Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums apstiprina Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kas nosaka valsts politiku un stratēģiju izglītībā šajā periodā.

Ko tas regulē

  • Apstiprina Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
  • Nosaka atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas pamatnostādņu īstenošanā.
  • Nosaka termiņus rīcības plānu iesniegšanai pamatnostādņu ieviešanai.
  • Regulē finansējuma piešķiršanu pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai.

Kas tas attiecas

  • Izglītības un zinātnes ministrija.
  • Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs.

Galvenie punkti

  • Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments no 2021. gada līdz 2027. gadam.
  • Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā institūcija pamatnostādņu īstenošanā.
  • Līdz 2025. gada 1. jūlijam jāiesniedz pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējums.
  • Rīcības plāni pamatnostādņu ieviešanai jāiesniedz līdz 2021. gada 31. oktobrim (2021.-2023. gadam), līdz 2023. gada 31. maijam (2024.-2025. gadam) un līdz 2025. gada 31. maijam (2026.-2027. gadam).
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 436 Rīgā

  1. gada
  2. jūnijā (prot. Nr. 49
  3. §) Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-
  4. gadam
  5. Apstiprināt Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-
  6. gadam (turpmāk - pamatnostādnes).
  7. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Kultūras ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un Pārresoru koordinācijas centru. Minētās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu.
  8. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz
  9. gada
  10. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu.
  11. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 4.
  12. līdz
  13. gada
  14. oktobrim - rīcības plānu pamatnostādņu ieviešanai laikposmam no
  15. gada līdz
  16. gadam; 4.
  17. līdz
  18. gada
  19. maijam - rīcības plānu pamatnostādņu ieviešanai laikposmam no
  20. gada līdz
  21. gadam; 4.
  22. līdz
  23. gada
  24. maijam - rīcības plānu pamatnostādņu ieviešanai laikposmam no
  25. gada līdz
  26. gadam.
  27. Izglītības un zinātnes ministrijai un citām pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām
  28. gadā pamatnostādnēs ietvertos pasākumus īstenot atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildus nepieciešamo finansējumu
  29. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ministru prezidents A. K. Kariņš Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece (Ministru kabineta
  30. gada
  31. jūnija rīkojums Nr. 436) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-
  32. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" Izglītības un zinātnes ministrija 2021 SATURS Saīsinājumi
  33. Ievads
  34. Kopsavilkums
  35. Aktuālās tendences un vīzija par izglītību
  36. gadā
  37. Esošās situācijas un būtiskāko izaicinājumu raksturojums
  38. Izglītības politikas mērķu sasaiste ar Latvijas un Eiropas Savienības attīstības un politikas plānošanas dokumentiem
  39. Izglītības politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji
  40. Rīcības virzieni un uzdevumi politikas mērķu sasniegšanai
  41. mērķa rīcības virzieni un uzdevumi
  42. mērķa rīcības virzieni un uzdevumi
  43. mērķa rīcības virzieni un uzdevumi
  44. mērķa rīcības virzieni un uzdevumi
  45. pielikums. Terminu skaidrojums
  46. pielikums. Detalizēts izglītības sistēmu raksturojošo statistisko raksturlielumu apraksts
  47. pielikums. Pamatnostādņu īstenošanas ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu SAĪSINĀJUMI AI augstākā izglītība AIC Akadēmiskās informācijas centrs AII augstākās izglītības institūcija AiM Aizsardzības ministrija AIP Augstākās izglītības padome ANO Apvienoto Nāciju Organizācija CERI Izglītības pētniecības un inovāciju centrs (Centre for Educational Research and Innovation) CSP Centrālā statistikas pārvalde DESI digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss DVB darba vidē balstītas [mācības] ECVET Eiropas kredītsistēma profesionālajai izglītībai un mācībām (European credit system for vocational education and training) EIB Eiropas Investīciju banka EK Eiropas Komisija EKI Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra EM Ekonomikas ministrija EQAR Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (European Quality Assurance Register for Higher Education) EQAVET Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (European Quality Assurance in Vocational Education and Training) Erasmus+ Eiropas Savienības programma izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā ES Eiropas Savienība ESF Eiropas Sociālais fonds ESG Eiropas augstākās izglītības telpa (European Standards and Guidelines) EUROSTAT Eiropas Savienības Statistikas birojs EUA Eiropas Universitāšu asociācija FM Finanšu ministrija IAP Izglītības attīstības pamatnostādnes ICCS Starptautiskās pilsoniskās izglītības pētījums (International Civic and Citizenship Education Study) IEA Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) IeM Iekšlietu ministrija IKP iekšzemes kopprodukts IKT informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IKVD Izglītības kvalitātes valsts dienests IPI Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts ISCED Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (International Standard Classification of Education ‒ ISCED 2011) IZM Izglītības un zinātnes ministrija JSPA Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra KM Kultūras ministrija LBAS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LFS darbaspēka apsekojums (Labour Force Survey) LIKTA Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija LIZDA Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība LKI Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra LM Labklājības ministrija LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka LNKC Latvijas Nacionālais kultūras centrs LOSP Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome LPS Latvijas Pašvaldību savienība LSA Latvijas Studentu apvienība LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LU Latvijas Universitāte LVA Latviešu valodas aģentūra LZP Latvijas Zinātnes padome MK Ministru kabinets NAP Latvijas Nacionālais attīstības plāns NIID Nacionālā izglītības iespēju datubāze NEP Nozaru ekspertu padome NEET jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training) Nordplus Ziemeļu Ministru padomes izveidots projekts dalībniekiem no Ziemeļvalstīm un Baltijas NRP Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO nevalstiskās organizācijas OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development) PB Pasaules Banka PIAAC Starptautisks pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījums (The Programme for the International Assessment of Adult Competencies) PII profesionālās izglītības iestādes PINTSA Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome PIKC profesionālās izglītības kompetences centrs PISA Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījums (Programme for International Student Assesement) SAM specifiskais atbalsta mērķis SES sociāli ekonomiskais statuss STEAM dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika (science and technology, interpreted through engineering and arts) STEM dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika (science, technology, engineering, and mathematics) TALIS starptautisks Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas mācību vides pētījums (Teaching and Learning International Survey) TM Tieslietu ministrija UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VIIS Valsts izglītības informācijas sistēma VISC Valsts izglītības satura centrs VM Veselības ministrija VRP Valdības rīcības plāns ZM Zemkopības ministrija
  48. IEVADS Izglītības attīstības pamatnostādnes (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā no
  49. gada līdz
  50. gadam. Pamatnostādnēs norādīts izglītības politikas virsmērķis un mērķi, galvenie rīcības virzieni un uzdevumi izvirzīto mērķu sasniegšanai, politikas rezultāti un rezultatīvie rādītājus. Pamatnostādnes aptver visus izglītības veidus un pakāpes. Saskaņā ar Izglītības likuma 13.1 pantu Izglītības attīstības pamatnostādnes izstrādā Izglītības zinātnes ministrija (turpmāk - IZM) un pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalsta saņemšanas IZM virza tās apstiprināšanai Ministru kabinetā
  51. Ievērojot Izglītības likuma
  52. pantā noteikto, IZM vada pamatnostādnēs noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām. Izglītības attīstības pamatnostādnes ir izstrādātas, ievērojot: • valsts attīstības stratēģiskos mērķus un prioritātes, kas noteiktas Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.‒
  53. gadam (turpmāk - NAP2027) un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz
  54. gadam (turpmāk - Latvija2030), • esošās situācijas analīzi par būtiskākajiem Latvijas izglītībai risināmajiem problēmjautājumiem, • Latvijai saistošas Baltijas un Eiropas reģiona, kā arī pasaulē dominējošās izglītības attīstības tendences. Esošās situācijas analīze veikta un izglītības attīstības tendences izvirzītas: Latvijai piedaloties starptautiski salīdzinošos OECD, IEA un EK pētījumos; izvērtējot 2014.-
  55. gada Izglītības attīstības pamatnostādņu starpposma rezultātus; īstenojot OECD un IZM sadarbības projektu OECD Latvijas Prasmju stratēģija2 un izstrādājot ziņojumus - "Latvijas Prasmju stratēģija. Novērtējums un rekomendācijas"

(2019)un "Latvijas Prasmju stratēģija. Īstenošanas vadlīnijas"
(2020); kā arī sagatavojot citus OECD, EK, UNESCO un PB ziņojumus un rekomendācijas. Izglītības attīstības 2021.‒
  1. gadam virsmērķis, mērķi un rīcības virzieni noteikti, apspriesti un pilnveidoti, sadarbojoties ar valsts un pašvaldības iestāžu pārstāvjiem, sociālajiem un sadarbības partneriem un izglītības nozares ekspertiem, kuri piedalījušies IZM un OECD kopīgi īstenotā projekta "Latvijas prasmju stratēģija" konsultācijās un darba grupu sanāksmēs no
  2. gada līdz
  3. gadam. Latvijas Prasmju stratēģijas projekta virsmērķis bija konsultatīvā ceļā identificēt būtiskākos šķēršļus un nepieciešamos risinājumus stratēģiskai prasmju attīstībai un prasmju piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanai. Konsultācijās gūtie secinājumi un atziņas, kā arī OECD sagatavotie ziņojumi un rekomendācijas veido pamatnostādņu konceptuālo un saturisko pamatu. Tāpat nozīmīgas pamatnostādņu attīstībā ir bijušas diskusijas IZM un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
  4. gada janvārī organizētajā forumā "Izglītības sistēmas mērķis: nākotnes perspektīva" un citas IZM organizētas vai līdzorganizētas konsultācijas, darba grupu diskusijas par aktuāliem jautājumiem augstākajā, profesionālajā, vispārējā un pieaugušo izglītībā. Pamatnostādnēm dots nosaukums "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", uzsverot zināšanu izmantojamības un prasmju kā izglītības rezultāta nozīmīgumu, kā arī atsaucoties uz aktuālām reģionālām un globālām attīstības plānošanas iniciatīvām - OECD Nacionālo prasmju stratēģiju projektu un EK Eiropas Prasmju programmu
  5. gadam. OECD un EK attīstības plānošanas dokumentos jēdziens "prasmes" (angļu val. - skills) lietots plašākā nozīmē, sasaistot prasmes ar zināšanām un vērtībām, un attieksmēm, tādējādi pielīdzinot latviešu valodā lietotā kompetences jēdziena izpratnei.
  6. KOPSAVILKUMS Izglītība ir būtiska indivīda un valsts attīstībai. Izglītības mērķis tā plašākajā izpratnē ir sagatavot indivīdu dzīvei, ar to saprotot: vispārējās zināšanas un prasmes (personības attīstību, spēju novērtēt tās sabiedrības kultūru, kurai indivīds pieder, kā arī izvēlēties savas dzīves virzienu); pilsonisko izglītību, kas aptver indivīda iesaisti sabiedrības un politiskos procesos; kā arī profesionālo sagatavotību, resp., indivīda spēju piedalīties ekonomiskās aktivitātēs kā darba devējam vai darba ņēmējam.3 Izglītības mērķi valsts attīstības kontekstā primāri ir saistīti ar tautsaimniecības attīstību un valsts konkurētspējas veidošanu, labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanu, demokrātiskas un pilsoniski aktīvas sabiedrības stiprināšanu, latviešu kultūrvēsturiskās identitātes, kultūras un latviešu valodas - valsts valodas ‒ ilgtspēju. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-
  7. gadam virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā. Pamatnostādņu virsmērķis atbalsta NAP2027 redzējumu par Latviju kā nacionālu valsti, kuru raksturo kultūrvēsturiskā identitāte, savstarpēji saistītas pārmaiņas tehnoloģijās, valsts pārvaldē, sabiedrības organizācijā dažādās nozarēs un valsts attiecībās ar iedzīvotājiem, kā arī - vienlīdzīgas tiesības un mūsdienu prasībām atbilstoša dzīves kvalitāte, zināšanu sabiedrība un atbildīga pieeja klimata un demogrāfisko jautājumu risināšanai. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-
  8. gadam mērķus un darbības prioritātes ietekmē globālas sabiedrības attīstības tendences un virzieni. Saskaņā ar OECD ziņojumu "Tendences, kas ietekmē izglītību"
(2019)4 sociālajā sfērā vislielākā ietekme uz izglītības sektoru būs arvien pieaugošajai ienākumu nevienlīdzībai un atšķirīgajai finansiālajai drošībai dažādās iedzīvotāju grupās, pieaugošajai cilvēku mobilitātei un starptautiskajai migrācijai, kā arī sabiedrības novecošanās procesiem un veselības saglabāšanas jautājumiem. Latvijai jo īpaši aktuāli ir sabiedrības novecošanās un emigrācijas rādītāji, kas iezīmē būtisku darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos vidējā un ilgākā termiņā.5 Tāpat izglītības sektoru skars sabiedrības pilsoniskās un politiskās aktivitātes jautājumi, piemēram, demokrātijas stiprināšanas, sabiedrības dažādības un konfliktu risināšanas problēmas. Gan OECD, gan EK savos pētījumos par nākotnes attīstības virzieniem īpaši akcentē tehnoloģiju attīstību un digitālo transformāciju. Jaunās IKT, mākslīgais intelekts, robotizācija un automatizācija pārveido visas dzīves jomas. Papildus ieguvumiem ‒ plašākām komunikācijas, pakalpojumu nodrošināšanas, radošas izpausmes un uzņēmējdarbības, mācīšanās un demokrātijas īstenošanas iespējām ‒ jāņem vērā riski, kas saistīti ar drošību, dezinformāciju un kvalitatīvas, faktos balstītas informācijas pieejamību, bērnu un jauniešu iespējamu atkarību no tehnoloģijām un interneta. Salīdzinot ar citām OECD un ES valstīm, Latvija ievērojami atpaliek digitālo tehnoloģiju izmantošanā (pusei iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju).6 Nākotnē norises ekonomikā ietekmēs tirgus globalizācija, starptautiska uzņēmējdarbības vide, sadarbība un globālas vērtību ķēdes, kā arī aktīva tehnoloģiju un pētniecības sasniegumu izmantošana produktu un pakalpojumu attīstībā. Latvijai šajā ziņā ir salīdzinoši zemi darba produktivitātes rādītāji7, ko ietekmē Latvijas uzņēmumu nepietiekamā inovētspēja, jauno tehnoloģiju izmantošana un iesaiste dažādu produktu ražošanā pasaulē (globālajās vērtību ķēdēs). Ekonomiskie procesi ir cieši saistīti ar orientāciju uz videi draudzīgu pieeju resursu izmantošanā - aprites ekonomiku un ilgtspējīgu patēriņu. Vides, klimata krīzes un resursu ilgtspējas jautājumi ir īpaši aktuāli, ņemot vērā vides piesārņojumu un dabas katastrofu skaita pieaugumu. Pamatnostādņu
  1. sadaļā "Aktuālās tendences un vīzija par izglītību
  2. gadā" sniegts izvērsts Latvijai nozīmīgo attīstības virzienu apraksts - mūžizglītība un mācīšanās mācīties; izglītības sistēmas atvērtība pieaugušajiem; tehnoloģiju un digitālo prasmju attīstība; izmaiņas nodarbinātības struktūrā; efektīvāka izglītības un tautsaimniecības nozares sadarbība; individualizēta pieeja izglītībā; starpdisciplinaritāte; plašāks izglītībā iesaistīto un ieinteresēto pušu loks un kompleksa izglītības pārvaldības sistēma. Tādējādi nākotnē Latvijas izglītības sistēmas būtiski raksturlielumi ir: • individualizēta mācību pieeja, kur izglītības piedāvājums atbilst indivīda vajadzībām un iespējām; indivīda izaugsme, attīstības progress tiek mērīts; ir iespējas plānot individuālus mācīšanās un pašattīstības ceļus; aktīvi tiek izmantotas tehnoloģijas individualizētu mācību risinājumu nodrošināšanā; • sabalansēta un nākotnes vajadzībām atbilstošu prasmju apguve, kas aptver gan vispārīgās jeb caurviju prasmes (t. sk. pašvadītas mācīšanās, pilsoniskās līdzdalības, digitālās prasmes u.c.), gan darba tirgum aktuālas un noderīgas specifiskas zināšanas un prasmes, ko nodrošina efektīva sadarbība starp izglītības sektoru un tautsaimniecības nozarēm (t. sk. attīstības tendenču un vajadzību pētījumi un prognozes); • izglītības iestāžu funkcionāla transformācija, izglītības iestādēm kļūstot par "mācīšanās organizācijām", kas piedāvā daudzveidīgas mācīšanās iespējas, mācību vides un pieejas daudzveidīgām auditorijām - bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem; tās ir organizācijas ar augstu vadības, pedagogu un akadēmiskā personāla profesionālās kompetences līmeni, stratēģisku darbības redzējumu, atbildību un autonomiju; tāpat tās ir organizācijas, kas aktīvi sadarbojas - gan savstarpēji, gan ar citām iesaistītajām pusēm, tādējādi nodrošinot efektīvu resursu pārvaldību un zināšanu un labās prakses pārnesi; • pilnveidota izglītības pārvaldības sistēma, kurā, līdzdarbojoties ieinteresētajām pusēm, tiek stratēģiski plānota nozares darbība, ievērojot pētījumos konstatētās nākotnes vajadzības; kurā tiek izvērtēti izglītības politikas risinājumi labāko alternatīvu ātrai un efektīvai ieviešanai; tiek regulāri īstenota snieguma uzraudzības sistēma (kvalitātes monitorings), iesaistot dažādas puses (vecākus u. c.) un veidojot konstruktīvu un mērķtiecīgu komunikāciju un sadarbību ar sabiedrību. Papildus aktuālo izglītības attīstības tendenču vērtējumam, ievērojot dažādus izglītības snieguma rādītājus, sadarbībā ar OECD tapušo un citu pētījumu rezultātus, kā arī konsultācijās ar sadarbības un sociālajiem partneriem konstatēto, pamatnostādņu
  3. sadaļā "Esošās situācijas un būtiskāko izaicinājumu raksturojums" apkopoti būtiskākie Latvijas izglītības sistēmā risināmie jautājumi 2021.‒
  4. gadā: 1) nepietiekama pedagoga profesijas pievilcība un konkurētspēja, 2) vāja pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze, 3) mūsdienu vajadzībām nepietiekami atbilstošs izglītības piedāvājums, 4) nepietiekami iekļaujoša un emocionāli droša vide izglītības iestādēs, 5) nevienlīdzīgas izglītības iespējas pilsētu un lauku izglītības iestādēs, 6) zema mācību motivācija un visu pušu iesaistīšanās pieaugušo izglītībā, 7) darba tirgū pieprasītu prasmju trūkums, 8) nepietiekamas sabiedrības digitālās prasmes, 9) nepilnīga datu pārvaldība un izglītības kvalitātes vadība izglītības iestāžu un nacionālā līmenī, 10) kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai neatbilstošs izglītības iestāžu tīkls vispārējā un augstākajā izglītībā. Lai īstenotu pamatnostādņu virsmērķi 2021.-
  5. gadam, papildus ir izvirzīti četri savstarpēji saistīti izglītības attīstības mērķi:
  6. mērķis. Augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls. Mērķis aptver pedagogu un akadēmiskā personāla sagatavošanas, profesionālās pilnveides, attīstības un izaugsmes, kā arī motivācijas jautājumus un sniedz ieguldījumu 1., 2., 3., 4.,
  7. un
  8. izaicinājuma risināšanā
  9. mērķis. Mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums. Mērķis paredz gan izglītības satura un mācību procesa, gan mācību vides un resursu pilnveidi mūsdienīga un kvalitatīva izglītības piedāvājuma nodrošināšanai un sniedz ieguldījumu 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7.,
  10. un
  11. izaicinājuma risināšanā.
