📄 Likuma teksts
Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.149
Rīgā 2002.gada 9.aprīlī (prot. Nr.15 11.§)
Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu
Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
3. panta trešās daļas 2. punktu un 17. panta pirmo daļu
(MK 26.05.2026. noteikumu Nr. 299 redakcijā)
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka vispārīgas radiācijas drošības un kodoldrošības prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.
2
(MK 26.05.2026. noteikumu Nr. 299 redakcijā)
1.1 Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:
1.11. aizsardzības pasākumi – pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut vai samazināt dozas, kuras varētu saņemt avārijas apstarošanas vai esošā apstarošanas situācijā. Aizsardzības pasākumi nav sanācijas pasākumi;
1.12. esošā apstarošanas situācija – situācija brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par apstarošanas kontroli, un kuras dēļ nav nepieciešams vai vairs nav nepieciešams veikt steidzamus pasākumus;
1.13. plānotas apstarošanas situācija – situācija, ko rada jonizējošā starojuma avota plānota ekspluatācija vai cilvēka darbība, kas izmaina apstarošanas ceļus, radot cilvēku vai apkārtējās vides apstarošanu vai potenciālu apstarošanu. Plānotas apstarošanas situācijas var ietvert gan normālu apstarošanu, gan potenciālu apstarošanu;
1.14. sanācijas pasākumi – jonizējošā starojuma avota izņemšana vai tā nozīmīguma (radioaktivitātes vai daudzuma) samazināšana, vai apstarošanas ceļu pārtraukšana, vai to ietekmes mazināšana, lai nepieļautu vai samazinātu dozas, kas tiktu saņemtas esošajā apstarošanas situācijā. Sanācijas pasākumi ir pasākumi stāvokļa uzlabošanai;
1.15. standartlīmenis – avārijas apstarošanas vai esošā apstarošanas situācijā efektīvās dozas vai ekvivalentās dozas līmenis vai īpatnējā radioaktivitāte (radioaktivitātes koncentrācija), kuru pārsniedzot nav pieņemami pieļaut apstarošanu, lai arī tas nav limits, ko nedrīkst pārsniegt. Aizsardzības optimizācijā piešķir prioritāti apstarošanai, kas pārsniedz standartlīmeni, un to turpina īstenot arī zem standartlīmeņa.
3
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)
2. Noteikumi neattiecas uz jonizējošā starojuma iedarbību uz audiem, orgāniem un cilvēka organismu kopumā vai uz vides objektiem (turpmāk - apstarošana), ko rada:
2.1. kālija izotops 40K cilvēka organismā;
2.2. kosmiskie stari zemes virsmas līmenī;
2.3. radionuklīdi zemes garozā.
4
3. Aizliegts izplatīt pārtikas produktus, dzīvnieku barību, rotaļlietas, rotaslietas, juvelierizstrādājumus un kosmētikas ražojumus, kam pievienotas radioaktīvās vielas vai kuri ir apstaroti, radot tajos radionuklīdus. Šādus pārtikas produktus, dzīvnieku barību, rotaļlietas, rotaslietas, juvelierizstrādājumus un kosmētikas ražojumus atļauts izmantot tikai zinātniskajā pētniecībā.
5
4. Lai optimizētu radiācijas drošību un kodoldrošību, vairākus jonizējošā starojuma avotus, kuri atrodas viena operatora īpašumā vai valdījumā esošā objektā vai objekta teritorijā (turpmāk operatora kontrolētā zona), uzskata par vienu jonizējošā starojuma avotu.
6
5. Ja persona konstatē, ka netiek ievērotas radiācijas drošības un kodoldrošības prasības, vai ir pamatotas aizdomas, ka tās tiek ievērotas daļēji, viņa informē par to attiecīgo darbu vadītāju un Radiācijas drošības centru (turpmāk - centrs).
7
2. Radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumi
6. Fiziskās un juridiskās personas, kas ir iesaistītas darbību veikšanā ar jonizējošā starojuma avotiem vai veic darbības jonizējošā starojuma avotu tuvumā, ievēro šādas radiācijas drošības un kodoldrošības prasības:
6.1. piesardzība, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;
6.2. pēc iespējas plašāka informācija par attiecīgajiem jonizējošā starojuma avotiem;
6.3. operatora kontrolētajā zonā noteikto radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumu (turpmāk - aizsardzības pasākumi) ievērošana;
6.4. ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītās informācijas apmaiņa starp visiem attiecīgās informācijas lietotājiem;
6.5. sagaidāmās apstarošanas no attiecīgā jonizējošā starojuma avota novērtēšana, ja tās varbūtību un lielumu iespējams iepriekš aprēķināt vai noteikt (turpmāk - paredzamā apstarošana). Paredzamo apstarošanu, kā arī apdraudējumu cilvēkiem un videi novērtēšanu nodrošina operators;
6.6. prioritāte aizsardzības pasākumiem, salīdzinot ar citiem pasākumiem operatora kontrolētajā zonā.
8
7. (Svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272)
9
8. (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
10
9. (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
11
9.1 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
12
9.2 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
13
9.3 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
14
9.4 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
15
9.5 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
16
9.6 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
17
9.7 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
18
9.8 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
19
9.9 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
20
9.10 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
21
9.11 (Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
22
10. Operatora kontrolētajā zonā nepieciešams vismaz viens radiācijas drošības eksperts. Pēc saskaņošanas ar centru operators var uzdot darbu vadītājam veikt radiācijas drošības eksperta funkcijas, ja operatora kontrolētajā zonā:
10.1. veic darbības ar radioaktīvajām vielām;
10.2. veic darbības ar jonizējošā starojuma iekārtām, kurām operatora civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālā summa ir lielāka par vismazāko normatīvajos aktos noteikto apdrošinājuma summu;
10.3. veic darbības ar desmit un vairāk jonizējošā starojuma iekārtām:
10.3.1. kurām ir vismazākā operatora civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālā summa;
10.3.2. kuru darbināšanā nav nepieciešama attiecīgā nodarbinātā tieša piedalīšanās;
10.4. (svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272).
23
(Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
11. Operatora kontrolētajā zonā nepieciešams vismaz viens radiācijas drošības eksperts, ja darbības ar kodolmateriāliem pastāvīgi veic vairāk nekā pieci nodarbinātie.
24
(Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
12. Operators izveido radiācijas drošības struktūrvienību vai radiācijas drošības un kodoldrošības struktūrvienību, kas ir atbildīga tikai par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, ja operatora kontrolētajā zonā:
12.1. veic darbības ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem;
12.2. veic darbības ar radioaktīvo vielu, kura atrodas hermētiski noslēgtā kapsulā vai ir cietā agregātstāvoklī un cieši saistīta, nepieļaujot radionuklīdu nokļūšanu vidē normālos lietošanas apstākļos (turpmāk - slēgtais starojuma avots), un kuras kopējā radioaktivitāte vairāk nekā vienu miljonu reižu pārsniedz Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.288 "Noteikumi par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja" noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk - normatīvajos aktos noteiktie limiti, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja);
12.3. veic darbības ar radioaktīvo vielu, kas nav slēgtais starojuma avots (turpmāk - vaļējais starojuma avots) un kuras kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 104 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, un pastāv vides, materiālu, virsmas vai cilvēku ārējā vai iekšējā piesārņojuma ar radioaktīvajām vielām (turpmāk - radioaktīvais piesārņojums) risks;
12.4. radiācijas avārijas gadījumā var būt apdraudēta cilvēku dzīvība. Radiācijas avārija ir neplānots gadījums, piemēram, ja nodarbinātais (arī māceklis un students, kas ir vecāks par 18 gadiem), kas operatora kontrolētajā zonā pastāvīgi vai īslaicīgi veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk - darbinieks), darbībā pieļāvis kļūdu, vai jonizējošā starojuma avota neplānota darbība, kuras sekas vai iespējamās sekas ir šajos noteikumos noteikto jonizējošā starojuma dozu limitu pārsniegšana vai tāda radioaktīvā piesārņojuma radīšana, kura dēļ attiecīgie limiti var tikt pārsniegti;
12.5. izmanto mobilās jonizējošā starojuma iekārtas, kurām operatora civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālā summa ir lielāka par vismazāko normatīvajos aktos par civiltiesisko apdrošināšanu noteikto apdrošinājuma summu;
12.6. izmanto desmit un vairāk jonizējošā starojuma iekārtu, kuru darbināšanā attiecīgie darbinieki piedalās tieši.
