakses vadītājiem. Pedagogu skaits, kas iesaistīti tālākizglītības aktivitātēs. 0
(2013)3000 4000 Paaugstināts pedagogu IKT, svešvalodu un prasmju līmenis E-twinning starptautiskās sadarbības kontekstā. Izglītības iestādes izmanto E-twinning platformu sadarbībai ar citām Eiropas izglītības iestādēm, % no visu izglītības iestāžu skaita. 13%
(2013)16% 20% Īstenota pedagogu profesionālā pilnveide uzņēmējspējās, finanšu pratībā, līderībā, IKT un svešvalodās. Pedagogu īpatsvars, kas iesaistīti tālākizglītības aktivitātēs, % no kopējā pedagogu skaita. 10%
(2013)50% 80% Paaugstināta cilvēkresursu kapacitāte izglītībā. Pedagogu vecumā līdz 29 gadiem īpatsvars, % no kopējā pedagogu skaita ISCED 2. un 3. līmenī . 7,1%
(2011)8% 14% Ārvalstu mācībspēku ISCED 5. un 6.līmenī skaita īpatsvars, % no kopējā akadēmiskā personāla skaita. 0,5%
(2012)5% 7% Ieviesta pedagogu motivācijas sistēma. Pedagogu, t.sk. profesionālās izglītības iestāžu pedagogu, darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaiste ar atalgojumu. 1
(2013)1 1 Palielināta akadēmiskā personāla profesionālā konkurētspēja. Akadēmiskā personāla vecuma struktūras (30 - 49 gadu vecumā) īpatsvars, % no kopējā akadēmiskā personāla. 45% (2012./2013.) 50% 55% Doktora grādu ieguvušo īpatsvars, (% no kopējā grādu vai kvalifikāciju ieguvušo skaita). 1% (2012./2013.) 2% 3% Augstākās izglītības iestāžu profesoru zemākās algas likmes attiecība pret CSP oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru. 1,5
(2012)2,5 2,8 Rīcības virziens: 1.3. 21.gs. atbilstīgas izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana Nodrošināts mūsdienīgs mācību process vispārējā izglītībā. Skolēnu skaits uz vienu mācību procesam paredzēto datoru ISCED 1-3 (kas nav vecāks par 5 gadiem). 9,8
(2012)7 3 Digitālo mācību līdzekļu vispārējā un profesionālajā izglītībā īpatsvars, % no kopējo mācību līdzekļu skaita n/i 15% 30% Uzlabota augstākās izglītības iestāžu infrastruktūra mūsdienīga studiju procesa īstenošanai. Doktorantu skaits kopīgajās doktorantūras studiju programmās. 138
(2012)200 405 Palielināts pirmā līmeņa profesionālajā augstākajā izglītības pakāpē studējošo skaits koledžās STEM programmās. 5270
(2012)5480 6060 Augstākās izglītības iestāžu īpatsvars, % no kopējā to skaita, kurās modernizētas iekārtas un tehniskā infrastruktūra, izmantojot ERAF līdzekļus. 45% (2012.gada 31.decembris) 10% 50% Uzlabota profesionālo izglītības iestāžu fiziskā un materiālā, un tehniskā infrastruktūra. Modernizēto profesionālās izglītības programmu īpatsvars, % no profesionālās izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu kopskaita. 36,56%
(2012)50% 73,47% Rīcības virziens: 1.4. Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana Samazinās atstumtības riskam pakļauto sociālo grupu segregācija izglītības procesā. Izglītību agrīni pametušo romu īpatsvars, %. 10%
(2012)9% 7% 11 gadus vecu bērnu īpatsvars, kuri vismaz divas reizes pēdējo pāris mēnešu laikā cietuši no vienaudžu vardarbības izglītības iestādē, %. 23%
(2010)20% 15% Bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām (t.sk. ar invaliditāti)23 īpatsvars, kas turpina izglītību pēc obligātās izglītības iegūšanas, %. x24
(2012)+0,1% 0,2% Atbalsta personāla (psihologs, logopēds, speciālais pedagogs, sociālais pedagogs) pieejamības nodrošināšana izglītības iestādēs, %. x
(2012)+5% +7% Obligātās pamatizglītības sistēmā iekļautie imigranti, %. n/i 70% 90% Integrēto izglītojamo skaita ar speciālām vajadzībām īpatsvars vispārizglītojošās izglītības iestādēs ISCED 1-3, % no kopējā izglītojamo skaita25. 4%