  12. mērķis. Atbalsts ikviena izaugsmei. Mērķis paredz atbalsta mehānismu veidošanu indivīdu - bērnu, jauniešu un pieaugušo - izaugsmei un sniedz ieguldījumu 3., 4.,
  13. un
  14. izaicinājuma risināšanā.
  15. mērķis. Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība. Mērķis akcentē nepieciešamību pilnveidot izglītības sistēmas un iestāžu pārvaldību un sniedz ieguldījumu 1., 2., 3., 4., 5., 7.,
  16. un
  17. izaicinājuma risināšanā. Detalizēts mērķu sasniegšanai izvirzīto rīcības virzienu un uzdevumu apraksts sniegts pamatnostādņu
  18. sadaļā "Rīcības virzieni un uzdevumi izglītības politikas mērķu sasniegšanai". Īstenojot izglītības attīstības mērķus, būs iespējams sasniegt 2021.-
  19. gada izglītības politikas rezultātus: 1) kvalitatīva un kvantitatīva pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze, 2) kvalitatīva un mūsdienīga izglītība, 3) ikvienam pieejams atbalsts viņa izaugsmei, 4) ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība. Katram no politikas rezultātiem izvirzīti konkrēti rādītāji, kas liecina par to sasniegšanas progresu. Politikas rezultātu rādītāji un mērķa vērtības
  20. gadam un
  21. gadam noteiktas pamatnostādņu
  22. sadaļā "Izglītības politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji". Izvirzītie izglītības attīstības mērķi atspoguļo integrētu skatījumu uz galvenajām izglītības attīstības prioritātēm. Tajā pašā laikā izglītības mērķos plānotās rīcībpolitikas iniciatīvas raksturotas arī atsevišķu izglītības jomu politikām, akcentējot būtiskākās pārmaiņas katrā no tām. Salīdzinot ar iepriekšējo pamatnostādņu periodu, no
  23. līdz
  24. gadam vispārējā un profesionālajā izglītībā galvenā uzmanība ir pievērsta sākto reformu ieviešanai un nepieciešamo atbalsta sistēmu (cilvēkresursu, sadarbības tīklu, pārvaldības, kvalitātes) attīstībai un nodrošināšanai, tādējādi nostiprinot pārmaiņu ilgtspēju. Jaunas iniciatīvas un nozīmīgas reformas ir plānotas augstākajā izglītībā.
  25. Nozīmīgākās horizontālās pārmaiņas, kas aptver visas vai vairākas izglītības jomas. • Izglītības kvalitātes vadības un uzraudzības nodrošināšana: ‒ izmaiņas vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu, eksaminācijas centru darbības, profesionālās un vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas, kā arī izglītības iestāžu vadītāju vērtēšanas kārtībā ar mērķi nodrošināt efektīvu izglītības kvalitātes vadību un uzraudzību, tajā pašā laikā mazinot administratīvo slogu; ‒ profesionālās izglītības absolventu un AI absolventu monitoringa sistēmas ieviešana ar mērķi nodrošināt datus lēmumu pieņemšanai individuālā (karjeras izvēles u. c.) un izglītības sistēmas līmenī (sasaiste ar AII ciklisko akreditāciju, AII stratēģiju attīstību u. c.); ‒ izglītības kvalitātes novērtēšanas rīku attīstība (pirmsskolas kvalitātes novērtēšana; individuālas izaugsmes progresa mērīšana u. c.) ar mērķi nodrošināt pēc iespējas agrīnu diagnostiku un intervenci indivīda izaugsmei; ‒ kvalitātes vadības un kvalitātes monitoringa nodrošināšanā iesaistīto pušu koordinācijas un sadarbības sistēmas izveide, nodrošinot skaidru funkciju sadalījumu, kvalitātes vērtēšanas instrumentu saskaņotu attīstību, efektīvu datu pārvaldību un sistēmas ilgtspēju. • Digitalizācija: ‒ digitālo prasmju kā caurviju kompetences prioritāra attīstība sabiedrībā; ‒ e-mācību piedāvājuma palielināšana profesionālajā, augstākajā un pieaugušo izglītībā, t. sk. interešu izglītībā; ‒ digitālu mācību vadības platformu, digitālu mācību resursu un atbalsta materiālu attīstība un integrēšana mācību procesā, tādējādi veidojot augstas veiktspējas digitālas izglītības ekosistēmas; • Stratēģiska un efektīva izglītības iestāžu vadība: ‒ racionāla un sabalansēta izglītības iestāžu tīkla nostiprināšana; ‒ izglītības iestāžu vadības kapacitātes attīstība un stiprināšana ar mērķi nodrošināt sākto reformu efektīvu īstenošanu, pedagogu darba izcilu sniegumu un spēju atbilstoši reaģēt uz mūsdienu mainīgo situāciju; ‒ izglītības iestāžu vadības procesu digitalizācija un pāreja uz elektronisku izglītības dokumentu apriti visos izglītības sistēmas līmeņos.
  26. Nozīmīgākās pārmaiņas vispārējā izglītībā (t. sk. pirmsskolas izglītībā). • Kompetenču pieejas ieviešana un nostiprināšana ar mērķi uzlabot mācīšanu, mācīšanos un skolēnu sniegumu: ‒ izglītības iestāžu snieguma un personāla attīstības vajadzību analīzē balstītas un mērķtiecīgas pedagogu profesionālās pilnveides īstenošana, metodiskā un konsultatīvā atbalsta nodrošināšana, veidojot koordinētu un pārraudzītu dažādu iesaistīto pušu sadarbību, kā arī nodrošinot profesionālās pilnveides kvalitātes novērtēšanu; ‒ mācību līdzekļu pilnveide, digitālo risinājumu attīstība, mācīšanās atbalsta pasākumu īstenošana, labās prakses piemēru izpēte un izplatīšana, interešu izglītības piedāvājuma daudzveidības paplašināšana ar mērķi nodrošināt individualizētu pieeju un ikviena skolēna izaugsmi, kā arī līdztiesību izglītības un kultūras pakalpojumu pieejamībā. • Jaunu pedagogu piesaiste, nodrošinot pedagogu ataudzi: ‒ jaunās pedagogu sagatavošanas un atbalsta sistēmas nostiprināšana, t. sk. indukcijas gada ieviešana, kā arī mentoru (padomdevēju) nodrošināšana mērķtiecīgam jauno pedagogu atbalstam; ‒ izglītības iestādes vadības kapacitātes paaugstināšana mērķtiecīgai izglītības iestādes attīstībai, t. sk. cilvēkresursu vadībai; ‒ pedagogu atlīdzības modeļa sakārtošana un darba samaksas principu pārskatīšana. • Mērķtiecīgu atbalsta sistēmu nodrošināšana iekļaujošas izglītības nostiprināšanai: ‒ izglītojamo, kuri sāk mācības obligātajā pirmsskolas izglītībā no piecu gadu vecuma, agrīnās diagnostikas ieviešana; ‒ atbalsta personāla un pasākumu pieejamības nodrošināšana ikvienā izglītības iestādē, stiprinot iekļaujošas izglītības pieeju; ‒ izglītības iestāžu darbības stiprināšana sadarbībā ar vecākiem, lai atbalstītu izglītojamo mācīšanos un veidotu emocionāli drošu un pozitīvu vidi; ‒ pašvaldības atbildības palielināšana, koordinēta un stratēģiska pašvaldības un kopienas ieguldījuma vadīšana, lai izglītības iestādes darbotos sekmīgi ‒ tiktu iesaistīti jaunieši, iekļauti bērni un pusaudži, mācību vide sekmētu izglītojamo emocionālo labsajūtu un viņiem veidotos piederības izjūta.
  27. Nozīmīgākās pārmaiņas profesionālajā izglītībā. • Profesionālās izglītības iestāžu kā nozaru izcilības un inovāciju centru nostiprināšana: ‒ PIKC stratēģiska specializācija un kopdarbības modeļu veidošana ar citām profesionālās izglītības iestādēm, metodiskā atbalsta sistēmiska nodrošināšana izglītības programmu pilnveidei atbilstoši nozaru attīstībai, tādējādi veidojot PIKC kā profesionālās izglītības iestāžu izcilības resursu un koordinācijas centru; ‒ iekļaušanās starptautiski konkurētspējīgos sadarbības tīklos un starptautiskos jauno profesionāļu meistarības reitingos profesionālās izglītības inovāciju ātrākai ieviešanai Latvijā. • Elastīga un ilgtspējīga izglītības piedāvājuma attīstīšana: ‒ modulāru izglītības programmu ieviešana un nostiprināšana, nodrošinot mācīšanās rezultātu novērtēšanas, atzīšanas, uzkrāšanas un pārneses iespējas dažādās izglītības pakāpēs un veidos nacionālā un transnacionālā kontekstā; ‒ profesionālās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas vienkāršošana, tādējādi samazinot administratīvo slogu. • Koordinētas un stratēģiskas sadarbības ar tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem un darba devējiem stiprināšana: ‒ starpnozaru un starpinstitūciju sadarbības uzlabošana - NEP, PIKC konventu u.c. ieguldījums un loma ilgtspējīgā reģionālā un nozaru attīstībā; ‒ audzēkņu skaita palielināšana DVB mācību programmās, it īpaši STEM programmās, un izglītības kvalitātes paaugstināšana, pārejot uz vidēja un ilgtermiņa sadarbību ar uzņēmumiem un veicinot mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu līdzdalību.
  28. Nozīmīgākās pārmaiņas pieaugušo izglītībā. • Pieaugušo dalības izglītībā palielināšana - jo īpaši iedzīvotāju grupām, kas mazāk iesaistās mācībās: ‒ mūžizglītības kultūras veicināšana, uzlabojot indivīdu un darba devēju izpratni par regulāru prasmju pilnveides nozīmi un atdevi un veidojot motivāciju iesaistīties; ‒ atbalsta nodrošināšana pieaugušo kvalitatīvai izglītībai, nosakot individuālās vajadzības un kombinējot mācību piedāvājumu ar palīdzību mācību šķēršļu pārvarēšanai; ‒ pieprasījuma un prasmju pilnveides vadīšana atbilstoši nozaru vai jomu vajadzībām, ievērojot jauno tehnoloģiju apguvi un digitālo prasmju attīstību; ‒ modulāro profesionālās un AI programmu piedāvājuma pieaugušajiem attīstība; ‒ karjeras atbalsta nodrošināšana un pašvadītas mācīšanās prasmju attīstība, lai sekmētu pieaugušo līdzdalību izglītībā; ‒ ārpus formālās izglītības apgūto kompetenču kā profesionālās kvalifikācijas noteiktas daļas atzīšana. • Pieaugušo izglītības kvalitātes paaugstināšana: ‒ galveno veiktspējas rādītāju (KPI) noteikšana ar valsts atbalstu īstenotajās izglītības programmās pieaugušajiem un vienotu kvalitātes kritēriju izveide un ieviešana pieaugušo neformālajā izglītībā; ‒ pieaugušo izglītības sistēmas pārvaldības stiprināšana, nodrošinot iesaistīto pušu koordinētu sadarbību, novēršot mērķauditorijas un funkciju dublēšanos, panākot dažādu iestāžu īstenoto pasākumu sinerģiju; sekmējot pētniecisko resursu attīstību darba tirgus analīzei un mācību piedāvājuma noteikšanai, t. sk. ciešā sadarbībā ar nozaru un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām; stiprinot pieaugušo izglītības koordinatoru tīkla darbību, kā arī piemērojot VIIS pieaugušo izglītības vajadzībām (kvalifikāciju uzskaite u. c.); ‒ pieeju starptautiskajiem e-mācību resursiem paplašināšana. • Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas izveide: ‒ valsts budžeta finansējuma nodrošināšana pieaugušo izglītībai, t. sk. valsts atbalsta nodrošināšana darba devējiem savu darbinieku prasmju pilnveidošanai; ‒ publiskās un privātās partnerības instrumentu (piemēram, Prasmju fondu) izveide un aprobācija.
  29. Nozīmīgākās pārmaiņas augstākajā izglītībā. • Akadēmiskā personāla kvalitātes nostiprināšana un ilgtspējīgas akadēmiskās karjeras nodrošināšana: ‒ jauna akadēmiskās karjeras modeļa, t. sk. finansēšanas principu, kas paredz pētnieciskās un pedagoģiskās darbības sabalansētību izveide un ieviešana; ‒ jauna doktorantūras modeļa ieviešana, mainot doktora studiju programmu īstenošanas formu, saturu un finansēšanas kārtību, lai nodrošinātu stabilu un kvalitatīvu cilvēkresursu ataudzi pētniecībai un inovācijām. • Augstākās izglītības izcilības veicināšana: ‒ augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešana un attīstība; ‒ modulāru, elastīgu un prasmju pilnveidi veicinošu, pētniecībā balstītu studiju un tālākizglītības programmu attīstība; ‒ augstskolu institucionālās kapacitātes stiprināšana, nodrošinot institūciju iekšējo resursu konsolidāciju, veidojot konsorcijus resursu koplietošanas risinājumiem un īstenojot institucionālu integrāciju; ‒ pakāpeniska pāreja uz ciklisku institucionālo akreditāciju. • Augstākās izglītības institūciju pārvaldības stiprināšana: ‒ augstskolu pārvaldības modeļa maiņa, t. sk. padomju ieviešana, lai nodrošinātu ārējo iesaistīto pušu pārstāvniecību augstskolu iekšējā pārvaldībā, stiprinot augstskolu autonomiju un labas pārvaldības principa ievērošanu; ‒ stratēģiskas un efektīvas augstākās izglītības institūciju pārvaldības un vadības stiprināšana, ievērojot autonomijas un pārskatatbildības principus; ‒ ar valsts augstskolu attīstības stratēģijām saistīta publiskā finansējuma pakāpeniska palielināšana, paredzot, ka līdz 20 % no kopējās summas tiek piešķirti par snieguma rādītājiem; šī finansējuma piešķiršanas sistēmas izveide un attīstības stratēģiju īstenošanas monitorings. Lai īstenotu izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus un uzdevumus, kā arī sasniegtu ilgtspējīgu pārmaiņu rezultātus, izvirzāmi vairāki rīcības priekšnosacījumi jeb darbības principi: • mērķu un prioritāšu saskaņotība - savstarpēji saskaņoti dažādu pušu mērķi; dažādu rīcībpolitiku un projektu prioritātes; • koordinēta un stratēģiska sadarbība - dažādos procesos un līmeņos iesaistīto pušu efektīva sadarbība; • katras iesaistītās puses atbildība (dalīta, kopīga atbildība), t. sk. līdzfinansējuma sistēmas īstenošana un resursu apvienošana vienotu mērķu sasniegšanai; • datu uzkrāšana un analīze, rezultātu izmantošana tālāku lēmumu pieņemšanai - 2021.-
  30. gadā plānoto rīcībpolitikas iniciatīvu izvērtēšana; • sistēmiskums - darbības fragmentācijas novēršana (dažādos procesos un līmeņos) un resursu efektīva izmantošana. Pamatnostādņu īstenošanas ietekmes indikatīvais novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem pievienots
  31. pielikumā. Kā būtiskākais finanšu avots pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai plānots ES fondu finansējums 2021.-
  32. gada plānošanas periodam, paredzēta arī citu ārvalstu finanšu instrumentu piesaiste. Plānotais finansējuma apjoms norādīts, ievērojot NAP2027 noteikto ES fondu un citu finansējuma avotu apjomu. Vienlaikus
  33. pielikumā norādītās ES fondu finansējuma summas ir indikatīvas, jo pamatnostādņu saskaņošanas laikā turpinās sarunas ar EK par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma izlietojumu. Daudzi uzdevumi tiks īstenoti par valsts budžeta līdzekļiem, t. sk. IZM un citu valsts pārvaldes iestāžu, kā arī par pašvaldību budžeta līdzekļiem. Nepieciešamais valsts budžeta apjoms tiks ikgadēji precizēts likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam izstrādes procesā, iesniedzot prioritāro pasākumu pieteikumus, kuriem tiks pievienoti detalizēti aprēķini. Tāpat jāņem vērā, ka IZM un citas pamatnostādņu īstenošanā iesaistītās institūcijas
  34. gadā pamatnostādnēs ietvertos pasākumus īsteno atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt jautājums par papildu finansējumu
  35. gadā un turpmākajos gados ir izskatāms Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta iespējām un starptautiskajām saistībām.
