Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam apstiprināšanu

Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam apstiprināšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeimas paziņojums Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam apstiprināšanu Daru zināmu, ka Saeima šā gada 22.maija sēdē apstiprinājusi Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa Rīgā 2014.gada 22.maijā IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS PAMATNOSTĀDNES 2014.-2020.GADAM Rīga 2014 Saturs Saīsinājumi Terminu skaidrojums IEVADDAĻA 1. Ievads 2. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam sasaiste ar nozīmīgākajiem attīstības plānošanas dokumentiem I. IZAICINĀJUMI UN RISINĀMĀS PROBLĒMAS II. IZGLĪTĪBAS POLITIKAS PAMATPRINCIPI, VIRSMĒRĶIS UN APAKŠMĒRĶI III. RĪCĪBAS VIRZIENI IDENTIFICĒTO PROBLĒMU RISINĀŠANAI 1. Apakšmērķa "Izglītības vide: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru" rīcības virzieni 2. Apakšmērķa "Indivīdu prasmes: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē" rīcības virzieni 3. Apakšmērķa "Efektīva pārvaldība: uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību" rīcības virzieni IV. IZGLĪTĪBAS POLITIKAS REZULTĀTI, DARBĪBAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI TO SASNIEGŠANAI V. PAMATNOSTĀDNĒS PAREDZĒTO UZDEVUMU UN PASĀKUMU PLĀNS VI. PAMATNOSTĀDŅU ĪSTENOŠANAS IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM VII. PĀRSKATU SNIEGŠANA UN NOVĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA KOPSAVILKUMS Saīsinājumi AI augstākā izglītība AIC Akadēmiskās informācijas centrs AII augstākās izglītības iestādes AM Aizsardzības ministrija AIP Augstākās izglītības padome ANO Apvienoto nāciju organizācija CSP Centrālā statistikas pārvalde DML digitālie mācību līdzekļi EFQM Kvalitātes vadības fonds Eiropā (European Foundation for Quality Management) EK Eiropas Komisija EM Ekonomikas ministrija EQAR Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība FM Finanšu ministrija IeM Iekšlietu ministrija IKP iekšzemes kopprodukts IKT informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IKVD Izglītības kvalitātes valsts dienests ISCED Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (International Standard Classification of Education (ISCED 2011) IVP Ieslodzījuma vietu pārvalde IZM Izglītības un zinātnes ministrija JSPA Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra KM Kultūras ministrija LBAS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LIKTA Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija LIVA Latvijas Izglītības vadītāju asociācija LIZDA Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība LM Labklājības ministrija LNKC Latvijas Nacionālais kultūras centrs LPS Latvijas Pašvaldību savienība LSA Latvijas Studentu apvienība LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LU Latvijas Universitāte LVA Latviešu valodas aģentūra MK Ministru kabinets NAP 2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam NEP Nozaru ekspertu padome NRP Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai NVO nevalstiskās organizācijas OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development) PIKC profesionālās izglītības kompetences centrs RP Rektoru padome SF struktūrfondi SIF Sociālās integrācijas fonds STEM zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika (science, technology, engineering, and mathematics) TM Tieslietu ministrija UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VISC Valsts izglītības satura centrs VM Veselības ministrija VRP Valdības rīcības plāns ZM Zemkopības ministrija Terminu skaidrojums Akadēmiskais personāls - augstskolu akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki (profesori, asociētie profesori, docenti, lektori, asistenti, pētnieki un vadošie pētnieki). Ārvalstu mācībspēki - augstskolu akadēmiskajos amatos ievēlētie ārvalstnieki, kā arī ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vieslektori, viespētnieki. Darbības rezultāts - galaprodukts, kas tiek izmantots, lai novērtētu tiešās pārvaldes iestādes ieviesto politiku un darbību atbilstoši piešķirtajiem resursiem. Digitālie mācību līdzekļi un resursi - elektronisks izdevums un resursi, kuros ir iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs. Ex-ante - plānotās politikas stratēģiskā ietvara ietekmes prognozes analīze uz definētajām mērķgrupām uz plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formālā izglītība - sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai/un profesionālās kvalifikācijas dokuments. Jebkura cita zināšanu, prasmju un kompetenču apguve, proti, neformālā izglītība un ikdienējā, mācīšanās notiek ārpus formālās izglītības. Iekļaujošā izglītība - process, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un dažādās kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības un izglītības ieguves procesa. Ikdienējā (informālā) mācīšanās ir izglītošanās process, kura ietvaros no ikdienas un darba pieredzes tiek apgūtas zināšanas, prasmes, kompetences, attieksmes un vērtības, kas bagātina un pilnveido personību un, iespējams, darba prasmes, tomēr atšķirībā no neformālās izglītības ikdienējā (informālā) mācīšanās nav ietverta programmas vai kursa rāmjos, tā notiek, mācoties sabiedrībā, tajā skaitā ģimenē, kā arī darbā (piemēram, uzzinot jaunu informāciju no TV raidījumiem, bibliotēkās, apmeklējot muzejus un izstādes, pārņemot vecāku vai draugu pieredzi). Interešu izglītība - personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības ir neformālās izglītības veids. Ievērojot to, ka Latvijā tradicionāli interešu izglītības programmas organizētas bērniem un jauniešiem, normatīvais regulējums paredz prasības interešu izglītības pedagoga statusa iegūšanai un interešu izglītības programmu finansēšanas kārtībai. Interešu izglītības programmu izplatītākās jomas ir dejas, mūzika, māksla, teātra māksla, folklora, tehniskā jaunrade, vides izglītība, sports utt. Interešu izglītības programmas palīdz attīstīt spējas un talantus, pilnveidot dažādas prasmes un saturiski pavadīt bērniem un jauniešiem brīvo laiku. