Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 436 Rīgā 2021. gada 22. jūnijā (prot. Nr. 49 46. §) Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam 1. Apstiprināt Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk - pamatnostādnes). 2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Kultūras ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un Pārresoru koordinācijas centru. Minētās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu. 3. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu. 4. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 4.1. līdz 2021. gada 31. oktobrim - rīcības plānu pamatnostādņu ieviešanai laikposmam no 2021. gada līdz 2023. gadam; 4.2. līdz 2023. gada 31. maijam - rīcības plānu pamatnostādņu ieviešanai laikposmam no 2024. gada līdz 2025. gadam; 4.3. līdz 2025. gada 31. maijam - rīcības plānu pamatnostādņu ieviešanai laikposmam no 2026. gada līdz 2027. gadam. 5. Izglītības un zinātnes ministrijai un citām pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām 2021. gadā pamatnostādnēs ietvertos pasākumus īstenot atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildus nepieciešamo finansējumu 2022. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ministru prezidents A. K. Kariņš Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece  (Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" Izglītības un zinātnes ministrija 2021 SATURS Saīsinājumi 1. Ievads 2. Kopsavilkums 3. Aktuālās tendences un vīzija par izglītību 2027. gadā 4. Esošās situācijas un būtiskāko izaicinājumu raksturojums 5. Izglītības politikas mērķu sasaiste ar Latvijas un Eiropas Savienības attīstības un politikas plānošanas dokumentiem 6. Izglītības politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 7. Rīcības virzieni un uzdevumi politikas mērķu sasniegšanai 1. mērķa rīcības virzieni un uzdevumi 2. mērķa rīcības virzieni un uzdevumi 3. mērķa rīcības virzieni un uzdevumi 4. mērķa rīcības virzieni un uzdevumi 1. pielikums. Terminu skaidrojums 2. pielikums. Detalizēts izglītības sistēmu raksturojošo statistisko raksturlielumu apraksts 3. pielikums. Pamatnostādņu īstenošanas ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu SAĪSINĀJUMI AI augstākā izglītība AIC Akadēmiskās informācijas centrs AII augstākās izglītības institūcija AiM Aizsardzības ministrija AIP Augstākās izglītības padome ANO Apvienoto Nāciju Organizācija CERI Izglītības pētniecības un inovāciju centrs (Centre for Educational Research and Innovation) CSP Centrālā statistikas pārvalde DESI digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss DVB darba vidē balstītas [mācības] ECVET Eiropas kredītsistēma profesionālajai izglītībai un mācībām (European credit system for vocational education and training) EIB Eiropas Investīciju banka EK Eiropas Komisija EKI Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra EM Ekonomikas ministrija EQAR Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (European Quality Assurance Register for Higher Education) EQAVET Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (European Quality Assurance in Vocational Education and Training) Erasmus+ Eiropas Savienības programma izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā ES Eiropas Savienība ESF Eiropas Sociālais fonds ESG Eiropas augstākās izglītības telpa (European Standards and Guidelines) EUROSTAT Eiropas Savienības Statistikas birojs EUA Eiropas Universitāšu asociācija FM Finanšu ministrija IAP Izglītības attīstības pamatnostādnes ICCS Starptautiskās pilsoniskās izglītības pētījums (International Civic and Citizenship Education Study) IEA Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) IeM Iekšlietu ministrija IKP iekšzemes kopprodukts IKT informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IKVD Izglītības kvalitātes valsts dienests IPI Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts ISCED Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (International Standard Classification of Education ‒ ISCED 2011) IZM Izglītības un zinātnes ministrija JSPA Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra KM Kultūras ministrija LBAS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LFS darbaspēka apsekojums (Labour Force Survey) LIKTA Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija LIZDA Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība LKI Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra LM Labklājības ministrija LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka LNKC Latvijas Nacionālais kultūras centrs LOSP Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome LPS Latvijas Pašvaldību savienība LSA Latvijas Studentu apvienība LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LU Latvijas Universitāte LVA Latviešu valodas aģentūra LZP Latvijas Zinātnes padome MK Ministru kabinets NAP Latvijas Nacionālais attīstības plāns NIID Nacionālā izglītības iespēju datubāze NEP Nozaru ekspertu padome NEET jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training) Nordplus Ziemeļu Ministru padomes izveidots projekts dalībniekiem no Ziemeļvalstīm un Baltijas NRP Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO nevalstiskās organizācijas OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development) PB Pasaules Banka PIAAC Starptautisks pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījums (The Programme for the International Assessment of Adult Competencies) PII profesionālās izglītības iestādes PINTSA Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome PIKC profesionālās izglītības kompetences centrs PISA Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījums (Programme for International Student Assesement) SAM specifiskais atbalsta mērķis SES sociāli ekonomiskais statuss STEAM dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika (science and technology, interpreted through engineering and arts) STEM dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika (science, technology, engineering, and mathematics) TALIS starptautisks Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas mācību vides pētījums (Teaching and Learning International Survey) TM Tieslietu ministrija UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VIIS Valsts izglītības informācijas sistēma VISC Valsts izglītības satura centrs VM Veselības ministrija VRP Valdības rīcības plāns ZM Zemkopības ministrija 1. IEVADS Izglītības attīstības pamatnostādnes (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā no 2021. gada līdz 2027. gadam. Pamatnostādnēs norādīts izglītības politikas virsmērķis un mērķi, galvenie rīcības virzieni un uzdevumi izvirzīto mērķu sasniegšanai, politikas rezultāti un rezultatīvie rādītājus. Pamatnostādnes aptver visus izglītības veidus un pakāpes. Saskaņā ar Izglītības likuma 13.1 pantu Izglītības attīstības pamatnostādnes izstrādā Izglītības zinātnes ministrija (turpmāk - IZM) un pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalsta saņemšanas IZM virza tās apstiprināšanai Ministru kabinetā1. Ievērojot Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada pamatnostādnēs noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām. Izglītības attīstības pamatnostādnes ir izstrādātas, ievērojot: • valsts attīstības stratēģiskos mērķus un prioritātes, kas noteiktas Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.