Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums

Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) (izslēgts ar 16.02.2017. likumu); 2) aktīvu nodalīšanas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības un saistības aktīvu pārvaldes sabiedrībai; 3) aktīvu pārvaldes sabiedrība — juridiskā persona, kurā būtiska līdzdalība ir vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un kura atrodas Latvijas Bankas kontrolē un ir izveidota, lai saņemtu un turētu vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu vai pagaidu iestādes aktīvus, tiesības vai saistības; 4) atbilstīgās saistības — iekšēji rekapitalizējamas saistības, kas atbilst šā likuma 59.1 panta vai 61. panta sestās daļas 1. punkta nosacījumiem, un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr.  575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr.  648/2012 (turpmāk — Regula Nr.  575/2013) 72.a panta 1. punkta "b" apakšpunkta nosacījumiem; 5) atjaunošanas spēja — iestādes spēja atjaunot savu finanšu stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās; 6) ārkārtas likviditātes aizdevums — dalībvalsts centrālās bankas vai Eiropas Centrālās bankas sniegti naudas līdzekļi maksātspējīgai iestādei vai finanšu sabiedrībai, kurai ir īslaicīgas likviditātes problēmas. Šajā punktā minētais ārkārtas likviditātes aizdevums nav daļa no monetārās politikas; 7) attiecīgie kapitāla instrumenti — pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti; 8) ārvalsts iestāde — sabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas ārpus dalībvalsts un kuru, ja tā veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, uzskatītu par iestādi šā likuma izpratnē; 9) ārvalsts mātes sabiedrība — mātes sabiedrība, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas veic komercdarbību ārvalstī; 10) ārvalsts noregulējuma procedūra — process, ko veic saskaņā ar ārvalsts tiesību aktiem, lai pārvaldītu ārvalsts iestādes vai ārvalsts mātes sabiedrības finanšu grūtības, un kas mērķu un sagaidāmo rezultātu ziņā ir pielīdzināms šajā likumā noteiktajām noregulējuma darbībām; 11) centrālās bankas mehānisms — dalībvalsts centrālās bankas monetārās politikas ietvaros iestādei vai finanšu sabiedrībai sniegta finanšu palīdzība; 12) Eiropas Savienības mātes sabiedrība — Eiropas Savienības mātes iestāde, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; 13) Eiropas Savienības meitas sabiedrība — iestāde, kas veic komercdarbību kādā no dalībvalstīm un kas ir meitas sabiedrība ārvalsts iestādei vai ārvalsts mātes sabiedrībai; 14) finanšu līgumi ir: a) vērtspapīru līgumi, tostarp vērtspapīru, vērtspapīru grupas vai vērtspapīru indeksa atsavināšanas līgumi un iespēju līgumi, b) preču līgumi, tostarp preču atsavināšanas līgumi ar piegādi nākotnē un iespēju līgumi, c) regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par jebkādas citas preces, īpašuma, pakalpojuma, tiesību atsavināšanu par noteiktu cenu kādā datumā nākotnē, d) mijmaiņas līgumi, iespēju līgumi attiecībā uz procentu likmēm, ārvalstu valūtas maiņas līgumi, tādi atvasināti līgumi, kuri saistīti ar klimatiskajām izmaiņām, kā arī jebkurš šajā apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgs līgums vai darījums, e) starpbanku aizdevuma līgumi, kuros aizdevuma termiņš ir līdz trim mēnešiem, f) jumta līgumi šā punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem līgumiem; 15) galvenās darbības jomas — darbības jomas un saistītie pakalpojumi, kas ir svarīgs iestādes vai grupas ienākumu, peļņas vai franšīzes vērtības avots; 16) grupa — mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības; 17) grupas finansēšanas mehānisms — grupas līmeņa noregulējuma iestādes dalībvalsts finansēšanas mehānisms vai mehānismi; 18) grupas līmeņa noregulējuma iestāde — noregulējuma iestāde dalībvalstī, kurā atrodas konsolidētās uzraudzības institūcija; 19) grupas noregulējuma plāns — plāns, kas izstrādāts grupas noregulēšanas nolūkā; 20) grupas noregulējums — viena no šādām darbībām: a) noregulējuma darbības veikšana mātes sabiedrības vai konsolidētajai uzraudzībai pakļautas iestādes līmenī, b) noregulējuma iestāžu veiktas noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma tiesību īstenošanas koordinēšana attiecībā uz grupas sabiedrībām, kas atbilst noregulējuma nosacījumiem; 21) grupas sabiedrība — juridiskā persona, kas ietilpst grupā; 22) iekšējās rekapitalizācijas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz noregulējamās iestādes saistībām; 221) iekšēji rekapitalizējamas saistības — iestādes vai šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3. vai 4. punktā minētās finanšu sabiedrības (turpmāk arī — iestāde vai finanšu sabiedrība) saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas; 23) iestāde — kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura atbilst Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 6. panta pirmās daļas 1. vai 2. punkta prasībām; 24) izbeigšanas tiesības — tiesības izbeigt līgumu, paātrināt saistību izpildi, savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt saistības vai jebkurš līdzīgs noteikums, ar ko aptur, groza vai dzēš līgumslēdzējas puses saistības, vai noteikums, kas novērš saistību rašanos saskaņā ar līgumu; 25) īpašumtiesību instrumenti — akcijas, instrumenti, kas rada īpašumtiesības, instrumenti, kurus var konvertēt akcijās un īpašumtiesību instrumentos, kuri dod tiesības iegādāties akcijas vai īpašumtiesību instrumentus, un instrumenti, kas apliecina no tiem izrietošās īpašumtiesības; 26) konvertācijas koeficients — rādītājs, kas nosaka to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu skaitu, kuros tiks konvertētas noteiktas kategorijas saistības, pamatojoties uz vienu attiecīgās kategorijas instrumentu vai precizētu parāda prasījuma vērtības vienību; 261) kopējā kapitāla rezervju prasība — kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas nepieciešams, lai izpildītu kapitāla saglabāšanas rezervju prasību, kura attiecīgi papildināta ar: a) iestādes specifiskajām pretcikliskajām kapitāla rezervēm, b) globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, c) sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, d) sistēmiskā riska rezervi; 27) kritiski svarīgas funkcijas — darbības vai pakalpojumi, kuru pārtraukšana vienā vai vairākās dalībvalstīs varētu izraisīt būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumu tautsaimniecībā vai izjaukt finanšu stabilitāti kādas iestādes vai grupas lieluma, tirgus daļas, ārējās un iekšējās savstarpējās saiknes sarežģītības vai pārrobežu darbību dēļ, īpaši ņemot vērā šo darbību vai pakalpojumu aizstājamību; 28) krīzes novēršanas pasākums — tiesību īstenošana, lai novērstu trūkumus vai