(2012)10% 33% Palielināta sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu iesaiste neformālā izglītībā. Ilgtermiņa kursu skaits sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem, īpaši tiem, kuri atrodas dienas aprūpes centros, grupu dzīvokļos, ieslodzījuma vietās, bērnunamos u.tml. 0
(2012)320 320 Īstenoto projektu skaits nevalstisko organizāciju vai pašvaldību neformālās izglītības programmu realizēšanai jauniešu sociālo prasmju attīstībai, veselīga un aktīva dzīves veida popularizēšanai. 0
(2012)150 150 Īstenoto jauniešu iniciatīvu projektu skaits, kas nodrošina jauniešu iesaistīšanos dažādās pašiniciētās aktivitātēs un līdzdalību vietējos un reģiona līmeņa demokrātijas procesos. 0
(2012)57 57 Palielināta agrīnu speciālo vajadzību un mācību grūtību diagnostikas prakse. Agrīnā vecumā diagnosticētas bērnu speciālās vajadzības un mācību grūtības, lai veiktu savlaicīgu profilakses un korekcijas darbu, %. 10% 20% 20% Mērķis
  1. Veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē Politikas rezultāts Rezultatīvais rādītājs Bāzes vērtība (gads) 2017.gads 2020.gads Rīcības virziens: 2.
  2. Karjeras izglītības sistēmas attīstība un pakalpojumu pieejamība Izveidota karjeras attīstības atbalsta sistēma un nodrošināta pakalpojumu pieejamība. Karjeras konsultanta un skolēnu, un audzēkņu skaita attiecība pašvaldības teritorijā esošajās vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs. n/i 1/700 1/600 Kopējais izglītības iestāžu skaits, kurās pieejami karjeras izglītības pakalpojumi. 60
(2012)262 328 Nodrošināta informācijas pieejamība e-vidē par izglītības iespējām Latvijā (datubāzēs ievietoto visu pakāpju un veidu izglītības programmu skaits). 12 800
(2012)14 000 16 000 Informācijas pieaugums interneta vietnē "Profesiju pasaule" par uzņēmējdarbības virzieniem un pamatprofesijām darba tirgū, to apraksts un vizualizācija (intervijas, foto galerijas, video). 30% 14/84
(2012)60% 28/168 100% 47/282 Eiropas Komisijas konsultāciju un informācijas apmaiņas tīkla Euroguidance pasākumi karjeras atbalsta speciālistu profesionālo kompetenču pilnveidei, pasākumu skaits. 16
(2012)16 16 Rīcības virziens: 2.2. Priekšlaicīgi mācības pametušo un izglītību neieguvušo skaita samazināšana Paaugstināts izglītībā iesaistīto personu īpatsvars. Obligātās izglītības vecumā esošo bērnu, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, īpatsvars, %. 5,4%
(2013)4,4% 3% Skolu nepabeigušo un izglītībā neiesaistīto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā 18-24 gadi, %. 10,6%
(2012)10,2% 10% Par nesekmību un nodarbību neapmeklēšanu no profesionālās vidējās izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu skaita īpatsvars, %. 6,0%
(2012)5% 3% Uzlabots obligātā izglītības vecumā esošo bērnu, kuri nav reģistrēti izglītības iestādē, monitorings. Veikto pētījumu skaits. 0
(2013)1 1 Nodrošināta profesionālās izglītības programmu pieejamība jauniešu garantijas ietvaros. Iegūstamās kvalifikācijas no kopējā iegūstamo kvalifikāciju skaita, %. 30% 35% 40% Rīcības virziens: 2.3. Ārpus formālās izglītības iespēju un pieejamības bērniem un jauniešiem paplašināšana Palielināta bērnu un jaunieši iesaiste kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, pilsoniskajās un ārpusklases aktivitātēs. Dziesmu un deju svētku procesā un pilsoniskajās aktivitātēs iesaistīto skolēnu skaits, % no kopējā vispārējās izglītības iestādēs esošā izglītojamo skaita. 70%