‒2027. gadam (turpmāk - NAP2027) un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (turpmāk - Latvija2030), • esošās situācijas analīzi par būtiskākajiem Latvijas izglītībai risināmajiem problēmjautājumiem, • Latvijai saistošas Baltijas un Eiropas reģiona, kā arī pasaulē dominējošās izglītības attīstības tendences. Esošās situācijas analīze veikta un izglītības attīstības tendences izvirzītas: Latvijai piedaloties starptautiski salīdzinošos OECD, IEA un EK pētījumos; izvērtējot 2014.-2020. gada Izglītības attīstības pamatnostādņu starpposma rezultātus; īstenojot OECD un IZM sadarbības projektu OECD Latvijas Prasmju stratēģija2 un izstrādājot ziņojumus - "Latvijas Prasmju stratēģija. Novērtējums un rekomendācijas" (2019) un "Latvijas Prasmju stratēģija. Īstenošanas vadlīnijas" (2020); kā arī sagatavojot citus OECD, EK, UNESCO un PB ziņojumus un rekomendācijas. Izglītības attīstības 2021.‒2027. gadam virsmērķis, mērķi un rīcības virzieni noteikti, apspriesti un pilnveidoti, sadarbojoties ar valsts un pašvaldības iestāžu pārstāvjiem, sociālajiem un sadarbības partneriem un izglītības nozares ekspertiem, kuri piedalījušies IZM un OECD kopīgi īstenotā projekta "Latvijas prasmju stratēģija" konsultācijās un darba grupu sanāksmēs no 2018. gada līdz 2020. gadam. Latvijas Prasmju stratēģijas projekta virsmērķis bija konsultatīvā ceļā identificēt būtiskākos šķēršļus un nepieciešamos risinājumus stratēģiskai prasmju attīstībai un prasmju piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanai. Konsultācijās gūtie secinājumi un atziņas, kā arī OECD sagatavotie ziņojumi un rekomendācijas veido pamatnostādņu konceptuālo un saturisko pamatu. Tāpat nozīmīgas pamatnostādņu attīstībā ir bijušas diskusijas IZM un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2020. gada janvārī organizētajā forumā "Izglītības sistēmas mērķis: nākotnes perspektīva" un citas IZM organizētas vai līdzorganizētas konsultācijas, darba grupu diskusijas par aktuāliem jautājumiem augstākajā, profesionālajā, vispārējā un pieaugušo izglītībā. Pamatnostādnēm dots nosaukums "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", uzsverot zināšanu izmantojamības un prasmju kā izglītības rezultāta nozīmīgumu, kā arī atsaucoties uz aktuālām reģionālām un globālām attīstības plānošanas iniciatīvām - OECD Nacionālo prasmju stratēģiju projektu un EK Eiropas Prasmju programmu 2025. gadam. OECD un EK attīstības plānošanas dokumentos jēdziens "prasmes" (angļu val. - skills) lietots plašākā nozīmē, sasaistot prasmes ar zināšanām un vērtībām, un attieksmēm, tādējādi pielīdzinot latviešu valodā lietotā kompetences jēdziena izpratnei. 2. KOPSAVILKUMS Izglītība ir būtiska indivīda un valsts attīstībai. Izglītības mērķis tā plašākajā izpratnē ir sagatavot indivīdu dzīvei, ar to saprotot: vispārējās zināšanas un prasmes (personības attīstību, spēju novērtēt tās sabiedrības kultūru, kurai indivīds pieder, kā arī izvēlēties savas dzīves virzienu); pilsonisko izglītību, kas aptver indivīda iesaisti sabiedrības un politiskos procesos; kā arī profesionālo sagatavotību, resp., indivīda spēju piedalīties ekonomiskās aktivitātēs kā darba devējam vai darba ņēmējam.3 Izglītības mērķi valsts attīstības kontekstā primāri ir saistīti ar tautsaimniecības attīstību un valsts konkurētspējas veidošanu, labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanu, demokrātiskas un pilsoniski aktīvas sabiedrības stiprināšanu, latviešu kultūrvēsturiskās identitātes, kultūras un latviešu valodas - valsts valodas ‒ ilgtspēju. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā. Pamatnostādņu virsmērķis atbalsta NAP2027 redzējumu par Latviju kā nacionālu valsti, kuru raksturo kultūrvēsturiskā identitāte, savstarpēji saistītas pārmaiņas tehnoloģijās, valsts pārvaldē, sabiedrības organizācijā dažādās nozarēs un valsts attiecībās ar iedzīvotājiem, kā arī - vienlīdzīgas tiesības un mūsdienu prasībām atbilstoša dzīves kvalitāte, zināšanu sabiedrība un atbildīga pieeja klimata un demogrāfisko jautājumu risināšanai. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam mērķus un darbības prioritātes ietekmē globālas sabiedrības attīstības tendences un virzieni. Saskaņā ar OECD ziņojumu "Tendences, kas ietekmē izglītību" (2019)4 sociālajā sfērā vislielākā ietekme uz izglītības sektoru būs arvien pieaugošajai ienākumu nevienlīdzībai un atšķirīgajai finansiālajai drošībai dažādās iedzīvotāju grupās, pieaugošajai cilvēku mobilitātei un starptautiskajai migrācijai, kā arī sabiedrības novecošanās procesiem un veselības saglabāšanas jautājumiem. Latvijai jo īpaši aktuāli ir sabiedrības novecošanās un emigrācijas rādītāji, kas iezīmē būtisku darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos vidējā un ilgākā termiņā.5 Tāpat izglītības sektoru skars sabiedrības pilsoniskās un politiskās aktivitātes jautājumi, piemēram, demokrātijas stiprināšanas, sabiedrības dažādības un konfliktu risināšanas problēmas. Gan OECD, gan EK savos pētījumos par nākotnes attīstības virzieniem īpaši akcentē tehnoloģiju attīstību un digitālo transformāciju. Jaunās IKT, mākslīgais intelekts, robotizācija un automatizācija pārveido visas dzīves jomas. Papildus ieguvumiem ‒ plašākām komunikācijas, pakalpojumu nodrošināšanas, radošas izpausmes un uzņēmējdarbības, mācīšanās un demokrātijas īstenošanas iespējām ‒ jāņem vērā riski, kas saistīti ar drošību, dezinformāciju un kvalitatīvas, faktos balstītas informācijas pieejamību, bērnu un jauniešu iespējamu atkarību no tehnoloģijām un interneta. Salīdzinot ar citām OECD un ES valstīm, Latvija ievērojami atpaliek digitālo tehnoloģiju izmantošanā (pusei iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju).6 Nākotnē norises ekonomikā ietekmēs tirgus globalizācija, starptautiska uzņēmējdarbības vide, sadarbība un globālas vērtību ķēdes, kā arī aktīva tehnoloģiju un pētniecības sasniegumu izmantošana produktu un pakalpojumu attīstībā. Latvijai šajā ziņā ir salīdzinoši zemi darba produktivitātes rādītāji7, ko ietekmē Latvijas uzņēmumu nepietiekamā inovētspēja, jauno tehnoloģiju izmantošana un iesaiste dažādu produktu ražošanā pasaulē (globālajās vērtību ķēdēs). Ekonomiskie procesi ir cieši saistīti ar orientāciju uz videi draudzīgu pieeju resursu izmantošanā - aprites ekonomiku un ilgtspējīgu patēriņu. Vides, klimata krīzes un resursu ilgtspējas jautājumi ir īpaši aktuāli, ņemot vērā vides piesārņojumu un dabas katastrofu skaita pieaugumu. Pamatnostādņu 3. sadaļā "Aktuālās tendences un vīzija par izglītību 2027. gadā" sniegts izvērsts Latvijai nozīmīgo attīstības virzienu apraksts - mūžizglītība un mācīšanās mācīties; izglītības sistēmas atvērtība pieaugušajiem; tehnoloģiju un digitālo prasmju attīstība; izmaiņas nodarbinātības struktūrā; efektīvāka izglītības un tautsaimniecības nozares