šķēršļus noregulējuma darbību veikšanai, agrīnās intervences pasākuma piemērošanai, pilnvarnieka iecelšanai vai norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanai; 29) krīzes vadības pasākums — noregulējuma darbība vai īpaša vadītāja iecelšana, vai pilnvarotā pārstāvja iecelšana; 30) līgumisks iekšējās rekapitalizācijas instruments — instruments, kas atbilstoši līguma nosacījumiem tiek norakstīts vai konvertēts tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams, pirms citu atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas un maksātnespējas procesa gadījumā ir pakārtots citām atbilstīgām saistībām un ko nevar atmaksāt pirms citu atbilstīgo saistību dzēšanas; 31) likvidācija — iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu realizācija; 311) likvidējamā vienība: a) juridiskā persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un kuru noregulējuma plānā vai grupas noregulējuma plānā ir paredzēts likvidēt maksātnespējas gadījumā, b) noregulējamās grupas vienība, kura pati nav noregulējamā vienība un attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā nav paredzēts īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības; 312) meitas sabiedrība — meitasuzņēmums Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 16. apakšpunkta izpratnē. Lai noregulējamām grupām piemērotu šā likuma prasības, ar meitas sabiedrību saprot arī kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, pašu centrālo iestādi un tās attiecīgās meitas sabiedrības, ņemot vērā veidu, kādā noregulējamās grupas nodrošina šā likuma 60.2 panta trešās daļas izpildi; 32) mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums — komercsabiedrība atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 651/2014) I pielikumā lietotajam kritērijam attiecībā uz gada apgrozījumu, kas izriet no sabiedrības gada pārskata; 321) nacionālais noregulējuma fonds — fonds, kura līdzekļus veido iestāžu veiktās un uzkrātās iemaksas; 33) nodošanas tiesības — tiesības nodot noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, parāda instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, vai jebkādu to kombināciju saņēmējam; 34) nodrošinātās saistības — saistības, kuru gadījumā kreditora tiesības uz maksājumu vai cita veida izpildi ir nodrošinātas ar prasību, ar ķīlu vai ar apgrūtinājumu, vai ar nodrošinājuma līgumu, tostarp saistības, kas izriet no repo darījumiem un citiem īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgumiem; 35) norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības — tiesības veikt darbības, kas vērstas uz attiecīgo kapitāla instrumentu vai atbilstīgo saistību samazināšanu vai pārvēršanu pamatkapitāla instrumentos vai citos īpašumtiesību instrumentos šajā likumā noteiktajā kārtībā; 36) noregulējuma darbība — lēmums sākt iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējuma procedūru, noregulējuma instrumenta piemērošanu vai vienu vai vairāku noregulējuma tiesību īstenošanu; 37) noregulējuma iestāde — Latvijas Banka vai citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, kas ir pilnvarota piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot noregulējuma tiesības; 371) noregulējamā vienība: a) juridiskā persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un kuru noregulējuma iestāde ir novērtējusi kā iestādi vai finanšu sabiedrību, kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība, b) iestāde, kura neietilpst grupā, kam piemēro konsolidēto uzraudzību, un kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība; 372) noregulējamā grupa: a) noregulējamā vienība un tās meitas sabiedrības, kuras nav noregulējamās vienības vai nav citu noregulējamo vienību meitas sabiedrības, vai nav noregulējamās vienības un tās meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību ārvalstī un kuras atbilstoši noregulējuma plānam nav iekļautas noregulējuma grupā, b) kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, un pati centrālā iestāde, ja vismaz viena no kredītiestādēm vai centrālā iestāde un tās meitas sabiedrības ir noregulējamās vienības; 38) noregulējuma nosacījumi — šajā likumā minētie nosacījumi noregulējuma darbības veikšanai; 381) noregulējuma plāns — plāns, kurā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kas tiek piemērotas iestādei vai finanšu sabiedrībai, ja tā atbilst noregulējuma nosacījumiem; 39) noregulējamā iestāde — iestāde, finanšu iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, attiecībā uz kuru tiek veikta noregulējuma darbība; 40) noregulējums — noregulējuma instrumenta piemērošana, lai sasniegtu vienu vai vairākus šajā likumā minētos noregulējuma mērķus; 41) nozīmīga filiāle — filiāle, kuras darbība dalībvalstī atzīstama par finanšu tirgū nozīmīgu; 42) pagaidu iestādes instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības nodod pagaidu iestādei; 43) parāda instrumenti: a) obligācijas un citi pārvedami vērtspapīri, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kas dod tiesības iegādāties parāda instrumentus, piemērojot noregulējuma tiesības saskaņā ar šā likuma 85. panta pirmās daļas 7. un 10. punktā noteikto, b) obligācijas un citi pārvedami vērtspapīri un instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, piemērojot Kredītiestāžu likuma 139.3 pantā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 82. pantā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību; 44) pārrobežu grupa — grupa, kas sastāv no grupas sabiedrībām, kuras veic komercdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī; 441) pirmā līmeņa pamata kapitāls — kapitāls, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 50. pantu; 45) saņēmējs — sabiedrība, kurai no noregulējamās iestādes tiek nodotas akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, parāda instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, vai jebkāda to kombinācija; 46) (izslēgts ar 30.09.2021. likumu); 47) savstarpējās dzēšanas līgums — līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības starp noregulējamo iestādi un līgumslēdzēju pusi var savstarpēji dzēst; 48) sistēmiska krīze — finanšu sistēmas darbības traucējumi, kam var būt nopietna negatīva ietekme uz tautsaimniecību; 481) subordinēti atbilstīgie instrumenti — instrumenti, kuri atbilst visiem nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā, izņemot nosacījumus attiecībā uz 72.b panta 3., 4. un 5. punktu; 49) uzņēmuma pārdošanas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās iestādes emitētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības pircējam, kas nav pagaidu iestāde; 50) valsts atbalsts — komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē; 51) valsts atbalsta normatīvais regulējums — normatīvais