  36. AKTUĀLĀS TENDENCES UN VĪZIJA PAR IZGLĪTĪBU
  37. GADĀ NAP2027 Latviju nākotnē raksturo kā zināšanu sabiedrību. Zināšanu sabiedrībā izglītība ir vērtība, iedzīvotājiem ir augsti izglītības ieguves rādītāji, dominē mācīšanās mūža garumā, lielākā daļa darbaspēka ir nodarbināta produktīvās un ar jaunu zināšanu radīšanu saistītās jomās, pētniecības rezultātā tapuši produkti tiek izmantoti valsts, nevalstisko un privātā sektora organizāciju darbībā, lielākā daļa sabiedrības var brīvi piekļūt zināšanām, informācijai, un spēj to kritiski analizēt, informācija un zināšanas organizētas digitālā formātā, izstrādātas efektīvas sistēmas to pielietošanai, indivīdi un organizācijas pastāvīgi izmēģina un ievieš jauninājumus savā darbībā. Papildus NAP2027 sniegtajam topošās sabiedrības raksturojumam un stratēģiskajiem mērķiem, veidojot pamatnostādnes un redzējumu par izglītības attīstību līdz
  38. gadam, ņemtas arī starptautisku organizāciju - OECD, UNESCO, Pasaules Ekonomikas foruma, ES un citu organizāciju - ziņojumos norādītās Latvijas izglītības attīstības tendences. [1] Mācīšanās mācīties. Tā kā nākotnē paredzamas arvien straujākas un grūtāk prognozējamas pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā, mācīšanās mūža garumā un prasmju, zināšanu un attieksmju regulāra pilnveide ir pamata nepieciešamība
  39. gadsimtā. Cilvēki arvien biežāk mainīs savu nodarbošanos un darbavietu, mainīsies jau ierasto darbu saturs un darba procesi. Jau pašlaik viens nodarbinātais Eiropā savas dzīves laikā vidēji strādā vairāk nekā 10 dažādās darbavietās. Tāpat liela daļa bērnu, kuri pašlaik sāk mācības pirmsskolā, strādās tādās profesijās un veiks darbus, kādi pašlaik neeksistē. Jāņem arī vērā, ka sabiedrībai novecojot, indivīdi darba tirgū būs aktīvi ilgāk un viņiem būs nepieciešams regulāri atjaunot savas prasmes, zināšanas, attieksmes, lai saglabātu konkurētspēju. Tādējādi mūžizglītībā īpaši nozīmīga būs prasme mācīties, aktuāls kļūs pašvadītas mācīšanās process. Šī un citas prasmes ir jāattīsta jau no pirmsskolas vecuma.8 Mācīšanās mācīties jeb mācīšanās prasme ir nozīmīga indivīda vispusīgai attīstībai un aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīves norisēs. Tāpat mūžizglītības kultūra un mūžizglītības iespējas ir pamats sabiedrības un indivīda drošumspējai, jo aizsargā no riskiem, kas saistīti ar nabadzību, diskrimināciju un nevienlīdzību sabiedrībā kopumā.9 [2] Izglītības sistēmas atvērtība pieaugušajiem. Palielinoties sabiedrības mūža ilgumam un samazinoties dzimstības rādītājiem, lielākajā daļā OECD un ES valstu notiks būtiskas iedzīvotāju skaita un vecuma struktūras izmaiņas. Sabiedrības novecošanās liek izvērtēt tradicionālos izglītības veidus un mudina izglītības iestādes veidot elastīgu izglītības piedāvājumu ar individuālu mācību iespējām un inovatīvām pieejām. Mūžizglītībai ir izšķiroša loma valstu cilvēkkapitāla un indivīdu prasmju un spēju stiprināšanā. Cenšoties noturēt darbaspēka produktivitāti un saglabāt konkurētspēju, daudzas OECD valstis ir veicinājušas mūžizglītības kultūru pieaugušo iedzīvotāju vidū, izmantojot politikas iniciatīvas, kas vērstas uz darba prasmju attīstību un uzturēšanu, profesionālās izglītības un DVB mācību pieejamību pieaugušajiem.10 Arī EK Eiropas Prasmju programma iesaka veidot tādas izglītības sistēmas, lai cilvēki varētu papildināt savas prasmes visa mūža garumā. [3] Tehnoloģiju un digitālo prasmju attīstība. Digitālās prasmes pēc to nozīmīguma tiek pielīdzinātas lasītprasmei un rēķināšanas prasmei, uzsverot, ka vismaz pamata līmenī tās ir un būs nepieciešamas ikvienam jebkurā darbības jomā. Digitālās prasmes turklāt ir svarīgas ne tikai profesionālajā vidē, bet arī dažādu ikdienas, sadzīves darbību veikšanā, ko nosaka vispārēja e-pakalpojumu strauja attīstība un ekonomikas digitalizācija. Runājot par iedzīvotāju digitālo prasmju attīstības līmeni un attīstības iespējām, paredzama zināmas nevienlīdzības jeb t. s. "digitālā plaisas" rašanās starp dažādām sabiedrības grupām. Lai to novērstu, īpaša uzmanība jāpievērš grupām ar zemām digitālajām prasmēm vai nepietiekamām iespējām tās attīstīt (pieaugušie vecumā pēc 50 gadiem, iedzīvotāji lauku reģionos u. c.).11 Izglītības procesā digitāli mācību līdzekļi un rīki, kā arī mācīšanās tiešsaistē un attālināti kļūs par arvien ierastāku (ikdienas) praksi. Nākotnē paredzama arī arvien plašāka virtuālās un papildinātās realitātes tehnoloģiju izmantošana izglītībā, veidojot virtuālas klases, virtuālas laboratorijas, virtuālas tikšanās un diskusijas. Tādējādi mainīsies arī nepieciešamība pēc noteikta veida resursiem un infrastruktūras - būtiskāki par ieguldījumiem ēku attīstībā būs ieguldījumi telekomunikāciju, ātrdarbīga interneta platjoslas pieslēguma un digitālu rīku, resursu nodrošināšanā.12 Tehnoloģiju attīstība ietekmēs ne tikai izglītības procesu, bet arī izglītības sistēmas pārvaldību. Aktuāli kļūs mākslīgā intelekta un automatizācijas risinājumi gan izglītības sistēmas monitoringa, gan pārvaldības nolūkiem. Tāpat aktuāla kļūst tehnoloģiju izmantošana, kas nodrošina datu drošības pamatprincipu ievērošanu - datu integritāti, konfidencialitāti un pieejamību, piemēram, izglītības dokumentu digitalizācijā, tā sekmējot izglītojamo mobilitāti, kā arī vienkāršojot kvalifikācijas apliecināšanas, salīdzināšanas un atzīšanas procesu. Papildus ar digitalizāciju saistītiem ieguvumiem vienlīdz svarīgi ir nodrošināt, lai moderno tehnoloģiju lietošanas pieaugums izglītības procesā un arī ārpus tā negatīvi neietekmē bērnu un arī pieaugušo veselības stāvokli. Bērnu un jauniešu vidū pieaugošais moderno tehnoloģiju lietošanas biežums un ilgums negatīvi ietekmē viņu veselības rādītājus ‒ miega kvalitāti un ilgumu, fizisko aktivitāti, balsta (t. sk. muguras) un kustību aparāta veselību, acu veselību, psihoemocionālo veselību, kas ilgtermiņā var radīt dažādus ar veselību saistītus riskus. Covid 19 pandēmija ir paātrinājusi pasaules, t. sk. arī Latvijas, digitālo pārkārtošanos, gan akcentējot pašreizējās problēmas, gan norādot uz nākotnes attīstības iespējām.
  40. attēls. Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozes
  41. gadam [4] Izmaiņas nodarbinātības struktūrā. Paredzams darbaspēka pieprasījuma kritums zemas kvalifikācijas profesijās un tādās profesijās, kur iespējams automatizēt vienveidīgas darbības. Visstraujākais darbavietu pieaugums gaidāms augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs, piemēram, IKT jomā un augstas kvalifikācijas profesijās, kā, piemēram, pieprasījums pēc vadītājiem, vecākajiem speciālistiem.13 Nākotnes profesijas primāri balstās uz t. s. digitālajiem faktoriem un cilvēka faktora, proti, būs pieprasītas gan prasmes darbā ar datiem, mākslīgo intelektu, jaunām tehnoloģijām, gan arī prasmes, kas nodrošina veiksmīgu procesu pārvaldību un cilvēku mijiedarbību (aprūpes, tirgvedības, pārdošanas u. c. jomās).14 Aktuālas būs tādas vispārīgās prasmes kā radošums, problēmu risināšana, sarunu vadīšana, kritiskā domāšana, prasme strādāt komandā, sociāli emocionālā kompetence, starpkultūru komunikācijas prasme, prasme pielāgoties un vadīt pārmaiņas. EM
  42. gada ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību15 prognozēts, ka līdz
  43. gadam būs novērojams darbinieku, kas ir ieguvuši vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību vai ir ar zemāku izglītības līmeni, pārpalikums un trūks speciālistu ar profesionālo vidējo izglītību, jo īpaši inženierzinātnēs un ražošanā.16 Tāpat tiek prognozēts augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu deficīts (līdz pat ~14 tūkstošiem darbinieku STEM nozarēs). Vienlaikus tiek prognozēts augstākās kvalifikācijas speciālistu ar izglītību sociālajās un humanitārajās, kā arī komerciālajās zinātnēs pārpalikums - līdz ~17 tūkstošiem
  44. gadā. [5] Efektīva un saskaņota izglītības un tautsaimniecības sadarbība. Lai arī ekonomiski aktīvie iedzīvotāji Eiropā pašlaik ir visizglītotākā darbaspēka daļa tās vēsturē (43% eiropiešu vecumā no 25 līdz 39 gadiem ir augstākā izglītība; pirms vairāk nekā 10 gadiem tie bija aptuveni 33%), joprojām ES valstu jauniešu vidū nav atrisināts bezdarba jautājums, īpaši jauniešiem ar zemām prasmēm. Tā ir satraucoša tendence - lai arī pastāv jauniešu bezdarbs, darba devēji norāda uz darbaspēka trūkumu un jauniešu zināšanu un prasmju neatbilstību tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Šajā kontekstā aktuāla kļūst sadarbība izglītības un tautsaimniecības vajadzību plānošanā un īstenošanā, atbalsts jauniešiem karjeras veidošanā.17 Jāatzīmē, ka izglītības sistēmā arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā profesionālo izglītības programmu absolventiem nodrošināt darbam nepieciešamo kompetenču apguvi, lai viņi būtu spējīgi vadīt savu profesionālo attīstību mainīgas vides apstākļos, nevis tas, cik absolventu ir kādā no augstākās vai profesionālās izglītības programmām. [6] Individualizēta pieeja. Nākotnē no industriālajai ērai raksturīgās masu izglītības un standartizētas pieejas notiks pāreja uz individuālās vajadzībās balstītiem izglītības pakalpojumiem. Zināšanu ekonomika balstās uz cilvēkkapitāla attīstību un tā produktivitāti, tādējādi aktuāla ir ikviena indivīda potenciāla, talantu un spēju pilnveide, ko vislabāk var nodrošināt individuāla pieeja nepieciešamo kompetenču apguvei. Lai varētu īstenot individualizētas mācības, ir nepieciešamas izmaiņas izglītības organizācijā, tostarp ievērojot diferenciāciju mācību procesā un veidojot iespējas sekot ikviena indivīda sniegumam un tā progresam. Šajā ziņā būtiska loma ir datu uzkrāšanai un analīzei, lai varētu identificēt katra indivīda stiprās puses un pilnveidojamo, noteikt galvenos izaugsmi ietekmējošos faktorus un piedāvāt efektīvākos risinājumus tālākai attīstībai. Tāpat individualizētas pieejas nodrošināšanai svarīga ir tehnoloģiju attīstība un pieejamība, kā arī digitālie resursi.18 [7] Starpdisciplinaritāte. Mūsdienās ir cieši saistīti vides, veselības, sabiedrības attīstības procesi, ekonomikas un citu nozaru jautājumi, un to pilnvērtīgai izpratnei un risināšanai ir nepieciešama starpdisciplināra un cilvēku vajadzībās, tehnoloģiskajās iespējās un vērtību radošos risinājumos (dizaina domāšanā) balstīta pieeja. Starpdisciplinaritāte ir būtisks resurss inovācijām. Tādējādi ir jāmeklē veidi, kā nākotnē izglītībā efektīvi ieviest un attīstīt pieeju, kas ļauj pārkāpt mācību priekšmetu vai akadēmisko zinātņu disciplīnu noteiktās robežas un integrēt dažādus skatījumus uz pētāmo jautājumu. Viena no šādām starpdisciplinārām pieejām, kas ļauj likvidēt tradicionālās starppriekšmetu barjeras un integrēt vides, sociālekonomiskos, kultūras u.c. jautājumus, ir STEAM. [8] Plašāks izglītībā iesaistīto un ieinteresēto pušu loks. Mācīšanas un mācīšanās procesā iesaistās arvien plašāks dažādu ieinteresēto pušu loks - nevalstiskās organizācijas, privātais sektors, dažādas sabiedrības grupas u.c., lai piedāvātu daudzveidīgas mācīšanās iespējas, saturu un pieejas, resursus un tehnoloģijas. Tādējādi veidojas jaunas partnerības, sadarbības tīkli un formas starp izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, starp publisko un privāto sektoru. Būtiska šajā ziņā ir mērķtiecīga sadarbība starp vispārējās, profesionālās un AI iestādēm, t. sk. attīstot koplietošanas resursus. Tāpat izglītības vai pētniecības procesi un pati iestāde ir būtiska daļa no plašākas vietēja mēroga ekosistēmas - kopienas - nevis izolēta un atsevišķi funkcionējoša vienība. Šāds integrēts skatījums veido pamatu efektīvākai vietējās sabiedrības resursu izmantošanai izglītības nolūkiem, kā arī izglītības iestādēs radīto zināšanu pārnesi un izmantošanu vietējās sabiedrības labā. [9] Kompleksas izglītības pārvaldības sistēmas. OECD norāda uz tendenci, ka OECD valstu izglītības sistēmas kļūst arvien kompleksākas. To ir veicinājusi decentralizācija, datu indivīdu un izglītības iestāžu sniegumu pieejamība, arvien pieaugošā dažādu iesaistīto pušu interese un iesaistīšanās izglītības procesos. Kompleksas izglītības sistēmas pārvaldībai nākotnes kontekstā būtiska ir dalītas atbildības par izglītības rezultātiem stiprināšana, aktīvi iesaistot dažādas puses rezultātu monitoringā un atskaitīšanās sistēmā. Attiecības starp izglītībā iesaistītajiem sociālajiem un sadarbības partneriem mainās no hierarhiskām un kontrolējošām uz savstarpēji atkarīgām, papildinošām un pašregulējošām, kam raksturīga uzticēšanās, mērķu saskaņotība un skaidrība par iesaistīto pušu lomām un funkcijām. Kompleksas izglītības sistēmas pārvaldībā liela nozīme ir stratēģiskai domāšanai un rīcībai. Veidojot ilgtermiņa attīstības plānus, noteikta loma atvēlama inovāciju attīstības un pārneses kultūrai, t. sk. rīcībpolitikas piedāvāto alternatīvu pārbaudei kontrolētos eksperimentos, īstenoto politikas intervenču izvērtēšanai utt.19 Izglītības attīstības tendenču raksturojums iezīmē Latvijas izglītības nākotni: sniedz ieskatu universālās (uz visiem izglītības līmeņiem un veidiem attiecināmās) izmaiņās un atklāj galveno indivīda, izglītības iestādes, izglītības pakalpojuma un izglītības sistēmas līmenī. Indivīds • Ir ieinteresēts un motivēts mācīties un pilnveidot savas prasmes un zināšanas mūža garumā. • Attīstītas pašvadītas mācīšanās prasmes. • Spēj kompleksi lietot iegūtās zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās dzīves situācijās (ir kompetents). • Attīstītas caurviju prasmes, īpaši - digitālās prasmes, pilsoniskā līdzdalība. • Attīstītas rakstura iezīmes, vērtības, ieradumi, kas veicina personīgu, sabiedrības un apkārtējās vides ilgtspēju. • Izmanto gan formālās, gan neformālās izglītības iespējas, gan mācās ikdienas situācijās. • Spēj ātri un ērti atjaunot, pilnveidot un apgūt jaunas prasmes. • Ir pieejama individuāla snieguma progresa mērīšana un atbalsts. • Var veidot savu individuālu mācīšanās ceļu plānu (izmantojot dažādus resursus). • Ir pieejams individualizēts atbalsts sava potenciāla īstenošanai un profesionālās attīstības plānošanai. Izglītības iestāde • Nodrošina klātienes mācīšanos izglītības iestādē un citās saistītās vidēs (kultūras iestādēs, laboratorijās, uzņēmumos u. c.), attālinātu mācīšanos, mācīšanos tiešsaistē. • Nodrošina iekļaujošu un emocionāli drošu mācību vidi. • Ir atvērta un multifunkcionāla mācīšanās un personības attīstības vieta un vide dažādām izglītojamo grupām (t. sk. pieaugušajiem). • Aktīvi izmanto digitālās transformācijas sniegtās iespējas, t. sk. mācīšanos digitālā, virtuālā un simulētā vidē, kā arī iespējas izsniegt eletroniskus izglītības apliecinājumus. • Lai efektīvi un koordinēti tiktu izmantoti resursi un tiktu īstenota zināšanu pārnese, aktīvi iesaista darbā vietējo kopienu un pašvaldību. • Sadarbojas ar ieinteresētajām pusēm, īpaši ar darba devējiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām. • Funkcionē kā mācīšanās organizācija, kas spējīga pielāgoties jauniem apstākļiem. • Ir jaunu zināšanu, inovāciju radīšanas vieta. • Ir orientēta uz izcilību savā darbībā. • Novērtē un spēj mērķtiecīgi izmantot autonomijas iespējas noteikto izglītības mērķu sasniegšanā. • Ir ar tālredzīgu un stratēģisku skatījumu (aktīvi sadarbojoties ar dibinātāju). • Aktīvi sadarbojas ar citām iestādēm, veidojot sadarbības tīklu. Izglītības pakalpojums • Mūsdienīgs, balstīts uz cilvēku orientētā pieejā, radošu promblēmrisinājumu meklējumos un vērsts uz sadarbību pakalpojumu piedāvājumā (dizaina domāšanas principi); tiek ņemtas vērā aktuālās tendences darba tirgū un sabiedrībā, kā arī pētniecībā; tiek ievērotas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas prognozes un vajadzības. • Kvalitatīvs (noteikti standarti, salīdzinājums, novērtējums). • Ar starpdisciplināru pieeju, veiksmīgi apvienojot STEM, humanitārās un citas zinātnes. • Orientēts uz konkrētiem sasniedzamajiem mērķiem un rezultātiem. • Daudzveidīgs; tiek piedāvāts dažādās mācību vidēs un veidos (izmantojot jaukta tipa mācīšanos, virtuālās realitātes iespējas, attālinātu mācīšanos, mācīšanos darba vietā u. c.). • Ir elastīga sistēma izglītības turpināšanai ‒ tiek ņemta vērā iepriekš iegūtā izglītība un prasmes. • Ātri, ērti un viegli pieejams papildu zināšanu, prasmju apguvei un pilnveidei (pēc moduļu sistēmas veidots pakalpojums). • Pielāgots indivīda vajadzībām, spējām, prasmēm, iepriekšējai pieredzei. • Ir līdzvērtīgi pieejams indivīdam gan reģionālā, gan infrastruktūras, gan pakalpojuma kvalitātes un izmaksu ziņā. Izglītības sistēma • Spējīga pielāgoties pārmaiņām, gatava proaktīvi reaģēt uz krīzēm, neparedzētām situācijām. • Elastīga, vienmēr piedāvā risinājumus pārejai uz augstāku un/vai līdzvērtīgu izglītības kvalitātes līmeni. • Tiek īstenotas stratēģiskas, ilgtermiņa pieejas attīstības plānošanā, īstenošanā. • Regulāri un mērķtiecīgi tiek vērtēta sistēmas darbība, izmantojot liela apjoma datu analīzi. • Īpaša uzmanība tiek pievērsta izglītības kvalitātes monitoringam un izglītības kvalitātes vadībai, iesaistot dažādas ieinteresētās puses un stiprinot izglītības iestāžu dibinātāju līdzatbildību. • Ir labi organizēta pārvaldība un kompetenta vadība. • Izglītības politikas risinājumi tiek balstīti datu analīzē un pētniecībā. • Izglītības politika ir orientēta uz lietotāju. • Sadarbojoties ieinteresētajām pusēm, tiek izmēģināti izglītības politikas alternatīvi risinājumi, īstenoti eksperimenti, izvērtētas ietekmes un noteikti efektīvi sistēmiski risinājumi. • Tiek ieguldīts ilgtermiņa izglītības sistēmas risinājumos un reformās. • Ir izveidota pārraudzības sistēma, kas paredz vērtēt institūciju un to darbības kvalitāti un piedāvā atbalstu pilnveidei.