sadarbība; individualizēta pieeja izglītībā; starpdisciplinaritāte; plašāks izglītībā iesaistīto un ieinteresēto pušu loks un kompleksa izglītības pārvaldības sistēma. Tādējādi nākotnē Latvijas izglītības sistēmas būtiski raksturlielumi ir: • individualizēta mācību pieeja, kur izglītības piedāvājums atbilst indivīda vajadzībām un iespējām; indivīda izaugsme, attīstības progress tiek mērīts; ir iespējas plānot individuālus mācīšanās un pašattīstības ceļus; aktīvi tiek izmantotas tehnoloģijas individualizētu mācību risinājumu nodrošināšanā; • sabalansēta un nākotnes vajadzībām atbilstošu prasmju apguve, kas aptver gan vispārīgās jeb caurviju prasmes (t. sk. pašvadītas mācīšanās, pilsoniskās līdzdalības, digitālās prasmes u.c.), gan darba tirgum aktuālas un noderīgas specifiskas zināšanas un prasmes, ko nodrošina efektīva sadarbība starp izglītības sektoru un tautsaimniecības nozarēm (t. sk. attīstības tendenču un vajadzību pētījumi un prognozes); • izglītības iestāžu funkcionāla transformācija, izglītības iestādēm kļūstot par "mācīšanās organizācijām", kas piedāvā daudzveidīgas mācīšanās iespējas, mācību vides un pieejas daudzveidīgām auditorijām - bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem; tās ir organizācijas ar augstu vadības, pedagogu un akadēmiskā personāla profesionālās kompetences līmeni, stratēģisku darbības redzējumu, atbildību un autonomiju; tāpat tās ir organizācijas, kas aktīvi sadarbojas - gan savstarpēji, gan ar citām iesaistītajām pusēm, tādējādi nodrošinot efektīvu resursu pārvaldību un zināšanu un labās prakses pārnesi; • pilnveidota izglītības pārvaldības sistēma, kurā, līdzdarbojoties ieinteresētajām pusēm, tiek stratēģiski plānota nozares darbība, ievērojot pētījumos konstatētās nākotnes vajadzības; kurā tiek izvērtēti izglītības politikas risinājumi labāko alternatīvu ātrai un efektīvai ieviešanai; tiek regulāri īstenota snieguma uzraudzības sistēma (kvalitātes monitorings), iesaistot dažādas puses (vecākus u. c.) un veidojot konstruktīvu un mērķtiecīgu komunikāciju un sadarbību ar sabiedrību. Papildus aktuālo izglītības attīstības tendenču vērtējumam, ievērojot dažādus izglītības snieguma rādītājus, sadarbībā ar OECD tapušo un citu pētījumu rezultātus, kā arī konsultācijās ar sadarbības un sociālajiem partneriem konstatēto, pamatnostādņu 4. sadaļā "Esošās situācijas un būtiskāko izaicinājumu raksturojums" apkopoti būtiskākie Latvijas izglītības sistēmā risināmie jautājumi 2021.‒2027. gadā: 1) nepietiekama pedagoga profesijas pievilcība un konkurētspēja, 2) vāja pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze, 3) mūsdienu vajadzībām nepietiekami atbilstošs izglītības piedāvājums, 4) nepietiekami iekļaujoša un emocionāli droša vide izglītības iestādēs, 5) nevienlīdzīgas izglītības iespējas pilsētu un lauku izglītības iestādēs, 6) zema mācību motivācija un visu pušu iesaistīšanās pieaugušo izglītībā, 7) darba tirgū pieprasītu prasmju trūkums, 8) nepietiekamas sabiedrības digitālās prasmes, 9) nepilnīga datu pārvaldība un izglītības kvalitātes vadība izglītības iestāžu un nacionālā līmenī, 10) kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai neatbilstošs izglītības iestāžu tīkls vispārējā un augstākajā izglītībā. Lai īstenotu pamatnostādņu virsmērķi 2021.-2027. gadam, papildus ir izvirzīti četri savstarpēji saistīti izglītības attīstības mērķi: 1. mērķis. Augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls. Mērķis aptver pedagogu un akadēmiskā personāla sagatavošanas, profesionālās pilnveides, attīstības un izaugsmes, kā arī motivācijas jautājumus un sniedz ieguldījumu 1., 2., 3., 4., 7. un 8. izaicinājuma risināšanā 2. mērķis. Mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums. Mērķis paredz gan izglītības satura un mācību procesa, gan mācību vides un resursu pilnveidi mūsdienīga un kvalitatīva izglītības piedāvājuma nodrošināšanai un sniedz ieguldījumu 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 10. izaicinājuma risināšanā. 3. mērķis. Atbalsts ikviena izaugsmei. Mērķis paredz atbalsta mehānismu veidošanu indivīdu - bērnu, jauniešu un pieaugušo - izaugsmei un sniedz ieguldījumu 3., 4., 5. un 6. izaicinājuma risināšanā. 4. mērķis. Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība. Mērķis akcentē nepieciešamību pilnveidot izglītības sistēmas un iestāžu pārvaldību un sniedz ieguldījumu 1., 2., 3., 4., 5., 7., 9. un 10. izaicinājuma risināšanā. Detalizēts mērķu sasniegšanai izvirzīto rīcības virzienu un uzdevumu apraksts sniegts pamatnostādņu 7. sadaļā "Rīcības virzieni un uzdevumi izglītības politikas mērķu sasniegšanai". Īstenojot izglītības attīstības mērķus, būs iespējams sasniegt 2021.-2027. gada izglītības politikas rezultātus: 1) kvalitatīva un kvantitatīva pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze, 2) kvalitatīva un mūsdienīga izglītība, 3) ikvienam pieejams atbalsts viņa izaugsmei, 4) ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība. Katram no politikas rezultātiem izvirzīti konkrēti rādītāji, kas liecina par to sasniegšanas progresu. Politikas rezultātu rādītāji un mērķa vērtības 2024. gadam un 2027. gadam noteiktas pamatnostādņu 6. sadaļā "Izglītības politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji". Izvirzītie izglītības attīstības mērķi atspoguļo integrētu skatījumu uz galvenajām izglītības attīstības prioritātēm. Tajā pašā laikā izglītības mērķos plānotās rīcībpolitikas iniciatīvas raksturotas arī atsevišķu izglītības jomu politikām, akcentējot būtiskākās pārmaiņas katrā no tām. Salīdzinot ar iepriekšējo pamatnostādņu periodu, no 2021. līdz 2027. gadam vispārējā un profesionālajā izglītībā galvenā uzmanība ir pievērsta sākto reformu ieviešanai un nepieciešamo atbalsta sistēmu (cilvēkresursu, sadarbības tīklu, pārvaldības, kvalitātes) attīstībai un nodrošināšanai, tādējādi nostiprinot pārmaiņu ilgtspēju. Jaunas iniciatīvas un nozīmīgas reformas ir plānotas augstākajā izglītībā. 1. Nozīmīgākās horizontālās pārmaiņas, kas aptver visas vai vairākas izglītības jomas. • Izglītības kvalitātes vadības un uzraudzības nodrošināšana: ‒ izmaiņas vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu, eksaminācijas centru darbības, profesionālās un vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas, kā arī izglītības iestāžu vadītāju vērtēšanas kārtībā ar mērķi nodrošināt efektīvu izglītības kvalitātes vadību un uzraudzību, tajā pašā laikā mazinot administratīvo slogu; ‒ profesionālās izglītības absolventu un AI absolventu monitoringa sistēmas ieviešana ar mērķi nodrošināt datus lēmumu pieņemšanai individuālā (karjeras izvēles u. c.) un izglītības sistēmas līmenī (sasaiste ar AII ciklisko akreditāciju, AII stratēģiju attīstību u. c.); ‒ izglītības kvalitātes novērtēšanas rīku attīstība (pirmsskolas kvalitātes novērtēšana; individuālas izaugsmes progresa mērīšana u. c.) ar mērķi nodrošināt pēc iespējas agrīnu diagnostiku un intervenci indivīda izaugsmei; ‒ kvalitātes vadības un kvalitātes monitoringa nodrošināšanā iesaistīto pušu koordinācijas un sadarbības sistēmas izveide, nodrošinot skaidru funkciju sadalījumu, kvalitātes vērtēšanas instrumentu saskaņotu attīstību, efektīvu datu pārvaldību un sistēmas ilgtspēju. • Digitalizācija: ‒ digitālo prasmju kā caurviju kompetences prioritāra attīstība sabiedrībā; ‒ e-mācību piedāvājuma palielināšana profesionālajā, augstākajā un pieaugušo izglītībā, t. sk. interešu izglītībā; ‒ digitālu mācību vadības platformu, digitālu mācību resursu un atbalsta materiālu attīstība un integrēšana mācību procesā, tādējādi veidojot augstas veiktspējas digitālas izglītības ekosistēmas; • Stratēģiska un efektīva izglītības iestāžu vadība: ‒ racionāla un sabalansēta izglītības iestāžu tīkla nostiprināšana; ‒ izglītības iestāžu vadības kapacitātes attīstība un stiprināšana ar mērķi nodrošināt sākto reformu efektīvu īstenošanu, pedagogu darba izcilu sniegumu un spēju atbilstoši reaģēt uz mūsdienu mainīgo situāciju; ‒ izglītības iestāžu vadības procesu digitalizācija un pāreja uz elektronisku izglītības dokumentu apriti visos izglītības sistēmas līmeņos. 