25
(Grozīts ar MK 04.11.2003. noteikumiem Nr.629)
13. Radiācijas drošības struktūrvienības un radiācijas drošības un kodoldrošības struktūrvienības sastāvā ir darbu vadītājs un radiācijas drošības eksperts vai medicīnas fizikas eksperts.
26
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 434 redakcijā)
14. Darbu vadītājs operatora kontrolētajā zonā:
14.1. ir atbildīgs par radiācijas drošības un kodoldrošības prasību ievērošanu;
14.2. iesaista visus darbiniekus aizsardzības pasākumu ieviešanā;
14.3. norīko darbiniekus, kuri atbild par konkrētajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;
14.4. ja radušies apstākļi, kas var negatīvi ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, nekavējoties nodrošina to izpēti un novēršanu.
27
15. Ja netiek izpildīta kāda no radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām, darbu vadītājs:
15.1. noskaidro pārkāpuma iemeslus, apstākļus un sekas;
15.2. veic atbilstošus aizsardzības pasākumus pārkāpuma izraisīto seku likvidēšanai, kā arī novērš šādu pārkāpumu atkārtošanos. Aizsardzības pasākumu izpildi finansē operators.
28
16. Lai nodrošinātu aizsardzības pasākumu izpildi, operators, sadarbojoties ar darbu vadītāju un, ja nepieciešams, konsultējoties ar radiācijas drošības ekspertu, izstrādā radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmu jonizējošā starojuma avota testēšanā, lietošanā, uzglabāšanā un pārbaudē (turpmāk – kvalitātes nodrošināšanas programma), kurā iekļauj prasības un to izpildes kontroli saistībā ar:
16.1. uzskaites un reģistrācijas ierakstiem, ierakstu identifikāciju, apkopošanu, indeksāciju, informācijas aktualizāciju un labošanu;
16.2. pasūtījumu un iepirkumu kontroli, arī piegādātāja novērtēšanu un izvēli, normatīvo aktu prasības iepirkumiem, prasības pasūtījumu un iepirkumu dokumentācijai un kvalitāti apliecinošajiem dokumentiem, kā arī iepirkumu pārbaudēm;
16.3. testēšanā lietojamiem mērinstrumentiem;
16.4. testēšanas iekārtām, to kalibrēšanu, regulēšanu un remontu;
16.5. testējamā materiāla un izstrādājumu marķēšanu;
16.6. pārbaužu un testēšanas pierakstiem;
16.7. neatbilstības kvalitātes prasībām atklāšanu un dokumentāciju;
16.8. neatbilstošo elementu marķēšanu, to izņemšanu no sistēmas un remontu vai aizvietošanu ar citiem elementiem;
16.9. darbinieku apmācību, arī apmācības programmu izveidošanu un darbinieku kvalifikācijas pārbaudēm;
16.10. pakalpojumu sniedzēju uzraudzīšanu;
16.11. regulārām no ekspluatācijas neatkarīgām pārbaudēm (pieaicinot attiecīgās institūcijas vai neatkarīgas iestādes ekspertus);
16.12. šo noteikumu 16.1.–16.11. apakšpunktā minēto prasību un to izpildes dokumentu sagatavošanu, apstiprināšanu, reģistrēšanu, uzskaiti, glabāšanu un arhivēšanu, kā arī grozījumiem tajos.
29
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 272 redakcijā)
17. Lai izpildītu kvalitātes nodrošināšanas programmā noteiktās prasības, operators paredz nepieciešamos finansu resursus aizsardzības pasākumu veikšanai un regulāri inventarizē un pārbauda materiālos resursus.
30
18. Centrs:
18.1. veicina iedzīvotāju izglītošanu par radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumiem un izplata informāciju par jaunākajām atziņām radiācijas drošības un kodoldrošības jomā;
18.2. kontrolē kvalitātes nodrošināšanas programmu izpildi;
18.3. piedalās radiācijas drošības ekspertu, medicīnas fizikas ekspertu un darbu vadītāju apmācībā;
18.4. nekavējoties sniedz konsultācijas un tehnisko palīdzību iedzīvotājiem, kuriem ir aizdomas, ka tie atraduši bezsaimnieka starojuma avotu. Bezsaimnieka starojuma avots ir slēgts starojuma avots, kurš nav pakļauts centra uzraudzībai un kontrolei tāpēc, ka nekad tāds nav bijis, vai tāpēc, ka ir pamests, nozaudēts, novietots nepareizā vietā, nozagts, nodots citam operatoram, par to noteiktā kārtībā nepaziņojot centram, vai nodots, neinformējot starojuma avota saņēmēju, un kura radioaktivitāte tā atrašanas brīdī ir lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja.
31
(Grozīts ar MK 07.03.2006. noteikumiem Nr. 188; MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
19. Operators kvalitātes nodrošināšanas programmu saskaņo ar centru. Papildu saskaņojums nepieciešams šādos gadījumos:
19.1. ja operators veic darbības ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, nepieciešams ar vietējo pašvaldību saskaņots plāns par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās, kā arī ar Drošības policiju saskaņots fiziskās aizsardzības pasākumu plāns un fiziskās aizsardzības projekts;
19.2. ja operators veic darbības ar lieljaudas jonizējošā starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte ir 106-109 reižu lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, operators izstrādā un saskaņo ar vietējo pašvaldību plānu par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās, kā arī izstrādā un saskaņo ar Drošības policiju fiziskās aizsardzības pasākumu plānu;
19.3. ja operators veic darbības ar vidējas jaudas vai lieljaudas jonizējošā starojuma iekārtu, kas nesatur radioaktīvās vielas un kuras radītā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir lielāka par 0,1 Sv/h. Šādā gadījumā ir nepieciešams ar Drošības policiju saskaņots fiziskās aizsardzības pasākumu plāns;
19.4. ja operators veic darbības ar vidējas jaudas jonizējošā starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte ir 103-106 reižu lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, operators izstrādā un saskaņo ar Drošības policiju fiziskās aizsardzības pasākumu plānu, kā arī izstrādā un saskaņo ar vietējo pašvaldību plānu par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās, ja veic darbības ar vaļējo starojuma avotu, vai informē pašvaldību par attiecīgajiem plāniem, ja veic darbības ar slēgto starojuma avotu.
32
(Grozīts ar MK 04.11.2003. noteikumiem Nr.629)
3. Jonizējošā starojuma dozu aprēķināšana
20. Absorbētā doza (D) ir masas vienībā absorbētā jonizējošā starojuma enerģija. Absorbētā doza ir vidējā jonizējošā starojuma doza audiem vai orgāniem un vides objektiem, tās mērvienība ir grejs (Gy), kas atbilst vienam džoulam uz vienu kilogramu.
33
21. Ekvivalentā doza (HT,R) ir absorbētā doza kādā atsevišķā orgānā vai audos (T) atbilstoši jonizējošā starojuma veidam (R) un enerģijas diapazonam (kvalitātei). Ekvivalento dozu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
HT,R = wRDT,R , kur
DT,R - absorbētā attiecīgā veida jonizējošā starojuma (R) doza audos vai atsevišķā orgānā (T);
wR - attiecīgā veida jonizējošā starojuma (R) ietekmes faktors attiecīgajam enerģijas diapazonam. Šo noteikumu 1.pielikumā noteikti wR lielumi.
34
22. Ja jonizējošā starojuma lauku veido dažādu veidu jonizējošais starojums ar atšķirīgiem wR lielumiem, kopējo ekvivalento dozu (HT) aprēķina, izmantojot šādu formulu:
35
23. Efektīvā doza (E) ir visu ķermeņa audu un orgānu ārējās apstarošanas (ja jonizējošā starojuma avots atrodas ārpus ķermeņa) un iekšējās apstarošanas (ja jonizējošā starojuma avots atrodas ķermeņa iekšpusē) ekvivalento dozu summa, ņemot vērā jonizējošā starojuma ietekmes faktoru uz audiem. Efektīvo dozu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
HT - audos vai orgānā (T) absorbētā ekvivalentā doza;
wT - jonizējošā starojuma ietekmes faktors uz audiem vai atsevišķiem orgāniem (T). Attiecīgie wT lielumi ir noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.
36
24. Paredzamā ekvivalentā doza (HT()) ir dozu integrālis laikposmā () no ekvivalentās dozas jaudas kādā atsevišķā orgānā vai audos (T). To aprēķina laika sprīdī t0, kad radionuklīdi no ārējās vides nokļuvuši cilvēka organismā. Aprēķinā izmanto šādu formulu:
HT(t) - ekvivalentās dozas jauda kādā atsevišķā orgānā vai audos (T) laikā t;
- laikposms gados, kas būs pagājis pēc radioaktīvo vielu uzņemšanas un kurā tiek veikta integrēšana. Ja nav zināms, pieņem, ka tas ir 50 gadu pieaugušajam, 70 - bērnam.