(2013)75% 80% Bērnu un jauniešu iesaiste Latvijas Republikai nozīmīgu svētku pasākumos. 90% 90% 90% Bērnu un jauniešu, kas iesaistīti neformālās un interešu izglītības aktivitātēs, īpatsvars %. 68%
(2013)71% 75% Pilnveidotas jauniešu prasmes. Jauniešu centru skaits/iesaistīto jauniešu skaits dienā, kuri apgūst jauniešu centros dažādas prasmes neformālās un interešu izglītošanās ceļā. 86 /3 440 - 6 880 86 /3 440 - 6 880 86 /3 440 - 6 880 Īstenoto programmas "Erasmus +" projektu skaits/iesaistīto dalībnieku skaits. 0
(2013)320/8000 560/14000 Organizēto apmācību skaits jauniešu prasmju pilnveidei/jauniešu skaits. 25/486
(2012)100/2000 100/2000 Nodrošināta darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālā pilnveide. Organizēto apmācību skaits darbā ar jaunatni iesaistīto personu prasmju pilnveidei/dalībnieku skaits. 15/290
(2012)60/1200 60/1200 Jaunatnes lietu speciālistu skaits, kas piedalās IZM organizētajos kvalifikācijas iegūšanas kursos. 50
(2013)50 50 Darbā ar jaunatni iesaistīto personu dalības nodrošināšana starptautiskās apmācībās. Apmācību skaits/ dalībnieku skaits. 0
(2013)160/320 320/640 Īstenoti atbalsta pasākumi diasporai latviešu valodas un kultūras apguvē. Pasākumu skaits diasporas latviešu valodas un kultūras apguvei. 44
(2013)73 93 Ieviests Eiropas līmeņa atbalsta instruments Youthpass. Organizāciju skaits, kas lieto Youthpass sertifikātu neformālās izglītības prasmju atzīšanai/ jauniešu skaits, kas ir saņēmuši sertifikātu. 0
(2013)50/750 100/1500 Izstrādāti profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu paraugi. Programmu paraugu skaits. 0
(2013)20 40 Rīcības virziens: 2.4. Izglītības iespēju paplašināšana pieaugušajiem Palielināta pieaugušo iesaiste izglītības aktivitātēs. Pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvars 25-64 gadu vecumā, %. 6,9%
(2012)9,5% 15% Personu, kam veikta ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču pielīdzināšana, pieaugums gadā kumulatīvi, tajā skaitā bāzes rādītāji, %. 400
(2012)+10% (440 pers.) +20% (480 pers.) Nodrošināts tālākizglītotāju profesionālās pilnveides un metodiskais atbalsts latviešu valodas kā otrās un kā svešvalodas prasmes paaugstināšanai pieaugušajiem. Atbalstu saņēmušo latviešu valodas kā otrās un kā svešvalodas pedagogu, kuri strādā ar pieaugušajiem, skaits. 116
(2013)70 90 Mērķis
  1. Uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību Politikas rezultāts Rezultatīvais rādītājs Bāzes vērtība (gads) 2017.gads 2020.gads Rīcības virziens: 3.
  2. Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveide Nodrošināts vienots izglītības kvalitātes monitorings. Pieaugums EFA Development26 indeksa valstu salīdzinošajā rangā, skaits. 36
(2012)+6 +12 Izglītības iestāžu, kas iesaistītas izglītības kvalitātes monitoringā, īpatsvars, %. 0
(2013)50% 100% Pilnveidotas valsts informācijas sistēmas. Izmaiņas valsts pārbaudījumu reglamentējošos normatīvajos aktos. 1 1 1 Pilnveidei nepieciešamo izmaiņu pieprasījumu skaits VIIS. 2
(2013)3 5 Nodrošināta izglītojamo ar invaliditāti uzskaite vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestādēs, skaits. 1
(2013)1 1 Izveidota vienota pieaugušo izglītības informācijas sistēma. 0
(2013)1 1 Izveidota un uzturēta vienota datubāze (studiju programmu datubāze, ekspertu datubāze u.c.), kas nepieciešama augstākās izglītības ārējās un iekšējās kvalitātes vērtēšanai. 0
(2013)1 1 Izveidota augstākās izglītības iestāžu absolventu darba gaitu monitoringa sistēma. 0