2. Nozīmīgākās pārmaiņas vispārējā izglītībā (t. sk. pirmsskolas izglītībā). • Kompetenču pieejas ieviešana un nostiprināšana ar mērķi uzlabot mācīšanu, mācīšanos un skolēnu sniegumu: ‒ izglītības iestāžu snieguma un personāla attīstības vajadzību analīzē balstītas un mērķtiecīgas pedagogu profesionālās pilnveides īstenošana, metodiskā un konsultatīvā atbalsta nodrošināšana, veidojot koordinētu un pārraudzītu dažādu iesaistīto pušu sadarbību, kā arī nodrošinot profesionālās pilnveides kvalitātes novērtēšanu; ‒ mācību līdzekļu pilnveide, digitālo risinājumu attīstība, mācīšanās atbalsta pasākumu īstenošana, labās prakses piemēru izpēte un izplatīšana, interešu izglītības piedāvājuma daudzveidības paplašināšana ar mērķi nodrošināt individualizētu pieeju un ikviena skolēna izaugsmi, kā arī līdztiesību izglītības un kultūras pakalpojumu pieejamībā. • Jaunu pedagogu piesaiste, nodrošinot pedagogu ataudzi: ‒ jaunās pedagogu sagatavošanas un atbalsta sistēmas nostiprināšana, t. sk. indukcijas gada ieviešana, kā arī mentoru (padomdevēju) nodrošināšana mērķtiecīgam jauno pedagogu atbalstam; ‒ izglītības iestādes vadības kapacitātes paaugstināšana mērķtiecīgai izglītības iestādes attīstībai, t. sk. cilvēkresursu vadībai; ‒ pedagogu atlīdzības modeļa sakārtošana un darba samaksas principu pārskatīšana. • Mērķtiecīgu atbalsta sistēmu nodrošināšana iekļaujošas izglītības nostiprināšanai: ‒ izglītojamo, kuri sāk mācības obligātajā pirmsskolas izglītībā no piecu gadu vecuma, agrīnās diagnostikas ieviešana; ‒ atbalsta personāla un pasākumu pieejamības nodrošināšana ikvienā izglītības iestādē, stiprinot iekļaujošas izglītības pieeju; ‒ izglītības iestāžu darbības stiprināšana sadarbībā ar vecākiem, lai atbalstītu izglītojamo mācīšanos un veidotu emocionāli drošu un pozitīvu vidi; ‒ pašvaldības atbildības palielināšana, koordinēta un stratēģiska pašvaldības un kopienas ieguldījuma vadīšana, lai izglītības iestādes darbotos sekmīgi ‒ tiktu iesaistīti jaunieši, iekļauti bērni un pusaudži, mācību vide sekmētu izglītojamo emocionālo labsajūtu un viņiem veidotos piederības izjūta. 3. Nozīmīgākās pārmaiņas profesionālajā izglītībā. • Profesionālās izglītības iestāžu kā nozaru izcilības un inovāciju centru nostiprināšana: ‒ PIKC stratēģiska specializācija un kopdarbības modeļu veidošana ar citām profesionālās izglītības iestādēm, metodiskā atbalsta sistēmiska nodrošināšana izglītības programmu pilnveidei atbilstoši nozaru attīstībai, tādējādi veidojot PIKC kā profesionālās izglītības iestāžu izcilības resursu un koordinācijas centru; ‒ iekļaušanās starptautiski konkurētspējīgos sadarbības tīklos un starptautiskos jauno profesionāļu meistarības reitingos profesionālās izglītības inovāciju ātrākai ieviešanai Latvijā. • Elastīga un ilgtspējīga izglītības piedāvājuma attīstīšana: ‒ modulāru izglītības programmu ieviešana un nostiprināšana, nodrošinot mācīšanās rezultātu novērtēšanas, atzīšanas, uzkrāšanas un pārneses iespējas dažādās izglītības pakāpēs un veidos nacionālā un transnacionālā kontekstā; ‒ profesionālās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas vienkāršošana, tādējādi samazinot administratīvo slogu. • Koordinētas un stratēģiskas sadarbības ar tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem un darba devējiem stiprināšana: ‒ starpnozaru un starpinstitūciju sadarbības uzlabošana - NEP, PIKC konventu u.c. ieguldījums un loma ilgtspējīgā reģionālā un nozaru attīstībā; ‒ audzēkņu skaita palielināšana DVB mācību programmās, it īpaši STEM programmās, un izglītības kvalitātes paaugstināšana, pārejot uz vidēja un ilgtermiņa sadarbību ar uzņēmumiem un veicinot mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu līdzdalību. 4. Nozīmīgākās pārmaiņas pieaugušo izglītībā. • Pieaugušo dalības izglītībā palielināšana - jo īpaši iedzīvotāju grupām, kas mazāk iesaistās mācībās: ‒ mūžizglītības kultūras veicināšana, uzlabojot indivīdu un darba devēju izpratni par regulāru prasmju pilnveides nozīmi un atdevi un veidojot motivāciju iesaistīties; ‒ atbalsta nodrošināšana pieaugušo kvalitatīvai izglītībai, nosakot individuālās vajadzības un kombinējot mācību piedāvājumu ar palīdzību mācību šķēršļu pārvarēšanai; ‒ pieprasījuma un prasmju pilnveides vadīšana atbilstoši nozaru vai jomu vajadzībām, ievērojot jauno tehnoloģiju apguvi un digitālo prasmju attīstību; ‒ modulāro profesionālās un AI programmu piedāvājuma pieaugušajiem attīstība; ‒ karjeras atbalsta nodrošināšana un pašvadītas mācīšanās prasmju attīstība, lai sekmētu pieaugušo līdzdalību izglītībā; ‒ ārpus formālās izglītības apgūto kompetenču kā profesionālās kvalifikācijas noteiktas daļas atzīšana. • Pieaugušo izglītības kvalitātes paaugstināšana: ‒ galveno veiktspējas rādītāju (KPI) noteikšana ar valsts atbalstu īstenotajās izglītības programmās pieaugušajiem un vienotu kvalitātes kritēriju izveide un ieviešana pieaugušo neformālajā izglītībā; ‒ pieaugušo izglītības sistēmas pārvaldības stiprināšana, nodrošinot iesaistīto pušu koordinētu sadarbību, novēršot mērķauditorijas un funkciju dublēšanos, panākot dažādu iestāžu īstenoto pasākumu sinerģiju; sekmējot pētniecisko resursu attīstību darba tirgus analīzei un mācību piedāvājuma noteikšanai, t. sk. ciešā sadarbībā ar nozaru un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām; stiprinot pieaugušo izglītības koordinatoru tīkla darbību, kā arī piemērojot VIIS pieaugušo izglītības vajadzībām (kvalifikāciju uzskaite u. c.); ‒ pieeju starptautiskajiem e-mācību resursiem paplašināšana. • Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas izveide: ‒ valsts budžeta finansējuma nodrošināšana pieaugušo izglītībai, t. sk. valsts atbalsta nodrošināšana darba devējiem savu darbinieku prasmju pilnveidošanai; ‒ publiskās un privātās partnerības instrumentu (piemēram, Prasmju fondu) izveide un aprobācija. 