37
25. Paredzamā efektīvā doza (E()) ir paredzamā audu vai orgānu (T) ekvivalento dozu summa, kur katra jonizējošā starojuma doza reizināta ar atbilstošo audu vai orgānu ietekmes faktoru wT. Paredzamo efektīvo dozu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
- laikposms gados, kas ir pagājis pēc radioaktīvo vielu uzņemšanas un kurā tiek veikta summēšana.
38
26. Ekvivalentās dozas, efektīvās dozas, paredzamās ekvivalentās dozas un paredzamās efektīvās dozas mērvienība ir džouls uz kilogramu, tās nosaukums - zīverts (Sv).
39
27. Efektīvo dozu (ET), ko saņem konkrēta vecuma (g) persona, nosaka, izmantojot šādu formulu:
Eārējā - efektīvā doza no ārējās apstarošanas;
e (g)j,ing un e (g)j,inh - paredzamā efektīvā doza uz uzņemšanas vienību radionuklīdam j (Sv/Bq), ko uzņem caur gremošanas traktu vai ieelpo attiecīga vecuma (g) persona grupā;
Ij,ing un Ij,inh - caur gremošanas traktu vai ieelpojot uzņemtais radionuklīds j (Bq).
40
28. Paredzamo kopējo efektīvo dozu aprēķina, summējot ekvivalento dozu no ārējiem starojuma avotiem gada laikā un paredzamo ekvivalento dozu no radioaktīvo vielu iekšējas uzņemšanas, rēķinot to no visa radionuklīdu daudzuma, ko uzņem pieaugušais 50 gadu laikā, bērns - 70 gadu laikā. Paredzamo apstarošanos novērtē, izmantojot šajā nodaļā, 4.1. un 5.1.apakšnodaļā, 122.punktā un 2.pielikumā dotos lielumus.
41
(Grozīts ar MK 04.11.2003. noteikumiem Nr.629)
4. Jonizējošā starojuma dozu limiti
4.1. Jonizējošā starojuma dozu limiti darbiniekiem un 16 līdz 18 gadu veciem mācekļiem un studentiem
29. (Svītrots ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 292)
42
30. Papildus efektīvās dozas pamatlimitam (20 mSv gadā) darbiniekam ir šādi ekvivalentās dozas pakārtotie limiti:
30.1. ekvivalentā doza acs lēcai – 20 mSv vai 100 mSv jebkuros piecos secīgos gados, ievērojot maksimālo dozu – 50 mSv vienā gadā;
30.2. ekvivalentā doza jebkurai 1 cm2 lielai ādas virsmai - 500 mSv gadā;
30.3. ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm - 500 mSv gadā.
43
(Grozīts ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 272)
31. (Svītrots ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 292)
44
32. Papildus efektīvās dozas pamatlimitam 16 līdz 18 gadu veciem mācekļiem un studentiem ir šādi ekvivalentās dozas pakārtotie limiti:
32.1. ekvivalentā doza acs lēcai – 15 mSv gadā;
32.2. ekvivalentā doza jebkurai 1 cm2 lielai ādas virsmai – 150 mSv gadā;
32.3. ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm – 150 mSv gadā.
45
(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 292 redakcijā)
33. Atbilstoši paredzamajai apstarošanai darbu vadītājs sadala darbiniekus divās kategorijās:
33.1. A kategorija – tie apstarošanai pakļautie darbinieki, kuru paredzamā efektīvā doza var pārsniegt 6 mSv gadā vai ekvivalentā doza acs lēcai var būt lielāka par 15 mSv gadā, vai ekvivalentā doza ādai, plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm var būt lielāka par 150 mSv gadā;
33.2. B kategorija – tie apstarošanai pakļautie darbinieki, kuri nav klasificēti kā A kategorijas darbinieki.
46
(Grozīts ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 292)
34. Papildus šo noteikumu 33.2.apakšpunktā noteiktajam B kategorijā iedala šādas personas:
34.1. nodarbinātie, kuri neveic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, bet kuriem regulāri veic radioloģisko izmeklēšanu, lai atklātu prettiesiskus nodarījumus attiecībā uz darba devēja mantu, - ja tas paredzēts darba līgumā un ir saņemta attiecīgās arodbiedrības piekrišana;
34.2. personas, kurām veic radiodiagnostiskas procedūras tiesu medicīniskās ekspertīzes vai apdrošināšanas vajadzībām, lai atklātu prettiesisku darbību.
47
4.2. Jonizējošā starojuma dozu limiti īpaši atļautā darbinieku apstarošanā
35. Īpaši atļauta apstarošana ir plānveida apstarošana, ja kādu specifisku darbību veikšanai darbiniekam paredzēts pārsniegt efektīvās dozas pamatlimitu (20 mSv gadā), vai apstarošana radiācijas avārijas gadījumā, lai glābtu cilvēku dzīvību, aizkavētu daudzu iedzīvotāju apstarošanu vai saglabātu lielas materiālās vērtības.
48
36. Īpaši atļautā apstarošana nedrīkst būt ilgāka par pieciem gadiem.
49
37. Īpaši atļautai apstarošanai var pakļaut tikai A kategorijas darbiniekus.
50
38. Īpaši atļautas apstarošanas nepieciešamību darbu vadītājs pamato un saskaņo ar attiecīgo darbinieku vai viņa pārstāvi.
51
39. Katrā konkrētajā specifisku darbu gadījumā, ja īpaši atļautas apstarošanas nepieciešamība ir pamatota (izņemot radiācijas avārijas), centrs kopīgi ar Veselības ministrijas pilnvarotas darbinieku, mācekļu un studentu veselības aprūpes ārstniecības iestādes (turpmāk - ārstniecības iestāde) sertificētu arodslimību ārstu var atļaut darbiniekam uz noteiktu laiku pārsniegt efektīvās dozas pamatlimitu (20 mSv gadā) attiecīgo specifisko darbu veikšanai, ja jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 50 mSv attiecīgajā gadā un 100 mSv gadā piecus gadus pēc kārtas.
52
(Grozīts ar MK 04.11.2003. noteikumiem Nr.629)
40. Īpaši atļautai apstarošanai aizliegts pakļaut tos A kategorijas darbiniekus, kuri piecos iepriekšējos gados jau ir saņēmuši jonizējošā starojuma dozu, kas ir lielāka par 100 mSv gadā.
53
41. Darbu vadītājs var atļaut darbiniekam radiācijas avārijas vai tās seku likvidēšanas laikā saņemt papildu jonizējošā starojuma dozu līdz 50 mSv apstarošanas reizē. Apstarošanu virs 50 mSv apstarošanas reizē var pieļaut izņēmuma kārtā, lai glābtu cilvēku dzīvības, ja papildus saņemtā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 200 mSv apstarošanas reizē.
54
42. Operators nodrošina darbinieku informēšanu par īpaši atļautas apstarošanas risku un nepieciešamo aizsardzību, kā arī nodrošina, lai jonizējošā starojuma dozas un apstarošanai pakļauto darbinieku skaits attiecīgajos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos ir iespējami minimāls.
55
4.3. Jonizējošā starojuma dozu limiti iedzīvotājiem
43. Efektīvās dozas pamatlimits iedzīvotājiem nedrīkst pārsniegt 1 mSv gadā, neieskaitot apstarojumu no dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem un medicīniskās apstarošanas laikā.
56
44. Papildus efektīvās dozas pamatlimitam (1 mSv gadā) iedzīvotājiem ir šādi ekvivalentās dozas pakārtotie limiti:
44.1. ekvivalentā doza acs lēcai - 15 mSv gadā;
44.2. ekvivalentā doza jebkurai 1 cm2 lielai ādas virsmai - 50 mSv gadā;
44.3. ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm - 50 mSv gadā.
57
45. Ja ar aizsardzības pasākumiem nav iespējams novērst iedzīvotāju pastiprinātu apstarošanu (arī radiācijas avārijas gadījumā), efektīvās dozas pamatlimitu iedzīvotājiem (1 mSv gadā) var pārsniegt, bet jonizējošā starojuma doza nedrīkst būt lielāka par 5 mSv gadā un vidējā jonizējošā starojuma doza nedrīkst pārsniegt 1 mSv gadā piecus gadus pēc kārtas.