(2013)1 1 Izveidota vienota augstākās izglītības informācijas sistēma, kurā iekļauti akadēmiskā un zinātniskā personāla reģistri, studējošo, diplomu reģistri, kā arī akreditācijas vajadzībām nepieciešamā datubāze. 0
(2013)0 1 Izstrādāta un aprobēta jauna, vienota profesionālās un vispārējās izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas sistēma. Novērtēto izglītības iestāžu vadītāju īpatsvars. 0
(2013)40% 100% Nodrošināta dalība nacionālajos un starptautiski salīdzinošajos pētījumos. Izglītības pētījumu skaits. 8
(2013)8 8 Izveidota nacionālā augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcija, kas reģistrēta EQAR. Izveidota un uzturēta augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas nacionālā institūcija. 0
(2013)1 1 Rīcības virziens: 3.2. Efektīva izglītības finanšu resursu pārvaldība Palielinājušies finanšu resursu ieguldījumi izglītībā. Valsts izdevumi izglītībai gadā, % no IKP. ISCED-0 0,8% ISCED-1 1,4% ISCED-2-4 1,9% ISCED-5-6 0,6%
(2010)3,7% 5% Izstrādāts un ieviests jauns vispārējās izglītības pedagogu atalgojuma modelis. Izglītībā strādājošo vidējā darba alga (bruto) salīdzinājumā ar vidējo darba algu valstī, %. -14%
(2012)-6% 0% Izstrādāts un ieviests jauns speciālās izglītības iestāžu finansēšanas modelis. Normatīvās bāzes pilnveide. 0
(2013)1 1 Izstrādāts un ieviests jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis. Tiesiskā regulējuma grozījumi Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos. - 1 1 Ilgtspējīgs augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas ļauj sasniegt NAP 2020 mērķus. - 1 1 Palielināts valsts līdzfinansējums treneru atalgojumam profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai. Nodrošināts valsts līdzfinansējums treneru atalgojumam profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai, % 54%
(2012)85% 100% Atbalsts AII studiju virzienu pārvaldības pilnveidei, t.sk. koledžās, un efektīvas AII politikas ieviešanas un izglītības kvalitātes nodrošināšanas monitoringa sistēmas izveidei/ attīstībai, kas vērsta uz politikas analīzes kapacitātes attīstīšanu AII un zinātniskajās institūcijās. Izveidotas un darbojas studiju virzienu padomes. - 20 40 Rīcības virziens: 3.3. Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana Pieaugusi izglītības pakalpojumu pieejamība. Bērnu skaita īpatsvars, kas iesaistīti pirmsskolas izglītībā vecumā no 4 gadiem līdz obligātās pamatizglītības (1.klase) sākšanas vecumam, %. 92,7%
(2011)89% 95% Skolēnu proporcija vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē, % 61/39%
(2012)55/45% 50/50% Augstākā izglītība: iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā 30-34 gadi (ar augstāko izglītību), %. 37,2%
(2012)38% 40% Normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi. 10,5/1 pilsētā un 6,5/1 novadā
(2012)11/1 pilsētā un 9/1 novadā 12/1 pilsētā un 10/1 novadā Sniegts atbalsts augstākās izglītības iegūšanai sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, t.sk. stipendijas un granti studiju maksas segšanai. Finansiālā atbalsta saņēmēju skaits, kopā. - 1500 3000 Rīcības virziens: 3.4. Izglītības starptautiskā konkurētspēja Nodrošināta starptautiski konkurētspējīga augstākās izglītības vide. Ārvalstu studentu (mobilitātes ietvaros) īpatsvars no kopējā studentu skaita, %. 0,8% 736/94474
(2012)1,5% 2% Ārvalstu studentu, kas studē grāda, kvalifikācijas iegūšanai, īpatsvars no kopējā studentu skaita, %. 2,9% 2757/94474