5. Nozīmīgākās pārmaiņas augstākajā izglītībā. • Akadēmiskā personāla kvalitātes nostiprināšana un ilgtspējīgas akadēmiskās karjeras nodrošināšana: ‒ jauna akadēmiskās karjeras modeļa, t. sk. finansēšanas principu, kas paredz pētnieciskās un pedagoģiskās darbības sabalansētību izveide un ieviešana; ‒ jauna doktorantūras modeļa ieviešana, mainot doktora studiju programmu īstenošanas formu, saturu un finansēšanas kārtību, lai nodrošinātu stabilu un kvalitatīvu cilvēkresursu ataudzi pētniecībai un inovācijām. • Augstākās izglītības izcilības veicināšana: ‒ augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešana un attīstība; ‒ modulāru, elastīgu un prasmju pilnveidi veicinošu, pētniecībā balstītu studiju un tālākizglītības programmu attīstība; ‒ augstskolu institucionālās kapacitātes stiprināšana, nodrošinot institūciju iekšējo resursu konsolidāciju, veidojot konsorcijus resursu koplietošanas risinājumiem un īstenojot institucionālu integrāciju; ‒ pakāpeniska pāreja uz ciklisku institucionālo akreditāciju. • Augstākās izglītības institūciju pārvaldības stiprināšana: ‒ augstskolu pārvaldības modeļa maiņa, t. sk. padomju ieviešana, lai nodrošinātu ārējo iesaistīto pušu pārstāvniecību augstskolu iekšējā pārvaldībā, stiprinot augstskolu autonomiju un labas pārvaldības principa ievērošanu; ‒ stratēģiskas un efektīvas augstākās izglītības institūciju pārvaldības un vadības stiprināšana, ievērojot autonomijas un pārskatatbildības principus; ‒ ar valsts augstskolu attīstības stratēģijām saistīta publiskā finansējuma pakāpeniska palielināšana, paredzot, ka līdz 20 % no kopējās summas tiek piešķirti par snieguma rādītājiem; šī finansējuma piešķiršanas sistēmas izveide un attīstības stratēģiju īstenošanas monitorings. Lai īstenotu izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus un uzdevumus, kā arī sasniegtu ilgtspējīgu pārmaiņu rezultātus, izvirzāmi vairāki rīcības priekšnosacījumi jeb darbības principi: • mērķu un prioritāšu saskaņotība - savstarpēji saskaņoti dažādu pušu mērķi; dažādu rīcībpolitiku un projektu prioritātes; • koordinēta un stratēģiska sadarbība - dažādos procesos un līmeņos iesaistīto pušu efektīva sadarbība; • katras iesaistītās puses atbildība (dalīta, kopīga atbildība), t. sk. līdzfinansējuma sistēmas īstenošana un resursu apvienošana vienotu mērķu sasniegšanai; • datu uzkrāšana un analīze, rezultātu izmantošana tālāku lēmumu pieņemšanai - 2021.-2027. gadā plānoto rīcībpolitikas iniciatīvu izvērtēšana; • sistēmiskums - darbības fragmentācijas novēršana (dažādos procesos un līmeņos) un resursu efektīva izmantošana. Pamatnostādņu īstenošanas ietekmes indikatīvais novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem pievienots 3. pielikumā. Kā būtiskākais finanšu avots pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai plānots ES fondu finansējums 2021.-2027. gada plānošanas periodam, paredzēta arī citu ārvalstu finanšu instrumentu piesaiste. Plānotais finansējuma apjoms norādīts, ievērojot NAP2027 noteikto ES fondu un citu finansējuma avotu apjomu. Vienlaikus 3. pielikumā norādītās ES fondu finansējuma summas ir indikatīvas, jo pamatnostādņu saskaņošanas laikā turpinās sarunas ar EK par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma izlietojumu. Daudzi uzdevumi tiks īstenoti par valsts budžeta līdzekļiem, t. sk. IZM un citu valsts pārvaldes iestāžu, kā arī par pašvaldību budžeta līdzekļiem. Nepieciešamais valsts budžeta apjoms tiks ikgadēji precizēts likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam izstrādes procesā, iesniedzot prioritāro pasākumu pieteikumus, kuriem tiks pievienoti detalizēti aprēķini. Tāpat jāņem vērā, ka IZM un citas pamatnostādņu īstenošanā iesaistītās institūcijas 2021. gadā pamatnostādnēs ietvertos pasākumus īsteno atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt jautājums par papildu finansējumu 2022. gadā un turpmākajos gados ir izskatāms Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta iespējām un starptautiskajām saistībām. 3. AKTUĀLĀS TENDENCES UN VĪZIJA PAR IZGLĪTĪBU 2027. GADĀ NAP2027 Latviju nākotnē raksturo kā zināšanu sabiedrību. Zināšanu sabiedrībā izglītība ir vērtība, iedzīvotājiem ir augsti izglītības ieguves rādītāji, dominē mācīšanās mūža garumā, lielākā daļa darbaspēka ir nodarbināta produktīvās un ar jaunu zināšanu radīšanu saistītās jomās, pētniecības rezultātā tapuši produkti tiek izmantoti valsts, nevalstisko un privātā sektora organizāciju darbībā, lielākā daļa sabiedrības var brīvi piekļūt zināšanām, informācijai, un spēj to kritiski analizēt, informācija un zināšanas organizētas digitālā formātā, izstrādātas efektīvas sistēmas to pielietošanai, indivīdi un organizācijas pastāvīgi izmēģina un ievieš jauninājumus savā darbībā. Papildus NAP2027 sniegtajam topošās sabiedrības raksturojumam un stratēģiskajiem mērķiem, veidojot pamatnostādnes un redzējumu par izglītības attīstību līdz 2027. gadam, ņemtas arī starptautisku organizāciju - OECD, UNESCO, Pasaules Ekonomikas foruma, ES un citu organizāciju - ziņojumos norādītās Latvijas izglītības attīstības tendences. [1] Mācīšanās mācīties. Tā kā nākotnē paredzamas arvien straujākas un grūtāk prognozējamas pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā, mācīšanās mūža garumā un prasmju, zināšanu un attieksmju regulāra pilnveide ir pamata nepieciešamība 21. gadsimtā. Cilvēki arvien biežāk mainīs savu nodarbošanos un darbavietu, mainīsies jau ierasto darbu saturs un darba procesi. Jau pašlaik viens nodarbinātais Eiropā savas dzīves laikā vidēji strādā vairāk nekā 10 dažādās darbavietās. Tāpat liela daļa bērnu, kuri pašlaik sāk mācības pirmsskolā, strādās tādās profesijās un veiks darbus, kādi pašlaik neeksistē. Jāņem arī vērā, ka sabiedrībai novecojot, indivīdi darba tirgū būs aktīvi ilgāk un viņiem būs nepieciešams regulāri atjaunot savas prasmes, zināšanas, attieksmes, lai saglabātu konkurētspēju. Tādējādi mūžizglītībā īpaši nozīmīga būs prasme mācīties, aktuāls kļūs pašvadītas mācīšanās process. Šī un citas prasmes ir jāattīsta jau no pirmsskolas vecuma.8 Mācīšanās mācīties jeb mācīšanās prasme ir nozīmīga indivīda vispusīgai attīstībai un aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīves norisēs. Tāpat mūžizglītības kultūra un mūžizglītības iespējas ir pamats sabiedrības un indivīda drošumspējai, jo aizsargā no riskiem, kas saistīti ar nabadzību, diskrimināciju un nevienlīdzību sabiedrībā kopumā.9 [2] Izglītības sistēmas atvērtība pieaugušajiem. Palielinoties sabiedrības mūža ilgumam un samazinoties dzimstības rādītājiem, lielākajā daļā OECD un ES valstu notiks būtiskas iedzīvotāju skaita un vecuma struktūras izmaiņas. Sabiedrības novecošanās liek izvērtēt tradicionālos izglītības veidus un mudina izglītības iestādes veidot elastīgu izglītības piedāvājumu ar individuālu mācību iespējām un inovatīvām pieejām. Mūžizglītībai ir izšķiroša loma valstu cilvēkkapitāla un indivīdu prasmju un spēju stiprināšanā. Cenšoties noturēt darbaspēka produktivitāti un saglabāt konkurētspēju, daudzas OECD valstis ir veicinājušas mūžizglītības kultūru pieaugušo iedzīvotāju vidū, izmantojot politikas iniciatīvas, kas vērstas uz darba prasmju attīstību un uzturēšanu, profesionālās izglītības un DVB mācību pieejamību pieaugušajiem.10 Arī EK Eiropas Prasmju programma iesaka veidot tādas izglītības sistēmas, lai