  45. ESOŠĀS SITUĀCIJAS UN BŪTISKĀKO IZAICINĀJUMU RAKSTUROJUMS Izvirzot galvenos 2021.-
  46. gadā risināmos izglītības attīstības jautājumus, izvērtēta pašreizējo Latvijas izglītības situāciju raksturojošā statistiskā informācija, aplūkoti nacionāla mēroga pētījumi un novērtējumi, piemēram, IAP 2014.-
  47. gadam īstenošanas starpposma novērtējums20, starptautiskas rekomendācijas, kas ietvertas "OECD Latvijas Prasmju stratēģijā", kā arī dati, kas iegūti, Latvijai piedaloties starptautiski salīdzinošos OECD, IEA un EK pētījumos. Vispārīga informācija par Latvijas izglītības sistēmu Latvijas izglītības sistēma ir cieši saistīta ar valsts demogrāfiju un ekonomiku. Pēc CSP datiem,
  48. gada sākumā Latvijā bija 2,02 milj. iedzīvotāju un tika prognozēta turpmāka iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko veicina negatīvs dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums un samērā augsts emigrācijas līmenis.
  49. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,908 milj. iedzīvotāju (par 6% mazāk).21 Demogrāfiskie procesi tieši ietekmē darbaspēka statistiku: ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinās kopš
  50. gada; no
  51. līdz
  52. gadam samazinājums sasniedza 172,1 tūkst., un
  53. gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir sarucis vēl par 10,9 tūkst.22 Latvijas IKP prognozes
  54. gadam un
  55. gadam būtiski ietekmēja neziņa par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz norisēm Latvijas un pasaules tautsaimniecībā. Gan iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan Covid-19 sekas ekonomikas attīstībā ir jāņem vērā, vērtējot izglītības sistēmas raksturlielumus un plānojot izglītības attīstību. Salīdzinot 2013./
  56. m. g. ar 2019./
  57. m. g., ir palielinājies pirmsskolas izglītības iestāžu skaits - attiecīgi 617 un 634 pirmsskolas izglītības iestāžu. 2018./
  58. m. g. pirmsskolas izglītības programmas apguva 100 291 audzēknis (58 368 bērni bija 0-4 gadus veci, bet 41 923 bērni - piecus un vairāk gadus veci). 2019./
  59. m. g. 78 % pirmsskolas izglītības iestāžu bija pašvaldību dibinātas. Vispārējā izglītībā vispārizglītojošo dienas skolu skaits ir samazinājies no 807 2013./
  60. m. g. līdz 695 skolām 2019./
  61. m. g. (divas bija valsts dibinātas, 634 - pašvaldības un 59 - privātās izglītības iestādes). Neklātienes un tālmācības izglītību piedāvāja 12 izglītības iestādes. 2019./
  62. m. g. vispārizglītojošajās dienas skolās mācību programmas apguva 206 136 skolēni, to skaits ir audzis, salīdzinot ar 197 863 skolēniem 2013./
  63. m. g. 2019./
  64. m. g. vispārējās izglītības dienas mācību iestādēs strādāja 28 519 pedagogu, un 88 % no kopējā pedagogu skaita bija sievietes. Atbalsta personāls bija 3 517 darbinieku. Pedagogu skaits vecuma grupā līdz 50 gadiem bija 49 %, savukārt pedagogi vecuma grupā pēc 50 gadiem - 51% no kopējā pedagogu skaita. 2019./
  65. m. g. interešu izglītības programmas īstenoja 874 izglītības iestādes (pārsvarā skolas un bērnu un jauniešu iniciatīvu centri), un tajās reģistrēts 236 517 dalībnieku, kuri prasmes un zināšanas apguva 6 971 interešu izglītības skolotāja vadībā. Bērnu un jauniešu līdzdalība dažādu jomu interešu izglītības programmās 2019./
  66. m. g.: aptuveni 58 % bērnu un jauniešu bija iesaistīti ar kultūrizglītību saistītās interešu izglītības programmās, 21 % - sporta, 5 % - tehniskās jaunrades (t. sk. STEM), 2 % - vides izglītības, 14 % - citās programmās. Pēc VIIS datiem, 2019./
  67. m. g. Latvijā bija 100 izglītības iestāžu, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas (mācībvaloda: krievu ‒ 90 skolās, poļu ‒ 4, ukraiņu ‒ 1, baltkrievu ‒ 1, ivrits ‒ 2, lietuviešu 1 ; igauņu ‒1). 56 skolās īstenotas izglītības programmas gan ar latviešu mācbvalodu, gan arī mazākumtautību (bilingvālās) izglītības programmas krievu valodā. Tāpat 11 privātās izglītības iestādes īstenojušas mazākumtautību izglītības programmu (krievu valoda), 8 privātās izglītības iestādes - gan izglītības programmas ar latviešu mācībvalodu, gan arī mazākumtautību (krievu valoda) izglītības programmas. Skolēnu skaits mazākumtautību izglītības programmās 2019./
  68. m. g. ir 56 279 skolēni (26,2 % no kopējā skolēnu skaita; skolēnu kopējais skaits - 214 521). 2019./
  69. m. g. Latvijā kopumā bija 51 speciālās izglītības iestāde, kur mācījās 5 579 izglītojamie. Savukārt 34 vispārējās izglītības iestādēs tika atvērtas speciālās klases, tajās pamatizglītību apguva 1 180 izglītojamo. 2013./
  70. m. g. profesionālo vidējo izglītību kopumā ieguva 31 055 audzēkņi, 2019./
  71. m. g. šis skaits bija samazinājies līdz 26 772 audzēkņiem (par 14 %). Tajā pašā laikā PII audzēkņu proporcija, kuri mācās profesionālās izglītības programmās, attiecībā pret vidējās vispārējās izglītības programmām, ir pieaugusi. Kopš
  72. gada ir notikusi profesionālās izglītības iestāžu (t. sk. pašvaldības padotības izglītības iestāžu) tīkla optimizācija un pilnveide. Rezultātā IZM padotības izglītības iestāžu skaits samazinājās no 38 (2012./
  73. m. g.) līdz 21 izglītības iestādei (2019./
  74. m. g.). 2019./
  75. m. g. profesionālo izglītību varēja iegūt 10 KM padotības izglītības iestādēs (2014./
  76. m. g. bija 14 šādu iestāžu). 2019./
  77. m. g. profesionālo izglītību kopumā piedāvāja 58 PII (t. sk. koledžas). 2019./
  78. m. g. strādāja 3 858 pedagogi 5 729 pedagoģiskajos amatos, t. sk. 41 pedagogs pildīja atbalsta personāla amata funkcijas. 2019./
  79. studiju gadā augstākās izglītības sistēmā bija 54 izglītības iestādes: sešas universitātes, 21 augstskola un akadēmija, 19 koledžas, sešas augstskolu aģentūras un divas ārvalstu augstskolu filiāles, kurās studēja 79 388 studenti. Maģistra studiju programmās bija 16 % studentu, un 8 % studēja augstākā līmeņa profesionālajās programmās, kas pielīdzināmas maģistra līmeņa programmām, savukārt 3 % - doktora studiju programmās. Kopš
  80. gada novērojams doktora zinātnisko grādu ieguvušo skaita kritums. 2019./
  81. studiju gadā par valsts budžeta līdzekļiem pamata studijās studēja 38,7 % studentu un augstākā līmeņa studijās par valsts budžeta līdzekļiem studēja 48,5 % studentu. Valsts augstskolās kopumā svešvalodās studēja 7 585 studējošie, juridisko personu dibinātās augstskolās - 9 662 un juridisko personu dibinātās koledžās - 423 studējošie (IZM dati). 2019./
  82. studiju gadā no valsts augstskolās strādājošiem akadēmiskais personāls bija 4 793 darbinieki, no kuriem 80 % ievēlēti amatā darbavietas augstskolā. No valsts augstskolu akadēmiskā personāla, kam augstskola ir ievēlēšanas vieta, jaunāki par 30 gadiem bija 4 %, lielākais īpatsvars strādājošo bija 60 un vairāk gadus veci (26 %), 30 līdz 39 gadus veco īpatsvars veidoja 25%, un vecumā no 40 līdz 49 gadiem - 24 % (IZM dati). Latvijas AI sieviešu īpatsvars ir 56 % no kopējā akadēmiskā personāla, kam augstskola ir ievēlēšanas vieta. Saskaņā ar Darbspēka apsekojumu, kas ir saistošs ES valstīm, iedzīvotāju (25-64 g. v.) īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā četru nedēļu laikā pirms aptaujas,
  83. gadā bija 7,4 % (
  84. gadā - 5,6 %). Aktīvāk mācībās piedalījušies jaunieši (25-34 g. v.) - 13 % (
  85. gadā - 10,4 %). Turpretim pirmspensijas vecuma iedzīvotāju dalība bija ievērojami zemāka - tikai 3,4 % 55-64 g. v. bija iesaistīti mācībās (
  86. gadā - 2,2 %). Vīriešu šajā grupā ir mazāk nekā sieviešu - attiecīgi 5,4 % un 9,3 % (
  87. gadā - 4,9 % un 6,3 %). Aplūkojot pieaugušo aktivitāti izglītībā gada laikā
(2016), redzams, ka 47,5 % aptaujāto (
  1. gadā - 32,4 %) ir mācījušies formālajā izglītībā un/vai piedalījušies neformālās izglītības pasākumos. Dalība izglītības aktivitātēs galvenokārt bija saistībā ar darbu (83,1 %) - lai uzlabotu savas darba prasmes un veicinātu karjeras iespējas. Tātad 52,5 % respondentu nav piedalījušies izglītības aktivitātēs. Nozīmīgākie izglītības sistēmas statistiskie rādītāji apkopoti pamatnostādņu
  2. pielikumā. Būtiskākie izaicinājumi [1] Nepietiekama pedagoga profesijas pievilcība un konkurētspēja. • Pedagoga profesijai ir salīdzinoši zems prestižs - TALIS 2018 pētījumā tikai 23 % skolotāju piekrīt vai pilnībā piekrīt, ka viņu profesija tiek novērtēta sabiedrībā. • Liela daļa izglītības studiju jomas programmu absolventu (
  3. gadā - 604 augstskolu absolventi) kā savu darbavietu neizvēlas izglītības iestādi
  4. Vienlaikus IZM
  5. gada
  6. augustā veiktās aptaujas24 rezultāti liecina, ka 2019./
  7. m. g. sākumā Latvijā kopā izglītībā bija ap 740 brīvu amata vietu (t. i., 500 pilnas slodzes amata vietu). Rīgā - aptuveni 361 vakance. Visvairāk nepieciešami bija pirmsskolas, matemātikas, sākumskolas, latviešu valodas un angļu valodas pedagogi. • Būtisks profesijas prestižu veidojošs elements ir atalgojums. Oficiāli skolotāju algu un citu augstākās izglītības programmu beidzēju algu savstarpējā attiecība ir samērā augsta (OECD), taču ēnu ekonomikas apjoma dēļ faktiskā atalgojuma attiecība, iespējams, varētu būt daudz zemāka
  8. Tāpat salīdzinoši mazais skolēnu skaits (vidēji) klasē palielina izglītības izmaksas, jo attiecīgajam skolēnu skaitam vajag vairāk skolotāju
  9. [2] Vāja pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze. • Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi (OECD valstu vidējais rādītājs - 44 gadi); pedagogi vecuma grupā pēc 50 gadiem - 43 % no kopējā pedagogu skaita (IZM dati). • Apmēram 13 % Latvijas skolotāju darba stāžs ir 1-5 gadi. Lai arī Latvijas skolās ienāk jaunie skolotāji, viņi ātri aiziet no darba skolā, proti, darba stāžs 6-10 gadi vairs ir tikai 6,5 % skolotāju, bet darba stāžs 11-15 gadi - tikai 8 % skolotāju (TALIS 2018). Iespējamie iemesli - profesijas zemā konkurētspēja (prestižs, atalgojums), neatbilstoša studējošo atlase augstskolā, psiholoģiskā nepiemērotība profesijai, nepietiekams atbalsts no skolas.27 • Latvijā 38 % skolotāju norāda, ka vēlētos pamest profesiju tuvāko piecu gadu laikā (OECD valstīs - vidēji 25 %). Turklāt Latvijā to vidū ir 26 % skolotāju 50 gadu vecumā un jaunāki (OECD valstīs vidēji 14 %). Darba pamešanai ir tālejošas sekas - tā ietekmē skolēnu sasniegumus, negatīvi ietekmē skolas emocionālo klimatu un mācību programmu īstenošanas kvalitāti, nepieciešami ātri finansiāli un organizatoriski risinājumi trūkstošo skolotāju aizstāšanai (TALIS 2018).28 • Nav pietiekami izmantots profesionālās sadarbības potenciāls - TALIS 2018 akcentē, ka skolotāju profesionālā sadarbība, kas nozīmē arī lielāku pedagogu savstarpējo atkarību, palīdz veidot inovatīvas un efektīvas mācības. Latvijā 12 % skolotāju ziņo par dalību profesionālajā sadarbībā vismaz reizi mēnesī (OECD valstu vidējais rādītājs - 21 %) un 17% tikpat bieži mācību darbu organizē komandās (OECD valstu vidējais rādītājs - 28 %).29 • Akadēmiskā personāla kvalitatīvu un kvantitatīvu atjaunotni ietekmē atšķirīga doktorantūras kvalitāte dažādās augstskolās, kā arī mazs zinātņu doktora grāda ieguvēju skaits. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas
  10. gadā doktora līmeņa augstākā izglītība attīstījusies galvenokārt augstskolu iekšienē.30 Atsevišķām augstskolām ir zema pētnieciskā kapacitāte, un daudzām doktora studiju programmām trūkst starptautiskās konkurētspējas. [3] Mūsdienu vajadzībām nepietiekami atbilstošs izglītības piedāvājums. • Profesionālajā izglītībā - kopējais vidusskolas līmeņa profesionālās izglītības programmās uzņemto audzēkņu skaits
  11. gadā ir palielinājies par 13 %, salīdzinot ar
  12. gadu, un sasniedza 38,6 %, tomēr tas ir zemāks nekā vidējais rādītājs ES - 47,8 %. Zemā interese skaidrojama ar pagātnes stereotipiem, profesionālajā izglītībā ieviesto reformu ietekmes nobīdi laikā, skolēnu zināšanām un izpratni par darba tirgus perspektīvām u. c. faktoriem. Tāpat ir nepietiekams skaits profesionālās izglītības pedagogu, kas būtu cieši saistīti ar darba vidi; ietekmes faktori - nepietiekama sadarbība ar nozari, stažēšanās iespēju trūkums uzņēmumos, kā arī nekonkurētspējīgs atalgojums, kas nemotivē labākos nozarē kļūt par skolotājiem. • Vispārējā izglītībā - OECD PISA 2018 dati par 15 gadus vecu skolēnu kompetenci lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs parāda, ka Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā (479 punkti) ir nedaudz zemāki par OECD valstu vidējo rezultātu (487 punkti); vidējie sasniegumi matemātikā (496 punkti) ir augstāki par OECD valstu vidējo līmeni (489 punkti); vidējie sasniegumi dabaszinātnēs (487 punkti) atbilst OECD valstu vidējam līmenim (489 punkti), tomēr Latvijas skolēnu ar augstiem sasniegumiem īpatsvars gan dabaszinātnēs, gan matemātikā, gan lasīšanā ir zemāks par OECD valstu vidējo rādītāju. Tas norāda uz nepieciešamību vairāk attīstīt skolēnu spēju iedziļināties un analizēt daudzveidīgu informāciju, rast risinājumus nestandarta situācijās, kas ir mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības uzdevums. Avots: OECD PISA 2018 2018 • Nepietiekami plašs un daudzveidīgs interešu izglītības piedāvājums atbilstoši izglītojamā interesēm un izglītības vajadzībām - interešu izglītības programmas lielākoties tiek veidotas, turpinot līdzšinējo piedāvājumu un balstoties uz pieejamajiem resursiem, tādējādi netiek pietiekami apzinātas izglītojamo vēlmes, intereses un vajadzības. Vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu, kā arī citu īstenotāju piedāvājuma koordinācija pašvaldībās nav pietiekama, netiek pilnvērtīgi izmantotas sadarbības iespējas, lai nodrošinātu izglītojamajiem pēc iespējas daudzveidīgas programmas dažādos apguves līmeņos. Esošais interešu izglītības finansēšanas modelis nestimulē piedāvājuma pilnveidi un iesaistīto institūciju sadarbības attīstību. • Nozīmīgs izglītības rezultāts ir pilsoniski aktīva un līdzdalīga sabiedrība. Pēc "Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma" datiem (ICCS 2016), skolēnu pilsoniskās kompetences līmenis Latvijā ir zemākais starp Baltijas jūras reģiona valstīm.31 Arī Latvijas jauniešu interese par politiku ir izteikti zema - tikai 29 % jauniešu atzīst, ka viņus interesē politika, 41 % norāda - neinteresē. Jauniešu priekšstati un asociācijas ar politiku ir izteikti negatīvas, un kopumā tikai ¼ jauniešu ir izteikti aktīvi dažāda veida līdzdalības aktivitātēs, kamēr 1/3 nepiedalās nekādās aktivitātēs.32 Latvijas sabiedrībā kopumā vērojama vāja pilsoniskā un politiskā līdzdalība - pēdējās Saeimas vēlēšanās