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai - izglītība, kas sekmē katra indivīda iespējas apgūt zināšanas, vērtības un prasmes, kas nepieciešamas līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par individuālām vai kolektīvām darbībām vietējā un pasaules līmenī, lai uzlabotu dzīves kvalitāti patlaban, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzībām. Jaunietis - persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Kultūrizglītība - izglītības sistēmas sastāvdaļa, kas aptver gan visu līmeņu (profesionālās ievirzes, vidējo un augstāko) profesionālo izglītību kultūras nozarēs un speciālistu tālākizglītības iespējas, gan arī ikviena indivīda radošo spēju un talantu izkopšanu formālajā un neformālajā izglītībā neatkarīgi no vecuma. Makro ietekmes rezultāts - pārmaiņas sabiedrībā (politikas, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, vides u.c. jomās), kuras ietekmē arī vairāku politikas rezultātu sasniegšana un ārējās vides faktori. Mūžizglītība - izglītība visas dzīves garumā, kas paver iespējas ikvienam sabiedrības loceklim iegūt un/vai pilnveidot zināšanas, prasmes un kompetences atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība aptver formālo un neformālo izglītību, ka arī ikdienējo (informālo) mācīšanos. Neformālā izglītība - ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība. Neformālā izglītība iekļauj sevī interešu izglītības programmas (tradicionāli organizētas bērniem un jauniešiem pedagogu vadībā) un pieaugušo neformālās izglītības programmas. Neformālā izglītība parasti neizvirza prasības izglītības procesa uzsākšanai un norisei (piemēram, iepriekš iegūtas izglītības līmenis vai vecums, izņemot, ja tas ir drošības noteikumu ievērošanas prasība vai izglītības programmas, kas ir sadalītas līmeņos kā valodu apgūšana vai, piemēram, dejošana). Neformālās izglītības programmas nosaka tās saturu un atbilstību sabiedrības pieprasījumam gan ar profesionālo darbību saistītajās jomās, gan uz iedzīvotāju personīgajām interesēm vērstu. Pēc neformālās izglītības programmas apgūšanas var izsniegt dokumentu, kas apliecina personas dalību (nevis apgūtās zināšanas un prasmes) neformālās izglītības programmā, bet tā nav obligāta prasība. Pedagogs - fiziskā persona, kurai ir izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē. Politikas rezultāts - pārmaiņas sabiedrībā (attiecīgajā politikas jomā), ko tieši rada viena vai vairāku darbības rezultātu sasniegšana. Profesionālās ievirzes izglītība - atšķirībā no interešu izglītības profesionālās ievirzes izglītība ir sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā. Izglītojamajam, kurš apguvis profesionālās ievirzes izglītības programmu, tiek izsniegta apliecība par profesionālās ievirzes izglītības ieguvi. Rezultatīvais rādītājs - rezultāta būtiskākas pazīmes, kas nodrošina iespējami objektīvu tā sasniegšanas progresa mērīšanu un kuru var izteikt kā skaitlisku vērtību. Vārdu savienojumos, kas norāda rezultatīvo rādītāju veidu, vārds "rezultatīvais" tiek aizstāts ar attiecīgā rādītāja veida nosaukumu (piemēram, ekonomiskās efektivitātes rādītājs, kvalitātes rādītājs). Vērtībizglītība - personas pamatvērtību - garīguma, morāles, kultūras, gara un fiziskās stājas - izkopšana, ģimenes vērtību un nacionālās identitātes apzināšanās; personas pašapziņas, pašvērtības apziņas, pašrefleksijas, valodspējas un radošuma izkopšana; iecietības, izlīgumspējas, līdzjūtības u.c. vispārcilvēcisko spēju attīstīšana; ievirze, motivācija un sagatavošana veiksmīgai profesionālajai karjerai. IEVADDAĻA 1. Ievads Izglītība ir svarīga ikvienam cilvēkam, ģimenei, sabiedrībai un valstij kopumā. Tā ir ceļš uz cilvēka individuālās dzīves kvalitāti, zināšanu sabiedrības veidošanu un valsts ekonomisko izaugsmi un labklājību. Ieguldījumi izglītībā un mūžizglītībā ir būtisks priekšnoteikums tautsaimniecības attīstībai un valsts konkurētspējas veicināšanai, ka arī augstāka labklājības līmeņa sasniegšanai. 21.gadsimtā izglītība ir visa mūža garumā, un tā ir mūsu ikdienas sastāvdaļa - apzināta izvēle un gandarījums; zināt un prast vairāk, ātrāk, precīzāk; mācīties un studēt ar sapratni un patiku, mācīties citam no cita neatkarīgi no sociālā, ekonomiskā vai veselības stāvokļa; mācīties individuālām prasībām piemērotā vidē, izmantojot modernus mācību līdzekļus. Šādu izglītību tiecamies sasniegt tuvāko gadu laikā, secīgi turpinot 2007.-2013.plānošanas perioda aktivitātes, kā arī īstenojot pēdējos gados uzsāktās reformas izglītības sistēmā. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības attīstības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem. Ievērojot to, ka izglītības procesi tieši skar ikvienu iedzīvotāju visās vecuma grupās, pamatnostādnes aptver visus izglītības veidus un pakāpes. Pamatnostādnes ir izstrādātas saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 18.punktu, kas paredz, ka "Ministru kabinets nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniedz Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem". Izglītības attīstības politikas virsmērķis pamatnostādnēs ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Pamatnostādnēs paredzētie pasākumi ir izglītības nozares attīstību secīgi turpinoši, ietverot arī iepriekšējā periodā sasniegto rezultātu izvērtējumu, Latvijas izglītības attīstības tendences, sasaistot nacionālajā līmenī noteiktos mērķus ar Eiropas Savienības (ES) attīstības plānotajiem mērķiem un Nacionālo reformu programmu "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (NRP). Izglītības politika ir visaptveroša un cieši saistīta ar citām nozarēm, īpaši ar Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Iekšlietu, Aizsardzības, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Labklājības ministrijas kompetencē esošajām politikām, kuru īstenotie uzdevumi ir iekļauti attiecīgo nozaru politikas plānošanas dokumentos, piemēram, valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" (projekts), Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam un citi. Ievērojot katras nozares politikas attīstības specifiku, pamatnostādnes primāri ir saistītas ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildībā esošajiem uzdevumiem un saistīto finansējumu, ka arī ievērojot Viedās specializācijas stratēģijā apstiprinātās jomas konkurētspējīgai un uz zināšanām balstītai attīstībai. Pamatnostādnes ir izstrādātas sadarbībā ar nozaru ministriju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Latvijas Rektoru padomes, Augstākās izglītības padomes (AIP), Latvijas Studentu apvienības (LSA), Latvijas Pašvaldību savienības un plānošanas reģionu pārstāvjiem. Vienlaikus pamatnostādņu izstrādē iesaistījās biedrības "Vecāki par izglītību", biedrības "Radošās Idejas", Latvijas Disleksijas biedrības, Latvijas Interešu izglītības konsultatīvās padomes, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA), biedrības "Latvijas Vecāku kustība", sabiedriskā labuma organizācijas Junior Achievement - Young Enterprise Latvia, Latvijas Komercbanku asociācijas (sadarbībā ar Swedbank, Privātpersonu finanšu institūtu), Izglītības tehnoloģiju asociācijas, pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvji, kā arī citi sociālie un sadarbības partneri un privātpersonas. 2. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam sasaiste ar nozīmīgākajiem attīstības plānošanas dokumentiem "Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā" (apstiprināts Saeimā 2005.gada 26.oktobrī) ir ilgtermiņa konceptuālais dokuments, kas nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli, uzsverot zināšanas, gudrību un prasmi un to izmantošanu kā izaugsmes resursu. Prioritārais ilgtermiņa uzdevums ir uzlabojumi izglītības sistēmā: (1) ikvienam garantēta iespēja iegūt vidējo izglītību un visiem nodrošinātas kvalitatīvas augstākās un profesionālās izglītības iegūšanas iespējas, (2) krasi palielināta augstākās kvalifikācijas speciālistu (maģistru un doktoru) sagatavošana, tehnisko zinību un dabaszinību apgūšanas īpatsvara pieaugums visos izglītības sistēmas līmeņos. "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam" ("Latvija 2030") (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā) ir hierarhiski augstākais nacionālā līmeņa ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, kas ietver atziņu par paradigmas maiņas nepieciešamību izglītībā. Tai jābūt kvalitatīvai, visa mūža garumā pieejamai un uz radošumu orientētai izglītībai, kas ļauj reaģēt uz globālās konkurences un demogrāfijas izaicinājumiem un ir viens no priekšnoteikumiem ekonomikas modeļa maiņai. Prioritārie ilgtermiņa rīcības virzieni: izglītības pieejamība un pārmaiņas izglītības procesa organizācijā, skola kā sociālā tīklojuma centrs, kontekstuāla izglītība un pedagoga profesijas maiņa, e-skola un informācijas tehnoloģiju izmantošana, izglītošanās mūža garumā. "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam" (NAP 2020) (apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī) ir hierarhiski augstākais nacionālā līmeņa vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments. Tas nosaka vidējā termiņa prioritātes arī izglītības un zinātnes jomā, akcentējot rīcības virzienus: kompetenču attīstību un pētniecības, inovāciju un augstākās izglītības attīstību. Starp galvenajiem uzdevumiem ir noteikta kvalitatīva pirmsskolas izglītība; iekļaujošā izglītība; mācību satura pilnveide; atbalsts talantu izkopšanai; radošu un kvalificētu pedagogu sagatavošana un piesaiste; profesionālās izglītības attīstība atbilstoši darba tirgus tendencēm; augstākās izglītības pieejamība, eksportspēja, konkurētspēja un konsolidācija; jauniešu iesaistīšanās neformālajā izglītībā un brīvprātīgajā darbā; jauniešu nodarbinātības veicināšana, t.sk. karjeras izglītības sistēmas attīstība; izglītības iestāžu pilnveide, t.sk. mazo lauku skolu saglabāšana, sniedzot atbalstu to funkciju paplašināšanai, uzsverot izglītības pakalpojuma teritoriālajam izvietojumam noteikto pakalpojuma groza principu NAP 2020.1 Šo uzdevumu izpildei IZM ir ieplānojusi virkni pasākumu, kas ir atspoguļoti arī pamatnostādnēs. "Latvijas nacionālo reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai" (NRP) (apstiprināta ar MK 2011.gada 26.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27, 34.paragrāfs).2 Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķu sasniegšanu, tajā ir iekļauti pasākumi, kas veicina mūžizglītības principa ieviešanu, strukturālas izmaiņas profesionālajā izglītībā, augstākās izglītības modernizāciju, zinātniskās darbības potenciāla attīstību, augstākās izglītības institūciju materiālās un tehniskās bāzes modernizēšanu un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu, augstākās izglītības vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšanu, studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošanu, pamata un vidējās izglītības pieejamības nodrošināšanu, modernu mācību metožu ieviešanu. "Latvijas Konverģences programma 2013.-2016.gadam" (apstiprināta ar MK 2013.gada 29.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot. Nr.25, 1.paragrāfs). Lai sasniegtu vispārējos valdības budžeta mērķus, vienlaikus nodrošinot apstākļus ekonomikas izaugsmei vidējā termiņā, Latvijas valdība turpina īstenot strukturālās reformas, t.sk. izglītībā un zinātnē. Ir uzsvērta pamata un vidējās izglītības pieejamības nodrošināšana, strukturālās izmaiņas profesionālajā izglītībā, augstākās izglītības modernizācija, augstāko izglītību ieguvušo īpatsvara palielināšana, ārvalstu studentu piesaistīšana un valsts zinātnisko institūciju konsolidācija. "Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam" (izstrādāta saskaņā ar Augstskolu likuma 70.panta 1. punktu). Pamatnostādnēs paredzētie pasākumi augstākās izglītības jomā pamatā ir atbilstoši arī AIP izstrādātajai Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcijai 2013.-2020.gadam, kurā ietvertos problēmu risinājumus izvērtēs turpmākajās diskusijās ar nozares pārstāvjiem, lai vienotos par kopīgu redzējumu būtiskākajos jautājumos. "Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plāns laikposmam no 2013.gada 20.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim" (apstiprināts ar MK 2013.gada 11.novembra rīkojumu Nr.560). Pasākumu plānā noteiktais galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem. Šī mērķa sasniegšanai tiks veicināta augstākās izglītības atvērtība, pilnveidota publiskā finansējuma piešķiršanas sistēma, izveidota efektīva izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēma, kā arī nostiprināta saikne starp augstāko izglītību, pētniecību un industriju. Mērķis ir atbilstošs pamatnostādnēs plānotajiem pasākumiem augstākās izglītības jomā. "Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" (apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.decembra rīkojumu Nr.685). Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas virsmērķis ir Latvijas zināšanu bāzes un inovāciju kapacitātes attīstība un inovāciju sistēmas koordinācija. Šī mērķa sasniegšanai tiks attīstīts zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomas cilvēkkapitāls, veicināta Latvijas zinātnes starptautiskā konkurētspēja, modernizēts un integrēts pētniecības un izglītības sektors, veidota efektīvāka zināšanu pārneses vide un stiprināta uzņēmumu absorbcijas un inovācijas kapacitāte, optimizēta zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomas pārvaldība, kā arī veidots pieprasījums pēc zinātnes un inovācijām. Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes nacionālajā attīstības plānošanas sistēmā ir daļa no Viedās specializācijas stratēģijas un sekmē valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentos definēto mērķu sasniegšanu. Viedās specializācijas stratēģija paredz, ka Latvijas tautsaimniecības transformācija notiks, ieguldot līdzekļus trīs stratēģiski svarīgos virzienos ((1) ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs; (2) izaugsme nozarēs, kur iespējams radīt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību; (3) nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā), izvirzot septiņas prioritātes (augstas pievienotās vērtības produkti, produktīva inovāciju sistēma, energoefektivitāte, moderna IKT, moderna izglītība, zināšanu bāze un policentriska attīstība) un nosakot piecas specializācijas jomas (zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; viedā enerģētika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas). Kā viena no prioritātēm tiek izvirzīta moderna un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstoša izglītības sistēma, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un stratēģijas prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības līmeņos. Pamatnostādnēs ir ievērotas Viedās specializācijas stratēģijas apstiprinātās jomas konkurētspējīgai un uz zināšanām balstītai attīstībai. "Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam" (apstiprinātas ar MK 2009.