regulējums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 4.panta izpratnē; 52) vienotais noregulējums — vienotā noregulējuma valdes kompetence izstrādāt noregulējuma plānu un pieņemt lēmumu par noregulējuma darbību piemērošanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija regulas (ES) Nr.  806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza regulu (ES) Nr.  1093/2010 (turpmāk — Regula Nr.  806/2014) 7. panta 2. punktā minētajiem subjektiem, kā arī Regulas Nr.  806/2014 7. panta 3. punktā minētajiem subjektiem, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā, ja pieņemts lēmums atbilstoši šā likuma 23.1 pantam vai atbilstoši Regulas Nr.  806/2014 7. panta 4. punkta "b" apakšpunktam; 53) vienotā noregulējuma fonds — fonds, kura līdzekļus veido dalībvalstu nacionālo noregulējuma fondu veiktās iemaksas un kura līdzekļus izmanto vienotā noregulējuma valde saskaņā ar Regulas Nr.  806/2014 76. pantu; 54) vienotā noregulējuma valde — institūcija, kas izveidota kā Eiropas Savienības aģentūra saskaņā ar Regulas Nr.  806/2014 42. pantu. (11) Likumā lietotais termins "izslēdzošais ieskaits" atbilst Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumā lietotajam terminam. (2) Citi likumā lietotie termini atbilst Regulā Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulā Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 648/2012) un Regulā Nr. 806/2014 lietotajiem terminiem. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 28.02.2019., 23.09.2021., 30.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022., 25.04.2024. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.) 2.pants. (1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt, ka atjaunošanas un noregulējuma pasākumu piemērošana attiecībā uz iestādēm, finanšu sabiedrībām un centrālajiem darījumu partneriem veicina stabilu finanšu sistēmas darbību, kā arī aizsargāt noguldītāju intereses un samazināt iespēju iestāžu, finanšu sabiedrību un centrālo darījumu partneru glābšanai izmantot valsts budžeta līdzekļus. (2) Šis likums nosaka darbības atjaunošanas pasākumu un noregulējuma darbību piemērošanu šādām vienībām: 1) iestādēm, attiecībā uz kurām netiek izstrādāts noregulējuma plāns un pieņemts lēmums par noregulējuma darbību piemērošanu vienotā noregulējuma ietvaros; 2) Eiropas Savienībā reģistrētām finanšu iestādēm, kas ir kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai šīs daļas 3. un 4. punktā minētās sabiedrības meitas sabiedrība, ja uz šādām meitas sabiedrībām attiecas mātes sabiedrības konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Regulu Nr.  575/2013; 3) Eiropas Savienībā reģistrētām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām; 4) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, Latvijas Republikas mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas Savienības mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām; 5) ārvalstu iestāžu filiālēm Latvijas Republikā šajā likumā paredzētajos gadījumos; 6) centrālajiem darījumu partneriem. (21) Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam šis likums paredz kārtību, kādā Latvijas Banka piedalās vienotajā noregulējumā un sniedz vienotā noregulējuma valdei nepieciešamo informāciju noregulējuma plāna izstrādei un lēmuma par noregulējuma darbību piemērošanu pieņemšanai vienotā noregulējuma ietvaros un īsteno vienotā noregulējuma valdes pieņemtos lēmumus. (3) Piemērojot šo likumu, Latvijas Banka ņem vērā šā panta otrajā daļā minēto iestāžu un finanšu sabiedrību komercdarbības raksturu, apmēru, akcionāru vai dalībnieku sastāvu, juridisko formu, riska profilu, darbības jomu un sarežģītību un to nozīmīgumu finanšu sistēmā. (4) Iestādei, finanšu sabiedrībai vai centrālajam darījumu partnerim, kuram piemēro šo likumu, gadījumā, kad attiecībā uz to tiek veikti darbības atjaunošanas pasākumi un noregulējuma darbības, piemēro arī Kredītiestāžu likumu un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu, ciktāl Regulā Nr.  806/2014, Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra regulā (ES) 2021/23 par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr.  648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr.  806/2014 un (ES) 2015/2365 un direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 (turpmāk — Regula Nr.  2021/23) un šajā likumā nav noteikts citādi. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022., 25.04.2024. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.) 3.pants. (1) Noregulējuma plānu izstrādā, lēmumu par darbības atjaunošanas pasākumu un noregulējuma darbību piemērošanu attiecībā uz šā likuma 2. panta otrajā daļā minētajiem subjektiem pieņem un tā īstenošanu Latvijas Republikā veic Latvijas Banka, ņemot vērā šā likuma, Latvijas Bankas izdoto noteikumu, Regulas Nr. 806/2014 un citu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kā arī ievērojot Eiropas Banku iestādes izdotās vadlīnijas. (2) Latvijas Banka, pieņemot lēmumus saskaņā ar šo likumu, ņem vērā iespējamo maksātnespējas ietekmi visās dalībvalstīs, kurās darbojas attiecīgā iestāde vai grupa, un samazina negatīvo ietekmi uz šo valstu finanšu stabilitāti. (3) Latvijas Banka informē Finanšu ministriju par lēmumiem, kurus tā plāno pieņemt saskaņā ar šo likumu, un saņem Finanšu ministrijas saskaņojumu pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kuriem ir tieša fiskāla vai sistēmiska ietekme. Ar lēmumiem saistītā informācija, kuru sniedz vai saņem Latvijas Banka vai Finanšu ministrija, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, izņemot gadījumus, kad šo informāciju drīkst izpaust saskaņā ar likumu. (4) Latvijas Bankai ir tiesības izdot noteikumus atbilstoši šā likuma mērķim un darbības jomai, nosakot prasības, kas izriet no Eiropas Banku iestādes izdotajām vadlīnijām par darbības atjaunošanu un noregulējumu. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 28.04.2022. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 4.pants. (1) Ņemot vērā ietekmi, kādu uz finanšu tirgiem, iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai uz tautsaimniecību varētu radīt iestādes iespējamās finanšu grūtības un šīs iestādes komercdarbības raksturs, apmērs, akcionāru vai dalībnieku sastāvs, juridiskā forma, riska profils un nozīmīgums finanšu sistēmā kopumā, Latvijas Banka atbilstoši savai kompetencei ir tiesīga noteikt atvieglojumus šādām prasībām: 1) darbības atjaunošanas un noregulējuma plānu saturam un aktualizēšanas biežumam; 2) no iestādēm pieprasāmās informācijas saturam; 3) šajā likumā paredzētās noregulējamības izvērtēšanas detalizācijas pakāpei. (2) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 4. punktu) (3) Iestādes, kuras ir pakļautas tiešai Eiropas Centrālās bankas uzraudzībai saskaņā ar Padomes 2013.gada 15.oktobra regulas (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību 6.panta 4.punktu vai kuras veido būtisku finanšu sistēmas daļu, izstrādā savus darbības atjaunošanas plānus, un tām piemēro individuālus noregulējuma plānus. (4) Iestāde veido būtisku finanšu sistēmas daļu, ja tiek izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem: 1) iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz 30 000 000 000 euro; 2) iestādes aktīvu kopējās vērtības attiecība pret valsts iekšējo kopproduktu pārsniedz 20 procentus, ja vien tās aktīvu kopējā vērtība nav mazāka par 5 000 000 000 euro. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) II nodaļa Darbības atjaunošanas plāni 5.pants. (1) Ikviena iestāde, kas neietilpst grupā, kurai piemēro konsolidēto uzraudzību, izstrādā un uztur darbības atjaunošanas plānu, kurā ir noteikti pasākumi, kas iestādei veicami, lai atjaunotu savu finansiālo stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās. Darbības atjaunošanas plānus uzskata par iekšējās kontroles sistēmas pamatelementiem Kredītiestāžu likuma 34.1 panta un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta un ceturtās daļas izpratnē. (2) Iestādes darbības atjaunošanas plānu iesniedz Latvijas Bankai. (3) Iestādes pārskata savu darbības atjaunošanas plānu vismaz reizi gadā vai pēc tādām izmaiņām attiecīgās iestādes juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbības vai finanšu stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt darbības atjaunošanas plānu vai rada nepieciešamību izdarīt grozījumus darbības atjaunošanas plānā. (4) Darbības atjaunošanas plānu izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalsta saņemšanu. (5) Darbības atjaunošanas plānā pēc Latvijas Bankas pieprasījuma iekļauj analīzi par to, kā un kad iestāde plānā aprakstītajos apstākļos var pieteikties centrālās bankas mehānisma izmantošanai, un identificē tos aktīvus, kuri tiks kvalificēti kā nodrošinājums. (6) Papildus Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktajām prasībām Latvijas Banka nosaka darbības atjaunošanas plānā iekļaujamās informācijas saturu un šā plāna iesniegšanas kārtību. (7) Iestāde darbības atjaunošanas plānā iekļauj informāciju par iestādes finanšu stāvokļa rādītājiem, kuriem iestājoties veic plānā minētās atbilstošās atjaunošanas darbības. Iestāde nodrošina minēto rādītāju regulāru uzraudzību un kontroli. (8) (Izslēgta ar 16.02.2017. likumu) (9) Lēmumu veikt darbības atjaunošanas plānā minēto pasākumu iestāde nekavējoties paziņo Latvijas Bankai. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 28.02.2019., 28.04.2022., 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 6.pants. (1) Latvijas Banka sešu mēnešu laikā pēc darbības atjaunošanas plāna saņemšanas, apspriežoties ar to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, izvērtē iesniegto darbības atjaunošanas plānu, ņemot vērā, vai: 1) paredzēto pasākumu īstenošana spēs saglabāt vai atjaunot attiecīgās iestādes vai grupas finansiālo stabilitāti; 2) paredzētos risinājumus var ātri un efektīvi īstenot, novēršot būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu. (2) Izvērtējot darbības atjaunošanas plāna atbilstību, Latvijas Banka ņem vērā iestādes kapitāla struktūru un finansējuma avotus, iestādes organizatorisko struktūru un riska profila sarežģītības pakāpi. (3) Izvērtējot darbības atjaunošanas plānu, Latvijas Banka pārbauda, vai šajā plānā ir norādīti visi tie pasākumi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt iestādes noregulējamību. (4) Ja, izvērtējot darbības atjaunošanas plānu, Latvijas Banka konstatē, ka tajā ir būtiski trūkumi, tā informē attiecīgo iestādi vai attiecīgās grupas mātes sabiedrību un pieprasa, lai iestāde divu mēnešu laikā novērš konstatētos trūkumus. Latvijas Banka ir tiesīga pagarināt minēto termiņu par vienu mēnesi. (5) Ja Latvijas Banka uzskata, ka konstatētie trūkumi precizētajā darbības atjaunošanas plānā nav novērsti, tā var uzdot iestādei veikt plānā atkārtotus precizējumus. (6) Ja iestāde neiesniedz precizētu darbības atjaunošanas plānu vai Latvijas Banka konstatē, ka ar precizēto darbības atjaunošanas plānu netiek pienācīgi novērsti tās sākotnējā vērtējumā norādītie trūkumi, vai iestāde nespēj pienācīgi novērst konstatētos trūkumus, Latvijas Banka pieprasa, lai iestāde saprātīgā termiņā sniedz informāciju par izmaiņām, ko tā var veikt savā komercdarbībā. (7) Ja iestāde neiesniedz šādas izmaiņas Latvijas Bankas noteiktajā termiņā vai ja Latvijas Banka konstatē, ka iestādes ierosinātās darbības pienācīgi nenovērstu konstatētos trūkumus, Latvijas Banka ir tiesīga uzdot iestādei veikt tādus pasākumus, kurus Latvijas Banka uzskata par vajadzīgiem un samērīgiem, ņemot vērā attiecīgo trūkumu nopietnību un šo pasākumu ietekmi uz iestādes komercdarbību. (8) Latvijas Banka papildus ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde veic vienu vai vairākus šādus pasākumus: 1) samazina iestādes riska profilu, tostarp likviditātes risku; 2) nodrošina iespēju savlaicīgi īstenot rekapitalizācijas pasākumus; 3) pārskata iestādes stratēģiju un struktūru; 4) izdara grozījumus finansēšanas stratēģijā, lai uzlabotu galveno darbības jomu un kritiski svarīgo funkciju noturību; 5) veic izmaiņas iestādes organizatoriskajā struktūrā. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu) 7.pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrēta iestāde ir Eiropas Savienības mātes sabiedrība, tā izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai grupas darbības atjaunošanas plānu. Grupas darbības atjaunošanas plāns ietver darbības atjaunošanas plānu visai Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupai kopumā. Grupas darbības atjaunošanas plānā nosaka pasākumus, kuru īstenošanu var pieprasīt Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības un katras atsevišķās meitas sabiedrības līmenī. (2) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai meitas sabiedrības izstrādā un iesniedz individuālus darbības atjaunošanas plānus. (3) Latvijas Banka nosūta grupas darbības atjaunošanas plānu: 1) grupas sabiedrību un uzraugu kolēģijas uzraudzības institūcijām; 2) uzraudzības institūcijām tajās dalībvalstīs, kur atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl darbības atjaunošanas plāns attiecas uz minēto filiāli; 3) meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm. (4) Grupas darbības atjaunošanas plāna mērķis ir panākt visas grupas vai jebkuras šīs grupas iestādes darbības nostabilizēšanos, ja tā ir nonākusi finansiālās grūtībās, lai tādējādi novērstu cēloņus, kas ir par pamatu šādiem apstākļiem, un atjaunotu grupas vai attiecīgās