58
5. Darbinieku, mācekļu un studentu aizsardzība pret jonizējošo starojumu
5.1. Paredzamās apstarošanas novērtēšana
46. Pirms darbinieks, māceklis vai students uzsāk darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, darbu vadītājs izvērtē paredzamās apstarošanas raksturu un lielumu un nosaka atbilstošus darbinieka, mācekļa vai studenta aizsardzības pasākumus.
59
47. Paredzamā efektīvā doza ir noteikta:
47.1. šo noteikumu 3.pielikumā - iedzīvotājiem, mācekļiem un studentiem, radionuklīdus (izņemot radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdus) uzņemot ar pārtiku vai ūdeni, 4.pielikumā - iedzīvotājiem, mācekļiem un studentiem, radionuklīdus (izņemot radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdus) ieelpojot;
47.2. šo noteikumu 5.pielikumā - darbiniekiem, radionuklīdus (izņemot radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdus) ieelpojot un uzņemot ar pārtiku vai ūdeni.
60
48. Šo noteikumu 6.pielikumā noteikti koeficienti (f1) ķīmisko elementu savienojumu pārnesei pa zarnu traktu, darbiniekiem un iedzīvotājiem uzņemot tos ar pārtiku vai ūdeni. Šo noteikumu 7.pielikumā ir noteikti koeficienti (f1) ķīmisko elementu savienojumu pārnesei pa zarnu traktu, darbiniekiem tos ieelpojot.
61
49. Lai novērtētu apstarošanu, ko rada radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdi, piemēro šādus nosacītus efektīvās dozas pārrēķina koeficientus uz paredzamās apstarošanas ar alfa enerģiju vienību (Sv uz J·h·m-3):
49.1. 222Rn mājās - 1,1;
49.2. 222Rn darbā - 1,4;
49.3. 220Rn darbā - 0,5.
62
50. Paredzamā alfa enerģija ir kopējā alfa enerģija, ko izstaro 222Rn un 220Rn meitas nuklīdi radioaktīvajā sabrukšanā, 222Rn meitas nuklīdiem sabrūkot līdz 210Pb un 220Rn meitas nuklīdiem - līdz stabilajam 208Pb. Kopējās alfa enerģijas mērvienība ir džouls (J), bet jonizējošā starojuma dozas jaudas mērvienība, ko rada šo radionuklīdu noteikta koncentrācija gaisā, ir J·h·m-3.
63
51. Šo noteikumu 8.pielikumā noteikta paredzamā efektīvā doza darbiniekiem un iedzīvotājiem, ieelpojot šķīstošas vai ķīmiski aktīvas gāzes un tvaikus.
64
52. Šo noteikumu 9.pielikumā noteikta efektīvās dozas jauda darbinieku un iedzīvotāju apstarojumam no inertajām gāzēm.
65
5.2. Zonu klasifikācija, norobežošana un marķēšana
53. Operatora kontrolēto zonu darbu vadītājs sadala zonās un apakšzonās atbilstoši novērtētajai paredzamajai jonizējošā starojuma dozai gadā un radiācijas avārijas iespējamām sekām.
66
54. Operatora kontrolētajā zonā ir šādas zonas:
54.1. kontroles zona - teritorija ap katru jonizējošā starojuma avotu vai ap kompaktā teritorijā esošu jonizējošā starojuma avotu grupu, kurā jonizējošā starojuma doza var pārsniegt 2 mSv gadā;
54.2. pārraudzības zona - teritorija ārpus kontroles zonas, kurā jonizējošā starojuma doza var pārsniegt efektīvās dozas pamatlimitu 1 mSv gadā.
67
(Grozīts ar MK 04.11.2003. noteikumiem Nr.629)
55. Nosakot zonu un apakšzonu robežas, ņem vērā telpas, ēkas vai teritorijas fiziskās robežas.
68
56. Kontroles zona ir paredzēta, lai:
56.1. kontrolētu apstarošanu, kas tiek saņemta no jonizējošā starojuma avota normālos ekspluatācijas apstākļos;
56.2. novērstu radioaktīvo piesārņojumu;
56.3. novērstu vai ierobežotu paredzamo apstarošanu.
69
57. Kontroles zonā ievēro šādas prasības:
57.1. tā ir norobežota, un iekļūšana kontroles zonā un izkļūšana no tās notiek darbu vadītāja rakstiski noteiktajā kārtībā;
57.2. ja kontroles zonā ir apakšzonas ar būtiski atšķirīgām prasībām radiācijas drošībai un kodoldrošībai, darbu vadītājs nosaka apakšzonu robežu šķērsošanas kārtību.
70
58. Ja nepieciešams, operators izveido kontroles zonā vienu vai vairākas apakšzonas:
58.1. radiācijas teritorija - telpa vai teritorija, kurā darbinieks var saņemt jonizējošo starojumu, kas ir lielāks par 0,05 mSv/h. Apakšzonas marķējumā izmanto radiācijas brīdinājuma zīmi ar vārdiem "KONTROLES ZONA. RADIĀCIJAS TERITORIJA";
58.2. augstas radiācijas teritorija - telpa vai teritorija, kurā darbinieks var saņemt jonizējošo starojumu, kas ir lielāks par 0,1 mSv/h. Apakšzonas marķējumā izmanto radiācijas brīdinājuma zīmi ar vārdiem "KONTROLES ZONA. AUGSTAS RADIĀCIJAS TERITORIJA";
58.3. ļoti augstas radiācijas teritorija - telpa vai teritorija, kurā darbinieks var saņemt jonizējošo starojumu, kas ir lielāks par 5 mSv/h. Apakšzonas marķējumā izmanto radiācijas brīdinājuma zīmi ar vārdiem "KONTROLES ZONA. ĻOTI AUGSTAS RADIĀCIJAS TERITORIJA";
58.4. citas apakšzonas, ja ir nepieciešams izmantot atšķirīgus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.
71
59. Vietu kontroles zonā, kur lieto vai uzglabā radioaktīvo materiālu, marķē ar radiācijas brīdinājuma zīmi (radiācijas simbols un vārdi "RADIOAKTĪVIE MATERIĀLI"). Ja radioaktīvie materiāli uzglabāšanas vietā atrodas ilgāk par piecām dienām, uzglabāšanas vietas izvēli un aprīkojumu saskaņo ar centru.
72
60. Pārraudzības zonā kontrolē radioaktīvo piesārņojumu un jonizējošo starojumu, lai novērtētu kvalitātes nodrošināšanas programmas efektivitāti un paredzamo apstarošanu radiācijas avārijas gadījumā.
73
61. Operators nodrošina:
61.1. pārraudzības zonas, kontroles zonas un, ja nepieciešams, apakšzonu atdalīšanu ar barjerām;
61.2. pārraudzības zonas, kontroles zonas un apakšzonu marķēšanu, norādot zonas un apakšzonas veidu un jonizējošā starojuma dozas jaudu;
61.3. kontrolētu iekļūšanu zonās un apakšzonās un izkļūšanu no tām, kā arī apstākļus, kas nepieļauj nepiederošu personu iekļūšanu zonās un apakšzonās.
74
62. Darbu vadītājs:
62.1. sagatavo darbinieka darba vietu atbilstoši sadalījumam zonās un apakšzonās, ņemot vērā paredzamās apstarošanas varbūtību, jonizējošā starojuma avota raksturu, riska lielumu, aizsardzības pasākumu prasības un iespējamo radiācijas avāriju raksturu un apjomu;
62.2. nodrošina pārraudzības zonas un kontroles zonas, kā arī apakšzonu (ja tādas ir) atbilstošu uzraudzību;
62.3. izstrādā instrukcijas atbilstoši paredzamās apstarošanas varbūtībai un veicamajām darbībām pārraudzības zonā un kontroles zonā, kā arī apakšzonās (ja tādas ir);
62.4. organizē radiācijas monitoringu pārraudzības zonā un kontroles zonā, kā arī apakšzonās (ja tādas ir).
75
5.3. Darbinieku, mācekļu un studentu veselības aprūpe
63. Operators nodrošina darbiniekiem šādu veselības aprūpi:
63.1. medicīniskā izmeklēšana pirms darbinieka pieņemšanas darbā;
63.2. medicīniskā izmeklēšana pirms darbinieka iedalīšanas A vai B kategorijā, lai noteiktu darbinieka atbilstību amatam;
63.3. obligātās veselības pārbaudes, lai noteiktu darbinieka atbilstību attiecīgo darba pienākumu izpildei.
76
64. Operators nodrošina mācekļu un studentu veselības aprūpi - medicīnisko izmeklēšanu, pirms māceklis vai students uzsāk apmācības kursu operatora kontrolētajā zonā.