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.246). Pamatnostādnēs noteiktie pasākumi ir saistoši jaunatnes politikas mērķiem, kas paredz uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, sniedzot atbalstu darbam ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu. Pasvītrojot sasaisti ar izglītības sistēmu, jaunatnes politikas īstenošanas ietvaros akcentēts atbalsts jauniešu nodarbinātībai, t.sk. sekmējot jauniešu - bezdarbnieku (t.sk. ar invaliditāti) integrēšanos darba tirgū, pilnveidojot viņu pamatprasmes; kā arī rosinot veidot iespējas jauniešu praksei pie darba devēja un prakses kvalitātes attīstību. Vienlaikus ir atbalstīta jauniešu līdzdalība, brīvprātīgā darba attīstība, mobilitātes sekmēšana, kā arī iesaistīšanās fiziskajās aktivitātēs un sporta dzīvē. "Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam" (apstiprinātas ar MK 2005.gada 2.marta rīkojumu Nr.137). Valsts valodas politikas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas - Latvijas Republikas valsts valodas un ES oficiālās valodas - ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū, kura sasniegšanai tajā skaitā veic pasākumus latviešu valodas kā dzimtās, kā otrās un kā svešvalodas apguves un pilnveides nodrošināšanai, mācību metodikas pilnveidei latviešu valodas apguvei, latviešu valodas pedagogu profesionālās meistarības pilnveidei, latviešu valodas apguvei un pilnveidei nepieciešamo mācību līdzekļu un mācību metodisko līdzekļu, t.sk. elektronisko, sagatavošanai un izdošanai, kas ir atbalstāms arī pamatnostādņu projekta ietvaros. "Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" (apstiprinātas ar MK 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666). Sporta politikas mērķis ir palielināt to Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz vienu, divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskajām vai sportiskajām aktivitātēm. Lai to panāktu, tiks veicināta iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un nostiprināšanā, sekmēta sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstība, uzlabota bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība, sekmēta sporta infrastruktūras pieejamība un attīstība, kā arī nodrošināta ilgtspējīgas sporta finansēšanas sistēmas izveide. Šie mērķi kopumā ir atbilstoši pamatnostādnēs minētajiem principiem. "Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam" (apstiprinātas ar MK 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.5). Pamatnostādnes ir saistītas ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.-2015.gadam, kuru mērķis ir nodrošināt turpmāku profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanu, optimizējot profesionālās izglītības iestāžu skaitu un izvietojumu reģionos, kā arī veicot to diferenciāciju, izveidot modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiālo un tehnisko nodrošinājumu, sekmēt visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu, paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību. To īstenošana izveidos valstī diferencētu, demogrāfiskajām tendencēm atbilstošu profesionālās izglītības iestāžu tīklu; nodrošinās līdzsvarotu profesionālās izglītības programmu apguves iespēju piedāvājumu (reģionālajā un nacionālajā līmenī), lai sagatavotu darba tirgum nepieciešamo speciālistu skaitu un nodrošinātu izglītības piedāvājuma atbilstību nodarbinātības struktūrai; profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas procesā tiks ievērots sadarbības princips starp valsts institūcijām, pašvaldībām un nozaru asociācijām, lai nodrošinātu elastīgu un efektīvu visu veidu resursu izmantošanu, kā arī iespēju ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījuma izmaiņām. "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" (apstiprinātas ar MK 2013.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.468). Šī dokumenta mērķis ir, nodrošinot iespēju ikvienam izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu publiskās pārvaldes efektivitātes un valsts konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanā un darba vietu radīšanā. Šī mērķa sasniegšanai tajā skaitā tiks sekmēta IKT izglītība un e-prasmes, kas atbilst pamatnostādņu ietvaram. 1.attēls Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam sasaiste ar nozīmīgākajiem attīstības plānošanas dokumentiem I. IZAICINĀJUMI UN RISINĀMĀS PROBLĒMAS Izvērtējot Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ietvaros sasniegtos rezultātus, no iepriekšējā plānošanas perioda mantoto problemātiku, kā arī ņemot vērā nozares attīstību kavējošos faktorus, demogrāfiskās tendences un darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma prognozes, ir noteiktas būtiskās pamatnostādņu ietvaros risināmās problēmas. Izvērsta analīze par iepriekšējā plānošanas periodā paveikto iekļauta pamatnostādņu 1.pielikumā. 1. Demogrāfiskie izaicinājumi un darba tirgus disproporcijas Latvijas ekonomisko izaugsmi, ilgtspēju un konkurētspēju primāri nosaka mūsu cilvēkresursu kapacitāte. Demogrāfija ir būtiskākais faktors, kas šobrīd negatīvi ietekmē nākotnes perspektīvas jebkurā nozarē, arī izglītībā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2013.gada sākumā Latvijā bija 2,02 miljoni iedzīvotāju (tas bija par gandrīz 360 tūkstošiem mazāk kā 2000.gadā). Saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm turpmākajos gados Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Minētā procesa galvenie iemesli ir sabiedrības novecošanās, ilgstoši zems dzimstības līmenis un iedzīvotāju emigrācija.3 2.attēls Iedzīvotāju skaits vecuma grupās 2012.gada sākumā, tūkstošos Ievērojot minēto, tuvāko gadu laikā Latvijas izglītības sistēmu sagaida nopietns demogrāfiskais satricinājums. Laika posmā līdz 2020.gadam vidējā un augstākajā izglītībā ir sagaidāms nozīmīgs skolēnu un studējošo skaita samazinājums. Jau vairākus gadus samazinās vidusskolās uzņemto skolēnu skaits, vienlaikus profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu skaits paliek aptuveni tajā pašā līmenī. Tas skaidrojams ar kopējo demogrāfisko situāciju valstī (samazinās pamatskolu beigušo jauniešu skaits), kā arī ar to, ka pieaug to personu skaits, kuriem jau ir iepriekš iegūta izglītība, t.sk. vispārējā vidējā izglītība, un kuri mācības turpina profesionālās izglītības iestādēs. 3.attēls Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2020.