  13. gadā piedalījās 54,56 % pilsoņu, pašvaldību vēlēšanās
  14. gadā - 50,39 % (Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās
  15. gadā - 40,58 %), Eiropas Parlamenta vēlēšanās
  16. gadā - 33,53 %.33 Arī iedzīvotāju līdzdalība nevalstiskajās organizācijās ir zema - 5,1%34 (vidēji Eiropā - 15%), brīvprātīgā darba veikšanā ieguldītais laiks - 9 %.35 • Augstākajā izglītībā - studiju programmu sadrumstalotība ietekmē studiju kvalitāti. Nosakot augstskolu stratēģisko specializāciju un pilnveidojot augstākās izglītības finansēšanas principus, tiks turpināts darbs pie studiju programmu fragmentācijas mazināšanas. Vienlaikus tiks risināti arī jautājumi, kas saistās ar nepietiekamu darba devēju iesaisti studiju satura veidošanā un mācību procesā, jo tas negatīvi ietekmē absolventu prasmju atbilstību darba tirgus pieprasījumam un nodarbināmību. Kā liecina CEDEFOP pētījuma rezultāti36, ES dalībvalstīs 29 % nodarbinātie strādā profesijās neatbilstoši savam prasmju līmeni, t. i., indivīdu prasmes ir augstākas par darbavietā prasītajām. Latvijā nodarbināto prasmju neatbilstība kvalifikācijas līmenim darba tirgū
  17. gadā konstatēta 21,5 % nodarbināto, kas kopš
  18. gada ir pieaugusi par 3,4 %. Novērtējot prasmju neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, tiek ņemta vērā arī nodarbinātība ar izglītību saistītā profesijā. Latvijā šāda neatbilstība LKI 5-8 līmenim ISCED pārskatā vecuma grupā no 25-34 gadiem darba tirgū
  19. gadā konstatēta 24,6 % gadījumos. Būtiskas atšķirības nodarbinātībā vērojamas izglītības studiju dažādās apakšnozarēs, piemēram, nodarbinātie ar izglītību humanitārajās zinātnēs
  20. gadā 30,6 % un
  21. gadā 75,4 % gadījumos bija nodarbināti ar iegūto izglītību nesaistītā jomā.37 • Augstākās izglītības piedāvājums pieaugušo profesionālajai pilnveidei un profesionālajai tālākizglītībai ir nepietiekams un neelastīgs, līdz ar to nenodrošina darba tirgus pieprasījuma un augstākās izglītības institūciju piedāvātās izglītības sabalansētību. • Kvalitatīvu studiju programmu piedāvājuma attīstīšana ES valodās ir viens no sekmīgas internacionalizācijas aspektiem. Tas rada iespējas piesaistīt gan ārvalstu studējošos, gan mācībspēkus. • Pieaugušo izglītībā - kvalitātes nodrošināšana pieaugušo neformālajā izglītībā pašlaik ir decentralizēta. OECD norāda uz šādas decentralizētās pieejas negatīvajām sekām, piemēram, pakalpojumu sniedzēju skaita palielināšanās ar atšķirīgu pakalpojuma kvalitāti, ir arī gadījumi, kad pakalpojumu sniedzēji darbojas bez licences.38 [4] Nepietiekami iekļaujoša un emocionāli droša vide izglītības iestādēs • Latvijā līdzīgi kā OECD valstīs vidēji skolēnu apmierinātības līmenis ar dzīvi, salīdzinot PISA 2015 un PISA 2018 datus, ir samazinājies (statistiski nozīmīgi). Augstāka apmierinātība ar dzīvi ir zēniem un skolēniem ar augstāku sociāli ekonomisko statusu. Latvijā vairāk ar dzīvi apmierināti ir skolēni, kuriem ir augstāka piederības sajūta savai skolai, kuri ir orientēti uz sadarbību, vairāk izjūt skolotāju atbalstu un atgriezenisko saiti, mācās skolās ar labāku disciplināro klimatu un mazāk izjūt citu skolēnu pāridarījumus. Pēc PISA 2018 skolēnu aptaujas datiem, Latvijas 15 gadīgie skolēni ieņem augstāko vietu starp OECD un ES valstīm skolēnu fizisku un emocionālu pāridarījumu ziņā. Latvijā līdzīgi kā OECD valstīs vidēji pāridarījumi biežāk sastopami skolās ar zemāku vidējo sociāli ekonomisko statusu un lauku skolās. • Nav pietiekami pieejams atbalsta personāls pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs (īpaši trūkst skolotāju logopēdu, izglītības psihologu un pedagoga palīgu). Piemēram, izglītības psihologa darba likme šobrīd tiek plānota uz 603 izglītojamajiem, savukārt speciālā pedagoga likme - uz 1186 izglītojamajiem. Skolotājs logopēds galvenokārt ir nodrošināts izglītojamajiem 1.-
  22. klasē, plānojot vienu likmi uz 303 izglītojamajiem, bet skolotāja logopēda atbalsts ir nepieciešams jau pirmsskolā, kā arī pēc tam visā vispārējās izglītības ieguves procesā.39 [5] Nevienlīdzīgas izglītības iespējas pilsētās un laukos • OECD PISA pētījumi rāda, ka Latvijā aptuveni puse lauku skolu ietilpst grupā ar zemu sociāli ekonomisko statusu un praktiski nav lauku skolu ar augstiem šī kritērija rādītājiem. Skolas ar augstu sociāli ekonomisko statusu ir koncentrētas pilsētās, lielākā daļa - Rīgā. Turklāt Latvijā skolas sociāli ekonomiskais statuss daudz vairāk ietekmē skolēna mācību rezultātus nekā paša skolēna sociāli ekonomiskais statuss. Skolēnu snieguma atšķirības skolām ar dažādiem sociāli ekonomiskā statusa rādītājiem Latvijā ir statistiski nozīmīgas. OECD PISA 2018 rezultāti liecina par Latvijas skolu snieguma pazemināšanos, salīdzinot ar Rīgas skolu vidējiem rādītājiem (503 punktiem). Lasīšanā, kas PISA 2018 tika pētīts padziļināti, starpība ir pieaugusi līdz 30 punktiem, salīdzinot ar pārējo pilsētu skolām, un līdz 50 punktiem, salīdzinot ar lauku skolām. Tas ļauj secināt, ka iepriekšējos PISA pētījumos redzamās tendences turpinās un atšķirības starp Rīgas skolām un pārējām Latvijas skolām, it īpaši tām, kas atrodas laukos, turpina pieaugt. Latvijā skolēnu mācību sasniegumi Rīgā un pilsētās ir ievērojami labāki par viņu vienaudžu sasniegumiem lauku skolās, turklāt vislabākie sasniegumi ir valsts ģimnāzijās, tām seko ģimnāzijas, sliktāki sasniegumi ir vidusskolās un vēl sliktāki - pamatskolās.40 • Mācības priekšlaicīgi pametušo īpatsvars ir būtiski atšķirīgs pilsētās un laukos.
  23. gadā tie ir 6,2 % pilsētās un 13,4 % laukos. Šī tendence ir stabila un negatīvi ietekmē arī iedzīvotāju turpmāko dalību izglītības aktivitātēs mūža garumā. [6] Zema mācību motivācija un visu pušu iesaistīšanās pieaugušo izglītībā • Iespējamība, ka pieaugušie Latvijā regulāri atjaunina savas zināšanas un prasmes, iesaistoties pieaugušo izglītībā, pēc Eurostat
  24. gada datiem, ir mazāka nekā vidēji ES. Tikai 7,4 % pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem Latvijā pēdējo četru nedēļu laikā ir iesaistījušies mācībās. Kaut arī salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu dalība palielinājusies no 5,6 %
  25. gadā līdz 7,4 % (
  26. gadā), tā joprojām ir zemāka par ES vidējo līmeni - 11,3 %, gan par valsts izvirzīto mērķi
  27. gadam - 15 %. Primāri tas skaidrojams ar zemu motivāciju - saskaņā ar Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem (Adult Education Survey 2016) 35,1 % respondentu nav nepiedalījušies un negribētu piedalīties pieaugušo izglītībā, savukārt 23,7 % no tiem, kuri izmantojuši šo iespēju, tomēr uzskatīja, ka mācības viņiem nav nepieciešamas. Latvijā darba devēju izdevumi darbinieku mācībām, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir zemi, par to liecina mācību izdevumu īpatsvars visu darbaspēka izmaksu grupā uzņēmumos - Latvijā tas ir 0,8 %, ES vidēji - 1,7 % (piemēram, Dānijā - 2,7 %, Francijā - 2,5 %). Vienlaikus 48,7 % pašvaldību netiek mērķtiecīgi paredzēti pašvaldības budžeta līdzekļi pieaugušo izglītības īstenošanai.41 Avots: Adult Education Survey 2016 [7] Darba tirgū pieprasītu prasmju trūkums • Salīdzinoši zemā darba produktivitāte Latvijā tiek minēta kā valsts ekonomisko attīstību kavējošs faktors gan EK, gan OECD, gan arī Latvijā veiktos pētījumos un izvērtējumos. Turklāt Latvijā ir vērojamas būtiskas darba produktivitātes atšķirības dažādos reģionos. EK
  28. gada ziņojumā norādīts, ka Rīgas reģionā produktivitāte ir 74 % no ES vidējā, bet, piemēram, Latgalē tikai 38 % no ES vidējā. Produktivitātes rādītājiem ir cieša saistība ar pieprasījumu pēc inovācijām tautsaimniecības attīstībai, kas ir nepietiekams. Galvenie iemesli - nepietiekamas uzņēmēju un darbaspēka prasmes, it īpaši, digitālajās tehnoloģijās un citās augstas pievienotās vērtības tehnoloģijās. • Vairāk nekā divas trešdaļas darba devēju ziņo, ka darbaspēka nepieciešamo prasmju trūkums ir ievērojams šķērslis ilgtermiņa investīciju lēmumiem.42 Šis trūkums ir īpaši akūts STEM un veselības aizsardzības jomās.43 • Tāpat būtisks ir IKT speciālistu trūkums darba tirgū. Lai arī Latvija ir palielinājusi augstskolu absolventu īpatsvaru IKT jomā (4,8 % absolventu) un ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju (3,5 % absolventu), darba tirgū joprojām nav pietiekami daudz IKT speciālistu - saskaņā ar DESI datiem IKT speciālisti veido mazāku darbaspēka īpatsvaru (Latvijā - 2,3 %) nekā pārējā ES (3,7 % ES kopumā). Tāpat 56 % uzņēmumu, kas pieņēmuši darbā vai ir vēlējušies pieņemt darbā IKT speciālistus, ir ziņojuši par grūtībām tos atrast. Tajā pašā laikā ieguldījumi IKT prasmju attīstībā darbavietā ir zemi - tikai 11 % uzņēmumu nodrošina darbiniekiem mācības, kas vērstas uz IKT prasmju pilnveidošanu un uzlabošanu, un šis skaitlis ir ievērojami zemāks par ES vidējo rādītāju (23 %). [8] Nepietiekamas digitālās prasmes sabiedrībā • Latvijas līmenis gan digitālo pamatprasmju, gan padziļinātu digitālo prasmju ziņā ir krietni zemāks par ES vidējo rādītāju. Tikai 43 % Latvijas iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes (ES kopumā - 58 %), un padziļinātu prasmju aspektā plaisa starp Latviju un citām ES valstīm ir vēl lielāka.44 Turklāt digitālās prasmes trūkst arī jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem (Latvijas rādītāji ir zem ES vidējiem rādītājiem).45
  29. attēls. Digitālā ekonomikas un sabiedrības indekss, 2020, % Avots: DESI 2020 [9] Nepilnīga datu pārvaldība46 un izglītības kvalitātes vadība izglītības iestāžu un nacionālā līmenī • Izglītības iestāžu dibinātājiem un to pārstāvjiem vēl aizvien ir krasi atšķirīga izpratne par viņu lomu izglītības kvalitātes nodrošināšanā.47 Tiek veikta gan pilnīga kontrole par katru izglītības iestādē notiekošu procesu, nerespektējot izglītības iestāžu vadītāju tiesības īstenot savu darbu saskaņā ar amata aprakstu, gan tieši pretēji - pilnas atbildības par izglītības iestādes resursiem un infrastruktūru deleģēšana izglītības iestādes vadītājam, pat ja lēmumu pieņemšana šajos jautājumos nav izglītības iestādes vadītāja kompetence. Ļoti atšķirīgas ir arī dibinātāju iespējas un izpratne par metodiskā, finansiālā u. c. atbalsta nodrošināšanu un dibinātāja pienākumiem atbalsta sniegšanā. Ir arī atšķirības starp valsts un pašvaldību izglītības iestāžu dibinātāju kompetenci un privāto izglītības iestāžu dibinātāju izpratni par tiesiskuma un izglītības kvalitātes nodrošināšanas jautājumiem, bieži nav skaidrības, kā interpretēt un tālākajā darbā izmantot akreditācijas rezultātus. Dibinātāju izstrādātās un apstiprinātās novadu un/vai pilsētu izglītības stratēģijas pašlaik reti ir tieši saistītas akreditācijas un vadītāju vērtēšanas rezultātiem. Dibinātājiem nav pieejami praktiski instrumenti regulāram iestāžu darbības monitoringam. • Izglītības iestāžu atšķirīgs izpratnes līmenis par līderības, iestāžu pārvaldības modeļiem un kvalitātes nodrošināšanas jautājumiem vispārējā un profesionālajā izglītībā. Nozīmīgākie risināmie jautājumi saistīti ar tādām vadības kompetencēm kā organizācijas vērtību apzināšanās, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, stratēģiskais redzējums.48 • Ne visās Latvijas augstākās izglītības institūcijās ir ieviestas visaptverošas pārvaldības informācijas sistēmas, kas nodrošina kvalitatīvu datu ieguvi par institūcijā īstenotajām darbībām, plānotajiem un sasniegtajiem rezultātiem un citiem augstākās institūcijas darbību raksturojošiem rādītājiem, būtiski apgrūtinot augstākās izglītības institūcijas stratēģiskās vadību un informācijas sistēmas darbību.49 [10] Kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai neatbilstošs izglītības iestāžu tīkls vispārējā un augstākajā izglītībā • Pastāv plašs skolu tīkls ar zemu skolēnu un skolotāju skaita attiecību un zemām skolotāju algām; tas kļūst aizvien grūtāk uzturams.50 Izmaiņas vispārējās izglītības skolu tīklā Latvijā ietekmē arī demogrāfiskā situācija, valsts ekonomiskā attīstība, nodarbinātības un migrācijas tendences. Neveicot izmaiņas esošajā izglītības iestāžu tīklā, nav iespējams saglabāt izglītības kvalitāti, nodrošinot līdzvērtīgas iespējas mācību programmu apguvei neatkarīgi no skolēna dzīvesvietas; efektivizēt skolu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursus; nodrošināt pedagogu darba atalgojuma pieaugumu, pakāpeniski virzoties uz vidējo atalgojumu valstī. • Latvijas augstākās izglītības institūciju tīkls ir nesamērīgi plašs un sadrumstalots. Salīdzinot ar tuvākajām Eiropas valstīm, visu veidu valsts un privāto institūciju blīvums Latvijā ir daudz lielāks, un tajās mācās mazāk studējošo. Ja uz vienu milj. iedzīvotāju Latvijā ir 28 institūcijas, Igaunijā to ir 16, Lietuvā - 23, Somijā un Dānijā - 7.51 Līdz ar to vidēji vienā institūcijā 2017./
  30. m. g. Latvijā mācījās 1 511, Igaunijā - 2 200, Lietuvā - 2 677, Somijā - 4 147 un Dānijā - 3 608 studējošo.52 Latvijas augstskolu infrastruktūra 2004./
  31. m. g. bija pieejama aptuveni 150-160 tūkstošiem studējošo, bet
  32. gadā bija tikai 79 388 tūkstoši studējošo.53 Studējošo skaits privātajās augstskolās un privātajās koledžās kopumā ir daudz zemāks nekā valsts institūcijās. Līdz ar to arī Latvijā līdzīgi kā citās valstīs ir jāvērtē iespējas optimizēt augstākās izglītības sistēmu, balstoties uz studiju un pētnieciskā darba kvalitātes un ieguldījumu efektivitātes rādītājiem.