77
65. A kategorijas darbinieku veselības stāvokli pārbauda vismaz reizi gadā, bet B kategorijas darbinieku veselības stāvokli - vismaz reizi divos gados, lai noteiktu darbinieka atbilstību attiecīgo darba pienākumu izpildei.
78
66. Uzsākot darbinieka, mācekļa vai studenta veselības pārbaudi, ārstniecības iestāde pieprasa izrakstu no viņa ambulatorā vai stacionārā slimnieka medicīniskās kartes, kurā ir ietverta visa zināmā agrāk saņemtā apstarošana darba vietā, kā arī medicīniskā apstarošana, ja tāda bijusi, kā arī darba vides radiācijas monitoringa novērtējumu.
79
67. Attiecībā uz darbinieka, mācekļa vai studenta piemērotību attiecīgajam darbam izmanto šādu medicīnisko klasifikāciju:
67.1. veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam ar jonizējošā starojuma avotiem;
67.2. veselības stāvoklis atbilst darbam ar jonizējošā starojuma avotiem, ja tiek ievēroti norādītie nosacījumi;
67.3. veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam ar jonizējošā starojuma avotiem.
80
68. Ja darbiniekam konstatētas arodslimības pazīmes vai ar veikto darbu saistīta vispārēja rakstura saslimšana un viņš beidzis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ārstniecības iestāde turpina viņa veselības aprūpi tik ilgi, cik nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgās personas veselību. Minētajā gadījumā izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudi, turpina segt darba devējs.
81
69. Informācijā par darbinieka veselības pārbaudēm ietver:
69.1. darbības veidu ar jonizējošā starojuma avotiem;
69.2. veselības pārbaužu rezultātus pirms pieņemšanas darbā vai iedalīšanas A vai B kategorijā;
69.3. obligāto veselības pārbaužu rezultātus;
69.4. saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu.
82
70. Informāciju par darbinieka veselības pārbaudēm ārstniecības iestāde saglabā, līdz persona sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 45 gadus pēc darbības ar jonizējošā starojuma avotiem izbeigšanas. Pēc minētā termiņa beigām attiecīgo informāciju nodod arhīvā likumā "Par arhīviem" noteiktajā kārtībā.
83
71. Ja darbiniekam ir pārsniegts efektīvās dozas pamatlimits (20 mSv gadā) vai ekvivalentās dozas pakārtotais limits gada laikā, operators nodrošina attiecīgā darbinieka ārpuskārtas veselības pārbaudi un, ja tiek konstatētas arodslimības pazīmes vai ar veikto darbu saistīta vispārēja rakstura saslimšana, - attiecīgu ārstēšanu. Minētajā gadījumā, kā arī jebkurā gadījumā, kad konstatēta arodslimība, nepieciešama ārstniecības iestādes ārsta atļauja, lai turpinātu darbu ar jonizējošā starojuma avotiem.
84
72. Ja notikusi radiācijas avārija:
72.1. operators nodrošina radiācijas avārijas laikā apstaroto darbinieku, mācekļu un studentu speciālas veselības pārbaudes;
72.2. ārstniecības iestāde, ja nepieciešams, likvidē vai maksimāli samazina iekšējo radioaktīvo piesārņojumu;
72.3. operators, ņemot vērā ārstniecības iestādes ārsta norādījumus, nodrošina medikamentu pieejamību, kā arī veic citas nepieciešamās darbības apstaroto darbinieku, mācekļu un studentu veselības aprūpei.
85
5.4. Darbinieku, mācekļu un studentu aizsardzības pasākumu novērtēšana un īstenošana
73. Lai nodrošinātu darbinieku, mācekļu un studentu aizsardzību pret jonizējošo starojumu, kā arī lai nepieļautu radiācijas avārijas, operators:
73.1. nodrošina darbinieku, mācekļu un studentu apstarošanas kontroli un uzskaiti operatora kontrolētajā zonā;
73.2. norīko pietiekamu skaitu apmācītu darbinieku darbiem ar jonizējošā starojuma avotiem;
73.3. nodrošina darbu vadītāja un darbinieku attiecīgu apmācību un instruktāžu, lai visi darbinieki, mācekļi un studenti tiktu informēti par radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām un apmācīti aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;
73.4. nodrošina darbinieku, mācekļu un studentu informēšanu par iespējamo kaitējumu veselībai, ko var izraisīt darbs ar jonizējošā starojuma avotiem;
73.5. nodrošina darbinieču papildu informēšanu par iespējamo kaitējumu viņu reproduktīvajai veselībai un jonizējošā starojuma ietekmi uz grūtniecību;
73.6. nodrošina jonizējošā starojuma avota apkalpošanas un darbu izpildes instrukcijas izstrādāšanu, apstiprināšanu un izsniegšanu darbiniekiem;
73.7. kontrolē un reģistrē katra darbinieka, mācekļa un studenta sagatavotību viņam uzdoto darbu izpildei;
73.8. nodrošina uzskaites un pārbaužu žurnālu un citu ar jonizējošā starojuma avotiem saistītu dokumentu noformēšanu un glabāšanu, kā arī iespēju pārbaudīt aizsardzības pasākumu izpildi;
73.9. aptur darbību ar jonizējošā starojuma avotu, ja atklāts tā defekts vai normatīvo aktu pārkāpums darbībā ar jonizējošā starojuma avotiem, un novērš attiecīgos trūkumus.
86
74. Operators ir atbildīgs par darbinieku apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Darbinieku, mācekļu un studentu aizsardzības pasākumus pret jonizējošo starojumu nosaka darbu vadītājs.
87
75. Operators nodrošina darbiniekam, kuru paredzēts iekļaut radiācijas avārijas seku likvidēšanas darbos, atbilstošu informāciju, instrukcijas un sagatavotību.
88
76. Lai novērtētu aizsardzības pasākumu izpildes kvalitāti un efektivitāti, operators nodrošina:
76.1. radiācijas drošībai un kodoldrošībai izmantojamo aizsargierīču, palīgierīču un materiālu efektivitātes, kā arī to darbderīguma un pareizas izmantošanas regulāras pārbaudes;
76.2. jonizējošā starojuma avotu konstrukcijas un izvietojuma novērtējumu;
76.3. jauna vai modificēta jonizējošā starojuma avota darbderīguma apstiprināšanu;
76.4. tehnikas efektivitātes pārbaudi;
76.5. mērinstrumentu regulāru kalibrēšanu, kā arī to darbderīguma un pareizas izmantošanas regulāras pārbaudes.
89
6. Radiācijas drošības un kodoldrošības prasības jonizējošā starojuma avotam
6.1. Prasības jonizējošā starojuma avota konstrukcijai
77. Aizliegts Latvijā ievest un izmantot jonizējošā starojuma avotus, kas nav sertificēti vai citādi atļauti lietošanai Latvijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, kad jonizējošā starojuma avots tiek ievests testēšanai, lai pārliecinātos par tā lietošanas iespējām Latvijā.
90
78. Jonizējošā starojuma avotu projektē tā, lai to nevarētu izmantot citiem mērķiem, kas varētu palielināt cilvēku apstarošanās risku vai radīt vides radioaktīvo piesārņojumu.
91
79. Par jonizējošā starojuma avota ražotāju uzskatāms operators, kurš ražo jonizējošā starojuma avotu.
92
(MK 07.03.2006. noteikumu Nr.188 redakcijā)
80. Jonizējošā starojuma avota ražotājs ir atbildīgs par jonizējošā starojuma avota drošumu. Ražotāja pienākums ir:
80.1. ražot drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu jonizējošā starojuma avotu;
80.2. veikt visus piesardzības pasākumus jonizējošā starojuma avota drošuma garantēšanai (piemēram, jonizējošā starojuma avota marķēšana un paraugu pārbaude, par jonizējošā starojuma avotu iesniegto sūdzību pārbaude, jonizējošā starojuma avota izņemšana no apgrozības).
93
(Grozīts ar MK 07.03.2006. noteikumiem Nr.188)
81. Jonizējošā starojuma avota ražotājs, projektējot un izgatavojot jonizējošā starojuma avotu, ņem vērā attiecīgā avota iespējamos ekspluatācijas apstākļus un, ja nepieciešams, nodrošina iespēju lietot arī papildu individuālos aizsardzības līdzekļus.