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu dažādās vecuma grupās, % Tiek paredzēts, ka salīdzinājumā ar 2012.gadu 2020.gadā skolēnu skaits vispārējā vidējā izglītībā samazināsies par 11,6 tūkstošiem skolēnu, savukārt augstākajā izglītībā - par 27,6 tūkstošiem studentu. Vienīgā izglītības pakāpe, kurā prognozējams izglītojamo vecumā no 7 līdz 15 gadiem pieaugums, ir pamatizglītība. Demogrāfiskās prognozes norāda, ka esošais visu līmeņu izglītības iestāžu tīkls nākotnē netiks racionāli izmantots. Latvijas demogrāfiskās prognozes ir nozīmīgs priekšnosacījums izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai nākamajos septiņos gados. Ekonomikas ministrija 2013.gada Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm4 ir identificējusi galvenās darba tirgus disproporcijas: - liels speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Šajās jomās darbaspēka piedāvājuma pieaugums līdz 2020.gadam var veidot gandrīz pusi no kopējā darbaspēka ar augstāko izglītību pieauguma; - saglabāsies neatbilstība starp formālās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu. Piemēram, pieprasījums pēc inženierzinātņu speciālistiem būs ievērojami lielāks nekā piedāvājums; - liels to jauniešu bez konkrētas specialitātes un prasmēm īpatsvars, kuri nonāk darba tirgū, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazināsies; - liels mazkvalificēto īpatsvars. Darba tirgū ir salīdzinoši liels iedzīvotāju ar pamatizglītību īpatsvars, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē to īpatsvars varētu ievērojami sarukt. Minētajā informatīvajā ziņojumā analizētas arī iespējamās darba tirgus attīstības tendences vidējā termiņā un ilgtermiņā un atspoguļoti iespējamie riski, ja saglabātos esošā izglītības sistēma un izglītības piedāvājuma struktūra. Lai nākotnē mazinātu iespējamās darba tirgus disproporcijas, problēmas ir jārisina kompleksi. Piemēram, ir grūti palielināt studējošo skaitu dabaszinātnēs un inženierzinātnēs, ja jau pamatizglītībā un vidējā izglītībā skolēniem ir vājas zināšanas un maza interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem. Jāņem vērā, ka iespējamie risinājumi augstākajā izglītībā, vidējā vispārējā, vidējā profesionālajā izglītībā un pamatizglītībā jūtami radīs ietekmi vairāk ilgtermiņā. Formālā izglītība salīdzinoši lēni spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem darba tirgū. Efektīvāks veids darba tirgus disproporciju mazināšanai īstermiņā ir pieaugušo izglītības sistēmas, t.sk. tālākizglītības, sakārtošana. Pamatnostādnēs, nosakot rīcības virzienus, ir ņemti vērā EM informatīvajā ziņojumā identificētie darba tirgus riski un demogrāfiskie izaicinājumi. 2. Neefektīvs izglītības sistēmas institucionālais tīkls Demogrāfijas iespaidā vidējo izglītību 2014.-2020.gadā sagaida nozīmīgs skolēnu skaita samazinājums, un tas ietekmēs institucionālā tīkla pilnveidi, kurā svarīga loma ir pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai. Būs nepieciešami pārdomāti risinājumi resursu koncentrācijai un izglītības pakalpojumu pieejamības pārstrukturizācijai, vērtējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības modeļus. Saskaņā ar ministrijas datiem šobrīd 30% vidusskolu skolēnu skaits 12.klasēs nepārsniedz 20, 10% - nepārsniedz 10. 4.attēls Mazās skolas lauku teritorijās (tikai publiskās skolas) Profesionālās izglītības stiprināšana ir viena no IZM prioritātēm, un pašlaik notiek darbs pie profesionālās izglītības kompetences centru attīstības, lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo izglītību gan lielajās pilsētās, gan reģionos. Institucionālā tīkla sakārtošana ir prioritāri saistīta ar sākumskolas izglītības pakalpojumu pieejamību tuvāk bērnu dzīvesvietai un vidējās izglītības pieejamību reģionālajā līmenī. Institucionālā tīkla sakārtošana plānota, veidojot jaunu pieeju izglītības iestāžu pakalpojumu piedāvājumam: - pirmsskolas izglītība - maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietai neatkarīgi no ģeogrāfiskajiem un administratīvi teritoriālajiem kritērijiem; - sākumskolas izglītība (1.-6.klase) - pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību vietējas nozīmes autoceļu tuvumā. Nozīmīgi vērtēt arī pirmsskolas izglītības (5 līdz 6 gadu vecu bērnu) integrāciju sākumskolas izglītības iestādēs; - pamatskolas izglītība (7.-9.klase) - pielāgojot attiecīgā institucionālā tīkla specifikai; - vispārējā vidējā izglītība (10.-12.klase) - pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Pakalpojuma pieejamība nodrošināta reģionālas nozīmes autoceļu tuvumā. Atbilstoši katra reģiona attīstības scenārijiem vērtējama arī profesionālās izglītības programmu integrācija vispārējā izglītībā, konsolidējot šo izglītības iestāžu pārvaldību un izmaksas. Šādas izglītības iestādes dibinātājs ir pašvaldība; - profesionālā vidējā izglītība - pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Īsteno valsts nozīmes profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC) un pārējās profesionālās izglītības iestādes, kuru padotība pamatā plānota pašvaldībām. IZM padotībā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu tīklā notikusi strukturāla reforma: 2010./2011.mācību gadā IZM padotībā bija 54 profesionālās izglītības iestādes, 2012./2013.mācību gadā to skaits samazinājies un bija 38. Turpinot tīkla pilnveidi un ņemot vērā, ka negatīvās demogrāfiskās tendences novadus skar lielākā mērā nekā pilsētas, IZM primāri meklēs risinājumu nelielajām (300 vai mazāk audzēkņu) profesionālās izglītības iestādēm, t.sk. plānojot to nodošanu pašvaldībām. Tādējādi varēs nodrošināt reģionālajam darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, kā arī izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, sekmējot vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu darbības efektivitāti. IZM padotībā 2013./2014.mācību gadā ir 11 nelielas profesionālās izglītības iestādes (skatīt 5.attēlu), kuras, pašvaldībām pārņemot tās savā padotībā, varētu saņemt valsts budžeta finansējumu konkrētu profesionālās izglītības programmu īstenošanai. 5.attēls Izglītojamo skaits IZM padotības profesionālās izglītības iestādēs Latvijas augstākās izglītības sistēma ir pārlieku sadrumstalota, par to liecina studējošo skaitam un tā dinamikai neatbilstoši liels augstskolu un studiju programmu skaits. Laika posmā no 2006.gada līdz 2012.gadam, samazinoties studējošo skaitam par 27%, vienlaikus ir pieaudzis augstākās izglītības iestāžu (AII) skaits. 2006.gadā Latvijā darbojās 54 akreditētas AII, 2012.gadā - 57 AII. Arī piedāvāto studiju programmu skaits 2012./2013.akadēmiskā gada sākumā bija ievērojami lielāks (912 programmu) nekā 2006./2007.akadēmiskā gada sākumā (616 programmu).5 Tas liecina par augstākās izglītības resursu sadrumstalotību, kas mazina augstskolu iespējas kļūt konkurētspējīgām starptautiskā līmenī un nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Līdzīgi ir arī studiju programmu ārējā izvērtējuma secinājumi6, kuros uzsvērtas kvalitātes atšķirības studiju virziena ietvaros, t.sk. doktorantūras līmenī. Kā kopīgi trūkumi izvērtējumā uzsvērti neskaidri definēti studiju rezultāti, programmu mērķi, novērojama programmu dublēšanās, nav attīstīta resursu koplietošana. Studējošo skaita straujam pieaugumam neadekvāts ieguldījums mācībspēku un augstskolu infrastruktūras attīstībā ir radījis grūtības saglabāt piedāvātās izglītības kvalitāti. Šādos apstākļos, ņemot vērā valsts budžeta ierobežotās iespējas, ir būtiski izveidot motivējošu mehānismu, kas veicinās AII un ZI virzību uz pieejamo resursu efektīvu kopēju izmantošanu un tiekšanos uz izcilību. Demogrāfisko izaicinājumu kontekstā augstākās izglītības iestādēm jākļūst atvērtākām pieaugušo auditorijai. 