cilvēki varētu papildināt savas prasmes visa mūža garumā. [3] Tehnoloģiju un digitālo prasmju attīstība. Digitālās prasmes pēc to nozīmīguma tiek pielīdzinātas lasītprasmei un rēķināšanas prasmei, uzsverot, ka vismaz pamata līmenī tās ir un būs nepieciešamas ikvienam jebkurā darbības jomā. Digitālās prasmes turklāt ir svarīgas ne tikai profesionālajā vidē, bet arī dažādu ikdienas, sadzīves darbību veikšanā, ko nosaka vispārēja e-pakalpojumu strauja attīstība un ekonomikas digitalizācija. Runājot par iedzīvotāju digitālo prasmju attīstības līmeni un attīstības iespējām, paredzama zināmas nevienlīdzības jeb t. s. "digitālā plaisas" rašanās starp dažādām sabiedrības grupām. Lai to novērstu, īpaša uzmanība jāpievērš grupām ar zemām digitālajām prasmēm vai nepietiekamām iespējām tās attīstīt (pieaugušie vecumā pēc 50 gadiem, iedzīvotāji lauku reģionos u. c.).11 Izglītības procesā digitāli mācību līdzekļi un rīki, kā arī mācīšanās tiešsaistē un attālināti kļūs par arvien ierastāku (ikdienas) praksi. Nākotnē paredzama arī arvien plašāka virtuālās un papildinātās realitātes tehnoloģiju izmantošana izglītībā, veidojot virtuālas klases, virtuālas laboratorijas, virtuālas tikšanās un diskusijas. Tādējādi mainīsies arī nepieciešamība pēc noteikta veida resursiem un infrastruktūras - būtiskāki par ieguldījumiem ēku attīstībā būs ieguldījumi telekomunikāciju, ātrdarbīga interneta platjoslas pieslēguma un digitālu rīku, resursu nodrošināšanā.12 Tehnoloģiju attīstība ietekmēs ne tikai izglītības procesu, bet arī izglītības sistēmas pārvaldību. Aktuāli kļūs mākslīgā intelekta un automatizācijas risinājumi gan izglītības sistēmas monitoringa, gan pārvaldības nolūkiem. Tāpat aktuāla kļūst tehnoloģiju izmantošana, kas nodrošina datu drošības pamatprincipu ievērošanu - datu integritāti, konfidencialitāti un pieejamību, piemēram, izglītības dokumentu digitalizācijā, tā sekmējot izglītojamo mobilitāti, kā arī vienkāršojot kvalifikācijas apliecināšanas, salīdzināšanas un atzīšanas procesu. Papildus ar digitalizāciju saistītiem ieguvumiem vienlīdz svarīgi ir nodrošināt, lai moderno tehnoloģiju lietošanas pieaugums izglītības procesā un arī ārpus tā negatīvi neietekmē bērnu un arī pieaugušo veselības stāvokli. Bērnu un jauniešu vidū pieaugošais moderno tehnoloģiju lietošanas biežums un ilgums negatīvi ietekmē viņu veselības rādītājus ‒ miega kvalitāti un ilgumu, fizisko aktivitāti, balsta (t. sk. muguras) un kustību aparāta veselību, acu veselību, psihoemocionālo veselību, kas ilgtermiņā var radīt dažādus ar veselību saistītus riskus. Covid 19 pandēmija ir paātrinājusi pasaules, t. sk. arī Latvijas, digitālo pārkārtošanos, gan akcentējot pašreizējās problēmas, gan norādot uz nākotnes attīstības iespējām. 1. attēls. Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozes 2027. gadam [4] Izmaiņas nodarbinātības struktūrā. Paredzams darbaspēka pieprasījuma kritums zemas kvalifikācijas profesijās un tādās profesijās, kur iespējams automatizēt vienveidīgas darbības. Visstraujākais darbavietu pieaugums gaidāms augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs, piemēram, IKT jomā un augstas kvalifikācijas profesijās, kā, piemēram, pieprasījums pēc vadītājiem, vecākajiem speciālistiem.13 Nākotnes profesijas primāri balstās uz t. s. digitālajiem faktoriem un cilvēka faktora, proti, būs pieprasītas gan prasmes darbā ar datiem, mākslīgo intelektu, jaunām tehnoloģijām, gan arī prasmes, kas nodrošina veiksmīgu procesu pārvaldību un cilvēku mijiedarbību (aprūpes, tirgvedības, pārdošanas u. c. jomās).14 Aktuālas būs tādas vispārīgās prasmes kā radošums, problēmu risināšana, sarunu vadīšana, kritiskā domāšana, prasme strādāt komandā, sociāli emocionālā kompetence, starpkultūru komunikācijas prasme, prasme pielāgoties un vadīt pārmaiņas. EM 2020. gada ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību15 prognozēts, ka līdz 2027. gadam būs novērojams darbinieku, kas ir ieguvuši vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību vai ir ar zemāku izglītības līmeni, pārpalikums un trūks speciālistu ar profesionālo vidējo izglītību, jo īpaši inženierzinātnēs un ražošanā.16 Tāpat tiek prognozēts augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu deficīts (līdz pat ~14 tūkstošiem darbinieku STEM nozarēs). Vienlaikus tiek prognozēts augstākās kvalifikācijas speciālistu ar izglītību sociālajās un humanitārajās, kā arī komerciālajās zinātnēs pārpalikums - līdz ~17 tūkstošiem 2027. gadā. [5] Efektīva un saskaņota izglītības un tautsaimniecības sadarbība. Lai arī ekonomiski aktīvie iedzīvotāji Eiropā pašlaik ir visizglītotākā darbaspēka daļa tās vēsturē (43% eiropiešu vecumā no 25 līdz 39 gadiem ir augstākā izglītība; pirms vairāk nekā 10 gadiem tie bija aptuveni 33%), joprojām ES valstu jauniešu vidū nav atrisināts bezdarba jautājums, īpaši jauniešiem ar zemām prasmēm. Tā ir satraucoša tendence - lai arī pastāv jauniešu bezdarbs, darba devēji norāda uz darbaspēka trūkumu un jauniešu zināšanu un prasmju neatbilstību tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Šajā kontekstā aktuāla kļūst sadarbība izglītības un tautsaimniecības vajadzību plānošanā un īstenošanā, atbalsts jauniešiem karjeras veidošanā.17 Jāatzīmē, ka izglītības sistēmā arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā profesionālo izglītības programmu absolventiem nodrošināt darbam nepieciešamo kompetenču apguvi, lai viņi būtu spējīgi vadīt savu profesionālo attīstību mainīgas vides apstākļos, nevis tas, cik absolventu ir kādā no augstākās vai profesionālās izglītības programmām. [6] Individualizēta pieeja. Nākotnē no industriālajai ērai raksturīgās masu izglītības un standartizētas pieejas notiks pāreja uz individuālās vajadzībās balstītiem izglītības pakalpojumiem. Zināšanu ekonomika balstās uz cilvēkkapitāla attīstību un tā produktivitāti, tādējādi aktuāla ir ikviena indivīda potenciāla, talantu un spēju pilnveide, ko vislabāk var nodrošināt individuāla pieeja nepieciešamo kompetenču apguvei. Lai varētu īstenot individualizētas mācības, ir nepieciešamas izmaiņas izglītības organizācijā, tostarp ievērojot diferenciāciju mācību procesā un veidojot iespējas sekot ikviena indivīda sniegumam un tā progresam. Šajā ziņā būtiska loma ir datu uzkrāšanai un analīzei, lai varētu identificēt katra indivīda stiprās puses un pilnveidojamo, noteikt galvenos izaugsmi ietekmējošos faktorus un piedāvāt efektīvākos risinājumus tālākai attīstībai. Tāpat individualizētas pieejas nodrošināšanai svarīga ir tehnoloģiju attīstība un pieejamība, kā arī digitālie resursi.18 [7] Starpdisciplinaritāte. Mūsdienās ir cieši saistīti vides, veselības, sabiedrības attīstības procesi, ekonomikas un citu nozaru jautājumi, un to pilnvērtīgai izpratnei un risināšanai ir nepieciešama starpdisciplināra un cilvēku vajadzībās, tehnoloģiskajās iespējās un vērtību radošos risinājumos (dizaina domāšanā) balstīta pieeja. Starpdisciplinaritāte ir būtisks resurss inovācijām. Tādējādi ir jāmeklē veidi, kā nākotnē izglītībā efektīvi ieviest un attīstīt pieeju, kas ļauj pārkāpt mācību priekšmetu vai