(2012)6% 8% Nodrošināta iespēja iesaistīties starptautiski atzītā augstākās izglītības akreditācijā. Studiju programmu skaits, kas ieguvušas starptautiska līmeņa kvalitāti apliecinošus dokumentus (starptautisku akreditāciju). n/i 10 20 Piesaistīti ārvalstu studenti. Ārvalstu studentiem piešķirto stipendiju skaits gadā. 80
(2012)150 150 Nodrošināti starptautiskās mobilitātes un pārrobežu sadarbības atbalsta pasākumi profesionālajā izglītībā. Sākotnējā profesionālajā izglītībā iesaistīto audzēkņu skaits, kas piedalījušies mobilitātes aktivitātēs. 473
(2012)473 538 Profesionālās izglītības pedagogu/speciālistu skaits, kas piedalījušies mobilitātes aktivitātēs. 131 131 170 Jauniešu (vecuma grupā 18 - 34 gadi), kas ieguvuši kvalifikāciju sākotnējās profesionālās izglītības programmā un kas kvalifikācijas ieguves ietvaros ir bijuši mācībās vai praksē ārvalstīs, īpatsvars no kopējā kvalifikāciju ieguvušo skaita %. 5,3%
(2012)5,3% 6% Nodrošināta pedagogu, akadēmiskā personāla, pieaugušo izglītības personāla profesionālā pilnveide un starptautiskās pieredzes apmaiņa. Vispārējās izglītības pedagogu/speciālistu skaits, kas piedalījušies mobilitātes aktivitātēs. 140 140 182 Akadēmiskā personāla skaits, kas piedalījušies mobilitātes aktivitātēs. 1035 1035 1345 Pieaugušo izglītotāju skaits, kas piedalījušies mobilitātes aktivitātēs. 29 29 37 Nodrošināta mācību un studiju starptautiskā prakse. Augstskolu studentu skaits, kas piedalījušies mobilitātes aktivitātēs. 1960 1960 2548 Augstskolu absolventu, kas studiju ietvaros ir studējuši vai bijuši praksē ārvalstīs, īpatsvars no kopējā absolventu skaita, %. 13,7%
(2012)15% 20% V. PAMATNOSTĀDNĒS PAREDZĒTO UZDEVUMU UN PASĀKUMU PLĀNS Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis Mērķis 1: IZGLĪTĪBAS VIDE: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Rīcības virziens 1.1: Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām kompetencēm orientēta, radošumu, inovāciju un veselīga dzīves veida veicinoša izglītības satura pilnveide Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš27 Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvs) un tā avoti
  1. Kompetenču pieejā pilnveidota vispārējās izglītības satura izstrāde, sniedzot atbalstu pirmsskolas izglītībai un metodikas un darba organizācijas modeļu izveidei darbam ar bērniem no 1,5 līdz 4 gadiem, t.sk. darbam ar bērniem, kuri apgūst pirmsskolas izglītību ģimenē, nodrošinot individualizētu, bērna vecumposmam atbilstošu attīstību, t.sk. nodrošinot izstrādāto darba organizācijas modeļu aprobāciju; atbalsts uz kompetencēm balstīta mācību satura un metodikas izstrādei bērniem no 5 gadiem līdz 6.klasei un satura aprobācija modernā mācību vidē, sekmējot agrāku vispārējās izglītības apguvi; atbalsts izglītības satura pilnveidei un inovatīvu mācību līdzekļu izstrādei, t.sk. skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai sociālo zinātņu jomā vispārējā izglītībā, ietverot jaunas kompetences, t.sk. uzņēmējspējas, veselīgs dzīvesveids, finanšu pratība, pilsoniska izglītība, cilvēkdrošība; atbalsts svešvalodu mācību satura un apguves metodikas aktualizēšanai/ pārskatīšanai 1.-12.klasei, t.sk. mācību metodika svešvalodas izmantojumam mācību satura apguvei, stiprinot skolēnu valodu pratību un radošuma attīstību. 2020.gada II pusgadā VISC, IZM Valsts izglītības satura centrs Kopā: 13,96 milj. EUR, t.sk. ESF - 11,87 milj. EUR, VB - 2,09 milj. EUR
  2. Pamatizglītības (7.-9.klase) posma satura ieviešana, pakāpeniski nostiprinot pamatizglītības posma kompetenču pieejā balstītu pamatizglītības saturu.