94
82. Jonizējošā starojuma avota ražotājs, projektējot un izgatavojot jonizējošā starojuma avotu, nodrošina, lai:
82.1. būtu iespējams nekavējoties konstatēt jonizējošā starojuma avota bojājumu, kas var radīt neplānotu apstarošanu;
82.2. atsevišķs sistēmas sastāvdaļas bojājums nevarētu radīt neplānotu apstarošanu;
82.3. būtu līdz minimumam samazināta neplānota apstarošana darbinieka darbības kļūdas dēļ;
82.4. tiktu novērsta iespēja jonizējošā starojuma iekārtas daļu aizsērēšanai no ārpuses;
82.5. jonizējošā starojuma avotu būtu viegli attīrīt no radioaktīvā piesārņojuma;
82.6. jonizējošā starojuma avota regulēšanas un tehniskās apkopes vietas būtu izvietotas ārpus jonizējošā starojuma ietekmes zonas (ja tas ir iespējams);
82.7. bieži maināmie jonizējošā starojuma avota elementi būtu viegli un droši nomaināmi;
82.8. jonizējošā starojuma avota konstrukcijā lietotie materiāli, kā arī izstrādājumi, kurus izmanto vai rada šis avots, būtu droši.
95
83. Jonizējošā starojuma avota ražotājs nodrošina:
83.1. ar kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem pret jonizējošo starojumu un tādu speciālo aprīkojumu un piederumiem, lai būtu iespējams jonizējošā starojuma iekārtu regulēt, uzturēt darba kārtībā un lietot bez apstarošanās riska;
83.2. jonizējošā starojuma avota un tā sastāvdaļu drošu darbināšanu;
83.3. lai jonizējošā starojuma avots būtu projektēts vai iesaiņots tā, ka to var uzglabāt droši un bez bojājumiem, un lai tas būtu pietiekami stabils.
96
84. Jonizējošā starojuma iekārtu projektē un izgatavo tā, lai:
84.1. to varētu iedarbināt tikai ar iedarbināšanai paredzētajām vadības ierīcēm un jonizējošā starojuma avota kontroles ierīces nekavējoties brīdinātu par novirzēm iekārtas darbībā;
84.2. tā būtu piemērota paredzēto funkciju veikšanai un droši noregulējama, un remontējama atbilstoši ražotāja norādījumiem, neradot radiācijas avārijas visā iekārtas lietošanas laikā (arī salikšanas un izjaukšanas fāzē), pat ja radiācijas avārijas risks rodas iespējamā ārkārtas gadījumā;
84.3. brīdinājuma ierīces un signālierīces nevarētu nejauši sabojāt.
97
85. Jonizējošā starojuma avotu aprīko ar vienu vai vairākām radiācijas avārijas apstādināšanas ierīcēm, lai nodrošinātu jonizējošā starojuma iekārtas apstādināšanu, ja notiek radiācijas avārija, un novērstu reālas vai draudošas briesmas.
98
86. Lieljaudas jonizējošā starojuma iekārtās, kuru kopējā radioaktivitāte ir 106-109 reižu lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, vai kuru radītā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir lielāka par 10 Sv/h:
86.1. nodrošina vismaz divas neatkarīgas apstādināšanas ierīces, kuras ir dominējošas attiecībā pret iedarbināšanas ierīcēm;
86.2. drošības blokatoru konstrukcijā lieto fiziskās aizsardzības sistēmas - kodus un atslēgas, kas garantē, ka, veicot iekārtas remontdarbus vai kalibrēšanu, jonizējošā starojuma avota ekspluatācija ar atslēgtu bloķēšanu ir iespējama tikai darbinieku tiešā kontrolē, izmantojot bloķēšanai divas savstarpēji neatkarīgas sistēmas, kuru atslēgšanu veic divi darbinieki vienlaicīgi.
99
87. Lai novērstu bīstamu situāciju rašanos, jonizējošā starojuma avota vadības ierīci atbilstoši marķē. To projektē un izgatavo tā, lai:
87.1. attiecīgā ierīce būtu droša, ērta, pasargāta no ārējo faktoru iedarbības un bez ārējā spēka iedarbības to vadīt nebūtu iespējams;
87.2. vadības ierīces lietošanā cilvēka radīto kļūdu varbūtība būtu minimāla;
87.3. kļūda vadības ierīces lietošanā neradītu bīstamu situāciju;
87.4. vadības ierīces lietošana būtu vienkārša, nepārprotama un atbilstīga paredzētajam mērķim.
100
6.2. Prasības jonizējošā starojuma avota ekspluatācijai un apkopei
88. Jonizējošā starojuma avota piegādātājs ir operators, kas, veicot komercdarbību, pārdod, piegādā vai citādi izplata jonizējošā starojuma avotus, neietekmējot to drošību, kā arī radiācijas drošību un kodoldrošību.
101
(Grozīts ar MK 07.03.2006. noteikumiem Nr.188)
89. Jonizējošā starojuma avota piegādātājs nedrīkst pārdot, piegādāt vai citādi izplatīt jonizējošā starojuma avotu, ja tas neatbilst radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām, kā arī tādu jonizējošā starojuma avotu, par kura drošumu piegādātajam nav pietiekamas informācijas.
102
90. Izvēloties vietu jonizējošā starojuma avotam, operators ņem vērā faktorus, kas var ietekmēt:
90.1. jonizējošā starojuma avota drošību;
90.2. darbinieku, mācekļu, studentu un iedzīvotāju apstarošanu.
103
91. Izvēloties vietu vaļējam starojuma avotam, kura kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 103 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, un slēgtajam starojuma avotam, kura kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 106 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, operators ņem vērā:
91.1. parametrus, kuri var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību;
91.2. parametrus, kurus var ietekmēt jonizējošā starojuma avots;
91.3. plānu par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās.
104
92. Pirms uzsākt darbības ar jonizējošā starojuma avotu, operators veic sagatavošanās darbus, lai:
92.1. pēc iespējas novērstu radiācijas avāriju, kura varētu notikt attiecīgajos darbu izpildes apstākļos;
92.2. varētu ierobežot jebkuras radiācijas avārijas (ja tā tomēr ir notikusi) sekas;
92.3. būtu ieviesta attiecīga procedūra, kura nodrošina jonizējošā starojuma avotu un jebkuru iespējamo radiācijas avāriju kontroli;
92.4. būtu iespējams regulāri veikt radiācijas drošības un kodoldrošības pārbaudes un testus attiecīgajai sistēmai, elementam un iekārtai un laikus konstatēt jebkuras pārmaiņas, kas var radīt neplānotus apstākļus, darba raksturlielumu pasliktināšanos un darba vides riska palielināšanos;
92.5. visur, kur tas iespējams, būtu automātiskā sistēma jonizējošā starojuma kūļa atvienošanai vai jonizējošā starojuma avota starojuma mazināšanai tad, ja ekspluatācijas apstākļi vairs neatbilst noteiktajam darba režīmam;
92.6. ar ātri reaģējošu sistēmu palīdzību būtu iespējams atklāt neplānotus ekspluatācijas apstākļus, kas var būtiski ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, un laikus veikt aizsardzības pasākumus.
105
93. Operators nodrošina:
93.1. jonizējošo starojumu ģenerējošo jonizējošā starojuma iekārtu apgādi ar jonizējošā starojuma kūļa iedarbināšanas un atvienošanas indikatoriem un kontroles un kolimēšanas mehānismiem;
93.2. jonizējošā starojuma avota apgādi ar bloķējošām ierīcēm, kuras nepieļauj jonizējošā starojuma iekārtas netīšu iedarbināšanu;
93.3. jonizējošā starojuma avota apgādi ar aizsargierīcēm pret izkliedēto jonizējošo starojumu;
93.4. radiogrāfiskās iekārtas apgādi ar ierīcēm, kuras automātiski atvieno jonizējošo starojumu pēc noteikta laika vai noteiktas jonizējošā starojuma dozas sasniegšanas;
93.5. iekārtā esošo jonizējošā starojuma avotu automātisku pārvietošanu no darba stāvokļa uz glabāšanas stāvokli, ja tiek pārtraukta strāvas piegāde, un kūļa kontroles mehānisma atkārtotu iedarbināšanu tikai no iekārtas vadības pults.
106
94. Operators ir atbildīgs par daudzpakāpju aizsardzības sistēmas izveidošanu jonizējošā starojuma avotiem atbilstoši paredzamās apstarošanas lielumam un varbūtībai, lai jonizējošā starojuma avota darbības kļūdas vienā līmenī tiktu kompensētas vai koriģētas nākamajos aizsardzības līmeņos. Daudzpakāpju aizsardzības sistēmas mērķis ir:
94.1. novērst radiācijas avāriju, kura var radīt neplānotu apstarošanu;
94.2. ja radiācijas avārija, kas radījusi neplānotu apstarošanu, tomēr notikusi, mazināt tās sekas;
94.3. atjaunot jonizējošā starojuma avotu drošu lietošanu pēc radiācijas avārijas.