akadēmisko zinātņu disciplīnu noteiktās robežas un integrēt dažādus skatījumus uz pētāmo jautājumu. Viena no šādām starpdisciplinārām pieejām, kas ļauj likvidēt tradicionālās starppriekšmetu barjeras un integrēt vides, sociālekonomiskos, kultūras u.c. jautājumus, ir STEAM. [8] Plašāks izglītībā iesaistīto un ieinteresēto pušu loks. Mācīšanas un mācīšanās procesā iesaistās arvien plašāks dažādu ieinteresēto pušu loks - nevalstiskās organizācijas, privātais sektors, dažādas sabiedrības grupas u.c., lai piedāvātu daudzveidīgas mācīšanās iespējas, saturu un pieejas, resursus un tehnoloģijas. Tādējādi veidojas jaunas partnerības, sadarbības tīkli un formas starp izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, starp publisko un privāto sektoru. Būtiska šajā ziņā ir mērķtiecīga sadarbība starp vispārējās, profesionālās un AI iestādēm, t. sk. attīstot koplietošanas resursus. Tāpat izglītības vai pētniecības procesi un pati iestāde ir būtiska daļa no plašākas vietēja mēroga ekosistēmas - kopienas - nevis izolēta un atsevišķi funkcionējoša vienība. Šāds integrēts skatījums veido pamatu efektīvākai vietējās sabiedrības resursu izmantošanai izglītības nolūkiem, kā arī izglītības iestādēs radīto zināšanu pārnesi un izmantošanu vietējās sabiedrības labā. [9] Kompleksas izglītības pārvaldības sistēmas. OECD norāda uz tendenci, ka OECD valstu izglītības sistēmas kļūst arvien kompleksākas. To ir veicinājusi decentralizācija, datu indivīdu un izglītības iestāžu sniegumu pieejamība, arvien pieaugošā dažādu iesaistīto pušu interese un iesaistīšanās izglītības procesos. Kompleksas izglītības sistēmas pārvaldībai nākotnes kontekstā būtiska ir dalītas atbildības par izglītības rezultātiem stiprināšana, aktīvi iesaistot dažādas puses rezultātu monitoringā un atskaitīšanās sistēmā. Attiecības starp izglītībā iesaistītajiem sociālajiem un sadarbības partneriem mainās no hierarhiskām un kontrolējošām uz savstarpēji atkarīgām, papildinošām un pašregulējošām, kam raksturīga uzticēšanās, mērķu saskaņotība un skaidrība par iesaistīto pušu lomām un funkcijām. Kompleksas izglītības sistēmas pārvaldībā liela nozīme ir stratēģiskai domāšanai un rīcībai. Veidojot ilgtermiņa attīstības plānus, noteikta loma atvēlama inovāciju attīstības un pārneses kultūrai, t. sk. rīcībpolitikas piedāvāto alternatīvu pārbaudei kontrolētos eksperimentos, īstenoto politikas intervenču izvērtēšanai utt.19 Izglītības attīstības tendenču raksturojums iezīmē Latvijas izglītības nākotni: sniedz ieskatu universālās (uz visiem izglītības līmeņiem un veidiem attiecināmās) izmaiņās un atklāj galveno indivīda, izglītības iestādes, izglītības pakalpojuma un izglītības sistēmas līmenī. Indivīds • Ir ieinteresēts un motivēts mācīties un pilnveidot savas prasmes un zināšanas mūža garumā. • Attīstītas pašvadītas mācīšanās prasmes. • Spēj kompleksi lietot iegūtās zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās dzīves situācijās (ir kompetents). • Attīstītas caurviju prasmes, īpaši - digitālās prasmes, pilsoniskā līdzdalība. • Attīstītas rakstura iezīmes, vērtības, ieradumi, kas veicina personīgu, sabiedrības un apkārtējās vides ilgtspēju. • Izmanto gan formālās, gan neformālās izglītības iespējas, gan mācās ikdienas situācijās. • Spēj ātri un ērti atjaunot, pilnveidot un apgūt jaunas prasmes. • Ir pieejama individuāla snieguma progresa mērīšana un atbalsts. • Var veidot savu individuālu mācīšanās ceļu plānu (izmantojot dažādus resursus). • Ir pieejams individualizēts atbalsts sava potenciāla īstenošanai un profesionālās attīstības plānošanai. Izglītības iestāde • Nodrošina klātienes mācīšanos izglītības iestādē un citās saistītās vidēs (kultūras iestādēs, laboratorijās, uzņēmumos u. c.), attālinātu mācīšanos, mācīšanos tiešsaistē. • Nodrošina iekļaujošu un emocionāli drošu mācību vidi. • Ir atvērta un multifunkcionāla mācīšanās un personības attīstības vieta un vide dažādām izglītojamo grupām (t. sk. pieaugušajiem). • Aktīvi izmanto digitālās transformācijas sniegtās iespējas, t. sk. mācīšanos digitālā, virtuālā un simulētā vidē, kā arī iespējas izsniegt eletroniskus izglītības apliecinājumus. • Lai efektīvi un koordinēti tiktu izmantoti resursi un tiktu īstenota zināšanu pārnese, aktīvi iesaista darbā vietējo kopienu un pašvaldību. • Sadarbojas ar ieinteresētajām pusēm, īpaši ar darba devējiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām. • Funkcionē kā mācīšanās organizācija, kas spējīga pielāgoties jauniem apstākļiem. • Ir jaunu zināšanu, inovāciju radīšanas vieta. • Ir orientēta uz izcilību savā darbībā. • Novērtē un spēj mērķtiecīgi izmantot autonomijas iespējas noteikto izglītības mērķu sasniegšanā. • Ir ar tālredzīgu un stratēģisku skatījumu (aktīvi sadarbojoties ar dibinātāju). • Aktīvi sadarbojas ar citām iestādēm, veidojot sadarbības tīklu. Izglītības pakalpojums • Mūsdienīgs, balstīts uz cilvēku orientētā pieejā, radošu promblēmrisinājumu meklējumos un vērsts uz sadarbību pakalpojumu piedāvājumā (dizaina domāšanas principi); tiek ņemtas vērā aktuālās tendences darba tirgū un sabiedrībā, kā arī pētniecībā; tiek ievērotas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas prognozes un vajadzības. • Kvalitatīvs (noteikti standarti, salīdzinājums, novērtējums). • Ar starpdisciplināru pieeju, veiksmīgi apvienojot STEM, humanitārās un citas zinātnes. • Orientēts uz konkrētiem sasniedzamajiem mērķiem un rezultātiem. • Daudzveidīgs; tiek piedāvāts dažādās mācību vidēs un veidos (izmantojot jaukta tipa mācīšanos, virtuālās realitātes iespējas, attālinātu mācīšanos, mācīšanos darba vietā u. c.). • Ir elastīga sistēma izglītības turpināšanai ‒ tiek ņemta vērā iepriekš iegūtā izglītība un prasmes. • Ātri, ērti un viegli pieejams papildu zināšanu, prasmju apguvei un pilnveidei (pēc moduļu sistēmas veidots pakalpojums). • Pielāgots indivīda vajadzībām, spējām, prasmēm, iepriekšējai pieredzei. • Ir līdzvērtīgi pieejams indivīdam gan reģionālā, gan infrastruktūras, gan pakalpojuma kvalitātes un izmaksu ziņā. Izglītības sistēma • Spējīga pielāgoties pārmaiņām, gatava proaktīvi reaģēt uz krīzēm, neparedzētām situācijām. • Elastīga, vienmēr piedāvā risinājumus pārejai uz augstāku un/vai līdzvērtīgu izglītības kvalitātes līmeni. • Tiek īstenotas stratēģiskas, ilgtermiņa pieejas attīstības plānošanā, īstenošanā. • Regulāri un mērķtiecīgi tiek vērtēta sistēmas darbība, izmantojot liela apjoma datu analīzi. • Īpaša uzmanība tiek pievērsta izglītības kvalitātes monitoringam un izglītības kvalitātes vadībai, iesaistot dažādas ieinteresētās puses un stiprinot izglītības iestāžu dibinātāju līdzatbildību. • Ir labi organizēta pārvaldība un kompetenta vadība. • Izglītības politikas risinājumi tiek balstīti datu analīzē un pētniecībā. • Izglītības politika ir orientēta uz lietotāju. • Sadarbojoties ieinteresētajām pusēm, tiek izmēģināti izglītības politikas alternatīvi risinājumi, īstenoti eksperimenti, izvērtētas ietekmes un noteikti efektīvi sistēmiski risinājumi. • Tiek ieguldīts ilgtermiņa izglītības sistēmas risinājumos un reformās. • Ir izveidota pārraudzības sistēma, kas paredz vērtēt institūciju un to darbības kvalitāti un piedāvā atbalstu pilnveidei. 