  3. gada II pusgadā VISC IZM Kopā: VB 0,023 milj. EUR
  4. Jauna valsts vispārējās vidējās izglītības standarta izstrāde un ieviešana (normatīvā regulējuma pilnveide). Sākot ar 2018.gada I pusgadu, līdz 2020.gada II pusgadam VISC IZM Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros
  5. Digitālo mācību līdzekļu izstrāde, inovatīvu digitālu mācību saturu izmantojot visos mācību priekšmetos pamata un vidējās izglītības posmā, t.sk. iekļaujošas izglītības īstenošanai, nodrošinot to atbilstību pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības valsts standartam un profesionālās izglītības valsts standartam. 2020.gada II pusgadā Izdevniecības (komersanti), publiskas atvasinātas personas VISC Sadarbības partneris28: VARAM Kopā: 4,21 milj. EUR, t.sk. ESF - 2,53 milj. EUR VB - 0,44 milj. EUR Privātais līdzfinansējums - 1,24 milj. EUR29
  6. Cilvēkdrošības mācību materiālu izstrāde: cilvēkdrošības mācību kursa materiālu sagatavošana, veicinot integrētu veselības, sporta, dzimumu līdztiesības, gatavošanos ģimenes dzīvei un morāles jautājumu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā), kā arī atkarību, prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību risku apzināšanās un to novēršanas apguvi pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā). 2020.gada II pusgadā IZM, VISC IeM, TM, VM, LM Kopā: VB 0,55 milj. EUR (papildus nepieciešamais finansējums)
  7. Atbalsts darba vidē balstītu mācību un prakses attīstībai profesionālajā izglītībā (materiālu izstrāde un popularizācija, informācijas apmaiņa Latvijā un ES ietvaros) un sasaistes ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI) nodrošināšana profesionālajā izglītībā sadarbībā ar sociālajiem partneriem. Atbalsts profesiju standartu un profesiju kvalifikācijas pamatprasību, profesionālās izglītības programmu un kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādei un aprobācijai saskaņā ar izveidoto kvalifikāciju struktūru, noteiktajām pamata profesijām, kā arī ar kvalifikācijas prasībām saistītajām profesijām un specializācijām. Lai nodrošinātu atbilstību nozaru kvalifikāciju struktūrai un mainīgajām darba tirgus prasībām, atbalsts paredzēts modulārās izglītības programmu ieviešanai, mūžizglītības un profesionālo kompetenču programmu nodrošināšanai katrā modulārajā profesionālās izglītības programmā iekļaujot moduļus: "iniciatīva un uzņēmējdarbība", "sabiedrības un cilvēka drošība", "informācijas un komunikācijas tehnoloģijas", "sociālās un pilsoniskā prasmes", "valodas, kultūras izpratne un izpausme". 2020.gada II pusgadā IZM, VISC, AIC Nozaru organizācija, nozaru uzņēmumi, izglītības iestādes, NEP, LDDK Kopā: 18,66 milj. EUR, t.sk. ESF - 15,86 milj. EUR, VB - 2,80 milj. EUR
  8. Finansējuma nodrošināšana mācību līdzekļu iegādei skolu bibliotēku fondu atjaunošanai, t.sk. papildu literatūras (uzziņu literatūras u.c.) un digitālo mācību līdzekļu un resursu (elektronisko izdevumu) iegādei. Sākot ar 2014.gada I pusgadu, līdz 2020.gada II pusgadam IZM VISC, KM, pašvaldības Sadarbības partneris: VARAM Kopā: VB 45,82 milj. EUR (papildus nepieciešamais finansējums 2013.gada bāzei (2,29 milj. EUR) -
  9. - 2,29 milj. EUR un 4,58 milj. EUR sākot ar 2015.)
  10. Profesionālās izglītības paraugprogrammu izstrāde un aprobācija nozares pamatprofesijām. 2020.gada II pusgadā IZM, VISC Nozaru organizācijas, nozaru uzņēmumi, izglītības iestādes un sociālie partneri Sadarbības partneris: KM Kopā: VB 0,61 milj. EUR
  11. Atbalsts praktiskajām mācībām un mācību praksēm profesionālajā izglītībā. Atbalsts plānots kvalifikācijas prasībām atbilstošu praktisko mācību un mācību prakšu nodrošināšanai profesionālās vidējās un arodizglītības programmās, t.sk. sniedzot atbalstu mācībām pie amata meistara vai uzņēmumā, veicinot amatu izglītības pieejamību. 2020.gada II pusgadā IZM, VISC Nozaru organizācijas, nozaru uzņēmumi, izglītības iestādes, darba devējus un uzņēmējus apvienojošās organizācijas vai profesionālās organizācijas, profesionālās izglītības iestādes un koledžas Sadarbības partneris: KM Kopā: 17,71 milj. EUR, t.sk. ESF - 15,05 milj. EUR, VB - 2,66 milj. EUR.
  12. Augstākās izglītības studiju programmu struktūras un satura pilnveide. Akadēmisko un profesionālo studiju programmu struktūras un saturiskās pilnveides iespēju analizēšana, paredzot iespējamās izmaiņas normatīvajā regulējumā un studiju programmu saturā. Sākot ar 2015.gada I pusgadu IZM Augstākās izglītības iestādes, Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredz

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.