3. Mūsdienu prasībām daļēji atbilstoša mācību vide un saturs Pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana ir pamats sekmīgai iesaistei pamatizglītībā, sociālajai iekļaušanai, personiskajai attīstībai un nodarbinātībai nākotnē. Lai panāktu, ka pāreja no pirmsskolas uz pamatskolu, ņemot vērā jaunu, uz kompetencēm balstītu mācību saturu, ir saturiski saskaņota, jāpilnveido izglītības saturs arī bērniem vecuma grupā no 1,5 līdz 4 gadiem, kā arī jānodrošina atbilstoša mācību vide. Lai uzlabotu mācību sasniegumus pamatizglītības un vidējā izglītības posmā, ir jānodrošina pilnveidotā, uz kompetenču pieejas balstītā mācība satura ieviešana, t.sk. izmantojot IKT. OECD PISA 2006., 2009. un 2012.gada rezultāti parāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels skolēnu ar augstiem sasniegumiem lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs īpatsvars, un šis skaits turpina samazināties. Vienlaikus ir vērojama tendence, ka zēniem mācību sasniegumi ir zemāki nekā meitenēm. Ievērojot minēto, turpmākajā plānošanas periodā būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība mācību rezultātu monitoringam un cēloņsakarību noteikšanai starp mācību rezultātu ietekmējošajiem faktoriem un izglītojamo mācību sasniegumiem, lai uz kompetencēm balstītā izglītības saturā paredzētu pasākumus mācību sasniegumu uzlabošanai. Aktuāla ir arī OECD PISA pārbaudes darbos vāju sniegumu uzrādījušo jauniešu īpatsvara samazināšana. Kaut arī Latvija ir panākusi būtisku progresu dabaszinātnēs, aktuāla ir lasītprasmes un matemātikas kompetenču pilnveide, nodrošinot NAP mērķi (zemākie kompetenču līmeņi lasītprasmē 2017.gadā - 15%, 2020.gadā - 13%) un "Izglītība un apmācība 2020" mērķus, - līdz 2020.gadam nodrošināt, ka minētajās trijās kompetencēs vājš sniegums ir tikai 15% attiecīgās grupas jauniešiem. Salīdzinājumam, izvērtējot PISA rezultātus 2009.gadā, EK ir izcēlusi arī Igauniju, kur 2009.gadā vāju sniegumu lasītprasmē, matemātikā un dabaszinībās ir uzrādījuši attiecīgi tikai 13,3%, 12,7% un 8,3% jauniešu.7. 6.attēls Skolēni (15-16 gadu vecumā) ar zemiem mācību rezultātiem (PISA 1.līmenis), %8 Saskaņā ar IZM datiem aizvien mazāk skolēnu kārto centralizētos eksāmenus ķīmijā, fizikā un bioloģijā. Tas liecina par izglītojamo zemo interesi eksaktajās jomās. Arī augstākās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās (13%) ir viens no zemākajiem Eiropā. Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā darba tirgus disproporcijas draudus nākotnē9, ir nepieciešams palielināt studējošo īpatsvaru dabaszinātnēs un inženierzinātnēs no kopējā studējošo skaita. Nākamajā plānošanas periodā ir jāturpina STEM nepieciešamo mācību vides modernizāciju izglītības iestādēs. Ņemot vērā pieaugošo IKT nozīmi izglītības procesos, aktuāla ir mūsdienīgu elektronisko mācību līdzekļu izstrāde dažādās satura jomās. IKT integrācijai ir jānodrošina mācību/studiju vides pilnveide un jaunu mācību/studiju pieeju izveide. Pēdējos gados ir novērots atbalsta, t.sk. arī finanšu, trūkums vērtībizglītības pasākumu īstenošanai, t.sk. audzināšanas darba attīstībai. Pamatojoties uz 2007.gada pētījuma "Interešu izglītības pieejamība un piedāvājums Latvijā" rezultātiem, ir būtiski akcentēt interešu izglītības programmās iesaistīto iespējas veiksmīgāk izvēlēties profesiju un veidot savu karjeru. Atbilstoši 21.gadsimta prasībām jāattīsta profesionālās orientācijas un karjeras izglītības sistēma, jāuzlabo profesionālās ievirzes izglītības un interešu izglītības kvalitāte jauniešiem, nodrošinot mūsdienīgu un atbilstošu mācību vidi, t.sk. IKT nodrošinājumu, un jaunākās tehnoloģijas tehniskajā un zinātniskajā jaunradē. Specifiski pasākumi interešu izglītības attīstības veicināšanai tiks izstrādāti pēc plānota interešu izglītības jomas audita. 4. Pedagogu motivācijas un profesionālās pilnveides nepietiekama sekmēšana 2009.gadā valsts budžeta grozījumi finansējumu mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai samazināja par aptuveni 50% un darba samaksas sistēmā tika veiktas būtiskas pārmaiņas, ieviešot jaunu finansēšanas principu "nauda seko skolēnam". Tādējādi ievērojami samazinājās pedagogu darba likmju skaits pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Finansēšanas princips radīja konkurenci un diferencētu pedagogu darba samaksu par vienu likmi, ietekmēja daudzu pedagogu darba samaksu, kā arī veidoja diferenciāciju pedagogu darba samaksā par vienu likmi dažādos novados ar dažādu skolēnu skaitu un skolēnu/pedagogu skaita attiecību. Latvijas demogrāfiskās un sociālekonomiskās situācijas kontekstā novados ar mazu skolēnu skaitu pedagogu atalgojums ir saglabājies ļoti zems salīdzinājumā ar tiem novadiem, kuros skolu tīkls ir sakārtots un skolēnu skaits optimāls. Vērtējot pedagogu vecuma struktūru vispārizglītojošajās skolās un profesionālās izglītības iestādēs, joprojām liela daļa pedagogu ir vecāki par 50 gadiem. Vispārizglītojošajās skolās pedagogu (līdz 30 gadu vecumam) īpatsvars pieauga nenozīmīgi. Arī izglītības jomā nodarbināto dzimumu sadalījums ir mainījies nebūtiski, joprojām visās izglītības pakāpēs pedagogu amatos dominē sievietes, it īpaši vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs. Līdz ar jauna mācību satura ieviešanu nepieciešams nodrošināt pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi, t.sk. līderību, radošumu, IKT un svešvalodu prasmes. 2013.gadā izstrādāts informatīvais ziņojums ""Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sasaistes programma", tās izstrāde un ieviešana", kura mērķis ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti. Līdztekus tam programma paredz modernas mācību un darba vides nodrošināšanu un pedagogu profesionālās izaugsmes atbalsta sistēmas pilnveidi. Liela daļa identificējamo problēmu ir saistītas ar jautājumiem, kuri ir tieši pakārtoti finansiālajiem aspektiem, līdz ar to primāri būtu jānodrošina efektīva resursu pārvaldība, ņemot vērā esošā finansēšanas modeļa pārskatīšanu un pilnveidi. Lai pilnveidotu kopējo situāciju valstī, attīstītu institucionālo izcilību un paaugstinātu pedagogu profesijas prestižu, turpināma izveidotās vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaistes programmas ieviešana. 5. Iekļaujošās izglītības principa un individualizētas mācību pieejas nepietiekama ieviešana Iekļaujošās izglītības nodrošināšanā ir vairākas mērķa grupas - attīstības, spēju un veselības stāvokļa, sociālo apstākļu izraisītās atstumtības riskam pakļautie bērni un jaunieši, kā arī reemigrējušie un ārzemēs dzimušie Latvijas valstspiederīgo bērni un jaunieši.10 Lai gan Latvijas izglītības sistēma piedāvā pietiekami daudzveidīgas izglītības ieguves iespējas un programmas, daļa jauniešu, kuri ir uzsākuši izglītības ieguvi, izglītības procesā sastopas ar dažādām sociālekonomiskām, socializēšanās problēmām, t.sk. vardarbību vienaudžu vidū u.c., un pamet mācības, neiegūstot savam vecumam atbilstošu izglītību. 