  33. IZGLĪTĪBAS POLITIKAS MĒRĶU SASAISTE AR LATVIJAS, EIROPAS SAVIENĪBAS UN GLOBĀLIEM ATTĪSTĪBAS UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM Starptautiskā kontekstā Latvijas izglītības attīstības mērķi saskaņojami ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
  34. gada septembrī ANO dalībvalstis vienojās par atjaunotu ilgtspējīgas attīstības koncepciju un ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030". Dokumentā ir noteikti 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi, kur
  35. mērķis "Nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas" paredz līdz
  36. gadam nodrošināt: vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai meitenēm un zēniem; līdzvērtīgas izglītības iespējas pilsētās un laukos; pieeju kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai, t. sk. agrīnā vecumā; pieeju kvalitatīvai un atbilstošai profesionālajai izglītībai un mūsdienīgu prasmju apguvei; piekļuvi kvalitatīvai augstākajai izglītībai gan jauniešiem, gan pieaugušajiem; kvalificētu pedagogu skaita palielināšanu; mūsdienīgu izglītības iestāžu, kuru izveidē tiek ņemtas vērā izglītojamo īpašās vajadzības, attīstību; kā arī visu veidu izglītībā un mācībās nodrošināt integrētu mācību saturs, kas veicina izpratni par ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu dzīvesveidu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, sekmē izpratni par miera un nevardarbības kultūru, globālo pilsoniskumu un par kultūras daudzveidību, tās nozīmi ilgtspējīgā attīstībā. Līdz ar to iekļaujoša un kvalitatīva izglītība tiek uzskatīta ne tikai par vienu no programmas mērķiem, bet arī par līdzekli un veidu, kā ANO dalībvalstis var sasniegt visus 17 programmas mērķus. Veidojot Latvijas izglītības attīstības pamatnostādnes, ANO Ilgtspējīgas attīstības
  37. mērķī noteiktie uzdevumi ir ņemti vērā un iekļauti pamatnostādņu rīcības virzienu uzdevumos un pasākumos. Eiropas mērogā akcentējama sasaiste ar Eiropas Prasmju programmu
(2020). Šī ir ES programma kopējam dalībvalstu un visu līmeņu ieinteresēto personu darbam, tās mērķis ir sekmēt iedzīvotāju un nodarbināto prasmju pilnveidi, īpaši Covid 19 pandēmijas situācijā, kad kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas iespējas ir nozīmīga darba tirgus atjaunošanās daļa. Programmā 12 darbības virzieni sadalīti četrās grupās: 1) aicinājums kopīgai rīcībai; 2) stratēģisku darbību piedāvājums darbavietai piemērotu prasmju pilnveidē strādājošajiem; 3) rīki un iniciatīvas mūžizglītības atbalstam; 4) darbības investīciju palielināšanai prasmju attīstībā. Programma arī nosaka četrus nozīmīgus uz vispāratzītiem kvantitatīviem indikatoriem balstītus un līdz 2025. gadam sasniedzamus mērķus. Eiropas sociālo tiesību pīlārs
(2017). Tas nosaka 20 galvenos principus un tiesības taisnīga un labi funkcionējoša darba tirgus atbalstam. Šie principi raksturoti trijos aspektos: 1) vienādas iespējas un piekļuve darba tirgum; 2) taisnīgi darba apstākļi; 3) sociāla aizsardzība un iekļaušana. Pamatprincipu un tiesību īstenošanai EK ir piedāvājusi konkrētas iniciatīvas, savukārt Eiropas Sociālā fonda (ESF+) budžetā ir rezervēts vairāk nekā 100 miljardu eiro šo ierosinājumu ieviešanai no
  1. līdz
  2. gadam. Nacionālā mērogā hierarhiski augstākais valsts attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas ilgstpējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030". Tā paredz tādus prioritāros ilgtermiņa rīcības virzienus kā kvalitatīvas izglītības un bērnu aprūpes pieejamība, izglītības pieejamības nodrošināšana un pārmaiņu veikšana izglītības procesa organizācijā, skolu kā sociālo tīklojumu centru veidošana, skolotāja profesijas lomas maiņa un izglītības procesa sasaiste ar profesionālo un sociālo vidi, plašāka tehnoloģiju izmantošana visos izglītības līmeņos, kā arī izglītošanās mūža garumā. Pamatnostādnēs ir ņemti vērā šajos rīcības virzienos ietvertās prasības izglītības sistēmas attīstībai un izglītības pieejamības, kvalitātes un tehnoloģisko risinājumu nodrošināšanai. Pamatnostādņu virsmērķis un mērķi ir cieši saistīti ar NAP2027 noteiktajām prioritātēm, it īpaši ar prioritāti "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei", šajā prioritātē iekļautajiem rīcības virzieniem un ieguldījumu to īstenošanā, kā arī ar plānā iezīmētajām Latvijas nākotnes attīstības tendencēm un sasniedzamajiem rādītājiem. NAP2027 noteiktie rezultatīvie rādītāji un pamatnostādnēs izvirzītie rezultatīvie rādītāji ir savstarpēji papildinoši un vērsti uz mūsdienīgas, kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības attīstību. Saskaņotai un mērķtiecīgai starpnozaru rīcībai būtiska ir Izglītības attīstības pamatnostādņu saistība ar citu jomu pamatnostādnēm. Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā arī Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-
  3. gadam, Sporta politikas pamatnostādnes 2021.-
  4. gadam, Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-
  5. gadam un Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2021.-
  6. gadam. Izglītības attīstības pamatnostādnes vispirms jau ir saistītas ar Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēm, kas nosaka rīcībpolitikas pasākumus zināšanu bāzes, pētniecības cilvēkkapitāla un infrastruktūras attīstībai ar mērķi sekmēt Latvijas inovācijas sistēmas attīstību. Savukārt viens no Izglītības attīstības pamatnostādņu kontekstā būtiskiem sporta politikas virzieniem, kas ietverts Sporta politikas pamatnostādnēs 2021.‒
  7. gadam, ir bērnu un jauniešu sports. Jaunatnes sporta izglītībā galvenais jautājums ir atbalsts profesionālās ievirzes sporta attīstībai, sporta talantu ievērošana un attīstība, piedāvājot efektīvu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas modeli un programmu īstenošanas kvalitātes pilnveides iespējas, pārdomātu sportistu sagatavošanas sistēmu (pēc profesionālās ievirzes sporta izglītības ) u. c. Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-
  8. gadam mērķis ir nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju u. c. Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2021.-
  9. gadam tiek plānota rīcībpolitika, lai veicinātu jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, dzīves kvalitātes uzlabošanos un lai stiprinātu jauniešu līdzdalību. Izglītības attīstības pamatnostādnes papildina jauniešu pilsoniskās un politiskās līdzdalības attīstības jautājumus, tostarp stiprinot izglītojamo pašpārvaldes, jauniešu un jaunatnes organizāciju līdzdalības mehānismus lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, nodrošinot jauniešiem draudzīga un kvalitatīva informācijas satura veidošanu un ieguves iespējas, sekmējot jauniešu iesaisti nevalstisko organizāciju un politisko partiju aktivitātēs un pamatdarbībā. Būtiska loma jaunatnes politikas pamatnostādnēs veltīta arī darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšanai ārpus formālās izglītības un jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanai sabiedrības dzīvē. Izglītības attīstības pamatnostādņu mērķu īstenošanai nozīmīgas ir arī: • Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-
  10. gadam. To mērķis ir attīstīt vienotus digitālus risinājumus un ieviest jaunus, efektīvus, sabiedrībai sasniedzamus pakalpojumus un infrastruktūru, kas atbilst pasaules informācijas sabiedrības un ES digitālā vienotā tirgus attīstības tendencēm. Jautājumā par digitālo prasmju attīstību pamatnostādnes atsaucas uz ES Digitālās kompetences sistēmu, kur digitālā kompetence ir atzīta par
  11. gadsimta pamatkompetenci. Ieguldījumi digitālo kompetenču attīstībā Latvijas izglītības sistēmā ir viens no pamatnostādņu pamatvirzieniem; • Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-
  12. gadam. Tās aptver visus tautsaimniecības sektorus un nosaka darbības virzienus ekonomikas izaugsmei.
  13. gadam ir izdalīti pieci virzieni: cilvēkkapitāla attīstība, eksporta pieaugums, uzņēmējdarbības vides pilnveide, investīcijas digitālajā un tehnoloģiju infrastruktūrā un inovāciju kapacitāte. Šīs pamatnostādnēs ievērots strauji mainīgais darba tirgus konteksts, nepieciešamība darba ņēmējiem pastāvīgi apgūt jaunas zināšanas, prasmes un darba devējiem ieguldīt darbinieku izglītībā un tehnoloģiskajā attīstībā; • Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-
  14. gadam. Politikas virsmērķis ir veicināt Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības potenciālu un mazināt sociāli ekonomiskās atšķirības starp tiem. Mērķa sasniegšanai iecerēts nodrošināt labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbības, tai skaitā zinātņu ietilpīgas uzņēmējdarbības un inovāciju, attīstībai, tas nozīmē ‒ attīstīt, piesaistīt un noturēt reģionos augsti kvalificētu cilvēkkapitālu. Straujākai inovācijas attīstībai iecerēts izveidot reģionālās zināšanu un inovāciju platformas, kuru darbību nodrošina plānošanas reģioni. Ar šo platformu palīdzību iecerēts stiprināt sadarbību starp izglītības un zinātnes iestādēm, privātās un publiskās darbības sektoru, kā arī citām iesaistītajām pusēm dažādu mērķu īstenošanā, t. sk. reģionam nepieciešamo mācību programmu izstādē un nepieciešamo speciālistu sagatavošanā. Tāpat Reģionālās politikas pamatnostādņu viens no rīcības virzieniem ir pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfiskajai situācijai. Tas nozīmē piedāvāt arī vienlīdz kvalitatīvu izglītības pakalpojumu visās pašvaldībās un reģionos. Papildus šajās pamatnostādnēs iecerēts atbalsts pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamībai, ņemot vērā, ka esošais izglītības iestāžu skaits nespēj nodrošināt vietas visiem pirmsskolas vecuma bērniem, kam tas nepieciešams; • Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-
  15. gadam. Šīs nozares politikas mērķis ir attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un stimulēt kultūras ieguldījumu nacionālās identitātes stiprināšanā, sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā un tautsaimniecības izaugsmē. Tematiski tas sasaucas ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-
  16. gadam tādās jomās kā kultūras produktu un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana dažādām sabiedrības grupām (skolēniem), līdzdalības iespēju nodrošināšana, daudzpakāpju kultūrizglītības sistēmas stiprināšana un nozaru speciālistu profesionālā izglītība un pilnveide, pedagogu sagatavošana. Tāpat izglītības kontekstā būtiska ir kultūrizglītības (profesionālās ievirzes, profesionālās, augstākās izglītības) sistēmas stiprināšana; • Saliedētas sabiedrības politikas pamatnostādnes 2021.-
  17. gadam. Šīs politikas virsmērķis ir veicināt saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, kas balstīta uz Satversmē noteiktajām cilvēktiesībām un demokrātijas vērtībām, Latvijas valsts valodas konstitucionālo nozīmi un latviskās kultūrtelpas lomu. Tās ietver sasaisti ar pilsonisko izglītību, Latvijas valsts valodas politiku un jaunatnes politiku. Izglītības attīstības kontekstā šīs pamatnostādnes ir nozīmīgas pilsoniskas un politiski aktīvas sabiedrības stiprināšanas, kā arī sociālo un līdzdalības prasmju attīstības aspektā, piemēram, rūpēs par citiem, indivīda mērķtiecīgā darbībā, kas savukārt ir pamats drošumspējai, un līdz ar to - stimuls ekonomiskai izaugsmei; • Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-
  18. gadam. Pamatnostādņu mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Veselība kā viena no pamatvērtībām ir cilvēka dzīves kvalitātes, viņa ģimenes un arī sabiedrības labklājības pamats. Veselīga sabiedrība nozīmē arī produktīvu ekonomiku un valsts attīstību , veselības aizsardzība ir viens no sabiedrības organizētas darbības veidiem cilvēka aizsardzībai un cieņpilnai dzīvei. • Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-
  19. gadam. Izglītības attīstības pamatnostādņu kontekstā tās nozīmīgas ar mērķi veicināt augstu un iekļaujošu nodarbinātību un veidot kvalitatīvu darba vidi; • Valsts pārvaldes attīstības pamatnostādnes 2021.-
  20. gadam. Šīs jomas politikas attīstības mērķis ir gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošana visos publiskās pārvaldes procesos, izmantojot jaunas darba metodes un digitālās iespējas un priekšplānā izvirzot cilvēka vajadzības un valsts proaktīvu rīcību. Izglītības attīstības mērķi, rīcības virzieni un uzdevumi atbilst arī Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm54, resp., dokumentā noteiktajiem izglītības piedāvājuma pilnveides virzieniem. Nozīmīgs Izglītības attīstības pamatnostādņu attīstībā ir
  21. gadā sāktais OECD un IZM sadarbības projekts, kura mērķis ir Latvijas prasmju sistēmas pārvaldības, finansēšanas un atbilstības darba tirgum izvērtējums un rekomendācijas stratēģiskiem risinājumiem. Ņemot vērā konsultācijās ar plašu sociālo un sadarbības partneru loku, darba grupu diskusijās gūtās atziņas, OECD sagatavotais ziņojums "Latvijas Prasmju stratēģija. Novērtējums un rekomendācijas"
(2019)ir būtisks diagnosticējošs materiāls, kas norāda Latvijas izglītības sistēmas galvenās problēmas un aktuālos jautājumus, kā arī sniedz ieteikumus risinājumiem izglītības politikā. Ziņojums identificē četras prioritārās jomas prasmju snieguma uzlabošanai Latvijā:
  1. prioritāte - izglītojamo prasmju kvalitātes stiprināšana (risinājumi ietverti izglītības attīstības pamatnostādņu
  2. mērķī,
  3. mērķī un
  4. mērķī);
  5. prioritāte - mūžizglītības kultūras veicināšana (izglītības attīstības pamatnostādņu
  6. mērķis un
  7. mērķis);
  8. prioritāte - prasmju nelīdzsvarotības mazināšana darba tirgū (ieguldījumu tās risināšanā sniedz
  9. mērķis,
  10. mērķis un
  11. mērķis);
  12. prioritāte - prasmju pārvaldības sistēmas stiprināšana (
  13. mērķis un
  14. mērķis izglītības attīstības pamatnostādnēs). Projekta laikā identificētā un ziņojumā ietvertā problemātika, kā arī rekomendācijas risinājumiem ir iestrādātas pamatnostādņu saturā. Pamatnostādnēs izvirzītās būtiskākās problēmas un izglītības attīstības mērķi ir diskusiju rezultāts, kas tapis sadarbībā gan ar OECD, gan ar plašu sociālo un sadarbības partneru loku, kurā bijuši iesaistīti pētnieki, izglītības politikas veidotāji un īstenotāji, izglītības jomas eksperti un praktiķi, nevalstisko organizāciju pārstāvji, izglītojamo vecāki, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji un citi izglītības jomas profesionāļi un interesenti.