107
95. Jonizējošā starojuma avotu uzglabā darba telpās vai īpaši noteiktās glabātavās, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu konteinera uzglabāšanas vietai un jonizējošā starojuma avotiem. Ja ir nepieciešams uzglabāt:
95.1. slēgto starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte 103 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, uzglabā konteinerā, kas nepieļauj nekādu neatļautu darbību ar attiecīgo jonizējošā starojuma avotu;
95.2. vaļējo starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte 103 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, uzglabā konteinerā, kas nepieļauj radioaktīvā satura noplūdi nevienā no iespējamiem uzglabāšanas apstākļiem.
108
96. Operators nodrošina jonizējošā starojuma avotu uzglabāšanu vietās, kur nav iespējama citu materiālu uzliesmošana, kā arī veic nepieciešamos ugunsdrošības pasākumus, ņemot vērā teritorijas īpatnības, kur jonizējošā starojuma avotu uzglabā vai lieto, un jonizējošā starojuma avota drošības lapā minētās prasības.
109
97. Jonizējošā starojuma avotus aizliegts uzglabāt kartona iepakojumā.
110
98. Jonizējošā starojuma avotus uzglabā ugunsdrošā attālumā no viegli uzliesmojoša materiāla.
111
99. Uzstādot jonizējošā starojuma iekārtu, operators nodrošina, lai no iekārtas galvenās vadības vietas varētu pārredzēt jonizējošā starojuma iekārtu. Ja tas nav iespējams, operators nodrošina, lai pirms jonizējošā starojuma iekārtas iedarbināšanas būtu redzami vai dzirdami brīdinājuma signāli un darbinieki vai citas personas, ko var apdraudēt attiecīgā iekārta, pēc attiecīgo brīdinājuma signālu iedarbošanās varētu laikus atstāt bīstamo zonu vai veikt citus aizsardzības pasākumus.
112
100. Operators un darbu vadītājs nekavējoties veic nepieciešamos radiācijas drošības pasākumus un izmeklēšanu šādos gadījumos:
100.1. ja kāds jonizējošā starojuma avota ekspluatācijas parametrs, kuram ir saistība ar radiācijas drošību un kodoldrošību, pārsniedz pieļaujamo līmeni vai neatbilst paredzētajiem ekspluatācijas apstākļiem;
100.2. ja notiek radiācijas avārija, kura var radīt jonizējošā starojuma dozu limitu pārsniegšanu.
113
101. Operators nodrošina:
101.1. jonizējošā starojuma iekārtas metālkonstrukciju un metinājumu savienojumu stāvokļa kontroli vismaz reizi gadā, lai laikus atklātu defektus, kuri var apdraudēt attiecīgās iekārtas drošu lietošanu, piemēram, plaisas, deformācijas, sieniņu biezuma pārmaiņas korozijas dēļ;
101.2. metālkonstrukciju stāvokļa kontroli vairākas reizes gadā, ja jonizējošā starojuma iekārtu izmanto tādos apstākļos, kuros darba vide negatīvi ietekmē attiecīgo iekārtu;
101.3. lai jonizējošā starojuma avota regulēšanas, apkopes, remonta un citu servisa operāciju laikā jonizējošā starojuma avots netiktu darbināts (ja tas ir iespējams). Minētās servisa operācijas veic tikai atbilstoši pilnvarotas institūcijas.
114
102. Operators nodrošina visu viņa īpašumā vai valdījumā esošo jonizējošā starojuma avotu kalibrēšanu. Kalibrēšanu izdara jonizējošā starojuma avota ekspluatācijas sākumā, atkārto vismaz reizi gadā, kā arī pēc katras tādas ekspluatācijas procedūras, kas ietekmē jonizējošā starojuma parametrus.
115
103. Kalibrēšanā ievēro šādus nosacījumus:
103.1. jonizējošā starojuma iekārtu kalibrē atbilstoši jonizējošā starojuma veidam, enerģijai un absorbētajai dozai vai absorbētās dozas jaudai noteiktā attālumā;
103.2. slēgtu starojuma avotu tuvai apstarošanai kalibrē atbilstoši tā kopējai radioaktivitātei, nosakot absorbētās dozas jaudu vakuumā vai noteiktā attālumā gaisā.
116
6.3. Jonizējošā starojuma avota radiācijas drošības un kodoldrošības novērtējums
104. Drošs jonizējošā starojuma avots normālos vai paredzamajos lietošanas apstākļos (ņemot vērā arī paredzamo lietošanas ilgumu) nerada risku vai rada radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām atbilstošu minimālo risku. Augstāka drošuma līmeņa iespējamība vai tādu jonizējošā starojuma avotu esamība, kuriem ir zemāks riska līmenis, nevar būt par pamatu tam, lai citus jonizējošā starojuma avotus vai darbības ar tiem uzskatītu par nedrošām.
117
105. Operators un darbu vadītājs nodrošina nepārtrauktu jonizējošā starojuma avotu kontroli un nekavējoties informē centru un Drošības policiju, ja jonizējošā starojuma avots ir pazaudēts, neatļauti pārvietots vai lietots.
118
106. Ja jonizējošā starojuma avota ražotājam, piegādātājam vai citam operatoram, kas veic darbības ar attiecīgo avotu, kļūst zināms, ka jonizējošā starojuma avots vai darbības ar to var būt bīstamas cilvēku dzīvībai, veselībai, personas mantai vai videi, viņš nekavējoties:
106.1. tieši vai ar centra starpniecību informē par nedrošo jonizējošā starojuma avotu vai darbībām ar to, kā arī par citiem jonizējošā starojuma avota trūkumiem citus operatorus, kuri veic darbības ar attiecīgā veida jonizējošā starojuma avotiem;
106.2. veic iejaukšanās darbības - novērš attiecīgos trūkumus, nodod nedrošo jonizējošā starojuma avotu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam (ja attiecīgais jonizējošā starojuma avots satur radioaktīvās vielas) vai likvidē radioaktīvās vielas nesaturošu nedrošu jonizējošā starojuma iekārtu;
106.3. veic pasākumus, lai nedrošo jonizējošā starojuma avotu izņemtu no apgrozības;
106.4. informē centru par pasākumiem, kas ir veikti un tiks veikti, lai garantētu jonizējošā starojuma avota vai attiecīgās darbības drošumu, vai par nedrošā jonizējošā starojuma avota izņemšanu no apgrozības, vai par attiecīgās darbības pārtraukšanu ar nedrošo jonizējošā starojuma avotu.
119
107. Operators sadarbībā ar darbu vadītāju un radiācijas drošības ekspertu veic jonizējošā starojuma avota radiācijas drošības un kodoldrošības novērtējumu (turpmāk - drošības novērtējums), lai iedzīvotāju saņemtā jonizējošā starojuma doza nepārsniegtu jonizējošā starojuma dozas limitus iedzīvotājiem. Drošības novērtējumā norāda šādu informāciju:
107.1. paredzamās apstarošanas lielums, īpašības un rašanās varbūtība;
107.2. jonizējošā starojuma avota darba tehniskie apstākļi un robežas;
107.3. ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītās konstrukcijas, sistēmas, elementi un procedūras (vai visi kopā), kas var izraisīt paredzamo apstarošanu, kā arī tās sekas;
107.4. pārmaiņas vidē, kuras var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību;
107.5. ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītās ekspluatācijas procedūras varbūtējā kļūda un tās sekas.
120
(Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 434)
108. Drošības novērtējumā ņem vērā:
108.1. iespējamo gada laikā vidē izkliedēto radioaktīvo vielu daudzumu, ja operatora kontrolētajā zonā tiek veiktas darbības ar radioaktīvajām vielām. Šo noteikumu 10.pielikumā ir noteikti pieļaujamie radionuklīdu daudzumi, ko gada laikā drīkst izkliedēt vidē;
108.2. faktorus, kas var radīt tādu daudzumu radioaktīvo vielu izmešu, kas pārsniedz šo noteikumu 10.pielikumā noteiktos pieļaujamos radionuklīdu daudzumus, izmešu novēršanas vai kontroles līdzekļus, kā arī katras radioaktīvās vielas maksimālo kopējo radioaktivitāti, kas aizsargapvalka bojājuma dēļ var nonākt vidē;
108.3. faktorus, kas ilgstoši var radīt tādu daudzumu radioaktīvo vielu izmešu, kas ir mazāks par šo noteikumu 10.pielikumā noteiktajiem pieļaujamajiem radionuklīdu daudzumiem, un izmešu novēršanas un kontroles līdzekļus;
108.4. faktorus, kas var veicināt jonizējošā starojuma kūļa neparedzētu iedarbošanos, un minētās radiācijas avārijas konstatēšanas, novēršanas un kontrolēšanas līdzekļus;
108.5. dažādu neatkarīgu radiācijas drošības un kodoldrošības nodrošināšanas līdzekļu nepieciešamību, lai viena kļūme neradītu citu kļūmi un lai novērstu paredzamās apstarošanas varbūtību un lielumu.