2008.gadā skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību un neturpina mācības, bija 15,5%, un tas bija augstāk nekā vidēji ES (14,9%). Šī rādītāja analīze atklāj izteiktas atšķirības dzimumu griezumā, proti, vīriešu īpatsvars skolu nepabeigušo iedzīvotāju kopskaitā attiecīgajā vecuma grupā ir aptuveni divas reizes augstāks kā sieviešu īpatsvars (2009.gadā attiecīgi 17,2% un 9,4%, 2011.gadā - 15,8% un 7,5%, 2012.gadā - 14,5% un 6,2%). Jau 2011.gadā minētais rādītājs bija samazinājies līdz 11,6% un 2012.gadā līdz 10,2%. Tomēr ir veicams nopietns darbs, lai līdz 2020.gadam uzlabotu šo rādītāju, kā arī nodrošinātu prevencijas pasākumus tiem izglītojamajiem, kam draud izglītību priekšlaicīgas pamešanas risks, kā arī turpinātu kompensējošo pasākumu kā otrās iespējas izglītības piedāvājums īstenošanu. Saskaņā ar 2010.gada Eurostat datiem Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir trešais lielākais to bērnu vecumā līdz 17 gadiem īpatsvars, kuri ir nabadzības un atstumtības riska grupā. Salīdzinot ar OECD valstu (t.sk. ar Igaunijas un Lietuvas) vidējiem rādītājiem, Latvijas izglītības sistēma lielākā mērā kompensē nelabvēlīga ģimeņu sociāli ekonomiskā statusa ietekmi uz sasniegumiem. Latvijā ir konstatēta ievērojama sociālekonomiskā stāvokļa indeksa vidējās vērtības atšķirība tieši lauku skolu skolēniem un mazpilsētu un pilsētu skolu skolēniem, un tas norāda uz lauku skolēnu būtiski nelabvēlīgāku sociāli ekonomisko statusu. Arī 2014.-2020.plānošanas periodā tiks nodrošinātas dotācijas sākumskolas skolēnu ēdināšanai, kā arī citi atbalsta pasākumi, tomēr sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai ir nepieciešama starpnozaru pieeja. Lai arī ir izveidojusies nepieciešamība izglītības sistēmām reaģēt uz dažādību un nodrošināt visu iedzīvotāju sekmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā, bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām netiek nodrošināts pietiekams atbalsts izglītības iegūšanas procesā. Ir turpināma personu ar speciālām vajadzībām iekļaušana vispārējās izglītības sistēmā. Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu atbalstu personām ar speciālām vajadzībām, būtiski ir nodrošināt, ka vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs ir atbalsta personāls. Ņemot vērā pieaugošo audzēkņu skaitu ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošās skolās, nozīmīga ir vispārizglītojošo skolu un speciālo izglītības skolu pedagogu mijiedarbība un zināšanu pārnese, un profesionālā pilnveide, tādējādi sekmējot izpratni par personām ar speciālām vajadzībām. Aktuāla ir bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām saskarsmes prasmju, socializēšanās un iekļaušanās sekmēšana un kompleksu iekļaušanas pasākumu izstrādāšana un piedāvāšana, kas vienlaikus veicinātu sabiedrības izpratni par šādu personu grupu ierobežojumiem un vajadzībām. Jaunieši var sastapties ar sociālekonomiskām, socializēšanās problēmām, t.sk. vardarbību vienaudžu vidū (saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2009./2010.gadā veikto un 2012.gadā publiskoto pētījumu par skolēnu veselības ieradumiem 39 valstīs, Latvijā ir vieni no augstākajiem vienaudžu vardarbības rādītājiem11), un pamet mācības, neiegūstot savam vecumam atbilstošu izglītību. Izglītības priekšlaicīgas pārtraukšanas problēmas risināšanā nozīmīga loma ir drošai videi izglītības iestādē. Nepieciešams arī pilnveidot to jauniešu sniegumu, kuriem ir liels mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risks un zems pamatprasmju līmenis, piemēram, savlaikus apzināt tos skolēnus, kuru sniegums pamatprasmju apguvē ir zems vai nepietiekams visos izglītības posmos, sniegt viņiem individualizētu atbalstu, nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu izglītību un aprūpi agrīnā bērnībā.12 Jāsekmē trešo valsts pilsoņu un nacionālo minoritāšu, t.sk. romu bērnu un jauniešu, iesaiste Latvijas izglītības sistēmā, ņemot vērā kultūrvēsturiskās tradīcijas. 6. Profesionālās izglītības nepietiekama pievilcība Iepriekšējos gados ir novērots izglītojamo īpatsvara pieaugums profesionālajās izglītības programmās par 5,7%, tomēr vispārējā vidējā izglītībā un profesionālajā vidējā izglītībā iesaistīto izglītojamo īpatsvars ir nelīdzvērtīgs. 2012.gadā izglītojamo skaita attiecība vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības posmā bija aptuveni 61:39. Saskaņā ar EM prognozēm turpmākajos gados vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem, kuriem nav profesionālās kvalifikācijas. Lai veicinātu jauniešu nodarbinātību un ātrāku iekļaušanos darba tirgū, izstrādāts jauns un pilnveidots esošais profesionālās izglītības programmu (1-1,5 gada) piedāvājums, kuru īstenošanu plānots turpināt arī 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Lai paplašinātu izglītojamo spēju elastīgi reaģēt konkurences apstākļos un veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos, it sevišķi specifiskām izglītojamo grupām, piemēram, priekšlaicīgi mācības pārtraukušajiem, migrantiem, personām ar invaliditāti u.c., būtu meklējami kompleksi risinājumi profesionālās izglītības pievilcības sekmēšanai, palielinot audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības programmās, kā arī mazinot to audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības iestādēs, kuri ir atskaitīti nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ. Īpaša uzmanība turpmākajos gados būtu pievēršama sadarbības stiprināšanai ar darba devējiem profesionālās izglītības pārvaldībā, profesionālās izglītības programmu īstenošanā, t.sk. prakses nodrošināšanā, ka arī attīstot tādus jaunas profesionālās izglītības principus kā modulārās profesionālās izglītības programmu izstrāde un darba vidē balstīta profesionālā izglītība. Darba vidē balstītas profesionālās izglītības nodrošināšanā šobrīd ir augsta līmeņa ES, t.sk. Latvijas, izglītības un nodarbinātības politikas prioritāte. Profesionālo izglītību un nodarbinātību aplūko integrētā veidā kā vienota procesa neatņemamas sastāvdaļas, tādējādi pasvītrojot darba devēju un sociālo partneru iesaistes nepieciešamību un nozīmību jau agrīnās profesionālās izglītības īstenošanas stadijās, tajā skaitā attiecībā uz profesionālās izglītības saturu un tā īstenošanas formām. 7. Augstais bezdarbs jauniešu vidū Saskaņā ar CSP datiem Latvijā 2013.gadā ir apmēram 255 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. 2013.gada otrajā pusgadā aptuveni 70 tūkstoši jauniešu bija nodarbināti, 18 tūkstoši jauniešu meklēja darbu un 148 tūkstoši jauniešu tiek uzskatīti par ekonomiski neaktīviem (pārsvarā mācās vai studē). No Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaita 9,5 % bija jaunieši, t.sk. 71% šo jauniešu nav kvalifikācijas vai ir darba tirgus vajadzībām nepietiekams izglītības līmenis. Dzimumu vienlīdzības aspektā salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā vērojama darba tirgus disproporcija13 atsevišķās nozarēs, piemēram, izglītībā un veselībā. Svarīga nozīme profesijas izvēlē ir skolai un tam, vai un kādā veidā skolēnam ir radīta interese par noteiktām jomām un vai tā ir apzināta un mērķtiecīga. Viens no jaunatnes politikas uzdevumiem ir veidot draudzīgu, uz jauniešiem vērstu atbalsta sistēmu, kas piedāvā plašas iespējas attīstībai, sociālajai iekļaušanai un sociālajai kohēzijai, sekmējot jauniešu konkurētspēju darba tirgū, t.sk. radot iespēju īsā laikā iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu kvalifikāciju. Nepieciešams samazināt jauniešu ar zemām pamatprasmēm īpatsvaru, nodrošinot apmācību īstenošanu