  15. IZGLĪTĪBAS POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI Pamatnostādņu īstenošanas rezultāti ir noteikti atbilstoši četriem izvirzītajiem izglītības politikas mērķiem. Politikas rezultāti tiek raksturoti ar noteiktiem rezultatīvajiem rādītājiem. Šo rādītāju izvēlē ņemta vērā kvalitatīvu datu pieejamība, rādītāju aktualitāte un atbilstība nacionālajām prioritātēm un starptautisku organizāciju (EK, OECD) rekomendācijām, rādītāju starptautiskā salīdzināmība, kā arī OECD Latvijas Prasmju stratēģijas projektā īstenoto konsultāciju ar sadarbības un sociālajiem partneriem, izglītības ekspertiem ieteikumi. Politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju tabulā norādīta pamatnostādņu rezultatīvo rādītāju sasaiste gan ar NAP2027 noteiktajiem rādītājiem (tabulā ‒ NAPR), gan arī ar Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmā55 (tabulā ‒ MSR) rādītājiem. N.p.k. Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu avots Bāzes gada vērtība
  16. gads
  17. gads
  18. Politikas rezultāts: Kvalitatīva un kvantitatīva pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze. 1.
  19. Pieaudzis akadēmiskā personāla, kuri nodarbināti pilna laika slodzē augstākās izglītības institūcijās, īpatsvars (pēc ISCED, 5-
  20. izglītības pakāpes līmenis). Eurostat 17,8 %
(2018)25 % 50 % 1.
  1. Pedagogu noturība: izmaiņas pedagogu ar optimālu darba stāžu proporcijā: 1) pedagogu, kuri pedagoģisko izglītību un/vai skolotāja kvalifikāciju ieguvuši pēdējo 5 gadu laikā, īpatsvars; 2) pedagogu, kuru darba stāžs ir 6-10 gadi, īpatsvars. TALIS (OECD) 1) 8,9 % (2013-2018) 2) 6,5 % (TALIS 2018) 1) 10 %, 2) 8 % (TALIS 2024) 1) 15 %, 2) 10 % (TALIS 2029) 1.
  2. Pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā attiecība pret vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā - pedagogiem pret strādājošajiem ar vismaz bakalaura grādu56, akadēmiskajam personālam ‒ attiecībā pret strādājošajiem ar doktora grādu (euro mēnesī): 1) pirmsskolas izglītības pedagogi, 2) pamatizglītības pedagogi, 3) vidējās izglītības pedagogi, 4) profesionālās izglītības pedagogi, 5) universitāšu un citu augstākās izglītības institūciju akadēmiskais personāls. Darba samaksas struktūras apsekojums (CSP, ES) 1) 59 % 2) 96 % 3) 105 % 4) 115 % 5) 107 %
(2018)1) 72 %, 2) 109 % 3) 118 % 4) 130 % 5) 121 % (2022, dati pieejami 2024) 1) 106 %57 2) 128 % 3) 139 % 4) 153 % 5) 142 % (2026, dati pieejami 2028)
  1. Politikas rezultāts: Kvalitatīva un mūsdienīga izglītība. 2.
  2. Bērnu no 1 gada vecuma līdz 4 gadu vecumam, kuri apgūst pirmsskolas izglītības programmu, īpatsvars. CSP, IZM 68 % (2018/2019) 70 % 73 % 2.
  3. Skolēni (
  4. gadu vecumā) ar augstiem mācību rezultātiem (pēc PISA ‒
  5. un
  6. kompetences līmenis): 1) lasīšanā, 2) matemātikā, 3) dabaszinātnēs. PISA (OECD) 1) 4,8 % 2) 8,5 % 3) 3,8 %
(2018)1) 6 %, 2) 9 %, 3) 5 % 1) 9 %, 2) 11 %, 3) 7 % (OECD vidējais 2018)58 2.
  1. Skolēni (15 gadu vecumā) ar zemiem mācību rezultātiem (zemāk par PISA
  2. kompetences līmeni): 1) lasīšanā, 2) matemātikā, 3) dabaszinātnēs. PISA (OECD) 1) 22,4 % 2) 17,3 % 3) 18,5 %
(2018)1) 20 %, 2) 16 %, 3) 17 % (PISA 2022) 14 % visās kompetencēs (PISA 2025)59 2.
  2. Iedzīvotāji (15-74 gadu vecumā), kas ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību).
  3. Iedzīvotāji, kas pabeiguši pamatskolu un turpina izglītību.
  4. Iedzīvotāji, kas pabeiguši vidusskolu un turpina izglītību. CSP
  5. 26,2 %
(2019)
  1. Mācības vidusskolā turpina 60,1 %, profesionālajā izglītībā ‒ 34,5 %, mācības neturpina 5,4 %.
  2. Mācības augstākajā izglītībā un koledžās turpina 62,6 %, profesionālās izglītības iestādēs ‒ 5,7 %, mācības neturpina 31,7 %.
  3. 25,5 %.
  4. Attiecīgi ‒56 %; 39 %; 5%.
  5. Attiecīgi ‒68 %; 6 %; 26%.
  6. 24,5 %. 2 Attiecīgi ‒ 52 %; 45 %; 3 %.
  7. Attiecīgi ‒73 %; 7 % 20 %. (
  8. un
  9. punkta rādītāji) 2.
  10. Pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, īpatsvars. Darbaspēka apsekojums, LFS (Eurostat) 7,4 %
(2019)8 % 12 % 2.
  1. Digitālo prasmju apguve un pilnveide (16-74 gadus veciem iedzīvotājiem) ‒ vismaz pamata līmeņa digitālās prasmes. DESI indekss 43 % 54 % 70 %60 2.
  2. Augstākās izglītības absolventu nodarbinātība
  3. līdz
  4. profesiju pamatgrupā (vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti), salīdzinot ar kopējo augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto skaitu). Augstākās izglītības absolventu monitoringa dati (CSP) 78 %
(2018)80 % 80 %
  1. Politikas rezultāts: Ikvienam pieejams atbalsts izaugsmei. 3.
  2. Vērtējuma labi, ļoti labi, teicami un izcili īpatsvars profesionālās kvalifikācijas eksāmenos. VISC 24,5 % (9 un 10 balles) 49,3 % (7 un 8 balles)
(2019)25 % (9 un10 balles) 50 % (7 un 8 balles) 27 % (9 un10 balles) 52% (7 un 8 balles) 3.
  1. Skolēni, kas piedzīvojuši dažāda (emocionālus, fiziskus u. c.) veida pāridarījumus skolā. PISA (OECD) 35 % (PISA 2018) 27 % (PISA 2022) 23 % (PISA 2025)61 3.
  2. Profesionālās un profesionālās vidējās izglītības programmās un augstākās izglītības programmās uzņemto un absolvējušo skaita attiecība (intervāls: teorētiskais studiju laiks plus 2 gadi). VIIS (IZM) 1) 54 % profesionālās izglītības programmās
(2018)2) 44 % augstākās izglītības programmās
(2018)1) 60 % 2) 50 % 1) 70 % 2) 60 % 3.4. Jaunieši (18-24 gadus veci), kas neturpina izglītību, 1) koprādītājs, 2) rādītājs grupā ar lielāko jauniešu proporciju, kas neturpina izglītību (vīrieši, kas dzīvo laukos). Darbspēka apsekojums, LFS (CSP, Eurostat) 1) 8,7 % 2) 16,6 % vīriešu, kas dzīvo laukos,
(2019)1) 7 % 2) 12 % vīriešu, kas dzīvo laukos 1) 5 % 2) 10 % vīriešu, kas dzīvo laukos 3.
  1. Izglītojamo, kas apguvuši jaunas prasmes, mācoties darbavietā, īpatsvars. VIIS (IZM) 16,6 % (profesionālā izglītība, 2019) 20 % 25 % 3.
  2. Nodarbināto (25-64 gadus vecu), kuri piedalījušies izglītības procesā apmaksātu darba stundu laikā, īpatsvars, salīdzinot ar šīs vecumgrupas nodarbinātajiem, kuri piedalījušies izglītības procesā jebkādā veidā un laikā. CSP 35,6 %
(2019)47 % 55 % 3.7. Skolēnu proporcija, kuru pilsoniskā kompetence (kognitīvie un uzvedību ietekmējošie mācīšanās rezultāti) atbilst augstākajam līmenim. ICCS (IEA) 19,5 %
(2016)26 % 2022, dati pieejami 2023) 33 %
(2028)3.8. Jauniešu (15-29 gadus vecu), kas nav iesaistīti izglītībā, nestrādā (nav nodarbinātie) vai neapgūst arodu (NEET), īpatsvars. Eurostat 10,3 %
(2019)7 % 5 %62 3.9. Bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām, kas turpina izglītību pēc obligātās izglītības iegūšanas, īpatsvars. IZM 28 %
(2019)33 % 38 %
  1. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība. 4.
  2. Izglītības programmu, kas ir akreditētas uz noteikto akreditācijas periodu bez papildu nosacījumiem, īpatsvars. IZM, IKVD 0 %63 50 % 75 % 4.
  3. Finansējums uz vienu pilna laika ekvivalenta studējošo (% no OECD vidējā rādītāja). OECD 48 %
(2016)60 % 80 %
  1. RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMI POLITIKAS MĒRĶU SASNIEGŠANAI
  2. mērķis: Augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls. Izglītības iestādes ir nozīmīgas zināšanu radīšanas vietas, kuru veiktspēju veido tajās strādājošie, it īpaši pedagogi un akadēmiskais personāls. Viņu kompetence un kapacitāte būtiski ietekmē izglītības kvalitāti un attiecīgi arī indivīda, valsts un tautsaimniecības attīstību. Pētījumi rāda, ka vislielākā ietekme uz skolēnu mācību sasniegumiem ir pedagogu darba efektivitātei un mācīšanas praksei
  3. Arī augstākās izglītības sektora izaugsme primāri tiek izteikta ar cilvēkkapitāla kvalitāti un efektivitāti, nevis ar kvantitatīvu pieaugumu
  4. Tādējādi mūsdienīgu zināšanu un prasmju apgūšana un indivīda potenciāla attīstīšana nav iespējama bez kompetentiem, vispusīgi izglītotiem, motivētiem, uz izaugsmi un izcilību orientētiem pedagogiem un akadēmiskā personāla. OECD Latvijas Prasmju stratēģijas rekomendācijās norādīts, ka ieguldījums mācībspēku attīstībā ir veids, kādā stiprināt izglītojamo prasmes. Nākamajā desmitgadē Latvijas izglītībā turpināsies un tiks nostiprinātas dažāda mēroga pārmaiņas, kas primāri saistītas ar pāreju uz skolēna, audzēkņa un studentcentrētu pieeju un kompetencēs balstītu izglītību, elastīgu un pieaugušā vajadzībām atbilstošu mācību piedāvājumu. Pārmaiņu centrā ir pedagogi un akadēmiskais personāls, kuri ir spējīgi šādas iniciatīvas īstenot. Pedagogi un akadēmiskais personāls ir pirmie un nozīmīgākie pārmaiņu ieviesēji izglītības sistēmā. Ikvienai valstij, kuras mērķis ir starptautiski konkurētspējīga izglītības sistēma, nepieciešams pieņemt darbā un noturēt augstas kvalitātes mācībspēkus, piedāvāt viņiem pilnveides iespējas. Mērķim atbilstošie rīcības virzieni un uzdevumi izvirzīti, lai risinātu rīcībpolitikas jautājumus: • kā sagatavot un piesaistīt augsti kvalificētus, kompetentus un uz izcilību orientētus pedagogus un akadēmisko personālu, • kā stiprināt viņu darba un profesionālās pilnveides motivāciju, • kā nodrošināt mērķtiecīgu, visiem pieejamu un augstas kvalitātes pedagogu un akadēmiskā personāla profesionālās kompetences pilnveidi un attīstību.
  5. mērķa īstenošanā ir noteikti divi rīcības virzieni ‒ 1.
  6. rīcības virziens aptver uzdevumus pedagogu sagatavošanas, piesaistes un attīstības jomā, savukārt 1.
  7. rīcības virziens - ar akadēmiskā personāla sagatavošanu, piesaisti un attīstību saistītos uzdevumus. Šie rīcības virzieni un uzdevumi ir cieši saistīti ar
  8. mērķa "Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība" sasniegšanai plānoto izglītības iestāžu vadības kapacitātes stiprināšanu, jo pedagogu un akadēmiskā personāla profesionālās kompetences pilnveide un pārvaldība ir viena no izglītības iestādes vadības funkcijām. Tāpat
  9. mērķa uzdevumu izpilde ir priekšnosacījums
  10. mērķa "Mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums" un
  11. mērķa "Atbalsts ikviena izaugsmei" veiksmīgai īstenošanai. Ja nebūs pieejami augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls, nebūs iespējams īstenot kvalitatīvu izglītību un nodrošināt atbalstu ikvienam izglītojamajam. Rīcības virzienu un uzdevumu apraksts. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgās institūcijas Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu (PR) un rezultatīvo rādītāju (RR) 1.
  12. rīcības virziens. Pedagogu sagatavošana, piesaiste un attīstība. 1.1.
  13. Attīstīt pedagogu sagatavošanas sistēmu. 2025 IZM augstskolas, nodibinājums "Iespējamā misija", izglītības iestāžu dibinātāji, IZM sociālie partneri PR 1: RR 1.
  14. PR 2: RR 2.2., RR 2.3., RR 2.4.; PR 3: RR 3.1., RR 3.2., RR 3.3., RR 3.4., RR 3.7., RR 3.8., RR 3.
  15. 1.1.
  16. Nodrošināt kvalitatīvu un regulāru pedagogu profesionālo pilnveidi, metodisko un konsultatīvo atbalstu, mērķtiecīgi koordinējot dažādu pušu iesaisti un sadarbību. 2027 IZM, VISC, LNKC VARAM, augstskolas, zinātniskie institūti, dažādu tautsaimniecības nozaru pārstāvji - institūcijas un organizācijas, LZP, AIC AIKA, VIAA, PIKC, IKVD, IZM sociālie partneri PR 1: RR 1.2.; PR 2: RR 2.2., RR 2.3., RR 2.4.; PR 3: RR 3.1., RR 3.2., RR 3.3., RR 3.4., RR 3.7., RR 3.8., RR 3.9.; PR 4: RR 4.
  17. 1.1.
  18. Veidot ilgtspējīgus profesionālās pieredzes apmaiņas un sadarbības tīklus. 2027 IZM, VISC VIAA, IKVD, IZM sociālie partneri PR1: RR 1.2.; PR 2: RR 2.2, RR 2.3., RR 2.4.; PR 3: RR 3.1., RR 3.2., RR 3.3., RR 3.4., RR 3.7., RR 3.8., RR 3.9.; PR 4: RR 4.
  19. 1.1.
  20. Nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu. 2027 IZM pašvaldības, citi dibinātāji, IZM sociālie partneri PR 1: RR 1.2., RR 1.3.; PR 2: RR 2.2., RR 2.3., RR 2.4.; PR 3: RR 3.1., RR 3.2., RR 3.3., RR 3.4., RR 3.7., RR 3.8., RR 3.9.; PR 4: RR 4.
  21. 1.
  22. rīcības virziens. Akadēmiskā personāla sagatavošana, piesaiste un attīstība. 1.2.
  23. Nodrošināt jaunas akadēmiskā personāla sagatavošanas un profesionālās pilnveides sistēmas ieviešanu. 2025 IZM KM, VM, ZM, AiM, IeM, LM, AIC, AII, IZM sociālie partneri PR 1: RR 1.1.; PR 2: RR 2.4., RR 2.7.; PR 3: RR 3.
  24. 1.2.
  25. Nodrošināt konkurētspējīgas akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmas ieviešanu. 2027 IZM KM, VM, ZM, AiM, IeM, LM, AII, IZM sociālie partneri PR 1: RR 1.1., RR 1.3.; PR 2: RR 2.7.; PR 3: RR 3.3.; PR 4: RR 4.
  26. 1.
  27. rīcības virziens. Pedagogu sagatavošana, piesaiste un attīstība. 1.1.