iestādes finanšu stāvokļa stabilitāti, vienlaikus ņemot vērā citu grupas sabiedrību finanšu stāvokli. (5) Grupas darbības atjaunošanas plānā ietver mehānismus to pasākumu koordinēšanas un saskaņotības nodrošināšanai, kuri veicami Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības līmenī, šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minēto sabiedrību līmenī, kā arī pasākumus, kas veicami meitas sabiedrību un nozīmīgu filiāļu līmenī. (6) Grupas darbības atjaunošanas plāns un meitas sabiedrību individuālie plāni ietver šā likuma 5.pantā noteiktās prasības, kā arī mehānismus grupas iekšējam finansiālajam atbalstam, kas pieņemti saskaņā ar nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, ja tādi paredzēti. (7) Grupas darbības atjaunošanas plāns ietver vairākus darbības atjaunošanas variantus. (8) Attiecībā uz katru variantu grupas darbības atjaunošanas plānā nosaka, vai pastāv šķēršļi darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanai grupas ietvaros, tostarp plāna aptverto atsevišķu sabiedrību līmenī, un vai pastāv būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla nodošanai vai saistību vai aktīvu atmaksāšanai grupas ietvaros. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu) 8.pants. (1) Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi veic un tā atbilstību individuālajiem darbības atjaunošanas plāniem noteiktajām prasībām novērtē Latvijas Banka kopā ar uzraugu kolēģiju un nozīmīgu filiāļu uzraudzības institūcijām, ciktāl tas attiecas uz konkrēto nozīmīgo filiāli. Šo pārbaudi un atbilstības novērtējumu veic saskaņā ar grupā neietilpstošu iestāžu darbības atjaunošanas plāniem noteikto procedūru, ņemot vērā darbības atjaunošanas pasākumu iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas. (2) Latvijas Banka un meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, kopīgi apspriežoties un saskaņojot viedokļus, pieņem lēmumu (turpmāk — saskaņots lēmums) par: 1) grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi un novērtējumu; 2) individuālu darbības atjaunošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm, kuras ir grupas sastāvā; 3) šā likuma 6.pantā noteikto pasākumu piemērošanu. (3) Iesaistītās uzraudzības institūcijas pieņem saskaņotu lēmumu četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Banka nosūtījusi tām grupas darbības atjaunošanas plānu. (4) Ja uzraudzības institūcijas nepieņem saskaņotu lēmumu attiecībā uz grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi un novērtējumu vai par jebkādiem pasākumiem, kurus Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrībai prasīts veikt, lēmumu par minētajiem jautājumiem pieņem Latvijas Banka, ņemot vērā pārējo uzraudzības institūciju viedokli, kas tai darīts zināms saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā. Latvijas Banka paziņo lēmumu Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrībai un pārējām uzraudzības institūcijām. (5) Ja kāda no uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulas Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (turpmāk — Regula Nr. 1093/2010) 19.pantu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka. (6) Ja uzraudzības institūcijas saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā nepieņem saskaņotu lēmumu par individuālu darbības atjaunošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm un šā likuma 6.pantā noteikto pasākumu piemērošanu meitas sabiedrību līmenī, meitas sabiedrības uzraudzības institūcijas ir tiesīgas pieņemt lēmumu to uzraudzības ietvaros, ja vien Latvijas Banka vai cita iesaistītā uzraudzības institūcija nav vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu. Tās uzraudzības institūcijas, kurām nav domstarpību, var pieņemt saskaņotu lēmumu par grupas darbības atjaunošanas plānu, aptverot grupas sabiedrības, kuras ir to uzraudzībā. (7) Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktajā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta sestajā daļā noteiktajam un saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par darbības atjaunošanas plānu novērtējumu un šā likuma 6.pantā noteiktajiem pasākumiem, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu) 9.pants. (1) Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības uzraudzības institūcija piedalās saskaņota lēmuma par grupas darbības atjaunošanas plāna izvērtējumu pieņemšanā. (2) Ja četru mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcija nosūtījusi grupas darbības atjaunošanas plānu, nav pieņemts saskaņots lēmums par grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi un novērtējumu vai lēmums par jebkādiem dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrībai veicamajiem pasākumiem, Latvijas Banka īsteno pasākumus atbilstoši dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcijas lēmumam un Eiropas Banku iestādes saskaņotajam lēmumam, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā. (3) Ja saskaņots lēmums par individuālu darbības atjaunošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm un šā likuma 6.pantā noteikto pasākumu piemērošanu meitas sabiedrību līmenī nav pieņemts noteiktā termiņā, Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt individuālu lēmumu attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām. Ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par lēmuma attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām pieņemšanu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi šādu lēmumu viena mēneša laikā no dienas, kad attiecīgā uzraudzības institūcija vērsusies pēc palīdzības, Latvijas Banka īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. (4) Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam un saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par darbības atjaunošanas plānu novērtējumu un šā likuma 6.pantā noteiktajiem pasākumiem, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu) 10.pants. Šā likuma 8. un 9.pantā minētie saskaņotie lēmumi un lēmumi, kurus uzraudzības institūcijas pieņem, tiek uzskatīti par saistošiem noregulējuma iestādēm attiecīgajā dalībvalstī, un tos piemēro iesaistītās uzraudzības institūcijas attiecīgajās dalībvalstīs. 