jauniešiem - bezdarbniekiem, jauniešiem, kas priekšlaicīgi pametuši izglītības iegūšanu, un ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem, tādējādi veicinot viņu sociālo iekļaušanu un konkurētspēju darba tirgū, attīstot viņu sociālās, pilsoniskās un komunikatīvās prasmes, līdztekus nodrošinot atbalstu neformālās izglītības mācību programmu jauniešiem izstrādei, to aprobācijai jauniešu centros un izglītības iestādēs sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem. Karjeras izglītība un karjeras atbalsta pasākumi ir nozīmīgs priekšnosacījums jauniešu apzinātai izglītības un turpmākās karjeras izvēlei. IZM sadarbībā ar iesaistītajiem partneriem turpina uzsākto darbu, lai paplašinātu Karjeras attīstības atbalsta sistēmas (KAAS) koncepciju, īpaši uzsverot karjeras izglītības nozīmi gan vispārējā, gan profesionālajā, gan augstākajā izglītībā, kā arī lai stiprinātu nozaru un darba devēju iesaisti profesiju pasaules izzināšanā, novēršot atbildīgo un iesaistīto institūciju nepietiekamo un atšķirīgo izpratni par KAAS mērķa grupām un attiecīgo pakalpojumu veidiem, nepietiekamo starpnozaru sadarbības koordināciju un resursu sadrumstalotību. Īstenojot karjeras izglītības atbalsta pasākumus, t.sk. augstākās izglītības iestādēs, lai mazinātu izglītības programmu nepabeigušo izglītojamo skaitu, veicināma sadarbība ar nozares uzņēmumiem tehniskās un intelektuālās jaunrades pasākumu īstenošana vides un dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, būvniecības, veselības aprūpes un vides aizsardzības jomā. Sadarbība ar darba devējiem paaugstina profesionālās izglītības pievilcību un motivē skolēnus iegūt augstāko izglītību. Kvalitatīvas karjeras izglītības īstenošanai izglītības sistēmā pedagogiem šobrīd ir nepietiekamas profesionālās kompetences karjeras pasākumu īstenošanā, t.sk. komunikācijā, informācijas apstrādē un darbā ar IKT. Kopš 2012.gada 1.septembra Latvijas vispārizglītojošajās skolās ir nodarbināti 54 karjeras konsultanti. 8. Augstākās izglītības internacionalizācija un starptautiskā konkurētspēja Pieaugot globālajai konkurencei augstākajā izglītībā un zinātnē un vienlaikus samazinoties potenciālajam studējošo skaitam Latvijā, aktualizējas nepieciešamība izveidot elastīgu augstākās izglītības sistēmu, kas ir starptautiski atvērta, plaši pieejama, kvalitatīva, t.i., tāda, kas spēj apmierināt pieprasījumu pēc atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem saskaņā ar Latvijas tautsaimniecības attīstības vajadzībām un globālā izglītības tirgus tendencēm un vienlaikus veicina indivīda personības izaugsmi un sabiedrības attīstību. Augstākās izglītības atvērtības starptautiskai sadarbībai un informācijas apmaiņai veicināšana, kā arī eksportspējas kāpināšana ir viens no prioritārajiem augstākās izglītības attīstības rīcības virzieniem. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ir definēts mērķis palielināt ārvalstu studentu īpatsvaru augstskolās Latvijā līdz vismaz 10% no kopējā studējošo skaita (skatīt 7.attēlu). Kopš 2010.gada, kad minētais rādītājs bija 1,9%, Latvija sasniegusi zināmu progresu, jo 2012./2013.akadēmiskā gada sākumā ārvalstu studentu īpatsvars veidoja jau 3,7% no kopējā studējošo skaita. Tomēr tas vēl nav pietiekams, lai sasniegtu mērķi. 7.attēls Ārvalstu studentu skaits no kopējā studējošo skaita, % Viens no rādītājiem augstākās izglītības sistēmu starptautiskās konkurētspējas salīdzinājumam ir tās pievilcība.14 Latvijas augstākās izglītības studiju un pētniecības vide ir noslēgtāka nekā labākajās ārzemju augstskolās. To daļēji nosaka studiju kvalitāte un normatīvie ierobežojumi. Studiju kvalitāte ir cieši saistīta ar akadēmiskā personāla kvalifikāciju un zinātnisko darbību, kas ilgstoši nepietiekama finansējuma dēļ turpina pazemināties. Pēdējos gados ir samazinājies akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars, ir ierobežotas iespējas piesaistīt kvalificētu ārvalstu akadēmisko personālu (to kavē obligātās prasības latviešu valodas zināšanām un zemais atalgojums); ir vērojama akadēmiskā personāla "novecošanās", ir nepietiekama mācībspēku sastāva atjaunošana, nomaiņa un iesaiste tālākizglītībā. Arī zinātniskās darbības intensitāte un augstākās izglītības sasaiste ar tautsaimniecību un pētniecības institūcijām ir nepietiekama (2008.gadā finansējuma apmērs bija 5,63 miljoni latu, bet kopš 2009.gada finansējums netiek piešķirts). Turklāt nepietiekami ieguldījumi augstākajā izglītībā un studējošo dzīves un sociālajā infrastruktūrā, vienlaikus nosakot mērķi palielināt ārvalstu studējošo skaitu, rada risku, ka Latvijas augstākās izglītības konkurētspējīgā priekšrocība būs zema pakalpojuma cena, un līdz ar to tiks piesaistīti studenti ar zemāku zināšanu līmeni, kas neveicinās mūsu valsts prestižu vienotajā augstākās izglītības telpā. 9. Neefektīva augstākās izglītības finansēšana un pārvaldība Latvijā jau sesto gadu pēc kārtas studējošo skaits samazinās. 2012./2013.akadēmiskajā gadā, salīdzinot ar 2005./2006.akadēmisko gadu, kad studentu skaits Latvijā sasniedza maksimālo līmeni, studentu skaits Latvijā ir samazinājies par 28%. Iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem pakāpeniski pieaug, sasniedzot 2012.gada rādītāja vērtību - 37,2% (30,1% 2009.gadā). Tomēr, ievērojot demogrāfiskās tendences un studējošo skaita krasu samazinājumu, lai sasniegtu pamatnostādnēs izvirzīto mērķi - 2020.gadā 40% iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem ir augstākā izglītība - , ir jānodrošina lielāka augstākās izglītības pieejamība un efektīva esošo resursu pārvaldība. Latvijā ir relatīvi liels privāto AII skaits: līdztekus 17 valsts augstskolām savu darbību veic 16 juridisko personu dibinātas augstskolas (tajās studē 27% no studējošo kopskaita). Valsts finansētās augstākās izglītības studiju vietas Latvijā ir pieejamas tikai pusei no visiem pilna laika studējošajiem jeb 37% no studējošo kopskaita (2013.), un šī situācija izraisa diskusijas par taisnīgumu publisko līdzekļu izmantošanā. Valsts finansējuma īpatsvars augstākajai izglītībai 2012.gadā veidoja tikai 0,6% no iekšzemes kopprodukta, tas ir viszemākais rādītājs ES. Šāds augstākās izglītības publiskais finansējums Latvijā pašreiz nenodrošina pilnu vienas studiju vietas finansējumu, augstākās izglītības pieejamību sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām un nav pietiekams inovatīvu, uz augstākās izglītības attīstību vērstu pasākumu un projektu finansēšanai. Šobrīd 52% studējošo apvieno studijas un darbu, t.sk. viena trešā daļa studējošo strādā pilnas slodzes darbu.15 Šis apstāklis ir viens no augstākās izglītības kvalitātes apdraudējumiem, jo studējošie neapmeklē nodarbības vai tām sagatavojas nepietiekami. Rezultāts ir tāds, ka samazinās studentu vidējās atzīmes, nodarbību apmeklējums un laiks, ko studenti atvēl neatkarīgām studijām.16 Akadēmiskā personāla atalgojums dažādās AII ievērojami atšķiras pat viena akadēmiskā amata ietvaros. Atalgojuma apmērs nemotivē jaunus cilvēkus, talantīgus un kvalificētus speciālistus pievērsties akadēmiskajam un zinātniskajam darbam Latvijas …