121
109. Ja saskaras divu operatoru kontrolētās zonas, kurās veic darbības ar radioaktīvajām vielām, vai attiecīgo jonizējošā starojuma avotu ietekmes zonas pārklājas, darbu vadītāji, novērtējot radioaktīvo vielu izkliedi vidē, ņem vērā pieļaujamās radioaktīvo vielu izmetes no otra operatora kontrolētās zonas, lai iedzīvotāju saņemtā jonizējošā starojuma doza nepārsniegtu jonizējošā starojuma dozas limitus iedzīvotājiem.
122
110. Operators nodrošina drošības novērtējuma dokumentēšanu. Drošības novērtējumam var veikt neatkarīgu analīzi, ja tāda ir paredzēta attiecīgajā kvalitātes nodrošināšanas programmā.
123
111. Operators organizē atkārtotu drošības novērtējumu, precizē radiācijas drošības un kodoldrošības instrukcijas un tehniskos priekšrakstus šādos gadījumos:
111.1. ja paredzēts būtiski pārveidot jonizējošā starojuma avotu vai tā ekspluatācijas vai apkalpes procedūras;
111.2. ja operators ir ieguvis informāciju par notikušajām radiācijas avārijām, kuras radījušas apstarošanu vai vides radioaktīvo piesārņojumu, pārsniedzot attiecīgos jonizējošā starojuma dozu limitus, vai ir konstatēts, ka paredzamā apstarošanās var pārsniegt attiecīgos dozu limitus;
111.3. ja ir mainījušās normatīvajos aktos noteiktās prasības, kuras var ietekmēt drošības novērtējumu.
124
112. Ja atkārtotais drošības novērtējums liecina, ka radiācijas avārijas varbūtība saglabājas, darbu vadītājs sagatavo radiācijas avārijas novēršanas plānu. Radiācijas avārijas novēršanas plānu apstiprina operators. Ja radiācijas avārija ietekmē iedzīvotāju un vides drošību, operators plānu par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās saskaņo ar attiecīgo pašvaldību un centru.
125
6.4. Augstas radioaktivitātes slēgta starojuma avota kontrole(Apakšnodaļa MK 07.03.2006. noteikumu Nr.188 redakcijā)
112.1 Šīs nodaļas prasības papildus piemēro šādiem jonizējošā starojuma avotiem:
112.11. augstas radioaktivitātes avotam — slēgtam starojuma avotam, kura radioaktivitāte tā ražošanas brīdī vai, ja tas nav zināms, brīdī, kad starojuma avotu pirmo reizi piedāvā tirgū, ir vienāda ar šo noteikumu 10.1 pielikumā noteikto radioaktivitātes limitu vai lielāka par to;
112.12. lietošanā neesošam starojuma avotam — augstas radioaktivitātes avotam, ko vairs neizmanto vai neparedz izmantot darbībās, kuru veikšanai ir saņemta speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.
126
112.2 Augstas radioaktivitātes avota ražotājs nodrošina piegādātājus un lietotājus ar katra ražotā augstas radioaktivitātes avota modeļa un konteinera fotoattēliem.
127
112.3 Attiecībā uz augstas radioaktivitātes avotu operators:
112.31. nodrošina augstas radioaktivitātes avotu uzskaiti saskaņā ar šo noteikumu 10.2 pielikumā minēto informāciju, kā arī reģistrē katra augstas radioaktivitātes avota atrašanās vietu un nodošanu citam operatoram;
112.32. aizpilda un iesniedz (arī elektroniski) centram aizpildītu šo noteikumu 10.2 pielikumā noteikto veidlapu:
112.32.1. nekavējoties pēc augstas radioaktivitātes avota saņemšanas vai nodošanas citam operatoram;
112.32.2. katru gadu līdz 31.janvārim;
112.32.3. ja mainījusies informācija par augstas radioaktivitātes avotu;
112.33. ne retāk kā reizi mēnesī pārbauda augstas radioaktivitātes avotu un iekārtu, kuras sastāvā ir augstas radioaktivitātes avots (to stāvokli un atrašanos paredzētajā izmantošanas vai uzglabāšanas vietā). Operators pārbaužu biežumu izvēlas pēc saskaņošanas ar centru atbilstoši radioaktivitātes avota un attiecīgās iekārtas izmantošanas un uzglabāšanas specifikai;
112.34. ne retāk kā reizi gadā veic augstas radioaktivitātes avota radiācijas drošības un kodoldrošības pārbaudes un testus, tai skaitā hermētiskuma testus;
112.35. veic augstas radioaktivitātes avota un attiecīgās iekārtas radiācijas drošības un kodoldrošības pārbaudes, tai skaitā hermētiskuma testus, ja ir notikusi avārija vai negadījums, kas spēj ietekmēt šo avotu vai iekārtu (piemēram, ugunsgrēks vai plūdi), vai notikušas jebkādas citas pārmaiņas avota izmantošanā, kas var radīt ražotāja nosacījumiem neatbilstošas izmaiņas avota ekspluatācijas apstākļos;
112.36. augstas radioaktivitātes avotu nodod citam operatoram tikai tad, ja saņēmējam ir izsniegta speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;
112.37. nodrošina darbiniekiem, kuri veic darbības ar augstas radioaktivitātes avotu, regulāru apmācību radiācijas drošības jautājumos.
128
112.4 Centrs ne retāk kā četras reizes gadā pārbauda augstas radioaktivitātes avotu un iekārtu, kuras sastāvā ir augstas radioaktivitātes avots.
129
112.5 Lietošanā neesošu starojuma avotu nedrīkst glabāt operatora pagaidu glabātavā ilgāk par pusgadu. Šajā laikā operators pieņem lēmumu par tā nodošanu citam operatoram tālākai izmantošanai, ražotājam vai piegādātājam atbilstoši iegādes vai piegādes līguma nosacījumiem vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumam ilgstošai glabāšanai vai apglabāšanai.
130
7. Iedzīvotāju aizsardzība pret jonizējošo starojumu
113. Centrs veic iedzīvotāju saņemto jonizējošā starojuma dozu monitoringu ar netiešo metodi - izmanto un kontrolē monitoringa datus par radioaktīvo piesārņojumu vidē (turpmāk - vides radiācijas monitorings) un pārtikas produktos (pārtikas radioaktīvais piesārņojums) Latvijas teritorijā:
113.1. apzina iedzīvotājus, kas tiek vienādi pakļauti kāda jonizējošā starojuma avota iedarbībai un kuriem apstarošana no šī avota ir vislielākā (turpmāk - iedzīvotāju kritiskā grupa);
113.2. apkopo no operatoriem saņemto informāciju par vides radiācijas monitoringu operatoru kontrolētajās zonās;
113.3. apkopo informāciju par vides radiācijas monitoringa un pārtikas radioaktīvā piesārņojuma rezultātiem valstī;
113.4. pastāvīgi pēta un novērtē iedzīvotāju apstarošanu;
113.5. novērtē iedzīvotāju kritisko grupu saņemtās jonizējošā starojuma dozas valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu ietekmes zonās.
131
114. Ja paredzamās darbības ar jonizējošā starojuma avotiem ir saistītas ar iedzīvotāju apstarošanas risku, operators pirms attiecīgo darbību uzsākšanas veic iespējamā riska analīzi.
132
115. Vides radiācijas monitoringu pārraudzības zonā nodrošina operators, kurš veic darbības ar:
115.1. valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu;
115.2. vaļējo starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte 103 reizes pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja;
115.3. slēgto starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte 106 reizes pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja.
133
116. Operators:
116.1. nodrošina vides radiācijas monitoringa programmas izstrādi un saskaņošanu ar centru, kā arī atbilstoši vides radiācijas monitoringa programmai nodrošina radionuklīdu daudzuma kontroli gaisā, augsnē, augos un ūdenī, ņemot vērā paredzamo radioaktīvo vielu īpatnējo …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.