4. ESOŠĀS SITUĀCIJAS UN BŪTISKĀKO IZAICINĀJUMU RAKSTUROJUMS Izvirzot galvenos 2021.-2027. gadā risināmos izglītības attīstības jautājumus, izvērtēta pašreizējo Latvijas izglītības situāciju raksturojošā statistiskā informācija, aplūkoti nacionāla mēroga pētījumi un novērtējumi, piemēram, IAP 2014.-2020. gadam īstenošanas starpposma novērtējums20, starptautiskas rekomendācijas, kas ietvertas "OECD Latvijas Prasmju stratēģijā", kā arī dati, kas iegūti, Latvijai piedaloties starptautiski salīdzinošos OECD, IEA un EK pētījumos. Vispārīga informācija par Latvijas izglītības sistēmu Latvijas izglītības sistēma ir cieši saistīta ar valsts demogrāfiju un ekonomiku. Pēc CSP datiem, 2013. gada sākumā Latvijā bija 2,02 milj. iedzīvotāju un tika prognozēta turpmāka iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko veicina negatīvs dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums un samērā augsts emigrācijas līmenis. 2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,908 milj. iedzīvotāju (par 6% mazāk).21 Demogrāfiskie procesi tieši ietekmē darbaspēka statistiku: ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinās kopš 2008. gada; no 2008. līdz 2019. gadam samazinājums sasniedza 172,1 tūkst., un 2019. gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir sarucis vēl par 10,9 tūkst.22 Latvijas IKP prognozes 2020. gadam un 2021. gadam būtiski ietekmēja neziņa par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz norisēm Latvijas un pasaules tautsaimniecībā. Gan iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan Covid-19 sekas ekonomikas attīstībā ir jāņem vērā, vērtējot izglītības sistēmas raksturlielumus un plānojot izglītības attīstību. Salīdzinot 2013./2014. m. g. ar 2019./2020. m. g., ir palielinājies pirmsskolas izglītības iestāžu skaits - attiecīgi 617 un 634 pirmsskolas izglītības iestāžu. 2018./2019. m. g. pirmsskolas izglītības programmas apguva 100 291 audzēknis (58 368 bērni bija 0-4 gadus veci, bet 41 923 bērni - piecus un vairāk gadus veci). 2019./2020. m. g. 78 % pirmsskolas izglītības iestāžu bija pašvaldību dibinātas. Vispārējā izglītībā vispārizglītojošo dienas skolu skaits ir samazinājies no 807 2013./2014. m. g. līdz 695 skolām 2019./2020. m. g. (divas bija valsts dibinātas, 634 - pašvaldības un 59 - privātās izglītības iestādes). Neklātienes un tālmācības izglītību piedāvāja 12 izglītības iestādes. 2019./2020. m. g. vispārizglītojošajās dienas skolās mācību programmas apguva 206 136 skolēni, to skaits ir audzis, salīdzinot ar 197 863 skolēniem 2013./2014. m. g. 2019./2020. m. g. vispārējās izglītības dienas mācību iestādēs strādāja 28 519 pedagogu, un 88 % no kopējā pedagogu skaita bija sievietes. Atbalsta personāls bija 3 517 darbinieku. Pedagogu skaits vecuma grupā līdz 50 gadiem bija 49 %, savukārt pedagogi vecuma grupā pēc 50 gadiem - 51% no kopējā pedagogu skaita. 2019./2020. m. g. interešu izglītības programmas īstenoja 874 izglītības iestādes (pārsvarā skolas un bērnu un jauniešu iniciatīvu centri), un tajās reģistrēts 236 517 dalībnieku, kuri prasmes un zināšanas apguva 6 971 interešu izglītības skolotāja vadībā. Bērnu un jauniešu līdzdalība dažādu jomu interešu izglītības programmās 2019./2020. m. g.: aptuveni 58 % bērnu un jauniešu bija iesaistīti ar kultūrizglītību saistītās interešu izglītības programmās, 21 % - sporta, 5 % - tehniskās jaunrades (t. sk. STEM), 2 % - vides izglītības, 14 % - citās programmās. Pēc VIIS datiem, 2019./2020. m. g. Latvijā bija 100 izglītības iestāžu, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas (mācībvaloda: krievu ‒ 90 skolās, poļu ‒ 4, ukraiņu ‒ 1, baltkrievu ‒ 1, ivrits ‒ 2, lietuviešu 1 ; igauņu ‒1). 56 skolās īstenotas izglītības programmas gan ar latviešu mācbvalodu, gan arī mazākumtautību (bilingvālās) izglītības programmas krievu valodā. Tāpat 11 privātās izglītības iestādes īstenojušas mazākumtautību izglītības programmu (krievu valoda), 8 privātās izglītības iestādes - gan izglītības programmas ar latviešu mācībvalodu, gan arī mazākumtautību (krievu valoda) izglītības programmas. Skolēnu skaits mazākumtautību izglītības programmās 2019./2020. m. g. ir 56 279 skolēni (26,2 % no kopējā skolēnu skaita; skolēnu kopējais skaits - 214 521). 2019./2020. m. g. Latvijā kopumā bija 51 speciālās izglītības iestāde, kur mācījās 5 579 izglītojamie. Savukārt 34 vispārējās izglītības iestādēs tika atvērtas speciālās klases, tajās pamatizglītību apguva 1 180 izglītojamo. 2013./2014. m. g. profesionālo vidējo izglītību kopumā ieguva 31 055 audzēkņi, 2019./2020. m. g. šis skaits bija samazinājies līdz 26 772 audzēkņiem (par 14 %). Tajā pašā laikā PII audzēkņu proporcija, kuri mācās profesionālās izglītības programmās, attiecībā pret vidējās vispārējās izglītības programmām, ir pieaugusi. Kopš 2014. gada ir notikusi profesionālās izglītības iestāžu (t. sk. pašvaldības padotības izglītības iestāžu) tīkla optimizācija un pilnveide. Rezultātā IZM padotības izglītības iestāžu skaits samazinājās no 38 (2012./2013. m. g.) līdz 21 izglītības iestādei (2019./2020. m. g.). 2019./2020. m. g. profesionālo izglītību varēja iegūt 10 KM padotības izglītības iestādēs (2014./2015. m. g. bija 14 šādu iestāžu). 2019./2020. m. g. profesionālo izglītību kopumā piedāvāja 58 PII (t. sk. koledžas). 2019./2020. m. g. strādāja 3 858 pedagogi 5 729 pedagoģiskajos amatos, t. sk. 41 pedagogs pildīja atbalsta personāla amata funkcijas. 2019./2020. studiju gadā augstākās izglītības sistēmā bija 54 izglītības iestādes: sešas universitātes, 21 augstskola un akadēmija, 19 koledžas, sešas augstskolu aģentūras un divas ārvalstu augstskolu filiāles, kurās studēja 79 388 studenti. Maģistra studiju programmās bija 16 % studentu, un 8 % studēja augstākā līmeņa profesionālajās programmās, kas pielīdzināmas maģistra līmeņa programmām, savukārt 3 % - doktora studiju programmās. Kopš 2013. gada novērojams doktora zinātnisko grādu ieguvušo skaita kritums. 2019./2020. studiju gadā par valsts budžeta līdzekļiem pamata studijās studēja 38,7 % studentu un augstākā līmeņa studijās par valsts budžeta līdzekļiem studēja 48,5 % studentu. Valsts augstskolās kopumā svešvalodās studēja 7 585 studējošie, juridisko personu dibinātās augstskolās - 9 662 un juridisko personu dibinātās koledžās - 423 studējošie (IZM dati). 2019./2020. studiju gadā no valsts augstskolās strādājošiem akadēmiskais personāls bija 4 793 darbinieki, no kuriem 80 % ievēlēti amatā darbavietas augstskolā. No valsts augstskolu akadēmiskā personāla, kam augstskola ir ievēlēšanas vieta, jaunāki par 30 gadiem bija 4 %, lielākais īpatsvars strādājošo bija 60 un vairāk gadus veci (26 %), 30 līdz 39 gadus veco īpatsvars veidoja 25%, un vecumā no 40 līdz 49 gadiem - 24 % (IZM dati). Latvijas AI sieviešu īpatsvars ir 56 % no kopējā akadēmiskā personāla, kam augstskola ir ievēlēšanas vieta. Saskaņā ar Darbspēka apsekojumu, kas ir saistošs ES valstīm, iedzīvotāju (25-64 g. v.) īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā četru …