11 III nodaļa Noregulējuma plāni 11.pants. (1) Pēc tam, kad Latvijas Banka ir konsultējusies ar noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, tā izstrādā noregulējuma plānu katrai iestādei, kura neietilpst grupā, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība. Noregulējuma plānā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kuras Latvijas Banka var veikt, ja iestāde atbilst noregulējuma veikšanas nosacījumiem. Latvijas Banka sniedz iestādei informāciju par šā panta sestās daļas 1. punktā minēto kopsavilkumu. (2) Noregulējuma plānā paredz vairākus variantus, kā arī to, ka finanšu grūtību gadījums var būt ļoti specifisks vai ka tas var rasties visa finanšu sektora nestabilitātes dēļ. Noregulējuma plānu izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalstu, ārkārtas likviditātes aizdevumu un centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi. (3) Noregulējuma plānā iekļauj analīzi par to, kā un kad iestāde, iestājoties plānā aprakstītajiem apstākļiem, var pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai, un norāda tos aktīvus, kurus kvalificē kā nodrošinājumu. (4)  Noregulējuma plānu pārskata vismaz reizi gadā un aktualizē katru reizi, kad iestādes juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbībā vai finanšu stāvoklī notikušas būtiskas izmaiņas, kuras varētu būtiski ietekmēt plāna efektivitāti vai kuru dēļ noregulējuma plānā nepieciešamas izmaiņas. (41) Pēc noregulējuma darbības piemērošanas vai šā likuma 77. pantā minēto tiesību īstenošanas Latvijas Banka pārskata noregulējuma plānu. (5) Iestāde nekavējoties informē Latvijas Banku par jebkādām izmaiņām, kas rada nepieciešamību izdarīt grozījumus noregulējuma plānā. (6) Noregulējuma plānā tiek paredzēta iespēja noregulējuma instrumentu un noregulējuma tiesību piemērošanai attiecībā uz iestādi. Noregulējuma plānā iekļauj: 1) plāna galveno elementu kopsavilkumu; 2) kopsavilkumu par būtiskām izmaiņām, kas skārušas iestādi pēc tam, kad iesniegta jaunākā ar noregulējumu saistītā informācija; 3) to, kā būtu iespējams nepieciešamajā apmērā juridiski un ekonomiski nodalīt kritiski svarīgās funkcijas un galvenās darbības jomas no citām funkcijām, lai nodrošinātu to nepārtrauktību, kā arī digitālās darbības noturību, iestādes finanšu grūtību gadījumā; 4) visu būtisko plāna aspektu izpildes paredzamo termiņu; 5) noregulējamības novērtējuma detalizētu aprakstu; 6) aprakstu par pasākumiem, kas veicami, lai attiecībā uz noregulējumu pārvarētu vai novērstu šķēršļus, kuri konstatēti noregulējamības novērtējumā; 7) aprakstu par iestādes kritiski svarīgo funkciju, galveno darbības jomu, aktīvu vērtības un to pārdošanas vērtības noteikšanas procedūrām; 8) detalizētu aprakstu par mehānismiem, ar kuriem tiks nodrošināts, ka no iestādēm pieprasītā noregulējuma plānam nepieciešamā informācija ir aktualizēta un ir noregulējuma iestāžu rīcībā; 9) Latvijas Bankas skaidrojumu par noregulējuma finansēšanas iespējām, nesniedzot valsts atbalstu, ārkārtas likviditātes aizdevumu un centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi; 10) detalizētu aprakstu par dažādām noregulējuma stratēģijām, ko varētu piemērot iespējamo risinājuma variantu gadījumos, un izpildes grafikus; 11) aprakstu par iestādes svarīgām savstarpējām saistībām ar citām iestādēm; 12) aprakstu par iespējām saglabāt piekļuvi maksājumu un tīrvērtes pakalpojumu infrastruktūrām, kā arī citām infrastruktūrām un klientu pozīciju pārnesamības novērtējumu; 13) analīzi par plāna ietekmi uz iestādes darbiniekiem, tostarp jebkādu saistīto izmaksu novērtējumu, un aprakstu par procedūrām, kas paredzētas apspriedēm ar darbiniekiem noregulējuma gaitā; 14) plānu saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību; 15) šā likuma 60.2 un 61. pantā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības un termiņu minēto prasību sasniegšanai; 16) termiņu, kādu šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas prasību izpildei ir noteikusi Latvijas Banka; 17) aprakstu par pasākumiem iestādes operacionālo procesu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, tai skaitā tīklu un informācijas sistēmām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulai (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr.  648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011; 18) iestādes viedokli par noregulējuma plānu, ja tāds saņemts. (61) Nosakot šā panta sestās daļas 15. un 16. punktā minētos termiņus šā panta 4.1 daļā minētajā gadījumā, Latvijas Banka ņem vērā termiņu, kādā nodrošināma Kredītiestāžu likuma 101.17 panta prasību izpilde. (7) Latvijas Bankai ir tiesības prasīt, lai iestāde un finanšu sabiedrība uztur detalizētu finanšu līgumu dokumentāciju. Latvijas Banka ir tiesīga noteikt termiņu, kurā iestāde un finanšu sabiedrība uzrāda ar finanšu līgumiem saistīto dokumentāciju. Latvijas Banka var noteikt atšķirīgus termiņus dažādiem finanšu līgumu veidiem. (71) Ja Latvijas Bankas izstrādātajā iestādes noregulējuma plānā paredzēta iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana, iestāde identificē tādus iestādes vai finanšu sabiedrības klientus — komercsabiedrības, kas pārsniedz Regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteikto mazā un vidējā uzņēmuma gada apgrozījuma kritēriju. (8) Latvijas Banka nekavējoties nosūta noregulējuma plānu iesaistītajām citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 25.04.2024., 27.02.2025. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 12.pants. (1) Iestādei ir pienākums pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sadarboties noregulējuma plāna izstrādes gaitā un sniegt visu noregulējuma plāna izstrādei un īstenošanai nepieciešamo informāciju. (2) Latvijas Banka izdod noteikumus, kuros nosaka minimālo informāciju, kuru tā var pieprasīt iestādei noregulējuma plāna izstrādei un aktualizēšanai. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.) 13.pants. (1) Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, iepriekš konsultējoties ar nozīmīgo filiāļu noregulējuma iestādēm, ciktāl tas attiecas uz konkrēto nozīmīgo filiāli, izstrādā grupas noregulējuma plānu. (2) Latvijas Bankai ir tiesības iesaistīt grupas noregulējuma plāna izstrādē un uzturēšanā ārvalstu noregulējuma iestādes, kuru atrašanās valsts teritorijā grupa ir reģistrējusi meitas sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai nozīmīgas filiāles. (3) Grupas noregulējuma plānā nosaka noregulējuma pasākumus, kas veicami attiecībā uz: 1) Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes sabiedrību; 2) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas komercdarbību veic dalībvalstī; 3) šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā minētajām sabiedrībām; 4) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas veic komercdarbību ārpus dalībvalstīm. (4) Grupas noregulējuma plānu izstrādā, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar šā likuma 12.pantu. Noregulējuma plānā katrai grupai iekļauj noregulējamās vienības un noregulējamās grupas. (5) Grupas noregulējuma plānā norāda: 1) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz noregulējamām vienībām saskaņā ar šā likuma 11. panta otro daļu, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā minētajām