  28. uzdevums. Attīstīt pedagogu sagatavošanas sistēmu. Pamatnostādņu periodā plānots stiprināt pedagogu izglītības sistēmu ar mērķi pilnveidot pedagogu zināšanas un prasmes atbilstoši pilnveidotajam mācību saturam un pieejai, nodrošināt sasaisti ar darba tirgus prasībām un tehnoloģiju attīstību, piesaistīt jaunus pedagoģijas studentus, kas ir labākie skolēni vai speciālisti savā jomā, tādējādi risinot ar pedagogu trūkumu saistītos un piesaistītu jaunus pedagogus, tajā pašā laikā nepieļaujot mazkvalificētu un nesagatavotu pedagogu iekļūšanu izglītības sistēmā. Jaunais pedagogu izglītības sistēmas modelis pedagoga profesionālās kvalifikācijas ieguvi paredz gan bakalaura studiju programmā (četri gadi), gan apgūstot darba vidē balstītas pedagoga profesionālās kvalifikācijas studiju programmu (viens gads). Nozīmīga loma pedagogu izglītības sistēmas ieviešanā ir darba vidē balstītas pieejas modelim - augstskolas, izglītības iestādes un studējošā sadarbība, mentoru atbalsts jaunajam pedagogam gan studiju laikā, gan pirmajos gados pēc kvalifikācijas iegūšanas. Vienlaikus studējošo un strādājošo pedagogu atbalstam pamatnostādņu darbības periodā tiks paplašināts darba vidē balstītas pieejas izmantojums visās pedagogu sagatavošanas studiju programmās. Lai ilgtermiņā nodrošinātu apsteidzošus un mērķtiecīgus izglītības politikas risinājumus ar pedagogu trūkumu un ataudzi saistītos jautājumos, plānots ieviest sistēmu regulārai un pierādījumos balstītai pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma analīzei un stratēģiskai plānošanai, (t. sk. izstrādājot un aprobējot pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma analīzes un tendenču prognozēšanas rīku). Plānots izstrādāt pedagogu, t. sk. pirmsskolas izglītības pedagogu, kompetenču aprakstus. Šie apraksti ļaus pedagogiem novērtēt savas kompetences, apzināties jomas, kurās nepieciešams pilnveidot profesionālo kompetenci, kā arī apzināties savas profesionalitātes līmeni un izvirzīt uzdevumus profesionālās karjeras attīstībai. Tāpat tiks sakārtots profesiju klasifikators, pilnveidojot skolotāja palīga amata pienākumu aprakstu, pārskatot prasības pedagogu izglītībai un kvalifikācijai un iekļaujot tajos darba kvalitātes standartus. 1.1.
  29. uzdevums. Nodrošināt kvalitatīvu un regulāru pedagogu profesionālās kompetences novērtēšanu un pilnveidi, metodisko un konsultatīvo atbalstu, mērķtiecīgi koordinējot dažādu pušu iesaisti un sadarbību. Lai nodrošinātu ikvienam pedagogam pieejamu, regulāru un augstas kvalitātes profesionālo atbalstu tiks stiprināta stratēģiska un sistēmiska pieeja pedagogu profesionālajai pilnveidei. Tas nozīmē:
(1)ikgadēju un pierādījumos balstītu pedagogu profesionālās pilnveides vajadzību noteikšanu (izmantojot pedagogu kompetenču novērtēšanas instrumentus un metodes; izglītības kvalitātes monitoringa datus par skolas snieguma rādītājiem u. c. informāciju) izglītības sistēmas, pašvaldības, izglītības iestādes līmenī atbilstoši izglītības attīstības un politikas prioritātēm;
(2)mērķtiecīgu un vajadzībās balstītu pedagogu profesionālās pilnveides plānošanu valsts un pašvaldību līmenī aktuālu profesionālo kompetenču pilnveides nodrošināšanai visiem pedagogiem visās mācību jomās (mācību satura un vērtēšanas plānošana, caurviju prasmju, t. sk. digitālo prasmju, sociāli emocionālās mācīšanās u. c. aspektu attīstība);
(3)vienotas un stratēģiski pārraudzītas profesionālās pilnveides sistēmas ieviešanu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību un esošo metodiskā un konsultatīvā atbalsta tīkla izmantošanu, t. sk. mācību jomu koordinatoru un mācīšanās konsultantu darbību pašvaldībās; tiks stiprināta VISC kapacitāte profesionālās pilnveides, metodiskā un konsultatīvā atbalsta koordinēšanā (atbalsts, kas saistīts ar mācību procesa organizēšanu un īstenošanu, pedagogu labbūtību u. c.) un stratēģiskā pārraudzībā, kā arī LNKC kapacitāte profesionālās pilnveides kultūrizglītībā koordinēšanā;
(4)atbalstu inovatīvu, pētniecībā un labā praksē balstītu profesionālās pilnveides aktivitāšu īstenošanu un metodiskā atbalsta nodrošināšanu;
(5)pedagogu profesionālās pilnveides procesa kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanu un novērtēšanu, t. sk. veidojot kvalitātes standartu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides risinājumiem un to nodrošināšanā iesaistītajām organizācijām un indivīdiem. 1.1.
  1. uzdevums. Veidot ilgtspējīgus profesionālās pieredzes apmaiņas un sadarbības tīklus. Lai veicinātu pedagogu savstarpēju mācīšanos, izglītības inovāciju un labās prakses pārnesi, stiprinātu piederību profesijai un darba motivāciju, kā arī īstenotu skolas kā mācīšanās organizācijas darbību, pamatnostādņu periodā plānots attīstīt izglītības iestāžu un pedagogu grupu sadarbību, skolotāju mentoru kustību un citas sadarbības formas. Papildus plānots stiprināt sadarbību starp izglītības iestādēm un nozaru, kā arī NVO ekspertiem, lai nodrošinātu zināšanu un prakses pārnesi un pedagogiem aktuālu kompetenču attīstību. Šādas sadarbības jo īpaši nozīmīgas ir profesionālajā izglītībā. Plānots arī veicināt pedagogu profesionālo organizāciju darbību profesijas attīstībai, paredzot dažādu mācību jomu un priekšmetu pedagogu un profesionālo organizāciju, tajā skaitā, sociālo un sadarbības partneru, līdzdalību pētnieciskajā un metodiskajā darbā, pedagogu profesionālajā pilnveidē, jaunu pedagogu izglītības studiju programmu izstrādē un īstenošanā, izglītības inovāciju izstrādē un izplatīšanā. 1.1.
  2. uzdevums. Nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu.
  3. gada
  4. decembrī beidzas esošā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika ieviešana. Plānots pakāpeniski un plānveidīgi turpināt pedagogu darba samaksas paaugstināšanu. Līdz
  5. gada beigām paredzēts izstrādāt jaunu pedagogu atalgojuma modeli vispārējā izglītībā, līdzsvarojot pedagogu slodzes pirmsskolas izglītībā un vispārējā pamata un vidējā izglītībā un veicot saistītas izmaiņas profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogu atlīdzības modelī. Pamatnostādņu periodā plānots arī izveidot interešu izglītības pedagogu atlīdzības modeli. 1.
  6. rīcības virziens. Akadēmiskā personāla sagatavošana, piesaiste un attīstība. 1.2.
  7. uzdevums. Nodrošināt jaunas akadēmiskā personāla sagatavošanas un profesionālās pilnveides sistēmas ieviešanu. Būtisks ieguldījums akadēmiskā personāla sagatavošanā un karjeras attīstībā ir jaunā doktorantūras modeļa ieviešana, kas stiprinās doktora studiju programmu ciešāku sasaisti ar pētniecību un rosinās iegūt doktora grāda īsākā laikā (optimāli ‒ trīs līdz četros gados). Tādi pasākumi kā augstskolas pētnieciskās kapacitātes paaugstināšana, doktorantūras skolu izveide, doktora studiju programmu licencēšana un akreditācija, doktora studiju programmu atbilstības labai starptautiskajai praksei izvērtēšana, kā arī jauna promocijas procesa kārtība nodrošinās augstāku doktorantūras kvalitāti. Jaunā doktorantūras modeļa ieviešana ir daļa no pamatnostādņu periodā plānotajām pārmaiņām akadēmiskās karjeras sistēmā un akadēmiskā personāla attīstībā, kas paredz ciešāku augstākās izglītības un pētniecības integrāciju un vienotas, mērķtiecīgas un sabalansētas akadēmiskās karjeras (pedagoģiskā un pētnieciskā darba) sistēmas izveidi. Mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, plānots spēcināt augstskolu un koledžu kapacitāti, nodrošinot informatīvu un izglītojošu atbalstu augstākās izglītības institūcijām inovāciju ieviešanā mācīšanas un mācīšanās procesā, stiprinot augstākās izglītības institūciju ekspertu kapacitāti, attīstot mācīšanās kultūru un sadarbību starp iestādēm un tādējādi sekmējot akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču pilnveidi. Plānots sagatavot priekšlikumus normatīvā regulējuma izstrādei ‒ par pilnvērtīga finansējuma jaunā akadēmiskā personāla karjeras modeļa ieviešanai piešķiršanu, paredzot atbalsta instrumentus akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču pilnveidei, prioritāri stiprinot digitālās kompetences un kompetences studentcentrēta, iekļaujoša studiju procesa nodrošināšanai, kā arī akadēmiskā personāla un industrijas sadarbības stiprināšanai inovācijspējas attīstīšanai.66 1.2.
  8. uzdevums. Nodrošināt konkurētspējīgas akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmas ieviešanu. Izstrādājot un ieviešot jauno akadēmiskās karjeras modeli, plānots pilnveidot akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmu, t. sk. iezīmējot indikatīvās izmaksas pašreizējās nodarbinātības sistēmas nosacījumu maiņai (resp., paredzot akadēmiskajos amatos nodarbināto slodžu veidošanas un darba samaksas principu pārskatīšanu). Ieviešot jauno akadēmiskās karjeras modeli, jānostiprina atalgojuma sistēma, kas būtu balstīta uz snieguma rādītājiem (piemēram, akadēmiskā personāla darba līgumā iekļaujot snieguma kritērijus un paredzamo izvērtēšanas ciklu). Augstākās izglītības institūcijām jāizstrādā akadēmiskā personāla snieguma izvērtēšanas kārtība, paredzot rezultātu sasaisti ar atalgojuma politiku, iestādes stratēģisko specializāciju un attīstības mērķiem.
  9. mērķis: Mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums. 2014.‒
  10. gada plānošanas periodā Latvijas izglītības sistēmā ir izveidots nozīmīgs pamats mūsdienīga, kvalitatīva un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēta izglītības piedāvājuma nodrošināšanai visās izglītības pakāpēs. Būtiskākās pārmaiņas ir kompetenču pieejas ieviešana mācību saturā (Skola2030) vispārējā izglītībā, pāreja uz modulārām izglītības programmām un darba vidē balstītu mācību pieeju profesionālajā izglītībā, skolotāju izglītības atjaunošanas (restarta) programma un jauna doktorantūras modeļa izveide augstākajā izglītībā, kā arī studiju virzienu akreditācija atbilstoši Eiropas standartiem un vadlīnijām. Laika posmā no
  11. gada līdz
  12. gadam galvenais uzdevums ir sekmīgi pabeigt iesākto pārmaiņu procesu un nodrošināt tā vadību, nodrošinot indivīdam aktuālu zināšanu, prasmju, attieksmju un vērtību attīstību, lai viņš varētu īstenot savus mērķus un sniegt ieguldījumu valsts kopējā attīstībā. Atbilstoši aktualitātēm sabiedrībā pamatnostādņu īstenošanas laikā īpaši stiprināms digitālo piedāvājumu izmantojums izglītībā. Veiksmīgai dzīvei un darbībai indivīdam ir nepieciešamas gan specifiskas profesionālās, ar konkrētu disciplīnu saistītas zināšanas un prasmes, gan arī vispārējās jeb caurviju prasmes - kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.67 EK Eiropas Prasmju programmā ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai
(2020)kā būtiskas atzīmētas zināšanas un prasmes, kas būs nepieciešamas, lai vadītu pārmaiņas vides un klimata jautājumos un ar tehnoloģijām saistītās jomās - digitālu un videi draudzīgu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu izstrāde un pārvaldīšana, inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu izveide un vadība. Lai mērķtiecīgi virzītu sabiedrības un tautsaimniecības pārkārtošanos uz videi draudzīgu risinājumu un digitālo piedāvājumu ieviešanu, svarīgas ir zināšanas un prasmes STEM jomās un vispārīgo jeb caurviju prasmju attīstība. Latvija tādējādi virzās no darbietilpīgas un resursu ietilpīgas ekonomikas uz zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu ekonomiku.68 Tiek prognozēts, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme primāri balstīsies uz digitalizāciju, inovācijām, jauno tehnoloģiju izmantošanu un procesu optimizāciju. Tajā pašā laikā pārmaiņas sabiedrībā un digitālā transformācija aktualizē arī ar ētiku saistītus jautājumus. Bez zināšanām un prasmēm kompetentas jeb lietpratīgas sabiedrības mūžizglītības pamatā ir attieksmju un vērtību aspekts, noteiktu indivīda rakstura īpašību un ieradumu attīstība. Būtiska ir t. s. zaļā domāšana, kā arī indivīda pilsoniskā aktivitāte un līdzdalības motivācija un kapacitāte Latvijas attīstībai. Mūsdienīgs un kvalitatīvs izglītības piedāvājums ir tāds, kas atbilst jaunākajām pieejām un zināšanām pētniecībā, pārmaiņām sabiedrībā, kā arī augstiem kvalitātes standartiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Izglītības attīstībai nozīmīgi ir mehānismi, kas nodrošina izglītības piedāvājuma regulāru pārskatīšanu un pilnveidošanu. Izglītības piedāvājuma modernizācijā un kvalitātes paaugstināšanā nozīmīga loma ir sadarbībai ar tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem, darba devējiem, kā arī aktīvai iesaistei izglītības internacionalizācijas procesos, kas veicina aktuālu zināšanu, labās pieredzes prakšu un augstas kvalitātes standartu pārnesi Latvijas izglītības sistēmā. Mērķa sasniegšanai izvirzītie rīcības virzieni un uzdevumi izvirzīti, lai risinātu aktuālus jautājumus: • kādas pārmaiņas un kādā veidā īstenojamas izglītības saturā, mācību procesā un izglītības vidē, lai vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības piedāvājums, t. sk. pieaugušo izglītības piedāvājums, būtu mūsdienīgs, kvalitatīvs un orientēts uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstību; • kādas ir būtiskākās stratēģiskās partnerības un atbalsta mehānismi šo pārmaiņu īstenošanā.
  1. mērķa realizācijai izvirzīti trīs rīcības virzieni. 2.
  2. rīcības virziens "Izglītības satura un procesa attīstība" aptver aktuālās izglītības satura un procesa pārmaiņas visos formālās izglītības veidos un līmeņos, akcentējot lietpratības attīstību, indivīdcentrētu pieeju, individualizētus izglītības piedāvājuma risinājumus, orientāciju uz konkrētiem sasniedzamajiem mērķiem un rezultātiem, izglītības procesa un vides risinājumu daudzveidību un elastību. 2.
  3. rīcības virziens "Izglītības vides attīstība" nosaka iniciatīvas izglītības vides un infrastruktūras pilnveidei, lai nodrošinātu mūsdienīgu un kvalitatīvu mācību procesu. 2021.‒
  4. gada prioritāte ir mācību procesa un mācību vides digitalizācija. Tāpat mācību vides labiekārtošana balstās uz vides ilgtspējas principiem un videi draudzīgiem risinājumiem. Ar partnerību attīstību saistīti jautājumi aptverti 2.
  5. rīcības virzienā "Izglītības attīstībai nozīmīgu partnerību veidošana". Rīcības virzienu un uzdevumu apraksts. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgās institūcijas Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu (PR) un rezultatīvo rādītāju (RR) 2.
  6. rīcības virziens. Izglītības satura un procesa attīstība. 2.1.
  7. Nodrošināt pilnveidotā mācību satura un pieejas efektīvu īstenošanu vispārējā izglītībā (t. sk. pirmsskolas izglītības pakāpē), jo īpaši fokusējoties uz iekļaujošu pieeju, starpdisciplinaritāti, STEAM, caurviju prasmēm (digitālā pratība, pilsoniskā līdzdalība), sociāli emocionālo mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties. 2027 VISC IZM, IKVD, VIAA, VARAM, izglītības iestādes, pašvaldības, citi dibinātāji PR 1: RR 1.2.; PR 2: RR 2.1., RR 2.2., RR 2.3., RR 2.4., RR 2.6.; PR 3: RR 3.2., RR 3.4., RR 3.7., RR 3.8., RR 3.9.; PR 4: RR 4.
  8. 2.1.
  9. Nodrošināt kvalitatīvu profesionālo izglītību, saskaņojot apgūstamās prasmes un mācību rezultātus ar darba tirgus prasībām un stiprinot profesionālās izglītības iestāžu (PII) kā nozaru izcilības un inovāciju centru darbību. 2027 IZM, KM, LM, EM, PIKC VM, VARAM, VISC, VIAA, PII, LNKC, NEP, LDDK, LBAS, LTRK, augstākās izglītības institūcijas, pašvaldības un plānošanas reģioni PR 1: RR 1.2.; PR 2: RR 2.4., RR 2.5., RR 2.6.; PR 3: RR 3.1., RR 3.3., RR 3.4., RR 3.5., RR 3.6.; PR 4: RR 4.
  10. 2.1.
  11. Nodrošināt mūsdienīgu, kvalitatīvu, pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā balstītu augstākās izglītības piedāvājumu. 2027 IZM, KM, VM, ZM, augstākās izglītības institūcijas VIAA PR 1: RR 1.1.; PR 2: RR 2.4., RR 2.5., RR 2.6., RR 2.7.; PR 3: RR 3.
  12. RR 3.4.; PR 4: RR 4.
  13. 2.
  14. rīcības virziens. Izglītības vides attīstība. 2.2.
  15. Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot mācību vidi un infrastruktūru. 2027

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.