grupas sabiedrībām, mātes sabiedrību un meitas sabiedrībām; 2) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz katras noregulējamās grupas noregulējamām vienībām, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām grupas vienībām, kas pieder pie tās pašas noregulējamās grupas, un citām noregulējamām grupām; 3) izvērtējumu par to, kā noregulējuma instrumentu varētu izmantot attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras veic komercdarbību dalībvalstīs, lai saskaņotā veidā varētu piemērot noregulējuma instrumentus un izmantot noregulējuma tiesības, tostarp pasākumus, kuri ļautu trešajai personai iegādāties visu grupu vai atsevišķas darbības jomas, darbības, ko veic vairākas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības vai atsevišķas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības, vai noregulējamās grupas, kā arī norāda iespējamos šķēršļus saskaņotam noregulējumam; 4) informāciju par sadarbību ar ārvalstu attiecīgajām valsts iestādēm un noregulējuma ietekmi dalībvalstīs, ja grupā ietilpst ārvalstīs reģistrētas sabiedrības; 5) informāciju par pasākumiem, kas nepieciešami, lai atvieglotu grupas noregulēšanu, ja ir konstatēta atbilstība noregulējuma veikšanas nosacījumiem; 6) informāciju par citiem pasākumiem grupas noregulēšanai (par katrā noregulējamā grupā ietilpstošām iestādēm vai finanšu sabiedrībām); 7) informāciju par grupas noregulējuma darbību finansēšanas avotiem un gadījumiem, kad būtu nepieciešama vienošanās par finansēšanas kārtību un principiem attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem attiecībā uz šo finansējumu. (6) Grupas noregulējuma plānā neparedz valsts atbalstu, ārkārtas likviditātes aizdevumu un centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi. Principus attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem nosaka, pamatojoties uz taisnīgiem kritērijiem un ņemot vērā izstrādāto finansēšanas plānu un tā ietekmi uz finanšu stabilitāti visās iesaistītajās dalībvalstīs. (7) Grupas noregulējamības izvērtējums tiek izstrādāts vienlaikus ar aktualizēto grupas noregulējuma plānu. Grupas noregulējuma plānā iekļauj detalizēti izstrādātu aprakstu par noregulējamības novērtējumu. (8) Grupas noregulējuma plānam nedrīkst būt nesamērīga ietekme nevienā dalībvalstī. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021., 25.04.2024. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.) 14.pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība sniedz Latvijas Bankai kā grupas līmeņa noregulējuma iestādei informāciju, kuru tā ir tiesīga pieprasīt saskaņā ar šā likuma 12.pantu un kura attiecas uz Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes sabiedrību un uz katru no grupas sabiedrībām, tai skaitā arī uz šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajām sabiedrībām. (2) Latvijas Banka saņemto informāciju, kas attiecas uz Eiropas Banku iestādi saistībā ar grupas noregulējuma plāniem un katru attiecīgo meitas sabiedrību vai nozīmīgo filiāli, nosūta Eiropas Banku iestādei, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, to dalībvalstu noregulējuma iestādēm, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, uzraugu kolēģijā iesaistītajām uzraudzības institūcijām un to dalībvalstu noregulējuma iestādēm, kuru uzraudzībā atrodas šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētās finanšu sabiedrības, kas veic komercdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Latvijas Banka nesūta informāciju, kas attiecas uz ārvalsts meitas sabiedrībām, bez attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas vai noregulējuma iestādes piekrišanas. (21) Latvijas Banka, konsultējoties ar šā panta otrajā daļā minētajām noregulējuma iestādēm, izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānu. Latvijas Bankai ir tiesības iesaistīt grupas noregulējuma plāna izstrādē un uzturēšanā ārvalstu noregulējuma iestādes, kuru atrašanās valsts teritorijā grupa ir reģistrējusi meitas sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai nozīmīgas filiāles. (3) Latvijas Banka pārskata Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma plānu un lūdz to aktualizēt vismaz reizi gadā, kā arī ikreiz, kad grupas vai grupas sabiedrības juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, darbībā vai finanšu stāvoklī notikušas izmaiņas, kas varētu būtiski ietekmēt plānu. (4) Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības vadītās grupas noregulējuma plānu pieņem ar Latvijas Bankas un meitas sabiedrību noregulējuma iestāžu saskaņotu lēmumu četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Banka ir nosūtījusi šā panta otrajā daļā minēto informāciju. Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, plānošanu attiecībā uz šā likuma 13. panta piektās daļas 2. punktā minētajām noregulējuma darbībām iekļauj saskaņotajā lēmumā. (5) Ja Latvijas Banka un iesaistītās noregulējuma iestādes saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā nepieņem saskaņotu lēmumu, lēmumu par grupas noregulējuma plānu pieņem Latvijas Banka, ņemot vērā pārējo uzraudzības institūciju viedokli. Latvijas Banka iesniedz lēmumu Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai. (6) Ja kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu un pieņem lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka. (7) Ja iesaistīto noregulējuma iestāžu saskaņots lēmums nav pieņemts noteiktā termiņā, katra par meitas sabiedrību atbildīgā noregulējuma iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu un izstrādāt un uzturēt tās uzraudzībā esošas sabiedrības noregulējuma plānu, ja vien Latvijas Banka vai cita iesaistītā uzraudzības institūcija nav vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu. Tās uzraudzības institūcijas, kurām nav domstarpību, var pieņemt saskaņotu lēmumu par grupas noregulējuma plānu, aptverot to uzraudzībā esošās grupas sabiedrības. (8) Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā var vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta septītajā daļā noteiktajam saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, ja vien kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm neuzskata, ka jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo atbildību, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā. (9) Ja iesaistītā noregulējuma iestāde uzskata, ka ar grupas noregulējuma plānu saistītais jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo politiku, Latvijas Banka sāk grupas noregulējuma plāna atkārtotu novērtēšanu, tostarp novērtējot minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības. (10) Latvijas Banka nosūta Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma plānu iesaistītajām uzraudzības institūcijām. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 15.pants. (1) Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde piedalās saskaņota lēmuma par grupas noregulējuma plānu pieņemšanā. (2) Ja Latvijas Banka vai citas dalībvalsts noregulējuma iestāde četru mēnešu laikā nepieņem saskaņotu lēmumu, tad Latvijas Banka vai cita noregulējuma iestāde, kuras atbildībā ir kāda meitas sabiedrība un kura nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, pati pieņem individuālu lēmumu, nosaka noregulējamo vienību, kā arī izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānu. Ja Latvijas Banka nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, tā savu individuālo lēmumu pamato, norādot iemeslus, kādēļ iebilst pret grupas noregulējuma plānu, ņemot vērā pārējo noregulējuma iestāžu un uzraudzības iestāžu viedokļus. Par savu lēmumu Latvijas Banka informē pārējos noregulējuma kolēģijas locekļus. Latvijas Bankai ir saistošs citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestādes un Eiropas Banku iestādes saskaņotais lēmums par noregulējuma plānu, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā. (3) Ja iesaistīto noregulējuma iestāžu saskaņots lēmums nav pieņemts noteiktā termiņā, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt individuālu lēmumu attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām, kā arī izstrādāt un uzturēt Latvijas Republikā reģistrētu iestāžu noregulējuma plānus. Minētajā lēmumā Latvijas Banka izklāsta pamatojumu iebildumiem pret ierosināto grupas noregulējuma plānu un ņem vērā pārējo uzraudzības institūciju un noregulējuma iestāžu viedokļus. (4) Ja saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā no dienas, kad attiecīgā noregulējuma iestāde vērsusies pēc palīdzības, Latvijas Banka īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu, izņemot gadījumu, kad kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm konstatē, ka Eiropas Banku iestādei nodotais izskatāmais jautājums var apdraudēt attiecīgās dalībvalsts finanšu sektora stabilitāti. (5) Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam un saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par darbības atjaunošanas plānu novērtējumu, izņemot gadījumu, kad kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm uzskata, ka jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo atbildību, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā. (6) Ja ir pieņemts saskaņots lēmums par grupas noregulējuma plānu un Latvijas Banka uzskata, ka ar grupas noregulējuma plānu saistītais jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt Latvijas Republikas fiskālo politiku, Latvijas Banka lūdz citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestādi sākt grupas noregulējuma plāna atkārtotu novērtēšanu, tai skaitā novērtējot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu) 16.pants. Šā likuma 14. un 15.pantā minētais saskaņotais lēmums un lēmumi, kurus noregulējuma iestādes pieņem, ja nav pieņemts saskaņots lēmums, tiek uzskatīti par galīgiem, un tos piemēro iesaistītās noregulējuma iestādes attiecīgajās dalībvalstīs. 17 IV nodaļa Iestādes noregulējamības novērtējums(Nodaļas nosaukums 16.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2017.) 17.pants. (1) Latvijas Banka pēc apspriešanās ar tām noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli, novērtē, kādā mērā iestādi, kura neietilpst grupā, ir iespējams noregulēt, nesniedzot valsts atbalstu, ārkārtas likviditātes aizdevumu vai centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi. (2) Iestādi uzskata par noregulējamu, ja, piemērojot likvidāciju vai dažādus noregulējuma instrumentus un tiesības, tā maksimāli izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz Latvijas Republikas vai citu dalībvalstu finanšu sistēmu, kā arī no plašākas finansiālas nestabilitātes vai sistēmiskas krīzes un tiktu sasniegts mērķis nodrošināt iestādes kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību. Latvijas Banka savlaicīgi informē Eiropas Banku iestādi, ja uzskata, ka iestādes noregulējums nav iespējams. (21) Latvijas Banka izdod noteikumus, kuros nosaka prasības iestādes noregulējamības novērtējumam. (3) (Izslēgta ar 16.02.2017. likumu) (4) Noregulējamības novērtējumu atbilstoši šim pantam Latvijas Banka veic vienlaikus ar noregulējuma plāna izstrādi un aktualizēšanu. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 25.04.2024. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.) 18.pants. (1) Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm un meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, kā arī noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli, novērtē, kādā mērā Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupu ir iespējams noregulēt, nesniedzot valsts atbalstu, ārkārtas likviditātes aizdevumu vai centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi. (2) Grupu uzskata par noregulējamu, ja, piemērojot likvidāciju vai dažādus noregulējuma instrumentus un tiesības attiecībā uz grupas noregulējamām vienībām, tā maksimāli izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz to dalībvalstu finanšu sistēmām, kurās atrodas grupas vienības vai filiāles, vai citu dalībvalstu finanšu sistēmām, kā arī no plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiskas krīzes un tiktu sasniegts mērķis nodrošināt grupas sabiedrību kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību. Ja Latvijas Banka uzskata, ka grupas noregulējums nav iespējams, tā savlaicīgi informē Eiropas Banku iestādi. (3) Grupas noregulējamības novērtējumu izskata noregulējuma kolēģijas. (4) Latvijas Banka izdod noteikumus, kuros nosaka prasības grupas noregulējamības novērtējumam. (5) Grupas noregulējamības novērtējumu atbilstoši šim pantam izstrādā vienlaikus ar grupas noregulējuma plānu. (6) Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, Latvijas Banka katras noregulējamās grupas noregulējamību novērtē atsevišķi. Šāds novērtējums tiek veikts papildus saskaņotam lēmumam par visas grupas noregulējuma plāna pieņemšanu atbilstoši šā likuma 15. pantā noteiktajai kārtībai. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 25.04.2024. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.) 18.1 pants. (1) Gadījumā, kad iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst saskaņā ar Kredītiestāžu likumu noteiktajai kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja to ievēro papildus katrai no Kredītiestāžu likuma 35.27 panta sestās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām prasībām, bet neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kad tā ņemta vērā papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 60. un 6 …